ZIŅOJUMS par pirmiedzīvotāju tiesību pārkāpumiem visā pasaulē, tostarp zemes piesavināšanos

29.5.2018 - (2017/2206(INI))

Ārlietu komiteja
Referents: Francisco Assis

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par pirmiedzīvotāju tiesību pārkāpumiem visā pasaulē, tostarp zemes piesavināšanos

(2017/2206(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (UDHR) un citus Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) cilvēktiesību līgumus un instrumentus, īpaši ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP), ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2007. gada 13. decembrī,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju Nr. 169 par pirmiedzīvotājiem un cilšu tautām, kas tika pieņemta 1989. gada 27. jūnijā,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21., 22. un 47. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2012. gada 25. jūnijā pieņemto ES Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju un Padomes 2015. gada 20. jūlijā pieņemto Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015–2019),

–  ņemot vērā ANO 1998. gada Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības pamatnostādnes cilvēktiesību jautājumos, jo īpaši Eiropas Savienības pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem un Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR),

–  ņemot vērā steidzamās rezolūcijas par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumiem,

–  ņemot vērā tā 2016. gada 24. novembra rezolūciju par Guarani-Kaiowá cilts stāvokli Matugrosu du Sulas štatā Brazīlijā[1],

–  ņemot vērā 2016. gada 14. aprīļa rezolūciju par Hondurasu — cilvēktiesību aizstāvju stāvoklis[2],

–  ņemot vērā 2015. gada 12. marta rezolūciju par Tanzāniju, jo īpaši par zemes sagrābšanas jautājumu[3],

–  ņemot vērā gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē 2016. gadā un Eiropas Savienības politiku šajā jomā[4],

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada 22. septembra rezolūciju Nr. 69/2, ar ko pieņem 2014. gada Pasaules konferences par pirmiedzīvotāju tautām noslēguma dokumentu[5],

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 19. decembra Rezolūciju Nr. 71/178 par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, jo īpaši tās 13. pantu, kurā 2019. gads ir pasludināts par Starptautisko pirmiedzīvotāju valodu gadu[6],

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta ziņojumu par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada 8. augusta sanāksmē[7],

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2014. gada 26. jūnija Rezolūciju Nr. 26/9, ar kuru tiek izveidota starpvaldību darba grupa ar neierobežotu sastāvu, kura būtu pilnvarota izstrādāt starptautisku juridiski saistošu instrumentu, lai reglamentētu transnacionālu korporāciju un citu uzņēmumu darbības attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu[8],

–  ņemot vērā procesu, kurā ANO Cilvēktiesību padomes 2015. gada 13. oktobrī sanāksmē izveidota starpvaldību darba grupa ar neierobežotu sastāvu izstrādā Deklarāciju par zemnieku un citu lauku rajonos strādājošo personu tiesībām[9],

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembrī pieņemto Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam,

–  ņemot vērā 1992. gada 22. maijā pieņemto ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību,

–  ņemot vērā Durbanas nolīgumu un rīcības plānu, ko pieņēma Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) V Pasaules Parku kongresā, kas notika 2003. gadā[10],

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 19. oktobra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “ES pamatnostādnes zemes politikas izstrādes un reformu procesu atbalstam jaunattīstības valstīs” (COM(2004)0686),

–  ņemot vērā ANO Pasaules nodrošinājuma ar pārtiku komitejas 2012. gada 11. maijā apstiprinātās ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas brīvprātīgās pamatnostādnes par atbildīgu zemes, zivju akvatorijas un mežu pārvaldību saistībā ar valsts pārtikas nodrošinājumu[11],

–  ņemot vērā 2003. gadā apstiprināto meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) rīcības plānu un FLEGT brīvprātīgos partnerattiecību nolīgumus (BPN) starp ES un partnervalstīm[12],

–  ņemot vērā ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un ANO Globālo līgumu,

–  ņemot vērā 2011. gada 28. septembrī izdotos Māstrihtas principus, kuros precizēti valstu eksteritoriālie pienākumi, balstoties uz starptautiskiem tiesību aktiem[13],

–  ņemot vērā 2017. gada 15. maijā pieņemtos Padomes secinājumus par pirmiedzīvotājiem[14],

–  ņemot vērā Kotonū nolīgumā paredzētos cilvēktiesību noteikumus,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini 2017. gada 9. augusta deklarāciju sakarā ar Starptautisko pasaules pirmiedzīvotāju dienu[15],

–  ņemot vērā lēmumu 2017. gada Saharova balvai par domas brīvību nominēt Aura Lolita Chavez Ixcaquic kā pirmo pirmiedzīvotāju cilvēktiesību aizstāvi, kas jebkad nominēta šai balvai,

–  ņemot vērā 2015. gada 12. decembra Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām,

–  ņemot vērā 2015. gada 21. septembra dienestu kopējo darba dokumentu “Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm. Meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā”[16],

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 3. augusta Rezolūciju Nr. 64/292 “Cilvēktiesības uz ūdeni un sanitāriju”[17],

–  ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par uzņēmumu atbildību par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs[18],

–  ņemot vērā 2017. gada 13. septembra rezolūciju par korupciju un cilvēktiesībām trešās valstīs[19],

–  ņemot vērā 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par ES rīcību ilgtspējības jomā[20],

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0194/2018),

A.  tā kā tiek lēsts, ka kopējais pirmiedzīvotāju skaits vairāk nekā 70 valstīs visā pasaulē pārsniedz 370 miljonus, pārstāvot aptuveni 5 % no kopējā pasaules iedzīvotāju skaita, un tā kā pastāv vismaz 5000 atšķirīgas pirmiedzīvotāju tautas; tā kā, neraugoties uz ģeogrāfisko izkliedētību, šie iedzīvotāji saskaras ar līdzīgiem apdraudējumiem un problēmām;

B.  tā kā pirmiedzīvotājiem ir unikāla saikne ar zemi un vidi, kurā tie dzīvo, izmantojot pieejamos dabas resursus, lai izveidotu unikālu zināšanu, inovāciju un piekoptās prakses sistēmu, kas savukārt lielā mērā veido viņu identitāti un garīgumu un ir ļoti nozīmīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai; tā kā pirmiedzīvotāju tradicionālās zināšanas ir būtiski veicinājušas cilvēces attīstību; tā kā šo zināšanu izmantošana komerciāliem mērķiem un/vai marginalizācija apdraud pirmiedzīvotāju kā šo zināšanu vēsturisko pārvaldītāju un glabātāju lomu;

C.  tā kā pirmiedzīvotāju kopienu tiesības ir radušās, pamatojoties uz to, ka tās ir vēsturiski apdzīvojušas attiecīgās teritorijas, un viņu piederības izjūta, kas tos saista ar šīm teritorijām, nesakrīt ar īpašumtiesību koncepciju rietumu sabiedrības vispārējā izpratnē;

D.  tā kā pirmiedzīvotāju vēsturiski apdzīvotās teritorijas aptver aptuveni 22 % no pasaules zemes virsmas, un tiek lēsts, ka tajās atrodas 80 % no pasaules bioloģiskās daudzveidības; tā kā vietējie rezervāti ir svarīgs aizsargs pret atmežošanu; tā kā tropu meži, kurus apdzīvo pirmiedzīvotāji un vietējās kopienas, palīdz uztvert oglekli tropu mežu biomos, palielinot šo mežu vērtību jebkurā klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģijā; tā kā pirmiedzīvotāji ir vismazāk aizsargāti pret klimata pārmaiņu radīto nelabvēlīgo ietekmi, jo viņu dzīvesveids un ciešā sasaiste ar zemi ir tieši atkarīga no nemainīgiem dabas resursiem un to pieejamības;

E.  tā kā zeme ir būtisks, ierobežots un neatjaunojams dabas resurss, kas ir neatņemama katras valsts dabas bagātību daļa;

F.  tā kā cilvēktiesību līgumos ir atzītas pirmiedzīvotāju tautu tiesības uz viņu senču zemi un resursiem un paredzēts, ka valstīm ir labticīgi jāapspriežas ar pirmiedzīvotājiem, lai iegūtu viņu brīvu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu attiecībā uz projektiem, kuri var ietekmēt viņu tradicionālo dzīvesveidu, apdraudēt dabas resursus, ko viņi ir vēsturiski audzējuši un no kuriem joprojām ir atkarīgi, vai izraisīt iedzīvotāju pārvietošanu un tātad arī viņu atšķirīgā materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma zaudēšanu; tā kā šādai apspriešanai būtu jānotiek, pirms tiek pieņemti vai piemēroti likumdošanas un administratīvie pasākumi, saskaņā ar pirmiedzīvotāju pašnoteikšanās tiesībām, kas ietver viņu tiesības turēt īpašumā, izmantot, attīstīt un kontrolēt savas zemes platības, teritorijas, ūdeņus, piekrastes teritorijas un citus resursus; tā kā pirmiedzīvotājiem ir tiesības brīvi noteikt savu politisko statusu, brīvi nodrošināt savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību un brīvi izmantot savas dabas bagātības un resursus, un nekādā gadījumā viņiem nedrīkst atņemt iztikas līdzekļus;

G.  tā kā ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP) ir atzītas pirmiedzīvotāju tautu kolektīvās un individuālās tiesības, jo īpaši to tiesības uz zemi, mantu, dabas resursiem, teritorijām, kultūru, identitāti un valodu, kā arī tiesības strādāt, tiesības uz veselības aizsardzību un izglītību un tiesības brīvi noteikt savu politisko statusu un ekonomisko attīstību;

H.  tā kā valsts un privātā sektora dalībnieki joprojām pārkāpj kolektīvās un individuālās pirmiedzīvotāju tiesības dažādos pasaules reģionos, un tāpēc pirmiedzīvotāji joprojām saskaras ar fizisku, psiholoģisku un seksuālu vardarbību, kā arī rasismu, atstumtību, diskrimināciju, piespiedu izlikšanu no mājām, destruktīvu kolonizāciju, nelikumīgu vai piespiedu tradicionālo jomu atsavināšanu vai piekļuves liegšanu šo iedzīvotāju resursiem, iztikas līdzekļiem un tradicionālajām zināšanām; tā kā saskaņā ar ANO informāciju pirmiedzīvotāju tautas saskaras ar smagākiem tiesību pārkāpumiem nekā pirms 10 gadiem;

I.  tā kā neokoloniālo varas struktūru veiktajiem pašnoteikšanās pārkāpumiem un valsts praksei ir negatīva ietekme uz pirmiedzīvotājiem, īpaši sievietēm un meitenēm;

J.  tā kā pirmiedzīvotāju sievietes saskaras ar šķēršļiem attiecībā uz seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām, ieskaitot seksuālās un reproduktīvās veselības ieteikumu, aprīkojuma un materiālu nepieejamību, un tiesību aktiem, ar kuriem tiek aizliegts veikt abortus pat izvarošanas gadījumā, kas rada augstu māšu mirstības, pusaudžu grūtniecības un seksuāli transmisīvo slimību līmeni;

K.  tā kā pirmiedzīvotāju sievietes saskaras ar plaši izplatītu nesodāmību saistībā ar viņu tiesību pārkāpumiem, īpaši saistībā ar liegšanu izmantot tiesības uz efektīvu aizsardzību un uzraudzības mehānismu un pa dzimumiem sadalītu datu trūkumu;

L.  tā kā valstis ir pilnībā atbildīgas par pirmiedzīvotāju, tostarp par pirmiedzīvotāju ar vidi saistīto tiesību un cilvēktiesību aizstāvju, drošības, aizsardzības un tiesību nodrošināšanu;

M.  tā kā pirmiedzīvotāju valodas visā pasaulē satraucoši ātri turpina izzust, lai gan valodas ir viens no cilvēktiesības un pamatbrīvības veidojošiem pamatelementiem un ir būtiski svarīgas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai; tā kā pirmiedzīvotāju zināšanu nodošana no paaudzes paaudzē ir būtiski svarīga arī vides problēmu risināšanai pasaulē; tā kā ANO 2016. gadā publicētajā ziņojumā[21] aplēsts, ka no gandrīz 6700 valodām, kuras mūsdienās tiek izmantotas pasaulē, 95 % līdz gadsimta beigām var pilnībā izzust, tostarp lielākā daļa pirmiedzīvotāju tautu valodu; tā kā valstīm ir pienākums aizsargāt un veicināt pirmiedzīvotāju valodas, lai nodrošinātu, ka šie iedzīvotāji var pilnībā izmantot savas kultūras tiesības; tā kā valstīm būtu jāiegulda līdzekļi, lai mainītu sabiedrībā iesakņojušos stereotipus;

N.  tā kā dažās valstīs ļoti daudz pirmiedzīvotāju ir pārcēlušies uz lieliem pilsētu centriem, kas viņos rada atsvešinātības un kultūras vērtību zaudējuma sajūtu; tā kā viņu tradicionālās zināšanas un prakse neatbilst pilsētvidei un mūsdienu darba tirgus dinamikai un tādēļ tie ir pakļauti nabadzībai un jauniem atstumtības un diskriminācijas veidiem;

O.  tā kā pirmiedzīvotāji saskaras ar satraucošu nabadzības, slimību un analfabētisma līmeni, nepietiekamu piekļuvi nekaitīgam tīram ūdenim un sanitārijai, veselības aprūpei, izglītībai, nodarbinātībai, pilsoniskajām tiesībām, tostarp nepietiekamu politisko līdzdalību un pārstāvību un augstiem kaitīgo vielu pārmērīgas lietošanas un pašnāvību rādītājiem jauniešu vidū;

P.  tā kā pirmiedzīvotāju kopienu sievietes atrodas īpaši nelabvēlīgos apstākļos bez piekļuves veselības aprūpei, sociālajiem pakalpojumiem un ekonomiskajām iespējām, tiek diskriminētas, pamatojoties uz dzimumu, etnisko piederību un sociāli ekonomisko izcelsmi, un tādēļ viņu vidū ir raksturīgi augstāki mirstības rādītāji, un viņas cieš no konkrētas ar dzimumu saistītas vardarbības un feminicīda; tā kā saskaņā ar ANO datiem vismaz viena no trijām pirmiedzīvotāju tautu sievietēm dzīves laikā tiek izvarota un māšu mirstības, pusaudžu grūtniecību un seksuāli transmisīvo slimību, tostarp HIV/AIDS, līmenis ir augstāks par vidējo; tā kā sievietes nereti sastopas ar dzimumu saistītiem draudiem un šķēršļiem, kas ir jāvērtē no krusteniskā aspekta;

Q.  tā kā nelikumīga narkotiku tirdzniecība rada nesamērīgu ietekmi uz vietējām kopienām, jo pieprasījums pēc narkotikām turpina palielināties un nelikumīgie narkotiku ražotāji aizvien vairāk izspiež vietējās kopienas no to vēsturiskajām teritorijām; tā kā pirmiedzīvotāji nereti tiek fiziski vai ekonomiski piespiesti iesaistīties narkotiku tirdzniecībā, jo īpaši to transportēšanā; tā kā bruņotu konfliktu dēļ paplašinās vietējo kopienu teritoriju militarizācija un tas rada cilvēktiesību pārkāpumus un pārmērīgu spēka lietošanu pret vietējām kopienām;

R.  tā kā augošais pieprasījums un konkurence attiecībā uz dabas resursiem sekmē globālo zemes iegādes steigu, kas vairākās valstīs rada nesamērīgu spiedienu uz teritorijām, kuras tradicionāli apdzīvo un izmanto pirmiedzīvotāji un vietējās kopienas; tā kā šo dabas resursu izmantošana agrorūpniecībā, enerģētikā, kokapstrādes un kalnrūpniecības nozarēs un citās ieguves rūpniecības nozarēs, nelikumīgā mežizstrādē un lielos infrastruktūras un izstrādes projektos, ko īsteno valdības un vietējie iedzīvotāji, ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pastāv ilgstošs konflikts par zemes īpašumtiesībām, un galvenais ūdens un augsnes piesārņojuma iemesls;

S.  tā kā arvien lielākas tirgus liberalizācijas un regulējošo noteikumu atcelšanas rezultātā tiešo ārvalstu ieguldījumi tika veikti pirmiedzīvotāju teritorijās bez viņu iepriekšējas piekrišanas vai patiesa apspriešanas procesa, pārkāpjot pirmiedzīvotāju sieviešu cilvēktiesības; tā kā attīstība nav izmērāma ar izaugsmes rādītājiem, bet galvenokārt ir jāņem vērā nabadzības un nevienlīdzības mazināšanās;

T.  tā kā nepietiekami regulēta tūrisma nozare var negatīvi ietekmēt šo kopienu kultūru un ekoloģisko stāvokli un dažos gadījumos kalpo kā faktors zemes piesavināšanās aizsākšanai;

U.  tā kā parasti privāti uzņēmumi piespiedu kārtā piesavinās zemi, izmantojot privātus drošības vai militāros spēkus, kas cita starpā palielina tiešu un netiešu vardarbību pirmiedzīvotāju teritorijās, kas tieši skar kopienas un īpaši sociālos līderus un sievietes;

V.  tā kā pašlaik ir vērojama tendence militarizēt dažus rezervātus un aizsargājamās teritorijas, kas dažkārt pārklājas ar pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu zemēm, radot nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus;

W.  tā kā civilie konflikti dažās valstīs ir saistīti ar tiesībām uz zemi un tie izraisa pirmiedzīvotāju un vietējo iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu, paverot ceļu zemes piesavināšanai un zemes īpašumu koncentrācijai;

X.  tā kā zemes piesavināšanās ir sarežģīta problēma, kurai nepieciešams visaptverošs starptautisks risinājums; tā kā pirmiedzīvotāju sieviešu un meiteņu aizsardzībai ir jāpievērš īpaša uzmanība;

Y.  tā kā zemes piesavināšanās ne vienmēr ir ārvalstu ieguldījumu rezultāts un to var īstenot arī valdības un vietējās pašvaldības;

Z.  tā kā ir pieaudzis privātu kompensācijas veidu skaits, ar kurām privāti uzņēmumi piedāvā finanšu kompensāciju sievietēm, kuras ir cietušas no vardarbības, apmaiņā pieprasot solījumu neiesūdzēt šo uzņēmumu tiesā; tā kā valstis ir primāri atbildīgas par atbilstību starptautiskajām saistībām pirmiedzīvotāju tiesību jomā, un tādēļ tām ir jābūt arī primāri atbildīgām par pārkāpumu novēršanu un patiesības sekmēšanu, taisnīgumu un kompensācijām cietušajiem;

AA.  tā kā dažas pirmiedzīvotāju tautas pasaulē ir nolēmušas atteikties no saziņas ar ārpasauli un brīvprātīgi dzīvo izolācijā bez iespējām aizstāvēt savas tiesības un tādēļ tās ir jo īpaši neaizsargātas, kad tiek pārkāptas to tiesības; tā kā šādas kopienas ir visneaizsargātākās pasaulē un naftas ieguve, atmežošana, narkotiku tirdzniecība un ar šīm darbībām saistītā infrastruktūra īpaši apdraud šādu kopienu pastāvēšanu;

AB.  tā kā joprojām notiek daudzu pirmiedzīvotāju slepkavības, nogalināšana bez tiesas sprieduma, sakropļošana, spīdzināšana, izvarošana, patvaļīga apcietināšana, pret viņiem vērsta fiziska vardarbība, vajāšana un iebiedēšana, jo viņi ir aizstāvējuši savas tiesības uz senču apdzīvotajām teritorijām un to dabas resursiem, tostarp ūdens un pārtikas pieejamību, kā arī viņu svētvietas un svētās apbedījumu vietas;

AC.  tā kā cilvēktiesību aizstāvjiem ir viena no centrālajām un būtiskākajām lomām kā ilgtspējīgas attīstības aģentiem, jo īpaši vairojot sabiedrības noturību, un tie ir vieni no svarīgākajiem iekļaujošas demokrātiskās pārvaldības dalībniekiem; tā kā šie aizstāvji cenšas nodrošināt ne tikai savu tautu tiesību ievērošanu, bet arī visas cilvēces vides ilgtspējību un dabas mantojuma saglabāšanu; tā kā pirmiedzīvotāju tiesību aizstāvji un aktīvisti strādā pie tā, lai nodrošinātu iespējas viņu kopienām piedalīties politiskajos procesos, sociālajā integrācijā un ekonomiskajā iespēcinātībā, un demokrātiskā un miermīlīgā veidā paust savu viedokli valstīs, kurās tie attiecīgi dzīvo, kā arī starptautiskajai sabiedrībai;

AD.  tā kā pēdējos gados satraucoši palielinājies cilvēktiesību aizstāvju un aktīvistu, kas ir vieni no galvenajiem ilgtspējīgas izaugsmes veicinātājiem, slepkavību, pret viņiem vērstu uzbrukumu un citu veidu vardarbības gadījumu skaits saistībā ar pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesību, vides tiesību un tiesību uz zemi aizsardzību; tā kā saskaņā ar Front Line Defenders datiem no 2017. gadā visā pasaulē, iespējams, noslepkavotiem 312 cilvēktiesību aizstāvjiem, 67 % cīnījās par pirmiedzīvotāju tiesībām uz zemi un aizstāvēja vides tiesības no ieguves projektiem; tā kā pirmiedzīvotāju tiesību aizstāvju gadījumā nereti vērojama pret viņiem vērsto uzbrukumu veicēju sistēmiska nesodāmība;

AE.  tā kā, kaut gan cilvēktiesību aizstāvēm, kuras ir pirmiedzīvotājas sievietes, ir svarīga nozīme pirmiedzīvotāju kopienu sieviešu aizstāvībā, par viņu darbību ir paredzēts kriminālsods un viņas ir saskārušās ar dažādiem vardarbības veidiem, tostarp iebiedēšanu, izvarošanu un nogalināšanu;

AF.  tā kā juridiski nesaistošu uzņēmumu sociālās atbildības un brīvprātīga regulējuma mehānismu īstenošana ir jāuzlabo, lai aizsargātu pirmiedzīvotājus un vietējās kopienas no viņu cilvēktiesību pārkāpumiem, novērstu zemes sagrābšanu un nodrošinātu efektīvu uzņēmumu saukšanu pie atbildības; tā kā kontroles un saukšanas pie atbildības mehānismu trūkums ir būtisks šķērslis efektīvu un atbilstošu tiesībaizsardzības līdzekļu nodrošināšanai;

AG.  tā kā daži ES reģistrēti ieguldītāji un uzņēmumi ir cita starpā iesaistīti simtiem zemes iegādes darbībās Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā, kas atsevišķos gadījumos ir izraisījis pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesību pārkāpumus; tā kā ES esošie dalībnieki var daudzos veidos tikt iesaistīti cilvēktiesību pārkāpumos saistībā ar zemes piesavināšanos, piemēram, iesaistot ES reģistrētus privātos un finanšu uzņēmumus, kuri tieši vai netieši finansē zemes piesavināšanos, vai publiskā un privātā sektora partnerības; tā kā bieži vien tiem ir dažādu ārvalstu piederība un tādēļ var būt grūti izsekot viņu izcelsmei tieši izcelsmes valstīs; tā kā, pat ja ir iespējams izsekot šai izcelsmei, joprojām pastāv būtiski juridiski un praktiski šķēršļi, kas traucē piekļūt tiesai un saukt vainīgos pie atbildības ES un tās dalībvalstu tiesu iestādēs, cita starpā arī tādēļ, ka ar nekustamo īpašumu (tostarp zemi un dabas resursiem) saistītajās lietās pastāv būtiski ar jurisdikciju saistīti ierobežojumi, ir būtiski ierobežota pieejamo tiesiskās aizsardzības līdzekļu vērtība un juridiskās palīdzības pieejamība, kā arī tādēļ, ka var būt grūti pierādīt mātesuzņēmuma atbildību;

AH.  tā kā lielākā daļa zemju jaunattīstības valstīs ir apdzīvotas, tādējādi pakļaujot investīcijas un uzņēmumu reputāciju ar zemes lietošanas tiesībām saistītam riskam un ievērojami sadārdzinot to darbības izmaksas gadījumos, kad zemes pārņemšana notiek konflikta apstākļos, iepriekš nesaņemot pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu piekrišanu un nerespektējot viņu tiesības;

AI.  tā kā ANO īpašais referents cilvēktiesību aizstāvju jautājumos Michael Frost uzsvēra, ka īpaši problemātisks reģions ir Latīņamerika, kur “valdība un korporatīvie dalībnieki ir iesaistīti vides cilvēktiesību aizstāvju slepkavības gadījumos”;

AJ.  tā kā pienākums aizsargāt un nodrošināt piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju attiecas gan uz pārrobežu darbībām, gan vietējiem pasākumiem ar ekstrateritoriālu ietekmi; tā kā ir būtiski jāpalielina ES un tās dalībvalstu apņemšanās īstenot to ekstrateritoriālās saistības;

AK.  tā kā ES sniedz atbalstu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai visā pasaulē, izmantojot Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR), kas papildina citus tās ārējās palīdzības instrumentus un galvenokārt tiek īstenots ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju starpniecību; tā kā ES ar tās mehānisma protectdefenders.eu palīdzību ātri sniedz atbalstu apdraudētajiem cilvēktiesību aizstāvjiem, palīdz tiem nodrošināt viņu akūtākās vajadzības un stiprina viņu spēju izpildīt vidējā un ilgtermiņā veicamos uzdevumus;

AL.  tā kā starptautiskajām finanšu iestādēm ir jāuzņemas centrālā loma, lai nodrošinātu, ka to finansētie projekti nav saistīti ar pirmiedzīvotāju cilvēktiesību un vides tiesību pārkāpumiem vai neveicina tos; tā kā daudznacionālajiem uzņēmumiem ir jāuzņemas atbildība par to, lai nodrošinātu, ka to darbība un/vai piegādes ķēdes nav saistītas ar cilvēktiesību un vides tiesību un jo īpaši ar pirmiedzīvotāju tiesību pārkāpumiem;

AM.  tā kā ES ir lielākā attīstības palīdzības nodrošinātāja pasaulē, un liela daļa šīs palīdzības tiek sniegta Āfrikai; tā kā Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) un Komisijai ir jāveic visaptverošas pārbaudes par trešo valstu saņēmēju izlietotajiem finanšu līdzekļiem, izvirzot cilvēktiesību ievērošanu par vienu no tās atbalsta piešķiršanas politikas galvenajiem priekšnoteikumiem;

AN.  tā kā pirmiedzīvotāji Eiropā joprojām cieš no marginalizācijas, diskriminācijas un sociālās atstumtības, kas ir jāapkaro un jālabo, izmantojot tiesībās balstītu pieeju,

1.  prasa ES, dalībvalstīm un to starptautiskās sabiedrības partneriem pieņemt visus vajadzīgos pasākumus, lai pilnībā atzītu, aizsargātu un veicinātu pirmiedzīvotāju tautu tiesības, tostarp tiesības uz savu zemi, teritorijām un resursiem; atzinīgi vērtē darbu, ko pilsoniskā sabiedrība un NVO veic saistībā ar šiem jautājumiem;

2.  prasa ES nodrošināt, lai visos tās attīstības, ieguldījumu un tirdzniecības politikas virzienos tiktu ievērotas pirmiedzīvotāju cilvēktiesības, kā tas paredzēts cilvēktiesību līgumos un konvencijās un juridiskajos instrumentos, kuros ir īpaši apskatītas pirmiedzīvotāju tiesības;

3.  prasa visām valstīm, tostarp ES un tās dalībvalstīm, veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai efektīvi izpildītu Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvencijā Nr. 169 par pirmiedzīvotājiem un cilšu tautām paredzētos noteikumus, un atgādina, ka visām to ratificējušajām valstīm ir pienākums izstrādāt koordinētu un sistemātisku rīcības plānu pirmiedzīvotāju tautu tiesību aizsardzībai;

4.  aicina visas valstis, kuras vēl nav ratificējušas SDO Konvenciju Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām, un jo īpaši ES dalībvalstis, to darīt; pauž nožēlu par to, ka tikai dažas dalībvalstis līdz šim ir ratificējušas minēto konvenciju; aicina ES pielikt visas pūles, lai savos politiskajos un cilvēktiesību dialogos ar trešām valstīm veicinātu SDO Konvencijas Nr. 169, ANO Konvencijas par bērna tiesībām un ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ratifikāciju un to fakultatīvo protokolu ieviešanu, un ievērot ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP)[22];

5.  atzīst, ka ir veikti pasākumi, lai atzītu pirmiedzīvotāju tiesības, un ka arvien vairāk palielinās pilsoniskās sabiedrības informētība par viņu stāvokli; atzinīgi vērtē ES ieguldījumu šajā jomā; tomēr brīdina, ka šis jautājums joprojām tiek minimāli izskatīts ES politikā, cita starpā risinot sarunas par tirdzniecības un sadarbības nolīgumiem;

6.  prasa ES un tās dalībvalstīm radīt apstākļus UNDRIP izvirzīto mērķu izpildei un mudināt starptautiskos partnerus pilnībā ieviest un īstenot šo deklarāciju;

7.  vērš uzmanību uz to, ka diasporas kalpo kā saikne ar pirmiedzīvotājiem un kā līdzeklis zināšanu nodošanai šiem iedzīvotājiem;

Pirmiedzīvotāju cilvēktiesības

8.  prasa ES un tās dalībvalstīm atbalstīt Deklarāciju par zemnieku un citu lauku rajonos strādājošo personu tiesībām, par kuru 2018. gadā notiks balsojums ANO Cilvēktiesību padomē, kā arī balsot par to; ar interesi konstatē, ka ANO komisijas par sieviešu stāvokli 2018. gada sanāksmē galvenā uzmanība pievērsta sievietēm lauku apgabalos;

9.  aicina visas valstis, tostarp ES un tās dalībvalstis, juridiski atzīt un pieņemt pirmiedzīvotāju teritoriālo autonomiju un pašnoteikšanos, kas ietver viņu tiesības turēt īpašumā, izmantot, attīstīt un kontrolēt savas zemes platības, teritorijas, ūdeņus un piekrastes teritorijas, kā arī citus resursus, kas ir to valdījumā viņu vēsturiski izveidojušos īpašumtiesību vai citas viņu tradicionālās nodarbošanās vai lietojuma dēļ, kā arī kas ir kā citādi nonākuši to īpašumā;

10.  aicina visas valstis, tostarp ES un tās dalībvalstis, pieņemt stratēģijas konflikta zonu atveseļošanai vai piedalīties šādās stratēģijās, lai sekmētu un aizsargātu pirmiedzīvotāju tiesības;

11.  ņem vērā ANO 2010. gadā publicētā pētījuma satraucošos secinājumus, kas liecina par to, ka vardarbības un izvarošanas līmenis, ar kuru saskaras pirmiedzīvotāju kopienas sievietes, ir daudz augstāks nekā sievietēm citur pasaulē; tādēļ prasa dalībvalstīm un ES skaidri nosodīt vardarbības, ieskaitot seksuālās vardarbības, izmantošanu pret pirmiedzīvotāju sievietēm; uzskata, ka jāveltī īpaša uzmanība sievietēm un meitenēm, kuras ir cietušas no vardarbības, nodrošinot, ka viņām ir pieejams neatliekamais medicīniskais un psiholoģiskais atbalsts;

12.  aicina atsaukt privātos drošības un militāros spēkus, kas ir izvērsti pirmiedzīvotāju tautu teritorijās, pārkāpjot viņu tiesības;

13.  aicina visas valstis nodrošināt, ka pirmiedzīvotājiem, īpaši sievietēm, ir piekļuve tiesiskajiem mehānismiem gadījumos, kad uzņēmumi pārkāpj viņu tiesības, un ka netiek legalizēti tādi privāti tiesiskās aizsardzības līdzekļu veidi, kas nenodrošina efektīvu piekļuvi tiesiskumam; aicina visas valstis savā tiesu sistēmā pieņemt darbā vairāk sieviešu, lai izbeigtu patriarhālo sistēmu, kas parasti valda šajās struktūrās; uzsver nepieciešamību ieviest vajadzīgos mehānismus, lai nodrošinātu, ka pirmiedzīvotāju sievietes netiek diskriminētas, tostarp nodrošinot pienācīgus mutiskās tulkošanas pakalpojumus un juridisko palīdzību;

14.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropadome padarīja pirmiedzīvotāju tiesības par prioritāti, kā izklāstīts Padomes 2017. gada maija secinājumos;

15.  aicina partnervalstis nodrošināt, ka pirmiedzīvotājiem ir vispārēja piekļuve savas valsts iedzīvotāju reģistriem, kas ir pirmais solis, lai atzītu viņu individuālās un kolektīvās tiesības; prasa ES atbalstīt partnervalstis, izveidojot civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādes un tās pienācīgi pārvaldot;

16.  ar bažām norāda, ka cilvēktiesību pārkāpumu risks, kas saistīts ar ieguves rūpniecību un naftas un gāzes ieguvi, nesamērīgi skar pirmiedzīvotājus; aicina jaunattīstības valstis īstenot obligātus ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumus pirms jebkādam jaunām darbībām šajās nozarēs, kā arī atklāt gūto informāciju; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka tiesību aktos, kas reglamentē koncesiju piešķiršanu, iekļauj noteikumus par brīvas, iepriekšējas un apzinātas piekrišanas principu; iesaka paplašināt Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas standartus, lai iekļautu vietējo un pirmiedzīvotāju kopienu cilvēktiesību aizsardzību;

17.  aicina visas valstis, jo īpaši ES un dalībvalstis, iesaistīt pirmiedzīvotājus un lauku kopienas lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz stratēģijām cīņai pret klimata pārmaiņām, kurām vajadzētu arī risināt jautājumus saistībā ar klimata pārmaiņu radītu neatgriezenisku kaitējumu, kura dēļ šie iedzīvotāji varētu būt spiesti migrēt un tādējādi ciest no divkāršas diskriminācijas, proti, kā vides apstākļu dēļ pārvietotie iedzīvotāji un kā pirmiedzīvotāji;

18.  aicina visas valstis, tostarp ES un tās dalībvalstis, atzīt to, cik svarīgi ir apspriesties ar pirmiedzīvotājiem visās diskusijās par jautājumiem, kas varētu viņus ietekmēt, tādējādi nodrošinot viņu tiesības uz brīvu, iepriekšēju un informētu apspriešanos; šajā sakarībā prasa ES līmenī ieviest mehānismus apspriedēm ar pirmiedzīvotājiem un viņu līdzdalībai, paredzot pilnvarojumu iesaistīties politiskajā dialogā un uzraudzīt ES politikas, saistību un rīcības plānu īstenošanu attiecībā uz pirmiedzīvotāju tautām; aicina visas valstis, tostarp ES un tās dalībvalstis, radīt apstākļus, lai nodrošinātu pirmiedzīvotāju tautu pārstāvju un vadītāju efektīvu pārstāvību pilsoniskajā sabiedrībā un publiskajā telpā un viņu pamanāmāku dalību politiskajā sistēmā un lēmumu pieņemšanas procesos tiem būtiskos jautājumos, tostarp konstitucionālo reformu jautājumos;

19.  aicina visas valstis, tostarp ES un tās dalībvalstis, pieņemt un īstenot 2014. gada ANO Pasaules konferences par pirmiedzīvotājiem noslēguma dokumenta ieteikumus, kā arī ANO Pastāvīgā pirmiedzīvotāju lietu foruma un ANO īpašā referenta jautājumos par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām sniegtos ieteikumus;

20.  norāda, ka ANO Ģenerālā asambleja rezolūcijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām 2019. gadu pasludināja par Starptautisko pirmiedzīvotāju valodu gadu; uzsver, ka kultūra ir viens no attīstības faktoriem;

21.  aicina visas valstis, tostarp ES un tās dalībvalstis, sekmēt 2019. gada kā Starptautiskā pirmiedzīvotāju valodu gada ieviešanu un īstenošanu;

22.  mudina ES un tās dalībvalstis turpināt darbu, lai nodrošinātu pirmiedzīvotāju, vides, intelektuālā īpašuma un zemes tiesību aizstāvju fizisko neaizskaramību un juridiskās palīdzības pieejamību viņiem, jo īpaši nostiprinot Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR) un dažādus citus esošos instrumentus un mehānismus, piemēram, protectdefendeurs.eu, lai aizsargātu cilvēktiesību un vides aktīvistus, īpaši pievēršoties sieviešu cilvēktiesību aizstāvjiem un palielinot dalību starptautisku organizāciju, piemēram, ANO, ierosinātajās iniciatīvās; prasa, lai ES uzdotu savām delegācijām uzraudzīt un atbalstīt tiesību aizstāvjus, jo īpaši ņemot vērā sieviešu, bērnu un cilvēku ar invaliditāti aizsardzību, un sistemātiski un enerģiski ziņot par cilvēktiesību pārkāpumiem; aicina EĀDD iesaistīties rīcības plānā cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai Latīņamerikā, ko ir izstrādājusi Amerikas Cilvēktiesību komisija (IACHR) un ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR);

23.  nosoda pastāvīgo kriminālatbildības noteikšanu pirmiedzīvotāju tautu tiesību aizstāvjiem un tiesību uz zemi aizstāvjiem pasaulē; aicina visas valstis, tostarp ES un tās dalībvalstis, nepieļaut nesodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem pret pirmiedzīvotāju tautu cilvēktiesību aizstāvjiem, pienācīgi tos izmeklējot un saucot pie atbildības par šādiem nodarījumiem;

24.  aicina visas valstis, tostarp ES un tās dalībvalstis, nodrošināt, ka to politikas stratēģijas pilnībā ievēro pirmiedzīvotāju un lauku kopienu iedzīvotāju tiesības, lai vienmēr tiktu nodrošināta atbilstība šīm tiesībām — gan izveidojot vai paplašinot aizsargājamās teritorijas, gan attiecībā uz iepriekšējām aizsargājamajām teritorijām, kuru izveidošanas dēļ pirmiedzīvotāji un lauku kopienas jau iepriekš ir tikušas izliktas no mājām, atstumtas vai kuru tiesības kā citādi ir nesamērīgi tikušas ierobežotas;

25.  atbalsta pirmiedzīvotāju tautu prasības par starptautisku repatriāciju un tāda starptautiska mehānisma ieviešanu, kas paredzēts cīņai pret pirmiedzīvotājiem nelikumīgi atņemtu kultūras priekšmetu tirdzniecību; aicina Komisiju atbalstīt minētos centienus, tostarp nodrošinot saistībā ar EIDHR tam paredzēto finansiālo palīdzību;

26.  uzsver, ka starptautiskajai kopienai, tostarp ES un dalībvalstīm, ir jāpauž stingra apņemšanās iesaistīt pirmiedzīvotājus ar invaliditāti, jo īpaši bērnus, visās politikas jomās, lai veicinātu pirmiedzīvotāju ar invaliditāti tiesības un vajadzības starptautiskajā tiesiskajā regulējumā, un nodrošināt, ka tiek saņemta cilvēku ar invaliditāti, jo īpaši bērnu, brīva, iepriekšēja un apzināta piekrišana;

27.  aicina Komisiju sākt ES rīcības plānu par atbildīgu uzņēmējdarbību, lai pievērstos ANO Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām īstenošanai, cita starpā attiecībā uz uzticamības pārbaudēm un piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem; aicina Komisiju pilnvarot ES Pamattiesību aģentūru (FRA) apkopot informāciju par dalībvalstu tiesas un ārpustiesas mehānismiem, kas saistīti ar piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem personām, kuras ir cietušas no uzņēmējdarbības pārkāpumiem, tostarp pirmiedzīvotājiem; uzskata, ka ES partneriem privātajā un publiskajā sektorā būtu jāsniedz pilnīga un pieejama informācija par to, kā viņi ievēro brīvu, iepriekšēju un apzinātu pirmiedzīvotāju piekrišanu;

Zemes piesavināšanās

28.  atzinīgi vērtē Starptautiskās Krimināltiesas 2016. gada paziņojumu, ka zemes piesavināšanās un vides izpostīšana izraisa daudzus cilvēktiesību pārkāpumus un saistībā ar to turpmāk varēs izvirzīt apsūdzību par noziegumiem pret cilvēci;

29.  joprojām pauž bažas par zemes piesavināšanos uzņēmumu, ārvalstu investoru, valstu un starptautisko valsts dalībnieku, amatpersonu un iestāžu koruptīvo darbību rezultātā; prasa ES un tās dalībvalstīm savās cilvēktiesību programmās pievērst lielāku uzmanību zemes piesavināšanās jautājuma risināšanai;

30.  prasa ES un tās dalībvalstīm mudināt partnervalstis, kuras ir iesaistītas ar zemes tiesībām saistītā pēckonflikta miera atjaunošanas procesā, izstrādāt pasākumus, kas pārvietotajiem pirmiedzīvotājiem un vietējām kopienām ļautu atgriezties viņu vēsturiskajā teritorijā, kas ir būtiski svarīgi ilgtspējīga miera un sociālās stabilitātes nodrošināšanai;

31.  pauž nožēlu, ka daudzās valstīs, kuras skar zemes piesavināšanās, efektīva tiesu iestāžu un tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamība pirmiedzīvotājiem un ganību lopkopjiem ir ierobežota, jo pārvaldība ir vāja un viņu zemes tiesības bieži netiek oficiāli atzītas saskaņā ar vietējo vai valsts tiesisko regulējumu; atzīmē, ka, piemēram, tiesības izmantot ganības un kopējās ganību platības pieder pie tradicionālajām zemes lietošanas tiesībām, kuras balstās uz paražu tiesībām, nevis uz iegūtajām īpašumtiesībām; mudina partnervalstis atzīt un aizsargāt ganību lopkopju un pirmiedzīvotāju tiesības, īpaši tiesības uz tradicionālajām īpašumtiesībām un kontroli pār savu zemi un dabas resursiem, kā noteikts UNDRIP un SDO Konvencijā Nr. 169, piemēram, sekmējot zemes izmantošanas kolektīvu reģistrēšanu un ieviešot politikas virzienus, kuru mērķis ir nodrošināt taisnīgāku piekļuvi zemei; prasa ES un tās dalībvalstīm sniegt aktīvu atbalstu partnervalstīm šo mērķu sasniegšanā un brīvas, iepriekšējas un apzinātas piekrišanas principa piemērošanā liela mēroga zemes iegādē, kā noteikts Brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnēs par atbildīgu zemes, zivju akvatorijas un mežu īpašumtiesību pārvaldību un saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem cilvēktiesību jomā; turklāt prasa ES atbalstīt partnervalstis to zemes īpašumtiesību tiesību aktu uzlabošanā, atzīstot vispārējās sieviešu tiesības uz piekļuvi zemei kā pilntiesīgām īpašniecēm;

32.  aicina ES stiprināt ES Zemes politikas vadlīnijas un cilvēktiesību aizsardzību starptautiskajos nolīgumos un līgumos, kā arī propagandēt vērtības saistībā ar sieviešu un meiteņu aizsardzību, īpaši attiecībā uz lauku rajonu sievietēm un meitenēm, kuras parasti ir neaizsargātākas, saskaroties ar izmaiņām zemes jomā, un kurām ir mazāka piekļuve zemei un mazākas tiesības uz to;

33.  aicina visas valstis ieguldīt pētniecībā, lai mazinātu zināšanu trūkumu par zemes piesavināšanās ietekmi uz sievietēm un sagatavotu dziļāku šīs parādības ietekmes uz dzimumiem analīzi, kuras rezultātā varētu sagatavot izpildāmus norādījumus zemes darījumu pārvaldībai;

34.  mudina ES un visas tās dalībvalstis pieprasīt informācijas atklāšanu par zemes iegādēm, kurās iesaistīti ES reģistrēti uzņēmumi un dalībnieki, vai par ES finansētajiem attīstības projektiem, lai palielinātu šo iegāžu pārredzamību un pārskatatbildību; prasa ES uzraudzīt pirmiedzīvotāju brīvu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu, lai palielinātu turpmāko iegāžu pārredzamību un pārskatatbildību, apmācot un palielinot spējas ES delegācijām un vēstniecībām sadarbībā ar attiecīgajām NVO veikt šādu uzdevumu; prasa ES ievērot īpašu modrību attiecībā uz starptautisko un Eiropas finanšu iestāžu atbalstītiem projektiem un nodrošināt, ka šis finansējums nav saistīts ar pirmiedzīvotāju tautu cilvēktiesību un vides tiesību pārkāpumiem un neveicina tos;

35.  aicina visas valstis nodrošināt piemērotus noteikumus, kas kopienu vadītājiem liktu uzņemties atbildību par saviem lēmumiem un rīcību attiecībā uz zemes pārvaldību, kas saistīta ar publisko, valsts un kopienas zemi, un mudina īstenot izmaiņas juridiskajā un ierastajā praksē, kas diskriminē sievietes saistībā ar zemes īpašumtiesībām un mantojuma tiesībām;

36.  aicina visas valstis, jo īpaši ES un tās dalībvalstis, pieņemt un atbalstīt to, ka tiek īstenotas Brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par atbildīgu zemes, zivju akvatorijas un mežu īpašumtiesību pārvaldību, un parakstīt mežu tiesībaizsardzības, pārvaldības un tirdzniecības brīvprātīgos partnerības nolīgumus (BPN) ar pēc iespējas lielāku attiecīgo valstu skaitu; aicina Komisiju nodrošināt, ka regula par kokmateriālu tirdzniecību[23] tiek konsekventi ievērota un īstenota, un piemērot sankcijas dalībvalstīm, kuras šo regulu neievēro, lai tādējādi cīnītos pret atmežošanu;

37.  aicina visas valstis, tostarp ES un tās dalībvalstis, ļaut pirmiedzīvotāju kopienai censties panākt ekonomisko izaugsmi saskaņā ar vides aizsardzības politiku; mudina ES un tās dalībvalstis veicināt un atbalstīt pirmiedzīvotāju organizācijas, kurām ir sociālās attīstības programma, kas paredz izstrādāt un attīstīt tiesisko un institucionālo satvaru pirmiedzīvotāju teritoriju demarkācijas un apraksta nodrošināšanai; uzsver, ka pirmiedzīvotāju teritoriju atzīšana un formalizēšana un tiesību piešķiršana pirmiedzīvotāju tautu iestādēm un kopienu locekļiem nodrošinātu ilgtspējību un sociālo pārskatatbildību un sekmētu zemes īpašumtiesību strīdu un konfliktu noregulēšanu attiecīgajā valstī;

38.  aicina visas valstis veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valsts iestādes atturas no publiskiem paziņojumiem vai deklarācijām, kas stigmatizē un apdraud pirmiedzīvotāju sieviešu leģitīmo ietekmi, aizsargājot savu teritoriju no zemes piesavināšanās un resursu ieguves, un mudina publiski atzīt šo sieviešu svarīgo lomu demokrātiskā sabiedrībā;

39.  aicina visas valstis respektēt, aizsargāt un nodrošināt mazo lauksaimnieku zemes īpašumtiesības un indivīdu tiesības uz citiem resursiem, piemēram, ūdeni, mežiem, lauksaimniecības dzīvniekiem un zvejas resursiem; atzīst, ka diskriminējoša zemes atsavināšana un piespiedu izlikšana, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju kopienas jaunattīstības valstīs, var radīt būtiskas sekas viņu dzīvesveidam un apdraudēt viņu pamata cilvēktiesības, piemēram, tiesības uz dzīvību, pārtiku, mājokli, veselības aprūpi un īpašumu;

Uzņēmējdarbība un cilvēktiesības

40.  prasa ES nodrošināt, ka ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām tiek pilnībā integrēti dalībvalstu valsts programmās un iekļauti ar Eiropu saistītu transnacionālo uzņēmumu un citu uzņēmumu praksē un darbībā;

41.  mudina Savienību arī turpmāk nodrošināt atbalstu ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un sekmēt pareizu to piemērošanu;

42.  prasa ES iesaistīties konstruktīvās sarunās attiecībā uz ANO līgumu par transnacionāliem uzņēmumiem, kas garantētu pirmiedzīvotāju, īpaši sieviešu un meiteņu, cilvēktiesību ievērošanu;

43.  iesaka ES izstrādāt Eiropas reģionālo rīcības plānu par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām, kura pamatā ir principi, kas ietverti UNDRIP, un aicina izstrādāt valsts rīcības plānus, kas vērsti uz šī jautājuma risināšanu;

44.  uzskata, ka ES un tās dalībvalstīm ir jāprasa no daudznacionālajām korporācijām un starptautiskajām finanšu iestādēm atbildība par sekām, ko tās rada pirmiedzīvotāju kopienu cilvēktiesībām un vides tiesībām; prasa ES nodrošināt, ka par visiem Eiropas uzņēmumu īstenotajiem pirmiedzīvotāju tiesību pārkāpumiem tiek veikta pienācīga izmeklēšana un pret tiem tiek vērstas sankcijas, izmantojot atbilstīgus mehānismus, un mudina ES pārtraukt jebkāda veida institucionāla vai finansiāla atbalsta sniegšanu cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos;

45.  prasa ES izveidot sūdzību mehānismu saskaņā ar Komisijas 2013. gada 11. jūnija Ieteikumu 2013/369/ES[24], ar kuru pirmiedzīvotāji un vietējās kopienas var iesniegt sūdzības par viņu tiesību pārkāpumiem ES uzņēmumu saimnieciskās darbības rezultātā, neatkarīgi no valsts, kurā pārkāpumi ir notikuši, lai nodrošinātu, ka cietušajiem ir efektīva piekļuve tiesu sistēmai, kā arī tehniskajai un juridiskajai palīdzībai; mudina visas valstis, tostarp dalībvalstis un ES, iesaistīties sarunās par juridiski saistoša starptautiska cilvēktiesību instrumenta pieņemšanu attiecībā uz transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem, lai panāktu cilvēktiesību ievērošanu, aktīvi iesaistoties ANO līmenī izveidotajā atvērtajā starpvaldību darba grupā;

46.  prasa Savienībai un tās dalībvalstīm nodrošināt piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem personām, kuras ir cietušas no cilvēktiesību ļaunprātīgas izmantošanas un pārkāpumiem Savienības uzņēmumu saimnieciskās darbības rezultātā, likvidējot visus praktiskos un tiesiskos šķēršļus, lai pienākumu sadale nekavētu pārskatatbildības nodrošināšanu un neliegtu piekļuvi tiesai valstī, kurā pārkāpums ir izdarīts;

47.  atgādina par uzņēmumu pienākumu nodrošināt pirmiedzīvotāju tiesības uz brīvu, iepriekšēju un apzinātu apspriešanos, ja to teritorijā ir paredzēts īstenot projektus, veikt atsevišķus darbus vai pasākumus, un iekļaut savā politikā un turpmāk piemērot prasību par uzņēmumu sociālo atbildību;

48.  prasa ES pildīt tās ekstrateritoriālos pienākumus, kas saistīti ar cilvēktiesībām, un apņemas lūgt Komisijai izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, kā arī sadarboties ar Eiropadomi tiesību aktu sagatavošanā, lai novērstu un sankcionētu ekstrateritoriālus pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesību pārkāpumus; prasa ES izstrādāt skaidrus rīcības kodeksa noteikumus un tiesisko regulējumu tās jurisdikcijā ietilpstošo uzņēmumu un investoru ekstrateritoriālās darbības veikšanai, lai nodrošinātu, ka tie ievēro pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesības un ka no tiem var prasīt pienācīgu atbildību un piemērot sankcijas gadījumos, kad to darbības rezultātā tiek pārkāptas minētās tiesības; mudina Komisiju apsvērt efektīvus mehānismus par pienākumu uzņēmumiem veikt uzticamības pārbaudes, lai nodrošinātu, ka to importētās preces nav saistītas ar zemes piesavināšanos un smagiem pirmiedzīvotāju tiesību pārkāpumiem; mudina EĀDD izstrādāt operatīvus instrumentus, lai sniegtu norādījumus ES delegāciju personālam;

Ilgtspējīga un ekonomiska attīstība pirmiedzīvotāju labā

49.  aicina ES un tās dalībvalstis integrēt jautājumu par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām un zemes piesavināšanos ES Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanas procesā;

50.  uzsver pirmiedzīvotāju būtisko nozīmi vides aizsardzībā, ko nodrošina viņu dzīvesveids un attīstības modeļi;

51.  aicina ES mudināt savas partnervalstis, īstenojot attīstības sadarbību ar trešām valstīm, īpašu uzmanību pievērst pirmiedzīvotāju situācijai, tostarp izstrādājot iekļaujošu sociālo politiku tradicionālajās teritorijās vai pilsētvidē, un, īstenojot nabadzības mazināšanas pasākumus, mazināt ietekmi, ko rada sakņu zaudēšana un neatbilstība starp pilsētvidi un viņu tradicionālajām spējām un kultūras iezīmēm;

52.  uzsver, ka klimata pārmaiņas tieši ietekmē pirmiedzīvotājas sievietes, liekot atteikties no tradicionālajām paražām vai piekrist pārcelties, kas savukārt pakļauj viņas vardarbības, ļaunprātīgas izturēšanās un izmantošanas riskam; aicina visas valstis, tostarp ES un dalībvalstis, iesaistīt pirmiedzīvotājus, un īpaši pirmiedzīvotāju sievietes un lauku kopienas, savās klimata pārmaiņu stratēģijās un efektīvu stratēģiju izstrādē par pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu, ņemot vērā dzimumu aspektus; prasa pievērst nopietnu uzmanību klimata izraisītai pārvietošanai; pauž gatavību iesaistīties diskusijās par noteikumu izstrādi klimatiskās migrācijas jomā; aicina izveidot ekspertu grupu, kas šo jautājumu izskatītu starptautiskā līmenī, un mudina klimatisko migrāciju iekļaut starptautiskajā darba kārtībā; aicina stiprināt starptautisko sadarbību, lai nodrošinātu klimatnoturību;

53.  uzsver, cik svarīgi pirmiedzīvotāju tautām ir ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), īpaši 2. IAM (bada izskaušana), 4.5. IAM (izglītības pieejamība) un 5. IAM (dzimumu līdztiesība); atgādina, ka pirmiedzīvotāji visā pasaulē nesamērīgi cieš no cilvēktiesību pārkāpumiem, kriminālnoziegumiem, rasisma, vardarbības, dabas resursu izmantošanas, veselības problēmām un augsta nabadzības līmeņa, un ka viņi veido 15 % no tiem, kas dzīvo nabadzībā, kaut gan pirmiedzīvotāji ir tikai 5 % no pasaules iedzīvotāju kopskaita; uzsver, ka pilnīga un rūpīga aizsardzība ir jāpiešķir vietējiem līderiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri iebilst pret netaisnību;

54.  atgādina, ka Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam ir ņemtas vērā šīs pirmiedzīvotāju attīstības problēmas, un uzsver, ka ir vajadzīgi turpmāki centieni tās īstenošanai; uzsver, ka nepieciešams stiprināt Pirmiedzīvotāju pamatgrupu ilgtspējīgai attīstībai (Indigenous Peoples Major Group for Sustainable Development (IPMG)) kā pasaules mēroga koordinācijas un saskaņotu centienu mehānismu pirmiedzīvotāju tiesību un attīstības sekmēšanai; aicina Komisiju labāk koordinēt centienus ar IPMG un iekļaut tajā vairāku ieinteresēto pušu platformu IAM īstenošanai;

55.  atgādina, ka 80 % no visas pasaules mežu teritorijām veido tradicionālās zemes un pirmiedzīvotāju teritorijas; uzsver pirmiedzīvotāju būtisko nozīmi ilgtspējīgā dabas resursu pārvaldībā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā; atgādina, ka ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC) pausts aicinājums tās dalībvalstīm cienīt pirmiedzīvotāju zināšanas un tiesības, garantējot REDD+ programmas īstenošanu; mudina partnervalstis pieņemt pasākumus, lai efektīvi iesaistītu pirmiedzīvotājus klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanas pasākumos;

56.  atzīmē, ka 200–500 miljoni cilvēku pasaulē nodarbojas ar ganību lopkopību un ka ganību lopkopībai ir galvenā nozīme iztikas stratēģijās, kas tiek izmantotas Austrumāfrikas tuksnešos un kalnainajos reģionos; uzsver nepieciešamību sekmēt ilgtspējīgu ganību lopkopību, lai sasniegtu IAM; mudina ES un tās dalībvalstis atbalstīt Āfrikas pārvaldības arhitektūru, īpaši Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību tiesu, lai īstenotu Āfrikas Savienības Politikas pamatnostādnes par ganību lopkopību Āfrikā un plašākā nozīmē — lai atzītu ganību lopkopju un pirmiedzīvotāju tiesības, kas saistītas ar senču zemju kopīgajām īpašumtiesībām, viņu tiesības brīvi rīkoties ar saviem dabas resursiem un tiesības uz kultūru un reliģiju;

57.  uzsver, ka bilaterālie ieguldījumu nolīgumi var negatīvi ietekmēt pirmiedzīvotāju tiesības un ierobežot viņu dalību lēmumu pieņemšanā; atgādina valdību tiesības sabiedrības interesēs izstrādāt noteikumus; tāpat atgādina, ka starptautiskajiem ieguldījumu nolīgumiem ir jāatbilst starptautiskajām cilvēktiesībām, tostarp noteikumiem par pirmiedzīvotājiem, un aicina panākt šajā jomā lielāku pārredzamību, īpaši, izveidojot atbilstošas apspriežu procedūras un mehānismus sadarbībā ar pirmiedzīvotājiem; aicina izveidot tādas finanšu iestādes, kas finansē ieguldījumus, ar kuriem tiek nostiprinātas cilvēktiesību garantijas, lai nepieļautu, ka zemes un resursu izmantošana jaunattīstības valstīs sekmētu jebkādus cilvēktiesību pārkāpumus vai aizskārumus, īpaši saistībā ar pirmiedzīvotājiem;

58.  aicina visas valstis apņemties nodrošināt, ka pirmiedzīvotāju tautām ir faktiska piekļuve veselības aprūpei, izglītībai un ekonomiskām iespējām; mudina visas valstis veicināt starpkultūru valsts politiku un pirmiedzīvotāju valodu, vēstures un kultūras iekļaušanu savās skolu programmās vai piedāvāt papildu ārpusklases nodarbības, lai saglabātu pirmiedzīvotāju tautu kultūru gan valstu, gan starptautiskā līmenī, dotu jaunu sparu tai un veicinātu to; uzskata, ka tādu iniciatīvu izstrāde, kas veicinātu pilsoniskās sabiedrības, plašākas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu informētību par to, cik svarīgi ir cienīt pirmiedzīvotāju tiesības, ticību un vērtības, varētu palīdzēt cīņā pret aizspriedumiem un maldinošu informāciju;

59.  prasa ES un tās partnervalstīm nodrošināt kultūras jomā kompetentu garīgās veselības pakalpojumu sniegšanu sadarbībā ar pirmiedzīvotāju kopienām, lai novērstu narkotisko vielu lietošanu un pašnāvības gadījumus; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt pirmiedzīvotāju sieviešu organizācijas, lai piešķirtu sievietēm tiesības un paplašinātu viņu iespējas iesaistīties pilsoniskās sabiedrības dzīvē;

60.  prasa ES un tās dalībvalstīm atbalstīt pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu centienus attīstīt pašiem savus uzņēmējdarbības un zemes apsaimniekošanas modeļus;

61.  aicina visas valstis nodrošināt, lai vietējās kopienas gūtu labumu no ilgtspējīga tūrisma ieņēmumiem un būtu aizsargātas no negatīvās ietekmes, ko varētu radīt masu tūrisms, un atzinīgi vērtē dalītas pārvaldības piemērus rezervātos un aizsargājamās teritorijās, kas ļauj labāk aizsargāt ekosistēmas un kontrolēt tūrisma plūsmas; šajā sakarībā atgādina ilgtspējīgas attīstības koncepcijas svarīgo nozīmi;

ES sadarbības politika ar trešām valstīm

62.  iesaka pievērst lielāku uzmanību pirmiedzīvotāju stāvoklim ES ārpolitikā, tostarp cilvēktiesību dialogos ar trešām valstīm, kā arī tirdzniecības, sadarbības un attīstības nolīgumos, kas tiek apspriesti vai ir noslēgti ar citām valstīm; prasa, lai Padome sistemātiski ziņotu par ES darbību pirmiedzīvotāju atbalsta jomā ikgadējā ziņojumā par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē; prasa ES un tās dalībvalstīm ņemt vērā vispārējā regulārā pārskata (UPR) un ANO Cilvēktiesību līgumu izpildes iestāžu darbības konstatējumus iepriekšminētajā EĀDD gada ziņojumā, lai pārliecinātos par savas politikas atbilstību pirmiedzīvotāju tiesībām;

63.  uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm ir jāaktualizē jautājums par pirmiedzīvotāju cilvēktiesībām un pirmiedzīvotāju cilvēktiesību aizstāvjiem divpusējās un daudzpusējās sarunās un diplomātiskajā saziņā un neatlaidīgāk jācenšas panākt ieslodzīto cilvēktiesību aizstāvju atbrīvošanu; prasa ES un tās dalībvalstīm censties panākt, ka trešo valstu valdības nodrošina pirmiedzīvotāju kopienu un cilvēktiesību aizstāvju pienācīgu aizsardzību un sauc pie atbildības pret tām vērstu noziedzīgu nodarījumu izdarītājus;

64.  mudina ES delegācijas un dalībvalstu vēstniecības pārskatīt un uzlabot ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, ņemot vērā pirmiedzīvotāju cilvēktiesību aizstāvju konkrētās vajadzības un apdraudējumu, kā arī to pirmiedzīvotāju cilvēktiesību aizstāvju īpašo stāvokli, pret kuriem tiek vērsta multiplā diskriminācija, piemēram, sieviešu, vecāka gadagājuma cilvēku, LGBTI personu un invalīdu stāvokli; šajā sakarībā prasa, lai ES delegācijas un dalībvalstu vēstniecības nodrošinātu savam personālam pienācīgu apmācību un iespējas sadarboties ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, uzturēt kontaktus un sniegt tiem atbalstu nepieciešamības gadījumā;

65.  uzsver, ka ir jānodrošina, lai pirmiedzīvotāju kopienas varētu izmantot ieguvumus, ko sniedz jaunākās informācijas tehnoloģijas, lai nodrošinātu tām labāku dzīves līmeni un labāku veselības aprūpi, un šajā jomā ES var būt svarīga nozīme; atkārtoti norāda, ka pirmiedzīvotāju tautām ir tiesības pašām noteikt savu dzīvesveidu, un uzsver vajadzību nodrošināt ilgtspējīgu attīstību;

66.  aicina visas valstis nodrošināt pirmiedzīvotāju sieviešu un meiteņu piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem un tiesībām, īpaši seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un ar to saistītajām tiesībām; aicina Komisiju un EĀDD ar ES attīstības sadarbības programmām sekmēt viņu piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem;

67.  aicina visas valstis, tostarp ES un tās dalībvalstis, apkopot pa dzimumiem sadalītus datus attiecībā uz pirmiedzīvotāju sieviešu situāciju, tostarp attiecībā uz zemes tiesību atzīšanu un piekļuvi tām, vardarbību pret sievietēm un uzturdrošību;

68.  uzsver, ka uzņēmumu ārvalstu ieguldījumi var nodrošināt ekonomisko un tehnoloģisko progresu, radīt nodarbinātību un infrastruktūras attīstību un sniegt sievietēm iespēju kļūt pašpietiekamām, palielinot nodarbinātības iespējas; uzsver, ka ieguldījumu palielināšana jaunattīstības valstīs ir svarīgs solis, lai veicinātu valsts un reģionālo ekonomiku.

69.  prasa ES un tās dalībvalstīm turpināt izstrādāt konkrētas stratēģijas, lai nodrošinātu to, ka tiek efektīvi īstenots 16. ilgtspējīgas attīstības mērķis — veicināta miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības izveide ilgtspējīgai attīstībai, tādējādi nodrošinot cilvēktiesību aizstāvju apdraudēšanas, vajāšanas un nogalināšanas apkarošanu un izbeigšanu, kā arī šādu nodarījumu veicēju saukšanu pie atbildības;

70.  prasa ES nodrošināt, ka visos ES finansētajos attīstības projektos, kuri tiek īstenoti pirmiedzīvotāju teritorijās, tiek stingri ievēroti principi par brīvu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu, cilvēktiesības un vārda un biedrošanās brīvība, lai novērstu negatīvu ietekmi uz pirmiedzīvotāju tautu dzīvesveidu un kultūru;

71.  norāda, ka Komisijai, EĀDD un dalībvalstīm jāievēro visaptveroša integrēta pieeja ilgtspējīgai attīstībai un jāņem vērā cilvēktiesību un vides apsvērumi tirdzniecības un ekonomisko attiecību risināšanā; aicina Komisiju aktualizēt cilvēktiesību pārkāpumus un uzbrukumus cilvēktiesību aizstāvjiem vai to vajāšanu tirdzniecības sarunu un tādu sistēmu kā vispārējā preferenču sistēma (VPS) ietvaros;

72.  prasa ES ieviest mehānismu, lai veiktu neatkarīgu ietekmes novērtējumu pirms tirdzniecības un sadarbības nolīgumu slēgšanas un attīstības projektu īstenošanas, lai novērtētu un novērstu to kaitīgu ietekmi uz pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesībām; prasa ietekmes novērtējumu veikt, nodrošinot būtisku pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, un konstatējumus pienācīgi ņemt vērā ekonomikas nolīgumos un attīstības projektos; prasa ES atkārtoti izvērtēt projektu izpildi cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā;

73.  prasa ES un tās dalībvalstīm panākt, lai visos atbilstošos starptautiskajos forumos tiktu palielināta informētība par stāvokli pirmiedzīvotāju cilvēktiesību un vides tiesību jomā un par vides cilvēktiesību aizstāvju svarīgo lomu bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējīgas attīstības saglabāšanā;

74.  ar bažām atgādina, ka ES un tās dalībvalstīm ir arī turpmāk jācenšas nodrošināt Eiropas pirmiedzīvotāju tautu, jo īpaši sāmu tautas, tiesību ievērošanu un sociālo iekļaušanu, un šajā sakarībā atzīst sabiedrības aktīvistu un cilvēktiesību aizstāvju svarīgo nozīmi;

75.  prasa ES savās attīstības sadarbības programmās saistībā ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR) un attīstības sadarbības instrumentu (ASI) palielināt atbalstu pirmiedzīvotājiem un uzlabot projektus, lai palielinātu viņu iespējas, jo īpaši attiecībā uz spēju veidošanu; uzsver vajadzību arī turpmāk sniegt līdzekļus, lai nodrošinātu pirmiedzīvotāju iespējas ar savu pārstāvju starpniecību efektīvi sadarboties ar ES un ANO politikas īstenotājiem un iestādēm, tostarp saistībā ar uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām; mudina ES delegācijas attiecīgajās valstīs cieši uzraudzīt pirmiedzīvotāju cilvēktiesību aizstāvju stāvokli un nodrošināt tiem visu pienācīgo atbalstu;

76.  aicina ES delegācijas cieši uzraudzīt pirmiedzīvotāju cilvēktiesību stāvokli un iesaistīties ar tiem pastāvīgā dialogā valsts un reģionālā līmenī; prasa, lai cilvēktiesību kontaktpunktiem attiecīgajās ES delegācijās tiktu noteikta tieša atbildība par jautājumiem, kas saistīti ar pirmiedzīvotājiem, kā arī nodrošināt šo delegāciju personālam regulāru apmācību par pirmiedzīvotāju tiesībām;

77.  prasa ES un tās partnervalstīm plašāk sadarboties ar pirmiedzīvotāju kopienām narkotisko vielu apkarošanas politikas apspriešanā; atkārto, ka cīņā pret nelikumīgu narkotiku tirdzniecību ir jāizmanto stratēģiska pieeja, lai aizsargātu pirmiedzīvotājus un viņu apdzīvotās zemes platības; prasa ES un tās partnervalstīm nodrošināt, lai drošības pasākumos, kuru mērķis ir apkarot narkotiku tirdzniecību, tiktu ievērotas pirmiedzīvotāju kopienu tiesības un netiktu pieļauts, ka šajos konfliktos cieš nevainīgi cilvēki;

78.  aicina ES padziļināt, izvērst un stiprināt mērķus, prioritātes un darbības, kas ir saistītas ar pirmiedzīvotājiem un ir paredzētas stratēģiskajā satvarā un rīcības plānā demokrātijas un cilvēktiesību jomā, un prasa veidot un stiprināt Eiropas Savienības īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos pilnvaras tā, lai īpašais pārstāvis varētu palielināt to jautājumu pamanāmību, kas skar pirmiedzīvotāju tiesības un to aizstāvjus;

79.  atgādina ES apņemšanos īstenot tiesībās balstītu pieeju attīstībai, kura aptver pirmiedzīvotāju tiesību ievērošanu, kā noteikts UNDRIP, un pievērš īpašu uzmanību pārskatatbildības, dalības un nediskriminācijas principiem; stingri mudina ES turpināt darbu, īstenojot tiesībās balstīto pieeju visās ar attīstību saistītajās darbībās un šim nolūkam izveidot darba grupu ar dalībvalstīm; aicina atjaunināt attiecīgo īstenošanas plānu ar skaidriem laika grafikiem un rādītājiem, lai izmērītu progresu;

80.  atgādina Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. panta noteikumus un principu par politikas saskaņotību attīstības jomā; ar bažām norāda — ir pierādījies, ka ES enerģētikas, lauksaimniecības, tirdzniecības un investīciju politikas nostādnes sekmē zemes piesavināšanos trešās valstīs, liela mēroga zemes iegādēm nelabvēlīgi ietekmējot pirmiedzīvotāju piekļuvi zemei; pauž nožēlu, ka Atjaunojamo energoresursu direktīvas[25] pašreizējā pārskatīšanā līdz šim nav bijis iespējams ieviest sociālos un ilgtspējīguma kritērijus, kuros ņem vērā zemes piesavināšanās risku; atgādina, ka direktīvai ir jāatbilst starptautiskajiem zemes lietošanas tiesību standartiem;

81.  aicina ES delegācijas pastiprināt dialogu ar pirmiedzīvotāju tautām, lai atklātu un novērstu cilvēktiesību pārkāpumus; īpaši aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis izveidot efektīvu administratīvo sūdzību izskatīšanas mehānismu visiem, kuri cietuši no cilvēktiesību pārkāpumiem un cita veida kaitīgas ietekmes, ko izraisījušas no oficiālās attīstības palīdzības finansētas darbības, lai sāktu izmeklēšanu un samierināšanas procesu; uzsver, ka šajā mehānismā ir jāparedz standartizētas procedūras, tam ir jābūt administratīvam un jāpapildina tiesiskie mehānismi;

82.  uzsver, ka FLEGT rīcības plāns un jo īpaši brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi (BPN) varētu sniegt lielāku ieguldījumu, nodrošinot lielākas iespējas pirmiedzīvotāju un mežu teritorijā dzīvojošajām kopienām vairākās tropisko mežu valstīs, un mudina ES un BPN partnerus ļaut šīm kopienām vairāk piedalīties valsts politikas procesos; aicina ES nodrošināt lielāku finanšu un tehnisko palīdzību partnervalstīm, lai aizsargātu, saglabātu un atjaunotu meža ekosistēmas, tostarp uzlabojot pārvaldību, precizētu un stiprinātu zemes lietošanas tiesības, ievērotu cilvēktiesības, aptverot arī pirmiedzīvotāju tiesības, un atbalstītu aizsargājamās teritorijas, kurās tiek ievērotas kopienu tiesības;

83.  uzsver nepieciešamību pieņemt īpašus pasākumus, lai risinātu konfliktu zonās iegūto kokmateriālu jautājumu, apturētu mežu izciršanā iegūtu kokmateriālu plūsmu un novērstu ieguldījumus mežus apdraudošās darbībās, kuru rezultātā tiek pārvietotas vietējās un pirmiedzīvotāju kopienas; prasa ES pieņemt papildu pasākumus, lai atbalstītu mežu ekosistēmu un to kopienu aizsardzību un atjaunošanu un izskaustu no ES piegādes ķēdēm atmežošanu, kā noteikts jaunajā ES rīcības plānā par atmežošanu, meža degradāciju un meža teritorijā dzīvojošo kopienu zemes lietošanas tiesību ievērošanu;

84.  norāda, ka Eiropas Savienības iedzīvotāji vēl var daudz ko mācīties no pirmiedzīvotājiem, piemēram, par mežu ilgtspējīgu izmantošanu; turklāt pirmiedzīvotāji praktiski nekādā veidā neveicina klimata pārmaiņas sava dzīvesveida dēļ, taču īpaši smagi izjūt to ietekmi, piemēram, sausuma vai pārtuksnešošanās veidā, kas sevišķi negatīvi ietekmē sievietes;

85.  aicina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis noteikt par prioritāriem ieguldījumus pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvju, jo īpaši pirmiedzīvotāju vides cilvēktiesību aizstāvju, atbalstam, un nodrošināt ilgtermiņa aizsardzības mehānismu, jo īpaši protectdefenders.eu mehānisma, ieviešanu viņu atbalstam, kā arī nodrošināt, ka tie spēj izpildīt savas finanšu saistības attiecībā pret apdraudētajiem cilvēktiesību aizstāvjiem; mudina savas delegācijas un komitejas attiecīgo valstu apmeklējumu ietvaros organizēt regulāras tikšanās ar pirmiedzīvotāju kopienām un cilvēktiesību aizstāvjiem; iesaka attiecīgajai komitejai/apakškomitejai iecelt pastāvīgu referentu jautājumos par pirmiedzīvotājiem, lai uzraudzītu cilvēktiesību stāvokli, un jo īpaši UNDRIP un SDO Konvencijas Nr. 169 īstenošanu;

86.  prasa ES un tās dalībvalstīm iesaistīties dialogā un sadarboties ar pirmiedzīvotājiem un vietējām kopienām Arktikas reģionā, lai nodrošinātu, ka tiek respektēta viņu nostāja un tiesības tādas ES attīstības politikas ietvaros, kas var ietekmēt attiecīgo reģionu;

°

°  °

87.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam un ES delegācijām.

• [1]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0445.
• [2]  OV C 58, 15.2.2018., 155. lpp.
• [3]  OV L 316, 30.8.2016., 122. lpp.
• [4]  https://eeas.europa.eu/sites/eeas/files/annual_report_on_human_rights_and_democracy_in_the_world_2016_0.pdf
• [5]  https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/N14/468/28/pdf/N1446828.pdf?OpenElement
• [6]  https://undocs.org/en/A/RES/71/178
• [7]  https://undocs.org/A/HRC/36/46/Add.2
• [8]  https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G14/082/52/PDF/G1408252.pdf?OpenElement
• [9]  https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G15/234/15/PDF/G1523415.pdf?OpenElement
• [10]  https://cmsdata.iucn.org/downloads/durbanactionen.pdf
• [11]  http://www.fao.org/docrep/016/i2801e/i2801e.pdf
• [12]  http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A52003DC0251
• [13]  http://www.etoconsortium.org/nc/en/main-navigation/library/maastricht-principles/?tx_drblob_pi1%5BdownloadUid%5D=23
• [14]  http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-8814-2017-INIT/lv/pdf
• [15]  http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2017/08/08/hr-indigenous-peoples/pdf
• [16]  https://ec.europa.eu/europeaid/sites/devco/files/150921_final_swd_gap.pdf
• [17]  http://www.un.org/en/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/64/292
• [18]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0405.
• [19]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0346.
• [20]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0315.
• [21]  http://undocs.org/en/E/C.19/2016/10
• [22]  Valstu saraksts, kuras ir ratificējušas SDO Konvenciju Nr. 169, kas stājās spēkā 1991. gada 5. septembrī: Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Centrālāfrikas Republika, Čīle, Dānija, Dominika, Ekvadora, Fidži, Gvatemala, Hondurasa, Kolumbija, Kostarika, Meksika, Nepāla, Nikaragva, Nīderlande, Norvēģija, Paragvaja, Peru, Spānija un Venecuēla.
• [23]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.).
• [24]  OV L 201, 26.7.2013., 60. lpp.
• [25]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (24.4.2018)

Ārlietu komitejai

par pirmiedzīvotāju tiesību pārkāpumiem visā pasaulē, tostarp zemes piesavināšanos
(2017/2206(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Maria Heubuch

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka aizvien biežāk notiek liela mēroga zemes iegādes, kuras galvenokārt rosina agrorūpniecības un mežsaimniecības, biodegvielas un tūrisma nozares un kuras nereti izraisa cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp pirmiedzīvotāju pārvietošanu un kontroles atņemšanu attiecībā uz viņu dabas resursiem, piemēram ūdens lietošanas tiesībām;

2.  atgādina par LES 21. pantu, LESD 208. pantu un tā vispārējo mērķi izskaust nabadzību, Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un to, ka ES ir apņēmusies īstenot tiesībās balstītu pieeju attīstībai; atzinīgi vērtē to, ka ES ir sekmējusi pirmiedzīvotāju tiesību, kas noteiktas ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP), starptautisku sekmēšanu un atzīšanu; tomēr uzskata, ka atbalsts pirmiedzīvotāju tiesībām ir labāk jāintegrē ES attīstības pasākumos un īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā; atgādina, ka Eiropas Konsensā attīstības jomā īpašs uzsvars tiek likts uz neaizsargātāko grupu, tostarp pirmiedzīvotāju, tiesību veicināšanu;

3.  uzsver, cik svarīgi pirmiedzīvotāju tautām ir IAM, īpaši 2. IAM (bada izskaušana), 4.5. IAM (izglītības pieejamība) un 5. IAM (dzimumu līdztiesība); atgādina, ka pirmiedzīvotāji visā pasaulē nesamērīgi cieš no cilvēktiesību pārkāpumiem, kriminālnoziegumiem, rasisma, vardarbības, dabas resursu izmantošanas, veselības problēmām un augsta nabadzības līmeņa, veidojot 15 % no tiem, kas dzīvo nabadzībā, kaut gan pirmiedzīvotāji ir tikai 5 % no pasaules iedzīvotāju kopskaita; uzsver, ka pilnīga un rūpīga aizsardzība ir jāpiešķir vietējiem līderiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri iebilst pret netaisnību;

4.  atgādina, ka Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam ir ņemtas vērā šīs pirmiedzīvotāju attīstības problēmas, un uzsver, ka ir vajadzīgi turpmāki centieni tās īstenošanai; uzsver, ka nepieciešams stiprināt Pirmiedzīvotāju pamatgrupu ilgtspējīgai attīstībai (Indigenous Peoples Major Group for Sustainable Development (IPMG)) kā pasaules mēroga koordinācijas un saskaņotu centienu mehānismu pirmiedzīvotāju tiesību un attīstības sekmēšanai; aicina Komisiju labāk koordinēt centienus ar IPMG un iekļaut tajā vairāku ieinteresēto pušu platformu IAM īstenošanai;

5.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropadome padarīja pirmiedzīvotāju tiesības par prioritāti, kā izklāstīts Padomes 2017. gada maija secinājumos;

6.  atgādina ES apņemšanos īstenot tiesībās balstītu pieeju attīstībai, kura aptver pirmiedzīvotāju tiesību ievērošanu, kā noteikts ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, un pievērš īpašu uzmanību pārskatatbildības, dalības un nediskriminācijas principiem; stingri mudina ES turpināt darbu, īstenojot tiesībās balstīto pieeju visās ar attīstību saistītajās darbībās un šim nolūkam izveidot darba grupu ar dalībvalstīm; aicina atjaunināt attiecīgo īstenošanas plānu ar skaidriem laika grafikiem un rādītājiem, lai izmērītu progresu;

7.  atgādina LESD 208. pantu un principu par politikas saskaņotību attīstībai; ar bažām norāda, ka ir pierādījies, ka ES enerģētikas, lauksaimniecības, tirdzniecības un investīciju politikas virzieni sekmē zemes piesavināšanos trešās valstīs, liela mēroga zemes iegādēm nelabvēlīgi ietekmējot pirmiedzīvotāju piekļuvi zemei; pauž nožēlu, ka Atjaunojamo energoresursu direktīvas pašreizējā pārskatīšanā līdz šim nav bijis iespējams ieviest sociālos un ilgtspējīguma kritērijus, kuros ņem vērā zemes piesavināšanās risku; atgādina, ka direktīvai ir jābūt konsekventai ar starptautiskajiem zemes lietošanas tiesību standartiem;

8.  pauž satraukumu par apgalvojumiem, ka dažas sadarbības programmas, kuras finansē no oficiālās attīstības palīdzības (OAP), konkrēti klimata pārmaiņu mazināšanas programmas un projekti ar apvienotu finansējumu, ir negatīvi ietekmējuši pirmiedzīvotāju tiesības; aicina Komisiju veikt pienācīgu izmeklēšanu par šiem apgalvojumiem un pārliecināties, ka tiesībās balstīta pieeja tiek stingri piemērota un ievērota visos no OAP finansētos projektus, jo īpaši attiecībā uz pirmiedzīvotāju tiesībām; pauž nožēlu par to, ka REDD+ programma nespēja nodrošināt mežu teritorijā esošo vietējo kopienu iedzīvotāju zemes lietošanas tiesības; norāda, ka FLEGT iniciatīva, kas izveidota, lai cīnītos pret nelikumīgu mežizstrādi, var palīdzēt uzlabot REDD + programmas mežu pārvaldību un tiesībaizsardzību; atzinīgi vērtē to, ka Parīzes nolīgums atbalsta pirmiedzīvotāju aizsardzību; mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt cilvēktiesību saistību, tostarp pirmiedzīvotāju tiesību, iekļaušanu visos valstu un starptautiskajos klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās instrumentos un aicina izveidot efektīvus sūdzību un tiesiskās aizsardzības mehānismus;

9.  aicina ES delegācijas pastiprināt dialogu ar pirmiedzīvotāju tautām, lai atklātu un novērstu cilvēktiesību pārkāpumus; īpaši aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis izveidot efektīvu administratīvo sūdzību izskatīšanas mehānismu visiem, kuri cietuši no cilvēktiesību pārkāpumiem un cita veida kaitīgas ietekmes, ko izraisīja no OAP finansētas darbības, lai sāktu izmeklēšanu un samierināšanas procesu; uzsver, ka šajā mehānismā ir jāparedz standartizētas procedūras, tam ir jābūt administratīvam un jāpapildina tiesiskie mehānismi;

10.  uzsver, ka FLEGT rīcības plāns, un īpaši brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi (BPN), varētu sniegt lielāku ieguldījumu, nodrošinot lielākas iespējas pirmiedzīvotāju un mežu teritorijā dzīvojošajām kopienām vairākās tropisko mežu valstīs, un mudina ES un BPN partnerus ļaut šīm kopienām vairāk piedalīties valsts politikas procesos; aicina ES nodrošināt lielāku finanšu un tehnisko palīdzību partnervalstīm, lai aizsargātu, saglabātu un atjaunotu meža ekosistēmas, tostarp uzlabojot pārvaldību, precizētu un stiprinātu zemes lietošanas tiesības, ievērotu cilvēktiesības, aptverot arī pirmiedzīvotāju tiesības, un atbalstītu aizsargājamās teritorijas, kurās tiek ievērotas kopienu tiesības;

11.  uzsver nepieciešamību pieņemt īpašus pasākumus, lai risinātu konfliktu zonās iegūto kokmateriālu jautājumu, apturētu kokmateriālu, kas iegūti no mežu izciršanas, plūsmu, un novērstu ieguldījumus mežus apdraudošās darbībās, kuru rezultātā tiek pārvietotas vietējās un pirmiedzīvotāju kopienas; aicina ES pieņemt papildu pasākumus, lai atbalstītu mežu ekosistēmu un to kopienu aizsardzību un atjaunošanu un izskaustu no ES piegādes ķēdēm atmežošanu, kā noteikts jaunajā ES rīcības plānā par atmežošanu, meža degradāciju un meža teritorijā dzīvojošo kopienu zemes lietošanas tiesību ievērošanu;

12.  aicina attīstības partnerus īstenot rūpīgus novērtējumus pirms mainīt tādas zemes izmantošanu, kas noteikta kā „brīva“ zeme, „papuve“ vai „neizmantota“ zeme, jo tas var apdraudēt pirmiedzīvotāju iztikas līdzekļus un viņu piekļuvi zemei, mežiem vai dabas resursiem; atgādina, ka pirmiedzīvotājus nedrīkst piespiedu kārtā pārvietot no viņu zemēm vai teritorijām un ka tad, ja viņu pārvietošana tiek uzskatīta par vajadzīgu, skartajiem cilvēkiem ir jāsaņem taisnīga, godīga un vienlīdzīga kompensācija; vērš īpašu uzmanību uz klejotāju tautu, kuras nodarbojas ar ganību lopkopību, īpašo situāciju;

13.  atgādina, ka 80 % no visas pasaules mežu teritorijām veido tradicionālās zemes un pirmiedzīvotāju teritorijas; uzsver pirmiedzīvotāju būtisko nozīmi ilgtspējīgā dabas resursu pārvaldībā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā; atgādina, ka ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC) pausts aicinājums tās dalībvalstīm cienīt pirmiedzīvotāju zināšanas un tiesības, garantējot REDD+ programmas īstenošanu; mudina partnervalstis pieņemt pasākumus, lai efektīvi iesaistītu pirmiedzīvotājus klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanas pasākumos;

14.  aicina partnervalstis nodrošināt, ka pirmiedzīvotājiem ir vispārēja piekļuves savas valsts iedzīvotāju reģistriem, kas ir pirmais solis, lai atzītu viņu individuālās un kolektīvās tiesības; aicina ES atbalstīt partnervalstis, izveidojot civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādes un tās pienācīgi pārvaldot;

15.  pauž nožēlu, ka daudzās valstīs, kuras skar zemes piesavināšanās, efektīva tiesu iestāžu un tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamība pirmiedzīvotājiem un ganību lopkopjiem ir ierobežota, jo pārvaldība ir vāja un viņu zemes tiesības bieži netiek oficiāli atzītas saskaņā ar vietējo vai valsts tiesisko regulējumu; atzīmē, ka, piemēram, tiesības izmantot ganības un kopējās ganību platības pieder pie tradicionālajām zemes lietošanas tiesībām, kuras balstās uz paražu tiesībām, nevis uz iegūtajām īpašumtiesībām; mudina partnervalstis atzīt un aizsargāt ganību lopkopju un pirmiedzīvotāju tiesības, īpaši tiesības uz tradicionālajām īpašumtiesībām un kontroli pār savu zemi un dabas resursiem, kā noteikts ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP) un SDO Konvencijā Nr. 169, piemēram, sekmējot zemes izmantošanas kolektīvu reģistrēšanu un ieviešot politikas virzienus, kuru mērķis ir nodrošināt taisnīgāku piekļuvi zemei; aicina ES un tās dalībvalstis sniegt aktīvu atbalstu partnervalstīm šo mērķu sasniegšanā un iepriekšējas un uz informāciju balstītas piekrišanas principa (FPIC) piemērošanā liela mēroga zemes iegādē, kā noteikts Brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnēs par atbildīgu zemes, zivju akvatorijas un mežu īpašumtiesību pārvaldību un saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem cilvēktiesību jomā; turklāt aicina ES atbalstīt partnervalstis zemes īpašumtiesību tiesību aktu uzlabošanā, atzīstot vispārējās sieviešu tiesības uz piekļuvi zemei kā pilntiesīgām īpašniecēm;

16.  tāpat uzsver nepieciešamību ievērot un sekmēt pirmiedzīvotāju senču tiesības un partnervalstu pienākumu tās pilnībā un efektīvi aizsargāt; pauž nožēlu, ka pirmiedzīvotājiem nav iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā; uzsver, ka jāatzīst pirmiedzīvotāju politiskās un sociālās tiesības, tostarp tiesības balsot un kandidēt vēlēšanās; aicina partnervalstis apņemties izbeigt diskrimināciju, kas nelabvēlīgi ietekmē pirmiedzīvotājus, un aicina ES aktīvi atbalstīt viņus šajā procesā;

17.  aicina starptautisko sabiedrību atzīt un nostiprināt pirmiedzīvotājiem raksturīgās pārvaldes un pārstāvības veidus, lai izveidotu konstruktīvu dialogu ar vietējām, valsts un reģionālajām iestādēm un privāto sektoru;

18.  atzīmē, ka 200–500 miljoni cilvēku pasaulē nodarbojas ar ganību lopkopību un ka ganību lopkopībai ir galvenā nozīme iztikas stratēģijās, kas tiek izmantotas Austrumāfrikas tuksnešos un kalnainajos reģionos; uzsver nepieciešamību sekmēt ilgtspējīgu ganību lopkopību, lai panāktu IAM; mudina ES un tās dalībvalstis atbalstīt Āfrikas pārvaldības arhitektūru, īpaši Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību tiesu, lai īstenotu Āfrikas Savienības Politikas pamatnostādnes par ganību lopkopību Āfrikā un plašākā nozīmē — lai atzītu ganību lopkopju un pirmiedzīvotāju tiesības, kas saistītas senču zemju kopīgajām īpašumtiesībām, viņu tiesības brīvi rīkoties ar saviem dabas resursiem un tiesības uz kultūru un reliģiju;

19.  uzsver multiplo diskrimināciju, kas vērsta pret pirmiedzīvotāju sievietēm, kuras īpaši negatīvi ietekmē nepietiekama piekļuve izglītībai, nodarbinātībai un medicīnas un sociālajiem pakalpojumiem un kurām tādēļ ir lielāka iespējamība kļūt par cilvēku tirdzniecības un vardarbības upuriem; aicina ES un partnervalstis sekmēt lielākas pirmiedzīvotāju sieviešu iespējas, īpaši stiprinot viņu tiesības uz vienlīdzīgu piekļuvi ražošanas resursiem, tostarp viņu tiesības būt īpašniecēm, un piekļuvi ražošanas izejvielām;

20.  norāda, ka sievietēm un jauniešiem pirmiedzīvotāju kopienās ir tiesības uz seksuālo un reproduktīvo veselību; aicina sniegt atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras nodarbojas ar šiem jautājumiem;

21.  ar bažām norāda, ka cilvēktiesību pārkāpumu risks, kas saistīts ar ieguves rūpniecību, naftas un gāzes ieguvi, nesamērīgi skar pirmiedzīvotājus; aicina jaunattīstības valstis īstenot obligātus ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumus pirms jebkādām jaunām darbībām šajās nozarēs, kā arī atklāt gūto informāciju; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka tiesību aktos, kas reglamentē koncesiju piešķiršanu, iekļauj noteikumus par iepriekšējas un uz informāciju balstītas piekrišanas principu; iesaka paplašināt Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas (EITI) standartus, lai iekļautu vietējo un pirmiedzīvotāju kopienu cilvēktiesību aizsardzību;

22.  aicina ES partnerus privātajā un publiskajā sektorā nodrošināt pilnīgu un pieejamu informāciju par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas bieži vien ir saistīti ar ieguves rūpniecības nozarēm vai atsevišķiem attīstības projektiem un dokumentēti saistībā ar tiem (piemēram, aizvien pieaugošais seksuālas vardarbības gadījumu skaits, kas skar pirmiedzīvotāju sievietes un bērnus, tostarp invalīdus, ārpustiesas nogalināšanas, augsnes degradācija un ūdens un zemes resursu piesārņošana), kā arī informāciju par pārvietošanas procesiem un citu pārcelšanas veidu raksturu;

23.  uzsver, ka bilaterālie ieguldījumu nolīgumi var negatīvi ietekmēt pirmiedzīvotāju tiesības un ierobežot viņu dalību lēmumu pieņemšanā; atgādina valdību tiesības sabiedrības interesēs izstrādāt noteikumus; tāpat atgādina, ka starptautiskajiem ieguldījumu nolīgumiem ir jāatbilst starptautiskajām cilvēktiesībām, tostarp noteikumiem par pirmiedzīvotājiem, un aicina panākt šajā jomā lielāku pārredzamību, īpaši, izveidojot atbilstošas apspriežu procedūras un mehānismus sadarbībā ar pirmiedzīvotājiem; aicina izveidot tādas finanšu iestādes, kuras finansē ieguldījumu, lai nostiprinātu cilvēktiesību garantijas, kas nepieļautu, ka zemes un resursu izmantošana jaunattīstības valstīs sekmētu jebkādus cilvēktiesību pārkāpumus vai aizskārumus, īpaši saistībā ar pirmiedzīvotājiem;

24.  mudina ES nodrošināt, lai visos tās tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos būtu iekļauti noteikumi par obligātu un neatkarīgu ex ante un ex post ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumu, prasības par pienācīgu pārbaudi un efektīvi pārskatatbildības mehānismi; uzsver nepieciešamību izstrādāt datubāzes, kurās tiek reģistrēti un atklāti zemes darījumi trešās valstīs, kas saistīti ar ES dalībniekiem, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un galu galā — lielāku pārskatatbildību;

25.  aicina Komisiju noteikt, ka Brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par atbildīgu zemes, zivju akvatorijas un mežu īpašumtiesību pārvaldību ir saistošas Ārējam investīciju plānam; uzskata, ka šīm pamatnostādnēm ir jākļūst saistošām visām ES ārējām darbībām, ko finansē no OAP;

26.  atgādina, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijā ir definētas gan valstu iekšējās, gan ārpusteritoriālās saistības attiecībā uz pienākumu nodrošināt cilvēktiesību pārkāpumu upuriem piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem; aicina ES pieņemt pasākumus, lai sauktu pie atbildības Eiropas korporācijas un finanšu struktūras par cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs, un nodrošināt efektīvus tiesiskās aizsardzības, sūdzību un sankciju mehānismus, tostarp zemes piesavināšanās gadījumos;

27.  pauž nožēlu par ANO „aizsargāt, ievērot, novērst” sistēmas un ANO Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām nopietnajiem trūkumiem saistībā ar pirmiedzīvotāju tiesībām un tiesībām un zemi; aicina ES konstruktīvi iesaistīties ANO Cilvēktiesību padomes darbā par juridiski saistošu starptautisku tiesību aktu, ar ko atbilstoši starptautisko cilvēktiesību normām reglamentēt starptautisku korporāciju un citu uzņēmumu darbību; mudina šādus uzņēmumus, ņemot vērā, ka šis process ir jau sācies, atzīt Brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par atbildīgu zemes, zivju akvatorijas un mežu īpašumtiesību pārvaldību to uzņēmējdarbības rīcības kodeksos vai citās brīvprātīgās sistēmās; turklāt aicina Komisiju, kuras plānus Padome atzinīgi novērtēja savos 2016. gada jūnija secinājumos, veikt pirmo soli, proti, uzsākt ES Rīcības plānu par atbildīgu uzņēmējdarbību;

28.  ļoti atzinīgi vērtē to, ka sākts darbs pie saistoša ANO līguma sagatavošanas uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā, par kuru tiek uzskatīts, ka tas veicinās uzņēmumu sociālo atbildību un novērsīs nesodāmību; pauž nožēlu par jebkādu obstruktīvu rīcību saistībā ar šo procesu un aicina ES un dalībvalstis konstruktīvi iesaistīties šajās sarunās;

29.   uzsver, ka ES patēriņa modeļi skar pirmiedzīvotājus, piemēram, dabas resursu izmantošanas veidā; uzstāj, ka ES ir jānodrošina saskaņotība un konsekvence visās tās politikas jomās un ka tai ir jārīkojas atbildīgi jaunattīstības valstīs; turklāt aicina ES sistemātiski novērtēt tās attīstības, lauksaimniecības, tirdzniecības un enerģētikas politikas ietekmi uz visneaizsargātāko iedzīvotāju iztikas līdzekļiem;

30.  uzsver, ka pirmiedzīvotāju tautām tiesības uz pārtiku ir saistītas ar tiesībām uz zemi; norāda, ka saskaņā ar ANO ziņojumu par pasaules pirmiedzīvotāju stāvokli tādu jaunu tehnoloģiju sekmēšana kā labāki sējmateriāli, ķīmiskais mēslojums un pesticīdi, komerciālo kultūru audzēšana un plašu plantāciju shēmas ir izraisījušas vides degradāciju un iznīcinājušas ekosistēmas, negatīvi ietekmējot daudzas pirmiedzīvotāju kopienas, pat piespiežot tās pārcelties uz dzīvi citur; pauž kritiku par to, ka neilgtspējīgs imports no trešām valstīm, piemēram, sojas pupu un palmu eļļa, kas parasti tiek ražota no monokultūrām, bieži izraisa mežu izciršanu, kas iznīcina dzīvotnes un liek pirmiedzīvotājiem, kuri tur dzīvo, pārcelties citur; šajā sakarībā aicina proteīnaugu importam ieviest ilgtspējas kritērijus;

31.  norāda, ka ANO Ģenerālā asambleja 2019. gadu ir pasludinājusi par Starptautisko pirmiedzīvotāju valodu gadu; uzsver, ka kultūra ir viens no attīstības faktoriem;

32.  vērš uzmanību uz to, ka diasporas kalpo kā saikne ar pirmiedzīvotājiem un kā līdzeklis zināšanu nodošanai šiem iedzīvotājiem;

33.  norāda, ka Eiropas Savienības iedzīvotāji vēl var daudz ko mācīties no pirmiedzīvotājiem, piemēram, par mežu ilgtspējīgu izmantošanu; turklāt pirmiedzīvotāji praktiski nekādā veidā neveicina klimata pārmaiņas sava dzīvesveida dēļ, taču īpaši smagi izjūt to ietekmi, piemēram, sausuma vai pārtuksnešošanās veidā, kas sevišķi negatīvi ietekmē sievietes;

34.  uzsver, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir stingri jāapņemas pirmiedzīvotāju bērnu ar invaliditāti vajadzības iekļaut visos savas politikas virzienos, pasākumos un programmās, kas ir saistītas ar starptautisko sadarbību un ārējām attiecībām;

35.  mudina ES panākt, ka visos ES attīstības projektos, kas skar pirmiedzīvotājus, tiek saņemta pirmiedzīvotāju kopienās dzīvojošo cilvēku ar invaliditāti brīva, iepriekšēja un informēta piekrišana, nodrošinot, ka pirmiedzīvotājiem ar invaliditāti ir pieejama informācija un dokumentācija saistībā ar jebkuru ES sponsorētu vai finansētu projektu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	24.4.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	14 0 8
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ignazio Corrao, Mireille D’Ornano, Nirj Deva, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Joachim Zeller, Željana Zovko
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pál Csáky, Monika Vana

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

14	+
ALDE	Paavo Väyrynen
ECR	Eleni Theocharous
EFDD	Ignazio Corrao, Mireille D’Ornano
GUE/NGL	Lola Sánchez Caldentey
S&D	Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Elly Schlein
VERTS/ALE	Maria Heubuch, Monika Vana

0	-

8	0
ECR	Nirj Deva
PPE	Pál Csáky, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Cristian Dan Preda, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Joachim Zeller, Željana Zovko

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (16.4.2018)

Ārlietu komitejai

par pirmiedzīvotāju tiesību pārkāpumiem visā pasaulē, tostarp zemes piesavināšanos
(2017/2206(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Florent Marcellesi

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju – rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā pirmiedzīvotāju sievietes saskaras ar sarežģītu sistēmu, ko veido savstarpēji pastiprinoši cilvēktiesību pārkāpumi, kas izriet no neaizsargātības, tostarp uz dzimumu, sociālo slāni un etnisko izcelsmi balstītas diskriminācijas, viņu pašnoteikšanās tiesību pārkāpumu un resursu kontroles dažādu veidu pārklāšanās;

B.  tā kā zemes piesavināšanās ir sarežģīta problēma, kurai nepieciešams visaptverošs starptautisks risinājums; tā kā pirmiedzīvotāju sieviešu un meiteņu aizsardzībai ir jāpievērš īpaša uzmanība;

C.  tā kā tiek lēsts, ka viena no trijām pirmiedzīvotāju sievietēm savas dzīves laikā tiek izvarota; tā kā pirmiedzīvotāju sievietes biežāk piedzīvo dažādas seksuālas vardarbības veidus un kļūst arī par valsts amatpersonu uzmākšanās, izspiešanas un izvarošanas upuriem, pirmiedzīvotāju teritorijās veicot uzņēmējdarbību, īpaši ieguves rūpniecībā; tā kā par šiem noziegumiem ļoti bieži netiek ziņots;

D.  tā kā zemes piesavināšanās ne vienmēr ir ārējo ieguldījumu rezultāts un to var īstenot arī valdības un vietējās pašvaldības;

E.  tā kā pirmiedzīvotāju sievietes saskaras ar šķēršļiem attiecībā uz seksuālo un reproduktīvo veselību, ieskaitot seksuālās un reproduktīvās veselības ieteikumu, iekārtu un medikamentu nepieejamību, un tiesību aktiem, ar kuriem tiek aizliegts veikt abortus pat izvarošanas gadījumā, kas rada augstu māšu mirstības, pusaudžu grūtniecības un seksuāli transmisīvo slimību līmeni;

F.  tā kā pirmiedzīvotāju sievietes saskaras ar plaši izplatītu nesodāmību saistībā ar viņu tiesību pārkāpumiem, īpaši saistībā ar liegšanu izmantot tiesības uz efektīvu aizsardzību un uzraudzības mehānismu un pēc dzimumiem sadalītu datu trūkumu;

G.  tā kā pirmiedzīvotāju zemes un teritorijas parasti ir arī teritorijas ar lielu bioloģisko daudzveidību un tādēļ tām ir jāpiemēro īpaša aizsardzība;

H.  tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām noteikts, ka ir jāapspriežas ar pirmiedzīvotājiem, lai iegūtu viņu brīvprātīgu, iepriekšēju un informētu piekrišanu attiecībā uz jebkuru pasākumu, kas skar viņu zemes un teritorijas; tā kā šī principa īstenošanai nepieciešama pilnīga pirmiedzīvotāju sieviešu dalība šajos procesos;

I.  tā kā lieli infrastruktūras projekti, nesaņemot pirmiedzīvotāju brīvprātīgu, iepriekšēju un informētu piekrišanu, ir izraisījuši sistemātiskus pirmiedzīvotāju zemes tiesību un pašnoteikšanās pārkāpumus, kuriem ir nesamērīgi liela ietekme uz pirmiedzīvotājām sievietēm;

J.  tā kā, kaut gan cilvēktiesību aizstāvēm, kuras ir pirmiedzīvotājas sievietes, ir svarīga nozīme pirmiedzīvotāju kopienu sieviešu aizstāvībā, par viņu darbību ir paredzēts kriminālsods un viņas ir saskārušās ar dažādiem vardarbības veidiem, tostarp iebiedēšanu, izvarošanu un nogalināšanu;

K.  tā kā ir pieaudzis privātu kompensācijas veidu skaits, ar kurām privāti uzņēmumi piedāvā finanšu kompensāciju sievietēm, kuras ir cietušas no vardarbības, apmaiņā pieprasot solījumu neiesūdzēt šo uzņēmumu tiesā; tā kā valstis ir primāri atbildīgas par atbilstību starptautiskajām saistībām pirmiedzīvotāju tiesību jomā, un tādēļ tām ir jābūt arī primāri atbildīgām par pārkāpumu novēršanu un patiesības sekmēšanu, taisnīgumu un kompensācijām cietušajiem;

L.  tā kā neokoloniālo varas struktūru veiktajiem pašnoteikšanās pārkāpumiem un valsts praksei ir negatīva ietekme uz pirmiedzīvotājiem, īpaši sievietēm un meitenēm;

M.  tā kā pastāv tieša saikne starp pirmiedzīvotāju sieviešu kolektīvajām tiesībām un individuālajām tiesībām, ņemot vērā, ka cilvēktiesību pārkāpumi individuālā līmenī negatīvi ietekmē kopīgos centienus aizstāvēt visu pirmiedzīvotāju tiesības;

N.  tā kā nepietiekamā pirmiedzīvotāju zemes un zemes īpašumtiesību aizsardzība pakļauj pirmiedzīvotāju sievietes piespiedu pārvietošanas, izmantošanas un cilvēku tirdzniecības riskam, kas ļauj valdībām vieglāk uzspiest destruktīvus projektus to teritorijā, nesaņemot iepriekšēju piekrišanu, kura gūta pēc patiesa apspriežu procesa ar pirmiedzīvotājiem;

O.  tā kā parasti privāti uzņēmumi piespiedu kārtā piesavinās zemi, izmantojot privātus drošības vai militāros spēkus, kas cita starpā palielina tiešu un netiešu vardarbību pirmiedzīvotāju teritorijās, kas tieši skar kopienas un īpaši sociālos līderus un sievietes;

P.  tā kā ir notikuši vēsturiski pirmiedzīvotāju sieviešu seksuālo un reproduktīvo tiesību pārkāpumi, tostarp piespiedu sterilizācija un piespiedu laulības, kas bija daļa no kultūras asimilācijas politikas;

Q.  tā kā tirgus liberalizācijas un regulējošo noteikumu atcelšanas rezultātā tiešo ārvalstu ieguldījumi tika veikti pirmiedzīvotāju teritorijās bez viņu iepriekšējas piekrišanas vai patiesa apspriešanas procesa, pārkāpjot pirmiedzīvotāju sieviešu cilvēktiesības; tā kā attīstība nav izmērāma ar izaugsmes rādītājiem, bet galvenokārt ir jāņem vērā nabadzības un nevienlīdzības mazināšanās,

1.  aicina visas dalībvalstis juridiski atzīt pirmiedzīvotāju tiesības uz viņu senču teritorijām; uzsver pirmiedzīvotāju sieviešu īpašo saikni ar senču teritorijām, sevišķi saistībā ar dabas resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas tradicionālajām paražām, kopienas atbalsta un izturētspējas modeli, kas sniedz citām kopienām noderīgu pieredzi, ko nevajadzētu pazaudēt; pauž bažas par zemes piesavināšanās un resursu ieguves ietekmi uz pirmiedzīvotāju kopienām, īpaši uz pirmiedzīvotāju sievietēm, kas izraisa nabadzību, atstumtību un cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp uz dzimumu balstītu vardarbību, ļaunprātīgu izturēšanos un izmantošanu;

2.  aicina ES iesaistīties konstruktīvās sarunās attiecībā uz ANO līgumu par starptautiskiem uzņēmumiem, kas garantētu pirmiedzīvotāju, īpaši sieviešu un meiteņu, cilvēktiesību ievērošanu;

3.  uzsver, ka klimata pārmaiņas tieši ietekmē pirmiedzīvotājas sievietes, liekot atteikties no tradicionālajām paražām vai piekrist pārcelties, kas savukārt pakļauj viņas vardarbības, ļaunprātīgas izturēšanās un izmantošanas riskam; aicina visas valstis, tostarp ES un dalībvalstis, iesaistīt pirmiedzīvotājus, un īpaši pirmiedzīvotāju sievietes un lauku kopienas, savās klimata pārmaiņu stratēģijās un efektīvu stratēģiju izstrādē par pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu, ņemot vērā dzimumu aspektus; prasa pievērst nopietnu uzmanību klimata izraisītai pārvietošanai; pauž gatavību iesaistīties diskusijās par noteikumu izstrādi klimatiskās migrācijas jomā; aicina izveidot ekspertu grupu, kas šo jautājumu izskatītu starptautiskā līmenī, un mudina klimatisko migrāciju iekļaut starptautiskajā dienas kārtībā; aicina stiprināt starptautisko sadarbību, lai nodrošinātu klimatnoturību;

4.  ņem vērā ANO 2010. gadā publicētā pētījuma satraucošos secinājumus, kas liecina par to, ka vardarbības un izvarošanas līmenis, ar kuru saskaras pirmiedzīvotāju kopienas sievietes, ir daudz augstāks nekā sievietēm citur pasaulē; tādēļ aicina dalībvalstis un ES skaidri nosodīt vardarbības, ieskaitot seksuālās vardarbības, izmantošanu pret pirmiedzīvotāju sievietēm; uzskata, ka jāveltī īpaša uzmanība sievietēm un meitenēm, kuras ir cietušas no vardarbības, nodrošinot, ka viņām ir pieejams neatliekamais medicīniskais un psiholoģiskais atbalsts;

5.  tādēļ aicina Komisiju savā ārpolitikā sadarboties ar pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību organizācijām, lai nodrošinātu, ka uzņemšanas centros tiek ievērotas pirmiedzīvotāju, īpaši neaizsargātu sieviešu un meiteņu, cilvēktiesības;

6.  aicina visas valstis apņemties nodrošināt pirmiedzīvotāju tautām, īpaši meitenēm un sievietēm pienācīgu piekļuvi izglītībai, starpkultūru valsts politikas sekmēšanai un tādu iniciatīvu izvēršanai, kas palielinātu pilsoniskās sabiedrības izpratni par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, lai apkarotu stereotipus; aicina visas valstis saglabāt pirmiedzīvotāju tautu kultūru daudzveidību, sadarbībā ar pirmiedzīvotāju tautām un īpaši sievietēm, izstrādājot izglītības sistēmu materiālus un spēju veidošanas programmas, lai palielinātu izpratni par pirmiedzīvotāju kultūru, tradīcijām, valodu un tiesībām; aicina visas valstis iekļaut šādus materiālus spēju veidošanas programmās valsts ierēdņu, tostarp policijas, tiesu iestāžu darbinieku un veselības aprūpes darbinieku, apmācībā;

7.  aicina visas valstis nodrošināt brīvu, iepriekšēju un apzinātu pirmiedzīvotāju piekrišanu visiem projektiem, kuri varētu viņus skart, un nodrošināt, ka šajā procesā tiek ievērotas un aizsargātas pirmiedzīvotāju tiesības, tostarp tiesības saistībā ar zemi; aicina visas valstis nodrošināt, ka šī piekrišana tiek pieprasīta visiem sarunu partneriem, tostarp uzņēmumiem, kuri veic darbību trešās valstīs;

8.  aicina atsaukt privātos drošības un militāros spēkus, kas ir izvērsti pirmiedzīvotāju tautu teritorijās, pārkāpjot viņu tiesības;

9.  aicina visas valstis nodrošināt, ka pirmiedzīvotājiem, īpaši sievietēm, ir piekļuve tiesiskajiem mehānismiem gadījumos, kad uzņēmumi pārkāpj viņu tiesības, un ka netiek legalizēti tādi privāti tiesiskās aizsardzības līdzekļu veidi, kas nenodrošina efektīvu piekļuvi tiesiskumam; aicina visas valstis savā tiesu sistēmā pieņemt darbā vairāk sieviešu, lai izbeigtu patriarhālo sistēmu, kas parasti valda šajās struktūrās; uzsver nepieciešamību ieviest vajadzīgos mehānismus, lai nodrošinātu, ka pirmiedzīvotāju sievietes netiek diskriminētas, tostarp nodrošinot pienācīgus mutiskās tulkošanas pakalpojumus un juridisko palīdzību;

10.  aicina visas valstis nodrošināt piemērotus noteikumus, kas kopienu vadītājiem liktu uzņemties atbildību par saviem lēmumiem un rīcību attiecībā uz zemes pārvaldību, kas saistīta ar publisko, valsts un kopienas zemi, un mudina īstenot izmaiņas juridiskajā un ierastajā praksē, kas diskriminē sievietes saistībā ar zemes īpašumtiesībām un mantojuma tiesībām;

11.  aicina visas valstis nodrošināt pirmiedzīvotāju sievietēm un meitenēm pilnīgu aizsardzību un garantijas pret visu veidu vardarbību, tostarp seksuālu un uz dzimumu balstītu vardarbību un nogalināšanu, agrīnas un piespiedu laulības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un citu kaitīgu praksi;

12.  aicina ES tiesību aktos ieviest pienācīgas pārbaudes pienākumus, pamatojoties uz ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO Pienācīgas pārbaudes pamatnostādnēm, lai nodrošinātu cilvēktiesību, tostarp pirmiedzīvotāju sieviešu tiesību, ievērošanu un atbilstošus sociālos un vides standartus; iesaka pievērst lielāku uzmanību šim jautājumam ES ārpolitikā, tostarp cilvēktiesību dialogos ar trešām valstīm, un ES politikas dokumentos, kā arī tirdzniecības, sadarbības un attīstības nolīgumos, kas tiek apspriesti vai ir noslēgti ar citām valstīm; tādēļ pieprasa izstrādāt saistošus un izpildāmus noteikumus par cilvēktiesībām, darba un vides tiesībām ES tirdzniecības nolīgumos, kuros pievērsta īpaša uzmanība pirmiedzīvotāju, īpaši sieviešu, tiesībām;

13.  aicina visas valstis nodrošināt pirmiedzīvotāju sieviešu un meiteņu piekļuvi augsta līmeņa veselības aprūpes pakalpojumiem un tiesībām, īpaši seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un ar to saistītajām tiesībām; aicina Komisiju un EĀDD ar ES attīstības sadarbības programmām sekmēt viņu piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem;

14.  aicina visas valstis veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valsts iestādes atturas no publiskiem paziņojumiem vai deklarācijām, kas stigmatizē un apdraud pirmiedzīvotāju sieviešu leģitīmo ietekmi, aizsargājot savu teritoriju no zemes piesavināšanās un resursu ieguves, un mudina publiski atzīt šo sieviešu svarīgo lomu demokrātiskā sabiedrībā;

15.  aicina visas valstis, tostarp ES un tās dalībvalstis, apkopot pēc dzimumiem sadalītus datus attiecībā uz pirmiedzīvotāju sieviešu situāciju, tostarp attiecībā uz zemes tiesību atzīšanu un piekļuvi tām, vardarbību pret sievietēm un uzturdrošību;

16.  nosoda kriminālatbildības noteikšanu cilvēktiesību aizstāvēm, kuras ir pirmiedzīvotājas sievietes, un viņu kriminālvajāšanu; aicina Komisiju un EĀDD apņemties piešķirt īpašus ES līdzekļus zemes teritoriju un kopienu aizsardzībai un nodrošināt, ka tiek piešķirti pietiekami finanšu līdzekļi, lai atbalstītu pirmiedzīvotāju cilvēktiesību aizstāvjus, jo īpaši sievietes, sevišķi saskaņā ar EIDHR un ES cilvēktiesību aizstāvju aizsardzības programmu (ProtectDefenders); mudina ES delegācijas attiecīgajās valstīs cieši uzraudzīt cilvēktiesību aizstāvju, kuras ir pirmiedzīvotājas sievietes, stāvokli un nodrošināt viņām visu pienācīgo atbalstu;

17.  aicina Komisiju uzlabot ziņošanu par liela mēroga zemes iegādi, kurā iesaistīti Eiropas investori, un par šādas iegādes uzraudzību, lai laikus izvērtētu pirmiedzīvotāju, īpaši sieviešu, riskus;

18.  aicina Komisiju un EĀDD izstrādāt un īstenot programmas, kuras paredzētas īpašām un kolektīvām pirmiedzīvotāju tiesībām, tostarp tiesībām uz nediskriminēšanu un ar zemi saistītām tiesībām;

19.  aicina Eiropas Savienību stiprināt ES Zemes politikas vadlīnijas un cilvēktiesību aizsardzību starptautiskajos nolīgumos un līgumos, kā arī propagandēt vērtības saistībā ar sieviešu un meiteņu aizsardzību, īpaši attiecībā uz lauku rajonu sievietēm un meitenēm, kuras parasti ir neaizsargātākas, saskaroties ar izmaiņām zemes jomā, un kurām ir mazāka piekļuve zemei un mazākas tiesības uz to;

20.  aicina Eiropas Savienību atbalstīt jaunattīstības valstis lēmumu pieņemšanā par ieguldījumiem, vienlaikus sekmējot visu ieinteresēto personu, īpaši sieviešu un pirmiedzīvotāju sieviešu, iekļaušanu šajā procesā;

21.  aicina visas valstis un ES sekmēt un ierosināt labāku pēc dzimuma sadalītu datu vākšanu par pirmiedzīvotājiem, ņemot vērā sieviešu un meiteņu neaizsargātību un stāvokli;

22.  aicina visas valstis ieguldīt pētniecībā, lai mazinātu zināšanu trūkumu par zemes piesavināšanās ietekmi uz sievietēm un sagatavotu dziļāku šīs parādības ietekmes uz dzimumiem analīzi, kuras rezultātā varētu sagatavot izpildāmus norādījumus zemes darījumu pārvaldībai;

23.  uzsver, ka uzņēmumu ārvalstu ieguldījumi var nodrošināt ekonomisko un tehnoloģisko progresu, radīt nodarbinātību un infrastruktūras attīstību un sniegt sievietēm iespēju kļūt pašpietiekamām, palielinot nodarbinātības iespējas; uzsver, ka ieguldījumu palielināšana jaunattīstības valstīs ir svarīgs solis, lai veicinātu valsts un reģionālo ekonomiku.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	12.4.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	13 4 6
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniela Aiuto, Beatriz Becerra Basterrechea, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Maria Corazza Bildt, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Florent Marcellesi, Angelika Mlinar, Marijana Petir, João Pimenta Lopes, Ángela Vallina, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Jadwiga Wiśniewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Lívia Járóka, Urszula Krupa, Kostadinka Kuneva, Nosheena Mobarik, Jordi Solé, Marc Tarabella, Mylène Troszczynski, Julie Ward
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Margrete Auken

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

13	+
ECR	Nosheena Mobarik
EFDD	Daniela Aiuto
GUE/NGL	Kostadinka Kuneva, João Pimenta Lopes, Ángela Vallina
S&D	Vilija Blinkevičiūtė, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Marc Tarabella, Julie Ward
VERTS/ALE	Margrete Auken, Florent Marcellesi, Jordi Solé

4	-
ECR	Urszula Krupa, Jadwiga Wiśniewska
ENF	Mylène Troszczynski
PPE	Marijana Petir

6	0
ALDE	Beatriz Becerra Basterrechea, Angelika Mlinar
PPE	Anna Maria Corazza Bildt, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Lívia Járóka, Elissavet Vozemberg-Vrionidi

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	16.5.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	41 2 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Goffredo Maria Bettini, Elmar Brok, Klaus Buchner, Fabio Massimo Castaldo, Aymeric Chauprade, Javier Couso Permuy, Arnaud Danjean, Eugen Freund, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Wajid Khan, Eduard Kukan, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Clare Moody, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Michel Reimon, Sofia Sakorafa, Alyn Smith, Dobromir Sośnierz, Dubravka Šuica, Charles Tannock, László Tőkés, Ivo Vajgl
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marek Jurek, Norica Nicolai, Soraya Post, Marie-Christine Vergiat, Željana Zovko
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Heidi Hautala, Renate Weber, Francis Zammit Dimech, Joachim Zeller, Jaromír Štětina

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

41	+
ALDE	Petras Auštrevičius, Javier Nart, Norica Nicolai, Jozo Radoš, Ivo Vajgl, Renate Weber
EFDD	Fabio Massimo Castaldo, Aymeric Chauprade
GUE/NGL	Javier Couso Permuy, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa, Marie-Christine Vergiat
PPE	Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Elmar Brok, Arnaud Danjean, Sandra Kalniete, Eduard Kukan, Francisco José Millán Mon, Julia Pitera, László Tőkés, Francis Zammit Dimech, Joachim Zeller, Željana Zovko, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica
S&D	Francisco Assis, Goffredo Maria Bettini, Eugen Freund, Wajid Khan, Arne Lietz, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Soraya Post
VERTS/ALE	Klaus Buchner, Heidi Hautala, Barbara Lochbihler, Tamás Meszerics, Michel Reimon, Alyn Smith

2	–
ECR	Marek Jurek
NI	Dobromir Sośnierz

3	0
ECR	Charles Tannock
PPE	Tunne Kelam, Cristian Dan Preda

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas