ZIŅOJUMS par projektu Padomes īstenošanas lēmumam, ar ko apstiprina to, ka Eurojust noslēdz Nolīgumu par sadarbību starp Eurojust un Albāniju

5.9.2018 - (08688/2018 – C8-0251/2018 – 2018/0807(CNS)) - *

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Laura Ferrara

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes īstenošanas lēmumam, ar ko apstiprina to, ka Eurojust noslēdz Nolīgumu par sadarbību starp Eurojust un Albāniju

(08688/2018 – C8-0251/2018 – 2018/0807(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (08688/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu, kurā grozījumi izdarīti ar Amsterdamas Līgumu, un Protokola Nr. 36 par pārejas noteikumiem 9. pantu, saskaņā ar kuru Padome ir ar to apspriedusies (C8–0251/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0275/2018),

1.  apstiprina Padomes projektu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

PASKAIDROJUMS

Eurojust un Albānijas sadarbības nolīgums ir turpinājums līdzīgiem vienota modeļa nolīgumiem, ko Eurojust noslēdza iepriekš (piemēram, Eurojust un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Eurojust un ASV, Eurojust un Norvēģija, Eurojust un Šveice u. c.). Šādu nolīgumu mērķis ir veicināt sadarbību smagu noziegumu, jo īpaši organizētās noziedzības un terorisma, apkarošanā. Tie cita starpā paredz sadarbības koordinatorus, kontaktpunktus un informācijas apmaiņu. Šādi sadarbības nolīgumi balstās uz 26.a panta 2. punktu Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumā 2002/187/TI, ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem. Saskaņā ar ANO un Eiropola datiem Albānijas noziedzīgās grupas ir priekšgalā heroīna, kokaīna un marihuānas kontrabandas jomā pasaules mērogā (ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja 2017. gada ziņojums); skatīt arī ES 2017. gada smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējumu). Un saskaņā ar, piemēram, ASV Valsts departamenta datiem, organizētā noziedzība, kas ietver noziedzīgu organizāciju tīklu, kuras nodarbojas ar narkotiku tirdzniecību, izspiešanu, kukuļošanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, prostitūciju un cilvēku tirdzniecību, joprojām rada bažas lielākajai daļai Albānijas iedzīvotāju. Līdz ar to šāda vienošanās var veicināt cīņu pret šādiem noziegumiem, un tā ir gan Albānijas, gan ES dalībvalstu interesēs, jo organizētā noziedzība ir starptautiska problēma.

Turklāt Albānija kopš 2014. gada ir ES kandidātvalsts. Saskaņā ar Komisijas 2018. gada ziņojumu (SWD (2018) 151 final) attiecībā uz cīņu pret organizēto noziedzību, “ņemot vērā iepriekšējos ieteikumus, tika panākts zināms progress attiecīgo tiesību aktu saskaņošanā ar Eiropas standartiem un labāko praksi. Albānija ir pieņēmusi grozījumus pret mafiju vērstajā tiesību aktā un Kriminālprocesa kodeksā, lai padarītu kriminālizmeklēšanu efektīvāku. Zināms progress tika panākts arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiscēšanā, kas galvenokārt attiecas uz preventīvo konfiskāciju. Ir pastiprinājusies policijas starptautiskā sadarbība, jo īpaši ar ES dalībvalstīm. Ir jāuzlabo sadarbība starp policiju, prokuratūru un citām attiecīgām aģentūrām un struktūrām. Jāpieliek lielākas pūles, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, līdzekļu iegūšanu noziedzīgā ceļā un nepamatotu bagātības iegūšanu.” Ņemot vērā minēto sadarbības nolīgumu ar Eurojust, tas ir svarīgs papildu elements attiecībā uz situācijas turpmāku uzlabošanu Albānijā minētajā jomā. Tāpat būtu jāpiemin, ka līdzīgs nolīgums attiecībā uz policijas sadarbību starp Albāniju un Eiropolu par operatīvo un stratēģisko sadarbību tika parakstīts jau 2013. gada 9. decembrī.

Saskaņā ar pašreizējo Eurojust lēmumu šādus sadarbības nolīgumus starp Eurojust un trešām valstīm, kuros ietverti noteikumi par apmaiņu ar personas datiem, var noslēgt tikai tad, ja uz attiecīgo vienību attiecas Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra konvencija, vai pēc novērtējuma, kas apstiprina, ka minētā vienība nodrošina pietiekamu datu aizsardzības līmeni. Šajā sakarībā jāuzsver, ka Albānija 2005. gadā ir ratificējusi minēto konvenciju un tās 2001. gada papildu protokolu. Arī Eurojust Apvienotā uzraudzības iestāde 2017. gada 17. jūlijā sniedza pozitīvu atzinumu šajā sakarībā. Paredzētā jaunā Eurojust regula (2013/0256 (COD)) līdz ar tās galīgo pieņemšanu pēc tam, kad 2018. gada jūnijā starp Eiropas Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, paredz iespēju noslēgt šādus nolīgumus, jo tie ir viens no iespējamiem pamatiem personas datu nosūtīšanai, saskaņā ar kuriem ir jāievēro vispārīgi principi operatīvo personas datu nosūtīšanai uz trešām valstīm (šajā sakarībā skatīt minētās regulas konsolidētās versijas 38. un 43. pantu). Tas nozīmē, ka, tiklīdz jaunā regula stājas spēkā un ir jāpiemēro, minētie sadarbības nolīgumi, tostarp šis nolīgums, ir jāsaskaņo attiecībā uz personas datu nosūtīšanu.

Līdz ar to, ņemot vērā visu minēto, referente sniedz atbalstu Padomes īstenošanas lēmuma projektam attiecībā uz nolīguma projektu par sadarbību starp Eurojust un Albānijas Republiku.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Lēmums, ar ko apstiprina to, ka Eurojust noslēdz Nolīgumu par sadarbību starp Eurojust un Albāniju
Atsauces	08688/2018 – C8-0251/2018 – 2018/0807(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	4.6.2018
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 11.6.2018
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 11.6.2018
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	JURI 9.7.2018
Referenti        Iecelšanas datums	Laura Ferrara 9.7.2018
Izskatīšana komitejā	30.8.2018	3.9.2018
Pieņemšanas datums	3.9.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 1 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Asim Ademov, Monika Beňová, Caterina Chinnici, Cornelia Ernst, Laura Ferrara, Romeo Franz, Ana Gomes, Dietmar Köster, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Roberta Metsola, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Judith Sargentini, Giancarlo Scottà, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Sergei Stanishev, Helga Stevens, Bodil Valero, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Auke Zijlstra
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Dennis de Jong, Gérard Deprez, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jean Lambert, Jeroen Lenaers, Nuno Melo, Emil Radev, Barbara Spinelli, Jaromír Štětina
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Françoise Grossetête, Nadja Hirsch, Peter Kouroumbashev, Vladimir Urutchev
Iesniegšanas datums	6.9.2018

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

34	+
ALDE	Gérard Deprez, Nadja Hirsch, Cecilia Wikström
ECR	Helga Stevens, Kristina Winberg
EFDD	Laura Ferrara
ENF	Giancarlo Scottà
PPE	Asim Ademov, Françoise Grossetête, Barbara Kudrycka, Jeroen Lenaers, Nuno Melo, Roberta Metsola, Emil Radev, Csaba Sógor, Jaromír Štětina, Vladimir Urutchev
S&D	Monika Beňová, Caterina Chinnici, Ana Gomes, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Dietmar Köster, Peter Kouroumbashev, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Birgit Sippel, Sergei Stanishev, Josef Weidenholzer
VERTS/ALE	Romeo Franz, Jean Lambert, Judith Sargentini, Bodil Valero

1	-
ENF	Auke Zijlstra

3	0
GUE/NGL	Cornelia Ernst, Dennis de Jong, Barbara Spinelli

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas