Procedūra : 2018/2009(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0161/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0161/2018

Debates :

PV 28/05/2018 - 31
CRE 28/05/2018 - 31

Balsojumi :

PV 29/05/2018 - 7.13
CRE 29/05/2018 - 7.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0216

ZIŅOJUMS     
PDF 651kWORD 68k
3.5.2018
PE 616.858v02-00 A8-0161/2018

par ES 2017. gada rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā

(2018/2009(INI))

Juridiskā komiteja

Referente: Jytte Guteland

Atzinuma sagatavotāja (*): Sylvie Guillaume

(*)  Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
  Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejAS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES 2017. gada rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā

(2018/2009(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 2., 6., un 7. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 70., 85., 86., 258., 259. un 260. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā attiecīgās rezolūcijas, kas ir pieņemtas šajā jautājumā tiesiskas valsts un tiesiskuma jomā;

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES 2017. gada rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā” (COM(2017)0167),

–  ņemot vērā 2017. gada Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra pētījumu “The judicial system and economic development across EU Member States” (“Tiesu sistēma un ekonomikas attīstība ES dalībvalstīs”)(1),

–  ņemot vērā Juridisko reformu institūta 2017. gada pētījumu “The Growth of Collective Redress in the EU” (“Izaugsme kolektīvās tiesiskās aizsardzības jomā Eiropas Savienībā”)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) Dzimumu statistikas datubāzi(3),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes komisijas “Demokrātija caur tiesībām” (Venēcijas komisija) ziņojumus, jo īpaši tās tiesiskas valsts kritēriju sarakstu(4),

–  ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūcija par tiesu iestāžu darbības novērtējumu krimināltiesību jomā un tiesiskumu(5),

–  ņemot vērā “Milieu” 2011. gada pētījumu “Comparative study on access to justice in gender equality and anti-discrimination law” (“Salīdzinošs pētījums par iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar dzimumu līdztiesības un diskriminācijas novēršanas tiesību aktiem”)(6),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Ieteikumu par tiesnešiem: neatkarība, efektivitāte un pienākumi (CM/Rec(2010)12)(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Pilsoņu tiesību un konstitucionālo jautājumu politikas departamenta 2017. gada pētījumu “Mapping the Representation of Women and Men in Legal Professions Across the EU” (“Sieviešu un vīriešu īpatsvars juridiskajās profesijās Eiropas Savienībā”(8),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Tiesu sistēmas efektivitātes komisijas (CEPEJ) ikgadējos novērtējuma ziņojumus par Eiropas tiesu sistēmām(9);

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A8-0161/2018),

A.  tā kā neatkarīga, efektīva un kvalitatīva tiesu sistēma ir būtiski svarīga, lai garantētu tiesiskumu, taisnīgu tiesvedību un iedzīvotāju un uzņēmumu uzticēšanās tiesību sistēmai, un nodrošinātu, ka privātpersonas un uzņēmumi pilnībā var izmantot savas tiesības; tā kā efektīva tiesu sistēma nav nošķirama no tiesu neatkarības, ekonomiskās izaugsmes sekmēšanas, pamattiesību aizsardzības un ES tiesību piemērošanas garantēšanas; tā kā tiesiskums ir patstāvīga vērtība, jo īpaši, ja runa ir iedzīvotāju iespējām vērsties tiesu iestādēs un taisnīgas tiesas noteikumu ievērošanu;

B.  tā kā Komisija ir publiskojusi Eiropas Savienības 2017. gada rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, kas ir informatīvs, salīdzinošs un nesaistošs valstu tiesu sistēmu efektivitātes principiālas izvērtēšanas instruments, kura mērķis ir identificēt trūkumus, paraugpraksi un panākto progresu un labāk definēt dalībvalstu tieslietu politiku un kura darbības joma tādēļ attiecas galvenokārt uz tiesu sistēmu rādītājiem, kuri sekmē uzņēmējdarbībai, ieguldījumiem un patērētājiem labvēlīgāka klimata veidošanos Savienībā;

C.  tā kā piektajā ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā jo īpaši ir analizēti jautājumi, kas saistīti ar tiesvedības iespēju pieejamību sabiedrībai, tiesu varas neatkarību iedzīvotāju un uzņēmēju uztverē, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pašreizējo lietojumu tiesu sistēmā un valsts tiesu sistēmas darbību konkrētās jomās, kas saistītas ar vienoto tirgu un uzņēmējdarbības nozari, bet tajā ir sniegts arī sākotnējs pārskats par valstu krimināltiesību sistēmu darbību, īstenojot ES tiesību aktus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu;

D.  tā kā ES 2017. gada rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā nesniedz vispārēju valsts tiesu sistēmu rangu un tajā nav iecerēts kādu sistēmu nostādīt augstāk par citu;

E.  tā kā, no otras puses, rezultātu apkopojumam tiesiskuma jomā vajadzētu būt lietderīgai rokasgrāmatai, kurā sniegts pārskats par paraugpraksi, kas dalībvalstīm būtu jāizmanto civillietās, komerclietās un administratīvajās lietās;

F.  tā kā joprojām nav pieejams liels daudzums datu par dažām dalībvalstīm; tā kā atšķiras dažu dalībvalstu sniegto datu daudzums un konkrētais saturs;

G.  tā kā ES 2017. gada rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā uzmanība ir pievērsta galvenokārt civillietām, komerclietām un administratīvajām lietām, bet tajā ir sniegts arī sākotnējs pārskats par valstu sistēmu darbību, kad tās piemēro ES tiesību aktus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu krimināltiesībās;

H.  tā kā šis nesaistošais vērtējums dod iespēju noteikt gan pozitīvās, gan negatīvās tendences un piedāvā forumu, kas palīdz savstarpēji mācīties un apmainīties ar paraugpraksi Savienībā, lai veicinātu tiesiskumu un garantētu tiesiskuma ievērošanu;

I.  tā kā informācijas sniegšana par tiesu sistēmu lietotājiem draudzīgā veidā ir tiesu iestāžu pieejamības priekšnosacījums;

J.  tā kā tiesu sistēmas ir jāpielāgo, lai tiktu galā ar jaunajiem izaicinājumiem, kas ES ir jāpārvar;

Vispārīgi apsvērumi

1.   uzsver, ka taisnīgums nostiprina tiesiskumu sabiedrībā un nodrošina ikvienai personai tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka jebkurā tiesu sistēmas reformā tiek aizstāvēts tiesiskums un ievēroti Eiropas standarti attiecībā uz tiesu sistēmas neatkarību; šajā sakarā mudina Komisiju turpināt pārraudzīt valstu tiesu reformas saistībā ar Eiropas pusgadu, kurā tiek izmantota arī ES tiesiskuma rezultātu apkopojumā sniegtā informācija; turklāt aicina Komisiju izstrādāt jaunus kritērijus, ar kuriem varētu labāk novērtēt tiesu sistēmu atbilstību tiesiskas valsts principam, jo īpaši balstoties uz Venēcijas komisijas izveidoto tiesiskas valsts kritēriju sarakstu;

2.  aicina Komisiju iegūt precīzāku informāciju par tādu pārkāpumu novēršanas veidu, kas ir pretēji tiesiskas valsts principam un ir uzskatāmi par pamattiesību apdraudējumu, tostarp par to, kā tiek novērsta korupcija, diskriminācija un privātuma, domas brīvības, apziņas brīvības, reliģijas brīvības, vārda brīvības, pulcēšanas un biedrošanās brīvības pārkāpumi;

3.  atgādina par prasību, kas ir pausta Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi, un atkārto savu prasību Komisijai iesniegt priekšlikumu par Savienības demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību pakta (DTP pakts) noslēgšanu; aicina Komisiju, kamēr nav noslēgts DTP pakts, apkopot vienuviet izstrādātos ziņojumus, tostarp rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā;

4.  ar lielu interesi pieņem zināšanai 2017. gada ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā un aicina Komisiju arī turpmāk veicināt šo procesu saskaņā ar Līgumiem un apspriežoties ar dalībvalstīm;

5.   uzsver, ka atsevišķa rezultātu apkopojuma izstrāde krimināltiesību jautājumos būtiski veicinās tiesnešu un prokuroru vispārējās izpratnes veidošanu par ES tiesību aktiem krimināltiesību jomā, tādējādi stiprinot savstarpējo uzticēšanos;

6.  aicina Komisiju ņemt vērā cīņu pret korupciju un uzskata, ka šis jautājums rezultātu apkopojumā ir jāiekļauj prioritārā kārtā;

7.   atbalsta šīs apmaiņas mērķi un uzsver, ka neatkarīga, efektīva un kvalitatīva tiesu sistēma var sniegt stimulus uzņēmumiem attīstīties un veikt ieguldījumus valsts un pārrobežu līmenī, vienlaikus aizsargājot iedzīvotāju pamattiesības un nodrošinot patērētāju un darba ņēmēju tiesību ievērošanu, tādējādi palielinot viņu ieguldījumu ekonomikā;

8.  atzīmē tiesu vērtēšanas kritēriju nozīmi savstarpējas uzticēšanās pārrobežu lietās, tiesu iestāžu efektīvas sadarbības un kopējas tiesiskuma telpas un Eiropas tiesiskās kultūras radīšanā; tāpēc mudina Komisiju turpināt izstrādāt konkrētus rādītājus, lai novērtētu, kā praksē tiek aizsargātas ES vērtības, piemēram, tiesiskums un pamattiesību ievērošana;

9.  uzskata, ka šādam salīdzinājumam jābalstās uz objektīviem kritērijiem un pierādījumiem, kas ir precīzi apkopoti, salīdzināti un analizēti, vienlaikus ņemot vērā atsevišķos konstitucionālos un tiesiskos regulējumus; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm, objektīvi novērtējot to tieslietu sistēmas;

10.  atzinīgi vērtē Komisijas pūliņus pirmo reizi izvērtēt atsevišķus krimināltiesiskuma sistēmas aspektus, kas attiecas uz cīņu ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un iesaka Komisijai veikt nepieciešamos pasākumus, ar kuriem mudina dalībvalstis sniegt ziņas par tiesvedību ilgumu šajā jomā, lai spēkā stātos ceturtā un pēc tam — piektā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas direktīva;

11.   atzinīgi vērtē Komisijas centienus sniegt izmērāmus datus un sagatavot konkrētus secinājumus par to, kā dalībvalstis ir uzlabojušas vai vēl var uzlabot savu tiesu sistēmu kvalitāti un efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz tiesnešu statusu un iecelšanu amatā, viņu neatkarību un dzimumu līdzsvaru tiesnešu profesijā; norāda, ka datu iztrūkums turpina samazināties, jo īpaši attiecībā uz tiesu sistēmu efektivitātes rādītājiem; tomēr pauž nožēlu, ka joprojām ir gadījumi, kuros dažas dalībvalstis nav sniegušas datus par noteiktām kategorijām, neraugoties uz to, ka tās var šādus datus iegūt vai šie dati tām ir pieejami; tāpēc aicina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai padarītu datus salīdzināmus, un pilnībā sadarboties ar Komisiju, sniedzot tai pieprasītos datus; uzsver, ka dalībvalstīm jāturpina samazināt datu trūkumu, lai īstenotu prioritātes, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu tiesu sistēmas efektivitāti; aicina dalībvalstis cieši sadarboties ar CEPEJ un Komisiju, jo īpaši ar valstu ministriju un tiesu sistēmu ekspertu neoficiālās grupas starpniecību, lai novērstu datu nepilnības, kas pastāv dažās rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā kategorijās;

12.  aicina dalībvalstis rūpīgi pārbaudīt 2017. gada tiesiskuma rezultātu apkopojumu, noteikt, kādi secinājumi no tā ir jāizdara, un apsvērt, vai ir jāpieņem valstu mēroga pasākumi, lai labotu iespējamās nepilnības valstu tiesu sistēmu kvalitātes, efektivitātes un neatkarības ziņā;

13.  pieņem zināšanai, ka daudzas dalībvalstis ir turpinājušas centienus uzlabot savu tiesu sistēmu efektivitāti, ieviešot reformas; atzinīgi vērtē to, ka ir izsludināts ievērojams skaits jaunu reformu attiecībā uz juridisko palīdzību, strīdu alternatīvajām izšķiršanas metodēm (SAI), tiesu specializāciju un tiesu iestāžu kartējumu;

Efektivitāte

14.   uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt tiesvedības efektivitāti un savlaicīgumu saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu; turklāt uzsver, cik ātra un efektīva tiesvedība ir svarīga ar patērētāju aizsardzību, intelektuālo īpašumu un datu privātuma tiesībām saistītās lietās; ar bažām norāda, ka dažās dalībvalstīs šādas procedūras joprojām ir pārāk ilgas; norāda, ka iedzīvotāju un uzņēmumu uzticēšanos tiesu sistēmai varētu mazināt arī liels neizskatīto lietu skaits, kā arī juridiskās noteiktības samazināšanās, norādot, ka uzticēšanās ir tiesiskuma ievērošanas pamats;

15.   mudina dalībvalstis ieguldīt līdzekļus IKT rīku izmantošanā tiesu sistēmā un šādu rīku turpmākā izstrādē, lai tiesu sistēmas padarītu pieejamākas, saprotamākus un vieglāk izmantojamas visiem ES iedzīvotājiem, jo īpaši personām ar jebkāda veida invaliditāti un neaizsargātām grupām, tostarp nacionālajām minoritātēm un/vai migrantiem uzsver priekšrocības, ko visām iesaistītajām ieinteresētajām pusēm dod IKT sistēmu izmantošana dalībvalstu tiesu iestāžu pārrobežu sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā valsts līmenī, kas arī samazina izmaksas un uzlabo tiesu sistēmu vispārējo efektivitāti un kvalitāti; kā šādas prakses piemērus var minēt prasību elektronisku iesniegšanu, iespēju uzraudzīt un veikt procedūras tiešsaistē un tiesu un advokātu elektroniskas saziņas iespējas; pauž nožēlu par to, ka viss IKT sistēmu potenciāls vēl nav pilnībā realizēts visā Eiropas Savienībā; atzinīgi vērtē lielākajā daļā dalībvalstu panākto pārredzamību attiecībā uz tiesas spriedumu publicēšanu; uzsver, ka informācijas pieejamība tiešsaistē lietotājdraudzīgā veidā ievērojami uzlabo tiesu iestāžu pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem; aicina dalībvalstis publicēt visus tiesu spriedumus tiešsaistē, jo tas palīdzēs iedzīvotājiem un uzņēmumiem labāk iepazīt tiesu sistēmu, kā arī padarīs to pārredzamāku; turklāt norāda, ka tas varētu sekmēt judikatūras konsekvenci;

16.   uzsver nepieciešamību intensificēt tiesnešiem paredzēto apmācību un dažādot tās klāstu, jo tā ir arī pamats efektīvai, neatkarīgai un objektīvai tiesu sistēmai; jo īpaši uzsver vajadzību pēc apmācības tādās jomās kā dzimumu lomas un stereotipi, tiesu ētika, IT prasmes, tiesu pārvaldība, mediācija, kā arī saziņa ar tiesvedības pusēm un presi; turklāt uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgu apmācību par ES tiesību jautājumiem un dažādām ES sadarbības struktūrām, piemēram, Eurojust; norāda, ka konkrētas ES tiesību aktu jomas, piemēram, autortiesības un privātās dzīves aizsardzība, var prasīt izpratni ne tikai par tiesību aktiem, bet arī tehnoloģiju attīstību; norāda, ka tiesnešu un tiesu specializācijai, šķiet, ir bijusi pozitīva ietekme uz tiesu sistēmu efektivitāti un kvalitāti; aicina Komisiju, kad tā sagatavos nākamo rezultātu apkopojumu, šim jautājumam pievērsties vairāk; uzsver — lai nodrošinātu tiesību aktu konsekventu un kvalitatīvu piemērošanu un efektīvu izpildi, ir nepārtraukti un sistemātiski jāapmāca tiesneši un citi jurisprudences eksperti; aicina dalībvalstis ieguldīt vairāk līdzekļu, lai attīstītu tiesisko apmācību un tālākizglītību, kas paredzēta juridisko profesiju pārstāvjiem, piemēram tiesnešiem, tostarp citās dalībvalstīs, ar mērķi apmainīties ar pieredzi un paraugpraksi;

17.  mudina dalībvalstis un ES iestādes atbalstīt mediācijas turpmāku attīstīšanu ES līmenī; aicina Komisiju sistemātiski novērtēt mediācijas ietekmi uz ES dalībvalstu tiesu sistēmām;

Kvalitāte

18.   aicina Komisiju nākamā gada salīdzinošajā pārbaudē par tiesu sistēmas pieejamības faktoriem iekļaut kolektīvās tiesiskās aizsardzības procedūras, jo Parlaments uzskata, ka tiesu iestāžu pieejamība un strīdu efektīva izšķiršana ir primāri nozīmīgi faktori; uzskata minētās procedūras par ļoti nozīmīgu instrumentu patērētāju, vides un veselības aizsardzības stiprināšanā Eiropas Savienībā kopumā tādās jomās, kurās ir tieši ietekmēti daudzi pieteikumu iesniedzēji; uzskata, ka kolektīvās tiesiskās aizsardzības procedūras atvieglo tiesu iestāžu pieejamību iedzīvotājiem un veicina strīdu efektīvu izšķiršanu, līdz ar to likvidējot nepamatotus slogus, galvenokārt iedzīvotājiem, kuri dzīvo zem nabadzības sliekšņa vai ir iesaistīti lietās ar pārrobežu dimensiju;

19.  norāda, ka lielākajā daļā dalībvalstu pusēm, kuras vēlas uzsākt tiesvedību, ir jāmaksā tiesas nodeva; uzsver, ka juridiskās palīdzības pieejamība un tiesas nodevu apmērs būtiski ietekmē tiesu iestāžu pieejamību, kas ir viena no ES pamattiesībām, un šie faktori jo īpaši ietekmē nabadzīgus iedzīvotājus, kā arī uzsver to, ka juridiskā palīdzība palīdz garantēt, ka mazāk aizsargātām tiesvedības pusēm ir vienlīdzīgi pieejama iespēja vērsties tiesā; uzsver, ka juridiskā palīdzība patērētājiem, kuri dzīvo zem nabadzības sliekšņa, joprojām ir būtisks līdzsvarojošs faktors; norāda, ka grūtības saņemt juridisko palīdzību var būt ievērojams šķērslis gadījumos, kad tiesas nodeva un/vai maksa par juridiskajiem pakalpojumiem veido ievērojamu daļu no prasības vērtības; uzskata, ka juridiskās palīdzības pieejamībai vajadzētu būt saistītai ar nabadzības slieksni konkrētajā dalībvalstī; joprojām uzskata, ka tiesvedības izmaksas principā būtu vēl vairāk jāsamazina, piemēram, izmantojot valsts mēroga elektroniskus e-tiesību portālus; aicina dalībvalstis uzlabot tās tiešsaistē pieejamās informācijas lietotājdraudzīgumu, kas palīdz iedzīvotājiem noteikt, vai viņiem ir tiesības uz juridisko palīdzību, tostarp tiešsaistē nodrošinot informāciju, kura ir piekļūstama personām ar redzes traucējumiem;

20.  aicina Komisiju pirms nākamā gada rezultātu apkopojuma sagatavošanas pabeigšanas ieviest jaunu rādītāju, kas vērtētu, cik pieejamas ir tiesu iestādes visām sabiedrības grupām, kas varētu būt mazāk privileģētā situācijā vai varētu tikt diskriminētas, lai apzinātu iespējamos šķēršļus;

21.  uzsver vajadzību risināt joprojām pastāvošās ievērojamās vīriešu un sieviešu īpatsvara atšķirības tiesnešu vidū, proti, augstākās instances tiesās/augstākajās tiesās, gan valstu, gan ES līmenī; ar nožēlu pieņem zināšanai neseno sieviešu īpatsvara samazināšanos profesionālo tiesnešu vidū dažās dalībvalstīs;

22.   uzsver, ka juridiskajās profesijās Eiropā joprojām ir daudz darāmā dzimumu līdztiesības ziņā, ne tikai attiecībā uz tiesnešu amatu pieejamību, bet arī, piemēram, attiecībā uz dzimumu stereotipiem, pārredzamību saistībā ar iecelšanu amatos, darba un ārpusdarba pienākumu saskaņošanas iespējām vai mentorēšanas pieejamību; uzsver to, ka to sieviešu īpatsvars, kuras tiesu iestādēs strādā zemākos amatos (ieskaitot darbiniekus, kuri nav tiesu varas amatpersonas) uzskatāmi atšķiras no tiesās un prokuratūrās augstākos amatos strādājošo sieviešu īpatsvara; mudina dalībvalstis, jo īpaši augstākās izglītības jomā, pievērsties tiesu iestādēs strādājošajām sievietēm un veicināt pozitīvu attieksmi pret tiesnesēm;

23.  atgādina Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada kopīgo paziņojumu, kurā norādīts, ka dalībvalstīm, cik vien tas ir iespējams, un ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā izvirzīto mērķi sasniegt vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm, vajadzētu nodrošināt sieviešu un vīriešu vienādu pārstāvību, kad tās izraugās kandidātus uz tiesneša amatu Eiropas Savienības Tiesas Vispārējā tiesā; mudina dalībvalstis šajā ziņā rādīt priekšzīmi;

24.  uzsver, ka, lai gan 2015. gadā vairāk nekā puse dalībvalstu palielināja tiesu sistēmai veltītos izdevumus uz vienu iedzīvotāju, nosakot tiesām nepieciešamos finanšu resursus, aprēķini joprojām ir vairāk balstīti uz pagātnes izmaksām, nevis faktisko darba slodzi vai tiesā iesniegto prasību skaitu;

25.  atzinīgi vērtē to, ka visās dalībvalstīs ir vairāk izmantoti alternatīvi strīdu izšķiršanas mehānismi, jo īpaši patērētājiem un tirgotājiem paredzētā Eiropas platforma strīdu izšķiršanai tiešsaistē (ODR);

26.  pieņem zināšanai to, ka trūkst datu par laulības lietām un lietām par vecāku atbildību; mudina Komisiju ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā iekļaut šos datus, kad dalībvalstis tos būs darījušas pieejamus, iespējams, šajā sakarā izvirzot vidēja termiņa mērķi, kas būtu sasniedzams pēc tam, kad būs pārskatīta Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību;

Neatkarība

27.   uzsver, neatkarība, kvalitāte un lietderība ir efektīvas tiesu sistēmas galvenie balsti, bet tiesu sistēma savukārt ir izšķirīgi svarīga, lai veicinātu tiesiskumu, taisnīgu tiesvedību un iedzīvotāju un uzņēmumu uzticēšanos tiesu sistēmai; turklāt uzsver, ka tiesu sistēmas neatkarība ir demokrātijas neatņemama sastāvdaļa; uzskata, ka neatkarīgas tiesu sistēmas pamatā, no vienas puses, ir tas, ka nepastāv iejaukšanās vai spiediens no valdības vai politiķu aprindām vai ekonomiski ieinteresētām pusēm, un, no otras puses, efektīvas garantijas, ko sniedz tiesnešu statuss, amats un finansiālā situācija; uzsver, ka ir jānodrošina pietiekama autonomija, lai aizsargātu kriminālvajāšanas iestādes no nepieņemamas politiskas ietekmes; tāpēc aicina Komisiju rezultātu apkopojumā iekļaut sadaļu, kas būtu veltīta prokuroru statusam un autonomijai; aicina Komisiju arī turpināt novērtēt tiesu neatkarības juridiskās garantijas, tostarp sadarbībā ar augstāko tiesu tīklu un Tiesu iestāžu padomju tīklu;

28.  norāda, cik svarīgi ir objektīvi, tas ir, no izpildvaras patvaļīgas rīcības brīvības pasargāti, un visaptveroši mehānismi attiecībā uz tiesnešu iecelšanu amatā, novērtēšanu, pārcelšanu vai atsaukšanu no amata;

º

º  º

29.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

http://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/bitstream/JRC104594/jrc104594__2017_the_judicial_system_and_economic_development_across_eu_member_states.pdf (piekļuves datums: 2017. gada 14. decembris).

(2)

http://www.instituteforlegalreform.com/uploads/sites/1/The_Growth_of_Collective_Redress_in_the_EU_A_Survey_of_Developments_in_10_Member_States_April_2017.pdf (piekļuves datums: 2017. gada 14. decembris).

(3)

http://eige.europa.eu/gender-statistics/dgs

(4)

http://www.venice.coe.int/webforms/documents/default.aspx?pdffile=CDL-AD(2016)007-e

(5)

OV C 378, 9.11.2017., 136. lpp.

(6)

Milieu Ltd.” (2011). “Comparative study on access to justice in gender equality and anti-discrimination law”. Kopsavilkuma ziņojums, Eiropas Komisijas Tiesiskuma ĢD, Brisele.

(7)

https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?p=&Ref=CM/Rec(2010)12&Language=lanEnglish&Ver=original&BackColorInternet=C3C3C3&BackColorIntranet=EDB021&BackColorLogged=F5D383&direct=true

(8)

http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2017/596804/IPOL_STU(2017)596804_EN.pdf (piekļuves datums: 2017. gada 14. decembris).

(9)

https://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/evaluation/default_en.asp


PASKAIDROJUMS

Šis patstāvīgais ziņojums ir atbilde uz Komisijas 2017. gada ES tiesiskuma rezultātu apkopojumu.

Savienībā tiesību īstenošana tiesās joprojām lielā mērā ir atkarīga no dalībvalstu procesuālajiem noteikumiem un prakses. Dalībvalstu tiesas ir arī Savienības tiesas. Tāpēc visās lietās, ko tajās izskata, ir jānodrošina godīgums, taisnīgums un efektivitāte, kā arī Savienības tiesību aktu efektīva piemērošana.

Hartas 47. pantā un ECTK 6. pantā noteiktās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un uz taisnīgu tiesu ir vienas no tiesiskuma un demokrātijas garantijām.

Lai gan dalībvalstis ir Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECTK) puses, pieredze liecina, ka tas pats par sevi ne vienmēr nodrošina pietiekamu uzticēšanās pakāpi citu dalībvalstu tiesību sistēmām. Savstarpējās uzticēšanās pakāpe ir ļoti atkarīga no vairākiem parametriem, kas ietver arī mehānismus, kuri nodrošina prasītāja vai atbildētāja tiesības un vienlaikus garantē tiesu iestāžu un tiesas pieejamību.

Svarīgs un aktuāls piemērs, kas atspoguļo šo parametru nozīmīgumu, ir LGBTI diskriminācijas lietas. Tāpat kā bieži vien tas joprojām ir vērojams cita veida (uz dzimumu, reliģiju u.c. faktoriem balstītas) diskriminācijas gadījumos, Eiropas tiesiskā regulējuma, tostarp ES Pamattiesību hartas 21. panta par diskriminācijas aizliegumu, efektivitāte ir atkarīga no cietušo iespējas vērsties tiesā. Šīs iespējas cita starpā ietver efektīvu un savlaicīgu tiesvedību, pieņemamas juridiskās pārstāvības izmaksas un tiesnešu informētība par to, kā izskatīt šādas lietas (piemēram, tādu praktisko pasākumu īstenošana kā apgrieztais pierādīšanas pienākums). Attiecīgā literatūra liecina, ka šīs vēl netiek pilnībā nodrošinātas. No šī viedokļa raugoties, būtu lietderīgi dalībvalstīm sniegt konkrētus datus par pasākumiem vai politikas virzieniem, kuri tiek izstrādāti vai jau ir ieviesti, lai tās labāk varētu pievērsties minēto šķēršļu novēršanai. Piemēram, tie varētu sniegt informāciju par to, vai valstu tiesību akti paredz termiņus (un ja jā, tad kādus), lai pieņemtu tiesas nolēmumu, un, ja tā ir, vai šie termiņi var mainīties atkarībā no konkrētā gadījumam, kā arī, vai tie tiek vai netiek ievēroti, piemēram, pārmērīgas darba slodzes, ierobežotu resursi un citu faktoru dēļ(1).

Tādēļ referente atzinīgi vērtē izvirzīto mērķi, proti, dalībvalstīs nodrošināt efektīvas, neatkarīgas un kvalitatīvas tiesu sistēmas. Tas turklāt veicinās ekonomikas izaugsmi un uzlabos patērētāju aizsardzību. . Lai veiktu vispusīgāku novērtējumu, referente ir izvēlējusies izmantot arī citus informācijas avotus, nevis tikai pašu rezultātu apkopojumu, piemēram, informāciju no Juridisko reformu institūta, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE), Eiropas Padomes, viena no Parlamenta politikas departamentiem utt.

Tiesu darba efektivitātes uzlabojumi patiešām var palīdzēt uzlabot ekonomikas izaugsmes rādītājus, jo uzņēmumu priekšstats par tiesu neatkarību var veicināt ražīguma pieaugumu. Ja tiesu sistēmas nodrošina tiesību ievērošanu, kreditori labprātāk sniedz aizdevumus, uzņēmumi nerīkojas oportūnistiski, samazinās darījumu izmaksas un ir vieglāk pieejami inovatīvu nozaru ieguldījumi(2).

Tomēr, pat ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi attiecībā uz informācijas sniegšanu par valstu tiesu sistēmām tiešsaistē, proti, izmantojot tīmekļa lapas, kas ir pieejamas personām ar redzes traucējumiem vai kurās nodrošināti interaktīvi rīki, kas ļauj iedzīvotājiem uzzināt, vai viņiem ir tiesības uz juridisku palīdzību. Tāpat visās instancēs ir iespējams uzlabot civillietās/komerclietās un administratīvajās lietās pieņemto tiesas spriedumu pieejamību tiešsaistē.

Turklāt jānorāda, ka negatīvā tendence, kas pašlaik vērojama dažās dalībvalstīs attiecībā uz dzimumu līdzsvaru starp tiesnešiem augstākās instances tiesās/Augstākajā tiesā, nav tikai valstu līmeņa problēma. Jaunākie dati, ko apkopojis Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts, liecina, ka Eiropas tiesās, proti, Eiropas Savienības Tiesā, priekšsēdētāju un tiesnešu amatu ieņem 19,2 % sieviešu, bet 80,8 % ir vīrieši. Tomēr dzimumu līdzsvara trūkums ir vērojams ne tikai tiesnešu vidū, bet arī citās juridiskajās profesijās. No tā var secināt, ka ir krities vispārējais tiesās strādājošo sieviešu īpatsvars. Šo faktu, kā arī to, ka sieviešu īpatsvars, kuras tiesu iestādēs strādā zemākos amatos (ieskaitot darbiniekus, kuri nav tiesneši) uzskatāmi atšķiras no tiesās un prokuratūrās augstākos amatos strādājošo sieviešu īpatsvara, cita starpā var izskaidrot, ar to, ka trūkst mentorēšanas iespēju, amatā iecelšanas procedūras nav pārredzamas, trūkst atbalsta tīklu, kā arī tiesu iestādēs augstos amatos strādājošām sievietēm, kuras citām sievietēm varētu būt kā piemērs, trūkst atpazīstamības(3).

Attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību referente pauž gandarījumu par piekto Pasaules ekonomikas foruma aptauju, kas liecina par to, ka uzņēmumu priekšstats par tiesu neatkarību ir uzlabojies vai saglabājies nemainīgs vairāk nekā divās trešdaļās dalībvalstu, kurās šis rādītājs bija zems. Viņa tomēr uzskata, ka lielāka aizsardzība viena pati nespēj nodrošināt tiesu sistēmas efektivitāti un ka būtisks elements, kas palīdz garantēt tiesu neatkarību, ir īstenošanas politika un prakse, kas veicina godprātību un novērš korupciju tiesu iestādēs. Šādas politikas un prakses ārkārtīgi steidzamo nepieciešamību ļoti uzskatāmi parāda nesenie satraucošie notikumi dažās dalībvalstīs.

Attiecīgi šķiet, ka pareizais virziens ir visaptverošs un objektīvs darbā pieņemšanas process attiecībā uz tiesnešu iecelšanu — no eksāmeniem līdz iecelšanai —, kurā maksimāli samazināta iespēja pieņemt patvaļīgus lēmumus un galīgais lēmums ir balstīts uz konkrētiem un objektīviem elementiem. Turklāt ir vajadzīgi arī aizsardzības pasākumi neiecelšanas gadījumā, piemēram, pienākums norādīt izskatīšanas iemeslus un iespēja attiecīgo lēmumu pārskatīt tiesā. Tāpat būtu ļoti svarīgi ieviest tiesnešu vērtēšanas sistēmu, kas būtu balstīta uz objektīviem kritērijiem, kā arī panākt, lai lēmumus par tiesnešu pārcelšanu vai atsaukšanu no amata izvērtē neatkarīga komisija(4).

Attiecībā uz tiesnešu apmācību un neraugoties uz būtisko progresu šajā jomā, joprojām jāpieliek pūles, lai piedāvāto apmācību dažādotu. Nepārtraukta apmācība tiesnešu prasmju jomā, IT prasmju jomā, tiesu pārvaldībā un tiesu ētikā nav pieejama visās dalībvalstīs. Turklāt dažas dalībvalstis nenodrošina apmācību saziņai ar tiesvedībā iesaistītajām pusēm un presi. Būtu arī jāpiedāvā apmācība attiecībā uz dzimumu līdzsvaru profesionālajā vidē un ar dzimumu saistītas vardarbības lietu izskatīšanā.

Visbeidzot, lai nodrošinātu visaptverošu un precīzu novērtējumu par pastāvošo situāciju, īpaši svarīgi būtu risināt datu trūkuma problēmu. Kaut gan datu trūkuma problēmu mazināt palīdz tādi aspekti kā laba sadarbība ar dalībvalstīm, tiesībaizsardzības iestādēm un citām ieinteresētajām personām, kā arī jaunu rādītāju, piemēram, “tiešo lietotāju perspektīvas”, izstrāde, joprojām šķiet, ka liels daudzums datu nav pieejams, kā arī atšķiras dalībvalstu sniegto datu apjoms un precizitāte.

(1)

Skat. Kopējo ieguldījumu Eiropas Komisijas īstenotajā pārraudzībā pār to, kā ES dalībvalstīs tiek īstenota Dzimumu līdztiesības direktīva preču un pakalpojumu jomā un Direktīvas par dzimumu līdztiesību pārstrādātā redakcija (ILGA, 2011) un pētījumu “Comparative Study on access to justice in gender equality and anti-discrimination law” (2011, “Milieu”).

(2)

Skat. pētījumu “The judicial system and economic development across EU Member States” (Eiropas Komisija, 2017).

(3)

Skat. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta Dzimumu statistikas datubāzi un pētījumu “Mapping the Representation of Women and Men in Legal Professions Across the EU” (EP, 2017).

(4)

Skat. CM/Rec(2010)12.


Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejAS ATZINUMS (16.4.2018)

Juridiskajai komitejai

par ES 2017. gada rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā

(2018/2009(INI))

Atzinuma sagatavotāja (*): Sylvie Guillaume

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 2., 6., un 7. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 70., 85., 86., 258., 259. un 260. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas pasākumus, ko tā veic “Demokrātija caur tiesībām” (Venēcijas komisija) jomā, un ziņojumus par šo tematu, jo īpaši tās tiesiskas valsts kritēriju sarakstu (CDL-AD(2016)007-e),

–  ņemot vērā attiecīgās rezolūcijas, kas ir pieņemtas šajā jautājumā tiesiskas valsts un tiesiskuma jomā;

A.  tā kā tiesiskums ir patstāvīga vērtība un ir būtisks no tiesiskas valsts viedokļa, jo īpaši, ja runa ir par iedzīvotāju iespējām vērsties tiesā un taisnīgas tiesas noteikumu ievērošanu;

B.  tā kā tiesiskas valsts aizsardzība un pamattiesību aizstāvēšana, un efektīvas un neatkarīgas tiesu sistēmas ir izšķiroši nozīmīgas pozitīvas politiskās gaisotnes radīšanā, sabiedrības uzticības institūcijām atjaunošanā, ES tiesību piemērošanas atbalstīšanā, ieguldījuma sniegšanā ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā un lielākas tiesiskās un regulatīvās paredzamības garantēšanā;

C.  tā kā pašreizējais konteksts Eiropas tiesu sistēmai neizbēgami rada jaunus izaicinājumus, ar kuriem tām ir jābūt gatavām tikt galā,

1.  mudina Komisiju turpināt rezultātu apkopojuma popularizēšanu, lai tas kļūtu par attiecīgajiem dalībniekiem noderīgu līdzekli, tādējādi pastiprinot Eiropas tiesu sistēmu efektivitāti un kvalitāti, kā tas ir noteikts Līgumos un kā par to ir panākta vienošanās, sadarbojoties ar dalībvalstīm;

2.  aicina Komisiju īstenot rezultātu apkopojumu ne tikai krimināltiesību jomā, bet arī tos izstrādāt par nevainīguma prezumpciju un citiem tiesību uz taisnīgu tiesu aspektiem, kas ir cieši saistīti ar tiesiskas valsts principa ievērošanu, lai gūtu pilnīgu tiesiskuma Eiropas Savienībā ainu, tādējādi sekmējot kopīgo izpratni par dažādām Eiropas tiesu sistēmām un Eiropas tiesiskuma telpas stiprināšanu; aicināja Komisiju rezultātu apkopojumā iekļaut kādai konkrētai valstij paredzētus ieteikumus par dalībvalstu tiesiskuma sistēmu uzlabošanu;

3.  uzsver, ka kolektīvās tiesiskās aizsardzības procedūras kļūst aizvien nozīmīgākas no vēršanās tiesā veicināšanas un strīdu efektīvas izšķiršanas viedokļa; aicina Komisiju apsvērt šīs procedūras, drīzumā veicot salīdzinājumu par tiesiskuma sistēmu pieejamību noteicošajiem faktoriem;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas pūliņus pirmo reizi izvērtēt atsevišķus krimināltiesiskuma sistēmas aspektus, kas attiecas uz cīņu ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un iesaka Komisijai veikt nepieciešamos pasākumus, ar kuriem mudina dalībvalstis sniegt ziņas par tiesvedību ilgumu šajā jomā, lai spēkā stātos ceturtā un pēc tam — piektā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas direktīva;

5.  aicina Komisiju apsvērt iespēju, nākamreiz sagatavojot rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, iekļaut informāciju par tādu grupu iespējām vērsties tiesā, kas invaliditātes, dzimumu, seksuālo orientāciju utt. varētu būt nelabvēlīgā stāvoklī, lai konstatētu iespējamus šo iespēju traucēkļus;

6.  uzsver to, ka juridiskā palīdzība patērētājiem zem nabadzības sliekšņa joprojām ir uzskatāma par būtisku līdzsvarojošu faktoru; konstatē nozīmīgo lomu, kāda juridiskajai palīdzībai ir, nodrošinot arī vājāko pušu iespējas vērsties tiesā;

7.  uzsver priekšrocības, kuras IKT sistēmas nodrošina visām ieinteresētajām personām, uzlabojot tiesu sistēmu vispārējo efektivitāti un kvalitāti, un aicina dalībvalstis un Eiropas iestādes mudināt šādus līdzekļus izstrādāt arī turpmāk; aicina Komisiju sniegt vairāk informācijas par šo jauno tehnoloģiju izmantošanu dalībvalstu tiesu sistēmās un tās padarīt pieejamākas visiem ES iedzīvotājiem, tostarp personām ar īpašām vajadzībām un citām neaizsargātām grupām;

8.  aicina Komisiju iegūt precīzāku informāciju par tādu pārkāpumu novēršanas veidu, kas ir pretēji tiesiskas valsts principam un ir uzskatāmi par pamattiesību apdraudējumu, tostarp par to, kā tiek novērsta korupcija, diskriminācija un privātuma, domas brīvības, apziņas brīvības, reliģijas brīvības, vārda brīvības, pulcēšanas un biedrošanās brīvības pārkāpumi;

9.  aicina Komisiju turpināt izstrādāt savu metodoloģiju, tostarp, analizējot kvalitatīvāk, un izmantot šādus informācijas papildu avotus, kurus var sniegt pilsoniskā sabiedrība, privātais sektors, akadēmiskie eksperti un starptautiskās organizācijas; aicina dalībvalstis aktīvi sadarboties ar Komisiju, lai samazinātu datu atšķirību un iegūtu precīzu, drošticamu un salīdzināmu informāciju, pamatojoties uz kuru var sastādīt rezultātu apkopojumu;

10.  aicina dalībvalstis un Eiropas institūcijas veikt atbilstošas darbības, ar kurām nodrošina efektīvu un savlaicīgu tiesvedības veikšanu, stiprinot ikvienas tādas personas aizsardzību tiesā, kas cenšas panākt savu tiesību ievērošanu;

11.  aicina Komisiju izstrādāt jaunus kritērijus, ar kuriem varētu labāk novērtēt tiesu sistēmu atbilstību tiesiskas valsts principam, jo īpaši balstoties uz Venēcijas komisijas izveidoto tiesiskas valsts kritēriju sarakstu;

12.  aicina dalībvalstis un Eiropas institūcijas stiprināt tiesu neatkarību Eiropas Savienībā, jo īpaši attiecībā uz garantijām, kas izriet no tiesnešu un prokuroru statusa, un mudina Komisiju rezultātu apkopojumā iekļaut vairāk informācijas par šiem jautājumiem;

13.  prasa, lai Komisija rezultātu apkopojumā — tā daļā, kas ir veltīta tiesu neatkarībai, iekļautu apakšnodaļu, kurā būtu aplūkots prokuroru statuss un viņu autonomija;

14.  atgādina par prasību, kas ir pausta Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi(1), un atkārto savu prasību Komisijai iesniegt priekšlikumu par Savienības demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību pakta (DTP pakts) noslēgšanu; aicina Komisiju, kamēr nav noslēgts DTP pakts, apkopot vienuviet izstrādātos ziņojumus, tostarp rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā;

15.  uzsver vajadzību novērst dzimtisko nelīdzsvarotību un proporciju atšķirības, kas ir novērojamas tiesu personāla, jo īpaši tiesnešu, vidū; uzsver, ka nākamajos rezultātu apkopojumos būtu jāiekļauj informācija par šādiem darbiniekiem, viņu darbā uzņemšanas apmācību un dzimtisko proporciju;

16.  aicina Komisiju ņemt vērā cīņu pret korupciju un uzskata, ka šis jautājums rezultātu apkopojumā ir jāiekļauj prioritārā kārtā.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

12.4.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

37

7

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Daniel Dalton, Rachida Dati, Tanja Fajon, Laura Ferrara, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Jussi Halla-aho, Monika Hohlmeier, Filiz Hyusmenova, Sophia in ‘t Veld, Dietmar Köster, Monica Macovei, Roberta Metsola, Péter Niedermüller, Ivari Padar, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gérard Deprez, Iratxe García Pérez, Maria Grapini, Anna Hedh, Marek Jurek, Jean Lambert, Gilles Lebreton, Andrejs Mamikins, Angelika Mlinar, Emilian Pavel, Alyn Smith, Barbara Spinelli

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pervenche Berès, Lynn Boylan, Matt Carthy, Kostadinka Kuneva, Marijana Petir, Julia Pitera, Evelyn Regner, Monika Smolková, Julie Ward

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

37

+

ALDE

Gérard Deprez, Nathalie Griesbeck, Filiz Hyusmenova, Sophia in ‘t Veld, Angelika Mlinar

ECR

Helga Stevens

EFDD

Laura Ferrara

GUE/NGL

Lynn Boylan, Matt Carthy, Kostadinka Kuneva, Barbara Spinelli

PPE

Asim Ademov, Rachida Dati, Monika Hohlmeier, Roberta Metsola, Marijana Petir, Julia Pitera, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský

S&D

Pervenche Berès, Tanja Fajon, Iratxe García Pérez, Ana Gomes, Maria Grapini, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Dietmar Köster, Andrejs Mamikins, Péter Niedermüller, Ivari Padar, Emilian Pavel, Evelyn Regner, Monika Smolková, Julie Ward

VERTS/ALE

Jean Lambert, Alyn Smith, Bodil Valero

7

-

ECR

Daniel Dalton, Jussi Halla-aho, Marek Jurek, Monica Macovei

EFDD

Kristina Winberg

ENF

Gilles Lebreton, Auke Zijlstra

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0409.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

24.4.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

0

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Mady Delvaux, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Heidi Hautala, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Emil Radev, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Luis de Grandes Pascual, Angel Dzhambazki, Jytte Guteland, Kosma Złotowski


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

19

+

ALDE

Jean-Marie Cavada, António Marinho e Pinto

EFDD

Joëlle Bergeron

GUE/NGL

Kostas Chrysogonos

PPE

Luis de Grandes Pascual, Emil Radev, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka

S&D

Mady Delvaux, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Jytte Guteland, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Evelyn Regner

VERTS/ALE

Max Andersson, Heidi Hautala

0

-

 

 

4

0

ECR

Angel Dzhambazki, Kosma Złotowski

ENF

Marie-Christine Boutonnet, Gilles Lebreton

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 18. maijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika