Procedūra : 2017/2278(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0229/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0229/2018

Debates :

PV 04/10/2018 - 4
CRE 04/10/2018 - 4

Balsojumi :

PV 04/10/2018 - 7.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0378

ZIŅOJUMS     
PDF 818kWORD 76k
27.6.2018
PE 618.122v02-00 A8-0229/2018

par publiskā iepirkuma stratēģijas tiesību aktu kopumu

(2017/2278(INI))

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Referents: Carlos Coelho

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 PIELIKUMS. STRUKTŪRAS VAI PERSONAS, KAS DEVUŠAS IEGULDĪJUMU ZIŅOJUMA PROJEKTA SAGATAVOŠANĀ
 Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
 VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJASNOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par publiskā iepirkuma stratēģijas tiesību aktu kopumu

(2017/2278(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 3. oktobra paziņojumu “Kā Eiropas interesēs panākt labāku iepirkuma darbību Eiropā” (COM(2017)0572),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 3. oktobra paziņojumu “Lielo infrastruktūras projektu iepirkuma aspektu brīvprātīga priekšvērtēšana — palīgs ieguldītājiem” (COM(2017)0573),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 3. oktobra Ieteikumu (ES) 2017/1805 par publiskā iepirkuma profesionalizāciju. Publiskā iepirkuma profesionalizācijas iestāžu struktūra (C(2017)6654)(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 17. maija ziņojumu “Pārskats par Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta (ESPD) praktisko piemērošanu (COM(2017)0242),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 11. oktobra ziņojumu “Par elektronisko rēķinu Eiropas standarta novērtēšanu atbilstoši Direktīvai 2014/55/ES” (COM(2017)0590),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 14. februāra atzinumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0229/2018),

A.  tā kā vēl nav pilnībā izmantots publiskā iepirkuma potenciāls palīdzēt veidot konkurētspējīgu sociālo tirgus ekonomiku un tā kā vairāk nekā 250 000 publiskā sektora iestādes Savienībā katru gadu tērē aptuveni 14 % no IKP jeb gandrīz EUR 2 000 miljardus par pakalpojumu, būvdarbu un piegāžu iegādi;

B.  tā kā publiskais iepirkums ir saistīts ar ievērojamām nodokļu maksātāju naudas summām, proti, iepirkumam būtu jānotiek ētiski, pārredzami un godīgi un visefektīvākajā iespējamā veidā attiecībā gan uz izmaksām, gan kvalitāti, lai iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvas preces un pakalpojumus;

C.  tā kā pareizi īstenoti publiskā iepirkuma noteikumi ir svarīgs instruments spēcīgāka vienotā tirgus rīcībā, kas Savienībā veicina uzņēmumu izaugsmi un jaunas darbvietas, un tā kā publiskā iepirkuma gudra izmantošana var būt stratēģisks instruments, lai sasniegtu ES mērķus — gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, paātrinot pāreju uz ilgtspējīgākām piegādes ķēdēm un uzņēmējdarbības modeļiem;

D.  tā kā, transponējot ES noteikumus par publisko iepirkumu un koncesijām, ES tiesību aktu pilnīga transponēšana un īstenošana ir būtiska, lai mazie un vidējie uzņēmumi varētu vieglāk un lētāk piedalīties publiskā iepirkuma konkursos, pilnībā ievērojot ES pārredzamības un konkurences principus;

E.  tā kā Komisija 2017. gada 3. oktobrī uzsāka īpašu apspriešanu par norādījumu par inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu projektu un 2017. gada 7. decembrī — par Komisijas rokasgrāmatu par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu darbības jomu un struktūru;

F.  tā kā saskaņā ar 2016. gada apsekojumu, kā minēts Komisijas paziņojumā COM(2017)0572, tikai četras dalībvalstis izmantoja digitālās tehnoloģijas visiem svarīgākajiem publiskā iepirkuma posmiem, proti, e-paziņojumu, e-piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem, e-iesniegšanu, e-novērtēšanu, e-piešķiršanu, e-pasūtījumu, e-rēķinu sagatavošanu un e-maksājumu;

G.  tā kā saskaņā ar 2017. gada novembra Eiropas pusgada tematisko faktu lapu par publisko iepirkumu konkursa procedūru ar tikai vienu piedāvājumu īpatsvars laikposmā no 2006. līdz 2016. gadam ir palielinājies no 14 % līdz 29 % un tā kā saskaņā ar Komisijas paziņojumu COM(2017)0572 “MVU saņem tikai 45 % no kopējā to publisko līgumu apjoma, kuri pārsniedz ES slieksni, un tas ir krietni zem MVU īpatsvara ekonomikā”;

H.  tā kā jaunajiem noteikumiem, kas ieviesti ar 2014. gada direktīvām, veicinot publisko iepirkumu un piemērojot lielāku kontroli, vajadzētu palīdzēt īstenot stratēģiju “Eiropa 2020” ilgtspējīgai, sociālākai, inovatīvākai un iekļaujošākai ekonomikai;

I.  tā kā saskaņā ar Komisijas paziņojumu COM(2017)0572 55 % publiskā iepirkuma procedūru joprojām par vienīgo līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju izmanto zemāko cenu, nevis, piemēram, stratēģiskus sociālos un vides kritērijus;

J.  tā kā Eiropas Savienība ir apņēmusies izpildīt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM);

K.  tā kā ir ārkārtīgi svarīgi, lai piegādātāji uzticas, ka Savienības publiskā iepirkuma sistēmas piedāvā vienkāršas un pieejamas digitālas procedūras, pilnīgu pārredzamību, godīgumu un datu drošību,

Tiesiskais regulējums un īstenošana

1.  atzinīgi vērtē — gandrīz četrus gadus pēc Savienības publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma plašās pārskatīšanas — virkni Komisijas ierosināto neleģislatīvo pasākumu un sagaida, ka tie stimulēs labāku īstenošanu;

2.  pauž dziļu vilšanos par tempu, kādā daudzas dalībvalstis ir transponējušas 2014. gada direktīvas publiskā iepirkuma jomā, un par lielo kavējumu skaitu un pauž nožēlu, ka Komisijai pret dažām dalībvalstīm nācās uzsākt pārkāpuma procedūru; mudina ātri pabeigt transponēšanu visās dalībvalstīs bez jebkādas turpmākas kavēšanās;

3.  pauž bažas par direktīvās paredzēto nākamā posma termiņu ievērošanu attiecībā uz elektronisko iepirkumu un dalībvalstu pāreju uz pilnīgu e-iepirkumu, tostarp e-rēķiniem; uzsver, ka dalībvalstu digitalizācijas programmās ir jāiekļauj pārejas uz pilnīgu e-iepirkumu veicināšanu;

4.  aicina Komisiju ātri pabeigt norādījumus par inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu un rokasgrāmatu par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, lai dalībvalstīs atvieglotu attiecīgo tiesību normu īstenošanu;

5.  prasa Komisijai labāk un pārredzamāk organizēt rokasgrāmatas un citus rīkus, kas izstrādāti ar mērķi palīdzēt dalībvalstīm īstenot publiskā iepirkuma regulējumu lietotājam saprotamākā veidā, kurš nodrošina labu pārskatu praktizējošiem speciālistiem, vienlaikus arī pievēršot uzmanību pieejamajām valodām;

6.  atzinīgi vērtē jaunos 2018. gada februāra norādījumus praktizējošiem speciālistiem par publisko iepirkumu, kuru mērķis ir palīdzēt valsts, reģionālā un vietējā līmeņa amatpersonām nodrošināt efektīvas un pārredzamas ES finansēto projektu publiskā iepirkuma procedūras;

Stratēģisks un koordinēts iepirkums

7.  norāda, ka pašreizējie Savienības tiesību akti vairāk nekā jebkad agrāk dod iespēju publisko iepirkumu izmantot kā stratēģisku instrumentu ES politisko mērķu sasniegšanai, un mudina dalībvalstis šo situāciju maksimāli izmantot; atgādina, ka publiskais iepirkums ir arī svarīgs instruments reģionālā un vietējā līmenī, lai papildinātu vietējās un reģionālās stratēģijas, un mudina rīkot atklātas uzklausīšanas un apspriešanos ar produktu un pakalpojumu tiešajiem lietotājiem;

8.  aicina plaši izmantot novatorisku iepirkumu, lai panāktu gudru, zaļu un iekļaujošu izaugsmi un stiprinātu aprites ekonomiku; uzsver aprites ekonomikas nozīmi, un šajā sakarā jaunās iespējas, ko piedāvā jaunās publiskā iepirkuma direktīvas attiecībā uz atkārtoti izmantotām, remontētām, atjaunotām un renovētām precēm un pakalpojumiem un citiem ilgtspējīgiem un resursu ziņā efektīviem produktiem un risinājumiem;

9.  aicina dalībvalstis publisko iepirkumu izmantot stratēģiski, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, tostarp MVU un sociālo uzņēmumu izaugsmi; uzsver, ka tas liek dalībvalstīm sistemātiski izziņot šādu politiku augstākajā līmenī un šajā nolūkā atbalstīt valsts pārvaldē strādājošos iepirkumu rīkotājus un praktizējošos speciālistus;

10.  norāda, ka ir svarīgi tādi iepirkuma nosacījumi, kas nav pārāk apgrūtinoši, lai visiem uzņēmumiem, tostarp MVU, būtu iespēja piekļūt publiskā iepirkuma līgumiem;

11.  atzinīgi vērtē valsts publiskā iepirkuma stratēģiju pieņemšanas piemēru un mudina vairāk dalībvalstis sekot šim piemēram, lai modernizētu un racionalizētu savas publiskā iepirkuma sistēmas un līdz ar to palielinātu efektivitāti; uzsver, ka dažādiem valsts pārvaldes sektoriem publiskais iepirkums ir transversāla joma un tādēļ papildus koordinēšanai ir nepieciešama vadības struktūra, kurā galvenie dalībnieki ir iesaistīti tā, lai uzlabotu sadarbību svarīgāko lēmumu pieņemšanā un to, ka pieņemtos lēmumus atbalsta visas ieinteresētās puses;

12.  atzinīgi vērtē to, ka daudzas dalībvalstis ir ieviesušas noteikumus par kvalitātes kritēriju izmantošanu (tostarp labāko cenas un kvalitātes attiecību), un mudina tos sistemātiski piemērot; mudina līgumslēdzējas iestādes piemērot citus kritērijus, nevis tikai cenu vai izmaksu lietderību, ņemot vērā kvalitātes, vides un/vai sociālos aspektus;

13.  lai arī atzīst, ka dažos gadījumos zemā cena ir apvienojama ar inovatīviem risinājumiem un efektīvu pārvaldību, pauž bažas par zemākās cenas pārmērīgu izmantošanu par primāro piešķiršanas kritēriju virknē dalībvalstu, neņemot vērā kvalitāti, ilgtspēju un sociālo iekļaušanu, un tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt šīs situācijas cēloņus un ziņot par tiem, kā arī vajadzības gadījumā ierosināt piemērotus risinājumus;

14.  aicina dalībvalstis nodrošināt, lai publiskā iepirkuma prakse atbilstu Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām; aicina dalībvalstis šajā sakarā veicināt apspriešanos ar personām ar invaliditāti un to pārstāvības organizācijām;

15.  aicina pieņemt Eiropas publiskā iepirkuma ētikas kodeksu, kas paredzēts iepirkuma procedūrās iesaistītajiem dalībniekiem;

16.  uzsver, ka līgumslēdzējām iestādēm, pieņemot lēmumus par iepirkumu, vajadzības gadījumā ir svarīgi apsvērt ražojumu pilnu aprites ciklu, tostarp ietekmi uz vidi, un aicina Komisiju palīdzēt izstrādāt metodiku koncepcijas par “aprites cikla izmaksām” ieviešanai;

17.  norāda, ka novatoriski, sociāli un ar vidi saistīti apsvērumi ir pamatoti un būtiski piešķiršanas kritēriji publiskā iepirkuma jomā un ka līgumslēdzējas iestādes var arī īstenot zaļus, inovatīvus vai sociālus mērķus, izmantojot labi pārdomātus nosacījumus un nediskriminējošā veidā nodrošinot variantu piedāvājumus ar nosacījumu, ka šie raksturlielumi ir saistīti ar līguma priekšmetu un ir samērīgi ar tā vērtību un mērķiem;

18.  atgādina, ka Savienības publiskā iepirkuma tiesiskais regulējums paredz dalībvalstīm nodrošināt, ka līgumslēdzēji un apakšlīgumslēdzēji pilnībā ievēro vides, sociālo un darba tiesību noteikumus, kas ir piemērojami darbu izpildes, pakalpojumu sniegšanas vai preču ražošanas vai piegādes vietā, kā noteikts piemērojamajās starptautiskajās konvencijās, Savienības un valstu tiesību aktos, kā arī koplīgumos, kuri noslēgti saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi; aicina Komisiju nodrošināt, ka šis pienākums ir izpildīts, dalībvalstīm transponējot un piemērojot 2014. gada direktīvas, un veicināt paraugprakses apmaiņu šajā jomā;

19.  atzīst, ka kvalitatīvai piedāvājumu novērtēšanai ir vajadzīgi kvalificēti iepirkuma rīkotāji, un aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm izplatīt vērtēšanas metodiku un praksi, jo īpaši organizējot darbseminārus un apmācības kursus; uzsver, ka šādai palīdzībai vajadzētu būt pieejamai visos administratīvajos līmeņos, kuros notiek darbs pie iepirkuma;

20.  norāda, ka sociāli atbildīgā publiskajā iepirkumā ir jāņem vērā piegādes ķēdes un ar moderno verdzību, sociālo dempingu un cilvēktiesību pārkāpumiem saistītie riski; norāda, ka jāveic pasākumi, kas nodrošinātu, ka publiskajos iepirkumos iegādātās preces un pakalpojumi nebūtu ražoti, pārkāpjot cilvēktiesības; mudina Komisiju jaunajā rokasgrāmatā par sociālajiem apsvērumiem publiskajos iepirkumos iekļaut būtiskus noteikumus par ētiku piegādes ķēdēs;

21.  atzinīgi vērtē vairāku dalībvalstu centienus izveidot iestādes, kas atbild par iepirkumu koordinēšanu, un atzīst, ka tas sekmē stratēģiska un efektīva iepirkuma norisi;

22.  prasa, lai vairāk dalībvalstis izmanto priekšrocības, ko sniedz centralizēts iepirkums un publisko iepirkumu apvienošana, un norāda, ka centralizēto iepirkumu struktūras varētu un tām vajadzētu paātrināt pieredzes, paraugprakses un inovācijas izplatīšanu;

23.  uzsver, ka — it īpaši ar mērķi veicināt jauninājumus — ir svarīgi, ka līgumslēdzējas iestādes sadarbojas ar tirgu un pietiekami izmanto pirmsiepirkuma posmu kā gatavošanos nākamajiem pasākumiem; uzskata, ka pirmsiepirkums ir arī svarīgs posms MVU iesaistīšanas atbalstam;

24.  uzskata, ka jaunā partnerības procedūra palīdzēs sekmēt inovāciju, un mudina līgumslēdzējas iestādes sadarboties ar tirgu, lai izstrādātu pilnīgi jaunas inovatīvas metodes, produktus, būvdarbus vai pakalpojumus; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka līdz šim ir sāktas 17 inovācijas partnerības procedūras;

25.  atzinīgi vērtē brīvprātīgo ex ante novērtējumu par iepirkuma aspektiem lieliem infrastruktūras projektiem, kā to ierosinājusi Komisija, un aicina Komisiju nekavējoties ieviest palīdzības dienestu, paziņošanas mehānismu un informācijas apmaiņas mehānismu, vienlaikus pilnībā ievērojot konfidencialitātes prasības;

Digitalizācija un iepirkuma procedūru pareiza pārvaldība

26.  pauž nožēlu par digitālo tehnoloģiju lēno ienākšanu publiskā iepirkuma procedūrās Savienībā un aicina dalībvalstis censties ātri pāriet uz digitālām procedūrām un ieviest e-procedūras visiem galvenajiem posmiem, proti, no paziņošanas, piekļuves konkursu piedāvājumiem un iesniegšanas līdz novērtēšanai, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, pasūtījumu veikšanai, rēķinu sagatavošanai un samaksai;

27.  aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest e-veidlapas līdz, vēlākais, 2018. gada beigām;

28.  atgādina, ka e-iepirkums piedāvā svarīgu ieguvumu klāstu, piemēram, ievērojamus ietaupījumus visām pusēm, vienkāršotas un īsākas procedūras, mazāku birokrātijas un administratīvo slogu, lielāku pārredzamību un vairāk inovāciju, kā arī MVU labāku piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem;

29.  piekrīt Komisijai, ka līgumu reģistri var būt izmaksu ziņā lietderīgs instruments līgumu pārvaldīšanai, pārredzamības, integritātes un datu uzlabošanai un labākai publisko iepirkumu pārvaldībai;

30.  aicina Komisiju novērtēt iespēju savstarpēji savienot valstu publiskā iepirkuma reģistrus ar Eiropas publisko iepirkumu tīmekļa vietni Tenders Electronic Daily (TED), lai līgumslēdzējām iestādēm nebūtu jāpublicē viena un tā pati informācija divās sistēmās;

31.  vērš uzmanību uz grūtībām, kas var rasties pretendentiem un jo īpaši MVU attiecībā uz sertifikātu un paraksta prasībām, un šajā sakarā, lai pretendentiem samazinātu slogu, mudina ieviest vieglu prasību režīmu kopā ar visa pieteikuma vienreizējas iesniegšanas principu;

32.  uzsver, ka visām dalībvalstīm jābūt tiesīgām sniegt visus nepieciešamos datus par publiskā iepirkuma īstenošanu, tostarp datus par piedāvājumiem, procedūrām un līgumiem, un statistikas informāciju, arī lai Komisija spētu novērtēt publisko iepirkumu vienoto tirgu;

33.  aicina dalībvalstis veicināt datu novatorisku izmantošanu atklātā formātā, jo šādi dati ir būtiski jebkuras valsts pārvaldes vadīšanai un vienlaikus nodrošinātu uzņēmumiem iespēju izmantot šo datu ekonomisko potenciālu un arī veicinātu publiskā iepirkuma pārvaldes iestāžu un struktūru pārredzamību un atbildību; uzsver, ka, publicējot šādus datus, vienmēr būtu pienācīgi jāņem vērā proporcionalitātes princips un ES acquis datu aizsardzības un komercnoslēpuma jomā;

Vienotais tirgus un uzlabota piekļuve iepirkumam

34.  norāda, ka iepirkuma konkurss ir svarīgs publiskā iepirkuma jomā, un ar nožēlu norāda uz konkurences intensitātes mazināšanos publiskajos iepirkumos Savienībā pēdējos gados; mudina dalībvalstis, kurās lielā daļā konkursu ir pieteicies tikai viens pretendents, risināt šo problēmu;

35.  mudina dalībvalstis vairāk rīkot kopīgas iepirkuma procedūras, tostarp pārrobežu līmenī, ko atvieglo pārskatītie ES noteikumi, un aicina Komisiju sniegt padziļinātu atbalstu šajā jomā; uzskata, ka šādu procedūru dēļ tomēr nevajadzētu noslēgt tāda apjoma līgumus, saskaņā ar kuriem MVU tiek faktiski izslēgti procedūras sākumā;

36.  pauž nožēlu par to, ka MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumi vēl joprojām saskaras ar grūtībām piedalīties publiskajos iepirkumos, un aicina Komisiju izvērtēt 2014. gada direktīvu pasākumu efektivitāti un vajadzības gadījumā nākt klajā ar jauniem risinājumiem;

37.  prasa Komisijai ziņot Parlamentam par Direktīvas 2014/24/ES 46. pantā ietvertā principa “piemēro vai paskaidro” praktisko īstenošanu, jo saskaņā ar to līgumslēdzējām iestādēm jāiekļauj norāde par galvenajiem iemesliem, kas ir bijuši pamatā to lēmumam līguma slēgšanas tiesības piešķirt, nesadalot tās atsevišķās daļās, kas ir sistemātiski jāpaskaidro iepirkuma dokumentos vai atsevišķajā ziņojumā;

38.  aicina dalībvalstis atbalstīt MVU piedalīšanos konkursos, piemēram, paredzot obligātu iedalījumu daļās, kur vien tas iespējams, vai samazinot pieprasīto apgrozījumu, kas nepieciešams dalībai konkursa procedūrā; uzsver, ka publiskā iepirkuma līgumu sadalīšana daļās veicina konkurenci tirgū, kā arī novērš risku kļūt atkarīgiem no viena piegādātāja; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt MVU konsultāciju pakalpojumus un apmācību, kas uzlabotu to dalību konkursa procedūrās;

39.  aicina Komisiju jo īpaši analizēt pārrobežu publisko iepirkumu šķēršļus, kas izriet no valodu, administratīvām, juridiskām vai jebkādām citām barjerām, un ieteikt risinājumus vai iesaistīties, lai nodrošinātu funkcionējošu pārrobežu iepirkumu;

40.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt iegādāto preču un pakalpojumu savietojamību un izvairīties no atkarības no viena pārdevēja, un aicina Komisiju ierosināt pasākumus šajā jomā;

41.  pauž nožēlu par skaidru un konsolidētu publiskā iepirkuma datu trūkumu ES un norāda, ka uzticami dati par piekļuvi publiskajam iepirkumam ir nepieciešami, lai pārbaudītu publiskā sektora iestāžu atbildību, un tie ir līdzeklis cīņā pret krāpšanu un korupciju;

42.  pieņem tiesību aizsardzības līdzekļu direktīvas novērtējuma rezultātus un Komisijas lēmumu neierosināt tiesību akta pārskatīšanu, taču prasa turpināt valsts izvērtēšanas iestāžu sadarbību un Komisijai sniegt vairāk norādījumu attiecībā uz direktīvām;

43.  pauž nožēlu, ka publiskā iepirkuma direktīva aizsardzības jomā vēl nav sniegusi vēlamos rezultātus, jo īpaši starptautiskos infrastruktūras projektos, un mudina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus labāk īstenot patlaban piemērojamos noteikumus;

44.  uzsver to, cik svarīgi ir, lai publiskā iepirkuma procedūras būtu pārredzamas un nediskriminējošas; atgādina, ka ir svarīgi ieviest pienācīgas pārsūdzības procedūras un nodrošināt piekļuvi pamatnostādnēm par pārsūdzības iesniegšanu;

Starptautiskais publiskais iepirkums

45.  prasa Savienībai rīkoties, lai uzlabotu ES piegādātājiem piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem, jo Savienības publiskā iepirkuma tirgus ir viens no atvērtākajiem pasaulē;

46.  pauž bažas par negodīgu konkurenci publiskā iepirkuma procedūrās, kad valsts iejaucas trešo valstu konkurentu darbībās, kas jo īpaši notiek elektrisko transportlīdzekļu un akumulatoru tirgū un arī citos tirgos; uzskata, ka ir nepieciešama tirdzniecības aizsardzības instrumentu un publiskā iepirkuma prakses sasaiste;

47.  uzsver, ka publiskā iepirkuma tirgiem ir liela ekonomiska nozīme, ņemot vērā to, ka iepirkumu izdevumi tiek lēsti 20 % no pasaules IKP apmērā, un uzsver, ka tādējādi piekļuves trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem uzlabošana, kā arī vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana Eiropas uzņēmumiem var būt nozīmīgs dzinulis izaugsmei preču un pakalpojumu tirdzniecībā un arī paplašina izvēli un uzlabo nodokļu maksātāju naudas izmantošanu gan ES, gan trešās valstīs;

48.  norāda, ka trešo valstu publiskā iepirkuma tirgi bieži vien ir de jure un/vai de facto slēgti pretendentiem no ES valstīm; mudina Komisiju vākt un sniegt labākus datus par starptautiskām publiskā iepirkuma procedūrām; atgādina, ka pēc Komisijas aprēķiniem protekcionisma pasākumu rezultātā lielākā daļa pasaules iepirkumu tirgus pašlaik ir slēgta brīvai starptautiskai konkurencei un šādi pasākumi kopumā pieaug, savukārt ES publiskie iepirkumi aptuveni EUR 352 miljardu vērtībā ir pieejami pretendentiem no PTO Nolīguma par valsts iepirkumu dalībvalstīm; uzsver, ka ES šī nelīdzsvarotība jānovērš, neizmantojot protekcionisma pasākumus; prasa Komisijai nodrošināt, ka Eiropas uzņēmumi iegūst līdzvērtīgu piekļuvi tirgum tai, ko saņem mūsu ārvalstu konkurenti ES tirgū, un norāda, ka ierosinātais tā saucamais starptautiskā iepirkuma akts (SIA) noteiktos apstākļos varētu būt veids, kā radīt sviras efektu attiecībā uz lielāku piekļuvi tirgum;

49.  atzinīgi vērtē to, ka viena no Komisijas darbības publiskā iepirkuma jomā sešām prioritātēm ir uzlabot piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem; uzsver, ka uzlabota piekļuve publiskā iepirkuma tirgiem trešās valstīs, tostarp reģionālā un vietējā līmenī, ir ES tirdzniecības sarunu būtiskas aktīvās intereses, ņemot vērā to, ka daudzi ES uzņēmumi ir ar augstu konkurētspēju dažādās nozarēs; uzsver, ka publisko iepirkumu vajadzētu iekļaut visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos, lai nodrošinātu Eiropas uzņēmumu pēc iespējas lielāku līdzdalību ārvalstu iepirkumos; aicina Komisiju nodrošināt atbilsmi ES brīvās tirdzniecības nolīgumu noteikumiem par publiskā iepirkuma tirgiem, kā arī nodrošināt to pienācīgu īstenošanu; atgādina, ka tirdzniecības nolīgumi būtu jāizmanto, lai uzlabotu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem, un ka uzlabotai piekļuvei trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem un stingrākiem noteikumiem attiecībā uz modernām, efektīvām un pārredzamām iepirkuma procedūrām, kas ir ļoti svarīgas, lai iegūtu lielāku vērtību no iztērētajiem publiskajiem līdzekļiem, vajadzētu būt visu ES turpmāko tirdzniecības nolīgumu pamatelementiem, vienlaikus pilnībā ievērojot leģitīmos publiskās politikas mērķus Savienības publiskā iepirkuma direktīvās; uzsver, ka trešo valstu ekonomikas dalībniekiem ir jāievēro Eiropas sociālie un vides kritēriji, lai tie varētu pretendēt uz publiskā iepirkuma līgumu tiesībām, kā noteikts Direktīvās 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES, un mudina saskaņā ar šo izmantot MEAT (saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums) kritērijus šādu līgumu piešķiršanā; norāda, ka divpusējie un apakšreģionālie brīvās tirdzniecības nolīgumi ne vienmēr nodrošina pilnīgu piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem; prasa Komisijai sarunās panākt pēc iespējas lielāku piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem trešās valstīs;

50.  uzsver, ka ikvienā stratēģijā par publiskā iepirkuma tirgu atvēršanu trešās valstīs ir konkrēti jāpievēršas MVU īpašajām vajadzībām un šķēršļiem, ar ko tie saskaras, lai atvieglotu to piekļuvi tirgiem, jo tie ir īpaši nelabvēlīgā situācijā attiecībā uz ieiešanu trešo valstu publiskā iepirkuma tirgos, vienlaikus ir arī pienācīgi jāapsver ietekme uz MVU, ko rada saskare ar jauniem konkurentiem no trešām valstīm; aicina Komisiju veicināt maziem un vidējiem uzņēmumiem draudzīgu iepirkuma procedūru (tostarp pārrobežu iniciatīvas un piedāvājumu sadalīšanu daļās) iekļaušanu tirdzniecības nolīgumos; uzsver sagaidāmos ieguvumus, jo īpaši attiecībā uz MVU, no digitalizācijas un e-iepirkuma izmantošanas visās publiskā iepirkuma procedūrās ar trešām valstīm;

51.  norāda, ka tādas nozīmīgas jaunietekmes valstis kā Brazīlija, Ķīna, Indija un Krievija vēl nepiedalās Nolīgumā par valsts iepirkumu, bet Ķīna un Krievija oficiāli ir pievienošanās procesā, un aicina Komisiju mudināt atbalstīt trešo valstu centienus pievienoties šim nolīgumam, jo daudzpusējie un plurilaterālie nolīgumi ir labākais veids, kā ilgtermiņā panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus; uzsver, ka divpusēji tirdzniecības nolīgumi ar ambicioziem iepirkuma noteikumiem, kuros ir ievēroti Nolīguma par valsts iepirkumu pamatprincipi, var kalpot par atspēriena punktu ciešākai daudzpusējai sadarbībai;

52.  uzsver Nolīguma par valsts iepirkumu nozīmi ne tikai tāpēc, ka tas sniedz de jure piekļuvi iepirkuma tirgiem trešās valstīs, bet arī uzlabo iepirkuma procedūru pārredzamību un prognozējamību; mudina Komisiju veicināt globālu un vienotu standartu izstrādi pārredzamiem iepirkumiem kā svarīgu instrumentu korupcijas apkarošanā; precīzāk, prasa Komisijai censties panākt, ka tirdzniecības nolīgumos iekļauj kopīgus noteikumus attiecībā uz publisko iepirkumu, kas ļautu ziņot par korupciju, vienkāršotu procedūras un stiprinātu integritāti un pārredzamību attiecībā uz pretendentiem;

Profesionalizācija

53.  atzinīgi vērtē Komisijas ieteikumus par profesionalizāciju un aicina dalībvalstis prioritārā kārtā izstrādāt nacionālos plānus; ierosina, ka katrā plānā būtu jānošķir iepirkuma veidi, jo īpaši tādēļ, ka MVU piekļuvi pakalpojumu un digitālās infrastruktūras iepirkumam var veicināt citādi, nekā piekļuvi iepirkumam liela apjoma infrastruktūras līgumu gadījumā;

54.  aicina Komisiju ierosināt veidu, kā sniegt Savienības fondu finansiālo atbalstu attiecīgām profesionalizācijas darbībām dalībvalstīs;

55.  pauž nožēlu par zemo profesionalitātes līmeni to personu vidū, kas ir atbildīgas par publisko iepirkumu, un aicina dalībvalstis uzlabot visos publiskā iepirkuma procedūras posmos iesaistīto personu prasmes;

56.  uzsver, ka gan iepirkuma rīkotājiem, gan piegādātājiem jābūt pietiekami apmācītiem, lai efektīvi strādātu visos iepirkuma procedūras posmos, un ka attiecībā uz profesionalizāciju uzmanība ir jāpievērš visiem valsts pārvaldes līmeņiem un kvalitātes kritērijiem, tostarp sociālajiem un vides kritērijiem; uzskata, ka var sasniegt labākus rezultātus, uzlabojot to, kā publiskā sektora iestādes apsver, ko tās iepirks, kā arī to, kā tās veic iepirkumu; neskarot sarunu procedūru, pauž nožēlu, ka publiskā iepirkuma līgumus bieži iegūst pieredzējušāki uzņēmumi, kas sniedz palīdzību iepirkuma līguma izstrādes posmā, un tādējādi tiem ir vēl labākas iespējas iegūt līguma slēgšanas tiesības;

57.  prasa dalībvalstīm mudināt universitātes turpināt attīstīt universitātes kursus Eiropas publisko iepirkumu tiesībās un uzlabot iepirkuma speciālistu apmācību un karjeras vadību, tostarp to speciālistu, kuri strādā MVU, iekļaujot zināšanas par pieejamu IT rīku izstrādi un ieviešanu; atbalsta kopējas Eiropas attiecīgo tehnisko prasmju un datorprasmju sistēmas izveidi;

°

°  °

38.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 259, 7.10.2017., 28. lpp.

(2)

OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.

(3)

OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.

(4)

OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.

(5)

OV L 133, 6.5.2014., 1. lpp.


PASKAIDROJUMS

2014. gada sākumā ES likumdevēji pabeidza Savienības publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma pārskatīšanu. Šīs plašās reformas, kas kļuva par nepieciešamību Eiropas integrācijas procesā, kā norādīts 2011. gada Vienotā tirgus aktā, mērķis bija tieši atbalstīt stratēģiju “Eiropa 2020” un ievērojami sekmēt Savienības izaugsmi un konkurētspēju.

Tajā laikā Parlaments bija kopumā apmierināts ar sarunu iznākumu. Tas stingri iestājās (un panāca savu) par to, lai jaunās direktīvas sniegtu dalībvalstīm instrumentus valsts iepirkuma modernizēšanai, publiskā iepirkuma digitalizācijai un pārejai no tikai publiskā iepirkuma regulēšanas uz stratēģiska publiskā iepirkuma īstenošanu.

Lai arī minētās direktīvas patiešām piedāvā dalībvalstīm iespējas un izdevības, tomēr katrai valstij pašai ir jāizdara izvēle. Pašlaik, apmēram četrus gadus pēc direktīvu oficiālās pieņemšanas nav īsti skaidrs, kā arī nav pilnīga pārskata par direktīvu transponēšanu un īstenošanu dalībvalstīs. Tas diemžēl ir saistīts arī ar faktu, ka daudzās dalībvalstīs notika ievērojama kavēšanās ar transponēšanu, pat tādā mērā, ka Komisijai pret dažām valstīm nācās uzsākt pārkāpuma procedūru.

Referenta nostāja

Referents atzinīgi vērtē nesaistošos pasākumus, kurus Komisija ierosināja 2017. gada 3. oktobrī, un tās atjaunināto stratēģiju par publisko iepirkumu Savienībai; tas var sekmēt labāku publiskā iepirkuma noteikumu īstenošanu dalībvalstīs un, cik nepieciešams, paātrināt valstu reformas.

Tomēr referents vēlas norādīt, ka Parlaments patur tiesības aicināt Eiropas Komisiju jebkurā laikā ierosināt likumdošanas pasākumus, ja rastos vajadzība uzlabot publiskā iepirkuma sistēmu.

2014. gada direktīvas ir iespēja dalībvalstīm modernizēt publiskā iepirkuma noteikumus. Šajā nolūkā skaidras direktīvu prasības ir iepirkuma digitalizācija (e-iepirkums no sākuma līdz beigām), kā arī maksimāla vienkāršošana. Tā ir iespēja

– uzlabot pārredzamību;

– palielināt efektivitāti;

– samazināt birokrātiju;

– spēcināt vienoto tirgu.

Turklāt jaunajās direktīvās ir ne tikai noteikumi, kas jāievēro valsts iestādēm, lai pamatotu, kā tās tērē nodokļu maksātāju naudu. Vairāk nekā jebkad direktīvas sniedz milzīgas iespējas dalībvalstīm sasniegt stratēģiskos mērķus un īstenot politiku caur publiskajiem tēriņiem. Publiskais iepirkums nav tikai procedūras instruments, kas regulē preču, pakalpojumu vai būvdarbu publisko iegādi. Tas var būt līdzeklis, lai dalībvalstis, piemēram:

– veicinātu inovāciju;

– veicinātu zaļo un aprites ekonomiku;

– censtos sasniegt sociālus mērķus, piemēram, par labu personām ar invaliditāti vai vecāka gadagājuma cilvēkiem;

– atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus.

Referents pauž bažas par tempu, kādā dalībvalstis modernizē savas publiskā iepirkuma sistēmas, un par plānoto reformu dziļumu. Tādēļ viņš izmanto šo izdevību, lai aicinātu dalībvalstis

–  attiecīgā gadījumā pāriet no zemākās cenas kritērija uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un aprites cikla izmaksām; valsts augstākajā līmenī mudināt iepirkumu rīkotājus un valstu praktizējošos speciālistus izvēlēties šo pieeju;

–  atbalstīt MVU piedalīšanos konkursos, piemēram, nosakot obligātu iedalījumu daļās;

–  paātrināt digitalizāciju visos iepirkuma procesa posmos;

–  ieviest pārredzamības rīkus, piemēram, līgumu reģistrus un sistēmas, kas atbilst vienreizējas iesniegšanas principam;

–  izstrādāt valsts publiskā iepirkuma stratēģijas, tostarp vispusīgas profesionalizācijas plānus;

–  sistemātiski vākt un analizēt publisko iepirkumu datus;

–  labāk izmantot centralizēto iepirkumu un centralizēto iepirkumu struktūras priekšrocības;

–  izmantot pirmsiepirkuma posmu un jauno inovācijas partnerības procedūru novatoriskiem iepirkumiem;

–  veikt stingrus pasākumus, lai palielinātu pārrobežu publisko iepirkumu un kooperatīvo iepirkumu.

Referents arī aicina Komisiju

–  aplūkot iespējas, kā sniegt Savienības fondu finansiālo atbalstu attiecīgām profesionalizācijas darbībām dalībvalstīs;

–  prioritārā kārtā koncentrēties uz palīdzības dienestu brīvprātīgiem ex ante novērtējumiem par iepirkuma aspektiem attiecībā uz lieliem infrastruktūras projektiem;

–  steidzami pieņemt norādījumus par inovāciju un sociāli atbildīgu publisko iepirkumu;

–  lietotājiem draudzīgā veidā apkopot visus pieejamos norādījumus un citus materiālus, kas sniedz labu pārskatu praktizējošiem speciālistiem;

–  palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt aprites cikla izmaksu aprēķina metodiku;

–  nodrošināt, ka tiek laicīgi ieviestas e-veidlapas.


PIELIKUMS. STRUKTŪRAS VAI PERSONAS, KAS DEVUŠAS IEGULDĪJUMU ZIŅOJUMA PROJEKTA SAGATAVOŠANĀ

Šo sarakstu sagatavo pilnīgi brīvprātīgi, un par to ir atbildīgs vienīgi referents. Referents, gatavojot ziņojumu, līdz tā pieņemšanai komitejā ir saņēmis informāciju no šādām struktūrām vai personām:

Struktūra un/vai persona

Prof. Dr Christopher Bovis, University of Hull

Prof. Dr Jörg Becker, University of Münster

Mr Jaime Quesado, President of the Portuguese Government Shared Services Entity

Mr Joan Prummel, Advisor from the Dutch Organisation Rijkswaterstaat

Ms Baiba A. Rubesa, CEO of Rail Baltica

Mr Thomas Solbach, German Federal Ministry for Economic Affairs and Energy

Business Europe

UEAPME (European Association of Craft, Small and Medium-sized Enterprises)

Eurocities

OpenPEPPOL (Pan-European Public Procurement On-Line)

Architects’ Council of Europe /Federal Chamber of German architects

RESAH (Hospital Procurement Network) / EHPPA association

IFPSM (International Federation of Purchase and Supply Chain Management)


Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (24.5.2018)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par publiskā iepirkuma stratēģijas tiesību aktu kopumu

(2017/2278(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Daniel Caspary

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka publiskā iepirkuma tirgiem ir liela ekonomiska nozīme, ņemot vērā, ka iepirkumu izdevumi tiek lēsti 20 % no pasaules IKP apmērā, un uzsver, ka tādējādi piekļuves uzlabošana trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana Eiropas uzņēmumiem var būt nozīmīgs dzinulis izaugsmei preču un pakalpojumu tirdzniecībā un paplašina izvēli un uzlabo nodokļu maksātāju naudas izmantošanu ES un trešās valstīs;

2.  norāda, ka trešo valstu publiskā iepirkuma tirgi bieži vien ir de jure un/vai de facto slēgti pretendentiem no ES valstīm; mudina Komisiju vākt un sniegt labākus datus par starptautiskām publiskā iepirkuma procedūrām; atgādina, ka pēc Komisijas aprēķiniem globālā mērogā pieaugošu protekcionisma pasākumu rezultātā lielākā daļa pasaules iepirkumu tirgus pašlaik ir slēgta brīvai starptautiskai konkurencei, savukārt ES publiskie iepirkumi aptuveni EUR 352 miljardu vērtībā ir pieejami pretendentiem no PTO Nolīguma par valsts iepirkumu (GPA) dalībvalstīm; uzsver, ka ES šī nelīdzsvarotība jānovērš, neizmantojot protekcionisma pasākumus; prasa Komisijai nodrošināt, ka Eiropas uzņēmumiem tiek dota piekļuve tirgum, kas ir līdzvērtīga mūsu ārvalstu konkurentiem ES tirgū, un norāda, ka ierosinātais starptautiskā iepirkuma akts (SIA) noteiktos apstākļos varētu būt veids, kā radīt sviras efektu attiecībā uz lielāku piekļuvi tirgum;

3.  atzinīgi vērtē to, ka viena no Komisijas darbības publiskā iepirkuma jomā sešām prioritātēm ir uzlabot piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem; uzsver, ka uzlabota piekļuve publiskā iepirkuma tirgiem trešās valstīs, tostarp reģionālā un vietējā līmenī, ir ES tirdzniecības sarunu būtiskas aktīvās intereses, jo daudzi ES uzņēmumi ir ļoti konkurētspējīgi dažādās nozarēs; uzsver, ka publisko iepirkumu vajadzētu iekļaut visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos, lai nodrošinātu Eiropas uzņēmumu pēc iespējas lielāku līdzdalību ārvalstu iepirkumos; aicina Komisiju nodrošināt atbilsmi ES brīvās tirdzniecības nolīgumu noteikumiem par publiskā iepirkuma tirgiem un tiktu nodrošināta to netraucēta īstenošana; atgādina, ka tirdzniecības nolīgumi būtu jāizmanto, lai uzlabotu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem, un atgādina, ka šādai uzlabotai piekļuvei un stingrākiem noteikumiem attiecībā uz modernām, efektīvām un pārredzamām iepirkuma procedūrām, kas ir ļoti svarīgas lielākas iegūtās vērtības par iztērēto publisko naudu nodrošināšanā, vajadzētu būt pamatelementiem visos ES noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos, vienlaikus pilnībā ievērojot leģitīmos publiskās politikas mērķus Savienības publiskā iepirkuma direktīvās; uzsver, ka trešo valstu ekonomikas dalībniekiem ir jāievēro Eiropas sociālie un vides kritēriji publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanā, kā noteikts Direktīvās 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES, un mudina saskaņā ar šo izmantot saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma (MEAT) kritērijus šādu līgumu piešķiršanā; norāda, ka divpusējie un apakšreģionālie brīvās tirdzniecības nolīgumi ne vienmēr nodrošina pilnīgu piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem; prasa Komisijai sarunās panākt pēc iespējas lielāku piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem trešās valstīs;

4.  uzsver, ka ikvienā stratēģijā par publiskā iepirkuma tirgu atvēršanu trešās valstīs ir konkrēti jāpievēršas MVU īpašajām vajadzībām un šķēršļiem, ar ko tie saskaras, lai atvieglotu to piekļuvi tirgiem, jo tie ir īpaši nelabvēlīgā situācijā attiecībā uz ieiešanu trešo valstu publiskā iepirkuma tirgos; uzskata, ka ir arī pienācīgi jāapsver ietekme uz MVU, ko rada to pakļaušana jaunai konkurencei no trešām valstīm; aicina Komisiju veicināt MVU draudzīgu iepirkuma procedūru (tostarp pārrobežu iniciatīvu un piedāvājumu sadalīšanu daļās) iekļaušanu tirdzniecības nolīgumos; uzsver iespējamos ieguvumus, jo īpaši attiecībā uz MVU, no digitalizācijas, izmantojot e-iepirkumu visos publiskā iepirkuma procesos ar trešām valstīm;

5.  norāda, ka tādas nozīmīgas jaunietekmes valstis kā Brazīlija, Ķīna, Indija un Krievija vēl nepiedalās Nolīgumā par valsts iepirkumu, bet Ķīna un Krievija oficiāli ir pievienošanās procesā, un aicina Komisiju mudināt atbalstīt trešo valstu centienus pievienoties šim nolīgumam, jo daudzpusējie un plurilaterālie nolīgumi ir labākais veids, kā ilgtermiņā panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus; uzsver, ka divpusēji tirdzniecības nolīgumi ar ambicioziem iepirkuma noteikumiem, ievērojot Nolīguma par valsts iepirkumu pamatprincipus, var kalpot par atspēriena punktu ciešākai daudzpusējai sadarbībai;

6.  uzsver Nolīguma par valsts iepirkumu nozīmi, ne tikai tāpēc, ka tas sniedz de jure piekļuvi iepirkuma tirgiem trešās valstīs, bet arī uzlabo iepirkuma procedūru pārredzamību un prognozējamību; mudina Komisiju veicināt globālu un vienotu standartu izstrādi attiecībā uz pārredzamu iepirkumu kā svarīgu instrumentu korupcijas apkarošanā; prasa Komisijai īpaši censties panākt, ka tirdzniecības nolīgumos iekļauj kopīgus noteikumus attiecībā uz publisko iepirkumu, kas ļautu ziņot par korupciju, vienkāršotu procedūras un stiprinātu integritāti un pārredzamību attiecībā uz pretendentiem.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

17.5.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

3

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, Maria Arena, Tiziana Beghin, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Nadja Hirsch, Yannick Jadot, France Jamet, Jude Kirton-Darling, Patricia Lalonde, Danilo Oscar Lancini, Bernd Lange, David Martin, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Alessia Maria Mosca, Artis Pabriks, Franck Proust, Viviane Reding, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Iuliu Winkler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Goffredo Maria Bettini, Klaus Buchner, Sajjad Karim, Emmanuel Maurel, Fernando Ruas, Jarosław Wałęsa

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

29

+

ALDE

Nadja Hirsch, Patricia Lalonde, Marietje Schaake

ECR

David Campbell Bannerman, Sajjad Karim, Emma McClarkin, Joachim Starbatty

EFDD

Tiziana Beghin, William (The Earl of) Dartmouth

PPE

Laima Liucija Andrikienė, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Artis Pabriks, Franck Proust, Viviane Reding, Fernando Ruas, Adam Szejnfeld, Jarosław Wałęsa, Iuliu Winkler

S&D

Maria Arena, Goffredo Maria Bettini, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, David Martin, Alessia Maria Mosca, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Joachim Schuster

3

-

ENF

France Jamet, Danilo Oscar Lancini

GUE/NGL

Helmut Scholz

4

0

GUE/NGL

Anne-Marie Mineur

S&D

Emmanuel Maurel

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Yannick Jadot

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJASNOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ (20.3.2018)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par publiskā iepirkuma stratēģijas tiesību aktu kopumu

(2017/2278(INI))

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Ziņojuma projekts

9.a atsauce (jauna)

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

 

-  ņemot vērā zaļā publiskā iepirkuma (GPP) brīvprātīgo instrumentu,

Grozījums Nr.    2

Ziņojuma projekts

Ba apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

 

Ba.  tā kā publiskais iepirkums ir stratēģisks instruments, ko izmanto ES mērķu attiecībā uz zaļu un sociāli iekļaujošu izaugsmi sasniegšanai;

Grozījums Nr.    3

Ziņojuma projekts

Ca apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

 

Ca.  tā kā, transponējot ES noteikumus par publisko iepirkumu un koncesijām, ES tiesību aktu pilnīga transponēšana un īstenošana ir būtiska, lai mazie un vidējie uzņēmumi varētu vieglāk un lētāk piedalīties publiskā iepirkuma konkursos, pilnībā ievērojot ES pārredzamības un konkurences principus;

Grozījums Nr.    4

Ziņojuma projekts

E apsvērums

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

E.  tā kā saskaņā ar 2016. gada datiem izrādās, ka tikai četras dalībvalstis izmanto digitālās tehnoloģijas visiem svarīgākajiem publiskā iepirkuma posmiem;

E.  tā kā saskaņā ar Komisijas 2016. gada paziņojumu tikai četras dalībvalstis izmantoja digitālās tehnoloģijas visiem svarīgākajiem publiskā iepirkuma posmiem, proti, e-paziņojumu, e-piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem, e-iesniegšanu, e-novērtēšanu, e-piešķiršana, e-rēķinu sagatavošanu un e-maksājumu;

Grozījums Nr.    5

Ziņojuma projekts

F apsvērums

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

F.  tā kā saskaņā ar 2017. gada novembra Eiropas pusgada tematisko faktu lapu par publisko iepirkumu konkursa procedūru ar tikai vienu piedāvājumu īpatsvars laikposmā no 2006. līdz 2016. gadam ir palielinājies no 14 % līdz 29 %;

F.  tā kā saskaņā ar 2017. gada novembra Eiropas pusgada tematisko faktu lapu par publisko iepirkumu konkursa procedūru ar tikai vienu piedāvājumu īpatsvars laikposmā no 2006. līdz 2016. gadam ir palielinājies no 14 % līdz 29 % un tā kā saskaņā ar Komisijas paziņojumu “MVU saņem tikai 45 % no kopējā to publisko līgumu apjoma, kuri pārsniedz ES slieksni, un tas ir krietni zem MVU īpatsvara ekonomikā”;

Grozījums Nr.    6

Ziņojuma projekts

Ia apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

 

Ia.  tā kā publiskais iepirkums var būtiski stimulēt pieprasījuma pusi mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu ieiešanai tirgū un ražošanai un tādējādi var palīdzēt samazināt kopējās transporta emisijas;

Grozījums Nr.    7

Ziņojuma projekts

1. punkts

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

1.  atzinīgi vērtē — gandrīz četrus gadus pēc Savienības publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma plašās pārskatīšanas — virkni Komisijas ierosināto neleģislatīvo pasākumu un cer, ka tie stimulēs labāku īstenošanu;

1.  atzinīgi vērtē — gandrīz četrus gadus pēc Savienības publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma plašās pārskatīšanas — virkni Komisijas ierosināto neleģislatīvo pasākumu un sagaida, ka tie stimulēs labāku īstenošanu;

Grozījums Nr.    8

Ziņojuma projekts

2. punkts

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

2.  pauž vilšanos par tempu, kādā daudzas dalībvalstis ir transponējušas 2014. gada direktīvas publiskā iepirkuma jomā, un par lielo kavējumu skaitu un pauž nožēlu, ka Komisijai pret dažām dalībvalstīm nācās uzsākt pārkāpuma procedūru;

2.  pauž vilšanos par tempu, kādā daudzas dalībvalstis ir transponējušas 2014. gada direktīvas publiskā iepirkuma jomā, un par lielo kavējumu skaitu un pauž nožēlu, ka Komisijai pret dažām dalībvalstīm nācās uzsākt pārkāpuma procedūru, lai nodrošinātu acquis īstenošanu tādās jomās kā vienotais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU, kuriem vajadzētu procesu virzīt uz integrētāku un taisnīgāku iekšējo tirgu ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu;

Grozījums Nr.    9

Ziņojuma projekts

2.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

 

2.a  pauž bažas par kavēšanos 2014. gada direktīvu transponēšanā dažās dalībvalstīs un, lai nodrošinātu taisnīgu vienoto publiskā iepirkuma tirgu, aicina dalībvalstis izvairīties no pasākumiem, kas palielina birokrātiju;

Grozījums Nr.    10

Ziņojuma projekts

7. punkts

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

7.   norāda, ka pašreizējie Savienības tiesību akti vairāk nekā jebkad agrāk dod iespēju publisko iepirkumu izmantot kā stratēģisku instrumentu politisku mērķu sasniegšanai, un mudina dalībvalstis šo situāciju maksimāli izmantot;

7.  norāda, ka pašreizējie Savienības tiesību akti vairāk nekā jebkad agrāk dod iespēju publisko iepirkumu izmantot kā stratēģisku instrumentu politisku mērķu sasniegšanai, un mudina dalībvalstis šo situāciju maksimāli izmantot; atgādina, ka reģionālā un arī vietējā līmenī publiskais iepirkums ir svarīgs instruments, kas dod ieguldījumu ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu reģionālo un vietējo stratēģiju izpildē;

Grozījums Nr.    11

Ziņojuma projekts

7.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

 

7.a  aicina plaši izmantot inovatīvu publisko iepirkumu, lai īstenotu zaļu un sociāli iekļaujošu izaugsmi;

Grozījums Nr.    12

Ziņojuma projekts

8. punkts

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

8.  aicina dalībvalstis publisko iepirkumu izmantot stratēģiski, lai veicinātu ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu aprites ekonomiku, kā arī inovāciju, MVU izaugsmi un konkurenci; uzsver, ka tas uzliek dalībvalstīm pienākumu izziņot šādu politiku augstākajā līmenī un šajā nolūkā atbalstīt valsts pārvaldē strādājošos iepirkumu rīkotājus un praktizējošos speciālistus;

8.  aicina dalībvalstis publisko iepirkumu izmantot stratēģiski, lai veicinātu inovatīvu, ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu aprites ekonomiku, kas veicina MVU izaugsmi un konkurenci; uzsver, ka tas uzliek dalībvalstīm pienākumu izziņot šādu politiku augstākajā līmenī un šajā nolūkā atbalstīt valsts pārvaldē strādājošos iepirkumu rīkotājus un praktizējošos speciālistus;

Grozījums Nr.    13

Ziņojuma projekts

10. punkts

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

10.  atzinīgi vērtē to, ka daudzas dalībvalstis ir ieviesušas noteikumus par saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma (MEAT) pieņemšanu, un mudina tos sistemātiski piemērot;

10.  atzinīgi vērtē to, ka daudzas dalībvalstis ir ieviesušas noteikumus par saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma (MEAT) pieņemšanu, un mudina tos sistemātiski piemērot; uzsver, cik svarīgi ir saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu zaļie kritēriji;

Grozījums Nr.    14

Ziņojuma projekts

11. punkts

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

11.  lai arī atzīst, ka dažos gadījumos zema cena ir apvienota ar inovatīviem risinājumiem un efektīvu pārvaldību, pauž bažas par zemākās cenas pārmērīgu izmantošanu par piešķiršanas kritēriju vairākās dalībvalstīs un tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt šīs situācijas cēloni;

11.  lai arī atzīst, ka dažos gadījumos zema cena ir apvienota ar inovatīviem risinājumiem un efektīvu pārvaldību, pauž bažas par to, ka vairākās dalībvalstīs zemākā cena tiek pārmērīgi izmantota par galveno piešķiršanas kritēriju bez citu kritēriju pienācīgas apsvēršanas, un tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt šīs situācijas cēloni;

Grozījums Nr.    15

Ziņojuma projekts

12.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

 

12.a  uzsver, ka, piemērojot aprites cikla izmaksas, publiskā iepirkuma rīkotājiem būtu jāņem vērā resursu izmantošanas, uzturēšanas un utilizācijas izmaksas, kuras nav iekļautas iepirkuma cenā, jo īpaši tāpēc, ka ir ļoti lielas iespējas preču, būvdarbu vai pakalpojumu izmantošanas cikla garumā ietaupīt uz enerģijas, ūdens vai degvielas patēriņu, uzturēšanu vai nomaiņu, kā arī cita starpā uz likvidācijas izmaksām;

Grozījums Nr.    16

Ziņojuma projekts

13. punkts

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

13.  norāda, ka inovatīvi, sociālekonomiski un vides apsvērumi ir leģitīmi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji publiskajos iepirkumos, bet ka līgumslēdzējas iestādes var arī tiekties uz vides, novatoriskiem vai sociāliem mērķiem, izmantojot pārdomātas specifikācijas un pieļaujot variantu piedāvājumus;

13.  uzsver, ka inovatīvi, sociālekonomiski un vides apsvērumi ir svarīgi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji publiskajos iepirkumos, bet ka līgumslēdzējas iestādes var arī tiekties uz vides, ilgtspējīgiem, novatoriskiem vai sociāliem mērķiem, izmantojot pārdomātas specifikācijas un pieļaujot variantu piedāvājumus; atgādina par iespēju izmantot kvalitātes kritērijus par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, piemēram, lai veicinātu pārtikas vietējo ražošanu;

Grozījums Nr.    17

Ziņojuma projekts

13.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

 

13.a  uzsver, ka publiskā iepirkuma politikai ir svarīga loma, veicinot lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu iepirkumu no vietējiem ražotājiem, un aicina Komisiju ierosināt pasākumus, lai atbalstītu īsas pārtikas piegādes ķēdes un novērtētu to ietekmi uz lauku ekonomiku;

Grozījums Nr.    18

Ziņojuma projekts

13.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

 

13.a  norāda, cik svarīgi ir finansēt videi draudzīgas transporta infrastruktūras projektus, piemēram, alternatīvo degvielu infrastruktūru, un pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm; uzsver, ka piešķiršanas kritērijos ES finansējuma saņemšanai ir jāiekļauj pienākums pierādīt to, cik lielā mērā ieteiktais projekts palīdzēs sasniegt klimata mērķus;

Grozījums Nr.    19

Ziņojuma projekts

13.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

 

13.a  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pārskatīt “tīro” transportlīdzekļu direktīvu (ar ko groza Direktīvu 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu) un iekļaut saistošus iepirkuma mērķus 2025. un 2030. gadam, kas palielinās mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu ieiešanu tirgū un dos ieguldījumu Savienības centienos virzībā uz mazemisiju mobilitāti;

Grozījums Nr.    20

Ziņojuma projekts

16. punkts

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

16.  prasa, lai vairāk dalībvalstis izmanto priekšrocības, ko sniedz centralizēts iepirkums un publiskā iepirkuma apvienošana, un norāda, ka centralizēto iepirkumu struktūras var paātrināt pieredzes, paraugprakses un inovācijas izplatīšanu;

16.  prasa, lai vairāk dalībvalstis izmanto priekšrocības, ko sniedz centralizēts iepirkums un publiskā iepirkuma apvienošana, un norāda, ka centralizēto iepirkumu struktūras varētu un tām vajadzētu paātrināt pieredzes, paraugprakses un inovācijas izplatīšanu;

Grozījums Nr.    21

Ziņojuma projekts

19.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

 

19.a  pauž bažas par negodīgu konkurenci publiskā iepirkuma procedūrās, kad valsts iejaucas trešo valstu konkurentu darbībās, kas jo īpaši notiek elektrisko transportlīdzekļu un akumulatoru tirgū un arī citos tirgos; uzskata, ka ir nepieciešama saikne starp tirdzniecības aizsardzības instrumentiem un publiskā iepirkuma praksi;

Grozījums Nr.    22

Ziņojuma projekts

25. punkts

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

25.  ar nožēlu norāda uz samazināto konkurences intensitāti Savienības publiskajos iepirkumos pēdējos gados un aicina dalībvalstis, kurās lielā daļā konkursu ir pieteicies tikai viens pretendents, risināt šo problēmu;

25.  ar nožēlu norāda uz samazināto konkurenci Savienības publiskajos iepirkumos pēdējos gados un īpaši aicina tās dalībvalstis, kurās lielā daļā konkursu ir pieteicies tikai viens pretendents, risināt šo problēmu, uzlabojot piekļuvi publiskā iepirkuma konkursiem;

Grozījums Nr.    23

Ziņojuma projekts

26. punkts

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

26.  mudina dalībvalstis vairāk rīkot kopīgas iepirkuma procedūras, tostarp pārrobežu līmenī, ko atvieglo pārskatītie ES noteikumi, un prasa Komisijai sniegt tehnisku atbalstu šajā jomā;

26.  mudina dalībvalstis vairāk rīkot kopīgas iepirkuma procedūras, tostarp pārrobežu līmenī, ko atvieglo pārskatītie ES noteikumi, un aicina Komisiju sniegt padziļinātu atbalstu šajā jomā;

Grozījums Nr.    24

Ziņojuma projekts

27. punkts

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

27.  pauž nožēlu par to, ka MVU vēl joprojām saskaras ar grūtībām piedalīties publiskajos iepirkumos, un aicina Komisiju izvērtēt 2014. gada direktīvu pasākumu efektivitāti un vajadzības gadījumā nākt klajā ar jauniem risinājumiem;

27.  pauž nožēlu par to, ka MVU vēl joprojām saskaras ar grūtībām piedalīties publiskajos iepirkumos, un aicina Komisiju izvērtēt 2014. gada direktīvās paredzēto pasākumu efektivitāti, lietderību un kvalitāti un nākt klajā ar jauniem risinājumiem, tiklīdz pārskatīšanas procedūrās atklājas tāda nepieciešamība;

Grozījums Nr.    25

Ziņojuma projekts

28. punkts

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

28.  aicina dalībvalstis atbalstīt MVU piedalīšanos konkursos, piemēram, nosakot obligātu iedalījumu daļās;

28.  aicina dalībvalstis atbalstīt MVU piedalīšanos publiskā iepirkuma tirgos, arī ārpus savas valsts robežām, piemēram, nosakot obligātu iedalījumu daļās, ierobežojot apgrozījumu, kas nepieciešams, lai piedalītos konkursa procedūrā, samazinot dokumentu prasības vai MVU iesaistīšanos apspriedēs ar tirgus dalībniekiem pirms iepirkuma rīkošanas; aicina Komisiju un dalībvalstis piedāvāt MVU konsultāciju pakalpojumus un apmācību, lai nodrošinātu to labāku dalību konkursu procedūrās;

Grozījums Nr.    26

Ziņojuma projekts

29. punkts

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

29.  aicina Komisiju jo īpaši analizēt pārrobežu publisko iepirkumu šķēršļus, kas izriet no valodu barjerām, un ieteikt risinājumus;

29.  aicina Komisiju jo īpaši analizēt pārrobežu publisko iepirkumu šķēršļus, kas izriet no valodu, juridiskām vai jebkādām citām barjerām, un ieteikt risinājumus vai iesaistīties, lai nodrošinātu darbotiesspējīgu pārrobežu iepirkumu;

Grozījums Nr.    27

Ziņojuma projekts

37.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikuma projekts

Grozījums

 

37.a   uzsver to, cik svarīgi ir, lai publiskā iepirkuma procedūras būtu pārredzamas un nediskriminējošas; atgādina, cik svarīgi ir ieviest atbilstošas pārsūdzības procedūras un cik svarīga ir iespēja saņemt norādījumus par to, kā iesniegt pārsūdzību;

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.3.2018

 

 

 


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

19.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Pascal Arimont, Dita Charanzová, Carlos Coelho, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Pascal Durand, Maria Grapini, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Eva Maydell, Nosheena Mobarik, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Mihai Ţurcanu, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Biljana Borzan, Birgit Collin-Langen, Marc Tarabella, Kerstin Westphal


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

28

+

ALDE

Dita Charanzová, Jasenko Selimovic

ECR

Daniel Dalton, Nosheena Mobarik, Anneleen Van Bossuyt

EFDD

Marco Zullo

GUE/NGL

Dennis de Jong

PPE

Pascal Arimont, Carlos Coelho, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Eva Maydell, Ivan Štefanec, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mihai Ţurcanu

S&D

Biljana Borzan, Nicola Danti, Maria Grapini, Liisa Jaakonsaari, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Marc Tarabella, Kerstin Westphal

VERTS/ALE

Pascal Durand, Igor Šoltes

2

-

EFDD

John Stuart Agnew

ENF

Mylène Troszczynski

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 30. augustsJuridisks paziņojums - Privātuma politika