ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/413/TI
6.9.2018 - (COM(2017)0489 – C8-0311/2017 – 2017/0226(COD)) - ***I
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Sylvia-Yvonne Kaufmann
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/413/TI
(COM(2017)0489 – C8-0311/2017 – 2017/0226(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2017)0489),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 83. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0311/2017),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā ieguldījumu, ko saistībā ar leģislatīvā akta projektu ir snieguši Čehijas Deputātu palāta, Čehijas Senāts un Spānijas parlaments,
– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0276/2018),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) Padomes Pamatlēmums 2001/413/TI44 jāatjaunina un jāpapildina ar papildu noteikumiem attiecībā uz nodarījumiem, sankcijām un pārrobežu sadarbību. |
(3) Padomes Pamatlēmums 2001/413/TI jāatjaunina un jāpapildina nolūkā iekļaut papildu noteikumus attiecībā uz nodarījumiem, īpaši tiem, kas ir saistīti ar kiberkrāpniecību, sankcijām, preventīviem pasākumiem un atbalstu cietušajiem, kā arī pārrobežu sadarbību. |
|
__________________ |
__________________ |
|
Padomes 2001. gada 28. maija Pamatlēmums 2001/413/TI par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem (OV L 149, 2.6.2001., 1. lpp.). |
Padomes 2001. gada 28. maija Pamatlēmums 2001/413/TI par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem (OV L 149, 2.6.2001., 1. lpp.). |
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Ievērojami trūkumi un atšķirības dalībvalstu tiesību aktos krāpšanas un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošanas apkarošanas jomā var kavēt cīņu pret šāda veida noziegumiem un citiem ar to saistītiem un no tās izrietošiem smagiem un organizētiem noziegumiem un var sarežģīt efektīvu policijas un tiesu iestāžu sadarbību šajā jomā. |
(4) Ievērojami trūkumi un atšķirības dalībvalstu tiesību aktos krāpšanas un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošanas apkarošanas jomā var kavēt šāda veida noziegumu novēršanu, atklāšanu un sankciju noteikšanu pret tiem un citiem ar to saistītiem un no tās izrietošiem smagiem un organizētiem noziegumiem un padara sarežģītu efektīvu policijas un tiesu iestāžu sadarbību šajā jomā, tieši ietekmējot pilsoņu drošību. |
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(6a) Jauna veida maksāšanas instrumentu izmantošana rada jaunas iespējas patērētājiem un uzņēmumiem, bet arī palielina krāpšanas iespējas. Krāpšanu izmanto ne vien noziedzīgu grupējumu finansēšanai, bet tā ierobežo arī vienotā digitālā tirgus attīstību, un iedzīvotāji vairs nevēlas veikt pirkumus tiešsaistē. |
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7) Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju šīs direktīvas piemērošanai dalībvalstīs, šajā jomā ir svarīgas vienotas definīcijas. Definīcijās jāietver jauna veida maksāšanas līdzekļi, piemēram, elektroniskā nauda un virtuālās valūtas. |
(7) Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju šīs direktīvas piemērošanai dalībvalstīs un veicinātu apmaiņu ar informāciju un sadarbību starp kompetentajām iestādēm, šajā jomā ir svarīgas vienotas definīcijas. Definīcijās jāietver jauna veida maksāšanas līdzekļi, piemēram, elektroniskā nauda un virtuālās valūtas. |
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(7 a) Viltoti rēķini, ar kuriem var iegūt maksājumu datus, būtu jāuzskata par šīs direktīvas 4. pantā minēto nelikumīgo apropriāciju mēģinājumu. |
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(9) Ir vajadzīgi efektīvi un iedarbīgi krimināltiesiski pasākumi, lai aizsargātu bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus pret krāpšanu un viltošanu. Vienota krimināltiesiska pieeja it īpaši ir vajadzīga attiecībā uz tādas noziedzīgas rīcības sastāva elementiem, kas palīdz sagatavoties maksāšanas līdzekļu faktiskai krāpnieciskai izmantošanai. Tāda rīcība kā maksāšanas līdzekļu vākšana un glabāšana ar nolūku veikt krāpnieciskas darbības, izmantojot, piemēram, pikšķerēšanu vai bankas karšu datu izkrāpšanu bankomātos (skimming), un to izplatīšana, piemēram, pārdodot kredītkaršu informāciju internetā, būtu pati par sevi jāatzīst par noziedzīgu nodarījumu, tieši nesaistot to ar maksāšanas līdzekļu faktisku krāpniecisku izmantošanu. Tādējādi šādai noziedzīgai rīcībai būtu jāaptver arī gadījumi, kad glabāšana, iegāde vai izplatīšana obligāti nenoved pie šādu maksāšanas līdzekļu krāpnieciskas izmantošanas, ja likumpārkāpējs ir apzinājies šādu iespēju (dolus eventualis). Šī direktīva neparedz sankcijas par maksāšanas līdzekļa likumīgu izmantošanu, tostarp attiecībā uz inovatīvu maksājumu pakalpojumu sniegšanu, piemēram, tādu pakalpojumu, ko kopīgi izstrādājuši finanšu tehnoloģiju uzņēmumi. |
(9) Ir vajadzīgi efektīvi un iedarbīgi krimināltiesiski pasākumi, lai aizsargātu bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus pret krāpšanu un viltošanu. Vienota krimināltiesiska pieeja it īpaši ir vajadzīga attiecībā uz tādas noziedzīgas rīcības sastāva elementiem, kas palīdz sagatavoties maksāšanas līdzekļu faktiskai krāpnieciskai izmantošanai. Tāda rīcība kā maksāšanas instrumentu vākšana ar nolūku veikt krāpnieciskas darbības, izmantojot, piemēram, pikšķerēšanu vai bankas karšu datu izkrāpšanu bankomātos (skimming), un to izplatīšana, piemēram, pārdodot kredītkaršu informāciju internetā, būtu pati par sevi jāatzīst par noziedzīgu nodarījumu, tieši nesaistot to ar maksāšanas līdzekļu faktisku krāpniecisku izmantošanu. Tādējādi šādai noziedzīgai rīcībai būtu jāaptver arī gadījumi, kad iegāde vai izplatīšana obligāti nenoved pie šādu maksāšanas instrumentu krāpnieciskas izmantošanas, ja likumpārkāpējs ir apzinājies šādu iespēju (dolus eventualis). Nozagta vai citādi nelikumīgi piesavināta, viltota vai falsificēta maksāšanas instrumenta valdījums, lai šo instrumentu izmantotu krāpnieciski, arī būtu jāpakļauj šim regulējumam, ja persona, kas to apstrādā, tā saņemšanas laikā zina, ka tas iegūts noziedzīgā darbībā, vai piedaloties šāda veida darbībā. Šī direktīva neparedz sankcijas par maksāšanas līdzekļa likumīgu izmantošanu, tostarp attiecībā uz inovatīvu maksājumu pakalpojumu sniegšanu, piemēram, tādu pakalpojumu, ko kopīgi izstrādājuši finanšu tehnoloģiju uzņēmumi. |
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10) Sankcijām un sodiem par krāpšanu un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošanu vajadzētu būt efektīviem, samērīgiem un atturošiem visā Savienībā. |
(10) Sankcijām un sodiem par krāpšanu un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošanu vajadzētu būt efektīviem, samērīgiem un atturošiem visā Savienībā, lai atturētu no šāda veida krāpšanas un novērstu līdzīgus nodarījumus. Šī direktīva neliedz dalībvalstīm piemērot stingrākus noteikumus un sankcijas attiecībā uz krāpšanu un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošanu. |
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(11) Ir lietderīgi paredzēt smagākus sodus, ja noziegumu ir izdarījusi noziedzīga organizācija, kā tā definēta Padomes Pamatlēmumā 2008/841/TI45, vai ja noziegums notiek plašā mērogā, tādējādi radot ļoti lielu vai ievērojamu kaitējumu cietušajiem, vai ja likumpārkāpējs ir guvis kopējo labumu vismaz EUR 20 000 apmērā. |
(11) Ir lietderīgi paredzēt smagākus sodus, ja noziegumu ir izdarījusi noziedzīga organizācija, kā tā definēta Padomes Pamatlēmumā 2008/841/TI45 vai ja noziegums notiek plašā mērogā, tādējādi radot ļoti lielu vai ievērojamu kaitējumu cietušajiem. Par atbildību pastiprinošu apstākli ir jāuzskata tas, ka nodarījuma rezultātā iegūst ievērojamu kopēju finansiālu labumu vai ir liels cietušo skaits. |
|
__________________ |
__________________ |
|
Padomes 2008. gada 24. oktobra Pamatlēmums 2008/841/TI par cīņu pret organizēto noziedzību (OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.). |
Padomes 2008. gada 24. oktobra Pamatlēmums 2008/841/TI par cīņu pret organizēto noziedzību (OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.). |
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(12) Noteikumiem par jurisdikciju vajadzētu nodrošināt, ka kriminālvajāšana par šajā direktīvā noteiktajiem nodarījumiem notiek efektīvi. Kopumā nodarījumus vislabāk ir izskatīt tās valsts krimināltiesību sistēmā, kurā tie ir izdarīti. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānosaka sava jurisdikcija attiecībā uz nodarījumiem, kas izdarīti to teritorijā, nodarījumiem, ko izdarījuši to valstspiederīgie, un nodarījumiem, kas radījuši kaitējumu to teritorijā. |
(12) Noteikumiem par jurisdikciju vajadzētu nodrošināt, ka kriminālvajāšana par šajā direktīvā paredzētajiem nodarījumiem notiek efektīvi un saskaņā ar skaidru kritēriju kopumu. Kopumā nodarījumus vislabāk ir izskatīt tās valsts krimināltiesību sistēmā, kurā tie ir izdarīti. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānosaka sava jurisdikcija attiecībā uz nodarījumiem, kas izdarīti to teritorijā, nodarījumiem, ko izdarījuši to valstspiederīgie, un nodarījumiem, kas radījuši kaitējumu to teritorijā. Ja noziegums ir vairāk nekā vienas dalībvalsts jurisdikcijā, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai nolemtu, kura no tām izmeklēs šo lietu, paturot prātā dubultas sodīšanas nepieļaujamības principu. Šajā sakarībā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot Eurojust, lai veicinātu savu tiesu iestāžu sadarbību un to darbību koordināciju. |
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(15) Ņemot vērā, ka krāpšanas un bezskaidras naudas līdzekļu viltošanas efektīvai izmeklēšanai ir vajadzīgi īpaši līdzekļi, un to nozīmi efektīvai starptautiskai sadarbībai starp valstu iestādēm, izmeklēšanas līdzekļiem, ko parasti izmanto gadījumos, kas saistīti ar organizēto noziedzību un smagiem noziegumiem, būtu jābūt pieejamiem kompetentajām iestādēm visās dalībvalstīs attiecībā uz šādu nodarījumu izmeklēšanu. Ņemot vērā proporcionalitātes principu, šādu līdzekļu izmantošanai saskaņā ar valsts tiesību aktiem vajadzētu būt samērīgai ar izmeklējamo nodarījumu veidu un smagumu. Turklāt tiesībaizsardzības iestādēm un citām kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina savlaicīga piekļuve būtiskai informācijai, lai izmeklētu un ierosinātu kriminālvajāšanu par šajā direktīvā izklāstītajiem nodarījumiem. |
(15) Ņemot vērā, ka krāpšanas un bezskaidras naudas līdzekļu viltošanas efektīvai izmeklēšanai ir vajadzīgi īpaši līdzekļi, un to nozīmi efektīvai starptautiskai sadarbībai starp valstu iestādēm, adekvātiem izmeklēšanas līdzekļiem būtu jābūt pieejamiem kompetentajām iestādēm visās dalībvalstīs attiecībā uz šādu nodarījumu izmeklēšanu. Ņemot vērā proporcionalitātes principu, šādu līdzekļu izmantošanai saskaņā ar valsts tiesību aktiem vajadzētu būt samērīgai ar izmeklējamo nodarījumu veidu un smagumu. Turklāt tiesībaizsardzības iestādēm un citām kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina savlaicīga piekļuve būtiskai informācijai, lai izmeklētu un ierosinātu kriminālvajāšanu par šajā direktīvā izklāstītajiem nodarījumiem. Kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir adekvāti cilvēkresursi un finanšu resursi, lai rūpīgi izmeklētu un sauktu pie kriminālatbildības par nodarījumiem, kas izklāstīti šajā direktīvā. |
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(15a) Šajā direktīvā izklāstīto nodarījumu pārrobežu rakstura dēļ ir vajadzīga spēcīga un koordinēta reaģēšana, kā arī sadarbība dalībvalstīs un starp tām. Šajā sakarībā būtu efektīvi jāizmanto pieejamie sadarbības līdzekļi un resursi, piemēram, savstarpējas atzīšanas un tiesiskās palīdzības instrumentu efektīva piemērošana saistībā ar nodarījumiem, kas ietverti šajā direktīvā, neatkarīgi no to sodu minimālā apmēra, kas par šiem nodarījumiem paredzēti valsts tiesību aktos. |
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(16) Daudzos gadījumos noziedzīgās darbības ir tādu incidentu pamatā, par kuriem būtu jāziņo attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/114846. Var būt aizdomas, ka šādiem incidentiem ir krimināls raksturs, pat ja sākumā pierādījumi par noziedzīgu nodarījumu nav pietiekami skaidri. Šajā kontekstā attiecīgie pamatpakalpojumu sniedzēji un digitālo pakalpojumu sniedzēji būtu jāmudina ziņot tiesībaizsardzības iestādēm, kā tas prasīts Direktīvā (ES) 2016/1148, lai radītu efektīvu un plašu pretestību noziedzīgiem nodarījumiem, atvieglotu vainīgo identificēšanu un to, ka tie atbild par savu rīcību. Konkrēti, drošas un noturīgākas drošības vides veicināšanai nepieciešama sistemātiska ziņošana tiesībaizsardzības iestādēm par tādiem incidentiem, par kuru nopietno kriminālo raksturu ir radušās aizdomas. Turklāt attiecīgā gadījumā tiesībaizsardzības iestāžu veiktās izmeklēšanās būtu jāiesaista datordrošības incidentu reaģēšanas vienības, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/1148 9. pantu, ar mērķi sniegt informāciju, kā to uzskata par atbilstīgu valsts līmenī, un arī nodrošināt speciālās zināšanas par informācijas sistēmām. |
(16) Daudzos gadījumos noziedzīgās darbības ir tādu incidentu pamatā, par kuriem būtu jāziņo attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/114846. Var būt aizdomas, ka šādiem incidentiem ir krimināls raksturs, pat ja sākumā pierādījumi par noziedzīgu nodarījumu nav pietiekami skaidri. Šajā kontekstā attiecīgajiem pamatpakalpojumu sniedzējiem un digitālo pakalpojumu sniedzējiem būtu jāziņo tiesībaizsardzības iestādēm un finanšu ziņu vākšanas vienībām, kā tas prasīts Direktīvā (ES) 2016/1148, lai radītu efektīvu un plašu pretestību noziedzīgiem nodarījumiem, atvieglotu vainīgo identificēšanu un to, ka tie atbild par savu rīcību. Konkrēti, drošas un noturīgākas drošības vides veicināšanai nepieciešama sistemātiska ziņošana tiesībaizsardzības iestādēm par tādiem incidentiem, par kuru nopietno kriminālo raksturu ir radušās aizdomas. Turklāt attiecīgā gadījumā tiesībaizsardzības iestāžu veiktās izmeklēšanās būtu jāiesaista datordrošības incidentu reaģēšanas vienības, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/1148 9. pantu, ar mērķi sniegt informāciju, kā to uzskata par atbilstīgu valsts līmenī, un arī nodrošināt speciālās zināšanas par informācijas sistēmām. |
|
__________________ |
__________________ |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.). |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.). |
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(17) Galveno drošības incidentu, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 96. pantā47, izcelsme var būt noziedzīga. Attiecīgā gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzēji būtu jāmudina dalīties ar tiesībaizsardzības iestādēm ziņojumos, kas tiem saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366 jāiesniedz to piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm. |
(17) Galveno drošības incidentu, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 96. pantā47, izcelsme var būt noziedzīga. Attiecīgā gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzēji būtu jāmudina dalīties ar tiesībaizsardzības iestādēm un finanšu ziņu vākšanas vienībām ziņojumos, kas tiem saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366 jāiesniedz to piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm. |
|
__________________ |
__________________ |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.). |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīva (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.). |
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(18) ES līmenī pastāv vairāki instrumenti un mehānismi, kas ļauj apmainīties ar informāciju starp valstu tiesībaizsardzības iestādēm, lai veiktu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem. Lai sekmētu un paātrinātu sadarbību starp valstu tiesībaizsardzības iestādēm un nodrošinātu, ka šie instrumenti un mehānismi tiek izmantoti pēc iespējas pilnīgāk, šai direktīvai vajadzētu stiprināt ar Padomes Pamatlēmumu 2001/413/TI ieviesto operatīvo kontaktpunktu nozīmi. Dalībvalstis var nolemt izmantot pastāvošo operatīvo kontaktpunktu tīklu, piemēram, tādu, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/40/ES48. Tiem būtu jāsniedz efektīva palīdzība, piemēram, veicinot apmaiņu ar attiecīgo informāciju, kā arī tehnisku konsultāciju un juridiskas informācijas sniegšanu. Lai nodrošinātu tīkla sekmīgu darbību, katram kontaktpunktam būtu jāspēj ātri sazināties ar citas valsts kontaktpunktu. Ņemot vērā šīs noziedzīgo nodarījumu jomas būtisko pārrobežu dimensiju un jo īpaši elektronisko pierādījumu nepastāvīgo raksturu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nekavējoties risināt steidzamus pieprasījumus no minētā kontaktpunktu tīkla un sniegt atbildi astoņu stundu laikā. |
(18) ES līmenī pastāv vairāki instrumenti un mehānismi, kas ļauj apmainīties ar informāciju starp valstu tiesībaizsardzības iestādēm, lai veiktu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem. Lai sekmētu un paātrinātu sadarbību starp valstu tiesībaizsardzības iestādēm un nodrošinātu, ka šie instrumenti un mehānismi tiek izmantoti pēc iespējas pilnīgāk, šai direktīvai vajadzētu stiprināt ar Padomes Pamatlēmumu 2001/413/TI ieviesto operatīvo kontaktpunktu nozīmi. Dalībvalstis var nolemt izmantot pastāvošo operatīvo kontaktpunktu tīklu, piemēram, tādu, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/40/ES48. Tiem būtu jāsniedz efektīva palīdzība, piemēram, veicinot apmaiņu ar attiecīgo informāciju, kā arī tehnisku konsultāciju un juridiskas informācijas sniegšanu. Lai nodrošinātu tīkla sekmīgu darbību, katram kontaktpunktam būtu jāspēj ātri sazināties ar citas valsts kontaktpunktu. Ņemot vērā šīs noziedzīgo nodarījumu jomas būtisko pārrobežu dimensiju un jo īpaši elektronisko pierādījumu nepastāvīgo raksturu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nekavējoties risināt steidzamus pieprasījumus no minētā kontaktpunktu tīkla un sniegt atbildi divu stundu laikā pēc saņemšanas, norādot vismaz, vai pieprasījums tiks atbildēts un šādas atbildes veidu un paredzamo laiku. Ļoti steidzamos un nopietnos gadījumos dalībvalstīm būtu jāinformē Eiropola Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centrs. |
|
__________________ |
__________________ |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/40/ES (2013. gada 12. augusts) par uzbrukumiem informācijas sistēmām, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2005/222/TI (OV L 218, 14.8.2013., 8. lpp.). |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīva 2013/40/ES par uzbrukumiem informācijas sistēmām, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2005/222/TI (OV L 218, 14.8.2013., 8. lpp.). |
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(19) Lai apkarotu krāpšanu un viltošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, ļoti svarīgi ir bez nepamatotas kavēšanās ziņot par noziedzīgo nodarījumu valsts iestādēm, jo tas bieži vien ir kriminālizmeklēšanas sākumpunkts. Būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu to, ka fiziskas un juridiskas personas, it īpaši finanšu iestādes, ziņo tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm. Šie pasākumi var būt balstīti uz dažāda veida darbībām, tostarp leģislatīvām, piemēram, pienākumu ziņot par aizdomām par krāpšanu, vai neleģislatīvām, piemēram, tādu organizāciju vai mehānismu izveide vai atbalstīšana, kas veicina informācijas apmaiņu vai izpratnes veicināšanas kampaņas. Visi pasākumi, kas ietver fizisku personu personas datu apstrādi, būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67949. Jo īpaši, pārsūtot jebkādu informāciju par tādu nodarījumu novēršanu un apkarošanu, kas attiecas uz krāpšanas un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošanu, būtu jāievēro Regulā (ES) 2016/679 noteiktās prasības, jo īpaši attiecībā uz apstrādes likumīgu pamatojumu. |
(19) Lai apkarotu krāpšanu un viltošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, ļoti svarīgi ir bez nepamatotas kavēšanās ziņot par noziedzīgo nodarījumu valsts iestādēm, jo tas bieži vien ir kriminālizmeklēšanas sākumpunkts. Būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu to, ka fiziskas un juridiskas personas, it īpaši finanšu iestādes, ziņo tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, un būtu jāietver efektīvas un drošas valsts tiešsaistes sistēmas izveide ziņošanai par krāpšanu, lai sekmētu ziņošanu par noziegumu nekavējoties. Standartizētas ziņošanas veidnes izmantošanai Savienības līmenī būtu jāļauj labāk analizēt draudus un jāveicina valsts kompetento iestāžu darbs un sadarbība. Šie pasākumi var būt balstīti uz dažāda veida darbībām, tostarp leģislatīvām, piemēram, pienākumu ziņot par aizdomām par krāpšanu, vai neleģislatīvām, piemēram, tādu organizāciju vai mehānismu izveide vai atbalstīšana, kas veicina informācijas apmaiņu vai izpratnes veicināšanas kampaņas. Visi pasākumi, kas ietver fizisku personu personas datu apstrādi, būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67949. Jo īpaši, pārsūtot jebkādu informāciju par tādu nodarījumu novēršanu un apkarošanu, kas attiecas uz krāpšanas un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošanu, būtu jāievēro Regulā (ES) 2016/679 noteiktās prasības, jo īpaši attiecībā uz apstrādes likumīgu pamatojumu. |
|
__________________ |
__________________ |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). |
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(19a) Visu krāpšanas veidu un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu, tostarp to, kas saistīti ar nelielām naudas summām, viltošanas izmeklēšana un kriminālvajāšana ir ļoti svarīga, lai proaktīvi apkarotu šādu parādību. Ziņošanas pienākumi, informācijas apmaiņa un statistikas ziņojumi ir efektīvi paņēmieni krāpniecisku darbību, jo īpaši līdzīgu darbību, kas saistītas ar nelielām naudas summām, atklāšanai ja tās izskata atsevišķi. Būtiski ir arī, ka attiecīgā informācija par krāpšanu un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošanu tiek savlaicīgi nodota finanšu ziņu vākšanas vienībām, lai nodrošinātu noziedzīgu finanšu plūsmu turpmāku analīzi un atklāšanu. |
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(20) Krāpšana un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošana cietušajām personām var radīt nopietnas ekonomiskas un neekonomiskas sekas. Ja šāda krāpšana ietver identitātes zādzību, tās sekas bieži vien ir vēl nopietnākas, jo rada kaitējumu reputācijai, kā arī ievērojamu emocionālo kaitējumu. Dalībvalstīm būtu jāpieņem palīdzības, atbalsta un aizsardzības pasākumi, kuru mērķis ir mazināt minētās sekas. |
(20) Krāpšana un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošana cietušajām personām var radīt nopietnas ekonomiskas un neekonomiskas sekas. Ja šāda krāpšana ietver, piemēram, identitātes zādzību, tās sekas bieži vien ir vēl nopietnākas, jo rada kaitējumu reputācijai un profesionālu kaitējumu, kaitējumu personas kredītnovērtējumam, kā arī ievērojamu emocionālo kaitējumu. Dalībvalstīm būtu jāpieņem palīdzības, atbalsta un aizsardzības pasākumi, kuru mērķis ir mazināt minētās sekas. |
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(20a) Cietušajiem bieži vien ir nepieciešams ilgs laiks, lai konstatētu, ka viņi ir cietuši zaudējumus krāpšanas un viltošanas noziedzīgu nodarījumu rezultātā. Šajā laika periodā var izvērsties virkne savstarpēji saistītu noziegumu, tādējādi palielinot cietušajiem radītās negatīvās sekas. |
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(21) Fiziskām personām, kuras ir cietušas no krāpšanas, kas saistīta ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, ir tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar Eiropas Parlaments un Padomes Direktīvu 2012/29/ES50. Dalībvalstīm būtu jāpieņem palīdzības un atbalsta sniegšanas pasākumi šādām cietušajām personām, pamatojoties uz pasākumiem, kuri pieprasīti Direktīvā 2012/29/ES, bet labāk atbilst tādu personu īpašajām vajadzībām, kuras cietušas no krāpšanas, kas saistīta ar identitātes zādzību. Šādos pasākumos būtu jāiekļauj īpaši specializēts psiholoģiskais atbalsts un padomi attiecībā uz finanšu, juridiskajiem un praktiskajiem jautājumiem, kā arī palīdzība pieejamās kompensācijas saņemšanā. Informācija un konsultācijas par aizsardzību pret šādu noziedzīgu nodarījumu negatīvajām sekām būtu jāpiedāvā arī juridiskām personām. |
(21) Fiziskām personām, kuras ir cietušas no krāpšanas, kas saistīta ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, ir tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar Eiropas Parlaments un Padomes Direktīvu 2012/29/ES50. Dalībvalstīm būtu jāpieņem palīdzības un atbalsta sniegšanas pasākumi šādām cietušajām personām, pamatojoties uz pasākumiem, kuri pieprasīti Direktīvā 2012/29/ES, bet labāk atbilst tādu personu īpašajām vajadzībām, kuras cietušas no krāpšanas, kas saistīta ar identitātes zādzību. Šādos pasākumos būtu jāiekļauj tāda saraksta izveide, kurā ietvertas speciālās institūcijas, kas nodarbojas ar dažādiem ar identitāti saistītu noziegumu un cietušo atbalsta aspektiem, un kurā iekļauts īpaši specializēts psiholoģiskais atbalsts un padomi attiecībā uz finanšu, juridiskajiem un praktiskajiem jautājumiem, kā arī palīdzība pieejamās kompensācijas saņemšanā. Dalībvalstīm būtu arī jāspēj izveidot vienotu valsts informācijas instrumentu tiešsaistē, lai sekmētu cietušo piekļuvi palīdzībai un atbalstam. Informācija un konsultācijas par aizsardzību pret šādu noziedzīgu nodarījumu negatīvajām sekām būtu jāpiedāvā arī juridiskām personām. |
|
__________________ |
__________________ |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.). |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.). |
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 21.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(21a) Personām, kuras ir cietušas no krāpšanas saistībā ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem (vismaz tām personām, kurām trūkst pietiekamu līdzekļu, lai samaksātu par to), vajadzētu būt arī jtiesībām saņemt bezmaksas juridisko palīdzību. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt līdzekļu nepietiekamību, izmantojot mantiskā stāvokļa pārbaudi, kurā pienācīgi ņemtu vērā visus attiecīgos un objektīvos faktorus, piemēram, ienākumus, kapitālu, attiecīgās personas ģimenes stāvokli, juridiskās palīdzības izmaksas un dzīves standartu attiecīgajā dalībvalstī. |
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(23) Dalībvalstīm jāizveido vai jāstiprina politika krāpšanas un bezskaidras naudas līdzekļu viltošanas novēršanai un pasākumi, kuru mērķis ir mazināt risku kļūt par šādu nodarījumu upuriem un kuros izmanto informācijas un izpratnes veicināšanas kampaņas, kā arī pētniecības un izglītības programmas. |
(23) Dalībvalstīm ar Komisijas atbalstu būtu jāizveido vai jāstiprina politika krāpšanas un bezskaidras naudas līdzekļu viltošanas novēršanai un pasākumi, kuru mērķis ir mazināt risku kļūt par šādu nodarījumu upuriem un kuros izmanto, piemēram, informācijas un izpratnes veicināšanas kampaņas, pastāvīgus informēšanas rīkus tiešsaistē ar praktiskiem piemēriem attiecībā uz krāpniecisku praksi, kā arī pētniecības un izglītības programmas. |
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(23a) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai attiecībā uz standartizētas Savienības pārskatu sniegšanas veidnes izstrādi, kā tas minēts 14. pantā, un saskaņā ar 16.a pantu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011. |
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 24. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(24) Ir jāvāc salīdzināmi dati par šajā direktīvā minētajiem nodarījumiem. Attiecīgie dati būtu jādara pieejami kompetentajām specializētajām Savienības aģentūrām un struktūrām, piemēram, Eiropolam, atbilstīgi to uzdevumiem un vajadzībām pēc informācijas. Mērķis būtu iegūt pilnīgāku pārskatu par krāpšanas un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošanas problēmu un jautājumiem, kas saistīti ar maksājumu drošību Savienības līmenī, un tādējādi palīdzēt izstrādāt efektīvāku atbildes reakciju. Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto Eiropola pilnvaras un spējas, lai sniegtu palīdzību un atbalstu attiecīgās izmeklēšanās, sniedzot informāciju par likumpārkāpēja darbības veidu Eiropolam ar mērķi veikt krāpšanas un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošanas stratēģisko analīzi un draudu novērtējumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/79452. Informācijas sniegšana var palīdzēt labāk izprast pašreizējos un turpmākos apdraudējumus un palīdzēt Padomei un Komisijai noteikt Savienības stratēģiskās un operatīvās prioritātes cīņai pret noziedzību un veidus, kā īstenot šīs prioritātes. |
(24) Ir jāvāc salīdzināmi dati par šajā direktīvā minētajiem nodarījumiem. Attiecīgie dati būtu jādara pieejami kompetentajām specializētajām Savienības aģentūrām un struktūrām, piemēram, Eiropolam un Komisijai, atbilstīgi to uzdevumiem un vajadzībām pēc informācijas. Mērķis būtu iegūt pilnīgāku pārskatu par krāpšanas un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošanas problēmu un jautājumiem, kas saistīti ar maksājumu drošību Savienības līmenī, un tādējādi palīdzēt izstrādāt efektīvāku atbildes reakciju. Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto Eiropola pilnvaras un spējas, lai sniegtu palīdzību un atbalstu attiecīgās izmeklēšanās, sniedzot informāciju par likumpārkāpēja darbības veidu Eiropolam ar mērķi veikt krāpšanas un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošanas stratēģisko analīzi un draudu novērtējumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/79452. Informācijas sniegšana var palīdzēt labāk izprast pašreizējos un turpmākos apdraudējumus un palīdzēt Padomei un Komisijai noteikt Savienības stratēģiskās un operatīvās prioritātes cīņai pret noziedzību un veidus, kā īstenot šīs prioritātes. |
|
_________________ |
_________________ |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.). |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regula (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.). |
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 24.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(24a) Organizētas vai neorganizētas noziedzības novēršana un apkarošana būtu jāpanāk ar ciešāku sadarbību starp policijas iestādēm un citām kompetentajām iestādēm dalībvalstīs, gan tieši, gan izmantojot Eiropolu, īpašu uzmanību pievēršot informācijas apmaiņas uzlabošanai starp iestādēm, kas atbildīgas par krimināltiesisku novēršanu un izmeklēšanu. |
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ar šo direktīvu paredz minimālos noteikumus par noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanu saistībā ar krāpšanu un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošanu. |
Ar šo direktīvu paredz minimālos noteikumus par noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanu saistībā ar krāpšanu un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošanu. Tā veicina šādu nodarījumu novēršanu, sniedz palīdzību un atbalstu cietušajiem, kā arī uzlabo sadarbību starp tiesu un citām kompetentajām iestādēm. |
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 3. pants – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Maksāšanas līdzekļu krāpnieciska izmantošana |
Bezskaidras naudas maksāšanas instrumentu krāpnieciska izmantošana |
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 4. pants – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk minētās darbības, ja tās izdara tīši, ir sodāmas kā noziedzīgs nodarījums: |
Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk minētās darbības ir sodāmas kā noziedzīgs nodarījums: |
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
a) maksāšanas līdzekļa zādzība vai citāda nelikumīga piesavināšanās; |
a) maksāšanas līdzekļa zādzība vai citāda nelikumīga piesavināšanās, ja tas izdarīts tīši; |
Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
b) maksāšanas līdzekļa viltošana vai falsifikācija minētā līdzekļa krāpnieciskai izmantošanai; |
b) maksāšanas līdzekļa viltošana vai falsifikācija minētā līdzekļa krāpnieciskai izmantošana, ja tas izdarīts tīši; |
Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
c) nozagta vai citādi nelikumīgi piesavināta, viltota vai falsificēta maksāšanas līdzekļa glabāšana, iegāde lietošanai, importēšana, eksportēšana, pārdošana, transportēšana, izplatīšana vai citāda tā pieejamības nodrošināšana ar mērķi izmantot to krāpnieciski. |
c) nozagta vai citādi nelikumīgi piesavināta maksāšanas instrumenta, kādas citas personas viltota vai falsificēta maksāšanas instrumenta iegāde sev pašam vai kādai citai personai, tostarp importēšana, eksportēšana, pārdošana un transportēšana, izplatīšana vai citāda tā pieejamības nodrošināšana ar mērķi izmantot to krāpnieciski, ja tas izdarīts tīši; |
Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
ca) nozagta vai citādi nelikumīgi piesavināta, viltota vai falsificēta maksāšanas instrumenta valdījums, tā saņemšanas laikā zinot, ka tas iegūts noziedzīgā darbībā, vai piedaloties šāda veida darbībā. |
Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par naudas, monetāras vērtības vai virtuālo valūtu pārskaitīšanu vai to pārskaitīšanas izraisīšanu, lai gūtu nelikumīgu labumu pārkāpuma izdarītājam vai trešajai personai, ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu, ja tā izdarīta tīši: |
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par naudas, monetāras vērtības vai virtuālo valūtu pārskaitīšanu vai par kādas citas personas veiktu pārskaitīšanu, lai gūtu nelikumīgu labumu pārkāpuma izdarītājam vai trešajai personai, kā arī pretlikumīga zaudējuma izraisīšanu trešās personas īpašumam ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu, ja tā izdarīta tīši: |
Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
ba) virzot vai novirzot maksājumu pakalpojumu lietotājus uz neīstām tīmekļa vietnēm. |
Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ierīces vai instrumenta, datorizētu datu vai jebkādu citu līdzekļu, kas īpaši izstrādāti vai pielāgoti nolūkā izdarīt kādu no 4. panta a) un b) punktā vai 5. pantā minētajiem nodarījumiem, tīša krāpnieciskā nolūkā veikta izgatavošana, iegādāšanās lietošanai, importēšana, eksportēšana, pārdošana, transportēšana, izplatīšana vai citāda to pieejamības nodrošināšana, ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums. |
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ierīces vai instrumenta, datorizētu datu vai jebkādu citu līdzekļu, kas īpaši izstrādāti vai pielāgoti nolūkā izdarīt kādu no 4. panta a) un b) punktā vai 5. pantā minētajiem nodarījumiem, izgatavošana, iegādāšanās sev pašam vai kādai citai personai, importēšana, eksportēšana, pārdošana, transportēšana, izplatīšana vai citāda to pieejamības nodrošināšana, ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums, ja tas izdarīts, apzinoties, ka minētie līdzekļi tiek lietoti, lai veiktu kādu no minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. |
Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka mēģinājums izdarīt 3.–6. pantā minētos nodarījumus ir sodāms kā noziedzīgs nodarījums. |
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) |
Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 3. 4. un 5. pantā minētajiem nodarījumiem piemērojamais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz trim gadiem. |
2. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 3. un 5. pantā minētajiem nodarījumiem maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz četriem gadiem. |
Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 3 punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 6. pantā minētajiem nodarījumiem piemērojamais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz diviem gadiem. |
3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 6. pantā minētajiem nodarījumiem piemērojamais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz trim gadiem. |
Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 4. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 3. 4. un 5. pantā minētajiem nodarījumiem piemērojamais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem, ja: |
4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk minētie apstākļi tiek uzskatīti par atbildību pastiprinošiem saistībā ar 3. 4. un 5. pantā minētajiem nodarījumiem un par tiem piemēro maksimālo sodu brīvības atņemšanas veidā uz vismaz pieciem gadiem, ja: |
Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 4. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
a) tie ir izdarīti, darbojoties noziedzīgā organizācijā, kā definēts Pamatlēmumā 2008/841/TI, bet neatkarīgi no tajā paredzētā soda; |
a) tie ir izdarīti, darbojoties noziedzīgā grupā, kā definēts Pamatlēmumā 2008/841/TI, bet neatkarīgi no tajā paredzētā soda; vai |
Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 4. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
b) tie rada ļoti lielu vai ievērojamu kaitējumu vai kopējo labumu vismaz EUR 20 000 apmērā. |
b) tie rada ļoti lielu vai ievērojamu kaitējumu; vai |
Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
ba) to rezultātā radies kopējais labums ievērojamā vērtībā. |
Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskai personai, kuru sauc pie atbildības saskaņā ar 9. panta 1. punktu, piemēro iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, kas ietver naudas sodu kā kriminālsodu vai naudas sodu, kurš nav kriminālsods, un var ietvert citas sankcijas, piemēram: |
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskai personai, kuru sauc pie atbildības saskaņā ar 9. panta 1. punktu, piemēro iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, kas ietver naudas sodu kā kriminālsodu vai naudas sodu, kas nav kriminālsods, vai citas sankcijas, tostarp: |
Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
aa) piekļuves liegšana uz laiku vai pastāvīgi publiskajam finansējumam, tostarp konkursa procedūrām, dotācijām un koncesijām gan valsts, gan Savienības līmenī; |
Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
a) nodarījums pilnībā vai daļēji izdarīts šīs valsts teritorijā; |
a) nodarījums pilnībā vai daļēji izdarīts šīs valsts teritorijā; vai |
Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
b) likumpārkāpējs ir tās valstspiederīgais; |
b) likumpārkāpējs ir tās valstspiederīgais vai pastāvīgais iedzīvotājs; vai |
Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
ba) nodarījums ir izdarīts tādas juridiskas personas labā, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā; vai |
Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
bb) nodarījums ir izdarīts pret tās valstspiederīgo vai personu, kura ir pastāvīgais iedzīvotājs tās teritorijā; vai |
Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
c) nodarījums rada kaitējumu tās teritorijā, tostarp kaitējumu, kas radies saistībā ar personas identitātes zādzību. |
c) nodarījums rada kaitējumu tās teritorijā. |
Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Dalībvalsts informē Komisiju un Eurojust, ja tā pieņem lēmumu noteikt jurisdikciju par kādu no 3.–7. pantā minētajiem nodarījumiem, kas izdarīts ārpus tās teritorijas; |
Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 2. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
a) likumpārkāpējs veic nodarījumu, kamēr viņš fiziski atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā, neatkarīgi no tā, vai nodarījums ir veikts, izmantojot datorus vai informācijas sistēmu attiecīgās dalībvalsts teritorijā, vai ne; |
a) likumpārkāpējs veic nodarījumu, kamēr viņš fiziski atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā, neatkarīgi no tā, vai nodarījums ir veikts, izmantojot datoru vai informācijas sistēmu attiecīgās dalībvalsts teritorijā, vai ne; |
Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 2. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
b) nodarījums ir izdarīts, izmantojot datorus vai informācijas sistēmu tās teritorijā, neatkarīgi no tā, vai likumpārkāpējs izdara nodarījumu, fiziski atrodoties tās teritorijā. |
b) nodarījums ir izdarīts, izmantojot datoru vai informācijas sistēmu tās teritorijā, neatkarīgi no tā, vai likumpārkāpējs izdara nodarījumu, fiziski atrodoties tās teritorijā. |
Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Dalībvalsts informē Komisiju, ja tā pieņem lēmumu noteikt jurisdikciju par kādu no 3.–7. pantā minētajiem nodarījumiem, kas izdarīts ārpus tās teritorijas, tostarp, ja: |
svītrots |
|
a) likumpārkāpēja pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā; |
|
|
b) nodarījums ir izdarīts tādas juridiskas personas labā, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā; |
|
|
c) nodarījums ir izdarīts pret tās valstspiederīgo vai personu, kura ir pastāvīgais iedzīvotājs tās teritorijā. |
|
Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
3.a Ja 3. līdz 7. pantā minētie nodarījumi attiecas uz vairāk nekā vienas dalībvalsts jurisdikciju, attiecīgās dalībvalstis sadarbojas cita ar citu, lai izlemtu, kura no tām uzsāks likumpārkāpēja kriminālvajāšanu, ar mērķi kriminālprocesu veikt centralizēti tikai vienā dalībvalstī, paturot prātā dubultas sodīšanas nepieļaujamības principu. Dalībvalstis saskaņā ar Pamatlēmuma 2009/948/JHA 12. pantu, var vērsties Eurojust gadījumos, kad ir pretrunas attiecībā uz jurisdikciju vai rodas citi sarežģījumi |
Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 12. pants – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Efektīva izmeklēšana |
Efektīva izmeklēšana un sadarbība |
Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personām, vienībām vai dienestiem, kas ir atbildīgi par 3.–7. pantā minēto nodarījumu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par tiem, ir pieejami tādi efektīvi izmeklēšanas līdzekļi, kādus izmanto organizētās noziedzības vai citu smagu noziegumu lietās. |
1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personām, nodaļām vai dienestiem, kas ir atbildīgi par 3. līdz 7. pantā minēto nodarījumu izmeklēšanu vai saukšanu pie kriminālatbildības, ir pieejami efektīvi un ar izdarīto noziegumu samērīgi izmeklēšanas instrumenti, kādus izmanto organizētās noziedzības apkarošanai vai citu smagu noziegumu lietās. |
Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Visas dalībvalstis nodrošina, ka tiek piešķirti adekvāti cilvēkresursi un finanšu resursi, kā arī apmācības, lai veiktu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem. |
Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad valsts tiesību akti pieprasa fiziskām un juridiskām personām sniegt informāciju par 3.–7. pantā minētajiem nodarījumiem, šāda informācija bez nepamatotas kavēšanās tiek nodota iestādēm, kas izmeklē vai veic kriminālvajāšanu attiecībā uz minētajiem nodarījumiem. |
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad valsts tiesību akti pieprasa fiziskām un juridiskām personām sniegt informāciju par 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem, šāda informācija bez nepamatotas kavēšanās tiek nodota iestādēm, kas izmeklē vai veic kriminālvajāšanu attiecībā uz minētajiem nodarījumiem un, ka šādas iestādes ir pilnvarotas sadarboties ar citām valsts iestādēm un to partneriem citās dalībvalstīs. |
Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Lai apmainītos ar informāciju par 3.–7. pantā minētajiem nodarījumiem, dalībvalstis nodrošina, ka tām ir valsts operatīvais kontaktpunkts, kas ir pieejams divdesmit četras stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Dalībvalstis nodrošina arī to, ka ir ieviestas procedūras, lai varētu ātri reaģēt uz steidzamiem palīdzības pieprasījumiem un kompetentā iestāde astoņās stundās no saņemšanas var norādīt vismaz, vai uz pieprasījumu tiks sniegta atbilde, kādā veidā tā tiks sniegta, un minēt aptuvenu šādas atbildes sniegšanas laiku. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu izmantot jau pastāvošu operatīvo kontaktpunktu tīklu. |
1. Lai apmainītos ar informāciju par 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem, dalībvalstis nodrošina, ka tām ir valsts operatīvais kontaktpunkts, kas ir pieejams divdesmit četras stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Dalībvalstis nodrošina arī to, ka ir ieviestas procedūras, lai varētu ātri reaģēt uz steidzamiem palīdzības pieprasījumiem un kompetentā iestāde divās stundās no saņemšanas var norādīt vismaz, vai uz pieprasījumu tiks sniegta atbilde, kādā veidā tā tiks sniegta, un minēt aptuvenu šādas atbildes sniegšanas laiku. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu izmantot jau pastāvošu operatīvo kontaktpunktu tīklu. |
Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis informē Komisiju, Eiropolu un Eurojust par 1. punktā minētajiem to izraudzītajiem kontaktpunktiem. Komisija šo informāciju nosūta pārējām dalībvalstīm. |
2. Dalībvalstis informē Komisiju, Eiropolu un Eurojust par 1. punktā minētajiem to izraudzītajiem kontaktpunktiem un atjaunina šādu informāciju pēc vajadzības. Komisija šo informāciju nosūta pārējām dalībvalstīm. |
Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Ļoti steidzamos un nopietnos gadījumos, kas skar divas vai vairākas dalībvalstis dalībvalstis informē Eiropola Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centru. Eiropols veicina ātras brīdināšanas sistēmas izveidi jaunu krāpniecisku prakšu identificēšanai. |
Grozījums Nr. 61 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 2.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.b Apstrādājot šajā pantā minētos datus, kompetentās iestādes ievēro piemērojamos Savienības datu aizsardzības noteikumus. |
Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir pieejami atbilstīgi ziņošanas kanāli, lai veicinātu ziņošanu tiesībaizsardzības iestādēm un citām kompetentajām valstu iestādēm par 3.–7. pantā minētajiem nodarījumiem bez nepamatotas kavēšanās. |
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir pieejami atbilstīgi ziņošanas kanāli, tostarp drošas dalībvalstu tiešsaistes sistēmas, kas paredzētas ziņošanai par krāpšanu, lai veicinātu ziņošanu tiesībaizsardzības iestādēm, finanšu ziņu vākšanas vienībām un citām kompetentajām valstu iestādēm par 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem bez nepamatotas kavēšanās. |
Grozījums Nr. 63 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Lai saskaņotu ziņojumu sniegšanas prakses Savienībā, Komisija pieņem īstenošanas aktu, lai noteiktu Savienības standarta ziņojumu veidni, kas dalībvalstīm kalpo kā pamats. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 16.a panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. |
Grozījums Nr. 64 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai mudinātu finanšu iestādes un citas juridiskas personas, kas darbojas to teritorijā, bez liekas kavēšanās ziņot tiesībaizsardzības un citām kompetentajām iestādēm par aizdomām par krāpšanu, lai varētu atklāt, novērst, izmeklēt vai veikt kriminālvajāšanu par 3.–7. pantā minētajiem nodarījumiem. |
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka finanšu iestādes bez liekas kavēšanās ziņo tiesībaizsardzības iestādēm, finanšu ziņu vākšanas vienībām un citām kompetentajām iestādēm par aizdomām par krāpšanu, lai varētu atklāt, novērst, izmeklēt vai veikt kriminālvajāšanu par 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem. |
Grozījums Nr. 65 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai mudinātu citas juridiskas personas, kas darbojas to teritorijā, bez liekas kavēšanās ziņo tiesībaizsardzības iestādēm, finanšu ziņu vākšanas vienībām un citām kompetentajām iestādēm par aizdomām par krāpšanu, lai varētu atklāt, novērst, izmeklēt vai veikt kriminālvajāšanu par 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem. |
Grozījums Nr. 66 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskās un juridiskās personas, kam radies kaitējums no 3.–7. pantā minētajiem nodarījumiem, kuri veikti, ļaunprātīgi izmantojot personas datus, tiek piedāvāta konkrēta informācija un konsultācijas par to, kā aizsargāt sevi pret šādu nodarījumu negatīvajām sekām, piemēram, kaitējumu reputācijai. |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskās un juridiskās personas, kam radies kaitējums no 3.–7. pantā minētajiem nodarījumiem, kuri veikti, ļaunprātīgi izmantojot personas datus, tiek piedāvāta konkrēta informācija un konsultācijas par to, kā aizsargāt sevi pret šādu nodarījumu negatīvajām sekām, piemēram, kaitējumu reputācijai, kaitējumu viņu kredītnovērtējumam un finansiālajām izmaksām, kā arī par viņu tiesībām, tostarp tiesībām uz kompensāciju par kaitējumu nodarījuma rezultātā. |
Grozījums Nr. 67 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskās un juridiskās personas, kam radies kaitējums no 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem, kuri veikti, ļaunprātīgi izmantojot personas datus, tiek sniegts saraksts ar speciālajām institūcijām, kas nodarbojas ar dažādiem ar identitāti saistītu noziegumu un cietušo atbalsta aspektiem. |
Grozījums Nr. 68 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.b Dalībvalstis tiek aicinātas izveidot valsts mēroga tiešsaistes informācijas rīkus, lai atvieglotu piekļuvi palīdzībai un atbalstam fiziskām vai juridiskām personām, kuras cietušas no 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem, kas veikti, ļaunprātīgi izmantojot personas datus. |
Grozījums Nr. 69 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1.c punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.c Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskām personām, kam radies kaitējums no 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem (vismaz tām personām, kurām trūkst pietiekamu līdzekļu, lai samaksātu par juridisko palīdzību), kuri veikti, ļaunprātīgi izmantojot personas datus, tiek piedāvātas bezmaksas juridiskās konsultācijas. Dalībvalstis var piemērot mantiskā stāvokļa pārbaudi, lai noteiktu, vai fiziskajām personām ir tiesības saņemt bezmaksas juridisko palīdzību. |
Grozījums Nr. 70 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 2. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskām personām, kas cietušas no šīs direktīvas 3.–7. pantā minētajiem nodarījumiem, bez nepamatotas kavēšanās pirmajā sazināšanās reizē ar kompetento iestādi sniedz informāciju par: |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskām un juridiskām personām, kas cietušas no šīs direktīvas 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem, bez nepamatotas kavēšanās pirmajā sazināšanās reizē ar kompetento iestādi sniedz informāciju par: |
Grozījums Nr. 71 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
aa) tiesībām piekļūt informācijai par lietu, |
Grozījums Nr. 72 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis veic atbilstīgas darbības, tostarp ar interneta starpniecību un vajadzības gadījumā sadarbībā ar ieinteresētajām personām, piemēram, informēšanas un izpratnes veidošanas kampaņas, pētniecības un izglītības programmas, kuru mērķis ir samazināt krāpšanas gadījumu kopējo skaitu, veicināt izpratni un samazināt risku kļūt par krāpšanas upuri. |
1. Dalībvalstis veic atbilstīgas darbības, tostarp ar interneta starpniecību un vajadzības gadījumā sadarbībā ar ieinteresētajām personām, piemēram, informēšanas un izpratnes veidošanas kampaņas, pētniecības un izglītības programmas, kuru mērķis ir samazināt krāpšanas gadījumu un īpaši krāpšanu, izmantojot datorus un informācijas sistēmas, kopējo skaitu, veicināt izpratni un samazināt risku kļūt par krāpšanas upuri, jo īpaši neaizsargātām personām, piemēram vecāka gadagājuma cilvēkiem vai jauniešiem. Komisija palīdz dalībvalstīm regulāri veikt šādas informācijas kampaņas. Dalībvalstis nodrošina, ka šādām kampaņām ir pieejams pietiekams finansējums. |
Grozījums Nr. 73 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Dalībvalstis kā daļu no informācijas kampaņām, kas minētas 1. punktā, izstrādā un regulāri atjaunina pastāvīgu tiešsaistes informācijas rīku ar praktiskiem piemēriem par krāpniecisku praksi, kā minēts 3. līdz 7. pantā, tādā formātā, ko ir viegli saprast. Šis rīks var būt saistīts ar vienoto tiešsaistes informācijas rīku, kas minēts 15. panta 1. punkta b) apakšpunktā, vai ir tā daļa. |
Grozījums Nr. 74 Direktīvas priekšlikums 16.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
16.a pants |
|
|
Komiteju procedūra |
|
|
1. Komisijai palīdz kāda komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. |
|
|
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. |
Grozījums Nr. 75 Direktīvas priekšlikums 17. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis nodrošina tādas sistēmas darbību, ar kuras palīdzību reģistrē, ģenerē un sniedz statistikas datus, ar ko mēra ziņošanas, izmeklēšanas un tiesvedības stadijas attiecībā uz 3.–7. pantā minētajiem nodarījumiem. |
2. Dalībvalstis nodrošina tādas sistēmas darbību, ar kuras palīdzību reģistrē, ģenerē un sniedz anonīmus statistikas datus, ar ko nosaka ziņošanas, izmeklēšanas un tiesvedības stadijas attiecībā uz 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem. |
Grozījums Nr. 76 Direktīvas priekšlikums 17. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Statistikas dati, kas minēti 2. punktā, aptver vismaz pastāvošos datus par 3.–7. pantā minēto nodarījumu skaitu, par ko ziņots dalībvalstīm, izmeklēto gadījumu skaitu, to personu skaitu, pret kurām uzsākts kriminālprocess un kas notiesātas par 3.–7. pantā minētajiem nodarījumiem, un dati par ziņošanas, izmeklēšanas un tiesvedības stadijām saistībā ar šiem nodarījumiem. |
3. Anonīmi statistikas dati, kas minēti 2. punktā, aptver vismaz pastāvošos datus par 3. līdz 7. pantā minēto nodarījumu skaitu, par ko ziņots dalībvalstīm, izmeklēto gadījumu skaitu, to personu skaitu, pret kurām uzsākta kriminālprocess un kas notiesātas par 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem, krāpšanā iesaistīto personu skaitu un nodarītā kaitējuma apjomu, dati par ziņošanas, izmeklēšanas un tiesvedības stadijām saistībā ar šiem nodarījumiem. |
Grozījums Nr. 77 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [24 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju. |
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz ...[12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju. |
Grozījums Nr. 78 Direktīvas priekšlikums 20. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Komisija līdz [96 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] veic novērtējumu par šo Direktīvu par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem un iesniedz par to ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. |
2. Komisija regulāri līdz ... [48 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] veic novērtējumu par šo Direktīvu par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, kā arī par ietekmi uz pamattiesībām un iesniedz par to ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstis Komisijai dara zināmu visu informāciju, kas vajadzīga šā ziņojuma sagatavošanai. |
PASKAIDROJUMS
Digitalizācija maina veidus, kādos mēs veicam savus maksājumus. Mēs arvien biežāk izmantojam bezskaidras naudas maksājumus. Iepriekšējos piecos gados šāda veida darījumus skaits ir pieaudzis par 24 %. Taču šis jaunais tirgus, kas strauji attīstās, ir kļuvis pievilcīgs arī noziedzniekiem. Krāpšana ar maksājumu kartēm, kas izdotas vienotajā Eiropas maksājumu telpā (SEPA), 2013. gadā ir radījusi zaudējumus 1,44 miljardu eiro apmērā. Šī summa laikposma no 2011. gada līdz 2013. gadam ir palielinājusies par 23 %.
Kartes nav vienīgais bezskaidras naudas maksāšanas līdzeklis — tiešā debeta maksājumi un mobilie maksājumi ir citi piemēri attiecībā uz minētajiem maksāšanas līdzekļiem. ES līmenī nav apkopota visaptveroša statistika par krāpšanu, izmantojot bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus. Komisija lēš, ka gada zaudējumu summas apjoms ir 2 miljardi eiro, un šis skaitlis neietver visus pieejamos maksājumu instrumentus.
Krāpšanai tiešsaistē (piemēram, kredītkaršu datu zādzībai) bieži vien ir pārrobežu dimensija. Nozieguma izdarītājam un cietušajam nav jāatrodas vienā un tajā pašā valstī, un šis apstāklis rada sarežģītas problēmas tiesībaizsardzības iestādēm.
Pašreiz spēkā esošais Padomes Pamatlēmums 2001/413/TI ir pieņemts vēl 2001. gadā. Pašreiz spēkā esošie noteikumi nepietiekami reaģē uz tehnoloģiju attīstību, piemēram, virtuālajām valūtām. Tāpēc Komisija ir ierosinājusi aktualizēt tiesisko regulējumu, novērst operatīvos šķēršļus un uzlabot bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu krāpšanas novēršanu. Šī ierosinātā direktīva, lai apkarotu krāpšanu un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošanu, ir arī svarīgs Eiropas Savienības pasākums krimināltiesību pielāgošanai Lisabonas līgumam. Parlamentam kā vienam no likumdevējiem būs svarīga loma.
Komisija tās sagatavotajā ietekmes novērtējumā un direktīvas priekšlikumā ir norādījusi uz vairākiem argumentiem par labu šai pārskatīšanai. Pārliecinoša šķiet noziedzīgu nodarījumu loka paplašināšana, iekļaujot darījumus ar virtuālām valūtām, jaunu tiešsaistes noziegumu un bargākā soda minimālo līmeņu ieviešana, darbības jomas precizējums attiecībā uz jurisdikciju un noteikumiem par tiesību nodrošināšanu kibernoziegumos cietušajiem, krāpšanas novēršana un tiesu iestāžu sadarbības uzlabošana krimināllietās.
Lai stiprinātu priekšlikumu, referente ar savu ziņojuma projektu ierosina dažas izmaiņas Komisijas priekšlikumā, cita starpā:
– palīdzības nostiprināšanu tiem, kas cietuši krāpnieciskos bezskaidras naudas darījumos, jo krāpšana bieži pastiprina kaitējumu cietušo reputācijai, kaitējumu kredītnovērtējumam vai rada emocionālu kaitējumu;
– ziņošanas par noziegumiem veicināšanu, tostarp dalībvalstu drošu tiešsaistes sistēmu izveidi, kuras paredzētas ziņošanai par krāpšanu;
– nozīmīgāku Eurojust un Eiropola iesaistīšanu informācijas apmaiņā;
– koncentrētākus preventīvus noteikumus par krāpšanu internetā un ar datora starpniecību;
– īsāku transponēšanas periodu un Komisijas pienākumu iesniegt direktīvas novērtējumu pēc četriem gadiem.
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Krāpšanas un viltošanas apkarošana attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem |
||||
|
Atsauces |
COM(2017)0489 – C8-0311/2017 – 2017/0226(COD) |
||||
|
Datums, kad to iesniedza EP |
13.9.2017 |
|
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
LIBE 2.10.2017 |
|
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ECON 2.10.2017 |
ITRE 2.10.2017 |
JURI 2.10.2017 |
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums |
ECON 5.10.2017 |
ITRE 11.10.2017 |
JURI 2.10.2017 |
|
|
|
Referenti Iecelšanas datums |
Sylvia-Yvonne Kaufmann 20.11.2017 |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
27.3.2018 |
25.4.2018 |
3.9.2018 |
|
|
|
Pieņemšanas datums |
3.9.2018 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
31 1 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Asim Ademov, Monika Beňová, Caterina Chinnici, Cornelia Ernst, Romeo Franz, Dietmar Köster, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Péter Niedermüller, Judith Sargentini, Giancarlo Scottà, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Sergei Stanishev, Helga Stevens, Bodil Valero, Josef Weidenholzer, Kristina Winberg, Auke Zijlstra |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Dennis de Jong, Gérard Deprez, Jean Lambert, Jeroen Lenaers, Nuno Melo, Emil Radev, Barbara Spinelli, Jaromír Štětina |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Françoise Grossetête, Nadja Hirsch, Peter Kouroumbashev, Vladimir Urutchev |
||||
|
Iesniegšanas datums |
6.9.2018 |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
31 |
+ |
|
|
ALDE |
Gérard Deprez, Nadja Hirsch |
|
|
ECR |
Helga Stevens, Kristina Winberg |
|
|
ENF |
Giancarlo Scottà |
|
|
GUE/NGL |
Cornelia Ernst, Dennis de Jong, Barbara Spinelli |
|
|
PPE |
Asim Ademov, Françoise Grossetête, Barbara Kudrycka, Jeroen Lenaers, Nuno Melo, Emil Radev, Csaba Sógor, Jaromír Štětina, Vladimir Urutchev |
|
|
S&D |
Monika Beňová, Caterina Chinnici, Dietmar Köster, Peter Kouroumbashev, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Péter Niedermüller, Birgit Sippel, Sergei Stanishev, Josef Weidenholzer |
|
|
VERTS/ALE |
Romeo Franz, Jean Lambert, Judith Sargentini, Bodil Valero |
|
|
1 |
- |
|
|
ENF |
Auke Zijlstra |
|
|
0 |
0 |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas