ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju mazas noslodzes transportlīdzekļu CO₂ emisiju samazināšanai un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 715/2007 (pārstrādāta redakcija)

18.9.2018 - (COM(2017)0676 – C8-0395/2017 – 2017/0293(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Miriam Dalli
(Pārstrādāta redakcija – Reglamenta 104. pants)

Procedūra : 2017/0293(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A8-0287/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0287/2018

Debates :

PV 02/10/2018 - 15
CRE 02/10/2018 - 15
PV 26/03/2019 - 18
CRE 26/03/2019 - 18

Balsojumi :

PV 03/10/2018 - 9.5
CRE 03/10/2018 - 9.5
Balsojumu skaidrojumi
PV 27/03/2019 - 18.5

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0370
P8_TA(2019)0304

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
PIELIKUMS: JURIDISKĀS KOMITEJAS VĒSTULE
PIELIKUMS: EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS GRUPAS ATZINUMS
Transporta un tūrisma komitejAS ATZINUMS
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju mazas noslodzes transportlīdzekļu CO₂ emisiju samazināšanai un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 715/2007 (pārstrādāta redakcija)

(COM(2017)0676 – C8-0395/2017 – 2017/0293(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0676),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0395/2017),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu[1],

– ņemot vērā Juridiskās komitejas 2018. gada 14. marta vēstuli Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Reglamenta 104. un 59. pantu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A8-0287/2018),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo aktu negrozīto noteikumu un minēto grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3) Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā¹⁶ ir skaidri noteikti šādi vērienīgi mērķi: līdz gadsimta vidum transporta radīto siltumnīcefekta gāzu līmenis jāsamazina vismaz par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, neatlaidīgi virzoties uz bezemisiju transportu. Ir nekavējoties krasi jāsamazina transporta radītās gaisu piesārņojošo vielu emisijas, kas apdraud mūsu veselību. Laikposmā pēc 2020. gada būs vēl vairāk jāsamazina emisijas no tradicionālajiem iekšdedzes motoriem. Savukārt līdz 2030. gadam būs jāpanāk, lai bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļi ir ieviesti tādā apmērā, ka tie jau veido būtisku tirgus daļu.

3) Transports ir vienīgā nozīmīgā Savienības nozare, kurā siltumnīcefekta gāzu emisijas joprojām pieaug. Lai izpildītu saistības, ko Savienība uzņēmās Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCC) Pušu konferences 21. sanāksmē, kas notika 2015. gadā Parīzē, ir jāpaātrina visas transporta nozares dekarbonizācija, un šīs nozares radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām līdz gadsimta vidum būtu pastāvīgi jātuvojas nulles emisiju līmenim. Turklāt ir nekavējoties krasi jāsamazina transporta radītās gaisu piesārņojošo vielu emisijas, kas būtiskā mērā apdraud mūsu veselību un vidi. Laikposmā pēc 2020. gada būs vēl vairāk jāsamazina emisijas no tradicionālajiem iekšdedzes motoriem. Savukārt līdz 2030. gadam būs jāpanāk, lai bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļi ir ieviesti tādā apmērā, ka tie jau veido būtisku tirgus daļu.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4a) Pētniecības, piegādes, pārstrādes un ražošanas stratēģiju izstrāde ar mērķi sekmēt attīstību vieglo sastāvdaļu projektēšanas jomā ir būtiska, lai autobūves nozarē veicinātu pāreju uz mazoglekļa tehnoloģijām. Tā kā bioekonomikai un atjaunojamiem, pārstrādājamiem un ilgtspējīgiem produktiem, ko tā spēj nodrošināt, ir aizvien nozīmīgāka loma, aizvien vairāk pētījumu tiek veikti par dabīgo šķiedru izejvielām un to kompozītmateriāliem. Šo norišu pamatā ir jābūt izpratnei par ierobežojumiem saistībā ar dabas resursiem, zemes pieejamību un līdz ar to nepieciešamību piedāvāt ilgtspējīgus risinājumus attiecībā uz nolietotiem transportlīdzekļiem.

Pamatojums

Neraugoties uz tehnoloģiski neitrālu risinājumu kontekstu, elektrotransportlīdzekļi tiek uzskatīti par risinājumu pārejai uz mazoglekļa ekonomiku šajā nozarē. Šo transportlīdzekļu vieglais svars ir ārkārtīgi svarīgs raksturlielums, un bioloģiskas izcelsmes izejvielas un to kompozītmateriāli palīdz nodrošināt šādas īpašības.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4b) Lai īstenotu sociāli pieņemamu un taisnīgu pāreju uz bezemisiju mobilitāti līdz gadsimta vidum, ir jāveic izmaiņas visā autobūves vērtību ķēdē, ņemot vērā iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz iedzīvotājiem un reģioniem visās dalībvalstīs. Ir svarīgi ņemt vērā pārejas sociālo ietekmi un proaktīvi risināt jautājumu par ietekmi uz darbvietām. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi pašreizējos pasākumus papildināt ar mērķtiecīgām programmām Savienības, valstu un reģionālā līmenī darba ņēmēju pārkvalificēšanai, prasmju uzlabošanai un pārcelšanai citā darbā, kā arī izglītības un darba meklēšanas iniciatīvām nelabvēlīgi ietekmētajās kopienās un reģionos, tās īstenojot ciešā dialogā ar sociālajiem partneriem un kompetentajām iestādēm.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

4.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4c) Sekmīgai pārejai uz bezemisiju mobilitāti ir vajadzīgs vienots politikas satvars attiecībā uz transportlīdzekļiem, infrastruktūru, elektrotīkliem, ilgtspējīgu akumulatoru ražošanu, piegādi un pārstrādi, kurā ekonomikas un nodarbinātības stimuli visā Savienībā darbojas kopā valstu, reģionālā un vietējā līmenī un saņem atbalstu no spēcīgākiem Savienības finansēšanas instrumentiem.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6) Eiropadomes 2014. gada oktobra secinājumos nozarēm, kuras nav ietvertas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, tika apstiprināts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums par 30 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Autotransports rada ievērojamas emisijas minētajās nozarēs, un tā radīto emisiju līmenis ir būtiski augstāks nekā 1990. gadā. Ja autotransporta emisijas turpinās pieaugt, tās neitralizēs samazinājumus, kas cīņā pret klimata pārmaiņām panākti citās nozarēs.

6) Autotransporta radīto emisiju līmenis joprojām ir būtiski augstāks nekā 1990. gadā, tādēļ tas neitralizē samazinājumus, kas cīņā pret klimata pārmaiņām panākti citās nozarēs.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9) Veicot Regulas (EK) Nr. 443/2009 un Regulas (ES) Nr. 510/2011 novērtēšanu 2015. gadā, tika secināts, ka minētās regulas ir bijušas nozīmīgas, kopumā saskaņotas, ka ar tām ir panākts ievērojams emisiju aiztaupījums un ka izmaksu ziņā tās bijušas efektīvākas, nekā sākotnēji paredzēts. Tās ir arī radījušas ievērojamu pievienoto vērtību Savienībai, kas ar valstu pasākumiem līdzīgā apmērā nebūtu bijis iespējams. Tomēr šajā novērtējumā arī tika secināts, ka faktiski panāktie CO₂ ietaupījumi ir ievērojami mazāki nekā tie, uz ko norādīja tipa apstiprināšanas testu rezultāti, un ka tipa apstiprināšanas testu un faktisko emisiju rādītāju neatbilstība ir būtiski mazinājusi CO₂ emisiju standartu efektivitāti, kā arī patērētāju uzticēšanos jauno transportlīdzekļu degvielas ietaupījuma iespējām.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10a) Lai nodrošinātu šīs regulas efektivitāti, CO₂ emisiju samazinājums būtu jāpanāk transportlīdzekļa normālas ekspluatācijas un lietošanas apstākļos. Tādēļ ir lietderīgi šajā regulā iekļaut manipulācijas ierīču stingru aizliegumu un paredzēt iestādēm līdzekļus, ar kuru palīdzību var nodrošināt šā aizlieguma ievērošanu.

Pamatojums

Direktīvas 510/2011 13. pantā paredzēts pārskatīt šajā regulā noteiktos mērķrādītājus un kārtību. Kārtība, uz ko attiecas šis grozījums, ir cieši saistīta ar šīs regulas mērķi un regulā noteikto mērķrādītāju sasniegšanu.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12) Ir svarīgi, lai, nosakot CO₂ emisiju samazināšanas prasības, transportlīdzekļu ražotājiem visā Savienībā arī turpmāk tiktu nodrošināta paredzamība un plānošanas drošība attiecībā uz visiem jaunajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem Savienībā.

12) Nosakot CO₂ emisiju samazināšanas prasības, transportlīdzekļu ražotājiem visā Savienībā arī turpmāk tiek nodrošināta paredzamība un plānošanas drošība attiecībā uz visiem jaunajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem Savienībā.

Pamatojums

Direktīvas 510/2011 13. pantā paredzēts pārskatīt šajā regulā noteiktos mērķrādītājus un kārtību. Elementi, uz kuriem attiecas šis grozījums, ir saistīti ar šīs regulas mērķi un regulā noteikto mērķrādītāju sasniegšanu.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12a) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/94/EK^1a novērtējumā, ko Komisija veica 2016. gadā, tika konstatēts, ka jāturpina tiesību akta precizēšana un vienkāršošana, lai varētu palielināt tā atbilstību, efektivitāti, lietderību un saskaņotību. Komisijas Ieteikuma (ES) 2017/948^1b mērķis ir veicināt Direktīvas 1999/94/EK saskaņotu piemērošanu. Katrā ziņā labāk izstrādātas un saskaņotākas Savienības prasības par automobiļu marķēšanu, kas patērētājiem nodrošina salīdzināmu, uzticamu un ērti lietojamu informāciju par mazemisiju transportlīdzekļu priekšrocībām, tostarp informāciju par gaisu piesārņojošām vielām un ekspluatācijas izmaksām, kā arī informāciju par CO₂ emisijām un degvielas patēriņu, varētu veicināt degvielas izmantojuma ziņā visefektīvāko un videi nekaitīgāko automobiļu izmantošanu visā Savienībā. Šo iemeslu dēļ Komisijai būtu jāpārskata Direktīva 1999/94/EK vēlākais līdz 2019. gada 31. decembrim un jānāk klajā ar attiecīgu tiesību akta priekšlikumu. Turklāt līdzīgi vieglajiem pasažieru automobiļiem arī vieglo komerciālo transportlīdzekļu nozare varētu gūt labumu no šādas degvielas ekonomijas un CO₂ emisiju marķējuma ieviešanas. Tāpēc Komisijai būtu arī jāanalizē minētās iespējas šajā nozarē un vajadzības gadījumā jāiesniedz attiecīgi tiesību aktu priekšlikumi.

_______________

^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīva 1999/94/EK attiecībā uz patērētājiem domātas informācijas pieejamību par degvielas ekonomiju un CO₂ emisijām saistībā ar jaunu vieglo automobiļu tirdzniecību (OV L 12, 18.1.2000.,16. lpp.).

^1b Komisijas 2017. gada 31. maija Ieteikums (ES) 2017/948 par to degvielas patēriņa un CO₂ emisijas vērtību izmantošanu, kurām veikta tipa apstiprināšana un kuras izmērītas atbilstoši pasaulē saskaņotajai vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūrai, kad patērētājiem tiek darīta pieejama informācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/94/EK (OV L 142, 2.6.2017., 100. lpp.).

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13) Tādēļ būtu jānosaka samazinājuma līmeņi Savienības jaunu vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparkam 2025. un 2030. gadam, ņemot vērā autoparka atjaunināšanas laiku un nepieciešamību autotransporta nozarei dot ieguldījumu 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanā. Šī pakāpeniskā pieeja autobūves nozari arī skaidri un savlaicīgi aicina nekavēties ar energoefektīvu tehnoloģiju un mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu laišanu tirgū.

13) Būtu jānosaka samazinājuma līmeņi Savienības jaunu vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparkam 2025. un 2030. gadam, ņemot vērā autoparka atjaunināšanas laiku un nepieciešamību autotransporta nozarei dot ieguldījumu Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītāju 2030. gadam un turpmākajiem gadiem sasniegšanā. Šī pakāpeniskā pieeja autobūves nozari arī skaidri un savlaicīgi aicina nekavēties ar energoefektīvu tehnoloģiju un mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu laišanu tirgū. Turklāt, lai saglabātu emisiju samazināšanas tendenci arī pēc 2030. gada, no 2031. gada 1. janvāra būtu jāpiemēro vismaz tāda pati emisiju samazinājuma līkne nolūkā turpināt nozares dekarbonizāciju saskaņā ar Parīzes nolīguma saistībām.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14) Lai gan Savienība ir viens no galvenajiem mehānisko transportlīdzekļu ražotājiem un tehnoloģiju līderiem pasaulē šajā jomā, konkurence saasinās, un pasaules autobūves nozarē ir vērojamas straujas izmaiņas, kuru pamatā ir jaunas inovācijas elektrificētu spēka pārvadu un sadarbīgas, satīklotas un automatizētas mobilitātes jomā. Lai saglabātu konkurētspēju pasaulē un piekļuvi tirgiem, Savienībai ir vajadzīgs tāds tiesiskais regulējums, kas rada lielu iekšējo tirgu un atbalsta tehnoloģisko attīstību un inovācijas, tostarp īpaši stimulē bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu jomu.

14) Lai gan Savienība ir viens no galvenajiem mehānisko transportlīdzekļu ražotājiem un tehnoloģiju līderiem pasaulē šajā jomā, konkurence saasinās, un pasaules autobūves nozarē ir vērojamas straujas izmaiņas, kuru pamatā ir jaunas inovācijas elektrificētu spēka pārvadu un sadarbīgas, satīklotas un automatizētas mobilitātes jomā. Ja Savienības ražošanāpārāk vēlu tiks īstenota nepieciešamā pāreja uz citiem enerģijas veidiem transporta nozarē, tā var zaudēt savu vadošo lomu. Lai saglabātu konkurētspēju pasaulē un piekļuvi tirgiem, Savienībai ir vajadzīgs tāds tiesiskais regulējums, kas rada lielu iekšējo tirgu un atbalsta tehnoloģisko attīstību un inovācijas, tostarp konkrēts politikas mehānisms bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu jomā.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14a) Sasniegt ilgtermiņa mērķi panākt pilnībā dekarbonizētu Savienības mobilitāti nebūs iespējams bez tehnoloģiskās inovācijas un tehniskā progresa. Paturot to prātā, kā arī ņemot vērā aizvien lielāku starptautisko konkurenci, ir svarīgi, lai Savienība un dalībvalstis turpinātu centienus pētīt un izstrādāt iniciatīvas, ar ko sekmē iespējamās sinerģijas nozarē līdzīgi nesenajai Eiropas Akumulatoru alianses iniciatīvai, un atbalstītu publiskās un privātās investīcijas Savienības autobūves nozares pētniecībā un inovācijā, lai šajā nozarē saglabātu Savienības tehnoloģisko vadību un ilgtermiņā nodrošinātu tās rūpnieciskās bāzes ilgtspēju, nozares efektivitāti un konkurētspēju pasaules tirgū.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

15. apsvērums5

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15) Būtu jāievieš īpašs stimulējošs mehānisms, lai veicinātu pāreju uz bezemisiju mobilitāti. To vajadzētu veidot tā, lai veicinātu Savienības bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu tirgus attīstību.

15) Būtu jāievieš īpašs politikas mehānisms, lai veicinātu un paātrinātu pāreju uz bezemisiju mobilitāti. Šo kreditēšanas un debetēšanas mehānismu vajadzētu veidot tā, lai veicinātu Savienības bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu tirgus attīstību un nodrošinātu investīciju noteiktību nepieciešamās uzlādes infrastruktūras savlaicīgai un atbilstīgai izvēršanai.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

16) Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu īpatsvara līmeņa noteikšanai ES autoparkā, kā arī labi izstrādātu mehānismu izmantošanai konkrēta ražotāja īpatnējo CO₂ mērķrādītāju koriģēšanai, pamatojoties uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu īpatsvaru attiecīgā ražotāja autoparkā, vajadzētu būt spēcīgam un drošam signālam šādu transportlīdzekļu izstrādei un ieviešanai, vienlaikus joprojām ļaujot uzlabot parasto iekšdedzes motoru efektivitāti.

16) Stabila bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu īpatsvara līmeņa noteikšanai ES autoparkā, kā arī labi izstrādātu mehānismu izmantošanai konkrēta ražotāja īpatnējo CO₂ mērķrādītāju koriģēšanai, pamatojoties uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu īpatsvaru attiecīgā ražotāja autoparkā, vajadzētu būt spēcīgam un drošam signālam šādu transportlīdzekļu izstrādei, ieviešanai un tirdzniecībai, vienlaikus joprojām ļaujot uzlabot parasto iekšdedzes motoru efektivitāti.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

17) Nosakot kredītus attiecībā uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem, ir lietderīgi ņemt vērā atšķirības starp transportlīdzekļu CO₂ emisijām. Koriģēšanas mehānismam vajadzētu nodrošināt, ka īpatsvara līmeņa pārsniegšanas gadījumā ražotāja īpatnējam CO₂ mērķrādītājam vajadzētu palielināties. Lai nodrošinātu sabalansētu pieeju, šajā mehānismā būtu jānosaka koriģēšanas iespējamā līmeņa robežvērtības. Tas nodrošinās stimulus, veicinot uzlādes un uzpildes infrastruktūras savlaicīgu izvēršanu un nodrošinot lielus ieguvumus patērētājiem, kā arī konkurētspējas un vides jomā.

17) Nosakot kritērijus attiecībā uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu īpatsvaru, ir lietderīgi ņemt vērā atšķirības starp transportlīdzekļu CO₂ emisijām. Koriģēšanas mehānismam vajadzētu nodrošināt, ka īpatsvara līmeņa pārsniegšanas gadījumā ražotāja īpatnējam CO₂ mērķrādītājam vajadzētu palielināties, ņemot vērā to, ka ražotājam, kas nav sasniedzis konkrēto īpatsvaru, būs jāpanāk atbilstība stingrākam CO₂ mērķrādītājam. Lai nodrošinātu sabalansētu pieeju, šajā mehānismā būtu jānosaka koriģēšanas iespējamā līmeņa robežvērtības. Tas nodrošinās stimulus, veicinot uzlādes un uzpildes infrastruktūras savlaicīgu izvēršanu un nodrošinot lielus ieguvumus patērētājiem, kā arī konkurētspējas un vides jomā.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

17a) Ir jāveic savlaicīgi un pietiekami ieguldījumi gan bezemisiju, gan mazemisiju transportlīdzekļu ražošanā un izvēršanā, kā arī kopējā nepieciešamajā atbalsta infrastruktūrā, tostarp ilgtspējīgā akumulatoru ražošanā, piegādē un pārstrādē. Savienības un dalībvalstu līmenī ir efektīvi jāsadarbojas dažādiem atbalsta instrumentiem, ar ko mobilizē un stimulē būtiskas publiskās un privātās investīcijas. Ir ātri jāizveido uzlādes un uzpildes infrastruktūra, lai nodrošinātu patērētāju uzticēšanos un uzņēmējdarbības noteiktību transportlīdzekļu ražotājiem. Tādēļ būtu jāatbalsta akumulatoru un akumulatoru daļu ražošana Savienībā, ja iespējams, netālu no transportlīdzekļu ražošanas vietām.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

23) Tomēr vajadzētu saglabāt līdzsvaru starp ekoinovāciju stimulēšanu un tām tehnoloģijām, kurām emisiju samazinājums tiek pierādīts oficiālajā testa procedūrā. Tālab ir lietderīgi saglabāt to ekoinovācijai noteikto aiztaupījumu maksimālo vērtību, ko ražotājs drīkst ņemt vērā mērķrādītāja ievērošanas nolūkā. Komisijai vajadzētu būt iespējai pārskatīt maksimālās vērtības līmeni, jo īpaši, lai ņemtu vērā oficiālās testa procedūras izmaiņu ietekmi. Ir lietderīgi arī precizēt, kā saistībā ar mērķrādītāju ievērošanu aprēķināmi aiztaupījumi.

23) Tomēr vajadzētu saglabāt līdzsvaru starp ekoinovāciju stimulēšanu un tām tehnoloģijām, kurām emisiju samazinājums tiek pierādīts oficiālajā testa procedūrā. Tālab ir lietderīgi saglabāt to ekoinovācijai noteikto aiztaupījumu maksimālo vērtību, ko ražotājs drīkst ņemt vērā mērķrādītāja ievērošanas nolūkā. Komisijai vajadzētu būt iespējai pārskatīt maksimālās vērtības līmeni un to pazemināt, jo īpaši, lai ņemtu vērā oficiālās testa procedūras izmaiņu ietekmi. Ir lietderīgi arī precizēt, kā saistībā ar mērķrādītāju ievērošanu aprēķināmi aiztaupījumi.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

25a) Gadījumos, kad elektriska akumulatora uzstādīšana smagākos vieglajos komerciālajos transportlīdzekļos (N1 klases III kategorija) var palielināt transportlīdzekļa masu tiktāl, ka tas tiek pārklasificēts N2 kategorijā, šī tehniskā problēma ir pienācīgi jārisina.

Pamatojums

Mazas noslodzes transportlīdzekļu elektrifikācija var palielināt to masu akumulatora svara dēļ. Ja lielākas masas dēļ tiks pārsniegta attiecīgās klases masas robežvērtība, centienus palielināt bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu skaitu autoparkā nevarēs ņemt vērā saskaņā ar šo regulu. Risinājums šai problēmai varētu būt attiecīgās klases masas robežvērtības palielināšana gadījumos, kad masas palielinājums ir skaidri saistīts ar centieniem samazināt emisijas, izmantojot alternatīvu dzinēju sistēmu.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

28) Procedūra atkāpju piešķiršanai, sākot ar autoparka mērķrādītāju 95 g CO₂/km, specifisku modeļu ražotājiem nodrošina, ka samazinājums, kuru pieprasa īstenot specifisku modeļu ražotājiem, atbilst lielapjoma ražotāju īstenotajam samazinājumam attiecībā uz šo mērķrādītāju.Tomēr pieredze rāda, ka specifisku modeļu ražotājiem piemīt tāds pats CO₂ mērķrādītāju sasniegšanas potenciāls kā lielajiem ražotājiem, un attiecībā uz mērķrādītājiem, kas noteikti, sākot ar 2025. gadu, netiek uzskatīts par lietderīgu nodalīt šīs divas ražotāju kategorijas.

28) Pieredze rāda, ka specifisku modeļu ražotājiem piemīt tāds pats CO₂ mērķrādītāju sasniegšanas potenciāls kā lielajiem ražotājiem, un tādēļ vairs netiek uzskatīts par lietderīgu nodalīt šīs divas ražotāju kategorijas.

Pamatojums

Direktīvas 510/2011 13. pantā paredzēts pārskatīt šajā regulā noteiktos mērķrādītājus un kārtību. Elementi, uz ko attiecas šis grozījums, ir cieši saistīti ar šīs regulas mērķi un regulā noteikto mērķrādītāju sasniegšanu.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

37) Jaunu vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu īpatnējās CO₂ emisijas Savienībā tiek mērītas saskaņoti atbilstīgi metodikai, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 715/2007. Lai iespējami samazinātu šīs regulas administratīvo slogu, atbilstība būtu jāmēra, atsaucoties uz tādiem datiem par jaunu vieglo automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu reģistrāciju Savienībā , ko apkopojušas dalībvalstis un kas paziņoti Komisijai. Lai nodrošinātu konsekvenci attiecībā uz datiem, kas izmantoti atbilstības novērtēšanai, iespējami vairāk būtu jāsaskaņo noteikumi par šo datu apkopošanu un paziņošanu. Tādēļ vajadzētu skaidri formulēt kompetento iestāžu pienākumu nodrošināt pareizus un pilnīgus datus, kā arī nepieciešamību kompetentajām iestādēm efektīvi sadarboties ar Komisiju datu kvalitātes jautājumos.

37) Jaunu vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu īpatnējās CO₂ emisijas Savienībā tiek mērītas saskaņoti atbilstīgi metodikai, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 715/2007. Lai iespējami samazinātu šīs regulas administratīvo slogu, atbilstība būtu jāmēra, atsaucoties uz tādiem datiem par jaunu vieglo automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu reģistrāciju Savienībā , ko apkopojušas dalībvalstis un kas paziņoti Komisijai. Lai nodrošinātu konsekvenci attiecībā uz datiem, kas izmantoti atbilstības novērtēšanai, būtu jāsaskaņo noteikumi par šo datu apkopošanu un paziņošanu. Tādēļ vajadzētu skaidri formulēt kompetento iestāžu pienākumu nodrošināt pareizus un pilnīgus datus, kā arī nepieciešamību kompetentajām iestādēm efektīvi sadarboties ar Komisiju datu kvalitātes jautājumos.

Pamatojums

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

38) Tas, kā ražotājs ir sasniedzis mērķus saskaņā ar šo regulu, būtu jānovērtē Savienības mērogā. Ražotājiem, kuru vidējās īpatnējās CO₂ emisijas pārsniedz ar šo regulu atļautās emisijas, attiecībā uz katru kalendāro gadu būtu jāmaksā par pārsniegtajām emisijām. Summas, kas samaksātas par pārsniegtajām emisijām, būtu jāuzskata par Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem un jāizmanto, lai sekmētu taisnīgu pāreju uz bezemisiju mobilitāti. Šīs summas būtu arī jāizmanto, lai papildinātu mērķtiecīgas programmas to darba ņēmēju pārkvalificēšanai, prasmju uzlabošanai un izglītošanai, kurus skar strukturālas pārmaiņas autobūves nozarē, un darbaspēka pārdales un darba meklēšanas iniciatīvām, ko īsteno ciešā dialogā ar sociālajiem partneriem, kopienām un kompetentajām iestādēm reģionos, kurus skar darbaspēka pārorientācija.

Pamatojums

Cieši saistīts ar citiem grozījumiem.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

41) Šajā regulā noteikto CO₂ emisiju samazināšanas mērķrādītāju iedarbīgums praksē ir ļoti atkarīgs no oficiālās testa procedūras reprezentativitātes. Saskaņā ar atzinumu, kas saņemts, izmantojot zinātnisko konsultāciju mehānismu (SAM)²³, un Eiropas Parlamenta ieteikumu pēc tā veiktas izmeklēšanas saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē²⁴, vajadzētu ieviest mehānismu, ar kuru novērtē, cik reprezentatīvas reālos ekspluatācijas apstākļos ir tās transportlīdzekļu CO₂ emisiju un enerģijas patēriņa vērtības, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151. Drošākais veids, kā nodrošināt tipa apstiprināšanas rādītāju atbilstību reāliem braukšanas apstākļiem, ir ieviest CO₂ emisiju testu reālos braukšanas apstākļos. Šajā nolūkā Komisijai, izmantojot deleģētos aktus un apsverot pārvietojamu emisiju mērīšanas sistēmu (PEMS) izmantošanas piemērotību, būtu jāizstrādā CO₂ emisiju tests reālos braukšanas apstākļos un tas jāievieš vēlākais divus gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas. Tomēr līdz minētā testa piemērošanas brīdim atbilstība šai regulai būtu jānodrošina, izmantojot degvielas patēriņa mērierīču datus, ko paziņojuši ražotāji un ko vērtē saistībā ar robežvērtību, kuru katram ražotājam nosaka 2021. gadā kā procentuālu starpību, ko nedrīkst pārsniegt. Komisijai vajadzētu būt pilnvarām nodrošināt degvielas patēriņa datu publisku pieejamību un izstrādāt procedūras, kas vajadzīgas, lai paziņotu tādus datus, kas nepieciešami šādu novērtējumu veikšanai. Ja tiek konstatēts, ka ražotājs nenodrošina atbilstību šajā regulā paredzētajām prasībām par CO₂ emisijām reālos braukšanas apstākļos, Komisijai būtu jāveic attiecīgi pasākumi.

__________________

²³ Augsta līmeņa zinātnisko padomdevēju grupa, zinātniskais atzinums 1/2016 “Closing the gap between light-duty vehicle real-world CO2 emissions and laboratory testing”.

²³ Augsta līmeņa zinātnisko padomdevēju grupa, zinātniskais atzinums 1/2016 "Closing the gap between light-duty vehicle real-world CO2 emissions and laboratory testing”.

²⁴ Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa ieteikums Padomei un Komisijai, ņemot vērā izmeklēšanu saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē (2016/2908(RSP)).

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

41.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

41a) Pašreiz nav saskaņota veida, kā novērtēt mazas noslodzes transportlīdzekļu aprites cikla emisijas. Komisijai būtu lietderīgi līdz 2026. gada nogalei veikt šādu analīzi, lai sniegtu plašu priekšstatu par mazas noslodzes transportlīdzekļu nozares radītajām oglekļa emisijām. Šajā nolūkā Komisijai, izmantojot deleģētos aktus, būtu jāizstrādā kopēja Savienības metodika konsekventai datu ziņošanai, kas ražotājiem no 2025. gada jāveic par to tirgū laisto visu veidu degvielas un piedziņas sistēmu transportlīdzekļu aprites cikla CO₂ emisijām. Minētajai metodikai arī jāatbilst attiecīgajiem ISO standartiem un jāņem vērā globālās sasilšanas potenciāls, ko rada emisijas aprites ciklā no degvielas ieguves līdz uzpildes stacijām, no uzpildes stacijām līdz izmantošanai transportlīdzekļos, ražošanas laikā un aprites cikla beigās. Komisijas veiktās analīzes pamatā jābūt ražotāju sniegtajiem datiem, kā arī citiem pieejamiem attiecīgajiem datiem.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

46) Lai grozītu vai papildinātu šīs regulas noteikumu nebūtiskus elementus pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, lai grozītu II un III pielikumu attiecībā uz datu prasībām un datu parametriem, lai papildinātu noteikumus par to kritēriju interpretāciju, pēc kuriem nosaka tiesības izmantot atkāpi no īpatnējo emisiju mērķrādītājiem, noteikumus par saturu, ko ietver pieteikumos par atkāpes piemērošanu, un noteikumus par īpatnējo CO₂ emisiju samazināšanas programmu saturu un izvērtēšanu, lai pielāgotu 13. pantā minēto M₀ un TM₀ skaitli, 11. pantā minēto maksimālo vērtību 7g CO₂/km un koriģētu I pielikuma formulas, kas minētas 14. panta 3. punktā . Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī un lai šādas apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai nodrošinātu vienlīdzīgu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un to ekspertiem vajadzētu sistemātiski būt piekļuvei to Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kuras nodarbojas ar deleģēto aktu sagatavošanu.

46) Lai grozītu vai papildinātu šīs regulas noteikumu nebūtiskus elementus pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, lai grozītu II un III pielikumu attiecībā uz datu prasībām un datu parametriem, lai paredzētu prasības, ar ko nodrošina manipulācijas ierīču aizlieguma ievērošanu un 4. panta 3.c punktā minētās paplašinātās dokumentu paketes prasīto saturu, lai paredzētu noteikumus un procedūras ziņošanai par 7. panta 8.a punktā minētajām aprites cikla emisijām, lai papildinātu noteikumus par to kritēriju interpretāciju, pēc kuriem nosaka tiesības izmantot atkāpi no īpatnējo emisiju mērķrādītājiem, noteikumus par saturu, ko ietver pieteikumos par atkāpes piemērošanu, un noteikumus par īpatnējo CO₂ emisiju samazināšanas programmu saturu un izvērtēšanu, lai pielāgotu 13. pantā minēto M₀ un TM₀ skaitli, 11. pantā minēto maksimālo vērtību 7 g CO₂/km, lai izstrādātu 12. panta 1.a punktā minēto CO₂ emisiju testu reālos braukšanas apstākļos un koriģētu I pielikuma formulas, kas minētas 14. panta 3. punktā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī un lai šādas apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai nodrošinātu vienlīdzīgu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un to ekspertiem vajadzētu sistemātiski būt piekļuvei to Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kuras nodarbojas ar deleģēto aktu sagatavošanu.

Pamatojums

Pielāgojums vajadzīgs, ņemot vērā jaunās deleģētās pilnvaras, kas minētas 7. panta 8.a punktā un 12. panta 1.a punktā, — sk. attiecīgos pamatojumus.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ar šo regulu nosaka CO₂ emisiju prasības jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem , lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību .

1. Ar šo regulu nosaka CO₂ emisiju prasības jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, lai sasniegtu Savienības klimata politikas mērķus un nodrošinātu klimata jomā uzņemto saistību izpildi starptautiskā mērogā tādā veidā, kas atbilst iekšējā tirgus pienācīgai darbībai.

Pamatojums

Cieši saistīts ar citiem grozījumiem.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

1. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. No 2025. gada 1. janvāra piemēro šādus ES autoparka mērķrādītājus:

a) attiecībā uz jaunu vieglo pasažieru automobiļu autoparka vidējām emisijām ES autoparka mērķrādītājs ir īpatnējo emisiju mērķrādītāju 2021. gadam vidējā rādītāja samazinājums par 15 %, to nosakot saskaņā ar I pielikuma A daļas 6.1.1. punktu;

a) attiecībā uz jaunu vieglo pasažieru automobiļu autoparka vidējām emisijām ES autoparka mērķrādītājs ir īpatnējo emisiju mērķrādītāju 2021. gadam vidējā rādītāja samazinājums par 20 %, to nosakot saskaņā ar I pielikuma A daļas 6.1.1. punktu;

b) attiecībā uz jaunu vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparka vidējām emisijām ES autoparka mērķrādītājs ir īpatnējo emisiju mērķrādītāju 2021. gadam vidējā rādītāja samazinājums par 15 %, to nosakot saskaņā ar I pielikuma B daļas 6.1.1. punktu.

b) attiecībā uz jaunu vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparka vidējām emisijām ES autoparka mērķrādītājs ir īpatnējo emisiju mērķrādītāju 2021. gadam vidējā rādītāja samazinājums par 20 %, to nosakot saskaņā ar I pielikuma B daļas 6.1.1. punktu.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

1. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

No 2025. gada 1. janvāra attiecībā uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu īpatsvaru piemēros slieksni, kas vienāds ar 20 % no jaunu vieglo pasažieru automobiļu un jaunu vieglo komerciālo transportlīdzekļu pārdošanas apjoma 2025. gadā un ko noteiks saskaņā ar attiecīgi I pielikuma A daļas 6.3. punktu un I pielikuma B daļas 6.3. punktu.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

1. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. No 2030. gada 1. janvāra piemēro šādus mērķrādītājus:

a) attiecībā uz jaunu vieglo pasažieru automobiļu autoparka vidējām emisijām ES autoparka mērķrādītājs ir īpatnējo emisiju mērķrādītāju 2021. gadam vidējā rādītāja samazinājums par 30 %, to nosakot saskaņā ar I pielikuma A daļas 6.1.2. punktu;

a) attiecībā uz jaunu vieglo pasažieru automobiļu autoparka vidējām emisijām ES autoparka mērķrādītājs ir īpatnējo emisiju mērķrādītāju 2021. gadam vidējā rādītāja samazinājums par 45 %, to nosakot saskaņā ar I pielikuma A daļas 6.1.2. punktu;

b) attiecībā uz jaunu vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparka vidējām emisijām ES autoparka mērķrādītājs ir īpatnējo emisiju mērķrādītāju 2021. gadam vidējā rādītāja samazinājums par 30 %, to nosakot saskaņā ar I pielikuma B daļas 6.1.2. punktu.

b) attiecībā uz jaunu vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparka vidējām emisijām ES autoparka mērķrādītājs ir īpatnējo emisiju mērķrādītāju 2021. gadam vidējā rādītāja samazinājums par 45 %, to nosakot saskaņā ar I pielikuma B daļas 6.1.2. punktu.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

1. pants – 5. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

No 2030. gada 1. janvāra attiecībā uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu īpatsvaru piemēros slieksni, kas vienāds ar 40 % no jaunu vieglo pasažieru automobiļu un jaunu vieglo komerciālo transportlīdzekļu pārdošanas apjoma 2030. gadā un ko noteiks saskaņā ar attiecīgi I pielikuma A daļas 6.3. punktu un I pielikuma B daļas 6.3. punktu.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) N₁ kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri definēti Direktīvas 2007/46/EK II pielikumā, kuru standartmasa nepārsniedz 2610 kg, un N₁ kategorijas transportlīdzekļiem, kuru tipa apstiprinājums ir paplašināts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 715/2007 2. panta 2. punktam (“vieglie komerciālie transportlīdzekļi ”), kuri tiek pirmo reizi reģistrēti Savienībā un kuri iepriekš nav bijuši reģistrēti ārpus Savienības (“jauni vieglie komerciālie transportlīdzekļi ”). Komisija saskaņā ar šīs regulas mērķiem ir pilnvarota vajadzības gadījumā atjaunināt atsauces masas ierobežojumu (2610 kg) vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, kuriem izmanto alternatīvu degvielu un kuru masa pieaug piedziņas un enerģijas glabāšanas sistēmu (piemēram, akumulatoru) dēļ, kas ir smagākas nekā tradicionālajos transportlīdzekļos izmantotās.

Pamatojums

Cieši saistīts ar citiem grozījumiem.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

2. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Šo regulu piemēro ar alternatīvu degvielu darbināmiem transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pieļaujamā masa pārsniedz 3500 kg, taču nav lielāka par 4250 kg, ar noteikumu, ka šī papildu masa virs 3500 kg ir vienīgi piedziņas sistēmas papildu masas dēļ salīdzinājumā ar piedziņas sistēmas masu tāda paša izmēra transportlīdzeklī, kas aprīkots ar parastu iekšdedzes dzinēju ar dzirksteļaizdedzi vai kompresijas aizdedzi.

Pamatojums

Mazas noslodzes transportlīdzekļu elektrifikācija var palielināt to masu akumulatora masas dēļ. Ja lielākas masas dēļ tiks pārsniegta attiecīgās klases masas robežvērtība, centienus palielināt bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu skaitu autoparkā nevarēs ņemt vērā saskaņā ar šo regulu. Risinājums šai problēmai varētu būt attiecīgās klases masas robežvērtības palielināšana gadījumos, kad masas palielinājums ir skaidri saistīts ar centieniem samazināt emisijas, izmantojot alternatīvu dzinēju sistēmu.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – na apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

na) “manipulācijas ierīce” ir konstrukcijas elements, kas nosaka temperatūru, transportlīdzekļa ātrumu, dzinēja apgriezienus (RPM), pārnesumu, kolektora vakuumu vai citus parametrus, lai aktivizētu, modulētu, aizkavētu vai pārtrauktu jebkādas tādas sistēmas vai sistēmas daļas darbību, kura palielina CO₂ emisijas apstākļos, kas ir saprātīgi paredzami normālā transportlīdzekļa ekspluatācijā un izmantošanā;

Pamatojums

Direktīvas 510/2011 13. pantā paredzēts pārskatīt šajā regulā noteiktos mērķrādītājus un kārtību. Kārtība, uz kuru attiecas šis grozījums, ir saistīta ar šīs regulas mērķi un regulā noteikto mērķrādītāju sasniegšanu.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

4. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Ražotājs transportlīdzekļus aprīko tā, lai sistēmas un komponenti, kas varētu ietekmēt emisijas, tiktu projektēti, konstruēti un samontēti tā, lai ražotāja vieglie pasažieru automobiļi vai vieglie komerciālie transportlīdzekļi normālos lietošanas apstākļos atbilstu šajā regulā un tās īstenošanas pasākumos paredzētajiem īpatnējo emisiju mērķrādītājiem un citām prasībām.

Pamatojums

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

4. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.b Ir aizliegts izmantot manipulācijas ierīces. Aizliegumu nepiemēro, ja:

a) ierīce ir nepieciešama dzinēja aizsardzībai pret bojājumiem vai negadījumiem un drošai transportlīdzekļa darbībai;

b) ierīce darbojas tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams dzinēja iedarbināšanai; vai

c) minētie nosacījumi ir būtiskā mērā iekļauti testa procedūrās, kas minētas 1. pantā.

Pamatojums

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

4. pants – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.c Lai apstiprinātājas iestādes varētu novērtēt atbilstību 3.a un 3.b punktam, ražotājs nodrošina paplašinātu dokumentācijas paketi. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 16. pantu, lai šajā regulā iekļautu prasības, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tiek ievērots manipulācijas ierīču izmantošanas aizliegums, un paplašinātās dokumentācijas paketes nepieciešamo saturu.

Pamatojums

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Saskaņā ar II un III pielikuma A daļām par katru kalendāro gadu dalībvalsts reģistrē informāciju par katru jaunu vieglo pasažieru automobili un katru jaunu vieglo komerciālo transportlīdzekli , kas reģistrēts tās teritorijā. Šo informāciju dara pieejamu ražotājiem un viņu izraudzītajiem importētājiem vai pārstāvjiem katrā dalībvalstī. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par reģistrāciju atbildīgo iestāžu darbība ir pārredzama. Katra dalībvalsts nodrošina, ka īpatnējās CO₂ emisijas vieglajiem pasažieru automobiļiem, kuriem nav tipa apstiprinājuma saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007, tiek mērītas un reģistrētas atbilstības sertifikātā.

1. Saskaņā ar II un III pielikuma A daļu par katru kalendāro gadu dalībvalsts reģistrē informāciju par katru jaunu vieglo pasažieru automobili un katru jaunu vieglo komerciālo transportlīdzekli, kas reģistrēts tās teritorijā. Šo informāciju dara pieejamu ražotājiem un viņu izraudzītajiem importētājiem vai pārstāvjiem katrā dalībvalstī. Dalībvalstis nodrošina, ka par reģistrāciju atbildīgo iestāžu darbība ir pārredzama. Katra dalībvalsts nodrošina, ka īpatnējās CO₂ emisijas vieglajiem pasažieru automobiļiem, kuriem nav tipa apstiprinājuma saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007, tiek mērītas un reģistrētas atbilstības sertifikātā.

Pamatojums

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

7. pants – 4. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Reģistrs ir publiski pieejams.

Reģistrs ir publiski pieejams, tostarp digitālā formātā.

Pamatojums

Cieši saistīts ar citiem grozījumiem.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

7. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ražotājs trīs mēnešu laikā pēc 4. punktā minētā provizoriskā aprēķina saņemšanas drīkst paziņot Komisijai par kļūdām datos, norādot dalībvalsti, kurā, pēc ražotāja domām, radusies kļūda.

Ražotājs trīs mēnešu laikā pēc 4. punktā minētā provizoriskā aprēķina saņemšanas paziņo Komisijai par kļūdām datos, norādot dalībvalsti, kurā, pēc ražotāja domām, radusies kļūda.

Pamatojums

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

7. pants – 8. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija drīkst pieņemt detalizētus noteikumus par šādu noviržu ziņošanas procedūrām un par to ņemšanu vērā, aprēķinot vidējās īpatnējās emisijas. Minētās procedūras pieņem ar īstenošanas aktiem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija pieņem detalizētus noteikumus par šādu noviržu ziņošanas procedūrām un par to ņemšanu vērā, aprēķinot vidējās īpatnējās emisijas. Minētās procedūras pieņem ar īstenošanas aktiem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

7. pants – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.a No 2025. gada 1. janvāra ražotāji, pamatojoties uz Savienības līmenī saskaņotu metodiku, paziņo Komisijai visu to jauno vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu aprites cikla CO₂ emisijas, ko tie laiž tirgū, sākot no minētā datuma. Šajā nolūkā Komisija ne vēlāk kā 2022. gada 31. decembrī saskaņā ar 16. pantu pieņem deleģētos aktus šīs regulas papildināšanai, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par procedūrām, kā ziņot par visa aprites cikla CO₂ emisijām, kuras rada visu veidu degvielas un piedziņas sistēmu transportlīdzekļi, kas reģistrēti Savienības tirgū.

Komisija ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā iekļauta analīze par jauno mazas noslodzes transportlīdzekļu kopējām aprites cikla emisijām Savienībā, tostarp analīze par iespējamu regulatīvu pasākumu variantiem, lai panāktu mērķtiecīgākus turpmākos politikas centienus emisiju samazināšanai nozarē. Šo analīzi dara publiski pieejamu.

Pamatojums

Cieši saistīts ar citiem grozījumiem.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Maksas par pārsniegtajām emisijām uzskata par Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem.

4. Maksas par pārsniegtajām emisijām uzskata par Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem. Minētās summas izmanto to Savienības un valstu pasākumu papildināšanai, ko veic ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem, lai veicinātu prasmju veidošanu un darba ņēmēju pārdali autobūves nozarē visās skartajās dalībvalstīs, jo īpaši reģionos un kopienās, kuras pāreja skar visvairāk, nolūkā veicināt taisnīgu pāreju uz bezemisiju mobilitāti.

Pamatojums

Cieši saistīts ar citiem grozījumiem.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija piešķir ražotājam atkāpi, ja tā uzskata, ka ražotājam ir tiesības uz 1. punktā minēto atkāpi, un atzīst, ka ražotāja ierosinātais īpatnējo emisiju mērķrādītājs atbilst tā emisiju samazināšanas iespējām, tostarp ekonomiskajām un tehniskajām iespējām samazināt īpatnējās CO₂ emisijas, kā arī ņemot vērā ražotā vieglā komerciālā transportlīdzekļa tipa tirgus īpatnības. Pieteikumu iesniedz vēlākais līdz tā gada 31. oktobrim, kurš ir pirmais gads, kurā atkāpi piemēro.

3. Komisija piešķir ražotājam atkāpi, ja tā uzskata, ka ražotājam ir tiesības uz 1. punktā minēto atkāpi, un atzīst, ka ražotāja ierosinātais īpatnējo emisiju mērķrādītājs atbilst tā emisiju samazināšanas iespējām, tostarp ekonomiskajām un tehniskajām iespējām samazināt īpatnējās CO₂ emisijas, kā arī ņemot vērā ražotā vieglā automobiļa vai vieglā komerciālā transportlīdzekļa tipa tirgus īpatnības. Pieteikumu iesniedz vēlākais līdz tā gada 31. oktobrim, kurš ir pirmais gads, kurā atkāpi piemēro.

Pamatojums

Labots izlaidums tekstā.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šādas tehnoloģijas ņem vērā tikai tad, ja to vērtēšanā izmantotā metodoloģija var sniegt pārbaudāmus, atkārtojamus un salīdzināmus rezultātus.

Šādas tehnoloģijas ņem vērā tikai tad, ja to vērtēšanā izmantotā metodoloģija var sniegt pārbaudāmus, atkārtojamus un salīdzināmus rezultātus, un tikai tad, ja vispārēji harmonizētajā vieglo transportlīdzekļu testa procedūrā (WLTP) noteiktā vērtība netiek papildināta vai aizstāta ar citiem datiem, kas vairāk atbilst emisijām reālos braukšanas apstākļos.

Pamatojums

Grozījums ir vajadzīgs teksta iekšējās loģikas nodrošināšanai.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12 mēnešu laikā pēc inovatīvas tehnoloģijas vai inovatīvu tehnoloģiju kopuma apstiprināšanas šādas inovatīvas tehnoloģijas vai inovatīvu tehnoloģiju kopuma piegādātājs vai ražotājs sniedz pierādījumus, pamatojoties uz sērijveida transportlīdzekļu emisiju testu reālos braukšanas apstākļos rezultātiem, nolūkā apliecināt šādas tehnoloģijas vai kopuma sniegto ieguldījumu.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sākot ar 2025. gadu, Komisija drīkst koriģēt šo maksimālo vērtību. Šādas korekcijas ievieš, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu.

Sākot ar 2025. gadu, Komisija drīkst koriģēt šo maksimālo vērtību, to samazinot. Šādas korekcijas ievieš, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) inovatīvajām tehnoloģijām nedrīkst piemērot obligātus noteikumus saistībā ar papildu pasākumiem, lai panāktu papildu samazinājumu par 10 g CO₂/km, kas minēts 1. pantā, un tās nedrīkst būt obligātas saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem. Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, šis kritērijs neattiecas uz gaisa kondicionēšanas sistēmu efektivitātes uzlabojumiem.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija uzrauga un novērtē, cik reprezentatīvas reālos apstākļos ir CO₂ emisiju un enerģijas patēriņa vērtības, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151. Komisija nodrošina, ka sabiedrība tiek informēta par reprezentativitātes izmaiņām laika gaitā.

1. Komisija uzrauga un novērtē, cik reprezentatīvas reālos apstākļos ir CO₂ emisiju un enerģijas patēriņa vērtības, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

12. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Lai nodrošinātu 1. punktā minēto reprezentativitāti, atbilstību šīs regulas prasībām no 2023. gada 1. janvāra mēra, izmantojot CO₂ emisiju testu reālos braukšanas apstākļos. Komisija vēlākais divus gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu nolūkā papildināt šo regulu, izstrādājot CO₂ emisiju testu reālos braukšanas apstākļos, kurā izmanto pārvietojamas emisiju mērīšanas sistēmas.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

12. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.b Kamēr CO₂ emisiju testu reālos braukšanas apstākļos vēl nepiemēro, atbilstību šīs regulas prasībām mēra, pamatojoties uz degvielas patēriņa mērierīču datiem un ievērojot katram ražotājam 2021. gadā noteikto robežvērtību, kas izteikta kā nepārsniedzama procentuāla starpība starp minētajiem datiem un ražotāja īpatnējo CO₂ emisiju apjomu, ko mēra tipa apstiprinājuma sertifikācijas procedūru vajadzībām, kuras tiks sāktas no 2021. gada saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

12. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.c Ja ražotāja īpatnējās CO₂ emisijas pārsniedz 1.b punktā noteikto robežvērtību, tad minētā ražotāja īpatnējo CO₂ emisiju mērķrādītāju, pēc kura nosaka atbilstību šīs regulas prasībām, koriģē, ņemot vērā konstatēto pārsniegumu.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

12. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Komisija nodrošina, ka sabiedrība tiek informēta par to, kā laika gaitā mainās 1. punktā minētā atbilstība reāliem braukšanas apstākļiem.

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

12. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.b Ja nav pieejami atbilstoši degvielas patēriņa mērierīču precizitātes standarti, Komisija pilnvaro veikt darbības, lai nodrošinātu tehnisko standartu ievērošanu un iekļautu tos Savienības tiesību aktos ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī.

Pamatojums

Patlaban akumulatoru elektrotransportlīdzekļiem, ar degvielas elementiem darbināmiem transportlīdzekļiem un ar sašķidrināto naftas gāzi darbināmiem transportlīdzekļiem (LPG) nav pieejami atbilstoši degvielas patēriņa mērierīču precizitātes standarti.

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šajā pantā minētos pasākumus Komisija drīkst pieņemt saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem sīki izstrādātus noteikumus par procedūrām, kuras jāievēro, paziņojot degvielas patēriņa mērierīču datus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija ņem vērā saskaņā ar 12. pantu veiktos novērtējumus un attiecīgā gadījumā drīkst pārskatīt CO₂ emisiju mērīšanas procedūras, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007. Komisija jo īpaši sniedz atbilstīgus priekšlikumus, lai pielāgotu šīs procedūras tā, lai tiktu adekvāti atspoguļotas vieglo automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu CO₂ emisijas reālos braukšanas apstākļos.

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

14. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Komisija līdz 2019. gada 31. decembrim pārskata Direktīvu 1999/94/EK un attiecīgā gadījumā iesniedz atbilstošu tiesību akta priekšlikumu, lai nodrošinātu patērētājiem precīzu, ticamu un salīdzināmu informāciju par tirgū laisto jauno vieglo automobiļu degvielas patēriņu, CO₂ emisijām un gaisu piesārņojošo vielu emisijām.

Ņemot vērā pirmajā daļā minēto pārskatīšanu, Komisija arī izvērtē iespējas ieviest degvielas ekonomijas un CO₂ emisiju marķējumu jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un attiecīgā gadījumā šajā nolūkā iesniedz atbilstīgu tiesību akta priekšlikumu.

Pamatojums

Cieši saistīts ar citiem grozījumiem.

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

14. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai no 2031. gada 1. janvāra noteiktu papildu emisiju samazināšanas mērķrādītājus jauniem vieglajiem automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem ar mērķi saglabāt emisiju samazināšanas līkni, kas sasniegta laikposmā līdz 2030. gadam.

Pamatojums

Cieši saistīts ar citiem grozījumiem.

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pilnvaras pieņemt 7. panta 7. punkta otrajā daļā, 10. panta 8. punktā, 11. panta 1. punkta ceturtajā daļā, 13. panta 2. punktā un 14. panta 3. punkta otrajā daļā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot ar [šīs regulas spēkā stāšanās diena].

1. Pilnvaras pieņemt 4. panta 3.c punktā, 7. panta 7. punkta otrajā daļā un 8.a punktā, 10. panta 8. punktā, 11. panta 1. punkta ceturtajā daļā, 12. panta 1.a punktā, 13. panta 2. punktā un 14. panta 3. punkta otrajā daļā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot ar [šīs regulas spēkā stāšanās diena].

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā drīkst atsaukt 7. panta 7. punkta otrajā daļā, 10. panta 8. punktā, 11. panta 1. punkta ceturtajā daļā, 13. panta 2. punktā un 14. panta 3. punkta otrajā daļā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

2. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 3.c punktā, 7. panta 7. punkta otrajā daļā un 8.a punktā, 10. panta 8. punktā, 11. panta 1. punkta ceturtajā daļā, 12. panta 1.a punktā, 13. panta 2. punktā un 14. panta 3. punkta otrajā daļā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

16. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Saskaņā ar 7. panta 7. punkta otro daļu, 10. panta 8. punktu, 11. panta 1. punkta ceturto daļu,13. panta 2. punktu un 14. panta 3. punkta otro daļu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

4. Saskaņā ar 4. panta 3.c punktu, 7. panta 7. punkta otro daļu un 8.a punktu, 10. panta 8. punktu, 11. panta 1. punkta ceturto daļu, 12. panta 1.a punktu, 13. panta 2. punktu un 14. panta 3. punkta otro daļu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. daļa

Regula (EK) Nr. 715/2007

11.a pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar 15. pantu, lai noteiktu procedūras mazas noslodzes transportlīdzekļu sertificēto CO₂ emisiju un degvielas patēriņa vērtību atbilstības ekspluatācijā verificēšanai.	2. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu, lai noteiktu procedūras mazas noslodzes transportlīdzekļu sertificēto CO₂ emisiju un degvielas patēriņa vērtību atbilstības ekspluatācijā verificēšanai.

Pamatojums

Regula (EK) Nr. 715/2007 vēl nav pielāgota Lisabonas līguma noteikumiem. Tomēr EP ir skaidri paudis savu nostāju A. Dess ziņojumā un EMIS komitejas ieteikumos, ka deleģētie akti ir vienīgā piemērotā procedūra testa procedūru noteikšanai.

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

17. pants – 1.a daļa (jauna)

Regula (EK) Nr. 715/2007

14.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iekļauj šādu pantu:
	“14.a pants
	Deleģēšanas īstenošana
	1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
	2. Pilnvaras pieņemt 11.a panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās datums]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
	3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11.a panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
	4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu*.
	5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
	6. Saskaņā ar 11.a panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
	___________________
	* OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”

Pamatojums

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

I pielikums – A daļa – 6. punkts – 6.3. apakšpunkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minētās formulas aprēķināšanai 4. punktā minēto 2021. gada īpatnējo emisiju mērķrādītāju koriģē, lai ņemtu vērā atšķirību starp WLTP izmērītajām CO₂ emisijām un deklarētajām WLTP CO₂ emisijām.

Attiecībā uz jaunpienācējiem Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai grozītu šo regulu, izstrādājot formulu, kurai atbilstīgi katram ražotājam aprēķina attiecīgo īpatnējo emisiju 2021. gada mērķrādītāju.

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

I pielikums – A daļa – 6.3. apakšpunkts – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ZLEV koeficients ir (1+y-x), izņemot, ja šī summa ir lielāka par 1,05 vai mazāka par 1,0 tādā gadījumā par ZLEV koeficientu atkarībā no konkrētā gadījuma izvēlas 1,05 vai 1,0,

Laikposmam no 2025. gada līdz 2029. gadam ZLEV koeficients ir (1+y-x), izņemot, ja šī summa ir lielāka par 1,05; tādā gadījumā ZLEV koeficients ir 1,05; ja šī summa ir no 1,0 līdz 0,98, ZLEV koeficients ir 1,0; ja šī summa ir mazāka par 0,95, ZLEV koeficients ir 0,95;

No 2030. gada ZLEV koeficients ir (1+y-x), izņemot, ja šī summa ir lielāka par 1,05 vai mazāka par 0,95; tādā gadījumā ZLEV koeficients ir attiecīgi 1,05 vai 0,95,

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

I pielikums – A daļa – 6.3. apakšpunkts – 4. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

x 15 % laikposmam no 2025. līdz 2029. gadam un 30 % laikposmam no 2030. gada.

x 20 % laikposmam no 2025. līdz 2029. gadam un 40 % laikposmam no 2030. gada.

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

I pielikums – B daļa – 6. punkts – 6.3. apakšpunkts – 6.3.1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

I pielikums – B daļa – 6.3.1. punkts – 3. apakšpunkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ZLEV koeficients ir (1+y-x), izņemot, ja šī summa ir lielāka par 1,05 vai mazāka par 1,0, tādā gadījumā par ZLEV koeficientu atkarībā no konkrētā gadījuma izvēlas 1,05 vai 1,0,

ZLEV koeficients ir (1+y-x), izņemot, ja šī summa ir lielāka par 1,05; tādā gadījumā ZLEV koeficients ir 1,05; ja šī summa ir no 1,0 līdz 0,98, ZLEV koeficients ir 1,0; ja šī summa ir mazāka par 0,95, ZLEV koeficients ir 0,95.

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

I pielikums – B daļa – 6.3.1. punkts – 4. apakšpunkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

x ir 15 %.

x ir 20 %.

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

I pielikums – B daļa – 6. punkts – 6.3. apakšpunkts – 6.3.2. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

I pielikums – B daļa – 6.3.2. punkts – 3. apakšpunkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ZLEV koeficients ir (1+y-x), izņemot, ja šī summa ir lielāka par 1,05 vai mazāka par 1,0, tādā gadījumā par ZLEV koeficientu atkarībā no konkrētā gadījuma izvēlas 1,05 vai 1,0,

ZLEV koeficients ir (1+y-x), izņemot, ja šī summa ir lielāka par 1,05 vai mazāka par 0,95; tādā gadījumā par ZLEV koeficientu nosaka attiecīgi 1,05 vai 0,95,

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

I pielikums – B daļa – 6.3.2. punkts – 4. apakšpunkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

x ir 30 %.

x ir 40 %.

[1] OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

PASKAIDROJUMS

Īstenojot uzlabotos jaunu vieglo pasažieru automobiļu un jauno vieglo komerciālo transportlīdzekļu emisijas standartus, ir iespējams samazināt CO₂ emisijas, vienlaikus veicinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un klimata pārmaiņu mazināšanu. Vienlaikus pareizi standarti var sniegt patērētājiem būtiskus ietaupījumus, kā arī uzlabot gaisa kvalitāti mūsu iedzīvotājiem.

Referente uzskata, ka pārejas uz ekonomikas dekarbonizāciju īstenošanai ir būtiski noteikt pareizus mērķus CO₂ jomā transportlīdzekļiem saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Tas vajadzīgs, lai Eiropas Savienība sniegtu atbilstīgu ieguldījumu vispārējos centienos mazināt klimata pārmaiņas, kā arī lai nodrošinātu Eiropas autobūves nozares turpmāku konkurētspēju.

Mūsdienās pasaules autobūves nozarē pārmaiņas notiek strauji. Lielākas uzmanības veltīšana inovācijai un jaunajām tehnoloģijām palīdzēs šai Eiropas nozarei pielāgoties mainīgajām prasībām. Turklāt paredzams, ka pastāvīga akumulatoru un degvielas šūnu tehnoloģijas pilnveide tuvākajā laikā pasaules tirgū radīs bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu tirgus daļas straujāku palielinājumu.

Referente atzīst, ka līdz šim inovāciju ir virzījuši ieviestie mērķtiecīgie emisiju mazināšanas standarti. Turklāt autobūves nozare ir ekonomikas joma, kurā jau ir ieviestas pieejamas tehnoloģijas emisiju mazināšanai, un tās var nodrošināt izmaksu ziņā efektīvāku un plašāku pārveidi. Ņemot to vērā, šajā regulā noteiktajiem CO₂ mērķrādītājiem un bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu īpatsvara līmenim jābūt pietiekami vērienīgiem, lai tie atbilstu Savienības mērķiem klimata jomā un palīdzētu sekmēt efektīvu tehnoloģisko pāreju uz mazoglekļa ekonomiku.

Ieviestiem pareizi noteiktiem CO₂ mērķrādītājiem un vajadzīgajiem bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu atbalsta politikas mehānismiem ir liela nozīme, lai sasniegtu tehnoloģisko neitralitāti, novērstu tirgus darbības kropļojumus un stimulētu tehnoloģiju izstrādi un pilnveidi ES. Lai pārliecinātos, ka izpildām savas saistības klimata politikas jomā, vienlaikus saglabājot autobūves nozares konkurētspēju, jāievieš stingri CO₂ emisiju mazināšanas mērķrādītāji no 2025. gada. Ja samazināšanas mērķus atliks līdz 2030. gadam, samazinājums būs tikai teorētisks. Tādējādi spēkā esošajā regulā jānosaka stingrāki un mērķtiecīgāki CO₂ emisiju samazināšanas un bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu īpatsvara mērķrādītāji, lai nodrošinātu, ka ES izpilda savas ilgtermiņa saistības klimata politikas jomā un sniedz priekšrocības gan iedzīvotājiem, gan patērētājiem.

Referente uzskata, ka vērienīgi CO₂ samazināšanas mērķi mazas noslodzes transportlīdzekļiem un spēcīgs un stabils bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iekšējais tirgus palīdzēs veicināt ekonomikas izaugsmi, vienlaikus palielinot Eiropas rūpniecības konkurētspēju. Paredzams, ka atkarības no importētajiem naftas un benzīna produktiem mazināšana, lai pārietu uz vietējā līmenī ražotu enerģiju un elektroenerģiju, izraisīs IKP palielinājumu un paaugstinās iekšzemes nodarbinātības īpatsvaru elektroapgādes nozarē un ar to saistītās nozarēs. Pāreja uz mazoglekļa mobilitāti ļaus arī uzlabot mehānisko transportlīdzekļu piegādes ķēdi un veicināt nodarbinātību attiecīgajās rūpniecības nozarēs. Lai gan pagaidām sākotnējās transportlīdzekļa iegādes izmaksas šķiet augstas, ilgtermiņā patērētāji, kuriem pieder jauni vai lietoti transportlīdzekļi, būs ieguvēji, jo automašīnas uzturēšanas kopējās izmaksas būs ievērojami mazākas un būs jāmaksā krietni mazāk par degvielu un transportlīdzekļa tehnisko apkopi. Tādējādi patērētāji ietaupīs vairāk līdzekļu, ko tie varēs izmantot, lai iegādātos citas preces un pakalpojumus, šādi veicinot faktiskos ienākumus, patēriņa izdevumus un palielinot IKP.

Pāreja uz alternatīvām jaudas piedziņas ķēdēm būs saistīta ar strukturālām izmaiņām autobūves vērtību ķēdē. Šajā saistībā ir ļoti svarīgi rūpīgi apsvērt pārejas uz mazoglekļa ekonomiku nenovēršamo sociālo ietekmi uz autobūves nozari. Tikpat svarīgi ir nodrošināt aktīvu Eiropas Savienības iesaisti, lai novērstu ietekmi uz nodarbinātību, kas būs īpaši jūtama visvairāk skartajos reģionos. Tas nozīmē, ka pašreizējie politikas pasākumi jāpapildina ar mērķtiecīgām programmām darba ņēmēju pārcelšanai citā darbā, pārkvalificēšanai un kvalifikācijas celšanai. Izglītošanas un darba meklēšanas iniciatīvu īstenošana jāveic, cieši sadarbojoties ar visiem attiecīgajiem sociālajiem partneriem. Šādi centieni būtu kopīgi jāfinansē no ieņēmumiem, kas gūti no iekasētās maksas par pārsniegtām emisijām saskaņā ar šo regulu.

Sekmīgai pārejai uz bezemisiju un mazemisiju mobilitāti vajadzīga arī kopēja politikas sistēma attiecībā uz transportlīdzekļiem, infrastruktūru, elektrotīkliem, nodarbinātības programmām un ekonomikas stimuliem Savienības, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī. Tas ir cieši saistīts ar alternatīvo degvielu infrastruktūras pareizu ieviešanu. Šāda infrastruktūra jāievieš nekavējoties, lai nodrošinātu patērētāju un bezemisiju un mazemisiju automobiļu iespējamo pircēju uzticēšanos. Tādējādi vajadzīga dažādu atbalsta shēmu efektīva sadarbība ES un dalībvalstu līmenī, mobilizējot būtisku publisko un privāto ieguldījumu.

Referente uzsver, ka patērētājiem vajadzīgas reālas degvielas patēriņa vērtības, lai pieņemtu uz informāciju pamatotu lēmumu par pirkumiem. Šāda informācija arī palīdzēs atjaunot patērētāju uzticēšanos. Labāk izstrādātas un saskaņotas Savienības prasības par automašīnu marķēšanu ļaus sniegt patērētājiem salīdzināmu, ticamu un ērti lietojamu informāciju par bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu priekšrocībām. Šādā marķējumā jāietver informācija par gaisu piesārņojošām vielām, CO₂ emisijām un degvielas patēriņu, kā arī ekspluatācijas izmaksām. Pareiza automašīnu marķēšana veicinās arī automobiļu ar lietderīgāku degvielas izmantojumu un videi nekaitīgāku automobiļu izmantošanu visā Eiropas Savienībā.

Bažas rada aizvien lielākā atšķirība starp jauno pasažieru automobiļu oficiālajiem tipa apstiprinājuma rādītājiem un CO₂ emisijām reālos ekspluatācijas apstākļos — 2015. gadā tā veidoja 42 % un turpina palielināties. Referenti satrauc fakts, ka minētā atšķirība būtiski mazina spēkā pašreizējā regulējuma CO₂ jomā efektivitāti, un tam nekavējoties jāpievērš uzmanību attiecībā uz 2020. gada noteikumiem. Lai gan pāreja no NEDC uz WLTP, visticamāk, sniegs reprezentatīvākus tipa apstiprinājumu CO₂ emisiju rādītājus, nav paredzēts, ka tas pilnībā novērsīs atšķirību ar emisiju rādītājiem reālos ekspluatācijas apstākļos Aizvien lielākā atšķirība ir būtiski ietekmējusi patērētājus, gaisa kvalitāti, pilsētas un politikas veidotājus, un jārod nopietns un efektīvs risinājums tās novēršanai.

Referente uzskata, ka drošākais veids, kā nodrošināt tipa apstiprināšanas vērtību reprezentativitāti reālos apstākļos, ir ieviest CO₂ emisiju testēšanu reālos ekspluatācijas apstākļos, un Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai izstrādāt šo testu. Tomēr pagaidām, kamēr šāds tests reālos ekspluatācijas apstākļos nav stājies spēkā un netiek piemērots, atbilstība būtu jānodrošina, izmantojot no degvielas patēriņa mērītājiem iegūtos datu, ko iesniedz ražotāji, un noteiktu nepārsniedzamo robežvērtību.

Referentes ilgtermiņa redzējums ir nodrošināt skaidru izpratni par kopējām transportlīdzekļu dažādo degvielas veidu aprites cikla emisijām. Šī informācija ļaus labāk veidot turpmāko politiku šajā nozarē, nodrošinot būtisku emisiju samazinājumu visā vērtību ķēdē.

PIELIKUMS: JURIDISKĀS KOMITEJAS VĒSTULE

D(2018)16997

Adina-Ioana VĂLEAN

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšsēdētāja

ASP 13E102

Briselē

Temats: Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju mazas noslodzes transportlīdzekļu CO₂ emisiju samazināšanai un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 715/2007 (pārstrādāta redakcija)

COM(2017)0676 - C8-0395/2017 - 2017/0293 (COD)

Cienītā priekšsēdētāja!

Juridiskā komiteja ir izskatījusi iepriekšminēto priekšlikumu, ievērojot 104. pantu, kas attiecībā uz pārstrādāšanu ir iekļauts Parlamenta Reglamentā.

Minētā panta 3. punktā ir noteikts:

„Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja uzskata, ka priekšlikums neietver citus būtiskus grozījumus, kā vienīgi tajā skaidri norādītos grozījumus, tā par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

Šādā gadījumā un saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti Reglamenta 169. un 170. pantā, grozījumi ir pieņemami tikai par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā attiecībā uz tām priekšlikuma teksta daļām, kurās ietverti būtiski grozījumi.

Tomēr izņēmuma gadījumā un izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas priekšsēdētājs var pieņemt grozījumus tajās priekšlikuma daļās, kuras nav tikušas mainītas, ja viņš uzskata, ka tas ir steidzami nepieciešams tādēļ, lai nodrošinātu teksta iekšējo konsekvenci, vai tādēļ, ka šie grozījumi ir cieši saistīti ar citiem grozījumiem, kas ir pieņemami. Šādus iemeslus norāda rakstiskā grozījumu pamatojumā.”

Ņemot vērā atzinumu, ko sniegusi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa, kura ir izskatījusi pārstrādāšanas priekšlikumu, un ievērojot referentes ieteikumus, Juridiskā komiteja uzskata, ka šajā priekšlikumā nav citu būtisku grozījumu kā vien tie, kas priekšlikumā skaidri norādīti, un ka attiecībā uz iepriekš pieņemto tiesību aktu negrozīto noteikumu kodificēšanu ar šiem grozījumiem spēkā esošos tiesību aktus priekšlikumā ir paredzēts tikai kodificēt, negrozot tos pēc būtības.

Visbeidzot, Juridiskā komiteja 2018. gada 24. aprīļa sanāksmē, 21 loceklim balsojot „par” un diviem locekļiem atturoties[1], nolēma ieteikt par šo jautājumu atbildīgajai Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai turpināt izskatīt iepriekšminēto priekšlikumu saskaņā ar Reglamenta 104. pantu.

Ar cieņu

Pavel Svoboda

[1] Sanāksmē piedalījās šādi deputāti: Max Andersson, Joëlle Bergeran, Marie-Christine Baronet, Jean-Marie Cavada, Kostas CHRYSOGONOS, Mestas CHYSOGONOS, Enrico Gasbarra, Enrico Gasbarra, Džytte Gutelra, Lidia Joanna Geringer de Odinenberg, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Eveil Redev, Evelyn Sájer, Axel Voss, Francis Zammit Dimech, Kosma Zwefka, Kosma Złowski, Luis de Grandes Pascual.

PIELIKUMS: EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS GRUPAS ATZINUMS

JURIDISKO DIENESTU

KONSULTATĪVĀ DARBA GRUPA

Briselē, 2018. gada 21. martā

ATZINUMS

SNIEGTS EIROPAS PARLAMENTAM

PADOMEI

KOMISIJAI

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju mazas noslodzes transportlīdzekļu CO₂ emisiju samazināšanai un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 715/2007 (pārstrādāta redakcija)

COM(2017)0676 – 8.11.2017. – 2017/0293(COD).

Ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu un jo īpaši tā 9. punktu, konsultatīvā darba grupa, kuras sastāvā ir Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu pārstāvji, rīkoja sanāksmes 2018. gada 23. un 30. janvārī, lai izskatītu iepriekšminēto Komisijas iesniegto priekšlikumu.

Šajās sanāksmēs[1] izskatīja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru pārstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 443/2009, ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO₂ emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 11. maija Regulu (ES) Nr. 510/2011 par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju mazas noslodzes transportlīdzekļu CO₂ emisiju samazināšanai, un šīs izskatīšanas rezultātā konsultatīvā darba grupa, kopīgi vienojoties, konstatēja turpmāk tekstā minēto;

1. Šāds teksts būtu jāiezīmē ar pelēko fonu, ko pārstrādātajos priekšlikumos parasti izmanto, lai izceltu būtiskus grozījumus:

– 22. apsvērumā svītrotie vārdi “tajā ņemta vērā turpmāka”;

– 29. apsvērumā pievienotie vārdi “un jaunajiem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem” un „un vieglie komerciālie transportlīdzekļi” un vārds „automobiļu”, kas aizstāts ar vārdu “transportlīdzekļu”, kā arī vārdi “pasažieru automobiļi”, kas aizstāti ar “mazas noslodzes transportlīdzekļi”;

– 38. apsvērumā svītrotais Regulas (EK, Euratom) Nr. 510/2011 27. apsvēruma trešais un ceturtais teikums;

– svītrotais Regulas (EK) Nr. 443/2009 30. apsvērums;

– 1. panta 1. punktā svītrotais Regulas (EK) Nr. 443/2009 1. panta pirmās daļas otrais teikums un Regulas (ES) Nr. 510/2011 1. panta 1. punkta otrais teikums;

– 4. panta 2. punktā svītrotā Regulas (EK, Euratom) Nr. 510/2011 4. panta trešās daļas ievaddaļa;

– 9. panta 1. punkta ievaddaļā pievienotie vārdi „izmantojot īstenošanas aktus” un nobeigumā svītrotie vārdi “par katru ražotāju”;

– 14. panta 2. punktā svītrotais Regulas (EK, Euratom) Nr. 443/2009 13. panta 3. punkta pēdējais teikums;

– I pielikuma A daļas 2. punktā vārds „kalendārajam”, kas aizstāts ar skaitli „2020”;

– I pielikuma A daļas 4. punkta papildinājums ar vārdiem “nokomplektētā stāvoklī”;

– I pielikuma B daļas 1. punktā svītrotie vārdi “ko mēra gramos kilometrā”;

– II pielikumā svītrotais Regulas (EK) Nr. 443/2009 II pielikuma A daļas 2. punkta trešais teikums, A daļas 3. punkta e) apakšpunkts un viss II pielikuma B daļas teksts;

– III pielikumā svītrotais Regulas (EK) Nr. 510/2011 III pielikuma A daļas 2. punkta trešais teikums.

2. Regulas 19. apsvērumā būtu bijis jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. apsvēruma otrais teikums (“Lai raksturotu šo lietderību, atbilstīgs parametrs ir masa, kas dod priekšstatu par pašreizējām emisijām un tādējādi ļauj noteikt reālistiskākus un konkurenci neietekmējošus mērķus.”) un tādēļ tā ierosinātais svītrojums būtu bijis jāiezīmē ar pelēko fonu.

3. Regulas 28. apsvērumā pievienotais vārds “nodrošina” būtu bijis jāiezīmē kā oficiāls pielāgojums, kas veikts Regulas (ES) Nr. 333/2014 9. apsvēruma esošajam tekstam.

4. Regulas 3. panta 1. punkta h) apakšpunktā izdarītais termina “CO₂” svītrojums pirms vārdiem “pasažieru automobiļa”, vārda “transportlīdzekļa” pievienošana pirms vārdiem “atbilstības sertifikātā” un vārdu “attiecībā uz vieglajiem automobiļiem” svītrošana pirms vārda “noteikts” būtu bijuši jāiezīmē kā oficiāls pielāgojums Regulas (ES) Nr. 333/2014 3. panta 1. punkta f) apakšpunkta esošajam tekstam.

5. Regulas I pielikuma A daļas 1. punktā norādes “c” svītrojums pirms vārdiem “no 2020. gada” būtu bijis jāiezīmē kā oficiāls pielāgojums, kas veikts Regulas (EK) Nr. 443/2009 I pielikuma 1. punkta c) apakšpunkta esošajam tekstam. Atsauces aili, kurā norādīts, ka attiecīgais teksts izriet no Regulas (ES) Nr. 333/2014, būtu bijis jānovieto pirms svītrotajiem vārdiem “(c) no 2020. gada”.

6. Regulas I pielikuma A daļas 3. punktā un I pielikuma B daļas 3. punktā būtu jāsvītro vārdi “šā pielikuma”.

7. Regulas I pielikuma B daļas 1. punktā norādes “c” svītrojums pirms vārdiem “no 2020. gada” būtu bijis jāiezīmē kā oficiāls pielāgojums, kas veikts Regulas (ES) Nr. 510/2011 I pielikuma 1. punkta c) apakšpunkta esošajam tekstam.

8. Regulas I pielikuma B daļas 5. punktā iekļautā atsauce uz 11. pantu būtu jāpielāgo tā, lai tā kalpotu par atsauci uz 10. pantu.

Priekšlikuma izskatīšanas rezultātā konsultatīvā darba grupa vienprātīgi secināja, ka priekšlikumā nav citu būtisku grozījumu kā vien tie, kas tajā ir skaidri norādīti. Konsultatīvā darba grupa arī konstatēja, ka attiecībā uz spēkā esošā tiesību akta negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai to kodifikācija, negrozot to būtību.

F. DREXLER H. LEGAL L. ROMERO REQUENA

juriskonsults juriskonsults ģenerāldirektors

[1] Konsultatīvā darba grupa strādāja ar priekšlikuma tekstu angļu valodā, kas ir apspriežamā teksta oriģinālvaloda.

Transporta un tūrisma komitejAS ATZINUMS (4.9.2018)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

Atzinuma sagatavotāja: Karima Delli

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā¹⁶ ir skaidri noteikti šādi vērienīgi mērķi: līdz gadsimta vidum transporta radīto siltumnīcefekta gāzu līmenis jāsamazina vismaz par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, neatlaidīgi virzoties uz bezemisiju transportu. Ir nekavējoties krasi jāsamazina transporta radītās gaisu piesārņojošo vielu emisijas, kas apdraud mūsu veselību. Laikposmā pēc 2020. gada būs vēl vairāk jāsamazina emisijas no tradicionālajiem iekšdedzes motoriem. Savukārt līdz 2030. gadam būs jāpanāk, lai bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļi ir ieviesti tādā apmērā, ka tie jau veido būtisku tirgus daļu.	(3) Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā¹⁶ ir skaidri noteikti šādi vērienīgi mērķi: līdz gadsimta vidum transporta radīto siltumnīcefekta gāzu līmenis jāsamazina vismaz par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, neatlaidīgi virzoties uz bezemisiju transportu. Ir nekavējoties krasi jāsamazina transporta radītās gaisu piesārņojošo vielu emisijas, kas apdraud mūsu veselību. Laikposmā pēc 2020. gada būs vēl vairāk jāsamazina emisijas no tradicionālajiem iekšdedzes motoriem. Savukārt līdz 2030. gadam būs jāpanāk, lai bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļi ir ieviesti tādā apmērā, ka tie jau veido būtisku tirgus daļu, ņemot vērā arī autobūves nozares atbalsta politiku. Lai izpildītu saistības, ko Savienība uzņēmās Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCC) Pušu konferences 21. sanāksmē, kas notika 2015. gadā Parīzē, ir jāpaātrina transporta nozares dekarbonizācija, un vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām līdz gadsimta vidum ir pastāvīgi jātuvojas nulles emisiju līmenim. Izvirzot vērienīgus mērķus, tiem vajadzētu būt arī reāli izpildāmiem, lai automobiļu nozare varētu tiem pielāgoties, un turklāt tā, lai automobiļu ražotājiem nebūtu jāpalielina izmaksas, jo tas neveicinātu jaunu vieglo pasažieru automobiļu ražošanu un iegādi Savienībā un cita starpā ietekmētu nodarbinātību. Līdzīgi, ja ierosinātie mērķi ir pārāk vērienīgi un transporta radītās emisijas netiek pietiekami samazinātas, varētu tikt apdraudēta Parīzes klimata nolīgumā paredzēto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu izpilde.
_________________	_________________
¹⁶ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija” (COM(2016)0501 final).	¹⁶ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija” (COM(2016)0501 final).
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Komisijas paziņojumos “Eiropa kustībā”¹⁷ un “Eiropas mazemisiju mobilitātes realizācija — Eiropas Savienība, kas sargā mūsu planētu, dod iespējas saviem patērētājiem un aizsargā savus ražotājus un darba ņēmējus”¹⁸ uzsvērts, ka vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu CO₂ emisiju standarti ir spēcīgs inovāciju un efektivitātes dzinulis un palīdzēs stiprināt autobūves nozares konkurētspēju un tehnoloģiski neitrālā veidā bruģēs ceļu uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu izmantošanu.	(4) Komisijas paziņojumos “Eiropa kustībā”¹⁷ un “Eiropas mazemisiju mobilitātes realizācija — Eiropas Savienība, kas sargā mūsu planētu, dod iespējas saviem patērētājiem un aizsargā savus ražotājus un darba ņēmējus”¹⁸ uzsvērts, ka vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu CO₂ emisiju standarti ir spēcīgs inovāciju un efektivitātes dzinulis un palīdzēs stiprināt autobūves nozares konkurētspēju un tehnoloģiski neitrālā veidā bruģēs ceļu uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu izmantošanu. Jebkurā gadījumā ekoloģiski tīru transportlīdzekļu īpatsvars tirgū vēl ir neliels un lielāko vieglo automobiļu daļu Savienībā joprojām darbina ar benzīna vai dīzeļdegvielas dzinējiem. Tādēļ, lai Savienības patērētājiem nodrošinātu ilgtspējīgu un izmaksu ziņā pieejamu risinājumu, būs jāievēro holistiska pieeja, kas paredz arī atbalstu ekoloģiski tīru transportlīdzekļu ieviešanai privātajā un publiskajā sektorā, kā arī alternatīvas infrastruktūras paātrinātu ieviešanu.
_________________	_________________
¹⁷ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “EIROPA KUSTĪBĀ – Programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti visiem” (COM(2017)0283 final).	¹⁷ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “EIROPA KUSTĪBĀ – Programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti visiem” (COM(2017)0283 final).
¹⁸ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai [...].	¹⁸ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai [...].
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Strukturālā pāreja uz alternatīvām jaudas piedziņas ķēdēm būs saistīta ar strukturālām izmaiņām autorūpniecības vērtību ķēdēs. Tas rada jautājumus saistībā ar to, kur sastāvdaļas ir ražotas un no kurienes piegādātas, un kā Savienības piegādātāji var saglabāt konkurētspēju. Šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas, piemēram, “Savienības akumulatoru aliansi”, tomēr pieprasīs, lai Komisija pastāvīgi uzrauga notikumu attīstības gaitu.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Ņemot vērā nenoteiktību saistībā ar nozares turpmāko tehnoloģisko un socioloģisko attīstību, nevajadzētu priekšlaicīgi un radikāli dot priekšroku vienai vai vairākām tehniskajām iespējām, kas nākotnē kopumā varētu izrādīties ne tik nozīmīgas, bet gan meklēt iespējas un sinerģijas, ko rada dažādas pašreiz pieejamās tehnoloģijas. Šajā nolūkā ir vērts atcerēties tehnoloģiju neitralitātes pamatprincipu, kas Savienībai ir saistošs.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Tādēļ ir lietderīgi tiekties uz minētajās regulās noteikto mērķu sasniegšanu, nosakot jaunus CO₂ samazinājuma mērķrādītājus ES vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparkam laikposmam līdz 2030. gadam. Nosakot samazinājuma līmeņus, ir ņemts vērā tas, cik iedarbīgi ar tiem rentablā veidā līdz 2030. gadam iespējams samazināt to nozaru emisijas, uz kurām attiecas Kopīgu centienu regula […/…], sabiedrībai, ražotājiem un transportlīdzekļu lietotājiem radītās izmaksas, kā arī to tiešā un netiešā ietekme uz nodarbinātību, konkurētspēju un inovāciju un papildu ieguvumi, kas izpaužas kā mazāks gaisa piesārņojums un enerģētiskā drošība.	(10) Tādēļ ir lietderīgi tiekties uz minētajās regulās noteikto mērķu sasniegšanu, nosakot jaunus CO₂ samazinājuma mērķrādītājus ES vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparkam laikposmam līdz 2030. gadam. Nosakot samazinājuma līmeņus, ir ņemts vērā tas, cik iedarbīgi ar tiem rentablā veidā līdz 2030. gadam iespējams samazināt to nozaru emisijas, uz kurām attiecas Kopīgu centienu regula […/…], sabiedrībai, ražotājiem un transportlīdzekļu lietotājiem radītās izmaksas, kā arī to tiešā un netiešā ietekme uz nodarbinātību, konkurētspēju un inovāciju un papildu ieguvumi, kas izpaužas kā mazāks gaisa piesārņojums un enerģētiskā drošība. Atjaunojamo defosilizēto degvielu (galvenokārt sintētisko degvielu, kas atbilst Atjaunojamo energoresursu direktīvas (RED II) 2. pantā paredzētajai(-ām) definīcijai(-ām), kopā ar modernajām atjaunojamo energoresursu degvielām (RED II IX pielikums), ievērojot ilgtspējības kritērijus) izmantošana gan jaunajam, gan pašreizējam autoparkam var nodrošināt būtiskus CO₂ samazinājumus visā no ieguves līdz patēriņam ciklā. Lai veicinātu tehnoloģisko attīstību un palielinātu šo degvielu pārdošanas īpatsvaru tirgū, ražotāju brīvprātīgas apņemšanās gadījumā atjaunojamo energoresursu defosilizēto degvielu izmantošana būtu jāieskaita ražotājiem noteikto īpatnējo emisiju mērķī.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Regulas (EK) Nr. 715/2007 pārskatīšanas nolūks ir ievērojami samazināt fosilo energoresursu izmantošanu vieglo automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu piedziņai. Tāpēc pārskatīšanai ir trīskāršs mērķis: vides jomā — cīnīties pret globālo sasilšanu un pēc iespējas samazināt cilvēku veselībai kaitīgās emisijas, ilgtspējas jomā — samazināt fosilo energoresursu izmantošanu, un ekonomikas jomā — uzlabot Eiropas autobūves konkurētspēju, taču neradot šai nozarei neatgriezeniskus traucējumus.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Lai gan vieglajiem transportlīdzekļiem paredzētās pasaules mēroga testa procedūras (WLTP) ieviešanai salīdzinājumā ar Eiropas Jauno braukšanas ciklu (NEDC) vajadzētu samazināt atšķirību starp deklarētajām un faktiskajām transportlīdzekļu CO₂ emisiju vērtībām, šāda atšķirība joprojām saglabāsies. Tāpēc šķiet svarīgi turpināt centienus izstrādāt un ieviest testus (laboratorijā un ārpus tās), kas pēc iespējas atbilst reālajiem apstākļiem, mērot enerģijas faktisko patēriņu un emisijas reālos braukšanas apstākļos. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāievieš attiecīgie testi tiesiskajā regulējumā, tiklīdz tie tiks izstrādāti.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Ir svarīgi, lai, nosakot CO₂ emisiju samazināšanas prasības, transportlīdzekļu ražotājiem visā Savienībā arī turpmāk tiktu nodrošināta paredzamība un plānošanas drošība attiecībā uz visiem jaunajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem Savienībā.	(12) Ir konstatēts, ka atšķirība starp deklarētajiem CO₂ emisiju līmeņiem un līmeņiem reālos braukšanas apstākļos ir būtiski palielinājusies, kopš spēkā ir stājies pirmais Savienības tiesību akts par CO₂ standartiem mazas noslodzes transportlīdzekļiem, un, lai gan WLTP būtu precīzāk jāatspoguļo tipiskie reālie braukšanas apstākļi nekā tas tiek darīts NEDC, tā joprojām tiks veikta tikai kā laboratorijas testa procedūra, kas nozīmē, ka šīs atšķirība pēc dažiem gadiem var vēl palielināties, un arī to, ka joprojām pastāv iespēja izmantot nelikumīgas pārveidošanas ierīces un ka šādas darbības var palikt nepamanītas.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Ir būtiski svarīgi, lai šī pārskatīšana, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 715/2007 par prasībām CO₂ emisiju samazināšanas jomā, turpinātu iesākto darbu un tiektos saglabāt konkrētu stabilitāti un prognozējamību dažādajiem šīs nozares dalībniekiem Savienībā, jo īpaši automobiļu ražotājiem attiecībā uz visiem jauno automobiļu un jauno vieglo komerciālo transportlīdzekļu parkiem ES teritorijā. Tāpēc ir jāturpina centieni, lai uzlabotu sākotnējās regulas elementus, vienlaikus tos pielāgojot vajadzībām vides jomā un nozares jaunajām tehnoloģiskajām spējām, taču neradītu līdzsvara trūkumu nozīmīgākajām Savienības nozarēm, bet gan veicinātu Savienības konkurētspēju un inovāciju.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Tādēļ būtu jānosaka samazinājuma līmeņi Savienības jaunu vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparkam 2025. un 2030. gadam, ņemot vērā autoparka atjaunināšanas laiku un nepieciešamību autotransporta nozarei dot ieguldījumu 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanā. Šī pakāpeniskā pieeja autobūves nozari arī skaidri un savlaicīgi aicina nekavēties ar energoefektīvu tehnoloģiju un mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu laišanu tirgū.	(13) Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi turpināt darbu pie arvien uzticamāku un reālāku CO₂ testēšanas metožu izstrādes, jo īpaši, lai izstrādātu testēšanas metodiku emisiju mērījumiem reālos braukšanas apstākļos; šajā nolūkā Kopīgajam pētniecības centram būtu jāizpēta un jāsalīdzina dažādas testēšanas metodes, ietverot arī iespējamās neatbilstības, kas saistītas ar fiziskajiem apstākļiem un vadītāja uzvedību. Ir arī svarīgi, lai šī testēšanas procedūra tiktu regulāri pārskatīta.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a) Autotransports ir pilnībā jādekarbonizē, lai Savienība varētu sasniegt savus 2050. gadam izvirzītos klimata mērķus. Tāpēc jauni CO₂ emitējošie vieglie automobiļi un vieglie komerciālie transportlīdzekļi pakāpeniski būtu jāizņem no aprites vēlākais līdz 2040. gadam Komisijai būtu jāizvērtē, kā ņemt vērā ekspluatācijā esošu transportlīdzekli, izmantojot tirgus uzraudzības instrumentus un arī stimulus transportlīdzekļu modernizēšanai, ja tā ir lietderīga un izmaksu ziņā konkurētspējīga. Šajā sakarībā būtu noderīgi turpmāki pētījumi, lai palīdzētu izstrādāt Savienības mēroga tehnoloģiju modernizēšanas sistēmu. Atjaunojamo energoresursu enerģijai ir arī būtiska nozīme Savienības transporta radīto SEG emisiju samazināšanā, tāpēc ir svarīgi ņemt vērā visa veida atjaunojamo energoresursu enerģijas un degvielas, kas rada mazākas CO₂ emisijas, un radīt stimulus, lai efektīvi veicinātu Savienības transporta nozares dekarbonizāciju un transportlīdzekļu modernizēšanu. Šajā regulā netiek ņemts vērā atjaunojamo energoresursu enerģijas saturs autotransporta līdzekļos izmantotajās šķidrajās un/vai gāzveida degvielās, jo mērījumu veikšanas posmā netiek nošķirtas neatjaunojamo un atjaunojamo energonesēju radītās CO₂ emisijas. Jāizstrādā tāda metodika, kas paredz iespēju ņemt vērā atjaunojamo energoresursu sastāvu autotransportā izmantotajās šķidrajās un/vai gāzveida degvielās, nosakot konkrētās CO₂ emisijas jauniem vieglajiem automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Lai gan Savienība ir viens no galvenajiem mehānisko transportlīdzekļu ražotājiem un tehnoloģiju līderiem pasaulē šajā jomā, konkurence saasinās, un pasaules autobūves nozarē ir vērojamas straujas izmaiņas, kuru pamatā ir jaunas inovācijas elektrificētu spēka pārvadu un sadarbīgas, satīklotas un automatizētas mobilitātes jomā. Lai saglabātu konkurētspēju pasaulē un piekļuvi tirgiem, Savienībai ir vajadzīgs tāds tiesiskais regulējums, kas rada lielu iekšējo tirgu un atbalsta tehnoloģisko attīstību un inovācijas, tostarp īpaši stimulē bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu jomu.	(14) Lai gan Savienība ir viens no galvenajiem mehānisko transportlīdzekļu ražotājiem un tehnoloģiju līderiem pasaulē šajā jomā, konkurence saasinās, un pasaules autobūves nozarē ir vērojamas straujas izmaiņas, kuru pamatā ir jaunas inovācijas elektrificētu spēka pārvadu un sadarbīgas, satīklotas un automatizētas mobilitātes jomā. Ja Savienības rūpniecība pārāk vēlu sāks īstenot transporta nozarei nepieciešamo pāreju uz citiem enerģijas veidiem, tā zaudēs savu vadošo lomu. Lai saglabātu konkurētspēju pasaulē un piekļuvi tirgiem, Savienībai ir vajadzīgs tāds tiesiskais regulējums, kas rada lielu iekšējo tirgu un atbalsta tehnoloģisko attīstību un inovācijas, tostarp īpaši stimulē bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu jomu.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Sasniegt ilgtermiņa mērķi attiecībā uz pilnībā dekarbonizētu Savienības mobilitāti nebūs iespējams bez tehnoloģiskās inovācijas un tehniskā progresa. Šajā ziņā, kā arī saskaroties ar pastiprinātu starptautisko tehnoloģisko konkurenci, ir būtiski nepieciešams, lai Savienība un dalībvalstis turpinātu centienus pētīt un izstrādāt iniciatīvas, kas pastiprina iespējamās sinerģijas nozarē līdzīgi nesenajai iniciatīvai “Savienības akumulatoru alianse” un atbalstītu publiskās un privātās investīcijas Savienības autobūves nozares īstenotajā pētniecībā un inovācijā, lai ES saglabātu līderpozīcijas tehnoloģiju jomā un ilgtermiņā nodrošinātu savas rūpnieciskās bāzes ilgtspēju, rezultativitāti un konkurētspēju pasaules tirgū.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 14.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14b) Ir ļoti svarīgi apsvērt šīs pārejas ietekmi uz sabiedrību un vidi, un savlaicīgi risināt problēmu saistībā ar nenovēršamiem darbvietu zudumiem, ko radīs būtiskās pārmaiņas rūpnieciskajā ražošanā; šajā saistībā, vēl pirms sabiedrību ir skārušas šīs negatīvās pārmaiņas, dialogā ar sociālajiem partneriem par galvenajā prioritātēm būtu jāuzskata darba ņēmēju pārcelšana citā darbā, pārkvalificēšana un kvalifikācijas celšana, izglītošana un darba meklēšanas iniciatīvas.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Būtu jāievieš īpašs stimulējošs mehānisms, lai veicinātu pāreju uz bezemisiju mobilitāti. To vajadzētu veidot tā, lai veicinātu Savienības bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu tirgus attīstību.	(15) Būtu jāievieš īpašs stimulējošs mehānisms, lai veicinātu netraucētu un savlaicīgu pāreju uz bezemisiju mobilitāti. To vajadzētu veidot tā, lai veicinātu Savienības bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu tirgus attīstību. Šim mehānismam vajadzētu būt neitrālam attiecībā pret visām tehnoloģijām vai inovatīvām degvielām.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Lai nodrošinātu patērētāju uzticēšanos, alternatīvas degvielas uzlādes un uzpildes infrastruktūras ātra un pienācīga izveidošana ir būtiski svarīga bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu tirgus attīstībai; ir ļoti svarīgi, lai tiktu turpināti ieguldījumi šīs infrastruktūras izvēršanā, izmantojot dažādus atbalsta instrumentus gan Savienībā, gan dalībvalstīs, ar mērķi nodrošināt vispārējus veicinošus apstākļus, tostarp izmantojot arī uzticamas automobiļu marķēšanas shēmas un autobūves nozarē nodarbinātajiem darba ņēmējiem paredzētas stingras atbalsta shēmas, kā arī stingri ievērojot gaisa kvalitātes un klimata pārmaiņu mazināšanas standartus. Uzpildes jautājums ir cieši saistīts tieši ar transportlīdzekļu autonomiju un jo vairāk tā palielinās, jo vairāk samazinās vajadzības attiecībā uz uzpildes biežumu, tāpēc Komisijai saistībā ar infrastruktūras izveidi būtu jāņem vērā tehnoloģiskā attīstība, jo īpaši bateriju autonomijas jomā.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 17.b apsvērums (new)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17b) Izstrādājot labāku vieglo automobiļu marķēšanas sistēmu, kurā patērētājiem papildus informācijai par CO₂emisiju apjomu un degvielas patēriņu tiktu nodrošināta salīdzināma, uzticama un lietotājdraudzīga informācija par mazemisiju vieglo automobiļu izmantošanas priekšrocībām, tostarp informācija par gaisa piesārņotājiem un ekspluatācijas izmaksām, varētu tikt veicināta degvieltaupīgāko un videi draudzīgāko vieglo automobiļu ieviešana visā Savienībā. Tāpēc Komisijai ne vēlāk kā līdz 2019. gada 31. decembrim būtu jāpārskata Direktīva 1999/94/EK un jānāk klajā ar atbilstoša tiesību akta priekšlikumu.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Lai saglabātu vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu tirgus dažādību un tā spēju apmierināt dažādu patērētāju vajadzības, CO₂ mērķrādītājs katram automobiļu ražotājam var būt atšķirīgs. Tiek uzskatīts, ka masas kā lietderības parametra saglabāšana ir saderīga ar pašreizējo režīmu. Lai labāk atspoguļotu ceļu satiksmē lietoto transportlīdzekļu masu, šis parametrs, sākot ar 2025. gadu, būtu jāmaina no masas nokomplektētā stāvoklī [pašmasas] uz transportlīdzekļa testa masu, kā noteikts 2017. gada 1. jūnija Regulā (ES) 2017/1151.	(19) Lai saglabātu vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu tirgus dažādību un tā spēju apmierināt dažādu patērētāju vajadzības, CO₂ mērķrādītājs katram automobiļu ražotājam var būt atšķirīgs. Tiek uzskatīts, ka masas kā lietderības parametra saglabāšana ir saderīga ar pašreizējo režīmu. Lai labāk atspoguļotu ceļu satiksmē lietoto transportlīdzekļu masu, šis parametrs, sākot ar 2030. gadu, būtu jāmaina no masas nokomplektētā stāvoklī [pašmasas] uz transportlīdzekļa testa masu, kā noteikts 2017. gada 1. jūnija Regulā (ES) 2017/1151.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Vajadzētu izvairīties no ES autoparka mērķrādītāju mainīšanas autoparka vidējās masas izmaiņu dēļ. Tāpēc vidējās masas izmaiņas vajadzētu bez kavēšanās atspoguļot īpatnējo emisiju mērķrādītāju aprēķinos, un tādēļ šādos aprēķinos izmantotās vidējās masas vērtības korekcijas vajadzētu veikt reizi divos gados, sākot ar 2025. gadu.	(20) Vajadzētu izvairīties no ES autoparka mērķrādītāju mainīšanas autoparka vidējās masas izmaiņu dēļ. Tāpēc vidējās masas izmaiņas vajadzētu bez kavēšanās atspoguļot īpatnējo emisiju mērķrādītāju aprēķinos, un tādēļ šādos aprēķinos izmantotās vidējās masas vērtības korekcijas vajadzētu veikt reizi divos gados, sākot ar 2030. gadu.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Lai emisiju samazināšanas centienu sadalījums konkurences ziņā būtu neitrāls un godīgs un atspoguļotu vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu tirgus daudzveidību, kā arī ņemot vērā uz WLTP balstīto īpatnējo emisiju mērķrādītāju izmaiņas 2021. gadā, ir lietderīgi noteikt robežvērtību līknes slīpumu, pamatojoties uz visu minētajā gadā jaunreģistrēto transportlīdzekļu emisijām, un ņemt vērā ES autoparka mērķrādītāju izmaiņas 2021., 2025. un 2030. gadā, lai nodrošinātu, ka visu ražotāju emisiju samazināšanas centieni ir līdzvērtīgi. Attiecībā uz vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem tāda pati pieeja kā attiecībā uz vieglo automobiļu ražotājiem būtu jāpiemēro arī vieglāku, no vieglajiem automobiļiem iegūtu furgonu ražotājiem, bet tādiem ražotājiem, kuru transportlīdzekļi ietilpst smagākajos segmentos, visam mērķrādītāju periodam būtu jānosaka stāvāks un nemainīgs slīpums.	(21) Lai emisiju samazināšanas centienu sadalījums konkurences ziņā būtu neitrāls un godīgs un atspoguļotu vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu tirgus daudzveidību, kā arī ņemot vērā uz WLTP balstīto īpatnējo emisiju mērķrādītāju izmaiņas 2021. gadā, ir lietderīgi noteikt robežvērtību līknes slīpumu, pamatojoties uz visu minētajā gadā jaunreģistrēto transportlīdzekļu emisijām, un ņemt vērā ES autoparka mērķrādītāju izmaiņas laikposmā no 2021. gada līdz 2030. gadam, lai nodrošinātu, ka visu ražotāju emisiju samazināšanas centieni ir līdzvērtīgi. Attiecībā uz vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem tāda pati pieeja kā attiecībā uz vieglo automobiļu ražotājiem būtu jāpiemēro arī vieglāku, no vieglajiem automobiļiem iegūtu furgonu ražotājiem, bet tādiem ražotājiem, kuru transportlīdzekļi ietilpst smagākajos segmentos, visam mērķrādītāju periodam būtu jānosaka stāvāks un nemainīgs slīpums.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Šīs regulas mērķis ir dot stimulu autobūves nozarei ieguldīt jaunās tehnoloģijās. Ar šo regulu tiek aktīvi veicināta ekoinovācija, un ar to nodrošina mehānismu, ar kuru vajadzētu varēt ņemt vērā tehnikas turpmāku attīstību. Pieredze rāda, ka ekoinovācijas ir sekmējušas Regulas (EK) Nr. 443/2009 un Regulas (ES) Nr. 510/2011 efektivitāti izmaksu ziņā un faktisko CO₂ emisiju samazināšanos. Tādēļ šī kārtība būtu jāsaglabā, un šo jomu vajadzētu paplašināt, ietverot tajā stimulus gaisa kondicionēšanas sistēmu efektivitātes uzlabošanai.	(22) Šīs regulas mērķis ir dot iespēju samazināt emisijas reālos braukšanas apstākļos, radot autobūves nozarei stimulu ieguldīt jaunās tehnoloģijās un samazināt reālos braukšanas apstākļos radītās emisijas, vienlaikus saglabājot tehnoloģisko neitralitāti. Ar šo regulu tiek aktīvi veicināta ekoinovācija, un ar to nodrošina mehānismu, ar kuru vajadzētu varēt ņemt vērā tehnikas turpmāku attīstību. Pieredze rāda, ka ekoinovācijas ir sekmējušas Regulas (EK) Nr. 443/2009 un Regulas (ES) Nr. 510/2011 efektivitāti izmaksu ziņā un faktisko CO₂ emisiju samazināšanos. Tādēļ šī kārtība būtu jāsaglabā, un šo jomu vajadzētu paplašināt, ietverot tajā stimulus gaisa kondicionēšanas sistēmu efektivitātes uzlabošanai un CO₂ un NOx emisiju samazināšanai, un būtu jāapsver dzinēju modernizēšana, un būtu jāņem vērā materiāli, kas tiek izmantoti automobiļu ražošanā un to aprites cikla beigu posmā.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Savienībā reģistrētu jaunu vieglo automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu radītās oglekļa emisijas tiek mērītas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007, mērījumu veikšanas posmā nenošķirot neatjaunojamo un atjaunojamo energonesēju radītās CO₂ emisijas. Būtu jāizstrādā metodika, saskaņā ar kuru tiek ņemts vērā atjaunojamo energoresursu sastāvs autotransportā izmantotajās šķidrajās un/vai gāzveida degvielās, nosakot konkrētās CO₂ emisijas vieglajiem automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 22.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22b) Konkrētu alternatīvu degvielu izmantošana var piedāvāt būtisku CO₂ emisiju samazināšanu visā aprites ciklā no degvielas ieguves līdz patēriņam, tomēr vēl nav pieejama iedarbīga metodika, kas varētu ņemt to vērā; tādēļ ir ieteicams, lai Komisija atbalstītu pētījumus šajā virzienā, lai to pēc iespējas ātrāk iekļautu regulējumā.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 22.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22c) Tā kā šīs regulas mērķis ir samazināt CO₂ emisijas reālajos apstākļos, Komisijai būtu arī jāapsver un jāņem vērā ārpuscikla tehnoloģijas, uz kurām neattiecas standarta testa cikls un kuras neiekļaujas ekoinovāciju mehānisma darbības jomā, ja tās uzrāda CO₂ emisiju samazinājumus izmērāmā, uzrādāmā un pārbaudītā veidā.
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 22.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22d) Ņemot vērā nenoteiktību, kas saistīta ar alternatīvi darbināmo transportlīdzekļu laišanu tirgū, atbilstošas infrastruktūras ieviešanu un patērētāju mainīgo pieprasījumu, pārredzamā veidā ir jāmaina mērķu vērienīgums. Komisijas priekšlikumā direktīvai par alternatīvo degvielu infrastruktūru ir sniegti norādījumi alternatīvās infrastruktūras vajadzībām.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 22.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22e) Jo īpaši būtu jāveicina inovatīvu piedziņas tehnoloģiju izstrāde, jo tās rada ievērojami mazāk emisiju nekā tradicionālie vieglie pasažieru automobiļi. Tādējādi ilgtermiņā tiek veicināta Savienības rūpniecības konkurētspēja un radītas kvalitatīvas darbvietas.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Tomēr vajadzētu saglabāt līdzsvaru starp ekoinovāciju stimulēšanu un tām tehnoloģijām, kurām emisiju samazinājums tiek pierādīts oficiālajā testa procedūrā. Tālab ir lietderīgi saglabāt to ekoinovācijai noteikto aiztaupījumu maksimālo vērtību, ko ražotājs drīkst ņemt vērā mērķrādītāja ievērošanas nolūkā. Komisijai vajadzētu būt iespējai pārskatīt maksimālās vērtības līmeni, jo īpaši, lai ņemtu vērā oficiālās testa procedūras izmaiņu ietekmi. Ir lietderīgi arī precizēt, kā saistībā ar mērķrādītāju ievērošanu aprēķināmi aiztaupījumi.	(23) Tomēr vajadzētu saglabāt līdzsvaru starp ekoinovāciju stimulēšanu un tām tehnoloģijām, kurām emisiju samazinājums tiek pierādīts oficiālajā testa procedūrā. Tālab ir lietderīgi saglabāt to ekoinovācijai noteikto aiztaupījumu maksimālo vērtību, ko ražotājs drīkst ņemt vērā mērķrādītāja ievērošanas nolūkā. Komisijai vajadzētu pārskatīt maksimālās vērtības līmeni, jo īpaši, lai ņemtu vērā oficiālās testa procedūras izmaiņu ietekmi. Ir lietderīgi arī precizēt, kā saistībā ar mērķrādītāju ievērošanu aprēķināmi aiztaupījumi.
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Procedūra atkāpju piešķiršanai, sākot ar autoparka mērķrādītāju 95 g CO₂/km, specifisku modeļu ražotājiem nodrošina, ka samazinājums, kuru pieprasa īstenot specifisku modeļu ražotājiem, atbilst lielapjoma ražotāju īstenotajam samazinājumam attiecībā uz šo mērķrādītāju. Tomēr pieredze rāda, ka specifisku modeļu ražotājiem piemīt tāds pats CO₂ mērķrādītāju sasniegšanas potenciāls kā lielajiem ražotājiem, un attiecībā uz mērķrādītājiem, kas noteikti, sākot ar 2025. gadu, netiek uzskatīts par lietderīgu nodalīt šīs divas ražotāju kategorijas.	(28) Procedūra atkāpju piešķiršanai, sākot ar autoparka mērķrādītāju 95 g CO₂/km, specifisku modeļu ražotājiem nodrošina, ka samazinājums, kuru pieprasa īstenot specifisku modeļu ražotājiem, atbilst lielapjoma ražotāju īstenotajam samazinājumam attiecībā uz šo mērķrādītāju.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 29.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(29a) Alternatīvas jaudas piedziņas ķēdes, kuras ietver hibrīdas jaudas piedziņas ķēdes, ir tās, kuras kā mehānisku dzinējspēku izmanto enerģiju no patērējamas degvielas un/vai baterijas, vai no citas elektriskas vai mehāniskas dzinējspēka glabāšanas iekārtas. To izmantošana vieglajos komerciālajos transportlīdzekļos var izraisīt pārmērīgu svaru, taču samazina piesārņojumu. Šāds pārmērīgs svars nebūtu jāņem vērā transportlīdzekļa faktiskās slodzes aprēķinā, jo tas autopārvadājumu nozarei radītu ekonomiskus zaudējumus. Tomēr šādam pārmērīgam svaram nevajadzētu arī palielināt transportlīdzekļa lietderīgo slodzi. Tāpēc Komisijai būtu jāanalizē, kādos gadījumos jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, kas izmanto alternatīvu degvielu (ietverot smagākas piedziņas sistēmas salīdzinājumā ar tradicionālās degvielas transportlīdzekļos izmantotajām), arī varētu atļaut papildu svaru, vienlaikus nekaitējot vispārējiem CO₂ emisiju samazināšanas mērķiem, kas noteikti šajā regulā.
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 30.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(30a) Lai nodrošinātu, ka CO₂ emisiju vērtības un pabeigto transportlīdzekļu degvielas patēriņa efektivitāte ir reprezentatīvas, Komisijai būtu jāierosina īpaša uzraudzības procedūra un jāapsver iespēja pārskatīt tipa apstiprināšanu regulējošos tiesību aktus un izveidot Eiropas Autotransporta tirgus uzraudzības aģentūru, kurai būtu uzticēts īstenot tirgus uzraudzības pasākumus, jo īpaši saistībā ar CO₂ emisijām, un būtu pilnvaras attiecīgā gadījumā organizēt Eiropas mēroga atsaukšanas programmas un atsaukt tipa apstiprinājumu; turklāt šai aģentūrai, saņemot trešo personu iesniegtus testu pārbaudes rezultātus, kas liecina par aizdomīgiem emisiju lielumiem, būtu jāuzsāk testēšana vai pārbaude.
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 38. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(38) Tas, kā ražotājs ir sasniedzis mērķus saskaņā ar šo regulu, būtu jānovērtē Savienības mērogā. Ražotājiem, kuru vidējās īpatnējās CO₂ emisijas pārsniedz ar šo regulu atļautās emisijas, attiecībā uz katru kalendāro gadu būtu jāmaksā par pārsniegtajām emisijām. Summas, kas samaksātas par pārsniegtajām emisijām, būtu jāuzskata par Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem.	(38) Tas, kā ražotājs ir sasniedzis mērķus saskaņā ar šo regulu, būtu jānovērtē Savienības mērogā. Ražotājiem, kuru vidējās īpatnējās CO₂ emisijas pārsniedz ar šo regulu atļautās emisijas, attiecībā uz katru kalendāro gadu būtu jāmaksā par pārsniegtajām emisijām. Summas, kas samaksātas par pārsniegtajām emisijām, būtu jāuzskata par ieņēmumiem, kas paredzēti galvenokārt Savienības autotransporta nozarei, lai varētu īstenot taisnīgu pāreju uz mazoglekļa mobilitāti un autobūves nozarē veicinātu pētniecību un izstrādi saistībā ar tādām tehnoloģijām kā jaunas piedziņas ķēdes, degvielas un testēšana, kā arī ceļu satiksmes drošību. Tās būtu jāizmanto arī, lai proaktīvi risinātu problēmu, kas saistīta ar autobūves nozarē īstenotās pārejas uz mazoglekļa ekonomiku radītajām izmaiņām, kuras būs jo īpaši izteikta dažos visvairāk skartajos reģionos. Šajā saistībā ir izšķirīgi svarīgi papildināt pašreizējos pasākumus, kas sekmē pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, īstenojot mērķtiecīgas programmas darba ņēmēju pārcelšanai citā darbā, pārkvalificēšanai un kvalifikācijas celšanai, kā arī ar izglītošanas un darba meklēšanas iniciatīvām, ko īsteno ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 41. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(41) Šajā regulā noteikto CO₂ emisiju samazināšanas mērķrādītāju iedarbīgums praksē ir ļoti atkarīgs no oficiālās testa procedūras reprezentativitātes. Saskaņā ar atzinumu, kas saņemts, izmantojot zinātnisko konsultāciju mehānismu (SAM)²³, un Eiropas Parlamenta ieteikumu pēc tā veiktas izmeklēšanas saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē²⁴, vajadzētu ieviest mehānismu, ar kuru novērtē, cik reprezentatīvas reālos ekspluatācijas apstākļos ir tās transportlīdzekļu CO₂ emisiju un enerģijas patēriņa vērtības, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151. Komisijai vajadzētu būt pilnvarām nodrošināt šādu datu publisku pieejamību un, ja nepieciešams, izstrādāt procedūras, kas vajadzīgas, lai konstatētu, kādi dati nepieciešami šādu novērtējumu veikšanai, un lai tos vāktu.	(41) Šajā regulā noteikto CO₂ emisiju samazināšanas mērķrādītāju iedarbīgums praksē ir ļoti atkarīgs no oficiālās testa procedūras reprezentativitātes. Saskaņā ar atzinumu, kas saņemts, izmantojot zinātnisko konsultāciju mehānismu (SAM)²³, un Eiropas Parlamenta ieteikumu pēc tā veiktas izmeklēšanas saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē²⁴, vajadzētu ieviest mehānismu, ar kuru novērtē, cik reprezentatīvas reālos ekspluatācijas apstākļos ir tās transportlīdzekļu CO₂ emisiju un enerģijas patēriņa vērtības, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151. Visdrošākais veids, kā nodrošināt tipa apstiprināšanas vērtību reprezentativitāti reālos apstākļos, ir ieviest CO₂ emisiju testēšanu reālos ekspluatācijas apstākļos. Tādēļ Kopīgajam pētniecības centram būtu jāpiešķir pilnvaras sākt darbu ar mērķi noskaidrot, vai ir iespējams testēt CO₂ emisijas reālos braukšanas apstākļos, lai šādu testēšanu pēc iespējas ātrāk varētu iekļaut tiesiskajā regulējumā. Transportlīdzekļu emisijām reālos braukšanas apstākļos nevajadzētu pārsniegt nepārsniedzamās (NTE) robežvērtības ne vairāk kā par 15 % virs tipa apstiprināšanas vērtības, ko mērīs no 2021. gada, izmantojot WLTP testu, un kas katram ražotājam noteiktas 2021. gadam attiecībā uz viņu 2025. un 2030. gada emisiju samazināšanas mērķiem. Komisijai vajadzētu būt pilnvarām nodrošināt šādu datu un no degvielas patēriņa mērītājiem iegūtu datu publisku pieejamību un arī, ja nepieciešams, izstrādāt procedūras, kas vajadzīgas, lai konstatētu, kādi dati nepieciešami šādu novērtējumu veikšanai, un lai tos vāktu.
__________________	__________________
²³ Augsta līmeņa zinātnisko padomdevēju grupa, zinātniskais atzinums 1/2016 "Closing the gap between light-duty vehicle real-world CO₂ emissions and laboratory testing”.	²³ Augsta līmeņa zinātnisko padomdevēju grupa, zinātniskais atzinums 1/2016 "Closing the gap between light-duty vehicle real-world CO₂ emissions and laboratory testing”.
²⁴ Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa ieteikums Padomei un Komisijai, ņemot vērā izmeklēšanu saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē (2016/2908(RSP)).	²⁴ Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa ieteikums Padomei un Komisijai, ņemot vērā izmeklēšanu saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē (2016/2908(RSP)).
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 41.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(41a) Lai gan šīs regulas mērķis ir samazināt vieglo transportlīdzekļu CO₂ emisijas, tajā nevajadzētu aizmirst par šādu transportlīdzekļu kopējo oglekļa bilanci ražošanas, izmantošanas un nodošanas metāllūžņos ciklā, kā arī par izmantotās degvielas ieguves/ražošanas, transportēšanas un patēriņa ciklu (well-to-wheel). Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizstrādā saskaņota metodika, kas ļauj apzināties minēto transportlīdzekļu oglekļa bilanci aprites ciklā un patērēto enerģiju, lai iegūtu vispārēju priekšstatu par to ietekmi uz vidi, jo tas ļautu nodrošināt izmantoto līdzekļu konsekvenci, tiecoties uz ES klimata mērķiem.
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 42. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(42) Ir paredzēts 2024. gadā izvērtēt progresu, kas panākts ar [Kopīgu centienu regulu un Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas direktīvu]. Tādēļ ir lietderīgi tajā pašā gadā novērtēt arī šīs regulas efektivitāti, lai būtu iespējams koordinēti un saskaņoti novērtēt pasākumus, kas īstenoti saskaņā ar visiem šiem instrumentiem.	(42) Ir paredzēts 2024. gadā izvērtēt progresu, kas panākts ar [Kopīgu centienu regulu un Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas direktīvu]. 2023. gadā būs pagājuši jau divi gadi, kopš jaunā emisiju testēšanas procedūra attieksies uz visiem mazas noslodzes transportlīdzekļiem. Tādēļ ir iespējams un lietderīgi tajā pašā gadā novērtēt arī šīs regulas efektivitāti un apstiprināt visam autoparkam paredzētu CO₂ emisiju mērķrādītāju 2030. gadam, vienlaicīgi nosakot arī bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu īpatsvara līmeni, lai būtu iespējams koordinēti un saskaņoti novērtēt pasākumus, kas īstenoti saskaņā ar visiem šiem instrumentiem, un pēc iespējas ātrāk ņemt vērā augšposma un iekļautās emisijas. Lai aprēķinātu katra transportlīdzekļa ietekmi uz vidi, jāņem vērā pieļaujamās slodzes veids, no kā ir atkarīgs emisiju daudzums, un Komisijai būtu jāapsver saskaņotas metodikas izveide pēc parauga "x grami CO₂/km uz pasažieri/preču tonnu", lai samazinātu vieglo transportlīdzekļu braucienus bez kravas gan preču, gan pasažieru pārvadājumos.
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ar šo regulu nosaka CO₂ emisiju prasības jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem , lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību .	1. Ar šo regulu nosaka CO₂ emisiju prasības jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, lai nodrošinātu Savienības klimata politikas jomā uzņemto saistību un izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šai regulai līdz 2024. gada 31. decembrim sekos papildu pasākumi, lai panāktu papildu samazinājumu par 10 g CO₂/km, kas ir daļa no Savienības integrētās pieejas, kas minēta Komisijas 2007. gada paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam²⁷.	3. Šai regulai sekos papildu pasākumi, lai panāktu papildu samazinājumu par 10 g CO₂/km, kas ir daļa no Savienības integrētās pieejas, kas minēta Komisijas 2007. gada paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam²⁷.
_________________	_________________
²⁷ Komisijas 2007. gada 7. februāra paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam - Rezultāti, kas gūti, pārskatot Kopienas stratēģiju pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu CO₂ emisiju samazināšanai (COM(2007)0019 galīgā redakcija).	²⁷ Komisijas 2007. gada 7. februāra paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam - Rezultāti, kas gūti, pārskatot Kopienas stratēģiju pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu CO₂ emisiju samazināšanai (COM(2007)0019 galīgā redakcija).
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) N₁ kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri definēti Direktīvas 2007/46/EK II pielikumā, kuru standartmasa nepārsniedz 2610 kg, un N₁ kategorijas transportlīdzekļiem, kuru tipa apstiprinājums ir paplašināts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 715/2007 2. panta 2. punktam (“vieglie komerciālie transportlīdzekļi ”), kuri tiek pirmo reizi reģistrēti Savienībā un kuri iepriekš nav bijuši reģistrēti ārpus Savienības (“jauni vieglie komerciālie transportlīdzekļi ”).	b) N₁ kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri definēti Direktīvas 2007/46/EK II pielikumā, kuru standartmasa nepārsniedz 2610 kg, un N₁ kategorijas transportlīdzekļiem, kuru tipa apstiprinājums ir paplašināts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 715/2007 2. panta 2. punktam (“vieglie komerciālie transportlīdzekļi”), kuri tiek pirmo reizi reģistrēti Savienībā un kuri iepriekš nav bijuši reģistrēti ārpus Savienības (“jauni vieglie komerciālie transportlīdzekļi”).Komisija saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem mērķiem vajadzības gadījumā var atjaunināt standartmasas ierobežojumu (2610 kg) vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, kuros izmantota alternatīva degviela un kuriem nepieciešams papildu svars, jo piedziņas un enerģijas glabāšanas sistēmas (baterijas) ir smagākas nekā tradicionālajos transportlīdzekļos izmantotās.
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – na apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	na) “modernizācija” ir atsevišķu transportlīdzekļa dzinēja daļu pārveidošana, izmantojot piesārņojumu samazinošas un/vai degvielu taupošas tehnoloģijas. Tās ir arī degvielas taupīšanas tehnoloģijas, piemēram, hibridizācija vai vēl plašākas pārveidošanas saistībā ar elektrisko vai citu tehnoloģiju, kura izmanto alternatīvās degvielas, kas noteiktas Direktīvas 2014/94/ES 2. panta pirmās daļas 1. punktā.”
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ražotājs nodrošina, ka tā vidējās īpatnējās CO₂ emisijas nepārsniedz šādus īpatnējo emisiju mērķrādītājus:	1. Lai noteiktu, vai ražotāji ievēro šajā pantā minētos īpatnējo emisiju mērķus, vidējo īpatnējo CO₂ emisiju daudzumu samazina, ja jauno transportlīdzekļu reģistrēšanas gadā ražotājs ir laidis tirgū defosilizētas atjaunojamo energoresursu degvielas, kurām ir CO₂ emisijas samazinoša ietekme. CO₂ samazināšanas ietekme ir jādokumentē saskaņā ar definīciju, kas ietverta Atjaunojamo energoresursu direktīvas (RED) attiecīgajam mehānismam atbilstošajā redakcijā. Ražotājs paziņo tādu dažādo papildināto defosilizēto degvielu (Fuel_i^1a) radītās enerģijas daudzumu, kas ir laistas tirgū attiecīgajā darbības gadā, Komisijas izraudzītai iestādei. Defosilizēto degvielu nav atļauts ieskaitīt citās regulās (RED II vai ETS) noteiktā CO₂ emisiju mērķrādītāja vajadzībām. Ražotājs nodrošina, ka tā vidējās īpatnējās CO₂ emisijas nepārsniedz šādus īpatnējo emisiju mērķrādītājus:
	_________________
	^1a Paziņojamie vērtības lielumi: Fuel_i = tirgū laistās atjaunojamo energoresursu defosilizētās degvielas radītās enerģijas daudzums (MJ).
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) katram kalendārajam gadam no 2021. līdz 2024. gadam īpatnējo emisiju mērķrādītāju, kas noteikts saskaņā ar I pielikuma attiecīgi A vai B daļas 3. un 4. punktu vai, ja saskaņā ar 10. pantu ražotājam piešķirta atkāpe, saskaņā ar minēto atkāpi un I pielikuma A vai B daļas 5. punktu;	b) katram kalendārajam gadam no 2021. līdz 2029. gadam īpatnējo emisiju mērķrādītāju, kas noteikts saskaņā ar I pielikuma attiecīgi A vai B daļas 3. un 4. punktu vai, ja saskaņā ar 10. pantu ražotājam piešķirta atkāpe, saskaņā ar minēto atkāpi un I pielikuma A vai B daļas 5. punktu;
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) katram kalendārajam gadam, sākot ar 2025. gadu, īpatnējo emisiju mērķrādītājus nosaka saskaņā ar I pielikuma A vai B daļas 6.3. punktu.	c) katram kalendārajam gadam, sākot ar 2030. gadu, īpatnējo emisiju mērķrādītājus nosaka saskaņā ar I pielikuma A vai B daļas 6.3. punktu.
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) kā M₁ vai N₁ reģistrēto transportlīdzekļu kategorija, uz kuru grupa attiecas.	d) kā M₁ un N₁ reģistrēto transportlīdzekļu kategorija, uz kuru grupa attiecas.
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 6. pants – 8.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	8.a Lai noteiktu vidējās īpatnējās M₁ un N₁ kategorijas transportlīdzekļu CO₂ emisijas katram ražotājam, brīdī, kad ražotājas pārsniedz M₁ un N₁ transportlīdzekļiem noteikto CO₂ mērķrādītāju, tā rādītājus ņem vērā attiecībā uz to pašu vai citu ražotāju(-iem). Šādā gadījumā starpība starp attiecīgā ražotāja M₁ vai N₁ transportlīdzekļu īpatnējiem emisiju mērķrādītājiem un tā vidējās īpatnējās emisijas atskaita no tā M₁ vai N₁ transportlīdzekļiem noteiktā vidējo īpatnējo CO₂ emisiju mērķrādītāja, novērtējot pēc reģistrēto transportlīdzekļu daudzuma. Šo kredītu pārnesumu starp M₁ vai N₁ transportlīdzekļu ražotājiem kopējais ieguldījums nedrīkst pārsniegt 10 g CO₂/km uz vienu ražotāju.
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 7. pants – 4. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Reģistrs ir publiski pieejams.	Reģistrs ir publiski pieejams arī digitālā veidā.
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 7. pants – 8.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	8.a No 2025. gada ražotāji, pamatojoties uz Savienības līmenī saskaņotu metodiku, paziņo par to savu transportlīdzekļu tipu aprites cikla CO₂ emisijām, kas laisti tirgū pēc 2025. gada 1. janvāra, lai līdz 2030. gadam nodrošinātu uzraudzību un datu paziņošanu. Šajā nolūkā Komisija ne vēlāk kā līdz 2022. gada 1. janvārim, pieņemot deleģētos aktus, izstrādā uzticamu un saskaņotu ES metodiku saistībā ar aprites cikla CO₂ emisijām visu ES tirgū esošo degvielas tipu un transportlīdzekļu jaudas piedziņas ķēžu radītājām emisijām. Šāda metodika ir saskaņota ar atbilstošajiem ISO standartiem un tajā tiek ņemts vērā transportlīdzekļu globālās sasilšanas potenciāls (GSP), kā arī emisijas, kas tiek radītas nepieciešamo izejmateriālu ieguvē, visā transportlīdzekļu aprites ciklā no ieguves līdz patēriņam, kā arī to pārstrādē un demontēšanā.
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 7. pants – 9.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.a Uzraudzības un datu paziņošanas posmā ņem vērā moderno šķidro un gāzveida biodegvielu apjomus, kas tiek pārdoti uzpildes stacijās, un tos atskaita no tipa apstiprināšanas posmā paziņotajām CO₂ emisijām. Šīs vērtības izmanto oglekļa korekcijas faktora (CCF) aprēķināšanai. Oglekļa korekcijas faktoru (CCF) aprēķina, izmantojot šādu formulu: CCF = valsts moderno šķidro un gāzveida biodegvielu izmantotā daļa. Tādēļ transportlīdzekļu koriģēto CO₂ emisiju aprēķinu veic šādi: CO₂ transportlīdzekļu parks = (CO₂ tipa apstiprinājums)*(1-CCF).
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 8. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Maksas par pārsniegtajām emisijām uzskata par Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem.	4. Attiecīgā gadījumā summas, kas samaksātas par pārsniegtajām emisijām, būtu jāuzskata par ieņēmumiem, kuri paredzēti, lai skartajos reģionos varētu īstenot taisnīgu pāreju, tostarp autobūves nozarē nodarbināto darba ņēmēju pārkvalificēšanu un pārcelšanu, ieviestu tīru mobilitāti un mazoglekļa ekonomiku, kā arī transporta infrastruktūras, aptverot autotransporta radītās negatīvās papildu sekas un satiksmes drošību.
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) 1. panta 4. un 5. punktā minētos ES autoparka mērķrādītājus 2025. un 2030. gadam, ko Komisija aprēķinājusi saskaņā ar I pielikuma A un B daļas 6.1.1. un 6.1.2. punktu;	a) 1. panta 4. un 5. punktā minētos ES autoparka mērķrādītājus 2030. gadam, ko Komisija aprēķinājusi saskaņā ar I pielikuma A un B daļas 6.1. punktu;
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) a₂₀₂₁, a₂₀₂₅ un a₂₀₃₀ vērtības, ko Komisija aprēķinājusi saskaņā ar I pielikuma A un B daļas 6.2. punktu.	b) a₂₀₂₁ un a₂₀₃₀ vērtības, ko Komisija aprēķinājusi saskaņā ar I pielikuma A un B daļas 6.2. punktu.
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Saņemot pieteikumu no piegādātāja vai ražotāja, ņem vērā CO₂ emisiju aiztaupījumu, ko panāk, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas vai inovatīvu tehnoloģiju kombināciju (“inovatīvu tehnoloģiju kopums”).	Saņemot pieteikumu no piegādātāja vai ražotāja, ņem vērā CO₂ emisiju aiztaupījumu, ko panāk, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas (piemēram, modernizēšanu) vai inovatīvu tehnoloģiju kombināciju (“inovatīvu tehnoloģiju kopums”).
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šo tehnoloģiju kopējais ieguldījums ražotāja vidējo īpatnējo emisiju samazināšanā drīkst būt līdz 7 g CO₂/km.	Šo tehnoloģiju kopējais ieguldījums ražotāja vidējo īpatnējo emisiju samazināšanā drīkst būt līdz 9 g CO₂/km.
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Sākot ar 2025. gadu, Komisija drīkst koriģēt šo maksimālo vērtību. Šādas korekcijas ievieš, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu.	Sākot ar 2021. gadu, Komisija koriģē šo maksimālo vērtību, lai atspoguļotu WLTP aprēķinu. Šādas korekcijas ievieš, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu.
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) inovatīvajām tehnoloģijām nedrīkst piemērot obligātus noteikumus saistībā ar papildu pasākumiem, lai panāktu papildu samazinājumu par 10 g CO₂/km, kas minēts 1. pantā, un tās nedrīkst būt obligātas saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem. Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, šis kritērijs neattiecas uz gaisa kondicionēšanas sistēmu efektivitātes uzlabojumiem.	d) inovatīvajām tehnoloģijām nedrīkst piemērot obligātus noteikumus saistībā ar papildu pasākumiem, lai panāktu papildu samazinājumu par 10 g CO₂/km, kas minēts 1. pantā, un tās nedrīkst būt obligātas saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem. Šis kritērijs neattiecas uz gaisa kondicionēšanas sistēmu efektivitātes uzlabojumiem.
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija uzrauga un novērtē, cik reprezentatīvas reālos apstākļos ir CO₂ emisiju un enerģijas patēriņa vērtības, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151. Komisija nodrošina, ka sabiedrība tiek informēta par reprezentativitātes izmaiņām laika gaitā.	1. Komisija uzrauga un novērtē, cik reprezentatīvas reālos apstākļos ir CO₂ emisiju un enerģijas patēriņa vērtības, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151. Komisija nodrošina, ka sabiedrība tiek informēta par reprezentativitātes izmaiņām laika gaitā, un sāk turpmāku izmeklēšanu pret konkrētiem ražotājiem pēc tam, kad tika konstatēti būtiski lielāki CO₂ emisiju līmeņi.
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šajā nolūkā Komisija nodrošina, ka attiecīgi no ražotājiem vai valstu iestādēm ir pieejami pamatoti, nepersonizēti dati par vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu faktiskajām CO₂ emisijām.	2. Šajā nolūkā Komisija dara publiski un digitāli meklējamā veidā attiecīgi pieejamus tādus pamatotus, nepersonizētus datus par vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu faktiskajām CO₂ emisijām, kas ir saņemti no ražotājiem vai valstu iestādēm.
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 12. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Lai nodrošinātu CO₂ emisiju faktisko samazināšanu, kā paredzēts šīs regulas 1. pantā, emisiju līmeņu noteikšanai izmanto WLTP testus, kamēr Komisija nav izstrādājusi realitātei atbilstošākus testus reālos braukšanas apstākļos, lai tos aizstātu.
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija 2024. gadā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas efektivitāti, attiecīgā gadījumā pievienojot priekšlikumu regulu grozīt. Šajā ziņojumā cita starpā tiks aplūkota saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151 noteikto CO₂ emisiju un enerģijas patēriņa vērtību reprezentativitāte reālos apstākļos, Savienības bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu tirgus attīstība un uzlādes un uzpildes infrastruktūras ieviešana, par ko ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES²⁹.	1. Komisija 2023. gadā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas efektivitāti, attiecīgā gadījumā pievienojot priekšlikumu regulu grozīt. Komisijai var palīdzēt neatkarīgi eksperti, kuri novērtēs visus galvenos parametrus, kas ietekmē alternatīvo jaudas piedziņas ķēžu plašāku izmantošanu. Ziņojumā ietver vismaz šādus datus:
	– saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151 noteikto CO₂ emisiju un enerģijas patēriņa vērtību reprezentativitāte reālos apstākļos, iekļaujot arī novērtējumu par transportlīdzekļu aprites ciklu un degvielas emisiju ietekmi no degvielas ieguves līdz izmantošanai;
	– Savienības bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu tirgus attīstība un uzlādes un uzpildes infrastruktūras ieviešana, par ko ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES²⁹.
	Lai sagatavotu šo ziņojumu, Komisija, ņemot vērā šādus rādītājus, nosaka:
	– piedāvāto transportlīdzekļu klāstu (akumulatoru elektrotransportlīdzekļi [BEV], uzlādējamie hibrīdautomobiļi [PHEV], degvielas šūnu elektrotransportlīdzekļi [FCEV] u. c.);
	– naftas, degvielas un enerģijas cenas.
__________________	__________________
²⁹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).	²⁹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 14. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija ņem vērā saskaņā ar 12. pantu veiktos novērtējumus un attiecīgā gadījumā drīkst pārskatīt CO₂ emisiju mērīšanas procedūras, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007. Komisija jo īpaši sniedz atbilstīgus priekšlikumus, lai pielāgotu šīs procedūras tā, lai tiktu adekvāti atspoguļotas vieglo automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu CO₂ emisijas reālos braukšanas apstākļos.	2. Komisija ņem vērā saskaņā ar 12. pantu veiktos novērtējumus un attiecīgā gadījumā drīkst pārskatīt CO₂ emisiju mērīšanas procedūras, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007. Komisija jo īpaši sniedz atbilstīgus priekšlikumus, lai pielāgotu šīs procedūras tā, lai tiktu adekvāti atspoguļotas vieglo automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu CO₂ emisijas reālos braukšanas apstākļos, tostarp izmantojot transportējamu emisijas mērīšanas sistēmu un pārbaudes no attāluma.
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 14. pants – 3. punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija līdz 2019. gada 31. decembrim pārskata Direktīvu 1999/94/EK un vajadzības gadījumā iesniedz attiecīgu priekšlikumu, lai sniegtu patērētājiem precīzu, ticamu un salīdzināmu informāciju par tirgū laisto jauno vieglo pasažieru automobiļu degvielas patēriņu, CO₂ emisijām un gaisu piesārņojošo vielu emisijām.
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums I pielikums – A daļa – 6. punkts – 6.3. apakšpunkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Īpatnējo emisiju mērķrādītājs no 2025. gada	Īpatnējo emisiju mērķrādītājs no 2030. gada
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums I pielikums – A daļa – 6. punkts – 6.3. apakšpunkts – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Īpatnējo emisiju atsauces mērķrādītājs ir īpatnējo CO₂ emisiju atsauces mērķrādītājs, ko nosaka saskaņā ar 6.2.1. punktu laikposmam no 2025. līdz 2029. gadam un saskaņā ar 6.2.2. punktu laikposmam no 2030. gada;	īpatnējo emisiju mērķrādītājs ir īpatnējo CO2 emisiju atsauces mērķrādītājs, ko nosaka saskaņā ar 6.2. punktu laikposmam no 2030. gada;
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums I pielikums – A daļa – 6. punkts – 6.3. apakšpunkts – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ZLEV koeficients ir (1+y-x), izņemot, ja šī summa ir lielāka par 1,05 vai mazāka par 1,0, tādā gadījumā par ZLEV koeficientu atkarībā no konkrētā gadījuma izvēlas 1,05 vai 1,0,	ZLEV koeficients ir (1+y-x), izņemot, ja šī summa ir lielāka par 1,15 vai mazāka par 1,0, tādā gadījumā par ZLEV koeficientu atkarībā no konkrētā gadījuma izvēlas 1,15 vai 1,0,
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums I pielikums – A daļa – 6. punkts – 6.3. apakšpunkts – 4. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
y ir bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu daļa ražotāja jaunreģistrēto vieglo pasažieru automobiļu autoparkā, ko aprēķina, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu kopskaitu dalot ar attiecīgajā kalendārajā gadā reģistrēto vieglo pasažieru automobiļu kopskaitu un katru no bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem uzskaitot kā ZLEV_īpatnējais saskaņā ar doto formulu	y ir bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu daļa ražotāja jaunreģistrēto vieglo pasažieru automobiļu autoparkā, ko aprēķina, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu kopskaitu dalot ar attiecīgajā kalendārajā gadā reģistrēto vieglo pasažieru automobiļu kopskaitu un katru no bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem uzskaitot kā ZLEV_īpatnējais saskaņā ar doto formulu ZLEV_īpatnējais = 1 – [(īpatnējās emisijas x 0,5)/50]
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums I pielikums – A daļa – 6. punkts – 6.3. apakšpunkts – 4. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
spēkā neesošs	svītrots
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums I pielikums – A daļa – 6. punkts – 6.3. apakšpunkts – 4. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
x ir 15% laikposmam no 2025. līdz 2029. gadam un 30% laikposmam no 2030. gada.	x ir 20% laikposmam no 2030. gada.
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums I pielikums – B daļa – 4. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. No 2021. līdz 2024. kalendārajam gadam ražotāja īpatnējo emisiju mērķrādītāju aprēķina šādi:	4. No 2021. līdz 2029. kalendārajam gadam ražotāja īpatnējo emisiju mērķrādītāju aprēķina šādi:
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums I pielikums – B daļa – 6. punkts – 6.3. apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6.3. Īpatnējo emisiju mērķrādītājs no 2025. gada	6.3. Īpatnējo emisiju mērķrādītājs no 2030. gada
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums I pielikums – B daļa – 6. punkts – 6.3. apakšpunkts – 6.3.1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6.3.1. No 2025. līdz 2029. gadam	svītrots
Īpatnējo emisiju mērķrādītājs = (īpatnējo emisiju atsauces mērķrādītājs – (ømērķrādītāji ₂₀₂₅)) · ZLEV koeficients,
kur
īpatnējo emisiju atsauces mērķrādītājs ir ražotāja īpatnējo emisiju atsauces mērķrādītājs, ko nosaka saskaņā ar 6.2.1. punktu;
Ø_{mērķrādītāji} ir vidējais rādītājs, izsverot pēc katra individuālā ražotāja jaunreģistrēto vieglo komerciālo transportlīdzekļu skaita, visiem īpatnējo emisiju atsauces mērķrādītājiem, ko nosaka saskaņā ar 6.2.1. punktu;
ZLEV koeficients ir (1+y-x), izņemot, ja šī summa ir lielāka par 1,05 vai mazāka par 1,0, tādā gadījumā par ZLEV koeficientu atkarībā no konkrētā gadījuma izvēlas 1,05 vai 1,0,
kur
y ir bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu daļa ražotāja jaunreģistrēto vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparkā, ko aprēķina, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu kopskaitu dalot ar attiecīgajā kalendārajā gadā reģistrēto vieglo komerciālo transportlīdzekļu kopskaitu un katru no bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem uzskaitot kā ZLEV_īpatnējais saskaņā ar doto formulu
ir nulle
x ir 15 %.
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums I pielikums – B daļa – 6. punkts – 6.3. apakšpunkts – 6.3.2. punkts – 2.daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Īpatnējo emisiju mērķrādītājs = (īpatnējo emisiju atsauces mērķrādītājs – (ø_{mērķrādītāji} – ES autoparka mērķrādītājs₂₀₂₅)) · ZLEV koeficients,	Īpatnējo emisiju mērķrādītājs = īpatnējo emisiju atsauces mērķrādītājs · ZLEV koeficients,
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums I pielikums – B daļa – 6. punkts – 6.3. apakšpunkts – 6.3.2. punkts – 3. apakšpunkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ø_{mērķrādītāji} ir vidējais rādītājs, izsverot pēc katra individuālā ražotāja jaunreģistrēto vieglo komerciālo transportlīdzekļu skaita, visiem īpatnējo emisiju atsauces mērķrādītājiem, ko nosaka saskaņā ar 6.2.2. punktu;	svītrots
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums I pielikums – B daļa – 6. punkts – 6.3. apakšpunkts – 6.3.2. punkts – 3. apakšpunkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ZLEV koeficients ir (1+y-x), izņemot, ja šī summa ir lielāka par 1,05 vai mazāka par 1,0, tādā gadījumā par ZLEV koeficientu atkarībā no konkrētā gadījuma izvēlas 1,05 vai 1,0,	ZLEV koeficients ir (1+y-x), izņemot, ja šī summa ir lielāka par 1,15 vai mazāka par 1,0, tādā gadījumā par ZLEV koeficientu atkarībā no konkrētā gadījuma izvēlas 1,15 vai 1,0,
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums I pielikums – B daļa – 6. punkts – 6.3. apakšpunkts – 6.3.2. punkts – 4. apakšpunkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
x ir 30%.	x ir 15%.
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums II pielikums – A daļa – 1. daļa – 1. punkts – ta apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ta) transportlīdzekļa saimes dzīves cikla CO₂ emisijas, ja pieejams.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Emisiju standarti jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (pārstrādāta redakcija)
Atsauces	COM(2017)0676 – C8-0395/2017 – 2017/0293(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 5.2.2018
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 5.2.2018
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Karima Delli 16.1.2018
Izskatīšana komitejā	25.4.2018
Pieņemšanas datums	10.7.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 18 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Marie-Christine Arnautu, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Karima Delli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Gesine Meissner, Markus Pieper, Gabriele Preuß, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Keith Taylor, Pavel Telička, Peter van Dalen, Wim van de Camp, Marie-Pierre Vieu, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Kosma Złotowski, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jakop Dalunde, Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Werner Kuhn, Evžen Tošenovský, Henna Virkkunen
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Anna Hedh

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

23	+
ALDE	Izaskun Bilbao Barandica, Gesine Meissner, Dominique Riquet, Pavel Telička
ECR	Jacqueline Foster, Evžen Tošenovský, Roberts Zīle, Kosma Złotowski, Peter van Dalen
PPE	Georges Bach, Deirdre Clune, Andor Deli, Dieter-Lebrecht Koch, Werner Kuhn, Marian-Jean Marinescu, Markus Pieper, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Henna Virkkunen, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Luis de Grandes Pascual, Wim van de Camp, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

18	-
ECR	Peter Lundgren
EFDD	Daniela Aiuto
ENF	Marie-Christine Arnautu
GUE/NGL	Merja Kyllönen, Marie-Pierre Vieu
S&D	Lucy Anderson, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Karoline Graswander-Hainz, Anna Hedh, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Gabriele Preuß, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, Janusz Zemke
VERTS/ALE	Michael Cramer, Jakop Dalunde, Keith Taylor

2	0
ENF	Georg Mayer
S&D	Maria Grapini

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Emisiju standarti jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (pārstrādāta redakcija)
Atsauces	COM(2017)0676 – C8-0395/2017 – 2017/0293(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	8.11.2017
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 5.2.2018
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 5.2.2018	IMCO 5.2.2018	TRAN 5.2.2018
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	IMCO 4.12.2017
Referenti Iecelšanas datums	Miriam Dalli 16.1.2018
Izskatīšana komitejā	16.5.2018	20.6.2018
Pieņemšanas datums	10.9.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	38 23 7
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Margrete Auken, Pilar Ayuso, Catherine Bearder, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Peter Liese, Lukas Mandl, Jiří Maštálka, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, John Procter, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Dominique Bilde, Michel Dantin, Jørn Dohrmann, Eleonora Evi, Eleonora Forenza, Elena Gentile, Christophe Hansen, Rebecca Harms, Martin Häusling, Jan Huitema, Norbert Lins, Christel Schaldemose
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jacques Colombier, Karine Gloanec Maurin, John Howarth, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Kathleen Van Brempt, Julie Ward, Joachim Zeller
Iesniegšanas datums	18.9.2018

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38	+
ALDE	Catherine Bearder, Gerben-Jan Gerbrandy, Jan Huitema, Anneli Jäätteenmäki, Frédérique Ries, Nils Torvalds
ECR	Mark Demesmaeker, Jørn Dohrmann
EFDD	Evi Eleonora, Piernicola Pedicini
GUE/NGL	Lynn Boylan, Stefan Eck, Eleonora Forenza
PPE	José Inácio Faria
S&D	Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Elena Gentile, Karine Gloanec Maurin, John Howarth, Karin Kadenbach, Susanne Melior, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, Christel Schaldemose, Daciana Octavia Sârbu, Kathleen Van Brempt, Julie Ward, Damiano Zoffoli
VERTS/ALE	Margrete Auken, Bas Eickhout, Rebecca Harms, Martin Häusling, Michèle Rivasi, Davor Škrlec

23	-
ECR	Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, John Procter, Jadwiga Wiśniewska
PPE	Pilar Ayuso, Ivo Belet, Birgit Collin Langen, Michel Dantin, Angélique Delahaye, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Christophe Hansen, György Hölvényi, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Lukas Mandl, Miroslav Mikolášik, Adina Ioana Vălean, Joachim Zeller

7	0
ENF	Dominique Bilde, Jacques Colombier, Sylvie Goddyn
GUE/NGL	Kateřina Konečná, Jiří Maštálka
PPE	Karl Heinz Florenz, Annie Schreijer Pierik

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 27. septembris

Juridisks paziņojums - Privātuma politika