ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu
5.9.2018 - (COM(2017)0796 – C8-0005/2018 – 2017/0354(COD)) - ***I
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referents: Ivan Štefanec
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu
(COM(2017)0796 – C8-0005/2018 – 2017/0354(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0796),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0005/2018),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 23. maija atzinumu[1],
– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,
– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A8-0274/2018),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1) Iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Līgumu noteikumiem ir nodrošināta preču brīva aprite. Dalībvalstu starpā ir aizliegti importa kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību. Šis aizliegums attiecas uz jebkuru valsts pasākumu, kas var tieši vai netieši, faktiski vai iespējami kavēt Savienības iekšējo preču tirdzniecību. Preču brīva aprite iekšējā tirgū tiek nodrošināta ar noteikumu saskaņošanu Savienības līmenī, nosakot kopīgas prasības attiecībā uz tirdzniecību ar noteiktām precēm vai tādām precēm vai to aspektiem, uz ko neattiecas Savienības saskaņošanas noteikumi, piemērojot savstarpējas atzīšanas principu. |
(1) Iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Līgumu noteikumiem ir nodrošināta preču brīva aprite. Dalībvalstu starpā ir aizliegti importa kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību. Šis aizliegums attiecas uz jebkuru valsts pasākumu, kas var tieši vai netieši, faktiski vai iespējami kavēt Savienības iekšējo preču tirdzniecību. Preču brīva aprite iekšējā tirgū tiek nodrošināta ar noteikumu saskaņošanu Savienības līmenī, nosakot kopīgas prasības attiecībā uz tirdzniecību ar noteiktām precēm vai tādām precēm vai to aspektiem, uz ko pilnībā neattiecas Savienības saskaņošanas noteikumi, piemērojot savstarpējas atzīšanas principu, kā noteikusi Eiropas Savienības Tiesa. |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 2. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) Šķēršļi brīvai preču apritei starp dalībvalstīm var būt nelikumīgi radīti, ja bez Savienības saskaņošanas noteikumiem, kas aptver preces vai to atsevišķu aspektu, dalībvalsts kompetentā iestāde piemēro valsts noteikumus attiecībā uz minētā veida precēm, ko likumīgi tirgo kādā citā dalībvalstī, pieprasot preču atbilstību noteiktām tehniskām prasībām, piemēram, prasībām attiecībā uz nosaukumu, formu, izmēru, svaru, sastāvu, noformējumu, marķējumu vai iepakojumu. Šādu noteikumu piemērošana precēm, kuras likumīgi tirgo kādā citā dalībvalstī, var būt pretrunā Līguma 34. un 36. pantam pat tad, ja šādus noteikumus bez izšķirības piemēro pilnīgi visām precēm. |
(2) Šķēršļi brīvai preču apritei starp dalībvalstīm var būt nelikumīgi radīti, ja bez Savienības saskaņošanas noteikumiem, kas aptver preces vai to atsevišķu aspektu, dalībvalsts kompetentā iestāde piemēro valsts noteikumus attiecībā uz minētā veida precēm, ko likumīgi tirgo kādā citā dalībvalstī, pieprasot preču atbilstību noteiktām tehniskām prasībām, piemēram, prasībām attiecībā uz nosaukumu, formu, izmēru, svaru, sastāvu, noformējumu, marķējumu vai iepakojumu, un prasībai pēc papildu testu veikšanas un/vai testu dublēšanas. Šādu noteikumu piemērošana precēm, kuras likumīgi tirgo kādā citā dalībvalstī, var būt pretrunā Līguma 34. un 36. pantam pat tad, ja šādus noteikumus bez izšķirības piemēro pilnīgi visām precēm. |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 3. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) Savstarpējas atzīšanas princips izriet no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras. Saskaņā ar šo principu dalībvalstis nevar aizliegt savā teritorijā pārdot preces, ko likumīgi tirgo kādā citā dalībvalstī, pat tad, ja preces ir ražotas vai izgatavotas saskaņā ar atšķirīgiem tehniskajiem noteikumiem. Tomēr šis princips nav absolūts. Dalībvalstis var iebilst pret tādu preču pārdošanu, ko likumīgi tirgo citur, ja šādi ierobežojumi balstās uz Līguma 36. pantā minēto pamatojumu vai citiem sevišķi svarīgiem iemesliem saistībā ar sabiedrības interesēm un ir proporcionāli izvirzītajam mērķim. |
(3) Savstarpējas atzīšanas princips izriet no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras. Saskaņā ar šo principu dalībvalstis nevar aizliegt savā teritorijā pārdot preces, ko likumīgi tirgo kādā citā dalībvalstī, pat tad, ja preces ir ražotas vai izgatavotas saskaņā ar atšķirīgiem tehniskajiem noteikumiem. Tomēr šis princips nav absolūts. Dalībvalstis var iebilst pret tādu preču pārdošanu, ko likumīgi tirgo citur, ja šādi ierobežojumi balstās uz Līguma 36. pantā minēto pamatojumu vai citiem sevišķi svarīgiem iemesliem saistībā ar sabiedrības interesēm, kas atzīti EST jurisprudencē saistībā ar preču brīvu apriti, un ir proporcionāli izvirzītajam mērķim. Šī regula uzliek par pienākumu skaidri pamatot, kādēļ piekļuve tirgum ir atteikta. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Jēdziens “sevišķi svarīgi iemesli saistībā ar sabiedrības interesēm” ir attīstības procesā esošs jēdziens, kas izveidots Tiesas judikatūrā saistībā ar Līguma 34. un 36. pantu. Šis jēdziens, cita starpā, ietver fiskālās uzraudzības efektivitāti, komercdarbības godīgumu, patērētāju aizsardzību, vides aizsardzību, preses dažādības saglabāšanu un nopietnu apdraudējumu sociālā nodrošinājuma sistēmas finansiālajam līdzsvaram. Šādi sevišķi svarīgi iemesli gadījumos, ja pastāv pamatotas atšķirības starp dalībvalstīm, var pamatot valsts noteikumu piemērošanu, ko veic kompetentās iestādes. Tomēr šādi lēmumi ir pienācīgi jāpamato un vienmēr ir jāievēro samērīguma princips, ņemot vērā to, vai kompetentā iestāde patiešām ir pieņēmusi iespējamo vismazāk ierobežojošo lēmumu. Turklāt administratīvos lēmumus, kuri ierobežo vai liedz piekļuvi tirgum precēm, kas tiek likumīgi tirgotas citā dalībvalstī, nedrīkst pamatot tikai ar to, ka vērtējamās preces atbilst leģitīmam dalībvalsts izvirzītam publiskam mērķim citādā veidā, nekā šim mērķim atbilst vietējās preces šajā dalībvalstī. |
(4) Jēdziens “sevišķi svarīgi iemesli saistībā ar sabiedrības interesēm” ir attīstības procesā esošs jēdziens, kas izveidots Tiesas judikatūrā saistībā ar Līguma 34. un 36. pantu. Gadījumos, ja pastāv pamatotas atšķirības starp dalībvalstīm, tie var pamatot valsts noteikumu piemērošanu, ko veic kompetentās iestādes. Tomēr administratīvi lēmumi vienmēr ir pienācīgi pamatoti, likumīgi, pienācīgi un pilnībā atbilst samērīguma principam, un kompetentajai iestādei ir jāpieņem iespējami vismazāk ierobežojošais lēmums. Lai samazinātu iekšējā tirgus šķēršļus un uzlabotu preču vienotā tirgus funkcionēšanu, Komisija un dalībvalstis tiek mudinātas uzsākt novērtējuma procesu attiecībā uz to, vai visi valsts noteikumi joprojām atbilst mērķim un vai tie nerada nesamērīgus netarifu šķēršļus. Turklāt administratīvos lēmumus, kuri ierobežo vai liedz piekļuvi tirgum precēm, kas tiek likumīgi tirgotas citā dalībvalstī, nedrīkst pamatot tikai ar to, ka vērtējamās preces atbilst leģitīmam dalībvalsts izvirzītam publiskam mērķim citādā veidā, nekā šim mērķim atbilst vietējās preces šajā dalībvalstī. Lai dalībvalstīm palīdzētu pamatot ierobežojumus attiecībā uz savstarpējas atzīšanas principu, Komisijai būtu jāsniedz nesaistoši norādījumi, pārskatot tiesu praksi jautājumā par jēdzienu “sevišķi svarīgi iemesli saistībā ar sabiedrības interesēm” un par to, kā piemēro savstarpējas atzīšanas principu. Kompetentajām iestādēm vajadzētu spēt un būt iespējai dot ieguldījumu šajos norādījumos un sniegt atgriezenisko saiti par tiem. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 7. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7) Regulā (EK) Nr. 764/2008 ir vairāki trūkumi, un tādēļ tā būtu jāpārskata un jānostiprina. Skaidrības labad Regula (EK) Nr. 764/2008 būtu jāaizstāj ar šo regulu. Ar šo regulu būtu jāizveido skaidras procedūras, lai nodrošinātu to preču brīvu apriti, kuras likumīgi tirgo citā dalībvalstī, un lai nodrošinātu to, ka brīva aprite var tikt ierobežota tikai tad, ja dalībvalstij ir leģitīmi iemesli sabiedrības interesēs un ierobežojums ir samērīgs. Tā nodrošina, ka ekonomikas dalībnieki un valstu iestādes ievēro esošās tiesības un saistības, kas izriet no savstarpējas atzīšanas principa. |
(7) Regulā (EK) Nr. 764/2008 ir vairāki trūkumi, un tādēļ tā būtu jāpārskata un jānostiprina. Skaidrības labad Regula (EK) Nr. 764/2008 būtu jāaizstāj ar šo regulu. Ar šo regulu būtu jāizveido skaidras procedūras, lai nodrošinātu to preču brīvu apriti, kuras likumīgi tirgo citā dalībvalstī, un lai nodrošinātu to, ka brīva aprite var tikt ierobežota tikai tad, ja dalībvalstij ir pienācīgi pamatoti leģitīmi iemesli sabiedrības interesēs un ierobežojums ir samērīgs. Tā nodrošina, ka ekonomikas dalībnieki un valstu iestādes ievēro esošās tiesības un saistības, kas izriet no savstarpējas atzīšanas principa. |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 11. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(11) Ir svarīgi precizēt, ka preces, uz kurām attiecas šī regula, ietver lauksaimniecības produktus. Termins “lauksaimniecības produkti” ietver zivsaimniecības produktus, kā paredzēts Līguma 38. panta 1. punktā. |
(11) Ir svarīgi precizēt, ka preces, uz kurām attiecas šī regula, ietver lauksaimniecības produktus. Termins “lauksaimniecības produkti” ietver zivsaimniecības produktus, kā paredzēts Līguma 38. panta 1. punktā. Komisijai būtu jāuztur un, ja iespējams, jāturpina izstrādāt tiešsaistē pieejamu un aktualizētu, indikatīvu un neizsmeļošu to preču veidu sarakstu, uz kurām attiecas šī regula. |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 14. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(14) Lai gūtu labumu no savstarpējas atzīšanas principa, precēm jābūt likumīgi tirgotām citā dalībvalstī. Būtu jāprecizē, ka, lai preces būtu uzskatāmas par likumīgi tirgotām citā dalībvalstī, tām jāatbilst attiecīgajiem noteikumiem, kas piemērojami šajā dalībvalstī, un jābūt pieejamām tiešajiem lietotājiem šajā dalībvalstī. |
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(14a) Lai palielinātu valsts iestāžu un ekonomikas dalībnieku informētību par savstarpējas atzīšanas principu, dalībvalstis tiek mudinātas valsts tehniskajos noteikumos paredzēt skaidrus un nepārprotamus vienotā tirgus noteikumus, kas nodrošina, ka preces, kas tiek likumīgi tirgotas vienā dalībvalstī, tiek uzskatītas par saderīgām ar valsts tehniskajiem noteikumiem citā dalībvalstī. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 15. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(15) Pierādījumi, kas ir nepieciešami, lai pierādītu, ka preces tiek likumīgi tirgotas citā dalībvalstī, dalībvalstu starpā ievērojami atšķiras. Tas ekonomikas dalībniekiem rada nevajadzīgu slogu, kavēšanos un papildu izmaksas, vienlaikus neļaujot valsts iestādēm iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai savlaicīgi novērtētu preces. Tas var kavēt piemērot savstarpējas atzīšanas principu. Tādēļ ir svarīgi, lai ekonomikas dalībnieki varētu vienkāršāk pierādīt, ka to preces tiek likumīgi tirgotas citā dalībvalstī. Ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt iespējai gūt labumu no pašdeklarācijas procesa, kam būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm visa nepieciešamā informācija par precēm un par to atbilstību noteikumiem, ko piemēro minētajā citā dalībvalstī. Deklarācijas izmantošana neliedz valsts iestādēm pieņemt lēmumu ierobežot piekļuvi tirgum, ar nosacījumu, ka šāds lēmums ir samērīgs un atbilst savstarpējas atzīšanas principam un šai regulai. |
(15) Pierādījumi, kas ir nepieciešami, lai pierādītu, ka preces tiek likumīgi tirgotas citā dalībvalstī, dalībvalstu starpā ievērojami atšķiras. Tas ekonomikas dalībniekiem rada nevajadzīgu slogu, kavēšanos un papildu izmaksas, vienlaikus neļaujot valsts iestādēm iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai savlaicīgi novērtētu preces. Tas var kavēt piemērot savstarpējas atzīšanas principu. Tādēļ ir svarīgi, lai ekonomikas dalībnieki varētu vienkāršāk pierādīt, ka to preces tiek likumīgi tirgotas citā dalībvalstī. Ekonomikas dalībniekiem vajadzētu gūt labumu no pašdeklarācijas procesa, kam būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm informācija par precēm un par to atbilstību noteikumiem, ko piemēro minētajā citā dalībvalstī. Brīvprātīgas deklarācijas izmantošana neliedz valsts iestādēm pieņemt lēmumu ierobežot piekļuvi tirgum, ar nosacījumu, ka šāds lēmums ir samērīgs, pamatots un atbilst savstarpējas atzīšanas principam un šai regulai. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 16. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(16) Ražotājam vai ražotāja pārstāvim būtu jābūt atbildīgam par savstarpējas atzīšanas deklarācijā norādīto informāciju, jo ražotājs preces pārzina vislabāk. Tomēr informācija par to, ka attiecīgajā dalībvalstī preces ir pieejamas tiešajiem lietotājiem, var būt importētājam vai izplatītājam, nevis faktiskajam ražotājam. Tādēļ būtu jāļauj citam ekonomikas dalībniekam sniegt šo informāciju ražotāja vietā. |
(16) Ražotājam vai ražotāja pilnvarotam pārstāvim būtu jābūt atbildīgam par savstarpējas atzīšanas deklarācijā norādīto informāciju, jo ražotājs preces pārzina vislabāk. Tomēr informācija par to, ka attiecīgajā dalībvalstī preces ir pieejamas tiešajiem lietotājiem, var būt importētājam vai izplatītājam, nevis faktiskajam ražotājam. Tādēļ būtu jāļauj citam ekonomikas dalībniekam sniegt šo informāciju ražotāja vietā ar nosacījumu, ka ekonomikas dalībnieks uzņemas atbildību par informāciju, kas sniegta savstarpējas atzīšanas deklarācijā. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 18. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(18) Lai nodrošinātu, ka informācija, kas sniegta savstarpējas atzīšanas deklarācijā, ir visaptveroša, būtu jāizveido šādas deklarācijas saskaņota struktūra, ko izmanto tie ekonomikas dalībnieki, kas vēlas sniegt šādas deklarācijas. |
(18) Lai nodrošinātu, ka informācija, kas sniegta savstarpējas atzīšanas deklarācijā, ir visaptveroša un uzticama, būtu jāizveido šādas deklarācijas saskaņota struktūra, ko izmanto tie ekonomikas dalībnieki, kas vēlas sniegt šādas deklarācijas. |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 20. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(20) Lai uzlabotu efektivitāti un to uzņēmumu konkurētspēju, kas darbojas nesaskaņotā jomā, vajadzētu būt iespējai gūt labumu no jaunām informācijas tehnoloģijām, kuras atvieglotu savstarpējas atzīšanas deklarācijas sniegšanu. Tāpēc ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt iespējai savu deklarāciju darīt pieejamu tiešsaistē. |
(20) Lai uzlabotu efektivitāti un to uzņēmumu konkurētspēju, kas darbojas nesaskaņotā jomā, vajadzētu būt iespējai gūt labumu no jaunām informācijas tehnoloģijām, kuras atvieglotu savstarpējas atzīšanas deklarācijas sniegšanu. Tāpēc ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt iespējai savu deklarāciju darīt pieejamu tiešsaistē un drošā veidā, un viņus vajadzētu mudināt to darīt. |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(20a) Komisijai būtu jānodrošina, ka savstarpējas atzīšanas deklarācijas veidne un atbilstīgie deklarācijas aizpildīšanas norādījumi tiek darīti pieejami vienotajā digitālajā vārtejā visās oficiālajās Savienības valodās. |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 20.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(20b) Labi funkcionējošs savstarpējas atzīšanas princips ir būtisks papildinājums saskaņošanai ES līmenī, jo īpaši, ņemot vērā, ka daudziem produktiem ir gan saskaņoti, gan nesaskaņoti aspekti, no kā izriet, ka iekšējā tirgū pastāv ievērojams skaits produktu ar nesaskaņotiem aspektiem. |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 22. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(22) Ja ražotāji nolemj neizmantot savstarpējas atzīšanas deklarācijas mehānismu, tad dalībvalstij būtu jāpieprasa informācija, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai novērtētu preces, pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu. |
(22) Ja ekonomikas dalībnieki nolemj neizmantot savstarpējas atzīšanas deklarācijas mehānismu, tad dalībvalstij būtu jāpieprasa konkrēta un skaidri formulēta informācija, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai novērtētu preces atbilstoši proporcionalitātes principam. Deklarācijas izmantošana neliedz valsts iestādēm pieņemt lēmumu, kas ierobežo piekļuvi tirgum saskaņā ar šo regulu. |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(22a) Ekonomikas dalībniekam būtu jāatvēl pietiekami daudz laika, lai varētu iesniegt galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes prasītos dokumentus vai jebkādu citu informāciju vai sniegtu jebkādus komentārus vai argumentus saistībā ar attiecīgo preču novērtēšanu. |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 25. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(25) Lai gan kompetentā iestāde novērtē preces, pirms tā izlemj, vai liegt vai ierobežot piekļuvi tirgum, tai nevajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumus, ar kuriem aptur piekļuvi tirgum, izņemot gadījumus, kad nepieciešama ātra iejaukšanās, lai novērstu kaitējumu lietotāju drošībai un veselībai vai lai novērstu, ka preces tiek darītas pieejamas, ja šādas preces parasti ir aizliegtas, pamatojoties uz sabiedrības morāles vai drošības apsvērumiem, tostarp, piemēram, noziedzības novēršanai. |
(25) Lai gan kompetentā iestāde novērtē preces, pirms tā izlemj, vai liegt vai ierobežot piekļuvi tirgum, tai nevajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumus, ar kuriem aptur piekļuvi tirgum, izņemot gadījumus, kad nepieciešama ātra iejaukšanās, lai novērstu kaitējumu personu drošībai vai veselībai vai kaitējumu videi vai lai novērstu, ka preces tiek darītas pieejamas, ja šādas preces parasti ir aizliegtas, pamatojoties uz sabiedrības morāles vai drošības apsvērumiem, tostarp, piemēram, noziedzības novēršanai. |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 26. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(26) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/200823 izveido akreditācijas sistēmu, kas nodrošina atbilstības novērtēšanas struktūru kompetences līmeņa savstarpēju atzīšanu. Tāpēc dalībvalstu kompetentajām iestādēmnebūtu jāatsakās pieņemt akreditētas atbilstības novērtēšanas struktūras izsniegtus testu ziņojumus un sertifikātus, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar minētās struktūras kompetenci. Turklāt, lai, cik vien iespējams, izvairītos no tādu testu un procedūru dublēšanās, kas jau ir veikti citā dalībvalstī, dalībvalstīm vajadzētu pieņemt testu ziņojumus un sertifikātus, ko izsniegušas citas atbilstības novērtēšanas struktūras saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Kompetentajām iestādēm būtu pienācīgi jāņem vērā iesniegto testu ziņojumu vai sertifikātu saturs. |
(26) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/200823 izveido akreditācijas sistēmu, kas nodrošina atbilstības novērtēšanas struktūru kompetences līmeņa savstarpēju atzīšanu. Tāpēc dalībvalstu kompetentajām iestādēmnebūtu jāatsakās pieņemt akreditētas atbilstības novērtēšanas struktūras izsniegtus testu ziņojumus un sertifikātus, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar minētās struktūras kompetenci. Turklāt, lai, cik vien iespējams, izvairītos no tādu testu un procedūru dublēšanās, kas jau ir veikti citā dalībvalstī, dalībvalstīm vajadzētu pienācīgi ņemt vērā testu ziņojumus un sertifikātus, ko izsniegušas citas atbilstības novērtēšanas struktūras saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Kompetentajām iestādēm būtu pienācīgi jāņem vērā iesniegto testu ziņojumu vai sertifikātu saturs. |
|
__________________ |
__________________ |
|
23 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.). |
23 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.). |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 30. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(30) Visos administratīvajos lēmumos, ko pieņem dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar šo regulu, būtu jānorāda pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, lai ekonomikas dalībnieki varētu iesniegt prasību attiecīgās valsts kompetentā tiesā. Lēmumā būtu jānorāda arī uz problēmu risināšanas procedūru, kas paredzēta šajā regulā. |
(30) Visos administratīvajos lēmumos, ko pieņem dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar šo regulu, būtu jānorāda pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, lai ekonomikas dalībnieki varētu pārsūdzēt lēmumu vai iesniegt prasību attiecīgās valsts kompetentā tiesā. Administratīvajā lēmumā būtu jānorāda arī uz ekonomikas dalībnieku iespēju izmantot SOLVIT tīklu un piekļūt problēmu risināšanas procedūrai, kas paredzēta šajā regulā. |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 32. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(32) Iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkls (SOLVIT) ir dienests, kura darbību nodrošina valsts pārvaldes iestādes katrā dalībvalstī, un tā mērķis ir rast risinājumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kad to tiesības pārkāpj valsts iestādes citā dalībvalstī. Principi, kas reglamentē SOLVIT darbību, ir izklāstīti Komisijas Ieteikumā 2013/461/ES27. |
(32) Iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkls (SOLVIT) ir dienests, kura darbību nodrošina valsts pārvaldes iestādes katrā dalībvalstī, un tā mērķis ir rast risinājumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kad to tiesības pārkāpj valsts iestādes citā dalībvalstī. Principi, kas reglamentē SOLVIT darbību, ir izklāstīti Komisijas Ieteikumā 2013/461/ES27. Katrai dalībvalstij un Komisijai ir jānodrošina, ka tiek izveidots valsts SOLVIT centrs un ka ir pieejami atbilstīgi cilvēkresursi un finanšu līdzekļi, lai garantētu, ka SOLVIT centrs piedalās Eiropas SOLVIT tīklā, pamatojoties uz Ieteikumā 2013/461/ES noteiktajiem principiem. Komisijai būtu jāpalielina informētība par SOLVIT pastāvēšanu un priekšrocībām, jo īpaši starp uzņēmumiem. |
|
__________________ |
__________________ |
|
27 Komisijas 2013. gada 17. septembra Ieteikums 2013/461/ES par principiem, kas reglamentē SOLVIT (OV L 249, 19.9.2013., 10. lpp.). |
27 Komisijas 2013. gada 17. septembra Ieteikums 2013/461/ES par principiem, kas reglamentē SOLVIT (OV L 249, 19.9.2013., 10. lpp.). |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 33. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(33) SOLVIT sistēma ir sevi pierādījusi kā efektīvs ārpustiesas problēmu risināšanas mehānisms, ko nodrošina bez maksas. Tas strādā īsos termiņos un sniedz praktiskus risinājumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem gadījumos, kad tie saskaras ar grūtībām saistībā ar savu Savienības tiesību atzīšanu valsts iestādēs. Tāpēc ekonomikas dalībniekiem būtu jāpaļaujas uz SOLVIT problēmu risināšanas mehānismu, pirms var sākt izmantot problēmu risināšanas mehānismu saskaņā ar šo regulu. Ja ekonomikas dalībnieks, attiecīgais SOLVIT centrs un iesaistītās dalībvalstis visi vienojas par attiecīgo rezultātu, turpmāka darbība nav nepieciešama. |
(33) SOLVIT sistēmai ir potenciāls, lai tā darbotos kā efektīvs ārpustiesas problēmu risināšanas mehānisms, ko nodrošina bez maksas. Tas strādā īsos termiņos un sniedz praktiskus risinājumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem gadījumos, kad tie saskaras ar grūtībām saistībā ar savu Savienības tiesību atzīšanu valsts iestādēs. Tāpēc ekonomikas dalībniekiem būtu jāpaļaujas uz SOLVIT problēmu risināšanas mehānismu, pirms var sākt izmantot problēmu risināšanas mehānismu saskaņā ar šo regulu. Ja ekonomikas dalībnieks, attiecīgais SOLVIT centrs un iesaistītās dalībvalstis visi vienojas par attiecīgo rezultātu, turpmāka darbība nav nepieciešama. |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 34. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(34) Tomēr, ja SOLVIT neoficiālā pieeja nedod rezultātu un pastāv nopietnas šaubas par administratīvā lēmuma saderību ar savstarpējas atzīšanas principu, būtu jāpilnvaro Komisija izskatīt šo jautājumu un sniegt novērtējumu, kas jāņem vērā kompetentajām valsts iestādēm pēc SOLVIT centra pieprasījuma. Komisijas iejaukšanās būtu jāveic saprātīgā termiņā saskaņā ar Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksu. |
(34) Tomēr, ja SOLVIT neoficiālā pieeja nedod rezultātu un pastāv nopietnas šaubas par administratīvā lēmuma saderību ar savstarpējas atzīšanas principu, būtu jāpilnvaro Komisija izskatīt šo jautājumu un sniegt novērtējumu, kas jāņem vērā kompetentajām valsts iestādēm pēc kāda SOLVIT centra pieprasījuma. Lai vāktu papildu informāciju vai dokumentus, kas nepieciešami Komisijas novērtējuma pabeigšanai, tai būtu jāinformē attiecīgie SOLVIT centri par saziņu ar attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai kompetento iestādi. Pabeidzot novērtējumu, Komisijai būtu jāsniedz atzinums, kas attiecīgajam ekonomikas dalībniekam un attiecīgajām kompetentajām iestādēm jāpaziņo ar attiecīgā SOLVIT centra starpniecību, un kas jāizskata SOLVIT procedūras laikā. Komisijas iejaukšanās būtu jāveic divu mēnešu laikā. Attiecīgais divu mēnešu periods neietver laiku, kas vajadzīgs, lai saņemtu papildu informāciju un dokumentus, kuri varētu tikt uzskatīti par nepieciešamiem. Ja lieta tiek atrisināta minēto divu mēnešu periodā, Komisijai vajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumu atzinumu nesniegt. |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 34.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(34a) Ja Komisija novērtē administratīvu lēmumu, ir svarīgi, lai ekonomikas dalībnieki varētu izmantot šādu novērtējumu, ja tie iesniedz prasību valsts tiesā vai tribunālā. Tāpēc konkrētajā gadījumā, ja uz administratīvajiem lēmumiem attiecas šī regula, prasības iesniegšanai valsts tiesā vai tribunālā nevajadzētu liegt ekonomikas dalībniekiem izmantot SOLVIT. |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 37. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(37) Lai sekmētu preču brīvu apriti, produktu informācijas punktiem vajadzētu sniegt bezmaksas informāciju par savas valsts tehniskajiem noteikumiem un par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu. Produktu informācijas punktos vajadzētu nodrošināt atbilstīgas iekārtas un resursus. Saskaņā ar Regulu [Vienotā digitālā vārteja — COM(2017)256] tiem tīmekļa vietnē būtu jāsniedz informācija, unuz tiem attiecas kvalitātes kritēriji, kas noteikti minētajā regulā. |
(37) Lai sekmētu preču brīvu apriti, produktu informācijas punktiem saprātīgā līmenī vajadzētu sniegt bezmaksas informāciju par savas valsts tehniskajiem noteikumiem un par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu. Produktu informācijas punktos vajadzētu nodrošināt atbilstīgas iekārtas un resursus. Saskaņā ar Regulu [Vienotā digitālā vārteja — COM(2017)256] tiem tīmekļa vietnē būtu jāsniedz informācija, un uz tiem attiecas kvalitātes kritēriji, kas noteikti minētajā regulā. |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 38. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(38) Sadarbība starp kompetentajām iestādēm ir būtiska, lai nodrošinātu raitu savstarpējas atzīšanas principa darbību un izveidotu savstarpējas atzīšanas kultūru. Produktu informācijas punktiem un valstu kompetentajām iestādēm tāpēc būtu jāsadarbojas un jāapmainās ar informāciju un pieredzi, lai nodrošinātu principa un šīs regulas pareizu un konsekventu piemērošanu. |
(38) Sadarbība starp kompetentajām iestādēm ir būtiska, lai nodrošinātu raitu savstarpējas atzīšanas principa darbību un izveidotu savstarpējas atzīšanas kultūru. Produktu informācijas punktiem un valstu kompetentajām iestādēm tāpēc būtu jāsadarbojas un jāapmainās ar informāciju un pieredzi, lai nodrošinātu principa un šīs regulas pareizu un konsekventu piemērošanu. Savienībai būtu jāfinansē darbības, kuru mērķis ir paplašināt šo sadarbību starp kompetentajām iestādēm, piemēram, apmācību un labas prakses apmaiņu. |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 43. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(43) Nolūkā uzlabot informētību par savstarpējas atzīšanas principu un nodrošināt, ka šo regulu piemēro pareizi un konsekventi, Savienībai vajadzētu finansēt izpratnes veicināšanas kampaņas un citas saistītas darbības, kuru mērķis ir palielināt uzticēšanos un sadarbību starp kompetentajām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem. |
(43) Nolūkā uzlabot informētību par savstarpējas atzīšanas principu un nodrošināt, ka šo regulu piemēro pareizi un konsekventi, Savienībai vajadzētu finansēt izpratnes veicināšanas kampaņas un citas saistītas darbības, kuru mērķis ir palielināt uzticēšanos un sadarbību starp kompetentajām iestādēm, tirdzniecības apvienībām un ekonomikas dalībniekiem. |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 1. pants – -1. punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
-1. Šīs regulas mērķis ir stiprināt iekšējā tirgus darbību, uzlabojot savstarpējās atzīšanas principa piemērošanu un likvidējot nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai. |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Šo regulu piemēro visām precēm, tostarp lauksaimniecības produktiem, un administratīviem lēmumiem, kurus kādas dalībvalsts (“galamērķa dalībvalsts”) kompetentā iestāde ir pieņēmusi vai gatavojas pieņemt saistībā ar visām precēm, kuras likumīgi tirgo citā dalībvalstī, ja šie lēmumi atbilst šādiem kritērijiem: |
1. Šo regulu piemēro visām precēm, tostarp lauksaimniecības produktiem, un administratīviem lēmumiem, kurus kādas dalībvalsts (“galamērķa dalībvalsts”) kompetentā iestāde ir pieņēmusi vai gatavojas pieņemt saistībā ar visām precēm, kuras likumīgi tirgo citā dalībvalstī, ja šie lēmumi atbilst abiem turpmāk minētajiem kritērijiem: |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) noteikums vai nu aizliedz darīt pieejamas preces vai preču veidu vietējā tirgū minētajā dalībvalstī, vai arī tas padara atbilstību noteikumam obligātu, de facto vai de jure, ja preces vai konkrēta veida preces tiek darītas pieejamas tirgū; |
(b) noteikums vai nu aizliedz darīt pieejamas preces vai preču veidu tirgū minētajā dalībvalstī, vai arī tas padara atbilstību noteikumam obligātu, de facto vai de jure, ja preces vai konkrēta veida preces tiek darītas pieejamas tirgū; |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts – c apakšpunkts – ii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
ii) precēm vai preču veidam paredz citas prasības, ko nosaka, lai aizsargātu patērētājus vai vidi, un kas ietekmē preču aprites ciklu pēc tam, kad tās ir darītas pieejamas vietējā tirgū minētajā dalībvalstī, piemēram, izmantošanas, reciklēšanas, atkalizmantošanas vai iznīcināšanas nosacījumus, ja šādi nosacījumi var būtiski ietekmēt preču vai preču veida sastāvu vai īpašības, vai to pieejamību vietējā tirgū minētajā dalībvalstī. |
ii) precēm vai preču veidam paredz citas prasības, ko nosaka, lai aizsargātu patērētājus vai vidi, un kas ietekmē preču aprites ciklu pēc tam, kad tās ir darītas pieejamas tirgū minētajā dalībvalstī, piemēram, izmantošanas, reciklēšanas, atkalizmantošanas vai iznīcināšanas nosacījumus, ja šādi nosacījumi var būtiski ietekmēt preču vai preču veida sastāvu vai īpašības, vai to pieejamību tirgū minētajā dalībvalstī. |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 2. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Šī regula neskar Direktīvu (ES) 2015/1535 un pienākumu paziņot Komisijai un dalībvalstīm par valsts tehnisko noteikumu projektu pirms minēto noteikumu pieņemšanas. |
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 2. pants – 7. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) Direktīvas 2001/95/EK 8. panta 1. punkta d) līdz f) apakšpunkts vai 8. panta 3. punkts; |
(a) Direktīvas 2001/95/EK 8. panta 1. punkta d) līdz f) apakšpunkts un 8. panta 3. punkts; |
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) “darīt pieejamu vietējā tirgū dalībvalstī” nozīmē jebkādu preču piegādi izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai tirgū minētās dalībvalsts teritorijā komerciālām darbībām par maksu vai bez maksas; |
(2) “darīt pieejamu tirgū dalībvalstī” nozīmē jebkādu preču piegādi izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai tirgū minētās dalībvalsts teritorijā komerciālām darbībām par maksu vai bez maksas; |
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) “ierobežot piekļuvi tirgum” nozīmē, ka paredzēti nosacījumi, kas jāizpilda, pirms preces var darīt pieejamas vietējā tirgū attiecīgajā dalībvalstī, vai nosacījumi preču palikšanai minētajā tirgū, kas abos gadījumos prasa mainīt vienu vai vairākas šo preču īpašības, kā norādīts 2. panta 3. punkta c) apakšpunkta i) punktā, vai veikt papildu testus; |
(3) “ierobežot piekļuvi tirgum” nozīmē, ka paredzēti nosacījumi, kas jāizpilda, pirms preces var darīt pieejamas tirgū attiecīgajā dalībvalstī, vai nosacījumi preču palikšanai minētajā tirgū, kas abos gadījumos prasa mainīt vienu vai vairākas šo preču īpašības, kā norādīts 2. panta 3. punkta c) apakšpunkta i) punktā, vai veikt papildu testus; |
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) aizliegt preces darīt pieejamas vietējā tirgū attiecīgajā dalībvalstī vai tām palikt minētajā tirgū; |
(a) aizliegt preces darīt pieejamas tirgū attiecīgajā dalībvalstī vai tām palikt minētajā tirgū; |
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) “iepriekšēja atļauja” nozīmē administratīvu procedūru saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kad minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei tiek prasīts, pamatojoties uz pieteikumu, ko iesniedzis ekonomikas dalībnieks, sniegt oficiālu apstiprinājumu, pirms preces var darīt pieejamas vietējā tirgū šajā dalībvalstī; |
(5) “iepriekšēja atļauja” nozīmē administratīvu procedūru saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kad minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei tiek prasīts, pamatojoties uz pieteikumu, ko iesniedzis ekonomikas dalībnieks, sniegt oficiālu apstiprinājumu, pirms preces var darīt pieejamas tirgū šajā dalībvalstī; |
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 6. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(6) “ražotājs” nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas ražo preces vai pasūta preču dizainu vai ražošanu un tirgo tās ar savu vārdu vai preču zīmi, vai jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas, norādot savu nosaukumu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi uz precēm, norāda sevi kā to ražotāju; |
(6) “ražotājs” nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas ražo preces vai pasūta preču dizainu vai ražošanu un tirgo tās ar savu vārdu vai preču zīmi, jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas pārveido preces, kuras jau tiek likumīgi tirgotas kādā dalībvalstī, tādā veidā, ka tās var vairs neatbilst attiecīgajiem noteikumiem, kas piemērojami minētajā dalībvalstī, vai jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas, norādot savu nosaukumu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi uz precēm, tostarp lauksaimniecības produktiem, kas nav iegūti ražošanas procesā, norāda sevi kā to ražotāju; |
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 7. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7) “pilnvarotais pārstāvis” nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi ražotāja rakstisku pilnvaru rīkoties ražotāja vārdā, darot preces pieejamas attiecīgajā vietējā tirgū; |
(7) “pilnvarotais pārstāvis” nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi ražotāja rakstisku pilnvaru rīkoties ražotāja vārdā, darot preces pieejamas attiecīgajā tirgū; |
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 9. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(9) “izplatītājs” nozīmē jebkuru tādu fizisku vai juridisku personu piegādes ķēdē, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, izņemot ražotāju vai importētāju, un kas dara preces pieejamas vietējā tirgū attiecīgajā dalībvalstī; |
(9) “izplatītājs” nozīmē jebkuru tādu fizisku vai juridisku personu piegādes ķēdē, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, izņemot ražotāju vai importētāju, un kas dara preces pieejamas tirgū attiecīgajā dalībvalstī; |
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 12.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(12a) “atbilstības novērtēšanas struktūra” ir atbilstības novērtēšanas struktūra, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 13. punktā; |
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 12.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(12b) “nopietns risks” ir jebkāds nopietns risks, kura sakarā vajadzīga ātra iestāžu iejaukšanās, ieskaitot tādus riskus, kuru iedarbība nav tūlītēja; |
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Tādu preču vai preču veida ražotājs, kuras vai nu tiek darītas pieejamas, vai tiks darītas pieejamas vietējā tirgū kādā dalībvalstī (“galamērķa dalībvalsts”), var sagatavot deklarāciju (“savstarpējas atzīšanas deklarācija”), lai pierādītu kompetentajām iestādēm galamērķa dalībvalstī, ka preces vai tāda veida preces tiek likumīgi tirgotas citā dalībvalstī. |
Tādu preču vai preču veida ražotājs, kuras vai nu tiek darītas pieejamas, vai tiks darītas pieejamas tirgū kādā dalībvalstī (“galamērķa dalībvalsts”), savstarpējas atzīšanas nolūkā var sagatavot brīvprātīgu deklarāciju par likumīgu tirdzniecību (turpmāk tekstā — “savstarpējas atzīšanas deklarācija”), lai, novērtējot preces saskaņā ar 5. pantu, pierādītu kompetentajām iestādēm galamērķa dalībvalstī, ka preces vai tāda veida preces tiek likumīgi tirgotas citā dalībvalstī. |
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Alternatīvi ražotājs var pilnvarot savu pilnvaroto pārstāvi sagatavot deklarāciju tā vārdā. |
Ražotājs var pilnvarot savu pilnvaroto pārstāvi sagatavot deklarāciju tā vārdā ar nosacījumu, ka pilnvarā tas ir skaidri minēts. |
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Tomēr savstarpējas atzīšanas deklarācijā konkrēto informāciju, kas attiecas uz preču vai preču veida tirdzniecību, var aizpildīt jebkurš ekonomikas dalībnieks. |
Alternatīvi tomēr savstarpējas atzīšanas deklarāciju vai šīs deklarācijas konkrēto informāciju, kas attiecas uz preču vai preču veida tirdzniecību, var aizpildīt jebkurš ekonomikas dalībnieks ar nosacījumu, ka attiecīgais parakstītājs var sniegt pierādījumus, kas pamato šīs deklarācijas informāciju. |
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Deklarāciju aizpilda vienā no Savienības oficiālajām valodām, un, ja minētā valoda nav valoda, ko pieprasa galamērķa dalībvalsts, tad ekonomikas dalībnieki to tulko valodā vai valodās, ko pieprasa galamērķa dalībvalsts. |
Deklarāciju aizpilda vienā no Savienības oficiālajām valodām, un, ja minētā valoda nav valoda, ko pieprasa galamērķa dalībvalsts, tad ekonomikas dalībnieki to tulko valodā, ko pieprasa galamērķa dalībvalsts. |
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Ekonomikas dalībnieki ir atbildīgi par tās informācijas saturu un pareizību, kuru tie paši sniedz savstarpējas atzīšanas deklarācijā. |
3. Ekonomikas dalībnieki, kuri aizpilda deklarāciju, ir atbildīgi par tās informācijas, tostarp tulkotās informācijas, saturu un pareizību, kuru tie paši sniedz savstarpējas atzīšanas deklarācijā. Šajā sakarā ekonomikas dalībnieki saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgi par tādas deklarācijas sniegšanu, kas satur nepatiesu vai maldinošu informāciju. |
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 4. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Savstarpējas atzīšanas deklarāciju galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei var iesniegt nolūkā pieprasīt veikt novērtēšanu saskaņā ar 5. pantu. To var iesniegt papīra formātā vai elektroniskiem līdzekļiem. |
5. Savstarpējas atzīšanas deklarāciju galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei var iesniegt nolūkā pieprasīt veikt novērtēšanu saskaņā ar 5. pantu. To var iesniegt papīra formātā vai elektroniskiem līdzekļiem vai darīt pieejamu tiešsaistē. |
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 4. pants – 6. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6. Ekonomikas dalībnieki deklarāciju var darīt pieejamu tīmekļa vietnē, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi: |
6. Ja ekonomikas dalībnieki dara deklarāciju pieejamu tiešsaistē, tiek nodrošināta šādu nosacījumu izpilde: |
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 4. pants – 7. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) šo deklarāciju kopā ar pierādījumiem, ko pamatoti pieprasa kompetentā iestāde, lai pārbaudītu tajā ietverto informāciju, kompetentā iestāde pieņem kā pietiekamu, lai pierādītu, ka preces tiek likumīgi tirgotas citā dalībvalstī; un |
(a) šo deklarāciju kopā ar pamatojošiem pierādījumiem, ko iesniedz, reaģējot uz pamatotu kompetentās iestādes pieprasījumu, lai pārbaudītu tajā ietverto informāciju, kompetentā iestāde pieņem kā pietiekamu, lai pierādītu, ka preces tiek likumīgi tirgotas citā dalībvalstī; un |
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 4. pants – 8. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
8. Ja galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei netiek iesniegta savstarpējas atzīšanas deklarācija saskaņā ar šā panta prasībām, kompetentā iestāde var pieprasīt ekonomikas dalībniekiem nodrošināt šādus dokumentus un informāciju, lai novērtēšanas vajadzībām saskaņā ar 5. pantu pierādītu, ka preces tiek likumīgi tirgotas citā dalībvalstī: |
8. Ja galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei netiek iesniegta savstarpējas atzīšanas deklarācija saskaņā ar šā panta prasībām, kompetentā iestāde var pieprasīt konkrētajam ekonomikas dalībniekam nodrošināt šādus dokumentus un informāciju, lai novērtēšanas vajadzībām saskaņā ar 5. pantu pierādītu, ka preces tiek likumīgi tirgotas citā dalībvalstī: |
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 4. pants – 8. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) visu attiecīgo informāciju par minēto preču vai preču veida īpašībām; |
(a) attiecīgo informāciju par minēto preču vai preču veida īpašībām, kas ir nepieciešama novērtējuma veikšanai; |
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 4. pants – 8. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) visu attiecīgo informāciju par preču likumīgu tirdzniecību citā dalībvalstī; |
(b) informāciju par preču likumīgu tirdzniecību citā dalībvalstī, kas ir nepieciešama novērtējuma veikšanai; |
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 4. pants – 8. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) visu citu informāciju, ko kompetentā iestāde uzskata par lietderīgu, lai veiktu novērtēšanu. |
(c) citu attiecīgu informāciju, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu novērtēšanas nolūkā, ar noteikumu, ka šādi pieprasījumi ir pienācīgi pamatoti. |
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 4. pants – 9. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
9. Ja uz precēm, par kurām tiek iesniegta savstarpējās atzīšanas deklarācija, attiecas arī Savienības tiesību akts, kurā ir pieprasīta ES atbilstības deklarācija, savstarpējās atzīšanas deklarāciju var ietvert kā minētās ES atbilstības deklarācijas daļu. |
9. Ja uz precēm, par kurām tiek iesniegta savstarpējas atzīšanas deklarācija, attiecas arī Savienības tiesību akts, kurā ir pieprasīta ES atbilstības deklarācija, savstarpējas atzīšanas deklarāciju var pievienot ES atbilstības deklarācijai. |
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Ja dalībvalsts kompetentajai iestādei ir šaubas par precēm, par kurām ekonomikas dalībnieks apgalvo, ka tās likumīgi tirgo citā dalībvalstī, kompetentā iestāde nekavējoties kontaktējas ar attiecīgo ekonomikas dalībnieku un veic preču novērtēšanu. |
1. Ja galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei rodas pamatotas šaubas par to, vai preces, kas tiek darītas pieejamas vai tiks darītas pieejamas šajā tirgū, tiek likumīgi tirgotas citā dalībvalstī, kompetentā iestāde nekavējoties kontaktējas ar attiecīgās citas dalībvalsts kompetento iestādi un attiecīgo ekonomikas dalībnieku un veic preču novērtēšanu. |
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 1.a apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Novērtēšanas mērķis ir noteikt, vai preces vai konkrētu preču veids tiek likumīgi tirgots citā dalībvalstī, un, ja tā, – vai leģitīmas sabiedrības intereses, uz kurām attiecas galamērķa dalībvalsts piemērojamais valsts tehniskais noteikums, tiek pienācīgi aizsargātas, ņemot vērā attiecīgo preču īpašības. |
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Ja, pabeidzot 1. punktā minēto novērtēšanu, dalībvalsts kompetentā iestāde pieņem administratīvu lēmumu attiecībā uz precēm, tā savu lēmumu 20 darbdienu laikā paziņo attiecīgajam ekonomikas dalībniekam, kas minēts 1. punktā, Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Paziņojumu Komisijai un pārējām dalībvalstīm nosūta, izmantojot 11. pantā minēto sistēmu. |
3. Ja, pabeidzot 1. punktā minēto novērtēšanu, dalībvalsts kompetentā iestāde pieņem administratīvu lēmumu attiecībā uz precēm, tā savu lēmumu bez kavēšanās un ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā paziņo attiecīgajam ekonomikas dalībniekam, kas minēts 1. punktā, Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Paziņojumu Komisijai un pārējām dalībvalstīm nosūta, izmantojot 11. pantā minēto sistēmu. |
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 5. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Administratīvajā lēmumā, kas minēts 3. punktā, izklāsta lēmuma pamatojumu tādā veidā, kas ir pietiekami detalizēts un pamatots tā, lai varētu novērtēt tā atbilstību savstarpējas atzīšanas principam un šīs regulas prasībām. |
4. Administratīvajā lēmumā, kas minēts 3. punktā, izklāsta lēmuma pamatojumu tādā veidā, kas ir pietiekami detalizēts un pamatots tā, lai palīdzētu novērtēt tā atbilstību savstarpējas atzīšanas principam un šīs regulas prasībām. |
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 5. pants – 5. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) valsts tehniskais noteikums, kas ir lēmuma pamatā; |
(a) valsts tehniskais noteikums, kas ir lēmuma pamatā, ietverot minētā tehniskā noteikuma projekta paziņošanas datumu un numuru saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/1535; |
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 5. pants – 5. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) leģitīmi iemesli sabiedrības interesēs, ar kuriem lēmums ir pamatots; |
(b) leģitīmi iemesli sabiedrības interesēs, ar kuriem ir pamatots piemērotais valsts tehniskais noteikums, uz ko administratīvais lēmums ir balstīts; |
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 5. pants – 5. punkts – e apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(e) pierādījumi, ka lēmums ir piemērots izvirzītā mērķa sasniegšanai un tajā paredz tikai tādus nosacījumus, kas vajadzīgi, lai minēto mērķi sasniegtu. |
(e) pierādījumi, ka administratīvais lēmums ir piemērots izvirzītā mērķa sasniegšanai un tajā paredz tikai tādus nosacījumus, kas vajadzīgi, lai minēto mērķi sasniegtu. |
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 5. pants – 6. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6. Administratīvajā lēmumā, kas minēts 3. punktā, norāda tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un termiņus, kas attiecas uz minētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, un tajā ietver arī atsauci uz 8. pantā paredzēto procedūru. |
6. Administratīvajā lēmumā, kas minēts 3. punktā, skaidri norāda tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un termiņus, kas attiecas uz minētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, un tajā ietver arī atsauci uz 8. pantā paredzēto procedūru. |
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Kamēr dalībvalsts kompetentā iestāde veic preču novērtēšanu saskaņā ar 5. pantu, tā neaptur uz laiku šo preču pieejamību vietējā tirgū attiecīgajā dalībvalstī, izņemot kādā no šīm situācijām: |
1. Kamēr dalībvalsts kompetentā iestāde veic preču novērtēšanu saskaņā ar 5. pantu, tā uz laiku var apturēt šo preču pieejamību tirgū attiecīgajā dalībvalstī, tikai kādā no šīm situācijām: |
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) parastos vai saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos preces rada nopietnu risku— tostarp tādu, kura sekas nav tūlītējas —, kas pieprasa steidzamu kompetentās iestādes iejaukšanos; |
(a) parastos vai saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos preces rada nopietnu risku lietotāju un cilvēku drošībai vai veselībai vai videi – tostarp tādu, kura sekas nav tūlītējas –, kas pieprasa steidzamu kompetentās iestādes iejaukšanos; |
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) minēto preču vai preču veida piedāvāšana vietējā tirgū šajā dalībvalstī parasti ir aizliegta, pamatojoties uz sabiedrības morāles vai drošības apsvērumiem. |
(b) minēto preču vai preču veida piedāvāšana tirgū šajā dalībvalstī parasti ir aizliegta, pamatojoties uz sabiedrības morāles vai drošības apsvērumiem. |
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 6. pants - 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Par jebkuru apturēšanu saskaņā ar 1. punktu dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties paziņo attiecīgajam ekonomikas dalībniekam, Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Paziņojumu Komisijai un pārējām dalībvalstīm nosūta, izmantojot 11. pantā minēto sistēmu. Ja uz lietu attiecas šā panta 1. punkta a) apakšpunkts, paziņojumam pievieno tehnisku vai zinātnisku pamatojumu, kas pierāda, kāpēc tiek uzskatīts, ka uz lietu attiecas minētais punkts. |
2. Par jebkuru apturēšanu saskaņā ar 1. punktu dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties paziņo attiecīgajam ekonomikas dalībniekam, Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Paziņojumu Komisijai un pārējām dalībvalstīm nosūta, izmantojot 11. pantā minēto sistēmu. Ja uz lietu attiecas šā panta 1. punkta a) apakšpunkts, paziņojumam pievieno detalizētu tehnisku vai zinātnisku pamatojumu, kas pierāda, ka preces rada nopietnu risku. |
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Ja administratīvais lēmums, kas minēts 5. pantā, vai apturēšana uz laiku, kas minēta 6. pantā, ir arī pasākums, par kuru ir jāpaziņo ar RAPEX starpniecību, kā minēts Direktīvā 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību, nav vajadzīgs atsevišķs paziņojums Komisijai saskaņā ar šo regulu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: |
1. Ja administratīvais lēmums, kas minēts 5. pantā, vai apturēšana uz laiku, kas minēta 6. pantā, ir arī pasākums, par kuru ir jāpaziņo ar RAPEX starpniecību, kā minēts Direktīvā 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību, nav vajadzīgs atsevišķs paziņojums Komisijai un citām dalībvalstīm saskaņā ar šo regulu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: |
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Šo pantu piemēro, ja ekonomikas dalībnieks, uz kuru attiecas administratīvais lēmums, ir iesniedzis lēmumu Iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīklam (SOLVIT) un SOLVIT procedūras laikā piederības dalībvalsts centrs lūdz Komisiju sniegt atzinumu, lai palīdzētu atrisināt šo lietu. |
1. Šo pantu piemēro, ja ekonomikas dalībnieks, uz kuru attiecas administratīvais lēmums, ir iesniedzis lēmumu Iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīklam (SOLVIT) un SOLVIT procedūras laikā piederības dalībvalsts centrs vai vadošais centrs lūdz Komisiju sniegt atzinumu, lai palīdzētu atrisināt šo lietu. SOLVIT dalībvalsts piederības un vadošie centri, kā arī ekonomikas dalībnieks iesniedz Komisijai visus atbilstīgos dokumentus, kas attiecas uz minēto lēmumu. Komisija var sniegt atzinumu arī pēc savas iniciatīvas. |
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Komisija trīs mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas sāk komunikāciju ar attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem un kompetentajām iestādēm, kuras pieņēma administratīvo lēmumu, nolūkā novērtēt administratīvā lēmuma saderību ar savstarpējas atzīšanas principu un šo regulu. |
2. Komisija bez liekas kavēšanās izskata dokumentus un informāciju, kas sniegta, ievērojot SOLVIT procedūru, nolūkā novērtēt administratīvā lēmuma saderību ar savstarpējas atzīšanas principu un šo regulu. Ja saistībā ar iepriekš minēto novērtējumu ir nepieciešama papildu informācija, Komisija bez liekas kavēšanās lūdz attiecīgajam SOLVIT centram sākt saziņu ar attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem un kompetentajām iestādēm. |
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Pēc novērtēšanas Komisija var dot atzinumu, kurā identificē problēmas, kurām, pēc tās domām, būtu jāpievēršas SOLVIT lietā, un, ja vajadzīgs, sniedz ieteikumus, lai palīdzētu atrisināt šo lietu. |
3. Divu mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas Komisija pabeidz novērtējumu un sniedz atzinumu, kurā identificē problēmas, kurām, pēc tās domām, būtu jāpievēršas SOLVIT lietā, un, ja vajadzīgs, sniedz ieteikumus, lai palīdzētu atrisināt šo lietu. Divu mēnešu laikposms neietver laiku, kas vajadzīgs, lai iegūtu papildu informāciju un dokumentus, kā paredzēts 2. punktā. |
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Ja, veicot 2. punktā minēto novērtējumu, Komisija tiek informēta par to, ka lieta ir atrisināta, tā var pieņemt lēmumu nesniegt atzinumu. |
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 8. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Komisijas atzinumu ņem vērā 1. punktā minētajā SOLVIT procedūrā. |
4. Komisijas atzinumu paziņo visām lietā iesaistītajām pusēm, kā arī dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par tirgus kontroles darbībām, izmantojot sistēmu, kas minēta 11. pantā. Atzinumu ņem vērā 1. punktā minētajā SOLVIT procedūrā. |
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 8. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Ja ekonomikas dalībnieki izmanto valsts tiesiskās aizsardzības līdzekļus, tas neietekmē viņu iespēju izmantot SOLVIT, ne arī dalībvalsts piederības centra iespēju pieprasīt atzinumu, kā minēts 1. punktā. |
Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Ja nepieciešams papildināt saskaņā ar 2. punktu tiešsaistē sniegto informāciju, produktu informācijas punkti pēc pieprasījuma, ko iesniedz ekonomikas dalībnieks vai citas dalībvalsts kompetentā iestāde, sniedz visu noderīgo informāciju, piemēram, elektronisku kopiju vai elektronisku saiti uz valsts tehniskajiem noteikumiem, kas piemērojami konkrētām precēm vai konkrētam preču veidam teritorijā, kurā darbojas produktu informācijas punkts, un informāciju par to, vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem uz šīm precēm vai šāda veida precēm attiecas prasība par iepriekšēju atļauju. |
3. Ja nepieciešams papildināt saskaņā ar 2. punktu tiešsaistē sniegto informāciju, produktu informācijas punkti pēc pieprasījuma, ko iesniedz ekonomikas dalībnieks vai citas dalībvalsts kompetentā iestāde, sniedz visu noderīgo informāciju, piemēram, elektronisku kopiju vai elektronisku saiti uz valsts tehniskajiem noteikumiem un valsts administratīvajām procedūrām, kas piemērojami konkrētām precēm vai konkrētam preču veidam teritorijā, kurā darbojas produktu informācijas punkts, un informāciju par to, vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem uz šīm precēm vai šāda veida precēm attiecas prasība par iepriekšēju atļauju. |
Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 10. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Šā panta 1. punkta nolūkā Komisija izveido koordinācijas grupu (“Grupa”). Grupu veido kompetento iestāžu un dalībvalstu produktu informācijas punktu pārstāvji. |
|
|
Grupai ir šādi uzdevumi: |
|
|
(a) atvieglot apmaiņu ar informāciju, paraugpraksi un citiem būtiskiem kontroles pasākumu aspektiem dalībvalstīs; |
|
|
(b) atbalstīt produktu informācijas punktu darbību un veicināt to pārrobežu sadarbību; |
|
|
(c) sniegt Komisijai ieguldījumu un atgriezenisko saiti attiecībā uz norādēm par jēdzienu “sevišķi svarīgi iemesli saistībā ar sabiedrības interesēm” un ieteikumiem, kā arī attiecībā uz paraugpraksi, ar kuru veicināt šīs regulas konsekventu piemērošanu; |
|
|
(d) veicināt un koordinēt ierēdņu apmaiņu starp dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz īpaši problemātiskām jomām; |
|
|
(e) veicināt un koordinēt kopīgu apmācības programmu organizēšanu iestādēm un uzņēmumiem. |
Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 10. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes un produktu informācijas punkti piedalās darbībās, kas minētas 1. punktā. |
3. Katra dalībvalsts informē Komisiju par to pārstāvju identitāti, kuri no attiecīgās dalībvalsts iecelti Grupā. Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes un produktu informācijas punkti piedalās darbībās, kas minētas 1. un 2.a punktā. |
Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Savienība var finansēt šādas darbības saskaņā ar šo regulu: |
1. Savienība finansē šādas darbības saskaņā ar šo regulu: |
Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – d apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(d) sadarbību starp produktu informācijas punktiem un tehnisko un loģistikas atbalstu šādai sadarbībai; |
(d) paraugprakses apmaiņu; |
Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 14. pants – 1.punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Līdz (...) un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija veic šīs regulas novērtēšanu attiecībā uz tās mērķiem un iesniedz par to ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. |
1. Līdz (...) un pēc tam ik pēc diviem gadiem Komisija veic šīs regulas novērtēšanu attiecībā uz tās mērķiem un iesniedz par to ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.
|
Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Tā ekonomikas dalībnieka nosaukums un adrese, kas sagatavojis savstarpējas atzīšanas deklarāciju: |
Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 4. punkts – 4.1. apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4.1. Iepriekš aprakstītās preces vai preču veids atbilst attiecīgajiem noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas norādīta turpmāk: Nosaukums, katrā gadījumā, atbilstoši attiecīgajiem noteikumiem, ko piemēro minētajā dalībvalstī: |
4.1. Iepriekš aprakstītās preces vai preču veids, tostarp to īpatnības, atbilst attiecīgajiem noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas norādīta turpmāk: Nosaukums, katrā gadījumā, atbilstoši attiecīgajiem noteikumiem, ko piemēro minētajā dalībvalstī: |
- [1] OV C ...
PASKAIDROJUMS
Vienotais preču tirgus ir viens no ievērojamākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem. Dziļāks un taisnīgāks vienotais tirgus līdzās vienotā tirgus stratēģijas īstenošanai ir viena no Eiropas Savienības galvenajām politikas prioritātēm. Brīva preču aprite ir vistālāk attīstītā pamatbrīvība, kas nodrošina aptuveni 25 % no ES IKP un 75 % no ES iekšējās tirdzniecības apjoma. Tomēr vienotais preču tirgus vēl nav pabeigts. Ja nav vienotu noteikumu par vienoto tirgu, piemēram, produktiem, uz kuriem neattiecas saskaņotie ES noteikumi par preču drošumu vai uz kuriem šie noteikumi attiecas tikai daļēji, būtu jāpiemēro savstarpējas atzīšanas princips. Tomēr pašreizējā sistēma nav izrādījusies pietiekama, lai nodrošinātu konsekventu un efektīvu savstarpējās atzīšanas principa piemērošanu.
Tādēļ Eiropas Komisija savā 2017. gada Komisijas darba programmas priekšlikumā preču tiesību aktu kopumam paziņoja, ka visaptveroši pārskatīs un veicinās savstarpējas atzīšanas piemērošanu vienotajā tirgū, tādējādi novēršot šos trūkumus un nodrošinot labāku vienotā preču tirgus darbību.
Savstarpējas atzīšanas princips paredz, ka preci, kas tiek likumīgi tirgota vienā dalībvalstī, nevajadzētu aizliegt citā dalībvalstī, ja vien nav pamatotu iemeslu aizliegt vai ierobežot tās pārdošanu. Savstarpēja atzīšana attiecas uz produktiem, kuriem nepiemēro Savienības saskaņošanas tiesību aktus vai kuriem tos piemēro tikai daļēji, piemēram, daudzām patēriņa precēm (tekstilizstrādājumiem, apaviem, bērnu aprūpes precēm, dārglietām, galda piederumiem un mēbelēm).
Jaunajai savstarpējās atzīšanas regulai vajadzētu precizēt un vienkāršot procedūras, kas jāievēro uzņēmumiem un valstu iestādēm, un uzlabot savstarpējās atzīšanas piemērošanu.
Uz savstarpējo atzīšanu balstītu piekļuvi tirgum būtu jāaizliedz tikai tad, ja tiek skartas leģitīmas un samērīgas sabiedrības intereses. Turklāt, ir jāprecizē savstarpējas atzīšanas darbības joma un skaidri jānosaka, kad tā ir piemērojama, lai palielinātu juridisko noteiktību uzņēmumiem un valsts iestādēm saistībā ar savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu.
Ar brīvprātīgu “savstarpējas atzīšanas deklarāciju”, kas jāaizpilda uzņēmējiem, būtu jāpalīdz uzņēmumiem pierādīt, ka to produkts jau atbilst citas dalībvalsts prasībām, jāsniedz pārliecība iestādēm un jāveicina pārrobežu sadarbība. Pašdeklarācijas ieviešana tam, lai vieglāk parādītu produkts jau tiek likumīgi tirgots, palielinās juridisko noteiktību savstarpējas atzīšanas piemērošanas jomā un atvieglos tās piemērošanu uzņēmumiem.
Administratīvās sadarbības noteikšana uzlabos valstu iestāžu savstarpējo saziņu un uzticēšanos un tādējādi sekmēs savstarpējas atzīšanas piemērošanu. Tie, kas iesaistīti savstarpējā atzīšanā, nepietiekami labi sazinās viens ar otru. Tas bieži vien ir tāpēc, ka minētās pilnvaras un pienākumi ir sadrumstaloti, un tas apgrūtina orientēšanos šajos jautājumos, kas bieži vien ir ļoti tehniski. Tādēļ būtu jāstiprina produktu informācijas punkti kā savstarpējas atzīšanas saziņas kanāls.
Referents ierosina paplašināt pārrobežu sadarbību, veidojot koordinācijas grupa, kurā būtu pārstāvji no dalībvalstu kompetentajām iestādēm un produktu informācijas punktiem.
Ar jauno savstarpējās atzīšanas priekšlikumu ievieš arī problēmu risināšanas procedūru, lai nodrošinātu efektīvu tiesisko aizsardzību un atjaunotu uzticēšanos savstarpējai atzīšanai. Esošo SOLVIT mehānismu vajadzētu izmantot kā galveno problēmu risināšanas procedūru. SOLVIT ir dienests, kura darbību nodrošina visu ES dalībvalstu pārvaldes iestādes. Tas palīdz uzņēmumiem gadījumos, kad valsts iestādes citā ES dalībvalstī ir pārkāpušas to tiesības, un tā mērķis ir rast risinājumu. Tādējādi uzņēmumi var izmantot SOLVIT kā alternatīvu tiesvedībai gadījumos, kad ir izdots valsts lēmums, kas liedz vai ierobežo piekļuvi tirgum, pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas principu.
Priekšlikumam ir jāstiprina Eiropas līmenis un Eiropas Komisijas nozīme savstarpējas atzīšanas jautājumā, paredzot Eiropas Komisijai pienākumu sniegt atzinumu par SOLVIT tīklā iesniegtajām lietām. Turklāt Eiropas Komisijai būtu ciešāk jāsadarbojas ar konkrētām valstīm un nozarēm, lai nodrošinātu savstarpējās atzīšanas izmantojamību. Komisijai būtu arī jāturpina izvērtēt iespējamos ieguvumus uzņēmumiem un valsts iestādēm, tālāk paplašinot savstarpējās atzīšanas produktu sarakstu, un jāsniedz norādījumi par to, kā piemērot savstarpējas atzīšanas principu. Visbeidzot, dalībvalstīm arī turpmāk savos valsts tehniskajos noteikumos būtu skaidri jāparedz savstarpēja atzīšana, taču tas būtu jādara saprotamā veidā. Tādēļ referents mudina dalībvalstis valsts tehniskajos noteikumos iekļaut skaidru un nepārprotamu “iekšējā tirgus klauzulu” un izstrādāt īpašus norādījumus par tās izmantošanu.
Referents atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu un uzskata, ka, uzlabojot preču savstarpējas atzīšanas sistēmu, tiks vienkāršotas procedūras uzņēmumiem un valsts iestādēm un samazināts administratīvais slogu uzņēmumiem, ļaujot tiem gūt labumu no preču brīvas aprites Eiropas Savienības vienotajā tirgū.
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēja atzīšana |
||||
|
Atsauces |
COM(2017)0796 – C8-0005/2018 – 2017/0354(COD) |
||||
|
Datums, kad to iesniedza EP |
20.12.2017 |
|
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
IMCO 5.2.2018 |
|
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ITRE 5.2.2018 |
JURI 5.2.2018 |
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums |
ITRE 23.1.2018 |
JURI 24.1.2018 |
|
|
|
|
Referenti Iecelšanas datums |
Ivan Štefanec 23.1.2018 |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
22.1.2018 |
16.5.2018 |
18.6.2018 |
11.7.2018 |
|
|
Pieņemšanas datums |
3.9.2018 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
31 1 1 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
John Stuart Agnew, Pascal Arimont, Daniel Dalton, Nicola Danti, Pascal Durand, Maria Grapini, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Morten Løkkegaard, Eva Maydell, Nosheena Mobarik, Marcus Pretzell, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Birgit Collin-Langen, Roberta Metsola, Adam Szejnfeld, Sabine Verheyen, Kerstin Westphal |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Isabella De Monte, Michael Detjen, Michaela Šojdrová |
||||
|
Iesniegšanas datums |
6.9.2018 |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
31 |
+ |
|
|
ALDE |
Morten Løkkegaard, Jasenko Selimovic |
|
|
ECR |
Daniel Dalton, Nosheena Mobarik, Anneleen Van Bossuyt |
|
|
EFDD |
Marco Zullo |
|
|
ENF |
Mylène Troszczynski |
|
|
PPE |
Pascal Arimont, Birgit Collin-Langen, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Eva Maydell, Roberta Metsola, Andreas Schwab, Michaela Šojdrová, Ivan Štefanec, Adam Szejnfeld, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Sabine Verheyen |
|
|
S&D |
Nicola Danti, Isabella De Monte, Michael Detjen, Maria Grapini, Liisa Jaakonsaari, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Catherine Stihler, Kerstin Westphal |
|
|
VERTS/ALE |
Pascal Durand, Igor Šoltes |
|
|
1 |
- |
|
|
EFDD |
John Stuart Agnew |
|
|
1 |
0 |
|
|
ENF |
Marcus Pretzell |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas