ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, ziņošanas un informācijas atklāšanas prasībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012

28.6.2018 - (COM(2016)0850 – C8-0480/2016 – 2016/0360A(COD)) - ***I

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Peter Simon


Procedūra : 2016/0360A(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A8-0242/2018
Iesniegtie teksti :
A8-0242/2018
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, ziņošanas un informācijas atklāšanas prasībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012

(COM(2016)0850 – C8-0480/2016 – 2016/0360A(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0850),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0480/2016),

-  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2017. gada 8. novembra atzinumu[1],

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 30. marta atzinumu[2],

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2017. gada 18. maija lēmumu atļaut Ekonomikas un monetārajai komitejai sadalīt iepriekš minēto Komisijas priekšlikumu un, balstoties uz to, sagatavot divus atsevišķus normatīvos ziņojumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0242/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI[3]*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

2016/0360 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, ziņošanas un informācijas atklāšanas prasībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu[4],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[5],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Pēc 2007.–2008. gada finanšu krīzes Savienība īstenoja finanšu pakalpojumu tiesiskā regulējuma būtisku reformu, lai stiprinātu tās finanšu iestāžu noturību. Šī reforma galvenokārt bija balstīta uz starptautiski pieņemtiem standartiem. Reformu paketes daudzo pasākumu ietvaros bija arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013[6] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES[7] pieņemšana, ar kurām tika stiprinātas prudenciālās prasības kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(2)  Lai gan reforma ir padarījusi finanšu sistēmu stabilāku un noturīgāku pret dažādu veidu nākotnē iespējamiem satricinājumiem un krīzēm, tā neatrisināja visas identificētās problēmas. Svarīgs iemesls, kas to noteica, bija tas, ka starptautisko standartu noteicēji, piemēram, Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (Bāzeles komiteja) un Finanšu stabilitātes padome (FSB), nebija pabeiguši darbu pie starptautiskiem risinājumiem šo problēmu risināšanai. Tā kā darbs pie svarīgām papildu reformām ir pabeigts, būtu jāvelta uzmanība neatrisinātajām problēmām.

(3)  Savā 2015. gada 24. novembra paziņojumā Komisija atzina, ka nepieciešams vēl vairāk mazināt risku, un apņēmās nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kas būs balstīts uz starptautiski pieņemtiem standartiem. Nepieciešamību spert tālākus konkrētus likumdošanas soļus, lai mazinātu riskus finanšu nozarē, atzinusi arī Padome savos 2016. gada 17. jūnija secinājumos un Eiropas Parlaments savā 2016. gada 10. marta rezolūcijā[8].

(4)  Riska mazināšanas pasākumiem būtu ne tikai vēl vairāk jāstiprina Eiropas banku sistēmas noturība un tirgu uzticēšanās tai, bet arī jākalpo par pamatu banku savienības izveides pabeigšanas turpmākajam progresam. Šie pasākumi jāizvērtē arī kontekstā ar plašākām problēmām, kuras skar Savienības ekonomiku, sevišķi nepieciešamību veicināt izaugsmi un nodarbinātību ekonomikas nenoteiktības periodā. Šajā saistībā nolūkā stiprināt Savienības ekonomiku ir izveidotas dažādas nozīmīgas politiskās iniciatīvas, piemēram, Investīciju plāns Eiropai un kapitāla tirgu savienība. Tādēļ ir svarīgi, lai visi riska mazināšanas pasākumi nevainojami mijiedarbotos ar šīm politikas iniciatīvām, kā arī ar nesenajām plašākām finanšu nozares reformām.

(5)  Šīs grozītās regulas noteikumiem jāatbilst starptautiskā līmenī pieņemtiem standartiem un jānodrošina arī turpmāka Direktīvas 2013/36/EK un šīs regulas atbilstība Bāzeles III regulējumam. Atsevišķie precizējumi, kas veikti, lai atspoguļotu Savienības īpatnības un plašākas politikas apsvērumus, jāierobežo no darbības jomas vai laika viedokļa, lai neietekmētu prudenciālās uzraudzības sistēmas kopējo stabilitāti.

(6)  Arī esošie riska mazināšanas pasākumi un jo īpaši pārskatiem un informācijas atklāšanai piemērojamās prasības būtu jāuzlabo, lai nodrošinātu, ka tos var piemērot proporcionālāk un ka tie nerada pārmērīgu atbilstības slogu, sevišķi mazākām un nesarežģītām iestādēm.

(6a)  Lai attiecībā uz mērķtiecīgiem atvieglojumiem piemērotu proporcionalitātes principu ir vajadzīga precīza termina “mazas un nesarežģītas iestādes” definīcija. Lai atbilstīgi klasificētu un definētu mazas un nesarežģītas iestādes vai noteiktu šā termina definīciju un pienācīgi apzinātu šo iestāžu riskus, ir svarīgi ņemt vērā arī mazas un nesarežģītas iestādes lielumu un riska profilu attiecībā pret kopējo lielumu valsts ekonomikai, kurā šāda iestāde veic galveno darbību. Nosakot vienotu un absolūtu robežvērtību, šīs prasības nevar izpildīt. Tādēļ ir jānosaka, ka kompetentās uzraudzības iestādes, ņemot vērā visus attiecīgos elementus, kas atbilst dalībvalsts ekonomikas sniegumam, var brīvi rīkoties, lai robežvērtību pielīdzinātu atbilstīgi valsts apstākļiem, vajadzības gadījumā to palielinot vai samazinot. Tā kā iestādes lielums pats par sevi vēl nenosaka iestādes riska profilu, ir nepieciešams izmantot papildu kvalitatīvus kritērijus, lai nodrošinātu, ka iestādi uzskata par mazu un nesarežģītu iestādi un tiesīgu izmantot attiecīgos noteikumus par lielāku proporcionalitāti tikai tad, ja tā atbilst visiem attiecīgajiem kritērijiem.

(7)  Sviras rādītāji veicina finansiālās stabilitātes saglabāšanu, kalpojot kā atbalsta mehānisms uz risku balstītām kapitāla prasībām un ierobežojot pārmērīgas sviras uzkrāšanos ekonomikas atlabšanas gadījumā. Tādēļ būtu jāievieš sviras rādītāja prasība, lai papildinātu esošo sviras rādītāja ziņošanas un informācijas atklāšanas sistēmu.

(8)  Lai nevajadzīgi neierobežotu iestāžu aizdevumus uzņēmumiem un privātām mājsaimniecībām un novērstu nepamatotu negatīvu ietekmi uz tirgus likviditāti, sviras rādītāja prasība jānosaka līmenī, kurā tā kalpo kā uzticams atbalsta mehānisms pārmērīgas sviras riskam, nekavējot ekonomikas izaugsmi.

(9)  Eiropas Banku iestāde (EBI) savā ziņojumā Komisijai[9] secināja, ka pirmā līmeņa kapitāla sviras rādītāja noteikšana 3 % apmērā jebkura veida kredītiestādei pildītu uzticama atbalsta mehānisma funkciju. Arī starptautiskā līmenī Bāzeles komitejā tika panākta vienošanās par 3 % sviras rādītāja prasību. Tādēļ sviras rādītāja prasība būtu jānosaka 3 % līmenī.

(10)  Tomēr 3 % sviras rādītāja prasība noteiktus uzņēmējdarbības modeļus un veidus ierobežotu vairāk nekā citus. Jo īpaši nesamērīgi tiktu ietekmēti valsts attīstības banku publiskie aizdevumi un oficiāli garantētie eksporta kredīti. Tādēļ sviras rādītājs šiem riska darījumiem ir jāprecizē. Tādēļ būtu jānosaka skaidri kritēriji, kas palīdz pārliecināties par šādu kredītiestāžu publiskajām pilnvarām, un šiem kritērijiem būtu jāaptver tādas prasības kā kredītiestāžu izveide, veiktās darbības veids, to mērķis, publisko struktūru īstenotie garantiju mehānismi un noguldījumu pieņemšanas darbību ierobežojumi. Tomēr bankas izveides formai un kārtībai būtu jāpaliek dalībvalsts centrālās valdības, reģionālās valdības vai vietējās pašvaldības ziņā, un šī forma un kārtība var izpausties tā, ka šādas valsts iestādes izveido jaunu kredītiestādi, iegādājas vai pārņem jau esošu struktūru, tostarp ar koncesijām un noregulējuma procedūras kontekstā.

(11)  Sviras rādītājs arī nedrīkstētu apgrūtināt iestāžu centralizētās tīrvērtes pakalpojumu sniegšanu klientiem. Tādēļ sākotnējā drošības rezerve tiem atvasināto instrumentu darījumiem, kuriem tīrvērte veikta centralizēti un ko iestādes no klientiem saņem skaidrā naudā un nodod centrālajiem darījumu partneriem (CCP), būtu jāizslēdz no sviras rādītāja riska darījuma vērtības mēra.

(12)  Bāzeles komiteja ir pārskatījusi starptautisku standartu par sviras rādītāju, lai papildus noteiktu atsevišķus šī rādītāja aprēķināšanas aspektus. Regula (ES) Nr. 575/2013 ir jāsaskaņo ar pārskatīto standartu, lai uzlabotu starptautiskos vienlīdzīgas konkurences apstākļus ES iestādēm, kas darbojas ārpus Savienības, un nodrošinātu, ka sviras rādītājs arī turpmāk efektīvi papildina uz risku balstītās pašu kapitāla prasības.

(13)  Iestādēm, kas lieluma, savienojamības, sarežģītības, neaizvietojamības vai globālas nozīmes dēļ ir klasificētas kā globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes (G-SNI), būtu jāpalielina sviras rādītājs, jo finanšu grūtībās nonākušas G-SNI ilgstoši vājina kopējo finanšu sistēmu un tāpēc atkal varētu izraisīt pieejamu kredītresursu samazināšanos Savienībā. Ņemot vērā minēto finanšu sistēmas un reālās ekonomikas finansējuma apdraudējumu, paredzamie valsts glābšanas pasākumi ietver garantiju G-SNI. Tas var izraisīt situāciju, kad G-SNI vājina savu tirgus disciplīnu un uzņemas pārāk lielu risku, kas savukārt atkal palielina varbūtību, ka nākotnē G-SNI varētu rasties finansiālas grūtības. Lai efektīvi novērstu šādu ārēju iedarbību, Eiropas tiesību aktos būtu pienācīgi jāņem vērā stingrāki sviras rādītāji, kurus jau piemēro citās jurisdikcijās. Ņemot vērā Bāzeles komitejas kalibrēšanas darba iznākumu attiecībā uz sviras rādītāju, G-SNI sviras rādītājs būtu jāpalielina līdz 50 % no G-SNI lielāko zaudējumu absorbētspējas riska svēruma vērtības prasībām papildus 3 % minimālajam slieksnim.

(14)  2015. gada 9. novembrī FSP publicēja Kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) nosacījumus (“TLAC standarts”), ko 2015. gada novembra samitā Turcijā apstiprināja G20. TLAC standarts nosaka, ka globālām sistēmiski nozīmīgām bankām (G-SNB) jātur pietiekami daudz labi zaudējumus absorbējošu (rekapitalizējamu) saistību, lai noregulējuma gadījumā nodrošinātu nekavētu un strauju zaudējumu absorbciju un rekapitalizāciju. Savā 2015. gada 24. novembra paziņojumā Komisija apņēmās līdz 2016. gada beigām nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kas ļautu īstenot TLAC standartu līdz 2019. gadam, kas ir starptautiski saskaņotais termiņš.

(15)  Īstenojot TLAC Savienībā, ir jāņem vērā esošās minimālās prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL), kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES[10]. Tā kā TLAC un MREL ir viens un tas pats mērķis — nodrošināt, ka iestādēm ir pietiekama zaudējumu absorbcijas spēja, abas prasības ir savstarpēji papildinoši viena tiesiskā regulējuma elementi. Saskaņotais TLAC standarta minimālais līmenis jāievieš Regulā (ES) Nr. 575/2013, paredzot jaunu prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, savukārt atsevišķu uzņēmumu papildinājums attiecībā uz globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SNI) un atsevišķu uzņēmumu prasība iestādēm, kas nav G-SNI, jāievieš ar mērķtiecīgiem grozījumiem Direktīvā 2014/59/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 806/2014[11]. Attiecīgie noteikumi, ar kuriem šajā regulā (ES) ievieš TLAC standartu, jālasa kopā ar noteikumiem minētajos tiesību aktos un ar Direktīvu 2013/36/ES.

(16)  Saskaņā ar TLAC standartu, kas attiecas tikai uz G-SNB, minimālās prasības pietiekamam pašu kapitāla apjomam un zaudējumus labi absorbējošām saistībām, ko ievieš ar šo regulu, jāpiemēro tikai attiecībā uz G-SNI. Tomēr ar šo regulu ieviestajiem noteikumiem par atbilstīgajām saistībām būtu jāattiecas uz visām iestādēm tāpat kā Direktīvas 2014/59/ES papildu korekcijām un prasībām.

(17)  Kā paredzēts TLAC standartā, pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības jāpiemēro noregulējuma struktūrām, kas vai nu pašas ir G-SNI, vai ir daļa no grupas, ko identificē kā G-SNI. Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības jāpiemēro vai nu individuāli, vai konsolidēti atkarībā no tā, vai attiecīgās noregulējuma struktūras ir pastāvīgas iestādes bez meitasuzņēmumiem, vai tās ir mātesuzņēmumi.

(18)  Direktīva 2014/59/ES ļauj noregulējuma instrumentus izmantot ne tikai attiecībā uz iestādēm, bet arī finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām. Tādēļ mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām un mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, tāpat kā mātes iestādēm, būtu jābūt pietiekamai zaudējumu absorbcijas spējai.

(19)  Lai nodrošinātu pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības efektivitāti, ir svarīgi, lai instrumentiem, kas tiek turēti šīs prasības izpildei, ir augsta zaudējumu absorbcijas spēja. Saistībām, kas ir izslēgtas no Direktīvā 2014/59/ES minētā iekšējās rekapitalizācijas instrumenta, nav šādas spējas, tāpat kā citām saistībām, kuras, lai gan teorētiski ir rekapitalizējamas, praksē varētu radīt rekapitalizācijas grūtības. Tādēļ šīs saistības nebūtu jāuzskata par atbilstīgām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām. No otras puses, kapitāla instrumentiem, kā arī pakārtotajām saistībām ir augsta zaudējumu absorbcijas spēja. Tāpat arī to saistību, kuru prioritāte ir līdzvērtīga atsevišķām izslēgtajām saistībām, zaudējumu absorbcijas potenciāls būtu jāatzīst līdz zināmai robežai, kā to paredz TLAC standarts.

(19a)  Transponējot TLAC standartu Savienības tiesību aktos, ir jānodrošina, ka iestādes iespējami ātri izpilda prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, lai noregulējuma gadījumā nodrošinātu nekavētu zaudējumu absorbciju un rekapitalizāciju. Šajā ziņā ir jāievieš klauzula par tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus parāda instrumentiem, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem. Tādēļ attiecībā uz saistībām, kas radušās pirms ... [šīs regulas spēkā stāšanās datums], konkrēti atbilstības kritēriji nebūtu jāpiemēro. Šāda klauzula par tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus būtu jāpiemēro gan TLAC prasību daļai par pakārtotajām saistībām un MREL prasību daļai par pakārtotajām saistībām atbilstīgi Direktīvai 2014/59/ES, gan TLAC prasību daļai, kas neattiecas uz pakārtotajām saistībām, un MREL prasību daļai, kas neattiecas uz pakārtotajām saistībām, atbilstīgi Direktīvai 2014/59/ES.

(20)  Lai novērstu saistību divkāršu uzskaiti pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, ir jāparedz noteikumi atbilstīgo saistību posteņu līdzdalības atskaitīšanai, kas atbilst Regulā (ES) Nr. 575/2013 par kapitāla instrumentiem jau izstrādātajai attiecīgajai atskaitījumu pieejai. Saskaņā ar šo pieeju atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalība vispirms jāatskaita no atbilstīgajām saistībām un, ciktāl nav pietiekamu saistību, tās jāatskaita no otrā līmeņa kapitāla instrumentiem.

(21)  TLAC standartā ir ietverti atsevišķi saistību atbilstības kritēriji, kas ir stingrāki nekā pašreizējie kapitāla instrumentu atbilstības kritēriji. Lai nodrošinātu konsekvenci, kapitāla instrumentu atbilstības kritēriji ir jāsaskaņo attiecībā uz to instrumentu neatbilstību, kas emitēti ar īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību starpniecību, no 2022. gada 1. janvāra.

(22)  Kopš Regulas (ES) Nr. 575/2013 pieņemšanas starptautiskais standarts par iestāžu riska darījumu ar CCP prudenciālo režīmu ir ticis grozīts, lai uzlabotu aprēķina procedūru iestāžu riska darījumiem ar atbilstīgiem centrālajiem darījumu partneriem (QCCP). Standarta grozījumu vidū ievērojamākie ir vienas metodes izmantošana riska darījumu pašu kapitāla prasību noteikšanai saistībā ar iemaksām saistību neizpildes fondā, skaidrs ierobežojums kopējām pašu kapitāla prasībām, ko piemēro riska darījumiem ar QCCP, un pret risku jutīgāka pieeja atvasināto instrumentu vērtības noteikšanā, aprēķinot QCCP hipotētiskos resursus. Vienlaikus netika mainīta aprēķina procedūra riska darījumiem ar neatbilstīgiem CCP. Tā kā ar pārskatītajiem starptautiskajiem standartiem tika ieviesta kārtība, kas ir labāk piemērota centralizētas tīrvērtes videi, Savienības tiesības jāgroza, lai iekļautu šos standartus.

(23)  Lai nodrošinātu, ka iestādes pienācīgi pārvalda savus riska darījumus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (KIU) ieguldījumu apliecību vai daļu formā, noteikumi par šo riska darījumu pārvaldību būtu jāparedz jutīgāki pret risku, un tiem būtu jāveicina pārredzamība attiecībā uz KIU pamatā esošajiem riska darījumiem. Tādēļ Bāzeles komiteja ir pieņēmusi pārskatītu standartu, kas iedala riska darījuma riska svērto vērtību aprēķināšanas pieejas skaidrā hierarhijā. Šī hierarhija atspoguļo pamatā esošo riska darījumu pārredzamības pakāpi. Regula (ES) Nr. 575/2013 ir jāsaskaņo ar šiem starptautiskajā līmenī pieņemtajiem noteikumiem.

(24)  Lai aprēķinātu riska darījuma vērtību atvasināto instrumentu darījumiem saskaņā ar darījumu partnera kredītriska satvaru, Regula (ES) Nr. 575/2013 pašlaik ļauj iestādēm izvēlēties vienu no trim dažādām standartizētām pieejām: standartizēto metodi (“SM”), tirgus vērtības metodi (“TVM”) un sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (“SRDVM”).

(25)  Tomēr šīs standartizētās pieejas pienācīgi neņem vērā risku mazinošo būtību, kāda riska darījumos ir nodrošinājumam. To kalibrācija ir novecojusi un neatspoguļo finanšu krīzes laikā novēroto augsto svārstīgumu. Tās arī korekti neatspoguļo ieguvumus no savstarpējo prasījumu ieskaita. Lai risinātu šīs nepilnības, Bāzeles komiteja nolēma aizstāt SM un TVM ar jaunu standartizētu pieeju atvasināto instrumentu riska darījumu vērtības aprēķināšanai — tā dēvēto Standartizēto pieeju darījuma partnera kredītriskam (SA-CCR). Tā kā ar pārskatītajiem starptautiskajiem standartiem tika ieviesta jauna standartizēta pieeja, kas ir labāk piemērota centralizētas tīrvērtes videi, Savienības tiesības jāgroza, lai iekļautu šos standartus.

(26)  SA-CCR ir vairāk jutīga pret risku nekā SM un TVM, tādēļ no tās būtu jāizriet pašu kapitāla prasībām, kas labāk atspoguļo ar iestāžu atvasināto instrumentu darījumiem saistītos riskus. Vienlaikus SA-CCR īstenošana no iestāžu viedokļa ir sarežģītāka. Dažām iestādēm, kas pašlaik izmanto TVM, SA-CCR varētu izrādīties pārāk sarežģīta un apgrūtinoša, lai to ieviestu. Šīm iestādēm un konsolidētas grupas iestādēm ar vidēji lielu atvasināto darījumu apjomu būtu jānosaka vienkāršots SA-CCR paveids. Tā kā šāds vienkāršots paveids nebūs tikpat jutīgs pret risku kā SA-CCR, to pienācīgi jākalibrē, lai nodrošinātu, ka atvasināto instrumentu riska darījumu vērtība netiek novērtēta pārāk zemu.

(27)  Pašreiz vairākums iestāžu SA-CCR, ar ko aizstāta TVM, izmanto savu atvasināto instrumentu riska darījumu vērtības aprēķināšanai. Tomēr TVM kalibrēšana izriet no Bāzeles I regulējumā pieņemtajiem noteikumiem, tās pamatā ir tirgus nosacījumi, kas bija spēkā 1980. gadu beigās, un tā nav pietiekami precīza, lai pienācīgi aptvertu atvasināto darījumu risku. Iestādēm, kam ir ierobežots skaits riska darījumu ar atvasinātajiem instrumentiem un kuras šobrīd izmanto TVM vai SRDVM, gan SA-CCR, gan vienkāršotā SA-CCR ieviešana būtu pārāk sarežģīta. Tādēļ šīm iestādēm būtu jāparedz iespēja alternatīvi izmantot SRDVM, bet tā ir jāpārskata. Iestādēm un konsolidētas grupas iestādēm ar vidēji lielu atvasināto darījumu apjomu pārskatītais SRDVM variants, nesaglabājot šīs novecojušās metodes trūkumus, varētu būt piemērota TVM alternatīva.

(28)  Lai palīdzētu iestādei izvēlēties, kuru no atļautajām pieejām izmantot, ir jāparedz skaidri kritēriji. Šiem kritērijiem vajadzētu būt balstītiem uz iestādes darbībām ar atvasinātajiem instrumentiem, kas norāda uz to, cik sarežģītus riska darījuma vērtības aprēķinus iestādei jāspēj veikt.

(29)  Finanšu krīzes laikā vairāku Savienībā izveidotu iestāžu tirdzniecības portfeļi cieta būtiskus zaudējumus. Dažām no tām nepieciešamais kapitāls šo zaudējumu segšanai izrādījās nepietiekams, tādēļ tām bija jālūdz ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem. Šie novērojumi Bāzeles komitejai ļāva novērst vairākus tirdzniecības portfeļa pozīciju, kas ir pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, prudenciālās pārvaldības trūkumus.

(30)  2009. gadā starptautiskā līmenī tika pabeigts pirmais reformu kopums, ko Savienības tiesībās transponēja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/76/ES[12].

(31)  Tomēr 2009. gada reforma nerisināja strukturālās nepilnības standartos attiecībā uz pašu kapitāla prasībām tirgus riskiem. Nenoteiktība attiecībā uz tirdzniecības portfeļa un bankas portfeļa robežšķirtni radīja iespējas regulējuma arbitrāžai, savukārt, tā kā pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku nebija pietiekami jutīgas pret risku, tas neļāva pilnībā aptvert riskus, ar kuriem saskārās iestādes.

(32)  Tādēļ Bāzeles komiteja sāka tirdzniecības portfeļa fundamentālo pārskatīšanu (FRTB), lai risinātu minētās nepilnības. Šis darbs tika pabeigts 2016. gada janvārī. FRTB standarti uzlabo tirgus riska regulējuma riska jutīgumu, nosakot pašu kapitāla prasību summu, kas ir proporcionālāka tirdzniecības portfeļa pozīciju riskam, kā arī tajos precizēta banku un tirdzniecības portfeļu robežšķirtne.

(33)  Īstenojot FRTB standartus Savienībā, ir jāsaglabā neskarta Savienības finanšu tirgu sekmīgā darbība. Nesenos pētījumos par FRTB standartu ietekmi konstatēts, ka pēc FRTB standartu īstenošanas ir gaidāms straujš kopējo pašu kapitāla prasību pieaugums attiecībā uz tirgus risku. Lai izvairītos no tā, ka Savienības tirdzniecības uzņēmumi strauji zaudē apgrozījumu, būtu jāparedz ieviešanas periods, lai iestādes apzinātu pašu kapitāla prasību attiecībā uz tirgus risku kopējo līmeni, ko radījusi FRTB standartu transponēšana Savienībā. Šim ieviešanas periodam jānodrošina, ka Bāzeles standarti tiek ieviesti pakāpeniski, lai mazinātu iestāžu neskaidrību par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku. Atbilstīgam ieviešanas periodam, no vienas puses, jānodrošina, ka FRTB standartu transponēšana strauji nepalielina kopējās pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, no otras puses, jānodrošina arī, ka ieviešanas periods nesamazina pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, salīdzinot ar pašreizējo stāvokli. Īpaša uzmanība jāpievērš arī Eiropas tirdzniecības īpatnībām un precizējumiem attiecībā uz pašu kapitāla prasībām valsts un segtajām obligācijām, un vienkāršai, pārredzamai un standartizētai vērtspapīrošanai.

(34)  Proporcionāla tirgus riska pārvaldība būtu jāpiemēro arī iestādēm, kas tirdzniecības portfeļa darbības veic ierobežotā mērogā, tā ļaujot lielākam skaitam iestāžu, kuras tirgojas nelielā mērogā, piemērot kredītriska regulējumu bankas portfeļa pozīcijām, kā tas paredzēts pārskatītā izņēmumā attiecībā uz neliela mēroga tirdzniecības portfeļa darījumiem. Turklāt iestādēm ar vidēji lielu tirdzniecības portfeli ir jāļauj izmantot vienkāršotu standartizēto pieeju, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, kas atbilst Regulā (ES) 575/2013 pašlaik paredzētajai pieejai. Šīs atvieglotās prasības būtu jāpiemēro arī tādām iestādēm, kas ietilpst konsolidētā grupā, ja tās individuāli ievēro iepriekš minētās prasības.

(35)  Lielo riska darījumu regulējums ir jānostiprina, lai uzlabotu iestāžu spēju absorbēt zaudējumus un labāk ievērot starptautiskos standartus. Šim mērķim par lielo riska darījumu limita aprēķinu kapitāla bāzi jāizmanto augstākas vērtības kapitāls, bet riska darījumi ar kredīta atvasinātajiem instrumentiem jāaprēķina, izmantojot SA-CCR. Turklāt riska darījumu, kas G-SNB var būt ar citām G-SNB, limits ir jāpazemina, lai mazinātu sistēmiskos riskus, kas ir saistīti ar lielu iestāžu savstarpējām saiknēm, un ietekmi, kāda G-SNB darījumu partnera saistību nepildīšanai varētu būt uz finanšu stabilitāti.

(36)  Lai gan likviditātes seguma koeficients (LCR) nodrošina, ka kredītiestādes un sistēmiskas ieguldījumu brokeru sabiedrības īstermiņā spēs izturēt lielu spriedzi, tas negarantē, ka šo kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību finansējuma struktūra ilgtermiņā būs stabila. Tādēļ kļuva skaidri redzams, ka ES līmenī jāizstrādā detalizēta saistoša stabila finansējuma prasība, kas jāievēro nepārtraukti, lai novērstu pārmērīgu aktīvu un saistību termiņu nesakritību un pārmērīgu paļaušanos uz īstermiņa liela apjoma finansējumu.

(37)  Tādēļ, ievērojot Bāzeles komitejas stabila finansējuma standartus, jāpieņem noteikumi, lai definētu stabila finansējuma prasību kā attiecību starp iestādes pieejamā stabila finansējuma summu un tās prasītā stabila finansējuma summu gada griezumā. Tas ir saistošais neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR). Pieejamā stabila finansējuma summu aprēķina, reizinot iestādes saistības un regulējošām prasībām atbilstīgo kapitālu ar attiecīgiem koeficientiem, kas atspoguļo to uzticamības pakāpi NSFR viena gada griezumā. Prasītā stabila finansējuma summu aprēķina, reizinot iestādes aktīvus un ārpusbilances posteņu riska darījumus ar attiecīgiem koeficientiem, kas atspoguļo to likviditātes īpašības un atlikušo termiņu NSFR viena gada griezumā.

(38)  NSFR būtu jāizsaka procentos un jāparedz, ka tā minimālais līmenis ir 100 %, kas norāda, ka iestādei ir pietiekams stabilais finansējums, lai apmierinātu finansēšanas vajadzības viena gada laikā kā normālos, tā spriedzes apstākļos. Ja NSFR samazinās zem 100 % līmeņa, iestādei jāievēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 414. panta prasības, lai laikus atjaunotu savu NSFR minimālajā noteiktajā līmenī. Uzraudzības pasākumi neatbilstības gadījumā nav automātiski — kompetentajām iestādēm pirms iespējamo uzraudzības pasākumu noteikšanas jāizvērtē iemesli, kādēļ nav nodrošināta atbilstība NSFR prasībai.

(39)  Saskaņā ar ieteikumiem, ko EBI pauda savā 2015. gada 15. decembra ziņojumā, kas sagatavots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 510. panta 1. un 2. punktu, noteikumi par NSFR aprēķināšanu būtu cieši jāsaskaņo ar Bāzeles komitejas standartiem, tostarp šo standartu attīstību jautājumā par atvasināto instrumentu darījumu pārvaldību. Tomēr apstāklis, ka jāņem vērā dažas Eiropas īpatnības, lai nodrošinātu, ka NSFR nekavē Eiropas reālās ekonomikas finansēšanu, attaisno atsevišķus Bāzeles NSFR precizējumus Eiropas NSFR definēšanai. Šie Eiropas konteksta dēļ veicamie precizējumi ir ieteikti EBI sagatavotajā NSFR ziņojumā un ir saistīti galvenokārt ar īpašu pārvaldības kārtību i) pastarpinātiem modeļiem kopumā un segto obligāciju emisijai konkrēti; ii) tirdzniecības finansēšanas darbībām; iii) centralizētajiem regulētajiem uzkrājumiem; iv) hipotekārajiem nodrošinātajiem kredītiem; un v) krājaizdevu sabiedrībām. Šī ierosinātā īpašā pārvaldības kārtība kopumā atspoguļo preferenciālo attieksmi pret šīm darbībām Eiropas LCR, salīdzinot ar Bāzeles LCR. Tā kā NSFR papildina LCR, abām attiecībām jābūt konsekventām no definīciju un kalibrācijas viedokļa. Tas īpaši attiecas uz prasītā stabila finansējuma koeficientiem, ko piemēro LCR augstas kvalitātes likvīdajiem aktīviem NSFR aprēķināšanai, kam būtu jāatspoguļo Eiropas NSFR definīcijas un diskonti neatkarīgi no atbilstības LCR aprēķinam paredzētajām vispārējām un operacionālajām prasībām, kas nav piemērotas NSFR aprēķina viena gada periodam.

(40)  Papildus Eiropas īpatnībām stingrajai atvasināto instrumentu darījumu pārvaldībai, ko paredz Bāzeles NSFR, varētu būt būtiska ietekme uz iestāžu darbībām ar atvasinātajiem instrumentiem un līdz ar to — uz Eiropas finanšu tirgiem un dažu operāciju pieejamību galalietotājiem. Ar Bāzeles NSFR ieviešanu var tikt nepamatoti un nesamērīgi skarti atvasināto instrumentu darījumi un daži savstarpēji saistītie darījumi, tostarp tīrvērtes darbības, iepriekš neveicot plašus kvantitatīvās ietekmes pētījumus un sabiedrisko apspriešanu. Papildu prasība turēt 20 % no bruto no atvasinātajiem instrumentiem izrietošo saistību stabilā finansējuma lielā mērā tiek uztverta kā stingrs pasākums, kas pārmērīgi augstu novērtē papildu finansējuma riskus, kas saistīti ar iespējamu atvasināto instrumentu saistību pieaugumu gada laikā. Tādēļ liekas pamatoti pieņemt alternatīvu, pret risku jutīgāku pasākumu, lai netraucētu Eiropas finanšu tirgu pienācīgu darbību un riska ierobežošanas rīku piedāvāšanu iestādēm un galalietotājiem, tajā skaitā uzņēmumiem nolūkā nodrošināt to finansēšanu, kas ir viens no kapitāla tirgu savienības mērķiem. Atvasināto instrumentu darījumiem, kas nav saistīti ar drošības depozītiem, Bāzeles komiteja nesen pārskatīja 2014. gada nosacījumus par atvasināto instrumentu darījumiem NSFR satvarā, atzīstot, ka esošais standarts bija neatbilstīgs, lai noteiktu pārfinansēšanas prasību, un ka prasītā stabilā finansējuma (RSF) koeficients 20 %bija pārāk konservatīvs. Bāzeles komiteja piekrita, ka ar valsts atļauju jurisdikcijas var pazemināt šī koeficienta vērtību, par zemāko slieksni nosakot 5 %.

(41)  Bāzeles sistēmas asimetriskais režīms starp īstermiņa finansējumu, piemēram, repo darījumiem (netiek atzīts stabils finansējums) un īstermiņa kreditēšanu, piemēram, atpakaļpirkuma līgumiem (nepieciešams zināms stabils finansējums — 10 %, ja nodrošināts ar pirmā līmeņa augstas kvalitātes likvīdajiem aktīviem jeb HQLA, kā tas definēts LCR, 15 % — citiem darījumiem) ar finanšu klientiem, ir paredzēts, lai mazinātu vēlmi veidot plašas īstermiņa finansējuma saites finanšu klientu starpā, kas rada savstarpējus savienojumus un neizpildes gadījumā apgrūtina tādu konkrētās iestādes noregulējumu, kas neradītu risku pārējai finanšu sistēmai. Tomēr asimetrijas kalibrācija ir pārāk konservatīva un var ietekmēt to vērtspapīru likviditāti, kurus parasti izmanto kā nodrošinājumu īstermiņa darījumos, jo īpaši valsts obligācijas, jo iestādes, iespējams, samazinās savu darbību repo tirgos. Tā var arī ietekmēt tirgus uzturēšanas darbības, jo repo tirgi veicina nepieciešamā inventāra pārvaldību, tā nonākot pretrunā ar kapitāla tirgu savienības mērķiem. Turklāt tas apgrūtinātu šo vērtspapīru ātru pārvēršanu naudā par labu cenu, kas varētu apdraudēt LCR efektivitāti, tā kā tā mērķis ir izveidot likvīdu aktīvu rezervi, ko likviditātes spriedzes gadījumā viegli var pārvērst naudā. Galu galā šīs asimetrijas kalibrācija var ietekmēt starpbanku finanšu tirgu likviditāti, jo īpaši likviditātes pārvaldības mērķiem, jo banku savstarpējie īstermiņa aizdevumi kļūs dārgāki. Asimetriskā pārvaldība ir jāsaglabā, taču RSF koeficients ir jāsamazina attiecīgi līdz 5 % un 10 % (nevis 10 % un 15 %).

(42)  Papildus Bāzeles RSF faktora atkārtotai kalibrācijai, ko piemēro īstermiņa reversajiem repo darījumiem ar finanšu klientiem, kas nodrošināti ar valsts obligācijām (5 % RSF faktors 10 % vietā), ir izrādījies, ka nepieciešami atsevišķi citi precizējumi, lai nodrošinātu, ka NSFR ieviešana neapgrūtina valsts obligāciju tirgu likviditāti. Bāzeles RSF koeficients 5 % apmērā, ko piemēro pirmā līmeņa HQLA, ieskaitot valsts obligācijas, netieši norāda, ka iestāžu turējumā būtu jāatrodas viegli pieejamam ilgtermiņā nenodrošinātam finansējumam šādā procentpunktu apmērā neatkarīgi no tā, cik ilgi tās plāno turēt šīs valsts obligācijas. Tas, iespējams, varētu vēl vairāk stimulēt iestādes noguldīt naudu centrālajās bankās, nevis darboties kā primārajiem tirgotājiem un nodrošināt likviditāti valsts obligāciju tirgos. Turklāt tas neatbilst LCR, saskaņā ar kuru tiek atzīta šo aktīvu pilnā likviditāte pat būtiskas likviditātes spriedzes laikā (0 % diskonts). Tādēļ 1. līmeņa HQLA RSF koeficients saskaņā ar ES LCR definīciju, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, jāsamazina no 5 % uz 0 %.

(43)  Turklāt visiem pirmā līmeņa HQLA atbilstoši ES LCR definīcijai, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas saņemti mainīgās drošības rezerves atvasināto instrumentu līgumu ietvaros, būtu jāatsver atvasināto instrumentu aktīvi, kaut gan Bāzeles standarts atvasināto instrumentu aktīvu atsvēršanai atzīst tikai naudas līdzekļus, ņemot vērā sviras regulējuma noteikumus. Paplašinātā aktīvu, kas saņemti kā mainīgā drošības rezerve, atzīšana veicinās valstu obligāciju tirgu likviditāti, novērsīs tādu galalietotāju sodīšanu, kuru turējumā ir daudz valsts obligāciju, bet maz naudas līdzekļu (piemēram, pensiju fondi), kā arī izvairīsies no papildu spriedzes repo tirgos attiecībā uz pieprasījumu pēc naudas līdzekļiem.

(44)  NSFR būtu jāpiemēro iestādēm kā individuāli, tā konsolidēti, ja vien kompetentās iestādes nepieņem lēmumu atbrīvot no NSFR piemērošanas individuālā līmenī. Šādi tiek dublēta LCR piemērošanas joma, kuru papildina NSFR. Ja nav paredzēts nepiemērot NSFR individuālā līmenī, darījumiem divu iestāžu starpā, kuras pieder pie vienas grupas vai vienas institucionālās aizsardzības shēmas, būtībā būtu jāsaņem simetriski pieejamā un prasītā finansējuma koeficienti, lai izvairītos no finansējuma zuduma iekšējā tirgū un nekavētu efektīvu likviditātes pārvaldību Eiropas grupās, kur likviditāte tiek pārvaldīta centralizēti. Šāda preferenciāla simetriska kārtība būtu jāattiecina tikai uz darījumiem grupas iekšienē, ja ir ieviesti visi nepieciešamie aizsardzības pasākumi, tā jābalsta uz papildu kritērijiem pārrobežu darījumiem, un jāīsteno tikai ar iesaistīto kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, jo nevar pieņemt, ka iestādes, kurām radušās grūtības pildīt savas maksājumu saistības, vienmēr saņems finansējuma atbalstu no citiem tās pašas grupas vai tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas uzņēmumiem.

(44a)  Tāpat būtu jārada iespēja, ka mazas un nesarežģītas iestādes varētu piemērot vienkāršotu NSFR versiju. Tā kā vienkāršotai NSFR versijai būtu mazāka sīkas informācijas pakāpe un tāpēc būtu vajadzīgs mazāks skaits datu posteņu, tādējādi, no vienas puses, saskaņā ar proporcionalitātes principu atvieglojot aprēķināšanu mazām un nesarežģītām iestādēm, bet, no otras puses, ar stingrāku kalibrēšanu nodrošinot mazām un nesarežģītām iestādēm pietiekami stabilu finansējumu.

(45)  Trešo valstu meitasuzņēmumu konsolidācijā būtu pienācīgi jāņem vērā šajās valstīs piemērojamās prasības stabilam finansējumam. Tādēļ ar konsolidācijas noteikumiem Savienībā nevajadzētu ieviest labvēlīgāku režīmu attiecībā uz pieejamo un prasīto stabilo finansējumu trešo valstu meitasuzņēmumos salīdzinājumā ar režīmu, kas noteikts attiecīgo trešo valstu tiesību aktos.

(46)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 508. panta 3. punktu Komisija ziņo par atbilstošu režīmu ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālajai uzraudzībai un vajadzības gadījumā iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu. Līdz šī noteikuma piemērošanai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas nav sistēmiskas ieguldījumu brokeru sabiedrības, attiecībā uz neto stabila finansējuma prasību būtu jāturpina piemērot dalībvalstu tiesību aktus. Tomēr ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas nav sistēmiskas ieguldījumu brokeru sabiedrības, ja tās ir daļa no banku grupas, Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktais NSFR jāpiemēro konsolidēti, lai ļautu pienācīgi aprēķināt NSFR konsolidētā līmenī.

(47)  Iestādēm jānosaka pienākums ziņot kompetentajām iestādēm pārskata sniegšanas valūtā saistošu detalizētu NSFR par visiem posteņiem, kā arī atsevišķi par posteņiem, kas izteikti katrā no nozīmīgajām valūtām, lai nodrošinātu iespējamās valūtu nesakritības pienācīgu uzraudzību. Ar NSFR iestādēm nebūtu jānosaka nekādas divkāršās pārskatu sniegšanas prasības vai spēkā esošajiem noteikumiem neatbilstošas pārskatu sniegšanas prasības, un iestādēm jādod pietiekami daudz laika, lai sagatavotos tam, ka spēkā stāsies jaunas pārskatu sniegšanas prasības.

(48)  Tā kā nozīmīgas un salīdzināmas informācijas sniegšana tirgum par iestāžu kopējiem galvenajiem riska rādītājiem ir stabilas banku sistēmas pamatprincips, ir svarīgi, cik vien iespējams, samazināt informācijas asimetriju un veicināt kredītiestāžu riska profilu salīdzināmību gan vienā, gan dažādās jurisdikcijās; Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BBUK) 2015. gada janvārī publicēja pārskatītos trešā pīlāra informācijas atklāšanas standartus, lai uzlabotu iestāžu regulatīvās informācijas atklāšanas tirgum salīdzināmību, kvalitāti un konsekvenci. Tādēļ ir lietderīgi grozīt esošās informācijas atklāšanas prasības, lai īstenotu šos jaunos starptautiskos standartus.

(49)  Respondenti, kas atsaucās Komisijas aicinājumam sniegt pierādījumus par ES tiesisko regulējumu finanšu pakalpojumu jomā, uzskatīja, ka pašreizējās informācijas atklāšanas prasības mazākām iestādēm ir nesamērīgas un apgrūtinošas. Neskarot informācijas atklāšanas ciešāku tuvināšanu starptautiskajiem standartiem, mazākām un nesarežģītām iestādēm būtu jāparedz retāka un mazāk detalizēta informācijas atklāšana nekā lielākajām, tādējādi mazinot administratīvo slogu, kāds tām tiek radīts.

(50)  Finanšu iestādēm būtu jāpiemēro dzimumneitrāla atalgojuma politika saskaņā ar principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 157. pantā. Būtu jāizdara daži precizējumi attiecībā uz atalgojuma informācijas atklāšanu. Šajā regulā noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām saistībā ar atalgojumu vajadzētu būt saderīgām ar atalgojuma noteikumu mērķi, proti, izveidot un uzturēt tādu atalgojuma politiku un praksi, kas atbilst efektīvas riska pārvaldības principiem, tām personāla kategorijām, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību riska profilu. Turklāt iestādēm, kas gūst labumu no izņēmumiem attiecībā uz noteiktiem atalgojuma noteikumiem, būtu jāparedz pienākums atklāt informāciju par šiem izņēmumiem.

(52)  Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir viens no Savienības ekonomikas pīlāriem, jo tiem ir izšķiroša nozīme ekonomiskās izaugsmes veicināšanā un nodarbinātības nodrošināšanā. Tā kā ar MVU saistītais sistēmiskais risks ir zemāks nekā lielākiem uzņēmumiem, kapitāla prasībām riska darījumiem ar MVU jābūt zemākām nekā lieliem uzņēmumiem paredzētajām, lai nodrošinātu optimālu banku finansējumu MVU. Patlaban MVU riska darījumiem par summu līdz EUR 1,5 miljoniem piemēro riska darījuma riska svērtās vērtības samazinājumu par 23,81 %. Slieksnis būtu jāpaaugstina līdz EUR 3,0 miljoniem. Kapitāla prasību pazemināšana jāattiecina arī uz MVU riska darījumiem, kas pārsniedz EUR 3,0 miljonus, un attiecībā uz pārsniegto daļu jānosaka riska darījuma riska svērtās vērtības samazinājums par 15 %.

(53)  Ieguldījumi infrastruktūrā ir svarīgi Eiropas konkurētspējas stiprināšanai un darba vietu radīšanas stimulēšanai. ES ekonomikas atlabšana un turpmākā izaugsme galvenokārt ir atkarīga no kapitāla pieejamības Eiropas nozīmes stratēģiskajiem ieguldījumiem, jo īpaši platjoslas un enerģētikas tīkliem, kā arī satiksmes infrastruktūrai un elektromobilitātes infrastruktūrai, sevišķi rūpnieciskajos centros; izglītībā, pētniecībā un inovācijās; kā arī atjaunojamos energoresursos un energoefektivitātē. Investīciju plāna Eiropai mērķis ir veicināt papildu finansējuma piešķiršanu dzīvotspējīgiem infrastruktūras projektiem, tostarp piesaistot papildu privātus finansējuma avotus. Vairākiem potenciālajiem investoriem lielākās šaubas ir par šķietamo dzīvotspējīgo projektu trūkumu un ierobežoto spēju pienācīgi izvērtēt risku, ņemot vērā to sarežģītību pēc būtības.

(54)  Tādēļ, lai veicinātu privātus un publiskus ieguldījumus infrastruktūras projektos, ir svarīgi izveidot regulatīvo vidi, kas spēj veicināt augstas kvalitātes infrastruktūras projektus un mazināt ieguldītāju riskus. Jo īpaši būtu jāsamazina kapitāla prasības riska darījumiem ar infrastruktūras projektiem, ja tie atbilst konkrētiem kritērijiem, kuri samazina to riska profilu un uzlabo naudas plūsmas paredzamību. Komisijai noteikums būtu jāpārskata ... [trīs gadus pēc šās regulas stāšanās spēkā], lai izvērtētu a) tā ietekmi uz infrastruktūras ieguldījumu apmēru ▌ un b) tā piemērotību no piesardzības viedokļa. Komisijai būtu arī jāapsver, vai darbības joma nebūtu jāpaplašina, iekļaujot korporatīvos ieguldījumus infrastruktūrā.

(55)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/201322 508. panta 3. punktā noteikts Komisijas pienākums ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei par atbilstošu režīmu ieguldījumu brokeru sabiedrību un minētās regulas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta b) un c) punktā minēto sabiedrību prudenciālajai uzraudzībai, vajadzības gadījumā pievienojot leģislatīva akta priekšlikumu. Ar šo leģislatīvā akta priekšlikumu var tikt paredzētas jaunas prasības šiem uzņēmumiem. Lai nodrošinātu proporcionalitāti un izvairītos no nevajadzīgām un atkārtotām regulatīvām izmaiņām, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras nav sistēmiskas, tādēļ būtu jāļauj neatbilst jaunajiem noteikumiem, ar kuriem tiek grozīta Regula (ES) Nr. 575/2013. Tomēr ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas rada tādu pašu sistēmisko risku kā kredītiestādes, būtu jānosaka tādas pašas prasības, kādas attiecinātas uz kredītiestādēm.

(55a)  Kā ieteikusi EBI, EVTI un ECB, to īpašā darījumdarbības modeļa dēļ finanšu tirgu infrastruktūra centrālo darījumu partneru un centrālo vērtspapīru depozitāriju veidā būtu jāatbrīvo no sviras rādītāja, obligātās pašu līdzekļu prasības un neto stabila finansējuma rādītāja. Šādām iestādēm tiek prasīts saņemt bankas licenci tikai tādēļ, ka tām ir piešķirta pieeja nakts centrālās bankas iespējām un dota iespēja īstenot savu lomu kā galvenajam dzinējspēkam, lai sasniegtu svarīgus politiskus un regulatīvus mērķus finanšu nozarē. Šajā ziņā Komisijai būtu jānodrošina atbilstība EBI, EVTI un ECB ieteikumiem, piešķirot atbilstīgus atbrīvojumus.

(56)  Ņemot vērā nostiprinātu grupas uzraudzību, kas izriet no pienācīgo reglamentējošo noteikumu stiprināšanas un banku savienības izveidošanas, ir vēlams, lai iestādes vēl vairāk savā labā izmantotu vienotā tirgus iespējas, tostarp, lai nodrošinātu efektīvu kapitāla un likviditātes resursu pārvaldību visā grupā. Tādēļ pārrobežu grupām jābūt pieejamai iespējai nepiemērot prasības meitasuzņēmumiem vai mātesuzņēmumiem individuālā līmenī, ja ir veikti pietiekami aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka struktūrām, uz kurām attiecina nepiemērošanu, ir pieejams pietiekams kapitāls un likviditāte. Ja ir ievēroti visi aizsardzības pasākumi, kompetentā iestāde izlemj, vai attiecināt šādu nepiemērošanu. Kompetento iestāžu lēmumiem jābūt pienācīgi pamatotiem.

(56a)  Saskaņā ar tirdzniecības portfeļa fundamentālo pārskatīšanu (FRTB), ko Bāzeles komiteja ierosināja, lai ieviestu riska faktora modelējamības novērtējuma sistēmu, pamatojoties uz reālo cenu kritērijiem, bankām vajadzētu būt iespējai novērtēt prasīto riska faktora slieksni, balstoties uz uzticamiem cenu datiem, kas atspoguļo tirgus realitāti. Darījumu dati, kas iegūti tikai no bankas, var nebūt pietiekami uzticama riska novērtējuma veikšanai. Šai regulai būtu jāļauj bankām izmantot datu apkopotājus, kurus var nodrošināt arī trešās puses, kā instrumentu, kas apkopo un iegūst reālās cenas visos tirgos, paplašina skatu uz bankas riska novērtējumu un palielina to datu uzticamību, kas tiek izmantoti riska faktora sliekšņa modelēšanai.

(57)  Lai veicinātu iestāžu atbilstību šīs regulas un Direktīvas 36/2013/ES noteikumiem, kā arī regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, īstenošanas tehniskajiem standartiem, norādījumiem un veidnēm, kas pieņemti šo noteikumu īstenošanai, EBI jāizstrādā IT rīks, kura mērķis būtu palīdzēt iestādēm iepazīties ar attiecīgajiem noteikumiem, standartu un veidnēm atkarībā no to izmēra un uzņēmējdarbības modeļa.

(58)  Lai veicinātu atklātās informācijas salīdzināmību, EBI būtu jāpilnvaro izstrādāt standartizētas informācijas veidnes, kuras aptvertu visas būtiskās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 575/2013 noteiktās informācijas atklāšanas prasības. Attīstot šos standartus, EBI jāņem vērā iestāžu lielums un sarežģītība, kā arī to darbības veida būtība un riska līmenis.

(59)  Lai nodrošinātu atsevišķu Regulas (ES) Nr. 573/2013 tehnisko noteikumu pienācīgu definēšanu un ņemtu vērā iespējamo notikumu attīstību starptautiskā līmenī, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz produktu vai pakalpojumu sarakstu, kuru aktīvi un saistības ir uzskatāmi par savstarpēji saistītiem, kā arī attiecībā uz atvasināto instrumentu, nodrošinātās kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumu, un par sešiem mēnešiem īsāku nenodrošināto darījumu ar finanšu klientiem aprēķina procedūru NSFR aprēķina vajadzībām.

(60)  Komisijai jāpieņem EBI izstrādātais regulatīvo tehnisko standartu projekts attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīciju pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku, atlikušajam riskam pakļautiem instrumentiem, aprēķiniem pieņēmumā par saistību pēkšņas neizpildes risku, atļauju izmantot iekšējos modeļus tirgus riska aprēķināšanai, iekšējo modeļu atpakaļejošās pārbaudes analīzi, peļņas un zaudējumu attiecinājumu, nemodelējamiem riska faktoriem un kredītrisku tirgus riska iekšējā modeļa pieejā, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai un EBI būtu jānodrošina, lai visas attiecīgās iestādes varētu piemērot minētos standartus un prasības tā, lai piemērošana būtu samērīga ar minēto iestāžu darbības veidu, mērogu un sarežģītību.

(61)  Lielo riska darījumu noteikumu piemērošanas vajadzībām Komisijai, pieņemot tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, jāprecizē, kādos gadījumos tiek izpildīti nosacījumi par savstarpēji saistītu klientu grupas pastāvēšanu un kā aprēķināt riska darījumu vērtību, kas izriet no II pielikumā minētajiem līgumiem un kredīta atvasinātajiem instrumentiem, kas nav tieši noslēgti ar klientu, bet ir pamatā klienta emitētam parāda vai pašu kapitāla instrumentam, kā arī jānosaka gadījumi un laika posms, uz kādu kompetentās iestādes var atļaut pārsniegt riska darījumu limitu. Komisijai arī jāizdod regulatīvie tehniskie standarti, lai noteiktu ar lieliem riska darījumiem saistītās ziņošanas formātu un biežumu, kā arī kritērijus nebanku finanšu iestāžu identificēšanai, uz kurām norādīts lielu riska darījumu ziņošanas pienākumā.

(61a)  Valsts obligācijām ir būtiska loma, nodrošinot kvalitatīvus likvīdos aktīvus ieguldītājiem un stabilus finansējuma avotus valdībām. Tomēr dažās dalībvalstīs finanšu iestādes ir pārāk daudz ieguldījušas savas valsts valdības emitētajās obligācijās, tādējādi radot pārmērīgi lielas priekšrocības ieguldījumiem valsts iekšējā tirgū. Tā kā viens no galvenajiem banku savienības mērķiem ir saraut saikni starp bankas un valsts risku un Savienības reglamentējošiem noteikumiem par valsts parāda prudenciālu pārvaldību joprojām būtu jāatbilst starptautiskam standartam, bankām arī turpmāk būtu jāturpina centieni dažādot valsts obligāciju portfeļus.

(62)  Pilnvaras pieņemt tiesību aktus saistībā ar darījuma partnera kredītrisku saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz darījumu būtiskajiem risku izraisītājiem, uzraudzības deltu un preču riska kategoriju palielinājumu.

(63)  Pirms aktu pieņemšanas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu ir īpaši svarīgi, lai Komisija rīkotu pienācīgu apspriešanos šo aktu sagatavošanas gaitā, tostarp ekspertu līmenī, kā arī lai šīs apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(64)  Lai efektīvāk reaģētu uz pakāpenisko notikumu attīstību attiecībā uz informācijas atklāšanas standartiem starptautiskā un Savienības līmenī, Komisijai jābūt pilnvarotai grozīt Regulā (ES) 575/2013 noteiktās informācijas atklāšanas prasības, izmantojot deleģēto aktu.

(65)  EBI jāziņo par to, kur iespējams uzlabot Savienības uzraudzības ziņošanas prasību kopuma proporcionalitāti no darbības jomas, granularitātes vai biežuma viedokļa, un vismaz jāsniedz konkrēti ieteikumi, kā, piemērojot pielāgotas samazinātas prasības, ideālā variantā par 20 % vai vairāk un vismaz par 10 % procentiem varētu samazināt mazo iestāžu atbilstības nodrošināšanas izmaksas.

(65a)  Turklāt EBI divos gados pēc šīs regulas stāšanās spēkā un sadarbībā ar citām kompetentajām iestādēm, jo īpaši ECB, būtu jāsagatavo visaptverošs ziņojums par ziņošanas sistēmas nepieciešamo pārstrādāšanu. Tam vajadzētu būt par pamatu Eiropas Komisijas leģislatīvā akta priekšlikumam. Šis ziņojums būtu jāsagatavo tā, lai visām iestādēm, kuras veic uzņēmējdarbību Savienībā, varētu izveidot integrētu un vienotu sistēmu ziņošanai par statistikas un prudenciālās uzraudzības datiem. Šādā sistēmā attiecībā uz iesniedzamajiem datiem cita starpā būtu jāizmanto konsekventas definīcijas un standarti, kompetento iestāžu starpā jānodrošina uzticama un pastāvīga informācijas apmaiņa, kā arī jāizveido statistikas un uzraudzības datu centrālā iestāde, kas pārvalda, apkopo un izplata datu pieprasījumus un savāktos datus. Datu vākšanas un pieprasījumu centralizēšanas un saskaņošanas mērķis ir novērst, ka iestādes vairākkārt pieprasa līdzīgus vai vienādus datus, un tādējādi ievērojami samazināt administratīvo un finansiālo slogu gan kompetentajām iestādēm, gan iestādēm.

(66)  Lai piemērotu pašu kapitāla prasības riska darījumiem KIU ieguldījumu apliecību vai daļu formā, Komisijai, pieņemot regulatīvos tehniskos standartus, jānorāda iestādēm, kā aprēķināt riska svērto riska darījumu summu atbilstīgi uz pilnvarojumu balstītajai pieejai, ja nav pieejami kādi no ievaddatiem, kas nepieciešami šī aprēķina veikšanai.

(67)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus — proti, stiprināt un precizēt esošos Savienības tiesību aktus, kas nodrošina vienotas prudenciālās prasības kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām visā Savienībā, — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. Šai regulai nebūtu jāprasa iestādēm sniegt informāciju, pamatojoties uz grāmatvedības regulējumiem, kas atšķiras no tiem, kuri tām ir piemērojami saskaņā ar citiem Savienības aktiem un valsts tiesību aktiem.

(67a)  Banku savienības izveides pabeigšana ir nozīmīgs solis virzībā uz labi funkcionējošu pārrobežu tirgu radīšanu un nolūkā nodrošināt, lai banku klienti gūtu labumu no labvēlīgās ietekmes, ko rada saskaņots un integrēts Eiropas banku tirgus, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas bankām. Ir daudz panākts, lai pabeigtu banku savienības izveidi, taču atsevišķi šķēršļi, piemēram, izvēles iespēju un rīcības brīvības telpa, ir palikuši. Sevišķi grūti ir saskaņot noteikumus attiecībā uz lieliem pārrobežu riska darījumiem grupas iekšienē, jo šajā jomā vienotajam uzraudzības mehānismam nav nekādu vienotu pilnvaru. Turklāt banku savienībā pārrobežu darbības pilnībā ir pakļautas Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) izmantotajai metodoloģijai, un līdz ar to banka, kas atrodas eurozonā, ir mazāk ieinteresēta izvērst darbību citā eurozonas valstī nekā savas valsts tirgū. Tāpēc Komisijai, cieši apspriežoties ar ECB, ESRK un EBI, būtu jāpārskata pašreizējais satvars, vienlaikus saglabājot līdzsvarotu un prudenciāli pareizu pieeju izcelsmes un uzņēmējām valstīm un ņemot vērā iespējamos ieguvumus un riskus dalībvalstīm un reģioniem.

(68)  Ņemot vērā grozījumus riska darījumu ar QCCP pārvaldībā, jo īpaši attiecībā uz regulējumu par iestāžu iemaksām QCCP saistību neizpildes fondos, būtu jāgroza arī attiecīgie Regulas (ES) Nr. 648/2012 noteikumi, kas minētajā regulā tika iekļauti ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un kurā noteikta kārtība, kādā aprēķina CCP hipotētisko kapitālu, ko iestādes pēc tam izmanto, lai aprēķinātu savas pašu kapitāla prasības.

(69)  Noteiktu prasību piemērošana pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, ar ko īsteno TLAC standartu, jāsāk no 2019. gada 1. janvāra saskaņā ar vienošanos starptautiskā līmenī.

(70)  Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 575/2013,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza šādi:

(1)  regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pantsPiemērošanas joma

Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par vispārīgām prudenciālajām prasībām, kādām atbilst iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, ko uzrauga saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, un šī atbilstība attiecas uz šādiem aspektiem:

(a)  pašu kapitāla prasībām, kas attiecas uz pilnībā kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem kredītriska, tirgus riska, operacionālā riska un norēķinu riska elementiem;

(b)  prasībām, kas ierobežo lielos riska darījumus;

(c)  likviditātes prasībām saistībā ar pilnībā kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem likviditātes riska elementiem;

(d)  pārskatu sniegšanas prasībām, kas saistītas ar a), b) un c) apakšpunktu un sviras rādītāju;

(e)  informācijas publiskas atklāšanas prasībām.

Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kādām atbilst noregulējuma struktūras, kas ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes (G-SNI) vai daļa no G-SNI, kā arī trešo valstu G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi.

Ar šo regulu kompetentajām iestādēm nenosaka publiskošanas prasības iestāžu prudenciālā regulējuma un uzraudzības jomā, kā noteikts Direktīvā 2013/36/ES.”;

(2)  regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pantsUzraudzības pilnvaras

1.  Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, kompetentajām iestādēm ir piešķirtas Direktīvā 2013/36/ES un šajā regulā noteiktās pilnvaras un tās ievēro šajā direktīvā un regulā noteiktās procedūras.

2.  Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, noregulējuma iestādēm ir piešķirtas Direktīvā 2014/59/ES un šajā regulā noteiktās pilnvaras un tās ievēro šajā direktīvā un šajā regulā noteiktās procedūras.

3.  Lai nodrošinātu atbilstību prasībām par pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām, kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes sadarbojas.

4.  Lai nodrošinātu atbilstību savām attiecīgajām kompetencēm, Vienotā regulējuma valde, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 806/2014 42. pantā, un ECB nodrošina regulāru un uzticamu atbilstīgas informācijas apmaiņu un viena otrai piešķir pieeju savai datubāzei.”;

(3)  regulas 4. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punkta 7. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“(7)  “kolektīvo ieguldījumu uzņēmums” jeb ‘KIU’ ir PVKIU, kā tas definēts 1. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK[13], vai AIF, kā tas definēts 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES[14];”;

(b)  panta 1. punkta 20. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“20) “finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir finanšu iestāde, kuras meitasuzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt iestādes vai finanšu iestādes, un kura nav jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība.

Finanšu iestādes meitasuzņēmumi ir galvenokārt iestādes vai finanšu iestādes, ja vismaz viens no tiem ir iestāde un ja vairāk nekā 50 % no pašu kapitāla, konsolidētajiem aktīviem, ieņēmumiem, darbiniekiem vai cita indikatora, ko finanšu iestādes kompetentā iestāde uzskata par būtisku, ir saistīti ar meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes vai finanšu iestādes.”;

(c)  panta 1. punkta 26. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“26) “finanšu iestāde” ir uzņēmums, kas nav iestāde un kas nav tikai rūpniecības līdzdalības sabiedrība, kuras galvenā darbība ir līdzdalības iegāde vai viena vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 2. līdz 12. punktā un 15. punktā uzskaitītajām darbībām; tostarp finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, maksājumu iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/64/EK[15] par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū nozīmē un aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, bet neietverot apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības un jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, kā tās definētas Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta attiecīgi f) un g) apakšpunktā;”;

(ca)  panta 1. punkta 27. apakšpunkta e) punktu aizstāj ar šādu:

“(e) trešās valsts (ārpus ES) apdrošināšanas sabiedrība;

(cb)  panta 1. punkta 27. apakšpunkta g) punktu aizstāj ar šādu:

“(g) trešās valsts (ārpus ES) apdrošināšanas sabiedrība;”

(cc)  panta 1. punkta 27. apakšpunktā pēc l) punkta iekļauj šādu daļu:

  “Šīs regulas nolūkos d), f) un h) apakšpunktā minētie uzņēmumi nav uzskatāmi par finanšu sektora sabiedrību, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

  a) šādu sabiedrību akcijas nav iekļautas nevienā ES regulētajā tirgū;

  b) šādas sabiedrības nedarbojas saskaņā ar zema finanšu riska apdrošināšanas uzņēmējdarbības modeli;

  c) iestādei pieder vairāk nekā 15 % balsstiesību vai kapitāla šajā sabiedrībā.

  Neskarot iepriekš minēto, dalībvalstu kompetentās iestādes patur pilnvaras uzskatīt šādas sabiedrības par finanšu sektora sabiedrībām, ja tās nav apmierinātas ar iestādes riska kontroles līmeni un finanšu analīzes kārtību, ko iestāde īpaši noteikusi, lai uzraudzītu ieguldījumu uzņēmumā vai pārvaldītājsabiedrībā.

(d)  panta 1. punkta 39) apakšpunktā iekļauj šādu daļu:

“Divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, kas atbilst a) un b) apakšpunktu nosacījumiem, jo tās tīrvērtes vajadzībām veic tiešus riska darījumus ar vienu un to pašu CCP, neuzskata par saistītu klientu grupu.”;

(da)  iekļauj šādu 39a) apakšpunktu:

  ““saistītā puse” ir fiziska persona vai šīs personas tuvs ģimenes loceklis, vai juridiska persona, kas saistīta ar iestādes vadības struktūru;”

(e)  panta 1. punkta 71) apakšpunkta b) punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“b) 97. panta vajadzībām tas nozīmē šādu lielumu summu:”;

(f)  regulas 1. punkta 72) apakšpunkta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a) tā ir regulēts tirgus vai trešās valsts tirgus, ko uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta a) apakšpunktā noteikto kārtību;”;

(g)  panta 1. punkta 86. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“86) “tirdzniecības portfelis” ir visas finanšu instrumentu un preču pozīcijas, ko iestāde tur tirdzniecības nolūkā vai lai ierobežotu tirdzniecības nolūkā turētu pozīciju vai 104. panta 2. punktā minēto pozīciju risku, izņemot 104. panta 3. punktā minētās pozīcijas;”.

(h)  panta 1. punkta 91. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“91) “tirdzniecības riska darījumi” ir tīrvērtes dalībnieka vai CCP klienta pašreizējie riska darījumi, tostarp mainīgā drošības rezerve, kas pienākas tīrvērtes dalībniekam, bet vēl nav saņemta, un visi potenciālie nākotnes riska darījumi, kas izriet no līgumiem un darījumiem, kas uzskaitīti 301. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, kā arī sākotnējā drošības rezerve;”.

(i)  panta 1. punkta 96. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“96) “iekšējā riska ierobežošanas pozīcija” ir pozīcija, kas faktiski izlīdzina komponentu riska elementus starp tirdzniecības portfeļa pozīciju un vienu vai vairākām netirdzniecības portfeļa pozīcijām vai divām tirdzniecības nodaļām;”.

(ia)  panta 1. panta 127. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“(a)  uz iestādēm attiecas tā pati institucionālā aizsardzības shēma, kas minēta 113. panta 7. punktā vai ir pastāvīgi saistīta tīklā ar centrālo struktūru;

(j)  šā panta 1. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

(129) “noregulējuma iestāde” ir noregulējuma iestāde, kā tas definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 18. apakšpunktā;

(130) “noregulējuma struktūra” ir noregulējuma struktūra, kā tas definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 83.a apakšpunktā;

(131) “noregulējuma grupa” ir noregulējuma grupa, kā tas definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 83.b apakšpunktā;

(132) “globāla sistēmiski nozīmīga iestāde” (G-SNI) ir G-SNI, kas ir identificēta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 1. un 2. punktu;

(133) “trešās valsts globāla sistēmiski nozīmīga iestāde” (trešās valsts G-SNI) ir globāla sistēmiski nozīmīga banku grupa vai banka (G-SNB), kas nav G-SNI un kas ir iekļauta Finanšu stabilitātes padomes publicētā G-SNB sarakstā, ko regulāri atjaunina;

(134) “svarīgs meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums, kas atsevišķi vai konsolidēti izpilda kādu no šādiem nosacījumiem:

(a)  meitasuzņēmumam ir vairāk nekā 5 % tā sākotnējā mātesuzņēmuma konsolidēto riska svērto aktīvu;

(b)  meitasuzņēmums rada vairāk nekā 5 % no tā sākotnējā mātesuzņēmuma kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;

(c)  kopējais meitasuzņēmuma sviras riska darījumu vērtības mērs ir vairāk nekā 5 % no tā sākotnējā mātesuzņēmuma konsolidētā sviras riska darījumu mēra;

(135) “G-SNI vienība” ir vienība, kam piemīt juridiskas personas statuss un kas ir G-SNI vai daļa no G-SNI, vai daļa no trešās valsts G-SNI;

(136) “iekšējās rekapitalizācijas instruments” ir iekšējās rekapitalizācijas instruments, kā tas definēts 2. panta 1. punkta 57. apakšpunktā Direktīvā 2014/59/EU;

(137) “grupa” ir uzņēmumu grupa, kurā vismaz viens no uzņēmumiem ir iestāde un ko veido vai nu mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi, vai tādi uzņēmumi, kurus saista savstarpējas attiecības, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES 22. pantā[16];

(138) “vērtspapīru finansēšanas darījums” jeb “VFD” ir repo darījums, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījums vai maržinālo aizdevumu darījums;

(139) “sistēmiska ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir identificēta kā G-SNI vai C-SNI saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 1., 2. vai 3. punktu”;

(140) “sākotnējā drošības rezerve” jeb “SDR” ir jebkāds nodrošinājums, izņemot mainīgo drošības rezervi, kas saņemts no sabiedrības vai kas tai iesniegts, lai segtu esošo un potenciālo nākotnes riska darījumu vai darījumu portfeļa laika posmā, kas nepieciešams, lai likvidētu šos darījumus vai atkārtoti ierobežotu tirgus risku pēc tam, kad iestājas darījuma vai darījumu portfeļa darījumu partnera saistību nepildīšana;

(141) “tirgus risks” ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no tirgus cenu svārstībām;

(142) “ārvalstu valūtas risks” ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no ārvalstu valūtas kursu svārstībām;

(143) “preču risks” ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no preču cenu svārstībām;

(144) “tirdzniecības nodaļa” ir iestādes izveidota precīzi identificēta dīleru grupa kopīgai tirdzniecības portfeļa pozīciju kopuma pārvaldīšanai saskaņā ar precīzi definētu un konsekventu darījumdarbības stratēģiju, kas darbojas vienas un tās pašas riska pārvaldības struktūras ietvaros.”;

(144a) “maza un nesarežģīta iestāde” ir iestāde, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem, ar noteikumu, ka tā nav “liela iestāde”, kura definēta 144.b punktā:

(a)  tās kopējā aktīvu vērtība individuāli vai attiecīgā gadījumā pamatojoties uz konsolidēto finanšu stāvokli saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES vidēji ir vienāda vai mazāka par EUR 5 miljardu slieksni četru gadu periodā, kas ir tieši pirms kārtējā ikgadējā informācijas atklāšanas perioda;

(b)  uz iestādi neattiecas saistības vai attiecas vienkāršotas saistības attiecībā uz atlabšanas un noregulējamības plānošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 4. pantu;

(c)  tirdzniecības portfeļa darījumi 94. panta izpratnē tiek klasificēti kā mazi;

(d)  atvasināto instrumentu pozīciju kopējā vērtība ir mazāka vai vienāda ar 2 % no bilances un ārpusbilances aktīvu kopējās vērtības, turklāt, aprēķinot atvasināto instrumentu pozīcijas, ņem vērā tikai to atvasināto instrumentu pozīcijas, kuras tiek turētas tirdzniecības nolūkā;

(e)  iestāde pašu kapitāla prasību aprēķināšanai neizmanto iekšējos modeļus;

(f)  iestāde nav iebildusi, ka kompetentā iestāde to klasificējusi kā mazu un nesarežģītu iestādi;

(g)  kompetentā iestāde nav pieņēmusi lēmumu, ka, novērtējot attiecīgās iestādes lielumu, saistību ar citām iestādēm, sarežģītību vai riska profilu, iestādi nevar uzskatīt par mazu un nesarežģītu iestādi;

atkāpjoties no a) apakšpunkta un ar nosacījumu, ka kompetentā uzraudzības iestāde to uzskata par nepieciešamu, kompetentā uzraudzības iestāde pēc savas iniciatīvas par pazemināt sliekšņa vērtību no EUR 5 miljardiem līdz EUR 1,5 miljardam vai līdz 1 % no tās dalībvalsts iekšzemes kopprodukta, kurā iestāde ir dibināta, ja summa, kas atbilst 1 % no attiecīgās dalībvalsts iekšzemes kopprodukta, ir mazāka nekā EUR 1,5 miljardi;

Atkāpjoties no e) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut ierobežoti izmantot iekšējos modeļus pašu kapitāla prasību aprēķināšanai meitasuzņēmumiem, izmantojot iekšējos modeļus, kas izstrādāti grupas līmenī, ar nosacījumu, ka grupai piemēro 433.a pantā vai 433.c pantā izklāstītās informācijas atklāšanas prasības konsolidētā līmenī.

(144b) “liela iestāde” ir iestāde, kas atbilst jebkuram no šiem nosacījumiem:

(a)  iestāde ir identificēta kā globāla sistēmiski nozīmīga iestāde (“G-SNI”) saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 1. un 2. punktu;

(b)  iestāde ir identificēta kā cita sistēmiski nozīmīga iestāde (“C-SNI”) saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 1. un 3. punktu;

(c)  dalībvalstī, kur iestāde ir izveidota, tā ir viena no trim lielākajām iestādēm pēc aktīvu kopējās vērtības;

(d)  iestādes aktīvu kopējā vērtība, pamatojoties uz tās konsolidācijas stāvokli, ir vienāda ar EUR 30 miljardiem vai lielāka;

(e)  tās aktīvu kopējās vērtības attiecība pret bruto IKP dalībvalstī, kur iestāde ir izveidota, četros gados, kas ir tieši pirms kārtējā gada informācijas atklāšanas perioda, kopumā ir 20 % vai lielāka;

(144c) “liels meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums, kas atbilst lielas iestādes klasifikācijai;

(144d) “biržā nekotēta iestāde” ir iestāde, kas nav emitējusi vērtspapīrus, kurus atļauts tirgot jebkuras dalībvalsts regulētā tirgū Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunkta nozīmē;

(144e) “centrālais darījumu depozitārijs” jeb “CDD” ir CDD, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 909/2014 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktā un atļauts saskaņā ar 16. pantu;

(144f) “CDD banka” ir kredītiestāde, kas ir norīkota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 54. panta 2. punktu, lai sniegtu bankas veida papildu pakalpojumus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 909/2014 pielikuma C sadaļā;

(144g) “finanšu tirgu infrastruktūras kredītiestāde” vai “FMI kredītiestāde” ir CCP, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu, vai CDD, kam piešķirta atļauja darboties arī kā kredītiestādei vai CDD bankai;

(144h) “pārdošana lielos apjomos” ir pārdošana, ko iestādes veic daudzgadu programmas kontekstā, kuras mērķis ir būtiski samazināt tādu riska darījumu apjomu bilancē, kuros netiek pildītas saistības, un par ko iestādes iepriekš ir paziņojušas kompetentajai iestādei. Programmas īstenošanas periodā tā aptver vismaz 15 % no visiem novērotajiem saistību neizpildes gadījumiem 181. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.”;

(k)  pievieno šādu 4. punktu:

“4. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros nosaka, kādos gadījumos tiek izpildītas 39. apakšpunkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktos noteiktās prasības.

EBI šādu regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz [viens gads pēc regulas stāšanās spēkā].

Komisija tiek pilnvarota pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.”;

(4)  regulas 6. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“Iestādes Otrajā līdz Piektajā, Septītajā un Astotajā daļā noteiktās saistības izpilda individuāli.”;

(b)  iekļauj šādu 1.a punktu:

"1.a   Atkāpjoties no 1. punkta, vienīgi iestādes, kas ir identificētas kā noregulējuma vienības, kuras ir arī G-SNI vai ietilpst G-SNI un kurām nav meitasuzņēmumu, individuāli ievēro 92.a panta prasību.

Vienīgi trešās valsts G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi, kas nav ES mātes iestādes meitasuzņēmumi, noregulējuma sabiedrības un kam nav meitasuzņēmumu, individuāli ievēro 92.b panta prasību.”;

(ba)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas ir saņēmušas atļauju sniegt ieguldījumu pakalpojumus un darbības, kuras uzskaitītas Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 3.un 6. punktā, Sestajā daļā noteiktās saistības izpilda individuāli. FMI kredītiestādēm, kas neveic nozīmīgu termiņu pārveidošanu, netiek prasīts ievērot saistības, kas atsevišķi noteiktas 413. panta 1. punktā. Gaidot Komisijas saskaņā ar 508. panta 3. punktu izstrādāto pārskatu, kompetentās iestādes, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību būtību, apjomu un sarežģītību, var tās atbrīvot no Sestajā daļā noteikto saistību izpildes.”;

(bb)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Iestādes Septītajā daļā noteiktos pienākumus izpilda individuāli, tas neattiecas uz 95. panta 1. punktā un 96. panta 1. punktā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un iestādēm, kurām kompetentās iestādes ir piemērojušas izņēmumu, kas precizēts 7. panta 1. vai 3. punktā. FMI kredītiestādēm netiek prasīts ievērot saistības, kas atsevišķi noteiktas Septītajā daļā.”

(5)  regulas 7. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Kompetentās iestādes var izvēlēties nepiemērot 6. panta 1. punktu jebkuram iestādes meitasuzņēmumam, ja gan meitasuzņēmuma, gan mātesuzņēmuma galvenais birojs atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī un meitasuzņēmums ir iekļauts mātesuzņēmuma — iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības — konsolidētajā uzraudzībā, un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu:

(a)  nepastāv un nav gaidāmi nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai mātesuzņēmums varētu meitasuzņēmumam veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību atmaksāšanu;

(b)  vai nu mātesuzņēmums izpilda kompetentās iestādes prasības attiecībā uz meitasuzņēmuma piesardzīgu pārvaldību un ar kompetentās iestādes piekrišanu ir paziņojis, ka garantē meitasuzņēmuma saistības, vai arī meitasuzņēmuma riski ir nebūtiski;

(c)  mātesuzņēmuma riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz meitasuzņēmumu;

(d)  mātesuzņēmumam ir vairāk nekā 50 % balsstiesību, kas saistītas ar meitasuzņēmuma akcijām, un/vai mātesuzņēmumam ir tiesības norīkot vai atcelt lielāko daļu meitasuzņēmuma vadības struktūras locekļu.

2. Pēc apspriešanās ar konsolidētās uzraudzības iestādi kompetentā iestāde var izvēlēties nepiemērot 6. panta 1. punktu meitasuzņēmumam, kura galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, kurā neatrodas tā mātesuzņēmuma — iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības — galvenais birojs, un kurš ir iekļauts minētā mātesuzņēmuma konsolidētajā uzraudzībā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

(a)  1. punkta a) līdz c) apakšpunktu nosacījumi;

(aa)  pašu kapitāla prasības summa, kuru nepiemēro, nepārsniedz 25 % no minimālā pašu kapitāla prasības;

(ab)  mātesuzņēmumam ir 100 % balsstiesību, kas saistītas ar meitasuzņēmuma akcijām, un/vai mātesuzņēmumam ir tiesības norīkot vai atcelt lielāko daļu meitasuzņēmuma vadības struktūras locekļu;

(b)  iestāde savam meitasuzņēmumam sniedz garantiju, kas vienmēr atbilst šādiem nosacījumiem:

(i)  garantija ir sniegta vismaz par summu, kas atbilst nepiemērotās meitasuzņēmuma pašu kapitāla prasības summai;

(ii)  garantija iestājas, ja meitasuzņēmums nevar segt savus parādus vai citas saistības, tām iestājoties, vai attiecībā uz meitasuzņēmumu ir konstatēti Direktīvas 2014/59/ES 59. panta 3. punktā paredzētie apstākļi, atkarībā no tā, kas iestājas agrāk;

(iii)  garantija ir pilnībā nodrošināta vismaz 50 % apmērā no tās summas ar finanšu nodrošinājuma līgumu, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/47/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā[17];

(iv)  garantijai un finanšu nodrošinājuma līgumam piemēro tās dalībvalsts tiesību aktus, kurā atrodas meitasuzņēmuma galvenais birojs, ja meitasuzņēmuma kompetentā iestāde nav noteikusi citādi;

(v)  garantijas nodrošinājums ir atbilstīgs nodrošinājums 197. panta izpratnē un pēc atbilstoši konservatīva diskonta ir pietiekams, lai pilnībā segtu iii) apakšpunktā minēto summu;

(vi)  nodrošinājums, ar kuru nodrošināta garantija, nav apgrūtināts un netiek izmantots kā citas garantijas nodrošinājums;

(vii)  nav juridisku, regulatīvu vai darbības šķēršļu nodrošinājuma pārskaitīšanai no mātesuzņēmuma uz attiecīgo meitasuzņēmumu.

2.a  Šā panta 2. punktu nepiemēro meitasuzņēmumam, kas pārsniedz Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 4. punktā noteikto būtiskuma slieksni.

2.b  EBI, izmantojot sadarbību ar visām kompetentajām iestādēm:

(a)  izskata iespēju paaugstināt 2. punkta b) apakšpunktā minēto slieksni un

(b)  izskata ietekmi, ko rada individuāli atbrīvojumi no prudenciālo prasību piemērošanas saskaņā ar 2. punktu.

Novērtējumā cita starpā ietver šādu informāciju:

(a)  līgumisko un juridisko nosacījumu iespējamās korekcijas, kas varētu uzlabot spēkā esošo regulējumu;

(b)  iespējamie pašreizējie vai turpmākie juridiskie, regulatīvie vai praktiskie šķēršļi garantijas aktivizēšanai un nodrošinājuma pārskaitīšanai no iestādes, kas sniedz garantiju iestādei vai grupai, uz kuru attiecas atbrīvojums un kurai par labu ir sniegta garantija un tiek piemēroti aizsardzības pasākumi;

(c)  tādu lielu riska darījumu pārvaldība, kuri piešķirti kā garantija grupas iekšējo riska darījumu veidā un kuri nav jau atbrīvoti no spēkā esošo uzraudzības noteikumu ievērošanas saskaņā ar 400. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai 493. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Līdz ... [1 gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā] EBI ziņo Komisijai par saviem konstatējumiem. [Piezīme — tas ir jāaplūko saistībā ar jauno grozījumu, kas paredz 7. panta 2. punktu piemērot tikai trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Pamatojoties uz šā ziņojuma rezultātiem, EBI var vai nu izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, vai ierosināt, lai Komisija iesniedz vienu vai vairākus tiesību aktu priekšlikumus. Regulatīvo tehnisko standartu projekti precizē 7. panta 2. punktā minētās prasības, jo īpaši nosacījumus un garantijas, pamatojoties uz ko kompetentā iestāde var piešķirt atbrīvojumu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu, lai papildinātu š regulu. Alternatīvā kārtā Komisija līdz ... [trīs gadi pēc ziņojuma stāšanās spēkā] var vai nu grozīt regulatīvos tehniskos standartus, vai vajadzības gadījumā iesniegt vienu vai vairākus tiesību aktu priekšlikumus par EBI ieteikumu īstenošanu.”;

(6)  regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pantsAtbrīvojums no likviditātes prasību individuālas piemērošanas

1.  Kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji nepiemērot Sesto daļu iestādei un visiem vai dažiem tās meitasuzņēmumiem, kuru galvenais birojs atrodas tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas iestādes galvenais birojs, un uzraudzīt tās kā vienu likviditātes apakšgrupu, ja tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a)  mātes iestāde konsolidēti vai meitasuzņēmums subkonsolidēti ievēro Sesto daļu;

(b)  mātes iestāde konsolidēti vai meitas iestāde subkonsolidēti vienmēr uzrauga visu likviditātes apakšgrupas iestāžu likviditātes pozīcijas, uz kurām šajā punktā noteiktajā kārtībā attiecina minēto nepiemērošanu, un nodrošina visu minēto iestāžu pietiekamu likviditātes līmeni;

(c)  likviditātes apakšgrupas iestādes ir noslēgušas līgumus, kas, ievērojot kompetento iestāžu prasības, paredz līdzekļu brīvu pārvietošanu starp tām, lai ļautu iestādēm pildīt to faktiskās individuālās un kopējās saistības;

(d)  nepastāv un nav gaidāmi nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas kavētu c) apakšpunktā minēto līgumu izpildi.

2.  Kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji nepiemērot Sesto daļu iestādei un visiem vai dažiem tās meitasuzņēmumiem, kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, kurā neatrodas iestādes galvenais birojs, un uzraudzīt tās kā vienu likviditātes apakšgrupu tikai pēc 21. pantā noteiktās procedūras ievērošanas un tikai attiecībā uz iestādēm, kuru kompetentās iestādes ir vienisprātis par šādiem elementiem:

(a)  to veikts novērtējums par atbilstību 1. punktā minētajiem nosacījumiem;

(b)  to veikts novērtējums par organizācijas atbilstību un likviditātes riska pārvaldību visā vienas likviditātes apakšgrupā saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 86. pantā izklāstītajiem kritērijiem;

(c)  vienas likviditātes apakšgrupā turēt nepieciešamo likvīdo aktīvu summu, atrašanās vietas un īpašumtiesību sadalījums;

(d)  tās likvīdo aktīvu minimālās summas noteikšana, kas jātur tām iestādēm, kurām nepiemēros Sesto daļu;

(e)  nepieciešamība noteikt stingrākus parametrus, nekā paredzēts Sestajā daļā;

(f)  neierobežota apmaiņa ar pilnīgu informāciju starp kompetentajām iestādēm;

(g)  pilnīga izpratne par šāda atbrīvojuma sekām.

3.  Iestāde, kas ir kompetenta individuāli uzraudzīt iestādi un visus vai daļu tās meitasuzņēmumu, kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī nekā iestādes galvenais birojs, var pilnībā vai daļēji nepiemērot Sesto daļu iestādei un visiem vai dažiem tās meitasuzņēmumiem un uzraudzīt tās kā vienu likviditātes apakšgrupu, ja tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a)  1. punktā un 2. punkta b) apakšpunktā minētie nosacījumi;

(b)  mātes iestāde konsolidēti vai meitas iestāde subkonsolidēti sniedz iestādei vai iestāžu grupai, kuras galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, tādu garantiju, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

(i)  garantija tiek sniegta par summu, kas ir vismaz ekvivalenta garantijas aizvietotajai neto likviditātes izejošās naudas plūsmas summai, kuru aprēķina saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61[18] individuāli iestādei vai subkonsolidēti — iestāžu grupai, uz kuru attiecas atbrīvojums un kura gūst labumu no garantijas, neņemot vērā nekādu preferenciālu režīmu;

(ii)  garantija iestājas, ja iestāde vai iestāžu grupa, uz kuru attiecas atbrīvojums un kura gūst labumu no garantijas, nevar segt savus parādus vai citas saistības, iestājoties to izpildei, vai attiecībā uz iestādi vai iestāžu grupu ir konstatēti Direktīvas 2014/59/ES 59. panta 3. punktā paredzētie apstākļi, atkarībā no tā, kas iestājas agrāk;

(iii)  garantija ir pilnībā nodrošināta ar finanšu nodrošinājuma līgumu, kā tas definēts Direktīvas 2002/47/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

(iv)  garantijai un finanšu nodrošinājuma līgumam piemēro tās dalībvalsts tiesību aktus, kurā atrodas galvenais birojs iestādei vai iestāžu grupai, uz kuru attiecas atbrīvojums un kurai par labu ir sniegta garantija, ja šo iestāžu kompetentā iestāde nav noteikusi citādi;

(v)  nodrošinājums, ar kuru nodrošināta garantija, ir atbilstīgs kā augstas kvalitātes likvīdais aktīvs, kā tas definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. līdz 13. un 15. pantā, un pēc minētās regulas II sadaļas 2. nodaļā minētā diskonta piemērošanas sedz vismaz 50 % no likviditātes izejošo naudas plūsmu summas, ko aprēķina saskaņā ar minēto regulu individuāli iestādei vai subkonsolidēti — iestāžu grupai, uz kuru attiecas atbrīvojums un kurai par labu ir sniegta garantija, neņemot vērā nekādu preferenciālu režīmu;

(vi)  nodrošinājums, ar kuru nodrošināta garantija, nav apgrūtināts un netiek izmantots kā cita darījuma nodrošinājums;

(vii)  nepastāv un nav gaidāmi nekādi juridiski, regulatīvi vai praktiski šķēršļi nodrošinājuma pārskaitīšanai no iestādes, kas sniedz garantiju, uz iestādi vai iestāžu grupu, uz kuru attiecas atbrīvojums un kurai par labu ir sniegta garantija.

4.  Kompetentās iestādes var arī piemērot 1., 2. un 3. punktu vienam vai vairākiem finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumiem un kā vienu likviditātes apakšgrupu uzraudzīt finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību un meitasuzņēmumus, uz kuriem attiecas atbrīvojums, vai tikai meitasuzņēmumus, uz kuriem attiecas atbrīvojums. 1., 2. un 3. punkta norādes uz mātes iestādi ietver finanšu pārvaldītājsabiedrību un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību.

5.  Kompetentās iestādes 1., 2. un 3. punktu var piemērot arī iestādēm, kas ir dalībnieces vienā un tajā pašā institucionālajā aizsardzības shēmā, kura minēta 113. panta 7. punktā, ar noteikumu, ka šīs iestādes atbilst visiem tajā paredzētajiem nosacījumiem, un citām iestādēm, kuru starpā valda 113. panta 6. punktā minētās attiecības, ar noteikumu, ka šīs iestādes atbilst visiem minētā punkta nosacījumiem. Tādā gadījumā kompetentās iestādes nosaka vienu no iestādēm, kurai netiek piemērota Sestā daļa, pamatojoties uz vienas likviditātes apakšgrupas visu iestāžu konsolidēto finanšu stāvokli.

6.  Ja saskaņā ar 1. līdz 5. punktu ir paredzēts atbrīvojums, kompetentās iestādes vienas likviditātes apakšgrupas līmenī var arī piemērot Direktīvas 2013/36/ES 86. pantu vai tā daļas un atteikties no Direktīvas 2013/36/ES 86. panta vai tā daļu individuālas piemērošanas.

Ja saskaņā ar 1. līdz 5. punktu ir paredzēts atbrīvojums, attiecībā uz nepiemērotajiem Sestās daļas noteikumiem kompetentās iestādes šīs regulas 415. pantā noteiktās ziņošanas prasības piemēro vienotās likviditātes apakšgrupas līmenī un nepiemēro 415. pantu individuāli.

7.  Ja saskaņā ar 1. līdz 5. punktu atbrīvojums netiek piešķirts iestādēm, kam iepriekš bijis paredzēts atbrīvojums individuālā līmenī, kompetentās iestādes ņem vērā laiku, kas šīm iestādēm nepieciešams, lai sagatavotos Sestās daļas pilnīgai vai daļējai piemērošanai, un nosaka attiecīgu pārejas laiku pirms noteikumu piemērošanas attiecībā uz šīm iestādēm.”;

(6a)  iekļauj šādu 8.a pantu:

“8.a pants

1. Līdz katra gada 31. martam kompetentās iestādes informē EBI par tiem gadījumiem, kad tās ir iestādēm piešķīrušas individuālus atbrīvojumus no prudenciālo prasību piemērošanas saskaņā ar 7. pantu un individuālus atbrīvojumus no likviditātes prasību piemērošanas saskaņā ar 8. pantu, un sniedz šādu informāciju:

(a) nosaukums un/vai juridiskās personas identifikators meitasuzņēmumam un mātesuzņēmumam, kam piemēro atbrīvojumu;

(b) meitasuzņēmuma un mātesuzņēmuma atrašanās vietas dalībvalsts;

(c) atbrīvojuma juridiskais pamats un diena, kad piešķirts atbrīvojums;

(d) piešķirtā prudenciālā atbrīvojuma detalizēts izklāsts, kā arī piešķiršanas pamatojums.

2. EBI pārrauga šo atbrīvojumu izmantošanu un piešķiršanu Savienībā un katru gadu līdz 1. septembrim iesniedz Komisijai ziņojumu par to. EBI izstrādā standarta formātu atbrīvojumu un detalizētās informācijas paziņošanai.

3. Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā kompetentās iestādes piešķir atbrīvojumus no prudenciālajām un likviditātes prasībām, jo īpaši pārrobežu situācijās.”;

(7)  regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pantsVispārēja pieeja

1.  Lai konsolidēti piemērotu šīs regulas prasības, termini “iestādes”, “dalībvalsts mātes iestādes”, “ES mātes iestāde” un “mātesuzņēmums” attiecas arī uz finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.a pantu.

2.  Tādā apjomā un veidā, kā noteikts18. pantā, dalībvalsts mātes iestādes ievēro Otrās līdz Ceturtās daļas un Septītās daļas prasības, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli. Mātesuzņēmumi un to meitasuzņēmumi, kuriem piemēro šo regulu, izveido atbilstošu organizatorisko struktūru un ievieš pienācīgus iekšējās kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka konsolidācijai nepieciešamie dati tiek atbilstīgi apstrādāti un pārsūtīti. Jo īpaši tie nodrošina, lai pienācīgas konsolidācijas nodrošināšanas pasākumus, procedūras un mehānismus īstenotu meitasuzņēmumi, kuriem šo regulu nepiemēro.

3.  Atkāpjoties no 2. punkta, tikai mātes iestādes, kas identificētas kā noregulējuma iestādes, kuras ir G-SNI vai daļa no G-SNI, vai daļa no trešās valsts G-SNI, ievēro 92.a pantu konsolidēti tādā apjomā un veidā, kā noteikts 18. pantā.

ES mātesuzņēmumi, kas ir trešās valsts G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi un nav noregulējuma sabiedrības, ievēro 92.b pantu konsolidēti tādā apjomā un veidā, kā noteikts 18. pantā.

4.  ES mātes iestādes ievēro Sesto daļu, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli, ja grupā ir viena vai vairākas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam ir tiesības sniegt Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 3. un 6. punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus un veikt darbības. Gaidot šīs regulas 508. panta 2. punktā minēto Komisijas pārskatu, un ja grupa ietver tikai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kompetentās iestādes, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību būtību, apjomu un sarežģītību, var ES mātes iestādes atbrīvot no konsolidētas atbilstības Sestajā daļā izklāstītajām saistībām.

Ja saskaņā ar 8. panta 1. līdz 5. punktu ir paredzēts piemērot atbrīvojumu, iestādes un — attiecīgā gadījumā — finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kas ietilpst likviditātes apakšgrupā, ievēro Sesto daļu konsolidēti vai kā apakšgrupa — subkonsolidēti.”;

5.  Ja piemēro 10. pantu, minētajā pantā norādītā centrālā iestāde ievēro Otrās līdz Astotās daļas prasības, pamatojoties uz centrālās iestādes kopējo konsolidēto finanšu stāvokli, ko veido centrālā iestāde kopā ar tās radniecīgajām iestādēm.

6.  Papildus 1. līdz 4. punktā noteiktajām prasībām un neskarot citus šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES noteikumus, kad to pamato uzraudzības mērķi iestādes riska iezīmju vai kapitāla struktūras dēļ, vai ja dalībvalstis pieņem valsts tiesību aktus, kuros prasīta darbību strukturāla nošķiršana banku grupā, kompetentās iestādes var prasīt, lai iestāde subkonsolidēti ievēro prasības, kas noteiktas šīs regulas Otrajā līdz Ceturtajā daļā un Sestajā līdz Astotajā daļā un Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļā.

Pirmajā daļā noteiktās pieejas piemērošana neskar efektīvu konsolidēto uzraudzību un nerada nedz nesamērīgu negatīvu ietekmi uz citu dalībvalstu vai Savienību kopumā visu finanšu sistēmu vai tās daļām, nedz veido vai rada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

6.a  Kompetentās iestādes var nepiemērot šā panta 1. un 3. punktu mātes iestādei, kas ir iestāde, kura pieder korporatīvo kredītiestāžu grupai, kas ir pastāvīgi saistīta ar centrālo struktūru, kura atbilst 113. panta 6. punkta prasībām, ja ir izpildīti visi 7. panta 3. punkta vai 8. panta 1. punkta nosacījumi.”;

(8)  regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pantsKonsolidētie aprēķini attiecībā uz G-SNI ar vairākām noregulējuma struktūrām

Ja vairāk nekā viena G-SNI vienība, kas ir daļa no vienas un tās pašas G-SNI, ir noregulējuma struktūra, šīs G-SNI ES mātes iestāde aprēķina 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību summu. Šo aprēķinu veic, balstoties uz ES mātes iestādes konsolidēto finanšu stāvokli, it kā tā būtu vienīgā G-SNI noregulējuma struktūra.

Ja pirmajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķinātā summa ir zemāka nekā 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā visu attiecīgajai G-SNI piederīgo noregulējuma struktūru pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summa, noregulējuma iestādes rīkojas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 3. punktu un 45.h panta 2. punktu.

Ja pirmajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķinātā summa ir augstāka nekā 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā visu attiecīgajai G-SNI piederīgo noregulējuma struktūru pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summa, noregulējuma iestādes var rīkoties saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 3. punktu un 45.h panta 2. punktu.”;

(9)  regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pantsKonsolidētās informācijas atklāšanas prasību piemērošana

1.  ES mātes iestādes ievēro Astoto daļu, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli.

Lieli ES mātes iestāžu meitasuzņēmumi atklāj 437., 438., 440., 442., 450., 451., 451.a, 451.d un 453. pantu individuāli vai — ja tā noteikts saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES — subkonsolidēti.

2.  Iestādes, kuras identificētas kā noregulējuma struktūras un kuras ir G-SNI vai ietilpst G-SNI, ievēro Astoto daļu, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli.

3.  Šā panta 1. punkta pirmo apakšpunktu nepiemēro ES mātes iestādēm, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām, ES mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai noregulējuma struktūrām, ja tās ir iekļautas līdzvērtīgā konsolidētā informācijas atklāšanā, ko sniedz trešajā valstī izveidots mātesuzņēmums.

1. apakšpunkta otro punktu piemēro trešā valstī izveidotiem mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem, ja šie meitasuzņēmumi uzskatāmi par lieliem meitasuzņēmumiem.

4.  Ja piemēro 10. pantu, šajā pantā minētā centrālā iestāde ievēro Astoto daļu, pamatojoties uz centrālās iestādes konsolidēto finanšu stāvokli. Centrālajai iestādei piemēro 18. panta 1. punktu, savukārt radniecīgās iestādes uzskata par centrālās iestādes meitasuzņēmumiem.”;

(9a)  regulas 14. pantu aizstāj ar šādu:

“14. pants

Regulas (ES) 2017/2402 5. panta prasību konsolidēta piemērošana

1.  Mātesuzņēmumi un to meitasuzņēmumi, uz kuriem attiecas šī regula, Regulas (ES) 2017/2402 5. pantā noteiktās saistības izpilda konsolidēti vai subkonsolidēti, lai nodrošinātu, ka to pasākumi, procedūras un mehānismi, kas ir prasīti minētajos noteikumos, ir konsekventi un pienācīgi integrēti un ka ir iespējams sniegt jebkurus datus un informāciju, kas nepieciešami uzraudzības mērķiem. Konkrētāk, tiem ir jānodrošina, lai meitasuzņēmumi, uz kuriem šī regula neattiecas, īsteno pasākumus, procedūras un mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem noteikumiem.

2.  Iestādes piemēro papildu riska pakāpi saskaņā ar 207.a pantu, kad tās konsolidēti vai subkonsolidēti piemēro 92. pantu, ja trešā valstī uzņēmējdarbību veicošas sabiedrības līmenī, kura ir ietverta konsolidēšanā saskaņā ar 18. pantu, ir pārkāptas Regulas (ES) Nr. 2017/2402 5. panta prasības un ja pārkāpums ir būtisks saistībā ar grupas vispārējo riska profilu.”;

(10)  regulas 18. pantu aizstāj ar šādu:

18. pantsPrudenciālās konsolidācijas metodes

1.  Iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kam ir jāpilda 1. iedaļas prasības, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli, pilnībā konsolidē visas iestādes un finanšu iestādes, kuras ir to meitasuzņēmumi. Šā panta 3. līdz 7. punktu nepiemēro, ja, pamatojoties uz iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli vai 8. un 10. pantā noteiktās likviditātes apakšgrupas subkonsolidēto finanšu stāvokli, ir piemērojama Sestā daļa.

Iestādes, kam ir jāpilda 92.a vai 92.b panta prasības, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli, pilnībā konsolidē visas iestādes un finanšu iestādes, kuras ir to meitasuzņēmumi attiecīgajās noregulējuma grupās.

2.  Ja konsolidētā uzraudzība ir paredzēta, ievērojot Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu, palīgpakalpojumu uzņēmumus konsolidācijā iekļauj šajā pantā minētajos gadījumos un saskaņā ar tajā minētajām metodēm.

3.  Ja uzņēmumus saista attiecības Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7. punkta nozīmē, kompetentās iestādes nosaka to, kā veicama konsolidācija.

4.  Konsolidētās uzraudzības iestāde prasa, lai proporcionāli saskaņā ar to turēto kapitāla daļu tiktu konsolidēta dalība iestādēs vai finanšu iestādēs, ko pārvalda kāda konsolidācijā iekļauts uzņēmums kopā ar vienu vai vairākiem uzņēmumiem, kas nav iekļauti konsolidācijā, ja minēto uzņēmumu atbildība ir ierobežota un attiecas tikai uz to turēto kapitālu.

5.  Tādas dalības vai kapitāla saikņu gadījumos, kas nav minētas 1. un 4. punktā, kompetentās iestādes nosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija. Konkrētāk, tās var pieļaut vai pieprasīt pašu kapitāla metodes izmantojumu. Tomēr šī metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.

6.  Kompetentās iestādes nosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija šādos gadījumos:

  ja pēc kompetento iestāžu atzinuma iestādei ir būtiska ietekme vienā vai vairākās iestādēs vai finanšu iestādēs, bet tai nav līdzdalības vai citu kapitāla saikņu šajās iestādēs; un

  ja divām vai vairāk iestādēm vai finanšu iestādēm ir viena vadība, kas nav vadība, kura izveidota saskaņā ar dibināšanas dokumentiem vai statūtiem.

Konkrētāk, kompetentās iestādes var atļaut vai prasīt pielietot Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7. līdz 9. punktā paredzēto metodi. Tomēr šī metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.

7.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai paredzētu nosacījumus, saskaņā ar kādiem veic konsolidāciju šā panta 2.–6. punktā minētajos gadījumos.

EBI līdz 2016. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.”;

(11)  Regulas 22. pantu aizstāj ar šādu:

“22. pantsSubkonsolidācija trešās valstīs esošu struktūru gadījumā

1.  Meitas iestādes piemēro 89. līdz 91. pantā un Trešajā un Ceturtajā daļā noteiktās prasības, pamatojoties uz to subkonsolidēto finanšu stāvokli, ja šīm iestādēm trešā valstī ir meitasuzņēmumi, kas ir iestādes vai finanšu iestādes, vai ja tām ir dalība šādos uzņēmumos.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, meitas iestādes var nepiemērot 89. līdz 91. pantā un Trešajā un Ceturtajā daļā noteiktās prasības, pamatojoties uz to subkonsolidēto finanšu stāvokli, ja to trešajā valstī esoša meitasuzņēmuma kopējie aktīvi ir mazāk nekā 10 % no kopējiem meitasuzņēmuma iestādes aktīviem un ārpusbilances posteņiem.”;

(12)  otrās daļas virsrakstu aizstāj ar šādu tekstu:

“PAŠU KAPITĀLS UN ATBILSTĪGĀS SAISTĪBAS”.

(12a)  26. pantā iekļauj šādu punktu:

“(3a) Ja jaunie emitējamie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti ir identiski tādā ziņā, ka tie neatšķiras attiecībā uz 28. pantā vai, ja tas ir atbilstīgi, uz 29. pantā noteiktajiem kritērijiem, instrumentiem, kurus jau ir apstiprinājusi kompetentā iestāde, iestāde, atkāpjoties no 3. punkta, par nodomu emitēt jaunus pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus var tikai informēt kompetento iestādi.

Turklāt iestāde sniedz kompetentajai iestādei visu informāciju, kas kompetentajai iestādei vajadzīga, lai novērtētu, vai kompetentā iestāde ir apstiprinājusi attiecīgos instrumentus.”

(12b)  28. panta 3. punktā pievieno šādu daļu:

“Nosacījums, kas minēts 1. punkta h) apakšpunkta v) punktā, tiek uzskatīts par izpildītu, neraugoties uz to, vai iestādei tiek piemērots pienākums veikt maksājumus dažiem vai visiem instrumentu turētājiem, ja iestādei ir iespēja novērst nesamērīgu slogu pašu kapitālam, stiprinot pirmā līmeņa pamata kapitālu, jo īpaši piešķirot peļņu līdzekļiem vispārīgam banku riskam vai nesadalītajai peļņai, pirms veikt kādus maksājumus instrumentu turētājiem.”

(13)  regulas 33. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) iestādes no atvasinātajiem instrumentiem izrietošo saistību patiesās vērtības guvumi un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska izmaiņām.”;

(14)  36. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“(b)  nemateriālie aktīvi, izņemot programmatūru;

šā panta nolūkos EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu terminu “programmatūra”. Šī definīcija nodrošina prudenciāli pamatotu tādu apstākļu noteikšanu, kuros programmatūras neatskaitīšana no 1. līmeņa pamata kapitāla posteņiem būtu pamatota no prudenciālā viedokļa, un pienācīgi ņem vērā turpmāk minēto:

i.  banku nozares attīstību vēl digitālākā vidē un iespējas un apdraudējumus, ar ko bankas saskaras digitalizācijas laikmetā;

ii.  starptautiskās atšķirības attiecībā uz regulatīvo režīmu ieguldījumiem programmatūrā, ja programmatūra netiek atskaitīta no kapitāla (piemēram, tiek uzskatīta par materiālu aktīvu), kā arī atšķirīgus prudenciālos noteikumus attiecībā uz bankām un apdrošināšanas sabiedrībām;

iii.  Savienības finanšu sektora daudzveidību, tostarp neregulētus uzņēmumus, piemēram, finanšu tehnoloģijas jomā;

EBI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”

(b)  šīs daļas j) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“j) no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem saskaņā ar 56. pantu atskaitāmo posteņu vērtību, kas pārsniedz iestādes pirmā līmeņa papildu vienības;”.

(15)  37. pantu groza šādi:

(a)  b) punktu aizstāj ar šādu:

“(b) atskaitāmā summa ietver nemateriālo vērtību, kas ir iekļauta iestādes būtisko ieguldījumu novērtējumā. Iestādes neiekļauj atpakaļ nemateriālo vērtību pirmā līmeņa pamata kapitālā.”

(b)  pievieno šādu c) punktu:

“c) atskaitāmo summu samazina par summu, kas atbilst meitasuzņēmuma nemateriālo aktīvu pārvērtēšanas grāmatvedības vajadzībām, kas balstīta uz to meitasuzņēmumu konsolidāciju, kuri attiecināmi uz citām personām, kas nav uzņēmumi, kuri iekļauti konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.”;

(16)  regulas 39. panta 2. punkta pirmās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, ir tikai tie atliktā nodokļa aktīvi, kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības un kas izveidoti pirms [datums, kad Kolēģija pieņēmusi grozījumu regulu], ja ir izpildīti šādi nosacījumi:”;

(17)  regulas 45. panta a) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“i) īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds, vai vēlāks ar garās pozīcijas termiņu vai garās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz 365 dienas;”;

(18)  regulas 49. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Lai individuāli, subkonsolidēti un konsolidēti aprēķinātu pašu kapitālu, ja kompetentās iestādes prasa vai ļauj piemērot Direktīvas 2002/87/EK I pielikuma 1., 2. vai 3. metodi, iestādes neatskaita līdzdalību pašu kapitāla instrumentos finanšu sektora sabiedrībā, kurā mātes iestādei, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai iestādei ir būtisks ieguldījums, ar priekšnoteikumu, ka ir izpildīti šā punkta a) līdz d) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi:

(a) finanšu sektora sabiedrība ir apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība;

(b) šādai apdrošināšanas sabiedrībai, pārapdrošināšanas sabiedrībai vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai:

(i)  saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK piemēro to pašu papildu uzraudzību kā mātes iestādei, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai iestādei, kurai ir līdzdalība, vai

(ii)  iestāde to ir konsolidējusi, izmantojot neto kapitālu un kompetentās iestādes ir apmierinātas ar iestādes riska kontroles līmeni un finanšu analīzes kārtību, ko iestāde īpaši noteikusi, lai uzraudzītu ieguldījumu uzņēmumā vai pārvaldītājsabiedrībā;

(c) kompetentās iestādes nepārtraukti pārliecinās, ka pastāv pietiekams integrētās pārvaldības, riska pārvaldības un iekšējās kontroles līmenis attiecībā uz sabiedrībām, kas tiktu iekļautas konsolidācijas piemērošanās jomā saskaņā ar 1., 2. vai 3. metodi;

(d) līdzdalība sabiedrībā pieder vienai no šādām turpmāk minētajām sabiedrībām:

(i) mātes kredītiestāde,

(ii) mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība,

(iii) mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība,

(iv) iestāde,

(v) meitasuzņēmums kādai no i) līdz iv) punktā minētajām struktūrām, kura saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu ir iekļauta konsolidācijas piemērošanas jomā.

Izvēlēto metodi laika gaitā izmanto konsekventi.

1a. Pēc 2022. gada 31. decembra un atkāpjoties no 1. punkta, lai individuāli, subkonsolidēti un konsolidēti aprēķinātu pašu kapitālu, ja kompetentās iestādes prasa vai ļauj piemērot Direktīvas 2002/87/EK I pielikuma 1., 2. vai 3. metodi, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm neatskaitīt līdzdalību pašu kapitāla instrumentos finanšu sektora sabiedrībā, kurā mātes iestādei, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai iestādei ir būtisks ieguldījums, ar priekšnoteikumu, ka ir izpildīti šā punkta a) līdz e) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi:

(a) finanšu sektora sabiedrība ir apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība;

(b) šādai apdrošināšanas sabiedrībai, pārapdrošināšanas sabiedrībai vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK piemēro to pašu papildu uzraudzību kā mātes iestādei, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai iestādei, kurai ir līdzdalība;

(c) iestāde ir saņēmusi kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju;

(d) pirms tiek piešķirta c) apakšpunktā minētā atļauja un nepārtraukti pēc tam kompetentās iestādes pārliecinās, ka pastāv pietiekams integrētās pārvaldības, riska pārvaldības un iekšējās kontroles līmenis attiecībā uz sabiedrībām, kas tiktu iekļautas konsolidācijas piemērošanās jomā saskaņā ar 1., 2. vai 3. metodi;

(e) līdzdalība sabiedrībā pieder vienai no šādām turpmāk minētajām sabiedrībām:

(i) mātes kredītiestāde,

(ii) mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība,

(iii) mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība,

(iv) iestāde,

(v) meitasuzņēmums kādai no i) līdz iv) punktā minētajām struktūrām, kura saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu ir iekļauta konsolidācijas piemērošanas jomā.

Izvēlēto metodi laika gaitā izmanto konsekventi.”

(b)  2. punkta beigās pievieno šādu apakšpunktu:

“Šo punktu nepiemēro, aprēķinot pašu kapitālu 92.a un 92.b panta vajadzībām.”;

(19)  regulas 52. panta 1. punktu groza šādi:

(a)  tā a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) instrumentus tieši emitē iestāde un tie ir pilnībā apmaksāti”;

(aa)  l) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

“i) tos izmaksā tikai no posteņiem, kam paredzēta peļņas sadale, vai rezervēm, kas ir izveidotas saskaņā ar valsts tiesību aktiem;”

(b)  tā p) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“p) ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai ja tas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc noregulējuma iestādes lēmuma izmantot Direktīvas 2014/59/ES 59. pantā paredzētās pilnvaras instrumentu pamatsummu galīgi noraksta vai instrumentus pārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;

ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un nav izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc attiecīgās trešās valsts iestādes lēmuma instrumentu pamatsummu galīgi noraksta vai instrumentus pārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;”;

(c)  ▌pievieno šādu q) un r) apakšpunktu:

“q) ja emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai veic uzņēmējdarbību trešā valstī un saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu ir norīkots par noregulējuma grupas daļu, kuras noregulējuma struktūra veic uzņēmējdarbību Savienībā, instrumentus var emitēt saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem vai citādi tiem pakļaut vienīgi tad, ja saskaņā ar šiem tiesību aktiem Direktīvas 2014/59/ES 59. pantā noteiktās samazināšanas un konvertēšanas tiesības ir tiesiskas un izpildāmas, pamatojoties uz tiesību aktu noteikumiem vai tiesiski izpildāmiem līguma noteikumiem, kas atzīst noregulējumu vai citas samazināšanas vai konvertēšanas darbības;

(r) instrumentiem nepiemēro savstarpējās dzēšanas līgumus vai ieskaita tiesības, kas apgrūtinātu to iespējas absorbēt zaudējumus.”;

(19a)  regulas 54. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

  “da) ja pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus ir emitējis meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, tad a) apakšpunktā minētais izraisītājs 5,125 % vai lielākā apmērā tiek aprēķināts saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem vai līguma noteikumiem, kas reglamentē instrumentus, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde, konsultējusies ar EBI, ir pārliecinājusies, ka minētie noteikumi ir vismaz līdzvērtīgi šajā pantā izklāstītajām prasībām.”

(20)  regulas 56. panta e) punktu aizstāj ar šādu:

“e) no otrā līmeņa kapitāla posteņiem saskaņā ar 66. pantu atskaitāmo posteņu summu, kura pārsniedz iestādes otrā līmeņa kapitāla posteņus;”;

(21)  regulas 59. panta a) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“i) īsās pozīcijas termiņš ir vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai garās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz 365 dienas;”;

(22)  regulas 62. panta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a) kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, ja ir izpildīti 63. panta nosacījumi, tiktāl, cik paredzēts 64. pantā;”;

(23)  regulas 63. pantu groza šādi:

(a)  panta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) iestāde instrumentus ir tieši emitējusi vai subordinētus aizdevumus — attiecīgā gadījumā — tieši piešķīrusi, un tie ir pilnībā apmaksāti;”

(b)  panta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) prasījums attiecībā uz instrumentu pamatsummu saskaņā ar instrumentu reglamentējošiem noteikumiem vai prasījums attiecībā uz subordinēta aizdevuma pamatsummu saskaņā ar subordinētu aizdevumu reglamentējošiem noteikumiem — attiecīgā gadījumā — ir pilnīgi subordinēts visiem prasījumiem no atbilstīgu saistību instrumentiem;”.

(c)  panta n) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“n) ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai ja tas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc noregulējuma iestādes lēmuma izmantot Direktīvas 2014/59/ES 59. pantā paredzētās pilnvaras instrumentu pamatsummu galīgi noraksta vai instrumentus pārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;

ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un nav izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc attiecīgās trešās valsts iestādes lēmuma instrumentu pamatsummu galīgi noraksta vai instrumentus pārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;

(d)  pievieno šādu o) un p) punktu:

“o) ja emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai veic uzņēmējdarbību trešā valstī un saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu ir norīkots par noregulējuma grupas daļu, kuras noregulējuma struktūra veic uzņēmējdarbību Savienībā, instrumentus var emitēt saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem vai citādi tiem pakļaut vienīgi tad, ja saskaņā ar šiem tiesību aktiem Direktīvas 2014/59/ES 59. pantā noteiktās samazināšanas un konvertēšanas tiesības ir tiesiskas un izpildāmas, pamatojoties uz tiesību aktu noteikumiem vai tiesiski izpildāmiem līguma noteikumiem, kas atzīst noregulējumu vai citas samazināšanas vai konvertēšanas darbības;

(p) instrumentiem nepiemēro savstarpējās dzēšanas līgumus vai ieskaita tiesības, kas apgrūtinātu to iespējas absorbēt zaudējumus.”;

(24)  regulas 64. pantu aizstāj ar šādu:

“64. pantsOtrā līmeņa kapitāla instrumentu amortizācija

1.  Otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir vairāk nekā pieci gadi, to pilnas summas apmērā uzskata par otrā līmeņa kapitāla posteņiem.

2.  To, kādā mērā otrā līmeņa kapitāla instrumentus var uzskatīt par otrā līmeņa kapitāla posteņiem instrumentu termiņa pēdējo piecu gadu laikā, aprēķina, reizinot rezultātu, kas iegūts a) apakšpunktā paredzētajā aprēķinā, ar b) apakšpunktā minēto summu:

(a)  instrumentu vai subordinēto aizdevumu neto aktīvu vērtība līgumā noteiktā termiņa pēdējo piecu gadu perioda pirmajā dienā, dalīta ar šā perioda kalendāro dienu skaitu;

(b)  instrumentu vai subordinēto aizdevumu līgumā noteiktā termiņa atlikušo kalendāro dienu skaits.”;

(25)  regulas 66. pantu papildina ar šādu e) punktu:

“e) no atbilstīgo saistību posteņiem saskaņā ar 72.e pantu atskaitāmo posteņu summu, kura pārsniedz iestādes atbilstīgās saistības.”;

(26)  regulas 69. panta a) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“i) īsās pozīcijas termiņš ir vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai garās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz 365 dienas;”;

(27)  aiz 72. panta pievieno šādu 5.a nodaļu:

“5.a NODAĻAAtbilstīgās saistības

1. iedaļaAtbilstīgo saistību posteņi un instrumenti

72.a pantsAtbilstīgo saistību posteņi

1.  Atbilstīgo saistību posteņus veido šādi instrumenti, ja tie neietilpst kādā no 2. punktā minētajām izslēgto saistību kategorijām:

(a)  atbilstīgo saistību instrumenti, ja ir izpildītas 72.b panta prasības, ciktāl tie nav uzskatāmi par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņiem;

(b)  otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kuru atlikušais termiņš ir vismaz viens gads, ciktāl tos saskaņā ar 64. pantu neuzskata par otrā līmeņa kapitāla posteņiem.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, no atbilstīgo saistību posteņiem ir izslēgtas šādas saistības:

(a)  segtie noguldījumi;

(b)  beztermiņa noguldījumi un īstermiņa noguldījumi, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par vienu gadu;

(c)  fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgo noguldījumu daļa, kura pārsniedz seguma līmeni, kas minēts Direktīvas 2014/49/ES 6. pantā;

(d)  noguldījumi, kuri būtu atbilstīgi noguldījumi no fiziskām personām un mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, ja tie nav veikti, izmantojot Savienībā uzņēmējdarbību veicošu iestāžu filiāles, kas atrodas ārpus Savienības;

(e)  nodrošinātās saistības, tostarp segtās obligācijas un saistības tādu finanšu instrumentu veidā, ko izmanto riska ierobežošanas nolūkā, kas veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir nodrošināti līdzīgi kā segtās obligācijas, ja visi nodrošinātie aktīvi, kas saistīti ar segto obligāciju portfeli, paliek neskarti un nošķirti un ja tiem ir pietiekams finansējums, izņemot nodrošinātu saistību daļu vai saistības, kas nodrošinātas ar garantiju, kuras vērtība pārsniedz ar to nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas vai nodrošinājuma vērtību;

(f)  jebkuras saistības, ko rada turējumā esoši klienta aktīvi vai nauda, tostarp klienta aktīvi vai nauda, kas ir tās turējumā kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vārdā, ar nosacījumu, ka šāds klients ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām;

(g)  jebkuras saistības, kas rodas no fiduciārām attiecībām starp noregulējuma vienību vai jebkuru tās meitasuzņēmumu (kā fiduciāru) un citu personu (kā labuma guvēju), ar nosacījumu, ka šāds labuma guvējs ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām vai civiltiesībām;

(h)  saistības pret iestādēm, izņemot saistības pret struktūrām, kas ir tajā pašā grupā, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām;

(i)  tādas saistības pret sistēmām, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK, vai šādu sistēmu operatoriem, vai to dalībniekiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām un kuras rodas no dalības šādā sistēmā;

(j)  saistības pret kādu no turpmāk minētajiem:

(i)  darbinieku saistībā ar uzkrāto algu, pensijas pabalstu vai citu fiksētu atalgojumu, izņemot atalgojuma mainīgo daļu, ko neregulē darba koplīgums, kā arī izņemot atalgojuma mainīgo daļu personām, kuras uzņemas būtisku risku saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 2. punktā minēto;

(ii)  komerckreditoru vai tirdzniecības kreditoru, ja saistības rodas no iestādes vai mātesuzņēmuma ikdienas darba nodrošināšanai kritiski vajadzīgo preču vai pakalpojumu, tostarp IT pakalpojumu, sabiedrisko pakalpojumu un telpu īres, apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumu sniegšanas iestādei vai mātesuzņēmumam; kreditors pats nav iestāde;

(iii)  nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestādēm ar nosacījumu, ka minētajām saistībām ir prioritāte saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;

(iv)  noguldījumu garantiju sistēmām, ja saistības rodas no maksājamajām iemaksām saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES.

(k)  saistības, kas rodas no atvasinātajiem instrumentiem;

(l)  saistības, kas rodas no parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātiem finanšu instrumentiem.

(la)  saistības, kurām ir prioritāte galvenajiem nenodrošinātiem kreditoriem saskaņā ar atbilstīgajiem valsts tiesību aktiem maksātnespējas jomā;

Šā punkta l) apakšpunkta nolūkā iegultie atvasinātie finanšu instrumenti neietver instrumentus, kuru nosacījumos ir ietverta iespēja emitentam vai turētājam šos instrumentus atmaksāt pirms termiņa.

Šā punkta l) apakšpunkta nolūkā parāda instrumentus ar mainīgu procentu likmi, kas atvasināta no atsauces likmes, piemēram, Euribor vai Libor, neuzskata par parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātiem instrumentiem tikai šīs īpašības dēļ.

72.b pantsAtbilstīgu saistību instrumenti

1.  Saistības uzskata par atbilstīgu saistību instrumentiem, ja tās atbilst šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem, un tikai tādā mērā, kā paredzēts šajā pantā.

2.  Saistības uzskata par atbilstīgu saistību instrumentiem, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

(a)  iestāde saistības ir tieši emitējusi vai — attiecīgā gadījumā — tieši piešķīrusi, un tās ir pilnībā apmaksātas;

(b)  saistības nav iegādājusies kāda no turpmāk minētajām sabiedrībām:

(i)  tās pašas noregulējuma grupas iestāde vai struktūra;

(ii)  uzņēmums, kurā iestādei ir tieša vai netieša dalība, kas ir īpašumtiesību, tieši vai kontroles veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no minētā uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;

(iii)   privātie klienti, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 11) apakšpunktā, ja vien nav izpildīti abi šādi nosacījumi:

a) tie iegulda kopsummu, kas nepārsniedz 10 % no to finanšu instrumentu portfeļa, un

b) ieguldītā summa ir vismaz EUR 10 000.

(c)  saistību pirkšanu tieši vai netieši nefinansē noregulējuma struktūra;

(d)  prasījums par saistību pamatsummu saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē instrumentus, ir pilnībā pakārtots prasījumiem, kas rodas no 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām. Šo subordinācijas prasību uzskata par izpildītu jebkurā no šādiem gadījumiem:

(i)  līguma noteikumi, kas reglamentē saistības, nosaka, ka Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47. apakšpunktā definētās parastās maksātnespējas procedūras gadījumā prasījumiem par instrumentu pamatsummu ir zemāka vērtība nekā prasījumiem no jebkuras no 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām;

(ii)  tiesību akti, kas reglamentē saistības, nosaka, ka Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47. apakšpunktā definētās parastās maksātnespējas procedūras gadījumā prasījumiem par instrumentu pamatsummu ir zemāka vērtība nekā prasījumiem no jebkuras no 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām;

(iii) instrumentus emitē noregulējuma struktūra, kuras bilancē nav 72.a panta 2. punktā minēto izslēgto saistību, kas būtu līdzvērtīgas vai ar zemāku prioritāti nekā atbilstīgo saistību instrumenti;

(f)  saistības nav ne nodrošinātas, ne tām piemērota garantija vai cita kārtība, kas paredz augstāku prioritāti prasījumam, kas ir kādam no turpmāk minētajiem:

(i)  iestāde vai tās meitasuzņēmumi;

(ii)  iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi;

(iii)  jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) un ii) punktā minētajām struktūrām;

(g)  saistībām nepiemēro savstarpējās dzēšanas līgumus vai ieskaita tiesības, kas apgrūtinātu to iespējas absorbēt zaudējumus;

(h)  saistības reglamentējošie noteikumi neparedz nekādu stimulu iestādei pirms to termiņa atsaukt, dzēst, atpirkt vai — attiecīgā gadījumā — pirms termiņa atmaksāt saistību pamatsummu, izņemot situāciju, kas minēta 72.c panta 2.a punktā;

(i)  saskaņā ar 72.c panta 2. punktu instrumentu turētāji nevar atmaksāt saistības pirms to termiņa;

(j)  ja saistības ietver vienu vai vairākas atsaukšanas iespējas vai — attiecīgā gadījumā — pirmstermiņa atmaksas iespējas, šīs iespējas var izmantot vienīgi pēc emitenta ieskatiem;

(k)  saskaņā ar 72.c panta 2. un 2.a punktu saistības var atsaukt, dzēst, vai atpirkt vai atmaksāt pirms termiņa tikai tad, ja ir izpildīti 77. un 78. panta nosacījumi;

(m)  saistības reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt nākotnes grafikā noteikto procentu vai pamatsummas maksājumu, izņemot noregulējuma struktūras maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

(n)  par saistībām maksājamie procentu maksājumi vai — attiecīgā gadījumā — dividenžu maksājumi netiks grozīti, pamatojoties uz noregulējuma struktūras vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli;

(o)  piemērojamie tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē saistības, paredz, ka, ja noregulējuma struktūra īsteno Direktīvas 2014/59/ES 48. pantā paredzētās norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras, saistību pamatsummu galīgi noraksta vai saistības pārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos.

Panta d) apakšpunkta nolūkā, ja dažas no izslēgtajām saistībām, kas minētas 72.a panta 2. punktā, ir pakārtotas parastiem nenodrošinātiem prasījumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem maksātnespējas jomā cita starpā tādēļ, ka tās tur kreditors, kuram ir īpašas attiecības ar debitoru, jo tas ir vai ir bijis akcionārs, iesaistīts kontroles vai grupas attiecībās, ir pārvaldības struktūras loceklis vai ir saistīts ar kādu no iepriekš minētajām personām, pakārtotību nenovērtē, izmantojot atsauci uz prasījumiem, kas izriet no šādām izslēgtām saistībām.

3.  Papildus 2. punktā minētajām saistībām noregulējuma iestāde par atbilstīgo saistību instrumentiem var atļaut uzskatīt arī saistības par kopējo summu, kas nepārsniedz 3,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu, ja:

(a)  ir izpildīti visi 2. punktā minētie nosacījumi, izņemot d) apakšpunktā minēto nosacījumu;

(b)  saistībām ir līdzvērtīga prioritāte ar zemākās pakāpes izslēgtajām saistībām, kas minētas 72.a panta 2. punktā, izņemot izslēgtās saistības, kas pakārtotas parastiem nenodrošinātiem prasījumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem maksātnespējas jomā, kā minēts 2. punkta pēdējā daļā; un

(c)  ▌noregulējuma iestāde nodrošina, ka spēja izslēgt vai daļēji izslēgt saistības no iekšējās rekapitalizācijas neradītu būtisku risku attiecībā uz sekmīgu juridisku strīdu vai derīgiem kompensācijas prasījumiem.

Noregulējuma iestāde atļaujiestādei pirmajā punktā minētās saistības neiekļaut atbilstīgo saistību posteņos.

4.  Ja noregulējuma iestāde atļauj iestādei pieņemt lēmumu ņemt vērā saistības, kā minēts 3. punkta otrajā daļā, saistības kvalificē kā atbilstīgo saistību instrumentus papildus 2. punktā minētajām saistībām, ja:

(a)  iestādes lēmums atbilstīgo saistību posteņos neiekļaut 3. punkta pirmajā apakšpunktā minētās saistības stājas spēkā 5. punktā noteiktajā kārtībā;

(b)  ir izpildīti visi 2. punktā minētie nosacījumi, izņemot šā punkta d) apakšpunktā minēto nosacījumu;

(c)  saistībām ir līdzvērtīga vai augstāka prioritāte attiecībā pret zemākās pakāpes izslēgtajām saistībām, kas minētas 72.a panta 2. punktā, izņemot izslēgtās saistības, kas subordinētas parastām nenodrošinātām prasībām saskaņā ar maksātnespēju reglamentējošajiem valsts tiesību aktiem, kā minēts 2. punkta pēdējā daļā;

(d)  iestādes bilancē to 72.a panta 2. punktā minēto izslēgto saistību summa, kura maksātnespējas gadījumā ir līdzvērtīga vai zemāka par šīm saistībām, nepārsniedz 5 % no iestādes pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas;

(e)  šo saistību iekļaušanai atbilstīgo saistību posteņos nav būtiskas negatīvas ietekmes uz iestādes noregulējamību, ko apstiprinājusi noregulējuma iestāde pēc Direktīvas 2014/59/ES 45.b panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā norādīto elementu izvērtēšanas.

5.  Noregulējuma iestāde var atļaut iestādei izmantot 3. vai 4. punktā minēto atbrīvojumu. Iestāde nevar izvēlēties atbilstīgo saistību posteņos iekļaut 3. un 4. punktā minētās saistības.

Lēmumu publicē gada pārskatā, un tas stājas spēkā, kad pagājuši seši mēneši pēc šī pārskata publicēšanas. Lēmums ir spēkā vismaz vienu gadu.

6.  Noregulējuma iestāde, pārbaudot, vai šī panta nosacījumi ir izpildīti, konsultējas ar kompetento iestādi.

72.c pantsAtbilstīgu saistību instrumentu amortizācija

1.  Atbilstīgu saistību instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir vismaz viens gads, to pilnas summas apmērā uzskata par atbilstīgo saistību posteņiem.

Atbilstīgu saistību instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu, neuzskata par atbilstīgo saistību posteņiem.

2.  1. punkta vajadzībām, ja atbilstīgo saistību instruments ietver turētāja pirmstermiņa dzēšanas iespēju, kas jāizmanto pirms sākotnēji norādītā instrumenta termiņa, kā instrumenta termiņu nosaka agrāko iespējamo datumu, kurā turētājs var izmantot pirmstermiņa dzēšanas iespēju un pieprasīt instrumenta pirmstermiņa dzēšanu vai atmaksāšanu.

2.a  Panta 1. punkta nolūkā, ja atbilstīgo saistību instruments ietver stimulu emitentam pirkt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt instrumentu pirms tā sākotnēji norādītā termiņa, par instrumenta termiņu nosaka agrāko iespējamo datumu, kurā emitents var izmantot pirmstermiņa dzēšanas iespēju un pieprasīt instrumenta pirmstermiņa dzēšanu vai atmaksāšanu.

72.d pantsSekas, ja tiek pārtraukta atbilstības prasību ievērošana

Ja atbilstīgu saistību instrumenta gadījumā 72.b pantā noteiktie piemērojamie kritēriji vairs netiek ievēroti, saistības nekavējoties pārtrauc uzskatīt par atbilstīgu saistību instrumentiem.

b panta 2. punktā minētās saistības var turpināt uzskaitīt kā atbilstīgo saistību instrumentus, kamēr tās var kvalificēt kā atbilstīgo saistību instrumentus saskaņā ar 72.b panta 3. punktu vai 72.b panta 4. punktu.

2. iedaļaAtbilstīgo saistību posteņu atskaitījumi

72.e pantsAtbilstīgo saistību posteņu atskaitījumi

1.  Iestādes, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas 2013/36 131. pantu, no atbilstīgo saistību posteņiem atskaita:

(a)  iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu atbilstīgu saistību instrumentos, tostarp pašu saistībās, ko iestādei var nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā;

(b)  iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību tādu G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, ar kurām iestādei ir savstarpēja līdzdalība, attiecībā uz kuru kompetentā iestāde uzskata, ka tā ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu noregulējuma struktūras zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju;

(c)  tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības G-SNI atbilstīgo saistību instrumentos attiecīgo summu, kas noteikta saskaņā ar 72.i pantu, ja iestādei šajās struktūrās nav būtisku ieguldījumu;

(d)  iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību G-SNI atbilstīgo saistību instrumentos, ja iestādei šajās struktūrās ir būtiski ieguldījumi, izņemot sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas mazāk par piecām darbdienām.

2.  Šīs iedaļas vajadzībām visus instrumentus ar atbilstīgu saistību instrumentiem līdzvērtīgu prioritāti uzskata par atbilstīgo saistību instrumentiem, izņemot instrumentus, kuru prioritāte ir līdzvērtīga instrumentiem, kas atzīti kā atbilstīgās saistības saskaņā ar 72.b panta 3. un 4. punktu.

3.  Šīs iedaļas vajadzībām iestādes 72.b panta 3. punktā minēto atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summu var aprēķināt šādi:

kur

h  = 72.b panta 3. punktā minēto atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summa;

I  = indekss, ar ko apzīmē emitentiestādi;

Hi  = 72.b panta 3. punktā minētās emitentiestādes atbilstīgo saistību līdzdalības kopējā summa;

li  = to saistību summa, kuras atbilstīgo saistību posteņos iekļauj emitentiestāde i 72.b panta 3. punktā noteiktajās robežās saskaņā ar emitentiestādes pēdējo atklāto informāciju;

Li  = kopējā emitentiestādes i 72.b panta 3. punktā minēto nenokārtoto saistību summa saskaņā ar emitenta pēdējo atklāto informāciju.

4.  Ja ES mātes iestādei vai dalībvalsts mātes iestādei, kam piemēro 92.a pantu, ir tieša, netieša un sintētiska līdzdalība viena vai vairāku tādu meitasuzņēmumu pašu kapitāla instrumentos vai atbilstīgo saistību instrumentos, kuri nepieder tai pašai noregulējuma grupai, kurai mātes iestāde, minētās mātes iestādes noregulējuma iestāde pēc vienošanās ar attiecīgo meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm, var atļaut mātes iestādei atkāpties no 1. punkta I apakšpunkta, 1. punkta d) apakšpunkta un 2. punkta, atskaitot mazāku summu, ko nosaka vietējā noregulējuma iestāde. Šai zemākajai summai jābūt vismaz vienādai ar summu (m), ko aprēķina šādi:

kur

I  = indekss, ar ko apzīmē meitasuzņēmumu;

Oi   = meitasuzņēmuma i emitēto pašu kapitāla instrumentu vērtība, ko konsolidētajā pašu kapitālā atzīst mātesuzņēmums;

Pi   = meitasuzņēmuma i emitēto atbilstīgo saistību instrumentu vērtība, ko tur mātesuzņēmums;

rRG   = attiecība, ko piemēro attiecīgajai noregulējuma grupai saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktu un 45.d pantu;

Ri   = G-SNI vienības i kopējā riska darījumu vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu.

Ja mātes iestādei ir ļauts atskaitīt mazāku summu saskaņā ar pirmo punktu, starpību starp summu, kas aprēķināta saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, 1. punkta d) apakšpunktu un 2. punktu, un minēto mazāko summu meitasuzņēmums atskaita no attiecīgā pašu kapitāla un atbilstīgajām saistībām.

72.f pantsPašu atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības atskaitījums

Šīs regulas 72.e panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām iestādes, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, līdzdalību aprēķina, ievērojot šādus izņēmumus:

(a)  iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

(i)  garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku,

(ii)  vai nu īsās un garās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

(b)  iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu ar pašu atbilstīgo saistību instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;

(c)  iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu atbilstīgo saistību instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu atbilstīgo saistību instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja šīs īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

(i)  garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;

(ii)  vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī.

72.g pantsAtbilstīgo saistību posteņu atskaitījuma bāze

72.e panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta vajadzībām iestādes atskaita bruto garās pozīcijas ar izņēmumiem, kas noteikti 72.h līdz 72.i pantā.

72.h pantsCitu G-SNI vienību atbilstīgo saistību līdzdalības atskaitījums

Iestādes, kuras neizmanto 72.j pantā paredzēto izņēmumu, veic 72.e panta 1. punkta I un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

(a)  tās var aprēķināt tiešo, netiešo un sintētisko līdzdalību atbilstīgo saistību instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šie nosacījumi:

(i)  īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;

(ii)  vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

(b)  tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, caurskatot pamatā esošo riska darījumu ar atbilstīgo saistību instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos.

72.i pantsAtbilstīgo saistību atskaitījums, ja iestādei nav būtisku ieguldījumu G-SNI struktūrās

1.  Šīs regulas 72.e panta 1. punkta I apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina piemērojamo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:

(a)  kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos un G-SNI struktūru atbilstīgo saistību instrumentos, no kuriem nevienā iestādei nav būtiska līdzdalība, pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad piemērots:

(i)  32. līdz 35. pants;

(ii)  36. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) līdz v) punkts un l) apakšpunkts, izņemot atskaitāmo summu attiecībā uz tādiem atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;

(iii)  44. pants un 45. pants;

(b)  iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības tādu G-SNI struktūru, kurās iestādei nav būtiskas līdzdalības, atbilstīgo saistību instrumentos summa, dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kā arī G-SNI struktūru atbilstīgo saistību instrumentos, ja noregulējuma struktūrai nevienā no minētajām nav būtiskas līdzdalības, kopējo summu.

2.  Iestādes 1. punkta a) apakšpunktā minētajās summās un 1. punkta b) apakšpunktā minētā koeficienta aprēķināšanā neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas.

3.  Summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem iestādes turētajiem G-SNI vienības atbilstīgo saistību instrumentiem. Iestādes nosaka katra atbilstīgo saistību instrumenta summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:

(a)  līdzdalības apmērs, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;

(b)  kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs iestādes turētais atbilstīgo saistību instruments.

4.  Šīs regulas 72.e panta 1. punkta I apakšpunktā minētās līdzdalības apmēru, kas vienāds ar vai mazāks par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad ir piemēroti 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā paredzētie noteikumi, neatskaita, un uz to attiecīgā gadījumā attiecina piemērojamo riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un Trešās daļas IV sadaļas prasības.

5.  Iestādes nosaka katra tāda atbilstīgo saistību instrumenta summu, kuram riska pakāpi nosaka saskaņā ar 4. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto līdzdalības summu, kas nepieciešama, lai tas būtu riska svērts saskaņā ar 4. punktu, ar 3. punkta b) apakšpunktā norādīto aprēķinu rezultātā iegūto proporciju.

72.j pantsTirdzniecības portfeļa izņēmums no atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumiem

1.  Iestādes var izvēlēties neatskaitīt iepriekš noteiktu daļu no to tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības atbilstīgo saistību instrumentos, kas kopumā, mērot uz bruto garās bāzes, ir vienāda ar vai mazāka par 5 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc 32. līdz 36. panta piemērošanas, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

(a)  līdzdalība ir tirdzniecības portfelī;

(b)  atbilstīgo saistību instrumentus netur ilgāk kā 30 darba dienas.

2.  To posteņu summai, kas netiek atskaitīti 1. punktā noteiktajā kārtībā, piemēro tirdzniecības portfelī esošo posteņu pašu kapitāla prasības.

3.  Ja saskaņā ar 1. punktu atskaitītas līdzdalības gadījumā minētā punkta nosacījumi vairs netiek ievēroti, līdzdalību atskaita saskaņā ar 72.g pantu, nepiemērojot 72.h un 72.i pantā noteiktos izņēmumus.

3. iedaļaPašu kapitāls un atbilstīgās saistības

72.k pantsAtbilstīgās saistības

Iestādes atbilstīgās saistības sastāv no iestādes atbilstīgo saistību pozīcijām pēc atskaitījumiem, kas minēti 72.e pantā.

72.l pantsPašu kapitāls un atbilstīgās saistības

Iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības sastāv no tās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas.”;

(28)  regulas Otrās daļas I sadaļas 6. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Vispārīgas prasības attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgām saistībām”;

(29)  regulas 73. pantu groza šādi:

(a)  virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Peļņas sadale attiecībā uz instrumentiem”;

(b)  panta 1., 2., 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla vai atbilstīgo saistību instrumentiem nevar tikt uzskatīti kapitāla instrumenti un saistības, attiecībā uz kurām iestādei ir pilnīga rīcības brīvība pieņemt lēmumu sadalīt peļņu veidā, kas nav nauda vai pašu kapitāla instrumenti, ja vien iestāde pirms tam nav saņēmusi kompetentās iestādes atļauju.

2. Kompetentās iestādes 1. punktā minēto atļauju piešķir tikai tad, ja tās uzskata, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:

(a)  panta 1. punktā minētā rīcības brīvība vai peļņas sadales veids neietekmētu negatīvā veidā iestādes spēju atcelt instrumentā paredzētos maksājumus;

(b)  panta 1. punktā minētā rīcības brīvība vai peļņas sadales veids neietekmētu negatīvā veidā instrumenta vai saistības spēju absorbēt zaudējumus;

(c)  panta 1. punktā minētā iestādes rīcības brīvība vai peļņas sadales veids nekādi citādi nemazinātu attiecīgā kapitāla instrumenta vai saistības kvalitāti.

Pirms 1. punktā minētās atļaujas piešķiršanas kompetentā iestāde apspriežas ar noregulējuma iestādi par iestādes atbilstību šiem nosacījumiem.

3. Par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla vai atbilstīgo saistību instrumentiem nevar tikt uzskatīti kapitāla instrumenti un saistības, par kurām juridiskai personai, kas nav iestāde, kura emitējusi šos instrumentus vai saistības, ir rīcības brīvība pieņemt lēmumu vai pieprasīt peļņas sadali veidā, kas nav nauda vai pašu kapitāla instrumenti.

4. Iestādes var izmantot plaša tirgus indeksu kā vienu no atskaites punktiem, lai noteiktu peļņas sadales līmeni attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentiem.”;

(c)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Iestādes ziņo un atklāj informāciju par tiem plašā tirgus indeksiem, uz kuriem balstās to kapitāla un atbilstīgo saistību instrumenti.”;

(30)  regulas 75. panta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

Uzskata, ka 45. panta a) punktā, 59. panta a) punktā, 69. panta a) punktā un 72.h panta a) punktā minētās īso pozīciju termiņa prasības attiecībā uz turētajām pozīcijām ir ievērotas, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:”;

(31)  regulas 76. panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Regulas 42. panta a) punkta, 45. panta a) punkta, 57. panta a) punkta, 59. panta a) punkta, 67. panta a) punkta, 69. panta a) punkta un 72.h panta a) punkta vajadzībām iestādes var samazināt kapitāla instrumenta garās pozīcijas apjomu par indeksa daļu, kas sastāv no tā paša pamatā esošā riska darījuma, kuram ierobežo risku, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

(a)  gan garā pozīcija, kurai ierobežo risku, gan īsā pozīcija indeksā, kuru izmanto, lai ierobežotu risku minētajai garajai pozīcijai, ir iegrāmatotas tirdzniecības portfelī vai abas tiek turētas netirdzniecības portfeļos;

(b)  punkta a) apakšpunktā minētās pozīcijas ir iegrāmatotas iestādes bilancē pēc patiesās vērtības.

2. Ja kompetentā iestāde iepriekš ir devusi atļauju, iestāde var izmantot konservatīvas aplēses, lai noteiktu apmēru iestādes pamatā esošajiem riska darījumiem ar indeksos iekļautajiem instrumentiem, kā alternatīvu tam, ka tā aprēķina savus riska darījumus ar vienu vai vairākām šādām pozīcijām:

(a)  indeksos iekļautie pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla un atbilstīgo saistību instrumenti;

(b)  indeksos iekļautie finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumenti;

(c)  indeksos iekļautie iestāžu atbilstīgo saistību instrumenti.

3. Kompetentās iestādes 2. punktā minēto atļauju piešķir tikai tad, ja iestāde tām ir pārliecinoši pierādījusi, ka iestādei būtu praktiskā ziņā apgrūtinoši uzraudzīt tās pamatā esošos riska darījumus ar pozīcijām, kas attiecīgi minētas vai nu vienā, vai vairākos 2. punkta apakšpunktos.”;

(32)  regulas 77. pantu aizstāj ar šādu:

“77. pantsPašu kapitāla un atbilstīgo saistību samazināšanas nosacījumi

1. Iestādei ir jāsaņem kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, lai veiktu vienu vai abas no turpmāk minētajām darbībām:

(a)  samazinātu, dzēstu vai atpirktu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, ko iestāde emitējusi saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem;

(b)  atsauktu, dzēstu, atmaksātu vai atpirktu pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla vai attiecīgā gadījumā atbilstīgo saistību instrumentus pirms to līgumā noteiktā termiņa.”;

1.a  Iestāde saņem noregulējuma iestādes iepriekšēju atļauju, lai paveiktu kādu vai abas turpmāk minētās darbības:

(a)  atsauktu, dzēstu, atmaksātu vai atpirktu 1. punktā neminēto atbilstīgo saistību instrumentus pirms to līgumā noteiktā termiņa;

(b)  atsauktu, dzēstu, atmaksātu vai atpirktu instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir līdz vienam gadam un kuri iepriekš klasificēti kā atbilstīgo saistību instrumenti, bet nav minēti 1. punktā, ja iestāde individuāli vai attiecīgā gadījumā konsolidēti noregulējuma grupas līmenī, kurai iestāde pieder, neizpilda minimālo prasību attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām.

1.b  Kompetentās iestādes 1. punktā minēto iepriekšējas atļaujas prasību var aizstāt ar paziņošanas prasību, ja pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un attiecīgā gadījumā otrā līmeņa kapitāla samazinājums nav būtisks.

1.c  Ja iestāde sniedz kompetentajai iestādei pietiekamas garantijas attiecībā uz savu spēju darboties ar pašu kapitālu pietiekamā apmērā virs prasību summas, kas noteikta šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES, iestāde var īstenot 1. punktā minētās darbības, ja:

(a)  šādas darbības dēļ nesamazinās pašu kapitāls, radot situāciju, kurā iestādes pašu kapitāls būtu mazāks par prasībām, kādas noteiktas šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES, un kopējās riska darījuma summas papildu maržas 2,5 % apmērā saskaņā ar šīs regulas 92. panta 3. punktu;

(b)  iestāde paziņo kompetentajai iestādei par savu nodomu veikt kādu no 1. punktā minētajām darbībām un sniedz tai visu informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu, vai šā punkta pirmās daļas nosacījumi ir izpildīti.

Ja iestāde sniedz noregulējuma iestādei pietiekamas garantijas attiecībā uz savu spēju darboties ar pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām pietiekamā apmērā virs prasību summas, kas noteikta šajā regulā, Direktīvā 2013/36/ES un Direktīvā 2014/59/ES, iestāde var īstenot jebkuru no 1. punktā minētajām darbībām, ja:

(a)  šādas darbības dēļ nesamazinās pašu kapitāls un atbilstīgās saistības, radot situāciju, kurā iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības būtu mazākas par prasībām, kādas izvirzītas šajā regulā, Direktīvā 2013/36/ES un Direktīvā 2014/59/ES, un kopējās riska darījuma summas papildu maržas 2,5 % apmērā saskaņā ar šīs regulas 92. panta 3. punktu;

(b)  iestāde paziņo kompetentajai iestādei un noregulējuma iestādei par savu nodomu veikt kādu no 1. punktā minētajām darbībām un sniedz tām visu informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu, vai šā punkta pirmās daļas nosacījumi ir izpildīti.”;

(33)  regulas 78. pantu aizstāj ar šādu:

“78. pantsUzraudzības iestādes atļauja samazināt pašu kapitālu un atbilstīgās saistības

1.  Kompetentā iestāde sniedz atļauju iestādei samazināt, atpirkt, atsaukt vai dzēst pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla vai atbilstīgo saistību instrumentus, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

(a)  agrāk vai vienlaicīgi ar 77. pantā minēto darbību iestāde aizstāj 77. pantā minētos instrumentus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla vai atbilstīgo saistību instrumentiem, kuru nosacījumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus;

(b)  iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības pēc minētās darbības veikšanas pārsniegs šajā regulā, Direktīvā 2013/36/ES un Direktīvā 2014/59/ES noteiktās prasības tādā mērā, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu.

Pirms minētās atļaujas sniegšanas kompetentā iestāde apspriežas ar noregulējuma iestādi.

Ja iestāde sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz savu spēju darboties ar pašu kapitālu, pārsniedzot šajā regulā, Direktīvā 2013/36/ES un Direktīvā 2014/59/ES noteiktās prasības, noregulējuma iestāde, apspriežoties ar kompetento iestādi, var piešķirt šai iestādei vispārīgu iepriekšēju atļauju atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt atbilstīgo saistību instrumentus, izpildot kritērijus, kas nodrošina, ka jebkuras šādas turpmākās darbības būs atbilstošas šā punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumiem. Šādu vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai uz noteiktu termiņu, kas nedrīkst pārsniegt vienu gadu, pēc kura to var pagarināt. Vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai noteiktam iepriekš norādītam apjomam, kuru nosaka noregulējuma iestāde. Noregulējuma iestāde informē kompetentās iestādes par visām piešķirtajām vispārīgajām iepriekšējām atļaujām.

Ja iestāde sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz savu spēju darboties ar pašu kapitālu, pārsniedzot šajā regulā, Direktīvā 2013/36/ES un Direktīvā 2014/59/ES noteiktās prasības, kompetentā iestāde, apspriežoties ar noregulējuma iestādi, var piešķirt šai iestādei vispārīgu iepriekšēju atļauju atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt atbilstīgo saistību instrumentus, ievērojot kritērijus, kas nodrošina, ka jebkuras šādas turpmākās darbības būs atbilstošas šā punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumiem. Šādu vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai uz noteiktu termiņu, kas nedrīkst pārsniegt vienu gadu, pēc kura to var pagarināt. Vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai noteiktam iepriekš norādītam apjomam, kuru nosaka kompetentā iestāde. Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem šis iepriekš noteiktais apjoms nedrīkst pārsniegt 3 % no attiecīgās emisijas un tas nedrīkst pārsniegt 10 % no apjoma, par kādu pirmā līmeņa pamata kapitāls pārsniedz summu, ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāla prasības, kas minētas šajā regulā, Direktīvā 2013/36/ES un Direktīvā 2014/59/ES, tādā mērā, kādu kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu. Attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem šis iepriekš noteiktais apjoms nedrīkst pārsniegt 10 % no attiecīgās emisijas un tas nedrīkst pārsniegt 3 % no kopējā apjoma, ko attiecīgi veido pārējie pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti. Attiecībā uz atbilstīgo saistību instrumentiem šo iepriekš noteikto apjomu nosaka noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi.

Kompetentās iestādes atsauc vispārīgo iepriekšējo atļauju, ja iestāde pārkāpj kādu no kritērijiem, kas paredzēti minētai atļaujai.

2.  Saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu izvērtējot aizstājēju instrumentu ilgtermiņa piemērotību iestādes spējai nodrošināt ienākumus, kompetentās iestādes apsver to, cik lielā mērā šie aizstājēji kapitāla instrumenti un saistības iestādei izmaksātu dārgāk nekā instrumenti, kurus ar tiem aizstātu.

3.  Ja iestāde veic 77. panta a) apakšpunktā minēto darbību un spēkā esošie valsts tiesību akti aizliedz atteikties dzēst 27. pantā minētos pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kompetentā iestāde var nepiemērot šā panta 1. punktā paredzētos nosacījumus, ja kompetentā iestāde prasa iestādei pienācīgi ierobežot šādu instrumentu dzēšanu.

4.  Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus piecus gadus pēc to emitēšanas dienas, ja ir izpildīti 1. punktā izklāstītie nosacījumi un jebkurš no šādiem nosacījumiem:

(a)  ir notikušas tādas izmaiņas šo instrumentu regulatīvajā klasifikācijā, kuru rezultātā pastāv diezgan liela iespēja, ka tos izslēgs no pašu kapitāla vai pārklasificēs par zemākas kvalitātes pašu kapitālu, turklāt ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

(i)  kompetentā iestāde šādas izmaiņas uzskata par pietiekami drošām;

(ii)  iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka šo instrumentu emisijas brīdī nebija pamata prognozēt to regulatīvo pārklasificēšanu;

(b)  ir notikušas izmaiņas šiem instrumentiem piemērotajos nodokļos, attiecībā uz kurām iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka šīs izmaiņas bijušas būtiskas un šo instrumentu emisijas brīdī nebija pamata tās prognozēt;

(c)  šie instrumenti ir atbrīvoti no pamata noteikumu izpildes saskaņā ar KPR 484. pantu;

(d)  agrāk vai vienlaicīgi ar 77. pantā minēto darbību iestāde aizstāj 77. panta minētos instrumentus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla vai atbilstīgo saistību instrumentiem, kuru nosacījumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus, un kompetentā iestāde ir atļāvusi šo darbību, pamatojoties uz apsvērumu, ka tā būtu lietderīga no piesardzības viedokļa un to pamato ārkārtas apstākļi;

(e)  pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti ir atpirkti tirgus veidošanas nolūkā.

Pirms atļaujas sniegšanas kompetentā iestāde apspriežas ar noregulējuma iestādi par šiem nosacījumiem.

5.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

(a)  nozīmi formulējumam “ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus”;

(b)  šā panta 3. punktā minēto pienācīgo dzēšanas ierobežošanu;

(c)  procesu prasības, tostarp kompetentu iestāžu iepriekšēja apstiprinājuma sniegšanas ierobežojumus un procedūras attiecībā uz 77. pantā minēto darbību, un datu prasības attiecībā uz pieteikumu, ko iestāde iesniedz, lai saņemtu kompetentās iestādes atļauju veikt 77. pantā minēto darbību, tostarp saistībā ar procesu, ko paredzēts piemērot, ja dzēš akcijas, kas emitētas kooperatīvo sabiedrību biedriem, un šāda pieteikuma apstrādes laiku;

(d)  ārkārtas apstākļus, kas minēti 4. punktā;

(e)  nozīmi terminam “tirgus veidošana”, kas minēts 4. punktā.

EBI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz [trīs mēneši pēc stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.”;

(34)  regulas 79. pantu groza šādi:

(a)  virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Atskaitījumu no pašu kapitāla un atbilstīgajām saistībām pagaidu nepiemērošana”;

(b)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ja iestādei uz laiku ir kapitāla instrumenti vai saistības vai — attiecīgā gadījumā — tai ir piešķirti subordinētie aizdevumi, kas uzskatāmi par finanšu sektora sabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem vai atbilstīgo saistību instrumentiem iestādē, un ja kompetentā iestāde attiecībā uz šo līdzdalību atzīst, ka tā finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidota, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību vai iestādi, kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem, kas parasti šiem instrumentiem tiktu piemēroti.”;

(35)  regulas 80. pantu groza šādi:

(a)  virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību kvalitātes nepārtraukta pārbaude”;

(b)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. EBI uzrauga Savienības iestāžu emitēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu kvalitāti un nekavējoties paziņo Komisijai, ja pastāv vērā ņemamas liecības par to, ka šie instrumenti neatbilst attiecīgajiem šajā regulā noteiktajiem piemērotības kritērijiem.

Kompetentās iestādes nekavējoties un pēc EBI lūguma nosūta visu informāciju, ko EBI uzskata par vajadzīgu attiecībā uz emitētajiem jaunajiem kapitāla instrumentiem vai jaunajiem saistību veidiem, lai EBI varētu uzraudzīt Savienības iestāžu emitēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu kvalitāti.”;

(c)  panta 3. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“3. EBI Komisijai sniedz tehniskus ieteikumus par jebkādām būtiskām izmaiņām, kas, pēc tās uzskata, vajadzīgas attiecībā uz pašu kapitāla un atbilstīgo saistību noteikšanu un kas izriet no:”;

(36)  regulas 81. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Mazākuma līdzdalībā ietver meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu summu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)  meitasuzņēmums ir vai nu:

(i)  iestāde,

(ii)  uzņēmums, kam atbilstīgi spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES prasības, vai

(iii)  starpposma finanšu kontrolakciju sabiedrība trešā valstī, uz kuru attiecas prudenciālās prasības, kas ir tikpat stingras kā tās, ko attiecina uz minētās trešās valsts kredītiestādēm, un ja Komisija ir nolēmusi saskaņā ar 107. panta 4. punktu, ka minētās prudenciālās prasības ir vismaz līdzvērtīgas šīs regulas noteikumiem;

(b)  meitasuzņēmums ir pilnībā ietverts konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

(c)  šā punkta ievaddaļā minētās pirmā līmeņa pamata kapitāla pozīcijas pieder personām, kas nav uzņēmumi, kuri ietverti konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.”;

(37)  regulas 82. pantu aizstāj ar šādu:

“82. pantsAtbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, otrā līmeņa kapitāls un atbilstīgs pašu kapitāls

Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, otrā līmeņa kapitāls un atbilstīgs pašu kapitāls attiecīgā gadījumā ietver meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalību, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kam pieskaita attiecīgo nesadalīto peļņu un akciju emisijas uzcenojuma kontus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)  meitasuzņēmums ir vai nu:

(i)  iestāde,

(ii)  uzņēmums, kam atbilstīgi spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES prasības, vai

(iii)  starpposma finanšu kontrolakciju sabiedrība trešā valstī, uz kuru attiecas prudenciālās prasības, kas ir tikpat stingras kā tās, ko attiecina uz minētās trešās valsts kredītiestādēm, un ja Komisija ir nolēmusi saskaņā ar 107. panta 4. punktu, ka minētās prudenciālās prasības ir vismaz līdzvērtīgas šīs regulas noteikumiem;

(b)  meitasuzņēmums ir pilnībā ietverts konsolidācijas piemērošanas jomā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

(c)  šie instrumenti pieder personām, kas nav uzņēmumi, kuri ietverti konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.”;

(38)  regulas 83. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“1. Atbilstīgā pirmā līmeņa papildu kapitālā, pirmā līmeņa kapitālā, otrā līmeņa kapitālā vai atbilstīgā pašu kapitālā līdz 2021. gada 31. decembrim attiecīgā gadījumā ietver īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības emitētus pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kā arī attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:”;

(38a)  regulas 85. pantam pievieno šādu punktu:

“4. Ja kredītiestādēm, kas ir pastāvīgi saistītas tīklā ar centrālo iestādi, vai iestādēm, kas ir izveidotas institucionālās aizsardzības shēmas ietvaros, ievērojot 113. panta 7. punktā izklāstītos nosacījumus, ir atbalsta garantiju shēma, kas paredz, ka nepastāv vai nav paredzēti nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai tādas pašu kapitāla summas pārskaitīšanai no darījuma partnera uz kredītiestādi, kas pārsniedz regulējošās prasības, šīs iestādes tiek atbrīvotas no šā panta noteikumu ievērošanas attiecībā uz atskaitījumiem un var pilnā mērā atzīt jebkuru mazākuma līdzdalību, kas rodas saistībā ar atbalsta garantiju shēmu.”

(38b)  regulas 87. pantam pievieno šādu punktu:

“4. Ja kredītiestādēm, kas ir pastāvīgi saistītas tīklā ar centrālo iestādi, vai iestādēm, kas ir izveidotas institucionālās aizsardzības shēmas ietvaros, ievērojot 113. panta 7. punktā izklāstītos nosacījumus, ir atbalsta garantiju shēma, kas paredz, ka nepastāv vai nav paredzēti nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai tādas pašu kapitāla summas pārskaitīšanai no darījuma partnera uz kredītiestādi, kas pārsniedz regulējošās prasības, šīs iestādes tiek atbrīvotas no šā panta noteikumu ievērošanas attiecībā uz atskaitījumiem un var pilnā mērā atzīt jebkuru mazākuma līdzdalību, kas rodas saistībā ar atbalsta garantiju shēmu.”

(39)  regulas 92. pantu groza šādi:

(a)  šā panta 1. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

“(d)  sviras rādītājs 3 % apmērā;

(da)  atkāpjoties no d) apakšpunkta, katra G-SNI pievieno 50 % no G-SNI rezerves, kas aprēķināta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 4. punktu, 3 % sviras prasībai.”;

(b)  panta 3. punkta b) c) un d) apakšpunktus aizstāj ar šādiem:

“(b)  pašu kapitāla prasības iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem attiecībā uz:

(i)  tirgus riskiem, kas noteikti saskaņā ar šīs daļas IV sadaļu;

(ii)  lieliem riska darījumiem, kas pārsniedz 395.–401. pantā noteiktos ierobežojumus, ciktāl iestādei ir atļauts pārsniegt šos ierobežojumus, ko nosaka saskaņā ar Ceturto daļu.

(c)  pašu kapitāla prasības tirgus riskiem, ko nosaka saskaņā ar šīs daļas IV sadaļu attiecībā uz visiem uzņēmējdarbības veidiem, kas rada ar valūtas maiņu vai precēm saistītus riskus;

(d)  pašu kapitāla prasības, ko nosaka saskaņā ar V sadaļu, izņemot 379. pantu attiecībā uz norēķinu risku.”;

(40)  regulā iekļauj šādu 92.a un 92.b pantu:

“92.a pantsPašu kapitāla un atbilstīgo saistību G-SNI prasība

1.  Saskaņā ar 93. un 94. pantu un ņemot vērā izņēmumus, kas minēti šā panta 2. punktā, iestādes, kas apzinātas kā noregulējuma struktūras un ir G-SNI vai daļa no G-SNI, visu laiku atbilst turpmāk minētajām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām:

(a)  uz risku balstīts rādītājs 18 %, kas raksturo iestādes pašu kapitālu un atbilstīgās saistības un izteikts kā kopējās riska darījumu vērtības procents, kas aprēķināts saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu;

(b)  bezriska rādītājs 6,75 %, kas ir iestādes pašu kapitāla un atbilstīgo saistību procentuālā attiecība pret 429. panta 4. punktā minēto kopējo riska darījumu vērtības mēru.

2.  Prasību, kas paredzēta 1. punktā, nepiemēro šādos gadījumos:

(a)  trīs gadus pēc dienas, kad iestāde vai grupa, kurai iestāde pieder, ir apzināta kā G-SNI;

(b)  divus gadus pēc dienas, kad noregulējuma iestāde ir piemērojusi galvojuma līdzekli saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES;

(c)  divus gadus pēc dienas, kad noregulējuma struktūra ir izveidojusi alternatīvu privātā sektora pasākumu, kas minēts Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ar kuru kapitāla instrumenti un citas saistības tiek norakstītas vai pārvērstas pirmā līmeņa pamata kapitālā, lai rekapitalizētu noregulējuma struktūru, nepiemērojot noregulējuma rīkus.

3.  Ja kopsumma, kas izriet no 1. punkta a) apakšpunkta prasību piemērošanas katrai noregulējuma struktūrai tajā pašā G-SNI, pārsniedz pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 12. pantu, ES mātesuzņēmuma noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām noregulējuma iestādēm var rīkoties saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 3. punktu vai 45.h panta 1. punktu.

92.b pantsPašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība G-SNI, kas atrodas ārpus ES

1. Iestādes, kas ir ārpus ES esošu G-SNI būtiski meitasuzņēmumi un nav noregulējuma struktūras, visu laiku atbilst pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai, kas līdzvērtīga 75 % līdz 90 % no pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kuras minētas 92.a pantā.

Lai nodrošinātu atbilstību 1. punkta prasībām, pirmā līmeņa papildu kapitāls, otrā līmeņa kapitāls un atbilstīgo saistību instrumenti ir ņemami vērā tikai, ja tos tur iestādes mātesuzņēmums trešā valstī.

2. Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību atbilstoši 1. punktā noteiktajam diapazonam nosaka materiālās apakšgrupas uzņēmējas valsts noregulējuma iestāde, apspriežoties ar noregulējuma grupas piederības valsts iestādi, ņemot vērā grupas noregulējuma stratēģiju un ietekmi uz finanšu stabilitāti.”;

(41)  regulas 94. pantu aizstāj ar šādu:

"94. pantsIzņēmums attiecībā uz maziem tirdzniecības portfeļa darījumiem

1.  Atkāpjoties no 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta, iestāde var aprēķināt pašu kapitāla prasību attiecībā uz tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar 2. punktu ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances tirdzniecības portfeļa darījumu apmērs nepārsniedz abas turpmāk minētās robežvērtības, pamatojoties uz ikmēneša novērtējumu, izmantojot mēneša pēdējā dienā pieejamos datus:

(a)  5 % no iestādes kopējiem aktīviem;

(b)  EUR 50 miljonus.

2.  Ja ir izpildīti 1. punkta nosacījumi, iestādes var aprēķināt pašu kapitāla prasību attiecībā uz tirdzniecības portfeļa darījumiem šādi:

(a)  attiecībā uz līgumiem, kas minēti II pielikuma 1. punktā, līgumiem, kas saistīti ar II pielikuma 3. punktā minēto kapitālu, un kredītu atvasinātajiem instrumentiem iestādes var atbrīvot šīs pozīcijas no pašu kapitāla prasības, kas minēta 92. panta 3. punkta b) apakšpunktā;

(b)  attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas nav minētas a) apakšpunktā, iestādes var aizstāt pašu kapitāla prasību, kas minēta 92. panta 3. punkta b) apakšpunktā, ar prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

3.  Iestādes aprēķina bilances un ārpusbilances tirdzniecības portfeļa darījumu apmēru norādītajā datumā saskaņā ar 1. punktu, izpildot šādas prasības:

(a)  visas pozīcijas, kas piesaistītas tirdzniecības portfelim saskaņā ar 104. pantu, iekļauj aprēķinā, izņemot turpmāk minēto:

(i)  pozīcijas, kas attiecas uz valūtas maiņu un preču atvasinātajiem instrumentiem, kuri atzīti kā iekšējas riska ierobežošanas pozīcijas netirdzniecības portfeļa valūtas maiņas un riska darījumos ar precēm;

(ii)  kredītu atvasinātos instrumentus, kas atzīti par iekšēju riska ierobežošanu, salīdzinājumā ar netirdzniecības portfeļa kredītriska darījumiem vai darījuma partnera riska darījumiem;

(b)  visas pozīcijas vērtē pēc to tirgus cenām konkrētā datumā; ja kādas pozīcijas tirgus cena konkrētā datumā nav pieejama, iestādes izmanto šīs pozīcijas jaunāko tirgus vērtību;

(c)  garo pozīciju absolūto vērtību summē ar īso pozīciju absolūto vērtību.

3.a  Ja tiek izpildīti abi regulas 94. panta 1. punkta nosacījumi, tad neatkarīgi no Direktīvas 2013/36/ES 74. un 83. pantā minētajām saistībām, šīs regulas III daļas 1. sadaļas 3. nodaļas 102., 103. un 104.b pantu, kā arī 105. panta 3. punktu nepiemēro.

4.  Iestādes informē kompetentās iestādes, kad tās aprēķina vai pārtrauc aprēķināt pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar 2. punktu.

5.  Iestāde, kas vairs neatbilst kādam no 1. punkta nosacījumiem, nekavējoties informē par to kompetento iestādi.

6.  Iestāde pārtrauc noteikt pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar 2. punktu trīs mēnešu laikā vienā no šādiem gadījumiem:

(a)  iestāde neatbilst kādam no 1. punkta nosacījumiem trīs mēnešus pēc kārtas;

(b)  iestāde neatbilst katram no 1. punkta nosacījumiem vairāk nekā sešus mēnešus pēdējo 12 mēnešu laikā.

7.  Ja iestāde ir pārtraukusi aprēķināt pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar šo pantu, tā drīkst aprēķināt pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar šo pantu tikai tad, kad pierāda kompetentajai iestādei, ka visi 1. punkta nosacījumi ir izpildīti vienu pilnu gadu bez pārtraukuma.

8.  Iestādes neiesaistās tirdzniecības portfelī neiekļautā pozīcijā tikai tādēļ vien, lai izpildītu kādu no 1. punkta nosacījumiem ikmēneša novērtējuma laikā.”;

(42)  regulas 99. pantu aizstāj ar šādu:

“99. pantsPārskati par pašu kapitāla prasībām un finanšu informācija

1.  Iestādes kompetentajām iestādēm sniedz pārskatus par 92. pantā noteiktajiem pienākumiem saskaņā ar šo pantu.

  Noregulējuma struktūras kompetentajām iestādēm sniedz pārskatus par 92.a un 92.b pantā noteiktajiem pienākumiem vismaz reizi pusgadā.

2.  Papildus 1. punktā minētajiem pašu kapitāla pārskatiem, iestādes kompetentajām iestādēm sniedz finanšu informāciju, ja tām ir kāds no šādiem statusiem:

(a)  iestāde, uz kuru attiecas Regulas (EK) 1606/2002 4. pants;

(b)  kredītiestāde, kas gatavo konsolidētos pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1606/2002 5. panta b) punktā.

3.  Kompetentās iestādes var prasīt kredītiestādēm, kas nosaka pašu kapitālu konsolidētā veidā saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kā paredzēts šīs regulas 24. panta 2. punktā, lai tās sniedz finanšu informāciju saskaņā ar šo pantu.

4.  Pārskatus, kas jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, mazās un nesarežģītās iestādes iesniedz reizi pusgadā vai biežāk. Pārskatus, kas jāsniedz saskaņā ar 2. un 3. punktu, ▌mazās un nesarežģītās iestādes iesniedz reizi gadā.

Visas pārējās iestādes, ievērojot 6. punktu, pārskatus saskaņā ar 1. līdz 3. punktu iesniedz reizi pusgadā vai biežāk▌.

5.  Pārskatos par finanšu informāciju, kas minēti 2. un 3. punktā, iekļauj tikai to informāciju, kas vajadzīga visaptverošam priekšstatam par iestādes riska profilu un sistēmiskajiem riskiem, ko šīs iestādes rada finanšu sektorā vai reālajā ekonomikā, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1093/2010.

6.  EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu vienotus pārskatu formātus, to regularitāti un pārskatu iesniegšanas datumus, definīcijas un IT risinājumus attiecībā uz 1.–3. punktā un 100. pantā minētajiem pārskatiem.

Pārskatu sniegšanas prasības, kas izklāstītas šajā pantā, iestādēm piemēro proporcionāli, ņemot vērā to lielumu, sarežģītību un darbības radītā riska raksturu un pakāpi.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

7.  EBI vērtē Komisijas Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 680/2014[19] finansiālo ietekmi uz iestādēm attiecībā uz atbilstības nodrošināšanas izmaksām un ziņo Komisijai par konstatēto ne vēlāk kā līdz [2019. gada 31. decembrim]. Šajā ziņojumā jo īpaši analizē to, vai pārskatu sniegšanas prasības tiek piemērotas pietiekami proporcionāli. To jo īpaši analizē attiecībā uz mazām un nesarežģītām iestādēm.

Šim nolūkam ziņojums:

(a)  klasificē iestādes kategorijās, pamatojoties uz to lielumu, sarežģītību un darbības radītā riska raksturu un pakāpi. Ziņojumā jo īpaši iekļauj mazo un nesarežģīto iestāžu kategoriju▌;

(b)  mēra pārskatu sniegšanas radīto slogu katrai iestāžu kategorijai attiecīgā laikposmā, lai izpildītu pārskatu sniegšanas prasības, kas paredzētas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014, ņemot vērā šādus principus:

(i)  pārskatu sniegšanas radīto slogu mēra kā atbilstības nodrošināšanas izmaksu attiecību pret iestādes neto ieņēmumiem attiecīgajā laikposmā;

(ii)  atbilstības nodrošināšanas izmaksas ietver visus izdevumus, kas tieši vai netieši saistīti ar pārskatu sniegšanas sistēmu ieviešanu un regulāru darbību, tostarp izdevumus, ko rada personāls, IT sistēmas, juridiskie, grāmatvedības, revīzijas un konsultāciju pakalpojumi;

(iii)  attiecīgais laikposms ir katrs gada periods, kurā iestādēm radušās atbilstības nodrošināšanas izmaksas, gatavojoties to pārskatu sniegšanas prasību izpildei, kas minētas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014, un turpinot regulāri izmantot pārskatu sniegšanas sistēmas;

(c)  vērtē, vai un kādā apjomā atbilstības nodrošināšanas izmaksas ir būtiski aizkavējušas jaunizveidoto iestāžu ienākšanu tirgū;

(ca)  vērtē apkopoto un paziņoto datu pievienoto vērtību un nepieciešamību prudenciālās uzraudzības mērķiem;

(d)  kā minēts b) apakšpunkta ii) punktā, vērtē atbilstības nodrošināšanas izmaksu ietekmi uz katru iestāžu kategoriju attiecībā uz alternatīvajām izmaksām; un

(e)  ierosina grozījumus Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014, lai samazinātu pārskatu sniegšanas slogu iestādēm vai attiecīgi kādām konkrētām iestāžu kategorijām, ņemot vērā šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES mērķus, un lai samazinātu 100., 394. un 430. pantā paredzēto ziņojumu sniegšanas biežumu. Turklāt ziņojumā novērtē, vai ziņošanas prasības saskaņā ar 100. pantu varētu atcelt, ja aktīvu apgrūtinājumi nesasniedz noteiktu robežvērtību un ja banku uzskata par mazu un nesarežģītu. Ziņojumā iekļauj vismaz ieteikumus par to, kā ▌samazināt pārskatu sniegšanas prasību apjomu un detalizācijas līmeni mazām un nesarežģītām iestādēm, lai paredzamās atbilstības nodrošināšanas vidējās izmaksas mazām un nesarežģītām iestādēm pēc samazināto ziņošanas prasību pilnīgas ieviešanas samazinātos, vēlams, par 20 % vai vairāk, un vismaz par 10 %.

Pamatojoties uz šā EBI ziņojuma konstatējumiem, Komisija līdz [2021. gada 31. decembrim] groza attiecīgos regulatīvos tehniskos standartus un vajadzības gadījumā iesniedz vienu vai vairākus tiesību aktu priekšlikumus šo ieteikumu īstenošanai.

8.  Panta 7. punkta d) apakšpunkta nolūkiem “alternatīvas izmaksas” ir vērtība, kuru iestādes zaudē saistībā ar pakalpojumiem, kuri netiek sniegti klientiem atbilstības nodrošināšanas izmaksu dēļ.

9.  Kompetentās iestādes apspriežas ar EBI par to, vai iestādēm, kas nav minētas 2. un 3. punktā, būtu jāsniedz finanšu informācija konsolidētā veidā saskaņā ar 2. punktu, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:

(a)  attiecīgās iestādes vēl nesniedz pārskatus konsolidētā veidā;

(b)  uz attiecīgajām iestādēm attiecas grāmatvedības regulējums, kas paredzēts Direktīvā 86/635/EEK;

(c)  finanšu pārskatu sniegšana ir atzīta par nepieciešamu, lai nodrošinātu visaptverošu priekšstatu par minēto iestāžu darbības riska profilu un sistēmiskajiem riskiem, ko tās rada finanšu sektoram vai reālajai ekonomikai, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1093/2010.

EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu formātus, kas pirmajā daļā minētajām iestādēm jāizmanto norādītajiem mērķiem.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

10.  Ja kompetentā iestāde uzskata, ka 5. punktā noteiktajiem mērķiem ir vajadzīga informācija, uz ko neattiecas 6. punktā minētie īstenošanas tehniskie standarti, tā iesniedz EBI un ESRK papildinformāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu iekļaut minētajā punktā norādītajos īstenošanas tehniskajos standartos.

11.  Kompetentās iestādes var atteikties no prasībām paziņot datu posteņus, kas norādīti īstenošanas tehniskajos standartos, kuri minēti šajā pantā un 100., 101., 394., 415. un 430. pantā, samazināt ziņošanas biežumu un atļaut iestādei ziņot citā ziņošanas sistēmā, ja ir spēkā vismaz viens no turpmāk minētajiem punktiem:

(a)  šie datu posteņi kompetentajām iestādēm jau ir pieejami no citiem avotiem, kas nav norādīti iepriekš minētajos īstenošanas ▌standartos, tostarp — ja šī informācija kompetentajām iestādēm ir pieejama citos formātos vai detalizācijas līmeņos; šajā punktā minēto izņēmumu kompetentā iestāde var piešķirt tikai tad, ja dati, kas saņemti, savākti vai apkopoti, izmantojot šādu alternatīvu metodi, ir identiski datu posteņiem, kuri būtu jāpaziņo saskaņā ar attiecīgajiem īstenošanas tehniskajiem standartiem;

(b)  samērīgā laikposmā pirms datu paziņošanas termiņa datu posteņi vai formāts nav aktualizēts saskaņā ar šīs regulas grozījumiem;

Kompetentās iestādes, noregulējuma iestādes, izraudzītās iestādes un attiecīgās iestādes iesaistās datu apmaiņā, lai pēc iespējas atteiktos no ziņošanas prasībām.”;

(43)  regulas 100. pantu aizstāj ar šādu:

“100. pantsPārskatu sniegšanas prasības par aktīvu apgrūtinājumiem

1.  Iestādes paziņo kompetentajām iestādēm par to, kāds ir aktīvu apgrūtinājuma līmenis.

2.  Panta 1. punktā minētais ziņojums sniegs sadalījumu pa aktīvu apgrūtinājumu veidu, proti, atpirkšanas līgumiem, vērtspapīru aizdevumiem, vērtspapīrotiem riska darījumiem vai aizdevumiem, kas nodrošina segtās obligācijas.”;

(43a)  regulā iekļauj šādu pantu:

“101.a pants

Vienotas un integrētas sistēmas izveide statistikas datu un prudenciālo datu vākšanai un apkopošanai

EBI izstrādā konsekventu un integrētu sistēmu statistikas datu un prudenciālo datu vākšanai un par saviem konstatējumiem ziņo Komisijai ne vēlāk kā [2019. gada 31. decembrī]. Ziņojumu izstrādā, iesaistot visas kompetentās iestādes, kā arī par noguldījumu garantiju sistēmām atbildīgās iestādes, statistikas iestādes, visas attiecīgās iestādes, jo īpaši ECB saistībā ar tās iepriekšējo darbu attiecībā uz statistikas datu vākšanu un ņemot vērā iepriekš paveikto darbu attiecībā uz Eiropas ziņošanas satvaru, un tā pamatā ir vispārēja ieguvumu un izmaksu analīze, cita starpā attiecībā uz centrālā savākšanas punkta izveidi un tajā ietver vismaz šādus jautājumus:

(a)  pārskats par datu skaitu un apjomu, ko kompetentās iestādes apkopojušas, īstenojot savas pilnvaras, kā arī par šo datu izcelsmi un sīku informāciju;

(b)  novērtējums par iespēju sagatavot pieprasīto datu vienotu vārdnīcu, lai labāk saskaņotu ziņošanas prasības, regulāros un ārkārtas ziņošanas pienākumus, iekļaujot informāciju, ko kompetentās iestādes pieprasa iestādēm, un novērstu liekus informācijas pieprasījumus;

(c)  novērtējums, ņemot vērā mazas un nesarežģītas iestādes darījumdarbību, par attiecīgiem datu posteņiem, kas nav nepieciešami prudenciālo prasību ievērošanas vai iestādes finanšu stāvokļa novērtēšanai, un par to, kādus datu posteņus varētu apvienot;

(d)  grafiks tam, kā izveidot integrētu un standartizētu ziņošanas sistēmu ar centrālu savākšanas punktu:

(i) kurā ir centrāls datu reģistrs ar visiem attiecīgās iestādes statistikas datiem un prudenciālajiem datiem ar nepieciešamo granularitāti, biežumu un atjaunināšanu noteiktajos intervālos;

(ii) kuru kompetentās iestāde izmanto kā kontaktpunktu, kur tiek ievadīti, apstrādāti un apkopoti visi kompetento iestāžu datu pieprasījumi, kur pieprasījumi tiek piekārtoti jau savāktajiem ziņotajiem datiem un kur kompetentajām iestādēm tiek nodrošināta ātra piekļuve pieprasītajai informācijai;

(iii) kurš ir vienīgais kontaktpunkts visām uzraudzītajām iestādēm, kas pārsūta iestādēm kompetento iestāžu statistikas datu un prudenciālās uzraudzības datu pieprasījumus un ievada pieprasītos datus datu reģistrā;

(iv) kurš koordinē informācijas un datu apmaiņu starp kompetentajām iestācēm;

(v) kurš kompetento iestāžu speciālos datu pieprasījumus uzraudzītajām iestādēm nosūta tikai pēc tam, kad pieprasītie dati ir salīdzināti ar pašreizējiem pieprasītajiem datiem un b) punktā minēto vārdnīcu, lai novērstu dublēšanu;

(vi) kuram ir pietiekamas organizatoriskās struktūras, finanšu un personāla resursi, lai varētu izpildīt uzticēto uzdevumu;

(vii) kurš ņem vērā pārējo kompetento iestāžu noteiktās metodes un procesus un iekļauj tos standartizētā sistēmā;

(viii) kurš nodrošina, ka jaunieviestās ziņošanas prasības tiek piemērotas ne agrāk kā 2 gadus pēc to publicēšanas un ka galīgās ziņojumu veidnes ir pieejamas vismaz 1 gadu pirms to piemērošanas datuma.

Līdz … [vienu gadu pēc ziņojuma iesniegšanas] Komisija, ja nepieciešams un ņemot vērā šajā pantā minēto ziņojumu, iesniedz vienu vai vairākus tiesību aktu priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei, lai izveidotu standartizētu un integrētu ziņošanas sistēmu ziņošanas prasībām.”;

(44)  regulas 101. panta 1. punktā ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“1.   Iestādes kompetentajām iestādēm reizi pusgadā attiecībā uz katru valsts nekustamo īpašumu tirgu, kurā tām ir riska darījumi, paziņo šādus apkopotus datus:”;

(45)  regulas 101. panta 4. un 5. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu 1. punktā minēto apkopoto datu vienotus formātus, definīcijas, regularitāti un iesniegšanas datumus, kā arī IT risinājumus.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, mazās iestādes, kas definētas 430.a pantā, sniedz 1. punktā minēto informāciju reizi gadā.”;

(46)  regulas 102. pantu groza šādi:

(a)  panta 2., 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Tirdzniecības nolūks ir jāpierāda ar stratēģijām, darbības plāniem un procedūrām, ko iestāde izveidojusi, lai saskaņā ar 103. un 104. pantu pārvaldītu pozīciju vai portfeli.

3. Lai pārvaldītu savu tirdzniecības portfeli atbilstoši 103. pantam, iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles.

4. Tirdzniecības portfeļa pozīcijas piesaista tirdzniecības nodaļām, kuras iestāde izveidojusi saskaņā ar 104.b pantu, ja vien šī iestāde nav piemērota kārtībai, kas noteikta 94. pantā, vai tai nav atļauta nepiemērošana, kas minēta 104.b panta 3. punktā.”

pantam pievieno šādu 5. un 6. punktu:

“5. Uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām attiecas piesardzīgas vērtēšanas prasības, kas minētas 105. pantā.

6. Iestādes strādā ar iekšējām risku ierobežošanas pozīcijām saskaņā ar 106. pantu.”;

(47)  regulas 103. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestādēm ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras tirdzniecības portfeļa vispārējai pārvaldībai. Šajā politikā un procedūrās nosaka vismaz:

(a)  darbības, kuras iestāde uzskata par tirdzniecības darījumiem un kuras veido daļu no tirdzniecības portfeļa pašu kapitāla prasību vajadzībām;

(b)  apmēru, kādā pozīcija var tikt ik dienas vērtēta pēc tirgus cenas ar atsauci uz aktīvu, likvīdu divvirzienu tirgu;

(c)  attiecībā uz pozīcijām, ko novērtē pēc modeļa — to, ciktāl iestāde spēj:

(i)  identificēt visus pozīcijas būtiskos riskus,

(ii)  ierobežot visus pozīcijas būtiskos riskus ar instrumentiem, kuriem pastāv aktīvs, likvīds divvirzienu tirgus,

(iii)  iegūt ticamas aplēses galvenajiem modelī izmantotajiem pieņēmumiem un parametriem.

(d)  apmēru, kādā iestāde var un tai vajadzīgs veikt vērtējumus pozīcijai, ko saskaņotā veidā var validēt ārēji;

(e)  apmēru, kādā juridiskie ierobežojumi vai citas operacionālās prasības varētu kavēt iestādes spēju veikt pozīcijas likvidāciju vai riska ierobežošanu īsā termiņā;

(f)  apmēru, kādā iestāde var un tai vajag aktīvi pārvaldīt pozīciju riskus tās ar tirdzniecību saistītajā darbībā;

(g)  apmēru, kādā iestāde var pārcelt risku vai pozīcijas no netirdzniecības uz tirdzniecības portfeli, un kritērijus šādai pārcelšanai saskaņā ar 104.a pantu.”;

(b)  panta 2. punktā ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“2. Pārvaldot savas pozīcijas vai pozīciju kopas tirdzniecības portfelī, iestāde nodrošina atbilstību visām šādām prasībām:”;

(c)  panta 2. punktā a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“(a)  iestādei tirdzniecības portfelī ir ieviesta skaidri dokumentēta pozīciju vai to portfeļu tirdzniecības stratēģija, ko apstiprinājusi augstākā vadība un kas ietver paredzamo turēšanas periodu;”;

(d)  panta 2. punkta b) apakšpunkta ievaddaļu groza šādi:

“(b)  iestādei ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras pozīciju vai to portfeļu aktīvai pārvaldībai tirdzniecības portfelī. Šajā politikā un procedūrās nosaka turpmāk minēto:”;

(e)  panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktu groza šādi:

“i) kuras pozīcijas vai pozīciju portfeļus var izveidot konkrētās tirdzniecības nodaļās vai attiecīgā gadījumā — izraudzīti dīleri;”;

(48)  regulas 104. pantu aizstāj ar šādu:

“104. pantsIekļaušana tirdzniecības portfelī

1.  Iestādēm ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras, lai noteiktu, kuras pozīcijas iekļaut tirdzniecības portfelī to kapitāla prasību aprēķināšanas vajadzībām saskaņā ar 102. pantā noteiktajām prasībām un tirdzniecības portfeļa noteikšanas vajadzībām saskaņā ar 4. panta 1. punkta 86) apakšpunktu un šā panta prasībām, ņemot vērā iestādes risku pārvaldības iespējas un praksi. Iestāde pilnībā dokumentē atbilstību šai politikai un procedūrām, piemēro tām iekšējo revīziju vismaz reizi gadā un dara pieejamus kompetentajām iestādēm šīs revīzijas rezultātus.

2.  Tirdzniecības portfelim piesaista pozīcijas šādos instrumentos:

(a)  instrumentos, kas atbilst kritērijiem iekļaušanai korelācijas tirdzniecības portfelī (CTP), kā minēts 7.–9. punktā;

(b)  finanšu instrumentos, ko pārvalda tirdzniecības nodaļā, kas izveidota saskaņā ar 104.b pantu;

(c)  finanšu instrumentos, kas rada neto īso kredīta vai kapitāla pozīciju;

(d)  instrumentos, kas izriet no parakstīšanās saistībām;

(e)  instrumentos, ko tur kā uzskaites tirdzniecības aktīvus, vai saistībās, kuras uzskaita pēc patiesās vērtības;

(f)  instrumentos, kas izriet no tirgus veidošanas darbībām;

(g)  kolektīvos ieguldījumu uzņēmumos, ja tie atbilst šā panta 10. punkta nosacījumiem;

(h)  biržā tirgotos kapitāla instrumentos;

(i)  ar tirdzniecību saistītos VFD;

(j)  iespēju līgumos, tostarp divdaļīgos iegultos atvasinājumu instrumentos, kas izriet no netirdzniecības portfeļa instrumentiem saistībā ar kredīta vai kapitāla risku.

Šā punkta c) apakšpunkta nolūkiem iestādei ir neto īsā kapitāla pozīcija, ja kapitāla cenas samazināšanās rada iestādei peļņu. Attiecīgi, iestādei ir neto īsā kredīta pozīcija, ja kredītriska starpības palielināšanās vai emitenta, vai emitentu grupas kredītspējas pasliktināšanās rada iestādei peļņu.

3.  Tirdzniecības portfelim nepiesaista pozīcijas šādos instrumentos:

(a)  instrumentos, kas paredzēti vērtspapīrošanas darījumiem;

(b)  nekustamā īpašuma pārvaldītājsabiedrībās;

(c)  mazumtirdzniecības un MVU kreditēšanā;

(d)  citos kolektīvos ieguldījumu uzņēmumos, izņemot tos, kas minēti 2. punkta g) apakšpunktā, ja iestāde tajos nevar ikdienā līdzekļus caurskatīt vai ja iestādei ikdienā nevar nodrošināt reālas cenas tās kapitālieguldījumiem līdzekļos;

(e)  atvasināto instrumentu līgumos ar pamatā esošiem instrumentiem, kas minēti a)–d) apakšpunktā;

(f)  instrumentos, kas pozīcijas radītā riska ierobežošanas nolūkā tiek turēti instrumentā, kas minēts a)–e) apakšpunktā.

4.  Neskarot 2. punktu, iestāde var nepiesaistīt tirdzniecības portfelim pozīciju instrumentā, kas minēts 2. punkta e)–i) apakšpunktā, ja minētā iestāde spēj pārliecināt kompetentās iestādes, ka šī pozīcija netiek turēta tirdzniecības nolūkā vai neierobežo risku pozīcijām, kuras tur tirdzniecības nolūkā.

5.  Kompetentās iestādes var lūgt iestādei sniegt pierādījumus, ka pozīcija, kas nav minēta 3. punktā, ir piesaistīta tirdzniecības portfelim. Ja nav pietiekamu pierādījumu, kompetentās iestādes var lūgt iestādei pārcelt šo pozīciju uz netirdzniecības portfeli, izņemot attiecībā uz pozīcijām, kas minētas 2. punkta a)–d) apakšpunktā.

6.  Kompetentās iestādes var lūgt iestādei sniegt pierādījumus, ka pozīcija, kas nav minēta 2. punkta a)–d) apakšpunktā, ir piesaistīta netirdzniecības portfelim. Ja nav pietiekamu pierādījumu, kompetentās iestādes var lūgt iestādei pārcelt šo pozīciju uz tirdzniecības portfeli, ja vien šī pozīcija nav minēta 3. punktā.

7.  Vērtspapīrošanas pozīcijas un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem, piesaista CTP:

(a)  pozīcijas nav ne atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijas, ne iespējas līgums attiecībā uz vērtspapīrošanas laidienu, ne arī kādi citi vērtspapīrošanas riska darījumu atvasinātie instrumenti, kas nenodrošina proporcionālas tiesības uz vērtspapīrošanas laidiena ieņēmumiem;

(b)  visi pamatā esošie instrumenti ir:

(i)  ar vienu parādnieku saistītie instrumenti, tostarp ar vienu parādnieku saistītie kredītu atvasinātie instrumenti, kuriem pastāv likvīds divvirzienu tirgus,

(ii)  parasti tirgotie indeksi, kas balstīti uz i) punktā minētajiem instrumentiem.

Uzskata, ka divvirzienu tirgus pastāv tur, kur ir neatkarīgi godprātīgi piedāvājumi pirkt un pārdot tā, ka cena ir loģiski saistīta ar pēdējās tirdzniecības cenu vai ka pašreizējās godprātīgās konkurējošās pirkšanas un pārdošanas kotējumus var noteikt vienas dienas laikā un norēķināties par tādu cenu samērā īsā laikā, kas atbilst tirdzniecības praksei.

8.  Pozīcijas ar jebkuru turpmāk minēto pamatā esošo instrumentu neiekļauj CTP:

(a)  pamatā esoši instrumenti, kas pieder 112. panta h) vai i) punktā minētajām riska darījumu kategorijām;

(b)  prasījums pret īpašam nolūkam izveidotu sabiedrību, kas tieši vai netieši nodrošināta ar pozīciju, kas pati par sevi neatbilstu iekļaušanai CTP saskaņā ar 6. punktu.

9.  Iestāde CTP var iekļaut pozīcijas, kas nav ne vērtspapīrošanas pozīcijas, ne n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti, bet kas ierobežo citu šī portfeļa pozīciju risku, ar nosacījumu, ka instrumentam vai tā pamatā esošajiem instrumentiem pastāv likvīds divvirzienu tirgus, kā aprakstīts 7. punkta pēdējā daļā.

10.  Iestāde piesaista tirdzniecības portfelim pozīciju kolektīvu ieguldījumu uzņēmumā, ja tā atbilst vismaz vienam šādam nosacījumam:

(a)  iestāde var ikdienā caurskatīt šo kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu;

(b)  iestāde var ikdienā nodrošināt cenas attiecībā uz šo kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu.”;

(49)  regulā iekļauj šādu 104.a un 104.b pantu:

“104.a pantsPozīcijas pārklasificēšana

1.  Iestādes ievieš skaidri izstrādātu politiku, lai varētu apzināt, kādi ārkārtas apstākļi pamato tirdzniecības portfeļa pozīcijas pārklasificēšanu par netirdzniecības portfeļa pozīciju vai otrādi — netirdzniecības portfeļa pozīcijas pārklasificēšanu par ▌tirdzniecības portfeļa pozīciju, lai noteiktu savas pašu kapitāla prasības, ievērojot kompetento iestāžu prasības. Iestādes pārskata šo politiku vismaz reizi gadā.

Instrumentu pārkvalificēšana ir atļauta tikai ārkārtas apstākļos. Šādi apstākļi var būt bankas pārstrukturēšana, pēc kuras pilnībā ir jāslēdz tirdzniecības nodaļas, paredzot uz instrumentu vai portfeli attiecināmās darījumdarbības izbeigšanu, vai grāmatvedības standarta maiņa, saskaņā ar kuru instrumenta patieso vērtību ir atļauts novērtēt, izmantojot peļņas un zaudējumu kontu. Tirgus notikumi, finanšu instrumenta likviditātes izmaiņas vai tirdzniecības nolūka maiņa nav pamatots iemesls instrumenta pārkvalificēšanai citā portfelī. Jaunu kvalificēšanu veic saskaņā ar 2. līdz 5. punktu un nodrošina, ka ir ievērotas visi 104. panta prasības. Instrumentu pārkvalificēšana, lai panāktu regulatīvu arbitrāžu, nav pieļaujama.

2.  Neskarot 104. pantā tieši noteikto pārklasificēšanu, kompetentās iestādes piešķir atļauju pārklasificēt tirdzniecības portfeļa pozīciju par netirdzniecības portfeļa pozīciju vai otrādi — netirdzniecības portfeļa pozīciju par ▌tirdzniecības portfeļa pozīciju, lai varētu noteikt šo iestāžu pašu kapitāla prasības, vienīgi tad, ja iestāde iesniedz kompetentajai iestādei rakstisku pierādījumu, ka tās lēmums pārklasificēt minēto pozīciju izriet no ārkārtas apstākļiem, kas atbilst iestādes izstrādātajai politikai saskaņā ar 1. punktu. Šim nolūkam iestāde iesniedz pietiekamu pierādījumu, ka minētā pozīcija vairs neatbilst nosacījumiem, lai to klasificētu kā tirdzniecības portfeļa vai netirdzniecības portfeļa pozīciju saskaņā ar 104. pantu.

Pirmajā daļā minēto lēmumu apstiprina iestādes vadības struktūra.

3.  Ja kompetentās iestādes piešķir atļauju saskaņā ar 2. punktu, iestāde:

(a)  pirmajā pārskatu sniegšanas datumā publiski sniedz informāciju, ka tās pozīcija ir pārklasificēta;

(b)  piemērojot 4. punktā noteikto procedūru, nosaka pārklasificētās pozīcijas pašu kapitāla prasības pirmajā pārskatu sniegšanas datumā saskaņā ar 92. pantu;

4.  Ja pirmajā pārskatu sniegšanas datumā neto izmaiņas iestādes pašu kapitāla prasību apjomā, kas izriet no pozīcijas pārklasificēšanas, izraisa pašu kapitāla prasību neto samazinājumu, iestāde saglabā papildu pašu kapitālu vienā līmenī ar šīm neto izmaiņām un publiski informē par šā papildu pašu kapitāla apjomu. Minētā papildu pašu kapitāla apjoms paliek nemainīgs līdz brīdim, kad iestājas šīs pozīcijas termiņš, ja vien kompetentās iestādes neatļauj iestādei pakāpeniski šo apjomu izslēgt jau agrāk.

5.  Pozīcijas pārklasificēšana saskaņā ar šo pantu ir neatsaucama, izņemot 104. pantā tieši noteikto pārklasificēšanu.

104.b pantsPrasības tirdzniecības nodaļai

1.  Iestādes izveido tirdzniecības nodaļas un piesaista katru savu tirdzniecības portfeļa pozīciju kādai no šīm tirdzniecības nodaļām. Tirdzniecības portfeļa pozīcijas piesaista tai pašai tirdzniecības nodaļai vienīgi tad, ja tās atbilst attiecīgās tirdzniecības nodaļas saskaņotajai uzņēmējdarbības stratēģijai un tiek konsekventi pārvaldītas un uzraudzītas saskaņā ar 2. punktu.

2.  Iestāžu tirdzniecības nodaļas visu laiku atbilst visām šādām prasībām:

(a)  katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidra un atšķirīga uzņēmējdarbības stratēģija un riska pārvaldības struktūra, kas ir atbilstoša šai darījumdarbības stratēģijai;

(b)  katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidra organizatoriskā struktūra; pozīcijas katrā tirdzniecības nodaļā pārvalda iestādē izraudzīti dīleri; katram dīlerim tirdzniecības nodaļā ir īpaši pienākumi; katru dīleri piesaista tikai vienai tirdzniecības nodaļai; vienam dīlerim katrā tirdzniecības nodaļā ir vadošā loma, un viņš pārrauga šīs tirdzniecības nodaļas darbības un citus dīlerus;

(c)  katrā tirdzniecības nodaļā nosaka pozīciju ierobežojumus saskaņā ar šīs tirdzniecības nodaļas uzņēmējdarbības stratēģiju;

(d)  ziņojumus par darbībām, ienesīgumu, riska pārvaldību un reglamentācijas prasībām tirdzniecības nodaļas līmenī sagatavo vismaz reizi nedēļā un regulāri iesniedz iestādes vadības struktūrai;

(e)  katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidrs gada darbības plāns, tostarp detalizēti izstrādāta atalgojuma politika, kuras pamatā ir pareizi kritēriji, ko izmanto darba rezultātu mērīšanai.

2.a  Atkāpjoties no b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut dīlerus piesaistīt vairāk nekā vienai tirdzniecības nodaļai, ja iestādei ir kooperatīva vai institucionāla aizsardzības shēmas struktūra un ja kompetentajai iestādei ir pierādīts, ka centralizētā tirgus riska pārvaldība ir efektīva.

3.  Iestādes informē kompetentās iestādes par veidu, kā tās izpilda 2. punkta prasības. Kompetentās iestādes var lūgt iestādi izmainīt tirdzniecības nodaļu struktūru vai organizāciju, lai izpildītu šā panta prasības.

4.  Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, iestādes, kas izmanto 325. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta metodes, lai noteiktu pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, var pieprasīt daļēju vai pilnīgu šā panta prasību nepiemērošanu. Kompetentās iestādes var atļaut šo nepiemērošanu, ja iestāde pierāda, ka:

(a)  neatbilstība 2. punkta prasībām neradītu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz iestādes spēju efektīvi pārvaldīt un uzraudzīt tirgus riskus saistībā ar tirdzniecības portfeļa pozīcijām;

(b)  iestāde atbilst vispārīgajām tirdzniecības portfeļa pārvaldības prasībām, kas noteiktas 103. pantā.”;

(50)  regulas 105. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas mērītas pēc to patiesās vērtības, piemēro piesardzīgas vērtēšanas standartus, kā norādīts šajā pantā. Iestādes jo īpaši nodrošina, ka to tirdzniecības portfeļa pozīciju piesardzīgai novērtēšanai ir atbilstīga noteiktības pakāpe, ņemot vērā tirdzniecības portfeļa pozīciju un netirdzniecības portfeļa pozīciju, kas mērītas pēc to patiesās vērtības, dinamisko būtību, prudenciālās atbilstības prasības un kapitāla prasību lietošanas veidu un mērķi attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas mērītas pēc to patiesās vērtības.”;

(b)  panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Iestādes vismaz reizi dienā pārvērtē tirdzniecības portfeļa pozīcijas pēc to patiesās vērtības. Izmaiņas šo pozīciju vērtībā paziņo iestādes peļņas un zaudējumu pārskatā.

4.   Iestādes, kad tas iespējams, tirdzniecības portfeļa pozīcijas un netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kas mērītas pēc to patiesās vērtības, vērtē pēc tirgus cenas, arī tad, kad piemēro šīm pozīcijām attiecīgās kapitāla prasības.”;

(c)  panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Ja novērtēšana pēc tirgus cenas nav iespējama, iestādes piesardzīgi veic savu pozīciju un portfeļu novērtēšanu pēc modeļa, tostarp aprēķinot pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas mērītas pēc to patiesās vērtības.”;

(d)  panta 7. punktā pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

“Šā punkta d) apakšpunkta vajadzībām modeli izstrādā vai apstiprina neatkarīgi no tirdzniecības nodaļas, un to izmēģina neatkarīgi, ietverot matemātisko aprēķinu, pieņēmumu un programmatūras ieviešanas validāciju.”;

(e)  panta 11. punktā a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“(a)  papildu laiks, kas būtu nepieciešams, lai slēgtu pozīciju vai ierobežotu riskus, kuri piemīt pozīcijai, pārsniedzot likviditātes periodus, kas piesaistīti šīs pozīcijas riska faktoriem saskaņā ar 325.be pantu;”.

(51)  regulas 106. pantu groza šādi:

(a)  panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Šā panta 1. punkta prasības piemēro, neskarot prasības, kas piemērojamas attiecīgi netirdzniecības portfeļa vai tirdzniecības portfeļa pozīcijai, kurai samazina risku.

3.   Ja iestāde ierobežo netirdzniecības portfeļa kredītriska darījumu vai darījuma partnera riska darījumu, izmantojot kredītu atvasināto instrumentu, ko iegrāmato tirdzniecības portfelī, šo kredītu atvasinātā instrumenta pozīciju atzīst kā iekšējo risku ierobežošanu netirdzniecības portfeļa kredītriska darījumā vai darījuma partnera riska darījumā, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības, kas minētas 92. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ja iestāde slēdz citu kredītu atvasinātā instrumenta darījumu ar piemērotu trešās personas aizsardzības devēju, kurš atbilst prasībām attiecībā uz netirdzniecības portfeļa nefondēto kredītaizsardzību un pilnībā kompensē iekšējā riska ierobežošanas tirgus risku.

Gan iekšējo riska ierobežošanu, kas atzīta saskaņā ar pirmo daļu, gan kredītu atvasināto instrumentu, kas noslēgts ar trešo personu, iekļauj tirdzniecības portfelī, lai varētu aprēķināt pašu kapitāla prasības tirgus riskiem.”;

(b)  pantam pievieno šādu 4., 5. un 6. punktu:

“4.   Ja iestāde ierobežo risku netirdzniecības portfeļa kapitāla riska darījumam, izmantojot kapitāla atvasināto instrumentu, ko iegrāmato tirdzniecības portfelī, šo kapitāla atvasinātā instrumenta pozīciju atzīst kā iekšējo risku ierobežošanu netirdzniecības portfeļa kapitāla riska darījumā, lai aprēķinātu riska darījuma riska svērtās vērtības, kas minētas 92. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ja iestāde slēdz citu kapitāla atvasinātā instrumenta darījumu ar piemērotu trešās personas aizsardzības devēju, kurš atbilst prasībām attiecībā uz netirdzniecības portfeļa nefondēto kredītaizsardzību un pilnībā kompensē iekšējā riska ierobežošanas tirgus risku.

Gan iekšējo riska ierobežošanu, kas atzīta saskaņā ar pirmo daļu, gan kapitāla atvasināto instrumentu, kas noslēgts ar trešo personu, iekļauj tirdzniecības portfelī, lai varētu aprēķināt pašu kapitāla prasības tirgus riskiem.

5. Ja iestāde ierobežo risku netirdzniecības portfeļa procentu likmju riska darījumam, izmantojot procentu likmju riska pozīciju, ko iegrāmato tirdzniecības portfelī, šo pozīciju uzskata par iekšēju riska ierobežošanu, lai varētu novērtēt procentu likmju riskus, ko rada netirdzniecības pozīcijas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 84. un 98. pantu, izpildot šādus nosacījumus:

(a)  minēto pozīciju piesaista tirdzniecības nodaļai, kura izveidota saskaņā ar 104.b pantu un kuras uzņēmējdarbības stratēģija paredz vienīgi tirgus riska pārvaldīšanu un mīkstināšanu iekšējai riska ierobežošanai procentu likmju riska darījumos. Šim nolūkam minētā tirdzniecības nodaļa var izveidot citas procentu likmju riska pozīcijas ar trešām personām vai citām iestādes tirdzniecības nodaļām, ja vien šīs citas tirdzniecības nodaļas pilnībā kompensē tirgus risku, ko rada šīs citas procentu likmju riska pozīcijas, izveidojot pretējas procentu likmju riska pozīcijas ar trešām personām;

(b)  iestāde pilnībā dokumentē, kā katra pozīcija mīkstina procentu likmju riskus, ko rada netirdzniecības portfeļa pozīcijas, to prasību vajadzībām, kas minētas Direktīvas 2013/36/ES 84. un 98. pantā;

6. Pašu kapitāla prasības visu to pozīciju tirgus riskiem, kas piesaistītas vai izveidotas tirdzniecības nodaļā, kas minēta 3. punkta a) apakšpunktā, aprēķina katru atsevišķi kā atsevišķus portfeļus, un tās papildina pašu kapitāla prasības citām tirdzniecības portfeļa pozīcijām.”;

(52)  regulas 107. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Šīs regulas vajadzībām riska darījumus ar trešo valstu ieguldījumu sabiedrībām, trešo valstu kredītiestādēm un trešo valstu biržām uzskata par riska darījumiem ar iestādēm vienīgi tad, ja trešā valsts attiecībā uz minēto sabiedrību piemēro tādas prudenciālās un uzraudzības prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām.”;

(52a)  regulas 117. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.  Riska darījumiem ar turpmāk minētajām daudzpusējām attīstības bankām piešķir 0 % riska pakāpi:

(a)  Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka;

(b)  Starptautiskā Finanšu korporācija;

(c)  Interamerikas Attīstības banka;

(d)  Āzijas Attīstības banka;

(e)  Āfrikas Attīstības banka;

(f)  Eiropas Padomes Attīstības banka;

(g)  Ziemeļvalstu Investīciju banka;

(h)  Karību jūras reģiona Attīstības banka;

(i)  Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka;

(j)  Eiropas Investīciju banka;

(k)  Eiropas Investīciju fonds;

(l)  Daudzpusējo investīciju garantiju aģentūra;

(m)  Starptautiskais Finanšu mehānisms imunizācijai;

(n)  Islāmiskā Attīstības banka;

(na)  Starptautiskā Attīstības asociācija.

Šā punkta nolūkos Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu, lai, ņemot vērā pieejamos normatīvos līdzvērtības novērtējumus, precizētu, vai šā punkta sarakstā vēl neiekļautās daudzpusējās attīstības bankas neizpilda prasības piemērot riska pakāpi 0 % apmērā.”;

(52b)  regulas 123. pantā iekļauj šādu 3.a punktu:

“Riska darījumiem no aizdevumiem, kas ir nodrošināti ar algas vai pensijas maksājumiem un garantēti ar visiem šādiem faktoriem:

(i)  obligātā apdrošināšana, kas sedz riskus kredītņēmēja nāves, darbnespējas vai bezdarba gadījumā;

(ii)  maksājumi, ko darba devējs vai pensijas fondi tieši atskaita no parādnieka algas vai pensijas;

(iii)  ikmēneša maksājumi, kas nepārsniedz 35 % neto mēnešalgas vai neto pensijas maksājuma,

piemēro riska pakāpi 35 % apmērā.”;

(52c)  regulas 124. pantu aizstāj ar šādu:

  “1.  Riska darījumam vai jebkurai riska darījuma daļai, kas ir pilnībā nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, piešķir 100 % riska pakāpi, ja nav izpildīti 125. vai 126. panta nosacījumi, izņemot jebkuru riska darījuma daļu, kuru klasificē cita riska darījumu kategorijā. Riska darījuma daļai, kura pārsniedz īpašuma hipotekāro vērtību, piešķir riska pakāpi, kas piemērojama iesaistītā darījumu partnera nenodrošinātajiem riska darījumiem.

Tā riska darījuma daļa, kas tiek uztverta kā pilnībā nodrošināta ar nekustamo īpašumu, nav lielāka par attiecīgā īpašuma ķīlas tirgus vērtību vai — dalībvalstīs, kas tiesību aktu vai regulatīvos noteikumos ir paredzējušas stingrus kritērijus attiecībā uz hipotekārās vērtības novērtēšanu, — hipotekāro vērtību.

2.  Pamatojoties uz datiem, kas apkopoti saskaņā ar 101. pantu, un jebkādiem citiem attiecīgiem rādītājiem, kompetentās iestādes periodiski un vismaz reizi gadā, vai pēc izraudzītās iestādes pieprasījuma, kā minēts 458. panta 1. punktā, novērtē, vai 30 % riska pakāpe attiecībā uz riska darījumiem, kuri nodrošināti ar hipotēkām attiecībā uz mājokļa īpašumu, kā minēts 125. pantā, un 50 % riska pakāpe attiecībā uz riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, kā minēts 126. pantā, un kas atrodas to teritorijā, ir atbilstīgas riska pakāpes, ņemot vērā

(a)  zaudējumu pieredzi saistībā ar riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu;

(b)  nekustamā īpašuma tirgus tendenču prognozes;

Kompetentās iestādes ar sava novērtējuma rezultātiem iepazīstina izraudzītās iestādes.

3.  Ja, pamatojoties uz šā panta 2. punktā minēto novērtējumu, kompetentā iestāde secina, ka 125. panta 2. punktā vai 126. panta 2. punktā minētās riska pakāpes neatspoguļo reālos riskus, kas saistīti ar riska darījumiem, kuri pilnībā nodrošināti ar tāda mājokļa vai komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku, kas atrodas kompetentās iestādes dalībvalstī, tā šiem riska darījumiem nosaka augstāku riska pakāpi vai izvirza stingrākus kritērijus par tiem, kas noteikti 125. panta 2. punktā vai 126. panta 2. punktā.

Izraudzītā iestāde var pieprasīt, lai kompetentā iestāde veic novērtējumu atbilstoši šā panta 2. punktam. Izraudzītā iestāde var noteikt augstāku riska pakāpi vai stingrākus kritērijus nekā tie, kas izklāstīti 125. panta 2. punktā un 126. panta 2. punktā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

(a)  tā ir apspriedusies ar kompetento iestādi un ESRK par izmaiņām;

(b)  tā uzskata, ka atturēšanās īstenot pārmaiņas būtiski ietekmētu pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti tās dalībvalstī. Kompetentās iestādes apspriežas ar EBI un informē izraudzīto iestādi par riska pakāpju un piemēroto kritēriju korekcijām.

Kompetentā iestāde un izraudzītā iestāde informē EBI un ESRK par visām riska pakāpju un kritēriju korekcijām, ko piemēro saskaņā ar šo punktu.

EBI un ESRK publicē riska pakāpes un kritērijus, ko kompetentās iestādes nosaka 125. un 126. pantā un 199. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem riska darījumiem.

4.  Šā panta 3. punkta nolūkos kompetentās un izraudzītās iestādes var noteikt riska pakāpi šādā diapazonā:

(a)  30 % līdz 150 % riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku,

(b)  50 % līdz 150 % riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciāla nekustamā īpašuma hipotēku.

4.a  Ja kompetentā vai izraudzītā iestāde atbilstoši 3. punktam nosaka augstāku riska pakāpi vai stingrākus kritērijus, iestādēm atvēl sešu mēnešu pārejas posmu, lai piemērotu jauno riska pakāpi. Attiecīgā gadījumā iestādes piemēro minēto augstāko riska pakāpi vai stingrākos kritērijus visiem atbilstīgajiem riska darījumiem, kas nodrošināti ar tāda komerciāla nekustamā īpašuma vai mājokļa hipotēku, kura atrodas attiecīgajā dalībvalstī.

4.b  Sadarbojoties ar ESRK, EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu stingrus kritērijus 1. punktā minētajai hipotekārās vērtības novērtēšanai un 2. punktā minētos nosacījumus, ko kompetentā iestāde ņem vērā, nosakot augstākas riska pakāpes.

EBI līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

5.  Vienas dalībvalsts iestādes piemēro riska pakāpes un kritērijus, ko ir noteikušas citas dalībvalsts iestādes attiecībā uz riska darījumiem, kuri ir nodrošināti ar hipotēkām uz komerciālu un mājokļa nekustamo īpašumu, kas atrodas šajā dalībvalstī.”

(52d)  regulas 125. pantu aizstāj ar šādu:

“125. pants

Riska darījumi, kas ir pilnībā nodrošināti ar mājokļa īpašumu hipotēkām

1.   Ja vien kompetentās iestādes nav noteikušas citādi saskaņā ar 124. panta 2. punktu, riska darījumiem, kas ir pilnībā nodrošināti ar mājokļa īpašumu hipotēkām, piemēro šādu procedūru:

(a)   ar tāda mājokļa, kuru īpašnieks vai — privāto ieguldījumu sabiedrības gadījumā — faktiskais īpašnieks apdzīvo vai izīrē, hipotēku pilnībā nodrošinātiem riska darījumiem vai jebkurām to daļām piešķir 30 % riska pakāpi;

(b)   riska darījumiem ar nomnieku īpašuma nomas darījumos attiecībā uz dzīvojamo īpašumu, ja iestāde ir iznomātājs un nomniekam ir izpirkuma iespēja, piešķir 35 % riska pakāpi, ja iestādes riska darījums ir pilnībā nodrošināts ar tās īpašumtiesībām uz īpašumu.

2.   Iestādes riska darījumu vai jebkuru riska darījuma daļu uzskata par pilnībā nodrošinātu šā panta 1. punkta vajadzībām vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)   īpašuma vērtība nav būtiski atkarīga no aizņēmēja kredītkvalitātes. Nosakot minētās atkarības būtiskumu, iestādes var neņemt vērā situācijas, kurās tikai makroekonomikas faktori ietekmē gan īpašuma vērtību, gan aizņēmēja saistību izpildi;

(b)   aizņēmēja risks nav būtiski atkarīgs no pamatā esošā īpašuma vai projekta rezultātiem, bet ir atkarīgs no pamatā esošās aizņēmēja spējas atmaksāt parādu no citiem avotiem, tādēļ šādu līdzekļu atmaksāšana nav būtiski atkarīga no jebkādas naudas plūsmas, ko radījis pamatā esošais īpašums, kuru izmanto nodrošinājumam. Minētajiem citiem avotiem iestādes savas aizdevumu politikas ietvaros nosaka maksimālo kredīta apmēra attiecības pret ienākumu rādītāju un, piešķirot aizdevumu, iegūst atbilstīgu apliecinājumu par attiecīgajiem ienākumiem;

(c)  ir ievērotas prasības, kas noteiktas 208. pantā, un vērtēšanas noteikumi, kuri paredzēti 229. panta 1. punktā;

(d)  ja vien saskaņā ar 124. panta 2. punktu nav noteikts citādi, tā aizdevuma daļa, kam ir piešķirta 30 % riska pakāpe nepārsniedz 75 % no attiecīgā īpašuma tirgus vērtības vai 75 %, no attiecīgā īpašuma hipotekārās vērtības dalībvalstīs, kas tiesību aktos vai regulatīvos noteikumos ir paredzējušas stingrus kritērijus attiecībā uz hipotekārās vērtības novērtēšanu.

3.  Iestādes var nepiemērot 2. punkta b) apakšpunktu riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar tāda mājokļa hipotēku, kurš atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kuras kompetentā iestāde ir publicējusi pierādījumus, kas apliecina, ka tās teritorijā ir labi attīstīts un sens mājokļa nekustamā īpašuma tirgus, kura zaudējumu līmenis nepārsniedz šādus ierobežojumus:

(a)  zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu līdz 80 % no tirgus vērtības vai 80 % no hipotekārās vērtības, ja vien saskaņā ar 124. panta 2. punktu nav noteikts citādi, konkrētajā gadā nepārsniedz 0,3 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašumu;

(b)  kopējie zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, konkrētajā gadā nepārsniedz 0,5 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašumu.

4.   Ja konkrētajā gadā netiek ievērots kāds no 3. punktā noteiktajiem ierobežojumiem, tad tiesības piemērot 3. punktu nav spēkā, un piemēro 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto nosacījumu, līdz kādā no turpmākajiem gadiem ir izpildīti 3. punkta nosacījumi.”;

(53)  regulas 128. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Iestādes piemēro 150 % riska pakāpi riska darījumiem, kas saistīti ar īpaši augstu risku.

2. Šajā pantā iestādes uzskata spekulatīvu nekustamā īpašuma finansēšanu par riska darījumiem, kas saistīti ar īpaši augstu risku.”;

(54)  regulas 132. pantu aizstāj ar šādu:

“132. pantsPašu kapitāla prasības riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā

1.  Riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā iestādes aprēķina riska svērtā riska darījuma vērtību, reizinot riska svērtā riska darījuma vērtību KIU riska darījumos, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punkta pirmajā daļā minētajām pieejām, ar šo iestāžu turēto daļu vai ieguldījumu apliecību procentuālo īpatsvaru.

2.  Iestādes var izmantot 132.a panta 1. punktā noteikto caurskatāmības pieeju vai 132.a panta 2. punktā noteikto pilnvaru pieeju, ja ir izpildīti 3. punkta nosacījumi.

Saskaņā ar 132.b panta 2. punktu iestādes, kas neizmanto caurskatāmības pieeju vai pilnvaru pieeju, piesaista saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā riska svērumu 1 250 % (“atkāpšanās metode”).

Iestādes var aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, izmantojot šajā punktā minēto pieeju kombināciju, ja ir izpildīti nosacījumi šo pieeju lietošanai.

3.  Iestādes var noteikt riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem saskaņā ar pieejām, kas minētas 132.a pantā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

(a)  KIU ir vai nu:

(i)  pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums (PVKIU), ko regulē Direktīva 2009/65/EK;

(ii)  ES AIF, ko pārvalda ES AIFP, kas reģistrēts saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 3. punktu;

(iii)  AIF, ko pārvalda ES AIFP, kas licencēts saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu;

(iv)  AIF, ko pārvalda ārpussavienības AIFP, kas licencēts saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 37. pantu,

(v)  ārpussavienības AIF, ko pārvalda ārpussavienības AIFP un laiž tirgū saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 42. pantu;

(b)  KIU prospektā vai līdzvērtīgā dokumentā ir iekļautas:

(i)  aktīvu kategorijas, kurās KIU ir atļauts ieguldīt,

(ii)  ja pastāv ieguldījumu limiti — relatīvie limiti un to aprēķināšanas metodika;

(c)  KIU ziņojumi iestādei atbilst šādām prasībām:

(i)  par KIU darbību ziņo vismaz tikpat bieži kā par iestādes darbību,

(ii)  finanšu informācijas detalizācijas pakāpe ir pietiekama, lai iestāde varētu aprēķināt KIU riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar iestādes izvēlēto pieeju,

(iii)  ja iestāde izmanto caurskatāmības pieeju, informāciju par pamatā esošiem riska darījumiem pārbauda neatkarīga trešā persona.

4.  Iestādes, kurām nav atbilstīgu datu vai informācijas, lai varētu aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem saskaņā ar 132.a panta pieejām, var izmantot trešās personas aprēķinus, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

(a)  trešā persona ir vai nu:

(i)  KIU depozītu iestāde vai depozītu finanšu iestāde ar nosacījumu, ka KIU iegulda tikai vērtspapīros un nogulda visus vērtspapīrus šajā depozītu iestādē vai depozītu finanšu iestādē;

(ii)  to KIU gadījumā, kas nav ietverti i) apakšpunktā, KIU pārvaldes sabiedrība, ar nosacījumu, ka šī sabiedrība atbilst 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumam.

(b)  trešā persona veic aprēķinus, izmantojot metodes, kas minētas attiecīgi 132.a panta 1., 2. un 3. punktā;

(c)  ārējais revidents ir apstiprinājis trešās personas aprēķinu pareizību.

Iestādes, kas izmanto trešo personu aprēķinus, reizina šajos aprēķinos iegūtās riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem ar koeficientu 1,2, ja iestādēm nav nepieciešamo datu vai informācijas, lai veiktu aprēķinus.

5  Ja iestāde izmanto pieejas, kas minētas 132.a pantā, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības KIU (“1. līmeņa KIU”) riska darījumiem, un jebkurš no 1. līmeņa KIU pamatā esošajiem riska darījumiem ir riska darījums cita KIU (“2. līmeņa KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, riska darījumu riska svērtās vērtības 2. līmeņa KIU riska darījumiem var aprēķināt ar jebkuru no trim 2. punktā minētajām pieejām. Iestāde var izmantot caurskatāmības pieeju, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem 3. līmenī un jebkurā turpmākā līmenī, tikai tad, ja ir lietojusi šo pieeju aprēķiniem iepriekšējā līmenī. Jebkurā citā gadījumā tā izmanto atkāpšanās pieeju.

6.  Riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar caurskatāmības pieeju un pilnvaru pieeju, ir ierobežotas ar minēto KIU riska darījumu riska svērto vērtību, kas aprēķināta ar atkāpšanās pieeju.

7.  Atkāpjoties no 1. punkta, iestādes, kas piemēro caurskatāmības pieeju saskaņā ar 132.a panta 1. punktu, var aprēķināt riska darījuma riska svērto vērtību saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, reizinot riska darījumu vērtības minētajiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar 111. pantu, ar riska pakāpi (RWi*), kas aprēķināta saskaņā ar 132.c pantā izklāstīto formulu, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)  iestādes novērtē savu līdzdalību KIU daļās vai ieguldījumu apliecībās sākotnējās izmaksās, savukārt KIU pamatā esošo aktīvu vērtību tās novērtētu patiesajā vērtībā, ja tās piemērotu caurskatāmības pieeju;

(b)  izmaiņas to daļu vai ieguldījumu apliecību tirgus vērtībā, kurām vērtību iestādes novērtē sākotnējās izmaksās, nemaina ne minēto iestāžu pašu kapitāla apjomu, ne riska darījuma vērtību, kas saistīta ar minēto līdzdalību.

8.  Attiecībā uz ārpusbilances minimālajām vērtības saistībām, kas izpaužas kā pienākums kompensēt ieguldījumu viena vai vairāku KIU daļās vai ieguldījumu apliecībās, ja KIU pamatā esošo riska darījumu tirgus vērtība samazinās zem noteikta koeficienta, riska darījuma vērtībai piemēro 20 % korekcijas pakāpi, ja:

(i)  KIU pamatā esošo riska darījumu pašreizējā tirgus vērtība sedz vai pārsniedz robežvērtības pašreizējo vērtību un

(ii)  ja iestāde vai cits uzņēmums, kas iekļauts tajā pašā konsolidācijas tvērumā, var ietekmēt KIU pamatā esošo riska darījumu sastāvu, lai ierobežotu iespēju vēl vairāk samazināt pārsniegumu vai tādā apmērā, ka iestāde ir subordinējusi tās garantiju KIU vadlīniju piemērošanai, kam būs tāda pati ietekme, ierobežojot iespēju vēl vairāk samazināt pārsniegumu.”;

(55)  regulā iekļauj šādu 132.a pantu:

“132.a pantsPieejas KIU riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai

1.  Ja ir izpildīti 132. panta 3. punkta nosacījumi, iestādes, kurām ir pietiekami daudz informācijas par atsevišķiem pamatā esošiem KIU riska darījumiem, caurskata šos riska darījumus, lai aprēķinātu KIU riska darījumu riska svērto vērtību, sverot attiecībā uz risku visus pamatā esošos KIU riska darījumus, it kā šīs iestādes tos turētu tiešā veidā.

2.  Ja ir izpildīti 132. panta 3. punkta nosacījumi, iestādes, kurām nav pietiekami daudz informācijas par atsevišķiem pamatā esošiem KIU riska darījumiem, lai varētu izmantot caurskatāmības pieeju, var aprēķināt riska darījumu riska svērto vērtību šiem riska darījumiem saskaņā ar ierobežojumiem, kas noteikti KIU pilnvarās un attiecīgajos tiesību aktos.

Pirmās daļas nolūkiem iestādes veic aprēķinus, pieņemot, ka KIU vispirms izraisa riska darījumus maksimālā apmērā, kādu pieļauj to pilnvaras vai attiecīgie tiesību akti, riska darījumos, kas piesaista augstākās pašu kapitāla prasības, un tad turpina izraisīt riska darījumus dilstošā secībā, kamēr sasniedz maksimālo kopējo riska darījumu ierobežojumu.

Iestādes veic aprēķinus, kas minēti pirmajā daļā, izmantojot metodes, kas noteiktas šajā nodaļā, šīs sadaļas 5. nodaļā un šīs sadaļas 6. nodaļas 3., 4. vai 5. iedaļā.

Šā aprēķina ietvaros iestādes pieņem, ka KIU palielina aizņemto līdzekļu īpatsvaru, ciktāl to pieļauj piešķirtās pilnvaras vai attiecīgā gadījumā spēkā esošie tiesību akti.

3.  Atkāpjoties no 92. panta 3. punkta d) apakšpunkta prasībām, iestādes, kas aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu, var aizstāt pašu kapitāla prasību attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku, ko rada minētā KIU atvasinātā instrumenta riska darījumi, ar summu, kas vienāda ar 50 % no riska darījuma vērtības šiem riska darījumiem, kas aprēķināta attiecīgi saskaņā ar šīs sadaļas 6. nodaļas 3., 4. vai 5. iedaļu.

Atkāpjoties no pirmās daļas prasībām, iestāde var izslēgt no pašu kapitāla prasības aprēķiniem attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku tos atvasinātā instrumenta riska darījumus, uz kuriem šī prasība neattiektos, ja tos tiešā veidā izraisītu iestāde.

4.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu, kā iestādes aprēķina 2. punktā minētās riska darījumu riska svērtās vērtības, ja nav pieejami kādi no šiem aprēķiniem nepieciešamajiem ievades datiem.

EBI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz [deviņi mēneši pēc stāšanās spēkā].

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

(56)  regulā iekļauj šādu 132.b pantu:

“132.b pantsIzņēmumi attiecībā uz metodēm KIU riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai

1.  Iestādes izslēdz no 132. pantā minētajiem aprēķiniem KIU turētos pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentus, un tie jāatskaita saskaņā ar attiecīgi 36. panta 1. punktu, 56. pantu un 66. pantu.

2.  Iestādes var izslēgt no 132. pantā minētajiem aprēķiniem riska darījumus KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā 150. panta 1. punkta g) un h) apakšpunkta izpratnē un tā vietā piemērot šiem riska darījumiem aprēķina procedūru, kas izklāstīta 133. pantā.”;

(56a)  iekļauj šādu 132.b pantu:

“132.c pantsAprēķina procedūra ārpusbilances riska darījumiem ar KIU

Iestādes aprēķina riska darījuma riska svērto vērtību saviem ārpusbilances posteņiem, kurus iespējams pārvērst riska darījumos KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, reizinot riska darījumu vērtības minētajiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar 111. pantu, ar šādu riska pakāpi (RWi*):

(a)  visiem riska darījumiem, kuriem iestādes izmanto vienu no 132.a pantā izklāstītajām pieejām:

 

kur:

i = indekss, ar ko apzīmē KIU;

RW= summa, kas aprēķināta saskaņā ar 132.a pantu;

= riska darījuma vērtība KIU i riska darījumiem;

= KIU i aktīvu uzskaites vērtība;

 

(b)  visiem citiem riska darījumiem,

(57)  regulas 152. pantu aizstāj ar šādu:

“152. pantsAprēķina procedūra riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā

1.  Riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā iestādes aprēķina riska svērtā riska darījuma vērtības, reizinot KIU riska darījumu riska svērto vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar šajā pantā minētajām pieejām, ar šo iestāžu turēto daļu vai ieguldījumu apliecību procentuālo īpatsvaru.

2.  Ja ir izpildīti 132. panta 3. punkta nosacījumi, iestādes, kurām ir pietiekami daudz informācijas par atsevišķiem pamatā esošiem KIU riska darījumiem, caurskata šos pamatā esošos riska darījumus, lai aprēķinātu KIU riska darījumu riska svērto vērtību, sverot attiecībā uz risku visus pamatā esošos KIU riska darījumus, it kā šīs iestādes tos turētu tiešā veidā.

3.  Atkāpjoties no 92. panta 3. punkta d) apakšpunkta prasībām, iestādes, kas aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu, var aizstāt pašu kapitāla prasību attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku, ko rada minētā KIU atvasinātā instrumenta riska darījumi, ar summu, kas vienāda ar 50 % no riska darījuma vērtības šiem riska darījumiem, kas aprēķināta attiecīgi saskaņā ar šīs sadaļas 6. nodaļas 3., 4. vai 5. iedaļu.

Atkāpjoties no pirmās daļas prasībām, iestāde var izslēgt no pašu kapitāla prasības aprēķiniem attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku tos atvasinātā instrumenta riska darījumus, uz kuriem šī prasība neattiektos, ja tos tiešā veidā izraisītu iestāde.

4.  Iestādes, kas piemēro caurskatāmības pieeju saskaņā ar 2. un 3. punktu un atbilst pastāvīgas daļējas izmantošanas nosacījumiem saskaņā ar 150. pantu, vai kas neatbilst šajā nodaļā minēto metožu izmantošanas nosacījumiem attiecībā uz visiem vai daļu no pamatā esošajiem KIU riska darījumiem, aprēķina riska darījuma riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas, ievērojot šādus principus:

(a)  riska darījumiem, kas ietilpst 147. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajā kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā, iestādes piemēro vienkāršo riska pakāpju pieeju, kā norādīts 155. panta 2. punktā;

(b)  riska darījumiem, kas ietilpst vērtspapīrošanas riska darījumu kategorijā, iestādes piemēro uz reitingiem balstīto metodi, kā norādīts 261. pantā;

(c)  visiem citiem pamatā esošajiem riska darījumiem iestādes piemēro standartizēto pieeju, kā norādīts šīs sadaļas 2. nodaļā.

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkiem, ja iestāde nespēj noteikt atšķirību starp privātu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, biržā tirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem un citiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, tā attiecīgos riska darījumus pielīdzina citiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem.

5.  Ja ir izpildīti 132. panta 3. punkta nosacījumi, iestādes, kurām nav pietiekami daudz informācijas par atsevišķiem pamatā esošiem KIU riska darījumiem, var aprēķināt riska darījumu riska svērto vērtību šiem riska darījumiem saskaņā ar pilnvaru pieeju, kas paredzēta 132.a panta 2. punktā. Tomēr, riska darījumiem, kas minēti šā panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktos, iestādes piemēro tajos noteiktās pieejas.

6.  Saskaņā ar 132.b panta 2. punktu iestādes, kas neizmanto caurskatāmības pieeju saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu vai pilnvaru pieeju saskaņā ar šā panta 5. punktu, izmanto atkāpšanās pieeju, kas minēta 132. panta 2. punktā.

7.  Iestādes, kurām nav atbilstīgu datu vai informācijas, lai varētu aprēķināt riska svērtās vērtības KIU saskaņā ar 2., 3., 4. un 5. punkta pieejām, var izmantot trešās personas aprēķinus, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

(a)  trešā persona ir vai nu:

(i)  KIU depozītu iestāde vai depozītu finanšu iestāde ar nosacījumu, ka KIU iegulda tikai vērtspapīros un nogulda visus vērtspapīrus šajā depozītu iestādē vai depozītu finanšu iestādē;

(ii)  attiecībā uz KIU, kas nav ietverti i) punktā, KIU pārvaldes sabiedrība, ar nosacījumu, ka šī sabiedrība atbilst 132. panta 3. punkta a) apakšpunkta kritērijiem.

(b)  riska darījumiem, kas nav minēti 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā, trešā persona veic aprēķinus saskaņā ar pieeju, kas minēta 132.a panta 1. punktā;

(c)  riska darījumiem, kas minēti 4. punkta a), b) un c) apakšpunktos, trešā persona veic aprēķinus saskaņā ar pieejām, kas tajos noteiktas;

(d)  ārējais revidents ir apstiprinājis trešās personas aprēķinu pareizību.

Iestādes, kas izmanto trešo personu aprēķinus, reizina šajos aprēķinos iegūtās riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem ar koeficientu 1,2, ja tām nav nepieciešamo datu vai informācijas, lai veiktu aprēķinus.

8.  Šā panta vajadzībām piemēro 132. panta 5. un 6. punkta un 132.b panta noteikumus.”

(57a)  regulas 164. panta 5., 6. un 7. punktu aizstāj ar šādu:

“5.  Pamatojoties uz datiem, kas savākti saskaņā ar 101. pantu, un uz jebkādiem citiem attiecīgiem rādītājiem un ņemot vērā nekustamā īpašuma tirgus tendenču prognozes, kompetentās iestādes periodiski un vismaz reizi gadā vai pēc izraudzītās iestādes pieprasījuma, kā minēts 458. panta 1. punktā, novērtē, vai šā panta 4. punktā minētās minimālās LGD vērtības un LGD vērtības riska darījumiem ar komercsabiedrībām, kuri ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu, ir atbilstošas riska darījumiem, kuri ir nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa vai komerciālu nekustamo īpašumu, kas atrodas to teritorijā.

Kompetentās iestādes savu novērtējumu rezultātus darīs zināmus izraudzītajām iestādēm.

Ja, pamatojoties uz šā punkta pirmajā daļā minēto novērtējumu, kompetentā iestāde secina, ka šā panta 4. punktā minētās minimālās LGD vērtības, vai ja tā uzskata, ka LGD vērtības riska darījumiem ar komercsabiedrībām, kuri ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu, nav pietiekamas, tā minētajiem riska darījumiem, kas atrodas tās teritorijā, nosaka augstākas minimālās LGD vērtības. Šādas augstākas minimālās vērtības var piemērot arī riska darījumu viena vai vairāku īpašuma segmentu līmenī, kas atrodas vienā vai vairākās tās teritorijas daļās.

Izraudzītā iestāde var pieprasīt, lai kompetentā iestāde veic novērtējumu atbilstoši šā panta 2. punktam. Izraudzītā iestāde var noteikt augstākas minimālās LGD vērtības, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a)  tā ir apspriedusies ar kompetento iestādi un ESRK par izmaiņām;

(b)  tā uzskata, ka atturēšanās īstenot pārmaiņas būtiski ietekmētu pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti tās dalībvalstī.

Kompetentā iestāde informē EBI un izraudzīto iestādi par visām izmaiņām attiecībā uz minimālajām LGD vērtībām, ko tā veikusi saskaņā ar šā punkta otro daļu, un EBI publicē šīs LGD vērtības.

Izraudzītās iestādes paziņo ESRK par visām izmaiņām attiecībā uz minimālajām LGD vērtībām, kuras veiktas saskaņā ar šā punkta otro daļu, un ESRK publicē šīs LGD vērtības.

6.  EBI, sadarbojoties ar ESRK, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu nosacījumus, ko kompetentās iestādes ņem vērā, 5. punktā minētā novērtējuma ietvaros vērtējot LGD vērtību atbilstību.

EBI līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

7.  Vienas dalībvalsts iestādes piemēro augstākās minimālās LGD vērtības, ko citas dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar 5. punktā minēto ir noteikušas attiecībā uz visiem attiecīgajiem riska darījumiem, ko veic tajā dalībvalstī.”

(57b)  regulas 181. panta 1. punktā pēc a) apakšpunkta pievieno šādu apakšpunktu:

“aa) papildinot šā punkta a) apakšpunktu, iestāde lielu apjomu pārdošanas gadījumā var koriģēt savas LGD aplēses, daļēji vai pilnībā kompensējot šādas pārdošanas ietekmi uz LGD aplēsēm. Ja iestāde nolemj pieprasīt šāda veida korekciju, iestāde kompetentajai iestādei paziņo šādas pārdošanas apjomu, sastāvu un dienu. Ja kompetentā iestāde secina, ka šajā punktā minētā korekcija nav pārdošana lielos apjomos, tā 30 dienās pēc paziņojuma saņemšanas pieņem lēmumu, ka paziņotāja iestāde korekciju nedrīkst piemērot. Tādos gadījumos kompetentā iestāde šo lēmumu nekavējoties paziņo paziņotājai iestādei.

Noteikumu saskaņā ar 1. punktu piemēro laikposmā no 2016. gada 23. novembra līdz [šīs regulas spēkā stāšanās diena + 5 gadi].”;

(58)  regulas 201. panta 1. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h) atbilstīgi centrālie darījumu partneri.”;

(59)  regulā iekļauj šādu 204.a pantu:

“204.a pantsAtbilstoši kapitāla atvasināto instrumentu veidi

1.  Iestādes var izmantot kapitāla atvasinātos instrumentus, kas ir kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi vai ir ekonomiskās izpausmes ziņā tiem līdzīgi, kā atbilstošu kredītaizsardzību vienīgi tādēļ, lai īstenotu iekšējā riska ierobežošanas pozīcijas.

Ja iestāde pērk kredītaizsardzību kopējo ieņēmumu mijmaiņas darījumā un par mijmaiņu saņemtos neto maksājumus iegrāmato kā neto ienākumu, bet neiegrāmato attiecīgo aizsargātā aktīva vērtības pazemināšanos (vai nu samazinot patieso vērtību, vai papildinot rezerves), šāda kredītaizsardzība netiek atzīta par atbilstošu.

2.  Ja iestāde veic iekšēju riska ierobežošanu, izmantojot kapitāla atvasināto instrumentu, lai šī iekšējā riska ierobežošana tiktu atzīta par atbilstošu kredītaizsardzību šīs nodaļas vajadzībām, kredītrisks, kas pārvietots uz tirdzniecības portfeli, tiks pārvietots uz trešo personu vai personām.

Ja iekšējā riska ierobežošana ir veikta saskaņā ar pirmo daļu un ja ir izpildītas šīs nodaļas prasības, tad iestādes, kad tās saņem nefondēto kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanai piemēro šīs nodaļas 4.–6. iedaļā minētos noteikumus.”;

(60)  regulas 223. pantu groza šādi:

(a)  panta 3. punktā pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

“OTC atvasināto instrumentu darījumiem iestādes, kas izmanto 6. nodaļas 6. iedaļā minēto metodi, EVA aprēķina šādi:

.”;

(b)  panta 5. punktā pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

“OTC atvasināto instrumentu darījumiem iestādes, kas izmanto šīs sadaļas 6. nodaļas 3., 4. un 5. iedaļā minētās metodes, ņem vērā nodrošinājuma radīto riska mīkstināšanas ietekmi saskaņā ar noteikumiem, kas attiecīgi paredzēti šajās iedaļās.”

(60a)  regulas 247. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.  Atkāpjoties no 2. punkta, atbilstošiem nefondētās kredītaizsardzības devējiem, kas uzskaitīti 201. panta 1. punkta b) līdz h) apakšpunktā — izņemot atbilstīgus centrālos darījumu partnerus —, ir jābūt atzītas ĀKNI veiktam kredītnovērtējumam, kurš saskaņā ar 136. pantu ir saistāms ar kredītkvalitātes 3. vai augstāku pakāpi un kurš brīdī, kad kredītaizsardzība tika atzīta pirmo reizi, būtu bijis saistāms ar kredītkvalitātes 2. vai augstāku pakāpi. Iestādes, kurām ir atļauja piemērot IRB metodi tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju, var novērtēt atbilstību saskaņā ar pirmo teikumu, pamatojoties uz aizsardzības devēja PD līdzvērtīgumu PD, kas saistīta ar kredītkvalitātes pakāpēm, kuras minētas 136. pantā.”

(61)  regulas 272. pantā 6. un 12. punktu aizstāj ar šādiem:

“6) “riska ierobežošanas kopa” ir darījumu grupa vienā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kur ir atļauta pilnīga vai daļēja kompensēšana, nosakot potenciālu nākotnes riska darījumu saskaņā ar metodēm, kas norādītas šīs nodaļas 3. vai 4. iedaļā;

12) “pašreizējā tirgus vērtība” jeb “CMV” šīs nodaļas 3.–5. iedaļas vajadzībām ir visu darījumu neto tirgus vērtība jebkura nodrošinājuma, kas turēts vai iesniegts, bruto savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kurā, aprēķinot CMV, ieskaita gan pozitīvās, gan negatīvās tirgus vērtības;”;

(62)  regulas 272. pantā iekļauj šādu 7.a un 12.a punktu:

“7.a) “vienvirziena līgums par drošības rezervi” ir līgums par drošības rezervi, saskaņā ar kuru iestādei jāiesniedz darījumu partnerim mainīgās drošības rezerves, bet nav tiesību saņemt šādas mainīgās drošības rezerves no darījumu partnera, vai otrādi;”;

“12.a) “neto neatkarīgs nodrošinājums” jeb “NICA” ir summa, ko veido neto nodrošinājuma svārstīguma korekcijas vērtība, kas attiecīgi saņemta vai iesniegta savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, izņemot mainīgo drošības rezervi;”;

(63)  regulas 273. pantu groza šādi:

(a)  šā panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.  Iestādes aprēķina II pielikumā minēto līgumu riska darījumu vērtību, pamatojoties uz vienu no metodēm, kas izklāstītas šīs nodaļas 3.–6. iedaļā saskaņā ar šo pantu.

Iestāde, kas neatbilst 273.a panta 2. punkta nosacījumiem, neizmanto šīs nodaļas 4. iedaļā minēto metodi. Iestāde, kas neatbilst 273.a panta 3. punkta nosacījumiem, neizmanto šīs nodaļas 5. iedaļā minēto metodi.

Nosakot II pielikuma 3. punktā minēto līgumu riska darījumu vērtību, iestāde neizmanto šīs nodaļas 5. iedaļā minēto metodi.

Iestādes grupā drīkst pastāvīgi apvienojumā izmantot šīs nodaļas 3.–6. iedaļā minētās metodes. Atsevišķa iestāde nedrīkst pastāvīgi apvienojumā izmantot šīs nodaļas 3.–6. iedaļā minētās metodes.”;

(b)  panta 6., 7., 8. un 9. punktu aizstāj ar šādiem:

“6. Saskaņā ar visām šīs nodaļas 3.–6. iedaļā minētajām metodēm riska darījuma vērtība konkrētam darījuma partnerim ir vienāda ar riska darījumu vērtību summu, ko aprēķina katrai šā darījuma partnera savstarpējo prasījumu ieskaita kopai.

Atkāpjoties no pirmās daļas prasībām, ja vienu līgumu par drošības rezervi piemēro vairākām minētā darījuma partnera savstarpējo prasījumu ieskaita kopām un iestāde izmanto kādu no metodēm, kas minētas šīs nodaļas 3. un 6. iedaļā, lai aprēķinātu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu riska darījuma vērtību, minēto riska darījuma vērtību aprēķina saskaņā ar attiecīgo iedaļu.

Konkrētam darījuma partnerim riska darījuma vērtība noteiktai II pielikumā norādīto OTC atvasināto instrumentu savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, kas aprēķināta saskaņā ar šo nodaļu, ir lielāka par nulli un starpību starp riska darījumu summu visās savstarpējo prasījumu ieskaita kopās ar darījuma partneri un šā darījuma partnera CVA summu, kuru iestāde ir atzinusi par norakstītu. Kredīta vērtības korekcijas aprēķina, neņemot vērā izlīdzinošo debeta vērtības korekciju, kas saistīta ar sabiedrības pašas kredītrisku un ko no pašu kapitāla jau izslēdz saskaņā ar 33. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

7. Aprēķinot riska darījuma vērtību saskaņā ar šīs nodaļas 3.–5. iedaļā minētajām metodēm, iestādes var uzskatīt divus OTC atvasināto instrumentu līgumus, kas iekļauti tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā un ir pilnīgi atbilstīgi, par vienu līgumu ar nosacītu pamatsummu, kas vienāda ar nulli.

Pirmās daļas nolūkiem divi OTC atvasināto instrumentu līgumi ir pilnīgi atbilstīgi, ja atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

(a)  to riska pozīcijas ir pretējas;

(b)  to pazīmes, izņemot tirdzniecības datumu, ir identiskas;

(c)  to naudas plūsmas pilnībā viena otru kompensē.

8. Riska darījumiem, kuri rodas no ilgstošo norēķinu darījumiem, iestādes nosaka riska darījuma vērtību, izmantojot jebkuru no šīs nodaļas 3.–6. iedaļā minētajām metodēm, neatkarīgi no tā, kādu metodi iestāde ir izvēlējusies piemērot OTC atvasinātajiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem. Aprēķinot pašu kapitāla prasības ilgstošo norēķinu darījumiem, iestāde, kas izmanto 3. nodaļā noteikto pieeju, var pastāvīgi un neatkarīgi no attiecīgo pozīciju būtiskuma piešķirt riska pakāpes saskaņā ar 2. nodaļā noteikto metodi.

9. Attiecībā uz šīs nodaļas 3.–6. iedaļā minētajām metodēm iestādes klasificē darījumus, kuros ir konstatēts specifiskais korelācijas risks, saskaņā ar 291. pantu.”;

(64)  regulā iekļauj šādu 273.a un 273.b pantu:

“273.a pantsRiska darījuma vērtības vienkāršotu aprēķināšanas metožu izmantošanas nosacījumi

1.  Iestāde var aprēķināt atvasināto instrumentu pozīciju riska darījuma vērtību saskaņā ar 4. punktā minēto metodi, ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmērs nepārsniedz turpmāk minētās robežvērtības, pamatojoties uz ikmēneša novērtējumu:

(a)  10 % no iestādes kopējiem aktīviem;

(b)  EUR 300 miljonus.

2.  Iestāde var aprēķināt atvasināto instrumentu pozīciju riska darījuma vērtību ▌saskaņā ar 5. punktā norādīto metodi, ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmērs nepārsniedz turpmāk minētās robežvērtības, pamatojoties uz ikmēneša novērtējumu:

(a)  5 % no iestādes kopējiem aktīviem;

(b)  EUR 100 miljonus.

3.  un 2. punkta nolūkiem iestādes aprēķina bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmēru konkrētā dienā saskaņā ar šādām prasībām:

(a)  atvasināto instrumentu pozīcijas vērtē pēc to tirgus cenām konkrētā datumā. Ja kādas pozīcijas tirgus vērtība konkrētā datumā nav pieejama, iestādes izmanto šīs pozīcijas patieso vērtību minētajā datumā. Ja kādas pozīcijas tirgus cenas patiesā vērtība konkrētā datumā nav pieejama, iestādes izmanto šīs pozīcijas jaunāko tirgus vērtību.

(b)  garo pozīciju absolūto vērtību summē ar īso pozīciju absolūto vērtību.

(ba)  iekļauj visas atvasināto instrumentu pozīcijas, izņemot kredīta atvasinātos instrumentus, kas atzīti kā iekšējas riska ierobežošanas pozīcijas netirdzniecības portfeļa kredītriska darījumos.

4.  Iestādes paziņo kompetentajām iestādēm šīs nodaļas 4. vai 5. iedaļā minētās metodes, kuras tās attiecīgi izmanto vai kuru izmantošanu pārtrauc, lai aprēķinātu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījuma vērtību.

5.  Iestādes neiesaistās atvasināto instrumentu darījumā tikai tādēļ vien, lai izpildītu kādu no 1. un 2. punkta nosacījumiem ikmēneša novērtējumā.

273.b pantsAtvasināto instrumentu riska darījuma vērtības vienkāršotu aprēķināšanas metožu izmantošanas nosacījumu neizpilde

1.  Iestāde, kas vairs neatbilst kādam no 273.a panta 1. vai 2. punkta nosacījumiem, nekavējoties informē par to kompetento iestādi.

2.  Iestāde pārtrauc piemērot 273.a panta 1. vai 2. punktu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad iestājas kāds no šādiem notikumiem:

(a)  iestāde neatbilst kādam no 273.a panta 1. vai 2. punkta nosacījumiem trīs mēnešus pēc kārtas;

(b)  iestāde neatbilst kādam no attiecīgi 273.a panta 1. vai 2. punkta nosacījumiem vairāk nekā sešus mēnešus pēdējo 12 mēnešu laikā.

3.  Ja iestāde pārtrauc piemērot 273.a panta 1. vai 2. punktu, tā drīkst noteikt atvasināto instrumentu pozīciju riska darījuma vērtību, izmantojot attiecīgi šīs nodaļas 4. vai 5. iedaļā minētās metodes, tikai tad, kad pierāda kompetentajai iestādei, ka ir izpildīti visi 273.a panta 1. vai 2. punkta nosacījumi attiecībā uz nepārtrauktu pilna gada periodu.”;

(65)  regulas Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3. iedaļu aizstāj ar šādu:

“3. iedaļaStandartizēta pieeja attiecībā uz darījumu partnera kredītrisku

274. pantsRiska darījuma vērtība

1.  Iestāde var aprēķināt atsevišķa riska darījuma vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī visiem darījumiem, uz ko attiecas līgumiskā ieskaita līgums, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

(a)  ieskaita līgums pieder kādam no līgumiskā ieskaita līguma veidiem, kas minēti 295. pantā;

(b)  kompetentās iestādes atzīst ieskaita līgumu saskaņā ar 296. pantu;

(c)  iestāde ir izpildījusi pienākumus, kas paredzēti 297. pantā attiecībā uz ieskaita līgumiem.

Ja kāds no šiem nosacījumiem nav izpildīts, iestāde strādā ar katru darījumu tā, it kā tā būtu pašas šīs iestādes savstarpējo prasījumu ieskaita kopa.

2.  Iestāde aprēķina savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz darījumu partnera kredītriska metodi šādi:

kur:

RC   =   aizvietošanas vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 275. pantu;

PFE   =   iespējamā nākotnes riska darījuma vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 278. pantu;

α   =   1,4.

3.  Savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību saskaņā ar vienošanās līgumu par drošības rezervi ierobežo ar tās pašas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību, uz ko neattiecas nekāds līgums par drošības rezervi.

4.  Ja vienai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai piemēro vairākus līgumus par drošības rezervi, iestādes piesaista katru šo līgumu par drošības rezervi darījumu grupai savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kurā līgumu par drošības rezervi piemēro saskaņā ar līgumu, un aprēķina riska darījuma vērtību katram no šajā grupā iekļautajiem darījumiem atsevišķi.

5.  Iestādes var noteikt riska darījumu vērtību kā nulli savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

(a)  savstarpējo prasījumu ieskaita kopa sastāv tikai no pārdotajiem iespēju līgumiem;

(b)  savstarpējo prasījumu ieskaita kopas pašreizējā tirgus vērtība visu laiku ir negatīva;

(c)  visu savstarpējo prasījumu ieskaita kopā iekļauto iespēju līgumu prēmijas iestāde ir saņēmusi jau iepriekš, lai nodrošinātu līgumu izpildi;

(d)  uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu neattiecas neviens līgums par drošības rezervi.

6.  Savstarpējo prasījumu ieskaita kopā iestādes aizstāj darījumu, kas ir nopirkto vai pārdoto dzēšanas vai pārdošanas iespēju līgumu lineāra kombinācija, ar visām atsevišķajām iespējām, kas veido minēto lineāro kombināciju, ko uzskata par individuālu darījumu, aprēķinot savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību saskaņā ar šo iedaļu.

275. pantsAizvietošanas vērtība

1.  Iestādes aprēķina aizvietošanas vērtību (“RC”) savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz kurām neattiecas līgums par drošības rezervi, izmantojot šādu formulu:

2.  Iestādes aprēķina aizvietošanas vērtību atsevišķām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz kurām attiecas līgums par drošības rezervi, izmantojot šādu formulu:

 

kur:

VM    =   neto mainīgās drošības rezerves svārstīguma korekcija, kas attiecīgi regulāri saņemta vai iesniegta savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, lai mīkstinātu izmaiņas šīs savstarpējo prasījumu ieskaita kopas CMV;  

TH    =   maržinālais slieksnis, ko piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi un kuru nesasniedzot iestāde nevar pieprasīt nodrošinājumu;

MTA    =  minimālais nododamais apjoms, ko piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi.

3.  Iestādes aprēķina aizvietošanas vērtību vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz kurām attiecas līgums par drošības rezervi, izmantojot šādu formulu:

kur:

i  =   indekss, kas apzīmē savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, uz kurām attiecas viens līgums par drošības rezervi;

CMVi  =   savstarpējo prasījumu ieskaita kopas “i” CMV;

VMMA   =   summa, ko veido nodrošinājuma svārstīguma korekcija, kas attiecīgi regulāri saņemta vai iesniegta vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, lai mīkstinātu izmaiņas to CMV;

NICAMA  =   saņemtās vai iesniegtās nodrošinājuma vērtības (CVA), kurai piemērota svārstīguma korekcija, summa, kāda tā piemērojama, vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kas nav VMMA.

Pirmās daļas nolūkiem NICAMA var aprēķināt tirdzniecības līmenī, savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī vai visu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu līmenī, kam piemēro līgumu par drošības rezervi, atkarībā no līmeņa, kurā piemēro līgumu par drošības rezervi.

276. pantsNodrošinājuma atzīšana un apstrāde

1.  Šīs iedaļas nolūkiem iestādes aprēķina VM, VMMA, NICA un NICAMA nodrošinājuma summas, piemērojot visas šādas prasības:

(a)  ja visi darījumi, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, pieder tirdzniecības portfelim, atzīst vienīgi to nodrošinājumu, kas ir piemērots saskaņā ar 299. pantu;

(b)  ja savstarpējo prasījumu ieskaita kopa satur vismaz vienu darījumu, kas pieder netirdzniecības portfelim, atzīst vienīgi to nodrošinājumu, kas ir piemērots saskaņā ar 197. pantu;

(c)  no darījumu partnera saņemtu nodrošinājumu atzīst ar pozitīvu zīmi, un nodrošinājumu, kas iesniegts darījumu partnerim, atzīst ar negatīvu zīmi;

(d)  jebkura veida saņemta vai iesniegta nodrošinājuma svārstīguma korekciju aprēķina saskaņā ar 223. pantu. Šo aprēķinu nolūkiem iestādes neizmanto metodi, kas minēta 225. pantā;

(e)  to pašu nodrošinājuma pozīciju vienlaikus neiekļauj gan VM, gan NICA;

(f)  to pašu nodrošinājuma pozīciju vienlaikus neiekļauj gan VMMA, gan NICAMA;

(g)  jebkuru nodrošinājumu, kas iesniegts darījumu partnerim, ir nodalīts no šā darījumu partnera aktīviem un šādas nodalīšanas dēļ ir neaizskarams minētā darījumu partnera saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā, neatzīst, aprēķinot NICA un NICAMA.

2.  Aprēķinot iesniegta nodrošinājuma svārstīguma korekciju, kas minēta 1. punkta d) apakšpunktā, iestādes aizstāj 223. panta 2. punkta formulu ar šādu formulu:

3.  1. punkta d) apakšpunkta nolūkiem iestādes nosaka likvidācijas periodu, kas ir būtisks, aprēķinot jebkura saņemta vai iesniegta nodrošinājuma svārstīguma korekciju, saskaņā ar kādu no šādiem laikposmiem:

(a)  276. panta 1. punktā minētajām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām šis laikposms ir viens gads;

(b)  276. panta 2. un 3. punktā minētajām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām šis laikposms ir maržinālais riska periods, kas noteikts saskaņā ar 279.d panta 1. punkta b) apakšpunktu.

277. pantsDarījumu attiecināšana uz riska kategorijām

1.  Iestādes attiecina katru savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījumu uz kādu no šādām sešām riska kategorijām, lai noteiktu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas iespējamo nākotnes riska darījumu, kā minēts 278. pantā:

(a)  procentu likmju risks;

(b)  ārvalstu valūtu risks;

(c)  kredītrisks;

(d)  kapitāla vērtspapīru risks;

(e)  preču risks;

(f)  citi riski.

2.  Iestādes veic 1. punktā minēto attiecināšanu, pamatojoties uz darījuma primāro risku raksturojošo rādītāju. Darījumiem, kas nav minēti 3. punktā, primārais risku raksturojošais rādītājs ir vienīgais būtiskais risku raksturojošais rādītājs atvasinātā instrumenta pozīcijai.

3.  Sākot no [šīs regulas piemērošanas datums], attiecībā uz atvasināta instrumenta darījumu, kas piesaistīts tirdzniecības portfelim un attiecībā uz kuru iestāde izmanto metodes, kas minētas 1.a vai 1.b nodaļā, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskam, primārais risku raksturojošais rādītājs ir riska faktors, kas saistīts ar augstāko absolūto jutīgumu no visiem jutīgajiem šā darījuma apstākļiem, kas aprēķināts saskaņā ar IV sadaļas 1.b nodaļu.

4.  Neierobežojot 1. un 2. punktu, kad iestādes attiecina darījumus uz 1. punktā minētajām riska kategorijām, tās piemēro šādas prasības:

(a)  ja darījuma primārais risku raksturojošais rādītājs ir inflācijas mainīgais lielums, iestādes attiecina darījumu uz procentu likmju riska kategoriju;

(b)  ja darījuma primārais risku raksturojošais rādītājs ir mainīgais lielums attiecībā uz klimatu, iestādes attiecina darījumu uz preču riska kategoriju.

5.  Atkāpjoties no 2. punkta prasībām, iestādes attiecina atvasināta instrumenta darījumus ar vairāk nekā vienu būtisku risku raksturojošu rādītāju uz vairāk nekā vienu riska kategoriju. Ja viena šāda darījuma visi būtiskie risku raksturojošie rādītāji pieder tai pašai riska kategorijai, iestādēm tikai vienu reizi jāattiecina šis darījums uz minēto riska kategoriju, pamatojoties uz visbūtiskāko no šiem risku raksturojošajiem rādītājiem. Ja viena šāda darījuma būtiskie risku raksturojošie rādītāji pieder dažādām riska kategorijām, iestādes attiecina šo darījumu vienu reizi uz katru riska kategoriju, attiecībā uz kuru darījumam ir vismaz viens būtisks risku raksturojošs rādītājs, pamatojoties uz visbūtiskāko risku raksturojošo rādītāju attiecīgajā riska kategorijā.

6.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu:

(a)  metodi, kā apzināt darījumu vienīgo būtisko risku raksturojošo rādītāju, izņemot tos, kas minēti 3. punktā;

(b)  metodi, kā apzināt darījumus ar vairāk nekā vienu būtisku risku raksturojošu rādītāju un kā apzināt visbūtiskāko no tiem 3. punkta nolūkiem.

EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

277.a pantsRiska ierobežošanas kopas

1.  Iestādes izveido attiecīgas riska ierobežošanas kopas katrai savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska kategorijai un piesaista katru darījumu šīm riska ierobežošanas kopām šādi:

(a)  darījumus, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja tās primārais risku raksturojošais rādītājs ir izteikts tai pašā valūtā;

(b)  darījumus, kas attiecināti uz ārvalstu valūtu riska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja tās primārā risku raksturojošā rādītāja pamatā ir tas pats valūtas pāris;

(c)  visus darījumus, kas attiecināti uz kredītriska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai;

(d)  visus darījumus, kas attiecināti uz kapitāla vērtspapīru riska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai;

(e)  darījumus, kas attiecināti uz preču riska kategoriju, piesaista vienai no šādām piecām riska ierobežošanas kopām, pamatojoties uz to primārā risku raksturojošā rādītāja raksturu:

(i)  enerģija;

(ii)  metāli;

(iii)  lauksaimniecības preces;

(iv)  klimatiskie apstākļi;

(v)  citas preces.

(f)  darījumus, kas attiecināti uz citu risku kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja to primārais risku raksturojošais rādītājs ir identisks.

Punkta a) apakšpunkta nolūkiem darījumus, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju, kam inflācijas mainīgais lielums ir primārais risku raksturojošais rādītājs, piesaista atsevišķām riska ierobežošanas kopām, kas nav tās riska ierobežošanas kopas, kuras izveidotas darījumiem, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju, kurai inflācijas mainīgais lielums ir primārais risku raksturojošais rādītājs. Minētos darījumus piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja to primārais risku raksturojošais rādītājs ir izteikts tai pašā valūtā.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, iestādes izveido atsevišķas individuālas riska ierobežošanas kopas katrā riska kategorijā šādiem darījumiem:

(a)  darījumiem, kuru primārais risku raksturojošais rādītājs ir vai nu tirgus izraisīts risku raksturojoša rādītāja svārstīgums, vai tā īstenots svārstīgums, vai korelācija starp diviem risku raksturojošiem rādītājiem;

(b)  darījumiem, kuru primārais risku raksturojošais rādītājs ir starpība starp diviem risku raksturojošiem rādītājiem, kas attiecināti uz to pašu riska kategoriju, vai darījumiem, kuri sastāv no divām maksājuma pozīcijām, kas izteiktas tai pašā valūtā, un kuru risku raksturojošais rādītājs no tās pašas primārā risku raksturojošā rādītāja riska kategorijas ir iekļauts citā maksājuma pozīcijā, nevis tajā, kas satur primāro risku raksturojošo rādītāju.

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkiem iestādes piesaista darījumus tai pašai attiecīgās riska kategorijas riska ierobežošanas kopai tikai tad, ja to primārais risku raksturojošais rādītājs ir identisks.

Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkiem iestādes piesaista darījumus tai pašai attiecīgās riska kategorijas riska ierobežošanas kopai tikai tad, ja risku raksturojošo rādītāju pāris šajos darījumos, kā minēts b) apakšpunktā, ir identisks un abi risku raksturojošie rādītāji šajā pārī ir pozitīvi korelēti. Pretējā gadījumā iestādes piesaista b) apakšpunktā minētos darījumus vienai no riska ierobežošanas kopām, kas izveidotas saskaņā ar 1. punktu, pamatojoties tikai uz vienu no diviem risku raksturojošajiem rādītājiem, kas minēti b) apakšpunktā.

3.  Iestādes pēc kompetento iestāžu pieprasījuma dara pieejamu riska ierobežošanas kopu skaitu, kas izveidots saskaņā ar 2. punktu katrai riska kategorijai, kā arī primāro risku raksturojošo rādītāju vai risku raksturojošo rādītāju pāri katrā no šīm riska ierobežošanas kopām un darījumu skaitu katrā no šīm riska ierobežošanas kopām.

278. pantsIespējamais nākotnes riska darījums

1.  Savstarpējo prasījumu ieskaita kopas iespējamo nākotnes riska darījumu (“PFE”) iestādes aprēķina šādi:

kur:

a  =   indekss, kas apzīmē riska kategorijas, kuras iekļautas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas iespējamā nākotnes riska darījuma aprēķinos;

AddOn(a)  =   papildinājums riska kategorijai “a”, kas aprēķināts saskaņā ar attiecīgi 280.a–280.f pantu;

reizinātājs  =   reizinātājs, kas aprēķināts saskaņā ar 3. punktā minēto formulu.

Šo aprēķinu nolūkiem iestādes iekļauj attiecīgās riska kategorijas papildinājumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas iespējamā nākotnes riska darījuma aprēķinos, ja vismaz viens šīs savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījums ir attiecināts uz šo riska kategoriju.

2.  Vairāku savstarpējo prasījumu ieskaita kopu iespējamo nākotnes riska darījumu, uz ko attiecas viens līgums par drošības rezervi, kā minēts 275. panta 3. punktā, aprēķina kā visu attiecīgo individuālo savstarpējo prasījumu ieskaita kopu summu, it kā uz tām neattiektos nekāda veida līgums par drošības rezervi.

3.  Panta 1. punkta nolūkiem reizinātāju aprēķina šādi:

kur:

Floorm  =   5 %;

y     =   

z    =

NICAi  =  neto neatkarīga nodrošinājuma summa, kas aprēķināta tikai darījumiem, kuri iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopā “i”. NICAi aprēķina tirdzniecības līmenī vai savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī, atkarībā no līguma par drošības rezervi.

279. pantsRiska pozīcijas aprēķināšana

Lai aprēķinātu riska kategorijas papildinājumus, kas minēti 280.a–280.f pantā, iestādes aprēķina katra darījuma riska pozīciju savstarpējo prasījumu ieskaita kopā šādi:

kur:

δ    =   darījuma uzraudzības delta rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar 279.a pantā iekļauto formulu;

AdjNot  =   darījuma koriģētā nosacītā summa, kas aprēķināta saskaņā ar 279.b pantu;

MF     =   darījuma termiņa faktors, kas aprēķināts saskaņā ar 279.c pantā iekļauto formulu;

278.a pantsUzraudzības delta rādītājs

1.  Iestāde aprēķina uzraudzības delta rādītāju (δ) šādi:

(a)  attiecībā uz dzēšanas vai pārdošanas iespēju līgumiem, kas šīs iespējas pircējam dod tiesības pirkt vai pārdot pamatā esošu instrumentu par pozitīvu cenu vienā datumā nākotnē, izņemot gadījumus, kad šīs iespējas ir attiecinātas uz procentu likmju riska kategoriju, iestādes izmanto šādu formulu:

kur:

sign  =  -1, kur darījums ir pārdots pirkšanas iespējas līgums vai nopirkts pārdošanas iespējas līgums

    +1, kur darījums ir nopirkts pirkšanas iespējas līgums vai pārdots pārdošanas iespējas līgums

type  =  -1, kur darījums ir pārdošanas iespējas līgums

    +1, kur darījums ir pirkšanas iespējas līgums

N(x)    =  standartizēta normāli sadalīta gadījuma lieluma kumulatīva sadalījuma funkcija, t. i., varbūtība, ka normāli sadalīts gadījuma lielums ar vidējo vērtību 0 un dispersiju 1 ir mazāks vai vienāds ar “x”;

P    =  iespējas līguma pamatā esošā instrumenta tūlītēja vai nākotnes cena;

K    =  iespējas līguma norunas cena;

T     =  iespējas līguma beigu termiņš, kas ir vienīgais datums nākotnē, kurā iespēju var īstenot. Beigu termiņu izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem;

σ    =  iespējas līguma uzraudzības svārstīgums, kas noteikts saskaņā ar 1. tabulu, pamatojoties uz darījuma riska kategoriju un iespējas līguma pamatā esošā instrumenta raksturu.

1. tabula

Riska kategorija

Pamatā esošais instruments

Uzraudzības svārstīgums

Ārvalstu valūta

Visas

15 %

Kredīts

 

Ar vienu parādnieku saistīts instruments

100 %

Ar vairākiem parādniekiem saistīts instruments

80 %

Pamata kapitāls

 

Ar vienu parādnieku saistīts instruments

120 %

Ar vairākiem parādniekiem saistīts instruments

75 %

Preces

Elektroenerģija

150 %

Citas preces (izņemot elektroenerģiju)

70 %

Citi

Visas

150 %

Iestāde, kas izmanto iespējas līguma pamatā esošā instrumenta nestandartizētu nākotnes darījuma cenu, nodrošina, ka:

(i) nestandartizētā nākotnes darījuma cena atbilst iespējas līguma īpašībām;

(ii) nākotnes darījuma cenu aprēķina, izmantojot attiecīgu procentu likmi, kas ir dominējoša pārskata sniegšanas dienā;

(iii) nākotnes darījuma cenā ir integrētas pamatā esošā instrumenta paredzamās naudas plūsmas pirms iespēju līguma beigu termiņa.

(b)   attiecībā uz sintētiskās vērtspapīrošanas laidieniem iestādes izmanto šādu formulu:

kur:

sign  =

A  =   laidiena pievienošanas punkts;

D  =  laidiena atvienojuma punkts.

(c)  attiecībā uz darījumiem, kas nav minēti a) vai b) apakšpunktā, iestādes izmanto šādu uzraudzības delta rādītāju:

2.  Šīs iedaļas nolūkiem garā pozīcija primārajā risku raksturojošajā rādītājā nozīmē, ka darījuma tirgus vērtība palielinās, kad palielinās primārā risku raksturojošā rādītāja vērtība, un īsā pozīcija primārajā risku raksturojošajā rādītājā nozīmē, ka darījuma tirgus vērtība samazinās, kad palielinās primārā risku raksturojošā rādītāja vērtība.

Attiecībā uz darījumiem, kas minēti 277. panta 3. punktā, garā pozīcija ir darījums, kuram jutīguma zīme primārajā risku raksturojošajā rādītājā ir pozitīva, un īsā pozīcija ir darījums, kuram jutīguma zīme primārajā risku raksturojošajā rādītājā ir negatīva. Attiecībā uz darījumiem, kas nav minēti 277. panta 3. punktā, iestādes nosaka, vai šie darījumi ir garās vai īsās pozīcijas primārajā risku raksturojošajā rādītājā, pamatojoties uz objektīvu informāciju par šo darījumu struktūru vai nodomu.

3.  Iestādes nosaka, vai darījums ar vairāk nekā vienu būtisku risku raksturojošo rādītāju ir garā pozīcija vai īsā pozīcija katrā būtiskajā risku raksturojošajā rādītājā saskaņā ar metodi, kas izmantota atbilstoši 2. punktam attiecībā uz primāro risku raksturojošo rādītāju.

4.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

(a)  formulu, ko iestādes izmanto, lai aprēķinātu dzēšanas un pārdošanas iespēju līgumu uzraudzības delta rādītāju, kas attiecināts uz procentu likmju riska kategoriju, kura salīdzināma ar tirgus apstākļiem, kuros procentu likmes var būt negatīvas, kā arī uzraudzības svārstīgumu, kas ir piemērots minētajai formulai;

(b)  kādu objektīvu informāciju par darījuma struktūru un nodomu iestādes izmanto, lai noteiktu, vai darījums, kas nav minēts 277. panta 2. punktā, ir garā vai īsā pozīcija tā primārajā risku raksturojošajā rādītājā.

EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

279.b pantsKoriģētā nosacītā summa

1.  Iestādes aprēķina koriģēto nosacīto summu šādi:

(a)  darījumiem, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju vai kredītriska kategoriju, iestādes aprēķina koriģēto nosacīto summu kā rezultātu, ko iegūst atvasinātā instrumenta līguma nosacīto summu reizinot ar uzraudzības ilguma koeficientu, ko aprēķina šādi:

kur:

R   =   uzraudzības diskonta likme; R = 5 %;

S  =  sākuma datums, tas ir, datums, kurā darījumā sāk noteikt vai veikt maksājumus, izņemot maksājumus, kas saistīti ar nodrošinājuma maiņu līgumā par drošības rezervi. Ja pārskata sniegšanas dienā darījumā jau ir noteikti vai veikti maksājumi, sākuma datums ir vienāds ar nulli. Sākuma datumu izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem.

Ja darījumā ir viens vai vairāki nākotnes datumi, kuros iestāde vai darījumu partneris var nolemt izbeigt darījumu pirms līgumā noteiktā termiņa, sākuma datums ir vienāds ar agrāko no turpmāk minētā:

(i) datums vai agrākais no vairākiem nākotnes datumiem, kuros iestāde vai darījumu partneris var nolemt izbeigt darījumu pirms līgumā noteiktā termiņa;

(ii) datums, kurā darījumā sāk noteikt vai veikt maksājumus, izņemot maksājumus, kas saistīti ar nodrošinājuma maiņu līgumā par drošības rezervi.

Ja darījumam ir finanšu instruments kā pamatā esošs instruments, kas var izraisīt līgumiskus pienākumus, papildus darījuma pienākumiem, darījuma sākuma datumu nosaka, pamatojoties uz agrāko datumu, kurā pamatā esošais instruments sāk noteikt vai veikt maksājumus.

E  =   beigu datums, tas ir, datums, kurā iestāde un darījumu partneris apmainās ar darījuma pēdējā līgumiskā maksājuma vērtību. Beigu datumu izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem.

Ja darījumam ir finanšu instruments kā pamatā esošs instruments, kas var izraisīt līgumiskus pienākumus, papildus darījuma pienākumiem, darījuma beigu datumu nosaka, pamatojoties uz darījuma pamatā esošā instrumenta pēdējo līgumisko maksājumu;

(b)  darījumiem, kas attiecināti uz ārvalstu valūtu riska kategoriju, iestādes aprēķina koriģēto nosacīto summu šādi:

(i)  ja darījums sastāv no vienas maksājuma pozīcijas, koriģētā nosacītā summa ir atvasinātā instrumenta līguma nosacītā summa;

(ii)  ja darījums sastāv no divām maksājuma pozīcijām un vienas maksājuma pozīcijas nosacītā summa ir izteikta iestādes pārskata sniegšanas valūtā, koriģētā nosacītā summa ir otras maksājuma pozīcijas nosacītā summa;

(iii)  ja darījums sastāv no divām maksājuma pozīcijām un katras maksājuma pozīcijas nosacītā summa ir izteikta citā valūtā, nevis iestādes pārskata sniegšanas valūtā, koriģētā nosacītā summa ir lielākā no abu maksājuma pozīciju nosacītajām summām pēc tam, kad šīs summas ir konvertētas iestādes pārskata sniegšanas valūtā pēc dominējošā tūlītējā maiņas kursa.

(c)  darījumiem, kas attiecināti uz kapitāla vērtspapīru riska kategoriju vai preču riska kategoriju, iestādes aprēķina koriģēto nosacīto summu kā rezultātu, ko iegūst darījuma pamatā esošā instrumenta vienas vienības tirgus cenu reizinot ar vienību skaitu šajā pamatā esošajā instrumentā, kas norādīts darījumā.

  Iestāde izmanto nosacīto summu kā koriģētu nosacīto summu, ja darījums, kas attiecināts uz kapitāla vērtspapīru riska kategoriju vai preču riska kategoriju, līgumā ir izteikts kā nosacīta summa, nevis kā vienību skaits pamatā esošajā instrumentā.

2.  Iestādes nosaka nosacīto summu vai vienību skaitu pamatā esošajā instrumentā, lai varētu aprēķināt darījuma koriģēto nosacīto summu, kas minēta 1. punktā, šādi:

(a)  ja darījuma nosacītā summa vai pamatā esošā instrumenta vienību skaits nav noteikts līdz tā līgumā noteiktajam termiņam:

(i)  deterministiskām nosacītām summām un pamatā esošā instrumenta vienību skaitam nosacītā summa ir svērtais vidējais lielums no visām attiecīgi nosacīto summu vai pamatā esošā instrumenta vienību skaita deterministiskajām vērtībām līdz darījuma līgumā noteiktajam termiņam, ja pakāpe ir tā laikposma proporcionālais īpatsvars, kurā piemēro katru nosacītās summas vērtību;

(ii)  stohastiskām nosacītām summām un pamatā esošā instrumenta vienību skaitam nosacītā summa ir summa, kas noteikta, iekļaujot pašreizējās tirgus vērtības formulā nākotnes tirgus vērtību aprēķināšanai.

(b)  bināriem un digitāliem iespēju līgumiem nosacītā summa ir lielākā vērtība no šā iespējas līguma izmaksāšanas iespējamā stāvokļa, iestājoties minētā iespējas līguma beigu termiņam.

Neierobežojot pirmo daļu, ja iespējas līguma izmaksāšanas iespējamais stāvoklis ir stohastisks, iestāde izmanto metodi, kas minēta a) apakšpunkta ii) punktā, lai noteiktu nosacītās summas vērtību;

(c)  līgumiem ar vairākām nosacītās summas izmaiņām nosacīto summu reizina ar to atlikušo maksājumu skaitu, kuri vēl jāveic saskaņā ar līgumiem;

(d)  līgumiem, kas paredz naudas plūsmas maksājumu reizināšanu vai līguma pamatā esošo instrumentu reizināšanu, iestāde nosacīto summu koriģē, lai ņemtu vērā šīs reizināšanas ietekmi uz minēto līgumu riska struktūru.

3.  Iestādes konvertē darījuma koriģēto nosacīto summu savā pārskata sniegšanas valūtā pēc dominējošā tūlītējā maiņas kursa, ja koriģēto nosacīto summu aprēķina saskaņā ar šo pantu no līgumā noteiktās nosacītās summas vai pamatā esošā instrumenta vienību skaita tirgus cenas, kas izteikta citā valūtā.

279.c pantsTermiņa faktors

1.  Iestādes aprēķina termiņa faktoru (“MF”) šādi:

(a)  darījumiem, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopās, kā norādīts 275. panta 1. punktā, iestāde izmanto šādu formulu:

kur:

M      =  darījuma atlikušais termiņš, kas vienāds ar laikposmu, kāds nepieciešams visu darījuma līgumisko pienākumu izbeigšanai. Šim nolūkam jebkuru atvasināta instrumenta līguma izvēles iespēju uzskata par līgumisku pienākumu. Atlikušo termiņu izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem.

Ja darījumam ir vēl viens atvasināta instrumenta līgums kā pamatā esošs instruments, kas var radīt līgumiskus papildu pienākumus, papildus šā darījuma līgumiskajiem pienākumiem, darījuma atlikušais termiņš ir vienāds ar laikposmu, kāds nepieciešams visu šā pamatā esošā instrumenta līgumisko pienākumu izbeigšanai.

OneBusinessYear  =  viens gads, kas izteikts darbdienās, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem.

(b)  darījumiem, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopās, kā norādīts 275. panta 2. un 3. punktā, termiņa faktoru definē kā:

kur:

MPOR    =   savstarpējo prasījumu ieskaita kopas maržinālais riska periods, kas noteikts saskaņā ar 285. panta 2.–5. punktu.

Nosakot maržinālo riska periodu darījumiem starp klientu un tīrvērtes dalībnieku, iestāde, kas darbojas vai nu kā klients, vai kā tīrvērtes dalībnieks, aizstāj minimālo periodu, kas noteikts 285. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ar piecām darbdienām.

2.  Panta 1. punkta nolūkiem atlikušais termiņš ir vienāds ar laikposmu līdz dienai, kad tiks izdarīta nākošā pielāgošana darījumiem, kas strukturēti tā, lai nokārtotu atlikušos riska darījumus pēc norādītajiem maksājumu datumiem, un ja termiņi tiek pielāgoti tā, lai norādītajos maksājumu datumos līguma tirgus vērtība būtu nulle.

280. pantsRiska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients

Lai varētu aprēķināt riska ierobežošanas kopas papildinājumu, kā minēts 280.a–280.f pantā, riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients “ϵ” ir šāds:

  1 riska ierobežošanas kopai, kas noteikta saskaņā ar 277.a panta 1. punktu,

ϵ =  5 riska ierobežošanas kopai, kas noteikta saskaņā ar 277.a panta 2. punkta a) apakšpunktu,

  0,5 riska ierobežošanas kopai, kas noteikta saskaņā ar 277.a panta 2. punkta b) apakšpunktu.

280.a pantsProcentu likmju riska kategorijas papildinājums

1.  Regulas 278. panta nolūkiem iestādes aprēķina procentu likmju riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai šādi:

kur:

j    = indekss, kas apzīmē visas procentu likmju riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta a) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu;

AddOnIRj  = procentu likmju riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 2. punktu.

2.  Procentu likmju riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājumu aprēķina šādi:

kur:

ϵj      =  riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar piemērojamo vērtību, kura norādīta 280. pantā;

SFIR       =  uzraudzības faktors procentu likmju riska kategorijai, kura vērtība vienāda ar 0,5 %;

EffNotIRj  =  riska ierobežošanas kopas “j” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta saskaņā ar 3. un 4. punktu.

3.  Lai varētu aprēķināt riska ierobežošanas kopas “j” faktisko nosacīto summu, iestādes vispirms piesaista katru šīs riska ierobežošanas kopas darījumu attiecīgajai grupai 2. tabulā. Iestādes to dara, pamatojoties uz katra darījuma beigu datumu, kas noteikts saskaņā ar 279.b panta 1. punkta a) apakšpunktu:

2. tabula

Grupa

Beigu datums

(gados)

1

>0 un <=1

2

>1 un <=5

3

> 5

Pēc tam iestādes aprēķina riska ierobežošanas kopas “j” faktisko nosacīto summu saskaņā ar šādu formulu:

kur:

l  =  indekss, kas apzīmē riska pozīciju;

Dj,k   =  riska ierobežošanas kopas “j” grupas “k” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:

280.b pantsĀrvalstu valūtu riska kategorijas papildinājums

1.  Regulas 278. panta nolūkiem ārvalstu valūtu riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai aprēķina šādi:

kur:

j  = indekss, kas apzīmē ārvalstu valūtu riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta b) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu;

AddOnFXj   =  ārvalstu valūtu riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 2. punktu.

2.  Ārvalstu valūtu riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājumu aprēķina šādi:

kur:

ϵj    =   riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas aprēķināts saskaņā ar 280. pantu;

SFFX    =   uzraudzības faktors ārvalstu valūtu riska kategorijai, kura vērtība vienāda ar 4 %;

EffNotIRj  =  riska ierobežošanas kopas “j” faktiskā nosacītā summa, ko aprēķina šādi:

280.c pantsKredītriska kategorijas papildinājums

1.  Panta 2. punkta nolūkiem iestādes izveido attiecīgas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas kredīta atsauces vienības saskaņā ar turpmāk minēto.

(a) Vienu kredīta atsauces vienību izveido katram atsauces parāda instrumenta emitentam, un tā ir pamatā ar vienu parādnieku saistītam darījumam, kas piesaistīts kredītriska kategorijai. Ar vienu parādnieku saistītus darījumus piesaista tai pašai kredīta atsauces vienībai tikai tad, ja šo darījumu pamatā esošo atsauces parāda instrumentu ir emitējis tas pats emitents.

(b)  Vienu kredīta atsauces vienību izveido katrai atsauces parāda instrumentu vai ar vienu parādnieku saistītu kredīta atvasināto instrumentu grupai, un tā ir pamatā ar vairākiem parādniekiem saistītam darījumam, kas piesaistīts kredītriska kategorijai. Ar vairākiem parādniekiem saistītus darījumus piesaista tai pašai kredīta atsauces vienībai tikai tad, ja šo darījumu pamatā esošo atsauces parāda instrumentu vai ar vienu parādnieku saistītu kredīta atvasināto instrumentu grupai ir tās pašas sastāvdaļas.

2.  Regulas 278. panta nolūkiem iestādes aprēķina kredītriska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai šādi:

kur:

j    =   indekss, kas apzīmē visas kredītriska riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta c) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu;

AddOnCreditj  =  kredītriska kategorijas papildinājums riska ierobežošanas kopai “j”, kas aprēķināts saskaņā ar 2. punktu.

3.  Iestādes aprēķina kredītriska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j” šādi:

 

kur:

j       =  indekss, kas apzīmē saskaņā ar 1. punktu izveidotās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas kredīta atsauces vienības;

ϵj      =   riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar 280. panta 3. punktu;

AddOn(Entityj)   =   kredīta atsauces vienības “j” papildinājums, kas noteikts saskaņā ar 4. punktu;

ρjCredit     =   vienības “j” korelācijas faktors. Ja kredīta atsauces vienība “j” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, ρjCredit = 50 %. Ja kredīta atsauces vienība “j” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, ρjCredit = 80 %.

4.  Iestādes aprēķina papildinājumu kredīta atsauces vienībai “j” šādi:

kur:

EffNotCreditj   =  kredīta atsauces vienības “j” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:

kur:

l    =   indekss, kas apzīmē riska pozīciju;

SFj,lCredit  =   uzraudzības faktors, ko piemēro kredīta atsauces vienībai “j” un kas noteikts saskaņā ar 5. punktu.

5.  Panta 4. punkta nolūkiem iestādes aprēķina uzraudzības faktoru, ko piemēro kredīta atsauces vienībai “j”, šādi:

(a)  Attiecībā uz kredīta atsauces vienību “j”, kas izveidota saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, SFj,lCredit attiecina uz vienu no sešiem uzraudzības faktoriem, kas iekļauti šā panta 3. tabulā, pamatojoties uz ārēju kredītnovērtējumu, ko veic attiecīgā individuālā emitenta izraudzīta ĀKNI. Individuālam emitentam, kam nav pieejams izraudzītas ĀKNI veikts kredītnovērtējums:

(i)  iestāde, izmantojot II sadaļas 3. nodaļā minēto metodi, attiecina individuālā emitenta iekšējo reitingu uz vienu no ārējiem kredītnovērtējumiem;

(ii)  iestāde, izmantojot II sadaļas 2. nodaļā minēto metodi, šai kredīta atsauces vienībai piesaista SFj,lCredit = 0,54 %. Tomēr, ja iestāde izmanto 128. pantu, lai veiktu riska svēršanu darījuma partneru kredītriska darījumiem ar šo individuālo emitentu, piesaista SFj,lCredit = 1,6 %;

(b)  Kredīta atsauces vienībām “j”, kas izveidotas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu:

(i)  ja pozīcija “l”, kas piesaistīta kredīta atsauces vienībai “j”, ir kredīta indekss, kas kotēts atzītā biržā, SFj,lCredit attiecina uz vienu no diviem uzraudzības faktoriem, kas minēti šā panta 4. tabulā, pamatojoties uz tā atsevišķo sastāvdaļu kredītkvalitātes vairākumu;

(ii)  ja pozīcija “l”, kas piesaistīta kredīta atsauces vienībai “j”, nav minēta šā apakšpunkta i) punktā, SFj,lCredit ir svērtais vidējais lielums uzraudzības faktoriem, kas attiecināti uz katru sastāvdaļu saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktā minēto metodi, ja pakāpes ir noteiktas proporcionāli minētās pozīcijas sastāvdaļu nosacītajai summai.

3. tabula

Kredītkvalitātes pakāpe

Uzraudzības faktors ar vienu parādnieku saistītiem darījumiem

1

0,38 %

2

0,42 %

3

0,54 %

4

1,06 %

5

1,6 %

6

6,0 %

4. tabula

Dominējošā kredītkvalitāte

Uzraudzības faktors biržā kotētiem indeksiem

Ieguldījumu kategorija

0,38 %

Neieguldījumu kategorija

1,06 %

280.d pantsKapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājums

1.  Panta 2. punkta nolūkiem iestādes izveido attiecīgas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas kapitāla vērtspapīru atsauces vienības saskaņā ar turpmāk minēto:

(a)  vienu kapitāla vērtspapīru atsauces vienību izveido katram atsauces kapitāla vērtspapīru instrumenta emitentam, un tā ir pamatā ar vienu parādnieku saistītam darījumam, kas piesaistīts kapitāla vērtspapīru riska kategorijai. Ar vienu parādnieku saistītus darījumus piesaista tai pašai kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai tikai tad, ja šo darījumu pamatā esošo atsauces kapitāla vērtspapīru instrumentu ir emitējis tas pats emitents;

(b)  vienu kapitāla vērtspapīru atsauces vienību izveido katrai atsauces kapitāla vērtspapīru instrumentu vai ar vienu parādnieku saistītu kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu grupai, un tā ir pamatā ar vairākiem parādniekiem saistītam darījumam, kas piesaistīts kapitāla vērtspapīru riska kategorijai. Ar vairākiem parādniekiem saistītus darījumus piesaista tai pašai kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai tikai tad, ja šo darījumu pamatā esošo atsauces kapitāla vērtspapīru instrumentu vai attiecīgi ar vienu parādnieku saistītu kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu grupai ir tās pašas sastāvdaļas.

2.  Regulas 278. panta nolūkiem attiecībā uz konkrēto savstarpējo prasījumu ieskaita kopu iestāde aprēķina kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājumu šādi:

kur:

j    =   indekss, kas apzīmē visas kredītriska riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta d) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu;

AddOnEquityj   =  kredītriska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājums, kas noteikts saskaņā ar 3. punktu.

3.  Iestādes aprēķina kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j” šādi:

 

  kur:

j   =   indekss, kas apzīmē saskaņā ar 1. punktu izveidotās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas kapitāla vērtspapīru atsauces vienības;

ϵj     =  riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar 280. pantu;

AddOn(Entityj) =  kapitāla vērtspapīru atsauces vienības “j” papildinājums, kas noteikts saskaņā ar 4. punktu;

ρjEquity    =  vienības “j” korelācijas faktors. Ja kapitāla vērtspapīru atsauces vienība “j” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, ρjEquity = 50 %. Ja kapitāla vērtspapīru atsauces vienība “j” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, ρjEquity = 80 %.

4.  Iestādes aprēķina papildinājumu kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai “j” šādi:

kur:

SFjEquity   =   uzraudzības faktors, ko piemēro kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai “j”. Ja kapitāla vērtspapīru atsauces vienība “j” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, SFjEquity = 32 %; ja kapitāla vērtspapīru atsauces vienība “j” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, SFjEquity = 20 %;

EffNotEquityj  =  kapitāla vērtspapīru atsauces vienības “j” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:

280.e pantsPreču riska kategorijas papildinājums

1.  Regulas 278. panta nolūkiem iestādes aprēķina preču riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai šādi:

j     =  indekss, kas apzīmē visas preču riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta e) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu;

AddOnComj   = preču riska kategorijas papildinājums riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar 4. pantu.

2.  Lai varētu aprēķināt preču riska ierobežošanas kopas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar 4. punktu, iestādes izveido attiecīgus preču atsauces veidus katrai riska ierobežošanas kopai. Preču atvasināto instrumentu darījumus piesaista tam pašam preču atsauces veidam tikai tad, ja šo darījumu pamatā esošajam preču instrumentam ir tāds pats raksturs.

3.  Atkāpjoties no 2. punkta prasībām, kompetentās iestādes var prasīt iestādei ar lielu un koncentrētu preču atvasināto instrumentu portfeli, lai tā ņem vērā citas īpašības, kas nav pamatā esošā preču instrumenta raksturs, nosakot preču atsauces veidus preču riska ierobežošanas kopai saskaņā ar 2. punktu.

EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu, kas ir pirmajā daļā minētais lielais un koncentrētais preču atvasināto instrumentu portfelis.

EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz [15 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

4.  Iestādes aprēķina preču riska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j” šādi:

kur:

k      =  indekss, kas apzīmē saskaņā ar 2. punktu izveidotos savstarpējo prasījumu ieskaita kopas preču atsauces veidus;

ϵj       =  riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas aprēķināts saskaņā ar 280. pantu;

AddOn(Typejk)  =  preču atsauces veida “k” papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 5. punktu;

ρCom      =  korelācijas koeficients preču riska kategorijai, kura vērtība vienāda ar 40 %.

5.  Iestāde aprēķina papildinājumu preču atsauces veidam “k” šādi:

kur:

SFkCom   =   uzraudzības faktors, ko piemēro preču atsauces veidam “k”.

Ja preču atsauces veids “k” atbilst darījumiem, kas piesaistīti 277.b panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā minētajai riska ierobežošanas kopai, SFkCom = 40 %; citos gadījumos SFkCom = 18 %;

EffNotComk  =   preču atsauces veida “k” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:

280.f pants Citu risku kategorijas papildinājums

1.  Regulas 278. panta nolūkiem iestādes aprēķina citu risku kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai šādi:

kur:

j    =   indekss, kas apzīmē citu risku riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta f) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu;

AddOnOtherj   =   citu risku kategorijas papildinājums riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar 2. punktu.

2.  Iestādes aprēķina citu risku kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j” šādi:

kur:   

ϵj     =   riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas aprēķināts saskaņā ar 280. pantu;

SFOther   =   uzraudzības faktors citu risku kategorijai, kura vērtība vienāda ar 8 %;

EffNotOtherj = riska ierobežošanas kopas “j” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:

(66)  regulas Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļu aizstāj ar šādu:

“4. iedaļaVienkāršota standartizēta pieeja attiecībā uz darījumu partnera kredītriska metodi

281. pantsRiska darījuma vērtības aprēķināšana

1.  Iestāde aprēķina viena riska darījumu vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī saskaņā ar šīs nodaļas 3. iedaļu, ievērojot 2. punktu.

2.  Savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību aprēķina saskaņā ar šādām prasībām:

(a)  iestādes nepiemēro kārtību, kāda minēta 274. panta 6. punktā;

(b)  atkāpjoties no 275. panta 1. punkta prasībām, iestādes piemēro turpmāk minēto.

Savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kas nav minētas 275. panta 2. punktā, iestādes aprēķina aizvietošanas vērtību saskaņā ar šādu formulu:

;

(c)  atkāpjoties no 275. panta 2. punkta prasībām, iestādes piemēro turpmāk minēto.

Savstarpējo prasījumu ieskaita kopām darījumos, kurus tirgo atzītā biržā, to darījumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, kuri pakļauti centralizētai tīrvērtei, ko veic centrālais darījumu partneris, kurš pilnvarots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu vai atzīts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu, vai to darījumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, kuros ar nodrošinājumu apmainās divpusējā kārtā ar darījumu partneri saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. pantu, iestādes aprēķina aizvietošanas vērtību saskaņā ar šādu formulu:

kur:

TH  =   maržinālais slieksnis, ko piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi un kuru nesasniedzot iestāde nevar pieprasīt nodrošinājumu;

MTA  =  minimālais pārveduma apjoms, ko piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi;

(d)  atkāpjoties no 275. panta 3. punkta prasībām, iestādes piemēro turpmāk minēto.

Savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz ko attiecas līgums par drošības rezervi, ja šo līgumu piemēro vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, iestādes aprēķina aizvietošanas vērtību kā summu, ko veido katras atsevišķās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas aizvietošanas vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar 1. punktu, it kā tās nepiemērotu maržinālajā tirdzniecībā;

(e)  visas riska ierobežošanas kopas izveido saskaņā ar 277.a panta 1. punktu;

(f)  iestādes paredz reizinātāju 1 formulā, ko izmanto, lai aprēķinātu iespējamo nākotnes riska darījumu 278. panta 1. punktā šādi:

;

(g)  atkāpjoties no 279.a panta 1. punkta prasībām, iestādes piemēro turpmāk minēto.

Visiem darījumiem iestādes aprēķina uzraudzības delta rādītāju šādi:

;

(h)  formula, ko izmanto, lai aprēķinātu uzraudzības ilguma faktoru 279.b panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir šāda:

;

(i)  Termiņa faktoru, kas minēts 279.c panta 1. punktā, aprēķina šādi:

a) darījumiem, kas iekļauti 275. panta 1. punktā minētajās savstarpējo prasījumu ieskaita kopās, MF = 1;

(b) darījumiem, kas iekļauti 275. panta 2. un 3. punktā minētajās savstarpējo prasījumu ieskaita kopās, MF = 0,42;

(j)  formula, ko izmanto, lai aprēķinātu faktisko nosacīto summu riska ierobežošanas kopā “j” 280.a panta 3. punktā, ir šāda:

(k)  formula, ko izmanto, lai aprēķinātu kredītriska kategorijas papildinājumu kredītriska kategorijas riska ierobežošanas kopai “j” 280.c panta 3. punktā, ir šāda:

(l)  formula, ko izmanto, lai aprēķinātu kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājumu kapitāla vērtspapīru riska kategorijas riska ierobežošanas kopai “j” 280.d panta 3. punktā, ir šāda:

(m)  formula, ko izmanto, lai aprēķinātu preču riska kategorijas papildinājumu preču riska kategorijas riska ierobežošanas kopai “j” 280.e panta 3. punktā, ir šāda:

"

(67)  regulas Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 5. iedaļu aizstāj ar šādu:

"5. iedaļaSākotnējās riska darījuma vērtības metode

282. pantsRiska darījuma vērtības aprēķināšana

1.  Iestādes var aprēķināt viena riska darījuma vērtību visiem darījumiem, kas ietilpst savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumā, ja ir izpildīti visi nosacījumi, kas minēti 274. panta 1. punktā. Pretējā gadījumā iestādes aprēķina riska darījuma vērtību atsevišķi katram darījumam, ko uzskata par patstāvīgu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu.

2.  Savstarpējo prasījumu ieskaita kopas vai darījuma riska darījuma vērtība ir rezultāts, ko iegūst, pašreizējās aizvietošanas vērtības un iespējamā nākotnes riska darījuma summu reizinot ar 1,4.

3.  Pašreizējo aizvietošanas vērtību, kas minēta 2. punktā, nosaka šādi:

(a)  savstarpējo prasījumu ieskaita kopām darījumos, kurus tirgo atzītā biržā, vai to darījumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kuri pakļauti centralizētai tīrvērtei, ko veic centrālais darījumu partneris, kurš pilnvarots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu vai atzīts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu, vai to darījumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kuros ar nodrošinājumu apmainās divpusējā kārtā ar darījumu partneri saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. pantu, 2. punktā minēto pašreizējo aizvietošanas vērtību iestādes aprēķina šādi:

kur:

TH  =   maržinālais slieksnis, ko piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi un kuru nesasniedzot iestāde nevar pieprasīt nodrošinājumu;

MTA  =  minimālais pārveduma apjoms, ko piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi;

(b)  visām citām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām vai atsevišķiem darījumiem 2. punktā minēto pašreizējo aizvietošanas vērtību iestādes aprēķina šādi:

Lai varētu aprēķināt pašreizējo aizvietošanas vērtību, iestādes atjaunina pašreizējās tirgus vērtības vismaz reizi mēnesī.

4.  Panta 2. punktā minēto iespējamo nākotnes riska darījumu iestādes aprēķina šādi:

(a)  savstarpējo prasījumu ieskaita kopas iespējamais nākotnes riska darījums ir summa, ko veido visu to darījumu iespējamie nākotnes riska darījumi, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kā aprēķināts saskaņā ar b) apakšpunktu;

(b)  viena darījuma iespējamais nākotnes riska darījums ir tā nosacītā summa, kas reizināta ar:

(i)  rezultātu 0,5 %, kas reizināts ar darījuma atlikušo termiņu atvasināto instrumentu līgumos par procentu likmēm;

(ia)  rezultātu 6 %, kas reizināts ar darījuma atlikušo termiņu atvasināto instrumentu līgumos par kredītinstrumentiem;

(ii)  4 % līgumos, kas saistīti ar ārvalstu valūtu maiņas atvasināto instrumentu līgumiem;

(iii)  18 % atvasināto instrumentu līgumos, kas saistīti ar visām precēm, izņemot elektrību;

(iiia) 40 % atvasināto instrumentu līgumos, kas saistīti ar elektrību;

(iiib) 32 % atvasināto instrumentu līgumos, kas saistīti ar kapitāla vērtspapīriem;

(c)  nosacīto summu, kas minēta b) apakšpunktā, nosaka saskaņā ar 279.b panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu un 279.b panta 2. un 3. punktu, ja attiecināms;

(d)  savstarpējo prasījumu ieskaita kopu iespējamo nākotnes riska darījumu, kas minēts 3. punkta a) apakšpunktā, reizina ar 0,42.

Lai aprēķinātu procentu likmju līgumu iespējamo riska darījumu saskaņā ar b) apakšpunkta ii) punktu, iestāde var izvēlēties izmantot līgumu sākotnējo termiņu, nevis atlikušo termiņu.”;

(68)  regulas 283. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Visiem OTC atvasināto instrumentu darījumiem un ilgstošo norēķinu darījumiem, kuriem iestāde nav saskaņā ar 1. punktu saņēmusi atļauju izmantot IMM, iestāde izmanto 3. iedaļā vai 5. iedaļā izklāstītās metodes. Šīs metodes grupas ietvaros var pastāvīgi izmantot apvienojumā.”;

(69)  regulas 298. pantu aizstāj ar šādu:

“298. pantsSavstarpējo prasījumu ieskaita atzīšanas par risku mazinošu ietekme

Savstarpējo prasījumu ieskaitu 3.–6. iedaļas vajadzībām atzīst, kā noteikts minētajās iedaļās.”;

(70)  regulas 299. panta 2. punkta a) apakšpunktu svītro;

(71)  regulas 300. pantu groza šādi:

(a)  ievadteikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Šajā iedaļā un Septītajā daļā piemēro šādas definīcijas:”;

(b)  pievieno šādu 5.–11. punktu:

“5) “skaidras naudas darījumi” ir darījumi, kuros izmanto skaidru naudu, parāda instrumentus un kapitāla vērtspapīrus, kā arī tūlītēja valūtas maiņa un tūlītēji preču tirdzniecības darījumi; repo darījumi un vērtspapīru vai preču aizdevuma un vērtspapīru vai preču aizņēmuma darījumi nav skaidras naudas darījumi;

(6) “netiešas tīrvērtes kārtība” ir mehānisms, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. panta 3. punkta otrās daļas nosacījumiem;

(7) “vairāklīmeņu klientu struktūra” ir netiešas tīrvērtes kārtība, saskaņā ar kuru tīrvērtes pakalpojumus iestādei sniedz struktūra, kas nav tīrvērtes dalībnieks, bet pati ir tīrvērtes dalībnieka vai augstāka līmeņa klienta klients;

(8) “augstāka līmeņa klients” ir struktūra, kas sniedz tīrvērtes pakalpojumus zemāka līmeņa klientam;

(9) “zemāka līmeņa klients” ir struktūra, kurai ir pieejami CCP pakalpojumi ar augstāka līmeņa klienta starpniecību;

(10) “nefondētas iemaksas saistību neizpildes fondā” ir iemaksas, kuras iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, ir līgumā apņēmusies iemaksāt CCP pēc tam, kad CCP ir pilnībā izmantojis saistību neizpildes fondu, lai segtu zaudējumus, kas tam radušies pēc viena vai vairāku tā tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes;

(11) “pilnībā garantēts noguldījumu aizdevumu vai aizņēmumu darījums” ir pilnībā nodrošināts naudas tirgus darījums, kurā divi darījumu partneri apmainās ar noguldījumiem un CCP darbojas kā starpnieks, lai nodrošinātu minēto darījumu partneru maksājumu saistību izpildi.”;

(72)  regulas 301. pantu aizstāj ar šādu:

“301. pantsMateriālā piemērošanas joma

1.  Šī iedaļa ir piemērojama turpmāk minētajiem līgumiem un darījumiem tik ilgi, kamēr tie nav nokārtoti ar CCP:

(a)  II pielikumā minētie līgumi un kredītu atvasinātie instrumenti;

(b)  VFD un pilnībā garantēti noguldījumu aizdevumu vai aizņēmumu darījumi;

(c)  ilgtermiņa norēķinu darījumi.

Šo iedaļu nepiemēro riska darījumiem, kas izriet no skaidras naudas darījumu norēķiniem. Iestādes piemēro kārtību, kas izklāstīta šīs daļas V sadaļā, lai tirgotos ar riska darījumiem, kas izriet no šiem darījumiem, un 0 % riska pakāpi iemaksām saistību neizpildes fondā, kas attiecas tikai uz šiem darījumiem. Iestādes piemēro 307. pantā izklāstīto kārtību tām iemaksām saistību neizpildes fondā, kuras attiecas uz kādu no līgumiem, kas minēts pirmajā daļā, papildus skaidras naudas darījumiem.

2.  Šīs iedaļas nolūkiem piemēro turpmāk minētos noteikumus:

(a)  sākotnējā drošības rezervē neiekļauj iemaksas CCP attiecībā uz savstarpēji sadalītiem zaudējumu dalīšanas mehānismiem;

(b)  sākotnējā drošības rezervē iekļauj nodrošinājumu, ko nogulda iestāde kā tīrvērtes dalībnieks vai nogulda klients, kas pārsniedz minimālo summu, ko attiecīgi pieprasa CCP vai iestāde kā tīrvērtes dalībnieks, ar nosacījumu, ka CCP vai iestāde kā tīrvērtes dalībnieks attiecīgos gadījumos var liegt iestādei kā tīrvērtes dalībniekam vai klientam izņemt šādu pārmērīgu nodrošinājumu;

(c)  ja CCP izmanto sākotnējo drošības rezervi, lai savstarpēji sadalītu zaudējumus starp tīrvērtes dalībniekiem, iestādes, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieki, atzīst šo sākotnējo drošības rezervi par iemaksu saistību neizpildes fondā.”;

(73)  regulas 302. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Izmantojot piemērotu scenāriju analīzi un spriedzes testus, iestādes izvērtē, vai pašu kapitāla līmeņa attiecība pret riska darījumiem ar CCP, tostarp potenciālajiem nākotnes vai iespējamajiem kredītriska darījumiem, riska darījumiem saistībā ar saistību neizpildes fonda iemaksām un — ja iestāde ir tīrvērtes dalībnieks — riska darījumiem, kas izriet no jebkādiem līgumiskiem pasākumiem, kā paredzēts 304. pantā, adekvāti atspoguļo minētajiem riska darījumiem piemītošo risku.”;

(74)  regulas 303. pantu aizstāj ar šādu:

“303. pantsTīrvērtes dalībnieku riska darījumiem ar CCP piemērojamā procedūra

1.  Iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, vai nu saviem mērķiem, vai kā finansiāls starpnieks starp klientu un CCP, aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz riska darījumiem ar CCP šādi:

(a)  tā piemēro 306. pantā noteikto procedūru tirdzniecības riska darījumiem ar CCP;

(b)  tā piemēro 307. pantā noteikto procedūru saistību neizpildes fonda iemaksām CCP.

2.  Panta 1. punkta nolūkiem uz summu, ko veido iestādes pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar QCCP saistībā ar tirdzniecības riska darījumiem, un uz saistību neizpildes fonda iemaksām attiecas ierobežojums, kas vienāds ar pašu kapitāla prasību summu, ko piemērotu tiem pašiem riska darījumiem, ja CCP būtu neatbilstīgs CCP.”;

(75)  regulas 304. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks un šādā statusā darbojas kā finanšu starpnieks starp klientu un CCP, aprēķina pašu kapitāla prasības tiem saviem darījumiem ar klientu, kuri saistīti ar CCP, saskaņā ar attiecīgi šīs nodaļas 1.–8. iedaļu, šīs sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļu un šīs daļas VI sadaļu.”;

(b)  panta 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“3. Ja iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, izmanto šīs nodaļas 3. iedaļā vai 6. iedaļā minētās metodes, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības saviem riska darījumiem, piemēro turpmāk minēto:

(a)  atkāpjoties no 285. panta 2. punkta prasībām, iestāde saviem riska darījumiem ar klientu var izmantot maržinālu riska periodu vismaz piecu darba dienu garumā;

(b)  iestāde saviem riska darījumiem ar CCP piemēro maržinālu riska periodu vismaz desmit darbadienu garumā;

(c)  atkāpjoties no 285. panta 3. punkta prasībām, ja savstarpējo prasījumu ieskaita kopa, kas iekļauta aprēķinos, atbilst minētā punkta a) apakšpunkta nosacījumam, iestāde var neņemt vērā minētajā punktā noteikto ierobežojumu, ar nosacījumu, ka savstarpējo prasījumu ieskaita kopa neatbilst minētā punkta b) apakšpunkta nosacījumam un nesatur apstrīdētus tirdzniecības darījumus;

(d)  ja CCP saglabā darījuma mainīgo drošības rezervi un iestādes nodrošinājums nav aizsargāts pret CCP maksātnespēju, iestāde piemēro tādu maržinālu riska periodu, kas ir īsāks — viens gads vai darījuma atlikušais termiņš, bet ne īsāku par desmit darba dienām.

4. Atkāpjoties no 281. panta 2. punkta h) apakšpunkta prasībām, ja iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, izmanto šīs nodaļas 4. iedaļā minēto metodi, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību saviem riska darījumiem ar klientu, iestāde aprēķinos var izmantot termiņa faktoru, kas vienāds ar 0,21.

5. Atkāpjoties no 282. panta 4. punkta d) apakšpunkta prasībām, ja iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, izmanto šīs nodaļas 5. iedaļā minēto metodi, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību saviem riska darījumiem ar klientu, iestāde šajos aprēķinos var izmantot termiņa faktoru, kas vienāds ar 0,21.”;

(c)  pievieno šādu 6. un 7. punktu:

“6. Iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, var izmantot samazinātu riska darījumu saistību neizpildes gadījumā, kas izriet no aprēķiniem 3., 4. un 5. punktā, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības CVA riskam saskaņā ar VI sadaļu.

7. Iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, kurš iekasē nodrošinājumu no klienta ar CCP saistītam darījumam un nodod šo nodrošinājumu CCP, var atzīt, ka nodrošinājums samazina tās riska darījumu ar klientu par minēto ar CCP saistīto darījumu.

Ja klientu struktūrai ir vairāki līmeņi, pirmajā daļā izklāstīto kārtību var piemērot katrā šīs struktūras līmenī.”;

(76)  regulas 305. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestāde, kas ir klients, aprēķina pašu kapitāla prasības tiem saviem darījumiem ar tīrvērtes dalībnieku, kuri saistīti ar CCP, saskaņā ar attiecīgi šīs nodaļas 1.–8. iedaļu, šīs sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļu un šīs daļas VI sadaļu.”;

(b)  panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) klients ir veicis pietiekami rūpīgu juridisku pārbaudi, kuru regulāri atjaunina, un tā pamato, ka mehānismi b) apakšpunkta nosacījuma izpildes nodrošināšanai ir likumīgi, derīgi, saistoši un izpildāmi saskaņā ar attiecīgas jurisdikcijas vai jurisdikciju tiesību aktiem šajā jomā;”;

(c)  panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“Iestāde var ņemt vērā jebkuru skaidru precedentu, kas saistīts ar klienta pozīciju un atbilstošā nodrošinājuma nodošanu CCP, un jebkuru nozares nodomu turpināt šādu praksi, kad iestāde vērtē savu atbilstību pirmās daļas b) apakšpunkta nosacījumam.”;

(d)  panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Atkāpjoties no šā panta 2. punkta prasībām, ja iestāde kā klients neizpilda minētā punkta a) apakšpunkta nosacījumu, jo iestāde nav aizsargāta pret zaudējumiem gadījumā, kad tīrvērtes dalībnieks un cits tīrvērtes dalībnieka klients kopīgi neizpilda saistības, bet visi citi minētā punkta a) apakšpunktā un citos šā punkta apakšpunktos minētie nosacījumi ir izpildīti, iestāde var aprēķināt pašu kapitāla prasības tirdzniecības riska darījumiem ar CCP saistītos darījumos ar tīrvērtes dalībnieku saskaņā ar 306. pantu, ja aizstāj 2 % riska pakāpi 306. panta 1. punkta a) apakšpunktā ar 4 % riska pakāpi.

4. Ja klientu struktūrai ir vairāki līmeņi, iestāde, kas ir zemāka līmeņa klients, kura pieeju CCP pakalpojumiem nodrošina augstāka līmeņa klients, var piemērot 2. vai 3. punktā minēto procedūru tikai, ja šo punktu nosacījumi ir izpildīti minētās struktūras visos līmeņos.”;

(77)  regulas 306. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) gadījumos, kad iestāde rīkojas kā finanšu starpnieks starp klientu un CCP un ar CCP saistītā darījuma noteikumi paredz, ka iestādei nav pienākuma atmaksāt klientam zaudējumus, kas radušies minētā darījuma vērtības izmaiņas dēļ, ja CCP nepilda saistības, tā var noteikt riska darījuma vērtību tirdzniecības riska darījumam ar CCP, kas atbilst minētajam ar CCP saistītajam darījumam, kā nulli;”;

(b)  panta 1. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d) gadījumos, kad iestāde rīkojas kā finanšu starpnieks starp klientu un CCP un ar CCP saistītā darījuma noteikumi paredz, ka iestādei ir pienākums atmaksāt klientam zaudējumus, kas radušies minētā darījuma vērtības izmaiņas dēļ, ja CCP nepilda saistības, tā var piemērot procedūru, kas attiecīgi noteikta a) vai b) apakšpunktā, tirdzniecības riska darījumam ar CCP, kas atbilst minētajam ar CCP saistītajam darījumam.”;

(c)  panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, ja aktīvi, kas CCP vai tīrvērtes dalībniekam iesniegti kā nodrošinājums, ir neaizskarami gadījumā, ja CCP, tīrvērtes dalībnieks vai viens vai vairāki citi tīrvērtes dalībnieka klienti kļūst maksātnespējīgi, iestāde darījuma partnera kredītriska riska darījumiem ar šiem aktīviem var piemērot nulles riska darījuma vērtību.

3. Iestāde aprēķina riska darījuma vērtības saviem tirdzniecības riska darījumiem ar CCP saskaņā ar attiecīgi šīs nodaļas 1.–8. iedaļu un šīs sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļu.”;

(78)  regulas 307. pantu aizstāj ar šādu:

“307. pantsPašu kapitāla prasības iemaksām CCP saistību neizpildes fondā

Iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, saviem riska darījumiem, kuri rodas no tās iemaksām CCP saistību neizpildes fondā, piemēro šādu kārtību:

(a)  tā aprēķina pašu kapitāla prasību savām priekšfinansētām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā saskaņā ar 308. pantā paredzēto pieeju;

(b)  tā aprēķina pašu kapitāla prasību savām priekšfinansētām un nefondētām iemaksām neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā saskaņā ar 309. pantā paredzēto pieeju;

(c)  tā aprēķina pašu kapitāla prasību savām nefondētām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā saskaņā ar 310. pantā paredzēto pieeju.”;

(79)  regulas 308. pantu groza šādi:

(a)  panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Iestāde pašu kapitāla prasību (Ki), lai segtu riska darījumu, kas rodas no tās priekšfinansētās iemaksas (DFi), aprēķina šādi:

 

kur:

i =  indekss, kas apzīmē tīrvērtes dalībnieku;

KCCP  = QCCP hipotētiskais kapitāls, kuru iestādei iesniedz QCCP saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c pantu;

DFCM   = visu QCCP tīrvērtes dalībnieku priekšfinansēto iemaksu summa, kuru iestādei iesniedz QCCP saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c pantu;

DFCCP  = CCP priekšfinansētie finanšu līdzekļi, kurus iestādei iesniedz CCP saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c pantu.

3. Iestāde riska svērtās riska darījuma vērtības riska darījumiem, kas izriet no iestādes priekšfinansētām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā 92. panta 3. punkta vajadzībām, aprēķina kā pašu kapitāla prasību (KCMi), kura noteikta saskaņā ar 2. punktu, reizinātu ar 12,5.”;

(b)  panta 4. un 5. punktu svītro;

(80)  regulas 309. pantu aizstāj ar šādu:

“309. pantsPašu kapitāla prasības priekšfinansētām iemaksām neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā un nefondētām iemaksām neatbilstīgam CCP

1.  Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību (K) riska darījumiem, kas rodas no tās priekšfinansētām iemaksām neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā (DF) un no nefondētām iemaksām (UC) šādam CCP, iestāde izmanto šādu formulu:

 

2.  Iestāde riska svērtās riska darījuma vērtības riska darījumiem, kas izriet no iestādes iemaksām neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā 92. panta 3. punkta vajadzībām, aprēķina kā pašu kapitāla prasību (K), kura noteikta saskaņā ar 1. punktu, reizinātu ar 12,5.”;

(81)  regulas 310. pantu aizstāj ar šādu:

“310. pantsPašu kapitāla prasības nefondētām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā

Iestāde piemēro 0 % riska pakāpi savām nefondētajām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā.”;

(82)  regulas 311. pantu aizstāj ar šādu:

“311. pantsPašu kapitāla prasības riska darījumiem ar CCP, kas vairs neatbilst konkrētiem nosacījumiem

1.  Iestādes piemēro šajā pantā noteikto procedūru, ja pēc publiska paziņojuma vai pēc iestāžu izmantotā CCP kompetentās iestādes vai paša CCP sniegta paziņojuma iestādēm ir kļuvis zināms, ka CCP vairs neatbildīs attiecīgi atļaujas saņemšanas vai atzīšanas nosacījumiem.

2.  Ja ir izpildīts 1. punkta nosacījums, iestādes triju mēnešu laikā pēc tam, kad ir iestājies minētā punkta apstāklis, vai agrāk, ja to pieprasa minēto iestāžu kompetentās iestādes, dara turpmāk minēto attiecībā uz saviem riska darījumiem ar minēto CCP:

(a)  saviem tirdzniecības riska darījumiem ar attiecīgo CCP piemēro procedūru, kas noteikta 306. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

(b)  savām iepriekš finansētām iemaksām attiecīgā CCP saistību neizpildes fondā un savām nefondētām iemaksām attiecīgajam CCP piemēro procedūru, kas noteikta 309. pantā;

(c)  atzīst savus riska darījumus ar minēto CCP, izņemot riska darījumus, kas norādīti šā punkta a) un b) apakšpunktā, par riska darījumiem ar komercsabiedrībām saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļas standartizēto pieeju attiecībā uz kredītrisku.”;

(82a)  316. panta 1. punktā pievieno šādu daļu:

“Atkāpjoties no pirmās daļas, iestādes var grāmatvedības kategorijas, kas saskaņā ar Direktīvas 86/635/EEK 27. pantu noteiktas peļņas un zaudējumu pārskatam, izvēlēties nepiemērot finanšu un operatīvajai nomai, lai aprēķinātu attiecīgo rādītāju, un tā vietā var:

(a) procentu ienākumus no finanšu un operatīvās nomas un peļņu no iznomātajiem aktīviem iekļaut 1. tabulas 1. punktā minētajā kategorijā;

(b) procentu izdevumus no finanšu un operatīvās nomas un iznomāto operatīvās nomas aktīvu zaudējumus, nolietojumu un vērtības samazinājumu iekļaut 1. tabulas 2. punktā minētajā kategorijā.”;

(83)  regulas Trešās daļas IV sadaļas 1. nodaļu aizstāj ar šādu:

“1. nodaļaVispārīgie noteikumi

325. pantsPieejas, kā aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem

1.  Iestāde aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem visās tirdzniecības portfeļa pozīcijās un netirdzniecības portfeļa pozīcijās, uz ko attiecas ārvalstu valūtu risks vai preču risks, izmantojot šādas metodes:

(a)  no 2022. gada 1. janvāra — standartizēto pieeju, kas minēta šīs sadaļas 1.a nodaļā;

(b)  no 2022. gada 1. janvāra — iekšējo modeļu pieeju, kas minēta šīs sadaļas 1.b nodaļā, tikai attiecībā uz tām pozīcijām, kas piesaistītas tirdzniecības nodaļām, attiecībā uz kurām kompetentās iestādes ir devušas iestādei atļauju izmantot šo pieeju, kā paredzēts 325.ba pantā;

(c)  pēc 2022. gada 1. janvāra — vienīgi iestādes, kas atbilst 325.a panta 1. punkta nosacījumiem, drīkst izmantot vienkāršoto standartizēto pieeju, kas minēta 4. punktā, lai noteiktu savas pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem;

(d)  līdz 2022. gada 1. janvārim — vienkāršotā iekšējo modeļu pieeja, kas minēta šīs sadaļas 5. nodaļā, attiecībā uz tām riska kategorijām, kurām iestādei ir piešķirta atļauja saskaņā ar 363. pantu izmantot minēto pieeju. Pēc [šīs regulas piemērošanas datums] iestādes vairs neizmanto vienkāršoto iekšējo modeļu pieeju, kas minēta 5. nodaļā, lai noteiktu pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem.

2.  Pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem, kas aprēķinātas, izmantojot vienkāršoto standartizēto pieeju, kura minēta 1. punkta c) apakšpunktā, ir summa, ko veido attiecīgi šādas pašu kapitāla prasības:

(a)  pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas riskiem, kas minēti šīs sadaļas 2. nodaļā;

(b)  pašu kapitāla prasības attiecībā uz ārvalstu valūtu riskiem, kas minēti šīs sadaļas 3. nodaļā;

(c)  pašu kapitāla prasības attiecībā uz preču riskiem, kas minēti šīs sadaļas 4. nodaļā.

3.  Iestāde var pastāvīgi grupas ietvaros izmantot apvienojumā tās pieejas, kas minētas 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem, kas aprēķinātas saskaņā ar a) apakšpunktā norādīto pieeju, nepārsniedz 90 % no kopējo pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus riskiem. Pretējā gadījumā iestāde izmanto pieeju, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, attiecībā uz visām pozīcijām, kurām piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem.

Kompetentā iestāde var, pamatojoties uz iestādes izvēlēto pieeju attiecībā uz salīdzināmām nodaļām, izlemt izvirzīt nodaļas, uz kurām attiecināt 1. punkta b) apakšpunktā izklāstīto pieeju.

4.  Iestāde var pastāvīgi grupas ietvaros izmantot apvienojumā pieejas, kas minētas 1. punkta c) un d) apakšpunktā, saskaņā ar 363. pantu.

5.  Iestāde neizmanto nevienu pieeju, kas minēta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, apvienojumā ar pieeju, kas minēta c) apakšpunktā.

6.  Iestādes neizmanto pieeju, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, attiecībā uz instrumentiem tirdzniecības portfelī, kuri ir vērtspapīrošanas pozīcijas vai pozīcijas, kas iekļautas CTP, kā definēts 104. panta 7.–9. punktā.

7.  Lai varētu aprēķināt pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas (CVA) riskiem, izmantojot uzlaboto metodi, kas minēta 383. pantā, iestādes var turpināt izmantot vienkāršoto iekšējo modeļu pieeju, kas minēta šīs sadaļas 5. nodaļā, pēc [šīs regulas piemērošanas datums], un šajā datumā iestādes pārtrauc izmantot minēto pieeju, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem.

8.  EBI izstrādā regulatīvos tehniskos standartus, lai sīkāk precizētu, kā iestādes nosaka pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem netirdzniecības portfeļa pozīcijās, uz kurām attiecas ārvalstu valūtu risks vai preču risks, izmantojot pieejas, kas minētas 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

325.a pantsVienkāršotās standartizētās metodes izmantošanas nosacījumi

1.  Iestāde var aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem, izmantojot pieeju, kas minēta 325. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances darījumu apmērs, uz ko attiecas tirgus riski, nepārsniedz turpmāk minētās robežvērtības, pamatojoties uz ikmēneša novērtējumu:

(a)  10 % no iestādes kopējiem aktīviem;

(b)  EUR 300 miljonus.

Ja iestāde iesniegusi pieprasījumu kompetentajai iestādei, kompetentā iestāde var atļaut iestādei individuāli aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem, izmantojot pieeju, kas minēta 325. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances darījumu apmērs, uz ko attiecas tirgus riski, nepārsniedz EUR 500 miljonus, pamatojoties uz ikmēneša novērtējumu.

2.  Iestādes aprēķina bilances un ārpusbilances darījumu apmēru, uz ko attiecas tirgus riski, norādītajā datumā saskaņā ar šādām prasībām:

(a)  iekļauj visas pozīcijas, kas piesaistītas tirdzniecības portfelim ▌;

(b)  iekļauj visas netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kas rada ārvalstu valūtu un preču riskus;

(c)  visas pozīcijas vērtē pēc to tirgus cenām konkrētajā datumā, izņemot pozīcijas, kas minētas b) apakšpunktā. Ja kādas pozīcijas tirgus cena konkrētā datumā nav pieejama, iestādes izmanto šīs pozīcijas jaunāko tirgus vērtību;

(d)  visas netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kas rada preču riskus, atzīst par kopēju neto ārvalstu valūtas pozīciju un vērtē saskaņā ar 352. pantu;

(e)  visas netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kas rada preču riskus, vērtē, izmantojot 357.–358. panta noteikumus;

(f)  garo pozīciju absolūto vērtību summē ar īso pozīciju absolūto vērtību.

3.  Iestādes informē kompetentās iestādes, kad tās aprēķina vai pārtrauc aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem saskaņā ar šo pantu.

4.  Iestāde, kas vairs neatbilst kādam no 1. punkta nosacījumiem, nekavējoties informē par to kompetento iestādi.

5.  Iestādes pārtrauc aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem saskaņā ar 1. punktu trīs mēnešu laikā vienā no šādiem gadījumiem:

(a)  iestāde neatbilst kādam no 1. punkta nosacījumiem trīs mēnešus pēc kārtas;

(b)  iestāde neatbilst kādam no 1. punkta nosacījumiem vairāk nekā sešus mēnešus pēdējo 12 mēnešu laikā.

6.  Ja iestāde ir pārtraukusi aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem saskaņā ar 1. punktu, tā drīkst aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem saskaņā ar 1. punktu tikai tad, kad pierāda kompetentajai iestādei, ka visi 1. punkta nosacījumi ir izpildīti vienu pilnu gadu bez pārtraukuma.

7.  Iestādes neiesaistās nevienā pozīcijā tikai tādēļ vien, lai izpildītu kādu no 1. punkta nosacījumiem ikmēneša novērtējuma laikā.

325.b pantsAtbrīvojumi attiecībā uz konsolidētajām prasībām

1.  Ievērojot 2. punktu, kā arī tikai neto pozīciju un pašu kapitāla prasību konsolidētas aprēķināšanas vajadzībām saskaņā ar šo sadaļu, iestādes var izmantot pozīcijas vienā iestādē vai uzņēmumā, lai segtu pozīcijas citā iestādē vai uzņēmumā.

2.  Iestādes var piemērot 1. punktu tikai tad, ja ir saņēmušas kompetento iestāžu atļauju, ko piešķir, ja ir atbilstība visiem šiem nosacījumiem:

(a)  grupā ir pienācīga pašu kapitāla sadale;

(b)  regulatīvā, juridiskā vai līgumiskā sistēma, kurā iestādes darbojas, garantē savstarpēju finansiālu atbalstu grupas iekšienē.

3.  Ja uzņēmumi atrodas trešās valstīs, papildus 2. punkta nosacījumiem tiek nodrošināta atbilstība arī visiem šādiem nosacījumiem:

(a)  šie uzņēmumi ir saņēmuši atļauju trešā valstī un vai nu atbilst kredītiestāžu definīcijai, vai ir atzītas trešās valsts ieguldījumu brokeru sabiedrības;

(b)  šie uzņēmumi individuāli atbilst pašu kapitāla prasībām, kas līdzvērtīgas šajā regulā noteiktajām;

(c)  attiecīgajās trešās valstīs nav noteikumu, kas varētu būtiski ietekmēt līdzekļu pārvešanu grupas iekšienē.

325.c pantsĀrvalstu valūtu riska strukturālā riska ierobežošana

1.  Kompetentās iestādes var ļaut iestādei konkrētas valūtas maiņas riska pozīcijas, kuras iestāde apzināti pieņēmusi, lai ierobežotu risku, ko rada ārvalstu valūtas maiņas kursa nelabvēlīgā ietekme uz rādītājiem, kas minēti 92. panta 1. punktā, ar kompetento iestāžu atļauju izslēgt no tirgus risku pašu kapitāla prasību aprēķina, ar nosacījumu, ka tiek izpildīti šādi nosacījumi:

(a)  izslēgšana aprobežojas ar lielāko no šādām summām:

(i)  ieguldījumu summa radniecīgajās struktūrās, kas izteikta ārvalstu valūtās, bet nav konsolidēta ar iestādi;

(ii)  ieguldījumu summa konsolidētajos meitasuzņēmumos, kas izteikta ārvalstu valūtās.

(b)  izslēgšana no tirgus risku pašu kapitāla prasību aprēķina notiek vismaz uz sešiem mēnešiem;

(c)  iestāde ir iesniegusi kompetentajai iestādei informāciju par minēto pozīciju, ir pamatojusi, ka šī pozīcija ir iekļauta tādēļ, lai daļēji vai pilnībā ierobežotu risku, ko rada valūtas maiņas kursa nelabvēlīgā ietekme uz rādītājiem, kas definēti saskaņā ar 92. panta 1. punktu, un ir norādījusi minētās pozīcijas summas, kas izslēgtas no pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku, kā minēts a) apakšpunktā.

2.  Jebkuru pozīciju izslēgšanu no pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar 1. punktu piemēro konsekventi, un tā paliek spēkā, kamēr pastāv attiecīgais aktīvs vai citas pozīcijas.

3.  Kompetentās iestādes apstiprina jebkuras turpmākās izmaiņas, ko iestāde veic summās, kuras izslēdz no pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar 1. punktu.”;

(84)  regulas Trešās daļas IV sadaļai pievieno šādu 1.a un 1.b nodaļu:

“1.a nodaļaStandartizētā pieeja

1. iedaļaVispārīgie noteikumi

325.d pantsStandartizētās pieejas joma un struktūra

Iestāde aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, piemērojot standartizēto pieeju portfelim, ko veido tirdzniecības portfeļa pozīcijas vai netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kas rada ārvalstu valūtu un preču riskus, kā summu, kas sastāv no šādām trim sastāvdaļām:

(a)  pašu kapitāla prasības saskaņā ar metodi, kuras pamatā ir jutīgums un kura minēta šīs nodaļas 2. iedaļā;

(b)  saistību neizpildes riska pašu kapitāla prasība, kas minēta šīs nodaļas 5. iedaļā un ko piemēro tikai tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas norādītas minētajā iedaļā;

(c)  pašu kapitāla prasība atlikušajiem riskiem, kas minēta šīs nodaļas 4. iedaļā un ko piemēro tikai tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas norādītas minētajā iedaļā.

2. iedaļaAr jutīgumu saistītās metodes pašu kapitāla prasība

325.e pantsDefinīcijas

Šajā nodaļā piemēro turpmāk minētās definīcijas:

(1) “riska klase” ir viena no šādām septiņām kategorijām: i) vispārīgais procentu likmju risks; ii) nevērtspapīrošanas kredītriska starpības risks; iii) vērtspapīrošanas kredītriska starpības risks (nav CTP); iv) vērtspapīrošanas kredītriska starpības risks (CTP); v) kapitāla vērtspapīru risks; vi) preču risks; un vii) ārvalstu valūtu risks;

(2) “jutīgums” ir pozīcijas vērtības relatīvā maiņa, kura aprēķināta ar iestādes cenu noteikšanas modeli un kuras cēlonis ir vērtības maiņa vienam no šīs pozīcijas būtiskajiem riska faktoriem;

(3) “grupa” ir pozīciju apakškategorija vienā riska klasē ar līdzīgu riska profilu, kurai piesaista riska pakāpi saskaņā ar šīs nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļu.

325.f pantsAr jutīgumu saistītās metodes sastāvdaļas

1.  Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasību attiecībā uz tirgus risku, izmantojot ar jutīgumu saistīto metodi, apkopojot šādas trīs pašu kapitāla prasības saskaņā ar 325.i pantu:

(a)  pašu kapitāla prasības attiecībā uz delta risku, kas saistīts ar instrumenta vērtības maiņas risku, ko rada pārmaiņas ar svārstīgumu nesaistītos riska faktoros, un pieņemot lineāru cenu noteikšanas funkciju;

(b)  pašu kapitāla prasības attiecībā uz vega risku, kas saistīts ar instrumenta vērtības maiņas risku, ko rada pārmaiņas ar tā svārstīgumu saistītos riska faktoros;

(c)  pašu kapitāla prasības attiecībā uz līknes risku, kas saistīts ar instrumenta vērtības maiņas risku, ko rada pārmaiņas galvenajos ar svārstīgumu nesaistītos riska faktoros, uz kuriem neattiecas delta risks.

2.  Lai veiktu 1. punktā minētos aprēķinus:

(d)  uz visām instrumentu pozīcijām ar izvēles iespēju attiecas pašu kapitāla prasības, kas minētas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktos;

(e)  uz visām instrumentu pozīcijām bez izvēles iespējas attiecas tikai pašu kapitāla prasības, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā.

Šīs nodaļas nolūkiem instrumenti ar izvēles iespēju, cita starpā, ietver: dzēšanu, pārdošanu, augšējos un apakšējos ierobežojumus, mijmaiņas iespējas līgumus, barjeras iespēju līgumus un eksotiskus iespēju līgumus. Iegultos iespēju līgumus, piemēram priekšapmaksas vai uzvedības iespēju līgumus, uzskata par atsevišķām pozīcijām iespēju līgumos, lai varētu aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem.

Šīs nodaļas nolūkiem instrumentus, kuru naudas plūsmas var aprakstīt kā pamatā esošās nosacītās vērtības lineāru funkciju, uzskata par instrumentiem bez izvēles iespējas.

325.g pantsPašu kapitāla prasības delta un vega riskiem

1.  Iestādes piemēro delta un vega riska faktorus, kas raksturoti šīs nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļā, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības delta un vega riskiem.

2.  Iestādes piemēro 3.–8. punktā minēto procedūru, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības delta un vega riskiem.

3.  Katrai riska klasei visu to instrumentu jutīgumu, kuri ietilpst pašu kapitāla prasību jomā delta vai vega riskiem, ar katru piemērojamo delta vai vega riska faktoru, kas iekļauts minētajā riska klasē, aprēķina, izmantojot atbilstošās formulas šīs nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā. Ja instrumenta vērtība ir atkarīga no vairākiem riska faktoriem, jutīgumu nosaka katram riska faktoram atsevišķi.

4.  Jutīgumu piesaista vienai no grupām “b” katrā riska klasē.

5.  Katrā grupā “b” pozitīvajam un negatīvajam jutīgumam pret to pašu riska faktoru veic savstarpēju ieskaitu, radot neto jutīgumu ( pret katru riska faktoru “k” šajā grupā.

6.  Neto jutīgumu pret katru riska faktoru () katrā grupā reizina ar atbilstīgo riska pakāpi (RWk), kas norādīta 6. iedaļā, radot svērto jutīgumu (WSk) pret katru riska faktoru minētajā grupā, saskaņā ar šādu formulu:

7.  Svērto jutīgumu pret dažādiem riska faktoriem katrā grupā apkopo saskaņā ar turpmāk minēto formulu, ja daudzums kvadrātsaknes funkcijā tiek samazināts līdz nullei, radot ar grupu saistītu jutīgumu (Kb). Izmanto atbilstīgās korelācijas svērtam jutīgumam tajā pašā grupā (), kā norādīts 6. iedaļā.

8.  Ar grupu saistīto jutīgumu (Kb) aprēķina katrai grupai riska klases ietvaros saskaņā ar 5.–7. punktu. Kad ar grupu saistītais jutīgums ir aprēķināts visām grupām, svērto jutīgumu pret visiem riska faktoriem šajās grupās apkopo saskaņā ar turpmāk minēto formulu, izmantojot atbilstīgas korelācijas γbc svērtajam jutīgumam dažādās grupās, kas minētas 6. punktā, radot ar riska klasi saistītas delta vai vega pašu kapitāla prasības:

kur visiem riska faktoriem grupā b un grupā c. Ja šīs vērtības attiecībā uz un rada negatīvu skaitli kopējai summai, iestāde aprēķina ar riska klasi saistītās delta vai vega pašu kapitāla prasības, izmantojot citu specifikāciju, ar ko visiem riska faktoriem grupā b un visiem riska faktoriem grupā c.

Ar riska klasi saistītās delta vai vega riska pašu kapitāla prasības aprēķina katrai riska klasei saskaņā ar 1.–8. punktu.

325.h pantsPašu kapitāla prasības attiecībā uz līknes risku

1.  Iestādes piemēro 2.–6. punktā minēto procedūru, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības līknes riskam.

2.  Izmantojot jutīgumu, kas aprēķināts saskaņā ar 325.g panta 3. punktu katrai riska klasei, neto līknes riska prasību katram riska faktoram (k), kas iekļauts šajā riska klasē, aprēķina saskaņā ar turpmāk minēto formulu.

kur:

i = indekss, kas apzīmē instrumentu, uz kuru attiecas līknes riski, kas saistīti ar riska faktoru k;

= riska faktora k pašreizējais līmenis;

= instrumenta i vērtība, kas aplēsta pēc iestādes cenu noteikšanas modeļa, izmantojot riska faktora k pašreizējo vērtību;

un = instrumenta i vērtība pēc tam , kad ir pārvietots attiecīgi augšup un lejup saskaņā ar atbilstīgo riska pakāpi;

= riska pakāpe līknes riska faktoram k attiecībā uz instrumentu i, kas noteikta saskaņā ar 6. iedaļu;

= instrumenta i delta jutīgums attiecībā pret delta riska faktoru, kas atbilst līknes riska faktoram k.

3.  Katrai riska klasei neto līknes riska prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar 2. punktu, piesaista vienai no grupām (b) minētajā riska klasē.

4.  Visas neto līknes riska prasības katrā grupā (b) apkopo saskaņā ar turpmāk minēto formulu, izmantojot atbilstošas paredzētās korelācijas rkl starp riska faktoru k,l pāriem katrā grupā, radot ar grupu saistītās līknes riska pašu kapitāla prasības:

  

kur:

y = funkcija, kuras vērtība ir 0, ja gan gan ir negatīva zīme. Visos citos gadījumos yvērtība ir 1.

5.  Neto līknes riska pašu kapitāla prasības apkopo visās grupās katrā riska klasē saskaņā ar turpmāk minēto formulu, izmantojot atbilstošas paredzētās korelācijas γbc neto līknes riska prasību kopām, kas pieder dažādām grupām. Tas rada ar riska klasi saistītas līknes riska pašu kapitāla prasības.

  

kur:

visiem riska faktoriem grupā b un grupā c;

ir funkcija, kuras vērtība ir 0, ja gan, gan ir negatīva zīme. Visos citos gadījumos vērtība ir 1.

Ja šīs vērtības attiecībā uz un rada negatīvu skaitli kopsummai, ko veido

iestāde aprēķina līknes riska prasību, izmantojot citu specifikāciju, kur visiem riska faktoriem grupā b un visiem riska faktoriem grupā c.

6.  Ar riska klasi saistītās līknes riska pašu kapitāla prasības aprēķina katrai riska klasei saskaņā ar 2.–5. punktu.

325.i pantsAr riska klasi saistīto pašu kapitāla prasību apkopošana delta, vega un līknes riskiem

1.  Iestādes apkopo ar riska klasi saistītās pašu kapitāla prasības delta, vega un līknes riskiem saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 2. un 3. punktā.

2.  Procedūru delta, vega un līknes ar riska klasi saistīto pašu kapitāla prasību aprēķināšanai, kas raksturota 325.g un 325.h pantā, katrai riska klasei veic trīs reizes, katrreiz izmantojot citu korelācijas parametru kopu (korelācijai starp riska faktoriem katrā grupā) un (korelācijai starp grupām katrā riska klasē). Katra no šīm trim kopām atbilst citam scenārijam, proti:

(a)  “vidējas korelācijas” scenārijs, kur korelācijas parametri un netiek mainīti, salīdzinot ar 6. iedaļā minētajiem;

(b)  “augstas korelācijas” scenārijs, kur korelācijas parametrus un, kas minēti 6. iedaļā, vienādi reizina ar 1,25, un uz un attiecas ierobežojums 100 %;

(c)  “zemas korelācijas” scenārijs, kur atbilstošās paredzētās korelācijas, kas minētas 6. iedaļā, vienādi reizina ar 0,75.

3.  Iestāde katram scenārijam portfeļa līmenī nosaka ar scenāriju saistītas pašu kapitāla prasības. Ar scenāriju saistītās pašu kapitāla prasības portfeļa līmenī aprēķina kā ar riska klasi saistīto pašu kapitāla prasību summa attiecīgajam scenārijam.

4.  Galīgās portfeļa ▌pašu kapitāla prasības ir lielākās ar scenāriju saistītās pašu kapitāla prasības portfeļa līmenī, kas aprēķinātas saskaņā ar 3. punktu.

325.j pantsIndeksa instrumentu apstrāde, vairāki pamatā esošie iespēju līgumi

1.  Iestādes izmanto caurskatīšanas pieeju attiecībā uz indeksa instrumentiem un vairākiem pamatā esošiem iespēju līgumiem, ja indeksa vai iespējas līguma visām sastāvdaļām ir delta riska jutīgums ar to pašu zīmi. Jutīgumam pret sastāvā esošiem riska faktoriem no indeksa instrumentiem un vairākiem pamatā esošiem iespēju līgumiem ir atļauts bez ierobežojumiem veikt savstarpēju ieskaitu ar jutīgumu pret viena parādnieka instrumentu, izņemot attiecībā uz CTP ietvertajām pozīcijām.

2.  Vairāku pamatā esošu iespēju līgumus ar delta riska jutīgumu un dažādām zīmēm atbrīvo no delta un vega riska, bet uz tiem attiecas atlikušā riska papildinājums, kas minēts šīs nodaļas 4. iedaļā.

325.k pantsKolektīvu ieguldījumu uzņēmumu apstrāde

1.  Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku pozīcijai kolektīvu ieguldījumu uzņēmumā (“KIU”), izmantojot vienu no šādām metodēm:

(a)  iestāde, kas katru dienu spēj apzināt pamatā esošos KIU vai indeksa instrumenta ieguldījumus, caurskata šos pamatā esošos ieguldījumus un aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku šai pozīcijai saskaņā ar pieeju kas minēta 325.j panta 1. punktā;

(b)  ja dienas cenas attiecībā uz KIU ir iespējams iegūt, bet iestāde ir pārliecināta par KIU pilnvaru, iestāde uzskata KIU pozīciju par kapitāla vērtspapīru instrumentu ar jutīgumu saistītās metodes nolūkiem;

(c)  ja dienas cenas attiecībā uz KIU ir iespējams iegūt, bet iestāde nav pārliecināta par KIU pilnvaru, iestāde uzskata KIU pozīciju par kapitāla vērtspapīru instrumentu ar jutīgumu saistītās metodes nolūkiem un piesaista šo KIU pozīciju riska pakāpei kapitāla vērtspapīru riska grupā “cita nozare”.

2.  Iestādes var paļauties uz turpmāk minētām trešām personām, aprēķinot un paziņojot pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku pozīcijām KIU saskaņā ar šajā nodaļā minētajām metodēm:

(a)  KIU depozitārā iestāde, ja KIU iegulda tikai vērtspapīros un visus vērtspapīrus nogulda šajā depozitārajā iestādē;

(b)  pārējo KIU gadījumā — KIU pārvaldes sabiedrība, ar nosacījumu, ka KIU pārvaldes sabiedrība atbilst 132. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

3.  EBI izstrādā regulatīvus tehniskos standartus, lai sīkāk precizētu, kuras riska pakāpes piesaista pozīcijām KIU, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā.

EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz [15 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

325.l pantsSākotnējās izvietošanas pozīcijas

1.  Iestādes var izmantot procedūru, kas noteikta šajā pantā, aprēķinot pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem parāda vai kapitāla vērtspapīru instrumentu sākotnējās izvietošanas pozīcijām.

2.  Iestādes piemēro vienu no atbilstošajiem reizinātājiem, kas minēti 1. tabulā, lai veiktu jutīguma savstarpēju ieskaitu visām sākotnējās izvietošanas pozīcijām katrā atsevišķā emitentā, izņemot tās sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kuras parakstījušas vai tālāk sākotnēji izvietojušas trešās personas, pamatojoties uz formāliem nolīgumiem, un aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem saskaņā ar metodi, kas noteikta šajā nodaļā, pamatojoties uz koriģētu neto jutīgumu.

1. tabula

darbdiena

%

darbdiena

10 %

darbdiena

25 %

darbdiena

50 %

darbdiena

75 %

pēc 5. darbdienas

100 %

Šā panta nolūkiem “0. darbdiena” ir tā darbdiena, kurā iestādei bez nosacījumiem jāpieņem zināms vērtspapīru apjoms par norunātu cenu.

3.  Iestādes informē kompetentās iestādes par šajā pantā izklāstītās procedūras piemērošanu.

3. iedaļaRiska faktors un jutīguma definīcijas

1. apakšiedaļa

Riska faktora definīcijas

325.m pantsVispārīgie procentu likmju riska faktori

1.  Visiem vispārīgajiem procentu likmju riska faktoriem, tostarp attiecībā uz inflācijas risku un ar dažādām valūtām saistīto risku, ir jābūt vienai grupai katrai valūtai, un katrai no tām jāsatur atšķirīgi riska faktori.

Delta vispārīgajiem procentu likmju riska faktoriem, ko piemēro pret procentu likmi jutīgiem instrumentiem, ir attiecīgas bezriska likmes katrai valūtai un katram no šādiem termiņiem — 0,25 gadi, 0,5 gadi, 1 gads, 2 gadi, 3 gadi, 5 gadi, 10 gadi, 15 gadi, 20 gadi un 30 gadi. Iestādes piesaista riska faktorus konkrētām virsotnēm, lineāri interpolējot vai izmantojot metodi, kas vislabāk sader ar cenu noteikšanas funkcijām, ko izmanto neatkarīga iestādes riska kontroles funkcija, lai ziņotu augstākai vadībai par tirgus riskiem vai peļņu un zaudējumiem.

2.  Iestādes iegūst bezriska likmes katrai valūtai no naudas tirgus instrumentiem iestādes tirdzniecības portfelī, kuriem ir viszemākais kredītrisks, piemēram, no diennakts indeksa mijmaiņas darījumiem.

3.  Ja iestādes nevar piemērot metodi, kas minēta 2. punktā, bezriska likmju pamatā liek vienu vai vairākas tirgus ietekmētas mijmaiņas līknes, ko iestāde izmanto, lai atzīmētu pozīcijas tirgū, piemēram, starpbanku piedāvātās likmes mijmaiņas līknes.

Ja dati par tirgus ietekmētām mijmaiņas līknēm, kas minētas 2. punktā un šā punkta pirmajā daļā, ir nepietiekami, bezriska likmes var atvasināt no piemērotākās valsts obligāciju līknes konkrētajai valūtai.

Ja iestādes izmanto riska faktorus, kas atvasināti saskaņā ar šā punkta otrajā daļā minēto procedūru attiecībā uz valsts parāda instrumentiem, šos valsts parāda instrumentus neatbrīvo no kredītriska starpības riska pašu kapitāla prasībām. Gadījumos, kad nav iespējams atšķirt bezriska likmi no kredītriska starpības sastāvdaļas, jutīgumu pret šo riska faktoru piesaista gan vispārīgā procentu likmju riska, gan kredītriska starpības riska klasēm.

4.  Vispārīgā procentu likmju riska faktoru gadījumā katra valūta veido atsevišķu grupu. Iestādes piešķir riska faktoriem tajā pašā grupā, bet ar atšķirīgu termiņu dažādas riska pakāpes saskaņā ar 6. iedaļu.

Iestādes piemēro papildu riska faktorus attiecībā uz inflācijas risku tiem parāda instrumentiem, kuru naudas plūsmas ir funkcionāli atkarīgas no inflācijas rādītājiem. Minētie papildu riska faktori sastāv no viena vektora, ko katrai valūtai veido tirgus ietekmētas inflācijas likmes ar dažādiem termiņiem. Katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik inflācijas likmes tiek izmantotas kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz konkrēto instrumentu.

5.  Iestādes aprēķina instrumenta jutīgumu pret papildu riska faktoru attiecībā uz inflācijas risku, kas minēts 4. punktā, kā instrumenta vērtības maiņu saskaņā ar tā cenu noteikšanas modeli, kuru izraisa pārbīde par vienu bāzes punktu katrā šā vektora sastāvdaļā. Katra valūta veido atsevišķu grupu. Katrā grupā iestādes atzīst inflāciju par atsevišķu riska faktoru, neatkarīgi no sastāvdaļu skaita katrā vektorā. Iestādes grupas ietvaros kompensē visu jutīgumu pret inflāciju, kas aprēķināts tā, kā iepriekš izskaidrots, lai radītu vienotu neto jutīgumu katrā grupā.

6.  Parāda instrumenti, kas paredz maksājumus dažādās valūtās, arī ir pakļauti ar dažādām valūtām saistītam riskam starp valūtām. Ar jutīgumu saistītās metodes nolūkiem riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro, ir katras valūtas ar valūtu atšķirībām saistītais risks attiecībā uz ASV dolāru vai euro. Iestādes aprēķina starpvalūtu bāzes, kas neattiecas ne uz USD bāzi vai EUR bāzi, ne arī uz “ASV dolāra bāzi” vai “EUR bāzi”.

Katras starpvalūtu bāzes riska faktors sastāv no viena vektora ar starpvalūtu bāzi, ko katrai valūtai veido atšķirīgi termiņi. Katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik starpvalūtu bāzes tiek izmantotas kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz konkrēto instrumentu. Katra valūta veido atsevišķu grupu.

Iestādes aprēķina instrumenta jutīgumu pret šo riska faktoru kā instrumenta vērtības maiņu saskaņā ar tā cenu noteikšanas modeli, kuru izraisa pārbīde par vienu bāzes punktu katrā šā vektora sastāvdaļā. Katra valūta veido atsevišķu grupu. Katrā grupā jābūt iespējamiem diviem atšķirīgiem riska faktoriem — EUR bāzei un USD bāzei, neatkarīgi no sastāvdaļu skaita katrā starpvalūtu bāzes vektorā. Maksimālais neto jutīgumu skaits katrā grupā ir divi.

7.  Vega vispārīgo procentu likmju riska faktors, ko piemēro iespēju līgumiem ar pamatā esošiem instrumentiem, kas ir jutīgi pret vispārīgo procentu likmi, ir attiecīgo bezriska likmju izsecinātais svārstīgums, kā norādīts 2. un 3. punktā, un to piesaista grupām, atkarībā no valūtas, un attiecina uz šādiem termiņiem katrā grupā — 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi. Katrai valūtai ir viena grupa.

Savstarpēja ieskaita nolūkiem iestādes ņem vērā izsecināto svārstīgumu, kas saistīts ar to pašu bezriska likmi un attiecināts uz to pašu termiņu, lai veidotu to pašu riska faktoru.

Ja iestādes attiecina izsecināto svārstīgumu uz termiņiem, kā minēts šajā punktā, piemēro šādus noteikumus:

(a)  iespēju līguma termiņš ir savietots ar pamatā esošā instrumenta termiņu, jāņem vērā viens vienīgs riska faktors, ko attiecina atbilstoši šim termiņam.

(b)  ja iespēju līguma termiņš ir īsāks par pamatā esošā instrumenta termiņu, ņem vērā šādus riska faktorus:

(i)  pirmo riska faktoru attiecina saskaņā ar iespēju līguma termiņu;

(ii)  otro riska faktoru attiecina saskaņā ar iespēju līgumam pamatā esošā instrumenta atlikušo termiņu šā iespēju līguma beigu datumā.

8.  Līknes vispārīgā procentu likmju riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro, sastāv no viena bezriska likmju vektora, kas attiecībā uz katru valūtu raksturo konkrētu bezriska ienesīguma līkni. Katra valūta veido atsevišķu grupu. Katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik daudz dažādi bezriska likmju termiņi tiek izmantoti kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz konkrēto instrumentu.

9.  Iestādes aprēķina instrumenta jutīgumu pret katru riska faktoru, ko izmanto līknes riska formulā saskaņā ar 325.h pantu. Līknes riska nolūkiem iestādes uzskata vektorus, kas atbilst dažādām ienesīguma līknēm un ar dažādu sastāvdaļu skaitu, par to pašu riska faktoru, ja šie vektori atbilst tai pašai valūtai. Iestādes kompensē jutīgumu pret to pašu riska faktoru. Katrā grupā ir tikai viens neto jutīgums.

Nav līknes riska kapitāla prasību attiecībā uz inflācijas risku un ar dažādām valūtām saistīto bāzes risku.

325.n pants Kredītriska starpības riska faktori attiecībā uz nevērtspapīrošanu

1.  Delta kredītriska starpības riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro nevērtspapīrošanas instrumentiem, kas jutīgi pret kredītriska starpību, ir emitenta kredītriska starpības rādītāji, kas secināti no attiecīgiem parāda instrumentiem un kredītriska mijmaiņas līgumiem un attiecināti uz katru šādu termiņu — 0,25 gadi, 0,5 gadi, 1 gads, 2 gadi, 3 gadi, 5 gadi, 10 gadi, 15 gadi, 20 gadi un 30 gadi. Iestādes piemēro vienu riska faktoru katram emitentam un termiņam, neņemot vērā to, vai šie emitenta kredītriska starpības rādītāji ir izsecināti no parāda instrumentiem vai kredītriska mijmaiņas līgumiem. Grupas ir sektorālas grupas, kā norādīts 6. iedaļā, un katrā grupā ietilpst visi riska faktori, kas piesaistīti attiecīgajam sektoram.

2.  Vega kredītriska starpības riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro iespēju līgumiem ar nevērtspapīrotiem pamatā esošiem instrumentiem, kas ir jutīgi pret kredītriska starpību, ir pamatā esošo instrumentu emitenta kredītriska starpības rādītāju izsecinātie svārstīgumi, kas izsecināti saskaņā ar 1. punktu, un tie ir attiecināmi uz šādiem termiņiem saskaņā ar iespēju līguma termiņu, ievērojot pašu kapitāla prasības — 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi. Tas pašas grupas izmanto kā grupas, ko izmanto attiecībā uz delta kredītriska starpības risku saistībā ar nevērtspapīrošanu.

3.  Līknes kredītriska starpības riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro nevērtspapīrošanas instrumentiem, sastāv no viena kredītriska starpības rādītāju vektora, kas raksturo konkrētā emitenta kredītriska starpības līkni. Katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik daudz dažādu kredītriska starpības rādītāju termiņu tiek izmantoti kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz konkrēto instrumentu. Tas pašas grupas izmanto kā grupas, ko izmanto attiecībā uz delta kredītriska starpības risku saistībā ar nevērtspapīrošanu.

4.  Iestādes aprēķina instrumenta jutīgumu pret katru riska faktoru, ko izmanto līknes riska formulā saskaņā ar 325.h pantu. Līknes riska nolūkiem iestādes ņem vērā vektorus, kas izsecināti vai nu no attiecīgiem parāda instrumentiem, vai kredītriska mijmaiņas līgumiem un ar dažādu sastāvdaļu skaitu, kā to pašu riska faktoru, ciktāl šie vektori atbilst tam pašam emitentam.

325.o pants Kredītriska starpības riska faktori attiecībā uz vērtspapīrošanu

1.  Iestādes piemēro CTP vērtspapīrošanas kredītriska starpības riska faktorus, kas minēti 3. punktā, vērtspapīrošanas pozīcijām, kas pieder CTP, kā minēts 104. panta 7.–9. punktā.

Iestādes piemēro vērtspapīrošanas ārpus CTP esošus kredītriska starpības riska faktorus, kas minēti 5. punktā, vērtspapīrošanas pozīcijām, kas nepieder CTP, kā minēts 104. panta 7.–9. punktā.

2.  Grupas, kuras piemēro CTP piederošas vērtspapīrošanas kredītriska starpības riskam, ir tās pašas kā grupas, kuras piemēro nevērtspapīrošanas kredītriska starpības riskam, kā minēts 6. iedaļā.

Grupas, kuras piemēro CTP nepiederošas vērtspapīrošanas kredītriska starpības riskam, ir specifiskas šīs riska klases kategorijai, kā minēts 6. iedaļā.

3.  Kredītriska starpības riska faktori, kurus iestādes piemēro vērtspapīrošanas pozīcijām, kas pieder CTP, ir šādi:

(a)  delta riska faktori ir visi attiecīgie kredītriska starpības rādītāji emitentiem, kuri emitē pamatā esošus riska darījumus vērtspapīrošanas pozīcijā, kas izsecināta no attiecīgiem parāda instrumentiem un kredītriska mijmaiņas līgumiem, un attiecībā uz katru šādu termiņu — 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi;

(b)  vega riska faktori, ko piemēro iespēju līgumiem ar vērtspapīrošanas pozīcijām, kas pieder CTP kā pamatā esoši instrumenti, ir kredītriska starpību izsecinātie svārstīgumi pamatā esošu riska darījumu emitentiem vērtspapīrošanas pozīcijā, kas izsecināta tā, kā norādīts šā punkta a) apakšpunktā, un tos attiecina uz šādiem termiņiem saskaņā ar atbilstīgā iespēju līguma termiņu, ievērojot pašu kapitāla prasības — 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi;

(c)  līknes riska faktori ir attiecīgās kredītriska starpības ienesīguma līknes pamatā esošu riska darījumu emitentiem vērtspapīrošanas pozīcijā, kuras izteiktas kā kredītriska starpības rādītāju vektors dažādiem termiņiem, kas izsecināta tā, kā norādīts šā punkta a) apakšpunktā. Katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik daudz dažādu kredītriska starpības rādītāju termiņu tiek izmantoti kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz konkrēto instrumentu.

4.  Iestādes aprēķina vērtspapīrošanas pozīcijas jutīgumu pret katru riska faktoru, ko izmanto līknes riska formulā saskaņā ar 325.h pantu. Līknes riska nolūkiem iestādes ņem vērā vektorus, kas izsecināti vai nu no attiecīgiem parāda instrumentiem, vai kredītriska mijmaiņas līgumiem un ar dažādu sastāvdaļu skaitu, kā to pašu riska faktoru, ciktāl šie vektori atbilst tam pašam emitentam.

5.  Kredītriska starpības riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro vērtspapīrošanas pozīcijām, kas nepieder CTP, attiecas uz laidiena starpību, nevis uz pamatā esošo instrumentu starpību, un ir šādi:

(a)  delta riska faktori ir attiecīgie laidiena kredītriska starpības rādītāji, kas attiecināti uz šādiem termiņiem saskaņā ar laidiena termiņu — 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi;

(b)  vega riska faktori, ko piemēro iespēju līgumiem ar vērtspapīrošanas pozīcijām, kas nepieder CTP kā pamatā esoši instrumenti, ir laidienu kredītriska starpību izsecinātie svārstīgumi, un katru no tiem attiecina uz šādiem termiņiem saskaņā ar iespēju līguma termiņu, ievērojot pašu kapitāla prasības — 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi;

(c)  līknes riska faktori ir tie paši, kas raksturoti šā punkta a) apakšpunktā. Visiem šiem riska faktoriem piemēro kopīgu riska pakāpi, kā norādīts 6. iedaļā.

325.p pantsKapitāla vērtspapīru riska faktori

1.  Grupas visiem kapitāla vērtspapīru riska faktoriem ir sektorālas grupas, kas minētas 6. iedaļā.

2.  Kapitāla vērtspapīru delta riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro, ir visas kapitāla vērtspapīru tūlītējās cenas un visi kapitāla vērtspapīru atpirkšanas līgumu rādītāji jeb kapitāla vērtspapīru repo rādītāji.

Kapitāla vērtspapīru riska nolūkiem specifiskā kapitāla vērtspapīru repo līkne ir vienots riska faktors, kas izteikts kā repo rādītāju vektors dažādiem termiņiem. Katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik daudz dažādu repo rādītāju termiņu tiek izmantoti kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz konkrēto instrumentu.

Iestādes aprēķina instrumenta jutīgumu pret šo riska faktoru kā instrumenta vērtības maiņu saskaņā ar tā cenu noteikšanas modeli, kuru izraisa pārbīde par vienu bāzes punktu katrā šā vektora sastāvdaļā. Iestādes kompensē jutīgumu pret repo rādītāju riska faktoru tam pašam kapitāla vērtspapīram, neņemot vērā sastāvdaļu skaitu katrā vektorā.

3.  Kapitāla vērtspapīru vega riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro iespēju līgumiem ar pamatā esošiem instrumentiem, kas ir jutīgi pret kapitālu, ir kapitāla vērtspapīru tūlītējo cenu izsecinātie svārstīgumi, kas ir attiecināmi uz šādiem termiņiem saskaņā ar attiecīgo iespēju līgumu termiņiem, ievērojot pašu kapitāla prasības — 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi. Attiecībā uz kapitāla vērtspapīru repo rādītājiem nav vega riska kapitāla prasību.

4.  Kapitāla vērtspapīru līknes riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro iespēju līgumiem ar pamatā esošiem instrumentiem, kas ir jutīgi pret kapitālu, ir visas kapitāla vērtspapīru tūlītējās cenas, neņemot vērā attiecīgo iespēju līgumu termiņus. Attiecībā uz kapitāla vērtspapīru repo rādītājiem nav līknes riska kapitāla prasību.

325.q pantsPreču riska faktori

1.  Grupas visiem preču riska faktoriem ir sektorālās grupas, kas minētas 6. iedaļā.

2.  Preču delta riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro preču jutīgiem instrumentiem, ir visas preču tūlītējās cenas katram preču veidam un katrai kvalitātes pakāpei. Iestādes ņem vērā tikai divas preču cenas tam pašam preču veidam, ar to pašu termiņu un to pašu līguma kategoriju, lai veidotu vienu un to pašu riska faktoru, ja juridisko noteikumu kopa attiecībā uz piegādes vietu ir identiska.

3.  Preču vega riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro iespēju līgumiem ar pamatā esošiem instrumentiem, kas ir jutīgi pret precēm, ir preču cenu izsecinātie svārstīgumi katram preču veidam, kas ir attiecināmi uz šādiem termiņa soļiem saskaņā ar attiecīgo iespēju līgumu termiņiem, ievērojot pašu kapitāla prasības — 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi. Iestādes uzskata jutīgumu pret to pašu preču veidu, kas piesaistīts tam pašam termiņam, par vienu riska faktoru, kuru iestādes pēc tam kompensē.

4.  Preču līknes riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro iespēju līgumiem ar pamatā esošiem instrumentiem, kas ir jutīgi pret precēm, ir viena preču cenu kopa ar dažādiem termiņiem katram preču veidam, izsakot to kā vektoru. Katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik daudz dažādu minēto preču cenu tiek izmantots kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz konkrēto instrumentu. Iestādes nesadala preču cenas pēc preču kategorijas vai piegādes vietas.

Instrumenta jutīgumu pret katru riska faktoru, ko izmanto līknes riska formulā , aprēķina saskaņā ar 325.h pantu. Līknes riska nolūkiem iestādes ņem vērā vektorus ar dažādu sastāvdaļu skaitu, lai veidotu to pašu riska faktoru, ja šie vektori atbilst tam pašam preču veidam.

325.r pantsĀrvalstu valūtu riska faktori

1.  Ārvalstu valūtu delta riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro instrumentiem, kas jutīgi pret valūtas maiņu, ir visi tūlītējās valūtas maiņas rādītāji starp valūtu, kurā instruments ir izteikts, un iestādes pārskata sniegšanas valūtu. Katram valūtu pārim ir viena grupa, kas satur vienu riska faktoru un vienu neto jutīgumu.

2.  Ārvalstu valūtu vega riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro iespēju līgumiem ar pamatā esošiem instrumentiem, kas jutīgi pret valūtas maiņu, ir maiņas kursa izsecinātais svārstīgums starp 1. punktā minētajiem valūtu pāriem. Šo maiņas kursa izsecināto svārstīgumu attiecina uz šādiem termiņiem saskaņā ar atbilstošo iespēju līgumu termiņiem, ievērojot pašu kapitāla prasības — 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi.

3.  Ārvalstu valūtu līknes riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro iespēju līgumiem ar pamatā esošiem instrumentiem, kas jutīgi pret valūtas maiņu, ir tie paši, kas minēti 1. punktā.

4.  Iestādēm nav jānodala valūtas iekšzonas un ārzonas varianti attiecībā uz visiem ārvalstu valūtas delta, vega un līknes riska faktoriem.

2. apakšiedaļa

Jutīguma definīcijas

325.s pantsDelta riska jutīgums

1.  Iestādes aprēķina delta vispārīgo procentu likmju riska jutīgumu šādi:

(a)  jutīgumu pret riska faktoriem, kas sastāv no bezriska likmēm, aprēķina šādi:

 

kur:

= bezriska līknes “k” likme ar termiņu “t”;

Vi (.) = instrumenta “i” cenu noteikšanas funkcija;

x, y = citi mainīgie lielumi cenu noteikšanas funkcijā.

(b)  jutīgumu pret riska faktoriem, kas sastāv no inflācijas riska un starpvalūtu bāzes () , aprēķina šādi:

 

kur:

= “m” sastāvdaļu vektors, kas raksturo izsecinātās inflācijas līkni vai starpvalūtu bāzes līkni konkrētai valūtai “j”, kur “m” vienāds ar to mainīgo lielumu skaitu, kas saistīti ar inflāciju vai starpvalūtu bāzi, ko izmanto instrumenta “i” cenu noteikšanas modelī;

= dimensijas vienības matrica (1 x m);

Vi (.) = instrumenta “i” cenu noteikšanas funkcija;

y, z = citi mainīgie lielumi cenu noteikšanas modelī.

2.  Iestādes aprēķina delta kredītriska starpības riska jutīgumu visām vērtspapīrošanas un nevērtspapīrošanas pozīcijām () šādi:

kur:

= emitenta “j” kredītriska starpības rādītāja vērtība ar termiņu “t”;

Vi (.) = instrumenta “i” cenu noteikšanas funkcija;

x, y = citi mainīgie lielumi cenu noteikšanas funkcijā.

3.  Iestādes aprēķina delta kapitāla vērtspapīru riska jutīgumu šādi:

(a)  jutīgumu pret riska faktoriem “k” (sk), kas sastāv no kapitāla vērtspapīru tūlītējām cenām, aprēķina šādi:

kur:

“k” ir specifisks kapitāla vērtspapīrs;

EQk ir minētā kapitāla vērtspapīra tūlītējās cenas vērtība; un

Vi (.) ir instrumenta “i” cenu noteikšanas funkcija;

x, y ir citi mainīgie lielumi cenu noteikšanas modelī.

(b)  jutīgumu pret riska faktoriem, kas sastāv no kapitāla vērtspapīru repo rādītājiem, aprēķina šādi:

 

kur:

k = indekss, kas apzīmē kapitāla vērtspapīru;

= “m” sastāvdaļu vektors, kas raksturo pārstrukturētu repo termiņu konkrētam kapitāla vērtspapīram “k”, kur “m” ir vienāds ar repo rādītāju skaitu atbilstoši dažādiem termiņiem, kas izmantoti instrumenta “i” cenu noteikšanas modelī;

= dimensijas vienības matrica (1 x m);

Vi (.) = instrumenta “i” cenu noteikšanas funkcija;

y, z = citi mainīgie lielumi instrumenta “i” cenu noteikšanas modelī.

4.  Iestādes aprēķina delta preču riska jutīgumu pret katru riska faktoru “k” (sk) šādi:

kur:

k = konkrētās preces riska faktors;

CTYk = riska faktora “k” vērtība;

Vi (.) = instrumenta “i” tirgus vērtība kā riska faktora “k” funkcija.

5.  Iestādes aprēķina delta ārvalstu valūtu riska jutīgumu pret katru ārvalstu valūtu riska faktoru “k” (sk) šādi:

kur:

k = konkrētās ārvalstu valūtas riska faktors;

FXk = riska faktora vērtība;

Vi (.) = instrumenta “i” tirgus vērtība kā riska faktora “k” funkcija.

325.t pantsVega riska jutīgums

1.  Iestādes aprēķina iespējas līguma vega riska jutīgumu pret konkrētu riska faktoru “k” (sk) šādi:

kur:

k = specifisks vega riska faktors, kas sastāv no izsecināta svārstīguma;

= minētā riska faktora vērtība, kas izsakāma procentuāli;

x, y = citi mainīgie lielumi cenu noteikšanas funkcijā.

2.  Attiecībā uz riska klasēm, kurās vega riska faktoriem ir termiņa dimensija, bet noteikumi par riska faktoru attiecināšanu nav piemērojami, jo iespēju līgumiem nav termiņa, iestādes attiecina šos riska faktorus uz ilgāko paredzēto termiņu. Uz šiem iespēju līgumiem attiecas atlikušo risku papildinājums.

3.  Attiecībā uz iespēju līgumiem, kuriem nav noteikta norunas cena vai barjera, un iespēju līgumiem ar vairākām norunas cenām vai barjerām iestādes piemēro attiecināšanu uz norunas cenām un termiņiem, kurus iestāde izmanto iekšēji, lai noteiktu cenu iespējas līgumam. Uz šiem iespēju līgumiem arī attiecas atlikušo risku papildinājums.

4.  Iestādes neaprēķina vega risku vērtspapīrošanas laidieniem, kas iekļauti CTP un minēti 104. panta 7.–9. punktā, ja tiem nav izsecināta svārstīguma. Šiem vērtspapīrošanas laidieniem aprēķina delta un līknes riska kapitāla prasības.

325.u pantsPrasības jutīguma aprēķiniem

1.  Iestādes, izmantojot šajā apakšiedaļā noteiktās formulas, iegūst jutīgumu no iestādes cenu noteikšanas modeļiem, uz kuriem balstās peļņas un zaudējumu pārskati, ko iesniedz augstākā līmeņa vadībai.

Atkāpjoties no pirmās daļas, kompetentās iestādes var prasīt iestādei, kam piešķirta atļauja izmantot iekšējo modeļu pieeju, kas izklāstīta šīs sadaļas 1.b nodaļā, lai tā izmantotu iekšējo modeļu pieejas riska mērīšanas modeļa cenu noteikšanas modeļus, aprēķinot jutīgumu saskaņā ar šo nodaļu un aprēķinot pašu kapitāla prasības tirgus riskiem un ziņojot par tām, kā paredzēts 325.ba panta 2. punkta b) apakšpunktā.

2.  Iestādes pieņem, ka izsecinātais svārstīgums paliek nemainīgs, aprēķinot delta jutīgumu instrumentiem, uz kuriem attiecas izvēles iespējas.

3.  Iestādes pieņem, ka iespējas līguma pamatā esošais instruments atbilst vai nu logaritmiski normālam vai normālam sadalījumam cenu noteikšanas modeļos, no kuriem atvasina jutīgumu, aprēķinot vega vispārīgo procentu likmju risku vai kredītriska starpības riska jutīgumu. Iestādes pieņem, ka pamatā esošais instruments atbilst vai nu logaritmiski normālam vai normālam sadalījumam cenu noteikšanas modeļos, no kuriem atvasina jutīgumu, aprēķinot vega kapitāla vērtspapīru, preču vai ārvalstu valūtu jutīgumu.

4.  Iestādes aprēķina visus jutīguma veidus, izslēdzot kredīta vērtības korekcijas.

4.a  Atkāpjoties no 1. punkta, iestāde ar kompetentās iestādes atļauju var izmantot citas delta riska jutīguma definīcijas, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa pozīcijai saskaņā ar šo nodaļu, ja iestāde izpilda visus turpmāk minētos nosacījumus:

  (a)  minētās alternatīvās definīcijas izmanto iekšējās risku pārvaldības nolūkos un tam, lai neatkarīga risku kontroles struktūra iestādē varētu augstākā līmeņa vadībai sniegt peļņas un zaudējumu pārskatu;

  (b)  iestāde apliecina, ka minētās alternatīvās definīcijas ir atbilstošākas attiecīgā jutīguma noteikšanai pozīcijām, nekā šajā apakšsadaļā minētās formulas, un tādējādi iegūtais jutīgums būtiski neatšķiras no tā, ko iegūst, izmantojot formulas.

4.b  Atkāpjoties no 1. punkta, iestāde ar kompetentās iestādes atļauju var aprēķināt vega jutīgumu, izmantojot alternatīvo jutīguma definīciju lineāras transformācijas, lai saskaņā ar šo nodaļu aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa pozīcijai, ja iestāde izpilda visus turpmāk minētos nosacījumus:

  (a)  minētās alternatīvās definīcijas izmanto iekšējās risku pārvaldības nolūkos un tam, lai neatkarīga risku kontroles struktūra iestādē varētu augstākā līmeņa vadībai sniegt peļņas un zaudējumu pārskatu;

  (b)  iestāde apliecina, ka minētās alternatīvās definīcijas ir atbilstošākas attiecīgā jutīguma noteikšanai pozīcijām, nekā šajā apakšsadaļā minētās formulas, un pirmajā daļā minētās lineārās transformācijas atspoguļo vega riska jutīgumu.

4. iedaļa

Atlikušā riska papildinājums

325.v pantsPašu kapitāla prasības atlikušajiem riskiem

1.  Papildus pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus riskiem, kas noteiktas šīs nodaļas 2. iedaļā, iestādes piemēro papildu pašu kapitāla prasības saskaņā ar šo pantu instrumentiem, kurus ietekmē atlikušie riski.

2.  Instrumentus ietekmē atlikušie riski, ja tie atbilst kādam no šiem nosacījumiem:

(a)  instruments atsaucas uz eksotisku pamatā esošu instrumentu;

  instrumenti ar eksotisku pamatā esošu instrumentu ir tirdzniecības portfeļa instrumenti ar pamatā esošu riska darījumu, kas neietilpst delta, vega vai līknes riska procedūru jomā saskaņā ar metodi, kura saistīta ar jutīgumu un noteikta 2. iedaļā, vai saistību neizpildes riska kapitāla prasību, kas minēta 5. iedaļā.

  Eksotiski instrumenti ar pamatā esošu riska darījumu ietver šādus: ilgmūžības risks, laikapstākļi, dabas katastrofas un nākotnē īstenojams svārstīgums.

(b)  instrumentu ietekmē citi atlikušie riski.

  Instrumenti, kurus ietekmē citi atlikušie riski, atbilst šādiem kritērijiem:

  (i)  uz instrumentu attiecas vega un līknes riska pašu kapitāla prasības ar jutīgumu saistītā metodē, kas minēta 2. iedaļā, un tādēļ rodas izmaksājumi, kurus nevar atkārtot kā standarta iespēju līgumu galīgu lineāro kombināciju ar vienu pamatā esošu kapitāla cenu, preces cenu, valūtas maiņas likmi, obligāciju cenu, kredītsaistību neizpildes mijmaiņas cenu vai procentu likmju mijmaiņu; or

  (ii)  instruments ir vērtspapīrošanas pozīcija, kas pieder korelācijas tirdzniecības portfelim, kā minēts 104. panta 7.–9. punktā; Nevērtspapīrošanas riska ierobežojumi, kas pieder CTP, netiek ņemti vērā.

3.  Iestādes aprēķina papildu pašu kapitāla prasības, kas minētas 1. punktā, kā summu, ko veido 2. punktā minēto instrumentu bruto nosacītās summas, reizinot ar šādām riska pakāpēm:

(a)  1,0 % attiecībā uz instrumentiem, kas minēti 2. punkta a) apakšpunktā;

(b)  0,1 % attiecībā uz instrumentiem, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā.

4.  Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, iestāde nepiemēro pašu kapitāla prasību attiecībā uz atlikušajiem riskiem tādam instrumentam, kas atbilst jebkuram no šādiem nosacījumiem:

(a)  instruments tiek kotēts atzītā biržā;

(b)  instruments ir piemērots centrālajai tīrvērtei saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012;

(c)  instruments pilnībā kompensē tirgus riskus citai tirdzniecības portfeļa pozīcijai, un tādā gadījumā abas pilnīgi atbilstīgās tirdzniecības portfeļa pozīcijas atbrīvo no pašu kapitāla prasības atlikušajiem riskiem.

5.  EBI izstrādā regulatīvos tehniskos standartus, lai sīkāk precizētu, kas ir nestandarta pamatā esošs instruments un uz kuriem instrumentiem attiecas citi atlikušie riski 2. punkta nolūkiem.

EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz [15 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

5. iedaļa

Saistību neizpildes riska kapitāla prasība

325.w pantsDefinīcijas un vispārīgie noteikumi

1.  Saistību neizpildes riska pašu kapitāla prasības piemēro parāda un kapitāla vērtspapīru instrumentiem, atvasinātiem instrumentiem ar bijušiem instrumentiem kā pamatā esošiem instrumentiem, un atvasinātiem instrumentiem, kuru izmaksas vai patiesās vērtības ietekmē parādnieka saistību neizpildes notikums, ja šis parādnieks nav darījumu partneris pašam atvasinātajam instrumentam. Iestādes aprēķina saistību neizpildes riska prasības atsevišķi katram šādam instrumentu veidam — nevērtspapīrošanas instrumenti, vērtspapīrošanas instrumenti, kas nepieder CTP, un vērtspapīrošanas instrumenti, kas pieder CTP. Galīgās saistību neizpildes riska pašu kapitāla prasības iestādei ir šo triju sastāvdaļu summa.

2.  Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:

(a)  “īsais riska darījums” nozīmē, ka emitenta vai emitentu grupas saistību neizpilde rada iestādei peļņu, neatkarīgi no instrumenta vai darījuma veida, kas rada riska darījumu;

(b)  “garais riska darījums” nozīmē, ka emitenta vai emitentu grupas saistību neizpilde rada iestādei zaudējumus, neatkarīgi no instrumenta vai darījuma veida, kas rada riska darījumu;

(c)  pēkšņas saistību neizpildes (JTD) bruto summa ir aplēsto zaudējumu vai peļņas apjoms, ko parādnieka saistību neizpilde radītu konkrētā riska darījumā;

(d)  pēkšņas saistību neizpildes (JTD) neto summa ir aplēsto zaudējumu vai peļņas apjoms, ko parādnieka saistību neizpilde radītu konkrētai iestādei pēc tam, kad kompensētas bruto JTD summas;

(e)  LGD ir parādnieka saistību nepildīšanas zaudējumi šā parādnieka emitētā instrumentā, kas izteikti kā instrumenta nosacītās summas daļa;

(f)  saistību neizpildes riska pakāpes ir procentuāls rādītājs, kas raksturo katra parādnieka saistību neizpildes aplēstās varbūtības saskaņā ar šā parādnieka kredītspēju.

1. apakšiedaļa

saistību neizpildes riska kapitāla prasība attiecībā uz nevērtspapīrošanas instrumentiem

325.x pantsPēkšņas saistību neizpildes bruto summas

1.  Iestādes aprēķina JTD bruto summas katram garajam riska darījumam ar parāda instrumentiem saskaņā ar šādu formulu:

JTDlong = max{LGD · Vnotional + P&Llong + Adjustmentlong; 0}

kur:

Vnotional = instrumenta nosacītā vērtība;

P&Llong = termins, kas koriģē peļņu un zaudējumus, ko iestāde jau uzskaitījusi saistībā ar izmaiņām tā instrumenta patiesajā vērtībā, kas rada garo riska darījumu. Peļņu formulā norāda ar pozitīvu zīmi, zaudējumus – ar negatīvu zīmi;

Adjustmentlong = summa, par kādu atvasinātā instrumenta struktūras dēļ iestādes zaudējumi saistību neizpildes gadījumā palielinātos vai samazinātos attiecībā pret pilnajiem zaudējumiem saistībā ar pamatā esošo instrumentu. Palielinājumu Adjustmentlong terminā iekļauj ar pozitīvu zīmi, samazinājumu — ar negatīvu zīmi.

2.  Iestādes aprēķina JTD bruto summas katram īsajam riska darījumam ar parāda instrumentiem saskaņā ar šādu formulu:

JTDshort = min{LGD · Vnotional + P&Lshort + Adjustmentshort; 0}

kur:

Vnotional = instrumenta nosacītā vērtība, ko formulā norāda ar negatīvu zīmi;

P&Lshort = termins, kas koriģē peļņu un zaudējumus, ko iestāde jau uzskaitījusi saistībā ar izmaiņām tā instrumenta patiesajā vērtībā, kas rada īso riska darījumu. Peļņu formulā norāda ar pozitīvu zīmi, zaudējumus — ar negatīvu zīmi;

Adjustmentshort = summa, par kādu atvasinātā instrumenta struktūras dēļ iestādes peļņa saistību neizpildes gadījumā palielinātos vai samazinātos attiecībā pret pilnajiem zaudējumiem saistībā ar pamatā esošo instrumentu. Samazinājumus Adjustmentshort terminā iekļauj ar pozitīvu zīmi un samazinājumus — ar negatīvu zīmi.

3.  LGD attiecībā uz parāda instrumentiem, kas iestādēm jāpiemēro, lai veiktu aprēķinus, kas minēti 1. un 2. punktā, ir šāds:

(a)  riska darījumiem ar parāda instrumentiem, kam nav augstākās prioritātes, piesaista LGD 100 % apmērā;

(b)  riska darījumiem ar prioritāriem parāda instrumentiem piesaista LGD 75 % apmērā;

(c)  riska darījumiem ar segtajām obligācijām, kā minēts 129. pantā, piesaista LGD 25 % apmērā.

4.  Lai varētu veikt 1. un 2. punktā minētos aprēķinus, parāda instrumentu gadījumā nosacītās vērtības ir parāda instrumenta nominālvērtība. Lai varētu veikt 1. un 2. punktā minētos aprēķinus, pamatā esoša parāda vērtspapīra atvasināto instrumentu gadījumā nosacītās vērtības ir pamatā esošā parāda instrumenta nominālvērtība.

5.  Attiecībā uz riska darījumiem ar kapitāla vērtspapīru instrumentiem iestādes aprēķina JTD bruto summas šādi, nevis tā, kā norādīts 1. un 2. punktā:

 

kur

V = kapitāla vērtspapīru patiesā vērtība vai — kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu gadījumā — atvasinātā instrumenta pamatā esošo kapitāla vērtspapīru patiesā vērtība.

6.  Iestādes piesaista kapitāla vērtspapīru instrumentiem LGD 100 % apmērā, lai veiktu aprēķinus, kas minēti 6. punktā.

7.  Attiecībā uz riska darījumiem ar saistību neizpildes risku, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem, kuru izmaksājumi parādnieka saistību neizpildes gadījumā nav saistīti ar šā parādnieka emitētā konkrētā instrumenta nosacīto vērtību vai ar parādnieka LGD, vai ar šā parādnieka emitētu instrumentu, iestādes izmanto citas metodikas, aplēšot JTD bruto summas, kuras atbilst bruto JTD definīcijai 325.t panta 3. punktā.

8.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu, kā iestādes aprēķina JTD summas dažāda veida instrumentiem saskaņā ar šo pantu un kuras alternatīvās metodikas iestādes izmanto, aplēšot JTD bruto summas, kas minētas 7. punktā.

EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz [15 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

325.y pantsPēkšņas saistību neizpildes neto summas

1.  Iestādes aprēķina pēkšņas saistību neizpildes neto summas, veicot savstarpēju ieskaitu pēkšņas saistību neizpildes bruto summas īsajiem un garajiem riska darījumiem. Savstarpējs ieskaits ir iespējams tikai starp tā paša parādnieka riska darījumiem, ja īsajiem riska darījumiem ir tā pati vai zemāka prioritāte nekā garajiem riska darījumiem.

2.  Savstarpējs ieskaits ir vai nu pilnīgs, vai daļējs, atkarībā no kompensējamajiem riska darījumu termiņiem:

(a)  savstarpējs ieskaits ir pilnīgs, ja visiem kompensējamajiem riska darījumiem termiņš ir viens gads vai ilgāk;

(b)  savstarpējs ieskaits ir daļējs, ja vismaz vienam kompensējamajam riska darījumam termiņš ir īsāks par vienu gadu, un tādā gadījumā pēkšņas saistību neizpildes summas apjoms katram riska darījumam ar termiņu, kas īsāks par vienu gadu, tiek proporcionāli samazināts atbilstoši riska darījuma termiņa attiecībai pret vienu gadu.

3.  Ja savstarpējs ieskaits nav iespējams, JTD bruto summas ir vienādas ar JTD neto summām tādu riska darījumu gadījumā, kuru termiņš ir viens gads vai ilgāk. JTD bruto summas ar termiņu, kas īsāks par vienu gadu, tiek proporcionāli samazinātas, lai aprēķinātu JTD neto summas.

Samazinājuma koeficients šiem riska darījumiem ir riska darījuma termiņa attiecība pret vienu gadu, bet ne mazāk par trim mēnešiem.

4.  Panta 2. un 3. punkta nolūkiem ņem vērā atvasināto instrumentu līgumu termiņus, nevis tiem pamatā esošo instrumentu termiņus. Naudas kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piesaista vai nu viena gada, vai triju mēnešu termiņu, pēc iestādes ieskatiem.

325.z pants

Saistību neizpildes riska pašu kapitāla prasību aprēķināšana

1.  JTD neto summas, neatkarīgi no darījumu partnera veida, reizina ar atbilstošām saistību neizpildes riska pakāpēm saskaņā ar to kredītkvalitāti, kas norādīta 2. tabulā.

2. tabula

Kredītkvalitātes kategorija

Saistību neizpildes riska pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

0,5 %

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

3 %

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

6 %

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

15 %

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

30 %

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

50 %

Bez kategorijas

15 %

Ar saistību neizpildi

100 %

2.  Riska darījumi, kas iegūtu 0 % riska pakāpi saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam atbilstoši Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļai, iegūst 0 % saistību neizpildes riska pakāpi attiecībā uz saistību neizpildes riska pašu kapitāla prasībām.

3.  Svērto neto JTD piesaista šādām grupām — uzņēmumi, valstis un pašvaldības/municipalitātes.

4.  JTD svērtās neto summas apkopo katrā grupā, izmantojot šādu formulu:

kur

i = indekss, kas apzīmē grupai “b” piederošu instrumentu;

= saistību neizpildes riska pašu kapitāla prasība grupai “b”;

= rādītājs, kas atzīst ieguvumu riska ierobežošanas attiecībās grupas ietvaros, un to aprēķina šādi:

 

Garo un īso pozīciju summēšanu un nolūkiem veic attiecībā uz visām pozīcijām grupā, neatkarīgi no kredītkvalitātes pakāpes, kurai šīs pozīcijas piesaistītas, tādējādi radot ar grupu saistītas saistību neizpildes riska pašu kapitāla prasības.

5.  Galīgo saistību neizpildes riska pašu kapitāla prasību nevērtspapīrošanas instrumentiem aprēķina kā grupas līmeņa pašu kapitāla prasību vienkāršu summu.

2. apakšiedaļa

Saistību neizpildes riska kapitāla prasība attiecībā uz vērtspapīrošanas instrumentiem (ārpus CTP)

325.aa pantsPēkšņas saistību neizpildes summas

1.  Pēkšņas saistību neizpildes bruto summas attiecībā uz vērtspapīrošanas riska darījumiem ir vērtspapīrošanas riska darījumu patiesās vērtības.

2.  Pēkšņas saistību neizpildes neto summas nosaka, veicot pēkšņas saistību neizpildes garo riska darījumu bruto summu un pēkšņas saistību neizpildes īso riska darījumu bruto summu savstarpēju ieskaitu. Savstarpējs ieskaits ir iespējams tikai starp vērtspapīrošanas riska darījumiem ar to pašu pamatā esošo aktīvu portfeli un no tā paša laidiena. Nekāds savstarpējs ieskaits nav atļauts starp vērtspapīrošanas riska darījumiem ar dažādiem pamatā esošiem aktīvu portfeļiem, pat ja savienojuma un atsaistes punkti ir tie paši.

3.  Ja, sadalot vai apvienojot esošos vērtspapīrošanas riska darījumus, citus esošos vērtspapīrošanas riska darījumus var pilnībā atkārtot, izņemot attiecībā uz termiņiem, riska darījumus, kas izriet no šādas sadalīšanas vai apvienošanas, savstarpēja ieskaita nolūkiem var izmantot sākotnējo darījumu vietā.

4.  Ja, sadalot vai apvienojot pamatā esošu parādnieku esošos vērtspapīrošanas riska darījumus, ir iespējams pilnībā atkārtot esoša vērtspapīrošanas riska darījuma visu laidiena struktūru, riska darījumus, kas izriet no šīs sadalīšanas vai apvienošanas, var izmantot savstarpēja ieskaita nolūkā. Ja pamatā esošus parādniekus izmanto šādā veidā, tos izslēdz no nevērtspapīrošanas saistību neizpildes riska procedūras.

5.  Regulas 325.y pantu piemēro gan sākotnējiem, gan atkārtotiem vērtspapīrošanas riska darījumiem. Attiecīgie termiņi ir vērtspapīrošanas laidienu termiņi.

325.ab pantsSaistību neizpildes riska pašu kapitāla prasības aprēķināšana vērtspapīrošanas instrumentiem

1.  Vērtspapīrošanas riska darījumu JTD neto summas reizina ar 8 % no riska pakāpes, ko piemēro attiecīgajam vērtspapīrošanas riska darījumam, tostarp STS vērtspapīrošanai, netirdzniecības portfelī saskaņā ar pieeju hierarhiju, kas minēta II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļā, un neatkarīgi no darījumu partnera veida.

2.  Viena gada termiņu piemēro visiem laidieniem, kuriem riska pakāpes aprēķina saskaņā ar SEC-IRBA un SEC-ERBA.

3.  Attiecībā uz risku svērtās JTD summas individuāliem naudas vērtspapīrošanas riska darījumiem ierobežo ar šīs pozīcijas patieso vērtību.

4.  Attiecībā uz risku svērtās neto JTD summas piesaista šādām grupām:

(a)  vienai kopīgai grupai attiecībā uz visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no reģiona;

(b)  44 dažādām grupām, kas atbilst vienai grupai katrā reģionā attiecībā uz katru no definētajām 11 aktīvu klasēm. Šīs 11 aktīvu klases ir ABCP, autokredīti/līzings, RMBS, kredītkartes, CMBS, nodrošinātās kredītsaistības, CDO kvadrātā, mazie un vidējie uzņēmumi, studiju kreditēšana, pārējā mazumtirdzniecība un pārējā vairumtirdzniecība. Četri reģioni ir Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika un citi reģioni.

5.  Lai piesaistītu vērtspapīrošanas riska darījumu kādai grupai, iestādes paļaujas uz tirgū plaši lietoto klasifikāciju. Iestādes katru vērtspapīrošanas riska darījumu piesaista tikai vienai iepriekš minētajai grupai. Jebkuru vērtspapīrošanas riska darījumu, kuru iestāde nevar piesaistīt pamatā esoša instrumenta veidam vai reģionam, attiecīgi piesaista kategorijām “pārējā mazumtirdzniecība”, “pārējā vairumtirdzniecība” vai “citi reģioni”.

6.  Svērtās neto JTD summas apkopo katrā grupā tāpat, kā attiecībā uz nevērtspapīrošanas riska darījumu saistību neizpildes risku, izmantojot formulu, kas minēta 325.z panta 4. punktā, un tās rada saistību neizpildes riska pašu kapitāla prasību katrai grupai.

7.  Galīgo saistību neizpildes riska pašu kapitāla prasību nevērtspapīrošanas instrumentiem aprēķina kā grupas līmeņa pašu kapitāla prasību vienkāršu summu.

3. apakšiedaļa

Saistību neizpildes riska kapitāla prasība attiecībā uz vērtspapīrošanas instrumentiem (CTP)

325.ac pantsPiemērošanas joma

1.  Attiecībā uz CTP kapitāla prasībā iekļauj saistību neizpildes risku vērtspapīrošanas riska darījumiem un nevērtspapīrošanas riska ierobežojumiem. Šos riska ierobežojumus izslēdz no saistību neizpildes riska nevērtspapīrošanas aprēķiniem. Nerodas nekāds ieguvums, veicot diversifikāciju starp saistību neizpildes riska kapitāla prasību nevērtspapīrošanas instrumentiem, saistību neizpildes riska kapitāla prasību vērtspapīrošanas instrumentiem (ārpus CTP) un saistību neizpildes riska kapitāla prasību vērtspapīrošanas instrumentam CTP.

2.  Attiecībā uz tirgotiem nevērtspapīrošanas kredīta un kapitāla vērtspapīru atvasinātiem instrumentiem, individuālas sastāvdaļas emitenta juridiskā persona nosaka JTD summas, izmantojot caurskatīšanas pieeju.

325.ad pantsPēkšņas saistību neizpildes summas attiecībā uz CTP

1.  Pēkšņas saistību neizpildes bruto summas attiecībā uz vērtspapīrošanas riska darījumiem un nevērtspapīrošanas riska darījumiem CTP ir šo riska darījumu patiesās vērtības.

2.  N-tā saistību nepildīšanas gadījuma produktus atzīst par sadalītiem produktiem ar šādiem savienošanas un atsaistes punktiem:

(a)  savienošanas punkts = (N – 1) / kopējais parādnieku skaits;

(b)  atsaistes punkts = N / kopējais parādnieku skaits,

kur “kopējais parādnieku skaits” ir kopējais parādnieku skaits pamatā esošā grozā vai portfelī.

3.  Pēkšņas saistību neizpildes neto summas nosaka, veicot pēkšņas saistību neizpildes garo un īso riska darījumu bruto summu savstarpēju ieskaitu. Savstarpējs ieskaits ir iespējams tikai starp riska darījumiem, kas citādi ir identiski, izņemot termiņu. Savstarpējs ieskaits ir iespējams tikai šādos gadījumos:

(a)  attiecībā uz indeksa produktiem savstarpējs ieskaits ir iespējams starp termiņiem, kas pieder tai pašai indeksu saimei, sērijai un laidienam, ievērojot specifikācijas riska darījumiem ar mazāk nekā viena gada termiņu, kas iekļautas 325.y pantā. Pēkšņas saistību neizpildes garo un īso riska darījumu bruto summas var savstarpēji ieskaitīt, ja tie ir pilnīgi atkārtojumi, veicot sadalīšanu vienam parādniekam ekvivalentos riska darījumos, izmantojot vērtēšanas modeli. Šā panta nolūkiem sadalīšana ar vērtēšanas modeli nozīmē, ka vērtspapīrošanas viena parādnieka sastāvdaļa tiek vērtēta kā starpība starp vērtspapīrošanas beznosacījumu vērtību un vērtspapīrošanas vērtību ar nosacījumiem, pieņemot, ka šis viens parādnieks neizpilda saistības ar LGD 100 % apmērā. Šādos gadījumos viena parādnieka pēkšņas saistību neizpildes ekvivalentu riska darījumu bruto summa, kas iegūtas sadalīšanas gaitā, ir vienāda ar nesadalīta riska darījuma pēkšņas saistību neizpildes bruto summu.

(b)  Savstarpējs ieskaits sadalīšanas ceļā, kā norādīts a) apakšpunktā, nav atļauts attiecībā uz atkārtotu vērtspapīrošanu.

(c)  Attiecībā uz indeksiem un indeksa laidieniem savstarpējs ieskaits ir iespējams termiņiem, kas pieder tai pašai saimei, sērijai un laidienam, veicot atkārtošanu vai sadalīšanu. Šajā pantā:

(i)  atkārtošana nozīmē, ka individuālu vērtspapīrošanas indeksa laidienu apvienošana tiek kombinēta, lai atkārtotu citu laidienu no tā paša indeksa sērijas vai lai atkārtotu laidienos nesadalītu pozīciju šā indeksa sērijā;

(ii)  sadalīšana nozīmē indeksa atkārtošanu, kad pēc vērtspapīrošanas veikšanas pamatā esošie riska darījumi portfelī ir identiski viena parādnieka riska darījumiem, kas sastāda šo indeksu.

Ja garie un īsie riska darījumi ir citādi līdzvērtīgi, izņemot vienu atlikušo sastāvdaļu, savstarpējs ieskaits ir atļauts un pēkšņas saistību neizpildes neto summa atspoguļo atlikušo riska darījumu.

(d)  Nedrīkst veikt savstarpēju ieskaitu attiecībā uz dažādiem laidieniem no tās pašas indeksa sērijas, dažādām sērijām tam pašam indeksam un dažādām indeksu saimēm.

325.ae pantsSaistību neizpildes riska pašu kapitāla prasības aprēķināšana CTP

1.  JTD neto summas reizina:

(a)  attiecībā uz laidienos sadalītiem produktiem — ar saistību neizpildes riska pakāpēm, kas atbilst to kredītkvalitātei, kā norādīts 325.z panta 1. un 2. punktā;

(b)  attiecībā uz laidienos nesadalītiem produktiem — ar saistību neizpildes riska pakāpēm, kas minētas 325.ab panta 1. punktā.

2.  Attiecībā uz risku JTD svērtās neto summas piesaista grupām, kas atbilst indeksam.

3.  JTD svērtās neto summas apkopo katrā grupā, izmantojot šādu formulu:

kur

i = instruments, kas pieder grupai “b”;

= saistību neizpildes riska pašu kapitāla prasība grupai “b”;

ctp = rādītājs, kas atzīst ieguvumu attiecībā uz riska ierobežošanas attiecībām grupā, un to aprēķina saskaņā ar formulu, kas iekļauta 325.z panta 4. punktā, bet izmantojot garās un īsās pozīcijas visā CTP, nevis tikai pozīcijas konkrētā grupā.

4.  Iestādes aprēķina CTP saistību neizpildes riska pašu kapitāla prasības CTP (DRCCTP), izmantojot šādu formulu:

  

6. iedaļaRiska pakāpes un korelācijas

1. apakšiedaļaDelta riska pakāpes un korelācijas

325.af pantsRiska pakāpes vispārīgam procentu likmju riskam

1.  Attiecībā uz valūtām, kas nav iekļautas likvīdāko valūtu apakškategorijā, kā minēts 325.be panta 5. punkta b) apakšpunktā, riska pakāpes bezriska likmes riska faktoriem ir šādas.

3. tabula

Termiņš

0,25 gadi

0,5 gads

1 gads

2 gadi

3 gadi

Riska pakāpe (procentpunkti)

2,4 %

2,4 %

2,25 %

1,88 %

1,73 %

Termiņš

5 gadi

10 gadi

15 gadi

20 gadi

30 gadi

Riska pakāpe (procentpunkti)

1,5 %

1,5 %

1,5 %

1,5 %

1,5 %

2.  Kopīgu riska pakāpi 2,25 % nosaka attiecībā uz visiem inflācijas un starpvalūtu bāzes riska faktoriem.

3.  Attiecībā uz valūtām, kas ir iekļautas likvīdāko valūtu apakškategorijā, kā minēts 325.be panta 7. punkta b) apakšpunktā, un iestādes vietējo valūtu, bezriska likmes riska faktoru riska pakāpes ir riska pakāpes, kas minētas šā panta 3. tabulā, dalot tās ar

325.ag pantsGrupas iekšējās korelācijas attiecībā uz vispārīgo procentu likmju risku

1.  Attiecībā uz procentu likmju riska faktoriem tai pašā grupā tam pašam piesaistītajam termiņam, kas atbilst citām līknēm, korelāciju rkl nosaka kā 99,90 %.

2.  Attiecībā uz procentu likmju riska faktoriem tai pašā grupā, kas atbilst tai pašai līknei, bet ar citu termiņu, korelāciju nosaka saskaņā ar šādu formulu:

kur:

(attiecīgi ) = termiņš, kas attiecas uz bezriska likmi;

=

3.  Attiecībā uz procentu likmju riska faktoriem tai pašā grupā, kas atbilst dažādām līknēm un kam ir dažādi termiņi, korelācija rkl ir vienāda ar korelācijas parametru, kas minēts 2. punktā, reizinot to ar 99,90 %.

4.  Attiecībā uz bezriska likmju riska faktoriem un inflācijas riska faktoriem korelāciju nosaka kā 40 %.

5.  Attiecībā uz starpvalūtu bāzes riska faktoriem un jebkuriem citiem vispārīgiem procentu likmju riska faktoriem, tostarp uz citu starpvalūtu bāzes riska faktoru, korelāciju nosaka kā 0 %.

325.ah pantsGrupu korelācijas attiecībā uz vispārīgo procentu likmju risku

1. Parametru γbc = 50 % izmanto, lai apkopotu riska faktorus, kas pieder dažādām grupām.

2. Parametru γbc = 80 % izmanto, lai apkopotu riska faktorus, kas pieder dažādām 325.aw panta 2.a punkta grupām.

325.ai pantsRiska pakāpes kredītriska starpības riskam (nevērtspapīrošanas instrumentiem)

1.  Riska pakāpes visās grupās ir tās pašas attiecībā uz visiem termiņiem (0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi).

4. tabula

Grupas numurs

Kredītkvalitāte

Sektors

Riska pakāpe (procentpunkti)

 

1

Visas

Dalībvalsts centrālā valdība, tostarp centrālās bankas

0,50 %

2

Kredītkvalitātes 1.–3. pakāpe

Trešās valsts centrālā valdība, tostarp centrālās bankas, daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas, kas minētas 117. panta 2. punktā un 118. pantā

0,5 %

3

Reģionālās vai vietējās pašvaldības un publiskā sektora struktūras

1,0 %

4

Finanšu sektora struktūras, tostarp kredītiestādes, kas iekļautas centrālajā valdībā, reģionālajā valdībā vai vietējā pašvaldībā vai ko tās izveidojušas, un aizdevēji veicināšanas nolūkā Pamatmateriāli, enerģētika, rūpniecība, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

5,0 %

5

Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība

3,0 %

6

Tehnoloģijas un telesakari Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība

3,0 %

7

Citi sektori 325.am pants

2,0 %

8

Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība

1,5 %

9

Segtās obligācijas, kuras dalībvalstīs emitējušas kredītiestādes

1,0 %

10

Segtās obligācijas, kuras trešās valstīs emitējušas kredītiestādes

4,0 %

11

Kredītkvalitātes 4.–6. pakāpe

Trešās valsts centrālā valdība, tostarp centrālās bankas, daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas, kas minētas 117. panta 2. punktā un 118. pantā

3,0 %

12

Reģionālās vai vietējās pašvaldības un publiskā sektora struktūras

4,0 %

13

Finanšu sektora struktūras, tostarp kredītiestādes, kas iekļautas centrālajā valdībā, reģionālajā valdībā vai vietējā pašvaldībā vai ko tās izveidojušas, un aizdevēji veicināšanas nolūkā Pamatmateriāli, enerģētika, rūpniecība, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

12,0 %

14

Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība

7,0 %

15

Tehnoloģijas un telesakari Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība

8,5 %

16

Citi sektori 325.am pants

5,5 %

17

Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība

5,0 %

18

Citi sektori

12,0 %

2.  Lai piesaistītu riska darījumu sektoram, kredītiestādes izmanto klasifikāciju, kas tiek plaši lietota tirgū, lai sadalītu emitentus pa rūpniecības nozarēm. Kredītiestādes piesaista katru emitentu tikai vienai sektora grupai, kas norādīta 1. punkta tabulā. Jebkura emitenta, kuru kredītiestāde nevar šādi piesaistīt sektoram, riska pozīcijas piesaista 18. grupai.

325.aj pantsGrupas iekšējās korelācijas kredītriska starpības riskam (nevērtspapīrošanas instrumentiem)

1.  Attiecībā uz diviem jutīgumiem S un S tai pašā grupā korelācijas parametru l nosaka šādi:

l= l (parādnieks)l (termiņš)l (bāze)

kur:

l (parādnieks) ir vienāds ar 1, ja divi parādnieki ar jutīgumiem k un l ir identiski, un 35 %, ja tie nav identiski;

l (termiņš) ir vienāds ar 1, ja divas virsotnes jutīgumiem k un l ir identiskas, un 65 %, ja tās nav identiskas;

l (bāze) ir vienāds ar 1, ja divi jutīgumi attiecas uz tām pašām līknēm, un 99,90 %, ja tie neattiecas.

2.  Iepriekš minētās korelācijas nepiemēro 18. grupai, kas minēta 325.ai panta 1. punktā. Kapitāla prasība attiecībā uz delta riska apkopošanas formulu 18. grupā ir vienāda ar summu, ko veido 18. grupā piesaistīto neto svērto jutīgumu absolūtās vērtības:

  

325.ak pantsKorelācijas starp grupām kredītriska starpības riskam (nevērtspapīrošanas instrumentiem)

1.  Korelācijas parametru γbc, ko piemēro dažādu grupu jutīgumu apkopojumam, nosaka šādi:

c=c(reitings)c(sektors)

kur:

c(reitings) ir vienāds ar 1, ja divām grupām ir tā pati kredītkvalitātes kategorija (vai nu kredītkvalitātes 1.–3. pakāpe vai kredītkvalitātes 4.–6. pakāpe), un 50 % pretējā gadījumā. Šī aprēķina nolūkiem 1. grupu atzīst par tādu, kam ir tā pati kredītkvalitātes kategorija kā grupām ar kredītkvalitātes 1.–3. pakāpi.

c(sektors) ir vienāds ar 1, ja divām grupām ir tas pats sektors, un šāds procentuālais īpatsvars pretējā gadījumā:

5. tabula

Grupa

1,2 un 11

3 un 12

4 un 13

5 un 14

6 un 15

7 un 16

8 un 17

9 un 10

1,2 un 11

 

75 %

10 %

20 %

25 %

20 %

15 %

10 %

3 un 12

 

 

5 %

15 %

20 %

15 %

10 %

10 %

4 un 13

 

 

 

5 %

15 %

20 %

5 %

20 %

5 un 14

 

 

 

 

20 %

25 %

5 %

5 %

6 un 15

 

 

 

 

 

25 %

5 %

15 %

un 16.

 

 

 

 

 

 

5 %

20 %

8 un 17

 

 

 

 

 

 

 

5 %

9 un 10

 

 

 

 

 

 

 

 

2.  Kapitāla prasību 18. grupai pieskaita vispārējā riska klases līmeņa kapitālam, bez diversifikācijas vai riska ierobežošanas ietekmes, kas atzīta jebkurā citā grupā.

325.al pantsRiska pakāpes kredītriska starpības riska vērtspapīrošanas instrumentiem (CTP)

Riska pakāpes visās grupās ir tās pašas attiecībā uz visiem termiņiem (0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi).

6. tabula

Grupas numurs

Kredītkvalitāte

Sektors

Riska pakāpe (procentpunkti)

 

1

Visas

Savienības dalībvalstu centrālās valdības, tostarp centrālās bankas

4 %

2

Kredītkvalitātes 1.–3. pakāpe

Trešās valsts centrālā valdība, tostarp centrālās bankas, daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas, kas minētas 117. panta 2. punktā un 118. pantā

4 %

3

Reģionālās vai vietējās pašvaldības un publiskā sektora struktūras

4 %

4

Finanšu sektora struktūras, tostarp kredītiestādes, kas iekļautas centrālajā valdībā, reģionālajā valdībā vai vietējā pašvaldībā vai ko tās izveidojušas, un aizdevēji veicināšanas nolūkā Pamatmateriāli, enerģētika, rūpniecība, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

8 %

5

Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība

5 %

6

Tehnoloģijas un telesakari Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība

4 %

7

Citi sektori 325.am pants

3 %

8

Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība

2 %

9

Segtās obligācijas, kuras emitējušas Savienības dalībvalstīs reģistrētas kredītiestādes

3 %

10

Segtās obligācijas, kuras trešās valstīs emitējušas kredītiestādes

6 %

11

Kredītkvalitātes 4.–6. pakāpe

Trešās valsts centrālā valdība, tostarp centrālās bankas, daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas, kas minētas 117. panta 2. punktā un 118. pantā

13 %

12

Reģionālās vai vietējās pašvaldības un publiskā sektora struktūras

13 %

13

Finanšu sektora struktūras, tostarp kredītiestādes, kas iekļautas centrālajā valdībā, reģionālajā valdībā vai vietējā pašvaldībā vai ko tās izveidojušas, un aizdevēji veicināšanas nolūkā Pamatmateriāli, enerģētika, rūpniecība, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

16 %

14

Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība

10 %

15

Tehnoloģijas un telesakari Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība

12 %

16

Citi sektori 325.am pants

12 %

17

Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība

12 %

18

Citi sektori

13 %

325.am pantsKorelācijas kredītriska starpības riska vērtspapīrošanas instrumentiem (CTP)

1.  Delta riska korelāciju l atvasina saskaņā ar 325.aj pantu, izņemot to, ka šā punkta nolūkiem l (bāze) ir vienāds ar 1, ja divi jutīgumi attiecas uz tām pašām līknēm, un 99,00 %, ja neattiecas.

2.  Korelāciju c iegūst saskaņā ar 325.ak pantu.

325.an pantsRiska pakāpes kredītriska starpības riska vērtspapīrošanas instrumentiem (ārpus CTP)

1.  Riska pakāpes visās grupās ir tās pašas attiecībā uz visiem termiņiem (0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi).

7. tabula

Grupas numurs

Kredītkvalitāte

Sektors

Riska pakāpe (procentpunkti)

 

1

Prioritārā un 1.–3. pakāpes kredītkvalitāte

RMBS — neliela riska

0,9 %

2

RMBS — vidēja riska

1,5 %

3

RMBS — augsta riska

2,0 %

4

CMBS

2,0 %

5

ABS — studiju kreditēšana

0,8 %

6

ABS — kredītkartes

1,2 %

7

ABS — automobiļi

1,2 %

8

CLO ārpus CTP

1,4 %

9

Neprioritārā un 1.–3. pakāpes kredītkvalitāte

RMBS — neliela riska

1,125 %

10

RMBS — vidēja riska

1,875 %

11

RMBS — augsta riska

2,5 %

12

CMBS

2,5 %

13

ABS — studiju kreditēšana

1 %

14

ABS — kredītkartes

1,5 %

15

ABS — automobiļi

1,5 %

16

CLO ārpus CTP

1,75 %

17

Kredītkvalitātes 4.–6. pakāpe

RMBS — neliela riska

1,575 %

18

RMBS — vidēja riska

2,625 %

19

RMBS — augsta riska

3,5 %

20

CMBS

3,5 %

21

ABS — studiju kreditēšana

1,4 %

22

ABS — kredītkartes

2,1 %

23

ABS — automobiļi

2,1 %

24

CLO ārpus CTP

2,45 %

25

Citi sektori

3,5 %

2.  Lai piesaistītu riska darījumu sektoram, kredītiestādes izmanto klasifikāciju, kas tiek plaši lietota tirgū, lai sadalītu emitentus pa rūpniecības nozarēm. Kredītiestādes piesaista katru laidienu vienai sektora grupai, kas norādīta 1. punkta tabulā. Jebkura laidiena, kuru kredītiestāde nevar šādi piesaistīt sektoram, riska pozīcijas piesaista 25. grupai.

325.ao pantsGrupas iekšējās korelācijas kredītriska starpības riska vērtspapīrošanas instrumentiem (ārpus CTP)

1.  Attiecībā uz diviem jutīgumiem S un S tai pašā grupā korelācijas parametru l nosaka šādi:

l= l (laidiens)l (termiņš)l (bāze)

kur:

l (tranche) ir vienāds ar 1, ja divi parādnieki ar jutīgumu k un l ir tai pašā grupā un attiecas uz to pašu vērtspapīrošanas laidienu (vairāk nekā 80 % pārklājuma nosacītā izteiksmē), un 40 % pretējā gadījumā;

l (termiņš) ir vienāds ar 1, ja divas virsotnes jutīgumiem k un l ir identiskas, un 80 % pretējā gadījumā;

l (bāze) ir vienāds ar 1, ja divi jutīgumi attiecas uz tām pašām līknēm, un 99,90 % pretējā gadījumā.

2.  Iepriekš minētās korelācijas nepiemēro 25. grupai. Kapitāla prasība attiecībā uz delta riska apkopošanas formulu 25. grupā ir vienāda ar summu, ko veido minētajai grupai piesaistīto neto svērto jutīgumu absolūtās vērtības:

325.ap pantsKorelācijas starp grupām kredītriska starpības riska vērtspapīrošanas instrumentiem (ārpus CTP)

1.  Korelācijas parametru c piemēro dažādu grupu jutīgumu apkopojumam un nosaka kā 0 %.

2.  Kapitāla prasību 25. grupai pieskaita vispārējā riska klases līmeņa kapitālam, bez diversifikācijas vai riska ierobežošanas ietekmes, kas atzīta jebkurā citā grupā.

325.aq pantsRiska pakāpes kapitāla vērtspapīru riskam

1.  Riska pakāpes jutīgumam pret kapitāla vērtspapīriem un to repo likmēm ir norādītas šādā tabulā.

8. tabula

Grupas numurs

Tirgus kapitalizācija

Ekonomika

Sektors

Riska pakāpe kapitāla vērtspapīru tūlītējai cenai(procentpunkti)

 

Riska pakāpe kapitāla vērtspapīru repo likmei(procentpunkti)

 

1

Liela

Jaunietekmes tirgu ekonomika

Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība, veselības aprūpe un komunālie pakalpojumi

55 %

0,55 %

2

Telesakari, rūpniecības nozares

60 %

0,60 %

3

Pamatmateriāli, enerģētika, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

45 %

0,45 %

4

Finanses, tostarp valdības atbalstītas finanšu nozares, nekustamā īpašuma darbības, tehnoloģijas

55 %

0,55 %

5

Attīstīta ekonomika

Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība, veselības aprūpe un komunālie pakalpojumi

30 %

0,30 %

6

Telesakari, rūpniecības nozares

35 %

0,35 %

7

Pamatmateriāli, enerģētika, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

40 %

0,40 %

8

Finanses, tostarp valdības atbalstītas finanšu nozares, nekustamā īpašuma darbības, tehnoloģijas

50 %

0,50 %

9

Maza

Jaunietekmes tirgu ekonomika

Visi sektori, kas minēti ar 1., 2., 3. un 4. grupas numuru

70 %

0,70 %

10

Attīstīta ekonomika

Visi sektori, kas minēti ar 5., 6., 7. un 8. grupas numuru

50 %

0,50 %

11

Citi sektori

70 %

0,70 %

2.  Uzskata, ka liela tirgus kapitalizācija ir tirgus kapitalizācija, kuras apjoms ir EUR 1,75 miljardi vai lielāks, un maza tirgus kapitalizācija ir tirgus kapitalizācija, kuras apjoms ir EUR 1,75 miljardi vai mazāks.

3.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu, kas šā panta nolūkiem ir jaunietekmes tirgu ekonomika un attīstītā ekonomika.

EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz [15 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

4.  Piesaistot riska darījumu sektoram, kredītiestādes izmanto klasifikāciju, kas tiek plaši lietota tirgū, lai sadalītu emitentus pa rūpniecības sektoriem. Kredītiestādes piesaista katru emitentu vienai sektora grupai 1. punkta tabulā un piesaista visus emitentus no tās pašas nozares tam pašam sektoram. Jebkura emitenta, kuru kredītiestāde nevar šādi piesaistīt sektoram, riska pozīcijas piesaista 11. grupai. Daudznacionālus vai vairāku sektoru kapitāla vērtspapīru emitentus piesaista konkrētai grupai, pamatojoties uz būtiskāko reģionu un sektoru, kurā šie emitenti darbojas.

325.ar pantsGrupas iekšējās korelācijas kapitāla vērtspapīru riskam

1.  Delta riska korelācijas parametru ρkl nosaka kā 99,90 % starp diviem jutīgumiem S un S tai paša grupā, ja viens no tiem ir jutīgums pret kapitāla vērtspapīru tūlītējo cenu un otrs ir jutīgums pret kapitāla vērtspapīru repo likmi, un abi attiecas uz to pašu kapitāla vērtspapīru emitentu parādnieku.

2.  Citos gadījumos, kas nav minēti 1. punktā, korelācijas parametru ρkl starp diviem jutīgumiem S un S pret kapitāla vērtspapīru tūlītējo cenu tai pašā grupā nosaka šādi:

(a)  15 % starp diviem jutīgumiem tai pašā grupā, kas atbilst lielai tirgus kapitalizācijai topošā tirgus ekonomikā (1., 2., 3. vai 4. grupā);

(b)  25 % starp diviem jutīgumiem tai pašā grupā, kas atbilst lielai tirgus kapitalizācijai modernā ekonomikā (5., 6., 7. vai 8. grupā);

(c)  7,5 % starp diviem jutīgumiem tai pašā grupā, kas atbilst mazai tirgus kapitalizācijai topošā tirgus ekonomikā (9. grupā);

(d)  12,5 % starp diviem jutīgumiem tai pašā grupā, kas atbilst mazai tirgus kapitalizācijai modernā ekonomikā (10. grupā).

3.  Korelācijas parametru ρkl starp diviem jutīgumiem S un S pret kapitāla vērtspapīru repo likmi tai pašā grupā nosaka saskaņā ar 2. punktu.

4.  Starp diviem jutīgumiem S un S tai pašā grupā, ja viens no tiem ir jutīgums pret kapitāla vērtspapīru tūlītējo cenu un otrs ir jutīgums pret kapitāla vērtspapīru repo likmi, un abi jutīgumi attiecas uz dažādiem kapitāla vērtspapīru emitentiem parādniekiem, korelācijas parametru ρkl nosaka kā korelāciju, kas minēta 2. punktā, reizinot to ar 99,90 %.

5.  Iepriekš minētās korelācijas nepiemēro 11. grupai. Kapitāla prasība attiecībā uz delta riska apkopošanas formulu 11. grupā ir vienāda ar summu, ko veido minētajai grupai piesaistīto neto svērto jutīgumu absolūtās vērtības:

325.as pantsGrupu korelācijas attiecībā uz kapitāla vērtspapīru risku

1.  Korelācijas parametru c piemēro dažādu grupu jutīgumu apkopojumam. To nosaka kā 15 %, ja abas grupas ir diapazonā no 1. līdz 10. grupai.

2.  Šo kapitāla prasību 11. grupai pieskaita vispārējā riska klases līmeņa kapitālam, bez diversifikācijas vai riska ierobežošanas ietekmes, kas atzīta jebkurā citā grupā.

325.at pantsRiska pakāpes preču riskam

Riska pakāpes jutīgumam pret precēm ir norādītas šādā tabulā.

9. tabula

Grupas numurs

Grupas nosaukums

Riska pakāpe (procentpunkti)

 

1

Enerģija — cietais kurināmais

30 %

2

Enerģija — šķidrais kurināmais

35 %

3

Enerģija — elektroenerģija un oglekļa tirdzniecība

60 %

4

Krava

80 %

5

Metāli — nedārgmetāli

40 %

6

Gāzveida kurināmais

45 %

7

Dārgmetāli (tostarp zelts)

20 %

8

Graudi un eļļaugu sēklas

35 %

9

Lopkopība un piensaimniecība

25 %

10

Īslaicīgie un citi lauksaimniecības produkti

35 %

11

Citas preces

50 %

325.au pantsGrupas iekšējās korelācijas preču riskam

1.  Attiecībā uz korelāciju atzīšanu jebkuras divas preces uzskata par atšķirīgām precēm, ja tirgū ir pieejami divi līgumi, kas atšķiras tikai ar pamatā esošo preci, kas piegādājama saskaņā ar katru šo līgumu.

2.  Starp diviem jutīgumiem S un S tai pašā grupā korelācijas parametru l nosaka šādi:

l= l (prece)l (termiņš)l (bāze)

kur:

l (prece) ir vienāds ar 1, ja divas preces ar jutīgumiem k un l ir identiskas, un ar grupu iekšējo korelāciju, kas norādīta 3. punkta tabulā pretējā gadījumā;

l (termiņš) ir vienāds ar 1, ja divas virsotnes jutīgumiem k un l ir identiskas, un 99 % pretējā gadījumā;

l (bāze) ir vienāds ar 1, ja divi jutīgumi ir identiski gan attiecībā uz i) preces kategoriju līgumā, gan ii) preces piegādes vietu, un 99,90 % pretējā gadījumā.

3.  Grupas iekšējās korelācijas l (prece) ir šādas.

10. tabula

Grupas numurs

Grupas nosaukums

Korelācija (prece)

1

Enerģija — cietais kurināmais

55 %

2

Enerģija — šķidrais kurināmais

95 %

3

Enerģija — elektroenerģija un oglekļa tirdzniecība

40 %

4

Krava

80 %

5

Metāli — nedārgmetāli

60 %

6

Gāzveida kurināmais

65 %

7

Dārgmetāli (tostarp zelts)

55 %

8

Graudi un eļļaugu sēklas

45 %

9

Lopkopība un piensaimniecība

15 %

10

Īslaicīgie un citi lauksaimniecības produkti

40 %

11

Citas preces

15 %

325.av pantsGrupu korelācijas attiecībā uz preču risku

Korelācijas parametru c, ko piemēro dažādu grupu jutīgumu apkopojumam, nosaka kā:

(a)  20 %, ja abas grupas ir diapazonā no 1. līdz 10. grupai;

(b)  0 %, ja kāda no abām grupām ir 11. grupa.

325.aw pantsRiska pakāpes ārvalstu valūtu riskam

1.  Riska pakāpi 30 % piemēro visiem jutīgumiem pret ārvalstu valūtu.

2.  Riska pakāpe ārvalstu valūtu riska faktoriem, kas attiecas uz valūtu pāriem, ko veido euro un tās dalībvalsts valūta, kura piedalās Ekonomikas un monetārās savienības otrajā posmā, ir viena no turpmāk minētajām:

(a)  riska pakāpe, kas minēta 1. punktā, dalot to ar 3;

(b)  maksimālās svārstības tāda svārstību koridora ietvaros, par kuru oficiāli ir vienojušās dalībvalstis un Eiropas Centrālā banka, ja tas ir mazāks nekā svārstību koridors, kas ir noteikts ekonomiskās un monetārās savienības otrajā posmā (VKM II).

3.  Riska pakāpe ārvalstu valūtu riska faktoriem, kas iekļauti vislikvīdāko valūtas pāru apakškategorijā, kā minēts 325.be panta 7. punkta c) apakšpunktā, ir riska pakāpe, kas minēta 1. punktā, dalot to ar

325.ax pantsKorelācijas ārvalstu valūtu riskam

Vienotu korelācijas parametru c, kas vienāds ar 60 %, piemēro jutīgumu pret ārvalstu valūtām apkopojumam.

2. APAKŠIEDAĻAV

EGA UN LĪKNES RISKA PAKĀPES UN KORELĀCIJAS

325.ay pantsVega un līknes riska svērumi

1.  Vega riska faktoriem piemēro delta grupas, kas minētas 1. apakšiedaļā.

2.  Riska svērumu konkrētam vega riska faktoram nosaka kā minētā riska faktora “k” pašreizējās vērtības īpatsvaru, kas raksturo pamatā esošā instrumenta izsecināto svārstīgumu, kā norādīts 3. iedaļā.

3.  Īpatsvaru, kas minēts 2. punktā, padara atkarīgu no katra riska faktoru veida pieņemtās likviditātes saskaņā ar šādu formulu:

kur:

nosaka kā 55 %;

ir regulatīvais likviditātes periods, kas jāparedz, nosakot katru vega riska faktoru . , nosaka saskaņā ar šādu tabulu.

11. tabula

Riska klase

 

GIRR

60

CSR nevērtspapīrotie instrumenti

120

CSR vērtspapīrotie instrumenti (CTP)

120

CSR vērtspapīrotie instrumenti (ārpus CTP)

120

Kapitāla vērtspapīri (liels ierobežojums)

20

Kapitāla vērtspapīri (mazs ierobežojums)

60

Preces

120

FX

40

4.  Grupas, ko izmanto saistībā ar delta risku 1. apakšiedaļā, izmanto saistībā ar līknes risku, ja vien šajā nodaļā nav norādīts citādi.

5.  Attiecībā uz ārvalstu valūtas un līknes riska faktoriem līknes riska pakāpes ir relatīvas nobīdes, kas vienādas ar 1. apakšiedaļā minētajām delta riska pakāpēm.

6.  Attiecībā uz vispārīgo procentu likmju, kredītriska starpības un preču līknes riska faktoriem līknes riska pakāpe ir katras līknes visu virsotņu paralēla nobīde, pamatojoties uz augstāko paredzēto delta riska pakāpi 1. apakšiedaļā attiecībā uz katru riska klasi.

325.az pantsVega un līknes riska korelācijas

7.  Vega riska jutīgumam GIRR riska klases tai pašā grupā korelācijas parametru rkl nosaka šādi:

  

kur:

ir vienāds ar, ja noteikts kā 1 %, un ir termiņi iespēju līgumiem, kuriem tiek atvasināts vega jutīgums, izsakot tos kā gadu skaitu;

ir vienāds ar, ja ir noteikts kā 1 %, un ir termiņi instrumentiem, kas ir pamatā iespēju līgumiem, kuriem atvasināts vega jutīgums , atskaitot no tā attiecīgo iespēju līgumu termiņus, abos gadījumos izsakot tos kā gadu skaitu.

8.  Vega riska jutīgumam citu riska klašu grupā korelācijas parametru rkl nosaka šādi:

kur:

ir vienāds ar delta iekšējo grupas korelāciju, kas atbilst grupai, kurai tiktu piesaistīti vega riska faktori “k” un “l”;

nosaka saskaņā ar 1. punktu.

9.  Attiecībā uz vega riska jutīgumu starp grupām riska klases iekšienē (GIRR un ārpus GIRR) tos pašus korelācijas parametrus attiecībā uz γbc, kas norādīti delta korelācijām katrai riska klasei 4. iedaļā, izmanto arī saistībā ar vega risku.

10.  Standartizētā pieejā starp vega un delta riska faktoriem netiek atzīta nekāda diversifikācija vai ieguvumi no riska ierobežošanas. Vega un delta riska kapitāla prasības apkopo, veicot vienkāršu summēšanu.

11.  Līknes riska korelācijas ir kvadrātsaknes no atbilstošajām delta riska korelācijām γbc , kas minētas 1. apakšiedaļā.

1.b nodaļaIekšējā modeļa pieeja

1. IEDAĻAATĻAUJA UN PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

325.ba pantsAtļauja izmantot iekšējos modeļus

1.  Pēc tam, kad pārbaudīta iestāžu atbilstība 325.bi līdz 325.bk pantā izklāstītajām prasībām, kompetentās iestādes piešķir atļauju iestādēm aprēķināt pašu kapitāla prasības, izmantojot savus iekšējos modeļus saskaņā ar 325.bb pantu, visu to pozīciju portfelim, kuras saistītas ar šādām prasībām atbilstošām tirdzniecības nodaļām:

(a)  tirdzniecības nodaļas izveidotas saskaņā ar 104.b pantu;

(b)  kompetentā iestāde apmierinoši novērtē 325.bh pantā noteikto tirdzniecības nodaļas pēdējo 12 mēnešu peļņas un zaudējuma vērtējumu (turpmāk — “peļņas un zaudējuma attiecinājums”);

(c)  tirdzniecības nodaļas iepriekšējās 250 darba dienas ir izpildījušas 325.bg panta 1. punktā minētās atpakaļejošas pārbaudes prasības;

(d)  attiecībā uz tirdzniecības nodaļām, kurām uzticēta vismaz viena no 325.bm pantā minētajām tirdzniecības portfeļa pozīcijām, — tirdzniecības nodaļas ievēro prasības, kuras izklāstītas 325.bn pantā attiecībā uz iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli.

2.  Iestādes, kurām piešķirta 1. punktā minētā atļauja izmantot savus iekšējos modeļus vienai vai vairākām tirdzniecības nodaļām, paziņo kompetentajām iestādēm šādu informāciju:

(a)  nedēļas neierobežotais gaidāmās nepietiekamības mērs UESt, ko aprēķina saskaņā ar 5. punktu visām pozīcijām tirdzniecības nodaļā un ko paziņo kompetentajām iestādēm vienu reizi mēnesī;

(b)  katrai nodaļai, kurai piešķirta minētā atļauja, mēneša pašu kapitāla prasības tirgus riskiem, ko aprēķina saskaņā ar šīs sadaļas 1.a nodaļu tā, it kā iestādei nebūtu piešķirta 1. punktā minētā atļauja, un visas tirdzniecības nodaļā izvietotās pozīcijas ņem vērā individuāli kā atsevišķu portfeli. Šos aprēķinus paziņo kompetentajām iestādēm vienu reizi mēnesī;

(ba)  mēneša pašu kapitāla prasības iestādes kopējā portfeļa tirgus riskiem, ko aprēķina saskaņā ar šīs sadaļas 1.a nodaļu tā, it kā iestādei nebūtu piešķirta 1. punktā minētā atļauja. Šos aprēķinus paziņo kompetentajām iestādēm vienu reizi mēnesī.

3.  Iestāde, kurai piešķirta 1. punktā minētā atļauja, nekavējoties paziņo savām kompetentajām iestādēm par to, ka viena no tās tirdzniecības nodaļām vairs neatbilst kādai no 1. punktā izklāstītajām prasībām. Šai iestādei turpmāk nav atļauts piemērot šīs nodaļas noteikumus nevienai no pozīcijām attiecīgajā tirdzniecības nodaļā, un šī iestāde pašu kapitāla prasības tirgus riskiem aprēķina saskaņā ar 1.a nodaļā izklāstīto pieeju visām pozīcijām attiecīgajā tirdzniecības nodaļā no nākamā pārskata sniegšanas datuma līdz tam laikam, kad iestāde pierāda kompetentajām iestādēm, ka tirdzniecības nodaļa atkal atbilst visām 1. punktā izklāstītajām prasībām.

4.  Atkāpjoties no 3. punkta, kompetentās iestādes ārkārtas apstākļos var atļaut iestādei turpināt izmantot tās iekšējos modeļus, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tādas tirdzniecības nodaļas tirgus riskiem, kura vairs neatbilst 1. punkta b) vai c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, ja vismaz 10 % no apkopotajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus riskiem izriet no tirdzniecības nodaļu darījumiem, kas iekšējam modelim klasificēti tirgus riskiem. Šos ārkārtas apstākļus var izraisīt, piemēram, ievērojami pārrobežu spriedzes apstākļi finanšu tirgos vai gadījumi, kad bankas ir pakļautas ievērojamai sistēmiskai pārbīdei. Ja kompetentās iestādes īsteno šādu rīcības brīvību, tās informē EBI un pamato savu lēmumu.

5.  Tām pozīcijām, kas izvietotas tirdzniecības nodaļās, kurām iestāde nav saņēmusi 1. punktā minēto atļauju, šī iestāde pašu kapitāla prasības tirgus riskam aprēķina saskaņā ar šīs sadaļas 1.a nodaļu. Veicot šo aprēķinu, visas šīs pozīcijas ņem vērā individuāli kā atsevišķu portfeli.

6.  Attiecīgās tirdzniecības nodaļas neierobežotais gaidāmās nepietiekamības mērs, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, nozīmē neierobežotu gaidāmās nepietiekamības mēru, kas aprēķināts saskaņā ar 325.bc pantu visām pozīcijām, kuras izvietotas attiecīgajā tirdzniecības nodaļā un ņemtas vērā individuāli kā atsevišķs portfelis. Atkāpjoties no 325.bd panta, iestādes, aprēķinot minēto neierobežoto gaidāmās nepietiekamības mēru katrai tirdzniecības nodaļai, izpilda šādas prasības:

(a)  spriedzes periods, ko izmanto, lai aprēķinātu attiecīgās tirdzniecības nodaļas parciālo gaidāmās nepietiekamības mēru PEStFC, ir spriedzes periods, ko nosaka saskaņā ar 325.bd panta 1. punkta c) apakšpunktu, lai noteiktu PEStFC visām tirdzniecības nodaļām, kurām iestādes saņēmušas 1. punktā minēto atļauju;

(b)  aprēķinot attiecīgās tirdzniecības nodaļas parciālos gaidāmās nepietiekamības mērus PEStRS un PEStRS, nākotnes satricinājumu scenārijus piemēro tikai tirdzniecības nodaļā izvietotu pozīciju modelējamiem riska faktoriem, kuri iekļauti tādu modelējamu riska faktoru apakšgrupā, kurus iestāde izvēlējusies saskaņā ar 325.bd panta 1. punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu PEStRS visām tirdzniecības nodaļām, kurām iestādes saņēmušas 1. punktā minēto atļauju.

7.  Atsevišķa kompetento iestāžu atļauja ir vajadzīga būtisku izmaiņu gadījumā attiecībā uz iekšējo modeļu, kuru izmantošanai iestāde ir saņēmusi atļauju, izmantošanu, iekšējo modeļu, kuru izmantošanai iestāde ir saņēmusi atļauju, plašākas izmantošanas gadījumā un iestādes izvēlētās 325.bd panta 2. punktā minēto modelējamo riska faktoru apakšgrupas būtisku izmaiņu gadījumā.

Iestādes informē kompetentās iestādes par visiem citiem iekšējo modeļu, kuru izmantošanai iestāde ir saņēmusi atļauju, izmantošanas paplašinājumiem un izmaiņām.

8.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

(a)  nosacījumus iekšējo modeļu izmantošanas paplašinājumu un izmaiņu, kā arī 325.bd pantā minēto modelējamo riska faktoru apakšgrupas izmaiņu būtiskuma novērtēšanai;

(b)  novērtēšanas metodes, ko kompetentās iestādes izmanto, lai pārbaudītu iestādes atbilstību 325.bi līdz 370. pantā izklāstītajām prasībām.

EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz [divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

325.bb pantsPašu kapitāla prasības, izmantojot iekšējos modeļus

1.  Iestāde, kas izmanto iekšējo modeli, aprēķina pašu kapitāla prasības visu to pozīciju portfelim, kas izvietotas tirdzniecības nodaļās, kurām iestāde ir saņēmusi 325.ba panta 1. punktā minēto atļauju, kā turpmāk minēto lielumu summu:

(a)  lielākais no turpmāk minētajiem lielumiem:

(i)  iestādes iepriekšējās dienas gaidāmās nepietiekamības riska mērs, ko aprēķina saskaņā ar 325.bc pantu (ESt-1);

(ii)  ikdienas gaidāmās nepietiekamības riska mēra, kas aprēķināts saskaņā ar 325.bc pantu katrā no iepriekšējām sešdesmit darba dienām, vidējais lielums (ESavg), kas reizināts ar reizināšanas koeficientu (mc) saskaņā ar 325.bg pantu;

(b)  lielākais no turpmāk minētajiem lielumiem:

(i)  iestādes iepriekšējās dienas spriedzes scenārija riska mērs, ko aprēķina saskaņā ar šīs sadaļas 5. iedaļu (SSt-1);

(ii)  ikdienas spriedzes scenārija riska rādītāja, kas aprēķins saskaņā ar šīs sadaļas 5. iedaļu katrā no iepriekšējām sešdesmit darba dienām, vidējais lielums (SSavg).

2.  Iestādes, kuras ir tādu tirgotu parāda un kapitāla instrumentu pozīciju turētāji, kuras iekļautas iekšējā saistību nepildīšanas riska modeļa jomā un izvietotas 1. punktā minētajās tirdzniecības nodaļās, izpilda papildu pašu kapitāla prasību, kura izteikta kā lielākais no turpmāk minētajiem lielumiem:

(a)  jaunākā pašu kapitāla prasība saistību nepildīšanas riskam, kas aprēķināta saskaņā ar 3. iedaļu;

(b)  šā punkta a) apakšpunktā minētā lieluma vidējais lielums iepriekšējās 12 nedēļās.

2. iedaļaVispārīgas prasības

325.bc pantsGaidāmās nepietiekamības riska rādītājs

1.  Iestādes aprēķina 325.bb panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto “gaidāmās nepietiekamības riska rādītāju” (ESt) jebkuram konkrētam datumam t un jebkuram konkrētam tirdzniecības pozīciju portfelim, izmantojot šādu formulu:

kur:

i  =   indekss, ar kuru apzīmē piecas vispārīgas riska faktoru kategorijas, kuras uzskaitītas 325.be pantā 13. tabulas pirmajā slejā;

UESt    =  neierobežotais gaidāmās nepietiekamības mērs, kuru aprēķina šādi:

UESti   =   neierobežotais gaidāmās nepietiekamības mērs vispārīgai riska faktoru kategorijai, kuru aprēķina šādi:

ρ     =  uzraudzības korelācijas faktors vispārīgās riska kategorijās; ρ = 50 %;

PEStRS  =  parciālais gaidāmās nepietiekamības mērs, ko aprēķina visām pozīcijām portfelī saskaņā ar 325.bd panta 2. punktu;

PEStRC   =   parciālais gaidāmās nepietiekamības mērs, ko aprēķina visām pozīcijām portfelī saskaņā ar 325.bd panta 3. punktu;

PEStFC   =   parciālais gaidāmās nepietiekamības mērs, ko aprēķina visām pozīcijām portfelī saskaņā ar 325.bd panta 4. punktu;

PEStRS,i   =  parciālais gaidāmās nepietiekamības mērs vispārīgai riska faktoru kategorijai i, ko aprēķina visām pozīcijām portfelī saskaņā ar 325.bd panta 2. punktu;

PEStRC,i   =  parciālais gaidāmās nepietiekamības mērs vispārīgai riska faktoru kategorijai i, ko aprēķina visām pozīcijām portfelī saskaņā ar 325.bd panta 3. punktu;

PEStFC,i   =   gaidāmās nepietiekamības mērs vispārīgai riska faktoru kategorijai i, ko aprēķina visām pozīcijām portfelī saskaņā ar 325.bd panta 4. punktu.

2.  Iestādes nākotnes satricinājumu scenārijus piemēro konkrētai grupai modelējamu riska faktoru, ko piemēro katram parciālajam gaidāmās nepietiekamības mēram saskaņā ar 325.bd pantu vienīgi tad, ja tiek noteikts katrs parciālais gaidāmās nepietiekamības mērs, lai aprēķinātu gaidāmās nepietiekamības riska mēru saskaņā ar 1. punktu.

3.  Ja vismaz vienam portfeļa darījumam piemīt vismaz viens modelējams riska faktors, kurš iekļauts lielā riska kategorijā “i” saskaņā ar 325.be pantu, iestādes aprēķina neierobežoto gaidāmās nepietiekamības mēru vispārīgai riska faktoru kategorijai “i” un iekļauj to formulā, ko izmanto, lai aprēķinātu 2. punktā minēto gaidāmās nepietiekamības riska mēru.

325.bd pantsParciālās gaidāmās nepietiekamības aprēķināšana

1.  Iestādes visus parciālos gaidāmās nepietiekamības mērus, kas minēti 325.bc panta 1. punktā, aprēķina šādi:

(a)  parciālos gaidāmās nepietiekamības mērus aprēķina vienu reizi dienā;

(b)  97,5. procentīle, vienpusējs ticamības intervāls;

(c)  iestāde parciālo gaidāmās nepietiekamības mēru laikā “t” konkrētam tirdzniecības pozīciju portfelim aprēķina, izmantojot šādu formulu:

j      =   indekss, ar kuru apzīmē piecus likviditātes periodus, kuri uzskaitīti 1. tabulas pirmajā slejā;

LHj      =  likviditātes periodu j ilgums izteikts dienās 1. tabulā;

T      =  bāzes periods, kur T = 10 dienas;

PESt(T)   =   parciālais gaidāmās nepietiekamības mērs, ko nosaka, piemērojot nākotnes satricinājumu scenārijus ar 10 dienu laikposmu vienīgi konkrētai tādu modelējamu riska faktoru grupai, kuri piemīt pozīcijām portfelī un kuri noteikti 2., 3. un 4. punktā, katram parciālajam gaidāmās nepietiekamības mēram, kas minēts 325.bc panta 2. punktā.

PESt(T, j)   =   parciālais gaidāmās nepietiekamības mērs, ko nosaka, piemērojot nākotnes satricinājumu scenārijus ar 10 dienu laikposmu vienīgi konkrētai tādu modelējamu riska faktoru grupai, kuri piemīt pozīcijām portfelī un kuri noteikti 2., 3. un 4. punktā, katram parciālajam gaidāmās nepietiekamības mēram, kas minēts 325.bc panta 2. punktā, un kura efektīvais likviditātes periods, kas noteikts saskaņā ar 325.be panta 2. punktu, ir vienāds vai garāks par LHj.

1. tabula

Likviditātes periods

j

Likviditātes perioda j ilgums

(dienas)

1

10

2

20

3

40

4

60

5

120

2.  Lai aprēķinātu 325.bc panta 2. punktā minētos parciālos gaidāmās nepietiekamības mērus PEStRS un PEStRS,i, iestādes papildus 1. punktā noteiktajām prasībām izpilda šādas prasības:

(a)  aprēķinot PEStRS, iestādes piemēro nākotnes satricinājumu scenārijus tikai tādu modelējamu riska faktoru apakšgrupai, kas piemīt pozīcijām iestādes izvēlētā portfelī, ievērojot kompetento iestāžu prasības, lai laikā t, izmantojot iepriekšējās 60 darba dienās iegūto summu, izpildītu šādu nosacījumu:

Iestāde, kas vairs neatbilst šā punkta pirmajā daļā minētajai prasībai, nekavējoties par to informē kompetentās iestādes un divu nedēļu laikā atjaunina modelējamo riska faktoru apakšgrupu, lai izpildītu šo prasību. Ja šī iestāde divu nedēļu laikā šo prasību nav izpildījusi, tā izmanto 1.a nodaļā izklāstīto pieeju, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības dažu tirdzniecības nodaļu tirgus riskiem, līdz šī iestāde var pierādīt kompetentajai iestādei, ka tā izpilda prasību, kas izklāstīta šā punkta pirmajā daļā;

(b)  iestādes, aprēķinot PEStRS,i nākotnes satricinājumu scenārijus iestādes izvēlēta portfeļa pozīcijām piemītošu modelējamu riska faktoru apakšgrupai piemēro vienīgi, lai īstenotu a) apakšpunkta noteikumus, turklāt attiecīgie riska faktori iekļauti vispārīgā riska faktoru kategorijā i saskaņā ar 325.be pantu;

(c)  ievaddatus, ko izmanto, lai noteiktu nākotnes satricinājumu scenārijus, ko piemēro a) un b) apakšpunktā minētajiem modelējamiem riska faktoriem, kalibrē, izmantojot vēsturiskos datus par nepārtrauktu 12 mēnešu finansiālas spriedzes periodu, ko iestāde nosaka, lai pēc iespējas palielinātu PEStRS vērtību. Iestādes pārskata šo noteikto spriedzes periodu vismaz vienu reizi mēnesī un paziņo šādas pārskatīšanas rezultātus kompetentajām iestādēm. Lai noteiktu šādu spriedzes periodu, iestādes izmanto novērošanas periodu, kas sākas vismaz 2007. gada 1. janvārī, ievērojot kompetento iestāžu prasības;

(d)  modeļa ievaddatus PEStRS,iaprēķināšanai kalibrē, izmantojot datus par 12 mēnešu spriedzes periodu, ko noteikusi iestāde c) apakšpunkta vajadzībām.

3.  Lai aprēķinātu 325.bc panta 2. punktā minētos parciālos gaidāmās nepietiekamības mērus PEStRC un PEStRC,i, iestādes papildus 1. punktā noteiktajām prasībām izpilda šādas prasības:

(a)  iestādes, aprēķinot PEStRC, nākotnes satricinājumu scenārijus piemēro vienīgi portfeļa pozīciju modelējamo riska faktoru apakšgrupai, kas minēta 3. punkta a) apakšpunktā;

(b)  iestādes, aprēķinot PEStRC,i nākotnes satricinājumu scenārijus piemēro vienīgi portfeļa pozīciju modelējamo riska faktoru apakšgrupai, kas minēta 3. punkta b) apakšpunktā;

(c)  ievaddatus, ko izmanto, lai noteiktu nākotnes satricinājumu scenārijus, ko piemēro a) un b) apakšpunktā minētajiem modelējamiem riska faktoriem, kalibrē, izmantojot vēsturiskos datus par iepriekšējo 12 mēnešu periodu. Šos datus atjaunina vismaz vienu reizi mēnesī.

4.  Lai aprēķinātu 325.bc panta 2. punktā minētos parciālos gaidāmās nepietiekamības mērus PEStFC un PEStFC,i, iestādes papildus 1. punktā noteiktajām prasībām izpilda šādas prasības:

(a)  iestādes, aprēķinot PEStFC, nākotnes satricinājumu scenārijus piemēro portfeļa pozīciju visiem modelējamajiem riska faktoriem;

(b)  iestādes, aprēķinot PEStFC,i, nākotnes satricinājumu scenārijus piemēro visiem modelējamiem riska faktoriem, kuri piemīt portfeļa pozīcijām, turklāt attiecīgie riska faktori iekļauti vispārīgā riska faktoru kategorijā i saskaņā ar 325.be pantu;

(c)  ievaddatus, ko izmanto, lai noteiktu nākotnes satricinājumu scenārijus, ko piemēro a) un b) apakšpunktā minētajiem modelējamiem riska faktoriem, kalibrē, izmantojot vēsturiskos datus par iepriekšējo 12 mēnešu periodu. Šos datus atjaunina vismaz vienu reizi mēnesī. Ja vērojams nozīmīgs cenu svārstīguma pieaugums attiecībā uz nozīmīgu skaitu iestādes portfeļa modelējamo riska faktoru, kuri nav iekļauti 2. punkta a) apakšpunktā minētajā riska faktoru apakšgrupā, kompetentās iestādes var pieprasīt iestādei izmantot vēsturiskos datus par periodu, kas ir īsāks par iepriekšējiem 12 mēnešiem, taču šāds īsāks periods nedrīkst būt īsāks par iepriekšējo 6 mēnešu periodu. Kompetentās iestādes informē EBI par visiem lēmumiem, kuri prasa iestādei izmantot vēsturiskos datus par periodu, kas īsāks par 12 mēnešiem, un pamato šādus lēmumus.

5.  Iestādes, aprēķinot 325.bc panta 2. punktā minēto attiecīgo parciālo gaidāmās nepietiekamības mēru, saglabā to modelējamo riska faktoru vērtības, kuriem šīm iestādēm saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu nebija jāpiemēro nākotnes satricinājumu scenāriji, lai aprēķinātu šo parciālo gaidāmās nepietiekamības mēru.

6.  Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, iestādes var pieņemt lēmumu aprēķināt parciālos gaidāmās nepietiekamības mērus PEStRS,i, PEStRC,i un PEStFC,i vienu reizi nedēļā.

325.be pantsLikviditātes periodi

1.  Iestādes katru riska faktoru, kurš piemīt pozīcijām, kas izvietotas tirdzniecības nodaļās, kurām iestādes saņēmušas 325.ba panta 1. punktā minēto atļauju vai kurām tiek piešķirta minētā atļauja, iedala vienā no 2. tabulā uzskaitītajām vispārīgajām riska faktoru kategorijām, kā arī kādā no šajā tabulā uzskatītajām vispārīgajām riska faktoru apakškategorijām.

2.  Šā panta 1. punktā minētais pozīciju riska faktora likviditātes periods atbilst likviditātes periodam, kas noteikts attiecīgajai vispārīgajai riska faktoru apakškategorijai, kurā riska faktors iedalīts.

3.  Atkāpjoties no 1. punkta, iestāde attiecībā uz konkrētu tirdzniecības nodaļu var pieņemt lēmumu aizstāt likviditātes periodu, kas noteikts 2. tabulā uzskaitītai lielai risku apakškategorijai, ar vienu no ilgākiem likviditātes periodiem, kas uzskaitīti 1. tabulā. Ja iestāde pieņem šādu lēmumu, ilgāks likviditātes periods attiecas uz visiem modelējamiem riska faktoriem, kuri piemīt pozīcijām, kas izvietotas šajā tirdzniecības nodaļā, un kuri iedalīti šajā lielajā riska apakškategorijā, lai aprēķinātu parciālos gaidāmās nepietiekamības rādītājus saskaņā ar 325.bd panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Iestāde informē kompetentās iestādes par tirdzniecības nodaļām un vispārīgām riska apakškategorijām, kurām tā ir nolēmusi piemērot šā punkta pirmajā daļā noteikto kārtību.

4.  Lai aprēķinātu parciālos gaidāmās nepietiekamības rādītājus saskaņā ar 325.bd panta 1. punkta c) apakšpunktu, konkrētas tirdzniecības pozīcijas konkrēta modelējamā riska faktora efektīvo likviditātes periodu (EffectiveLH) aprēķina šādi:

 

kur:

Mat        =   tirdzniecības portfeļa pozīcijas termiņš;

SubCatLH      =   modelējamā riska faktora likviditātes perioda ilgums, kas noteikts saskaņā ar 1. punktu;

minj {LHj/LHj ≥ Mat}  =   ilgums vienam no [...] tabulā uzskaitītajiem likviditātes periodiem, kurš ir nākamais ilgākais aiz tirdzniecības pozīcijas termiņa.

5.  Valūtu pārus, kurus veido EUR un tādas dalībvalsts valūta, kura piedalās ekonomiskās un monetārās savienības otrajā posmā, iekļauj likvīdāko valūtu pāru apakškategorijā ārvalstu valūtas vispārīgā riska faktoru kategorijā 2. tabulā.

6.  Iestāde pārbauda 1. punktā minētās iedalīšanas kategorijās piemērotību vismaz vienu reizi mēnesī.

7.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu:

(a)  kārtību, kādā iestādes tirdzniecības pozīcijas iedala vispārīgās riska faktoru kategorijās un vispārīgās riska faktoru apakškategorijās šā panta 1. punkta vajadzībām;

(b)  valūtas, ko iedala likvīdāko valūtu apakškategorijā 2. tabulas procentu likmju vispārīgā riska faktoru kategorijā;

(c)  valūtu pārus, ko iedala likvīdāko valūtu pāru apakškategorijā 2. tabulas ārvalstu valūtu vispārīgā riska faktoru kategorijā;

EBI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

2. tabula

Vispārīgās riska faktoru kategorijas

Vispārīgās riska faktoru apakškategorijas

Likviditātes periodi

Likviditātes perioda ilgums (dienās)

Procentu likme

Likvīdākās valūtas un vietējā valūta

1

10

Citas valūtas (izņemot likvīdākās valūtas)

2

20

Svārstīgums

4

60

Citi veidi

4

60

Kredītriska starpība

Savienības dalībvalstu centrālās valdības, tostarp centrālās bankas

2

20

Segtās obligācijas, kuras emitējušas Savienības dalībvalstīs reģistrētas kredītiestādes (ieguldījumu kategorija)

2

20

Valsts (ieguldījumu kategorija)

2

20

Valsts (augsts ienesīgums)

3

40

Komercsabiedrības (ieguldījumu kategorija)

3

40

Komercsabiedrības (augsts ienesīgums)

4

60

Svārstīgums

5

120

Citi veidi

5

120

Pamata kapitāls

Pamata kapitāla cena (liels kapitalizācijas apjoms)

1

10

Pamata kapitāla cena (neliels kapitalizācijas apjoms)

2

20

Svārstīgums (liels kapitalizācijas apjoms)

2

20

Svārstīgums (neliels kapitalizācijas apjoms)

4

60

Citi veidi

4

60

Ārvalstu valūta

Likvīdākie valūtu pāri

1

10

Citi valūtu pāri (izņemot likvīdākos valūtu pārus)

2

20

Svārstīgums

3

40

Citi veidi

3

40

Preces

Enerģijas cenas un oglekļa dioksīda emisiju cenas

2

20

Dārgmetālu cenas un krāsaino metālu cenas

2

20

Citu preču cenas (izņemot enerģijas cenas, oglekļa dioksīda emisiju cenas, dārgmetālu cenas un krāsaino metālu cenas)

4

60

Enerģijas svārstīgums un oglekļa dioksīda emisiju svārstīgums

4

60

Dārgmetālu svārstīgums un krāsaino metālu svārstīgums

4

60

Citu preču svārstīgums (izņemot enerģijas svārstīgumu, oglekļa dioksīda emisiju svārstīgumu, dārgmetālu svārstīgumu un krāsaino metālu svārstīgumu)

5

120

Citi veidi

5

120

325.bf pantsRiska faktoru modelējamības novērtējums

1.  Iestādes katru mēnesi novērtē visu to riska faktoru modelējamību, kuri piemīt pozīcijām, kas izvietotas tirdzniecības nodaļās, kurām iestādes ir saņēmušas 325.ba panta 1. punktā minēto atļauju vai attiecībā uz kurām notiek šādas atļaujas saņemšanas process.

2.  Iestāde uzskata tirdzniecības pozīcijas riska faktoru par modelējamu, ja ir izpildīti visi turpmāk izklāstītie nosacījumi:

(a)  iestāde ir konstatējusi vismaz 24 pārbaudāmas cenas, kuras ietvēra attiecīgo riska faktoru iepriekšējā 12 mēnešu periodā;

(b)  starp datumiem, kad veiktas divas secīgas novērošanas pārbaudāmām cenām, ko iestāde konstatējusi saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu, ir ne vairāk kā divi mēneši;

(c)  pastāv skaidra un acīmredzama saikne starp riska faktora vērtību un katru pārbaudāmo cenu, ko iestāde konstatējusi saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu, tātad jebkura pārbaudāmā cena, kuru konstatē attiecībā uz darījumu, ir jāņem vērā kā visu attiecīgo riska faktoru apsvērums.

3.  Šā panta 2. punkta vajadzībām pārbaudāma cena ir jebkura no šīm cenām:

(a)  tirgus cena faktiskajam darījumam, kurā iestāde ir viena no pusēm;

(b)  tirgus cena faktiskajam darījumam, kurā iesaistījušās trešās puses vai kura cenas un norises datuma informācija ir publiski pieejama vai šādu informāciju ir sniegusi trešā puse;

(c)  cena, kas norādīta saistošajā cenu piedāvājumā, ko sniegusi trešā puse.

4.  Šā panta 3. punkta b) un c) apakšpunkta vajadzībām iestādes var uzskatīt trešās puses norādītu cenu vai sniegtu saistošo cenu piedāvājumu par pārbaudāmu cenu, ja šī trešā puse piekrīt pierādījumus par darījumu vai saistošo cenu piedāvājumu iesniegt kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma.

Kā pierādījumu trešā puse sniedz informāciju par darījuma apjomu (lai pārbaudītu, vai darījuma apjoms nav bijis nenozīmīgs) un darījuma cenu (lai novērtētu, vai darījums ir reāls).

5.  Iestāde šā panta 2. punkta a) apakšpunkta vajadzībām pārbaudāmu cenu var noteikt vairāk nekā vienam riska faktoram.

6.  Riska faktorus, kuri ietilpst modelējamu riska faktoru kombinācijā, iestāde uzskata par modelējamiem.

7.  Ja iestāde riska faktoru uzskata par modelējamu saskaņā ar šā panta 1. punktu, lai aprēķinātu nākotnes satricinājumu scenārijus, ko piemēro attiecīgajam riska faktoram, aprēķinot 365. pantā minēto parciālo gaidāmo nepietiekamību, iestāde var izmantot citus datus, nevis pārbaudāmās cenas, ko tā izmanto, lai pierādītu, ka riska faktors ir modelējams saskaņā ar 2. punktu, ar nosacījumu, ka ievaddati atbilst 325.bd pantā izklāstītajām attiecīgajām prasībām.

8.  Iestādes par nemodelējamu uzskata tādu riska faktoru, kas neatbilst visiem šā panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un pašu kapitāla prasības šim riska faktoram aprēķina saskaņā ar 325.bl pantu.

9.  Riska faktorus, kuri ietilpst modelējamu un nemodelējamu riska faktoru kombinācijā, iestāde uzskata par nemodelējamiem.

Iestādes var pievienot modelējamus riska faktorus, kā arī aizstāt nemodelējamus riska faktorus, izmantojot bāzi starp šiem papildu modelējamajiem riska faktoriem un minētajiem nemodelējamajiem riska faktoriem. Pēc tam šo bāzi uzskatīs par nemodelējamu riska faktoru.

10.  Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iestādei riska faktoru, kas atbilst visiem šā panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, uzskatīt par nemodelējamu laikposmā, kas nepārsniedz vienu gadu.

325.bg pantsRegulatīvās atpakaļejošās pārbaudes prasības un reizināšanas koeficienti

1.  Jebkurā konkrētā datumā iestādes tirdzniecības nodaļa atbilst 325.ba panta 1. punktā izklāstītajām atpakaļejošas pārbaudes prasībām, ja attiecīgās tirdzniecības nodaļas šā panta 2. punktā minētais pārsniegumu skaits pēdējās 250 darba dienās nepārsniedz nevienu no šiem rādītājiem:

(a)  12 gadījumi, kad tiek pārsniegta riskam pakļautā vērtība, ko aprēķina, piemērojot 99. procentīles vienpusēju ticamības intervālu, pamatojoties uz atpakaļejošas pārbaudes hipotētiskajām izmaiņām portfeļa vērtībā;

(b)  12 gadījumi, kad tiek pārsniegta riskam pakļautā vērtība, ko aprēķina, piemērojot 99. procentīles vienpusēju ticamības intervālu, pamatojoties uz atpakaļejošas pārbaudes aktuālajām izmaiņām portfeļa vērtībā;

(c)  30 gadījumi, kad tiek pārsniegta riskam pakļautā vērtība, ko aprēķina, piemērojot 97,5. procentīles vienpusēju ticamības intervālu, pamatojoties uz atpakaļejošas pārbaudes hipotētiskajām izmaiņām portfeļa vērtībā;

(d)  30 gadījumi, kad tiek pārsniegta riskam pakļautā vērtība, ko aprēķina, piemērojot 97,5. procentīles vienpusēju ticamības intervālu, pamatojoties uz atpakaļejošas pārbaudes aktuālajām izmaiņām portfeļa vērtībā.

2.  Šā panta 1. punkta vajadzībām iestādes aprēķina dienas pārsniegumu skaitu atpakaļejošā pārbaudē, pamatojoties uz hipotētiskajām un faktiskajām izmaiņām tāda portfeļa vērtībā, kurā ir visas tirdzniecības nodaļā izvietotās pozīcijas. Pārsniegums ir vienas dienas izmaiņas attiecīgā portfeļa vērtībā, kas pārsniedz attiecīgo riskam pakļautās vērtības lielumu, kurš aprēķināts, izmantojot iestādes iekšējo modeli, ievērojot šādas prasības:

(a)  vienas dienas turēšanas periods;

(b)  nākotnes satricinājumu scenārijus piemēro tirdzniecības nodaļas pozīciju riska faktoriem, kuri minēti 325.bh panta 3. punktā un kurus uzskata par modelējamiem saskaņā ar 325.bf pantu;

(c)  ievaddatus, ko izmanto, lai noteiktu nākotnes satricinājumu scenārijus, ko piemēro modelējamiem riska faktoriem, kalibrē, izmantojot vēsturiskos datus par iepriekšējo 12 mēnešu periodu. Šos datus atjaunina vismaz vienu reizi mēnesī;

(d)  ja vien šajā pantā nav noteikts citādi, iestādes iekšējā modeļa pamatā ir tie paši modelēšanas pieņēmumi, ko izmanto, lai aprēķinātu 325.bb panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto gaidāmās nepietiekamības riska mēru.

3.  Iestādes aprēķina šā panta 2. punktā minētos dienas pārsniegumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

(a)  portfeļa vērtības hipotētiskās izmaiņas atpakaļejošā pārbaudē nosaka, salīdzinot portfeļa vērtību dienas beigās un, pieņemot, ka pozīcijas nemainās, tā vērtību nākamās dienas beigās;

(b)  portfeļa vērtības faktiskās izmaiņas atpakaļejošā pārbaudē nosaka, salīdzinot portfeļa vērtību dienas beigās un tā faktisko vērtību nākamās dienas beigās, neietverot maksas, komisijas un neto procentu ienākumu;

(c)  pārsniegumu skaitu aprēķina katru dienu, kad iestāde nevar novērtēt portfeļa vērtību vai aprēķināt šā panta 1. punktā minēto riskam pakļauto vērtību.

4.  Iestāde saskaņā ar šā panta 5. un 6. punktu aprēķina 325.bb pantā minēto reizinājuma koeficientu (mc) portfelim, kurā ir tādās tirdzniecības nodaļās izvietotās pozīcijas, kurām iestāde ir saņēmusi 325.ba panta 1. punktā minēto atļauju. Šo aprēķinu atjaunina vismaz vienu reizi mēnesī.

5.  Reizinājuma koeficients (mc) ir summa, ko iegūst, summējot 1,5 un otru saskaitāmo, kura vērtība ir starp 0 un 0,5 saskaņā ar 3. tabulu. Šā panta 4. punktā minētajam portfelim šo otru saskaitāmo aprēķina, piemērojot pārsniegumu skaitu pēdējās 250 darba dienās, kas noteikts, veicot iestādes atpakaļejošu pārbaudi attiecībā uz riskam pakļauto vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu, ievērojot šādus nosacījumus:

(a)  pārsniegums ir vienas dienas izmaiņas portfeļa vērtībā, kas pārsniedz attiecīgo riskam pakļautās vērtības lielumu, kurš aprēķināts, izmantojot iestādes iekšējo modeli, ievērojot šādas prasības:

(i)  vienas dienas turēšanas periods;

(ii)  99. procentīle, vienpusējs ticamības intervāls;

(iii)  nākotnes satricinājumu scenārijus piemēro tirdzniecības nodaļas pozīciju riska faktoriem, kuri minēti 325.bh panta 3. punktā un kurus uzskata par modelējamiem saskaņā ar 325.bf pantu;

(iv)  ievaddatus, ko izmanto, lai noteiktu nākotnes satricinājumu scenārijus, ko piemēro modelējamiem riska faktoriem, kalibrē, izmantojot vēsturiskos datus par iepriekšējo 12 mēnešu periodu. Šos datus atjaunina vismaz vienu reizi mēnesī;

(v)  ja vien šajā pantā nav noteikts citādi, iestādes iekšējā modeļa pamatā ir tie paši modelēšanas pieņēmumi, ko izmanto, lai aprēķinātu 325.bb panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto gaidāmās nepietiekamības riska mēru;

(b)  pārsniegumu skaits ir vienāds ar lielāko pārsniegumu skaitu portfeļa vērtības hipotētiskajās un faktiskajās izmaiņās;

(c)  aprēķinot dienas pārsniegumu skaitu, iestādes piemēro šā panta 3. punkta noteikumus.

3. tabula

Pārsniegumu skaits

Palielinājums

Mazāk par 5

0,00

5

0,20

6

0,26

7

0,33

8

0,38

9

0,42

Vairāk par 9

0,50

7.  Kompetentās iestādes uzrauga šā panta 4. punktā minētā reizinājuma koeficienta piemērotību vai tirdzniecības nodaļas atbilstību šā panta 1. punktā izklāstītajām atpakaļejošās pārbaudes prasībām. Iestādes nekavējoties — un ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc pārsnieguma rašanās — paziņo kompetentajām iestādēm par pārsniegumiem, ko iegūst no to atpakaļejošo pārbaužu programmas, un sniedz šo pārsniegumu skaidrojumu.

8.  Atkāpjoties no šā panta 2. un 5. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iestādei neaprēķināt pārsniegumu, ja vienas dienas izmaiņas tās portfeļa vērtībā pārsniedz attiecīgo riskam pakļauto vērtību, kas aprēķināta, izmantojot šīs iestādes iekšējo modeli, un ir saistītas ar nemodelējamu riska faktoru. Lai iegūtu šādu atļauju, iestāde pierāda kompetentajām iestādēm, ka spriedzes scenārija riska mērs, ko aprēķina saskaņā ar 325.bl pantu šim nemodelējamajam riska faktoram, ir augstāks par pozitīvo starpību starp iestādes portfeļa vērtību un attiecīgo riskam pakļauto vērtību.

9.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu tehniskos elementus, kas tiek iekļauti iestādes portfeļa vērtības faktiskajās un hipotētiskajās izmaiņās šā panta vajadzībām.

EBI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

325.bh pantsPeļņas un zaudējumu attiecinājuma prasība

1.  Jebkurā konkrētā mēnesī iestādes tirdzniecības nodaļa atbilst peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasībām 325.ba panta 1. punkta vajadzībām, ja šī tirdzniecības nodaļa atbilst šajā pantā izklāstītajām prasībām.

2.  Peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasības nodrošina, ka teorētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, kas noteikta, pamatojoties uz iestādes riska mērīšanas modeli, ir pietiekami tuvas hipotētiskajām izmaiņām tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, kas noteikta, pamatojoties uz iestādes cenu noteikšanas modeli.

3.  Iestādes atbilstība peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasībai katrai pozīcijai attiecīgajā tirdzniecības nodaļā ļauj izveidot precīzu riska faktoru uzskaitījumu, ko uzskata par atbilstīgu, lai pārbaudītu iestādes atbilstību 325.bg pantā noteiktajai atpakaļejošas pārbaudes prasībai.

4.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu:

(a)  ņemot vērā starptautiskās tendences regulatīvajā jomā — tehniskos kritērijus, kas nodrošina, ka teorētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā ir pietiekami tuvas hipotētiskajām izmaiņām tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībai šā panta 2. punkta vajadzībām;

(b)  tehniskos elementus, kurus iekļauj tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtības teorētiskajās un hipotētiskajās izmaiņās šā panta vajadzībām.

EBI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

325.bi pantsPrasības attiecībā uz riska mērīšanu

1.  Iestādes, kuras izmanto iekšējo riska mērīšanas modeli, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskiem saskaņā ar 325.bb pantu, nodrošina, ka šāds modelis atbilst šādām prasībām:

(a)  iekšējais riska mērīšanas modelis aptver pietiekamu skaitu riska faktoru, kuri ietver vismaz riska faktorus, kuri minēti 1.a nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļā, izņemot, ja iestāde uzskatāmi parāda kompetentajām iestādēm, ka šo riska faktoru neietveršana nerada būtisku ietekmi uz peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasību, kas noteikta 325.bh pantā. Iestāde spēj paskaidrot kompetentajām iestādēm, kādēļ tā iekļāvusi riska faktoru savā cenu noteikšanas modelī, taču nav iekļāvusi savā iekšējā riska mērīšanas modelī;

(b)  iekšējais riska mērīšanas modelis ietver iespējas līgumu un citu produktu nelinearitāti, kā arī korelācijas risku un bāzes risku. Ja izmanto riska faktoru aplēstās vērtības, tās labi atspoguļo faktisko pozīciju izmaiņas;

(c)  iekšējā riska mērīšanas modelī iekļauj riska faktoru kopumu, kas atbilst katras valūtas procentu likmēm, kurās iestādei ir bilances vai ārpusbilances pozīcijas, ko ietekmē procentu likme. Iestādes modelē ienākumu līknes, izmantojot kādu no vispārpieņemtām metodēm. Būtiskiem riska darījumiem ar procentu likmju risku galvenajās valūtās un tirgos ienesīguma līkni sadala vismaz sešos termiņa segmentos, lai aptvertu likmju svārstīguma atšķirības visā ienesīguma līknē, turklāt riska faktoru skaits, ko izmanto, lai modelētu ienesīguma līkni, ir samērīgs ar iestādes tirdzniecības stratēģiju būtību un sarežģītību. Modelis aptver arī risku, ko rada nepilnīgi korelētas svārstības starp dažādām ienesīguma līknēm;

(d)  iekšējais riska mērīšanas modelis ietver riska faktorus, kas atbilst zeltam un atsevišķām ārvalstu valūtām, kurās denominētas iestādes pozīcijas. KIU aktuālās ārvalstu valūtas pozīcijas KIU tiks ņemtas vērā. Ziņojumu sniegšanā par KIU ārvalstu valūtas pozīcijām iestādes var paļauties uz trešo personu, ja ir atbilstoši nodrošināta šā ziņojuma pareizība. KIU ārvalstu valūtas pozīcijas, kuras iestādei nav zināmas, izdala no iekšējā modeļa pieejas un uz to attiecina šīs sadaļas 1.a nodaļu;

(e)  iekšējā riska mērīšanas modelī izmanto atsevišķu riska faktoru vismaz katram no kapitāla tirgiem, kuros iestādei ir nozīmīgas pozīcijas. Modelēšanas paņēmienu sarežģītība ir samērīga ar iestāžu darbību nozīmīgumu kapitāla tirgos. Modelis ietver vismaz vienu riska faktoru, kas aptver pašu kapitāla cenas sistēmiskas izmaiņas, kā arī šā riska faktora atkarību no katra kapitāla tirgus atsevišķiem riska faktoriem. Būtiskiem riska darījumiem kapitāla tirgos modelis ietver vismaz vienu ļoti specifisku riska faktoru katram kapitāla vērtspapīru riska darījumam;

(f)  iekšējā riska mērīšanas modelī izmanto atsevišķu riska faktoru vismaz katrai precei, kurā iestādei ir nozīmīgas pozīcijas, izņemot, ja iestādei ir neliela kopējā preču pozīcija salīdzinājumā ar visiem tās tirdzniecības gadījumiem, — šādā gadījumā ir pieņemams atsevišķs riska faktors katram vispārīgajam preču veidam. Būtiskiem riska darījumiem preču tirgos modelis aptver arī risku, kas saistīts ar nepilnīgi korelētām svārstībām starp līdzīgām, bet ne identiskām precēm risku, un pakļautību nākotnes cenu izmaiņām, kas radušās termiņu nesakritības rezultātā, kā arī atvasināto instrumentu un naudas pozīciju ienesīgumu;

(g)  aplēstās vērtības ir pietiekami konservatīvas, un tās izmanto tikai tad, ja pieejamie dati ir nepietiekami, tostarp spriedzes periodā;

(h)  būtiskiem riska darījumiem ar instrumentiem ar izvēles iespējām, kuri pakļauti svārstīguma riskiem, iekšējais riska mērīšanas modelis aptver piemītošā svārstīguma atkarību no norunas cenu un iespēju līgumu termiņiem.

2.  Iestādes var izmantot empīriskas korelācijas vispārīgās riska faktoru kategorijās, kā arī, lai aprēķinātu neierobežoto gaidāmās nepietiekamības mēru , kā noteikts 325.bc panta 1. punktā, vienīgi tad, ja iestādes pieeja šādu korelāciju noteikšanai ir pamatota un atbilstīga piemērojamajiem likviditātes periodiem, kā arī tiek godprātīgi īstenota.

325.bj pantsKvalitatīvās prasības

1.  Visi iekšējie riska mērīšanas modeļi, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām, ir konceptuāli pamatoti un godprātīgi īstenoti, un tie atbilst visām šīm kvalitatīvajām prasībām:

(a)  visi iekšējie riska mērīšanas modeļi, ko izmanto, lai aprēķinātu kapitāla prasības tirgus riskiem, ir tieši iekļauti iestādes ikdienas riska pārvaldības procesā un kalpo par pamatu pārskatam par riska darījumiem iestādes augstākajai vadībai;

(b)  iestādei ir riska kontroles struktūrvienība, kas ir neatkarīga no darījumu tirdzniecības struktūrvienībām un tieši ziņo augstākajai vadībai. Šī struktūrvienība atbild par visu iekšējo riska mērīšanas modeļu izveidi un ieviešanu. Šī struktūrvienība veic sākotnējo un pastāvīgo validāciju visiem iekšējiem modeļiem, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām, un ir atbildīga par vispārējo riska pārvaldības sistēmu. Šī struktūrvienība sagatavo un analizē ikdienas pārskatus par iekšējā modeļa, ko izmanto, lai aprēķinātu kapitāla prasības tirgus riskiem, rezultātiem un par atbilstīgiem pasākumiem, kas jāīsteno tirdzniecības ierobežojumu ziņā;

(c)  iestādes vadības struktūra un augstākā vadība aktīvi iesaistās riska kontroles procesā, un ikdienas pārskatus, ko sagatavo riska kontroles struktūrvienība, pārskata tāda līmeņa vadība, kuras pilnvaras ir pietiekamas, lai mazinātu gan atsevišķu tirgotāju izveidotās pozīcijas, gan arī iestādes kopējo riska darījumu apmēru;

(d)  iestādei ir pietiekams skaits darbinieku, kuru kvalifikācijas līmenis ir piemērots, lai izmantotu sarežģītus iekšējos riska mērīšanas modeļus, kā arī viņiem piemīt prasmes tirdzniecības, riska kontroles, revīzijas un darījumu uzskaites jomās;

(e)  iestāde ir ieviesusi dokumentētu iekšējās politikas, procedūru un kontroles pasākumu kopumu, lai uzraudzītu visu iekšējo riska mērīšanas modeļu vispārējo darbību un nodrošinātu atbilstību šādu modeļu vispārējai darbībai;

(f)  ikvienam iekšējam riska mērīšanas modelim ir pārbaudīta virzības uzskaite ar atbilstošu riska aprēķina precizitāti;

(g)  iestāde bieži īsteno stingru spriedzes testēšanas programmu, tostarp reversos spriedzes testus, un šāda programma ietver jebkuru iekšējo riska mērīšanas modeli. Šo spriedzes testu rezultātus vismaz vienu reizi mēnesī pārskata augstākā vadība un atspoguļo tos politikā un ierobežojumos, kurus apstiprina iestādes vadības struktūra. Iestāde īsteno atbilstīgus pasākumus, ja šādu spriedzes testu rezultāti norāda uz pārmērīgiem zaudējumiem, kas var rasties, iestādei veicot tirdzniecības darījumus konkrētos apstākļos;

(h)  iestāde kā daļu no savas regulārās iekšējās revīzijas procesa vai, uzdodot trešai pusei veikt šādu pārbaudi, veic neatkarīgu pārbaudi saviem iekšējiem riska mērīšanas modeļiem, ievērojot kompetento iestāžu prasības.

Šā panta 1. punkta h) apakšpunkta vajadzībām trešā puse ir uzņēmums, kurš sniedz revīzijas vai konsultāciju pakalpojumus iestādēm un kuram ir darbinieki, kuri ir pietiekami kvalificēti jautājumos par tirdzniecības darbību tirgus riskiem.

2.  Šā panta 1. punkta h) apakšpunktā minētā pārbaude aptver gan tirdzniecības struktūrvienību darbību, gan arī neatkarīgās riska kontroles struktūrvienības darbību. Iestāde savas vispārējās riska pārvaldības procedūras pārbaudi veic vismaz vienu reizi gadā. Šajā pārbaudē izvērtē:

(a)  riska pārvaldības sistēmas un procesu dokumentācijas un riska kontroles struktūrvienības organizācijas atbilstību;

(b)  riska mēru integrāciju ikdienas riska pārvaldībā un vadības informācijas sistēmas integritāti;

(c)  procesus, ko iestāde īsteno, lai apstiprinātu riska cenu noteikšanas modeļus un riska novērtēšanas sistēmas, ko izmanto tirdzniecības un uzskaites personāls;

(d)  risku klāstu, ko aptver modelis, riska mērīšanas sistēmas precizitāti un atbilstību un to, kā validē visas nozīmīgās izmaiņas iekšējā riska mērīšanas modelī;

(e)  to, cik precīzi un pilnīgi ir pozīciju dati, to, cik precīzi un atbilstīgi ir svārstīguma un korelācijas pieņēmumi un cik precīzi ir vērtējumi un riska jutīguma aprēķini, kā arī aplēsto datu ieguves precizitāti un atbilstību, ja pieejamie dati ir nepietiekami, lai izpildītu šajā nodaļā izklāstītās prasības;

(f)  pārbaudes procesu, ko iestāde izmanto, lai izvērtētu saviem iekšējiem riska mērīšanas modeļiem izmantoto datu avotu konsekvenci, savlaicīgumu un ticamību, kā arī šādu datu avotu neatkarību;

(g)  pārbaudes procesu, ko iestāde izmanto, lai izvērtētu atpakaļejošu pārbaudi un peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasības, kuru veic, lai novērtētu iekšējo riska mērīšanas modeļu precizitāti;

(h)  ja pārbaudi veic trešā puse saskaņā ar šā panta 1. punkta h) apakšpunktu — pārbaudi attiecībā uz to, vai 325.bk pantā izklāstītais iekšējais validācijas process nodrošina mērķu sasniegšanu.

3.  Iestādes atjaunina paņēmienus un praksi, ko tās izmanto attiecībā uz visiem iekšējiem riska mērīšanas modeļiem, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām, ņemot vērā jaunu paņēmienu un labākās prakses attīstību saistībā ar šādiem iekšējiem riska mērīšanas modeļiem.

325.bk pantsIekšējā validācija

1.  Iestādēm ir procesi, lai nodrošinātu, ka visus to iekšējos riska mērīšanas modeļus, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām, pienācīgi validē atbilstoši kvalificētas personas, kuras ir neatkarīgas no izstrādes procesa, lai nodrošinātu, ka ikviens šāds modelis ir konceptuāli pamatots un adekvāti aptver visus būtiskos riskus.

2.  Iestādes veic šā panta 1. punktā minēto validāciju šādos gadījumos:

(a)  kad iekšējais riska mērīšanas modelis ir sākotnēji izstrādāts un kad šādam modelim ir veiktas jebkāda veida būtiskas izmaiņas;

(b)  periodiski un īpaši gadījumos, ja ir bijušas kādas būtiskas strukturālas izmaiņas tirgū vai izmaiņas portfeļa sastāvā, kuru dēļ iekšējais riska mērīšanas modelis, iespējams, vairs nav atbilstīgs.

3.  Ikviena iestādes iekšējā riska mērīšanas modeļa validācija neaprobežojas tikai ar atpakaļejošu pārbaudi un peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasību piemērošanu, bet ietver arī vismaz šādas darbības:

(a)  pārbaudes, lai pārliecinātos, ka iekšējā modelī izmantotie pieņēmumi ir atbilstoši un nenovērtē risku ne par zemu, ne par augstu;

(b) papildus regulatīvajām atpakaļejošas pārbaudes programmām iestādes veic savas iekšējā modeļa validācijas pārbaudes, tostarp atpakaļejošas pārbaudes, attiecībā uz savu portfeļu riskiem un struktūrām;

(c)  hipotētisko portfeļu izmantošana, lai pārliecinātos par iekšējā riska mērīšanas modeļa spēju ņemt vērā konkrētas strukturālas iezīmes, kas varētu kļūt aktuālas, piemēram, nozīmīgus bāzes riskus un koncentrācijas risku vai riskus, kas saistīti ar aplēsto vērtību izmantošanu.

325.bl pantsSpriedzes scenārija riska mēra aprēķināšana

1.  Laikā “t” iestāde aprēķina spriedzes scenārija riska mēru konkrēta portfeļa tirdzniecības pozīciju visiem nemodelējamajiem riska faktoriem šādi:

Kur:

m    = indekss, ar kuru apzīmē portfeļa pozīciju visus nemodelējamos riska faktorus,

kuri rada nesistemātisku risku, kas iedalīts kredītriska starpības vispārīgā riska faktoru kategorijā saskaņā ar 325.be panta 1. punktu, un attiecībā uz kuriem iestāde, ievērojot kompetento iestāžu prasības, ir pierādījusi, ka šie riska faktori nav korelēti;

l    =  indekss, ar kuru apzīmē portfeļa pozīciju visus nemodelējamos riska faktorus, kurus neapzīmē ar indeksu “m”;

ICSStm   =   nemodelējama riska faktora “m” spriedzes scenārija riska mērs, kas noteikts saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu;

SStl    =   nemodelējama riska faktora “l” spriedzes scenārija riska mērs, kas noteikts saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu.

2.  Konkrēta nemodelējama riska faktora spriedzes scenārija riska mērs ir zaudējumi, kas rodas visās tirdzniecības pozīcijās portfelī, kurš ietver šo nemodelējamo riska faktoru, ja šim riska faktoram piemēro nākotnes satricinājuma ārkārtas scenāriju.

3.  Iestādes, ievērojot kompetento iestāžu prasības, nosaka atbilstīgus nākotnes satricinājumu ārkārtas scenārijus visiem modelējamajiem riska faktoriem.

4.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu:

(a)  kārtību, kādā iestādes nosaka nākotnes satricinājumu ārkārtas scenārijus, ko piemēro nemodelējamiem riska faktoriem, kā arī kārtību, kādā tās piemēro šādus nākotnes satricinājumu ārkārtas scenārijus šiem riska faktoriem;

(b)  regulatīvu nākotnes satricinājumu ārkārtas scenāriju katrai vispārīgajai riska faktoru apakškategorijai, kas norādītā 325.be panta 2. tabulā, ko iestādes var izmantot, ja nevar noteikt nākotnes satricinājumu ārkārtas scenāriju saskaņā ar a) apakšpunktu, vai ko kompetentās iestādes var pieprasīt iestādei piemērot, ja tās neapmierina iestādes noteiktais nākotnes satricinājumu ārkārtas scenārijs.

EBI, izstrādājot šo regulatīvo tehnisko standartu projektu, ņem vērā, ka pašu kapitāla prasību līmenis nemodelējama riska faktora tirgus riskam saskaņā ar šo pantu ir tikpat augsts kā pašu kapitāla prasību līmenis tirgus riskiem, ko aprēķinātu saskaņā ar šo nodaļu, ja attiecīgais riska faktors būtu modelējams.

EBI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

2. IEDAĻAIEKŠĒJAIS SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS RISKA MODELIS

325.bm pantsIekšējā saistību nepildīšanas riska modeļa izmantošanas joma

5.  Visām iestādes pozīcijām, kas izvietotas tirdzniecības nodaļās, kurām iestāde ir saņēmusi 325.ba panta 1. punktā minēto atļauju, piemēro pašu kapitāla prasību attiecībā uz saistību nepildīšanas risku, ja pozīcijai piemīt vismaz viens riska faktors, kurš iedalīts vispārīgajās riska kategorijās “pamata kapitāls” vai “kredītriska starpība” saskaņā ar 325.be panta 1. punktu. Šo pašu kapitāla prasību, kas ir proporcionāla riskiem, kuri ņemti vērā 325.bb panta 1. punktā noteiktajās pašu kapitāla prasībās, aprēķina, izmantojot iestādes iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli, kurš atbilst šajā iedaļā izklāstītajām prasībām.

6.  Ir jābūt vienam tādu tirgotu parāda vai kapitāla instrumentu emitentam, kuri saistīti ar vismaz vienu riska faktoru katrai no pozīcijām, kuras minētas 1. punktā.

325.bn pantsAtļauja izmantot iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli

1.  Kompetentās iestādes piešķir iestādei atļauju izmantot iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli, lai aprēķinātu 325.bb panta 2. punktā minētās pašu kapitāla prasības visām 325.bm pantā minētajām tirdzniecības pozīcijām, kas izvietotas konkrētā tirdzniecības nodaļā, ar nosacījumu, ka iekšējais saistību nepildīšanas riska modelis atbilst 325.bo pantam, 325.bp pantam, 325.bq pantam, 325.bj pantam un 325.bk pantam attiecībā uz šo tirdzniecības nodaļu.

2.  EBI pieņem pamatnostādnes par 325.bo panta, 325.bp panta un 325.bq panta prasībām līdz [divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

3.  Ja iestādes tirdzniecības nodaļa, kurā izvietota vismaz viena no 325.bm pantā minētajām tirdzniecības pozīcijām, neatbilst šā panta 1. punktā izklāstītajām prasībām, pašu kapitāla prasības visu šajā tirdzniecības nodaļā izvietoto pozīciju tirgus riskiem aprēķina saskaņā ar pieeju, kas izklāstīta 1.a nodaļā.

325.bo pantsPašu kapitāla prasības attiecībā uz saistību nepildīšanas risku, izmantojot iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli

1.  Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasības saistību nepildīšanas riskam, izmantojot iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli visu 325.bm pantā minēto pozīciju modelim šādi:

(a)  pašu kapitāla prasības ir vienādas ar riskam pakļauto vērtību, ar ko izsaka iespējamos zaudējumus portfeļa tirgus vērtībā, ko rada emitentu saistību nepildīšana saistībā ar attiecīgajām pozīcijām, ar 99,9 % ticamības intervālu viena gada laikposmā;

(b)  šā panta a) apakšpunktā minētie iespējamie zaudējumi ir tiešs vai netiešs pozīcijas tirgus vērtības samazinājums, ko rada emitentu saistību nepildīšana, un tie ir proporcionāli jebkādiem zaudējumiem, kuri jau ir ņemti vērā pozīcijas pašreizējā novērtējumā. Par kapitāla vērtspapīru emitentu saistību nepildīšanu liecina kapitāla vērtspapīru cenu samazinājums līdz nulles līmenim;

(c)  iestādes nosaka saistību nepildīšanas korelācijas dažādu emitentu starpā, pamatojoties uz konceptuāli pamatotām metodēm un izmantojot objektīvus vēsturiskos datus par tirgus kredītriska starpībām un kapitāla vērtspapīru cenām, kas aptver vismaz 10 gadu laikposmu, tostarp spriedzes periodu, ko iestāde noteikusi saskaņā ar 325.bd panta 2. punktu. Aprēķinu saistību nepildīšanas korelācijai dažādu emitentu starpā kalibrē atbilstīgi viena gada laikposmam;

(d)  sākotnējā saistību nepildīšanas riska modeļa pamatā ir viena gada nemainīgu pozīciju pieņēmums.

2.  Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasību saistību nepildīšanas riskam, izmantojot iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli saskaņā ar šā panta 1. punkta noteikumiem vismaz vienu reizi nedēļā.

3.  Atkāpjoties no šā panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta, iestāde var aizstāt viena gada laikposmu ar sešdesmit dienu laikposmu, lai aprēķinātu saistību nepildīšanas risku kapitāla vērtspapīru pozīcijām, un šādā gadījumā aprēķins saistību nepildīšanas korelācijai starp kapitāla vērtspapīru cenām un saistību nepildīšanas varbūtību atbilst sešdesmit dienu laikposmam un aprēķins saistību nepildīšanas korelācijai starp kapitāla vērtspapīru cenām un obligāciju cenām atbilst viena gada laikposmam.

325.bp pantsRiska ierobežošanas pozīciju atzīšana iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī

1.  Iestādes var iekļaut riska ierobežošanas pozīcijas savā iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī, kā arī pozīcijām veikt neto ieskaitu, ja garās un īsās pozīcijas attiecas uz vienu finanšu instrumentu.

2.  Iestādes savā iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī risku ierobežošanas vai diversifikācijas efektu, ko rada garās un īsās pozīcijas viena parādnieka dažādos instrumentos vai dažādos vērtspapīros, kā arī garās un īsās pozīcijas dažādos emitentos, var atspoguļot, tikai skaidri modelējot bruto garās un īsās pozīcijas dažādos instrumentos, tostarp modelējot dažādu emitentu bāzes riskus.

3.  Iestādes savā iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī atspoguļo visu to būtisko risku ietekmi, kas varētu rasties laika intervālā starp riska ierobežošanas pozīcijas termiņu un viena gada periodu, kā arī būtisku bāzes risku potenciālu saistībā ar riska ierobežošanas stratēģijām pa produktu veidiem, pēc prioritātes kapitāla struktūrā, iekšējā vai ārējā novērtējuma, termiņa, emisijas datumiem un citām instrumentu atšķirībām. Iestāde atspoguļo risku ierobežošanu tikai tādā mērā, kādā atbilstošais instruments parādniekam ir pieejams pat tad, kad parādniekam ir nepieciešams saņemt kredītu, vai citos gadījumos.

325.bq pantsĪpašas prasības attiecībā uz iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli

1.  Iekšējais saistību nepildīšanas riska modelis, kas minēts 325.bn panta 1. punktā, spēj modelēt atsevišķu emitentu saistību neizpildi, kā arī vairāku emitentu vienlaicīgu saistību neizpildi, un tajā ir ņemta vērā šādu saistību nepildīšanas ietekme uz to pozīciju tirgus vērtību, kuras iekļautas attiecīgā modeļa izmantošanas jomā. Šai sakarā katra individuālā emitenta saistību neizpildi modelē, izmantojot vismaz divu veidu sistemātiskus riska faktorus un vismaz vienu nesistemātiska riska faktoru.

2.  Iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī ņem vērā ekonomikas ciklu, tostarp saistību starp atgūšanas likmēm un sistemātiskajiem riska faktoriem, kuri minēti šā panta 1. punktā.

3.  Iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī ņem vērā iespējas līgumu nelineāro ietekmi un citas pozīcijas, kam raksturīga būtiska nelinearitāte saistībā ar cenu izmaiņām. Iestādes arī pienācīgi ņem vērā modeļa risku, kas raksturīgs cenas risku novērtējumam un aprēķināšanai attiecībā uz šādiem produktiem.

4.  Iekšējā saistību nepildīšanas riska modeļa pamatā ir objektīvi un atjaunināti dati.

5.  Lai simulētu emitentu saistību neizpildi iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī, iestādes saistību nepildīšanas varbūtības aplēses atbilst šādām prasībām:

(a)  saistību nepildīšanas varbūtību zemākais līmenis ir 0,03 %;

(b)  ja vien šajā iedaļā nav noteikts citādi, saistību nepildīšanas varbūtības pamatā ir viena gada periods;

(c)  saistību nepildīšanas varbūtību nosaka, izmantojot — atsevišķi vai kopā ar aktuālajām tirgus cenām — datus par saistību nepildīšanu par vismaz piecus gadus ilgu vēsturisko laikposmu; saistību nepildīšanas varbūtību nenosaka, pamatojoties tikai uz aktuālajām tirgus cenām;

(d)  iestāde, kas ir saņēmusi atļauju aprēķināt saistību nepildīšanas varbūtību saskaņā ar 3. daļas II sadaļas 3. nodaļas 1. iedaļu, saistību nepildīšanas varbūtības aprēķināšanai izmanto metodi, kas izklāstīta 3. daļas, II sadaļas 3. nodaļas 1. iedaļā;

(e)  iestāde, kas nav saņēmusi atļauju aprēķināt saistību nepildīšanas varbūtību saskaņā ar 3. daļas II sadaļas 3. nodaļas 1. iedaļu, saistību nepildīšanas varbūtības aprēķināšanai izstrādā iekšējās metodes vai izmanto ārējos avotus. Abos gadījumos saistību nepildīšanas varbūtības aprēķini atbilst šajā pantā izklāstītajām prasībām.

6.  Lai simulētu emitentu saistību neizpildi iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī, iestādes aplēses par saistību nepildīšanas zaudējumiem atbilst šādām prasībām:

(a)  saistību nepildīšanas zaudējumu zemākais līmenis ir 0 %;

(b)  saistību nepildīšanas zaudējumu aplēsēs ņem vērā katras pozīcijas prioritāti;

(c)  iestāde, kas ir saņēmusi atļauju aprēķināt saistību nepildīšanas zaudējumus saskaņā ar 3. daļas II sadaļas 3. nodaļas 1. iedaļu, saistību nepildīšanas zaudējumu aprēķināšanai izmanto metodi, kas izklāstīta 3. daļas, II sadaļas 3. nodaļas 1. iedaļā;

(d)  iestāde, kas nav saņēmusi atļauju aprēķināt saistību nepildīšanas zaudējumus saskaņā ar 3. daļas II sadaļas 3. nodaļas 1. iedaļu, attiecīgo saistību neizpildes radīto zaudējumu aprēķināšanai izstrādā iekšējās metodes vai izmanto ārējos avotus. Abos gadījumos saistību nepildīšanas zaudējumu aprēķini atbilst šajā pantā izklāstītajām prasībām.

7.   Veicot neatkarīgu pārbaudi un validāciju saviem iekšējiem modeļiem, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām, tostarp riska mērīšanas sistēmas vajadzībām, iestādes veic visas turpmāk izklāstītās darbības:

(a)  pārbauda, vai modelēšanas pieeja, ko tās izmanto korelāciju un cenu izmaiņu gadījumos, atbilst to portfelim, kā arī modeļa sistēmisko riska faktoru izvēlei un svērumiem;

(b)  veic dažādus spriedzes testus, tostarp arī jutīguma analīzi un scenāriju analīzi, lai kvalitatīvi un kvantitatīvi novērtētu iekšējā saistību nepildīšanas riska modeļa lietderību, īpaši attiecībā uz koncentrāciju; šādus testus attiecina ne tikai uz jau notikušiem gadījumiem;

(a)  piemēro attiecīgu kvantitatīvo validāciju, iekļaujot arī atbilstošus iekšējās modelēšanas etalonus.

8.  Iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī atbilstīgi tiek ņemta vērā emitentu koncentrācija, kā arī koncentrācija, kas var rasties produktu klasēs un to starpā spriedzes apstākļos.

9.  Iekšējais saistību nepildīšanas riska modelis ir saskaņots ar iestādes iekšējām riska pārvaldības metodēm, ko pielieto, lai identificētu, aprēķinātu un pārvaldītu tirdzniecības riskus.

10.  Iestādēm ir skaidri noteikta politika un procedūras, lai noteiktu saistību nepildīšanas korelācijas pieņēmumus dažādu emitentu starpā saskaņā ar 325.bo panta 2. punktu.

11.  Iestādes dokumentē savus iekšējos modeļus, lai tās korelācijas un citi modelēšanas pieņēmumi būtu pārredzami kompetentajām iestādēm.

12.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu prasības, kuras piemēro iestādes iekšējām metodēm vai ārējiem avotiem, lai aprēķinātu saistību nepildīšanas varbūtību un saistību nepildīšanas zaudējumus saskaņā ar šā panta 5. punkta e) apakšpunktu un 6. punkta d) apakšpunktu.

EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz [15 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.”;

(85)  Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“2. nodaļaPašu kapitāla prasības pozīciju riskiem saskaņā ar vienkāršoto standartizēto pieeju”;

(86)  Trešās daļas IV sadaļas 3. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“3. nodaļaPašu kapitāla prasības ārvalstu valūtu riskam saskaņā ar vienkāršoto standartizēto pieeju”;

(87)  Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“4. nodaļaPašu kapitāla prasības preču riskiem saskaņā ar vienkāršoto standartizēto pieeju”;

(88)  Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“5. nodaļaPašu kapitāla prasības, izmantojot vienkāršoto iekšējo modeļu pieeju”;

(89)  regulas 384. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu tekstu:

“ 1. Iestāde, kas pašu kapitāla prasības CVA riskam attiecībā uz saviem darījuma partneriem neaprēķina saskaņā ar 383. pantu, portfeļa pašu kapitāla prasības CVA riskam attiecībā uz katru darījuma partneri aprēķina ar šādu formulu, ņemot vērā CVA riska ierobežošanas pozīcijas, kuras ir atbilstošas saskaņā ar 386. pantu:”;

(90)  EADitotal definīciju regulas 384. panta 1. punktā aizstāj ar šādu:

“kopējā darījumu partnera kredītriska darījuma vērtība darījumu partnerim “i” (summēta visās savstarpējo prasījumu ieskaita kopās), ņemot vērā nodrošinājuma ietekmi, saskaņā ar II sadaļas 6. nodaļas 3.–6. iedaļā noteiktajām metodēm, kas attiecīgi pielietojamas darījuma partnera kredītriska pašu kapitāla prasību aprēķināšanai attiecībā uz konkrēto darījuma partneri.”;

(91)  regulas 390. pantu aizstāj ar šādu:

“390. pantsRiska darījuma vērtības aprēķins

1.  Savstarpēji saistītu klientu grupas riska darījumus aprēķina, saskaitot kopā atsevišķu šīs grupas klientu riska darījumus.

2.  Atsevišķu klientu kopējos riska darījumus aprēķina, saskaitot kopā tirdzniecības portfeļa riska darījumus un netirdzniecības portfeļa riska darījumus.

3.  Attiecībā uz riska darījumiem tirdzniecības portfelī iestādes var veikt šādus pasākumus:

(a)  segt savas garās pozīcijas un īsās pozīcijas tajos pašos finanšu instrumentos, ko emitējis attiecīgais klients, neto pozīciju katrā no dažādajiem instrumentiem aprēķinot saskaņā ar metodēm, kuras noteiktas 3. daļas IV sadaļas 2. nodaļā;

(b)  segt savas garās pozīcijas un īsās pozīcijas dažādos finanšu instrumentos, ko emitējis attiecīgais klients, taču to var darīt vienīgi tad, ja īsā pozīcija ir zemākas prioritātes nekā garā pozīcija vai ja abām pozīcijām ir vienāda prioritāte;

Šā panta 3. punkta a) un b) apakšpunkta vajadzībām vērtspapīrus var grupēt, pamatojoties uz dažādiem prioritārajiem līmeņiem, lai noteiktu pozīciju relatīvo prioritāti.

4.  Iestādes aprēķina vērtību riska darījumiem, kas rodas saistībā ar II pielikumā minētajiem līgumiem un kredītu atvasināto instrumentu līgumiem, kuri noslēgti tieši ar klientu, saskaņā ar vienu no metodēm, kas izklāstītas 3. daļas II sadaļas 6. nodaļas 3. līdz 5. iedaļā, atkarībā no situācijas.

Aprēķinot riska darījumu vērtību pirmajā daļā minētajiem līgumiem, kas iekļauti tirdzniecības portfelī, iestādēm jāievēro arī 299. pantā noteiktie principi. Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, iestādes, kam ir atļauts izmantot iekšējā modeļa metodi saskaņā ar 283. pantu, var izmantot Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 6. iedaļā minēto metodi, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību vērtspapīru finansēšanas darījumiem.

5.  Iestādes klienta riska darījumiem pieskaita arī riska darījumus, kas rodas saistībā ar II pielikumā minētajiem līgumiem un kredītu atvasināto instrumentu līgumiem, kuri nav tieši noslēgti ar šo klientu, bet kuri ir šā klienta parāda vai emitētā kapitāla instrumenta pamatā.

6.  Riska darījumi neietver nevienu no šādiem darījumiem:

(a)  ārvalstu valūtas darījumu gadījumā — riska darījumus, kas radušies parastajā norēķinu kārtībā divu darbdienu laikā pēc maksājuma;

(b)  vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas darījumos — riska darījumus, kas radušies parastajā norēķinu kārtībā piecu darbdienu laikā pēc maksājuma vai vērtspapīru piegādes, atkarībā no tā, kura no šīm darbībām notiek pirmā;

(c)  gadījumā, kad klientiem tiek nodrošināta naudas pārskaitīšana, tostarp maksājumu, tīrvērtes un norēķinu pakalpojumi jebkurā valūtā un korespondentbankas pakalpojumi vai finanšu instrumentu tīrvērtes, norēķinu un turētājbankas pakalpojumi, — kavējumus līdzekļu saņemšanā un citus riska darījumus, kas radušies klientu darbības rezultātā un neilgst ilgāk kā līdz nākamās darbdienas beigām;

(d)  gadījumā, kad klientiem tiek nodrošināta naudas pārskaitīšana, tostarp maksājumu, tīrvērtes un norēķinu pakalpojumi jebkurā valūtā un korespondentbankas pakalpojumi, — vienas dienas riska darījumus ar iestādēm, kas sniedz šos pakalpojumus.

(e)  riska darījumus, ko atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem vai pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem saskaņā ar 36. un 56. pantu, vai citus atskaitījumus no šiem instrumentiem, kas pazemina maksātspējas koeficientu, kas izpausts saskaņā ar 437. pantu.

7.  Lai noteiktu klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas kopējo riska darījumu apmēru ar klientiem, ar kuriem iestādei ir riska darījumi saistībā ar 112. panta m) un o) apakšpunktā minētajiem darījumiem vai saistībā ar citiem darījumiem, ja ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem, iestāde novērtē savus pamatā esošos riska darījumus, ņemot vērā darījuma struktūras ekonomisko būtību un paša darījuma struktūrai raksturīgos riskus, lai noteiktu, vai tas rada papildu riska darījumu.

8.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

(a)  attiecībā uz 7. punktā minētajiem riska darījumu veidiem — nosacījumus un metodiku, ko izmanto, lai noteiktu klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas kopējo riska darījumu apmēru;

(b)  nosacījumus, saskaņā ar kuriem 7. punktā minētā darījumu struktūra nav papildu riska darījums.

EBI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

9.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai šā panta 5. punkta vajadzībām precizētu kārtību, kādā nosaka riska darījumus, kas rodas saistībā ar II pielikumā minētajiem līgumiem un kredītu atvasināto instrumentu līgumiem, kuri nav tieši noslēgti ar klientu, bet kuri ir šā klienta emitētā parāda vai kapitāla instrumenta pamatā, lai tos varētu iekļaut klienta riska darījumos.

EBI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz [9 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.”;

(92)  regulas 391. pantam pievieno šādu daļu:

“Šā panta 1. punkta vajadzībām Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var pieņemt lēmumu par to, vai trešā valsts piemēro prudenciālas uzraudzības un regulējošās prasības, kuras ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 464. panta 2. punktā.”;

(93)  regulas 392. pantu aizstāj ar šādu:

“392. pantsLiela riska darījuma definīcija

Iestādes riska darījumu ar kādu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu uzskata par lielo riska darījumu, ja tā vērtība ir 10 % vai vairāk no iestādes pirmā līmeņa kapitāla.”;

(94)  regulas 394. pantu aizstāj ar šādu:

“394. pantsPārskatu sniegšanas prasības

1.  Iestādes sniedz pārskatus savām kompetentajām iestādēm, iekļaujot turpmāk minēto informāciju par katru lielo riska darījumu, kurā tās iesaistītas, tostarp lieliem riska darījumiem, kuriem nepiemēro 395. panta 1. punktu:

(a)  tāda klienta vai tādas savstarpēji saistītu klientu grupas identitāti, ar kuru iestādei ir liela riska darījums;

(b)  attiecīgā gadījumā riska darījuma vērtību, pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme;

(c)  fondētās un nefondētās kredītaizsardzības veidu, ja tādu izmanto;

(d)  attiecīgā gadījumā šīs regulas 395. panta 1. punkta vajadzībām aprēķināto riska darījuma vērtību pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme.

Iestādes, uz kurām attiecas Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļa, savus 20 lielākos riska darījumus, izņemot tos, kuriem nepiemēro 395. panta 1. punktu, konsolidēti paziņo savām kompetentajām iestādēm.

Iestādes savām kompetentajām iestādēm paziņo arī par riska darījumiem, kuru vērtība ir lielāka vai vienāda ar EUR 300 miljoniem, taču nepārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla.

2.  Papildus 1. punktā minētajai informācijai iestādes attiecībā uz saviem 10 lielākajiem riska darījumiem konsolidētajā līmenī ar iestādēm, kā arī par tās desmit lielākajiem riska darījumiem konsolidētajā līmenī ar ēnu banku sistēmas struktūrām, kuras veic banku darbības ārpus regulētās sistēmas, tostarp par lieliem riska darījumiem, kuriem nepiemēro 395. panta 1. punktu, savām kompetentajām iestādēm sniedz šādu informāciju:

(a)  tāda klienta vai tādas savstarpēji saistītu klientu grupas identitāti, ar kuru iestādei ir liela riska darījums;

(b)  attiecīgā gadījumā riska darījuma vērtību, pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme;

(c)  fondētās un nefondētās kredītaizsardzības veidu, ja tādu izmanto;

(d)  attiecīgā gadījumā šīs regulas 395. panta 1. punkta vajadzībām aprēķināto riska darījuma vērtību pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme.

3.  Šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju kompetentajām iestādēm paziņo šādos periodos:

(a)  mazās iestādes, kā definēts 430.a pantā, sniedz pārskatus vienu reizi gadā;

(b)  ievērojot 4. punktu, pārējās iestādes sniedz pārskatus divas reizes gadā vai biežāk.

4.  EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

(a)  vienotus 3. punktā minēto pārskatu formātus un norādījumus to izmantošanai;

(b)  3. punktā minēto pārskatu biežumu un datumus;

(c)  IT risinājumus, kas jāizmanto 3. punktā minētajiem pārskatiem.

Pārskatu sniegšanas prasības, kas precizētas īstenošanas tehnisko standartu projektā, ir samērīgas un to izstrādē ir ņemts vērā iestāžu lielums un sarežģītība, kā arī to darbības veids un riska līmenis.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu. Īstenošanas tehniskie standarti stājas spēkā vienu gadu pēc to pieņemšanas Komisijā.

5.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu kritērijus šā panta 2. punktā minēto ēnu banku sistēmas struktūru identifikācijai.

Izstrādājot šo regulatīvo tehnisko standartu projektu, EBI ņem vērā starptautiskās tendences un starptautiskā līmenī pieņemtos standartus attiecībā uz ēnu banku sistēmu, kā arī izvērtē, vai:

(a)  sadarbība ar personu vai struktūru grupu var radīt apdraudējumus iestādes maksātspējas vai likviditātes situācijai;

(b)  struktūras, uz kurām attiecas maksātspējas vai likviditātes prasības, kuras ir līdzīgas tām, ko uzliek šī regula un Regula (ES) Nr. 1093/2010, tiek pilnībā vai daļēji atbrīvotas no pārskatu sniegšanas pienākumiem, kuri izklāstīti 2. punktā attiecībā uz ēnu banku sistēmas struktūrām.

EBI šādu regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz [viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisija tiek pilnvarota pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.”;

(95)  regulas 395. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Iestāde neiesaistās riska darījumā ar klientu vai ar savstarpēji saistītu klientu grupu, ja šāda darījuma vērtība — pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 399. līdz 403. pantu, pārsniedz 25 % no tās pirmā līmeņa kapitāla. Ja šis klients ir iestāde vai ja savstarpēji saistītu klientu grupā ir viena vai vairākas iestādes, šī vērtība nepārsniedz 25 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla vai EUR 150 miljonus, atkarībā no tā, kura summa ir lielāka, ar nosacījumu, ka riska darījumu vērtību summa — pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 399. līdz 403. pantu, — ar visiem saistītajiem klientiem, kas nav iestādes, nepārsniedz 25 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla.

Ja EUR 150 miljoni ir vairāk nekā 25 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla, riska darījuma vērtība — pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 399. līdz 403. pantu, — nepārsniedz saprātīgu limitu, ņemot vērā šīs iestādes pirmā līmeņa kapitālu. Minēto limitu nosaka iestāde saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 81. pantā minēto politiku un procedūrām, lai risinātu un kontrolētu koncentrācijas risku. Šis limits nepārsniedz 100 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla.

Kompetentās iestādes var noteikt limitu, kas ir mazāks par EUR 150 miljoniem, un par to informē EBI un Komisiju.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, iestāde, kas identificēta kā GSNI saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. pantu, neiesaistās riska darījumā ar citu iestādi, kas identificēta kā GSNI, ja tā vērtība — pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 399. līdz 403. pantu, — pārsniedz 15 % no tās pirmā līmeņa kapitāla. Iestāde ievēro šo limitu ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc tam, kad tā identificēta kā GSNI.”;

(b)  5. punktu aizstāj ar šādu:

"5. Šajā pantā noteiktos limitus var pārsniegt iestādes tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)  netirdzniecības portfeļa riska darījumi ar klientu vai saistītu klientu grupu nepārsniedz 1. punktā noteikto limitu, kas aprēķināts ar atsauci uz pirmā līmeņa kapitālu, tā, lai pārsniegums rodas vienīgi tirdzniecības portfelī;

(b)  iestāde atbilst papildu pašu kapitāla prasībai attiecībā uz to riska darījuma daļu, kas pārsniedz 1. punktā noteikto limitu, ko aprēķina saskaņā ar 397. un 398. pantu;

(c)  ja kopš brīža, kad šā punkta b) apakšpunktā minētais pārsniegums parādījies, pagājušas ne vairāk kā 10 dienas, tirdzniecības portfeļa riska darījumi ar klientu vai saistītu klientu grupu nepārsniedz 500 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla;

(d)  visi pārsniegumi, kas pastāv ilgāk par 10 dienām, kopumā nepārsniedz 600 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla.

Par katru gadījumu, kad limits tiek pārsniegts, iestāde nekavējoties ziņo kompetentajām iestādēm par pārsnieguma apmēru un dara zināmu attiecīgā klienta nosaukumu un, attiecīgā gadījumā attiecīgās saistīto klientu