Procedūra : 2017/2088(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0157/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0157/2018

Debates :

PV 28/05/2018 - 26
CRE 28/05/2018 - 26

Balsojumi :

PV 29/05/2018 - 7.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0211

ZIŅOJUMS     
PDF 808kWORD 79k
2.5.2018
PE 613.625v02-00 A8-0157/2018

par gados jauniem lauksaimniekiem paredzēto KLP instrumentu īstenošanu ES pēc 2013. gada reformas

(2017/2088(INI))

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Referents: Nicola Caputo

PASKAIDROJUMS – FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS
 EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

PASKAIDROJUMS – FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS

Ievads

Šajā ziņojumā ir sniegta informācija par stāvokli, īstenojot pašreizējo kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mehānismu, kas paredzēts gados jauniem lauksaimniekiem. Ir izveidoti vairāki politikas ieteikumi, kuru mērķis ir uzlabot pašreizējo atbalsta shēmu un palīdzēt gados jauniem lauksaimniekiem, lai novērstu būtiskus šķēršļus ienākšanai lauksaimniecībā.

Galvenie konstatējumi(1)

1. Iespēju radīšana gados jauniem lauksaimniekiem un lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem

1.1. Atbalsta sniegšanas turpināšana gados jauniem lauksaimniekiem

Kopumā pašreizējais atbalsts tiek plaši uztverts kā līdzeklis, kas ļauj jaunai lauksaimnieku paaudzei sākt darbību nozarē. Saistībā ar jauno KLP pēc 2020. gada referents iesaka turpināt atbalstīt gados jauniem lauksaimniekiem paredzētos KLP instrumentus un palielināt finansējuma maksimālo līmeni virs 2 %. Vairākas valstis, kurās notika gadījumu izpēte, ziņoja, ka dotāciju shēmu izmantošana tika pieprasīta pārāk daudz, t. i., nebija pieejami pietiekami līdzekļi, lai atbalstītu visus pozitīvi novērtētos pieteikumus.

2. Zemes mobilitātes veicināšana

Zemes pieejamība ir lielākais šķērslis lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem lauksaimniecības nozarē Eiropā. Tas ir konstatēts vairākos pētījumos(2). Daudzos reģionos zemes pieejamību ierobežo zems zemes piedāvājums pārdošanas vai iznomāšanas nolūkā, kā arī citu lauksaimnieku, ieguldītāju un privātpersonu radīta konkurence. Zemes pieejamības problēmu saasina pašreizējā tiešo maksājumu struktūra, kas nestimulē zemes pārdošanu un nomu un atbalsta spekulāciju ar zemi.

2.1. Tiešo maksājumu struktūras atkārtota novērtēšana

Spēkā esošā tiešo maksājumu struktūra paredz pēc iespējas mazāk aktīvu zemes izmantošanu un subsīdiju piešķiršanu, lielā mērā pamatojoties uz zemes īpašumtiesībām. Pašreizējie lauksaimnieki tiek stimulēti saglabāt zemes pieejamību, lai saglabātu subsīdiju pieejamību, bet ne tāpēc, lai nodrošinātu labāko zemes izmantojumu. Gados vecāki lauksaimnieki tiešos maksājumus izmanto arī kā pensiju. Referents iesaka palielināt aktivitātes līmeņus, kas nepieciešami, lai saņemtu maksājumus, un pievērsties subsīdiju maksājumiem, lai sasniegtu konkrētus rezultātus (piem., attiecībā uz īpašām vides vai sociālām precēm). Referents šaubās par to, vai ir lietderīgi subsīdiju tiesības pirkt un pārdot atsevišķi no zemes, par kuru šīs tiesības sākotnēji tika noteiktas. Šāda prakse mudina nevis lauksaimniekus, bet ieguldītājus uzkrāt tiesības uz subsīdijām, tādējādi mākslīgi palielinot zemes vērtību. ES būtu jānodrošina dalībvalstīm lielāka rīcības brīvība regulēt zemes tirgu, lai samazinātu zemes iegādi ieguldījumu (nevis ražošanas) nolūkos. Ir svarīgi norādīt, ka Eiropas Komisija pašreiz izvērtē labāko praksi attiecībā uz ārvalstnieku iespējām piekļūt lauksaimniecības zemei.

2.2. “Izstāšanās no lauksaimniecības” un citu pensionēšanās stimulu pārskatīšana

Pētījuma rezultāti(3) liecina, ka daudzās dalībvalstīs paaudžu atjaunošanos un jauniešu piekļuvi lauksaimniecības zemei kavē novēlota mantojuma pārņemšana. Pašreizējā KLP nestimulē gados vecākus lauksaimniekus nodot savu uzņēmumu jaunākām paaudzēm. Neskatoties uz gūto dažādo pieredzi ar “priekšlaicīgas pensionēšanās shēmu”, ir ieteicams apsvērt tādu pasākumu īstenošanu, kuri varētu motivēt vecāka gadagājuma personas nodot savas saimniecības gados jauniem lauksaimniekiem. Šos pasākumus varētu ietvert ar pensiju saistītos noteikumos (piemēram, ierobežojot personas piekļuvi gan valsts pensijām, gan lauksaimniecības subsīdijām un piedāvājot pensiju iespējas tiem lauksaimniekiem, kuri pensionējas).

2.3. Būtu jāpārskata prasība pēc drošas un ilgtermiņa zemes pieejamības

Veiksmīga piešķirto dotāciju saņemšana var atvieglot zemes un citu kapitāla resursu pieejamību. Zemes īpašnieku nevēlēšanās iznomāt zemi ilgtermiņā ir nozīmīgs šķērslis dažos reģionos. Ir vajadzīgs lielāks elastīgums attiecībā uz piešķīrumiem, jo īpaši attiecībā uz zemes pieejamību, lai maksimāli liels skaits jaunu dalībnieku varētu izveidot uzņēmumus.

3. Risinājumi attiecībā uz papildu šķēršļiem, ar ko saskaras lauksaimnieciskās darbības uzsācēji

Pētījumā(4) tika konstatēti arī šādi būtiski šķēršļi lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem: piekļuve kapitālam, zema rentabilitāte un apmācības/prasmju attīstība. Šie konstatējumi saskan ar EIP Agri mērķgrupas “Lauksaimnieciskās darbības uzsācēji” secinājumiem(5).

3.1. Piekļuves palielināšana privātajam kapitālam

Gados jaunie lauksaimnieki, kas pārņem jau izveidotas saimniecības, vai lauksaimnieciskās darbības uzsācēji, kas sāk uzņēmējdarbību, var izmantot II pīlārā paredzēto finanšu dotāciju. Papildu finanšu resursi ir jāiegūst no privātajiem aizdevējiem. Šo papildu finanšu resursu pieejamība nav pietiekama un rada vienu no lielākajiem šķēršļiem uzņēmējdarbības sākšanai lauksaimniecībā. Tādēļ ir ieteicams uzlabot finansējuma pieejamību. To varētu panākt, nosakot jaunpienācējiem subsidētas aizdevumu procentu likmes. Izstrādāt īpašus valsts līmeņa finanšu instrumentus ir iespējams, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA). Piemēram, Itālijā nesen tika izveidots finanšu instruments, kas atvieglo piekļuvi finansējumam un ieguldījumiem mazos un vidējos uzņēmumos, kuri ražo, pārstrādā un izplata lauksaimniecības produktus (astoņos reģionos). Līdzīgu atbalstu varētu paredzēt gados jaunajiem lauksaimniekiem un lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem. Turklāt ienākumu stabilizācijas atbalstu vai jaunu iekārtu aizdevuma (piem., peļņas svārstību) apdrošināšanas piedāvāšana samazinātu riskus, kas saistīti ar preču cenu svārstībām un ievērojamu parādsaistību uzkrāšanu. Omnibus regula, kas jāīsteno 2018. gada janvārī, sniegs iespējas izmantot apdrošināšanu sala, sausuma un plūdu gadījumā, kā arī ienākumu stabilizācijas instrumentus, kas ļaus novērst tirgus risku.

3.2. Lauksaimnieciskās darbības uzsācēju un gados jaunu lauksaimnieku uzņēmējdarbības spēju palielināšana

Pašreizējie pasākumi piedāvā pabalstu gados jauniem lauksaimniekiem konsultāciju pakalpojumu finansēšanai. Tur, kur šis pabalsts ir sniegts, šie konsultāciju pakalpojumi ir atzinīgi novērtēti, jo tie palīdz attīstīt jaunas prasmes un izveidot dzīvotspējīgus uzņēmējdarbības plānus. Tomēr šobrīd lielākā daļa tiešā atbalsta lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem tiek sniegta, izmantojot kapitāla dotāciju shēmu, kurā noteikta diferenciācija pēc saimniecības atrašanās vietas, paredzamās saimnieciskās darbības lieluma, papildu darba vietu izveides utt. Lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem un gados jauniem lauksaimniekiem ir vajadzīga turpmāka apmācība, īpaši tādās jomās kā uzņēmējdarbības vadība un finanšu prasmes. Referents iesaka no jauna līdzsvarot atbalstus, lai palielinātu atbalstu konsultāciju pakalpojumu un apmācības iespējām. Referents arī iesaka, ka šīm apmācības iespējām jābūt pieejamām, pirms nodrošināt piekļuvi oficiālajiem atbalstiem, kas paredzēti lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem (t. i., potenciālajiem, kā arī faktiskajiem lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem, kuri patlaban izstrādā uzņēmējdarbības plānus). Tas dos iespēju lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem pienācīgi sagatavoties un izprast pienākumus, kas saistīti ar jaunas saimniecības izveidi. Uzņēmējdarbības mācībās būtu arī jāpievēršas rentabilitātes jautājumi, ļaujot pašreizējiem un potenciālajiem lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem atrast piemērotas tirgus iespējas. Ir sagaidāms, ka jauniešu piekļuve apmācībai uzņēmējdarbībā veicinās lauku ekonomikas attīstību kopumā. Gados jaunajiem lauksaimniekiem un lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem, kuri sāk lauksaimniecisko darbību, ir nepieciešama papildu informācija par saimniecības pārvaldību un tehniskiem aspektiem, kā arī piekļuve kopējiem labas prakses paraugiem. Pētījumā(6) norādīts, ka lauksaimnieki augsti vērtē konsultāciju pakalpojumus, kas pielāgoti situācijai saimniecībā. Šādos konsultāciju pakalpojumos būtu jāapvieno lauksaimniecības tehniskie aspekti, kā arī administratīvie un finanšu aspekti, kas saistīti ar pašreizējo politiku.

3.3. Atbalsts mantošanas plānošanai

Mantošanas plānošanas trūkums tika apzināts gadījumu izpētes laikā. Patlaban apmācības atbalsts ir vērsts uz lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem, nevis visas ģimenes uzņēmumiem. Ņemot vērā lauksaimnieku vidējo vecumu, mantošanas plānošana ir nozīmīgs jautājums lielākajai daļai lauksaimniecības uzņēmumu. Ir sagaidāms, ka uzņēmējdarbības plānošanas un jo īpaši mantojuma plānošanas konsultāciju pieejamība paātrinās mantošanas procedūras un vispārējo Eiropas ģimeņu lauku saimniecību ekonomisko dzīvotspēju.

4. Īstenoto pasākumu administrēšana

Administratīvo šķēršļu samazināšana ir nepieciešama jaunajiem lauksaimniekiem un lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem. Neraugoties uz to, ka ieinteresētās personas ir atzinīgi novērtējušas īstenotos pasākumus, ir jāsamazina administratīvās procedūras, kas saistītas ar spēkā esošo pasākumu gados jaunajiem lauksaimniekiem. Lauksaimnieciskās darbības uzsācēji, jo īpaši tie, kuri nepārzina maksājumu sistēmu, uzskata, ka tiešo maksājumu un lauku attīstības programmas (LAP) pasākumu vispārējā administrēšana ir sarežģīts uzdevums. Ir ieteicams samazināt administratīvo slogu lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem ar vienkāršotu pārvaldi (līdzīgi, kāda ir mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai un ar ko vienkāršo maksājumu shēmu un uzlabo saimniecību piekļuvi KLP).

Turklāt ir ieteicams piešķirt lauksaimniekiem lielākas elastības iespējas, lai viņi ar savu uzņēmējdarbības plānu palīdzību varētu pielāgoties mainīgajiem apstākļiem tirgos. Būtu jāapsver izmaiņas maksājumos (varētu izmantot maksājumu grafiku, lai lauksaimniekiem piešķirtu dotācijas saskaņā ar finanšu plānu, nevis ex post maksājumiem).

5. Jauni atbalsta veidi

5.1. Apmaiņa ar praktiskajām zināšanām

Būtu jāapsver īpašs atbalsta pasākums attiecībā uz inovatīvām pieejām, nosakot to, kā iesaistīt lauksaimnieciskās darbības uzsācējus un kā sniegt atbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem saimniecību mantošanas laikā. Ir svarīgi atzīmēt, ka pastāv jauns programmas “Apvārsnis 2020” projekts — “NEWBIE”: uzņēmējdarbības modeļi inovācijai, uzņēmējdarbībai un noturībai Eiropas lauksaimniecībā (2018–2021) — kas paredz izveidot lauksaimnieciskās darbības uzsācēju tīklu jauniem visā Eiropā un ar tā palīdzību veicināt pieredzes apmaiņu un uzņēmējdarbības attīstības iespējas.

5.2 Pievēršanās īpaša apmēra un veida lauksaimnieciskajai darbībai

Lauksaimnieciskās darbības uzsācēji vairāk iesaistās lauksaimnieciskās darbībās, kas tirgū aizņem maza apmēra nišu. Tas atspoguļo problēmas, kas saistītas ar zemes pieejamību un grūtībām uzkrāt pietiekamu kapitālu, lai konkurētu tirgos ar lielu apjomu.

Secinājumi un ieteikumi

Referents uzskata, ka būtu jāievieš turpmāk minētie galvenie politikas ieteikumi:

– ir ieteicams turpināt atbalstīt gados jauniem lauksaimniekiem paredzētos KLP instrumentus un palielināt finansējuma maksimālo līmeni virs 2 %;

– zemes pieejamība ir galvenais šķērslis gados jaunajiem lauksaimniekiem un lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem. Lai risinātu šo problēmu, ir atkārtoti jāizvērtē tiešo maksājumu shēma un jārada stimuli gados vecākiem lauksaimniekiem nodot savas saimniecības jaunākām paaudzēm;

– ir ieteicams koncentrēties uz to, lai samazinātu papildu šķēršļus, ar kuriem saskaras gados jaunie lauksaimnieki, piemēram, piekļuve kapitālam, uzņēmējdarbības prasmju trūkums un nepietiekami mantošanas plāni;

– ir arī ieteicams samazināt administratīvos šķēršļus un nodrošināt ES lauksaimniekiem lielāku elastīgumu, lai viņi ar savu uzņēmējdarbības plānu palīdzību varētu pielāgoties mainīgajiem apstākļiem tirgos;

– būtu jāņem vērā jauna atbalsta veidi, akcentējot inovatīvus veidus, kā dalīties ar zināšanām.

(1)

Konstatējumi ir balstīti uz COMAGRI komitejas pieprasīto pētījumu “Jaunie lauksaimnieki — politikas īstenošana pēc 2013. gada KLP reformas”: http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2017/602006/IPOL_STU(2017)6020

06_EN.pdf

(2)

– EIP Agri mērķgrupa “Lauksaimnieciskās darbības uzsācēji”: https://ec.europa.eu/eip/agriculture/sites/agri-eip/files/eip-agri_fg_new_entrants_final_report_2016_en.pdf

– Jaunie lauksaimnieki — politikas īstenošana pēc 2013. gada KLP reformas: http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2017/602006/IPOL_STU(2017)6020

06_EN.pdf

(3)

Jaunie lauksaimnieki — politikas īstenošana pēc 2013. gada KLP reformas: http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2017/602006/IPOL_STU(2017)6020

06_EN.pdf

(4)

Jaunie lauksaimnieki — politikas īstenošana pēc 2013. gada KLP reformas: http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2017/602006/IPOL_STU(2017)6020

06_EN.pdf

(5)

EIP Agri mērķgrupa “Lauksaimnieciskās darbības uzsācēji”: https://ec.europa.eu/eip/agriculture/sites/agri-eip/files/eip-agri_fg_new_entrants_final_report_2016_en.pdf

(6)

Gados jaunie lauksaimnieki — politikas īstenošana pēc 2013. gada KLP reformas: http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2017/602006/IPOL_STU(2017)6020

06_EN.pdf


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par gados jauniem lauksaimniekiem paredzēto KLP instrumentu īstenošanu ES pēc 2013. gada reformas

(2017/2088(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 2017/2393, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu(3),

–  ņemot vērā pētījumu “Jaunie lauksaimnieki: politikas īstenošana pēc 2013. gada KLP reformas”, ko pasūtījis EP Politikas departaments B — Strukturālā un kohēzijas politika — un kas tika izskatīts AGRI komitejas sanāksmē 2017. gada 23. novembrī,

–  ņemot vērā 2017. gada 23. novembrī notikušo uzklausīšanu par tematu “Jauno lauksaimnieku politikas īstenošana pēc 2013. gada KLP reformas”,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 10/2017 “ES atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem jāplāno mērķtiecīgāk, lai veicinātu efektīvu paaudžu maiņu”,

–  ņemot vērā 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par pašreizējo lauksaimniecības zemes koncentrāciju ES — kā atvieglot zemes pieejamību lauksaimniekiem(4),

–  ņemot vērā Eiropas Jauno lauksaimnieku padomes (CEJA) 2017. gada 17. maijā publicēto pētījumu “Jaunie lauksaimnieki ir svarīgs aspekts nākotnes KLP”,

–  ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas atzinumu “Atbalsts jaunajiem Eiropas lauksaimniekiem” (NAT-VI/012, 2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu un Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmuma par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0157/2018),

A.  tā kā Eiropas Savienībā tikai 6 % no visiem, kas vada lauku saimniecības, ir jaunāki par 35 gadiem, savukārt vairāk nekā puse ir vecāki par 55 gadiem un tā kā dalībvalstīs pastāv būtiskas atšķirības;

B.  tā kā šie skaitļi nav būtiski mainījušies pēdējo desmit gadu laikā un samazinās jauno lauksaimnieku procentuālā daļa, kā arī lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju novecošanās ir nopietna problēma; tā kā paaudžu maiņa lauksaimniecībā dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga un tāpēc ir nepieciešama elastīga un diferencēta pieeja;

C.  tā kā jau vairāk nekā 50 gadus lauksaimniecības attīstība, ko atbalsta KLP, ir veicinājusi saimniecību paplašināšanos un konsolidāciju, kā arī ražošanas līdzekļu spēcīgu kapitalizāciju un tādējādi daļa saimniecību kļuvušas grūti nododamas un/vai pieejamas jauniešiem, jo to pārņemšanai nepieciešams liels kapitāls;

D.  tā kā lauksaimnieku novecošanās īpaši raksturīga lopkopības nozarēs, konkrētāk, aitkopības un kazkopības nozarē, saistībā ar pastāvošajiem saimnieciskās rentabilitātes ierobežojumiem;

E.  tā kā laikā no 2007. līdz 2013. gadam jauno lauksaimnieku kopējais skaits Eiropas Savienībā samazinājās no 3,3 miljoniem līdz 2,3 miljoniem, bet jauno lauksaimnieku lauku saimniecību kopējā platība samazinājās no 57 miljoniem ha līdz 53 miljoniem ha;

F.  tā kā, ņemot vērā demogrāfiskās izmaiņas, piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanos un iedzīvotāju novecošanu lauku apgabalos, ir ļoti svarīgi radīt lauksaimniecības kā mūsdienīgas un pievilcīgas nozares perspektīvu, lai mudinātu jauniešus veidot karjeru lauksaimniecībā;

G.  tā kā jaunieši, kas vēlas izveidot saimniecības, reāli konkurē par piekļuvi lauksaimniecības zemei ar jau stabili strādājošajiem lauksaimniekiem un dažkārt arī ar ieguldījumu sabiedrībām, kurām ir radusies interese par lauksaimniecību;

H.  tā kā nākotnē ir apdraudēts viss lauksaimniecības attīstības modelis, kura pamatā ir ģimeņu lauku saimniecības;

I.  tā kā šajā sakarā izšķiroša nozīme joprojām ir kopējai lauksaimniecības politikai;

J.  tā kā paaudžu nomaiņa lauksaimniecībā ir problemātiska vienlaikus jaunās paaudzes ienākšanas un pašreizējo lauksaimnieku paaudzes aiziešanas ziņā un tā kā tas, ka trūkst jauniešu, kas izvēlas profesijas lauksaimniecības jomā, apdraud lauku apvidu saimniecisko un sociālo ilgtspēju un izaugsmi, kā arī apdraud ES pašpietiekamību pārtikas ziņā un pārtikas nodrošinājumu; tā kā pirmais priekšnoteikums lauksaimnieciskās darbības pievilcības veicināšanai ir apmierinoša ekonomiskā situācija;

K.  tā kā KLP pēdējās reformas ietvaros tika apstiprināti un ieviesti vairāki instrumenti, kurus var kombinēt un pielāgot konkrētajiem apstākļiem dalībvalstīs, proti, obligāti maksājumi gados jauniem lauksaimniekiem pirmā pīlāra ietvaros (EUR 6,9 miljardi 180 000 jauno lauksaimnieku) un tādi otrā pīlāra pasākumi kā atbalsts darbības sākšanai, piekļuve finansējumam un aizdevumiem un iespēja izveidot tematisku apakšprogrammu gados jauniem lauksaimniekiem (EUR 2,6 miljardi);

L.  tā kā ne visas ES dalībvalstis ir ieviesušas reālu politiku attiecībā uz lauksaimnieciskās darbības sākšanu un tā kā ne vienmēr dalībvalstis izmanto visus instrumentus, kas tām pieejami, gados jauno lauksaimnieku atbalstam KLP ietvaros, jo īpaši otrā pīlāra pasākumu "darījumdarbības sākšanas atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem";

M.  tā kā gados jaunas sievietes, kas pārņem lauksaimniecības uzņēmuma vadības pienākumus, ir tikai neliela daļa no gados jaunajiem lauksaimniekiem, taču viņas nav viendabīga grupa, tādējādi šīs karjeras sākumā viņām ir atšķirīgas vajadzības;

N.  tā kā paaudžu maiņai vajadzētu būt vienai no galvenajām prioritātēm turpmākajā kopējā lauksaimniecības politikā, nodrošinot kopīgu politikas satvaru pielāgotām valstu stratēģijām, un tā kā atbalsts paaudžu nomaiņai ir neaizstājams priekšnoteikums lauksaimniecības saglabāšanai visā ES un lauku apvidu pievilcības un dzīvotspējas uzturēšanai, proti, veicinot lauku saimniecību dažādību un ģimeņu lauksaimnieciskās darbības ilgtspējību;

O.  tā kā zemes pieejamība ir apzināta kā viens no galvenajiem šķēršļiem gados jauniem lauksaimniekiem un jauniem dalībniekiem, un šī problēma saglabājas gadiem un tā ir patiesi jāatrisina; tā kā zemes pieejamību kavē, no vienas puses, tas, ka lauksaimniecības zemes apjomi samazinās augsnes noslēgšanās, urbanizācijas, tūrisma, infrastruktūras projektu īstenošanas, izmantošanas veida maiņas un klimata pārmaiņu izraisītās pārtuksnešošanās dēļ, un, no otras puses, zemes īpašumtiesību koncentrēšanās dēļ; tā kā spekulatīva zemes cenas palielināšana rada nopietnas un aizvien satraucošākas problēmas lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem un gados jauniem lauksaimniekiem daudzās dalībvalstīs; tā kā pašreizējais atbalsts veicina piekļuvi finansējumam vai kapitālam, taču nerisina būtisko problēmu saistībā ar zemes pieejamību jaunas saimniecības izveidei;

P.  tā kā lauksaimnieciskās darbības uzsācējus, piemēram, gados jaunos lauksaimniekus, jo īpaši apdraud cenu nestabilitāte un tā kā viņiem ir arī grūti saņemt finansējumu no bankām vai citām aizdevumu programmām, jo viņiem trūkst finanšu aktīvu, ko varētu izmantot kā garantiju;

Q.  tā kā ES atbalstam, kas tiek sniegts gados jauniem lauksaimniekiem, vajadzētu būt mērķtiecīgākam, lai garantētu paaudžu maiņu un cīnītos pret lauku saimniecību skaita samazināšanos un konsolidāciju;

R.  tā kā, neraugoties uz ES atbalsta pasākumiem, joprojām jārisina problēmas saistībā ar gados jauno lauksaimnieku darbības uzsākšanu un paaudžu maiņu ES lauksaimniecības nozarē;

S.  tā kā lauksaimnieciskās darbības uzsācēju vidū sievietes, kā primāros lauksaimniekus, identificē biežāk nekā lauksaimniecības nozarē kopumā;

T.  tā kā dažos ES reģionos demogrāfiskā aina ir ļoti nelīdzsvarota, jo tajos nedzīvo gados jauni cilvēki vai to ir ļoti maz;

U.  tā kā gados jaunie lauksaimnieki un lauksaimnieciskās darbības uzsācēji ir svarīgi inovācijas un uzņēmējdarbības radītāji lauksaimniecībā, jo nodrošina tādus ieguvumus kā jaunu zināšanu vai paņēmienu ieviešana, jaunu uz galalietotājiem vērstu uzņēmējdarbības modeļu izstrāde, ilgtspējīgāku lauksaimniecības sistēmu izstrāde, jaunu organizatorisko modeļu (piem., pusgraudniecība, priekšfinansējums, kolektīvo pakalpojumu izmantošana) izstrāde, lauksaimniecības un vietējās kopienas saiknes palielināšana un tradicionālo zināšanu pielāgošana ar mērķi nodrošināt uzņēmējdarbības inovāciju (piem., amatnieciskā pārtikas ražošana);

V.  tā kā liela daļa kalnu reģionu saskaras ar īpašām grūtībām saistībā ar mazāku ieguldījumu apjomu, īpašiem apstākļiem un apgrūtinošu reljefu, kas mazina gados jaunu cilvēku vēlmi palikt šajos reģionos vai sākt tajos uzņēmējdarbību;

W.  tā kā šis uzskatāms par priekšnoteikumu, valstu un/vai reģionālām iestādēm apsverot elastīgāku pieeju, kad tiek piemērots mehānisms "Gados jauns lauksaimnieks" valstīs ar šādiem reģioniem;

X.  tā kā lauksaimnieciskās darbības uzsācēji pārsvarā vada mazākas saimniecības un tādēļ viņiem nav viegli iegādāties izejvielas par konkurētspējīgām cenām un saražot tādu daudzumu, kas nodrošinātu apjomradītus ietaupījumus;

Y.  tā kā 80 % no KLP subsīdijām tiek sadalīti tikai starp 20 % ES saimniecību un reālais subsīdiju sadalījums varētu būt vēl nevienlīdzīgāks, jo pieejamie statistikas dati neļauj uzzināt neko par saimniecību īpašumtiesībām un kontroli;

Z.  tā kā Eiropas Jauno lauksaimnieku padomes 2015. gadā izsludinātajā “Jauno lauksaimnieku manifestā” ir ietvertas šādas prasības: zemes un kredītu pieejamība, izmantojot valsts atbalsta pasākumus; noteikumi par negodīgu tirdzniecības prakses novēršanu pārtikas piegādes ķēdē; pasākumi, lai mazinātu ienākumu nepastāvību gados jaunajiem lauksaimniekiem; atbalsts ieguldījumiem un zemes pieejamībai, lai saglabātu un aizsargātu augsni un optimizētu gados jaunu lauksaimnieku iespējas izmantot zemi pārtikas ražošanas nolūkā;

AA.  tā kā jaunie lauksaimnieki ir ilgtspējīgas, daudzveidīgas un iekļaujošas lauksaimniecības nozares pamats, un viņu piekļuves lauksaimniecībai veicināšana nodrošinās pārtikas ražošanas nākotni un vides un lauku ainavu aizsardzību;

AB.  tā kā lauksaimniecības produktu cenu īpašā nepastāvība ir spēcīgs šķērslis tiem, kas vēlas sākt darbību lauksaimniecības nozarē, un šā iemesla dēļ tie bieži pievēršas galvenokārt nišas produktiem, kas nodrošina mazākus, bet drošākus ienākumus;

AC.  tā kā ES tiesību aktos ir atzīti jēdzieni "gados jauni lauksaimnieki" un "lauksaimnieki, kuri uzsāk lauksaimniecisku darbību";

AD.  tā kā zemes īpašumtiesību koncentrācijas procesam raksturīga arvien pieaugoša intensitāte; tā kā laika posmā no 2005. līdz 2015. gadam lauku saimniecību skaits samazinājās par aptuveni 3,8 miljoniem, savukārt to vidējais lielums palielinājās par 36 %;

AE.  tā kā 2016. gada 6. septembra Korkas 2.0. deklarācijā ir paustas bažas par iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos un jauniešu darbaspēka aizceļošanu un tā kā, uzlabojot lauku iedzīvotāju piekļuvi pakalpojumiem, piemēram, skolām, slimnīcām, tostarp maternitātes pakalpojumiem, platjoslas un atpūtas pakalpojumiem, un iespējām veicināt uzņēmējdarbību tradicionālajās lauku jomās, kā arī jaunās ekonomikas nozarēs, jāgādā par to, lai lauku apvidi un kopienas (lauku ainavas, saimniecības, ciemati un mazpilsētas) arī turpmāk būtu pievilcīgas vietas, kur dzīvot un strādāt,

AF.  tā kā paaudžu nomaiņai visupirms ir vajadzīgs, lai ievēlētie politiķi (ES un valstu līmenī) un atbildīgie speciālisti, un jo īpaši vecāka gadagājuma lauksaimnieki apliecinātu reālu apņemšanos; tā kā šāda apņemšanās paredz visaptverošu, vērienīgu un saskaņotu politiku (kādas pašreiz nav), kurā būtu apvienoti gan KLP instrumenti, gan dažādi valstu politikā paredzētie instrumenti tik dažādās jomās kā zemes īpašums, finansējums un izmantojuma veidi, kā arī politika, kas attiecas uz saimniecību struktūru, nodokļiem, mantojuma tiesībām, pensiju sistēmu, apmācību utt.;

AG.  tā kā pašlaik gados jaunie ES lauksaimnieki konkurē lauksaimniecības nozarē, kas ir strauji mainīga; tā kā inovācija, pētniecība un precīzā lauksaimniecība var uzlabot lauksaimniecības rādītājus un vienlaikus ļauj labāk pārvaldīt resursus;

AH.  tā kā saskaņā ar KLP otro pīlāru iesniegto pieteikumu skaits jauniešu iesaistīšanai lauksaimniecībā dažās dalībvalstīs pārsniedz 2014.–2020. gada plānošanas periodam paredzēto kopējo maksājumu apjomu lauksaimnieciskās darbības uzsākšanai;

AI.  tā kā gados jauni lauksaimnieki, kuri tāpat kā citi lauksaimnieki Eiropas Savienībā ražo produktus un laiž tos Eiropas vienotajā tirgū, dažādās dalībvalstīs nevar izmantot vienādus uzņēmējdarbības vai aizņēmuma nosacījumus;

AJ.  tā kā pastāv tādas iniciatīvas kā ES rīcības plāns attiecībā uz viedajiem ciematiem;

AK.  tā kā ir jāuztur lauku teritoriju apdzīvotība, saglabājot tajā gan jauniešus darbspējīgā vecumā, gan gados vecākus cilvēkus;

Ieteikumi

Budžets un piekļuve finansējumam

1.  atbalsta spēcīgas kopējās lauksaimniecības politikas uzturēšanu turpmākās reformas ietvaros, jo tas veidotu galveno stimulu jauniešiem, kas vēlas darboties lauksaimniecības jomā;

2.  prasa īstenot jaunākos lēmumus, kas pieņemti ar Omnibus regulu un turpināt gados jaunajiem lauksaimniekiem paredzēto atbalsta shēmu, palielinot valstu finansējuma maksimālo apmēru virs 2 % obligātajiem pirmā pīlāra maksājumiem un palielinot otrā pīlāra atbalsta apjomu, lai veicinātu paaudžu maiņu; uzsver, ka jebkurā turpmākajā KLP būtu jānostiprina gados jauniem lauksaimniekiem paredzētais darbības uzsākšanas atbalsta pasākums (jauno lauksaimnieku dotācijas);

3.  pauž gandarījumu par to, ka saskaņā ar Omnibus regulu dalībvalstīm tiek dota iespēja palielināt gados jauniem lauksaimniekiem paredzēto budžetu pirmā pīlāra ietvaros līdz 50 % apmērā (agrāk 25 %); iesaka pagarināt laikposmu, kurā lauku saimniecība var gūt labumu no šāda atbalsta, lai veicinātu paaudžu nomaiņu; atzinīgi vērtē arī lēmumu, izmantojot Omnibus regulu, pārskatīt ierobežojumu, kas saskaņā ar pirmo pīlāru noteikts attiecībā uz piekļuvi atbalstam, palielinot to no pieciem uz desmit gadiem no uzņēmuma izveidošanas;

4.  atzinīgi vērtē Omnibus regulā gados jauniem lauksaimniekiem paredzētās iespējas izmantot lauku attīstības atbalstu pirmās lauku saimniecības dibināšanai, arī gadījumos, kad saimniecība tiek dibināta kopā ar citiem lauksaimniekiem, kas ir vecāki par 40 gadiem, lai, palielinot atbalsta iespējas, nodrošinātu plašāku paaudžu maiņu vai jauno lauksaimnieku ienākšanu;

5.  norāda, ka gados jauniem lauksaimniekiem paredzētajiem KLP instrumentiem jābūt vērstiem uz šo lauksaimnieku īpašajām vajadzībām, tostarp viņu saimnieciskajām un sociālajām vajadzībām;

6.  iesaka atbalsta dažādošanā pamatoties arī uz gados jauno lauksaimnieku vecumu un viņu izglītības un apmācības līmeni;

7.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots lauksaimniecības garantiju instruments, ko 2015. gada martā ierosinājusi Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB) un kam vajadzētu atvieglot jauno lauksaimnieku piekļuvi aizdevumiem; iesaka uzlabot piekļuvi finansējumam, nodrošinot subsidētas procentu likmes aizdevumiem arī no privātām finanšu iestādēm lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem, un jo īpaši ieviešot finanšu instrumentus, lai sniegtu nulles procentu aizdevumus gados jauno lauksaimnieku ieguldījumiem; prasa uzlabot sadarbību ar EIB un Eiropas Investīciju fondu (EIF), lai sekmētu tādu finanšu instrumentu izveidi, kuri paredzēti gados jauniem lauksaimniekiem visās dalībvalstīs;

8.  uzskata, ka ir jāveicina jaunu kolektīvās finansēšanas veidu ienākšana lauksaimniecības nozarē un ES jau izmantotu finansēšanas veidu attīstība saistībā ar zemes nodrošināšanu, ko varētu kombinēt ar šādiem jauniem finansēšanas instrumentiem;

9.  iesaka, ka bankām un kredītiestādēm būtu jāuzlabo lauku saimniecību kredītspējas novērtēšana, tostarp izmantojot KLP paredzētos finanšu instrumentus;

10.  iesaka izmantot iespējas, ko papildus KLP atbalstam piedāvā Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondi, lai sinerģiski izstrādātu un īstenotu finanšu instrumentus aizdevumu, garantiju vai privātā kapitāla fondu veidā un tādējādi nodrošinātu finansējuma pieejamību jauniem lauksaimniekiem; norāda, ka stabils lauku saimniecības uzņēmējdarbības plāns parasti ir būtisks komponents, lai saņemtu finansējumu, un uzskata, ka būtu jāpiemēro piesardzīgas kreditēšanas normas; uzsver, ka lauksaimniekiem ir nepieciešama starpniecība, un tādēļ iesaka papildināt atbalstu ar kvalificētiem un neatkarīgiem finanšu konsultāciju pakalpojumiem;

11.  uzsver, ka dalībvalstīm veiksmīgāk jāpopularizē gados jaunajiem lauksaimniekiem paredzētā shēma, un aicina uzlabot valstu, reģionālo un vietējo iestāžu sadarbību, lai izplatītu informāciju par gados jaunajiem lauksaimniekiem paredzētajiem atbalsta instrumentiem;

12.  aicina Komisiju ierosināt atbalsta pasākumus ieguldījumiem viedā lauksaimniecībā, lai palielinātu gados jauno lauksaimnieku piekļuvi tehnoloģiskajiem sasniegumiem;

Īstenoto pasākumu pārvaldība un vienkāršošana

13.  atzinīgi vērtē to, ka ar kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) 2014.–2020. gada reformu ir ieviesti jauni pasākumi, lai atbalstītu gados jaunos lauksaimniekus saimniecību izveidē; pauž bažas par to, ka administratīvo šķēršļu līmenis bieži kavē šo pasākumu īstenošanu; norāda, ka tiešo maksājumu un lauku attīstības programmas pasākumu vispārējā pārvaldība tiek uzskatīta par ļoti komplicētu un sarežģītu, jo īpaši lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem, kuri nepārzina maksājumu sistēmu; iesaka pielikt lielākas pūles, lai vienkāršotu procedūras un samazinātu laiku, kas vajadzīgs maksājuma apstiprinājuma saņemšanai;

14.  atzinīgi vērtē Omnibus regulā ieviestos grozījumus ar mērķi atbalstīt jauniešus saistībā ar to piekļuves uzlabošanu finanšu instrumentiem un vienotā maksājuma pieauguma pirmā pīlāra ietvaros nodrošināšanu;

15.  prasa sistematizēt atbalstu konsultācijām, jo īpaši konsultācijām jauniešiem, kuri nenāk no lauku apvidiem;

16.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu turpmākās KLP reformas kontekstā padziļināt pasākumus, kuri vērsti uz paaudžu maiņu, taču uzskata, ka šīs jaunās iniciatīvas būtu jāpapildina ar pietiekamu ES budžetu šai politikai, jo citādi tās nenodrošinās vēlamo stimula efektu;

17.  pauž nožēlu par koordinācijas trūkumu starp maksājumiem gados jaunajiem lauksaimniekiem un atbalstu darbības uzsākšanai, ko pārvalda dažādas iestādes;

18.  prasa Komisijai izstrādāt visaptverošāku pieeju, kas nodrošinātu labākas sinerģijas iespējas starp pirmā pīlāra un otrā pīlāra atbalstu, un uzskata, ka šādu sinerģiju vajadzētu īstenot visām dalībvalstīm;

19.  norāda, ka lielākā daļa jauno lauku saimniecību ir izveidota konkurējošā vidē ar strauji mainīgajiem apstākļiem; iesaka dot ES lauksaimniekiem lielākas elastīguma iespējas, lai viņi ar savu uzņēmējdarbības plānu palīdzību varētu pielāgoties mainīgajiem apstākļiem tirgos; uzskata, ka būtu jāapsver izmaiņas attiecībā uz dalītajiem maksājumiem;

20.  norāda, ka dalībvalstīm ir iespēja piemērot papildu instrumentus, izmantojot abus KLP pīlārus, un aicina dalībvalstis, kas saskaras ar īpašām ģeogrāfiskām problēmām, piemēram, kalnu reģioniem vai dažos gadījumos mazāk attīstītiem reģioniem, apsvērt tāda reizināšanas koeficienta (piem., 2) ieviešanu, kurā ņem vērā ražu skaitu gadā vai to kultūru klāstu, kuras tur var audzēt, gadījumos, kad tiek piešķirts atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem, kas vēlas darboties šajos reģionos, lai stimulētu darbību attiecīgajā reģionā un mēģinātu novērst demogrāfijas problēmas;

21.  norāda, ka lauksaimnieku uzņēmējdarbības stabilitāti nopietni apdraud negodīgas tirdzniecības prakses īstenošana pārtikas piegādes ķēdē, kas ļauj pircējam un/vai pārstrādātājam vai tirgotājam izmantot savu ievērojamo ietekmi uz sarunu iznākumu attiecībā uz piegādātājiem; aicina Komisiju pieņemt atbilstošu ES līmeņa regulējumu;

22.  aicina dalībvalstis veikt grozījumus visos attiecīgajos tiesību aktos, kas nepieciešami, lai atbalsts jauniešiem lauku saimniecību izveidei un uzlabošanai tiktu klasificēts kā kapitāla dotācijas, nevis tekošās subsīdijas;

23.  atzīst, ka lauksaimniekiem jāsaglabā iespēja pašiem apsaimniekot savu zemi un ka lauku saimniecībai tāpat kā jebkāda cita veida uzņēmumam jābūt brīvai un ar elastīgu pieeju, lai tā veiksmīgi darbotos;

24.  uzsver, ka maksājumu veikšanu gados jaunajiem lauksaimniekiem nevajadzētu aizkavēt, bet gan nodrošināt periodiski un paredzamā veidā, lai nepieļautu, ka viņi krīt parādos un tādējādi tiek kavēti viņu projekti;

25.  mudina piemērot uz rezultātiem vērstu pieeju, kas stimulē jaunu inovāciju attīstību un labāku resursu pārvaldību, tādējādi sniedzot iespējas motivētiem gados jauniem lauksaimniekiem;

26.  atgādina, ka lauku saimniecībai, lai tā būtu ekonomiski dzīvotspējīga, nepieciešama iespēja paplašināties, līdz tiek sasniegts vajadzīgais apjoms, kas atbilst ekonomiskajai situācijai attiecīgajā tirgū;

27.  uzsver, ka ir jāņem vērā teritoriju daudzveidība, jo īpaši problemātiskie apgabali, kam nepieciešams pielāgots atbalsts;

Zemes pieejamība un cīņa pret “zemes piesavināšanos”

28.  norāda, ka jauniem lauksaimniekiem un lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem zemes pieejamība ir viens no galvenajiem šķēršļiem ES un ka to ierobežo zems zemes piedāvājums pārdošanas vai iznomāšanas nolūkā, kā arī citu lauksaimnieku, ieguldītāju un rezidējošo izmantotāju radīta konkurence; uzskata, ka padziļināti jāizpēta apstākļi, kas ierobežo piekļuvi zemei katrā dalībvalstī; uzskata, ka zemes pieejamības problēmu saasina pašreizējā tiešo maksājumu struktūra, kas var novest pie augstākām zemes nomas izmaksām un augstākas cenas un tā pieļauj minimāli aktīvu zemes izmantošanu, kā arī subsīdiju piešķiršanu, lielā mērā pamatojoties uz zemes īpašumtiesībām; uzskata, ka daži lauksaimnieki, kuriem pieder zeme vai kuri to nomā, tiek stimulēti saglabāt aktivitāti, lai turpinātu saņemt subsīdijas, tomēr šajā nolūkā tie pieaicina pakalpojumu sniedzējus zemes uzlabošanai, vai arī paši minimāli apstrādā savu zemi; iesaka palielināt pieprasītos aktivitātes līmeņus, ņemot vērā jaunos lauksaimnieciskās darbības veidus un piešķirt atbalstu orientējoties uz konkrētiem rezultātiem (piemēram, lauksaimnieciskā darbībā pavadītais reālais darba laiks, ņemot vērā arī jaunas inovācijas, kā arī ņemot vērā īpašas vides vai sociālās preces), un noteikt aizliegumu vienlaikus neatbilstīgi saņemt gan subsīdijas, gan vecuma pensiju;

29.  atgādina, ka gados jauniem lauksaimniekiem jāspēj ieguldīt un iegādāties lauksaimniecības zemi, iegūt jaunu vai lietotu tehniku un optimizēt savas lauksaimniecības metodes;

30.  atgādina, ka jānodrošina īpašnieku tiesības brīvi pārdot zemi pēc saviem ieskatiem, un aicina Komisiju atvieglot zemes nodošanu un īpaši mantošanu, lai tādējādi palīdzētu jauniem lauksaimniekiem uzsākt darbību;

31.  tā kā zemes nepieejamība ir būtiska problēma gados jauniem lauksaimniekiem un lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem, aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai cīnītos pret spekulatīviem darījumiem ar lauksaimniecības zemi;

32.  aicina Komisiju izstrādāt Eiropas Savienības mēroga ieteikumus, ar kuriem veicina aktīvāku, paraugpraksē balstītu valsts politiku attiecībā uz zemes pieejamību;

33.  aicina dalībvalstis lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem un gados jauniem lauksaimniekiem piešķirt prioritāru piekļuvi zemei, pilnībā izmantojot regulatīvos instrumentus, kas jau ir veiksmīgi īstenoti dažās dalībvalstīs, atbilstīgi Komisijas skaidrojošajam paziņojumam par lauksaimniecības zemes iegādi un Eiropas Savienības tiesībām(5); uzskata, ka dalībvalstis varētu izstrādāt tādus instrumentus kā zemes bankas, lai vēl vairāk sekmētu zemes pieejamību un apzinātu neizmantotu zemi, kas pieejama gados jauniem lauksaimniekiem;

34.  uzskata, ka ir svarīgi atbrīvot gados jaunos lauksaimniekus no pašreizējā 10 % ierobežojuma attiecībā uz zemes pirkšanu, kā noteikts Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētajā regulā (ES) Nr. 480/2014 par struktūrfondiem un valsts atbalsta vadlīnijās;

35.  prasa novirzīt lielāku atbalstu uz izolētiem vai mazapdzīvotiem reģioniem, vai tādiem reģioniem, kuros visvairāk trūkst paaudžu maiņas;

36.  prasa Komisijai atbalstīt ar zemes pieejamību saistītas paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm;

37.  aicina Komisiju sagatavot izvērtējumu par tādu darījumu tiešo un netiešo ietekmi uz zemes īpašumu pieejamību un cenu, kuros zemi un saimniecības iegādājas ārpus ES esošo valstu rezidenti;

38.  ierosina, ka dalībvalstīm savā valsts politikā vajadzētu atbalstīt konsultāciju pakalpojumus attiecībā uz lauksaimniecisko darbību un saimniecību pārvaldību, lai atbalstītu un sekmētu zemes mobilitāti un mantošanas plānošanas pakalpojumus;

39.  prasa visām dalībvalstīm ieviest atbalstu saimniecību nodošanai, lai palīdzētu saimniecību vadītājiem, kuri pārsnieguši 55 gadu vecumu un kuriem nav mantinieku, un kuri, aizejot pensijā, var nonākt nestabilā situācijā, ar nosacījumu, ka šie saimniecību vadītāji nodod savu saimniecību vai tās daļu vienai vai vairākām gados jaunām personām;

40.  aicina dalībvalstis ieviest mehānismus, ar ko garantē lauku saimniecību dalītas īpašumtiesības, īpašu uzmanību pievēršot jaunām sievietēm, lai nodrošinātu viņu tiesību ievērošanu;

41.  uzskata, ka aktīva lauksaimnieka definīcija nedrīkst radīt administratīvo slogu, kas ir lielāks par pēdējā reformā paredzēto administratīvo slogu, vai ierobežot jauniešu piekļuvi lauksaimniecībai, ieviešot pārmērīgus nosacījumus;

42.  norāda, ka daudzās dalībvalstīs paaudžu maiņu un jauniešu piekļuvi lauksaimniecības zemei kavē novēlota mantošana; uzskata, ka pašreizējā KLP vairs netrūkst stimulu vecākiem lauksaimniekiem nodot savus uzņēmumus jaunākām paaudzēm; iesaka apsvērt tādu pasākumu īstenošanu, kuri varētu motivēt vecāka gadagājuma personas nodot savas lauku saimniecības gados jauniem lauksaimniekiem, piemēram, shēmu "izstāšanās no lauksaimniecības" un citus pensionēšanās stimulus, lai novērstu zemes īpašumu koncentrāciju tuvējās apkārtnes lauksaimnieku rokās; uzsver, ka nepieciešamas tādas juridiskās struktūras kā, piemēram, Groupements Agricoles d'Exploitation en Commun (GAEC), kuras var nodrošināt gados jauniem lauksaimniekiem iespēju uzsākt darbību kopā, kā arī atvieglot saimniecību nodošanu nākamajai paaudzei;

43.  aicina Komisiju un dalībvalstis stimulēt lauku attīstības iespēju izmantošanu, lai atbalstītu jaunus pasākumus, kuri paredzēti zemes mobilitātes veicināšanai, piemēram, zemes bankas, lauksaimniecības zemes savietošanas iniciatīvas un citas iniciatīvas, kas vietējā līmenī veicina lauksaimnieciskās darbības uzsācēju piekļuvi zemei;

44.  uzskata, ka gados jauniem lauksaimniekiem visā Savienībā vajadzētu būt piekļuvei aizdevumiem ar vienādiem nosacījumiem un procentu likmēm un ka tam nevajadzētu atšķirties; šajā sakarā aicina Komisiju kopīgi ar Eiropas Investīciju banku ieviest atbilstošus atbalsta pasākumus un aizdevuma iespējas gados jauniem lauksaimniekiem;

45.  prasa veicināt jaunus sadarbības veidus starp lauksaimnieku paaudzēm, izmantojot partnerības, lauksaimniecības tehnikas kooperatīvus, ilgtermiņa nomas un citas ilgtermiņa vienošanās, lauksaimnieku savstarpējās sadarbības pasākumus, un paredzot līdzekļus tām valsts vai reģionālajām organizācijām, kuras iesaistījušās gan gados jauniem, gan gados vecākiem lauksaimniekiem piemērotu pakalpojumu (piemēram, zemes mobilitātes pakalpojumu) veicināšanā un atvieglošanā;

46.  norāda, ka lielākas un spēcīgākas lauksaimnieku organizācijas, kuras var izveidot, dibinot kooperatīvus un veidojot ražotāju organizācijas (RO) nozarēs, kuras ES līmenī tiek reglamentētas ar Tirgus kopīgas organizācijas (TKO) regulu, var palīdzēt lauksaimniecībai kļūt ienesīgākai, aizsargāt lauksaimnieku, jo īpaši gados jauno lauksaimnieku, ienākumus, iesakot izdarīt izvēli ražošanas ziņā un gūt maksimālu labumu no tā, ko piedāvā lauku apvidu īpatnības; piebilst, ka strukturāla RO reforma nolūkā tās padarīt spēcīgākas, atbildīgākas un efektīvākas un lielāka kumulēšana var nodrošināt efektīvu ieguldījumu, galvenokārt jau nozares ienesīguma aizsardzībā un palielināšanā laika gaitā;

47.  norāda, ka paaudžu maiņas ziņā ģimenēs un lauksaimnieciskās darbības uzsācēju vidū valda atšķirīga situācija; uzskata, ka profesionālā apmācība un kursi jāpielāgo tiem, kas plāno pārņemt ģimenes uzņēmumu, vai tiem, kuri plāno dibināt jaunu uzņēmumu, atbilstoši to vajadzībām;

48.  uzsver, ka jaunas sievietes būtu jāmudina uzņemties vadības pienākumus lauksaimniecībā un ka tām būtu jāpiešķir atbilstošs atbalsts zemes pieejamības, aizdevumu un noteikumu papildu zināšanu aspektā;

49.  uzskata, ka dalībvalstis var izvēlēties, vai reglamentēt piekļuvi lauksaimniecības zemei un šajā jomā noteikt stimulus vai ierobežojumus, īpaši tāpēc, lai novērstu zemes piesavināšanos ES un mudinātu gados jaunos lauksaimniekus sākt saimniecisko darbību;

50.  aicina Komisiju kopīgi ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām padziļinātāk izstrādāt nesen pieņemto paziņojumu par zemes tirgus kritēriju sistēmu, lai nodrošinātu, ka ES tiesību akti patiešām garantē vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem potenciālajiem zemes pircējiem, tostarp pozitīvu diskrimināciju par labu ES lauksaimniekiem, un lai ES dalībvalstīm saistībā ar četrām pamatbrīvībām kļūtu pilnīgi skaidrs, kādi zemes tirgus regulēšanas pasākumi ir atļauti, tādējādi ļaujot lauksaimniekiem vienkāršāk iegūt zemi izmantošanai lauksaimniecības un mežsaimniecības nolūkos; aicina Komisiju apturēt uzsāktās pienākumu neizpildes procedūras, kuru mērķis ir izvērtēt, vai dalībvalstu tiesību akti par lauksaimniecības zemes pārdošanu ir saderīgi ar ES tiesību aktiem, kamēr nav publicēts galīgais paziņojums, kurā ietverti iepriekš minētie kritēriji;

51.  uzskata, ka valstu politikā zemes izmantojuma plānošanas, pilsētplānošanas un teritoriālās plānošanas (piemēram, transporta infrastruktūras) jomā ir jāņem vērā tādas parādības kā zemes nelietderīga izmantošana un pamešana un jāsekmē šādas zemes atkalizmantošana lauksaimniecībā, lai gados jauniem lauksaimniekiem būtu pieejamas lielākas zemes platības, kurās sākt savu darbību;

52.  atzinīgi vērtē Komisijas skaidrojošo paziņojumu par lauksaimniecības zemes iegādi un Eiropas Savienības tiesībām, taču norāda, ka paziņojumā nav pietiekami atspoguļots, kā regulēt tādu korporatīvo grupu veiktu akciju iegādi, kas bieži darbojas starptautiskā mērogā; aicina Komisiju atjaunināt paziņojumu attiecībā uz šo jomu;

53.  uzsver gados jaunajiem lauksaimniekiem paredzēto vietējo, valsts un ES līmeņa pasākumu saskaņotības nozīmi; aicina dalībvalstis veicināt paaudžu maiņu, tostarp ar, piemēram, mantošanas un nodokļu likumu, zemes pieejamības noteikumu, teritoriālās plānošanas un saimniecību nodošanas stratēģiju palīdzību;

54.  aicina dalībvalstis sekmēt sieviešu taisnīgu piekļuvi zemei, lai veicinātu viņu darbības nostiprināšanu lauku apvidos un viņu pilnvērtīgu un aktīvu lomu lauksaimniecības nozarē;

55.  aicina Komisiju finansēt pētījumu par zemes īpašumtiesību pašreizējo koncentrāciju ES, ņemot vērā situāciju, kad korporatīvās grupas ar meitasuzņēmumiem iegūst un kontrolē zemi, noslēdzot darījumus par akcijām, un prasa pētījumā analizēt zemes īpašumtiesību koncentrācijas riskus ne vien attiecībā uz zemes pieejamību gados jauniem lauksaimniekiem un lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem, bet arī attiecībā uz pārtikas piegādi, nodarbinātību, vidi, augsnes kvalitāti un lauku attīstību kopumā;

56.  uzskata, ka ES noteikti nepieciešami tiesību akti par zemes kvalitāti, jo nepareizas lauksaimniecības attīstības dēļ tā turpina pazemināties; uzsver, ka šāda augsnes degradācija ne vien ietekmē zemes īpašumu tirgu un cenu, bet arī tās zemes ražotspēju, kuru pārņem nākamās jauno lauksaimnieku paaudzes;

57.  norāda, ka pašreizējā KLP maksājumu sistēma un jo īpaši dalītie maksājumi neveicina lauksaimniecības zemes nodošanu un nepietiekami aizsargā gados jaunos lauksaimniekus no lauksaimniecības cenu svārstīguma, kas viņus nepārprotami vairāk ietekmē tāpēc, ka, uzsākot lauksaimniecisko darbību, viņiem trūkst praktiskās pieredzes vai arī viņiem ir pieejami tikai ierobežoti finanšu instrumenti;

Apmācība, inovācija un komunikācija

58.  norāda, ka ir jāmodernizē un jāpadara ietekmīgāka lauku reģionos piedāvātā profesionālā apmācība, aktīvi iesaistot valstu konsultatīvos dienestus; uzskata, ka būtu jāatvieglo piekļuve Eiropas Sociālajam fondam (ESF) un jāpalielina profesionālajai apmācībai lauku teritorijās piešķirtais budžets;

59.  uzsver jaunāko ES iniciatīvu "Eiropas Solidaritātes korpuss", kas rada iespējas gados jauniem cilvēkiem brīvprātīgi darboties vai strādāt projektos dabas resursu jomā dažādās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā;

60.  iesaka veicināt šo jauniešu pievienošanos kooperatīviem, kur tiem būtu pieejamas plašas konsultācijas tirdzniecības, ražošanas, kā arī citu aspektu jomā, saistībā ar viņu lauku saimniecību;

61.  uzsver nepieciešamību pārskatīt kritērijus ar mērķi atbalstīt jauniešu iesaistīšanos sabiedrībā, kuras kontrole nav viņu pārziņā, nosakot, ka šādā gadījumā saņemtais atbalsts ir proporcionāls jaunieša ieguldījumam sabiedrībā;

62.  aicina Komisiju un dalībvalstis piedāvāt vairāk mācību un konsultāciju iespēju potenciālajiem un esošajiem gados jaunajiem lauksaimniekiem, tostarp attiecībā uz agrorūpniecības uzsākšanas, saimniekošanas, tehnoloģiju, jaunu tehnoloģiju un uzņēmējdarbības prasmēm, piemēram, tirgdarbības, sadarbības, saziņas, inovācijas, daudzfunkcionalitātes un diversifikācijas, kā arī finanšu pārvaldības jomā;

63.  aicina Komisiju un dalībvalstis piedāvāt vairāk apmācības iespēju un vairāk starptautiskās mobilitātes iespēju un stimulu; aicina izveidot Erasmus veida programmu saistībā ar profesionālo apmācību, lai uzlabotu jauno lauksaimnieku prasmes un pieredzi, arī attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, un lai nodrošinātu lietderīgāku un efektīvāku zināšanu nodošanu;

64.  uzskata, ka ir svarīgi veicināt to pētnieku, akadēmisko aprindu pārstāvju, vadītāju un gados jauno Eiropas lauksaimnieku tīklu paplašināšanu, kuri ir ieinteresēti jaunu saimnieciskās attīstības modeļu identificēšanā, lai varētu rast inovatīvus risinājumus sociālajām un tirgus vajadzībām, kas rodas jaunajā lauku uzņēmējdarbības pasaulē;

65.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt gados jauniem lauksaimniekiem un lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem informācijas pieejamību par inovatīvām un netradicionālām pieejām, kas ir vispiemērotākās jaunas saimniecības izveidei, piemēram, par jaunu uz galalietotājiem vērstu uzņēmējdarbības modeļu izstrādi, ilgtspējīgāku lauksaimniecības sistēmu izstrādi, jaunu organizatorisko modeļu (piem., pusgraudniecība, priekšfinansējums, kolektīvo pakalpojumu izmantošana) izstrādi, lauksaimniecības un vietējās kopienas saiknes palielināšanu un tradicionālo zināšanu pielāgošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmējdarbības inovāciju (piem., amatnieciskā pārtikas ražošana);

66.  aicina, lai maksimāli samazinātu uzņēmumu likvidēšanu, piemērot uzņēmumu pārraudzības vai konsultēšanas mehānismu ar mērķi turpināt atbalstīt jauniešus lēmumu pieņemšanā vismaz pirmos trīs uzņēmumu darbības gadus;

67.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt tādas iniciatīvas kā Francijas iniciatīvu "Demain je serai paysan", kuras mērķis ir popularizēt lauksaimnieka profesiju jauniešu vidū un sniegt tiem visu informāciju, kas nepieciešama, lai iegūtu attiecīgo apmācību un uzsāktu darbību;

68.  uzskata, ka ir svarīgi izveidot vidi, kas palīdzētu jauniešiem sākt profesionālo darbību lauksaimniecības jomā, ar kolektīvām un solidārām struktūrām, piemēram, lauksaimniecības uzņēmēju grupām kopējai saimniekošanai (lauksaimnieku sabiedrībām), kooperatīviem lauksaimniecības iekārtu kopīgai izmantošanai, kooperatīviem lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai, kopīga darbaspēka grupām, aizstājošo darbinieku aģentūrām, savstarpējas palīdzības grupām, lauksaimniecības konsultāciju un inovācijas grupām, lauksaimnieku un patērētāju asociācijām un tīkliem, kuros iesaistīti lauksaimniecības un citu jomu pārstāvji (LEADER) utt.; uzsver, ka šādi organizācijas veidi sniedz iespēju dalīties pieredzē, saņemt konsultācijas un sadalīt dažus izdevumus un ka tas nāk par labu jauno lauksaimnieku finanšu stāvoklim un ieņēmumiem, ņemot vērā, ka, uzsākot darbību, tiem bieži ir jāveic lieli ieguldījumi;

69.  atzīmē, ka nedrīkst pieļaut, ka lauku apvidos dzīvojošajiem jauniešiem ir pieejami sliktāki pakalpojumi un infrastruktūra (piemēram, piekļuve ātrgaitas platjoslas tīklam, skolas un bērnudārzi, ceļi utt.) nekā jauniešiem, kas dzīvo pilsētās; tāpēc uzskata, ka ir izšķiroši svarīgi nodrošināt, lai gados jaunie lauksaimnieki spētu attīstīt savas saimniecības lauku apvidos un uzturēt savas ģimenes;

70.  aicina veicināt sieviešu uzņēmējdarbības garu un iniciatīvas, jo īpaši sekmējot to, lai sievietes kļūtu par īpašniecēm, atbalstot gados jaunu lauksaimnieču, lauksaimnieciskās darbības uzsācēju un uzņēmēju sieviešu tīklus un veidojot nosacījumus finanšu nozarē tā, lai lauku uzņēmējām atvieglotu piekļuvi ieguldījumiem un aizdevumiem, tādējādi sniedzot viņām iespēju izveidot uzņēmumus, no kuriem viņas var gūt stabilus ienākumus;

71.  uzskata, ka paaudžu maiņa ir atkarīga no lauksaimnieka profesijas pievilcības un īpaši no iespējām šajā profesijā gūt pietiekamus ienākumus, kas apmierinātu tos, kuri vēlas šādi pelnīt iztiku; uzsver, ka lauksaimniecības dzīvotspējas nodrošināšanai vajadzīgs, lai KLP zināmā mērā regulētu tirgus, jo īpaši gadījumos, kad tirgu darbība ir neapmierinoša un izraisa krīzes; pašreizējais tirgu regulācijas trūkums nelabvēlīgi ietekmē lauksaimniecības attīstību, attur jauniešus no darbības lauksaimniecībā un parasti visvairāk skar nesen darbību sākušos lauksaimniekus, kuriem bieži ir lieli parādi, jo darbības sākšanai bijuši nepieciešami ieguldījumi;

Sabiedriskie pakalpojumi

72.  uzskata, ka, attīstot modernu agroekoloģisku lauksaimniecības praksi un jaunus uzņēmējdarbības modeļus, lauksaimniecība kļūs pievilcīgāka gados jauniem lauksaimniekiem; uzsver, ka gados jauniem lauksaimniekiem jābūt apmācītiem un prasmīgiem jaunāko tehnoloģiju jomā, lai jo īpaši risinātu pašreizējās un turpmākās vides problēmas; uzsver, ka ir jāatbalsta inovatīvas un netradicionālas pieejas, piemēram, agroekoloģiju, jaunus uz galalietotājiem vērstus uzņēmējdarbības modeļus, digitālo lauksaimniecības tehnoloģiju un viedos risinājumus, un mudina Komisiju nodrošināt, ka tas ir atspoguļots ikvienā turpmākajā KLP;

73.  norāda, ka gados jauniem lauksaimniekiem ir ievērojams potenciāls attiecībā uz inovāciju un diversifikāciju, jo viņiem parasti ir lielākas prasmes un vadības spējas un viņi vairāk tiecas apgūt jaunus tirgus, izstrādāt jaunas ražošanas metodes un optimāli izmantot tehnoloģiskus sasniegumus un inovāciju lauksaimniecības nozarē, kas jo īpaši var palīdzēt risināt vides problēmas, ar kurām saskaras lauksaimniecība; tādēļ uzskata, ka nepieciešams nodrošināt izšķirošu atbalstu jauniešiem, kas vēlas ieviest inovatīvas ražošanas metodes un procesus, piemēram, precīzās un saglabājošās lauksaimniecības sistēmas, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības nozares izmaksu lietderību un vides ilgtspēju; aicina Komisiju pastiprināt pētniecību par tādu tehnoloģiju un lauksamniecības prakses izmantošanu, kas ļauj nodrošināt ilgtspējīgu lauksaimniecību ar mazu ietekmi uz vidi; uzsver — lai nodrošinātu ES lauksaimniecības konkurētspēju, obligāti jāveicina jaunu darbvietu izveide un saglabāšana, kā arī inovācijas un digitalizācija ar lauksaimniecību saistītajā profesionālajā izglītībā;

74.  uzsver, ka lauksaimniekiem ir nepieciešama piekļuve infrastruktūrai, cenas ziņā pieejamiem un kvalitatīviem sabiedriskiem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei, izglītībai, ātrgaitas platjoslai, palīdzībai, apmācībai, kultūras pakalpojumiem, pasta nodaļām, sabiedriskajam transportam un labākiem ceļiem; norāda, ka jauniešiem laukos jānodrošina tādi paši apstākļi un dzīves līmenis, kā tiem, kas dzīvo pilsētu teritorijās, lai nepalielinātos iedzīvotāju aizplūšana no laukiem un teritoriālās atšķirības;

75.  prasa Komisijai un dalībvalstīm cieši apņemties izveidot tiešus tirdzniecības kanālus, kas ļautu gados jauniem lauksaimniekiem pārdot savus produktus vietējos tirgos ilgtspējīgākā veidā un ar lielāku ieguvumu;

76.  norāda, ka, lai nodrošinātu mazo zemnieku saimniecību un lauku ilgtspējīgu turpmāko attīstību, ir nepieciešama paaudžu maiņa;

77.  aicina Komisiju izstrādāt lauku attīstības programmu, kurā ir jāiekļauj ar dažādajiem ES, valstu, reģionālajiem un vietējiem lauku attīstības politikas pasākumiem saskaņoti pasākumi;

78.  uzsver, ka KLP nepieciešamas viedas pieejas, jo šie jaunie risinājumi nodrošina lauku dzīves un ciematu pievilcību gados jauniem cilvēkiem;

Pasākumi, lai novērstu iedzīvotāju aizplūšanu no laukiem

79.  uzskata, ka jaunajiem lauksaimniekiem jāpiedāvā ilgtermiņa perspektīvas, lai novērstu to aizplūšanu no lauku apvidiem, tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis pētīt jaunas iniciatīvas ar mērķi izveidot pietiekamu infrastruktūru lauku apvidos, lai atbalstītu jaunos uzņēmējus un viņu ģimenes;

80.  šajā sakarā iesaka saskaņot pasākumus, kas ir paredzēti lauku attīstības programmās un KLP pirmajā pīlārā, ES kohēzijas politikas pasākumus un valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pasākumus, lai uzlabotu to efektivitāti;

81.  norāda, ka inovācija attiecas ne tikai uz lauksaimniecības metodēm un jaunām iekārtām, bet arī uz jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, tostarp tirgvedības un pārdošanas instrumentiem, apmācību un datu un informācijas vākšanu;

82.  aicina Komisiju tiešos maksājumus turpmākās KLP reformas ietvaros virzīt neliela apjoma saimniecībām un agroekoloģiskajai lauksaimniecībai, jo tas sniegs būtiskus ieguvumus gados jaunākiem lauksaimniekiem un lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem;

83.  norāda, ka lauku apvidos jābūt arī tādiem pakalpojumiem, kas palīdz risināt lauksaimniecības grūtības, piemēram, profesionālām konsultācijām, finanšu konsultācijām un konsultācijām par saimniecību vadību;

84.  uzsver, ka ir jānodrošina platjoslas savienojums lauku un attālās teritorijās; atzinīgi vērtē dažādās iniciatīvas attiecībā uz viedajiem ciematiem, kuru galīgajam mērķim jābūt jaunu darba iespēju radīšanai un darbvietu nodrošināšanai jauniešiem lauku reģionos — vai nu piedāvājot papildu darba iespējas saimniecībās vai ar lauksaimniecību nesaistītu darbu (sociālā aprūpe, mobilitāte, veselības aprūpe, tūrisms, enerģētika); uzskata, ka arvien pieaugošais lauksaimniecības ražīgums un lauksaimniecības produktu sarūkošās cenas vēl vairāk sarežģīs iespēju gūt pietiekamus ienākumus no lauksaimnieciskās pamatdarbības, it īpaši mazās saimniecībās;

85.  uzskata, ka jebkura sekmīga paaudžu maiņas un gados jauno lauksaimnieku atbalsta stratēģija būtu jāīsteno ar holistisku pieeju, veicinot gados jauno lauksaimnieku iespējas piekļūt zemei, finansējumam, konsultāciju pakalpojumiem un apmācībai, un saistībā ar to būtu jāņem vērā paaudžu maiņa, lai nodrošinātu ieguvumus gados jauniem un gados vecākiem lauksaimniekiem; uzsver, ka tādējādi lauksaimniecībai, kas ir cilvēcei svarīga nozare, jākļūst par gados jauniem lauksaimniekiem un plašākai sabiedrībai pievilcīgu nodarbošanās jomu;

86.  norāda, ka lauku nākotnes nodrošināšanai gados jauni lauksaimnieki un jaunu saimnieciskās darbības veidu attīstība Eiropas lauksaimniecības nozarē obligāti ir jāatbalsta un jāizvirza par prioritāti jaunajā KLP pēc 2020. gada;

Vide un ilgtspēja

87.  aicina Komisiju nodrošināt lielāku vides pasākumu konsekvenci un nodrošināt, ka šie pasākumi ir saskaņoti; atkārtoti norāda, ka gados jauniem lauksaimniekiem ir vajadzīgi skaidri un viegli īstenojami pasākumi;

88.  uzskata — lai saglabātu lauku reģionu apdzīvotību un lai lauku reģionos dzīvojošajiem cilvēkiem nodrošinātu līdzīgu dzīves līmeni kā pilsētu teritoriju iedzīvotājiem, ir steidzami jālikvidē regulatīvie un administratīvie šķēršļi, tādējādi ļaujot lauksaimniekiem veikt papildu lauksaimnieciskas un ar lauksaimniecību nesaistītas darbības, galvenokārt sociālās aprūpes, veselības aprūpes, tūrisma, gados vecāku cilvēku mobilitātes un enerģētikas jomā, jo tas nodrošinātu pienācīgus ienākumus lauksaimniekiem un viņu ģimenēm un samazinātu lauku iedzīvotāju aizplūšanas risku;

89.  prasa sākt jaunu dialogu ar sabiedrību par lauksaimnieciskas pārtikas ražošanas nozares nākotni, lai nodrošinātu reālu priekšstatu par lauksaimniecisko darbību un paplašinātu zināšanas gan par to, ko nozīmē būt lauksaimniekam, gan par to, kā tiek ražota pārtika;

Citi jautājumi

90.  aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot pasākumus, lai aizsargātu lauksaimnieku ienākumus dažādu klimata, veselības un ekonomisku risku gadījumā, un lai tādējādi palielinātu lauku saimniecību izturētspēju, jo īpaši ieviešot jaunus riska pārvaldības instrumentus un nostiprinot jau esošos;

91.  vērš uzmanību uz konkrētām to ES tālāko reģionu īpatnībām, kuru unikālās ar vidi, klimatu un veselību saistītās situācijas ļoti atšķiras no situācijām Eiropas kontinentā, un tāpēc, ieviešot un attīstot gados jaunajiem lauksaimniekiem paredzētos KLP instrumentus, tostarp tos, kas nodrošina finansējuma pieejamību, prasa vairāk ņemt vērā šos reģionus un to īpašās vajadzības un vērtību, kā noteikts LESD 349. pantā;

92.  uzsver, ka mazi un ģimenes vadīti uzņēmumi, kas darbojas sarežģītos apstākļos un cenšas rast papildu ieņēmumu avotus, būtu jāatbalsta vēl vairāk, piemēram, finansējot konsultāciju pakalpojumus vai inovatīvus uzņēmējdarbības modeļus;

93.  iesaka paaudžu maiņas procesā ņemt vērā arī to, ka paaudžu maiņai ir jānodrošina ieguvums gan gados jauniem, gan gados vecākiem lauksaimniekiem; norāda uz to lauksaimnieku nozīmi, kuri sagatavo lauku saimniecību mantošanas plānu, un norāda uz nepieciešamību pēc pārejas maksājuma, kas veicinātu šo mantošanu;

               º

º  º

94.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, Eiropas Revīzijas palātai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.

(2)

OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.

(3)

OV L 350, 29.12.2017., 15. lpp.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0197.

(5)

OV C 350, 18.10.2017., 5. lpp.


VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS (22.3.2018)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par gados jauniem lauksaimniekiem paredzēto KLP instrumentu īstenošanu ES pēc 2013. gada reformas

(2017/2088(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Mairead McGuinness

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju “Pašreizējā lauksaimniecības zemes koncentrācija Eiropas Savienībā — kā atvieglot zemes pieejamību lauksaimniekiem?”,

A.  tā kā sieviešu kā primāro lauksaimnieku īpatsvars lauksaimnieciskās darbības uzsācēju vidū ir lielāks nekā lauksaimniecības nozarē kopumā,

1.  uzskata, ka ES lauksaimniecības nozarē ir būtiski, jo īpaši ņemot vērā Eiropas lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju novecošanu, mudināt gados jauno lauksaimnieku paaudzi piekopt ilgtspējīgu praksi, attīstīt visaptverošu domāšanu un palielināt informētību par vides jautājumiem, lai varētu virzīties uz mazoglekļa, resursu ziņā efektīvu sabiedrību un risināt daudzos nākotnē sagaidāmos jautājumus, piemēram, klimata pārmaiņas, dabas resursu (ūdens un gaisa) saglabāšana, augsnes kvalitātes uzlabošana, bioloģiskās daudzveidības palielināšana un ilgstpējīgas lauksaimnieciskās ražošanas veicināšana visā ražošanas ķēdē, izstrādājot tādus ražošanas paņēmienus, kas palielina produktu drošumu un kvalitāti, un pievēršoties veselīgai un uzturvielām bagātai pārtikai;

2.  uzskata, ka, attīstot modernu un videi draudzīgu lauksaimniecības praksi un veicinot īsas tirdzniecības ķēdes, kas nostiprina ražotāju pozīciju vērtības ķēdē un uzlabo pārtikas kvalitāti, būs iespējams lauksaimniecību padarīt par pievilcīgāku jomu gados jauniem lauksaimniekiem;

3.  aicina Komisiju nodrošināt lielāku vides pasākumu konsekvenci un to saskaņošanu; atkārtoti norāda, ka gados jauniem lauksaimniekiem ir vajadzīgi skaidri un viegli īstenojami pasākumi;

4.  uzsver, ka ir jāņem vērā teritoriju daudzveidība, jo īpaši problemātiskie apgabali, kam nepieciešams pielāgots atbalsts;

5.  aicina Komisiju pastiprināt pētniecību par tādu lauksaimniecības tehnoloģiju un tādas prakses izmantošanu, kas ļauj nodrošināt ilgtspējīgu lauksaimniecību ar mazu ietekmi uz vidi;

6.  atgādina, ka gados jauniem lauksaimniekiem jāspēj ieguldīt un iegādāties lauksaimniecības zemi, iegūt jaunu vai lietotu tehniku un optimizēt savas lauksaimniecības metodes;

7.  uzsver — lai apmierinātu gados jauno lauksaimnieku patiesās vajadzības, būtu jāuzlabo pašreizējie gados jauniem lauksaimniekiem un lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem paredzētie kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) instrumenti, ieviešot tādus jaunus instrumentus kā kopieguldījumu fondi vai apdrošināšanas peļņas–sviras efekts, kuri spēj aizsargāt lauksaimnieku ienākumus no tirgus cenas svārstībām; norāda, ka šiem instrumentiem jābūt mērķtiecīgi vērstiem uz gados jauno lauksaimnieku un lauksaimnieciskās darbības uzsācēju konkrēto vajadzību apmierināšanu, īpašu uzmanību pievēršot zemes pieejamībai, un uz viņu ekonomisko un sociālo vajadzību apmierināšanu un būtu jāveicina projekti, kas lauksaimniekiem nodrošina visaugstāko pievienoto vērtību, aizsargā vidi un veicina skaidru nošķīrumu starp lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem un gados jauniem lauksaimniekiem; piebilst, ka gados jauniem lauksaimniekiem būtu jāspēj dažādot savus lauksaimniecības uzņēmumus; uzsver, ka gados jauniem lauksaimniekiem paredzētajām administratīvajām procedūrām vajadzētu būt efektīvām un vienkāršām, lai samazinātu pieteikuma iesniedzēju un valsts iestāžu administratīvo slogu; uzskata, ka svarīgs jautājums ir videi draudzīgu un klimatam nekaitīgu inovatīvu risinājumu un tehnoloģiju izmantošana, lai stiprinātu lauksaimniecības konkurētspēju un ilgtermiņa pārtikas nodrošinājumu;

8.  uzskata, ka būtu jāpārskata gadu skaits, kuru laikā lauku saimniecība var saņemt atbalstu, un piecu gadu vietā jānosaka vismaz septiņu gadu periods, lai veicinātu paaudžu nomaiņu;

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un finansēt pētījumus par inovatīvu praksi vides jomā, tās īstenošanu un atjaunojamo energoresursu attīstību lauku saimniecībās un veicināt paraugprakses apmaiņu starp lauksaimniekiem;

10.  uzsver, ka paaudžu maiņai ir svarīga nozīme plaukstošu lauku apvidu un ģimenes saimniecību saglabāšanā visā Eiropā, jo tā veicina nodarbinātību, ilgstpējīgu uzņēmējdarbību un inovāciju, vienlaikus nodrošinot lauksaimnieciskās ražošanas nepārtrauktību, saglabājot vietējo dabas un kultūras ainavu un nostiprinot vietējās kopienas;

11.  uzskata, ka, runājot par paaudžu maiņu, būtu jāņem vērā gados jauno lauksaimnieku vecums un ka būtu jāveicina lauku saimniecību īpašumtiesību nodošana agrākā posmā;

12.  norāda — lai to panāktu, ir jāpieņem ilgtermiņa perspektīva, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūras un pakalpojumu, piemēram, veselības aprūpes, sociālo pakalpojumu, izglītības, transporta, ātrgaitas platjoslas tīkla, pieejamību, tādu kredītu pieejamību, kas pamatojas uz ilgtspējīgiem nosacījumiem, attiecīgiem nodokļu atvieglojumiem zemes iegādes vai nomas gadījumā, birokrātijas mazināšanu, aģentūru izveidi — vai arī to nostiprināšanu, ja tādas jau ir izveidotas, — lai tās varētu piedāvāt gados jaunajiem lauksaimniekiem mērķtiecīgus pakalpojumu atbilstoši viņu vajadzībām, un attiecībā uz jaunām digitālām tehnoloģijām; tāpēc uzskata, ka ir jānodrošina, lai gados jaunie lauksaimnieki spētu attīstīt savas saimniecības lauku apvidos un uzturēt savas ģimenes;

13.  norāda, ka lielākas un spēcīgākas lauksaimnieku organizācijas, kuras var izveidot, dibinot kooperatīvus un veidojot ražotāju organizācijas (RO) nozarēs, kuras ES līmenī tiek reglamentētas ar Tirgus kopīgas organizācijas (TKO) regulu, var palīdzēt lauksaimniecībai kļūt ienesīgākai, aizsargāt lauksaimnieku, jo īpaši gados jauno lauksaimnieku, ienākumus, iesakot izdarīt izvēli ražošanas ziņā un gūt maksimālu labumu no tā, ko piedāvā lauku apvidu īpatnības; piebilst, ka strukturāla RO reforma nolūkā tās padarīt spēcīgākas, atbildīgākas un efektīvākas un lielāka kumulēšana var nodrošināt efektīvu ieguldījumu, galvenokārt jau nozares ienesīguma aizsardzībā un palielināšanā laika gaitā;

14.  uzsver, ka gados jaunie lauksaimnieki un lauksaimnieciskās darbības uzsācēji ir svarīgi inovācijas un uzņēmējdarbības radītāji lauksaimniecībā, jo nodrošina tādus ieguvumus kā jaunu zināšanu ieviešana, jaunu uz galalietotājiem vērstu uzņēmējdarbības modeļu izstrāde, ilgtspējīgāku lauksaimniecības sistēmu izstrāde, jaunu organizatorisko modeļu (piem., pusgraudniecība, priekšfinansējums, kolektīvo pakalpojumu izmantošana) izstrāde, lauksaimniecības un vietējās kopienas saiknes palielināšana un tradicionālo zināšanu pielāgošana ar mērķi nodrošināt uzņēmējdarbības inovāciju (piem., amatnieciskā pārtikas ražošana);

15.  norāda, ka tādas negodīgas tirdzniecības prakses īstenošana pārtikas piegādes ķēdē, kas ļauj pircējiem un/vai pārstrādātājiem vai tirgotājiem izmantot ievērojamās priekšrocības ietekmēt iznākumu sarunās ar viņu piegādātājiem, nopietni apdraud lauksaimnieku uzņēmējdarbības stabilitāti, attur jauno paaudzi pārņemt no saviem vecākiem lauku saimniecības un neļauj panākt gados jauno lauksaimnieku lielāku iekļaušanos paaudžu maiņā lauku apvidos; mudina Komisiju pieņemt atbilstošus Eiropas līmeņa noteikumus;

16.  ņem vērā to, ka zemes nepieejamība ir atzīta par visbūtiskāko šķērsli gados jauniem lauksaimniekiem un lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem;

17.  atgādina, ka zināšanu nodošana tiem dalībniekiem, kuri ir atbildīgi par vides politikas īstenošanu, aizvien ir būtiska problēma, kas steidzami jārisina, izmantojot nepieciešamo tehnisko un finansiālo atbalstu; uzsver, ka kvalitatīvos mācību kursos, kur īpaša uzmanība ir pievērsta tām prasmēm, kuru gados jaunajiem lauksaimniekiem trūkst visvairāk, viņi ir jāapmāca un viņiem ir jāapgūst prasmes, lai viņi varētu pilnveidoties profesionālajā ziņā un spētu rast un īstenot vissarežģītākos risinājumus, kas nepieciešami, lai tiktu galā ar pašreizējām un turpmākajām vides, kvalitātes un ekonomiskajām grūtībām, tostarp ir jānodrošina piekļuve jaunākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem lauksaimniecībā vai ilgstpējīgā lauksaimniecībā un to izmantošanas iespēja; uzskata, ka gados jauno lauksaimnieku izglītības līmenim būs svarīga nozīme turpmāko grūtību pārvarēšanā un ka augstāks izglītības līmenis tāpēc būtu jāatlīdzina ar lielāku finansiālo atbalstu; uzsver, ka iestādēm šī apmācība ir jāveicina un jāatbalsta nolūkā samazināt tehnoloģisko plaisu; šajā saistībā prasa attīstīt un izplatīt zināšanas un inovāciju; uzsver — lai sekmētu veiksmīgus risinājumus un inovāciju, nedrīkst pieļaut administratīvā sloga palielināšanos;

18.  mudina izveidot “Erasmus” tipa shēmu, lai uzlabotu gados jauno lauksaimnieku prasmes un pieredzi; uzskata, ka šādā programmā uzmanība būtu jāpievērš profesionālajai apmācībai, tai vajadzētu būt paredzētai gados jaunajiem lauksaimniekiem un tai arī būtu jāveicina gados jaunajiem lauksaimniekiem paredzētā shēma;

19.  uzskata, ka ir jāmodernizē lauku reģionos piedāvātā profesionālā apmācība; uzskata, ka būtu jāatvieglo piekļuve Eiropas Sociālajam fondam (ESF) un jāpalielina profesionālajai apmācībai lauku teritorijās piešķirtais budžets;

20.  aicina Komisiju un dalībvalstis piedāvāt vairāk mācību iespēju potenciālajiem un esošajiem gados jaunajiem lauksaimniekiem, tostarp pilnveidojot prasmes uzņēmējdarbības uzsākšanai agrorūpniecībā, kā arī saimniekošanas, tehnoloģiju un uzņēmējdarbības prasmes, piemēram, tirgdarbības, sadarbības, saziņas un finanšu kompetenci;

21.  aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot pasākumus, lai aizsargātu lauksaimnieku ienākumus dažādu klimata, veselības un ekonomisku risku gadījumā, un lai tādējādi palielinātu lauku saimniecību izturētspēju, jo īpaši ieviešot jaunus riska pārvaldības instrumentus un nostiprinot jau esošos;

22.  uzsver gados jaunajiem lauksaimniekiem paredzēto vietējo, valsts un ES līmeņa pasākumu saskaņotības nozīmi; aicina dalībvalstis veicināt paaudžu maiņu, tostarp ar mantošanas un nodokļu likumu, zemes pieejamības noteikumu, pārredzamu procedūru, teritoriālās plānošanas un saimniecību nodošanas stratēģiju palīdzību; norāda, ka pašreizējās KLP maksājumu sistēmas un jo īpaši atdalīto maksājumu dēļ var paaugstināties nomas un pirkuma cenas, turklāt minētā sistēma neveicina lauksaimniecības zemes nodošanu un nepietiekami aizsargā gados jaunos lauksaimniekus no lauksaimniecības cenu svārstīguma, kas viņus nepārprotami vairāk ietekmē tāpēc, ka, uzsākot lauksaimniecisko darbību, viņiem trūkst praktiskās pieredzes vai arī viņiem ir pieejami tikai ierobežoti finanšu instrumenti;

23.  prasa Komisijai un dalībvalstīm ciešu apņemšanos saistībā ar tiešiem tirdzniecības kanāliem, kas ļauj gados jauniem lauksaimniekiem pārdot savus produktus vietējos tirgos ilgtspējīgākā veidā un ar lielāku ieguvumu;

24.  iesaka apsvērt tādu pasākumu īstenošanu, kuri varētu motivēt vecāka gadagājuma personas nodot savas lauku saimniecības gados jauniem lauksaimniekiem, piemēram, shēmu “izstāšanās no lauksaimniecības” un citus pensionēšanās stimulus;

25.  uzskata, ka jebkurai sekmīgai paaudžu maiņas stratēģijai vajadzētu būt balstītai uz holistisku pieeju, kas veicina labu vides praksi, un izstrādātai ar mērķi radīt jaunas nodarbinātības iespējas jauniešiem, nodrošināt lauksaimnieciskās ražošanas nepārtrauktību, teritorijas sniegumu un kopienu nostiprināšanu, vienlaikus tai ar pārredzamu procedūru un taisnīgu līgumu, banku finansējuma un citu kredīta shēmu, kā arī lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem, jo īpaši mazajām lauku saimniecībām, paredzēta koncesiju finansējuma palīdzību vajadzētu sekmēt zemes pieejamību gados jauniem lauksaimniekiem un popularizēt pieredzes apmaiņu starp gados jauniem lauksaimniekiem no dažādām valstīm atbilstoši “Erasmus” programmas principiem, konsultāciju pakalpojumus, apmācību lauksaimniecības jomā un ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi; uzsver, ka tādējādi lauksaimniecībai būtu jākļūst par cilvēcei svarīgu ilgtspējīgu nozari, kas gados jauniem lauksaimniekiem un plašākai sabiedrībai piedāvātu tīkamas ilgtspējīgas nodarbošanās iespēju; uzsver, ka pilsoniskajai sabiedrībai būtu jāatzīst, ka gados jauno lauksaimnieku darbs ir sabiedrisks labums, un ka gados jaunajiem lauksaimniekiem par savu darbu būtu arī jāsaņem atzinība;

26.  vērš uzmanību uz konkrētām to ES tālāko reģionu īpatnībām, kuru unikālās ar vidi, klimatu un veselību saistītās situācijas ļoti atšķiras no situācijām Eiropas kontinentā, un tāpēc, ieviešot un attīstot gados jaunajiem lauksaimniekiem paredzētos KLP instrumentus, tostarp tos, kas nodrošina finansējuma pieejamību, prasa vairāk ņemt vērā šos reģionus un to īpašās vajadzības un vērtību, kā noteikts LESD 349. pantā;

27.  uzsver, ka mazi un ģimenes vadīti uzņēmumi, kas darbojas sarežģītos apstākļos un cenšas rast papildu ieņēmumu avotus, būtu jāatbalsta vēl vairāk, piemēram, finansējot konsultāciju pakalpojumus vai inovatīvus uzņēmējdarbības modeļus;

28.  uzskata, ka ir svarīgi veicināt to pētnieku, akadēmisko aprindu pārstāvju, vadītāju un gados jauno Eiropas lauksaimnieku tīklu paplašināšanu, kuri ir ieinteresēti jaunu saimnieciskās attīstības modeļu identificēšanā, lai varētu rast inovatīvus risinājumus sociālajām un tirgus vajadzībām, kas rodas jaunajā lauku uzņēmējdarbības pasaulē;

29.  iesaka paaudžu maiņas procesā ņemt vērā arī to, ka paaudžu maiņai ir jānodrošina ieguvums gan gados jauniem, gan gados vecākiem lauksaimniekiem; norāda uz to lauksaimnieku nozīmi, kuri sagatavo lauku saimniecību mantošanas plānu, un norāda uz nepieciešamību pēc pārejas maksājuma, kas veicinātu šo mantošanu;

30.  uzsver, ka jebkurā turpmākajā KLP būtu jāapsver gados jauniem lauksaimniekiem paredzēta obligāta darbības uzsākšanas atbalsta pasākuma ieviešana.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

61

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Ivo Belet, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, Bas Eickhout, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Lukas Mandl, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Julia Reid, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Christofer Fjellner, Elena Gentile, Merja Kyllönen, Norbert Lins, Gesine Meissner, Ulrike Müller, Mihai Ţurcanu

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Fernando Ruas, Ruža Tomašić

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

61

+

ALDE:

Gerben-Jan Gerbrandy, Anneli Jäätteenmäki, Valentinas Mazuronis, Gesine Meissner, Ulrike Müller, Frédérique Ries

ECR:

Mark Demesmaeker, Arne Gericke, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, Ruža Tomašić, Jadwiga Wiśniewska

EFDD:

Piernicola Pedicini

ENF:

Sylvie Goddyn

GUE/NGL:

Stefan Eck, Kateřina Konečná, Merja Kyllönen

PPE:

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Birgit Collin-Langen, Angélique Delahaye, Christofer Fjellner, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Lukas Mandl, Fernando Ruas, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Ivica Tolić, Mihai Ţurcanu, Adina-Ioana Vălean

S&D:

Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Elena Gentile, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Jo Leinen, Susanne Melior, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Pavel Poc, Daciana Octavia Sârbu, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Damiano Zoffoli

VERTS/ALE:

Marco Affronte, Margrete Auken, Bas Eickhout, Michèle Rivasi, Davor Škrlec

1

-

EFDD

Julia Reid

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

24.4.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

2

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Daniel Buda, Nicola Caputo, Matt Carthy, Jacques Colombier, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Luke Ming Flanagan, Martin Häusling, Esther Herranz García, Peter Jahr, Ivan Jakovčić, Jarosław Kalinowski, Zbigniew Kuźmiuk, Norbert Lins, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, Giulia Moi, Ulrike Müller, Maria Noichl, Laurenţiu Rebega, Bronis Ropė, Maria Lidia Senra Rodríguez, Czesław Adam Siekierski, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Maria Gabriela Zoană, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bas Belder, Franc Bogovič, Jens Gieseke, Karin Kadenbach, Elsi Katainen, Momchil Nekov, Ivari Padar, Tom Vandenkendelaere, Thomas Waitz

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stanisław Ożóg


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

33

+

ALDE

Ivan Jakovčić, Elsi Katainen, Ulrike Müller

ECR

Jørn Dohrmann, Zbigniew Kuźmiuk, Stanisław Ożóg, Laurenţiu Rebega

EFDD

Giulia Moi, Marco Zullo

ENF

Jacques Colombier, Philippe Loiseau

GUE/NGL

Matt Carthy

PPE

Franc Bogovič, Daniel Buda, Michel Dantin, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Jens Gieseke, Esther Herranz García, Jarosław Kalinowski, Norbert Lins, Mairead McGuinness, Tom Vandenkendelaere

S & D

Eric Andrieu, Nicola Caputo, Paolo De Castro, Karin Kadenbach, Momchil Nekov, Maria Noichl, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Maria Gabriela Zoană

2

-

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan, Maria Lidia Senra Rodríguez

3

0

VERTS/ALE

Martin Häusling, Bronis Ropė, Thomas Waitz

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 17. maijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika