ZIŅOJUMS par ES kohēzijas politikas ietekmi uz Ziemeļīriju
27.6.2018 - (2017/2225(INI))
Reģionālās attīstības komiteja
Referents: Derek Vaughan
PASKAIDROJUMS – FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS
Ziemeļīrijā ir uzskatāma par vienu no visnabadzīgākajiem reģioniem Ziemeļrietumeiropā. Tas ir daļēji izskaidrojams ar lejupslīdi dažās tradicionālajās nozarēs. Ziemeļīriju arī vairāku gadu desmitu laikā skāra starpkopienu vardarbība, ko pazīst ar nosaukumu “Troubles” (Ziemeļīrijas nemieri). Ar “Lielās Piektdienas vienošanos” jeb 1998. gada Belfāstas nolīgumu tika noteikta virzība uz mieru, Apvienotās Karalistes un Īrijas valdībām un sabiedrībai ziemeļos un dienvidos pārliecinoši vienojoties par varas dalīšanas kārtību, kas izbeigs vardarbību un segregāciju.
Pēc “Lielās Piektdienas vienošanās” Eiropas Savienībai ir bijusi pieaugoša loma atbalstīt miera procesu Ziemeļīrijā. Šī atbalsta sniegšana ir risinājusies divos galvenajos veidos. Pirmkārt, Eiropas Savienība veido vispārēju politisko satvaru attiecībām starp Apvienoto Karalisti, Īrijas Republiku un Ziemeļīriju. Otrkārt, Eiropas Savienības kohēzijas politikā gadu gaitā īpaša uzmanība ir veltīta Ziemeļīrijai, lai veicinātu ekonomikas un sociālo attīstību miera procesa kontekstā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Parlaments vēlas izskatīt ES kohēzijas politikas ietekmi Ziemeļīrijā, lai varētu noteikt turpmāko rīcību.
Ziemeļīrija saņem palīdzību no dažādām kohēzijas programmām, jo īpaši no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī no programmas PEACE Ziemeļīrijai un Īrijas pierobežas reģionam un pārrobežu programmām INTERREG.
Dažos gadījumos ES fondu līdzekļiem Ziemeļīrijā ir tāda pati loma kā citos Eiropas reģionos, veicinot ekonomikas attīstību un sociālo attīstību. Pastāv arī dažas programmas, kas pielāgotas konkrētajai situācijai Ziemeļīrijā, un to mērķis ir veidot saiknes starp abām kopienām un pāri robežām.
Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) Ziemeļīrijā
ERAF programmas Ziemeļīrijā laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam mērķis ir nostiprināt vispārējo konkurētspēju. Īpaša uzmanība ir pievērsta pētniecībai un izstrādei tehnoloģiju nodošanai uzņēmumiem Ziemeļīrijā, šajā jomā ieguldot EUR 113 miljonus.
Vairāk nekā EUR 140 miljoni tiek izmantoti, lai palielinātu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, palīdzot tiem piekļūt kapitālam, kombinējot finanšu instrumentus un dotācijas. Vairāk nekā 6000 uzņēmumu ir saņēmuši finansiālu un nefinansiālu atbalstu ar mērķi radīt 2800 darbvietu. Trešais mērķis ir veicināt Ziemeļīrijā alternatīvas mazoglekļa ekonomikas darbību. EUR 47 miljoni ir paredzēti, lai palielinātu energoefektivitāti sociālajos mājokļos, kā arī pasākumiem ar mērķi veicināt mazoglekļa un ilgtspējīga daudzmodeļa pilsētas transportu Belfāstā.
Pie jaunākajiem svarīgajiem projektiem, ko finansē no ERAF Ziemeļīrijā līdzekļiem, pieder Giant’s Causeway apmeklētāju centrs, kas veicina teritorijas pievilcību tūrismam un tādējādi sekmē vietējo ekonomiku.
Kopējais ERAF darbības programmas budžets laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam Ziemeļīrijā ir EUR 522 091 481; ES ieguldījums ir EUR 313 254 888.
Eiropas Sociālais fonds (ESF) Ziemeļīrijā
Galvenais ESF Ziemeļīrijā laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam mērķis ir uzlabot prasmes, jo īpaši jauniešu vidū. Tā mērķis ir apkarot nabadzību un sociālo atstumtību tādējādi, ka tiek samazināts bezdarbs.
Konkrētāk, darbības programmas mērķis ir uzlabot 40 000 cilvēku, viņu vidū ilgstošu bezdarbnieku, nodarbināmību. Ir paredzēta profesionālās orientācija, konsultēšana un apmācība bez darba esošiem jauniešiem. Viens no šīs programmas mērķiem ir arī māceklību veicināšana.
Kopējais Eiropas Sociālā fonda budžets laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam Ziemeļīrijā ir EUR 513 382 725 ar ES ieguldījumu EUR 205 353 090 apmērā.
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) Ziemeļīrijā
Lauku attīstības programma Ziemeļīrijai ir īpaši svarīga, ņemot vērā pastāvīgo lauksaimniecības nozares nozīmi vietējā ekonomikā. Programma galvenokārt ir vērsta uz to, lai saglabātu un uzlabotu ekosistēmas, vietējo attīstību lauku apvidos un palielinātu konkurētspēju lauksaimniecības un pārtikas nozarē.
Proti, lauksaimnieki saņem atbalstu līdz 12 % no Ziemeļīrijas lauksaimniecības zemes saskaņā ar līgumu, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, un 1200 hektāru mežu platības tiek apstādītas, lai mazinātu klimata pārmaiņas. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam gandrīz 20 % no Ziemeļīrijas lauku saimniecībām gūs labumu no ieguldījumu atbalsta, lai pārstrukturētu un modernizētu savu uzņēmējdarbību. Turklāt 10 % lauku saimniecību un 25 % lauksaimniecības uzņēmumu saņems atbalstu, lai izveidotu īsas pārtikas piegādes ķēdes un vietējos tirgus. Programma arī ļaus radīt gandrīz 30 000 mācību vietu lauksaimniekiem un citiem lauku uzņēmumiem. Turklāt ir paredzēts, ka ikvienu lauku iedzīvotāju Ziemeļīrijā aptvers vietējās attīstības stratēģija, savukārt aptuveni 12 % lauku iedzīvotāju gūs labumu no uzlabotiem pakalpojumiem un infrastruktūras.
Darbības programmas kopējais budžets laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam Ziemeļīrijā ir EUR 760 100 000, un ES ieguldījums ir EUR 228 400 000 apmērā.
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) Ziemeļīrijā
EJZF atbalsta jūrniecības un zvejniecības darbības un palīdz sasniegt kopējās zivsaimniecības politikas mērķus.
Atbalsts ir pieejams projektiem, kas nodrošina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi jūras zvejniecības un akvakultūras nozarē. Konkrēti, finansējums ir pieejams uzlabojumiem attiecībā uz zvejas kuģiem, tostarp energoefektivitātes uzlabojumiem un motoru nomaiņai, zivju audzēšanai, zivju pārstrādei un tirdzniecībai, ieguldījumiem krasta objektos, pakalpojumiem zvejniecības nozarē, darbvietu radīšanai un apmācībai, un attiecībā uz jūras vidi un zveju iekšzemes ūdeņos.
Kopējais piešķīrums Ziemeļīrijai no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 18 310 000, un ES ieguldījums ir EUR 13 730 000.
Programma PEACE Ziemeļīrijai un Īrijas pierobežas reģionam
Programma PEACE IV ir unikāla ES kohēzijas politikas programma, kuras mērķis ir veicināt miermīlīgu un stabilu sabiedrību, veicinot izlīgumu Ziemeļīrijā un Īrijas pierobežas reģionā, proti, Kavanas, Donegalas Leitrimas, Lūtas, Monaganas un Sligo grāfistē. Tās mērķis ir atbalstīt pasākumus, kas veicinās uzticēšanos un ciešāk tuvinās cilvēkus starpkopienu un pārrobežu līmenī un kas palīdz veidot visiem kopīgu sabiedrību.
Tā no iepriekš minētajiem fondiem un programmām atšķiras ar to, ka finansējumu pārvalda nevis valsts vai reģionālās iestādes, bet gan Īpašā ES programmu struktūrvienība (Foras Um Chláir Speisialta An AE/Boord O Owre Ocht UE Projecks). Tā ir speciāla pārrobežu struktūrvienība, kas izveidota saistībā ar Lielās Piektdienas vienošanos un ko atzīst gan Apvienotā Karaliste, gan Īrijas Republika. Programmā galvenā uzmanība ir pievērsta četriem mērķiem.
Kopīgas izglītības mērķis ir palielināt tiešo, ilglaicīgo un uz programmu balstīto kontaktu līmeni starp skolēniem un skolotājiem no visām sabiedrības grupām. Mērķis ir tāds, lai 350 skolas un 144 000 skolēnu iesaistītos kopīgos izglītības pasākumos. Turklāt ir paredzēta arī skolotāju apmācība.
Attiecībā uz bērniem un jauniešiem programmas mērķis ir ieguldīt labās attiecībās un darbaudzināšanas pasākumos, lai uzlabotu mijiedarbību starp bērniem un jauniešiem no visiem sabiedrības slāņiem, veicinātu cieņu pret dažādību un uzlabotu viņu vēlmi veidot pozitīvas attiecības. Atšķirīgas darbības ir pieejamas visatstumtākajām, visneaizsargātākajām un visgrūtāk sasniedzmajām sabiedrības grupām. Vairāk nekā 43 000 bērnu un jauniešu apgūs jaunas prasmes un zināšanas. Šie pasākumi ietver sevī vietējās pašvaldības un kopienas, kā arī organizācijas, kuru statūtos tas paredzēts, un brīvprātīgās organizācijas.
Izveidojot kopīgas telpas un pakalpojumus, mērķis ir pārveidot kopienu attiecības programmas apvidū un jo īpaši Ziemeļīrijā. Tas arī veicina lielāku pārrobežu un starpkopienu iesaistīšanos ekonomikas un sociālajā jomā. Pakalpojumu ziņā šī programma pievēršas personām, kas cietušas konfliktā, un izdzīvojušajiem, piemēram, risinot problēmas saistībā ar traumām, novērtējot fiziskās un garīgās veselības vajadzības un palīdzot ģimenēm pārvarēt konflikta vēsturi.
Veidojot pozitīvas attiecības, mērķis ir radīt savstarpēju cieņu starpkopienu un pārrobežu aspektā. Tas ietver konfliktu risināšanu un mediāciju, vietējos un reģionālos projektus, lai veidotu savstarpēju uzticēšanos un sapratni, projektus vēstures pētīšanai iejūtīgā veidā, nodarbības sporta, mākslas un kultūras jomā, kā arī projektus, ar kuriem veicina cilvēku personisko saskarsmi un mobilitāti iedzīvotāju starpā apkaimēs, kas ir sadalītas.
Kopējais darbības programmas budžets laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 269 610 967, un ES ieguldījums ir EUR 229 169 320.
Programmas INTERREG Ziemeļīrijā
Ziemeļīrija piedalās programmā INTERREG V-A kopā ar blakus esošajām Īrijas teritorijas un ziemeļu Skotijas teritorijas daļām. Īpašā ES programmu struktūrvienība arī pārvalda šo programmu.
Programmā galvenā uzmanība ir vērsta uz četrām jomām, kas ir ļoti svarīgas darbvietu radīšanai un izaugsmei: pārrobežu iniciatīvām pētniecības un inovācijas jomā, kopīgās vides saglabāšanu, ilgtspējīgu mobilitāti pāri robežām un pārrobežu veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem. Īpaši svarīgas ir shēmas, kas veicina pārrobežu sabiedrisko transportu un piekļuvi mūsdienīgai veselības aprūpei pierobežas reģionos.
Kopējais darbības programmas INTERREG V-A Ziemeļīrijai-Īrijai-Skotijai budžets laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 282 761 998, un ES ieguldījums ir EUR 240 347 696.
Ziemeļīrija ir arī tiesīga uz finansējumu saskaņā ar INTERREG V-B (starpvalstu: Attālo Ziemeļu reģionu un Arktikas programma, Ziemeļrietumu Eiropas programma un Atlantijas okeāna programma) un INTERREG V-C (starpreģionu, t. i., Eiropas mērogā).
Uz Ziemeļīriju nosūtītā faktu vākšanas misija
Lai novērtētu kohēzijas politikas ietekmi Ziemeļīrijā, Reģionālās attīstības komiteja nosūtīja uz Ziemeļīriju faktu vākšanas misiju no 2018. gada 21. līdz 23. martam. Faktu vākšanas misijas laikā dalībnieki tikās ar dažādām ieinteresētajām personām, lai apkopotu informāciju par kohēzijas politiku Ziemeļīrijā, un apmeklēja vairākus projektus, kurus finansē ar kohēzijas programmu palīdzību. To starpā bija pilsētu projekti Belfāstā, pārrobežu projekti Derijas/Londonderijas rajonā un lauku projekti Giant’s Causeway apvidū.
Proti, dalībnieki apmeklēja centru Skainos Centre Austrumbelfāstā un centru Girdwood Hub Ziemeļbelfāstā — tie ir starpkopienu kopīgo telpu piemēri. Derijā/Londonderijā darba brauciena dalībnieki apmeklēja Ziemeļrietumu reģionālo zinātnes parku (Catalyst Inc), kas palīdz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ar zināšanām ekonomikas izaugsmei. Giant’s Causeway apvidū komitejas pārstāvji ieradās apmeklētāju centrā, kam ir liela nozīme, lai padarītu šo apvidu pievilcīgu tūrismam, kā arī uzklausīja trīs vietējos uzņēmumus un iniciatīvas, kam bija izsniegts ES finansējums, lai palīdzētu attīstīt vietējo ekonomiku. Belfāstā tika rīkotas arī tikšanās ar pārstāvjiem no Komisijas biroja, Īpašās ES programmu struktūrvienības, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas.
Sanāksmes un projektu apmeklējumi ir sīki aprakstīti darba brauciena ziņojumā, kas publicēts atsevišķi.
Secinājums
Referenta vispārējais secinājums par kohēzijas politikas ietekmi uz Ziemeļīriju ir tāds, ka šai politikai ir bijusi izteikti pozitīva ietekme uz dzīves apstākļiem Ziemeļīrijā, jo īpaši nelabvēlīgos pilsētu un lauku apvidos, un attiecībā uz starpkopienu attiecībām. Eiropas Savienības kohēzijas politika ir palīdzējusi uzlabot Ziemeļīrijas ekonomisko un sociālo situāciju pēc miera procesa īstenošanas, un tas nozīmē, ka Ziemeļīrijai tagad ir daudz mazāks attīstības deficīts nekā pirms dažiem gadu desmitiem.
Attiecībā uz starpkopienu attiecībām īpaši svarīga nozīme ir programmai PEACE. To pārvalda neatkarīga struktūra, kas ir nošķirta no valsts un reģionālajām iestādēm, un īpaša uzmanība tajā ir veltīta saikņu veidošanai starp kopienām Ziemeļīrijā un pāri robežām. Šīs saiknes būtu grūti izveidot, ja nebūtu ES atbalstītas programmas PEACE.
Attiecībā uz turpmāko kohēzijas politiku Ziemeļīrijā referents uzskata, ka kohēzijas finansējums būtu jāsaglabā arī pēc 2020. gada, ja iespējams. Programmām, kas sekos pēc pašreizējām programmām PEACE un INTERREG V-A Ziemeļīrijā un Īrijas pierobežas reģionos, būtu jāpiešķir vēl augstāka prioritāte šajā sakarā, jo būtu jāturpina finansējums starpkopienu un pārrobežu projektiem.
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par ES kohēzijas politikas ietekmi uz Ziemeļīriju
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ES kohēzijas politikas ietekmi uz Ziemeļīriju,
– ņemot vērā 1998. gada Belfāstas nolīguma (Lielās Piektdienas vienošanās) noteikumus,
– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu un Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmuma par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu,
– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta kontroles komitejas atzinumu (A8-0240/2018),
A. tā kā ES kohēzijas politika Ziemeļīrijā darbojas, izmantojot dažādus instrumentus, ieskaitot Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, programmu PEACE Ziemeļīrijai un pierobežas reģionam un pārrobežu programmu INTERREG;
B. tā kā Ziemeļīrija neapšaubāmi ir reģions, kurš ir guvis ievērojamu labumu no ES kohēzijas politikas; tā kā apņemšanās turpināt finansēju Komisijas daudzgadu finanšu shēmas (DFS) projektā 2021.–2027. gadam ir ļoti vēlama;
C. tā kā papildus vispārējiem kohēzijas politikas līdzekļiem Ziemeļīrija ir konkrēti guvusi labumu no īpašām pārrobežu un starpkopienu programmām, ieskaitot programmu PEACE;
D. tā kā ES kohēzijas politika, jo īpaši ar programmu PEACE, ir devusi izšķirīgu ieguldījumu Ziemeļīrijas miera procesā, atbalsta Lielās Piektdienas vienošanos un turpina atbalstīt abu kopienu izlīgumu;
E. tā kā pēc pirmās PEACE programmas izveidošanas, kas tika paveikts 1995. gadā, vairāk nekā EUR 1,5 miljardi ir tikuši izlietoti, lai īstenotu divkāršo mērķi — veicināt kohēziju starp konfliktā iesaistītajām kopienām Ziemeļīrijā un Īrijas robežapgabalos, kā arī ekonomisko un sociālo stabilitāti,
F. tā kā ES kohēzijas finansējuma panākumi daļēji izriet no tā, ka to uzskata par “neitrālu naudu”, t. i., tādu, kas nav tieši piesaistīta kādas kopienas interesēm,
1. uzsver, cik Ziemeļīrijai ir svarīgs un labvēlīgs ES kohēzijas politikas ieguldījums, jo īpaši, lai palīdzētu atlabt trūcīgām pilsētu un lauku teritorijām, pārvarētu ar klimata pārmaiņām saistītas problēmas un veidotu starpkopienu un pārrobežu kontaktus saistībā ar miera procesu; jo īpaši norāda, ka palīdzība trūcīgām pilsētu un lauku teritorijām nereti izpaužas kā atbalsts jaunām ekonomikas izstrādēm, kas veicina uz zināšanām balstītu ekonomiku, piemēram, zinātnes parki Belfāstā un Derijā/Londonderijā;
2. uzsver, ka pašreizējā finansēšanas periodā no ES finansiālās palīdzības vairāk nekā EUR 1 miljards tiks izlietots ekonomiskajai un sociālajai attīstībai Ziemeļīrijā un kaimiņu reģionos, no šīs summas EUR 230 miljonus investēs Ziemeļīrijai paredzētajā programmā PEACE (ar kopējo budžetu gandrīz EUR 270 miljoni) un EUR 240 miljonus — Ziemeļīrijai, Īrijai un Skotijai paredzētajā programmā INTERREG V-A (ar kopējo budžetu EUR 280 miljoni);
3. uzskata, ka īpašas ES programmas Ziemeļīrijai, sevišķi programma PEACE, ir ļoti svarīgas ilgstošam miera procesam, jo tās veicina izlīgumu un starpkopienu un pārrobežu kontaktus; norāda, ka šajā ziņā īpaši svarīgi ir starpkopienu un pārrobežu sociālie centri un kopīgi pakalpojumi;
4. atzinīgi vērtē svarīgos pasākumus, kas jau ir veikti Ziemeļīrijā saskaņā ar PEACE programmu, un atzīst visu šajā procesā iesaistīto pušu darbu;
5. uzsver, ka starpkopienu uzticēšanās veidošanas pasākumiem un mierīgas līdzāspastāvēšanas pasākumiem, piemēram, kopīgām telpām un kopīgiem atbalsta tīkliem, ir bijusi svarīga loma miera procesā, jo kopīgas telpas ļauj kopienām Ziemeļīrijā apvienoties kā vienotai kopienai kopīgām darbībām un raisīt savstarpēju uzticēšanos un cieņu, tādējādi palīdzot mazināt plaisu;
6. uzsver sabiedrības virzītas vietējās attīstības un augšupējās pieejas nozīmi, kas mudina visas kopienas uzņemties atbildību par projektiem, tādējādi veicinot miera procesu;
7. norāda uz to, lai visas ieinteresētās personas Ziemeļīrijā būtu iesaistītas ES kohēzijas politikas mērķu sasniegšanas turpināšanai šajā reģionā; šajā sakarībā uzsver, cik svarīga nozīme ir koordinētai daudzlīmeņu pārvaldībai un partnerības principam;
8. tomēr uzskata, ka ir jādara vairāk, lai palielinātu vispārējo izpratni un redzamību attiecībā uz to, kāda ir ietekme ES finansējumam Ziemeļīrijā un cik tas ir nepieciešams, jo īpaši informējot sabiedrību par ES finansēto projektu ietekmi uz miera procesu un ekonomikas attīstību reģionā;
9. atzinīgi vērtē to, ka reģionos pārvaldības un kontroles sistēmas darbojas pareizi un tādēļ ES finansiālā palīdzība tiek izlietota efektīvi; tomēr uzsver, ka, novērtējot šīs programmas darbības rezultātus, līdztekus atbilstībai ir vienmēr jāņem vērā programmas PEACE pamatmērķi;
10. neskarot notiekošās ES un Apvienotās Karalistes sarunas, uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Ziemeļīrija pēc 2020. gada varētu piedalīties dažās īpašās ES programmās, piemēram, programmā PEACE un programmā INTERREG V-A Ziemeļīrijai, Īrijai un Skotijai, jo tas dotu būtisku labumu ilgtspējīgai ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošos apgabalos, lauku apgabalos un pierobežas apgabalos, samazinot pastāvošās nepilnības; turklāt, ņemot vērā DFS laikposmam pēc 2020. gada, mudina izmantot visus attiecīgos finanšu instrumentus, lai varētu turpināt kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu;
11. uzskata, ka, neskarot pašreizējās ES un Apvienotās Karalistes sarunas, pēc 2020. gada būtu jāturpina ES atbalsts teritoriālajai sadarbībai, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu un starpkopienu projektiem, ņemot vērā sasniegumus, kas gūti īpašajās ES kohēzijas programmās Ziemeļīrijai, proti, programmā PEACE un programmās INTERREG, kas ir īpaši svarīgas reģiona stabilitātei; pauž bažas par to, ka šo programmu izbeigšana varētu apdraudēt pārrobežu un starpkopienu uzticēšanās veidošanas pasākumus un līdz ar to — miera procesu;
12. uzsver, ka 85 % no finansējuma programmām PEACE un INTERREG tiek saņemti no ES; tādēļ uzskata, ka ir svarīgi, ka Eiropas Savienībai būtu jāturpina sadarboties ar abām kopienām Ziemeļīrijā pēc 2020. gada, aktīvi iesaistoties pieejamā ES kohēzijas un starpkopienu finansējuma Ziemeļīrijā pārvaldībā, tādējādi palīdzot tām pārvarēt sociālo sašķeltību; šajā saistībā uzskata, ka būtu jāsaglabā pienācīgā līmenī finansējums laikposmā pēc 2020. gada; uzsver, ka tas ir svarīgi, lai miera veidošanas darbs varētu turpināties;
13. aicina Komisiju popularizēt Ziemeļīrijas pieredzi attiecībā uz kohēzijas finansējumu, jo īpaši programmu PEACE, kā piemēru tam, kā ES pievēršas starpkopienu konfliktu risināšanai un kopienas sašķeltības pārvarēšanai; šajā sakarā uzsver, ka Ziemeļīrijas izlīguma process ir pozitīvs piemērs citiem ES apgabaliem, kuri ir saskārušies ar konfliktu;
14. uzsver, ka laba prakse kohēzijas finansēšanā un attiecībā uz programmu PEACE būtu jāuzskata par ES modeli un jāveicina, lai pārvarētu neuzticību starp kopienām, starp kurām pastāv konflikts, un panāktu ilgstošu mieru citās Eiropas daļās un pat visā pasaulē;
15. uzskata, ka ir svarīgi, lai Ziemeļīrijas iedzīvotājiem — un jo īpaši jauniešiem — būtu arī turpmāk pieejama ekonomiskā, sociālā un kultūras apmaiņa visā Eiropā, jo īpaši programma Erasmus+;
16. norāda uz Komisijas nodomu ierosināt turpināt programmas PEACE un INTERREG tās 2021.–2027. gada DFS priekšlikumā; turklāt norāda uz Apvienotās Karalistes 2018. gada aprīļa nostājas dokumentu par kohēzijas politikas nākotni, kurā Apvienotā Karaliste pauž vēlmi — papildus savai iesaistei, pildot saistības attiecībā uz PEACE un INTERREG saskaņā ar pašreizējo DFS, — kopīgi ar Ziemeļīrijas izpildvaru, Īrijas valdību un ES izpētīt iespējamo nākamo programmu, kas sekotu programmai PEACE IV, kā arī INTERREG V-A, laikposmam pēc 2020. gada;
17. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Ziemeļīrijas Asamblejai un valdībai un dalībvalstu un to reģionu valdībām un parlamentiem.
Budžeta kontroles komitejas ATZINUMS (15.5.2018)
Reģionālās attīstības komitejai
par ES kohēzijas politikas ietekmi uz Ziemeļīriju
(2017/2225(INI))
Atzinuma sagatavotājs: Derek Vaughan
IEROSINĀJUMI
Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:
– ņemot vērā ES kohēzijas politikas ietekmi uz Ziemeļīriju,
– ņemot vērā 1998. gada Belfāstas nolīguma (Lielās Piektdienas vienošanās) noteikumus,
A. tā kā Ziemeļīrija ir guvusi ievērojamu labumu no ES kohēzijas politikas;
B. tā kā papildus vispārējiem kohēzijas politikas līdzekļiem Ziemeļīrija ir konkrēti guvusi labumu no īpašām pārrobežu un starpkopienu programmām, ieskaitot Ziemeļīrijas jautājumam veltīto programmu PEACE; tā kā šīs programmas ir devušas būtisku ieguldījumu miera procesā Ziemeļīrijā un Lielās Piektdienas vienošanās atbalstam un turpina atbalstīt katoļu un protestantu kopienu izlīgumu;
C. tā kā pēc pirmās PEACE programmas izveidošanas, kas tika paveikts 1995. gadā, vairāk nekā EUR 1,5 miljardi ir tikuši izlietoti, lai īstenotu divkāršo mērķi — veicināt kohēziju starp konfliktā iesaistītajām kopienām Ziemeļīrijā un Īrijas robežapgabalos, kā arī ekonomisko un sociālo stabilitāti,
1. uzsver, ka pašreizējā finansēšanas periodā no ES finansiālās palīdzības vairāk nekā EUR 1 miljards tiks izlietots ekonomiskajai un sociālajai attīstībai Ziemeļīrijā un kaimiņu reģionos, no šīs summas EUR 230 miljonus investēs Ziemeļīrijai paredzētajā programmā PEACE (ar kopējo budžetu gandrīz EUR 270 miljoni) un EUR 240 miljonus — Ziemeļīrijai, Īrijai un Skotijai paredzētajā programmā INTERREG V-A (ar kopējo budžetu EUR 280 miljoni);
2. atzīst to, cik būtiska nozīme ir bijusi ES kohēzijas politikai devusi miera uzturēšanā Ziemeļīrijā un starpkopienu izlīguma veicināšanā;
3. atzinīgi vērtē to, ka reģionos pārvaldības un kontroles sistēmas darbojas pareizi un ka tādēļ ES finansiālā palīdzība tiek izlietota efektīvi; tomēr uzsver, ka, novērtējot šīs programmas darbības rezultātus, līdztekus atbilstībai ir vienmēr jāņem vērā programmas PEACE pamatmērķi;
4. nevar prognozēt, kāds risinājums tiks rasts attiecībā uz Ziemeļīriju pēc 2020. gada saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, taču uzsver, ka ir svarīgi rast šim reģionam tādu risinājumu, kas ļauj turpināt svarīgo miera veidošanas darbu;
5. ir pārliecināts, ka Apvienotās Karalistes, Īrijas un visas Eiropas Savienības interesēs būtu turpināt finansēt Ziemeļīrijai paredzēto programmu PEACE un Ziemeļīrijai, Īrijai un Skotijai paredzēto programmu INTERREG V-A, lai atbalstītu šo reģionu miermīlīgu un pārtikušu attīstību; aicina visas puses meklēt radošus risinājumus tam, kā var panākt finansējumu šiem svarīgajiem mērķiem;
6. uzsver, ka 85 % no finansējuma programmām PEACE un INTERREG tiek saņemti no ES un ka šo programmu finansētie projekti varētu tikt apdraudēti, ja tiek pārtraukts ES finansējums;
7. atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes valdības 2017. gada augusta priekšlikumu kopīgi ar Ziemeļīrijas izpildvaru un Īrijas valdību izpētīt iespējamo nākamo programmu, kas sekotu programmai PEACE IV, laikposmam pēc 2020. gada[1]; uzsver pozitīvo atbildi, kas izklāstīti kopīgajā 2017. gada decembra ziņojumā, kurā sarunu vedēji gan no Eiropas Savienības, gan Apvienotās Karalistes valdības vienojās izskatīt iespējas, kā turpmāk atbalstīt PEACE un INTERREG finansēšanas programmas[2]; turklāt atzīmē Komisijas nodomu ierosināt turpināt šīs programmas tās priekšlikumā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu[3].
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
15.5.2018 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
11 1 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Zigmantas Balčytis, Jonathan Bullock, Martina Dlabajová, Raffaele Fitto, Ingeborg Gräßle, Cătălin Sorin Ivan, Georgi Pirinski, Claudia Schmidt, Derek Vaughan, Tomáš Zdechovský |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Brian Hayes, Julia Pitera |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
11 |
+ |
|
ALDE |
Martina Dlabajová |
|
ECR |
Raffaele Fitto |
|
PPE |
Ingeborg Gräßle, Brian Hayes, Julia Pitera, Claudia Schmidt, Tomáš Zdechovský |
|
S&D |
Zigmantas Balčytis, Cătălin Sorin Ivan, Georgi Pirinski, Derek Vaughan |
|
1 |
- |
|
EFDD |
Jonathan Bullock |
|
0 |
0 |
|
|
|
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
- [1] Ziemeļīrija un Īrija: nostājas dokuments, 17. punkts, 2017. gada augusts.
- [2] Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes valdības sarunu vedēju kopīgais ziņojums par progresu sarunu pirmajā posmā saskaņā ar LES 50. pantu par Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos no Eiropas Savienības, 55. punkts, 2017. gada decembris.
- [3] Komisijas 2017. gada 8. decembra paziņojums par progresu sarunās ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu (COM(2017)0784), 9. p.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
20.6.2018 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
32 2 4 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Pascal Arimont, Franc Bogovič, Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, John Flack, Aleksander Gabelic, Michela Giuffrida, Ivan Jakovčić, Marc Joulaud, Constanze Krehl, Sławomir Kłosowski, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Konstantinos Papadakis, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Ángela Vallina, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Joachim Zeller |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Martina Anderson, John Howarth, Elsi Katainen, Tunne Kelam, Ivana Maletić, Bronis Ropė, Milan Zver |
||||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jonathan Bullock, Andrzej Grzyb |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
32 |
+ |
|
ALDE |
Ivan Jakovčić, Elsi Katainen, Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg |
|
EFDD |
Rosa D'Amato |
|
GUE/NGL |
Martina Anderson, Martina Michels, Ángela Vallina |
|
PPE |
Pascal Arimont, Franc Bogovič, Andrzej Grzyb, Marc Joulaud, Tunne Kelam, Ivana Maletić, Lambert van Nistelrooij, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Ramón Luis Valcárcel Siso, Joachim Zeller, Milan Zver |
|
S&D |
Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Aleksander Gabelic, Michela Giuffrida, John Howarth, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Liliana Rodrigues, Derek Vaughan, Kerstin Westphal |
|
VERTS/ALE |
Bronis Ropė, Monika Vana |
|
2 |
- |
|
EFDD |
Jonathan Bullock |
|
NI |
Konstantinos Papadakis |
|
4 |
0 |
|
ECR |
John Flack, Sławomir Kłosowski, Mirosław Piotrowski, Ruža Tomašić |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas