ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem

7.6.2018 - (COM(2017)0275 – C8-0171/2017 – 2017/0114(COD)) - ***I

Transporta un tūrisma komiteja
Referente: Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy
Atzinumu sagatavoja (*):
Seb Dance, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

Grozījumi

• 001-131 (PDF - 270 KB)
• 001-131 (DOC - 66 KB)
• 132-132 (PDF - 387 KB)
• 132-132 (DOC - 44 KB)
• 133-141 (PDF - 471 KB)
• 133-141 (DOC - 80 KB)
• 142-149 (PDF - 453 KB)
• 142-149 (DOC - 46 KB)
• 150-159 (PDF - 442 KB)
• 150-159 (DOC - 55 KB)
• 160-169 (PDF - 470 KB)
• 160-169 (DOC - 101 KB)
• 170-171 (PDF - 408 KB)
• 170-171 (DOC - 70 KB)
• 172-172 (PDF - 401 KB)
• 172-172 (DOC - 68 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem

(COM(2017)0275 – C8-0171/2017 – 2017/0114(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2017)0275),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0171/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Austrijas Federālā padome un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 18. oktobra atzinumu[1],

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 1. februāra atzinumu[2],

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0202/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1 Direktīvas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a)  Šajā Baltajā grāmatā Komisija ir noteikusi 2020. gadā sasniedzamu mērķi “virzīties uz pilnīgu un obligāto ārējo izmaksu internalizāciju (ieskaitot troksni, vietējo piesārņojumu un sastrēgumus papildus obligātajai nolietojuma atgūšanai) autotransportā un dzelzceļa transportā.”
Grozījums Nr.    2 Direktīvas priekšlikums 1.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1b)  Kravu un pasažieru pārvadāšanai paredzētu transportlīdzekļu pārvietošanās ir faktors, kas sekmē piesārņojošo vielu emisiju atmosfērā. Šādas piesārņojošās vielas, kas ļoti nopietni ietekmē cilvēku veselību un pasliktina apkārtējā gaisa kvalitāti Savienībā, ir, piemēram, PM2,5, NO2 un O3. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras 2017. gada aplēsēm šo trīs piesārņojošo vielu ilgstoša iedarbība 2014. gadā Savienībā izraisīja attiecīgi 399 000, 75 000 un 13 600 priekšlaicīgas nāves gadījumu.
Grozījums Nr.    3 Direktīvas priekšlikums 1.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1c)  Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju ceļu satiksmes radītais troksnis ir otrais kaitīgākais vides faktors Eiropā, atpaliekot vien no gaisa piesārņojuma. Var uzskatīt, ka vismaz 9000 priekšlaicīgas nāves gadījumu gadā ir saistīti ar sirds slimībām, ko izraisa satiksmes troksnis.
Grozījums Nr.    4 Direktīvas priekšlikums 1.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1d)  Eiropas Vides aģentūras (EVA) dokumentā “Gaisa kvalitāte Eiropā — ziņojums par 2017. gadu” norādīts, ka autotransporta nozare 2015. gadā radīja vislielākās NOx emisijas un bija otrs lielākais t. s. melnā oglekļa piesārņojuma avots.
Grozījums Nr.    5 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Visi smagdarba transportlīdzekļi būtiski ietekmē ceļa infrastruktūru un palielina gaisa piesārņojumu, bet viegldarba transportlīdzekļi rada lielāko daļu no autotransporta negatīvās ietekmes uz vidi un sociālo jomu saistībā ar emisijām un satiksmes sastrēgumiem. Vienlīdzīgas attieksmes un godīgas konkurences vārdā būtu jānodrošina, lai transportlīdzekļi, uz kuriem līdz šim neattiecās sistēma, kas attiecībā uz autoceļu nodevām un lietošanas maksu ir noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/62/EK, tiktu šajā sistēmā iekļauti. Tādējādi minētās direktīvas piemērošanas joma būtu jāattiecina arī uz citiem smagdarba transportlīdzekļiem, ne tikai tiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, un uz viegldarba transportlīdzekļiem, tostarp vieglajiem pasažieru automobiļiem.	(3) Visi transportlīdzekļi būtiski ietekmē ceļa infrastruktūru un palielina gaisa piesārņojumu, bet vieglie transportlīdzekļi rada lielāko daļu no autotransporta negatīvās ietekmes uz vidi un sociālo jomu saistībā ar emisijām un satiksmes sastrēgumiem. Vienlīdzīgas attieksmes un godīgas konkurences vārdā būtu jānodrošina, lai transportlīdzekļi, uz kuriem līdz šim neattiecās sistēma, kas attiecībā uz autoceļu nodevām un lietošanas maksu ir noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/62/EK, tiktu šajā sistēmā iekļauti. Tādējādi minētās direktīvas piemērošanas joma būtu jāattiecina arī uz citiem smagdarba transportlīdzekļiem, ne tikai tiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, un uz viegldarba transportlīdzekļiem, vieglajiem pasažieru automobiļiem un motocikliem. Vieglajiem automobiļiem varētu piemērot maksas līmeņa diferenciāciju, lai pārmērīgi nepalielinātu izmaksas regulārajiem lietotājiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, maksa būtu jāpiemēro nediskriminējošā veidā atbilstoši transportlīdzekļa kategorijai un diferencēti, ņemot vērā transportlīdzekļa ietekmi uz infrastruktūru, vidi un sabiedrību un tādu noteiktu lietotāju sociāli ekonomisko stāvokli, kuriem nav citas izvēles kā vien izmantot konkrēto ceļu, kad viņi dodas uz savu darba vietu.
Grozījums Nr.    6 Direktīvas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a)  Lai izveidotu autopārvadājumu iekšējo tirgu ar godīgiem konkurences noteikumiem, noteikumi būtu jāpiemēro vienveidīgi. Viens no šīs direktīvas galvenajiem mērķiem ir novērst konkurences traucējumus starp lietotājiem. Tādēļ ir lietderīgi maksu, ko piemēro smagdarba transportlīdzekļiem, attiecināt arī uz vieglajiem kravas automobiļiem, kuri veic kravu autopārvadājumus.
Grozījums Nr.    7 Direktīvas priekšlikums 3.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3b)  Lai nodrošinātu šāda pasākuma samērīgumu, ir svarīgi pievērsties tikai vieglajiem kravas transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti saistībā ar darbībām, kuras reglamentē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) Nr. 1071/20091a, Nr. 1072/20091b un (ES) Nr. 165/20141c.
	_________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).
	1b Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1072/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.).
	1c Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Regula (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr.    8 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Laikam piesaistītās lietošanas maksas pēc sava rakstura neprecīzi atspoguļo faktiskās infrastruktūras izmaksas, un līdzīgu iemeslu dēļ tās nav efektīvas tad, kad ir jāstimulē tīrāka un efektīvāka darbība vai jāsamazina satiksmes sastrēgumi. Tādēļ tās pakāpeniski būtu jāaizstāj ar maksām, kas atkarīgas no nobrauktā attāluma, jo tās ir taisnīgākas, efektīvākas un lietderīgākas.	(4) Laikam piesaistītās lietošanas maksas pēc sava rakstura neprecīzi atspoguļo faktiskās infrastruktūras izmaksas, un līdzīgu iemeslu dēļ tās nav efektīvas tad, kad ir jāstimulē tīrāka un efektīvāka darbība vai jāsamazina satiksmes sastrēgumi. Smagajiem transportlīdzekļiem tās pakāpeniski būtu jāaizstāj ar maksām, kas atkarīgas no nobrauktā attāluma, jo tās ir taisnīgākas, efektīvākas un lietderīgākas.
Grozījums Nr.    9 Direktīvas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a)  Nodevu sistēmu, kuru pamatā ir nobrauktais attālums, izveidei un/vai uzturēšanai būtu jāiet roku rokā ar to, ka ikvienā dalībvalstī tiek izveidota neatkarīga uzraudzības iestāde, lai pārbaudītu ceļa lietošanas nodevu iekasēšanas sistēmu pareizu darbību tādā veidā, kas garantē pārredzamību un nediskrimināciju, un lai pārbaudītu, ka ceļa nodevas un ieņēmumi no ceļa nodevām tiek izmantoti saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem. Ikvienai dalībvalstij būtu jāspēj izraudzīties neatkarīgu uzraudzības iestādi, pielāgojot to valsts tīkla specifikai.
Grozījums Nr.    10 Direktīvas priekšlikums 4.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4b)  Lai nodrošinātu to, ka no laika atkarīgo maksu pakāpeniska aizstāšana ar maksām, kas atkarīgas no nobrauktā attāluma, nekļūst par jaunu šķērsli tādu pārvadājumu piekļuvei galvenajiem Eiropas tirgiem, ko veic no perifērijas valstīm un reģioniem, būtu pēc iespējas ātri jāievieš kompensāciju sistēma, lai līdzsvarotu papildu izmaksas un tās ievērojami nesamazinātu konkurētspēju.
Grozījums Nr.    11 Direktīvas priekšlikums 4.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4c)  Lai novērstu satiksmes novirzīšanu uz beznodevu ceļiem, kas varētu ļoti nelabvēlīgi ietekmēt ceļu satiksmes drošību un autoceļu tīkla optimālu izmantošanu, dalībvalstīm jāspēj autoceļu nodevu iekasēt uz visiem autoceļiem, kas tieši konkurē ar Eiropas tīkla autoceļiem.
Grozījums Nr.    12 Direktīvas priekšlikums 4.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4d)  No laika atkarīga lietošanas maksa mudina autovadītājus braukt vairāk attiecīgās uzlīmes derīguma termiņa laikā, un šāda rīcība nozīmē, ka principi „piesārņotājs maksā” un „lietotājs maksā” tiek piemēroti nepareizi.
Grozījums Nr.    13 Direktīvas priekšlikums 4.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4e)  Lai nodrošinātu pareizu šīs direktīvas piemērošanu, ar ceļu nodevu iekasēšanas koncesiju līgumus reglamentējošām līgumiskajām sistēmām būtu jātiecas veicināt iespējas šos līgumus pielāgot pārmaiņām Savienības tiesiskajā regulējumā, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/23/ES.
Grozījums Nr.    14 Direktīvas priekšlikums 4.f apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4f)  Šajā sakarībā būtu jānoskaidro iespējas kompensēt papildu izmaksas, ko pārvadātājiem rada atrašanās perifērijā, nodrošinot atvieglotu piekļuvi energoefektīvākiem transportlīdzekļiem un prioritāri nodrošinot īpašu infrastruktūru vai tādas tehnoloģijas kā "e-Highways". Minētos kompensācijas pasākumus varētu iekļaut nākamajā EISI laikposmam pēc 2020. gada.
Grozījums Nr.    15 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Lai nodrošinātu lietotāju atbalstu nākotnes maksas ceļu sistēmām, būtu jāļauj dalībvalstīm ieviest atbilstošas sistēmas, kā šīs maksas iekasēt, un tas jādara plašāka mobilitātes pakalpojumu kopuma ietvaros. Šādām sistēmām būtu jānodrošina infrastruktūras izmaksu taisnīga sadale un jāatspoguļo princips “piesārņotājs maksā”. Jebkurai dalībvalstij, kas ievieš šādu sistēmu, būtu jānodrošina tās atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/52/EK noteikumiem.	(5) Lai nodrošinātu lietotāju atbalstu nākotnes maksas ceļu sistēmām, būtu jāļauj dalībvalstīm ieviest atbilstošas sistēmas, kā šīs maksas iekasēt, un tas jādara plašāka mobilitātes pakalpojumu kopuma ietvaros. Šādām sistēmām būtu jānodrošina infrastruktūras izmaksu taisnīga sadale, jāatspoguļo princips ”piesārņotājs maksā” un jāietver no lietošanas maksām gūto ieņēmumu mērķiezīmēšana. Šajā sakarībā dalībvalstīm arī vajadzētu būt rīcības brīvībai iekasēt nodevas uz autoceļiem ārpus galvenā satiksmes ceļu tīkla. Jebkurai dalībvalstij, kas ievieš šādu sistēmu, būtu jānodrošina tās atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/52/EK noteikumiem.
Grozījums Nr.    16 Direktīvas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Būtu jāmudina dalībvalstis ņemt vērā sociāli ekonomiskos faktorus, piemērojot maksas iekasēšanu par ceļu infrastruktūras lietošanu vieglajiem pasažieru automobiļiem.
Grozījums Nr.    17 Direktīvas priekšlikums 5.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5b)  Visaptveroša autoceļu lietošanas maksas iekasēšana, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ir saistīta ar personas datu masveida apkopošanu un uzglabāšanu, kurus var izmantot arī visaptverošu pārvietošanās profilu izveidei. Dalībvalstīm un Komisijai, īstenojot šo direktīvu, vienmēr būtu jāievēro datu izmantošanas nolūka ierobežošanas un datu minimizēšanas principi. Tādēļ tehniskajos risinājumos datu apkopošanai saistībā ar autoceļu lietošanas maksas iekasēšanu būtu jāparedz iespējas, kas nodrošina anonimizētus, šifrētus vai iepriekš veicamus maksājumus.
Grozījums Nr.    18 Direktīvas priekšlikums 5.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5c)  Transportlīdzekļu nodokļi var būt šķērslis autoceļu nodevas ieviešanai. Lai atbalstītu autoceļu nodevas ieviešanu, dalībvalstu rīcībā vajadzētu būt plašākām pilnvarām strauji samazināt transportlīdzekļu nodokļus, kas paredz iespējami drīzāku Direktīvā 1999/62/EK paredzēto minimālo likmju samazināšanu.
Grozījums Nr.    19 Direktīvas priekšlikums 5.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5d)  Lai nodrošinātu šīs direktīvas noteikumu saskaņotu piemērošanu un uzraudzītu tās ietekmi uz Eiropas brīvas pārvietošanās telpas darbību un uz autoceļu nodevu iekasēšanas sistēmu savstarpējo sadarbspēju, tās uzraudzība būtu jāuztic Eiropas sauszemes transporta aģentūrai. Šīs aģentūras uzdevums cita starpā varētu būt uzraudzīt šīs direktīvas noteikumu efektīvu īstenošanu, un tai vajadzētu spēt veikt pasākumus gadījumos, kad rodas iekšējā autopārvadājumu tirgus pareizas darbības traucējumi vai brīvas pārvietošanās šķēršļi pasažieriem.
Grozījums Nr.    20 Direktīvas priekšlikums 5.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5e)  Ir īpaši svarīgi, lai dalībvalstis izveidotu taisnīgu maksas iekasēšanas sistēmu, no kuras neciestu privāto transportlīdzekļu lietotāji, kas ir spiesti regulārāk izmantot maksas ceļus saistībā ar to dzīvesvietu lauku apvidos vai grūti piekļūstamās vai izolētās teritorijās. Teritoriālās attīstības politikas ietvaros dalībvalstīm būtu jānosaka mazāka maksa lietotājiem no šādām teritorijām.
Grozījums Nr.    21 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Tāpat kā smagdarba transportlīdzekļu gadījumā ir svarīgi nodrošināt arī to, lai jebkura maksa, kas ir atkarīga no laika un ko piemēro arī viegldarba transportlīdzekļiem, būtu proporcionāla, tostarp attiecībā uz lietošanas periodiem, kas īsāki par vienu gadu. Šajā jomā jāņem vērā tas, ka viegldarba transportlīdzekļu lietošanas veids atšķiras no smagdarba transportlīdzekļu lietošanas veida. Proporcionālas un laikam piesaistītas maksas aprēķinu pamatā var likt pieejamos datus par braukšanas praksi.	(6) Tāpat kā smagdarba transportlīdzekļu gadījumā ir svarīgi nodrošināt arī to, lai gadījumā, ja dalībvalstis ievieš maksu, kas ir atkarīga no laika un ko piemēro arī viegldarba transportlīdzekļiem, tā būtu proporcionāla, tostarp attiecībā uz lietošanas periodiem, kas īsāki par vienu gadu. Šajā jomā jāņem vērā tas, ka viegldarba transportlīdzekļu lietošanas veids atšķiras no smagdarba transportlīdzekļu lietošanas veida. Proporcionālas un laikam piesaistītas maksas aprēķinu pamatā var likt pieejamos datus par braukšanas praksi ar nosacījumu, ka tas nodrošina nediskrimināciju.
Grozījums Nr.    22 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Saskaņā ar Direktīvu 1999/62/EK maksu par ārējām izmaksām var noteikt tādā līmenī, kas tuvs galējām sociālajām izmaksām, kuras rada attiecīgā transportlīdzekļa lietošana. Ir pierādīts, ka šī metode ir vistaisnīgākais un efektīvākais veids, kā ņemt vērā smagdarba transportlīdzekļu radītā gaisa piesārņojuma un trokšņa negatīvo ietekmi uz vidi un veselību, un tā nodrošinātu taisnīgu smagdarba transportlīdzekļu ieguldījumu, lai varētu sasniegt ES gaisa kvalitātes standartus un jebkādus piemērojamos trokšņa ierobežojumus vai mērķus. Tādēļ šādu maksu piemērošana ir jāatvieglo.	(7) Saskaņā ar Direktīvu 1999/62/EK maksu par ārējām izmaksām būtu jānosaka atbilstīgi principam "piesārņotājs maksā" tādā līmenī, kas tuvs galējām sociālajām izmaksām, kuras rada attiecīgā transportlīdzekļa lietošana. Ir pierādīts, ka šī metode ir vistaisnīgākais un efektīvākais veids, kā ņemt vērā smagdarba transportlīdzekļu radītā gaisa piesārņojuma un trokšņa negatīvo ietekmi uz vidi un veselību, un tā nodrošinātu taisnīgu smagdarba transportlīdzekļu ieguldījumu, lai varētu sasniegt ES gaisa kvalitātes standartus un jebkādus piemērojamos trokšņa ierobežojumus vai mērķus. Tādēļ šādu maksu piemērošana ir jāatvieglo.
Grozījums Nr.    23 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Šai nolūkā maksimālās pieļaujamās vidējās svērtās maksas par ārējām izmaksām būtu jāaizstāj ar viegli piemērojamām standartvērtībām, kas atjauninātas, ņemot vērā inflāciju, zinātnisko progresu attiecībā uz autotransporta ārējo izmaksu aplēšanu un izmaiņas autoparka sastāvā.	(8) Šai nolūkā būtu jāparedz iespēja piemērot maksas par ārējām izmaksām tīklos, uz kuriem neattiecas infrastruktūras lietošanas maksa, un maksimālās pieļaujamās vidējās svērtās maksas par ārējām izmaksām būtu jāaizstāj ar viegli piemērojamām minimālajām vērtībām, kas atjauninātas, ņemot vērā inflāciju, zinātnisko progresu attiecībā uz autotransporta ārējo izmaksu aplēšanu un izmaiņas autoparka sastāvā.
Grozījums Nr.    24 Direktīvas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a)  Lai veicinātu transporta politikas Baltās grāmatas mērķi panākt to, ka tiek pilnībā piemērots princips „piesārņotājs maksā”, būtu jānodrošina, ka tīkliem, uz ko attiecas infrastruktūras lietošanas maksa, tiek piemērota maksa par smagdarba transportlīdzekļu, kā arī vieglo kravas automobiļu, kas veic preču pārvadājumus pa autoceļiem, radītajām ārējām izmaksām.
Grozījums Nr.    25 Direktīvas priekšlikums 8.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8b) Lai nodrošinātu no maksas par ārējām izmaksām gūto ieņēmumu atbilstīgu atkārtotu izmantošanu, būtu pamatoti šos ieņēmumus ieguldīt transporta infrastruktūras nozarē ar mērķi veicināt transporta veidus, kas būtu ilgtspējīgāki un ar mazāku ietekmi uz vidi.
Grozījums Nr.    26 Direktīvas priekšlikums 8.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8c)   Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta “Rokasgrāmata par transporta ārējām izmaksām” būtu jāuzskata par pamatu tam, kā nosakāmas minimālās summas ārējo izmaksu internalizācijā.
Grozījums Nr.    27 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Infrastruktūras lietošanas maksu diferenciācija atkarībā no EURO emisiju klases ir veicinājusi tīrāku transportlīdzekļu izmantošanu. Tomēr, ņemot vērā transportlīdzekļu parka atjaunināšanu, paredzams, ka līdz 2020. gada beigām maksas diferenciācija atkarībā no šā parka sastāva starppilsētu tīklā būs novecojusi, tādēļ līdz minētajam termiņam tā būtu pakāpeniski jāatceļ. No tā paša brīža maksas par ārējām izmaksām iekasēšana būtu jāpiemēro daudz sistemātiskāk, padarot to par mērķtiecīgu līdzekli ārējo izmaksu atgūšanai situācijās, kurās šīs izmaksas ir visbūtiskākās.	(9) Infrastruktūras lietošanas maksu diferenciācija atkarībā no EURO emisiju klases ir veicinājusi tīrāku transportlīdzekļu izmantošanu. Tomēr, ņemot vērā transportlīdzekļu parka atjaunināšanu, paredzams, ka līdz 2020. gada beigām maksas diferenciācija atkarībā no šā parka sastāva starppilsētu tīklā būs mazāk efektīva, tādēļ līdz minētajam termiņam tā būtu pakāpeniski jāatceļ. No tā paša brīža maksas par ārējām izmaksām iekasēšana būtu jāpiemēro daudz sistemātiskāk, padarot to par mērķtiecīgu līdzekli ārējo izmaksu atgūšanai situācijās, kurās šīs izmaksas ir visbūtiskākās.
Grozījums Nr.    28 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12)  Lai veicinātu vistīrāko un degvielu visvairāk taupošo transportlīdzekļu izmantošanu, dalībvalstīm šiem transportlīdzekļiem būtu jāpiemēro būtiski mazākas autoceļu nodevas un lietošanas maksas.	(12)  Lai veicinātu vistīrāko un degvielu vairāk taupošu transportlīdzekļu izmantošanu, dalībvalstīm šiem transportlīdzekļiem būtu jāpiemēro būtiski mazākas autoceļu nodevas un lietošanas maksas. Lai atvieglotu un paātrinātu šādas kārtības īstenošanu, ir jāpiemēro minētie samazinājumi neatkarīgi no tā vai ir stājusies spēkā Regula (ES) Nr..../..., ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 595/2009 attiecībā uz CO2 emisiju un smagdarba transportlīdzekļu degvielas patēriņa sertifikāciju. Bezemisiju transportlīdzekļiem nebūtu jāpiemēro maksas par ārējām izmaksām, kas saistītas ar gaisa piesārņojumu.
Grozījums Nr.    29 Direktīvas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a)  Tranzīts iesaistītajiem Alpu reģioniem rada īpašu slogu trokšņa un gaisa piesārņojuma un infrastruktūras nolietojuma ziņā, ko jo īpaši pastiprina cenu konkurence ar apkārtējiem koridoriem. Tādēļ iesaistītajiem reģioniem un dalībvalstīm ir vajadzīga liela rīcības brīvība attiecībā uz ārējo izmaksu atgūšanu un satiksmes vadības pasākumiem, kā arī ar mērķi novērst nevēlamu ietekmi, ko rada pārvirzīšana un satiksmes novirzīšana starp koridoriem.
Grozījums Nr.    30 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13)  Autoceļu satiksmes sastrēgumi, kurus visi mehāniskie transportlīdzekļi veicina dažādā mērā, rada izmaksas aptuveni 1 % apmērā no IKP. Lielu daļu šo izmaksu var attiecināt uz starppilsētu satiksmes sastrēgumiem. Tādēļ būtu jāatļauj iekasēt īpašu maksu par satiksmes sastrēgumiem, ar nosacījumu, ka to piemēro visām transportlīdzekļu kategorijām. Lai šī maksa būtu efektīva un samērīga, tā būtu jāaprēķina, pamatojoties uz galējām izmaksām par satiksmes sastrēgumiem, un jādiferencē atkarībā no vietas, laika un transportlīdzekļa kategorijas. Lai palielinātu maksas par satiksmes sastrēgumiem pozitīvo ietekmi, attiecīgie ieņēmumi būtu jāpiesaista projektiem, kas novērš šīs problēmas cēloņus.	(13)  Autoceļu satiksmes sastrēgumi, kurus visi mehāniskie transportlīdzekļi veicina dažādā mērā, rada izmaksas aptuveni 1 % apmērā no IKP. Lielu daļu šo izmaksu var attiecināt uz starppilsētu satiksmes sastrēgumiem. Tādēļ būtu jāatļauj iekasēt īpašu maksu par satiksmes sastrēgumiem, ar nosacījumu, ka to piemēro visām transportlīdzekļu kategorijām. Lai šī maksa būtu efektīva, samērīga un nediskriminējoša, tā būtu jāaprēķina, pamatojoties uz galējām izmaksām par satiksmes sastrēgumiem, un jādiferencē atkarībā no vietas, laika un transportlīdzekļa kategorijas. Turklāt jāatrod līdzsvarotas kompensāciju formulas, kas nediskriminētu darba ņēmējus, kuri dzīvo pilsētu nomalēs un kuriem attiecīgā gadījumā jau būs jāmaksā gan lietošanas maksa, gan autoceļu nodevas. Lai palielinātu maksas par satiksmes sastrēgumiem pozitīvo ietekmi, attiecīgie ieņēmumi būtu jāpiesaista projektiem, kas novērš šīs problēmas cēloņus.
Grozījums Nr.    31 Direktīvas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a) Lai ļautu saglabāt Savienības autobūves mantojumu, dalībvalstīm būtu jāizveido īpaša kategorija vēsturiskajiem transportlīdzekļiem, ar ko varētu diferencēt dažādās maksas, kas tiek iekasētas saskaņā ar šo direktīvu.
Grozījums Nr.    32 Direktīvas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a)  Ņemot vērā nelaimes gadījumu radītās augstās ārējās izmaksas, kas ir desmitiem miljardu euro gadā, būtu jāsniedz iespēja dalībvalstīm saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/961a attiecībā uz letāla vai smaga ceļu satiksmes negadījuma vidējo sociālo izmaksu aprēķinu noteikumiem labāk internalizēt izmaksas, kuras nesedz apdrošināšana. Pakārtotu sabiedrisko pakalpojumu administratīvās izmaksas, dažas pakārtotu medicīnas pakalpojumu izmaksas, kā arī cilvēkkapitāla zaudējumus un izmaksas, kas saistītas ar fizisku un psiholoģisku kaitējumu, daļēji sedz no sociālā nodrošinājuma vai sabiedrība kopumā.
	_____________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (OV L 319, 29.11.2008., 59. lpp.).
Grozījums Nr.    33 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16)  Arī uzcenojumi, ko pievieno infrastruktūras lietošanas maksām, var sniegt noderīgu atbalstu to problēmu risināšanai, kas saistītas ar būtisku kaitējumu videi vai satiksmes sastrēgumiem, ko izraisa konkrētu ceļu lietošana, un ne tikai kalnu apgabalos vien. Tādēļ būtu jāatceļ pašreizējais uzcenojumu ierobežojums, kas tos atļauj piemērot tikai šādās teritorijās. Lai nepieļautu dubultas maksas iekasēšanu no lietotājiem, uzcenojumi nebūtu jāpiemēro ceļa posmos, kur piemēro maksu par satiksmes sastrēgumiem.	(16)  Arī uzcenojumi, ko pievieno infrastruktūras lietošanas maksām, var sniegt noderīgu atbalstu to problēmu risināšanai, kas saistītas ar būtisku kaitējumu videi vai satiksmes sastrēgumiem, ko izraisa konkrētu ceļu lietošana, un ne tikai kalnu apgabalos vien. Tādēļ uzcenojumu piemērošana būtu jāvienkāršo, atceļot pašreizējos uzcenojumu ierobežojumus šādiem apgabaliem un to izmantošanu projektiem, kas saistīti ar Eiropas transporta tīkla pamattīklu. Lai nepieļautu dubultas maksas iekasēšanu no lietotājiem, uzcenojumiem vajadzētu būt stingrāk ierobežotiem ceļa posmos, kur piemēro maksu par satiksmes sastrēgumiem. Turklāt ir nepieciešams pielāgot maksimālo līmeni, kas piemērojams dažādās situācijās.
Grozījums Nr.    34 Direktīvas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a)  Attiecībā uz viegldarba transportlīdzekļiem ir svarīgi nodrošināt, lai šī direktīva nekavētu iedzīvotāju brīvu pārvietošanos. Būtu jāļauj dalībvalstīm ieviest atlaides un samazināt maksu gadījumos, kad ģeogrāfisku vai sociālu iemeslu dēļ autoceļu lietošanas maksas nesamērīgi ietekmē autoceļu lietotājus.
Grozījums Nr.    35 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18)  Lai varētu izmantot iespējamās sinerģijas starp esošajām maksas ceļu sistēmām un samazināt ekspluatācijas izmaksas, Komisijai būtu pilnvērtīgi jāiesaistās to dalībvalstu sadarbībā, kuras plāno ieviest kopīgas maksas ceļu sistēmas.	(18)  Lai varētu izmantot iespējamās sinerģijas starp esošajām maksas ceļu sistēmām un samazināt ekspluatācijas izmaksas, Komisijai būtu pilnvērtīgi jāiesaistās to dalībvalstu sadarbībā, kuras plāno ieviest kopīgas un sadarbspējīgas maksas ceļu sistēmas.
Grozījums Nr.    36 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19)  Ceļu maksas var mobilizēt resursus, kas sekmē augstas kvalitātes transporta infrastruktūras uzturēšanas un attīstīšanas finansēšanu. Tādēļ ir pareizi stimulēt dalībvalstis, lai tās atbilstoši izmanto ieņēmumus no ceļu maksām, un šai nolūkā prasīt, lai tās atbilstoši ziņo par šādu ieņēmumu izlietojumu. Tas jo īpaši palīdzēs apzināt iespējamās finansēšanas nepilnības un palielināt sabiedrības atbalstu ceļu maksas iekasēšanai.	(19)  Ceļu maksas mobilizē resursus, kas sekmē augstas kvalitātes transporta infrastruktūras un pakalpojumu uzturēšanas un attīstīšanas finansēšanu un alternatīvu satiksmes infrastruktūras projektu šķērsfinansēšanu. Tādēļ dalībvalstīm ir pareizi atbilstoši izmantot ieņēmumus no ceļu maksām, un šai nolūkā prasīt, lai tās atbilstoši ziņo par šādu ieņēmumu izlietojumu. Tādēļ ieņēmumi no infrastruktūras lietošanas maksām un maksas par ārējām izmaksām būtu jāiegulda transporta nozarē. Tas jo īpaši palīdzēs apzināt iespējamās finansēšanas nepilnības un palielināt sabiedrības atbalstu ceļu maksas iekasēšanai.
Grozījums Nr.    37 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21)  Jānodrošina, ka maksas par ārējām izmaksām arī turpmāk iespējami precīzi atbilst izmaksām, ko izraisa smagdarba transportlīdzekļu radītais gaisa piesārņojums un troksnis, nepadarot iekasēšanas sistēmu pārāk sarežģītu, lai varētu stimulēt degvielu visvairāk taupošu transportlīdzekļu izmantošanu, saglabāt šo stimulu efektivitāti un regulāri atjaunināt ceļu maksas diferenciāciju. Tālab būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai maksas par ārējām izmaksām standartvērtības varētu pielāgot zinātnes attīstībai, definēt kārtību, kādā infrastruktūras lietošanas maksa mainās, neietekmējot kopējos ieņēmumus, atkarībā no smagdarba transportlīdzekļu CO2 emisijām, un pielāgot tehnikas attīstībai kārtību, kādā mainās infrastruktūras lietošanas maksa attiecībā uz viegldarba transportlīdzekļiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Proti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, turklāt minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.	(21)  Jānodrošina, ka maksas par ārējām izmaksām arī turpmāk iespējami precīzi atbilst izmaksām, ko izraisa smagdarba transportlīdzekļu radītais gaisa piesārņojums un troksnis, nepadarot iekasēšanas sistēmu pārāk sarežģītu, lai varētu stimulēt degvielu visvairāk taupošu transportlīdzekļu izmantošanu, saglabāt šo stimulu efektivitāti un regulāri atjaunināt ceļu maksas diferenciāciju. Tālab būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai maksas par ārējām izmaksām minimālās vērtības varētu pielāgot zinātnes attīstībai, definēt kārtību, kādā infrastruktūras lietošanas maksa mainās, neietekmējot kopējos ieņēmumus, atkarībā no smagdarba transportlīdzekļu CO2 emisijām, un pielāgot tehnikas attīstībai kārtību, kādā mainās infrastruktūras lietošanas maksa attiecībā uz vieglajiem transportlīdzekļiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Proti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, turklāt minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Grozījums Nr.    38 Direktīvas priekšlikums 21.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21a)  Vēlākais divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija nāk klajā ar vispārēji piemērojamu, pārredzamu un precīzu sistēmu vides, sastrēgumu un veselības ārējo izmaksu internalizācijai, kas tiks izmantota, lai turpmāk aprēķinātu infrastruktūras lietošanas maksas. Šajā sakarībā Komisijai vajadzētu spēt ierosināt modeli, kam pievienota analīze par ārējo izmaksu internalizācijas ietekmi uz visiem transporta veidiem. Saistībā ar proporcionalitāti jāpanāk, ka, nosakot maksu par ārējām izmaksām, tiek ņemti vērā visi transporta veidi.
Grozījums Nr.    39 Direktīvas priekšlikums 21.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21b)   Pārredzamības nolūkā dalībvalstīm būtu ceļu lietotājiem jādara publiski pieejami rezultāti, kas iegūti, ieguldot līdzekļus, kas iegūti no infrastruktūras lietošanas maksām, maksām par ārējām izmaksām un par satiksmes sastrēgumiem. Tādēļ tām būtu jāatklāj ieguvumi, kas panākti, palielinot ceļu satiksmes drošību, mazinot ietekmi uz vidi un samazinot satiksmes sastrēgumus.
Grozījums Nr.    40 Direktīvas priekšlikums Virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 17. jūnija Direktīva 1999/62/EK par ceļu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem;	Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 17. jūnija Direktīva 1999/62/EK par ceļu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem atbilstoši nobrauktajam attālumam;
Grozījums Nr.    41 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums a)  jauna infrastruktūra vai jaunas infrastruktūras uzlabojumi, tostarp būtiski rekonstrukcijas darbi; a)  jauna infrastruktūra vai jaunas infrastruktūras uzlabojumi, tostarp būtiski rekonstrukcijas darbi vai alternatīva transporta infrastruktūra pārejai uz citiem transporta veidiem;
Grozījums Nr.    42 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 6)  “autoceļu nodeva” ir konkrēta summa, kas noteikta atkarībā no attāluma, kuru transportlīdzeklis nobraucis, izmantojot attiecīgo infrastruktūru, un no transportlīdzekļa veida; tās nomaksāšana piešķir tiesības transportlīdzeklim izmantot attiecīgo infrastruktūru, un tā sastāv no infrastruktūras lietošanas maksas un — attiecīgā gadījumā — no maksas par satiksmes sastrēgumiem vai maksas par ārējām izmaksām, vai no tām abām; 6)  ”autoceļu nodeva” ir konkrēta summa, kas noteikta atkarībā no attāluma, kuru transportlīdzeklis nobraucis, izmantojot attiecīgo infrastruktūru, un no transportlīdzekļa veida; tās nomaksāšana piešķir tiesības transportlīdzeklim izmantot attiecīgo infrastruktūru, un tā sastāv no vienas vai vairākām šādām maksām; infrastruktūras lietošanas maksa vai maksa par ārējām izmaksām.
Grozījums Nr.    43 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 11. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 11)  “satiksmes radīta gaisa piesārņojuma izmaksas” ir izmaksas par kaitējumu, ko transportlīdzekļa darbības laikā rada gaisā nonākušās daļiņas un ozona prekursori, piemēram, slāpekļa oksīds un gaistoši organiski savienojumi; 11)  “satiksmes radīta gaisa piesārņojuma izmaksas” ir izmaksas par kaitējumu cilvēku veselībai un videi, ko transportlīdzekļa darbības laikā rada gaisā nonākušās daļiņas un ozona prekursori, piemēram, slāpekļa oksīds un gaistoši organiski savienojumi;
Grozījums Nr.    44 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 12. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 12)  “satiksmes radīta trokšņa piesārņojuma izmaksas” ir izmaksas par kaitējumu, ko rada transportlīdzekļa darbības vai transportlīdzekļa un ceļa virsmas mijiedarbības troksnis; 12)  “satiksmes radīta trokšņa piesārņojuma izmaksas” ir izmaksas par kaitējumu cilvēku veselībai un videi, ko rada transportlīdzekļa darbības vai transportlīdzekļa un ceļa virsmas mijiedarbības troksnis;
Grozījums Nr.  45 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 15. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 15)  “transportlīdzeklis” ir mehānisks transportlīdzeklis ar četriem vai vairāk riteņiem vai kopā sakabināti transportlīdzekļi, kas paredzēti vai tiek izmantoti pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa autoceļiem; 15)  “transportlīdzeklis” ir mehānisks transportlīdzeklis ar diviem vai vairāk riteņiem vai kopā sakabināti transportlīdzekļi, kas paredzēti vai tiek izmantoti pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa autoceļiem;
Grozījums Nr.    46 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 18.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   18a)  “vieglais transportlīdzeklis”: viegldarba transportlīdzeklis, vieglais pasažieru automobilis vai motocikls;
Grozījums Nr.    47 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 19. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 19)  “viegldarba transportlīdzeklis” ir vieglais pasažieru automobilis, mikroautobuss vai vieglais kravas automobilis; 19)  “viegldarba transportlīdzeklis” ir mikroautobuss, vieglais kravas automobilis vai vieglais kravas automobilis, kas paredzēts kravu pārvadāšanai;
Grozījums Nr.    48 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 20.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   20a)  „vēsturisks transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis ar vēsturisku vērtību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/45/ES 3. panta 7. punkta nozīmē*   _______________   * Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/45/ES par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu (OV L 127, 29.4.2014., 51. lpp.).
Grozījums Nr.    49 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 22. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 22)  “vieglais kravas automobilis” ir transportlīdzeklis, kas paredzēts preču pārvadāšanai un kura maksimālā pieļaujamā masa nav lielāka par 3,5 tonnām; 22)  “vieglais kravas automobilis” ir transportlīdzeklis, kurš nav vieglais pasažieru automobilis un kura maksimālā pieļaujamā masa nav lielāka par 3,5 tonnām;
Grozījums Nr.    50 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 22.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   22a)  "kravu pārvadāšanai paredzēts vieglais kravas automobilis", ir transportlīdzeklis, kurš paredzēts kravu pārvadāšanai, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1071/2009*, un kura pieļaujamā maksimālā pilnā masa ir no 2,4 līdz 3,5 tonnām, un kura augstums ir lielāks par 2 metriem.   ______________   * Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).
Grozījums Nr.    51 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 22.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   22b) „bezemisiju darbība” ir transportlīdzekļa tāda darbība visā attiecīgajā autoceļu tīklā, kas pārbaudāmi nerada izplūdes gāzu emisijas;
Grozījums Nr.    52 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 23.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   23a)  "motocikls": divu riteņu transportlīdzeklis ar blakusvāģi vai bez tā, kā arī jebkādi L3e, L4e, L5e, L6e un L7e kategorijas tricikli un kvadricikli, kā minēts Regulā (ES) Nr. 168/2013;
Grozījums Nr.    53 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 27. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 27)  “koncesijas līgums” ir “būvdarbu publiskā iepirkuma līgums”, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES** 1. pantā; 27)  “koncesijas līgums” ir "koncesija", kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES 5. panta 1.punktā;   _______________   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr.    54 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 29. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 29)  “būtiski mainīta nodevu vai maksas iekasēšanas kārtība” ir autoceļu nodevu vai maksas iekasēšanas kārtība, kas mainīta tā, ka izmaksas vai ieņēmumi mainās par vismaz 5 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pēc tam, kad ir piemērota inflācijas korekcija, kuru mēra kā izmaiņas ES saskaņotajā patēriņa cenu indeksā (neiekļaujot enerģiju un neapstrādātu pārtiku), ko publicējusi Komisija (Eurostat). 29)  “būtiski mainīta nodevu vai maksas iekasēšanas kārtība” ir autoceļu nodevu vai maksas iekasēšanas kārtība, kas mainīta tā, ka izmaksas vai ieņēmumi mainās par vismaz 15 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pēc tam, kad ir piemērota inflācijas korekcija, kuru mēra kā izmaiņas ES saskaņotajā patēriņa cenu indeksā (neiekļaujot enerģiju un neapstrādātu pārtiku), ko publicējusi Komisija (Eurostat). Koncesijas līgumos par būtiskām neuzskata izmaiņas, kas atbilst Direktīvas 2014/23/ES 43. panta 1. un 2. punkta kritērijiem.
Pamatojums
Nevajadzētu lietot pārāk ierobežojošu būtiski mainītās kārtības definīciju, lai kompetentajām iestādēm neradītu pārmērīgas administratīvās izmaksas. Šā grozījuma mērķis ir atvieglināt nodevu iekasēšanas kārtības diferencēšanu, jo īpaši lai vieglāk būtu piemērot šīs direktīvas noteikumus un lai nebūtu tā, ka par visām iekasēšanas kārtības noteikumu izmaiņām ir jāziņo Komisijai. Turklāt šis grozījums ļaus labāk saskaņot būtiski mainītās kārtības definīciju ar Direktīvu 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.
Grozījums Nr.    55 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts (jauns) Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 29.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   29a)  "šķērsfinansēšana" ir rentablu, alternatīvu satiksmes infrastruktūras projektu finansēšana no ieņēmumiem, kas iegūti, pašreizējās satiksmes infrastruktūrās iekasējot autoceļu nodevas un infrastruktūras lietošanas maksas;
Grozījums Nr.    56 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 29.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   29b)  “dalībvalsts” ir visas dalībvalstu kompetentās iestādes neatkarīgi no tā, vai tās ir valsts centrālās iestādes federālās zemes iestādes vai citas teritoriālās iestādes, kurām to kompetences ietvaros jānodrošina, ka tiek ievēroti Savienības tiesību akti.
Grozījums Nr.    57 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums b)  infrastruktūras izmaksas vai infrastruktūras uzlabojumu izmaksas var ietvert jebkādus īpašus izdevumus saistībā ar infrastruktūru, kas paredzēti, lai samazinātu traucējumus, ko izraisa troksnis, vai lai uzlabotu satiksmes drošību, kā arī faktiskus maksājumus, ko veic infrastruktūras operators un kas atbilst vides jomā izvirzītiem objektīviem mērķiem, piemēram, aizsardzībai pret augsnes piesārņošanu. b)  infrastruktūras izmaksas vai infrastruktūras uzlabojumu izmaksas, tostarp izmaksas, kas radušās jaunu regulatīvu prasību dēļ, kas ir uzlabojumi, lai samazinātu traucējumus, ko izraisa troksnis, lai ieviestu inovatīvas tehnoloģijas vai lai uzlabotu satiksmes drošību, kā arī faktiskus maksājumus, ko veic infrastruktūras operators un kas atbilst vides jomā izvirzītiem objektīviem mērķiem, piemēram, aizsardzībai pret augsnes piesārņošanu.
Grozījums Nr.    58 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns) Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   2a)  6. panta 2. punktam pievieno jaunu ba) apakšpunktu:   “ba)  vēsturiskajiem transportlīdzekļiem;”
Grozījums Nr.    59 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 1999/62/EK 7. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 6.  Neskarot 9. punktu, no 2018. gada 1. janvāra dalībvalstis neievieš lietošanas maksas smagdarba transportlīdzekļiem. Lietošanas maksas, kas ieviestas pirms minētā datuma, var saglabāt līdz 2023. gada 31. decembrim. 6.  Neskarot 9. punktu, no [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] dalībvalstis neievieš lietošanas maksas smagdarba transportlīdzekļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai. Lietošanas maksas, kas ieviestas pirms minētās dienas, var saglabāt līdz 2022. gada 31. decembrim, un tās no 2023. gada 1. janvāra aizstāj ar infrastruktūras lietošanas maksām autoceļu tīklā, uz kuru attiecas šī direktīva.
Grozījums Nr.    60 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 1999/62/EK 7. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 7.  No [šīs direktīvas spēkā stāšanās datums] dalībvalstis neievieš lietošanas maksas viegldarba transportlīdzekļiem. Lietošanas maksas, kas ieviestas pirms minētā datuma, pakāpeniski atceļ līdz 2027. gada 31. decembrim. 7.  No [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] dalībvalstis neievieš lietošanas maksas vieglajiem transportlīdzekļiem. Lietošanas maksas, kas ieviestas pirms minētās dienas, var saglabāt līdz 2025. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr.    61 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 1999/62/EK 7. pants – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 9.  No 2020. gada 1. janvāra autoceļu nodevas un lietošanas maksas, ko piemēro smagdarba transportlīdzekļiem, piemēro visiem smagdarba transportlīdzekļiem. 9.  No 2020. gada 1. janvāra autoceļu nodevas un lietošanas maksas, ko piemēro smagdarba transportlīdzekļiem, piemēro visiem smagdarba transportlīdzekļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai.
Grozījums Nr.    62 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 1999/62/EK 7. pants – 10. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 10.  Autoceļu nodevas un lietošanas maksas, ko piemēro smagdarba transportlīdzekļiem, no vienas puses, un viegldarba transportlīdzekļiem, no otras puses, var ieviest vai saglabāt savstarpēji neatkarīgi. 10.  Līdz 2022. gada 31. decembrim autoceļu nodevas un lietošanas maksas, ko piemēro smagdarba transportlīdzekļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, no vienas puses, un viegldarba transportlīdzekļiem, kuri nav vieglie kravas automobiļi, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, no otras puses, var ieviest vai saglabāt savstarpēji neatkarīgi.
Grozījums Nr.    63 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.a pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Piemērojot lietošanas maksas vieglajiem pasažieru automobiļiem, infrastruktūras lietošanu dara pieejamu vismaz uz šādiem laikposmiem 10 dienas, mēnesis vai divi mēneši, vai abi, un gads. Divu mēnešu likme nav lielāka par 30 % no gada likmes, mēneša likme nav lielāka par 18 % no gada likmes un 10 dienu likme nav lielāka par 8 % no gada likmes. Piemērojot lietošanas maksas vieglajiem pasažieru automobiļiem, infrastruktūras lietošanu dara pieejamu vismaz uz šādiem laikposmiem diena, nedēļa, 10 dienas, mēnesis vai divi mēneši, vai abi, un gads. Divu mēnešu likme nav lielāka par 30 % no gada likmes, mēneša likme nav lielāka par 18 % no gada likmes un 10 dienu, nedēļas un dienas likme nav lielāka par 8 % no gada likmes.
Grozījums Nr.    64 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.a pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4.  Attiecībā uz mikroautobusiem un vieglajiem kravas automobiļiem dalībvalstīm jāievēro 2. vai 3. punkta noteikumi. Tomēr attiecībā uz mikroautobusiem un vieglajiem kravas automobiļiem dalībvalstis nosaka augstāku lietošanas maksu nekā attiecībā uz vieglajiem pasažieru automobiļiem, vēlākais, no 2024. gada 1. janvāra.”; 4.  Attiecībā uz mikroautobusiem, vieglajiem kravas automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, dalībvalstīm jāievēro 2. vai 3. punkta noteikumi. Tomēr attiecībā uz mikroautobusiem, vieglajiem kravas automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, dalībvalstis nosaka augstāku lietošanas maksu nekā attiecībā uz vieglajiem pasažieru automobiļiem, vēlākais, no 2024. gada 1. janvāra.
Grozījums Nr.    65 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.a pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   4.a  Lai ievērotu lietošanas maksas proporcionalitātes principu, var ņemt vērā to pārvadājumu konkrētās īpatnības, kuri tiek sākti dalībvalstī ES perifērijā.
Grozījums Nr.    66 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns) Direktīva 1999/62/EK 7.b pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (4a)  7.b pantu papildina ar šādu 2.a punktu:   “2.a  Autoceļu posmos, kuros tiek piemērota infrastruktūras lietošanas maksa, ir vajadzīgā infrastruktūra, lai garantētu satiksmes drošību visiem lietotājiem, un var būt drošas stāvvietas visos laikapstākļos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../..., ar ko groza Regulu (EK) Nr. 561/2006 attiecībā uz minimālajām prasībām par maksimālajiem ikdienas un iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laikiem, minimālajiem pārtraukumiem un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem un ar ko Regulu (ES) Nr. 165/2014 groza attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu palīdzību (2017/0122(COD)).”
Pamatojums
Autoceļu tīkliem, uz kuriem attiecas infrastruktūras lietošanas maksa, būtu jāļauj autotransporta uzņēmumiem pilnībā izpildīt pienākumus, kas noteikti regulā par transportlīdzekļa vadīšanas laikposmiem un atpūtas laikposmiem, kā arī nodrošināt augstu ceļu satiksmes drošības līmeni visiem lietotājiem.
Grozījums Nr.    67 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.c pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1.  Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest maksu par ārējām izmaksām saistībā ar satiksmes radīta gaisa piesārņojuma vai trokšņa piesārņojuma, vai to abu izmaksām. 1.  Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest maksu par ārējām izmaksām saistībā ar satiksmes radīta gaisa piesārņojuma vai trokšņa piesārņojuma, vai to abu izmaksām.   Maksu par ārējām izmaksām var ieviest vai saglabāt ceļu tīkla posmos, uz kuriem neattiecas maksa par infrastruktūras izmantošanu. Attiecībā uz smagdarba transportlīdzekļiem maksas par ārējām izmaksām diferencē un nosaka saskaņā ar IIIa pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām un metodēm, kā arī ievērojot IIIb pielikumā noteiktās standartvērtības. Maksas par ārējām izmaksām saistībā ar satiksmes radīta gaisa piesārņojumu vai trokšņa piesārņojumu diferencē un nosaka saskaņā ar IIIa pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām un metodēm, kā arī tās atbilst vismaz IIIb pielikumā noteiktajām minimālajām vērtībām.
Grozījums Nr.    68 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.c pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5.  No 2021. gada 1. janvāra dalībvalstis, kas iekasē autoceļu nodevas, smagdarba transportlīdzekļiem piemēro maksas par ārējām izmaksām vismaz tajā 7. panta 1. punktā minētā tīkla daļā, kur smagdarba transportlīdzekļu radītais kaitējums videi ir lielāks par smagdarba transportlīdzekļu radīto vidējo kaitējumu videi, ko nosaka saskaņā ar IIIa pielikumā minētajām attiecīgajām ziņošanas prasībām.”; 5.  No 2021. gada 1. janvāra dalībvalstis, kas iekasē autoceļu nodevas, piemēro maksu par ārējām izmaksām saistībā ar satiksmes radīto gaisa un trokšņa piesārņojumu smagdarba transportlīdzekļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, visās 7. panta 1. punktā minētā tīkla daļās, uz ko attiecas maksa par infrastruktūras izmantošanu.”;
Grozījums Nr.    69 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.c pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   5.a  No 2026. gada 1. janvāra maksu par ārējām izmaksām, kuru nosaka ikvienam ceļu tīkla posmam, kas minēts 7. panta 1. punktā, piemēro nediskriminējošā veidā visām transportlīdzekļu kategorijām.
Grozījums Nr.    70 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.c pants – 5.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   5.b  Dalībvalstis var piemērot izņēmumus, kas ļauj diferencēt maksas likmi par ārējām izmaksām vēsturiskiem transportlīdzekļiem.
Grozījums Nr.    71 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 6. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.da pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   1.a  Maksu par satiksmes sastrēgumiem var ieviest vai saglabāt neatkarīgi no maksas par infrastruktūras izmantošanu.
Grozījums Nr.    72 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 6. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.da pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3.  Maksu par satiksmes sastrēgumiem, ko nosaka kādam ceļu tīkla posmam, piemēro nediskriminējošā veidā visām transportlīdzekļu kategorijām saskaņā ar standartizētiem ekvivalences koeficientiem, kas noteikti V pielikumā. 3.  Maksu par satiksmes sastrēgumiem, ko nosaka kādam ceļu tīkla posmam, piemēro nediskriminējošā veidā visām transportlīdzekļu kategorijām saskaņā ar standartizētiem ekvivalences koeficientiem, kas noteikti V pielikumā. Tomēr dalībvalstis sabiedriskā transporta izmantošanas veicināšanai un sociāli ekonomiskās attīstības un teritoriālās kohēzijas nolūkā var nolemt atbrīvot autobusus un tālsatiksmes autobusus.
Grozījums Nr.    73 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 6. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.da pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4.  Maksa par satiksmes sastrēgumiem atbilst izmaksām, ko transportlīdzeklis rada citiem ceļa lietotājiem un — netiešā veidā — visai sabiedrībai, bet tā nedrīkst pārsniegt maksimālo līmeni, kas noteikts VI pielikumā. 4.  Maksa par satiksmes sastrēgumiem nevienam autoceļa veidam nav mazāka par līmeni, kas noteikts VI pielikumā.
Grozījums Nr.    74 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 6. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.da pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5.  Dalībvalstis izstrādā atbilstošus mehānismus maksas par satiksmes sastrēgumiem ietekmes uzraudzībai un tās līmeņa pārskatīšanai. Dalībvalstis regulāri, vismaz ik pēc trim gadiem, pārskata šīs maksas līmeni, lai nodrošinātu, ka tā nepārsniedz satiksmes sastrēgumu izmaksas, kas rodas konkrētajā dalībvalstī, un ka to iekasē tajos ceļa posmos, kur ir noteikta maksa par satiksmes sastrēgumiem.”; 5.  Dalībvalstis izstrādā atbilstošus mehānismus maksas par satiksmes sastrēgumiem ietekmes uzraudzībai un tās līmeņa pārskatīšanai. Dalībvalstis katru gadu pārskata šīs maksas līmeni, lai nodrošinātu, ka tā nepārsniedz satiksmes sastrēgumu izmaksas, kas rodas konkrētajā dalībvalstī, un ka to iekasē tajos ceļa posmos, kur ir noteikta maksa par satiksmes sastrēgumiem.;
Grozījums Nr.    75 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.f pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums a)  ieņēmumus, ko gūst no uzcenojuma, iegulda tādas transporta infrastruktūras būvniecības finansēšanā, kas ietilpst saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 III nodaļas noteikumiem identificētā pamattīklā un tieši sekmē satiksmes sastrēgumu vai videi radīta kaitējuma mazināšanos un atrodas tajā pašā transporta koridorā, kur ir ceļa posms, kuram piemēro uzcenojumu; a)  ieņēmumus, ko gūst no uzcenojuma, iegulda tādas transporta infrastruktūras būvniecības vai transporta pakalpojumu finansēšanā, kas atrodas tajā pašā transporta koridorā, kurā ir ceļa posms, kam piemēro uzcenojumu;
Grozījums Nr.    76 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.f pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums b)  uzcenojums nav lielāks par 15 % no vidējās svērtās infrastruktūras lietošanas maksas, ko aprēķina saskaņā ar 7.b panta 1. punktu un 7.e pantu, izņemot gadījumus, kad gūtos ieņēmumus iegulda pamattīkla transporta koridoru pārrobežu posmos, un tad šis uzcenojums nedrīkst būt lielāks par 25 %; b)  uzcenojums nav lielāks par 15 % no vidējās svērtās infrastruktūras lietošanas maksas, ko aprēķina saskaņā ar 7.b panta 1. punktu un 7.e pantu, izņemot kalnu reģionos, kur ir augstākas infrastruktūras izmaksas, kā arī lielāks klimatam un videi radītais kaitējums, un tad šis uzcenojums nedrīkst būt lielāks par 50 %;
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir vienkāršot noteikumus, ar ko ievieš kārtību vienotas 25 % uzcenojuma likmes ieviešanai neatkarīgi no ieņēmumu novirzīšanas.
Grozījums Nr.    77 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.f pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums d)  pirms uzcenojuma piemērošanas Komisijai iesniedz aprakstu par konkrēto uzcenojuma piemērošanas vietu un pierādījumu par lēmumu finansēt a) apakšpunktā minēto pamattīkla transporta koridoru būvniecību; d)  pirms uzcenojuma piemērošanas Komisijai iesniedz aprakstu par konkrēto uzcenojuma piemērošanas vietu un pierādījumu par lēmumu finansēt a) apakšpunktā minētās transporta infrastruktūras būvniecību vai transporta pakalpojumus;
Grozījums Nr.    78 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.f pants – 1.a punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1.a  Jaunu pārrobežu projektu gadījumā uzcenojumus var piemērot tikai tad, ja tam piekrīt visas šādā projektā iesaistītās dalībvalstis. svītrots
Pamatojums
Grozījums ar mērķi vienkāršot tiesisko regulējumu, kas reglamentē uzcenojuma ieviešanas kārtību pašreizējām autoceļu nodevām.
Grozījums Nr.    79 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.f pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3.  Saņemot vajadzīgo informāciju no dalībvalsts, kas paredzējusi piemērot uzcenojumu, Komisija šo informāciju dara pieejamu 9.c pantā minētās komitejas locekļiem. Ja Komisija uzskata, ka plānotais uzcenojums neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, vai uzskata, ka plānotais uzcenojums ļoti negatīvi ietekmēs nomaļu reģionu ekonomisko attīstību, tā var, pieņemot īstenošanas aktus, noraidīt attiecīgās dalībvalsts iesniegtās plānotās maksas vai lūgt to grozījumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 9.c panta 2. punktā. 3.  Saņemot vajadzīgo informāciju no dalībvalsts, kas paredzējusi piemērot uzcenojumu, Komisija šo informāciju dara pieejamu 9.c pantā minētās komitejas locekļiem. Ja Komisija uzskata, ka plānotais uzcenojums neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, vai uzskata, ka plānotais uzcenojums ļoti negatīvi ietekmēs nomaļu reģionu ekonomisko attīstību, tā var, pieņemot īstenošanas aktus, noraidīt attiecīgās dalībvalsts iesniegtās plānotās maksas vai lūgt to grozījumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 9.c panta 2. punktā. Ja piemēro 7.e panta 3. punktā minētās ceļa nodevu iekasēšanas sistēmas, uzcenojumu neuzskata par būtisku izmaiņu šīs direktīvas izpratnē.
Grozījums Nr.    80 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.f pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4.  Uzcenojuma summu atskaita no maksas par ārējām izmaksām, ko aprēķina saskaņā ar 7.c pantu, izņemot attiecībā uz transportlīdzekļiem ar EURO 0, I un II emisiju klasi no 2011. gada 15. oktobra, ar III un IV emisiju klasi no 2015. gada 1. janvāra, ar V emisiju klasi no 2019. gada 1. janvāra un ar VI emisiju klasi no 2023. gada janvāra un turpmāk. Visus ieņēmumus, kas gūti, vienlaikus piemērojot uzcenojumu un maksu par ārējām izmaksām, iegulda tādu pamattīkla transporta koridoru būvniecības finansēšanā, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1316/2013 I pielikuma I daļā. svītrots
Grozījums Nr.    81 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.g pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums d)  visintensīvākās satiksmes laiks, kad satiksmes sastrēgumu mazināšanai iekasē lielāku infrastruktūras lietošanas maksu, nav ilgāks par piecām stundām dienā; d)  visintensīvākās satiksmes laiks, kad satiksmes sastrēgumu mazināšanai iekasē lielāku infrastruktūras lietošanas maksu, nav ilgāks par piecām stundām dienā vai par to stundu skaitu, kurās sastrēgumu līmenis pārsniedz 100 % infrastruktūras spēju;
Grozījums Nr.    82 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.g pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3.  Ja pārbaudes gadījumā transportlīdzekļa vadītājs vai attiecīgā gadījumā pārvadātājs nevar uzrādīt transportlīdzekļa dokumentus, kas vajadzīgi, lai 2. punkta nolūkos noskaidrotu transportlīdzekļa emisiju klasi, dalībvalstis var piemērot maksimālās pieļaujamās autoceļu nodevas. 3.  Ja transportlīdzekļa vadītājs vai attiecīgā gadījumā pārvadātājs neveic maksājumus, izmantojot ceļa nodevu iekasēšanas sistēmu vai pārbaudes gadījumā nevar uzrādīt transportlīdzekļa dokumentus vai arī tā transportlīdzeklī neatrodas ceļu nodevas iekasētāja apstiprināta iekārta, kas vajadzīgi, lai 2. punkta nolūkos noskaidrotu transportlīdzekļa emisiju klasi, dalībvalstis var piemērot maksimālās pieļaujamās autoceļu nodevas.
Grozījums Nr.    83 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.g pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4.  Viena gada laikā pēc tam, kad Komisija oficiāli ir publicējusi CO2 emisiju datus saskaņā ar Regulu (ES) ../..*****, Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 9.e pantu, lai noteiktu CO2 emisiju standartvērtības, kā arī pienācīgi iedalītu kategorijās attiecīgos smagdarba transportlīdzekļus. 4.  Viena gada laikā pēc tam, kad Komisija oficiāli ir publicējusi CO2 emisiju datus saskaņā ar Regulu (ES) ../..*****, Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 9.e pantu, lai noteiktu CO2 emisiju standartvērtības, kā arī pienācīgi iedalītu kategorijās attiecīgos smagdarba transportlīdzekļus, ņemot vērā emisiju ierobežošanas tehnoloģijas.
Grozījums Nr.    84 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.g pants – 4. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Viena gada laikā pēc šā deleģētā akta stāšanās spēkā dalībvalstis diferencē infrastruktūras lietošanas maksu, ņemot vērā CO2 emisiju standartvērtības un attiecīgās transportlīdzekļu kategorijas. Maksas diferencē tā, lai neviena maksa par infrastruktūras lietošanu nepārsniegtu 100 % papildus tai pašai maksai par tādiem pašiem transportlīdzekļiem ar zemāko, bet ne nulles līmeņa CO2 emisiju apjomu. Bezemisiju transportlīdzekļiem infrastruktūras lietošanas maksu samazina par 75 % salīdzinājumā ar augstāko likmi. Viena gada laikā pēc šā deleģētā akta stāšanās spēkā dalībvalstis diferencē infrastruktūras lietošanas maksu, ņemot vērā CO2 emisiju standartvērtības un attiecīgās transportlīdzekļu kategorijas.
Grozījums Nr.    85 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.g pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   4.a  No... [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] bezemisiju transportlīdzekļiem infrastruktūras lietošanas maksu samazina par 50 % salīdzinājumā ar zemāko likmi. . Transportlīdzekļu bezemisiju lietojumam piemēro tādu pašu samazinājumu, ja vien šāds lietojums ir pierādāms.
Grozījums Nr.    86 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.g pants – 4.b daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   Komisija novērtējuma ziņojumu par bezemisiju transportlīdzekļu tirgus daļu un bezemisiju lietojumu sagatavo līdz ... [OV: lūdzu, ievietojiet datumu: pieci gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dienas]. Komisija ir pilnvarota vajadzības gadījumā pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.e pantu, lai pārrēķinātu bezemisiju transportlīdzekļiem piemērojamo atlaidi no infrastruktūras lietošanas maksas zemākās likmes.
Grozījums Nr.    87 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 8. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.ga pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1.  Attiecībā uz viegldarba transportlīdzekļiem dalībvalstis līdz 2021. gada 31. decembrim var diferencēt autoceļu nodevas un lietošanas maksas atkarībā no transportlīdzekļa ietekmes uz vidi. 1.  Attiecībā uz vieglajiem transportlīdzekļiem dalībvalstis līdz 2021. gada 31. decembrim var diferencēt autoceļu nodevas un lietošanas maksas atkarībā no transportlīdzekļa ietekmes uz vidi.
Grozījums Nr.    88 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 8. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.ga pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   2.a  Dalībvalstis var ņemt vērā transportlīdzekļa ekoloģiskā raksturlieluma uzlabošanu, kas saistīts ar tā pārveidi alternatīvu degvielu izmantošanai. Pastāvīgam abonementam vai jebkādam citam autoceļu nodevu iekasēšanas sistēmas operatora apstiprinātam mehānismam būtu jāļauj lietotājiem gūt labumu no diferencētām nodevām, kas sniedz priekšrocības par uzlabotiem transportlīdzekļa ekoloģiskajiem raksturlielumiem pēc tā pārveides.
Grozījums Nr.    89 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 8. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.ga pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3.  Ja pārbaudes gadījumā transportlīdzekļa vadītājs vai attiecīgā gadījumā pārvadātājs nevar uzrādīt transportlīdzekļa dokumentus, kas vajadzīgi, lai noskaidrotu transportlīdzekļa emisiju līmeni (atbilstības apliecību), saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) ../..******, dalībvalstis var piemērot maksimālās pieļaujamās autoceļu nodevas vai gada lietošanas maksas. 3.  Ja pārbaudes gadījumā transportlīdzekļa vadītājs vai attiecīgā gadījumā pārvadātājs nav abonementa īpašnieks vai nav apņēmies ievērot kādu citu operatora apstiprinātu kārtību, vai nevar uzrādīt transportlīdzekļa dokumentus, kas vajadzīgi, lai noskaidrotu transportlīdzekļa emisiju līmeni (atbilstības apliecību), saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) ../..******, dalībvalstis var piemērot maksimālās pieļaujamās autoceļu nodevas vai gada lietošanas maksas. Pēc attiecīgo dokumentu, kas apliecina transportlīdzekļa emisiju līmeņus, iesniegšanas tiek atmaksāta starpība starp piemērojamo ceļu nodevu vai lietošanas maksu un attiecīgo nodevu vai maksu par konkrēto transportlīdzekli.
Grozījums Nr.    90 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 8. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.ga pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   3.a  Dalībvalstis var pieņemt izņēmuma pasākumus, lai piemērotu maksas vēsturiskiem transportlīdzekļiem.
Grozījums Nr.    91 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 8. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.ga pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4.  Saskaņā ar 9.e pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza VII pielikumu, lai pielikumā noteikto kārtību pielāgotu tehnikas attīstībai. 4.  Saskaņā ar 9.e pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza VII pielikumu, lai pielikumā noteikto kārtību pielāgotu tehnikas attīstībai un ņemtu vērā sastāvdaļu nozīmi gan ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, gan transporta dekarbonizācijā.
Grozījums Nr.    92 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – aa apakšpunkts (jauns) Direktīva 1999/62/EK 7.h pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 3. ievilkums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   aa)  Direktīvas 7.h panta 1. punkta a) apakšpunktam pievieno šādu ievilkumu:   ″– precīzu informāciju par to, kāda ir lietošanas maksu un autoceļu nodevu maksāšanai paredzētā transportlīdzekļos uzstādītā aprīkojuma savstarpējā izmantojamība; šajā informācijā ir norādīti iemesli, kāpēc citu transportlīdzekļos uzstādāmu aprīkojumu, kas tiek izmantots citās ES dalībvalstīs, lietotāji nevar izmantot saskaņā ar šo autoceļu nodevu iekasēšanas kārtību″.
Grozījums Nr.    93 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – aa apakšpunkts (jauns) Direktīva 1999/62/EK 7.h pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   aa)  iekļauj šādu punktu:   “1.a  Līgumiskā sistēma, kas reglamentē attiecības starp koncedentu un koncesionāru, ir paredzēta, lai varētu pielāgot koncesijas līgumu izmaiņām Savienības tiesiskajā regulējumā vai valsts tiesiskajā regulējumā saistībā ar pienākumiem, kas noteikti šīs direktīvas 7.c, 7.da, 7.g un 7.ga pantā."
Grozījums Nr.    94 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 10. punkts – -a apakšpunkts (jauns) Direktīva 1999/62/EK 7.i pants – 2. punkts – ievaddaļa
Spēkā esošais teksts Grozījums   -a)  panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu 2.  Dalībvalstis var paredzēt infrastruktūras lietošanas maksas atlaides un samazinājumus ar nosacījumu, ka: 2.  Attiecībā uz smagdarba transportlīdzekļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, dalībvalstis var paredzēt infrastruktūras lietošanas maksas atlaides un samazinājumus ar nosacījumu, ka:
Grozījums Nr.    95 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 10. punkts – a apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK 7.i pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums c)  šādas atlaides vai samazinājumi nav lielāki par 13 % no infrastruktūras lietošanas maksas, ko maksā tādi paši transportlīdzekļi, kuri nevar pretendēt uz atlaidēm vai samazinātu maksu. c)  šādas atlaides vai samazinājumi nav lielāki par 20 % no infrastruktūras lietošanas maksas, ko maksā tādi paši transportlīdzekļi, kuri nevar pretendēt uz atlaidēm vai samazinātu maksu, un vietējiem un/vai parastiem pārvadājumiem paredzēti transportlīdzekļi vai abi.;
Grozījums Nr.    96 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 10. punkts – aa apakšpunkts (jauns) Direktīva 1999/62/EK 7.i pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   aa)  pēc 2. punkta iekļauj šādu punktu:   2.a  Attiecībā uz vieglajiem transportlīdzekļiem, jo īpaši attiecībā uz regulāriem lietotājiem izkliedētās zonās un pilsētu nomalēs, dalībvalstis var paredzēt infrastruktūras lietošanas maksas atlaides un samazinājumus ar nosacījumu, ka:   a)  to rezultātā iegūtā maksas struktūra ir samērīga, publiskota un lietotājiem pieejama ar vienādiem nosacījumiem un tā nerada situāciju, kad papildu izmaksas augstāku autoceļa nodevu formā tiek novirzītas uz citiem lietotājiem;   b)  šādas atlaides un samazinājumi sekmē:   i) sociālo kohēziju; un/vai   ii)  mobilitātes nodrošināšanu attālos vai nomaļos reģionos vai abos;
Grozījums Nr.    97 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 10. punkts – ab apakšpunkts (jauns) Direktīva 1999/62/EK 7.i pants – 2.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ab)  pēc 2. punkta iekļauj šādu punktu:   2.b  Dalībvalstis vai kompetentās iestādes var ieviest vienotas likmes atbrīvojuma piešķiršanu par nobrauktajiem kilometriem noteiktā ceļa posmā, ņemot vērā nomaļo reģionu mobilitātes tendences un ekonomiskās intereses, ar nosacījumu, ka rezultātā iegūtā maksas struktūra ir samērīga, publiskota un lietotājiem pieejama ar vienādiem nosacījumiem un tā nerada situāciju, kad papildu izmaksas augstāku autoceļa nodevu formā tiek novirzītas uz citiem lietotājiem;
Grozījums Nr.    98 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 10. punkts – b apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK 7.i pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3.  Ievērojot 7.g panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētos nosacījumus, attiecībā uz īpašiem Eiropas nozīmes projektiem, kas norādīti Regulas (ES) Nr. 1315/2013 I pielikumā, autoceļu nodevu likmēm var piemērot citādu diferenciāciju, lai šiem projektiem nodrošinātu komerciālu dzīvotspēju, ja ar tiem tieši konkurē citi transporta veidi. Tā rezultātā iegūtā maksas struktūra ir lineāra, samērīga, publiskota un visiem lietotājiem pieejama ar vienādiem nosacījumiem un nerada situāciju, kad papildu izmaksas augstāku autoceļu nodevu veidā tiek novirzītas citiem lietotājiem.; 3.  Ievērojot 7.g panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētos nosacījumus, attiecībā uz īpašiem Eiropas nozīmes projektiem, kas norādīti Regulas (ES) Nr. 1315/2013 I pielikumā, autoceļu nodevu likmēm var piemērot citādu diferenciāciju, lai šiem projektiem nodrošinātu komerciālu dzīvotspēju, ja ar tiem tieši konkurē citi transporta veidi. Tā rezultātā iegūtā maksas struktūra ir publiskota un visiem lietotājiem pieejama ar vienādiem nosacījumiem;
Grozījums Nr.    99 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 10. punkts – ba apakšpunkts (jauns) Direktīva 1999/62/EK 7.i pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ba)  pēc 3. punkta iekļauj šādu punktu:   “3.a  Lai līdz minimumam samazinātu sociālekonomisko ietekmi, kalnu apgabalos un nomaļos reģionos dalībvalstis vai kompetentās iestādes var diferencēt autoceļu nodevas smagajiem transportlīdzekļiem atkarībā no transportlīdzekļu nobrauktā attāluma, ja:   a)  nosakot diferenciāciju atkarībā no nobrauktā attāluma, tiek ņemtas vērā īsu un garu braucienu atšķirības, jo īpaši pieejamās iespējas satiksmi novirzīt uz citiem transporta veidiem;   b)  diferenciāciju piemēro nediskriminējošā veidā;   c)  tehniskais aprīkojums ļauj noteikt transportlīdzekļa ieceļošanas un izceļošanas punktus pāri valstu robežām.”
Grozījums Nr.    100 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 11. punkts – a apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK 7.j pants – 1. punkts – otrais teikums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Lai to nodrošinātu, dalībvalstis sadarbojas, izstrādājot metodes, kā ceļa lietotāji vismaz lielākajās tirdzniecības vietās var samaksāt autoceļu nodevas un lietošanas maksas 24 stundas diennaktī, izmantojot parastus maksāšanas līdzekļus, gan dalībvalstīs, kur minētās nodevas un maksas tiek piemērotas, gan ārpus tām.”; Lai to nodrošinātu, dalībvalstis sadarbojas, izstrādājot metodes, kā ceļa lietotāji uz robežas vai jebkurā citā tirdzniecības vietā vismaz lielākajās tirdzniecības vietās var samaksāt autoceļu nodevas un lietošanas maksas 24 stundas diennaktī ar iespēju saņemt kvīti, izmantojot parastus, tostarp elektroniskus, maksāšanas līdzekļus, gan dalībvalstīs, kur minētās nodevas un maksas tiek piemērotas, gan ārpus tām.”;
Grozījums Nr.    101 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 11. punkts – b apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK 7.j pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3.  Ja dalībvalsts transportlīdzeklim piemēro autoceļu nodevu, tad šīs nodevas kopsummu, infrastruktūras lietošanas maksas summu, summu maksai par ārējām izmaksām un summu maksai par satiksmes sastrēgumiem (ja piemēro) norāda kvītī, ko izsniedz ceļa lietotājam, ja iespējams, elektroniski. 3.  Ja dalībvalsts transportlīdzeklim piemēro autoceļu nodevu, tad šīs nodevas kopsummu, infrastruktūras lietošanas maksas summu, summu maksai par ārējām izmaksām un summu maksai par satiksmes sastrēgumiem (ja piemēro) pēc pieprasījuma norāda kvītī, ko izsniedz ceļa lietotājam, ja iespējams, elektroniski.
Grozījums Nr.    102 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 12. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.k pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, šī direktīva neierobežo dalībvalstu, kuras ievieš autoceļu nodevu sistēmu, rīcības brīvību paredzēt attiecīgas kompensācijas.”; Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, šī direktīva neierobežo dalībvalstu, kuras ievieš autoceļu nodevu sistēmu, rīcības brīvību paredzēt attiecīgas kompensācijas, ja tās nerada traucējumu un kaitējumu vietējiem vai parastajiem pārvadātājiem vai abiem;
Grozījums Nr.    103 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 13.a punkts (jauns) Direktīva 1999/62/EK 8.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (13a)  Iekļauj šādu 8.a pantu:   8.a pants   Uzraudzība un ziņošana   1.  Katra dalībvalsts izraugās neatkarīgu infrastruktūras lietošanas maksas uzraudzības iestādi, kura ir atbildīga par to, lai tiktu ievērotas šīs direktīvas prasības.   2.  Uzraudzības iestāde veic ekonomisku un finanšu uzraudzību pār koncesiju līgumiem, lai jo īpaši nodrošinātu 7.b panta noteikumu ievērošanu.   3.  Dalībvalstis paziņo Komisijai par uzraudzības iestādes izraudzīšanos.
Grozījums Nr.    104 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 14. punkts – -a apakšpunkts (jauns) Direktīva 1999/62/EK 9. pants – 2. punkts – ievaddaļa
Spēkā esošais teksts Grozījums   -a)  Direktīvas 9. panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu: 2.  Dalībvalstis nosaka šīs direktīvas radīto ieņēmumu izmantojumu. Lai varētu attīstīt visu autoceļu tīklu kopumā, no infrastruktūras lietošanas maksām un maksas par ārējām izmaksām iegūtos ieņēmumus vai finanšu izteiksmē tiem līdzīgu ieņēmumu summas būtu jāizmanto transporta nozarē, lai optimizētu visu transporta sistēmu. Jo īpaši ieņēmumus, ko gūst no maksas par ārējām izmaksām, vai finanšu izteiksmē tiem līdzīgu ieņēmumu summas būtu jāizmanto, lai transportu padarītu ilgtspējīgāku, tostarp veiktu vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem: “2.  Lai varētu attīstīt visu autoceļu tīklu kopumā, no infrastruktūras lietošanas maksām un maksas par ārējām izmaksām iegūtos ieņēmumus vai finanšu izteiksmē tiem līdzīgu ieņēmumu summas izmanto, lai nodrošinātu ceļu uzturēšanu un apsaimniekošanu un lai optimizētu visu transporta sistēmu. Jo īpaši ieņēmumus, ko gūst no maksas par ārējām izmaksām, vai finanšu izteiksmē tiem līdzīgu ieņēmumu summas izmanto, lai transportu padarītu ilgtspējīgāku, tostarp veiktu vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:
Grozījums Nr.    105 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 14. punkts – -aa apakšpunkts (jauns) Direktīva 1999/62/EK 9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   -aa)  panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu: b)  rašanās vietā mazinātu autotransporta radīto piesārņojumu; “b)  mazinātu autotransporta radīto gaisa piesārņojumu un trokšņa piesārņojumu;”
Grozījums Nr.    106 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 14. punkts – -ab apakšpunkts (jauns) Direktīva 1999/62/EK 9. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   -ab)  panta 2. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:   “ba)  finansētu kolektīvus un ilgtspējīgus transporta veidus;"
Grozījums Nr.    107 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 14. punkts – -ac apakšpunkts (jauns) Direktīva 1999/62/EK 9. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   -ac)  panta 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu: e)  transporta lietotājiem attīstītu alternatīvu infrastruktūru un/vai palielinātu esošo jaudu; “e)  izstrādātu alternatīvas degvielas infrastruktūras saskaņā ar Direktīvu 2014/94/ES un alternatīvu pakalpojumu transporta lietotājiem un/vai palielinātu esošo jaudu;”
Grozījums Nr.    108 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 14. punkts – -ad apakšpunkts (jauns) Direktīva 1999/62/EK 9. pants – 2. punkts – f apakšpunkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   -ad)  panta 2. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu: f)  atbalstītu Eiropas transporta tīklu; “f)  atbalstītu Eiropas transporta tīklu un likvidētu ceļa vietas, kur caurlaides spēja nav pietiekama;”
Grozījums Nr.    109 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 14. punkts – -ae apakšpunkts (jauns) Direktīva 1999/62/EK 9. pants – 2. punkts – h apakšpunkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   -ae)  panta 2. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu: h)  uzlabotu ceļu satiksmes drošību; un “h)  uzlabotu ceļu satiksmes drošību un drošu ceļu infrastruktūru; un”
Grozījums Nr.    110 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 14. punkts – -af apakšpunkts (jauns) Direktīva 1999/62/EK 9. pants – 2. punkts – i apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   -af)  panta 2. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu: i)  nodrošinātu drošas stāvvietas. “i)  nodrošinātu drošas un apsargātas stāvvietas;″
Grozījums Nr.    111 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 14. punkts – b apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK 9. pants – 3. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3.  Ieņēmumus no maksas par satiksmes sastrēgumiem vai to ekvivalentu šo ieņēmumu finansiālā izteiksmē izmanto satiksmes sastrēgumu problēmas risināšanai, jo īpaši: 3.  Ieņēmumus no maksas par satiksmes sastrēgumiem vai to ekvivalentu šo ieņēmumu finansiālā izteiksmē izmanto satiksmes sastrēgumu problēmas risināšanai, piemēram:
Grozījums Nr.    112 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 14. punkts – b apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK 9. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums b)  likvidējot Eiropas transporta tīklā tādas ceļa vietas, kur caurlaides spēja nav pietiekama; b)  likvidējot savos tīklos un savu tīklu trūkstošajos posmos, kur šāda maksa tiek piemērota, un Eiropas transporta tīklā tādas ceļa vietas, kur caurlaides spēja nav pietiekama;
Grozījums Nr.    113 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 14. punkts – b apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK 9. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums c)  attīstot alternatīvu infrastruktūru transporta lietotājiem.”; c)  attīstot alternatīvu infrastruktūru un multimodālus mezglus transporta lietotājiem
Grozījums Nr.    114 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 14. punkts – ba apakšpunkts (jauns) Direktīva 1999/62/EK 9. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ba)  iekļauj jaunu punktu:   “3.a  Ieņēmumus no infrastruktūras lietošanas maksas un maksas par ārējām izmaksām izmanto teritorijā, kurā ir ceļa posms, kam piemēro maksas.”
Grozījums Nr.    115 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 15. punkts Direktīva 1999/62/EK 9.e pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2.  Pilnvaras pieņemt 7.g panta 4. punktā, 7.ga panta 4. punktā un 9.d pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs direktīvas spēkā stāšanās datums]. 2.  Pilnvaras pieņemt 7.g panta 4. punktā, 7.ga panta 4. punktā un 9.d pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr.    116 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 18. punkts Direktīva 1999/62/EK 11. pants – -1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   -1.  Dalībvalstis vai kompetentās iestādes pēc iespējas pārredzamāk un skaidrāk nodrošina informāciju par to, kā ir izlietoti no ceļu satiksmes dalībniekiem gūtie ieņēmumi.
Grozījums Nr.    117 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 18. punkts Direktīva 1999/62/EK 11. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ea)  kopējiem ieņēmumiem, kas gūti no uzcenojumiem, un ceļa posmiem, kuros tie ir iekasēti.
Grozījums Nr.    118 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 18. punkts Direktīva 1999/62/EK 11. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   3.a  Dalībvalstis dara publiski pieejamus infrastruktūras lietošanas maksu un maksu par ārējām izmaksām ieguldīšanas rezultātus, kā arī ieguvumus, ko sniedz ceļu satiksmes drošības palielināšana, ietekmes uz vidi ierobežošana un satiksmes sastrēgumu samazināšana.
Grozījums Nr.    119 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 18. punkts Direktīva 1999/62/EK 11. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   5.a  Piecu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija nāk klajā ar ziņojumu par izmaiņām bezemisiju transportlīdzekļu tirgus daļā un attiecīgi vajadzības gadījumā minētajiem transportlīdzekļiem piemēroto samazinājuma līmeni.
Grozījums Nr.    120 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts – i punkts – 1. ievilkums Direktīva 1999/62/EK III pielikums – 2. iedaļa – 2.1. punkts – 6. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums —  Smagdarba transportlīdzekļiem izmaksas sadala, ievērojot objektīvus un pārskatāmus kritērijus, ņemot vērā tīklā paredzamās smagdarba transportlīdzekļu satiksmes īpatsvaru un ar to saistītās izmaksas. Smagdarba transportlīdzekļu kilometrāžu šajā nolūkā drīkst koriģēt ar objektīvi pamatotiem “ekvivalences koeficientiem”, piemēram, 4. punktā izklāstītajiem (*). — Transportlīdzekļu veidiem izmaksas sadala, ievērojot objektīvus un pārskatāmus kritērijus, ņemot vērā tīklā paredzamās visu transportlīdzekļu veidu satiksmes īpatsvaru un ar to saistītās izmaksas. Smagdarba transportlīdzekļu kilometrāžu šajā nolūkā drīkst koriģēt ar objektīvi pamatotiem “ekvivalences koeficientiem”, piemēram, 4. punktā izklāstītajiem (*).
Pamatojums
Paplašinot ceļu izmaksu piemērošanas jomu, izmaksu sadalīšanas noteikumi ir jāpiemēro visiem transportlīdzekļu veidiem.
Grozījums Nr.    121 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts – i punkts – 2. ievilkums Direktīva 1999/62/EK III pielikums – 2. iedaļa – 2.2. punkts – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums —  Šādas izmaksas sadala starp smagdarba transportlīdzekļiem un pārējiem satiksmes dalībniekiem, pamatojoties uz to faktisko un prognozēto kilometrāžas daļu, un tās drīkst koriģēt ar objektīvi pamatotiem ekvivalences koeficientiem, piemēram, 4. punktā izklāstītajiem.”; —  Šādas izmaksas sadala starp smagdarba transportlīdzekļiem un vieglajiem transportlīdzekļiem, pamatojoties uz to faktisko un prognozēto kilometrāžas daļu, un tās drīkst koriģēt ar objektīvi pamatotiem ekvivalences koeficientiem, piemēram, 4. punktā izklāstītajiem.";
Grozījums Nr.    122 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – c apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK IIIa pielikums – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Ja dalībvalsts izvēlas iekasēt maksu par ārējām izmaksām tikai par ceļu tīkla daļu vai daļām, kas sastāv no tās daļas Eiropas tīklā un tās autoceļiem, tāda daļa vai daļas ir jāizvēlas pēc novērtējuma, kurā konstatē, ka: svītrots –  transportlīdzekļu izmantošana uz ceļiem, uz kuriem piemēro maksu par ārējām izmaksām, rada lielāku kaitējumu videi nekā vidējie parametri, ko novērtē saskaņā ar gaisa kvalitātes ziņojumiem, valstu emisiju apjomu pārskatiem, satiksmes intensitāti un attiecībā uz troksni — saskaņā ar Direktīvu 2002/49/EK, vai   –  maksas par ārējām izmaksām piemērošana citās ceļu tīkla daļās ar šādu sastāvu varētu negatīvi ietekmēt vidi vai ceļu satiksmes drošību, vai arī maksas par ārējām izmaksām piemērošana un iekasēšana būtu saistīta ar nesamērīgām izmaksām.
Grozījums Nr.    123 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – c apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK IIIa pielikums – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2.   Transportlīdzekļi, ceļi un attiecīgais laiks 2.   Transportlīdzekļi, ceļi un attiecīgais laiks Ja dalībvalstis plāno piemērot tādu maksu par ārējām izmaksām, kas ir augstāka par IIIb pielikumā norādītajām standartvērtībām, tās paziņo Komisijai transportlīdzekļu klasifikāciju, saskaņā ar kuru tiek diferencēta maksa par ārējām izmaksām. Dalībvalstis paziņo Komisijai arī to ceļu atrašanās vietu, uz kuriem piemēro lielāku maksu par ārējām izmaksām (turpmāk “piepilsētas ceļi (tostarp autoceļi)”), un to ceļu atrašanās vietu, uz kuriem piemēro mazāku maksu par ārējām izmaksām (turpmāk “starppilsētu ceļi (tostarp autoceļi)”).   Attiecīgos gadījumos tās paziņo Komisija arī precīzus laikposmus, kas atbilst nakts laikam un kad var piemērot lielāku maksu par ārējām ar troksni saistītām izmaksām, lai atspoguļotu lielākus trokšņa radītos traucējumus.   Klasificējot ceļus kā piepilsētas ceļus (tostarp autoceļus) un starppilsētu ceļus (tostarp autoceļus) un definējot laikposmus, par pamatu izmanto objektīvus kritērijus, kas saistīti ar piesārņojuma iedarbības līmeni uz ceļiem un to apkārtni, piemēram, iedzīvotāju blīvumu, gada vidējo gaisa piesārņojumu (jo īpaši ar PM10 un NO2), dienu skaitu (attiecībā uz PM10) un stundu skaitu (attiecībā uz NO2), kad tiek pārsniegtas saskaņā ar Direktīvu 2008/50/EK noteiktās robežvērtības. Izmantotos kritērijus iekļauj paziņojumā. Klasificējot ceļus kā piepilsētas ceļus (tostarp autoceļus) un starppilsētu ceļus (tostarp autoceļus) un definējot laikposmus, par pamatu izmanto objektīvus kritērijus, kas saistīti ar piesārņojuma iedarbības līmeni uz ceļiem un to apkārtni, piemēram, iedzīvotāju blīvumu, gada vidējo gaisa piesārņojumu (jo īpaši ar PM10 un NO2), dienu skaitu (attiecībā uz PM10) un stundu skaitu (attiecībā uz NO2), kad tiek pārsniegtas saskaņā ar Direktīvu 2008/50/EK noteiktās robežvērtības. Izmantotos kritērijus iekļauj paziņojumā.
Grozījums Nr.    124 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – c apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK IIIa pielikums – 3. tabula (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums 3. tabula. Maksas par ārējām izmaksām minimālās vērtības transportlīdzekļiem (€ct/tkm): Transportlīdzeklis Dzinējs EURO klase Piepilsētas Starppilsētu Automobiļi ar dīzeļdzinēju <1.4l Euro 2 1.9 0.9     Euro 3 1.6 0.9     Euro 4 1.3 0.7     Euro 5 0.9 0.5     Euro 6 0.6 0.3   1.4-2.0l Euro 0 3.6 1.0     Euro 1 1.9 0.9     Euro 2 1.8 0.8     Euro 3 1.7 0.9     Euro 4 1.4 0.7     Euro 5 0.9 0.5     Euro 6 0.6 0.3   >2.0l Euro 0 3.9 1.3     Euro 1 1.9 0.9     Euro 2 1.8 0.9     Euro 3 1.7 0.9     Euro 4 1.4 0.7     Euro 5 0.9 0.5     Euro 6 0.6 0.3 Automobiļi ar benzīna dzinēju <1.4l Euro 0 3.7 2.4     Euro 1 1.0 0.4     Euro 2 0.7 0.3     Euro 3 0.5 0.2     Euro 4 0.5 0.2     Euro 5 0.5 0.2     Euro 6 0.5 0.2   1.4-2.0l Euro 0 3.9 3.0     Euro 1 1.1 0.4     Euro 2 0.7 0.3     Euro 3 0.5 0.2     Euro 4 0.5 0.2     Euro 5 0.4 0.2     Euro 6 0.4 0.2   >2.0l Euro 0 4.0 3.0     Euro 1 1.0 0.4     Euro 2 0.5 0.3     Euro 3 0.5 0.2     Euro 4 0.5 0.2     Euro 5 0.4 0.2     Euro 6 0.4 0.2
Grozījums Nr.    125 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – c apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK IIIa pielikums – 4. tabula (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums 4. tabula. maksas par ārējām izmaksām minimālās vērtības viegldarba transportlīdzekļiem (€ct/tkm): Transportlīdzeklis EURO klase Piepilsētas Starppilsētu VT ar benzīna dzinēju Euro 1 2.4 0.7   Euro 2 1.9 0.4   Euro 3 1.8 0.4   Euro 4 1.7 0.3   Euro 5 1.6 0.3   Euro 6 1.6 0.3 VT ar dīzeļdzinēju Euro 1 4.0 1.7   Euro 2 4.1 1.7   Euro 3 3.5 1.3   Euro 4 3.0 1.1   Euro 5 2.2 0.8   Euro 6 1.9 0.5
Grozījums Nr.    126 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – d apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK IIIb pielikums – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums MAKSAS PAR ĀRĒJĀM IZMAKSĀM STANDARTVĒRTĪBAS MAKSAS PAR ĀRĒJĀM IZMAKSĀM MINIMĀLĀS VĒRTĪBAS Šis pielikums nosaka maksas par ārējām izmaksām standartvērtības, tostarp attiecībā uz gaisa piesārņojuma un trokšņa radītām izmaksām. Šis pielikums nosaka maksas par ārējām izmaksām minimālās vērtības, tostarp attiecībā uz gaisa piesārņojuma un trokšņa radītām izmaksām.
Grozījums Nr.    127 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – d apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK IIIb pielikums – 1. tabula – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. tabula. Maksas par ārējām izmaksām standartvērtības smagajiem kravas transportlīdzekļiem 1. tabula. Maksas par ārējām izmaksām minimālās vērtības smagajiem kravas transportlīdzekļiem
Grozījums Nr.    128 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – d apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK IIIb pielikums – 2. tabula – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. tabula. Maksas par ārējām izmaksām standartvērtības tālsatiksmes autobusiem 2. tabula. Maksas par ārējām izmaksām minimālās vērtības tālsatiksmes autobusiem
Grozījums Nr.    129 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – d apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK IIIb pielikums – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Kalnu apgabalos un ap aglomerācijām 1. un 2. tabulā norādītās vērtības var reizināt ar koeficientu, kas nav lielāks par 2, ciktāl tas ir pamatoti, ņemot vērā mazāku izkliedi, ceļu kritumu un augstuma vai temperatūras maiņu.; Kalnu apgabalos un ap aglomerācijām 1. un 2. tabulā norādītās vērtības var reizināt ar standarta koeficientu, kas nav lielāks par 4, ciktāl tas ir pamatoti, ņemot vērā mazāku izkliedi, ceļu kritumu un augstuma vai temperatūras maiņu. Ja pastāv zinātniski pierādījumi, ka kalnu apgabaliem un aglomerācijām ir jāpiemēro lielāks koeficients, šo standarta vērtību var palielināt, sniedzot detalizētu pamatojumu;
Grozījums Nr.    130 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns) Direktīva 1999/62/EK IV pielikums – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ea)  Direktīvas IV pielikumā pievieno šādu punktu:   Visu ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu maksimāli pieļaujamais svars ir palielināts par papildu svaru, kas vajadzīgs alternatīvo degvielu tehnoloģijai, taču ne vairāk kā par 1 tonnu.
Grozījums Nr.    131 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK V pielikums – 1. iedaļa – c apakšpunkts – 2. tabula – 2. kolona – 4. rinda
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Autobusi un tālsatiksmes autobusi Autobusi un tālsatiksmes autobusi 2.5 1.5

• [1]  OV C 81, 2.3.2018., 188. lpp.
• [2]  OV C 176, 23.5.2018., 66. lpp.

PASKAIDROJUMS

1. Pašreizējais statuss

Direktīva 1999/68/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem, lai izmantotu noteiktas infrastruktūras, galvenokārt paredzēja novērst konkurences izkropļojumus starp transporta uzņēmumiem, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību un preču brīvas aprites principu.

Direktīvas 1999/68/EK pārskatīšana 2011. gadā ļāva ņemt vērā negatīvo ārējo ietekmi uz maksu variēšanu un ietvert iespēju ieviest maksu par ārējām izmaksām. Tomēr 2011. gada direktīva nenodrošināja pilnīgu ieguldījumu Baltās grāmatas par transportu mērķu sasniegšanā, lai Eiropas ceļu tīklā tiktu pilnībā piemērots princips “piesārņotājs maksā” un princips “lietotājs maksā”. Pašlaik tikai aptuveni 25 % no Eiropas autoceļu visaptverošā tīkla smagajiem transportlīdzekļiem tiek piemērota maksa par nobraukto attālumu.

2. Komisijas priekšlikumi

  Piemērošanas jomā tiek iekļauti visi smagie transportlīdzekļi: no 2020. gada pašreizējās un jaunās nodevu iekasēšanas sistēmas, ko piemēro smagajiem kravas transportlīdzekļiem, ir jāattiecina arī uz autobusiem un tālsatiksmes autobusiem. Vairs nebūs iespējams atbrīvot no autoceļu nodevām transportlīdzekļus, kuru masa ir mazāka par 12 tonnām. Šis pasākums ir paredzēts, lai samazinātu konkurences izkropļojumus starp smagajiem transportlīdzekļiem un mainītu situāciju, kad maksa tiek piemērota tikai smagajiem transportlīdzekļiem, kuru masa pārsniedz 12 tonnas;

  Komisija ierosina paplašināt dažus direktīvas noteikumus, piemērojot tos arī vieglajiem transportlīdzekļiem, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūras lietošanas maksas variēšanu.

  Ceļu nodevu uzlīmju aizliegums smagajiem transportlīdzekļiem no 2024. gada un vieglajiem transportlīdzekļiem no 2028. gada, lai labāk piemērotu principu ”lietotājs maksā”.

  Iespēja ieviest maksu par satiksmes sastrēgumiem;

  Infrastruktūras lietošanas maksas variēšana atkarībā no smago transportlīdzekļu radītajām CO₂ emisijām no 2021. gada un atkarībā no vieglo transportlīdzekļu CO₂ emisijām un EURO normām;

  Infrastruktūras lietošanas maksas samazinājums 75 % apmērā nulles emisijas transportlīdzekļiem;

  Pienākums ieviest ārējo izdevumu maksu noteiktiem ceļiem, kur smago transportlīdzekļu radītais kaitējums videi ir lielāks nekā vidējais.

  Komisijas priekšlikumu mērķis ir arī stiprināt ceļu nodevu iekasēšanas sistēmu pārredzamību un uzraudzīt, kā tiek izmantoti ieņēmumi;

3. Referenta ierosinājumi

Komisijas priekšlikumā ir iekļauti vairāki pasākumi, kas atbilst Baltajā grāmatā par transporta politiku noteiktajiem mērķiem, lai virzītos uz principa "lietotājs maksā” un ”piesārņotājs maksā” pilnīgu piemērošanu. Tādēļ referents uzskata, ka Eiropas Parlamentam ir jāsaglabā tikpat plašs vēriens kā Komisijas priekšlikumā.

Referents arī uzskata, ka Komisijas priekšlikums būtu jāuzlabo un jāpastiprina attiecībā uz vairākiem svarīgiem jautājumiem. Šajā sakarībā ziņojumā ir izdarīti vairāki grozījumi attiecībā uz nozīmīgiem teksta elementiem, kas ir saistīti ar pieciem būtiskiem problēmjautājumiem:

a)  Diskriminācijas novēršanu starp dažādiem ceļu satiksmes dalībniekiem un principa “lietotājs maksā” un principa “piesārņotājs maksā” piemērošanu visiem transportlīdzekļiem;

  Lai sasniegtu šo mērķi, referents ierosina pēc tam, kad beidzas uzlīmju sistēma, piemērot autoceļu nodevas, nepieļaujot diskrimināciju, lai visi autoceļu lietotāji maksātu infrastruktūras lietošanas maksu un maksu par ārējām izmaksām.

  Lai precizētu Komisijas priekšlikumu par ārējām izmaksām, ir nepieciešams ieviest maksu par ārējām izmaksām tīklos, uz kuriem attiecas infrastruktūras lietošanas maksa.

  Principa ”maksā lietotājs” un principa „maksā piesārņotājs” piemērošana visiem transportlīdzekļiem veicinās diskriminācijas nepieļaušanu starp dažādiem ceļu satiksmes dalībniekiem;

b)  Konkurences traucējumu novēršana autotransporta nozarē un starp transporta veidiem:

  Lai sasniegtu šo mērķi, referents ierosina ne vien aizliegt uzlīmes, bet tās aizstāt ar sistēmām, kuru pamatā ir attālums. Mērķis ir nodrošināt, ka TEN-T autoceļu tīkliem, kuru lietošanai ir nepieciešama uzlīme, tiek piemērota maksa, lai izvairītos no draudiem izkropļot konkurenci ar citiem transporta veidiem.

  Lai novērstu konkurences traucējumus, ir ierosināts saskaņot noteikumus, kas piemērojami vieglajiem kravas automobiļiem, kuri paredzēti kravu pārvadāšanai, ar noteikumiem, kas piemērojami smagajiem transportlīdzekļiem.

c)  Cīņa pret ceļu tīklu stāvokļa pieaugošo pasliktināšanos Eiropā;

  Valstu izdevumi autoceļu uzturēšanai laikā no 2006. līdz 2013. gadam ES samazinājās par aptuveni 30 % no 2006. līdz 2013. gadam. Tas ir ceļu satiksmes drošības jautājums. Lai risinātu šo problēmuzdevumu, referents ierosina maksu par infrastruktūras lietošanu novirzīt ceļu infrastruktūras uzturēšanai un uzlabošanai un transporta sistēmas uzlabošanai.

d)  Pārejas paātrināšana uz ekoloģiski tīru mobilitāti;

  Referents ierosina ieņēmumus no maksas par ārējām izmaksām izmantot, lai finansētu pāreju uz mazemisiju mobilitāti.

  Referents arī ierosina atvieglot uzcenojuma sistēmu ieviešanu, lai finansētu Eiropas transporta tīkla projektus;

e)  Ceļu nodevu iekasēšanas sistēmu pieņemamība un pārredzamība:

  Referents uzskata, ka ieņēmumu novirzīšana veicina ceļu nodevu iekasēšanas sistēmu pieņemamību. Šajā sakarībā referents ierosina no šīs maksas gūtos ieņēmumus izmantot ceļa posmā, kuram šīs maksas piemēro.

  Lai ņemtu vērā noteiktu teritoriju īpatnības, referents ierosina apsvērt iespēju ieviest vienotas likmes atbrīvojumu par nobraukto attālumu konkrētā ceļa posmā, lai nodrošinātu vairāk rīcības brīvības un elastības nolūkā ņemt vērā situāciju nomaļos reģionos.

  Lai nodrošinātu sociālo integrāciju un teritoriālo kohēziju, referents ierosina palielināt atlaides regulāriem lietotājiem, jo īpaši lielpilsētu nomalēs;

  Referents uzskata, ka ceļu tīklos, kam piemēro infrastruktūras lietošanas maksu, būtu jānodrošina augsta līmeņa ceļu satiksmes drošība, kā arī visa vajadzīgā infrastruktūra, piemēram, drošas un apsargātas stāvvietas, lai izpildītu saistības, kas paredzētas regulā par transportlīdzekļa vadīšanas laikposmiem un atpūtas laikposmiem profesionāliem autovadītājiem.

  Lai nodrošinātu pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz maksas aprēķināšanu un ieņēmumu sadali, referents ierosina katrā dalībvalstī izveidot neatkarīgu ceļu nodevu iekasēšanas sistēmu uzraudzības iestādi un nodrošināt kvalitatīvu informāciju visiem lietotājiem par ieņēmumu izlietojumu.

  Referents ir grozījis Komisijas priekšlikumu attiecībā uz maksu par satiksmes sastrēgumiem, lai neradītu pārmērīgus šķēršļus autobusiem un jo īpaši sabiedrisko transportu.

PIELIKUMS. STRUKTŪRAS VAI PERSONAS, KAS DEVUŠAS IEGULDĪJUMU ZIŅOJUMA PROJEKTA SAGATAVOŠANĀ

Šo sarakstu sagatavo pilnīgi brīvprātīgi, un par to ir atbildīgs vienīgi referents. Referents, gatavojot ziņojumu, līdz tā pieņemšanai komitejā ir saņēmis informāciju no šādām struktūrām vai personām:

STRUKTŪRA VAI PERSONA
AEGPL EUROPE
ALBERTIS
ALBERTO MAZZO, RAPPORTEUR FOR THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE
ASFINAG LIAISON OFFICE BRUSSELS
ASSOCIATION OF FRENCH REGIONS
BORNE ÉLISABETH, FRENCH MINISTER FOR TRANSPORT
CLECAT
COMITÉ D'ORIENTATION DES ASSISES DE LA MOBILITÉ
COMITÉ POUR LA TRANSALPINE
CONFERENCE OF PERIPHERAL MARITIME REGIONS (CPMR)
CONFERENCE OF EUROPEAN DIRECTORS OF ROADS
COMMUNITY OF EUROPEAN RAILWAY AND INFRASTRUCTURE COMPANIES
DEUTSCHE BAHN (GERMAN RAILWAYS)
EL KHADRAOUI SAÏD - EUROPEAN POLITICAL STRATEGY CENTRE
E-MOBILITY PLATFORM
EURELECTRIC
EUROPEAN ASSOCIATION OF TOLLED MOTORWAYS (ASECAP)
EUROPEAN AUTOMOBILE MANUFACTURERS' ASSOCIATION – ACEA
EUROPEAN EXPRESS ASSOCIATION (EEA)
EUROPEAN RAIL FREIGHT ASSOCIATION
EUROPEAN SHIPPERS' COUNCIL (ESC)
EUROPEAN UNION ROAD FEDERATION (ERF)
FÉDÉRATION INTERNATIONALE DE L'AUTOMOBILE (FIA)
FERROVIE DELLO STATO ITALIANE
HISTORIC VEHICLE GROUP
IMONITRAF
INTERNATIONAL ROAD TRANSPORT UNION (IRU)
LAHELLEC GERARD, VICE- PRESIDENT OF THE REGION OF BRITTANY WITH RESPONSIBILITY FOR TRANSPORT
MICHELIN
MISSION OF NORWAY TO THE EUROPEAN UNION
MOSKOVSKI IVAYLO, MINISTER FOR TRANSPORT OF BULGARIA
PICHEREAU DAMIEN, MEMBER OF THE FRENCH NATIONAL ASSEMBLY
ÖBB-HOLDING AG (AUSTRIAN FEDERAL RAILWAYS)
SHV ENERGY
SIEMENS
SOCIÉTÉ NATIONALE DES CHEMINS DE FER FRANÇAIS (SNCF) (FRENCH RAILWAYS)
TDIE
TRANSPORT ET ENVIRONNEMENT
VAN ESSEN HUIB CE DEFLT
VINCI CONCESSION
ŽAGAR IVAN, RAPPORTEUR FOR THE COMMITTEE OF THE REGIONS

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejAS ATZINUMS (28.3.2018)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem
(COM(2017)0275 – C8-0171/2017 – 2017/0114(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Seb Dance

(*)Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Direktīva 1999/62/EK nodrošina tiesisko regulējumu attiecībā uz maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (HGV) par noteiktu autoceļu lietošanu. Ar to neuzliek par pienākumu dalībvalstīm ieviest maksu, bet nosaka minimālās prasības attiecībā uz ceļu infrastruktūras maksas noteikšanas veidu.

Eiropas Vides aģentūras (EVA) informācija liecina, ka autotransports ir lielākais siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju radītājs ES. Ja transports kopumā rada 23 % ES kopējo CO₂ emisiju, tad autotransports rada 72 % no tām. Šo emisiju lielāko daļu (vairāk nekā 60 %) rada pasažieru automobiļi, taču smago kravas transportlīdzekļu (HGV) daļa arvien palielinās. Ja pašreizējās tendences saglabāsies, emisiju samazināšanā autotransporta nozarē nebūs pietiekama, lai sasniegtu Eiropas Savienības klimata mērķus 2030. un 2050. gadam.

Sabiedrībai jāuzņemas lielās izmaksas, kas saistītas ar autotransporta radītajām gaisu piesārņojošo vielu emisijām. EVA informācija liecina, ka gaisa piesārņojums ES ik gadu sekmē aptuveni 500 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu, un autotransporta emisijas ir galvenais vaininieks šajā ziņā.

Augot pieprasījumam pēc transporta, par arvien lielāku problēmu kļūst arī sastrēgumi, un tie rada ievērojamas ekonomiskās, sociālās un vides izmaksas, tostarp kavēšanos, nelietderīgu degvielas tērēšanu un papildu CO₂ un piesārņotāju emisijas, šīm izmaksām kopā veidojot 1-2 % no ES IKP. Kaut arī pašlaik spēkā esošajā direktīvā ir paredzēta iespēja iekasēt maksu par autotransporta radītajām ārējām izmaksām, šis noteikums praktiski netiek piemērots.

2011. gada Baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” Komisija bija noteikusi 2020. gadā sasniedzamu mērķi “virzīties uz pilnīgu un obligāto ārējo izmaksu internalizāciju (ieskaitot troksni, vietējo piesārņojumu un sastrēgumus papildus obligātajai nolietojuma atgūšanai) autotransportā un dzelzceļa transportā.” Ja turpināsies pašreizējās tendences, ES vēl arvien ir ļoti tālu no šā mērķa sasniegšanas.

Kopumā atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu: veicināt finansiāli un vides aspektā ilgtspējīgu autotransporta lietošanu, plašāk piemērojot principus “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā”. Sagatavotā atzinuma mērķis ir nodrošināt, lai efektīvas un taisnīgas ceļu maksas veicinātu ES centienus samazināt gan CO₂, gan piesārņojošo vielu emisijas, labāk īstenojot principu “piesārņotājs maksā”” un palīdzot paātrināt pāreju uz tīru un bezemisiju mobilitāti.

Darbības joma

Pašreizējā direktīva attiecas tikai uz HGV, bet Komisija ierosina paplašināt tiesisko regulējumu un attiecināt to uz visiem smagdarba transportlīdzekļiem (HDV) — autobusiem un tālsatiksmes autobusiem, kā arī viegldarba transportlīdzekļiem (LDV) — vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem. Atzinuma sagatavotājs atbalsta darbības jomas paplašināšanu. Autobusi, tālsatiksmes autobusi, vieglie automobiļi un vieglie kravas automobiļi nedod pietiekamu ieguldījumu ar autoceļu nodevu starpniecību, kaut arī šie transportlīdzekļi veido ievērojamu daļu no transporta darbībām un tie lieluties sekmē infrastruktūras nolietošanos (un rada citas ārējās izmaksas).

Lai veicinātu taisnīgu un efektīvu cenu noteikšanu, atzinuma sagatavotājs ierosina nošķirt pasažieru transportlīdzekļus un vieglos kravas automobiļus, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, lai maksas par HDV ar masu virs 3,5 tonnām tiktu attiecinātas arī uz liela izmēra vieglajiem kravas automobiļiem, ko izmanto pārvadājumos. Liela izmēra vieglos kravas automobiļus arvien biežāk izmanto kravu pārvadāšanai, lai apietu HDV piemērojamos noteikumus.

Infrastruktūras maksa: maksa, kas atkarīga no nobrauktā attāluma / laikam piesaistītā lietošanas maksa

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē priekšlikumu pakāpeniski pārtraukt piemērot laikam piesaistītu lietošanas maksu (uzlīmes), jo tā neatspoguļo faktisko ceļu izmantošanu un mudina autovadītājus braukt vairāk laika periodā, par kuru tie ir samaksājuši. Savukārt no nobrauktā attāluma atkarīgās nodevas ir proporcionālas ceļu izmantošanai un ar to labāk īsteno principus “piesārņotājs maksā” un “lietotājs maksā”.

Atzinuma sagatavotājs ierosina ātrāk noteikt datumu, līdz kuram pakāpeniski jāpārtrauc izmantot uzlīmes, turklāt gan HDV, tajā skaitā kravu pārvadāšanai izmantojamiem vieglajiem kravas automobiļiem, gan LDV, jo tas paātrinās gan autotransporta ārējo izmaksu internalizāciju, gan principa “piesārņotājs maksā” piemērošanu.

Ārējās izmaksas

Autotransports rada ievērojamas ārējās izmaksas, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņām, gaisa piesārņojumu un troksni. Pašlaik nozare šīs izmaksas sedz tikai daļēji. Lai gan atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu paplašināt obligātu maksas iekasēšanu par HDV radītām ārējām izmaksām visvairāk piesārņotajās ceļu tīkla daļās, tas tomēr nav pietiekami, lai sasniegtu paziņoto mērķi — obligātu ārējo izmaksu internalizāciju autotransporta nozarē.

Tādēļ atzinuma sagatavotājs ierosina piemērot maksu par ārējām izmaksām saistībā ar gaisa piesārņojumu un troksni, kas būtu obligāts visā ceļu tīklā, uz ko attiecas maksa par ārējām izmaksām. Lai atvieglotu efektīvāku cenu noteikšanu un pāreju uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, atsauces vērtības IIIb pielikumā tik mainītas uz saistošām minimālajām vērtībām attiecībā uz maksas iekasēšanu par gaisa piesārņojumu un troksni.

Bezemisiju mobilitāte

Ceļa nodevas var būt efektīvs pieprasījuma puses instruments, lai palīdzētu ieviest tirgū bezemisiju transportlīdzekļus (ZEV). Lai paātrinātu pāreju uz bezemisiju mobilitāti, atzinuma sagatavotājs ZEV ierosina saglabāt 75 % atlaidi, taču neatkarīgi no īstenošanas Regulas (ES) Nr. 595/2009 spēkā stāšanās.

Atzinuma sagatavotājs arī ierosina svītrot četru gadu atbrīvojumu no maksas par ārējām izmaksām tiem transportlīdzekļiem, kuri atbilst augstākai EURO klasei. Šis atbrīvojums ne tikai vairs nav būtisks attiecībā uz EURO VI transportlīdzekļiem, bet atbrīvojuma atcelšana turpmākajām EURO klasēm arī ļaus ātrāk ieviest tirgū ZEV.

Ieņēmumu izmantošana

No ceļu lietošanas maksas piesaistītos resursus būtu jāparedz transporta infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izmaksu finansēšanai, samazinot autotransporta radīto piesārņojumu tā rašanās vietā un veicinot bezemisiju transportlīdzekļu ražošanu un ieviešanu.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Direktīvas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a)  Šajā Baltajā grāmatā Komisija noteikusi 2020. gadā sasniedzamu mērķi “virzīties uz pilnīgu un obligāto ārējo izmaksu internalizāciju (ieskaitot troksni, vietējo piesārņojumu un sastrēgumus papildus obligātajai nolietojuma atgūšanai) autotransportā un dzelzceļa transportā.”
Grozījums Nr.    2 Direktīvas priekšlikums 1.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1b)  Kravu un pasažieru pārvadāšanai paredzētu transportlīdzekļu pārvietošanās ir faktors, kas sekmē piesārņojošo vielu emisiju atmosfērā. Šādas piesārņojošās vielas, kas ļoti nopietni ietekmē cilvēku veselību un pasliktina apkārtējā gaisa kvalitāti Savienībā, citstarp ir PM2,5, NO2, un O3, kas saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras 2017. gada aprēķiniem 2014. gadā Savienībā izraisīja attiecīgi 399 000, 75 000 un 13 600 priekšlaicīgas nāves gadījumu ilgstošas iedarbības dēļ.
Grozījums Nr.    3 Direktīvas priekšlikums 1.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1c)  Par arvien lielāku problēmu kļūst sastrēgumi, un tie rada ievērojamas ekonomiskās, sociālās un vides izmaksas, tostarp kavēšanos, nelietderīgu degvielas tērēšanu un papildu CO2 un piesārņotāju emisijas.
Grozījums Nr.    4 Direktīvas priekšlikums 1.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1d)  Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņām ceļu satiksmes radītais troksnis ir otrais kaitīgākais vides faktors Eiropā, atpaliekot vien no gaisa piesārņojuma. Var uzskatīt, ka vismaz 9000 priekšlaicīgas nāves gadījumu gadā ir saistīti ar sirds slimībām, ko izraisa satiksmes troksnis.
Grozījums Nr.    5 Direktīvas priekšlikums 1.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1e)  Eiropas Vides aģentūras (EVA) dokumentā “Gaisa kvalitāte Eiropā — ziņojums par 2017. gadu” norādīts, ka autotransporta nozare 2015. gadā radīja vislielākās NOx emisijas un bija otrs lielākais t. s. melnā oglekļa piesārņojuma avots.
Grozījums Nr.    6 Direktīvas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a)   Lai nodrošinātu lietošanas maksas proporcionalitāti, ir svarīgi nošķirt cilvēku pārvadāšanai paredzētos viegldarba transportlīdzekļus no vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1071/20091a un Regulā (EK) Nr. 1072/20091b (EK), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 165/20141c.
	____________________
	1a   Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).
	1b   Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1072/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.).
	1c   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Regula (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr.    7 Direktīvas priekšlikums 3.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3b)   Vieglie kravas automobiļi arvien vairāk tiek izmantoti, lai apietu sociālos noteikumus un tirgus regulējumu attiecībā uz smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Ar šo direktīvu būtu jānodrošina, ka valstis piemēro autoceļu nodevas lieliem vieglajiem kravas automobiļiem, kurus profesionāli izmanto kravu pārvadājumiem.
Grozījums Nr.    8 Direktīvas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a)  Laikam piesaistītās lietošanas maksas mudina autovadītājus braukt vairāk attiecīgās uzlīmes derīguma termiņa laikā, un šāda rīcība nozīmē, ka principi „piesārņotājs maksā” un „lietotājs maksā” tiek piemēroti nepareizi.
Grozījums Nr.    9 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5)  Lai nodrošinātu lietotāju atbalstu nākotnes maksas ceļu sistēmām, būtu jāļauj dalībvalstīm ieviest atbilstošas sistēmas, kā šīs maksas iekasēt, un tas jādara plašāka mobilitātes pakalpojumu kopuma ietvaros. Šādām sistēmām būtu jānodrošina infrastruktūras izmaksu taisnīga sadale un jāatspoguļo princips “piesārņotājs maksā”. Jebkurai dalībvalstij, kas ievieš šādu sistēmu, būtu jānodrošina tās atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/52/EK16 noteikumiem.	5.  Lai nodrošinātu lietotāju atbalstu nākotnes maksas ceļu sistēmām, būtu jāļauj dalībvalstīm ieviest atbilstošas sistēmas, kā šīs maksas iekasēt, un tas jādara plašāka mobilitātes pakalpojumu kopuma ietvaros. Dalībvalstis tiek aicinātas ņemt vērā sabiedrības atbalstu ceļa nodevu iekasēšanai un sociālekonomiskos faktorus to ieviešanā, jo īpaši transporta nozares konkurētspējas saglabāšanas nolūkā, jo šajā nozarē darbojas daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, un veicināt lielāku nodevu elastību attiecībā uz privāto transportlīdzekļu lietotājiem, kuri ir spiesti regulāri izmantot transporta infrastruktūru. Šādām sistēmām būtu jānodrošina infrastruktūras izmaksu taisnīga sadale un jāatspoguļo princips “piesārņotājs maksā”. Jebkurai dalībvalstij, kas ievieš šādu sistēmu, būtu jānodrošina tās atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/52/EK16 noteikumiem.
_________________	_________________
16 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/52/EK par ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 166, 30.4.2004., 124.–143. lpp.	16 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/52/EK par ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 166, 30.4.2004., 124.–143. lpp.
Grozījums Nr.    10 Direktīvas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a)  Ir īpaši svarīgi, lai dalībvalstis izveidotu taisnīgu maksas iekasēšanas sistēmu, no kuras neciestu privāto transportlīdzekļu lietotāji, kuri ir spiesti regulārāk izmantot maksas ceļus tāpēc, ka viņu dzīvesvieta ir lauku apvidos vai grūti piekļūstamās vai izolētās teritorijās. Teritoriālās attīstības politikas ietvaros dalībvalstīm būtu jānosaka mazāka maksa lietotājiem no šādām teritorijām.
Grozījums Nr.    11 Direktīvas priekšlikums 5.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5b)  Lai nodrošinātu lietotāju atbalstu nākotnes maksas ceļu sistēmām, dalībvalstis būtu jāmudina ņemt vērā sociālekonomiskos faktorus, kad tās ievieš ceļu lietošanas maksas pasākumus attiecībā uz vieglajiem automobiļiem.
Grozījums Nr.    12 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7)  Saskaņā ar Direktīvu 1999/62/EK maksu par ārējām izmaksām var noteikt tādā līmenī, kas tuvs galējām sociālajām izmaksām, kuras rada attiecīgā transportlīdzekļa lietošana. Ir pierādīts, ka šī metode ir vistaisnīgākais un efektīvākais veids, kā ņemt vērā smagdarba transportlīdzekļu radītā gaisa piesārņojuma un trokšņa negatīvo ietekmi uz vidi un veselību, un tā nodrošinātu taisnīgu smagdarba transportlīdzekļu ieguldījumu, lai varētu sasniegt ES gaisa kvalitātes standartus17 un jebkādus piemērojamos trokšņa ierobežojumus vai mērķus. Tādēļ šādu maksu piemērošana ir jāatvieglo.	7.  Saskaņā ar Direktīvu 1999/62/EK maksu par ārējām izmaksām var noteikt tādā līmenī, kas tuvs galējām sociālajām izmaksām, kuras rada attiecīgā transportlīdzekļa lietošana. Ir pierādīts, ka šī metode ir vistaisnīgākais un efektīvākais veids, kā ņemt vērā smagdarba transportlīdzekļu radītā gaisa piesārņojuma un trokšņa negatīvo ietekmi uz vidi un veselību, un tā nodrošinātu taisnīgu smagdarba transportlīdzekļu ieguldījumu, lai varētu sasniegt ES gaisa kvalitātes standartus17 un jebkādus piemērojamos trokšņa ierobežojumus vai mērķus, un ar to būtu iespējams nodrošināt stimulus ekoloģiski tīru transportlīdzekļu izmantošanai. Tādēļ šādu maksu piemērošana ir jāatvieglo.
_________________	_________________
17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai, OV L 152, 11.6.2008., 1.–44. lpp.	17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai, OV L 152, 11.6.2008., 1.–44. lpp.
Grozījums Nr.    13 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8)   Šai nolūkā maksimālās pieļaujamās vidējās svērtās maksas par ārējām izmaksām būtu jāaizstāj ar viegli piemērojamām standartvērtībām, kas atjauninātas, ņemot vērā inflāciju, zinātnisko progresu attiecībā uz autotransporta ārējo izmaksu aplēšanu un izmaiņas autoparka sastāvā.	(8)   Šai nolūkā maksimālās pieļaujamās vidējās svērtās maksas par ārējām izmaksām būtu jāaizstāj ar viegli piemērojamām minimālajām vērtībām, kas atjauninātas, ņemot vērā inflāciju, zinātnisko progresu attiecībā uz autotransporta ārējo izmaksu aplēšanu un izmaiņas autoparka sastāvā.
Grozījums Nr.    14 Direktīvas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a)   Lai veicinātu Komisijas 2011. gada 28. marta Baltajā grāmatā minētā mērķa izpildi, proti, virzīties uz pilnīgu un obligāto ārējo izmaksu internalizāciju, maksai par ārējām izmaksām vajadzētu būt obligātai tajā ceļu tīkla daļā, kurā tiek piemērota infrastruktūras lietošanas maksa.
Grozījums Nr.    15 Direktīvas priekšlikums 8.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8b)   Neskarot Direktīvas 1999/62/EK 9. panta 1.a punktu, dalībvalstīm būtu jāatļauj piemērot un saglabāt maksu par ārējām izmaksām tajās ceļu tīkla daļās, kurās infrastruktūras lietošanas maksa netiek piemērota.
Grozījums Nr.    16 Direktīvas priekšlikums 8.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8c)   Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta “Rokasgrāmata par transporta ārējām izmaksām” būtu jāuzskata par pamatu tam, kā nosakāmas minimālās summas ārējo izmaksu internalizācijā.
Grozījums Nr.    17 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9)  Infrastruktūras lietošanas maksu diferenciācija atkarībā no EURO emisiju klases ir veicinājusi tīrāku transportlīdzekļu izmantošanu. Tomēr, ņemot vērā transportlīdzekļu parka atjaunināšanu, paredzams, ka līdz 2020. gada beigām maksas diferenciācija atkarībā no šā parka sastāva starppilsētu tīklā būs novecojusi, tādēļ līdz minētajam termiņam tā būtu pakāpeniski jāatceļ. No tā paša brīža maksas par ārējām izmaksām iekasēšana būtu jāpiemēro daudz sistemātiskāk, padarot to par mērķtiecīgu līdzekli ārējo izmaksu atgūšanai situācijās, kurās šīs izmaksas ir visbūtiskākās.	(9)  Infrastruktūras lietošanas maksu diferenciācija atkarībā no EURO emisiju klases ir veicinājusi tīrāku transportlīdzekļu izmantošanu. Tomēr, ņemot vērā transportlīdzekļu parka atjaunināšanu, paredzams, ka līdz 2020. gada beigām maksas diferenciācija atkarībā no šā parka sastāva starppilsētu tīklā būs novecojusi, tādēļ līdz minētajam termiņam tā būtu pakāpeniski jāatceļ. No tā paša brīža maksas par ārējām izmaksām iekasēšanu piemēro daudz sistemātiskāk, padarot to par mērķtiecīgu līdzekli ārējo izmaksu atgūšanai situācijās, kurās šīs izmaksas ir visbūtiskākās.
Grozījums Nr.    18 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12)   Lai veicinātu vistīrāko un degvielu visvairāk taupošo transportlīdzekļu izmantošanu, dalībvalstīm šiem transportlīdzekļiem būtu jāpiemēro būtiski mazākas autoceļu nodevas un lietošanas maksas.	(12)   Lai veicinātu vistīrāko un degvielu visvairāk taupošo transportlīdzekļu, jo īpaši bezemisiju transportlīdzekļu, izmantošanu un uzlabotu to neizdevīgāko stāvokli konkurencē ar tradicionālajiem transportlīdzekļiem, dalībvalstīm šiem transportlīdzekļiem pēc iespējas ātrāk būtu jāpiemēro mazākas autoceļu nodevas un lietošanas maksas. Lai paātrinātu pāreju uz vistīrākajiem un visefektīvākajiem transportlīdzekļiem, šie samazinājumi ir jāpiemēro neatkarīgi no Eiropas Parlamenta un Padomes īstenošanas Regulas (EK) Nr. 595/20091a spēkā stāšanās.
	__________________
	1a   Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regula (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.)
Grozījums Nr.    19 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13)  Autoceļu satiksmes sastrēgumi, kurus visi mehāniskie transportlīdzekļi veicina dažādā mērā, rada izmaksas aptuveni 1 % apmērā no IKP. Lielu daļu šo izmaksu var attiecināt uz starppilsētu satiksmes sastrēgumiem. Tādēļ būtu jāatļauj iekasēt īpašu maksu par satiksmes sastrēgumiem, ar nosacījumu, ka to piemēro visām transportlīdzekļu kategorijām. Lai šī maksa būtu efektīva un samērīga, tā būtu jāaprēķina, pamatojoties uz galējām izmaksām par satiksmes sastrēgumiem, un jādiferencē atkarībā no vietas, laika un transportlīdzekļa kategorijas. Lai palielinātu maksas par satiksmes sastrēgumiem pozitīvo ietekmi, attiecīgie ieņēmumi būtu jāpiesaista projektiem, kas novērš šīs problēmas cēloņus.	(13)  Autoceļu satiksmes sastrēgumi, kurus visi mehāniskie transportlīdzekļi veicina dažādā mērā, rada izmaksas aptuveni 1 %-2 % apmērā no IKP. Lielu daļu šo izmaksu var attiecināt uz starppilsētu un pārrobežu satiksmes sastrēgumiem. Tādēļ būtu jāatļauj iekasēt īpašu maksu par satiksmes sastrēgumiem, neskarot Direktīvas 1999/62/EK 9. panta 1.a punktu, un ar nosacījumu, ka to piemēro visām transportlīdzekļu kategorijām. Lai šī maksa būtu efektīva un samērīga, tā būtu jāaprēķina, pamatojoties uz galējām izmaksām par satiksmes sastrēgumiem, un jādiferencē atkarībā no vietas, laika un transportlīdzekļa kategorijas. Lai palielinātu maksas par satiksmes sastrēgumiem pozitīvo ietekmi, attiecīgie ieņēmumi būtu jāpiesaista šīs problēmas pamatcēloņu novēršanai paredzētiem projektiem, piemēram, pārrobežu infrastruktūrai vai pārejai uz citiem transporta veidiem, un jāveicina satiksmes pārvirzīšana uz alternatīviem transporta ceļiem, kā arī pēc iespējas lielāka mazemisiju sabiedriskā transporta izmantošana. Jaunas iekasēšanas infrastruktūras gadījumā maksas par satiksmes sastrēgumiem iekasēšanas metodei pašai par sevi arī nebūtu jārada sastrēgumi vai jāpalielina jau esošie.
Grozījums Nr.    20 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14)  Maksai par satiksmes sastrēgumiem būtu jāatbilst faktiskajām izmaksām, ko katrs transportlīdzeklis tieši rada citiem ceļa lietotājiem un netieši — sabiedrībai kopumā, nosakot tās samērīgi. Lai nepieļautu, ka minētās maksas nesamērīgi kavē cilvēku brīvu pārvietošanos un preču brīvu apriti, tās būtu jāierobežo ar konkrētām summām, kas atbilst galējām izmaksām par satiksmes sastrēgumiem, tuvojoties maksimālajai ietilpībai, proti, kad satiksmes apjoms tuvojas ceļa noslodzes robežai.	(14)  Maksai par satiksmes sastrēgumiem būtu jāatbilst faktiskajām izmaksām, ko katrs transportlīdzeklis tieši rada citiem ceļa lietotājiem un netieši — sabiedrībai kopumā, nosakot tās samērīgi. Lai nepieļautu, ka minētās maksas nesamērīgi kavē cilvēku brīvu pārvietošanos un preču brīvu apriti, jo īpaši pārrobežu un pilsētu teritorijās, tās būtu jāierobežo ar konkrētām summām, kas atbilst galējām izmaksām par satiksmes sastrēgumiem, tuvojoties maksimālajai ietilpībai, proti, kad satiksmes apjoms tuvojas ceļa noslodzes robežai.
Grozījums Nr.    21 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19)   Ceļu maksas var mobilizēt resursus, kas sekmē augstas kvalitātes transporta infrastruktūras uzturēšanas un attīstīšanas finansēšanu. Tādēļ ir pareizi stimulēt dalībvalstis, lai tās atbilstoši izmanto ieņēmumus no ceļu maksām, un šai nolūkā prasīt, lai tās atbilstoši ziņo par šādu ieņēmumu izlietojumu. Tas jo īpaši palīdzēs apzināt iespējamās finansēšanas nepilnības un palielināt sabiedrības atbalstu ceļu maksas iekasēšanai.	(19)   Ceļu maksas var mobilizēt resursus, kas sekmē augstas kvalitātes transporta infrastruktūras, tostarp alternatīvas transporta infrastruktūras, uzturēšanas un attīstīšanas finansēšanu, samazina autotransporta radīto piesārņojumu tā rašanās vietā un veicina bezemisiju transportlīdzekļu ražošanu un ieviešanu. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānorobežo šie līdzekļi, lai tās atbilstoši izmantotu ieņēmumus no ceļu maksām, un šai nolūkā atbilstoši jāziņo par šādu ieņēmumu izlietojumu. Tas jo īpaši palīdzēs apzināt iespējamās finansēšanas nepilnības un palielināt sabiedrības atbalstu maksas, kas atkarīga no nobrauktā attāluma, iekasēšanai.
Grozījums Nr.    22 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21)   Jānodrošina, ka maksas par ārējām izmaksām arī turpmāk iespējami precīzi atbilst izmaksām, ko izraisa smagdarba transportlīdzekļu radītais gaisa piesārņojums un troksnis, nepadarot iekasēšanas sistēmu pārāk sarežģītu, lai varētu stimulēt degvielu visvairāk taupošu transportlīdzekļu izmantošanu, saglabāt šo stimulu efektivitāti un regulāri atjaunināt ceļu maksas diferenciāciju. Tālab būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai maksas par ārējām izmaksām standartvērtības varētu pielāgot zinātnes attīstībai, definēt kārtību, kādā infrastruktūras lietošanas maksa mainās, neietekmējot kopējos ieņēmumus, atkarībā no smagdarba transportlīdzekļu CO2 emisijām, un pielāgot tehnikas attīstībai kārtību, kādā mainās infrastruktūras lietošanas maksa attiecībā uz viegldarba transportlīdzekļiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu21. Proti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, turklāt minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.	(21)   Jānodrošina, ka maksas par ārējām izmaksām arī turpmāk iespējami precīzi atbilst izmaksām, ko izraisa smagdarba transportlīdzekļu un kravu pārvadāšanai paredzēto vieglo kravas automobiļu radītais gaisa piesārņojums un troksnis, nepadarot iekasēšanas sistēmu pārāk sarežģītu, lai varētu stimulēt degvielu visvairāk taupošu un ekoloģiski tīru transportlīdzekļu izmantošanu, saglabāt šo stimulu efektivitāti un regulāri atjaunināt ceļu maksas diferenciāciju. Tālab būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai maksas par ārējām izmaksām minimālās vērtības varētu pielāgot zinātnes attīstībai, definēt kārtību, kādā infrastruktūras lietošanas maksa mainās, neietekmējot kopējos ieņēmumus, atkarībā no smagdarba transportlīdzekļu un kravu pārvadāšanai paredzēto vieglo kravas automobiļu CO2 emisijām, un pielāgot tehnikas attīstībai kārtību, kādā mainās infrastruktūras lietošanas maksa attiecībā uz viegldarba transportlīdzekļiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu21. Proti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, turklāt minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
____________________	____________________
21 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.	21 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
Grozījums Nr.    23 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 1. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   1.a  No šīs direktīvas prasībām var atbrīvot spēkā esošos koncesijas līgumus līdz to atjaunināšanai.
Grozījums Nr.    24 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums a)  jauna infrastruktūra vai jaunas infrastruktūras uzlabojumi, tostarp būtiski rekonstrukcijas darbi; a)  jauna infrastruktūra, jauna alternatīva transporta infrastruktūra pārejai uz citiem transporta veidiem vai jaunas infrastruktūras uzlabojumi, tostarp būtiski rekonstrukcijas darbi;
Grozījums Nr.    25 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 6.  “autoceļu nodeva” ir konkrēta summa, kas noteikta atkarībā no attāluma, kuru transportlīdzeklis nobraucis, izmantojot attiecīgo infrastruktūru, un no transportlīdzekļa veida; tās nomaksāšana piešķir tiesības transportlīdzeklim izmantot attiecīgo infrastruktūru, un tā sastāv no infrastruktūras lietošanas maksas un — attiecīgā gadījumā — no maksas par satiksmes sastrēgumiem vai maksas par ārējām izmaksām, vai no tām abām; 6.  “autoceļu nodeva” ir konkrēta summa, kas noteikta atkarībā no attāluma, kuru transportlīdzeklis nobraucis, izmantojot attiecīgo infrastruktūru, un no transportlīdzekļa veida; tās nomaksāšana piešķir tiesības transportlīdzeklim izmantot attiecīgo infrastruktūru, un tā sastāv no infrastruktūras lietošanas maksas, maksas par ārējām izmaksām un — attiecīgā gadījumā — no maksas par satiksmes sastrēgumiem;
Grozījums Nr.    26 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 7.  “infrastruktūras lietošanas maksa” ir maksa, ko iekasē, lai atgūtu izmaksas, kas dalībvalstī rodas saistībā ar infrastruktūras būvniecību, uzturēšanu, darbību un attīstību; 7.  “infrastruktūras lietošanas maksa” ir maksa, ko iekasē, lai atgūtu izmaksas, kas dalībvalstī rodas saistībā ar infrastruktūras būvniecību, uzturēšanu, darbību un attīstību, kā arī alternatīva transporta infrastruktūras projektu šķērsfinansēšanu;
Grozījums Nr.    27 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 11. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 11.  “satiksmes radīta gaisa piesārņojuma izmaksas” ir izmaksas par kaitējumu, ko transportlīdzekļa darbības laikā rada gaisā nonākušās daļiņas un ozona prekursori, piemēram, slāpekļa oksīds un gaistoši organiski savienojumi; 11.  “satiksmes radīta gaisa piesārņojuma izmaksas” ir izmaksas par kaitējumu cilvēku veselībai un videi, ko transportlīdzekļa darbības laikā rada gaisā nonākušās daļiņas un ozona prekursori, piemēram, slāpekļa oksīds un gaistoši organiski savienojumi;
Grozījums Nr.    28 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 12. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 12.  “satiksmes radīta trokšņa piesārņojuma izmaksas” ir izmaksas par kaitējumu, ko rada transportlīdzekļa darbības vai transportlīdzekļa un ceļa virsmas mijiedarbības troksnis; 12.  “satiksmes radīta trokšņa piesārņojuma izmaksas” ir izmaksas par kaitējumu cilvēku veselībai un videi, ko rada transportlīdzekļa darbības vai transportlīdzekļa un ceļa virsmas mijiedarbības troksnis;
Grozījums Nr.    29 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 19. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (19)   “viegldarba transportlīdzeklis” ir vieglais pasažieru automobilis, mikroautobuss vai vieglais kravas automobilis; (19)   “viegldarba transportlīdzeklis” ir vieglais pasažieru automobilis, mikroautobuss, vieglais kravas automobilis vai vieglais kravas automobilis, kas paredzēts kravu pārvadāšanai;
Grozījums Nr.    30 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 22. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (22)   “vieglais kravas automobilis” ir transportlīdzeklis, kas paredzēts preču pārvadāšanai un kura maksimālā pieļaujamā masa nav lielāka par 3,5 tonnām; (22)   “vieglais kravas automobilis” ir transportlīdzeklis, kura maksimālā pieļaujamā masa nav lielāka par 3,5 tonnām;
Grozījums Nr.    31 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 22.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   22.a   “vieglais kravas automobilis, kas paredzēts kravu pārvadāšanai” ir N1 kategorijas III klases transportlīdzeklis saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/20071a, kas paredzēts kravu pārvadāšanai;   __________________   1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.).
Grozījums Nr.    32 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts (jauns) Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 1. daļa – 23.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   23.a  “bezemisiju darbība” ir hibrīdtransportlīdzekļu darbība attiecīgajā autoceļu tīklā, neradot izplūdes gāzu emisijas;
Grozījums Nr.    33 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – 2. daļa – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums b)  infrastruktūras izmaksas vai infrastruktūras uzlabojumu izmaksas var ietvert jebkādus īpašus izdevumus saistībā ar infrastruktūru, kas paredzēti, lai samazinātu traucējumus, ko izraisa troksnis, vai lai uzlabotu satiksmes drošību, kā arī faktiskus maksājumus, ko veic infrastruktūras operators un kas atbilst vides jomā izvirzītiem objektīviem mērķiem, piemēram, aizsardzībai pret augsnes piesārņošanu. b)  infrastruktūras izmaksas vai infrastruktūras uzlabojumu izmaksas var ietvert jebkādus īpašus izdevumus saistībā ar infrastruktūru, kas paredzēti, lai samazinātu traucējumus, ko izraisa troksnis vai gaisa piesārņojums, vai lai uzlabotu satiksmes drošību, kā arī faktiskus maksājumus, ko veic infrastruktūras operators un kas atbilst vides jomā izvirzītiem objektīviem mērķiem, piemēram, aizsardzībai pret augsnes piesārņošanu.
Grozījums Nr.    34 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 1999/62/EK 7. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 6.  Neskarot 9. punktu, no 2018. gada 1. janvāra dalībvalstis neievieš lietošanas maksas smagdarba transportlīdzekļiem. Lietošanas maksas, kas ieviestas pirms minētā datuma, var saglabāt līdz 2023. gada 31. decembrim. 6.  Neskarot 9. punktu, no 2018. gada 1. janvāra dalībvalstis neievieš lietošanas maksas smagdarba transportlīdzekļiem. Lietošanas maksas, kas ieviestas pirms minētā datuma, var saglabāt līdz 2021. gada 31. decembrim.
Pamatojums
Nav nekādu tehnisku iemeslu, kāpēc dalībvalstis nevar jau laicīgāk sākt pakāpeniski atcelt lietošanas maksas smagdarba transportlīdzekļiem.
Grozījums Nr.    35 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 1999/62/EK 7. pants – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 9.   No 2020. gada 1. janvāra autoceļu nodevas un lietošanas maksas, ko piemēro smagdarba transportlīdzekļiem, piemēro visiem smagdarba transportlīdzekļiem. 9.   No 2020. gada 1. janvāra autoceļu nodevas un lietošanas maksas, ko piemēro smagdarba transportlīdzekļiem, piemēro visiem smagdarba transportlīdzekļiem, kā arī visiem vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai un aprīkoti ar tahogrāfu atbilstoši Regulai (ES) Nr. 165/2014.
Grozījums Nr.    36 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 1999/62/EK 7. pants – 10. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 10. Autoceļu nodevas un lietošanas maksas, ko piemēro smagdarba transportlīdzekļiem, no vienas puses, un viegldarba transportlīdzekļiem, no otras puses, var ieviest vai saglabāt savstarpēji neatkarīgi. 10. Līdz 2025. gada 31. decembrim autoceļu nodevas un lietošanas maksas, ko piemēro smagdarba transportlīdzekļiem, no vienas puses, un viegldarba transportlīdzekļiem, no otras puses, var ieviest vai saglabāt savstarpēji neatkarīgi.
Pamatojums
Līdz 2025. gada 31. decembrim pakāpeniski jāatsakās no uzlīmēm attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem.
Grozījums Nr.    37 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.c pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1.  Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest maksu par ārējām izmaksām saistībā ar satiksmes radīta gaisa piesārņojuma vai trokšņa piesārņojuma, vai to abu izmaksām. 1.  Dalībvalstis saglabā vai ievieš maksu par ārējām izmaksām saistībā ar satiksmes radīta gaisa piesārņojuma vai trokšņa piesārņojuma, vai to abu izmaksām visu veidu transportlīdzekļiem. Attiecībā uz smagdarba transportlīdzekļiem maksas par ārējām izmaksām diferencē un nosaka saskaņā ar IIIa pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām un metodēm, kā arī ievērojot IIIb pielikumā noteiktās standartvērtības. Maksas par ārējām izmaksām diferencē un nosaka saskaņā ar IIIa pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām un metodēm, kā arī tās atbilst vismaz IIIb pielikumā noteiktajām minimālajām vērtībām.
Grozījums Nr.    38 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.c pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   4.a   No 2022. gada 1. janvāra dalībvalstis, kas iekasē autoceļu nodevas, piemēro maksu par ārējām izmaksām saistībā ar satiksmes radīto gaisa un trokšņa piesārņojumu smagdarba transportlīdzekļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, visās ceļu tīkla daļās, uz ko attiecas infrastruktūras lietošanas maksa.
Grozījums Nr.    39 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.c pants – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   4.b   No 2025. gada 1. janvāra dalībvalstis ievieš vai turpina piemērot maksu par ārējām izmaksām saistībā ar satiksmes radīto gaisa un trokšņa piesārņojumu visiem smagdarba un viegldarba transportlīdzekļiem visās ceļu tīkla daļās, uz ko attiecas infrastruktūras lietošanas maksa.
Grozījums Nr.    40 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.c pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5.  No 2021. gada 1. janvāra dalībvalstis, kas iekasē autoceļu nodevas, smagdarba transportlīdzekļiem piemēro maksas par ārējām izmaksām vismaz tajā 7. panta 1. punktā minētā tīkla daļā, kur smagdarba transportlīdzekļu radītais kaitējums videi ir lielāks par smagdarba transportlīdzekļu radīto vidējo kaitējumu videi, ko nosaka saskaņā ar IIIa pielikumā minētajām attiecīgajām ziņošanas prasībām. 5.  Dalībvalstis, kas iekasē autoceļu nodevas, var piemērot lielākas maksas par ārējām izmaksām smagdarba transportlīdzekļiem un viegldarba transportlīdzekļiem tajā 7. panta 1. punktā minētā tīkla daļā, kur smagdarba transportlīdzekļu un kravu pārvadāšanai paredzētu vieglo kravas automobiļu radītais kaitējums videi ir lielāks par smagdarba transportlīdzekļu un kravu pārvadāšanai paredzētu vieglo kravas automobiļu radīto vidējo kaitējumu videi, ko nosaka saskaņā ar IIIa pielikumā minētajām attiecīgajām ziņošanas prasībām.
Grozījums Nr.    41 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.c pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   5.a   Dalībvalstis un kompetentie reģioni var ieviest vai turpināt piemērot maksu par ārējām izmaksām saistībā ar satiksmes radīto gaisa un trokšņa piesārņojumu tajās ceļu tīkla daļās, kurās infrastruktūras lietošanas maksa netiek piemērota.
Grozījums Nr.    42 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 6. punkts (jauns) Direktīva 1999/62/EK 7.da pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   2.a  Jaunas iekasēšanas infrastruktūras gadījumā maksas par satiksmes sastrēgumiem iekasēšanas metode nerada sastrēgumus vai nepalielina jau esošos.
Grozījums Nr.    43 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.f pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1.  Pēc Komisijas informēšanas dalībvalsts var piemērot uzcenojumu infrastruktūras lietošanas maksai, ko iekasē konkrētos ceļa posmos, kuros regulāri rodas satiksmes sastrēgumi vai kurus lietojot transportlīdzekļi rada būtisku kaitējumu videi, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi: 1.  Pēc Komisijas informēšanas dalībvalsts vai kompetentais reģions var piemērot uzcenojumu infrastruktūras lietošanas maksai, ko iekasē konkrētos ceļa posmos, kuros regulāri rodas satiksmes sastrēgumi vai kurus lietojot transportlīdzekļi rada būtisku kaitējumu videi, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:
Grozījums Nr.    44 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.f pants – 1. daļa – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums b)  uzcenojums nav lielāks par 15 % no vidējās svērtās infrastruktūras lietošanas maksas, ko aprēķina saskaņā ar 7.b panta 1. punktu un 7.e pantu, izņemot gadījumus, kad gūtos ieņēmumus iegulda pamattīkla transporta koridoru pārrobežu posmos, un tad šis uzcenojums nedrīkst būt lielāks par 25 %; b)  uzcenojums nav lielāks par 15 % no vidējās svērtās infrastruktūras lietošanas maksas, ko aprēķina saskaņā ar 7.b panta 1. punktu un 7.e pantu, izņemot gadījumus, kad gūtos ieņēmumus iegulda pamattīkla transporta koridoru pārrobežu posmos, un tad šis uzcenojums nedrīkst būt lielāks par 50 %;
Grozījums Nr.    45 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.g pants – 4. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Viena gada laikā pēc šā deleģētā akta stāšanās spēkā dalībvalstis diferencē infrastruktūras lietošanas maksu, ņemot vērā CO2 emisiju standartvērtības un attiecīgās transportlīdzekļu kategorijas. Maksas diferencē tā, lai neviena maksa par infrastruktūras lietošanu nepārsniegtu 100 % papildus tai pašai maksai par tādiem pašiem transportlīdzekļiem ar zemāko, bet ne nulles līmeņa CO2 emisiju apjomu. Bezemisiju transportlīdzekļiem infrastruktūras lietošanas maksu samazina par 75 % salīdzinājumā ar augstāko likmi. Viena gada laikā pēc šā deleģētā akta stāšanās spēkā dalībvalstis diferencē infrastruktūras lietošanas maksu, ņemot vērā CO2 emisiju standartvērtības un attiecīgās transportlīdzekļu kategorijas. Maksas diferencē tā, lai neviena maksa par infrastruktūras lietošanu nepārsniegtu 100 % papildus tai pašai maksai par tādiem pašiem transportlīdzekļiem ar zemāko, bet ne nulles līmeņa CO2 emisiju apjomu. No... [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] bezemisiju transportlīdzekļiem infrastruktūras lietošanas maksu samazina par 75 % salīdzinājumā ar augstāko likmi. Šādu pašu samazinājumu piemēro bezemisiju darbībai, ja šādu darbību var pierādīt.
Grozījums Nr.    46 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.g pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   4.a   Komisija novērtējuma ziņojumu par bezemisiju transportlīdzekļu tirgus daļu sagatavo līdz ... [OV: lūdzu, ievietojiet datumu: pieci gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dienas]. Komisija tiek pilnvarota vajadzības gadījumā pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 9.e pantu, lai pārrēķinātu bezemisiju transportlīdzekļiem piemērojamo atlaidi no infrastruktūras lietošanas maksas augstākās likmes.
Grozījums Nr.    47 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 8. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.ga pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2.  No 2022. gada 1. janvāra dalībvalstis diferencē autoceļu nodevas un — attiecībā uz lietošanas maksām — vismaz gada maksas atkarībā no transportlīdzekļu CO2 un piesārņojošo vielu emisijām saskaņā ar VII pielikuma noteikumiem. 2.  No 2022. gada 1. janvāra dalībvalstis diferencē autoceļu nodevas un — attiecībā uz lietošanas maksām — vismaz mēneša maksas atkarībā no transportlīdzekļu CO2 un piesārņojošo vielu emisijām saskaņā ar VII pielikuma noteikumiem.
Grozījums Nr.    48 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 8. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.ga pants - 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   3.a  No... [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] bezemisiju viegldarba transportlīdzekļiem infrastruktūras lietošanas maksu samazina par 75 % salīdzinājumā ar augstāko likmi.
Grozījums Nr.    49 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 10. punkts – aa apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK 7.i pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   aa)  panta 2. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:   “ca)  šādas atlaides vai samazinājumus līdz 50 % apmērā piešķir pasažieru transportlīdzekļu lietotājiem, kuri ir spiesti izmantot infrastruktūru regulāri, jo īpaši tāpēc, ka tie dzīvo lauku, nošķirtās vai izolētās teritorijās.”
Grozījums Nr.    50 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 14. punkts – -a apakšpunkts (jauns) Direktīva 1999/62/EK 9. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   -a)   panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj šādi: Dalībvalstis nosaka šīs direktīvas radīto ieņēmumu izmantojumu. Lai varētu attīstīt visu autoceļu tīklu kopumā, no infrastruktūras lietošanas maksām un maksas par ārējām izmaksām iegūtos ieņēmumus vai finanšu izteiksmē tiem līdzīgu ieņēmumu summas būtu jāizmanto transporta nozarē, lai optimizētu visu transporta sistēmu. “Lai varētu attīstīt visu autoceļu tīklu kopumā, no infrastruktūras lietošanas maksām un maksas par ārējām izmaksām iegūtos ieņēmumus vai finanšu izteiksmē tiem līdzīgu ieņēmumu summas izmanto transporta nozarē un visas transporta sistēmas optimizēšanai. Ieņēmumus, ko gūst no maksas par ārējām izmaksām, vai finanšu izteiksmē tiem līdzīgu ieņēmumu summas izmanto investīcijām, lai:   a)   atbalstītu Eiropas transporta tīklu, tā apkopi un uzturēšanu;   b)   optimizētu loģistiku;   c)   uzlabotu ceļu satiksmes drošību;   d)   nodrošinātu drošas stāvvietas. Jo īpaši ieņēmumus, ko gūst no maksas par ārējām izmaksām, vai finanšu izteiksmē tiem līdzīgu ieņēmumu summas būtu jāizmanto, lai transportu padarītu ilgtspējīgāku, tostarp veiktu vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem: Ieņēmumus, ko gūst no maksas par ārējām izmaksām, vai finanšu izteiksmē tiem līdzīgu ieņēmumu summas izmanto, lai transportu padarītu ilgtspējīgāku un novērstu kaitējumu cilvēku veselībai un videi, tostarp veiktu vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem: a)   veicinātu cenu efektīvu noteikšanu; a)   veicinātu cenu efektīvu noteikšanu; b)   rašanās vietā mazinātu autotransporta radīto piesārņojumu; b)   rašanās vietā mazinātu autotransporta radīto piesārņojumu; c)   rašanās vietā mazinātu autotransporta radītā piesārņojuma sekas; c)   rašanās vietā mazinātu autotransporta radītā piesārņojuma sekas; d)   uzlabotu transportlīdzekļu parametrus no CO2 emisiju apjoma un enerģijas izmantojuma viedokļa; d)   uzlabotu transportlīdzekļu parametrus no CO2 emisiju apjoma un enerģijas izmantojuma viedokļa; e)   transporta lietotājiem attīstītu alternatīvu infrastruktūru un/vai palielinātu esošo jaudu; e)   transporta lietotājiem attīstītu alternatīvu infrastruktūru un/vai palielinātu esošo jaudu; f)   atbalstītu Eiropas transporta tīklu; f)   atbalstītu un veicinātu to, ka attīstās elektromobilitāte, tostarp infrastruktūra elektroenerģijas piegādei transportlīdzekļiem; g)   optimizētu loģistiku; g)   šķērsfinansētu alternatīvus efektīva transporta projektus, kuru rezultātā notiek pāreja uz citiem transporta veidiem; h)  uzlabotu ceļu satiksmes drošību; un h)   atbalstītu kolektīvos transporta veidus.” i)  nodrošinātu drošas stāvvietas.
Grozījums Nr.    51 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 14. punkts – a apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK 9. pants – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   aa)  veicinātu elektrotransportlīdzekļu un (no elektrotīkla lādējamu) hibrīdtransportlīdzekļu plašāku izmantošanu;
Grozījums Nr.    52 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 15. punkts Direktīva 1999/62/EK 9.e pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2.  Pilnvaras pieņemt 7.g panta 4. punktā, 7.ga panta 4. punktā un 9.d pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs direktīvas spēkā stāšanās datums]. 2.  Pilnvaras pieņemt 7.g panta 4. punktā, 7.ga panta 4. punktā un 9.d pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr.    53 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts – i punkts – 1. ievilkums Direktīva 1999/62/EK III pielikums – 2. daļa – 2.1. punkts – 6. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums -   Smagdarba transportlīdzekļiem izmaksas sadala, ievērojot objektīvus un pārskatāmus kritērijus, ņemot vērā tīklā paredzamās smagdarba transportlīdzekļu satiksmes īpatsvaru un ar to saistītās izmaksas. Smagdarba transportlīdzekļu kilometrāžu šajā nolūkā drīkst koriģēt ar objektīvi pamatotiem “ekvivalences koeficientiem”, piemēram, 4. punktā izklāstītajiem (*). -  Smagdarba un viegldarba transportlīdzekļiem izmaksas sadala, ievērojot objektīvus un pārskatāmus kritērijus, ņemot vērā tīklā paredzamās dažādu transportlīdzekļu satiksmes īpatsvaru un ar to saistītās izmaksas. Smagdarba transportlīdzekļu kilometrāžu šajā nolūkā drīkst koriģēt ar objektīvi pamatotiem “ekvivalences koeficientiem”, piemēram, 4. punktā izklāstītajiem (*).
Grozījums Nr.    54 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts – i punkts – 2. ievilkums Direktīva 1999/62/EK III pielikums – 2. daļa – 2.2. punkts – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums -  Šādas izmaksas sadala starp smagdarba transportlīdzekļiem un pārējiem satiksmes dalībniekiem, pamatojoties uz to faktisko un prognozēto kilometrāžas daļu, un tās drīkst koriģēt ar objektīvi pamatotiem ekvivalences koeficientiem, piemēram, 4. punktā izklāstītajiem. -  Šādas izmaksas sadala starp smagdarba transportlīdzekļiem un pārējiem viegldarba transportlīdzekļiem, pamatojoties uz to faktisko un prognozēto kilometrāžas daļu, un tās drīkst koriģēt ar objektīvi pamatotiem ekvivalences koeficientiem, piemēram, 4. punktā izklāstītajiem.
Grozījums Nr.    55 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – c apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK IIIa pielikums – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums MINIMĀLĀS PRASĪBAS MAKSAS PAR ĀRĒJĀM IZMAKSĀM IEKASĒŠANAI MINIMĀLĀS PRASĪBAS AUGSTĀKAS MAKSAS PAR ĀRĒJĀM IZMAKSĀM IEKASĒŠANAI
Grozījums Nr.    56 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – c apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK IIIa pielikums – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Šajā pielikumā ir ietvertas minimālās prasības, kas jāievēro, lai iekasētu maksu par ārējām izmaksām un attiecīgā gadījumā aprēķinātu maksimālo pieļaujamo maksu par ārējām izmaksām. Šajā pielikumā ir ietvertas minimālās prasības, kas jāievēro, lai iekasētu augstāku maksu par ārējām izmaksām salīdzinājumā ar IIIb pielikumā noteiktajām minimālajām vērtībām, un attiecīgā gadījumā aprēķinātu maksimālo pieļaujamo maksu par ārējām izmaksām.
Grozījums Nr.    57 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – c apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK IIIa pielikums – 1. sadaļa – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Dalībvalstis nosaka precīzu sava ceļu tīkla daļu vai daļas, uz ko attiecas maksa par ārējām izmaksām. Dalībvalstis nosaka precīzu sava ceļu tīkla daļu vai daļas, uz ko attiecas augstāka maksa par ārējām izmaksām salīdzinājumā ar IIIb pielikumā noteiktajām minimālajām vērtībām.
Grozījums Nr.    58 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – c apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK IIIa pielikums – 2. sadaļa – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Ja dalībvalstis plāno piemērot tādu maksu par ārējām izmaksām, kas ir augstāka par IIIb pielikumā norādītajām standartvērtībām, tās paziņo Komisijai transportlīdzekļu klasifikāciju, saskaņā ar kuru tiek diferencēta maksa par ārējām izmaksām. Dalībvalstis paziņo Komisijai arī to ceļu atrašanās vietu, uz kuriem piemēro lielāku maksu par ārējām izmaksām (turpmāk “piepilsētas ceļi (tostarp autoceļi)”), un to ceļu atrašanās vietu, uz kuriem piemēro mazāku maksu par ārējām izmaksām (turpmāk “starppilsētu ceļi (tostarp autoceļi)”). Ja dalībvalstis plāno piemērot tādu maksu par ārējām izmaksām, kas ir augstāka par IIIb pielikumā norādītajām minimālajām vērtībām, tās paziņo Komisijai transportlīdzekļu klasifikāciju, saskaņā ar kuru tiek diferencēta maksa par ārējām izmaksām. Dalībvalstis paziņo Komisijai arī to ceļu atrašanās vietu, uz kuriem piemēro lielāku maksu par ārējām izmaksām (turpmāk “piepilsētas ceļi (tostarp autoceļi)”), un to ceļu atrašanās vietu, uz kuriem piemēro minimālo maksu par ārējām izmaksām (turpmāk “starppilsētu ceļi (tostarp autoceļi)”).
Grozījums Nr.    59 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – c apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK IIIa pielikums – 3. sadaļa – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Šo iedaļu piemēro, ja dalībvalsts plāno piemērot tādu maksu par ārējām izmaksām, kas ir augstāka par IIIb pielikumā norādītajām standartvērtībām. Šo iedaļu piemēro, ja dalībvalsts plāno piemērot tādu maksu par ārējām izmaksām, kas ir augstāka par IIIb pielikumā norādītajām minimālajām vērtībām.
Grozījums Nr.    60 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – c apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK IIIa pielikums – 4. sadaļa – 4.1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Ja dalībvalsts plāno piemērot tādu maksu par ārējām izmaksām, kas ir augstāka par IIIb pielikumā norādītajām standartvērtībām, minētā dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde iekasējamo maksu par satiksmes radīto gaisa piesārņojumu aprēķina, izmantojot šādu formulu: Ja dalībvalsts plāno piemērot tādu maksu par ārējām izmaksām, kas ir augstāka par IIIb pielikumā norādītajām minimālajām vērtībām, minētā dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde iekasējamo maksu par satiksmes radīto gaisa piesārņojumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Grozījums Nr.    61 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – c apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK IIIa pielikums – 4. sadaļa – 4.2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Ja dalībvalsts plāno piemērot tādu maksu par ārējām izmaksām, kas ir augstāka par IIIb pielikumā norādītajām standartvērtībām, minētā dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde iekasējamo maksu par satiksmes radītā trokšņa piesārņojumu aprēķina, izmantojot šādu formulu: Ja dalībvalsts plāno piemērot tādu maksu par ārējām izmaksām, kas ir augstāka par IIIb pielikumā norādītajām minimālajām vērtībām, minētā dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde iekasējamo maksu par satiksmes radītā trokšņa piesārņojumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Grozījums Nr.    62 Direktīvas priekšlikums 1. pielikums – 1. punkts – d. apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK IIIb pielikums – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums MAKSAS PAR ĀRĒJĀM IZMAKSĀM STANDARTVĒRTĪBAS MAKSAS PAR ĀRĒJĀM IZMAKSĀM MINIMĀLĀS VĒRTĪBAS
Grozījums Nr.    63 Direktīvas priekšlikums 1. pielikums – 1. punkts – d. apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK IIIb pielikums – 1. sadaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Šis pielikums nosaka maksas par ārējām izmaksām standartvērtības, tostarp attiecībā uz gaisa piesārņojuma un trokšņa radītām izmaksām. Šis pielikums nosaka maksas par ārējām izmaksām minimālās vērtības, tostarp attiecībā uz gaisa piesārņojuma un trokšņa radītām izmaksām.
Grozījums Nr.    64 Direktīvas priekšlikums 1. pielikums – 1. punkts – d. apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK IIIb pielikums – 1. tabula – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. tabula. Maksas par ārējām izmaksām standartvērtības smagajiem kravas transportlīdzekļiem 1. tabula. Maksas par ārējām izmaksām minimālās vērtības smagajiem kravas transportlīdzekļiem
Grozījums Nr.    65 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – d. apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK IIIb pielikums – 2. tabula – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. tabula. Maksas par ārējām izmaksām standartvērtības tālsatiksmes autobusiem 2. tabula. Maksas par ārējām izmaksām minimālās vērtības tālsatiksmes autobusiem
Grozījums Nr.    66 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – d apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK IIIb pielikums – 2.a tabula (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts     Grozījums 2.a tabula. Maksas par ārējām izmaksām minimālās vērtības vieglajiem pasažieru automobiļiem   Transportlīdzeklis Dzinējs EURO klase Piepilsētas Starppilsētu Automobiļi ar dīzeļdzinēju <1,4 l EURO II 1,9 0,9 EURO III 1,6 0,9 EURO IV 1,3 0,7 EURO V 0,9 0,5 EURO 6 0,6 0,3 1,4-2,0 l EURO 0 3,6 1,0 EURO I 1,9 0,9 EURO II 1,8 0,8 EURO III 1,7 0,9 EURO IV 1,4 0,7 EURO V 0,9 0,5 EURO VI 0,6 0,3 >2,0 l EURO 0 3,9 1,3 EURO I 1,9 0,9 EURO II 1,8 0,9 EURO III 1,7 0,9 EURO IV 1,4 0,7 EURO V 0,9 0,5 EURO VI 0,6 0,3 Automobiļi ar benzīna dzinēju <1,4 l EURO 0 3,7 2,4 EURO I 1,0 0,4 EURO II 0,7 0,3 EURO III 0,5 0,2 EURO IV 0,5 0,2 EURO V 0,5 0,2 EURO VI 0,5 0,2 1,4-2,0 l EURO 0 3,9 3,0 EURO I 1,1 0,4 EURO II 0,7 0,3 EURO III 0,5 0,2     EURO IV 0,5 0,2 EURO V 0,4 0,2 EURO VI 0,4 0,2 >2,0 l EURO 0 4,0 3,0 EURO I 1,0 0,4 EURO II 0,5 0,3 EURO III 0,5 0,2 EURO IV 0,5 0,2 EURO V 0,4 0,2 EURO VI 0,4 0,2
Grozījums Nr.    67 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – d apakšpunkts Direktīva 1999/62/EK IIIb pielikums – 2.b tabula (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts     Grozījums 2.b tabula. Maksas par ārējām izmaksām minimālās vērtības vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai: Transportlīdzeklis EURO klase Piepilsētas Starppilsētu Kravu pārvadāšanai paredzēts vieglais kravas automobilis ar benzīna dzinēju EURO I 2,4 0,7 EURO II 1,9 0,4 EURO III 1,8 0,4 EURO IV 1,7 0,3 EURO V 1,6 0,3 EURO VI 1,6 0,3 Kravu pārvadāšanai paredzēts vieglais kravas automobilis ar dīzeļdzinēju EURO I 4,0 1,7 EURO II 4,1 1,7 EURO III 3,5 1,3 EURO IV 3,0 1,1 EURO V 2,2 0,8 EURO VI 1,9 0,5
Grozījums Nr.    68 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK V pielikums – 1. sadaļa – 2. tabula
Komisijas ierosinātais teksts 2. tabula. Ekvivalences koeficienti, kas izmantojami, nosakot maksas par satiksmes sastrēgumiem līmeņa proporciju dažādām transportlīdzekļu kategorijām Transportlīdzekļa kategorija Ekvivalences koeficients Viegldarba transportlīdzekļi 1 Atsevišķie smagie kravas transportlīdzekļi 1,9 Autobusi un tālsatiksmes autobusi 2,5 Sakabinātie smagie kravas transportlīdzekļi 2,9   Grozījums 2. tabula. Ekvivalences koeficienti, kas izmantojami, nosakot maksas par satiksmes sastrēgumiem līmeņa proporciju dažādām transportlīdzekļu kategorijām Transportlīdzekļa kategorija Ekvivalences koeficients Viegldarba transportlīdzekļi 1 Atsevišķie smagie kravas transportlīdzekļi 1,9 Autobusi un tālsatiksmes autobusi 1,5 Sakabinātie smagie kravas transportlīdzekļi 2,9

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšana smagajiem kravas transportlīdzekļiem
Atsauces	COM(2017)0275 – C8-0171/2017 – 2017/0114(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 15.6.2017
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 15.6.2017
Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē	16.11.2017
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Seb Dance 21.6.2017
Izskatīšana komitejā	24.1.2018
Pieņemšanas datums	27.3.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	50 11 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marco Affronte, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Alberto Cirio, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, Bas Eickhout, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Peter Liese, Lukas Mandl, Valentinas Mazuronis, Joëlle Mélin, Massimo Paolucci, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, John Procter, Julia Reid, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Cristian-Silviu Buşoi, Nicola Caputo, Albert Deß, Eleonora Evi, Christofer Fjellner, Elena Gentile, Norbert Lins, Gabriele Preuß, Christel Schaldemose, Dubravka Šuica, Keith Taylor, Carlos Zorrinho

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

50	+
ALDE:	Catherine Bearder, Gerben-Jan Gerbrandy, Anneli Jäätteenmäki, Valentinas Mazuronis, Frédérique Ries
EFDD:	Eleonora Evi
GUE/NGL:	Stefan Eck, Kateřina Konečná
PPE:	Pilar Ayuso, Ivo Belet, Cristian-Silviu Buşoi, Alberto Cirio, Angélique Delahaye, Albert Deß, Christofer Fjellner, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Lukas Mandl, Annie Schreijer-Pierik, Dubravka Šuica, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean
S&D:	Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nicola Caputo, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Elena Gentile, Massimo Paolucci, Pavel Poc, Gabriele Preuß, Christel Schaldemose, Daciana Octavia Sârbu, Damiano Zoffoli, Carlos Zorrinho
VERTS/ALE:	Marco Affronte, Bas Eickhout, Benedek Jávor, Michèle Rivasi, Davor Škrlec, Keith Taylor

11	-
ECR:	Arne Gericke, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, John Procter, Jadwiga Wiśniewska
EFDD:	Julia Reid
ENF:	Sylvie Goddyn, Jean-François Jalkh, Joëlle Mélin
NI :	Zoltán Balczó
PPE:	György Hölvényi

1	0
ECR	Mark Demesmaeker

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšana smagajiem kravas transportlīdzekļiem
Atsauces	COM(2017)0275 – C8-0171/2017 – 2017/0114(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	31.5.2017
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 15.6.2017
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 16.11.2017	ENVI 15.6.2017
Atzinumu nesniedza        Lēmuma datums	ECON 27.2.2018
Iesaistītās komitejas        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 16.11.2017
Referenti        Iecelšanas datums	Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy 4.7.2017
Izskatīšana komitejā	22.1.2018	20.3.2018	14.5.2018
Pieņemšanas datums	24.5.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	35 2 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Karima Delli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Cláudia Monteiro de Aguiar, Tomasz Piotr Poręba, Gabriele Preuß, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, David-Maria Sassoli, Claudia Schmidt, Claudia Țapardel, Keith Taylor, Pavel Telička, Wim van de Camp, Marie-Pierre Vieu, Janusz Zemke, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michael Gahler, Ramona Nicole Mănescu, Marek Plura, Jozo Radoš, Matthijs van Miltenburg
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Eric Andrieu, Eleonora Evi, Jude Kirton-Darling, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo
Iesniegšanas datums	7.6.2018

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

35	+
ALDE	Jozo Radoš, Dominique Riquet, Pavel Telička, Matthijs van Miltenburg
EFDD	Eleonora Evi, Marco Zullo
GUE/NGL	Merja Kyllönen, Marie-Pierre Vieu
PPE	Georges Bach, Deirdre Clune, Michael Gahler, Cláudia Monteiro de Aguiar, Ramona Nicole Mănescu, Marek Plura, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Luis de Grandes Pascual, Wim van de Camp, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska
S&D	Lucy Anderson, Eric Andrieu, Inés Ayala Sender, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jude Kirton-Darling, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Gabriele Preuß, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, David-Maria Sassoli, Janusz Zemke, Claudia Țapardel
VERTS/ALE	Michael Cramer, Karima Delli, Keith Taylor

2	-
ECR	Jacqueline Foster
PPE	Andor Deli

3	0
ECR	Tomasz Piotr Poręba, Anneleen Van Bossuyt
PPE	Dieter-Lebrecht Koch

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas