ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES par kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju un groza Direktīvu 98/26/EK, Direktīvu 2002/47/EK, Direktīvu 2012/30/ES, Direktīvu 2011/35/ES, Direktīvu 2005/56/EK, Direktīvu 2004/25/EK un Direktīvu 2007/36/EK

25.6.2018 - (COM(2016)0852 – C8-0481/2016 – 2016/0362(COD)) - ***I

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Gunnar Hökmark

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES par kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju un groza Direktīvu 98/26/EK, Direktīvu 2002/47/EK, Direktīvu 2012/30/ES, Direktīvu 2011/35/ES, Direktīvu 2005/56/EK, Direktīvu 2004/25/EK un Direktīvu 2007/36/EK

(COM(2016)0852 – C8-0481/2016 – 2016/0362(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0852),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0481/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0218/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.     1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI^[1]*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

2016/0362 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES par kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju un groza Direktīvu 98/26/EK, Direktīvu 2002/47/EK, Direktīvu 2012/30/ES, Direktīvu 2011/35/ES, Direktīvu 2005/56/EK, Direktīvu 2004/25/EK un Direktīvu 2007/36/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu[2],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Finanšu stabilitātes padome (FSP) 2015. gada 9. novembrī publicēja kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) noteikumus (“TLAC standarts”), ko G20 apstiprināja 2015. gada novembrī. TLAC standartā noteikts, ka globālām sistēmiski nozīmīgām bankām (G-SNB), kas Savienības regulējumā sauktas par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SNI), ir jātur pietiekams minimālais apjoms ar (iekšēji rekapitalizējamām) saistībām, kurām ir augsts zaudējumu absorbcijas spējas līmenis, lai noregulējumā nodrošinātu netraucētu un ātru zaudējumu absorbciju un rekapitalizāciju. Komisija 2015. gada 24. novembra paziņojumā[4] apņēmās līdz 2016. gada beigām nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kas dotu iespēju īstenot TLAC standartu līdz starptautiski saskaņotajam termiņam — 2019. gadam.

(1a)  Lai veicinātu ilgtermiņa plānošanu un nodrošinātu noteiktību attiecībā uz nepieciešamajām rezervēm, tirgiem savlaicīgi vajadzīga skaidrība par atbilstības kritērijiem, kuri jāievēro, lai instrumentus atzītu par TLAC/MREL saistībām.

(2)  Lai TLAC standartu ieviestu Savienībā, ir jāņem vērā pastāvošā iestādei specifiskā minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (“MREL”), kas piemērojama visām Savienības kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES[5]. Tā kā TLAC un MREL ir viens mērķis — nodrošināt, lai Savienības iestādēm ir pietiekama zaudējumu absorbcijas spēja, abām prasībām vajadzētu būt vienota regulējuma papildinošiem elementiem. Darbības līmenī TLAC standarta saskaņotais minimuma līmenis attiecībā uz G-SNI (“TLAC minimuma prasība”) būtu jāievieš Savienības tiesību aktos, veicot grozījumus Regulā (ES) Nr. 575/2013[6], savukārt iestādei specifisko papildinājumu attiecībā uz G-SNI un iestādei specifisko prasību attiecībā uz iestādēm, kas nav G-SNI, kuru sauc par minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, būtu jārisina, izmantojot mērķtiecīgus grozījumus Direktīvā 2014/59/ES un Regulā (ES) Nr. 806/2014[7]. Attiecīgie šīs direktīvas noteikumi attiecībā uz iestāžu zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju būtu konsekventi jāpiemēro kopā ar noteikumiem iepriekš minētajos tiesību aktos un Direktīvā 2013/36/ES[8].

(3)  Nepastāvot saskaņotiem Savienības noteikumiem attiecībā uz TLAC standarta ieviešanu Savienībā, tiktu radītas papildu izmaksas un tiesiskā nenoteiktība ▌un apgrūtināta iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana pārrobežu iestādēm. Nepastāvot saskaņotiem Savienības noteikumiem, tiek radīti arī konkurences izkropļojumi iekšējā tirgū, ņemot vērā to, ka izmaksas iestādēm, lai ievērotu spēkā esošās prasības un TLAC standartu, Savienībā var ievērojami atšķirties. Tāpēc ir jālikvidē šie šķēršļi iekšējā tirgus darbībai un jāizvairās no konkurences izkropļojumiem, kas rodas no tā, ka nav saskaņotu Savienības noteikumu attiecībā uz TLAC standarta ieviešanu. Tādējādi šīs direktīvas atbilstīgs juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, kuru interpretē atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.

(4)  Saskaņā ar TLAC standartu Direktīvai 2014/59/ES būtu jāturpina atzīt noregulējuma stratēģiju, saskaņā ar kuru noregulējuma pilnvaras īsteno viena noregulējuma iestāde (SPE pieeja), kā arī noregulējuma stratēģiju, saskaņā ar kuru noregulējuma pilnvaras īsteno vairākas noregulējuma iestādes (MPE pieeja). Saskaņā ar SPE stratēģiju tiek noregulēta tikai viena grupas vienība — parasti mātesuzņēmums, savukārt grupas citas vienības — parasti meitasuzņēmumi, kas veic pamatdarbību, — netiek iekļauti noregulējumā, bet novirza savus zaudējumus un rekapitalizācijas vajadzības augšup vienībai, kas jānoregulē. Saskaņā ar MPE stratēģiju var noregulēt vairāk nekā vienu grupas vienību. Lai iedarbīgi piemērotu vēlamo noregulējuma stratēģiju, ir svarīgi skaidri identificēt vienības, kas jānoregulē (“noregulējuma vienības”), un meitasuzņēmumus, kuri tām pieder (“noregulējuma grupas”). Minētā identifikācija ir arī svarīga, lai noteiktu noteikumu par zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju piemērošanas līmeni, kas finanšu uzņēmumiem būtu jāpiemēro. Tāpēc ir jāievieš “noregulējuma vienības” un “noregulējuma grupas” jēdzieni un jāgroza Direktīva 2014/59/ES par grupas noregulējuma plānošanu nolūkā skaidri noteikt, ka noregulējuma iestādēm ir jāidentificē noregulējuma vienības un noregulējuma grupas grupā un pienācīgi jāņem vērā plānotās noregulējuma rīcības ietekme grupā, lai nodrošinātu iedarbīgu grupas noregulējumu.

(5)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka iestādēm ir pietiekama zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja, lai nodrošinātu zaudējumu netraucētu un ātru absorbciju un rekapitalizāciju noregulējumā ar minimālu ietekmi uz finanšu stabilitāti un nodokļu maksātājiem. Tas būtu jāpanāk ar iestāžu atbilstību iestādei specifiskai minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (“MREL”), kā noteikts Direktīvā 2014/59/ES.

(6)  Lai saucējus, kas mēra iestāžu zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju, pielāgotu saucējiem, kas paredzēti TLAC standartā, MREL būtu jāizsaka kā procentuāla attiecība no kopējās riska darījumu vērtības un attiecīgās iestādes sviras rādītāja riska darījumu vērtības mēra.

(6a)  Lai nodrošinātu noteiktību tirgiem un ļautu izveidot nepieciešamās rezerves, tirgiem ir nepieciešama savlaicīga skaidrība par atbilstības kritērijiem, kas jāievēro, lai instrumentus atzītu par TLAC/MREL saistībām.

(7)  Atbilstības kritērijus iekšēji rekapitalizējamām saistībām attiecībā uz MREL būtu cieši jāpielāgo Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzētajiem kritērijiem attiecībā uz TLAC minimuma prasību saskaņā ar papildu pielāgojumiem un prasībām, kas ieviestas šajā direktīvā. Jo īpaši atsevišķiem parāda instrumentiem ar iegultu atvasinātā instrumenta komponentu, piemēram, atsevišķām strukturētām parādzīmēm, vajadzētu būt atbilstīgiem, lai izpildītu MREL, ja tiem ir fiksēta pamatsumma, kas jāatmaksā termiņa beigās, bet ar atvasinājumu saistīts un no atsauces aktīva rezultativitātes atkarīgs ir tikai papildu ienesīgums. Ņemot vērā to fiksēto pamatsummu, šiem instrumentiem vajadzētu būt lielā mērā zaudējumus absorbējošiem un viegli iekšēji rekapitalizējamiem noregulējuma satvarā. MREL piemērojamo atbilstības kritēriju saskaņošanai ar Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktajiem kritērijiem būtu jānodrošina Savienības iestādēm vienlīdzīgi konkurences apstākļi pasaules līmenī, un tas nozīmē, ka to prasību līmenis, kuras jāizpilda konkrēti subordinētā parāda jomā, būtu jānosaka Savienības tiesību aktos transponēto TLAC prasību līmenī.

(8)  Saistību darbības joma, lai izpildītu MREL, principā ietver visas saistības, kas rodas no prasījumiem, kuri izriet no nenodrošinātiem neprioritāriem kreditoriem (nepakārtotās saistības), ja vien tās neatbilst šajā direktīvā noteiktiem konkrētiem atbilstības kritērijiem. Lai veicinātu iestāžu noregulējamību, iedarbīgi izmantojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai MREL tiktu izpildīta ar pakārtotām saistībām, jo īpaši tad, ja pastāv skaidras norādes, ka iekšēji rekapitalizēti kreditori noregulējumā, iespējams, cietīs zaudējumus, kas pārsniegtu to iespējamos zaudējumus maksātnespējas gadījumā. Prasība izpildīt MREL ar pakārtotām saistībām būtu jāizvirza tikai līmenim, kas nepieciešams, lai novērstu, ka kreditoru zaudējumi noregulējumā pārsniedz zaudējumus, kas tiem citādi būtu radušies maksātnespējas gadījumā. Parāda instrumentu subordinācijai, ko noregulējuma iestādes pieprasa attiecībā uz MREL, nebūtu jāskar iespēja daļēji izpildīt TLAC minimuma prasību ar nepakārtota parāda instrumentiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, kā atļauj TLAC standarts. Tajā pašā laikā gadījumos, kad iestādēm ir augsts pašu kapitāla līmenis, tas arī būtu jāatzīst MREL piemērošanā un aprēķināšanā. Iestādēm būtu jāspēj izpildīt MREL prasības ar 1. līmeņa pamata kapitāla (CET1), 1. līmeņa papildu kapitāla vai 2. līmeņa kapitāla instrumentiem, lai tādas pašas prasības attiecībā uz MREL tiktu piemērotas gan iestādēm ar augstāku pašu kapitāla uzkrājumu, gan iestādēm ar zemāku pašu kapitāla līmeni. Mērķis nodrošināt iestādēm vienlīdzīgus konkurences apstākļus būtu jānosaka arī starptautiskā līmenī, jo īpaši tad, ja atbilstības kritēriji attiecībā uz MREL tiek saskaņoti ar TLAC minimuma prasību.

(9)  MREL būtu jāļauj iestādēm absorbēt noregulējumā sagaidāmos zaudējumus un rekapitalizēt iestādi pēc noregulējuma. Noregulējuma iestādēm, pamatojoties uz to izvēlēto noregulējuma stratēģiju, būtu pienācīgi jāpamato piemērotais MREL līmenis, jo īpaši attiecībā uz Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētās prasības nepieciešamību un līmeni rekapitalizācijas summā. Pamatā šādu līmeni vajadzētu veidot noregulējumā sagaidāmo zaudējumu summai, kas atbilst iestādes pašu kapitāla prasībām, un rekapitalizācijas summai, kas ļauj iestādei pēc noregulējuma izpildīt savas pašu kapitāla prasības, kuras nepieciešamas, lai saņemtu atļauju veikt tās darbības saskaņā ar izvēlēto noregulējuma stratēģiju. MREL būtu jāizsaka kā procentuāla daļa no kopējās riska darījumu vērtības un sviras rādītāja mēriem, un iestādēm būtu vienlaicīgi jāsasniedz līmeņi, kas izriet no abiem mērījumiem. Noregulējuma iestādei pienācīgi pamatotos gadījumos vajadzētu būt iespējai pielāgot rekapitalizācijas summas, lai pienācīgi atspoguļotu arī paaugstinātos riskus, kas ietekmē noregulējamību un kas rodas no noregulējuma grupas uzņēmējdarbības modeļa, finansējuma profila un vispārējā riska profila, un tāpēc šādos ierobežotos gadījumos pieprasīt pārsniegt 45.c panta 3. un 4. punkta pirmajā daļā minētās rekapitalizācijas summas.

(9a)  Konkrēti, uz atbilstīgajām saistībām nevajadzētu attiecināt ieskaita tiesības vai savstarpēju dzēšanu, kas apdraudētu to zaudējumu absorbcijas spēju noregulējumā. Tādēļ ir nepieciešams, lai uz atbilstīgajām saistībām netiktu attiecinātas ieskaita tiesības vai savstarpējas dzēšanas mehānismi, lai gan netiek prasīts, lai atbilstīgās saistības reglamentējošajos līguma noteikumos būtu iekļauta klauzula, kas skaidri nosaka, ka uz attiecīgo instrumentu šādas tiesības neattiecas. Tāpat nav nepieciešams atbilstīgās saistības reglamentējošajos līguma noteikumos precizēt, ka uz šīm saistībām var attiekties norakstīšana vai konvertācija. Atbilstīgās saistības reglamentējošajiem noteikumiem nevajadzētu ietvert nekādu stimulu izpirkšanai, un tiem nevajadzētu turētājam piešķirt tiesības ātrāk atmaksāt grafikā noteiktos nākotnē maksājamos procentus vai pamatsummu, izņemot iestādes likvidācijas gadījumā.

(9b)  Visi pirms atbilstības kritēriju pieņemšanas dienas emitētie atbilstīgie instrumenti būtu jāuzskata par atbilstīgiem MREL bez nepieciešamības ievērot jaunos atbilstības kritērijus, kas ieviesti ar riska mazināšanas pasākumu kopumu. Šāds noteikums par iepriekš spēkā esošo nosacījumu saglabāšanu ir nepieciešams tāpēc, ka tirgus dalībnieki nevarēja paredzēt minētās izmaiņas un tiem ir vajadzīgs laiks savu emisiju pielāgošanai. Šādai iepriekš spēkā esošo nosacījumu saglabāšanai būtu jāietver visi jaunie atbilstības kritēriji, tostarp savstarpējā ieskaita un savstarpējās dzēšanas tiesības, kā arī paātrinātas saistību izpildes tiesības.

(10)  Lai uzlabotu to noregulējamību, noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai G-SNI piemērot iestādei specifisku MREL papildus Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktajai TLAC minimuma prasībai. Minēto iestādei specifisko MREL var piemērot tikai tad, ja TLAC minimuma prasība nav pietiekama, lai absorbētu zaudējumus un rekapitalizētu G-SNI saskaņā ar izvēlēto noregulējuma stratēģiju.

(11)  Nosakot MREL līmeni, noregulējuma iestādēm būtu jāņem vērā iestādes sistēmiskās nozīmības pakāpe un tās maksātnespējas iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz finanšu stabilitāti. Tām būtu jāņem vērā vajadzība nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus starp G-SII un citām līdzīgām iestādēm ar sistēmisku nozīmību Savienībā. Tādējādi to iestāžu MREL, kuras nav identificētas kā G-SNI, bet kuru sistēmiskā nozīmība Savienībā ir salīdzināma ar G-SNI sistēmisko nozīmību, nebūtu nesamērīgi jānovirzās no MREL līmeņa un sastāva, ko parasti nosaka attiecībā uz G-SNI.

▌

(13)  Saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013, iestādēm, kas kvalificējamas kā noregulējuma iestādes, būtu jāpiemēro MREL tikai konsolidētā noregulējuma grupas līmenī. Tas nozīmē, ka noregulējuma iestādēm vajadzētu būt pienākumam emitēt atbilstīgus instrumentus un posteņus, lai izpildītu MREL, ārējiem trešā personu kreditoriem, kas tiktu iekšēji rekapitalizēti, ja noregulējuma vienībai veic noregulējumu.

(14)  Iestādēm, kas nav noregulējuma vienības, būtu jāpilda MREL individuālā līmenī. Minēto iestāžu zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas vajadzības parasti būtu jāparedz to attiecīgajām noregulējuma vienībām, noregulējuma vienībām iegādājoties minēto iestāžu emitētās atbilstīgās saistības un tos norakstot vai pārvēršot īpašumtiesību instrumentos brīdī, kad minētās iestādes vairs nav dzīvotspējīgas. Šī MREL, kas piemērojama iestādēm, kuras nav noregulējuma vienības, būtu jāpiemēro kopā un konsekventi ar prasībām, kas piemērojamas noregulējuma vienībām. Tam būtu jāļauj noregulējuma iestādēm noregulēt noregulējuma grupu, neveicot dažu tās meitasuzņēmumu noregulējumu un tādējādi izvairoties no potenciāli graujošas ietekmes uz tirgu. ▌ Noregulējuma vienības meitasuzņēmumu noregulējuma iestādām vajadzētu būt iespējai arī pilnībā atteikties no MREL piemērošanas, kas piemērojama iestādēm, kuras nav noregulējuma vienības, ja gan noregulējuma vienība, gan tās meitasuzņēmumi veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā dalībvalstī. MREL piemērošanā iestādēm, kas nav noregulējuma vienības, būtu jāievēro izvēlētā noregulējuma stratēģija, jo īpaši saistībā ar to nevajadzētu mainīt īpašumtiesību attiecības starp iestādēm un to noregulējuma grupu pēc šo iestāžu rekapitalizācijas.

(15)  Lai noregulējuma nolūkā nodrošinātu atbilstošus MREL līmeņus, iestādēm, kas ir atbildīgas par MREL līmeņa noteikšanu, vajadzētu būt noregulējuma vienības noregulējuma iestādei, grupas līmeņa noregulējuma iestādei, kura ir galīgā mātesuzņēmuma noregulējuma iestāde, un noregulējuma grupas citu vienību noregulējuma iestādēm. Jebkurām domstarpībām starp iestādēm būtu jāpiemēro Eiropas Banku iestādes (EBI) pilnvaras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010[9], ievērojot šajā direktīvā paredzētos nosacījumus un ierobežojumus.

(16)  Kompetentajām un noregulējuma iestādēm būtu pienācīgi jārisina un jānovērš TLAC minimuma prasības un MREL pārkāpumi. Ņemot vērā to, ka šo prasību pārkāpums varētu būt šķērslis iestādes vai grupas noregulējamībai, būtu jāsaīsina pašreizējās procedūras noregulējamības šķēršļu novēršanai, lai ātri novērstu prasību pārkāpumus. Noregulējuma iestādēm vajadzētu būt arī iespējai pieprasīt iestādēm grozīt atbilstīgo instrumentu un posteņu dzēšanas profilus un sagatavot un īstenot plānus, lai atjaunotu šo prasību līmeni.

(17)  Lai nodrošinātu MREL pārredzamu piemērošanu, iestādēm būtu jāziņo savām kompetentajām un noregulējuma iestādēm un regulāri jāpublisko atbilstīgo saistību līmeņi un šo saistību sastāvs, tostarp to dzēšanas profils un pakāpe parastā maksātnespējas procesā. Būtu jānodrošina konsekvence attiecībā uz to, cik bieži sniedz uzraudzības ziņojumus par atbilstību pašu kapitāla prasībām un MREL.

(18)  Prasībai iekšējās rekapitalizācijas instrumenta ietekmes līgumisku atzīšanu iekļaut līgumos vai instrumentos, kas rada saistības, kuras reglamentē trešo valstu tiesību akti, būtu jānodrošina, ka šīs saistības var tikt iekšēji rekapitalizētas noregulējuma gadījumā. Ja vien un kamēr visās trešās valstīs (tiesību sistēmās) nav pieņemti likumiski atzīšanas regulējumi, lai nodrošinātu iedarbīgu pārrobežu noregulējumu, līgumiskās vienošanās, ja tās ir pienācīgi sagatavotas un plaši pieņemtas, ir tās, kurām būtu jāpiedāvā praktiski realizējams risinājums. Pat pastāvot likumīgiem atzīšanas regulējumiem, līgumisko atzīšanas vienošanos izmantošanai būtu jāpalīdz pastiprināt noregulējuma darbību pārrobežu atzīšanas juridisko noteiktību un prognozējamību. Tomēr varētu būt gadījumi, kad iestādēm nav iespējams iekļaut šos līguma noteikumus līgumos un instrumentos, kas rada noteiktas saistības, jo īpaši saistības, kas nav izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES, segtiem noguldījumiem vai pašu kapitāla instrumentiem. Iestādēm jo īpaši nav iespējams iekļaut līgumos vai instrumentos, kas rada saistības, līguma noteikumus par iekšējās rekapitalizācijas instrumenta ietekmes atzīšanu, ja šie līgumiskie noteikumi ir prettiesiski attiecīgajās trešās valstīs vai ja iestādēm nav pilnvaru piemērot šos līguma noteikumus. Tāpēc noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai atteikties piemērot prasību iekļaut šos līguma noteikumus, ja šie līguma noteikumi radītu nesamērīgas izmaksas iestādēm un izrietošās saistības nenodrošinātu būtisku zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju noregulējumā. Tomēr uz šo atteikšanos nevar paļauties, ja vairāki līgumi vai saistības kopā nodrošina būtisku zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju noregulējumā. Turklāt, lai nodrošinātu, ka netiek ietekmēta iestāžu noregulējamība, saistībām, kas gūst labumu no atteikšanās, nevajadzētu būt atbilstīgām attiecībā uz MREL.

(19)  Lai saglabātu finanšu stabilitāti, ir svarīgi, lai kompetentās iestādes spētu novērst iestādes finansiālā un ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos, pirms tā sasniedz robežu, kad attiecīgajām iestādēm nav vairs citas alternatīvas, kā vien to noregulēt. Šim nolūkam kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir attiecīgas agrīnas intervences pilnvaras. Agrīnas intervences pilnvarās būtu jāiekļauj pilnvaras apturēt konkrētas līgumsaistības uz nepieciešamo minimālo laiku. Minētās apturēšanas pilnvaras būtu precīzi jāformulē un būtu jāizmanto tikai tad, ja tas ir nepieciešams, lai noteiktu, vai ir nepieciešami agrīnas intervences pasākumi, vai arī lai noteiktu, vai iestāde ir maksātnespējīga, vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Tomēr minētās apturēšanas pilnvaras nebūtu jāpiemēro pienākumiem saistībā ar dalību sistēmās, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK[10], centrālajiem darījumu partneriem (CCP) un centrālajām bankām, tostarp trešo valstu CCP, kurus atzinusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (“EVTI”). Tās nebūtu jāpiemēro arī segtiem noguldījumiem. Agrīnas intervences pilnvarās būtu jāiekļauj pilnvaras, kas jau paredzētas Direktīvā 2013/36/ES izmantošanai apstākļos, kas netiek uzskatīti par agrīnu intervenci, kā arī situācijās, kurās tās tiek uzskatītas par nepieciešamām, lai atjaunotu iestādes finanšu stabilitāti.

(20)  Lai noregulējums būtu efektīvs un jo īpaši lai novērstu piekritības kolīzijas, būtu jānodrošina — kamēr noregulējuma iestāde īsteno savas noregulējuma pilnvaras vai piemēro noregulējuma instrumentus, attiecībā uz maksātnespējīgu iestādi netiek uzsākts vai turpināts parastais maksātnespējas process, izņemot gadījumus, kad tas notiek pēc noregulējuma iestādes iniciatīvas vai ar tās piekrišanu. Tāpat ir lietderīgi un nepieciešams uz ierobežotu laikposmu apturēt atsevišķas līgumsaistības, lai noregulējuma iestādei būtu pietiekams laiks veikt novērtējumu un ieviest praksē noregulējuma instrumentus. Minētās pilnvaras būtu precīzi jāformulē un būtu jāizmanto tikai minimālo laiku, kas vajadzīgs, lai veiktu novērtējumu vai ieviestu praksē noregulējuma instrumentus. Tomēr minētās pilnvaras nebūtu jāpiemēro segtiem noguldījumiem vai pienākumiem saistībā ar dalību sistēmās, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK, CCP un centrālajām bankām, tostarp trešo valstu CCP, kurus atzinusi EVTI. Direktīva 98/26/EK mazina risku, kas saistīts ar dalību maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās, jo īpaši mazinot traucējumus šādas sistēmas dalībnieka maksātnespējas gadījumā. Lai nodrošinātu to, ka minētie aizsardzības pasākumi tiek atbilstoši piemēroti krīzes situācijās, vienlaikus saglabājot atbilstošu noteiktību maksājumu un vērtspapīru sistēmu pārvaldītājiem un citiem tirgus dalībniekiem, Direktīva 2014/59/ES būtu jāgroza, lai paredzētu, ka krīzes novēršanas pasākumu vai krīzes vadības pasākumu vien nevajadzētu uzskatīt par maksātnespējas procedūru Direktīvas 98/26/EK nozīmē ar nosacījumu, ka tiek turpināta līgumā paredzēto pamatpienākumu pildīšana. Tomēr Direktīvai 2014/59/ES nekādi nebūtu jāskar Direktīvā 98/26/EK paredzētas sistēmas darbību vai tiesības uz tajā pašā direktīvā garantēto nodrošinājumu.

(21)  Lai izvairītos no prasību dublēšanās un piemērotu atbilstošus noteikumus CCP iedarbīgai atveseļošanai un noregulējumam saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [CCP atveseļošana un noregulējums], Direktīva 2014/59/ES būtu jāgroza, lai no tās darbības jomas izslēgtu tos CCP, attiecībā uz kuriem, ievērojot Regulu (ES) Nr. 648/2012[11], dalībvalstis piemēro konkrētas prasības par atļauju saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, un tāpēc tie ir saņēmuši arī atļauju darboties kā kredītiestādes.

(22)  Kredītiestāžu vai ieguldījumu brokeru sabiedrību konkrētu saistību izslēgšana no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas vai no pilnvarām apturēt noteiktus pienākumus, ierobežot nodrošinājuma tiesību īstenošanu vai uz laiku apturēt izbeigšanas tiesības saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES, būtu vienlīdz jāattiecina uz saistībām attiecībā uz CCP, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, un trešo valstu CCP, kurus atzinusi EVTI.

(23)  Lai nodrošinātu vienotu izpratni par dažādos tiesību aktos izmantotajiem terminiem, ir lietderīgi Direktīvā 98/26/EK iekļaut definīcijas un jēdzienus, kuri ieviesti ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz “centrālo darījumu partneri” jeb “CCP” un “dalībnieku”.

(24)  Lai iedarbīgi īstenotu CCP noregulējumu, Direktīvā 2002/47/EK[12] paredzētie aizsardzības pasākumi nebūtu jāpiemēro ierobežojumam attiecībā uz finanšu nodrošinājuma līguma īstenošanu vai ietekmei, ko rada līgums par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā, noslēguma ieskaitam vai savstarpējās dzēšanas noteikumam, kas paredzēts, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. [CCP atveseļošana un noregulējums].

(25)  Direktīvā 2012/30/ES[13], Direktīvā 2011/35/ES[14], Direktīvā 2005/56/EK[15], Direktīvā 2004/25/EK[16] un Direktīvā 2007/36/EK[17] ir iekļauti noteikumi par to CCP akcionāru un kreditoru aizsardzību, uz kuriem attiecas minēto direktīvu darbības joma. Situācijā, kad noregulējuma iestādēm jārīkojas ātri saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [CCP atveseļošana un noregulējums], minētie noteikumi var traucēt iedarbīgu noregulējuma rīcību un noregulējuma iestāžu noregulējuma instrumentu un pilnvaru izmantošanu. Tāpēc atkāpes saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES būtu jāpaplašina attiecībā uz aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [CCP atveseļošana un noregulējums]. Lai ieinteresētajām personām garantētu maksimālās pakāpes juridisko noteiktību, atkāpes būtu jānosaka skaidri un šauri, un tās būtu jāizmanto tikai sabiedrības interesēs un tad, kad ir ievērotas noregulējuma robežvērtības. Noregulējuma instrumentu izmantošanā tiek iepriekš pieņemts, ka ir izpildīti noregulējuma mērķi un noregulējuma nosacījumi, kas noteikti Regulā (ES) Nr. [CCP atveseļošana un noregulējums]. Lai nodrošinātu, ka iestādes var piemērot sankcijas, kad nav izpildīti Regulas (ES) Nr. [CCP atveseļošana un noregulējums] noteikumi, un ka minētās sankcijas pilnvaras atbilst citu finanšu iestāžu atveseļošanas un noregulējuma tiesiskajam regulējumam, Direktīvas 2014/59/ES VIII sadaļas piemērošanas jomai būtu jāaptver arī Regulas (ES) Nr. [CCP atveseļošana un noregulējums] noteikumu pārkāpumi.

(26)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus — proti, paredzēt vienotus noteikumus atveseļošanas un noregulējuma sistēmai — nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstu līmenī, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(27)  Lai dotu pienācīgu laiku šīs direktīvas transponēšanai un piemērošanai, dalībvalstīm būtu jādod divpadsmit mēneši šīs direktīvas transponēšanai savos tiesību aktos no tās spēkā stāšanās dienas, un attiecīgajām iestādēm būtu jāatbilst jaunajiem noteikumiem sešu mēnešu laikā no transponēšanas dienas.

(27a)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai valstu maksātnespējas tiesību akti pareizi atspoguļotu noregulējamo zaudējumu absorbcijas hierarhiju, nepieļaujot nopietnas neatbilstības starp noregulējuma un maksātnespējas tiesisko regulējumu un nodrošinot, ka regulējošie kapitāla instrumenti absorbē zaudējumus noregulējuma un maksātnespējas procedūrās pirms pārējiem subordinētajiem prasījumiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pantsGrozījumi Direktīvā 2014/59/ES

1.  Direktīvas 1. pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3. Šī direktīva neattiecas uz tiem centrālajiem darījumu partneriem, kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. panta 5. punktu dalībvalstis piemēro konkrētas prasības par atļaujām saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES.

Tomēr šīs direktīvas VIII sadaļā iekļautos noteikumus piemēro arī attiecībā uz sodiem, kas piemērojami, ja nav ievērota Regula [par CCP atveseļošanu un noregulējumu].”.

1.a  Direktīvas 2. panta 1. punkta 2) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“2) “kredītiestāde” ir kredītiestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā minēto definīciju, izņemot Direktīvas 2013/36/ES 2. panta 5., 5.a un 5.b punktā minētās vienības;”.

2.  Direktīvas 2. panta 1. punkta 71) apakšpunktā “atbilstīgās saistības” aizstāj ar “iekšēji rekapitalizējamas saistības”.

3.  Direktīvas 2. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“71a)  “atbilstīgās saistības” ir iekšēji rekapitalizējamas saistības, kas atbilst attiecīgi 45.b panta vai 45.g panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem;”.

4.  Direktīvas 2. panta 1. punktam pievieno šādu 83a), 83b), 109) un 110) apakšpunktu:

“83a) “noregulējuma vienība” ir vienība, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un ko noregulējuma iestāde saskaņā ar 12. pantu noteikusi kā vienību, attiecībā uz kuru noregulējuma plānā paredzētas noregulējuma darbības;

83b)  “noregulējuma grupa” ir:

a)  noregulējuma vienība un tās meitasuzņēmumi, kas paši nav:

i)  noregulējuma vienības;

ii)  citu noregulējuma vienību meitasuzņēmumi vai

iii)  vienības, kuras veic uzņēmējdarbību trešā valstī un nav iekļautas noregulējuma grupā saskaņā ar noregulējuma plānu, un to meitasuzņēmumi;

b)  kredītiestādes, kas ir radniecīgas centrālajai iestādei, centrālā iestāde un jebkura centrālās iestādes kontrolē esoša iestāde, ja vismaz viena no minētajām vienībām ir noregulējuma vienība;”;

“109) “tīrvērtes dalībnieks” ir tīrvērtes dalībnieks atbilstoši definīcijai Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 14. punktā;

110)   “valde” ir administratīvā valde vai uzraudzības padome (vai abas), kas izveidota saskaņā ar valsts uzņēmējdarbības tiesībām atbilstoši Regulas (ES) Nr. 648/2012 27. panta 2. punktam.”.

5.  Direktīvas 12. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.  Dalībvalstis nodrošina, ka grupas līmeņa noregulējuma iestādes kopā ar meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm izstrādā grupas noregulējuma plānus, iepriekš konsultējoties ar nozīmīgo filiāļu noregulējuma iestādēm, ciktāl tas attiecas uz attiecīgo nozīmīgo filiāli. Grupas noregulējuma plānā nosaka noregulējuma pasākumus, kas jāveic attiecībā uz:

a)  Savienības mātesuzņēmumu;

b)  grupas sastāvā esošiem meitasuzņēmumiem, kas atrodas Savienībā;

c)  vienībām, kas minētas 1. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā, un

d)  ievērojot VI sadaļu — grupas sastāvā esošiem meitasuzņēmumiem, kas atrodas ārpus Savienības.

Atbilstoši pirmajā daļā minētajiem pasākumiem noregulējuma plānā nosaka katras grupas:

a)  noregulējuma iestādes;

b)  noregulējuma grupas.”.

6.  Direktīvas 12. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)  ir izklāstītas noregulējuma darbības, ko plānots veikt attiecībā uz noregulējuma vienībām 10. panta 3. punktā minētajos scenārijos, un šo noregulējuma darbību ietekme uz citām grupas vienībām, kas minētas 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā, mātesuzņēmumu un meitas iestādēm;

b)  ir izvērtēts, cik lielā mērā Savienības teritorijā esošajām noregulējuma vienībām varētu piemērot un saskaņotā veidā izmantot noregulējuma instrumentus un pilnvaras, tostarp pasākumus, kas trešai personai dotu iespēju iegādāties visu grupu vai atsevišķus tās darbības virzienus vai darbības, kuras veic vairākas grupas vienības vai konkrētas grupas vienības, vai noregulējuma grupas, un konstatēti iespējamie šķēršļi saskaņotam noregulējumam;”.

7.  Direktīvas 12. panta 3. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)  ir izklāstīti jebkādi šajā direktīvā neminēti papildu pasākumi, kurus attiecīgās noregulējuma iestādes plāno veikt attiecībā uz noregulējuma vienībām;”.

8.  Direktīvas 12. panta 3. punktam pievieno šādu a1) apakšpunktu:

“a1) ja grupa sastāv no vairākām noregulējuma grupām, ir izklāstītas noregulējuma darbības, kas plānotas attiecībā uz katras noregulējuma grupas noregulējuma vienībām, un šo darbību ietekme uz:

  i) citām grupas vienībām, kas pieder vienai un tai pašai noregulējuma grupai;

  ii) citām noregulējuma grupām.”.

9.  Direktīvas 13. panta 4. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“Ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējuma grupas, par 12. panta 3. punkta a1) apakšpunktā minēto noregulējuma darbību plānošanu pieņem kopīgu lēmumu, kā minēts pirmajā daļā.”.

10.  Direktīvas 13. panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja noregulējuma iestādes četru mēnešu laikā nepieņem kopīgu lēmumu, katra par kādu meitasuzņēmumu atbildīgā noregulējuma iestāde, kas nepiekrīt grupas noregulējuma plānam, pati pieņem lēmumu un attiecīgā gadījumā nosaka noregulējuma vienību un izstrādā un uztur noregulējuma plānu noregulējuma grupai, kura sastāv no tās jurisdikcijā esošām vienībām. Nepiekrītošās noregulējuma iestādes ikvienu savu atsevišķo lēmumu pienācīgi pamato, cita starpā izklāstot iemeslus, kādēļ tās iebilst pret ierosināto grupas noregulējuma plānu un ņemot vērā pārējo noregulējuma iestāžu un kompetento iestāžu viedokļus un atrunas. Katra noregulējuma iestāde par savu lēmumu informē pārējos noregulējuma kolēģijas dalībniekus.”.

11.  Direktīvas 16. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Grupu uzskata par noregulējamu, ja ir ticams, ka noregulējuma iestādes spēs panākt grupas vienību darbības izbeigšanu saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru vai noregulēt minēto grupu, attiecībā uz minētās grupas noregulējuma vienībām izmantojot noregulējuma instrumentus un pilnvaras, vienlaikus pēc iespējas izvairoties no nozīmīgām negatīvām sekām attiecībā uz to dalībvalstu, kurās grupas vienības atrodas, vai citu dalībvalstu, vai Savienības finanšu sistēmām, tostarp plašākas finanšu nestabilitātes vai sistēmas mēroga notikuma apstākļos, lai nodrošinātu šo grupas vienību veikto kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību, ja ir viegli tās laikus nodalīt (vai ar citiem līdzekļiem). Ikreiz, kad tiek uzskatīts, ka grupu nav iespējams noregulēt, grupas līmeņa noregulējuma iestādes par to laikus informē EBI.”.

12.  Direktīvas 16. pantam pievieno šādu 4. punktu:

“4.  Dalībvalstis nodrošina, ka, ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējuma grupas, 1. punktā minētās iestādes novērtē katras noregulējuma grupas noregulējamību saskaņā ar šo pantu.

Pirmajā daļā minēto novērtējumu veic papildus visas grupas noregulējamības novērtējumam.”.

13.  Direktīvas 17. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Ja būtisks šķērslis noregulējamībai ir saistīts ar Direktīvas 2013/36/ES 141.a panta 2. punktā minēto situāciju, iestāde divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts paziņojums, kas sniegts saskaņā ar 1. punktu, ierosina noregulējuma iestādei iespējamos pasākumus, ar kuriem tiktu nodrošināta iestādes atbilstība 45.f un 45.g pantam un Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā minētajai prasībai.”.

14.  Direktīvas 17. panta 5. punktam pievieno šādu h1) apakšpunktu:

“h1)  “paredz, ka iestāde vai vienība, kas minēta 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, iesniedz plānu par to, kā atjaunot atbilstību 45.f un 45.g. pantam un Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā minētajai prasībai;”.

15.  Direktīvas 17. panta 5. punktam pievieno šādu j1) apakšpunktu:

“j1)  “paredz, ka iestāde vai vienība, kas minēta 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, maina termiņu profilu posteņiem, kuri minēti 45.b pantā vai 45.g panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbilstību 45.f vai 45.g pantam.”.

16.  Direktīvas 17. panta 5. punkta i) un j) apakšpunktā vārdus “45. pants” aizstāj ar vārdiem “45.f un 45.g pants”.

17.  Direktīvas 18. panta 1. līdz 7. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.  Grupas līmeņa noregulējuma iestāde kopā ar meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm pēc apspriešanās ar uzraudzības kolēģiju un noregulējuma iestādēm valstīs (tiesību sistēmās), kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tas attiecas uz attiecīgo nozīmīgo filiāli, izskata 16. pantā paredzēto novērtējumu noregulējuma kolēģijā un dara visu, kas nepieciešams pēc objektīva vērtējuma, lai pieņemtu kopīgu lēmumu par 17. panta 4. punktā noteikto pasākumu piemērošanu attiecībā uz visām noregulējuma vienībām un to meitasuzņēmumiem, kuri ietilpst 1. panta 1. punktā minētajā grupā.

2.  Grupas līmeņa noregulējuma iestāde, sadarbojoties ar konsolidētās uzraudzības iestādi un EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 25. panta 1. punktu, sagatavo un iesniedz ziņojumu Savienības mātesuzņēmumam, meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm, kas to nodod savā uzraudzībā esošajiem meitasuzņēmumiem, un noregulējuma iestādēm valstīs (tiesību sistēmās), kurās atrodas nozīmīgas filiāles. Ziņojumu sagatavo pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, un tajā analizē būtiskos šķēršļus noregulējuma instrumentu iedarbīgai piemērošanai un noregulējuma pilnvaru izmantošanai attiecībā uz grupu un noregulējuma grupām (ja grupa sastāv no vairākām noregulējuma grupām). Turklāt ziņojumā aplūko ietekmi uz iestādes uzņēmējdarbības modeli un iesaka samērīgus un mērķtiecīgus pasākumus, ko grupas līmeņa noregulējuma iestāde uzskata par nepieciešamiem vai piemērotiem minēto šķēršļu novēršanai.

Ja šķērslis grupas noregulējamībai ir saistīts ar Direktīvas 2013/36/ES 141.a panta 2. punktā minētu situāciju, grupas līmeņa noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar noregulējuma vienības noregulējuma iestādi un meitas iestāžu noregulējuma iestādēm savu novērtējumu par minēto šķērsli paziņo Savienības mātesuzņēmumam.

3.  Četru mēnešu laikā no ziņojuma saņemšanas dienas Savienības mātesuzņēmums var iesniegt savus apsvērumus un ierosināt grupas līmeņa noregulējuma iestādei alternatīvus pasākumus ziņojumā norādīto šķēršļu novēršanai.

Ja šie šķēršļi ir saistīti ar Direktīvas 2013/36/ES 141.a panta 2. punktā minētu situāciju, Savienības mātesuzņēmums divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts paziņojums, kas sniegts saskaņā ar 2. punktu, ierosina grupas līmeņa noregulējuma iestādei iespējamos pasākumus šo šķēršļu pārvarēšanai vai novēršanai.

4.  Grupas līmeņa noregulējuma iestāde par visiem Savienības mātesuzņēmuma ierosinātajiem pasākumiem informē konsolidētās uzraudzības iestādi, EBI, meitasuzņēmumu noregulējuma iestādes un noregulējuma iestādes valstīs (tiesību sistēmās), kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tie attiecas uz attiecīgo nozīmīgo filiāli. Grupas līmeņa noregulējuma iestādes un meitasuzņēmumu noregulējuma iestādes pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm valstīs (tiesību sistēmās), kurās atrodas nozīmīgas filiāles, dara visu iespējamo, lai noregulējuma kolēģijā tiktu panākts kopīgs lēmums attiecībā uz būtisko šķēršļu konstatēšanu, un vajadzības gadījumā novērtē Savienības mātesuzņēmuma ierosinātos pasākumus un noregulējuma iestāžu pieprasītos pasākumus šķēršļu pārvarēšanai vai novēršanai, ņemot vērā šo pasākumu potenciālo ietekmi visās dalībvalstīs, kurās grupa darbojas.

5.  Kopīgo lēmumu pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad Savienības mātesuzņēmums ir iesniedzis apsvērumus, vai 3. punktā minētā četru mēnešu laikposma beigās atkarībā no tā, kas iestājas ātrāk.

Kopīgo lēmumu par šķēršļiem noregulējamībai saistībā ar Direktīvas 2013/36/ES 141.a panta 2. punktā minētu situāciju pieņem divu nedēļu laikā pēc tam, kad Savienības mātesuzņēmums saskaņā ar 3. punktu ir iesniedzis savus apsvērumus.

Kopīgajā lēmumā norāda tā pamatojumu, un to izklāsta dokumentā, ko grupas līmeņa noregulējuma iestāde iesniedz Savienības mātesuzņēmumam.

EBI pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma iestādēm pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta c) punktu.

6.  Ja 5. punktā minētajā laikposmā nav pieņemts kopīgs lēmums, grupas līmeņa noregulējuma iestāde saskaņā ar 17. panta 4. punktu pati pieņem lēmumu par atbilstošu pasākumu veikšanu grupas vai noregulējuma grupas līmenī.

Lēmumā sniedz pienācīgu argumentāciju, un tajā ņem vērā citu noregulējuma iestāžu viedokļus un atrunas. Grupas līmeņa noregulējuma iestāde šo lēmumu iesniedz Savienības mātesuzņēmumam.

Ja 5. punktā minētā attiecīgā laikposma beigās kāda no noregulējuma iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies pie EBI ar šā panta 9. punktā minētu jautājumu, grupas līmeņa noregulējuma iestāde atliek lēmuma pieņemšanu līdz EBI lēmumam, ko tā var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un tad pieņem lēmumu atbilstoši EBI lēmumam. Šā panta 5. punktā minēto attiecīgo laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā vai vienas nedēļas laikā, ja pieprasījums EBI attiecas uz šķērsli noregulējamībai saistībā ar Direktīvas 2013/36/ES 141.a panta 2. punktā minētu situāciju. Jautājumu nenodod izskatīšanai EBI nedz pēc 5. punktā minētā attiecīgā laikposma beigām, nedz pēc kopīga lēmuma pieņemšanas. Ja EBI nepieņem lēmumu, piemēro grupas līmeņa noregulējuma iestādes lēmumu.

7.  Ja kopīgs lēmums nav pieņemts, meitasuzņēmumu noregulējuma iestādes pašas pieņem lēmumus par atbilstošiem pasākumiem, kas meitasuzņēmumiem ir jāveic individuāli saskaņā ar 17. panta 4. punktu. Lēmumā sniedz pienācīgu argumentāciju, un tajā ņem vērā citu noregulējuma iestāžu viedokļus un atrunas. Lēmumu iesniedz attiecīgajam meitasuzņēmumam un grupas līmeņa noregulējuma iestādei.

Ja 5. punktā minētā attiecīgā laikposma beigās kāda no noregulējuma iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies pie EBI ar šā panta 9. punktā minētu jautājumu, meitasuzņēmuma noregulējuma iestāde atliek lēmuma pieņemšanu līdz EBI lēmumam, ko tā var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un tad pieņem lēmumu atbilstoši EBI lēmumam. Šā panta 5. punktā minēto attiecīgo laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā vai vienas nedēļas laikā, ja pieprasījums EBI attiecas uz šķērsli noregulējamībai saistībā ar 45. līdz 45.i panta pārkāpumu. Jautājumu nenodod izskatīšanai EBI nedz pēc 5. punktā minētā attiecīgā laikposma beigām, nedz pēc kopīga lēmuma pieņemšanas. Ja EBI nepieņem lēmumu, piemēro meitasuzņēmuma noregulējuma iestādes lēmumu.”.

▌

20.  Direktīvas 32. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) ņemot vērā laika resursus un citus būtiskus apstākļus, nepastāv pamatotas izredzes, ka alternatīvi privātā sektora pasākumi, kas īstenoti attiecībā uz iestādi, tostarp IPS pasākumi, vai uzraudzītāja darbība, tostarp agrīnas intervences pasākumi vai attiecīgu kapitāla instrumentu vai atbilstīgu saistību norakstīšana vai konvertācija saskaņā ar 59. panta 2. punktu, saprātīgā termiņā novērstu iestādes maksātnespēju;”.

20.a  Iekļauj šādu 32.a pantu:

“32.a pantsMaksātnespējas procedūra attiecībā uz iestādēm, kurām netiek piemērota noregulējuma darbība

Dalībvalstis nodrošina, ka valsts tiesību akti, ar ko reglamentē parastās maksātnespējas procedūras, paredz, ka parastu maksātnespējas procedūru piemēro iestādei, kura atbilst visiem turpmāk norādītajiem kritērijiem:

a)  tā ir maksātnespējīga vai arī varētu kļūt maksātnespējīga atbilstoši 32. panta 1. punktam un

b)  ņemot vērā laika resursus un citus būtiskus apstākļus, nepastāv pamatotas izredzes, ka alternatīvi privātā sektora pasākumi, kas īstenoti attiecībā uz iestādi, tostarp IPS pasākumi, vai uzraudzītāja darbība, tostarp agrīnas intervences pasākumi vai attiecīgu kapitāla instrumentu norakstīšana vai konvertācija saskaņā ar 59. panta 2. punktu, saprātīgā termiņā 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē novērstu iestādes maksātnespēju, un

c)  noregulējuma iestāde ir noteikusi, ka noregulējuma darbība nav sabiedrības interesēs saskaņā ar 32. panta 1. punkta c) apakšpunktu.”.

21.  Direktīvas 33. panta 2., 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

2.  “Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību attiecībā uz vienību, kas minēta 1. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā, ja minētā vienība atbilst 32. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

3.  Ja jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības meitas iestādes ir tiešā vai netiešā starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrības turējumā, noregulējuma plāns paredz, ka starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība tiek identificēta kā noregulējuma vienība, un dalībvalstis nodrošina, ka grupas noregulējumam nepieciešamās noregulējuma darbības tiek veiktas attiecībā uz starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrību. Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes neveic grupas noregulējumam nepieciešamās noregulējuma darbības attiecībā uz jauktas darbības pārvaldītājsabiedrību.

4.  Ievērojot šā panta 3. punktu un neatkarīgi no tā, ka 1. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā minēta vienība neatbilst 32. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, noregulējuma iestādes var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz 1. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā minētu vienību, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)  vienība ir noregulējuma vienība;

b)  minētās vienības viens vai vairāki meitasuzņēmumi, kas ir iestādes, bet ne noregulējuma vienības, atbilst 32. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

c)  šo meitasuzņēmumu aktīvi un saistības ir tādi, ka to maksātnespēja apdraud visu noregulējuma grupu kopumā, un noregulējuma darbība attiecībā uz 1. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā minēto vienību ir nepieciešama, lai noregulētu šādus meitasuzņēmumus, kas ir iestādes, vai attiecīgo noregulējuma grupu kopumā.”.

21.a  Iekļauj šādu 33.a pantu:

“33.a pants

Pilnvaras apturēt noteiktas saistības

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes pēc apspriešanās ar kompetento iestādi ir pilnvarotas apturēt jebkuras maksājuma vai piegādes saistības saskaņā ar jebkuru līgumu, kurā 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēta iestāde vai vienība ir puse, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

  a)  saskaņā ar 32. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir konstatēts, ka attiecīgā iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga;

  b)   nav tādu tūlīt pieejamu privātā sektora pasākumu 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ar kuriem tiktu novērsta iestādes maksātnespēja;

  c)   apturēšanas pilnvaru īstenošana ir nepieciešama, lai:

1)    nepieļautu 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētas iestādes vai vienības finanšu stāvokļa turpmāku pasliktināšanos, un vai nu

2) i)    varētu izdarīt 32. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzēto konstatējumu, vai

2) ii)   izvēlētos atbilstīgas noregulējuma darbības vai nodrošinātu viena vai vairāku noregulējuma instrumentu efektīvu piemērošanu.

2.  Šā panta 1. punktā minētais apturēšanas laikposms nepārsniedz minimālo laikposmu, ko noregulējuma iestāde uzskata par vajadzīgu minētajā punktā norādītajos nolūkos, un jebkurā gadījumā nepārsniedz divas darba dienas.

3.  Beidzoties šā panta 2. punktā minētajam apturēšanas laikposmam, apturēšanu izbeidz.

4.  Ja apturēšana ir veikta saskaņā ar šā panta 1. punktu, 69. pantā minētās pilnvaras attiecībā uz šo pašu vienību netiek īstenotas, līdz nav pagājušas vismaz 10 darba dienas pēc šā panta 1. punktā minētās apturēšanas beigām.

5.  Jebkādu apturēšanu saskaņā ar šā panta 1. punktu nepiemēro maksājuma un piegādes saistībām pret sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas izraudzīti saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK, nedz CCP un trešo valstu CCP, kurus EVTI atzinusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu, nedz centrālajām bankām.

6.  Nosakot, vai īstenot pilnvaras saskaņā ar šo pantu, noregulējuma iestāde pieņem lēmumu, pamatojoties uz novērtējumu, kā minēto pilnvaru īstenošana varētu ietekmēt finanšu tirgu pienācīgu darbību. Noregulējuma iestāde nosaka apturēšanas tvērumu, pamatojoties uz katra konkrētā gadījuma apstākļiem. Jo īpaši noregulējuma iestādes rūpīgi izvērtē to, vai būtu piemēroti apturēšanu attiecināt uz segtajiem noguldījumiem.

7.  Ja šajā pantā paredzētās pilnvaras apturēt maksājuma vai piegādes saistības tiek īstenotas attiecībā uz segtajiem noguldījumiem, minētos noguldījumus neuzskata par nepieejamiem noguldījumiem Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 8. apakšpunkta piemērošanas nolūkā.

8.  Dalībvalstis var paredzēt, ka gadījumā, ja pilnvaras apturēt maksājuma vai piegādes saistības tiek īstenotas attiecībā uz segtajiem noguldījumiem, noregulējuma iestādes atļauj noguldītājiem apturēšanas laikposmā ik dienu izņemt pienācīgu naudas summu.

9.  Maksājuma vai piegādes saistības, kuru izpildes termiņš būtu iestājies apturēšanas laikposmā, izpilda nekavējoties pēc minētā laikposma beigām.

10.  Ja maksājuma vai piegādes saistības atbilstoši līgumam ir apturētas saskaņā ar 1. punktu, vienības darījuma partneru maksājuma vai piegādes saistības atbilstoši minētajam līgumam aptur uz tādu pašu laikposmu.

11.  Direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētas iestādes vai vienības gadījumā, attiecībā uz kuru noregulējuma plāns paredz, ka šī iestāde vai vienība ir jālikvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, dalībvalstis var saglabāt vai pieņemt noteikumus, kas pārsniedz šajā pantā paredzēto apturēšanas pilnvaru tvērumu un ilgumu. Šajā pantā izklāstītie apturēšanas pilnvaru izmantošanas nosacījumi neskar šādu plašāk piemērojamu valsts noteikumu nosacījumus.”.

22.  Direktīvas 44. panta 2. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f) tādas saistības pret sistēmām, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK, vai šādu sistēmu operatoriem, vai pret to dalībniekiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām un kuras rodas no dalības šādā sistēmā, vai pret trešās valsts CCP, ko atzinusi EVTI;”.

22.a  Direktīvas 44. pantā iekļauj šādu 2.a un 2.b. punktu:

“2.a Dalībvalstis aizliedz 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajām iestādēm vai vienībām veikt jebkādu ierosinājumu, paziņojumu vai apgalvojumu, ka norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras neattiecas uz saistībām, kas nav šā panta 2. punkta a) līdz g) apakšpunktā uzskaitītās saistības. Par jebkādu šāda aizlieguma neievērošanu piemēro administratīvos sodus un citus administratīvus pasākumus saskaņā ar 110. un 111. pantu.

2.b Dalībvalstis nodrošina, ka Direktīvas 2014/65/ES 25. panta piemērošanas nolūkā parāda instrumentus, kas minēti 108. panta 2. punktā, uzskata par sarežģītiem un ka attiecībā uz šādu instrumentu tirdzniecību emitētājas iestādes esošajiem klientiem tiek stingri īstenoti minētās direktīvas noteikumi par interešu konfliktu. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības tiek uzskatītas par tādām, kas nepilda savus pienākumus saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, ja tās maksā vai saņem jebkādu maksu vai komisijas maksu, sniedz vai saņem jebkādu nemonetāru labumu vai ja tās neatklāj konkrētas iekšējās pārdošanas pamatnostādnes saistībā ar nepreferenciāla augstākās prioritātes parāda tirgošanu ieguldītājiem, kas nav kvalificēti kā profesionāļi saskaņā ar minēto direktīvu.”.

23.  Direktīvas 45. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“45. pantsMinimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām piemērošana un aprēķināšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās iestādes un vienības vienmēr izpilda prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām saskaņā ar 45. līdz 45.i pantu.

2.  Šā panta 1. punktā minēto prasību aprēķina saskaņā ar attiecīgi 45.c panta 3. vai 4. punktu kā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summu un izsaka kā procentuālās daļas no:

a)  šā panta 1. punktā minētās attiecīgās vienības kopējās riska darījumu vērtības, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu,

b)  šā panta 1. punktā minētās attiecīgās vienības sviras rādītāja riska darījumu vērtības mēra, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 3. punktu.

2.a  Direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības var izpildīt daļu no šā panta 1. punktā minētās prasības ar 1. līmeņa pamata kapitāla, 1. līmeņa papildu kapitāla vai 2. līmeņa kapitāla instrumentiem.

2.b  Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, noregulējuma iestādes nosaka pienācīgu pārejas laikposmu, kurā 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētai iestādei vai vienībai ir jāizpilda attiecīgi 45.f vai 45.g panta prasības vai prasība, kas izriet no 45.b panta 3. punkta piemērošanas. Direktīvas 45.f vai 45.g pantā noteiktās prasības vai prasība, kas izriet no 45.b panta 3. punkta piemērošanas, ir jāizpilda līdz 2024. gada 1. janvārim.

Noregulējuma iestāde nosaka starpposma mērķrādītāju attiecīgi 45.f vai 45.g pantā noteiktajām prasībām vai prasībai, kas izriet no 45.b panta 3. punkta piemērošanas. Direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēta iestāde vai vienība minēto starpposma mērķrādītāju izpilda līdz 2022. gada 1. janvārim. Starpposma mērķrādītājs nodrošina atbilstīgo saistību un pašu kapitāla lineāru palielinājumu līdz minētās prasības izpildei.

45.a pants Atbrīvojums no minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām

1.  Neskarot 45. pantu, noregulējuma iestādes atbrīvo no 45. panta 1. punktā noteiktās prasības hipotekārā kredīta iestādes, kuras tiek finansētas ar segtām obligācijām un kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav atļauts pieņemt noguldījumus, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)  minētās iestādes tiks likvidētas ar valsts maksātnespējas procedūrām vai cita veida procedūrām, kas īstenotas saskaņā ar 38., 40. vai 42. pantu un kas ir īpaši paredzētas minētajām iestādēm;

b)  šādas valsts maksātnespējas procedūras vai cita veida procedūras nodrošinās, ka minēto iestāžu kreditori, tostarp attiecīgajā gadījumā segto obligāciju turētāji, sedz zaudējumus tādā veidā, kas atbilst noregulējuma mērķiem.

2.  Iestādes, kas atbrīvotas no 45. panta 1. punktā noteiktās prasības, nav iekļautas 45.f panta 1. punktā minētajā konsolidācijā.

45.b pantsAtbilstīgās saistības noregulējuma vienībām

1.  Atbilstīgās saistības iekļauj noregulējuma vienību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai tad, ja tās atbilst nosacījumiem, kas minēti turpmāk norādītajos Regulas (ES) Nr. 575/2013 pantos:

a)  72.a pants;

b)  72.b pants, izņemot 2. punkta d) apakšpunktu;

c)  72.c pants.

1.a  Atkāpjoties no 1. punkta, saistības, kas emitētas pirms ... [šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās diena] un kas neatbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b panta 2. punkta g) līdz o) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, var iekļaut MREL iekļauto noregulējuma vienību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā.

2.  Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a panta 2. punkta l) apakšpunktu, saistības, kas rodas no parāda instrumentiem ar atvasināto instrumentu iezīmēm, piemēram, strukturētām parādzīmēm, iekļauj pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)  no parāda instrumenta izrietošo saistību konkrēta summa ir zināma iepriekš emisijas brīdī, ir fiksēta un to neietekmē atvasināta instrumenta iezīme;

b)  uz parāda instrumentu, tostarp tā atvasināta instrumenta iezīmi, neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, un uz tā novērtējumu neattiecas 49. panta 3. punkts;

ba)  vienība ir pienācīgi pierādījusi noregulējuma iestādei, ka instruments pietiekami absorbē zaudējumus un iekšējo rekapitalizāciju var veikt bez liekiem sarežģījumiem, ņemot vērā Direktīvā 2014/59/ES un Regulā (ES) Nr. 575/2013 izklāstītos piesardzīgas vērtēšanas principus.

Pirmajā daļā minētās saistības iekļauj pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai attiecībā uz to daļu, kas atbilst pirmās daļas a) apakšpunktā minētajai summai.

3.  Noregulējuma iestādes pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm izvērtē un nolemj, vai un kādā mērā noregulējuma vienības 45.f pantā minēto prasību ir izpildījušas ar instrumentiem, kas atbilst visiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem, lai nodrošinātu, ka noregulējuma vienību var noregulēt tādā veidā, kas atbilst noregulējuma mērķiem.

Noregulējuma iestādes lēmums saskaņā ar šo punktu ietver minētā lēmuma pieņemšanas iemeslus. Šādu iemeslu pamatā ir:

a)  tas, ka pirmajā un otrajā daļā minētām nepakārtotām saistībām ir tāda pati prioritāte valsts maksātnespējas hierarhijā kā konkrētām saistībām, kas ir izslēgtas no norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru piemērošanas saskaņā ar 44. panta 2. vai 3. punktu;

b)  risks, ka sakarā ar norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru plānoto piemērošanu nepakārtotām saistībām, kas nav izslēgtas no norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru piemērošanas saskaņā ar 44. panta 2. vai 3. punktu, no minētajām saistībām izrietošo prasījumu kreditoriem rodas lielāki zaudējumi nekā zaudējumi, kas tiem rastos, ja darbība tiktu izbeigta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

▌

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summa, kas paredzēta saskaņā ar šo punktu pieņemtā lēmumā un kas jāizpilda ar instrumentiem, kuri atbilst visiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem, nepārsniedz lielāko no šādiem rādītājiem:

a)  riska rādītājs 18 %, kas ir iestādes pašu kapitāla un atbilstīgo saistību procentuālā attiecība pret kopējo riska darījumu vērtību, kura aprēķināta saskaņā ar minētās regulas 92. panta 3. un 4. punktu;

b)  bezriska rādītājs 6,75 %, kas ir iestādes pašu kapitāla un atbilstīgo saistību procentuālā attiecība pret minētās regulas 429. panta 4. punktā minēto kopējās riska darījumu vērtības mēru,

ievērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b panta 3. un 4. punkta noteikumus un minētās regulas 494. pantā paredzētos pārejas noteikumus.

Ievērojot trešo daļu, pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summa, kas paredzēta saskaņā ar šo pantu pieņemtā lēmumā, ir pietiekama, lai nodrošinātu, ka otrās daļas b) punktā minētajiem kreditoriem nerodas zaudējumi, kuri pārsniedz to zaudējumu līmeni, kas tiem rastos, ja darbība tiktu izbeigta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

4.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem sīkāk precizē 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos nosacījumus.

45.c pantsMinimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām noteikšana

1.  Šīs regulas 45. panta 1. punktā minēto prasību katrai vienībai nosaka noregulējuma iestāde sadarbībā ar kompetento iestādi, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)  nepieciešamība nodrošināt, ka noregulējuma vienību iespējams noregulēt, piemērojot noregulējuma instrumentus, tostarp attiecīgā gadījumā iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, tā, lai tiktu sasniegti noregulējuma mērķi;

b)  nepieciešamība nodrošināt attiecīgos gadījumos, ka noregulējuma vienībai un tās meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes, bet ne noregulējuma vienības, ir pietiekamas atbilstīgās saistības, lai nodrošinātu, ka, ja tām būtu jāpiemēro attiecīgi iekšējās rekapitalizācijas instruments vai norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras, zaudējumus ir iespējams absorbēt un attiecīgo vienību kopējo kapitāla rādītāju un sviras rādītāju kā pirmā līmeņa pamata kapitālu ir iespējams atjaunot tādā līmenī, kāds ir vajadzīgs, lai tās saglabātu atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un turpinātu darbības, kurām tām ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES;

c)  nepieciešamība nodrošināt, lai gadījumos, kad noregulējuma plāns paredz, ka dažas atbilstīgo saistību kategorijas varētu tikt izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar 44. panta 3. punktu vai varētu tikt pilnībā pārvestas saņēmējam, izmantojot daļēju pārvedumu, ka noregulējuma vienībai ir pietiekamas citas atbilstīgas saistības, lai nodrošinātu, ka zaudējumus ir iespējams absorbēt un ka noregulējuma vienības sviras rādītāju kā pirmā līmeņa pamata kapitālu ir iespējams atjaunot tādā līmenī, kāds ir vajadzīgs, lai vienība saglabātu atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un turpinātu darbības, kurām tai ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES;

d)  vienības lielums, uzņēmējdarbības modelis, finansēšanas modelis un riska profils;

▌

f)  tas, cik lielā mērā vienības maksātnespēja negatīvi ietekmētu finanšu stabilitāti, cita starpā izraisot kaitīgu ietekmi uz citām iestādēm vai vienībām, ņemot vērā vienības savstarpējo saistību ar citām iestādēm vai vienībām, vai pārējo finanšu sistēmu.

Noregulējuma iestāde nodrošina, ka 45. panta 1. punktā minētās prasības līmenis ir samērīgs ar noregulējuma vienības uzņēmējdarbības un finansēšanas modeļu īpatnībām, ņemot vērā šādus aspektus:

i)  noguldījumu īpatsvars finansējuma struktūrā;

ii)  pieredzes trūkums parāda instrumentu emitēšanā, jo ir ierobežota piekļuve pārrobežu un vairumtirdzniecības kapitāla tirgiem;

iii)  tas, ka 45. panta 1. punktā minētās prasības izpildē iestāde paļaujas galvenokārt uz CET1 un kapitāla instrumentiem.

2.  Gadījumos, kad noregulējuma plāns paredz, ka noregulējuma darbība ir jāveic saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto attiecīgo noregulējuma scenāriju, 45. panta 1. punktā minētā prasība ir vienāda ar summu, kura ir pietiekama, lai nodrošinātu to, ka:

a)  tiek pilnībā absorbēti zaudējumi, kas vienībai varētu rasties (“zaudējumu absorbcija”);

b)  vienība vai tās meitasuzņēmumi, kas ir iestādes, bet ne noregulējuma vienības, tiek rekapitalizētas tādā līmenī, kāds ir vajadzīgs, lai tās saglabātu atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un turpinātu darbības, kurām tām ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, Direktīvu 2014/65/ES vai līdzvērtīgu tiesību aktu (“rekapitalizācija”).

Gadījumos, kad noregulējuma plāns paredz, ka vienības darbība tiek izbeigta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, 45. panta 1. punktā noteiktā prasība minētajai vienībai nepārsniedz summu, kura ir pietiekama, lai absorbētu zaudējumus saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu.

2.a  Noregulējuma iestādes nodrošina, ka 2. punkta a) punktā minētā zaudējumu absorbcijas summa netiek automātiski uzskatīta par lielāku nekā vienības pašu kapitāla faktiskais līmenis vai par vienādu ar to.

3.  Neskarot šā punkta pēdējo daļu, lai noregulējuma vienībām noteiktu 2. punktā minēto summu, noregulējuma iestāde aprēķina lielāko no šādiem rādītājiem:

a)  summa, ko veido:

i) noregulējumā absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajām prasībām noregulējuma vienībai konsolidētā noregulējuma grupas līmenī,

ii) rekapitalizācijas summa, kas ļauj no noregulējuma izrietošai noregulējuma grupai pēc vēlamās noregulējuma darbības īstenošanas atjaunot atbilstību Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajai kopējā kapitāla rādītāja prasībai un Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajai prasībai konsolidētā noregulējuma grupas ▌ līmenī;

b)  summa, ko veido:

i) noregulējumā absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajai noregulējuma vienības sviras rādītāja prasībai konsolidētā noregulējuma grupas ▌līmenī, un

ii) rekapitalizācijas summa, kas ļauj no noregulējuma izrietošai noregulējuma grupai pēc vēlamās noregulējuma darbības īstenošanas atjaunot atbilstību Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajai sviras rādītāja prasībai konsolidētā noregulējuma grupas ▌līmenī.

Pirmās daļas a) punkta ii) apakšpunkta un b) punkta ii) apakšpunkta piemērošanas nolūkā rekapitalizācijas summu arī papildina ar papildu summu, ko noregulējuma iestāde uzskata par vajadzīgu, lai saglabātu pietiekamu uzticēšanos tirgum pēc noregulējuma, ņemot vērā noregulējuma vienības uzņēmējdarbības modeli, finansēšanas modeli un riska profilu.

Saskaņā ar šā punkta otro daļu nodrošinātās rezerves apmērs nepārsniedz Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā minētās apvienoto rezervju prasības apmēru, izņemot minētā noteikuma a) apakšpunktā minēto prasību, ja vien nav nepieciešams augstāks līmenis, lai nodrošinātu, ka pēc noregulējuma veikšanas vienība atbilstīgu laikposmu, kas nav ilgāks par vienu gadu, saglabā atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem.

Piemērojot 45. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 45. panta 1. punktā minēto prasību izsaka procentos kā saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu aprēķinātu summu, dalītu ar kopējo riska darījumu vērtību.

Piemērojot 45. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 45. panta 1. punktā minēto prasību izsaka procentos kā saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu aprēķinātu summu, dalītu ar sviras rādītāja riska darījumu vērtības mēru.

Noregulējuma iestāde nosaka iepriekšējās daļās minētās rekapitalizācijas summas saskaņā ar noregulējuma plānā paredzētajām noregulējuma darbībām un var pielāgot šīs rekapitalizācijas summas, lai pienācīgi ņemtu vērā noregulējamību ietekmējošus riskus, kas izriet no noregulējuma grupas uzņēmējdarbības modeļa, finansēšanas profila un vispārējā riska profila.

3.a  Ja noregulējuma iestāde nolemj, ka gadījumā, ja iestāde kļūst maksātnespējīga, tā būtu jālikvidē vai tai būtu citādi jāpiemēro maksātnespējas procedūra, šīs direktīvas 45. panta 1. punktā minētā prasība nepārsniedz prasības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā.

4.  Neskarot šā punkta pēdējo daļu, lai vienībām, kas pašas nav noregulējuma vienības, noteiktu 2. punktā minēto summu, noregulējuma iestāde aprēķina lielāko no šādiem rādītājiem:

a)  summa, ko veido:

i) noregulējumā absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajām prasībām vienībai, un

ii) rekapitalizācijas summa, kas ļauj vienībai atjaunot atbilstību Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajai kopējā kapitāla rādītāja prasībai un Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajai prasībai pēc tam, kad ir īstenotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šīs direktīvas 59. pantu;

b)  summa, ko veido:

i) noregulējumā absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajai vienības sviras rādītāja prasībai, un

ii) rekapitalizācijas summa, kas ļauj vienībai atjaunot atbilstību Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajai sviras rādītāja prasībai pēc tam, kad ir īstenotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šīs direktīvas 59. pantu.

Pirmās daļas a) punkta ii) apakšpunkta un b) punkta ii) apakšpunkta piemērošanas nolūkā rekapitalizācijas summu arī papildina ar papildu summu, ko noregulējuma iestāde uzskata par vajadzīgu, lai saglabātu pietiekamu uzticēšanos tirgum pēc noregulējuma, ņemot vērā noregulējuma vienības uzņēmējdarbības modeli, finansēšanas modeli un riska profilu.

Saskaņā ar šā punkta otro daļu nodrošinātās rezerves apmērs nepārsniedz Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā minētās apvienoto rezervju prasības apmēru, izņemot minētā noteikuma a) apakšpunktā minēto prasību, ja vien nav nepieciešams augstāks līmenis, lai nodrošinātu, ka pēc noregulējuma veikšanas vienība atbilstīgu laikposmu, kas nav ilgāks par vienu gadu, saglabā atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem.

Piemērojot 45. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 45. panta 1. punktā minēto prasību izsaka procentos kā saskaņā ar a) apakšpunktu aprēķinātu summu, dalītu ar kopējo riska darījumu vērtību.

Piemērojot 45. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 45. panta 1. punktā minēto prasību izsaka procentos kā saskaņā ar b) apakšpunktu aprēķinātu summu, dalītu ar sviras rādītāja riska darījumu vērtības mēru.

Noregulējuma iestāde nosaka iepriekšējās daļās minētās rekapitalizācijas summas saskaņā ar noregulējuma plānā paredzētajām noregulējuma darbībām un var pielāgot šīs rekapitalizācijas summas, lai pienācīgi ņemtu vērā rekapitalizācijas vajadzības ietekmējošus riskus, kas izriet no vienības uzņēmējdarbības modeļa, finansēšanas profila un vispārējā riska profila.

5.  Ja noregulējuma iestāde paredz, ka dažas atbilstīgo saistību kategorijas varētu tikt izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar 44. panta 3. punktu vai varētu tikt pilnībā pārvestas saņēmējam, izmantojot daļēju pārvedumu, izmantojot daļēju pārvedumu, 45. panta 1. punktā minētā prasība nepārsniedz summu, kura ir pietiekama, lai:

a)  segtu izslēgto saistību summu, kas noteiktas saskaņā ar 44. panta 3. punktu;

b)  nodrošinātu, ka ir izpildīti 2. punktā minētie nosacījumi.

6.  Noregulējuma iestādes lēmumā noteikt minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām saskaņā ar šo pantu norāda šāda lēmuma pamatojumu, tostarp pilnīgu novērtējumu par 2. līdz 5. punktā minētajiem elementiem.

7.  Piemērojot 3. un 4. punktu, kapitāla prasības interpretē saskaņā ar kompetentās iestādes piemērotajiem pārejas noteikumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 desmitās daļas I sadaļas 1., 2. un 4. nodaļā un valsts tiesību aktu noteikumos, izmantojot iespējas, kuras kompetentajām iestādēm piešķirtas saskaņā ar minēto regulu.

▌

8.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā sīkāk precizē 1. punktā minētos kritērijus, pamatojoties uz kuriem prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām jānosaka saskaņā ar šo pantu.

EBI iesniedz minēto regulatīvo standartu projektu Komisijai līdz [1 mēnesis pēc stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

45.d pantsMinimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām noteikšana G-SNI vienībām

1.  Šīs direktīvas 45. panta 1. punktā minēto prasību noregulējuma vienībai, kas ir G-SNI vai G-SNI daļa, veido:

a)  ievērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b panta 3. un 4. punkta noteikumus un minētās regulas 494. pantā paredzētos pārejas noteikumus, lielākais no šādiem rādītājiem:

i)  riska rādītājs 18 %, kas ir iestādes pašu kapitāla un atbilstīgo saistību procentuālā attiecība pret kopējo riska darījumu vērtību, kura aprēķināta saskaņā ar minētās regulas 92. panta 3. un 4. punktu;

ii)  bezriska rādītājs 6,75 %, kas ir iestādes pašu kapitāla un atbilstīgo saistību procentuālā attiecība pret minētās regulas 429. panta 4. punktā minēto kopējās riska darījumu vērtības mēru, un

b)  jebkāda papildu prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kuru noregulējuma iestāde nosaka konkrēti vienībai saskaņā ar 2. punktu un kura jāizpilda ar saistībām, kas atbilst 45.b panta 1. un 2. punkta nosacījumiem.

2.  Noregulējuma iestāde var noteikt 1. punkta b) apakšpunktā minēto papildu prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām tikai atbilstoši šādiem nosacījumiem:

a)  ja 1. punkta a) apakšpunktā minētā prasība nav pietiekama, lai izpildītu 45.c pantā izklāstītos nosacījumus, un

b)  tādā mērā, ka nepieciešamā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summa nepārsniedz līmeni, kas ir nepieciešams, lai izpildītu 45.c panta nosacījumus.

3.  Ja vairāk nekā viena G-SNI vienība, kas pieder pie tās pašas ES G-SNI, ir noregulējuma vienības, attiecīgās noregulējuma iestādes aprēķina 2. punktā minēto summu

a)  katrai noregulējuma vienībai,

b)  Savienības mātes vienībai tā, it kā tā būtu ES G-SNI vienīgā noregulējuma vienība.

4.  Noregulējuma iestādes lēmumā noteikt papildu prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu norāda šāda lēmuma pamatojumu, tostarp pilnīgu novērtējumu par 2. punktā minētajiem elementiem.

▌

45.f pantsMinimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām piemērošana noregulējuma vienībām

1.  Noregulējuma vienības ievēro 45.c līdz 45.e pantā noteiktās prasības konsolidēti noregulējuma grupas līmenī.

2.  Šīs direktīvas 45. panta 1. punktā minēto prasību noregulējuma vienībai konsolidētā noregulējuma grupas līmenī nosaka saskaņā ar 45.h pantu, pamatojoties uz 45.c līdz 45.e pantā noteiktajām prasībām un to, vai grupas trešo valstu meitasuzņēmumi ir noregulējami atsevišķi saskaņā ar noregulējuma plānu.

2.a  Attiecībā uz noregulējuma grupām, kas definētas 2. panta 1. punkta 83b) apakšpunkta b) punktā, attiecīgā noregulējuma iestāde lemj par to, kuras noregulējuma grupas noregulējuma vienības, kas identificētas saskaņā ar minēto noteikumu, atbilst 45.c panta 3. punktā minētajai prasībai, lai nodrošinātu, ka noregulējuma grupa kā vienots veselums atbilst šā panta 1. un 2. punktā minētajai prasībai.

45.g pantsMinimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām piemērošana vienībām, kas pašas nav noregulējuma vienības

1.  Iestādes, kas ir noregulējuma vienības meitasuzņēmumi un pašas nav noregulējuma vienības, individuāli pilda 45.c ▌ pantā noteiktās prasības. Noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi var pieņemt lēmumu piemērot šajā pantā noteikto prasību 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētai vienībai, kas ir noregulējuma vienības meitasuzņēmums un pati nav noregulējuma vienība.

Šīs direktīvas 45. panta 1. punktā minēto prasību pirmajā daļā minētai vienībai nosaka saskaņā ar 45.h pantu, pamatojoties uz 45.c ▌pantā noteiktajām prasībām.

2.  Šīs direktīvas 45. panta 1. punktā minētajai prasībai pirmajā daļā minētām vienībām piemēro šādus nosacījumus:

a)  noregulējuma vienība atbilst 45.f pantā minētajai konsolidētajai prasībai;

b)  visu to prasību summai, kas piemērojamas noregulējuma grupas meitasuzņēmumiem, piemēro 45.f pantā minēto konsolidēto prasību un nepārsniedz to, ja vien tas nav tikai noregulējuma grupas līmenī saskaņā ar 45.f panta 1. punktu veiktas konsolidācijas ietekmē;

c)  prasību nosaka 75–90 % apmērā no prasības, kas ir aprēķināta saskaņā ar 45. panta 1. punktu, un tā nepārsniedz meitasuzņēmuma ieguldījumu 45.f panta 1. punktā minētajā konsolidētajā prasībā;

d)  tā atbilst 3. punktā noteiktajiem atbilstības kritērijiem.

3.  Prasību izpilda ar vienu vai vairākiem no šādiem elementiem:

a)  saistības, kuras:

i) emitē noregulējuma vienībai un iegādājas noregulējuma vienība vai nu tieši, vai netieši ar tās pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību, kura iegādājās saistības no vienības, uz ko attiecas šis pants, vai iegādājas esošs akcionārs, kurš nav no tās pašas noregulējuma grupas, ciktāl norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošana saskaņā ar 59. līdz 62. pantu neietekmē noregulējuma vienības kontroli pār meitasuzņēmumu;

ii) atbilst 72.a pantā minētajiem atbilstības kritērijiem, izņemot Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b panta 2. punkta b) apakšpunktu;

iii) parastā maksātnespējas procedūrā to prioritāte ir zemāka nekā saistībām, kuras nav atbilstīgas pašu kapitāla prasībām un emitē citām vienībām, un iegādājas citas vienības, nevis noregulējuma vienība;

iv) kurām piemēro norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras saskaņā ar 59. līdz 62. pantu, kas atbilst noregulējuma grupas noregulējuma stratēģijai, proti, neietekmē noregulējuma vienības kontroli pār meitasuzņēmumu;

b)  pašu kapitāla instrumenti, kurus emitē citām vienībām un iegādājas citas vienības, kas nav noregulējuma vienība, ja norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošana saskaņā ar 59. līdz 62. pantu neietekmē noregulējuma vienības kontroli pār meitasuzņēmumu.

3.a  Atkāpjoties no šā panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) punkta, saistības, kas emitētas pirms ... [šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās diena] un kas neatbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b panta 2. punkta g) līdz o) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, var tikt iekļautas pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā.

▌

5.  Meitasuzņēmuma, kas nav noregulējuma vienība, noregulējuma iestāde var pilnībā atbrīvot minēto meitasuzņēmumu no šā panta piemērošanas, ja:

a)  gan meitasuzņēmumam, gan noregulējuma vienībai atļauju izsniedz un tos uzrauga viena un tā pati kompetentā iestāde vai tie abi atrodas iesaistītā dalībvalstī Regulas (ES) 1024/2013 nozīmē;

b)  noregulējuma vienība atbilst 45.f pantā minētajai prasībai uz subkonsolidēta pamata;

c)  nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai noregulējuma vienība veiktu tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību atmaksāšanu meitasuzņēmumam, attiecībā uz kuru ir veikts konstatējums saskaņā ar 59. panta 3. punktu, jo īpaši tad, ja attiecībā uz noregulējuma vienību tiek veikta noregulējuma darbība;

d)  noregulējuma vienība izpilda kompetentās iestādes prasības attiecībā uz meitasuzņēmuma prudenciālu pārvaldību un ar kompetentās iestādes piekrišanu ir paziņojusi, ka garantē meitasuzņēmuma saistības, vai arī meitasuzņēmuma riski ir nebūtiski;

e)  noregulējuma vienības riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz meitasuzņēmumu;

f)  noregulējuma vienībai ir vairāk nekā 50 % balsstiesību, kas saistītas ar meitasuzņēmuma akcijām, vai tiesības norīkot vai atcelt lielāko daļu meitasuzņēmuma vadības struktūras locekļu;

▌

5.a  Noregulējuma grupas vienības, kas nav noregulējuma vienība, noregulējuma iestāde apsver 1. līdz 5. punkta piemērošanu minētajai vienībai un pēc tam var daļēji vai pilnībā atbrīvot minēto vienību no šo punktu piemērošanas, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)  noregulējuma grupas noregulējuma vienība ir tīkla vai sadarbības grupas centrālā iestāde;

b)  vienība ir kredītiestāde, kas ir pastāvīgi radniecīga minētajai centrālajai iestādei;

c)  uz tīkla locekļiem attiecas tiesiski pamatots iekšējās solidaritātes mehānisms.

45.h pantsPrasības noteikšanas procedūra

1.  Noregulējuma vienības noregulējuma iestāde, grupas līmeņa noregulējuma iestāde, ja tā atšķiras no noregulējuma vienības noregulējuma iestādes, un noregulējuma iestādes, kas ir individuāli atbildīgas par noregulējuma grupas meitasuzņēmumiem, dara visu savu pilnvaru robežās, lai panāktu kopīgu lēmumu par:

a)  prasības apmēru, ko konsolidētā līmenī piemēro katrai noregulējuma vienībai;

b)  prasības apmēru, ko individuālā līmenī piemēro katram noregulējuma vienības meitasuzņēmumam.

Kopīgais lēmums nodrošina atbilstību 45.f un 45.g pantam, tajā sniedz pienācīgu argumentāciju, un to iesniedz:

a)  noregulējuma iestāde noregulējuma vienībai;

b)  attiecīgās noregulējuma iestādes noregulējuma vienības meitasuzņēmumiem;

c)  noregulējuma vienības noregulējuma iestāde grupas Savienības mātesuzņēmumam, ja Savienības mātesuzņēmums pats nav noregulējuma vienība no tās pašas noregulējuma grupas.

2.  Ja vairāk nekā viena G-SNI vienība, kas pieder pie tās pašas ES G-SNI, ir noregulējuma vienības, pirmajā daļā minētās noregulējuma iestādes apspriež un, ja tas ir lietderīgi un atbilst G-SNI noregulējuma stratēģijai, vienojas par Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.e panta piemērošanu un ikvienu korekciju, lai samazinātu vai likvidētu starpību starp Regulas (ES) Nr. 575/2013 45.d panta 3. punkta a) apakšpunktā un 12. pantā minēto apmēru summu atsevišķām noregulējuma vienībām un Regulas (ES) Nr. 575/2013 45.d panta 3. punkta b) apakšpunktā un 12. pantā minēto apmēru summu.

Šādu korekciju var piemērot saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)  korekciju var piemērot attiecībā uz atšķirībām kopējo riska darījumu vērtību aprēķinā starp attiecīgajām dalībvalstīm, pielāgojot prasības līmeni;

b)  korekciju nepiemēro, lai novērstu atšķirības, kas izriet no riska darījumiem starp noregulējuma grupām.

Regulas (ES) Nr. 575/2013 45.d panta 3. punkta a) apakšpunktā un 12. pantā minēto apmēru summa atsevišķām noregulējuma vienībām nav mazāka par Regulas (ES) Nr. 575/2013 45.d panta 3. punkta b) apakšpunktā un 12. pantā minēto apmēru summu.

3.  Ja šāds kopīgs lēmums nav pieņemts četru mēnešu laikā, lēmumu pieņem saskaņā ar 4. līdz 6. punktu.

4.  Ja kopīgs lēmums netiek pieņemts četru mēnešu laikā sakarā ar domstarpībām par konsolidēto prasību, lēmumu par konsolidēto prasību pieņem noregulējuma vienības noregulējuma iestāde pēc tam, kad tā ir pienācīgi ņēmusi vērā:

a)  meitasuzņēmumu novērtējumu, kuru veikušas attiecīgās noregulējuma iestādes,

b)  grupas līmeņa noregulējuma iestādes atzinumu, ja minētā iestāde atšķiras no noregulējuma vienības noregulējuma iestādes.

Ja četru mēnešu termiņa beigās kāda no attiecīgajām noregulējuma iestādēm ir nodevusi jautājumu EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu, noregulējuma vienības noregulējuma iestāde atliek savu lēmumu līdz EBI lēmumam, ko tā var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un tad pieņem lēmumu atbilstoši EBI lēmumam.

EBI lēmumā ņem vērā pirmās daļas a) un b) apakšpunktu.

Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā.

Jautājumu nenodod izskatīšanai EBI nedz četru mēnešu termiņa beigās, nedz pēc kopīga lēmuma pieņemšanas.

Ja EBI nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, piemēro noregulējuma vienības noregulējuma iestādes lēmumu.

5.  Ja kopīgs lēmums netiek pieņemts četru mēnešu laikā sakarā ar domstarpībām par noregulējuma grupas meitasuzņēmumiem individuāli piemērojamās prasības līmeni, lēmumu pieņem attiecīgās meitasuzņēmumu noregulējuma iestādes, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)  ir pienācīgi ņemti vērā noregulējuma vienības noregulējuma iestādes paustie viedokļi un atrunas, un

b)  ir pienācīgi ņemts vērā grupas līmeņa noregulējuma iestādes atzinums, ja minētā iestāde atšķiras no noregulējuma vienības noregulējuma iestādes;

c)  ir novērtēta atbilstība 45.g panta 2. punktam.

Ja četru mēnešu termiņa beigās noregulējuma vienības noregulējuma iestāde vai grupas līmeņa noregulējuma iestāde ir nodevusi jautājumu EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu, noregulējuma iestādes, kas ir atbildīgas par meitasuzņēmumiem individuāli, atliek savus lēmumus līdz EBI lēmumam, ko tā var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un tad pieņem lēmumus atbilstoši EBI lēmumam. EBI lēmumā ņem vērā pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktu.

Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā.

Jautājumu nenodod izskatīšanai EBI nedz četru mēnešu termiņa beigās, nedz pēc kopīga lēmuma pieņemšanas.

Ja viena mēneša laikā EBI nav pieņēmusi lēmumu, piemēro meitasuzņēmumu noregulējuma iestāžu lēmumus.

Kopīgo lēmumu un jebkurus lēmumus, kas pieņemti gadījumos, kad nav kopīga lēmuma, regulāri pārskata un attiecīgos gadījumos atjaunina.

6.  Ja kopīgs lēmums netiek pieņemts četru mēnešu laikā sakarā ar domstarpībām par konsolidētās prasības līmeni un noregulējuma grupas meitasuzņēmumiem individuāli piemērojamo prasību, piemēro šādus nosacījumus:

a)  pieņem lēmumu par konsolidēto prasību saskaņā ar 4. punktu;

b)  pieņem lēmumu par noregulējuma grupas meitasuzņēmumiem individuāli piemērojamās prasības līmeni saskaņā ar 4. punktu pēc tam, kad:

i) ir pienācīgi ņemts vērā a) apakšpunktā minētais lēmums;

ii) ir novērtēta atbilstība 45.g panta 2. punktam.

7.  Šā panta 1. punktā minētais kopīgais lēmums un jebkurš lēmums, ko pieņēmušas 4., 5. un 6. punktā minētās noregulējuma iestādes, ja nav pieņemts kopīgs lēmums, ir saistošs attiecīgajām noregulējuma iestādēm.

Kopīgo lēmumu un jebkurus lēmumus, kas pieņemti gadījumos, kad nav kopīga lēmuma, regulāri pārskata un attiecīgos gadījumos atjaunina.

8.  Noregulējuma iestādes, saskaņojot ar kompetentajām iestādēm, pieprasa vienībām izpildīt 45. panta 1. punktā noteikto prasību, pārbauda šīs prasības izpildi un pieņem lēmumus saskaņā ar šo pantu, līdztekus izstrādājot un uzturot noregulējuma plānus.

9.  Noregulējuma vienības noregulējuma iestāde informē EBI par minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kas ir noteiktas:

a)  konsolidētā noregulējuma grupas līmenī;

b)  individuāli noregulējuma grupas meitasuzņēmumu līmenī.

45.i  pantsUzraudzības pārskatu sniegšana un prasības publiskošana

1.  Šīs direktīvas 1. panta 1. punktā minētās vienības to kompetentajām un noregulējuma iestādēm pēc pieprasījuma un vismaz reizi gadā paziņo šādu informāciju:

a)  pieejamo posteņu līmeņi, kas atbilst 45.b panta vai 45.g panta 3. punkta nosacījumiem, ▌pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apmēri, ko izsaka saskaņā ar 45. panta 2. punktu pēc atskaitījumu piemērošanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.e līdz 72.j pantu, un tādu saistību līmeņi, kuras nav izslēgtas no 44. panta darbības jomas saskaņā ar minētā panta 2. punktu;

b)  šā punkta a) apakšpunktā minēto posteņu struktūra, tostarp to termiņu profils un prioritāte parastā maksātnespējas procesā.

2.  Šīs direktīvas 1. panta 1. punktā minētās vienības vismaz reizi gadā publisko šādu informāciju:

a)  pieejamo posteņu līmeņi, kas atbilst 45.b panta vai 45.g panta 3. punkta nosacījumiem;

b)  šā punkta a) apakšpunktā minēto posteņu struktūra, tostarp to termiņu profils un prioritāte parastā maksātnespējas procedūrā.

2.a  Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro vienībām, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)  ja vienība ir iestāde, tā ievēro sviras rādītāju vismaz 10 % apmērā Regulas (ES) Nr. 575/2013 nozīmē, un

b)  noregulējuma plāns paredz, ka vienība ir jālikvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

3.  EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus nolūkā precizēt vienotus formātus, veidnes un biežumu uzraudzības pārskatu sniegšanai un informācijas publiskošanai, kas minēta šā panta 1. un 2. punktā.

EBI iesniedz šos īstenošanas tehniskos standartus Komisijai līdz [12 mēneši pēc stāšanās spēkā].

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā izklāstīto procedūru pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

4.  Dalībvalstis 2. punktu piemēro no 2025. gada 1. janvāra.

45.j pantsZiņošana EBI

1.  Noregulējuma iestādes, saskaņojot ar kompetentajām iestādēm, informē EBI par minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kas ir noteiktas katrai to jurisdikcijā esošai iestādei.

2.  EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu vienotus formātus, veidnes un definīcijas informācijai, ko noregulējuma iestādes, saskaņojot ar kompetentajām iestādēm, 1. punkta piemērošanas nolūkā nosaka un nosūta EBI.

EBI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [12 mēneši pēc stāšanās spēkā]...^[18]*.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā izklāstīto procedūru pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

45.k pantsMinimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām pārkāpumi

1.  Visus vienības minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām pārkāpumus risina attiecīgās iestādes, pamatojoties uz vismaz vienu no turpmāk minētajiem:

a)  pilnvaras pārvarēt vai novērst šķēršļus noregulējamībai saskaņā ar 17. un 18. pantu;

b)  Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētie pasākumi;

c)  agrīnas intervences pasākumi saskaņā ar 27. pantu;

d)  administratīvie sodi un citi administratīvi pasākumi saskaņā ar 110. un 111. pantu.

1.a  Noregulējuma iestādes ik ceturksni uzrauga minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām izpildi un informē kompetento iestādi par jebkādiem pārkāpumiem vai citiem attiecīgiem notikumiem, kas varētu ietekmēt minimuma prasības izpildi.

2.  Noregulējuma un kompetentās iestādes, īstenojot savas attiecīgās pilnvaras, kas minētas 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā, savstarpēji apspriežas.

2.a  Atkāpjoties no Direktīvas 2013/36/EK 141.a panta 1. punkta, netiek uzskatīts, ka iestāde neatbilst apvienoto rezervju prasībai minētās direktīvas 141. panta piemērošanas nolūkā, ja tā atbilst minētās direktīvas 141.a panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumiem, ja neatbilstība minētajai prasībai attiecas tikai uz minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kas noteikta šīs direktīvas 45.c un 45.d pantā, un ja neatbilstība minētajai prasībai ilgst ne vairāk kā 12 mēnešus.

45.l pantsZiņojumi

1.  EBI, sadarbojoties ar kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm, iesniedz Komisijai ziņojumu, kas sniedz novērtējumus par vismaz šādiem aspektiem:

a)  kā prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām ir īstenota valstu līmenī un jo īpaši, vai ir pastāvējušas atšķirības līmeņos, kas noteikti līdzvērtīgām vienībām dalībvalstīs;

b)  kā noregulējuma iestādes ir īstenojušas pilnvaras pieprasīt iestādēm ievērot prasību ar 45.b panta 2. punktā minētajiem instrumentiem un vai ir pastāvējušas atšķirības minēto pilnvaru īstenošanā dalībvalstīs.

2.  Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā ņem vērā šādus aspektus:

a)  ietekme, ko radījusi minimuma prasība un jebkuri ierosinātie minimuma prasības saskaņotie līmeņi uz:

i)  finanšu tirgiem kopumā un jo īpaši uz nenodrošinātu parāda vērtspapīru un atvasinātu instrumentu tirgiem;

ii)  iestāžu uzņēmējdarbības modeļiem un bilances struktūrām, jo īpaši iestāžu finansējuma profilu un finansējuma stratēģiju, un grupu juridisko un darbības struktūru;

iii)  iestāžu rentabilitāti, jo īpaši to finansējuma izmaksām;

iv)  riska darījumu migrāciju uz vienībām, kurām nepiemēro prudenciālo uzraudzību;

v)  finanšu inovācijām;

vi)  līgumisku iekšējās rekapitalizācijas instrumentu īpatsvaru un šādu instrumentu būtību un tirgojamību;

vii)  iestāžu rīcību, uzņemoties risku;

viii)  iestāžu aktīvu apgrūtinājumiem;

ix)  darbībām, ko iestādes veikušas, lai ievērotu minimuma prasības, un jo īpaši apjomu, kādā minimuma prasības ir ievērotas, izmantojot aktīvu īpatsvara samazināšanu, ilgtermiņa parāda emisiju un kapitāla piesaistīšanu, un

x)  kredītiestāžu veikto aizdevumu līmeni, īpaši koncentrējoties uz aizdevumiem mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, vietējām pašpārvaldēm, reģionālajām pašvaldībām un publiskā sektora struktūrām un uz tirdzniecības finansēšanu, tostarp aizdevumiem saskaņā ar oficiālām eksporta kredītu apdrošināšanas shēmām;

b)  minimuma prasību mijiedarbību ar pašu kapitāla prasībām, sviras rādītāju un likviditātes prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES;

c)  iestāžu spēju neatkarīgi piesaistīt kapitālu vai finansējumu no tirgiem, lai izpildītu jebkuras ierosinātās saskaņotās minimuma prasības.

3.  Šā panta 1. punktā minētais ziņojums aptver divus kalendāros gadus, un to dara zināmu Komisijai līdz nākamā kalendārā gada 30. septembrim pēc pēdējā kalendārā gada, par kuru ir ziņojums.”.

23.a  Direktīvas 48. pantā iekļauj šādu 6.a punktu:

“6.a Lai varētu efektīvi piemērot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu un/vai norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras, nepārkāpjot vispārējo principu, kas noteikts 34. panta 1. punkta g) apakšpunktā, dalībvalstis nodrošina, ka valstu tiesību aktos, ar kuriem regulē parasto maksātnespējas procedūru, kapitāla instrumentu (pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu un otrā līmeņa kapitāla instrumentu) prioritāte maksātnespējas procedūrā ir zemāka nekā to pārējo pakārtoto prasību prioritāte, kuras nav klasificētas kā kapitāla instrumenti.”.

24.  Direktīvas 55. pantu aizstāj ar šādu:

“55. pantsIekšējās rekapitalizācijas atzīšana līgumos

1.  Dalībvalstis nosaka prasību 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajām iestādēm un vienībām iekļaut līguma noteikumu, kas regulē saistības un kas paredz, ka kreditors vai tāda līguma vai instrumenta līgumslēdzēja puse, kurš rada saistības, atzīst, ka attiecīgajām saistībām var piemērot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras, un piekrīt, ka tam ir saistoša jebkura pamatsummas vai nesamaksātās summas samazināšana, konvertācija vai anulēšana, kas notiek, noregulējuma iestādei īstenojot minētās pilnvaras, ar noteikumu, ka minētās saistības atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)  saistības nav izslēgtas atbilstoši 44. panta 2. punktam;

b)  saistības nav 108. panta a) apakšpunktā minētais noguldījums;

c)  saistības reglamentē trešo valstu tiesību akti;

d)  saistības ir emitētas vai uzņemtas pēc dienas, kurā dalībvalsts piemēro noteikumus, kas pieņemti, lai transponētu šo iedaļu.

1.a  Šā panta 1. punktu nepiemēro to iestāžu vai vienību saistībām, attiecībā uz kurām 45. panta 1. punktā noteiktā prasība ir vienāda ar 45.c panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto zaudējumu absorbcijas summu, ar nosacījumu, ka šīs saistības nav iekļautas minētajā prasībā.

2.  Šā panta 1. punktā minēto prasību var nepiemērot, ja vai nu:

a)  ▌dalībvalsts noregulējuma iestāde atbilstoši trešās valsts tiesību aktiem vai saistošam nolīgumam, kas noslēgts ar attiecīgo trešo valsti, var īstenot norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras attiecībā uz ▌ saistībām vai instrumentiem, vai arī

b)  ▌1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētai iestādei vai vienībai ir juridiski ▌ vai citādi neiespējams iekļaut šādu līguma noteikumu konkrētās saistībās un

c)  šāda 1. punktā minētās prasības nepiemērošana minētajām saistībām nekavē 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto iestāžu vai vienības noregulējamību.

Šā punkta b) un c) apakšpunktā minētās saistības neietver ▌pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus un otrā līmeņa kapitāla instrumentus. Turklāt tām ir augstāka prioritāte nekā saistībām, kas atbilst 108. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, un, ja tās ir parāda instrumenti, tās ir nodrošinātas. To saistību summa, kurām saskaņā ar b) un c) apakšpunktu piemēro izņēmumu, nepārsniedz 15 % no kopējām saistībām, kam ir gan augstāka prioritāte nekā saistībām, kuras atbilst 108. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, gan kas atbilst šā panta 1. punkta a), b) un c) nosacījumiem.

Saistības, kas neietver 1. punktā paredzēto līguma noteikumu vai kam saskaņā ar b) un c) apakšpunktu nav vajadzīgs 1. punktā minētais līguma noteikums, neieskaita minimuma prasībā pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām.

Noregulējuma iestādes pārrauga pirmās daļas b) un c) apakšpunktā paredzētā atbrīvojuma no atzīšanas līgumos izmantošanu. Šajā nolūkā tām ir tiesības pārbaudīt līgumus, uz kuriem, kā noteikusi iestāde vai vienība, attiecas pirmās daļas b) un c) apakšpunkts.

Ja noregulējuma iestādes uzskata, ka pirmās daļas b) un c) apakšpunktā paredzētā atbrīvojuma nosacījumi nav izpildīti, tās var adresēt lēmumu attiecīgajai iestādei vai vienībai un prasīt tai grozīt savu politiku attiecībā uz atbrīvojuma no iekšējās rekapitalizācijas atzīšanas līgumos piemērošanu.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes var pieprasīt 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajām iestādēm un vienībām sniegt tām juridisku atzinumu par 1. punktā minētā līguma noteikuma juridisko izpildāmību un efektivitāti.

4.  Ja 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēta iestāde vai vienība līguma noteikumos, kas reglamentē attiecīgās saistības, neiekļauj 1. punktā paredzēto līguma noteikumu, tas noregulējuma iestādei neliedz attiecībā uz šīm saistībām īstenot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras.

5.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu sarakstu ar saistībām, uz kurām attiecas 1. punktā minētais izņēmums, un saturu minētajā punktā paredzētajam līguma noteikumam, ņemot vērā iestāžu dažādos uzņēmējdarbības modeļus.

EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz... [viens gads pēc šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

6.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus, saskaņā ar kuriem 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētai iestādei vai vienībai būtu juridiski ▌ vai citādi iespējams iekļaut 1. punktā minēto līguma noteikumu konkrētās saistībās un saskaņā ar kuriem 1. punktā minētās prasības nepiemērošana nekavētu minētās iestādes vai vienības noregulējamību.

EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz ... [...viens gads pēc šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

6.a  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu attiecībā uz šā panta 2. punktā noteiktās to saistību summas procentuālās daļas grozīšanu, kurām saskaņā ar šā panta 2. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu piemēro izņēmumu.”.

▌

27.  Direktīvas 59. un 60. panta nosaukumos iekļauj “un atbilstīgās saistības”.

28.  Direktīvas 59. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.  Pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgus kapitāla instrumentus vai atbilstīgās saistības var izmantot vai nu:

a)  neatkarīgi no noregulējuma darbības vai

b)  kopā ar noregulējuma darbību, ja ir izpildīti 32. un 33. pantā minētie noregulējuma nosacījumi.

Pilnvaras norakstīt vai konvertēt atbilstīgās saistības neatkarīgi no noregulējuma darbības var īstenot tikai saistībā ar atbilstīgajām saistībām, kas atbilst 45.g panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, izņemot nosacījumu, kas attiecas uz saistību atlikušo termiņu.”.

29.  Direktīvas 59. panta 2. un 3. punktā “kapitāla instrumenti” aizstāj ar “kapitāla instrumenti un 1. punktā minētās saistības”.

30.  Direktīvas 59. panta 4. un 10. punktā “kapitāla instrumenti” aizstāj ar “kapitāla instrumenti vai 1. punktā minētās saistības”.

31.  Direktīvas 60. panta 1. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d)  direktīvas 59. panta 1. punktā minēto atbilstīgo saistību pamatsummu noraksta vai konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, vai arī abējādi, tādā mērā, kādā tas nepieciešams, lai sasniegtu 31. pantā noteiktos noregulējuma mērķus vai attiecīgo atbilstīgo saistību absorbcijas spēju robežās, atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka.”.

32.  Direktīvas 60. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.  Kad ir norakstīta attiecīgā kapitāla instrumenta vai atbilstīgo saistību pamatsumma:

(a)  minētās pamatsummas samazinājums ir paliekošs, ievērojot jebkādu norakstīšanu saskaņā ar 46. panta 3. punktā paredzēto atlīdzināšanas mehānismu;

(b)  vairs nepaliek nekādu saistību pret atbilstošā kapitāla instrumenta vai 59. panta 1. punktā minēto saistību turētāju saskaņā vai saistībā ar šāda instrumenta summu, kas ir tikusi norakstīta, izņemot jau uzkrātās saistības un saistības attiecībā uz atbildību par zaudējumiem, kāda varētu iestāties, ja ar pārsūdzību tiktu apstrīdēta norakstīšanas pilnvaru nelikumīga īstenošana;

(c)  attiecīgo kapitāla instrumentu un 59. panta 1. punktā minēto saistību turētājiem kompensācija tiek izmaksāta tikai saskaņā ar 3. punktu.”.

33.  Direktīvas 60. panta 3. punktā “attiecīgie kapitāla instrumenti” aizstāj ar “attiecīgie kapitāla instrumenti un 59. panta 1. punktā minētās saistības””.

34.  Direktīvas 69. panta 4. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) maksājuma un piegādes saistībām pret sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas izraudzīti Direktīvas 98/26/EK piemērošanas nolūkā, centrālajiem darījuma partneriem, trešo valstu centrālajiem darījuma partneriem, kurus EVTI atzinusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu, un centrālajām bankām;”.

35.  Direktīvas 70. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Noregulējuma iestādes neīsteno 1. punktā minētās pilnvaras attiecībā uz sistēmu vai sistēmu operatoru, kas izraudzīti Direktīvas 98/26/EK piemērošanas nolūkā, centrālo darījuma partneru un trešo valstu centrālu darījuma partneru, kurus EVTI atzinusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu, vai centrālo banku nodrošinājuma tiesībām saistībā ar aktīviem, ko noregulējamā iestāde ir ieķīlājusi vai sniegusi ar drošības depozītu vai nodrošinājumu.”.

36.  Direktīvas 71. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Apturēšanu uz laiku saskaņā ar 1. vai 2. punktu nepiemēro sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas izraudzīti Direktīvas 98/26/EK piemērošanas nolūkā, centrālajiem darījuma partneriem un trešo valstu centrālajiem darījuma partneriem, kurus EVTI atzinusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu, vai centrālajām bankām.”.

37.  Direktīvas 88. pantā “45. pants” aizstāj ar “45. līdz 45.i pants”.

38.  Direktīvas 88. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ievērojot 89. pantu, grupas līmeņa noregulējuma iestādes nodibina noregulējuma kolēģijas, kam jāveic 12., 13., 16., 18., 45. līdz 45.i, 91. un 92. pantā minētie uzdevumi un attiecīgā gadījumā jānodrošina sadarbība un koordinācija ar trešo valstu noregulējuma iestādēm.”.

39.  Direktīvas 89. pantu aizstāj ar šādu:

“89. pantsEiropas noregulējuma kolēģijas

1.  Ja trešās valsts iestādei vai trešās valsts mātesuzņēmumam ir Savienības meitasuzņēmumi vai Savienības mātesuzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību divās vai vairākās dalībvalstīs, vai divas vai vairākas Savienības filiāles, kuras par nozīmīgām uzskata divas vai vairākas dalībvalstis, to dalībvalstu noregulējuma iestādes, kurās minētās vienības veic uzņēmējdarbību vai kur atrodas to būtiskas filiāles, izveido vienu Eiropas noregulējuma kolēģiju.

2.  Šā panta 1. punktā minētā Eiropas noregulējuma kolēģija pilda 88. pantā norādītās funkcijas un veic attiecīgajā pantā norādītos uzdevumus attiecībā uz 1. punktā minētajām vienībām un tiktāl, cik šie uzdevumi ir atbilstīgi, attiecībā uz filiālēm.

Uzdevumi, kas jāveic Eiropas noregulējuma kolēģijai, kā minēts 2. punktā, ietver 45. līdz 45.i pantā minētās prasības noteikšanu.

Nosakot 45. līdz 45.i pantā minēto prasību, Eiropas noregulējuma kolēģijas locekļi ņem vērā trešo valstu pieņemto vispārējo noregulējuma stratēģiju, ja tāda ir.

Ja saskaņā ar vispārējo noregulējuma stratēģiju Savienības meitasuzņēmumi vai Savienības mātesuzņēmums un tā meitas iestādes nav noregulējuma iestādes un Eiropas noregulējuma kolēģijas locekļi piekrīt šai stratēģijai, Savienības meitasuzņēmumi vai Savienības mātesuzņēmums konsolidēti pilda 45.g panta 1. punkta prasību, emitējot 45.g panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētos atbilstīgos instrumentus trešās valsts noregulējuma vienībai.

3.  Ja tikai vienam Savienības mātesuzņēmumam pieder visi trešās valsts iestādes vai trešās valsts mātesuzņēmuma Savienības meitasuzņēmumi, Eiropas noregulējuma kolēģiju vada tās dalībvalsts noregulējuma iestāde, kurā Savienības mātesuzņēmums veic uzņēmējdarbību.

Ja pirmā daļa nav piemērojama, Eiropas noregulējuma kolēģiju vada Savienības mātesuzņēmuma vai Savienības meitasuzņēmuma noregulējuma iestāde ar kopējo turēto bilances aktīvu visaugstāko vērtību.

4.  Dalībvalstis, visām attiecīgajām pusēm savstarpēji vienojoties, var atkāpties no prasības izveidot Eiropas noregulējuma kolēģiju, ja cita grupa vai kolēģija pilda tās pašas funkcijas un veic tos pašus uzdevumus, kas noteikti šajā pantā, un ievēro visus nosacījumus un procedūras, tostarp attiecībā uz dalību un līdzdalību noregulējuma kolēģijās, kas noteiktas šajā pantā un 90. pantā. Šādā gadījumā visas atsauces uz Eiropas noregulējuma kolēģijām šajā direktīvā ir jāsaprot arī kā atsauces uz šīm citām grupām vai kolēģijām.

5.  Ievērojot šā panta 3. un 4. punktu, Eiropas noregulējuma kolēģija citādi darbojas saskaņā ar 88. pantu.”.

40.  Direktīvas 110. pantu groza šādi:

a)   panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Neskarot dalībvalstu tiesības noteikt un uzlikt kriminālsodus, dalībvalstis paredz noteikumus par administratīviem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, kas piemērojami, ja nav ievēroti valsts noteikumi, ar kuriem transponē šo direktīvu, vai regulas [par CCP atveseļošanu un noregulējumu] noteikumi, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek īstenoti.”;

b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Dalībvalstis nodrošina, ka tādu 1. punktā minēto saistību pārkāpumu gadījumā, kuras attiecas uz iestādēm, finanšu iestādēm vai Savienības mātesuzņēmumiem šīs direktīvas nozīmē vai CCP, CCP tīrvērtes dalībniekiem vai mātesuzņēmumiem regulas [par CCP atveseļošanu un noregulējumu] nozīmē, administratīvos sodus, ievērojot valsts tiesību aktu nosacījumus, var piemērot vadības struktūras locekļiem šīs direktīvas nozīmē vai valdes locekļiem regulas [par CCP atveseļošanu un noregulējumu] nozīmē un citām fiziskām personām, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par šādu pārkāpumu.”;

c)  panta 3. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Šajā direktīvā paredzēto administratīvo sodu piemērošanas pilnvaras atkarībā no pārkāpuma veida piešķir noregulējuma iestādēm vai, ja tā ir cita iestāde, kompetentajām iestādēm.”.  

41.  Direktīvas 111. pantu groza šādi:

a)  šā panta 1. punktā a), b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a) nav izstrādāti, uzturēti un atjaunināti atveseļošanas plāni un grupas atveseļošanas plāni, pārkāpjot šīs direktīvas 5. vai 7. pantu vai regulas [par CCP atveseļošanu un noregulējumu] 9. pantu;

b) nav paziņots kompetentajai iestādei par nodomu sniegt grupas finansiālo atbalstu, pārkāpjot šīs direktīvas 25. pantu;

c) nav sniegta visa informācija, kas vajadzīga noregulējuma plānu izstrādei, pārkāpjot šīs direktīvas 11. pantu vai regulas [par CCP atveseļošanu un noregulējumu] 14. pantu;

ca)  tiek veikts jebkāds ierosinājums, paziņojums vai apgalvojums, ka saistībām, kas nav 44. panta 2. punkta a) līdz g) apakšpunktā norādītās saistības, nebūtu jāpiemēro norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras, tādējādi pārkāpjot minētā panta 2.a punkta noteikumus;

d) šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētas iestādes vai vienības vadības struktūra vai CCP valde regulas [par CCP atveseļošanu un noregulējumu] nozīmē nepaziņo kompetentajai iestādei par šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības vai CCP maksātnespēju vai iespējamo maksātnespēju, pārkāpjot šīs direktīvas 81. pantu vai regulas [par CCP atveseļošanu un noregulējumu] 68. panta 1. punktu.”;

(b)  šā panta 2. punktu groza šādi:

i) punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) publisku paziņojumu, kurā norāda atbildīgo fizisko personu, iestādi, finanšu iestādi, Savienības mātesuzņēmumu, CCP vai citu juridisko personu un pārkāpuma būtību;”;

ii) punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) pagaidu aizliegumu kādam šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētas iestādes vai vienības vadības struktūras vai augstākās vadības pārstāvim vai CCP valdei, vai kādai citai fiziskai personai, kuru uzskata par atbildīgu, pildīt amata pienākumus šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajās iestādēs vai vienībās vai CCP;”.

42.  Direktīvas 112. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicē informāciju vismaz par administratīvajiem sodiem, ko tās piemērojušas par to valsts tiesību aktu pārkāpumiem, ar kuriem transponēta šī direktīva, vai regulas [par CCP atveseļošanu un noregulējumu] noteikumu pārkāpumiem, ja šādi sodi nav pārsūdzēti vai ja attiecībā uz tiem pārsūdzības iespējas ir izsmeltas.”;

b)   panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) ja, ciktāl to var noteikt, informācijas publicēšana varētu radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām iestādēm vai vienībām, kas minētas šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, CCP, vai fiziskajām personām.”;

c)  panta 4. punktu groza šādi:

i) pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“EBI līdz 2016. gada 3. jūlijam iesniedz Komisijai ziņojumu par dalībvalstu piemēroto sodu, kurus tās piemērojušas par to valsts tiesību aktu pārkāpumiem, ar kuriem transponēta šī direktīva, publicēšanu, ievērojot anonimitāti, kā paredzēts 2. punktā, un jo īpaši par to, vai šajā ziņā starp dalībvalstīm bijušas būtiskas atšķirības.”;

ii) pievieno šādu daļu:

“EVTI līdz [...] iesniedz Komisijai līdzīgu ziņojumu par to sodu publicēšanu, kas piemēroti par regulas [par CCP atveseļošanu un noregulējumu] noteikumu pārkāpumiem.”.

43.  Direktīvas 113. pantu aizstāj ar šādu:

“113. pantsEBI un EVTI centrālo datubāzu uzturēšana

1.  Ievērojot 84. pantā minētās prasības attiecībā uz dienesta noslēpumu, noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes informē EBI par visiem administratīvajiem sodiem, ko tās piemērojušas saskaņā ar 111. pantu par to valsts tiesību aktu pārkāpumiem, ar kuriem transponēta šī direktīva, kā arī sniedz informāciju par pārsūdzības statusu un tās iznākumu.

Ievērojot regulas [par CCP atveseļošanu un noregulējumu] 71. pantā minētās prasības attiecībā uz dienesta noslēpumu, noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes attiecīgi informē EVTI par administratīvajiem sodiem, kas piemēroti par minētās regulas pārkāpumiem.

2.  EBI un EVTI tikai informācijas apmaiņai starp noregulējuma iestādēm uztur centrālas datubāzes par sodiem, par kuriem tām ir ziņots, kurām var piekļūt tikai noregulējuma iestādes un kuras atjaunina, pamatojoties uz informāciju, ko sniedz noregulējuma iestādes.

3.  EBI un EVTI tikai informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm uztur centrālas datubāzes par sodiem, par kuriem tām ir ziņots, kurām var piekļūt tikai kompetentās iestādes un kuras atjaunina, pamatojoties uz informāciju, ko sniedz kompetentās iestādes.

4.  EBI un EVTI uztur tīmekļa vietnes ar saitēm uz katras noregulējuma iestādes un katras kompetentās iestādes saskaņā ar 112. pantu publicēto informāciju par sodiem un norāda laikposmu, par kuru katra dalībvalsts publicē informāciju par sodiem.”.

2. pants

Grozījumi Direktīvā 98/26/EK

Direktīvas 1. pantu groza šādi:

a)  iekļauj šādu punktu:

“aa) jebkuru 2. panta ma) punktā definētu trešās valsts sistēmu, ko regulē tādas valsts tiesību akti, kura nav Savienības dalībvalsts”;

b) panta b) punktu aizstāj ar šādu:

b) visiem šādu sistēmu dalībniekiem;”.

Direktīvas 2. panta c) punktu aizstāj ar šādu:

“c) “galvenā darījumu otra puse” jeb “CCP” ir CCP, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā;”.

Direktīvas 2. panta f) punktu aizstāj ar šādu:

“f) “dalībnieks” ir iestāde, galvenā darījumu otra puse, norēķinu iestāde, ieskaita iestāde, sistēmas operators vai CCP tīrvērtes dalībnieks, kas saņēmis atļauju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 17. pantu;”.

Direktīvas 2. pantam pievieno šādu punktu:

“ma) “trešās valsts sistēma” ir sistēma, kas ir izveidota valstī, kura nav Savienības dalībvalsts, un kas atbilst 10. panta 2.a punktā izklāstītajiem nosacījumiem.”.

Direktīvas 10. pantam pievieno šādu 2.a daļu:

“Trešās valsts sistēma un šīs sistēmas operators ir iekļauts šīs direktīvas darbības jomā saskaņā ar 1. punktu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)  vismaz viena pašreizējā vai potenciālā trešās valsts sistēmas tiešā dalībnieka galvenais birojs atrodas Savienībā;

b)    attiecībā uz trešās valsts sistēmu, kas paredzēta finanšu instrumentu tīrvērtei un norēķiniem par finanšu instrumentiem, EVTI apmierina minētajai trešās valsts sistēmai piemēroto noteikumu atbilstība;

c)   attiecībā uz trešās valsts sistēmu maksājumu apstrādei ir izveidots uz sadarbību balstīts pārraudzības mehānisms, kurā piedalās attiecīgā Savienības centrālā banka, kas emitē minētajā sistēmā apstrādāto Savienības valūtu, un kompetentās iestādes, kuras pārrauga minēto sistēmu attiecīgajā trešā valstī.

Emisijas centrālā banka paziņo EVTI par šajā punktā minēto pārraudzības mehānismu.

EVTI publicē savā tīmekļa vietnē to trešo valstu sistēmu sarakstu, kuras ir iekļautas šīs direktīvas darbības jomā.”.

3. pants

Grozījumi Direktīvā 2002/47/EK

Direktīvu 2002/47/EK groza šādi:

direktīvas 1. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Šīs direktīvas 4. līdz 7. pantu nepiemēro nekādiem ierobežojumiem attiecībā uz finanšu nodrošinājuma līgumu izpildi un nekādiem ierobežojumiem attiecībā uz finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā, noslēguma savstarpējā ieskaita vai savstarpējās dzēšanas ietekmes ierobežojumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES IV sadaļas IV vai V nodaļā vai Regulas (ES) Nr. [CCP atveseļošana un noregulējums] V sadaļas IV nodaļā, un nekādiem ierobežojumiem, kurus nosaka, īstenojot līdzīgas pilnvaras saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, lai atvieglotu to 2. punkta c) apakšpunkta iv) punktā minēto vienību pienācīgu noregulēšanu, kurām piemēro aizsardzības pasākumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Direktīvas 2014/59/ES IV sadaļas VII nodaļā un Regulas (ES) Nr. [CCP atveseļošana un noregulējums] V sadaļas V nodaļā izklāstītajiem pasākumiem.”;

direktīvas 9.a pantu aizstāj ar šādu:

“9.a pants

Direktīva 2008/48/EK, Direktīva 2014/59/ES un Regula (ES) Nr. [CCP atveseļošana un noregulējums]

Šī direktīva neskar Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/59/ES un Regulu (ES) Nr. [CCP atveseļošana un noregulējums].”.

4. pants

Grozījums Direktīvā 2004/25/EK

Direktīvas 4. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.  Dalībvalstis nodrošina, ka šīs direktīvas 5. panta 1. punktu nepiemēro, ja izmanto noregulējuma instrumentus, pilnvaras un mehānismus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES IV sadaļā vai Regulas (ES) Nr. [CCP atveseļošana un noregulējums] V sadaļā.”.

5. pants

Grozījums Direktīvā 2005/56/EK

Direktīvas 3. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.  Dalībvalstis nodrošina, ka šo direktīvu nepiemēro uzņēmumam(-iem), uz ko attiecas noregulējuma instrumentu, pilnvaru un mehānismu izmantošana, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES IV sadaļā vai Regulas (ES) Nr. [CCP atveseļošana un noregulējums] V sadaļā.”.

6. pants

Grozījumi Direktīvā 2007/36/EK

Direktīvu 2007/36/ES groza šādi:

a)  direktīvas 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.  Dalībvalstis nodrošina, ka šo direktīvu nepiemēro gadījumos, kad izmanto noregulējuma instrumentus, pilnvaras un mehānismus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES IV sadaļā vai Regulas (ES) Nr. [CCP atveseļošana un noregulējums] V sadaļā.”;

b)  direktīvas 5. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Dalībvalstis nodrošina, ka Direktīvas 2014/59/ES un Regulas (ES) Nr. [CCP atveseļošana un noregulējums] piemērošanas nolūkā pilnsapulce ar likumīgi nodoto balsu divu trešdaļu vairākumu attiecībā uz lemšanu par kapitāla palielināšanu var nolemt, ka pilnsapulci sasauc agrāk, vai mainīt statūtus, lai paredzētu, ka pilnsapulci sasauc agrāk, nekā paredzēts šā panta 1. punktā, ar nosacījumu, ka minētā sapulce nenotiek desmit kalendāro dienu laikā pēc sasaukšanas, ja ir izpildīti Direktīvas 2014/59/ES 27. vai 29. panta vai Regulas (ES) Nr. [CCP atveseļošana un noregulējums] 19. panta nosacījumi un ja kapitāla palielināšana ir nepieciešama, lai izvairītos no noregulējuma nosacījumiem, kas paredzēti Direktīvas 2014/59/ES 32. un 33. pantā vai Regulas (ES) Nr. [CCP atveseļošana un noregulējums] 22. pantā.”.

7. pants

Grozījums Direktīvā 2011/35/ES

Direktīvas 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.  Dalībvalstis nodrošina, ka šo direktīvu nepiemēro uzņēmumam(-iem), uz ko attiecas noregulējuma instrumentu, pilnvaru un mehānismu izmantošana, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES IV sadaļā un Regulas (ES) Nr. [CCP atveseļošana un noregulējums] V sadaļā.”.

8. pants

Grozījums Direktīvā 2012/30/ES

Direktīvas 45. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.  Dalībvalstis nodrošina, ka šīs direktīvas 10. pantu, 19. panta 1. punktu, 29. panta 1., 2. un 3. punktu, 31. panta 2. punkta pirmo daļu, 33. līdz 36. pantu un 40., 41. un 42. pantu nepiemēro, ja izmanto noregulējuma instrumentus, pilnvaras un mehānismus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES IV sadaļā vai Regulas (ES) Nr. [CCP atveseļošana un noregulējums] V sadaļā.”.

9. pantsTransponēšana

1.  Dalībvalstis līdz [datums 12 mēneši pēc spēkā stāšanās dienas] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus.

Dalībvalstis piemēro minētos noteikumus no [datums 6 mēneši pēc transponēšanas dienas].

2.  Kad dalībvalstis pieņem 1. punktā minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

3.  Dalībvalstis dara Komisijai un EBI zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

10. pantsStāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Direktīvas 1. panta 1., 40., 41., 42., 43. punkts, 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8. pants stājas spēkā [datums, kad stājas spēkā regula [CCP atveseļošana un noregulējums]].

11. pantsAdresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —  Padomes vārdā —

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

• [1] ^* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
• [2]   OV C , , . lpp.
• [3]   OV C , , . lpp.
• [4]   Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu”, 24.11.2015., COM(2015)0587 final.
• [5]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu, OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.
• [6]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012, OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.
• [7]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regula (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.
• [8]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK, OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.
• [9]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK, OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.
• [10]   Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīva 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).
• [11]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem, OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.
• [12]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem, OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.
• [13]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/30/ES par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma par Eiropas Savienības darbību 54. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV L 315, 14.11.2012., 74. lpp.).
• [14]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīva 2011/35/ES par akciju sabiedrību apvienošanos (OV L 110, 29.4.2011., 1. lpp.).
• [15]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos (OV L 310, 25.11.2005., 1. lpp.).
• [16]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/25/EK par pārņemšanas piedāvājumiem (OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.).
• [17]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Direktīva 2007/36/EK par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu (OV L 184, 14.7.2007., 17. lpp.).
• [18] ^*  OV norādīt datumu — 12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja un grozījumu izdarīšana Direktīvā 98/26/EK, Direktīvā 2002/47/EK, Direktīvā 2012/30/ES, Direktīvā 2011/35/ES, Direktīvā 2005/56/EK, Direktīvā 2004/25/EK un Direktīvā 2007/36/EK
Atsauces	COM(2016)0852 – C8-0481/2016 – 2016/0362(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	23.11.2016
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 1.2.2017
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 1.2.2017	ITRE 1.2.2017	JURI 1.2.2017
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	EMPL 15.12.2016	ITRE 12.1.2017	JURI 25.1.2017
Referenti        Iecelšanas datums	Gunnar Hökmark 24.11.2016
Izskatīšana komitejā	28.2.2017	25.4.2017	3.5.2017	11.12.2017
	22.2.2018
Pieņemšanas datums	19.6.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	38 14 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gerolf Annemans, Burkhard Balz, Hugues Bayet, Pervenche Berès, David Coburn, Thierry Cornillet, Esther de Lange, Markus Ferber, Jonás Fernández, Sven Giegold, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Cătălin Sorin Ivan, Petr Ježek, Barbara Kappel, Wolf Klinz, Georgios Kyrtsos, Philippe Lamberts, Werner Langen, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Fulvio Martusciello, Marisa Matias, Gabriel Mato, Alex Mayer, Bernard Monot, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Sirpa Pietikäinen, Anne Sander, Alfred Sant, Martin Schirdewan, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker, Marco Zanni
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andrea Cozzolino, Ashley Fox, Doru-Claudian Frunzulică, Syed Kamall, Alain Lamassoure, Thomas Mann, Luigi Morgano, Michel Reimon, Joachim Starbatty
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Christofer Fjellner, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz
Iesniegšanas datums	25.6.2018

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38	+
ALDE	Thierry Cornillet, Petr Ježek, Wolf Klinz, Ramon Tremosa i Balcells
ENF	Barbara Kappel
PPE	Burkhard Balz, Markus Ferber, Christofer Fjellner, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Esther de Lange, Werner Langen, Ivana Maletić, Thomas Mann, Fulvio Martusciello, Gabriel Mato, Luděk Niedermayer, Sirpa Pietikäinen, Anne Sander, Theodor Dumitru Stolojan
S&D	Pervenche Berès, Andrea Cozzolino, Jonás Fernández, Doru-Claudian Frunzulică, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Cătălin Sorin Ivan, Olle Ludvigsson, Alex Mayer, Luigi Morgano, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Paul Tang, Jakob von Weizsäcker

14	-
ALDE	Caroline Nagtegaal
ECR	Ashley Fox, Syed Kamall, Stanisław Ożóg, Joachim Starbatty, Kay Swinburne
EFDD	David Coburn, Bernard Monot, Marco Valli
ENF	Gerolf Annemans, Marco Zanni
GUE/NGL	Marisa Matias, Martin Schirdewan, Miguel Viegas

5	0
S&D	Hugues Bayet
VERTS/ALE	Sven Giegold, Philippe Lamberts, Michel Reimon, Ernest Urtasun

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas