ZIŅOJUMS par projektu Padomes lēmumam par atlikušo Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā
28.5.2018 - (15820/1/2017 – C8-0017/2018 – 2018/0802(CNS)) - *
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Monica Macovei
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par projektu Padomes lēmumam par atlikušo Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā
(15820/1/2017 – C8-0017/2018 – 2018/0802(CNS))
(Apspriešanās)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomes projektu (15820/1/2017),
– ņemot vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar Parlamentu ir apspriedusies (C8-0017/2018),
– ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0192/2018),
1. apstiprina Padomes projektu;
2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
3. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;
4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.
PASKAIDROJUMS
A. Vispārīga informācija
1. Saskaņā ar 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punkta pirmo daļu tie Šengenas acquis noteikumi, kuri nav uzskaitīti minētā akta II pielikumā un kuriem Bulgārijas Republika (“Bulgārija”) un Rumānija pievienojas, pievienojoties Eiropas Savienībai, Bulgārijā un Rumānijā ir piemērojami, ievērojot attiecīgu Padomes lēmumu, ko pieņem pēc tam, kad ir konstatēts, ka ir izpildīti nosacījumi, kas vajadzīgi visu Šengenas acquis daļu piemērošanai.
2. Padome 2011. gada 9. jūnijā saskaņā ar piemērojamām Šengenas izvērtēšanas procedūrām secināja, ka Bulgārija un Rumānija ir izpildījušas nosacījumus visās Šengenas acquis jomās attiecībā uz gaisa telpas robežām, sauszemes robežām, policijas sadarbību, datu aizsardzību, Šengenas informācijas sistēmu, jūras robežām un vīzām.
3. Tomēr, neraugoties uz atkārtotiem Eiropas Parlamenta aicinājumiem, lai šīs valstis varētu pievienoties Šengenas zonai, Padomei vēl ir jāpieņem galīgais lēmums, kurš ir atkarīgs no visu Šengenas dalībvalstu vienprātīga balsojuma.
4. Šengenas acquis noteikumus, kuri attiecas uz Šengenas Informācijas sistēmu (“SIS”), Bulgārijai un Rumānijai sāka piemērot no 2010. gada 15. oktobra[1], izņemot pienākumu atteikt ieceļošanu vai uzturēšanos savā teritorijā trešo valstu valstspiederīgajiem, par kuriem cita dalībvalsts izdevusi brīdinājumu, un pienākumu atturēties izdot SIS brīdinājumus un ievadīt papildu informāciju par trešo valstu valstspiederīgajiem nolūkā aizliegt ieceļošanu vai uzturēšanos (“atlikušie ierobežojumi”).
5. Šā Padomes lēmuma projekta mērķis ir atcelt atlikušos ierobežojumus attiecībā uz to, kā Bulgārija un Rumānija izmanto SIS. Pārbaudēm, ko Bulgārija un Rumānija veic pie savām ārējām robežām un savā teritorijā, būtu jākļūst efektīvākām, ievadot SIS brīdinājumus nolūkā atteikt ieceļošanu vai uzturēšanos un izpildot šādus brīdinājumus, ko ievadījušas citas dalībvalstis, jo īpaši tad, ja šādu brīdinājumu pamatā ir draudi sabiedriskajai kārtībai vai sabiedriskajai drošībai, vai valsts drošībai.
B. Referentes nostāja
Referente atgādina, ka Eiropas Parlaments 2011. gada jūnijā deva savu piekrišanu Bulgārijai un Rumānijai pievienoties Šengenas zonai, norādot normatīvajā rezolūcijā, ka Bulgārija un Rumānija ir gatavas pievienoties Šengenas zonai, kurā nav robežkontroles.
Kopš 2011. gada Eiropas Parlaments ir atkārtoti aicinājis paplašināt Šengenas zonu, iekļaujot tajā šīs divas valstis, un ir rēķinājies ar Eiropas Komisijas atbalstu, lūdzot Padomi pieņemt galīgo lēmumu, kas ļauj Bulgārijai un Rumānijai atcelt kontroli pie iekšējām robežām.
Padome 2017. gada oktobrī pieņēma Lēmumu (ES) 2017/1908[2] par dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Vīzu Informācijas sistēmu (“VIS”) Bulgārijas Republikā un Rumānijā. Tas ļaus Bulgārijai un Rumānijai piekļūt VIS datiem konsultēšanās nolūkos, tādējādi palielinot drošības līmeni Šengenas zonā un sekmējot cīņu pret smagiem noziegumiem un terorismu. Eiropas Parlaments apstiprināja projektu Padomes lēmumam.
Bulgārijai un Rumānijai ir izšķiroša loma ar uzraudzību saistītām darbībām Melnās jūras reģionā, kā arī uz Donavas upes — šie abi stratēģiskie koridori ir atvērti starptautiskai navigācijai un ir robežu vājās vietas.
Bulgārijai un Rumānijai ir robežas ar Turciju, Moldova, Ukraina, Serbiju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, un tās nodrošina nozīmīgas buferzonas ieceļošanai Šengenas zonā.
Rumānija ir jau daudzus gadus pēc kārtas sniedz galveno ieguldījumu Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras loģistikas operācijās.
Ņemot vērā visus iepriekš minētos apstākļus, pašreizējais Padomes lēmums, kura mērķis ir atcelt atlikušos ierobežojumus attiecībā uz SIS izmantošanu no Bulgārijas un Rumānijas puses, ir atzinīgi vērtējama norise šo divu valstu dalībai Šengenas acquis. Tas uzlabos drošības līmeni Šengenas zonā un palielinās cīņas pret smagiem noziegumiem un terorismu efektivitāti.
Atceļot visus ierobežojumus attiecībā uz SIS izmantošanu, Rumānija un Bulgārija spēs nodrošināt tādu pat Savienības ārējo robežu aizsardzības līmeni kā pārējās Šengenas zonas dalībvalstis.
Referente iesaka Parlamentam apstiprināt Padomes teksta projektu bez grozījumiem, lai sekmētu to, ka dalībvalstis bez kavēšanās sāk šā lēmuma pieņemšanu.
- [1] Padomes 2010. gada 29. janvāra Lēmums 2010/365/ES par Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā (OV L 166, 1.7.2010., 17. lpp.).
- [2] Padomes 2017. gada 12. oktobra Lēmums (ES) 2017/1908 par dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Vīzu informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā (OV L 269, 19.10.2017., 39. lpp.).
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
Virsraksts |
Atlikušo Šengenas acquis noteikumu īstenošana saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā |
||||
Atsauces |
15820/2017 – C8-0017/2018 – 2018/0802(CNS) |
||||
Datums, kad notika apspriešanās ar EP |
18.1.2018 |
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
LIBE 5.2.2018 |
|
|
|
|
Referenti Iecelšanas datums |
Monica Macovei 26.2.2018 |
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
12.4.2018 |
24.5.2018 |
|
|
|
Pieņemšanas datums |
24.5.2018 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
34 1 2 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Asim Ademov, Caterina Chinnici, Daniel Dalton, Frank Engel, Cornelia Ernst, Kinga Gál, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Filiz Hyusmenova, Eva Joly, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Monica Macovei, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Birgit Sippel, Sergei Stanishev, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Marie-Christine Vergiat, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský, Auke Zijlstra |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Gérard Deprez, Maria Grapini, Anna Hedh, Jean Lambert, Andrejs Mamikins, Angelika Mlinar |
||||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Andrea Bocskor, Maria Gabriela Zoană, Tadeusz Zwiefka |
||||
Iesniegšanas datums |
29.5.2018 |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
34 |
+ |
|
ALDE |
Gérard Deprez, Nathalie Griesbeck, Filiz Hyusmenova, Angelika Mlinar, Cecilia Wikström |
|
ECR |
Daniel Dalton, Monica Macovei, Helga Stevens |
|
EFDD |
Kristina Winberg |
|
PPE |
Asim Ademov, Andrea Bocskor, Frank Engel, Kinga Gál, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Barbara Kudrycka, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský, Tadeusz Zwiefka |
|
S&D |
Caterina Chinnici, Ana Gomes, Maria Grapini, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Andrejs Mamikins, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Birgit Sippel, Sergei Stanishev, Maria Gabriela Zoană |
|
VERTS/ALE |
Eva Joly, Jean Lambert |
|
1 |
- |
|
ENF |
Auke Zijlstra |
|
2 |
0 |
|
GUE/NGL |
Cornelia Ernst, Marie-Christine Vergiat |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas