ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/33/ES par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu

15.10.2018 - (COM(2017)0653 – C8-0393/2017 – 2017/0291(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Andrzej Grzyb

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/33/ES par "tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu

(COM(2017)0653 – C8-0393/2017 – 2017/0291(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0653),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0393/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[1],

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 5. jūlija atzinumu[2],

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A8-0321/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2)  Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā21 Komisija paziņoja, ka, lai izpildītu Savienības apņemšanās, kas paustas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCC) Pušu konferences 21. sanāksmē, kas notika 2015. gadā Parīzē, ir jāpaātrina transporta nozares dekarbonizācija un ka tāpēc siltumnīcefekta gāzu emisijām un gaisa piesārņotāju emisijām no transportlīdzekļiem ir neatgriezeniski jātuvojas nulles emisijām līdz gadsimta vidum. Turklāt to gaisa piesārņotāju emisijas no transportlīdzekļiem, kuras ir kaitīgas veselībai, ir nekavējoties ievērojami jāsamazina. To var sasniegt ar virkni politisku iniciatīvu, tostarp “tīro” transportlīdzekļu publiskā iepirkuma izmantošanu.	(2)  Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā21 Komisija paziņoja, ka, lai izpildītu Savienības apņemšanās, kas paustas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCC) Pušu konferences 21. sanāksmē, kas notika 2015. gadā Parīzē, ir jāpaātrina transporta nozares dekarbonizācija un ka tāpēc siltumnīcefekta gāzu emisijām un gaisa piesārņotāju emisijām no transportlīdzekļiem ir neatgriezeniski jātuvojas nulles emisijām līdz gadsimta vidum. Turklāt to gaisa piesārņotāju emisijas no transportlīdzekļiem, kuras ir kaitīgas veselībai un videi, ir nekavējoties ievērojami jāsamazina. To var sasniegt ar virkni politisku iniciatīvu, tostarp ar pasākumiem, ar kuriem atbalsta pāreju uz sabiedrisko transportu, un “tīro” transportlīdzekļu publiskā iepirkuma izmantošanu.
_________________	_________________
21 COM( 2016) 501 final.	21 COM( 2016) 501 final.
Grozījums Nr.    2 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4)  Kā tika paziņots Komisijas paziņojumā “Eiropa kustībā: programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti visiem”23, šis priekšlikums ir daļa no otrās priekšlikumu paketes, ar ko tiks sekmēta Savienības virzība uz mazemisijas mobilitāti. Šajā paketē, kas ir aprakstīta Komisijas paziņojumā “Mazemisijas mobilitātes nodrošināšana — Eiropas Savienība, kas aizsargā planētu, stiprina patērētāju tiesības un sargā savu rūpniecību un strādniekus”, ir iekļauta uz piedāvājumu un pieprasījumu orientētu pasākumu kombinācija, ar ko ES virzīsies uz mazemisiju mobilitāti un vienlaikus stiprinās ES mobilitātes ekosistēmas konkurētspēju.	(4)  Kā tika paziņots Komisijas paziņojumā “Eiropa kustībā: programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti visiem”23, šis priekšlikums ir daļa no otrās priekšlikumu paketes, ar ko tiks sekmēta Savienības virzība uz mazemisijas mobilitāti. Šajā paketē, kas ir aprakstīta Komisijas paziņojumā “Mazemisijas mobilitātes nodrošināšana — Eiropas Savienība, kas aizsargā planētu, stiprina patērētāju tiesības un sargā savu rūpniecību un strādniekus”, ir iekļauta uz piedāvājumu un pieprasījumu orientētu pasākumu kombinācija, ar ko ES virzīsies uz mazemisiju mobilitāti un vienlaikus stiprinās ES mobilitātes ekosistēmas konkurētspēju. Ilgtspējīgu transportlīdzekļu veicināšana jāveic vienlaikus ar sabiedriskā transporta turpmāku attīstīšanu, kas ir ātrākais un izmaksu ziņā efektīvākais veids, kā samazināt transportlīdzekļu daudzumu uz ceļiem un tādējādi uzlabot gaisa kvalitāti un samazināt emisijas.
_________________	_________________
23 COM (2017) 283 final.	23 COM (2017) 283 final.
Grozījums Nr.    3 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5)  Jaunu tehnoloģiju inovācija palīdz samazināt transportlīdzekļu emisijas, veicinot transporta nozares dekarbonizāciju. Straujāka mazemisiju un bezemisiju autotransporta līdzekļu ieviešana, visticamāk, samazinās CO2 emisijas un dažu piesārņotāju emisijas (cietās daļiņas, slāpekļa oksīdi un nemetāna ogļūdeņraži) un veicinās Eiropas rūpniecības konkurētspēju un izaugsmi aizvien augošajā mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu pasaules tirgū.	(5)  Jaunu tehnoloģiju inovācija palīdz samazināt transportlīdzekļu emisijas un samazina trokšņa piesārņojumu, vienlaikus veicinot transporta nozares dekarbonizāciju. Straujāka mazemisiju un bezemisiju autotransporta līdzekļu ieviešana samazinās CO2 emisijas un dažu piesārņotāju emisijas (cietās daļiņas, slāpekļa oksīdi un nemetāna ogļūdeņraži) un tādējādi uzlabos gaisa kvalitāti pilsētās un citās piesārņotās teritorijās, vienlaikus palīdzot veicināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju un izaugsmi aizvien augošajā mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu pasaules tirgū un nodrošinot alternatīvu degvielu infrastruktūras izveidi. Turklāt tehnoloģiskās neitralitātes principam ir jābūt pamatprincipam visos centienos, lai nodrošinātu un veicinātu konkurētspējīgu vidi un sekmētu turpmāku pētniecību un inovāciju šajā jomā. Lai samazinātu gaisa un trokšņa piesārņojumu un panāktu atbilstību ES gaisa kvalitātes standartiem pilsētās un laukos, ir nepieciešami konkrēti un vērienīgi politikas virzieni un pasākumi, tostarp mazemisiju transportlīdzekļu publiskā iepirkuma izmantošana.
Grozījums Nr.    4 Direktīvas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a)  Aplēsēs par to, kad tiks panākta cenu paritāte starp iekšdedzes dzinēja transportlīdzekļiem (ICEV) un akumulatoru elektrotransportlīdzekļiem, svārstās 2020.–2028. gada robežās. Turklāt vairāki oriģinālā aprīkojuma izgatavotāji (OEM) ir minējuši cenu paritātes piemērus dažiem jaunajiem modeļiem jau 2020. gadā. Pateicoties zemākām akumulatoru elektrotransportlīdzekļu ekspluatācijas izmaksām, īpašumtiesību kopēju izmaksu (TCO) paritāte iestāsies pirms pirkuma cenas paritātes — parasti 2–6 gadus agrāk.
Grozījums Nr.    5 Direktīvas priekšlikums 5.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5b)  Tirgus aplēses liecina, ka pēc 2020. gada “tīriem” transportlīdzekļiem, piemēram, pilnīgi elektriskiem transportlīdzekļiem, būtiski samazināsies cena un tie kļūs ļoti konkurētspējīgi, turklāt tie būs pat lētāki ekspluatācijā nekā tradicionālie, jo īpaši ņemot vērā kopējās izmaksas to īpašniekiem, jo būs samazinājušās gan akumulatoru izmaksas, gan citas izmaksas sakarā ar zemākām degvielas cenām un mazākām uzturēšanas izmaksām elektrotransportlīdzekļa izmantošanā.
Grozījums Nr.    6 Direktīvas priekšlikums 5.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5c)  Lai gan Savienība ir viens no vadošajiem reģioniem pētniecības un augstvērtīgu ekoinovāciju jomā, lielākie autobusu un akumulatoru ražotāji darbojas Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Tāpat arī pasaules tirgus tendences akumulatoru elektrotransportlīdzekļu jomā nosaka Ķīnas un ASV tirgi, kas kopā veido aptuveni 60 % no pasaules tirgus, bet ES tirgus — 28 %. Tāpēc nepieciešams vērienīgs Savienības politikas satvars, lai stimulētu inovācijas un vēl vairāk veicinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju un izaugsmi aizvien vairāk globalizētajos “tīro” transportlīdzekļu un saistīto infrastruktūras tehnoloģiju tirgos.
Grozījums Nr.    7 Direktīvas priekšlikums 5.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5d)  Savienībai ir jāpalielina stimuli ilgtspējīgu un pārstrādājamu akumulatoru tehnoloģiskajai izstrādei, un tie būtu jāražo, ņemot vērā nepieciešamību pēc iespējas samazināt to radīto vides pēdas nospiedumu.
Grozījums Nr.    8 Direktīvas priekšlikums 5.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5e)  Lai nodrošinātu saskaņotību ar ilgtspējības mērķiem, akumulatoru ražošanā būtu jāpanāk pēc iespējas mazāka ietekme uz vidi Savienībā un ārpus tās, jo īpaši attiecībā uz akumulatoru izgatavošanai izmantoto materiālu ieguves procesu. Būtu jāņem vērā visos ražošanas procesa posmos radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Komisijai saistībā ar Direktīvas 2006/66/EK pārskatīšanu būtu jāizvirza tālejoši mērķi akumulatoru pārstrādājamības jomā.
Grozījums Nr.    9 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6)  Publiskās iestādes, izmantojot iepirkumu politiku, var izveidot un atbalstīt inovatīvu preču un pakalpojumu tirgus. Direktīvā 2014/24/ES24 un 2014/25/ES25 ir paredzēts saskaņoto publiskā iepirkuma noteikumu minimums, ar ko tiek saskaņots veids, kā publiskās iestādes un daži sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji iepērk preces un pakalpojumus un veic darbus. Šajos noteikumos jo īpaši ir paredzētas vispārējās robežvērtības, pēc kurām vērtē, vai uz līgumiem attiecas Savienības tiesību akti, un šīs robežvērtības piemēro arī Tīro transportlīdzekļu direktīvai.	(6)  Tā kā valdības izdevumi par precēm, būvdarbiem un pakalpojumiem veido aptuveni 14 % no IKP (katru gadu aptuveni EUR 1,8 triljonu apmērā) publiskās iestādes, izmantojot iepirkumu politiku, var izveidot un atbalstīt inovatīvu preču un pakalpojumu tirgus. Direktīvā 2014/24/ES24 un 2014/25/ES25 ir paredzēts saskaņoto publiskā iepirkuma noteikumu minimums, ar ko tiek saskaņots veids, kā publiskās iestādes un daži sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji iepērk preces un pakalpojumus un veic darbus atbilstoši iegādāto preču (tostarp transportlīdzekļu) ekoloģiskajām prasībām. Šajos noteikumos jo īpaši ir paredzētas vispārējās robežvērtības, pēc kurām vērtē, vai uz līgumiem attiecas Savienības tiesību akti, un šīs robežvērtības piemēro arī Tīro transportlīdzekļu direktīvai. Lai sasniegtu šo mērķi, direktīvā būtu jānosaka skaidras un pārredzamas prasības un vienkārša iepirkuma mērķu aprēķināšanas metode.
_________________	_________________
24 OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.	24 OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.
25 OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.	25 OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.
Grozījums Nr.    10 Direktīvas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a)  Uzlādes un uzpildes infrastruktūras pieejamība ir priekšnoteikums jebkuram pārvadājumam, ko veic ar alternatīvu degvielu darbināms transportlīdzeklis, tostarp sabiedriskais transports. Tādēļ Direktīvā 2014/94/ES būtu jāstiprina aspekti par alternatīvas degvielas infrastruktūras veicināšanu sabiedriskajam transportam. Ja pārskatīšana netiktu veikta, Komisijai būtu jāizstrādā sabiedriskā transporta infrastruktūras rīcības plāns.
Grozījums Nr.    11 Direktīvas priekšlikums 6.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6b)  Būtu jāatļauj dalībvalstīm pilnvarot sadales sistēmu operatorus (SSO) turēt īpašumā, ierīkot, pārvaldīt vai ekspluatēt uzlādes staciju minimālu kritisko masu publiskajā telpā, tā sniedzot visiem elektroenerģijas piegādātājiem brīvu piekļuvi šādām stacijām, lai tādā veidā nodrošinātu pietiekamu uzlādes punktu pieejamību.
Grozījums Nr.    12 Direktīvas priekšlikums 6.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6c)  Dalībvalstis būtu jāmudina izpētīt iespējas atbalstīt īpaši zemas emisijas transportlīdzekļu izmantošanu sabiedrisko pakalpojumu jomā un samazināt šādu transportlīdzekļu izmantošanas izmaksas, piemēram, tiem piešķirot enerģijas nodokļu atbrīvojumus vai samazinot šādus nodokļus.
Grozījums Nr.    13 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8)  Veiktajā ietekmes novērtējumā uzsvērti ieguvumi, ko sniedz izmaiņas vispārējā pārvaldības pieejā, ko izmanto “tīru” transportlīdzekļu iegādē Savienības līmenī. Ar minimālo iepirkuma mērķrādītāju noteikšanu var efektīvi sasniegt izvirzīto mērķi, proti, panākt, ka tirgū tiek plašāk ieviesti “tīrie” transportlīdzekļi, salīdzinājumā ar pieeju, kad ārējās izmaksas tiek iekļautas vispārējos lēmumos par iepirkumiem, vienlaikus ņemot vērā to, ka visos ar iepirkumiem saistītajos lēmumos ir svarīgi apsvērt vidiskos aspektus. Šādu pieeju pilnībā pamato Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu vidējā termiņa un ilgtermiņa ieguvumi, ja vien šādā veidā līgumslēdzējām iestādēm, subjektiem un pakalpojumu sniedzējiem netiek pieprasīts izmantot konkrētu tehnoloģiju.	(8)  Veiktajā ietekmes novērtējumā uzsvērti ieguvumi, ko sniedz izmaiņas vispārējā pārvaldības pieejā, ko izmanto “tīru” un energoefektīvu transportlīdzekļu iegādē Savienības līmenī. Ar minimālo iepirkuma mērķrādītāju noteikšanu var efektīvi sasniegt izvirzīto mērķi, proti, panākt, ka tirgū tiek plašāk ieviesti “tīrie” transportlīdzekļi, salīdzinājumā ar pieeju, kad ārējās izmaksas tiek iekļautas vispārējos lēmumos par iepirkumiem, vienlaikus ņemot vērā to, ka visos ar iepirkumiem saistītajos lēmumos ir svarīgi apsvērt vidiskos aspektus. Šādu pieeju pilnībā pamato Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu vidējā termiņa un ilgtermiņa ieguvumi, ja vien šādā veidā līgumslēdzējām iestādēm, subjektiem un pakalpojumu sniedzējiem netiek pieprasīts izmantot konkrētu tehnoloģiju.
Grozījums Nr.    14 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9)  Ja Direktīvas piemērošanas jomā tiek iekļautas tādas darbības kā transportlīdzekļu noma, īre un pirkšana uz nomaksu, kā arī līgumi par sabiedriskajiem autotransporta pakalpojumiem, īpašiem autotransporta pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, neregulāriem pasažieru pārvadājumiem un autobusu ar vadītāju īri, kā arī konkrētiem pasta un kurjera pakalpojumiem un atkritumu savākšanas pakalpojumiem, tas nodrošinās, ka ir aptvertas visas attiecīgās publiskā iepirkuma darbības.	(9)  Ja Direktīvas piemērošanas jomā tiek iekļautas tādas darbības kā transportlīdzekļu noma, īre, pirkšana uz nomaksu un modernizācija, kā arī līgumi par sabiedriskajiem autotransporta pakalpojumiem, īpašiem autotransporta pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, neregulāriem pasažieru pārvadājumiem un autobusu ar vadītāju īri, kā arī konkrētiem pasta un kurjera pakalpojumiem un atkritumu savākšanas pakalpojumiem, tas nodrošinās, ka ir aptvertas visas attiecīgās publiskā iepirkuma darbības, taču šī direktīva nedrīkstētu ar atpakaļejošu iedarbību skart jau spēkā esošos līgumus. Turklāt Komisijai būtu jāizskata iespēja piemērot “tīro” transportlīdzekļu publisko iepirkumu arī citiem transporta veidiem.
Grozījums Nr.    15 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10)  Galvenās ieinteresētās personas plaši atbalsta “tīru” transportlīdzekļu definīciju, kurā ir ņemtas vērā prasības par mazas noslodzes un lielas noslodzes transportlīdzekļu siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanu. Lai nodrošinātu, ka atbalsts mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu ienākšanai tirgū Savienībā tiek atbilstoši stimulēts, noteikumi par to iegādi publiskā iepirkumā saskaņā ar šiem grozījumiem būtu jāsaskaņo ar Savienības tiesību aktu par CO2 emisijām no vieglajiem pasažieru automobiļiem un furgoniem laika posmā pēc 2020. gada26. Rīcība, kas tiks īstenota saskaņā ar grozīto direktīvu, sekmēs atbilstību minēto standartu prasībām. Vērienīgāka pieeja publiskajam iepirkumam var sniegt svarīgu papildu stimulu tirgum.	(10)  Ar grozīto direktīvu vajadzētu palīdzēt samazināt mazas noslodzes un lielas noslodzes transportlīdzekļu siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisijas. Lai nodrošinātu, ka atbalsts mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu ienākšanai tirgū Savienībā tiek atbilstoši stimulēts, noteikumi par to iegādi publiskā iepirkumā saskaņā ar šiem grozījumiem būtu jāsaskaņo ar Savienības tiesību aktu par CO2 emisijām no vieglajiem pasažieru automobiļiem un furgoniem laika posmā pēc 2020. gada26. Rīcība, kas tiks īstenota saskaņā ar šo direktīvu, arī sekmēs atbilstību minēto standartu prasībām un atvieglos ar to saistītās uzlādes infrastruktūras ieviešanu. Vērienīgāka pieeja publiskajam iepirkumam sniegs svarīgu papildu stimulu tirgum.
_________________	_________________
26 COM(2017) 676 final	26 COM(2017) 676 final
Grozījums Nr.    16 Direktīvas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a)  Lai panāktu gaisa kvalitātes uzlabošanos pašvaldību teritorijās, ir svarīgi atjaunot transportlīdzekļu parkus, panākot atbilstību „tīro” transportlīdzekļu standartam. Turklāt aprites ekonomikas principi nosaka, ka ir jāpagarina ražojuma ekspluatācijas laiks. Tāpēc 4. un 5. tabulā minēto minimālo iepirkuma mērķrādītāju sasniegšanā var ņemt vērā arī transportlīdzekļus, kas modernizēti atbilstoši „tīro” transportlīdzekļu standartam.
Grozījums Nr.    17 Direktīvas priekšlikums 10.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10b)  Arī bezemisiju transportlīdzekļiem var būt būtisks vides pēdas nospiedums, ņemot vērā to komponentu ražošanas procesu un degvielas ražošanas otrreizējās pārstrādes līmeni vai efektivitāti. Tāpēc tehnoloģijām, kas risina šo uzdevumu, piemēram, saistībā ar ilgtspējīgiem un otrreizēji pārstrādājamiem akumulatoriem, būtu jāsaņem lielāks atbalsts to minimālo iepirkuma mērķrādītāju sasniegšanas ziņā, kas noteikti pielikuma 4. un 5. tabulā. Šādu tehnoloģiju pētniecība un izstrāde būtu jāveicina arī citās Savienības politikas jomās.
Grozījums Nr.    18 Direktīvas priekšlikums 10.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10c)  CO2 emisiju uzskaitei vajadzētu būt balstītai uz pieeju „no degvielas ieguves līdz patēriņam”, lai ņemtu vērā visu degvielas piegādes ķēdi no ieguves posma līdz izplūdes gāzu emisijām. Tas sniegs precīzāku pārskatu par konkrētā transportlīdzekļa kopējo emisiju. Tādēļ Komisijai vēlākais līdz 2022. gada 31. decembrim būtu jāizstrādā metodika emisiju reģistrēšanai no degvielas ieguves līdz patēriņam.
Grozījums Nr.    19 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11)  Mazas noslodzes un lielas noslodzes transportlīdzekļi tiek izmantoti dažādiem mērķiem, to tirgiem ir dažādas gatavības pakāpes, un būtu lietderīgi, ja publiskā iepirkuma noteikumos šīs atšķirības tiktu ņemtas vērā. Ietekmes novērtējumā ir aprakstīta pievienotā vērtība, kas tiek iegūta, ja līdz brīdim, kad Savienības līmenī tiek noteiktas tehnoloģiski neitrālas prasības par CO2 emisijām no lielas noslodzes transportlīdzekļiem, ko Komisija ir iecerējusi likt priekšā nākotnē, izmanto pieeju, kuras pamatā ir alternatīvās degvielas. Turklāt ietekmes novērtējumā ir atzīts, ka mazemisiju un bezemisiju pilsētas autobusu tirgiem ir raksturīga augstāka tirgus gatavības pakāpe, bet mazemisiju un bezemisiju kravas automobiļu tirgi atrodas zemākā tirgus attīstības posmā.	(11)  Divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļi, mazas noslodzes un lielas noslodzes transportlīdzekļi tiek izmantoti dažādiem mērķiem, to tirgiem ir dažādas gatavības pakāpes, un būtu lietderīgi, ja publiskā iepirkuma noteikumos šīs atšķirības tiktu ņemtas vērā. Turklāt būtu jāatzīst, ka mazemisiju un bezemisiju pilsētas autobusu tirgos pēdējā laikā ir vērojams progress, bet mazemisiju un bezemisiju kravas automobiļu tirgi ir attīstības sākumposmā.
Grozījums Nr.    20 Direktīvas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a)  Iespējas samazināt emisijas, izmantojot vienīgi publiskā iepirkuma instrumentu, ir ierobežotas, un sabiedriskais transports rada tikai nelielu daļu no transporta nozares radītajām emisijām. Tāpēc dalībvalstis būtu jāmudina regulēt “tīru” transportlīdzekļu iegādes arī tad, ja potenciālie transportlīdzekļu īpašnieki ir, piemēram, taksometru, automobiļu nomas un koplietojuma uzņēmumi.
Grozījums Nr.    21 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12)  Ja dalībvalstu līmenī tiks noteikti minimālie mērķrādītāji “tīro” transportlīdzekļu publiskajiem iepirkumiem līdz 2025. un 2030. gadam, tad tam būtu jāveicina politikas noteiktība tirgos, kur investīcijas mazemisiju un bezemisiju mobilitātē ir pamatotas. Minimālie mērķrādītāji veicina tirgus veidošanos visā Savienībā. Nosakot minimālos mērķrādītājus, tiek atvēlēts laiks publiskā iepirkuma procedūru pielāgošanai, un tirgum tiek dots skaidrs signāls. Ietekmes novērtējumā minēts, ka dalībvalstis aizvien biežāk nosaka mērķrādītājus atkarībā no to ekonomiskajām iespējām un tā, cik nopietna ir attiecīgā problēma. Mērķrādītāji dažādām dalībvalstīm būtu jānosaka atkarībā no to ekonomiskajām iespējām (iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju) un pakļautības piesārņojumam (pilsētu iedzīvotāju blīvums). Papildus minimālajiem publiskā iepirkuma mērķrādītājiem būtu jāparedz pienākums līgumslēdzējām iestādēm, subjektiem un pakalpojumu sniedzējiem visās publiskā iepirkuma procedūrās ņemt vērā enerģētiskos un vidiskos aspektus. Šīs grozītās direktīvas teritoriālās ietekmes novērtējumā aprakstīts, ka ietekme visos Savienības reģionos būs vienmērīga.	(12)  Ja dalībvalstu līmenī tiks noteikti minimālie mērķrādītāji “tīro” transportlīdzekļu publiskajiem iepirkumiem, kas sasniedzami līdz 2025. un 2030. gadam, tad tam būtu jāveicina politikas noteiktība tirgos, kur investīcijas mazemisiju un bezemisiju mobilitātē ir pamatotas. Minimālie mērķrādītāji veicina tirgus veidošanos visā Savienībā. Nosakot minimālos mērķrādītājus, tiek atvēlēts laiks publiskā iepirkuma procedūru pielāgošanai, un tirgum tiek dots skaidrs signāls. Ietekmes novērtējumā minēts, ka dalībvalstis aizvien biežāk nosaka mērķrādītājus atkarībā no to ekonomiskajām iespējām un tā, cik nopietna ir attiecīgā problēma. Mērķrādītāji dažādām dalībvalstīm būtu jānosaka atkarībā no to ekonomiskajām iespējām (iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju) un pakļautības piesārņojumam (pilsētu iedzīvotāju blīvums). Papildus minimālajiem publiskā iepirkuma mērķrādītājiem būtu jāparedz pienākums līgumslēdzējām iestādēm, subjektiem un pakalpojumu sniedzējiem visās publiskā iepirkuma procedūrās ņemt vērā enerģētiskos un vidiskos aspektus. Šīs grozītās direktīvas teritoriālās ietekmes novērtējumā aprakstīts, ka ietekme visos Savienības reģionos būs vienmērīga.
Grozījums Nr.    22 Direktīvas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a)  Eiropas Parlaments savā 2017. gada 4. aprīļa ieteikumā Padomei un Komisijai, kas tika sagatavots pēc izmeklēšanas saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē (2016/2908 (RSP)), aicināja dalībvalstis, iegādājoties bezemisiju transportlīdzekļus (ZEV) un īpaši zemas emisijas transportlīdzekļus (ULEV), veicināt zaļa publiskā iepirkuma politiku publisko iestāžu autoparkos vai (daļēji) publiskas automobiļu koplietojuma programmās, kā arī nolūkā līdz 2035. gadam pakāpeniski atteikties no tādu jaunu automobiļu ražošanas, kas rada CO2 emisijas.
Grozījums Nr.    23 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13)  Maksimālo ietekmi var panākt, ja “tīro” transportlīdzekļu publiskais iepirkums tiek mērķtiecīgi veikts apgabalos ar salīdzinoši augstu gaisa piesārņojumu. Dalībvalstu publiskās iestādes tiek mudinātas pievērst īpašu uzmanību tieši šādiem apgabaliem, kad tiek noslēgta minimālo iekšzemes mērķrādītāju īstenošana, un atspoguļot saistīto rīcību savos ziņojumos saskaņā ar šo grozīto direktīvu.	(13)  Maksimālo ietekmi var panākt, ja “tīro” transportlīdzekļu publiskais iepirkums tiek mērķtiecīgi veikts apgabalos ar salīdzinoši augstu gaisa un trokšņa piesārņojumu. Dalībvalstu publiskās iestādes tiek mudinātas pievērst īpašu uzmanību tieši šādiem apgabaliem, kad tiek noslēgta minimālo iekšzemes mērķrādītāju īstenošana, un atspoguļot saistīto rīcību savos ziņojumos saskaņā ar šo grozīto direktīvu. Lai neradītu nesamērīgu slogu un optimizētu šīs direktīvas iespējamos rezultātus, būtu jāsniedz atbilstoša tehniskā palīdzība publiskajām iestādēm.
Grozījums Nr.    24 Direktīvas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a)  Grozītajai direktīva būtu jāpalīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņojuma emisijas, kā arī veicināt “tīro” sabiedrisko autotransportu. Ar to nevajadzētu kavēt “tīro” transporta veidu, kas nav autotransports, piemēram, tramvaju un metro vilcienu, attīstību.
Grozījums Nr.    25 Direktīvas priekšlikums 13.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13b)  Šajā direktīvā noteiktās robežvērtības ir grūti īstenot, ja netiek izstrādāti tirgū laižami un tehniski pilnībā pabeigti produkti. Lai nodrošinātu, ka informācija par progresu regulāri tiek atjaunināta, Komisijai būtu ik pēc diviem gadiem jāsagatavo ziņojums, novērtējot, vai pastāv “tīro” transportlīdzekļu tirgojami risinājumi. Turklāt Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina lielāks finanšu un nefinanšu ieguldījums, lai šādi „tīrie” transportlīdzekļi ātrāk ienāktu tirgū.
Grozījums Nr.    26 Direktīvas priekšlikums 13.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13c)  Ņemot vērā to, ka privāto transporta pakalpojumu sniedzēju finansiālās iespējas ievērojami atšķiras, ja runa ir par pāreju uz potenciāli dārgākiem, ar alternatīvu degvielu darbināmiem transportlīdzekļiem, ir jābūt pieejamiem mehānismiem, ar kuriem nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp valsts un privātajiem transporta uzņēmumiem piedāvājumu iesniegšanas un konkursa procedūrās un ar kuriem nodrošina, ka izmaksas, kas saistītas ar šajā direktīvā noteikto minimālo iepirkuma mērķu sasniegšanu, netiek uzveltas vietējām iestādēm, jo īpaši mazākām pašvaldībām, un ka netiek arī radīts ārpakalpojumu izmaksu pieaugums, kura rezultātā palielinās biļešu cenas, tiek paaugstināti vietējie nodokļi vai samazināti sabiedriskā transporta pakalpojumi.
Grozījums Nr.    27 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15)  Saskaņā ar šo grozīto direktīvu sagatavotajos ziņojumos par publiskajiem iepirkumiem būtu jāsniedz skaidrs tirgus pārskats, lai būtu iespējams veikt efektīvu īstenošanas uzraudzību. Ziņošana būtu jāsāk ar starpposma ziņojumu 2023. gadā un jāturpina ar pirmo pilno ziņojumu par minimālo mērķrādītāju īstenošanu 2026. gadā un pēc tam ar ziņojumu ik pēc trim gadiem. Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu atsevišķām publiskajām iestādēm un iegūtu efektīvu tirgus pārskatu, būtu jāveicina vienkārša ziņošana. Komisija nodrošinās pilno ziņošanu par mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem un citu alternatīvo degvielu transportlīdzekļiem Savienības kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas kontekstā. Kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas konkrētie kodi palīdzēs veikt reģistrāciju un uzraudzību datubāzē “Tender Electronic Daily”.	(15)  Saskaņā ar šo grozīto direktīvu sagatavotajos ziņojumos par publiskajiem iepirkumiem būtu jāsniedz skaidrs tirgus pārskats, lai būtu iespējams veikt efektīvu īstenošanas uzraudzību. Ziņošana būtu jāsāk ar dalībvalstu sākotnējo ziņojumu Komisijai 2023. gadā, ko iesniedz atbilstoši ziņošanas prasībām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par publisko iepirkumu un par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un jāturpina ar pirmo pilno ziņojumu par minimālo mērķrādītāju īstenošanu 2026. gadā un pēc tam ar ziņojumu ik pēc trim gadiem. Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu atsevišķām publiskajām iestādēm un iegūtu efektīvu tirgus pārskatu, būtu jāveicina vienkārša ziņošana. Minētajos ziņojumos būtu jāiekļauj informācija par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu Direktīvu 2009/33/EK, un jānodrošina atbilstība Savienības kopējā publiskā iepirkuma vārdnīcas kategorijām. Komisijai būtu jāsniedz regulāri ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei par Direktīvas 2009/33/EK īstenošanu. Komisijai būtu arī jānovērtē, vai būvlaukumu tehniku varētu iekļaut Direktīvas 2009/33/EK darbības jomā, un, ja tā, — būtu jāstrādā pie metodikas, lai definētu “ “tīru” būvlaukumu tehniku”.
Grozījums Nr.    28 Direktīvas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a)  Komisijai būtu jāierosina metodika, ar kuru uzskaita transportlīdzekļu pilna aprites cikla CO2 emisijas un transportlīdzekļu CO2 emisijas no degvielas ieguves līdz patēriņam, lai labāk informētu nozares politikas izstrādātājus, tiem sniedzot precīzākus konkrētā transportlīdzekļa kopējās emisijas uzskaites datus, kas aptver visu vērtību ķēdi. Komisijai minētās emisijas būtu jāņem vērā, pārskatot Direktīvu 2009/36/EK un jebkurus citus attiecīgus tiesību aktus, kas attiecas uz alternatīvo degvielu.
Grozījums Nr.    29 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16)  Papildu atbalstu “tīro” transportlīdzekļu ieviešanai tirgū var panākt, valsts un Savienības līmenī veicot mērķorientētus publiska atbalsta pasākumus. Tie ietver labāku apmaiņu ar zināšanām un iepirkuma saskaņošanu, lai varētu veikt darbības tādā mērogā, kas ir pietiekami liels, lai varētu samazināt izmaksas un radīt ietekmi tirgū. Iespēja sniegt valsts atbalstu tādas infrastruktūras attīstības veicināšanai, kas ir nepieciešama alternatīvās degvielas izplatīšanai, ir paredzēta Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam27. Tomēr šādam publiskam atbalstam turpinās piemērot Līguma noteikumus, jo īpaši tā 107. un 108. pantu.	(16)  Papildu atbalstu “tīro” transportlīdzekļu ieviešanai tirgū var panākt, valsts un Savienības līmenī veicot mērķorientētus publiska atbalsta pasākumus. Tie ietver labāku apmaiņu ar zināšanām un iepirkuma saskaņošanu, lai varētu veikt darbības tādā mērogā, kas ir pietiekami liels, lai varētu samazināt izmaksas un radīt ietekmi tirgū. Būtu jāmudina arī īstenot reģionālus izmēģinājuma projektus, jo īpaši vietās, kur lauku un pilsētu teritorijas ir savstarpēji savienotas. Iespēja sniegt valsts atbalstu tādas infrastruktūras attīstības veicināšanai, kas ir nepieciešama alternatīvās degvielas izplatīšanai, ir paredzēta Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam27. Tomēr šādam publiskam atbalstam turpinās piemērot Līguma noteikumus, jo īpaši tā 107. un 108. pantu.
_________________	_________________
27 OV C 200, 28.6.2014., 1. lpp.	27 OV C 200, 28.6.2014., 1. lpp.
Grozījums Nr.    30 Direktīvas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a)  Lai panāktu turpmāku emisiju un gaisa piesārņojuma samazinājumu, dalībvalstis vajadzības gadījumā būtu jāmudina izmantot dažādus stimulus un mehānismus autoparku veidošanai citās nozarēs, kuras grozītā direktīva neregulē.
Grozījums Nr.    31 Direktīvas priekšlikums 16.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16b)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka izmaksas, kas rodas, nodrošinot atbilstību šajā direktīvā noteiktajiem minimālā iepirkuma mērķrādītājiem, netiek uzveltas vietējām pašvaldībām, un ka līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem tiek nodrošināti pietiekami finanšu resursi.
Grozījums Nr.    32 Direktīvas priekšlikums 16.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16c)  Neaizstājami ir mērķtiecīgi atbalsta pasākumi “tīro” transportlīdzekļu iepirkumam. Lai palīdzētu sasniegt šīs direktīvas mērķus, dalībvalstis paplašina finanšu un nefinanšu atbalstu, lai paātrinātu “tīru” transportlīdzekļu ieviešanu tirgū.
Grozījums Nr.    33 Direktīvas priekšlikums 16.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16d)  Lai izpildītu šajā direktīvā noteiktos minimālos iepirkuma mērķrādītājus mazas un lielas noslodzes transportlīdzekļiem, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būs nepieciešami papildu finanšu resursi. Tāpēc Savienības budžeta un finanšu politikā pēc 2020. gada to vajadzētu ņemt vērā, lai sniegtu pietiekamu finansiālo atbalstu līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem. Tas būtu jāatspoguļo nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, kā arī noteikumos attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu un Savienības finanšu iestādēm.
Grozījums Nr.    34 Direktīvas priekšlikums 16.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16e)  Lai nodrošinātu, ka publiskās iestādes ir ieinteresētas iegādāties „tīros” transportlīdzekļus un dalībvalstis investē alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanā, bet arī lai novērstu risku, ka šādas iegādes rezultātā pasažieriem pieaug cenas, Savienības budžeta un finanšu politikā pēc 2020. gada būtu jāparedz atbalsts līgumslēdzējiem. Tas jāatspoguļo gan nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, gan arī noteikumos attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu un Savienības finanšu iestādēm. Turklāt dalībvalstīm būtu jāpaplašina finanšu un nefinanšu stimuli un jāparedz vides audits, lai paātrinātu “tīru” transportlīdzekļu ieviešanu tirgū. Šie centieni samazinās lielos sākotnējos ieguldījumus infrastruktūras pārveidē un veicinās transporta dekarbonizāciju.
Grozījums Nr.    35 Direktīvas priekšlikums 16.f apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16f)  Saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) Savienības rīcībā ir dažādi līdzekļi, kā palīdzēt dalībvalstīm, vietējām iestādēm un attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem pārejā uz ilgtspējīgu mobilitāti. 2014.–2020. gada periodā Savienība piešķīra EUR 13,7 miljardus no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem pilsētu mobilitātes finansēšanai. Savienības pētniecības programmā “Apvārsnis 2020” ir paredzēti aptuveni EUR 200 miljoni pilsētu mobilitātei un EUR 650 miljonus viedām pilsētām, savukārt no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta piešķirs aptuveni EUR 200 miljonus uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus par pilsētu mezgliem. Saskaņā ar nākamo DFS Komisijai un dalībvalstīm būtu jāturpina atbalstīt ilgtspējīgus pilsētu mobilitātes projektus un stiprināt nepieciešamās sinerģijas starp dažādiem finansējuma avotiem un programmām. Jo īpaši ir jāstiprina saikne starp pilsētu mobilitāti, jauno digitālo programmu un enerģētikas savienību, kā arī iespēja, piemēram, no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansēt sinerģijas projektus ar papildu līdzfinansējuma likmi transporta projektiem, kuros iekļauti enerģētikas un telekomunikāciju elementi ar milzīgu potenciālu pilsētattīstības projektiem.
Grozījums Nr.    36 Direktīvas priekšlikums 16.g apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16g)  Būtu jāveicina tādu ES finanšu instrumentu mērķtiecīgāka izmantošana kā, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds vai Tīrāka transporta mehānisms, ko pārvalda Eiropas Investīciju banka (EIB) un kas var palīdzēt finansēt autoparkus un to aprīkojumu. Šajā nolūkā ir jāpilnveido tehnisko un finanšu konsultāciju pakalpojumu pieejamība vietējām iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, izmantojot Eiropas Investīciju konsultāciju centru, JASPERS, JESSICA vai finanšu instrumentu Compass, lai stiprinātu šo iestāžu un pakalpojumu sniedzēju institucionālās spējas, projektu izstrādi un īstenošanu un panāktu optimālu ES fondu un finanšu instrumentu izmantošanu, tostarp inovatīvu piedāvājumu riska samazināšanu.
Grozījums Nr.    37 Direktīvas priekšlikums 16.h apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16h)  Būtu arī jāmudina publiskās iestādes iegādāties transportlīdzekļus saskaņā ar saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma (“MEAT”) kritērijiem, kā noteikts Direktīvas 2014/25/ES 82. pantā, ņemot vērā rentabilitāti visā transportlīdzekļa aprites ciklā, kā arī vides un sociālos aspektus.
Grozījums Nr.    38 Direktīvas priekšlikums 16.i apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16i)  Lai maksimāli palielinātu investīciju ietekmi, ir labāk jākoordinē mobilitāte un pilsētu plānošana, piemēram, izmantojot ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus (IPMP). IPMP ir plāni, kas izstrādāti, aptverot vairākas politikas jomas un sadarbībā ar dažādiem pārvaldes līmeņiem, apvienojot dažādus transporta veidus, satiksmes drošību, kravu piegādi, mobilitātes pārvaldību un intelektiskās transporta sistēmas. IPMP var būt nozīmīga loma Savienības mērķu sasniegšanā attiecībā uz CO2 emisiju, trokšņa piesārņojuma un gaisa piesārņojuma samazināšanu. Tāpēc IPMP piemērošanai vajadzētu būt svarīgam elementam, ko ņemt vērā, finansējot ES projektus pilsētas transporta jomā, tostarp īstenojot šo grozīto direktīvu. Šajā sakarā Komisijai būtu jānodrošina kompetentajām iestādēm nepieciešamo konsultatīvo un tehnisko palīdzību IPMP izstrādē, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu.
Grozījums Nr.    39 Direktīvas priekšlikums 16.j apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16j)  Ar publisko iepirkumu ne vien atbalsta “tīru” transportlīdzekļu ieviešanu, bet tas arī ir jaunu mobilitātes veidu izmantošanas virzītājspēks. Līdztekus “tīru” transportlīdzekļu izmantošanas stimulēšanai, kas paātrinās attiecīgās infrastruktūras ieviešanu pilsētu teritorijās, digitalizācija ļaus optimizēt pasažieru un kravu pārvadājumu efektivitāti. Vairākveidu un kopīgota mobilitāte, kā arī integrētas biļešu sistēmas risinājumi ir izšķiroši svarīgi pārejā uz mobilitāti kā pakalpojumu.
Grozījums Nr.    40 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17)  Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, pilnvaras pieņemt tiesību aktus atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam būtu jādeleģē Komisijai, lai piecu gadu periodā, sākot no [ierakstiet spēkā stāšanās datumu], varētu atjaunināt noteikumus par lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas standartiem. Pilnvaru periods būtu automātiski jāpagarina uz tādu pašu laiku, ja Eiropas Parlaments vai Padome pret to neiebilst. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu pienācīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.	svītrots
Grozījums Nr.    41 Direktīvas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu1a īpaša uzmanība būtu jāvelta Savienības tiesību aktu rezultātu izvērtējumam. Direktīvas 2009/33/EK novērtējumam vajadzētu veidot pamatu ietekmes novērtējumam attiecībā uz turpmākās rīcības iespējām. Tāpēc Komisijai, pamatojoties uz labākajām un visjaunākajām zinātniskajām atziņām, būtu jāizvērtē vajadzība pārskatīt šo direktīvu, ņemot vērā transportlīdzekļu CO2 emisijas aprites ciklā un CO2 emisijas no degvielas ieguves līdz patēriņam, lai tādējādi nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz politikas mērķu sasniegšanu, un attiecīgā gadījumā tai būtu jāierosina uzlabojumi. Vajadzības gadījumā Komisijai šajā sakarā būtu jāpārskata arī citi attiecīgie tiesību akti saistībā ar alternatīvām degvielām.
	______________
	1a OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/AUTO/?uri=OJ:L:2016:123:TOC
Grozījums Nr.    42 Direktīvas priekšlikums 18.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18b)  Lielākā daļa publiskā iepirkuma ir saistīta ar vietējā sabiedriskā transporta struktūrām, kas parasti ir vietējo pašvaldību pārziņā, un to finanšu līdzekļi ir ierobežoti. Tādējādi noteikumiem par „tīro” transportlīdzekļu iepirkumu nevajadzētu radīt nedz būtisku papildu finansiālo slogu, nedz arī novest pie radušos izmaksu eksternalizēšanas, paaugstinot biļešu cenas, vietējos nodokļus vai samazinot sabiedriskā transporta pakalpojumus.
Grozījums Nr.    43 Direktīvas priekšlikums 18.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18c) Savienībai ir jāaizsargā ES ražotāji pret negodīgu konkurenci trešās valstīs, kur ES ražotāji nevar piedalīties publiskā iepirkuma konkursos par autotransporta līdzekļu pirkumu, nomu, īri vai pirkšanu uz nomaksu. Tādēļ Komisijai būtu jāveic analīze par negodīgas konkurences praksi trešās valstīs un jāveic atbilstoši pasākumi, lai aizsargātu Eiropas rūpniecību.
Grozījums Nr.    44 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK Virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Direktīva 2009/33/ES par “tīru” autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisijas mobilitātes atbalstam Direktīva 2009/33/ES par sabiedriskajiem pakalpojumiem paredzētu “tīru” autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisijas mobilitātes atbalstam
Grozījums Nr.    45 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 1. pants – 1. daļa
Spēkā esošais teksts Grozījums   (1a)  direktīvas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: Šī direktīva paredz, ka līgumslēdzējas iestādes, līgumslēdzēji subjekti, kā arī atsevišķi pakalpojumu sniedzēji, pērkot autotransporta līdzekļus, ņem vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un CO2 un noteiktu piesārņotāju emisiju apjomu, lai sekmētu un stimulētu “tīro” un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu un palielinātu transporta nozares ieguldījumu Kopienas vides, klimata un enerģētikas politikā. “Šī direktīva paredz, ka līgumslēdzējas iestādes, līgumslēdzēji subjekti, kā arī atsevišķi pakalpojumu sniedzēji, pērkot, nomājot, īrējot vai pērkot uz nomaksu autotransporta līdzekļus, ņem vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un CO2 un noteiktu piesārņotāju emisiju apjomu, lai sekmētu un stimulētu “tīro” un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu un palielinātu transporta nozares ieguldījumu Savienības vides, klimata un enerģētikas politikā.”.
(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32009L0033&qid=1530868809501&from=LV)
Grozījums Nr.    46 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1.b punkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 2. pants – 1. daļa
Spēkā esošais teksts Grozījums   (1b)  direktīvas 2. panta 1. daļu aizstāj ar šādu: Dalībvalstis var šīs direktīvas prasības nepiemērot līgumiem par Direktīvas 2007/46/EK 2. panta 3. punktā minēto transportlīdzekļu pirkumiem, ja attiecīgo dalībvalstu teritorijā uz šiem transportlīdzekļiem neattiecas tipa apstiprinājums vai individuālais apstiprinājums. “Dalībvalstis var šīs direktīvas prasības nepiemērot Direktīvas 2007/46/EK 2. panta 3. punktā minēto transportlīdzekļu pirkšanai, nomai, īrei, pirkšanai uz nomaksu, ja attiecīgo dalībvalstu teritorijā uz šiem transportlīdzekļiem neattiecas tipa apstiprinājums vai individuālais apstiprinājums.”
(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32009L0033&from=LV)
Grozījums Nr.    47 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 3. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Šo direktīvu piemēro līgumiem par autotransporta līdzekļu pirkumiem, nomu, īri vai pirkšanu uz nomaksu, ko veic: Šo direktīvu piemēro līgumiem par autotransporta līdzekļu pirkumiem, nomu, īri, pirkšanu uz nomaksu vai modernizēšanu, ko veic:
Grozījums Nr.    48 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 3. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ca)  Eiropas Savienības iestādes, aģentūras un struktūras.
Grozījums Nr.    49 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 4. pants – 1. daļa – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4.  ““tīrs” transportlīdzeklis” ir: 4.  ““tīrs” transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis neatkarīgi no tā kategorijas, ko darbina ar alternatīvām degvielām, kā noteikts Direktīvas 2014/94/ES 2. panta pirmās daļas 1. punktā, izņemot tādas biodegvielas, kura nav ražotas no Direktīvas (ES) 2018/... (RED II) IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām vai ir ražotas no palmu eļļas*, tostarp hibrīda transportlīdzekļi, kuros elektroenerģija tiek izmantota daļējai transportlīdzekļa darbināšanai, kā arī mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļi. Transportlīdzekļiem ar iekšdedzes dzinēju reālos braukšanas apstākļos (RDE)** procentos no emisijas robežvērtībām*** nevar pārsniegt 80 %. a)  M1 vai M2 kategorijas transportlīdzeklis, kura maksimālā izpūtēja emisija, kas izteikta CO2 g/km, un piesārņotāju emisijas reālos braukšanas apstākļos ir mazākas nekā pielikuma 2. tabulā paredzētā piemērojamo emisiju robežvērtību procentuālā daļa, vai   b)  N1 kategorijas transportlīdzeklis, kura maksimālā izpūtēja emisija, kas izteikta CO2 g/km, un piesārņotāju emisijas reālos braukšanas apstākļos ir mazākas nekā pielikuma 2. tabulā paredzētā piemērojamo emisiju robežvērtību procentuālā daļa, vai   c)  M3, N2 vai N3 kategorijas transportlīdzeklis, kā definēts pielikuma 3. tabulā.     _____________________________   *   To pierāda ar biodegvielas iegādes līgumu vai citiem piekļuves biodegvielai līdzekļiem.   **   Ultrasmalko daļiņu emisijas reālos braukšanas apstākļos, ko izsaka kā #/km (PN), un slāpekļa oksīdi (NOx), kurus mēra atbilstoši Regulas 2017/1151 III.A pielikuma piemērojamai redakcijai.   ***   Piemērojamā emisijas robežvērtība, kas minēta Regulas (EK) 715/2007 I pielikumā.
Grozījums Nr.    50 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 4. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   4.a  “bezemisiju transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kuram nav CO2, NOx un sīko daļiņu izplūdes gāzu emisiju.
Grozījums Nr.    51 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 4. pants – 1. daļa – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   4.b  “mazemisiju transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis ar maksimālo emisiju līmeni, kā norādīts pielikuma 2. tabulā.
Grozījums Nr.    52 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 4. pants – 1. daļa – 4.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   4.c  “atbilstīgi „tīro” transportlīdzekļu standartam modernizēts transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis ar dzinēju, kas modernizēts atbilstīgi "tīro" transportlīdzekļu standartam, kā definēts šā panta pirmās daļas 4. punktā. Attiecībā uz modernizētu dzinēju, kurā izmanto biodegvielas, kā definēts Direktīvas 2009/28/EK 2. panta otrās daļas i) punktā, sintētiskās degvielas vai parafīna degvielas, transportlīdzeklim ir jāatbilst jaunākajiem Euro standartiem vai nākamajiem standartiem.
Grozījums Nr.    53 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 4.a pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (4)  direktīvā iekļauj šādu 4.a pantu: svītrots “4.a pants   Pilnvaru deleģēšana   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 8.a pantu, lai pielikuma 3. tabulā atjauninātu izpūtēja emisijas un gaisa piesārņotāju robežvērtības lielas noslodzes transportlīdzekļiem, tiklīdz saistītie lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju rādītāju standarti ir spēkā Savienības līmenī.”;
Grozījums Nr.    54 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka autotransporta līdzekļu pirkumi, noma, īre vai pirkšana uz nomaksu un pakalpojumu valsts līgumi par sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un pakalpojumu valsts līgumi, kas minēti šīs direktīvas 3. pantā, atbilst minimālajiem iepirkuma mērķrādītājiem, kuri mazas noslodzes transportlīdzekļiem noteikti pielikuma 4. tabulā un lielas noslodzes transportlīdzekļiem — pielikuma 5. tabulā. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka autotransporta līdzekļu pirkumi, noma, īre, pirkšana uz nomaksu vai modernizēšana atbilstīgi “tīro” transportlīdzekļu standartam un pakalpojumu valsts līgumi par sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un pakalpojumu valsts līgumi, kas minēti šīs direktīvas 3. pantā, atbilst minimālajiem iepirkuma mērķrādītājiem, kuri “tīrajiem” mazas noslodzes transportlīdzekļiem noteikti pielikuma 4. tabulā un lielas noslodzes transportlīdzekļiem — pielikuma 5. tabulā.
Grozījums Nr.    55 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 5. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   1.a  Lai aprēķinātu minimālos iepirkuma mērķus, publiskā iepirkuma datums, kas jāņem vērā, ir publiskā iepirkuma procedūras pabeigšanas datums, kad tiek parakstīts līgums.   Minimālos iepirkuma mērķus aprēķina kā visu to līgumu vidējo vērtību, kas parakstīti laikā starp dienu pēc šīs direktīvas transponēšanas datuma un 2024. gada 31. decembri attiecībā uz pirmo pārskata periodu un starp 2025. gada 1. janvāri un 2029. gada 31. decembri attiecībā uz otro pārskata periodu.   Ja pārskata perioda pēc 2030. gada 1. janvāra jaunie mērķi vēl nav pieņemti, 2030. gadam noteiktie mērķi paliek spēkā.
Grozījums Nr.    56 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 5. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   1.b  Lai sasniegtu iepirkuma mērķus, līgumslēdzēji līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu balsta uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu (“MEAT”), kā aprakstīts Direktīvas 2014/25/ES 82. pantā. Iepirkuma procedūras specifikācijas definē tā, lai koncentrētos ne vien uz īpašuma kopējām izmaksām (TCO), bet arī uz tādiem citiem transportlīdzekļu parametriem kā, piemēram, piekļūstamība, iederība pilsētas ainavā, trokšņa līmenis, energoefektivitāte, akumulatoru un transportlīdzekļu komponentu otrreizējās pārstrādes iespējas.
Grozījums Nr.    57 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 5.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (5a)  iekļauj šādu pantu:   “5.a pants   Finanšu resursi   1.  Savienība dara pieejamus pietiekamus finansēšanas instrumentus “tīro” transportlīdzekļu publiskajam iepirkumam un ar šādiem transportlīdzekļiem saistītās infrastruktūras iekārtošanai dalībvalstīs. Finansējuma noteikšana notiek pēc publisko iestāžu un līgumslēdzēju finansiālo vajadzību rūpīgas izvērtēšanas saistībā ar valsts līmenī noteiktajiem iepirkuma mērķiem.   2.  Savienība dara pieejamus papildu finansēšanas instrumentus, lai atbalstītu “tīro” transportlīdzekļu ieviešanu un ar tiem saistītās infrastruktūras izveidi dalībvalstīs.”
Grozījums Nr.    58 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5.b punkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 5.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (5b)  iekļauj šādu pantu:   “5.b pants   Alternatīvo degvielu rīcības plāns sabiedriskajam transportam   1.  Eiropas Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei rīcības plānu par to, kā paātrināt transporta uzņēmumiem piederošu lielas noslodzes transportlīdzekļu uzlādes un uzpildes infrastruktūru gan šo uzņēmumu teritorijā, gan publiskajā telpā.   2.  Minētajā rīcības plānā iekļauj informāciju par pieejamiem Savienības finansēšanas instrumentiem un skaidri nosaka procedūras šāda atbalsta sniegšanai, tostarp attiecībā uz spēkā esošajiem Eiropas noteikumiem par valsts atbalstu.   3.  Ziņojumā iekļauj arī novērtējumu par to, kā Eiropas finansēšanas instrumentus varētu pārskatīt tā, lai finansēšanas prioritāti dotu transportlīdzekļu nomaiņai visu lielumu sabiedriskā transporta uzņēmumos.”
Grozījums Nr.    59 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5.c punkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 5.c pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (5c)  iekļauj šādu pantu:   “5.c pants   Savienības platforma mazemisijas un energoefektīvu autotransporta līdzekļu pārrobežu un kopējam iepirkumam   Lai palīdzētu sasniegt šīs direktīvas pielikumā noteiktos mērķus un panāktu apjomradītus ietaupījumus, Komisija izveido Savienības platformu mazemisijas un energoefektīvu autotransporta līdzekļu pārrobežu un kopējam iepirkumam. Līgumslēdzējas iestādes, līgumslēdzēji un pakalpojumu sniedzēji, kas minēti 3. pantā, var piedalīties šajā platformā, lai kopīgi iepirktu transportlīdzekļus. Komisija nodrošina, ka platforma ir publiski pieejama un efektīvi apvieno visas ieinteresētās personas, kas vēlas kopīgi izmantot savus resursus. Lai veicinātu un īstenotu šādus kopīgus iepirkumus, Komisija sniedz tehnisku palīdzību un izstrādā sadarbības līgumu paraugus. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 8.a pantu attiecībā uz Savienības platformas izveidi mazemisijas un energoefektīvu autotransporta līdzekļu pārrobežu un kopīgam iepirkumam.”
Pamatojums
Platforma pārrobežu iepirkumam varētu palīdzēt pilsētām gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, tādējādi samazinot izmaksas.
Grozījums Nr.    60 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 8.a pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (7)  direktīvā iekļauj jaunu 8.a pantu: svītrots “8.a pants   Deleģēšanas īstenošana   1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.   2.  Pilnvaras pieņemt 4.a. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu, sākot no [ierakstiet spēkā stāšanās dienu]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.   3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4.a. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.   4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.   5.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.   6.  Saskaņā ar 4.a. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”
Grozījums Nr.    61 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 8. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 9. pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (8)   direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu: (8)   direktīvas 9. pantu svītro. "1.   Komisijai palīdz komiteja.   Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.   2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.   3.   Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa vienkāršs komitejas locekļu vairākums.”
Grozījums Nr.    62 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – a apakšpunkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1.  No 2027. gada 1. janvāra Komisija pēc attiecīgu ziņojumu saņemšanas no dalībvalstīm reizi trīs gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un par darbībām, ko dalībvalstis veikušas šīs direktīvas efektīvai īstenošanai. 1.  Dalībvalstis līdz 2026. gada 18. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu kā daļu no ziņojumiem, kas paredzēti Direktīvas 2014/24/ES 83. panta 3. punkta otrajā daļā un Direktīvas 2014/25/ES 99. panta 3. punkta otrajā daļā. Dalībvalstis līdz 2023. gada 18. aprīlim iesniedz Komisijai ievadziņojumu.   Minētajos ziņojumos ir informācija par šīs direktīvas īstenošanas pasākumiem, tostarp informācija par iestāžu un subjektu iepirkto transportlīdzekļu skaitu un kategorijām, dialogu, kas noticis starp dažādiem pārvaldības līmeņiem, informācija par dalībvalstu nodomiem saistībā ar iepriekš minētajiem ziņošanas pasākumiem, kā arī cita vērtīga informācija.   Informācija atbilst kategorijām, kas norādītas Regulā Nr. 2195/2002 par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV), kā paredzēts pielikuma I tabulā.
Grozījums Nr.    63 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – aa apakšpunkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 2. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   aa)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu: 2.  Minētajos ziņojumos izvērtē šīs direktīvas, jo īpaši 5. panta 3. punktā minēto variantu piemērošanas, ietekmi un turpmākas rīcības nepieciešamību un, ja vajadzīgs, iekļauj priekšlikumus. “2.   Ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim Komisija ierosina metodiku transportlīdzekļu CO2 emisijas aprites ciklā un CO2 emisijas no degvielas ieguves līdz patēriņam uzskaitei. Minētajos ziņojumos Komisija katrā no pielikuma 3. tabulā norādītajām transportlīdzekļu kategorijām to nopirkto transportlīdzekļu absolūto un relatīvo skaitu, kas saistībā ar darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi ir labākā tirgū pieejamā alternatīva, salīdzina ar kopējo šo transportlīdzekļu noietu un aprēķina, kā 5. panta 3. punktā minēto variantu piemērošana ir ietekmējusi noietu. Komisija izvērtē turpmākas rīcības nepieciešamību un, ja vajadzīgs, iekļauj priekšlikumus. Ne vēlāk kā līdz 2027. gada 18. aprīlim Komisija pārskata Direktīvu 2009/33/EK un jebkurus citus attiecīgus tiesību aktus saistībā ar alternatīvo degvielu, ņemot vērā transportlīdzekļu CO2 emisijas aprites ciklā un CO2 emisijas no degvielas ieguves līdz patēriņam.”
Grozījums Nr.    64 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – ab apakšpunkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 3. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   ab)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu: 3.  Ne vēlāk kā pirmā ziņojuma iesniegšanas dienā Komisija izvērtē 5. panta 3. punktā minēto variantu piemērošanu, sniedz 6. pantā noteiktās metodikas izvērtējumu un vajadzības gadījumā ierosina attiecīgus pielāgojumus. “3.  Līdz 2024. gada 18. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, precizējot atsevišķu dalībvalstu šajā sakarā veiktos pasākumus, un novērtē turpmākas rīcības nepieciešamību un vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumu šīs direktīvas grozīšanai.”
Grozījums Nr.    65 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4.  Dalībvalstis līdz 2026. gada 1. janvārim un pēc tam reizi trīs gados iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. Dalībvalstis iesniedz Komisijai starpposma ziņojumu līdz 2023. gada 1. janvārim. Minētajā ziņojumā ir informācija par šīs direktīvas īstenošanas pasākumiem, tostarp informācija par iestāžu un subjektu iepirkto transportlīdzekļu skaitu un kategorijām, dialogu, kas noticis starp dažādiem pārvaldības līmeņiem, informācija par dalībvalstu nodomiem saistībā ar iepriekš minētajiem ziņošanas pasākumiem, kā arī cita vērtīga informācija. Informācija jāiesniedz par kategorijām, kas norādītas Regulā Nr. 2195/2002 par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu31 (CPV), kā paredzēts pielikumā. svītrots
Grozījums Nr.    66 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5.   Komisija ir pilnvarota, izmantojot īstenošanas aktus, pieņemt norādījumus par 4. punktā minēto dalībvalstu ziņojumu saturu. 5.   Komisija ir pilnvarota, izmantojot īstenošanas aktus, pieņemt norādījumus par 1. punktā minēto dalībvalstu ziņojumu saturu.
Grozījums Nr.    67 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – ba apakšpunkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ba)  pievieno šādu punktu:   “5.a  Dalībvalstis var nolemt izveidot mehānismu tādas “tīro” transportlīdzekļu iegādes regulēšanai, ko veic citi autoparku īpašnieki, piemēram, taksometru, automobiļu nomas un koplietojuma uzņēmumi.”
Pamatojums
Tikai nelielu daļu (8 %) transporta emisiju rada sabiedriskais transports. Tomēr direktīvas priekšlikums galvenokārt attiecas uz sabiedriskā transporta līdzekļiem. Lai panāktu līdzsvaru un sasniegtu transporta nozares emisiju mazināšanas mērķi, direktīvā ir jāiekļauj arī citi lielie autoparki.
Grozījums Nr.    68 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – bb apakšpunkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 5.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   bb)  pievieno šādu punktu:   “5.b  Līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei rīcības plānu par to, kā paātrināt transporta uzņēmumiem piederošu lielas noslodzes transportlīdzekļu uzlādes un uzpildes infrastruktūru gan šo uzņēmumu teritorijā, gan publiskajā telpā. Minētajā rīcības plānā iekļauj informāciju par pieejamiem Savienības finansēšanas instrumentiem un nosaka to, kādā veidā šādu atbalstu sniedz neatkarīgi no Eiropas noteikumiem par valsts atbalstu.”
Grozījums Nr.    69 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – bc apakšpunkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 5.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   bc)  pievieno šādu punktu:   “5.c  Komisija izvērtē vajadzību pārskatīt attiecīgos tiesību aktus, kas saistīti ar “tīro” un energoefektīvo autotransporta pakalpojumu veicināšanu attiecībā uz labākās kategorijas un atjaunoto riepu izmantošanu, un vajadzības gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu.”
Grozījums Nr.    70 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – bd apakšpunkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 5.d punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   bd)  pievieno šādu punktu:   “5.d  Komisija sniedz norādījumus dalībvalstīm par to, kā tās šīs direktīvas īstenošanai varētu izmantot dažādus Savienības fondus, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kas atbalsta augstas veiktspējas, ilgtspējīgu un efektīvu savstarpēji savienotu Eiropas tīklu izveidi transporta jomā, un Eiropas Stratēģisko investīciju fondu vai Tīrāka transporta mehānismu, kas atbalsta “tīrāku” transportlīdzekļu un saistītās infrastruktūras ieviešanu.”
Grozījums Nr.    71 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – be apakšpunkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 5.e punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   be)  pievieno šādu punktu:   “5.e  Šādā pārejas procesā konsultāciju centriem ir svarīga nozīme, sekmējot un veicinot investīcijas un atbalstot institucionālās spējas. Tādēļ Komisija būtiski paplašina Eiropas Investīciju konsultāciju centra iesaisti un spējas, jo īpaši veicinot tā klātbūtni uz vietas un proaktīvo lomu projektu izstrādē.”
Grozījums Nr.    72 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz XXXX [ierakstīt DATUMU, kad pagājuši 24 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.	Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz XXXX [ierakstīt datumu, kad pagājuši 18 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.
Grozījums Nr.    73 Direktīvas priekšlikums I pielikums Direktīva Nr. 2009/33/EK Pielikums – 1. tabula
Komisijas ierosinātais teksts 1. tabula. 3. pantā minētie kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas (CPV) kodi CPV kods Apraksts 60112000-6 Sabiedriskie autotransporta pakalpojumi 60130000-8 Īpaša nolūka pasažieru autopārvadājumu pakalpojumi 60140000-1 Neregulāri pasažieru pārvadājumi 60172000-3 Autobusu ar šoferi noma 90511000-2 Atkritumu savākšanas pakalpojumi 60160000-7 Pasta autopārvadājumi 60161000-4 Paku pārvadāšanas pakalpojumi   Grozījums 1. tabula. 3. pantā minētie kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas (CPV) kodi CPV kods Apraksts 60112000-6 Sabiedriskie autotransporta pakalpojumi 60130000-8 Īpaša nolūka pasažieru autopārvadājumu pakalpojumi 60140000-1 Neregulāri pasažieru pārvadājumi 60172000-3 Autobusu ar šoferi noma 90511000-2 Atkritumu savākšanas pakalpojumi 60160000-7 Pasta autopārvadājumi 60161000-4 Paku pārvadāšanas pakalpojumi 64121100-1 Pasta piegādes pakalpojumi 64121200-2 Paku piegādes pakalpojumi 60170000-0 Pasažieru transportlīdzekļu ar šoferi noma 60171000-7 Pasažieru automobiļu ar šoferi noma 60181000-0 Kravas automašīnu ar šoferi noma 60180000-3 Kravas transportlīdzekļu ar šoferi noma 90511100-3 Pilsētvides cieto atkritumu savākšanas pakalpojumi 90511200-4 Mājsaimniecību atkritumu savākšanas pakalpojumi 90511300-5 Piedrazojuma savākšanas pakalpojumi 90511400-6 Papīra savākšanas pakalpojumi
Grozījums Nr.    74 Direktīvas priekšlikums I pielikums Direktīva Nr. 2009/33/EK Pielikums – 2. tabula
Komisijas ierosinātais teksts 2. tabula. Emisijas robežvērtības mazas noslodzes transportlīdzekļiem Transportlīdzekļu kategorijas 2025 2030   CO2 g/km Gaisu piesārņojošo vielu RDE* kā procentuālā daļa no emisijas robežvērtībām** CO2 g/km Gaisu piesārņojošo vielu RDE* kā procentuālā daļa no emisijas robežvērtībām M1 kategorijas transportlīdzekļi 25 80% 0 nepiemēro M2 kategorijas transportlīdzekļi 25 80% 0 nepiemēro N1 kategorijas transportlīdzekļi 40 80% 0 nepiemēro * Ultrasmalko daļiņu emisijas reālos braukšanas apstākļos, ko izsaka kā #/km (PN), un slāpekļa oksīdi (NOx), kurus mēra atbilstoši Regulas 2017/1151 III.A pielikuma piemērojamai redakcijai. ** Piemērojamā emisijas robežvērtība ir atrodama Regulas (EK) 715/2007 I pielikumā vai vēlāk pieņemtajos saistītajos tiesību aktos.   Grozījums 2. tabula. Emisijas robežvērtības mazas noslodzes transportlīdzekļiem Transportlīdzekļu kategorijas 2025 2030   CO2 g/km Gaisu piesārņojošo vielu RDE* kā procentuālā daļa no emisijas robežvērtībām** CO2 g/km Gaisu piesārņojošo vielu RDE* kā procentuālā daļa no emisijas robežvērtībām L kategorijas transportlīdzekļi 25       M1 kategorijas transportlīdzekļi 50 80% 0 nepiemēro M2 kategorijas transportlīdzekļi 50 80% 0 nepiemēro N1 kategorijas transportlīdzekļi 50 80% 0 nepiemēro M3 kategorijas transportlīdzekļi n.a       N2 kategorijas transportlīdzekļi n.a       N3 kategorijas transportlīdzekļi n.a       * Ultrasmalko daļiņu emisijas reālos braukšanas apstākļos, ko izsaka kā #/km (PN), un slāpekļa oksīdi (NOx), kurus mēra atbilstoši Regulas 2017/1151 III.A pielikuma piemērojamai redakcijai. ** Piemērojamā emisijas robežvērtība ir atrodama Regulas (EK) 715/2007 I pielikumā vai vēlāk pieņemtajos saistītajos tiesību aktos.
Grozījums Nr.    75 Direktīvas priekšlikums I pielikums Direktīva Nr. 2009/33/EK Pielikums – 4. tabula
Komisijas ierosinātais teksts 4. tabula. Mazas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvara minimālais mērķrādītājs atbilstoši 2. tabulai mazas noslodzes transportlīdzekļu kopējā publiskā iepirkumā dalībvalsts līmenī* Dalībvalsts 2025 2030 Luksemburga 35% 35% Zviedrija 35% 35% Dānija 34% 34% Somija 35% 35% Vācija 35% 35% Francija 34% 34% Apvienotā Karaliste 35% 35% Nīderlande 35% 35% Austrija 35% 35% Beļģija 35% 35% Itālija 35% 35% Īrija 35% 35% Spānija 33% 33% Kipra 29% 29% Malta 35% 35% Portugāle 27% 27% Grieķija 23% 23% Slovēnija 20% 20% Čehijas Republika 27% 27% Igaunija 21% 21% Slovākija 20% 20% Lietuva 19% 19% Polija 20% 20% Horvātija 17% 17% Ungārija 21% 21% Latvija 20% 20% Rumānija 17% 17% Bulgārija 16% 16% * Aprēķinot īpatsvaru, transportlīdzekli ar izpūtēja nulles emisijām uzskata par vienu veselu transportlīdzekli. Visus pārējos transportlīdzekļus, kas atbilst šā pielikuma 2. tabulas prasībām, šādos aprēķinos pieskaita kā 0,5.   Grozījums 4. tabula. Mazas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvara minimālais mērķrādītājs mazas noslodzes transportlīdzekļu kopējā publiskā iepirkumā dalībvalsts līmenī1,2   M1, M2, N1, kategorijas transportlīdzekļi L kategorijas transportlīdzekļi Dalībvalsts 2025 2030 2025 2030 ES iestādes, aģentūras un struktūras [50%] [50%] [50%] [50%] Luksemburga 50% 50% 50% 50% Zviedrija 50% 50% 50% 50% Dānija 50% 50% 50% 50% Somija 50% 50% 50% 50% Vācija 50% 50% 50% 50% Francija 50% 50% 50% 50% Apvienotā Karaliste 50% 50% 50% 50% Nīderlande 50% 50% 50% 50% Austrija 50% 50% 50% 50% Beļģija 50% 50% 50% 50% Itālija 50% 50% 50% 50% Īrija 50% 50% 50% 50% Spānija 50% 50% 50% 50% Kipra 50% 50% 50% 50% Malta 50% 50% 50% 50% Portugāle 50% 50% 50% 50% Grieķija 35% 35% 35% 35% Slovēnija 35% 35% 35% 35% Čehijas Republika 50% 50% 50% 50% Igaunija 35% 35% 35% 35% Slovākija 35% 35% 35% 35% Lietuva 35% 35% 35% 35% Polija 35% 35% 35% 35% Horvātija 25% 25% 25% 25% Ungārija 25% 25% 25% 25% Latvija 25% 25% 25% 25% Rumānija 25% 25% 25% 25% Bulgārija 25% 25% 25% 25% 1   Mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem pirmajā pārskata periodā (līdz 2025. gadam) ir jāsasniedz vismaz 70 % minimālā iepirkuma mērķrādītāju, kas noteikti “tīriem” mazas noslodzes transportlīdzekļiem, bet otrajā (2025.–2030. gadā) un nākamajos pārskata periodos šādi mērķrādītāji jāsasniedz arī bezemisiju transportlīdzekļiem. 2   Aprēķinot īpatsvaru, transportlīdzekli ar izpūtēja nulles emisijām uzskata par vienu veselu transportlīdzekli. Mazemisiju transportlīdzekļus šādos aprēķinos pieskaita kā 0,66. Visus pārējos transportlīdzekļus šādos aprēķinos pieskaita kā 0,5 pienesumu.
Grozījums Nr.    76 Direktīvas priekšlikums I pielikums Direktīva Nr. 2009/33/EK Pielikums – 5. tabula
Komisijas ierosinātais teksts 5. tabula. Lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvara minimālais mērķrādītājs atbilstoši 3. tabulai lielas noslodzes transportlīdzekļu kopējā publiskā iepirkumā dalībvalsts līmenī* Dalībvalsts Kravas automobiļi Autobusi   2025 2030 2025 2030 Luksemburga 10% 15% 50% 75% Zviedrija 10% 15% 50% 75% Dānija 10% 15% 50% 75% Somija 9% 15% 46% 69% Vācija 10% 15% 50% 75% Francija 10% 15% 48% 71% Apvienotā Karaliste 10% 15% 50% 75% Nīderlande 10% 15% 50% 75% Austrija 10% 15% 50% 75% Beļģija 10% 15% 50% 75% Italy 10% 15% 50% 75% Īrija 10% 15% 50% 75% Spānija 10% 14% 50% 75% Kipra 10% 13% 50% 75% Malta 10% 15% 50% 75% Portugāle 8% 12% 40% 61% Grieķija 8% 10% 38% 57% Slovēnija 7% 9% 33% 50% Čehijas Republika 9% 11% 46% 70% Igaunija 7% 9% 36% 53% Slovākija 8% 9% 39% 58% Lietuva 9% 8% 47% 70% Polija 7% 9% 37% 56% Horvātija 6% 7% 32% 48% Ungārija 8% 9% 42% 63% Latvija 8% 9% 40% 60% Rumānija 6% 7% 29% 43% Bulgārija 8% 7% 39% 58% * Aprēķinot īpatsvaru, transportlīdzekli ar izpūtēja nulles emisijām vai transportlīdzekli, ko darbina ar dabasgāzi, proti, ja to pilnībā darbina ar biometānu, ko var pierādīt ar biometāna iepirkuma līgumu vai piekļuvi biometānam citā veidā, uzskata par vienu veselu transportlīdzekli. Šādu skaitīšanu neizmanto to dalībvalstu gadījumā, kurām minimālais iepirkuma īpatsvars pārsniedz 50 % no vispārējā publiskā iepirkuma apjoma, par robežvērtību nosakot 50 %. Visus pārējos transportlīdzekļus, kas atbilst šā pielikuma 2. tabulas prasībām, šādos aprēķinos pieskaita kā 0,5.   Grozījums 5. tabula. Lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvara minimālais mērķrādītājs atbilstoši 4. panta 4. punktam lielas noslodzes transportlīdzekļu kopējā publiskā iepirkumā dalībvalsts līmenī Dalībvalsts Kravas automobiļi Autobusi   20251 20302 20251 20302 ES iestādes, aģentūras un struktūras [10%] [15%] [50%] [75%] Luksemburga 10% 15% 50% 75% Zviedrija 10% 15% 50% 75% Dānija 10% 15% 50% 75% Somija 9% 15% 46% 69% Vācija 10% 15% 50% 75% Francija 10% 15% 48% 71% Apvienotā Karaliste 10% 15% 50% 75% Nīderlande 10% 15% 50% 75% Austrija 10% 15% 50% 75% Beļģija 10% 15% 50% 75% Itālija 10% 15% 50% 75% Īrija 10% 15% 50% 75% Spain 10% 14% 50% 75% Kipra 10% 13% 50% 75% Malta 10% 15% 50% 75% Portugāle 8% 12% 40% 61% Grieķija 8% 10% 38% 57% Slovēnija 7% 9% 33% 50% Čehijas Republika 9% 11% 46% 70% Igaunija 7% 9% 36% 53% Slovākija 8% 9% 39% 58% Lietuva 9% 8% 47% 70% Polija 7% 9% 37% 56% Horvātija 6% 7% 32% 48% Ungārija 8% 9% 42% 63% Latvija 8% 9% 40% 60% Rumānija 6% 7% 29% 43% Bulgārija 8% 7% 39% 58% 1   Vismaz 50 % minimālo iepirkuma mērķrādītāju “tīrajiem” lielas noslodzes transportlīdzekļiem panāk ar bezemisiju transportlīdzekļiem ar izpūtēja nulles emisijām vai transportlīdzekļiem, ko darbina ar dabasgāzi, proti, ja tos pilnībā darbina ar biometānu, ko var pierādīt ar biometāna iepirkuma līgumu vai piekļuvi biometānam citā veidā. To transportlīdzekļu daļas aprēķins, ko darbina ar biometānu, apakšmērķa nolūkā beidzas ar 30 % no apakšmērķa. 2  Vismaz 66% minimālā iepirkuma mērķrādītāju “tīrajiem” lielas noslodzes transportlīdzekļiem panāk ar bezemisiju transportlīdzekļiem ar izpūtēja nulles emisijām vai transportlīdzekļiem, ko darbina ar dabasgāzi, proti, ja tos pilnībā darbina ar biometānu, ko var pierādīt ar biometāna iepirkuma līgumu vai piekļuvi biometānam citā veidā. To transportlīdzekļu daļas aprēķins, ko darbina ar biometānu, apakšmērķa nolūkā beidzas ar 30 % no apakšmērķa.

• [1]  OV C 262, 25.7.2018., 58. lpp.
• [2]  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

PASKAIDROJUMS

Veicināt tīru transportu, atbalstīt jaunas un tīras tehnoloģijas un ilgtermiņā samazināt gaisu piesārņojošo vielu un CO₂ emisijas ir galvenie mērķi šajā priekšlikumā direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu, iekļaujot saistošus tīro transportlīdzekļu publiskā iepirkuma mērķrādītājus.

Šajā ziņojuma projektā, referents sasaista „tīro” transportlīdzekļu definīciju attiecībā uz viegldarba un smagdarba transportlīdzekļiem ar Direktīvu 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu. Šai saskaņošanai būtu jānodrošina ilgtermiņa prognozējamība un stabilitāte Savienības tiesību aktos. Grozītā direktīva palīdzētu arī alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanai, kā arī palīdzētu panākt transportlīdzekļu atbilstību prasībām saistībā ar jaunākajiem standartiem gaisu piesārņojošo vielu un siltumnīcefekta gāzu emisiju jomā.

Ziņojuma projektā ir arī precizēti noteikumi par minimālajiem iepirkuma mērķrādītājiem— spēkā stāšanās datumi, mērķrādītāju izpildes laikposmi, attiecīgā stadija publiskā iepirkuma ciklā, kas jāņem vērā, aprēķinot mērķrādītājus.

Tā kā konkrētus pašvaldības sabiedriskā transporta veidus nevar aplūkot atsevišķi citu no cita, referents ierosina konkrētās situācijās minimālajos iepirkuma mērķrādītājos attiecībā uz autobusiem ieskaitīt arī tramvajus un metro vilcienus.

Lai izpildītu šajā direktīvā noteiktos minimālos iepirkuma mērķrādītājus viegldarba un smagdarba transportlīdzekļiem, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būs nepieciešami papildu finanšu resursi. Tāpēc ziņojuma projektā ir uzsvērts, ka Savienības budžeta un finanšu politikā pēc 2020. gada tas jāņem vērā un jāsniedz pietiekams finansiālais atbalsts līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem. Tas jāņem vērā, izstrādājot nākamo daudzgadu finanšu shēmu, kā arī noteikumos attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu un Savienības finanšu iestādēm.

Šī ierosinātā direktīva izmanto publisko iepirkumu, lai stimulētu pieprasījumu pēc “tīriem” autotransporta līdzekļiem. Tomēr arī ES ražotāji ir jāaizsargā no negodīgas konkurences. Tāpēc šajā ziņojuma projektā referents ierosina, ka minimālo iepirkuma mērķrādītāju sasniegšanā nevajadzētu ieskaitīt autotransporta līdzekļus, ko ražo ražotāji tādās trešās valstīs, kurās ES ražotājiem nav piekļuves piedāvājumu iesniegšanai autotransporta līdzekļu publiskajam iepirkumam attiecībā uz pirkšanu, nomu, īri vai pirkšanu uz nomaksu.

TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS (11.7.2018)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/33/ES par „tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu
(COM(2017)0653 – C8-0393/2017 – 2017/0291(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Andor Deli

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu pārskatīt šo direktīvu. Publiskajām investīcijām „tīros” transportlīdzekļos ir arī tūlītēja ietekme attiecībā uz tīru gaisu, risinot pastāvīgās problēmas, kas saistītas ar transporta radīto gaisa piesārņojumu un siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Atzinuma sagatavotājs atbalsta to, ka direktīvas darbības joma ir paplašināta, iekļaujot ne tikai pirkumus, bet arī citus iepirkumu veidus, proti, transportlīdzekļu nomu, īri vai pirkšanu uz nomaksu, kā arī pakalpojumu valsts līgumus par sabiedriskā autotransporta pakalpojumiem, īpaša nolūka pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, neregulāriem pasažieru pārvadājumiem un autobusu ar vadītāju īri. Turklāt atzinuma sagatavotājs vēlas vēl vairāk paplašināt direktīvas darbības jomu, attiecinot to arī uz taksometru pakalpojumiem, ja tie ir publiska īpašuma un īrēti transportlīdzekļi. Tā kā šaurā darbības joma bija viens no galvenajiem iemesliem, kas ierobežoja direktīvas piemērošanu, šis grozījums ieviesīs pozitīvas pārmaiņas.

Turklāt atzinuma sagatavotājs atbalsta ierosināto ziņošanas sistēmu, ja tā nerada pārmērīgu administratīvo slogu, kad „tīro” transportlīdzekļu kategorija tiek iekļauta oficiālos transportlīdzekļu reģistros. Visaptveroša ziņošana var sniegt skaidru tirgus pārskatu un nodrošināt efektīvu uzraudzību un īstenošanu.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē arī naudas izteiksmes metodoloģijas atcelšanu, kas ir pārāk apgrūtinoša un to reti piemēro.

Tomēr atzinuma sagatavotājs kritizē skaidrības trūkumu šajā direktīvā, jo īpaši informācijas izkliedētību ar dažādajām definīcijām, un sarežģītās uzskaites metodes attiecībā uz „tīrajiem” transportlīdzekļiem divos dažādos laikposmos (līdz 2025. gadam un 2025.-2030. gadā).

Attiecībā uz viegldarba transportlīdzekļiem direktīva paredz, ka pārejas posmā (līdz 2025. gadam) transportlīdzekļi ar izplūdes gāzu nulles emisijām, kas galvenokārt attiecas uz 100 % elektriskajiem transportlīdzekļiem, tiek uzskaitīti kā 1 transportlīdzeklis. Transportlīdzekļi, kuru emisijas ir zemākas par izplūdes gāzu emisiju konkrētu robežvērtību, arī tiek uzskatīti par „tīriem” transportlīdzekļiem; tomēr tie tiek ierēķināti vien ar koeficentu 0,5. Robežvērtības ir 25 CO₂ g/km vieglajiem kravas automobiļiem un 40 CO₂ g/km mikroautobusiem, un tas galvenokārt attiecas uz uzlādējamiem hibrīdautomobiļiem.

Atzinuma sagatavotājs ne tikai uzskata, ka šie aprēķini ir pārāk sarežģīti, bet arī šaubās, vai pārejas posms līdz 2025. gadam palīdzēs novērst tehnoloģisko plaisu līdz laikam, kad transportlīdzekļi bez izplūdes gāzu emisijām kļūs plaši pieejami. Lai izvairītos no pārpratumiem un veicinātu reālu „tīro” transportlīdzekļu tirgu, ikviens transportlīdzeklis, kas uzskatāms par „tīru” saskaņā ar Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu 2. panta 1. punktu, būtu jāuzskata par 1 transportlīdzekli. Sākot no 2030. gada, iepirkuma mērķu prasībām atbildīs tikai bezemisiju transportlīdzekļi. Atzinuma sagatavotājs ir pārliecināts, ka ap 2030. gadu bezemisiju transportlīdzekļu tirgus būs daudz attīstītāks un šādu transportlīdzekļu cena būs līdzīga citu transportlīdzekļu cenai. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ar pārāk stingriem noteikumiem iepirkumu varētu vai nu būtiski aizkavēt, vai — gluži pretēji — paātrināt, taču tā rezultātā tiktu iegādātas vecās tehnoloģijas, kas tādējādi bloķētu iespējamās turpmākās investīcijas jaunās bezemisiju tehnoloģijās.

Obligātie iepirkuma mērķrādītāji ir noteikti Savienības līmenī, ņemot vērā turpmākos uzdevumus publiskajām iestādēm un ekonomiskajai efektivitātei. Tomēr dalībvalstis var piemērot augstākus mērķrādītājus, atkarībā no to ekonomiskajām iespējām (iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju) un pakļautību piesārņojumam (pilsētu iedzīvotāju blīvums).

Attiecībā uz smagdarba transportlīdzekļiem direktīvā ierosināts, ka pārejas posmā (līdz 2025. gadam) tiek akceptēta dabasgāze ar pievienotu biometānu, bet ar zemāku uzskaites koeficientu, savukārt turpmākajam laikposmam vispār nav noteiktas nekādas emisiju robežvērtības vai definīcijas. Komisija vēlas ieviest šīs robežvērtības, izmantojot deleģēto aktu, tiklīdz tās būs definētas. Tomēr nav pieejami nekādi emisiju standarti, ko izmantot, un bezemisiju tehnoloģijas ir mazāk attīstītas salīdzinājumā ar viegldarba transportlīdzekļiem.

Tāpēc atzinuma sagatavotājs vēlas svītrot noteikumus, kas attiecas uz deleģēto aktu, un piemērot to pašu loģiku kā viegldarba transportlīdzekļiem — ikviens transportlīdzeklis, kas uzskatāms par „tīru” saskaņā ar Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu 2. panta 1. punktu, būtu jāuzskata par 1 transportlīdzekli. Smagdarba transportlīdzekļiem ir jāpiemēro tāda pati iepirkuma mērķrādītāju piemērošanas argumentācija kā viegldarba transportlīdzekļiem.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka šāda pieeja būs tehnoloģiski neitrālāka salīdzinājumā ar to, ko pieņēmusi Komisija, kas ir pārlieku orientēta uz elektrotransportlīdzekļiem, un tā būs labāk piemērota direktīvas galveno mērķu sasniegšanai, proti, stimulēt nozares politiku, izmantojot „tīro” transportlīdzekļu publisko iepirkumu, un veicināt tirgus attīstību.

Visbeidzot, atzinuma sagatavotājs atgādina, ka noteikumiem par „tīro” transportlīdzekļu iepirkumu nevajadzētu radīt nedz papildu finansiālo slogu, nedz arī novest pie radušos izmaksu eksternalizācijas, paaugstinot biļešu cenas, vietējos nodokļus vai samazinot sabiedriskā transporta pakalpojumus. Tādēļ atzinuma sagatavotājs aicina Komisiju un dalībvalstu publiskās iestādes visos līmeņos paplašināt savus finanšu un nefinanšu stimulus, lai paātrinātu „tīro” transportlīdzekļu iekļūšanu tirgū.

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1)  Savienība ir apņēmusies ieviest ilgtspējīgu, konkurētspējīgu, drošu un dekarbonizētu energosistēmu19. Enerģētikas savienības un Klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam20 Savienība apņemas samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu, palielināt patērētās atjaunojamās enerģijas īpatsvaru vismaz līdz 27 %, tādējādi iegūstot enerģijas ietaupījumus vismaz 27 % apmērā, un uzlabot Savienības energoapgādes drošību, konkurētspēju un enerģijas ilgtspējību.	(1)  Savienība ir apņēmusies ieviest ilgtspējīgu, konkurētspējīgu, drošu un dekarbonizētu energosistēmu19. Enerģētikas savienības un Klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam20 Savienība apņemas samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu, palielināt patērētās atjaunojamās enerģijas īpatsvaru vismaz līdz 35 %, tādējādi iegūstot enerģijas ietaupījumus vismaz 35 % apmērā, un uzlabot Savienības energoapgādes drošību, konkurētspēju un enerģijas ilgtspējību.
_________________	_________________
19 Eiropadomes 2014. gada 24. oktobra sanāksmes secinājumi.	19 Eiropadomes 2014. gada 24. oktobra sanāksmes secinājumi.
20 Komisijas paziņojums par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam (COM(2014)0013).	20 Komisijas paziņojums par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam (COM(2014)0013), ko Eiropas Parlaments grozīja pirmajā lasījumā 2018. gada 17. janvārī.
Grozījums Nr.    2 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2)  Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā21 Komisija paziņoja, ka, lai izpildītu Savienības apņemšanās, kas paustas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCC) Pušu konferences 21. sanāksmē, kas notika 2015. gadā Parīzē, ir jāpaātrina transporta nozares dekarbonizācija un ka tāpēc siltumnīcefekta gāzu emisijām un gaisa piesārņotāju emisijām no transportlīdzekļiem ir neatgriezeniski jātuvojas nulles emisijām līdz gadsimta vidum. Turklāt to gaisa piesārņotāju emisijas no transportlīdzekļiem, kuras ir kaitīgas veselībai, ir nekavējoties ievērojami jāsamazina. To var sasniegt ar virkni politisku iniciatīvu, tostarp “tīro” transportlīdzekļu publiskā iepirkuma izmantošanu.	(2)  Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā21 Komisija paziņoja, ka, lai izpildītu Savienības apņemšanās, kas paustas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCC) Pušu konferences 21. sanāksmē, kas notika 2015. gadā Parīzē, ir jāpaātrina transporta nozares dekarbonizācija un ka tāpēc siltumnīcefekta gāzu emisijām un gaisa piesārņotāju emisijām no transportlīdzekļiem ir neatgriezeniski jātuvojas nulles emisijām līdz gadsimta vidum. Turklāt to gaisa piesārņotāju emisijas no transportlīdzekļiem, kuras ir kaitīgas veselībai un videi, ir nekavējoties ievērojami jāsamazina. To var sasniegt ar virkni politisku iniciatīvu, tostarp “tīro” transportlīdzekļu publiskā iepirkuma izmantošanu.
_________________	_________________
21 COM( 2016) 501 final.	21 COM( 2016) 501 final.
Grozījums Nr.    3 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4)  Kā tika paziņots Komisijas paziņojumā “Eiropa kustībā: programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti visiem”23, šis priekšlikums ir daļa no otrās priekšlikumu paketes, ar ko tiks sekmēta Savienības virzība uz mazemisijas mobilitāti. Šajā paketē, kas ir aprakstīta Komisijas paziņojumā “Mazemisijas mobilitātes nodrošināšana — Eiropas Savienība, kas aizsargā planētu, stiprina patērētāju tiesības un sargā savu rūpniecību un strādniekus”, ir iekļauta uz piedāvājumu un pieprasījumu orientētu pasākumu kombinācija, ar ko ES virzīsies uz mazemisiju mobilitāti un vienlaikus stiprinās ES mobilitātes ekosistēmas konkurētspēju.	(4)  Kā tika paziņots Komisijas paziņojumā “Eiropa kustībā: programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti visiem”23, šis priekšlikums ir daļa no otrās priekšlikumu paketes, ar ko tiks sekmēta Savienības virzība uz mazemisijas mobilitāti. Šajā paketē, kas ir aprakstīta Komisijas paziņojumā “Mazemisijas mobilitātes nodrošināšana — Eiropas Savienība, kas aizsargā planētu, stiprina patērētāju tiesības un sargā savu rūpniecību un strādniekus”, ir iekļauta uz piedāvājumu un pieprasījumu orientētu pasākumu kombinācija, ar ko ES virzīsies uz mazemisiju mobilitāti un vienlaikus stiprinās ES mobilitātes ekosistēmas konkurētspēju. Ilgtspējīgi transportlīdzekļi būtu jāveicina, vienlaikus turpmāk attīstot sabiedrisko transportu, kas ir ātrākais un izmaksu ziņā efektīvākais veids, kā samazināt transportlīdzekļu daudzumu uz ceļiem un tādējādi uzlabot gaisa kvalitāti un samazināt emisijas.
_________________	_________________
23 COM (2017) 283 final.	23 COM (2017) 283 final.
Grozījums Nr.    4 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5)  Jaunu tehnoloģiju inovācija palīdz samazināt transportlīdzekļu emisijas, veicinot transporta nozares dekarbonizāciju. Straujāka mazemisiju un bezemisiju autotransporta līdzekļu ieviešana, visticamāk, samazinās CO2 emisijas un dažu piesārņotāju emisijas (cietās daļiņas, slāpekļa oksīdi un nemetāna ogļūdeņraži) un veicinās Eiropas rūpniecības konkurētspēju un izaugsmi aizvien augošajā mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu pasaules tirgū.	(5)  Jaunu tehnoloģiju inovācija palīdz samazināt transportlīdzekļu emisijas un samazina trokšņa piesārņojumu, vienlaikus veicinot transporta nozares dekarbonizāciju. Straujāka mazemisiju un bezemisiju autotransporta līdzekļu ieviešana samazinās CO2 emisijas un dažu piesārņotāju emisijas (cietās daļiņas, slāpekļa oksīdi un nemetāna ogļūdeņraži) un tādējādi uzlabos gaisa kvalitāti pilsētās un citās piesārņotās teritorijās, vienlaikus palīdzot veicināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju un izaugsmi aizvien augošajā mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu pasaules tirgū un nodrošinot alternatīvu degvielu infrastruktūras izveidi. Turklāt tehnoloģiskās neitralitātes principam ir jābūt pamatprincipam visos centienos, lai nodrošinātu un veicinātu konkurētspējīgu vidi un sekmētu turpmāku pētniecību un inovāciju šajā jomā. Lai samazinātu gaisa un trokšņa piesārņojumu un panāktu atbilstību ES gaisa kvalitātes standartiem pilsētās un laukos, ir nepieciešami konkrēti un vērienīgi politikas virzieni un pasākumi, tostarp mazemisijas transportlīdzekļu publiskais iepirkums.
Grozījums Nr.    5 Direktīvas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a)  Lai nodrošinātu saskaņotību ar ilgtspējības mērķiem, būtu jāpanāk ražoto akumulatoru pēc iespējas mazāka ietekme uz vidi Savienībā un ārpus tās, jo īpaši to izgatavošanai izmantoto materiālu ieguves procesā. Būtu jāņem vērā visos ražošanas procesa posmos radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Komisijai saistībā ar Direktīvas 2006/66/EK pārskatīšanu būtu jāizvirza tālejoši mērķi akumulatoru pārstrādājamības jomā.
Grozījums Nr.    6 Direktīvas priekšlikums 5.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5b)  Tirgus aplēses liecina, ka pēc 2020. gada “tīro” transportlīdzekļu, piemēram, pilnīgi elektrisku transportlīdzekļu, cena būtiski samazināsies un tie kļūs ļoti konkurētspējīgi, turklāt tie būs pat lētāki ekspluatācijā nekā tradicionālie, it īpaši ņemot vērā kopējās izmaksas to īpašniekiem, jo samazināsies izmaksas gan par akumulatoriem, gan saistībā ar zemākām degvielas cenām un uzturēšanas izmaksām, izmantojot elektrotransportlīdzekli.
Grozījums Nr.    7 Direktīvas priekšlikums 5.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5c)  Lai gan Savienība ir viens no vadošajiem reģioniem pētniecības un augstvērtīgu ekoinovāciju jomā, lielākie autobusu un akumulatoru ražotāji atrodas Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Tāpat arī pasaules tirgus tendences akumulatoru elektrotransportlīdzekļu jomā nosaka Ķīnas un ASV tirgi, kas kopā veido aptuveni 60 % no pasaules tirgus, salīdzinājumā ar ES nodrošinātajiem 28 %. Tāpēc nepieciešams vērienīgs ES politikas satvars, lai stimulētu inovācijas un vēl vairāk veicinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju un izaugsmi aizvien vairāk globalizētajos “tīro” transportlīdzekļu un ar tiem saistīto infrastruktūras tehnoloģiju tirgos.
Grozījums Nr.    8 Direktīvas priekšlikums 5.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5d)  Sākot no 2025. gada Eiropas akumulatoru tirgus kopējā vērtība gadā būs EUR 250 miljardi, jo ir sagaidāms, ka pieprasījums pēc akumulatoru elementiem būs 200 GWh, un tas Eiropā varētu radīt 4–5 miljonus jaunu darbvietu. Tomēr ES rūpniecisko klientu stāvokli pasliktina vietējas elementu ražošanas bāzes trūkums. Lai novērstu šos neizdevīgos konkurences apstākļus un izveidotu konkurētspējīgu akumulatoru elementu ražošanas vērtības ķēdi Eiropā, kuras pamatā būtu ilgtspējīga un atbildīga izejvielu piegāde, uz atjaunojamo enerģiju balstīts ražošanas process, pārstrādājamība un otrreizēja izmantojamība, Savienības iestādēm, dalībvalstīm un pašvaldībām jādarbojas ātri un kopīgi.
Grozījums Nr.    9 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6)  Publiskās iestādes, izmantojot iepirkumu politiku, var izveidot un atbalstīt inovatīvu preču un pakalpojumu tirgus. Direktīvā 2014/24/ES24 un 2014/25/ES25 ir paredzēts saskaņoto publiskā iepirkuma noteikumu minimums, ar ko tiek saskaņots veids, kā publiskās iestādes un daži sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji iepērk preces un pakalpojumus un veic darbus. Šajos noteikumos jo īpaši ir paredzētas vispārējās robežvērtības, pēc kurām vērtē, vai uz līgumiem attiecas Savienības tiesību akti, un šīs robežvērtības piemēro arī Tīro transportlīdzekļu direktīvai.	(6)  Tā kā valdības izdevumi par precēm, būvdarbiem un pakalpojumiem veido aptuveni 14 % no IKP, publiskās iestādes, izmantojot iepirkumu politiku, var izveidot un atbalstīt inovatīvu preču un pakalpojumu tirgus jauniem transportlīdzekļiem un ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu modernizācijai. Direktīvā 2014/24/ES24 un 2014/25/ES25 ir paredzēts saskaņoto publiskā iepirkuma noteikumu minimums, ar ko tiek saskaņots veids, kā publiskās iestādes un daži sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji iepērk preces un pakalpojumus un veic darbus atbilstoši iegādāto preču (tostarp transportlīdzekļu) ekoloģiskajām prasībām. Šajos noteikumos jo īpaši ir paredzētas vispārējās robežvērtības, pēc kurām vērtē, vai uz līgumiem attiecas Savienības tiesību akti, un šīs robežvērtības piemēro arī Tīro transportlīdzekļu direktīvai.
_________________	_________________
24 OV L 94, 28.3.2014., 65.–242. lpp.	24 OV L 94, 28.3.2014., 65.–242. lpp.
25 OV L 94, 28.3.2014., 243.–374. lpp.	25 OV L 94, 28.3.2014., 243.–374. lpp.
Grozījums Nr.    10 Direktīvas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a)  Dalībvalstis būtu jāmudina izpētīt iespējas atbalstīt īpaši zemas emisijas transportlīdzekļu darbību sabiedrisko pakalpojumu jomā un samazināt šīs darbības izmaksas, piemēram, īpaši zemas emisijas transportlīdzekļiem piešķirot atbrīvojumus no enerģijas nodokļiem vai samazinot tos.
Grozījums Nr.    11 Direktīvas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a)  Uzlādes un uzpildes infrastruktūras pieejamība ir priekšnoteikums jebkuram pārvadājumam, ko veic ar alternatīvu degvielu darbināms transportlīdzeklis, tostarp sabiedriskajā transportā. Tādēļ Direktīvā 2014/94/ES būtu jāstiprina aspekti saistībā ar alternatīvas degvielas infrastruktūras veicināšanu sabiedriskajā transportā. Ja netiks veikta pārskatīšana, Komisijai būtu jāizstrādā sabiedriskā transporta infrastruktūras rīcības plāns.
Grozījums Nr.    12 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8)  Veiktajā ietekmes novērtējumā uzsvērti ieguvumi, ko sniedz izmaiņas vispārējā pārvaldības pieejā, ko izmanto “tīru” transportlīdzekļu iegādē Savienības līmenī. Ar minimālo iepirkuma mērķrādītāju noteikšanu var efektīvi sasniegt izvirzīto mērķi, proti, panākt, ka tirgū tiek plašāk ieviesti “tīrie” transportlīdzekļi, salīdzinājumā ar pieeju, kad ārējās izmaksas tiek iekļautas vispārējos lēmumos par iepirkumiem, vienlaikus ņemot vērā to, ka visos ar iepirkumiem saistītajos lēmumos ir svarīgi apsvērt vidiskos aspektus. Šādu pieeju pilnībā pamato Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu vidējā termiņa un ilgtermiņa ieguvumi, ja vien šādā veidā līgumslēdzējām iestādēm, subjektiem un pakalpojumu sniedzējiem netiek pieprasīts izmantot konkrētu tehnoloģiju.	(8)  Veiktajā ietekmes novērtējumā uzsvērti ieguvumi, ko sniedz izmaiņas vispārējā pārvaldības pieejā, ko izmanto “tīru” un energoefektīvu transportlīdzekļu iegādē Savienības līmenī. Ar minimālo iepirkuma mērķrādītāju noteikšanu var efektīvi sasniegt izvirzīto mērķi, proti, panākt, ka tirgū tiek plašāk ieviesti “tīrie” transportlīdzekļi, salīdzinājumā ar pieeju, kad ārējās izmaksas tiek iekļautas vispārējos lēmumos par iepirkumiem, vienlaikus ņemot vērā to, ka visos ar iepirkumiem saistītajos lēmumos ir svarīgi apsvērt vidiskos aspektus. Šādu pieeju pilnībā pamato Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu vidējā termiņa un ilgtermiņa ieguvumi, ja vien šādā veidā līgumslēdzējām iestādēm, subjektiem un pakalpojumu sniedzējiem netiek pieprasīts izmantot konkrētu tehnoloģiju.
Grozījums Nr.    13 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9)  Ja Direktīvas piemērošanas jomā tiek iekļautas tādas darbības kā transportlīdzekļu noma, īre un pirkšana uz nomaksu, kā arī līgumi par sabiedriskajiem autotransporta pakalpojumiem, īpašiem autotransporta pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, neregulāriem pasažieru pārvadājumiem un autobusu ar vadītāju īri, kā arī konkrētiem pasta un kurjera pakalpojumiem un atkritumu savākšanas pakalpojumiem, tas nodrošinās, ka ir aptvertas visas attiecīgās publiskā iepirkuma darbības.	(9)  Ja Direktīvas piemērošanas jomā tiek iekļautas tādas darbības kā transportlīdzekļu noma, īre, pirkšana uz nomaksu un modernizācija, kā arī līgumi par sabiedriskajiem autotransporta pakalpojumiem, īpašiem autotransporta pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, neregulāriem pasažieru pārvadājumiem un autobusu ar vadītāju īri, kā arī konkrētiem pasta un kurjera pakalpojumiem un atkritumu savākšanas pakalpojumiem, tas nodrošinās, ka ir aptvertas visas attiecīgās publiskā iepirkuma darbības, taču šī direktīva nedrīkstētu ar atpakaļejošu iedarbību skart jau spēkā esošos līgumus. Turklāt Komisijai būtu jāizskata iespēja piemērot “tīro” transportlīdzekļu publisko iepirkumu arī citiem transporta veidiem.
Grozījums Nr.    14 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10)  Galvenās ieinteresētās personas plaši atbalsta “tīru” transportlīdzekļu definīciju, kurā ir ņemtas vērā prasības par mazas noslodzes un lielas noslodzes transportlīdzekļu siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanu. Lai nodrošinātu, ka atbalsts mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu ienākšanai tirgū Savienībā tiek atbilstoši stimulēts, noteikumi par to iegādi publiskā iepirkumā saskaņā ar šiem grozījumiem būtu jāsaskaņo ar Savienības tiesību aktu par CO2 emisijām no vieglajiem pasažieru automobiļiem un furgoniem laika posmā pēc 2020. gada26. Rīcība, kas tiks īstenota saskaņā ar grozīto direktīvu, sekmēs atbilstību minēto standartu prasībām. Vērienīgāka pieeja publiskajam iepirkumam var sniegt svarīgu papildu stimulu tirgum.	(10)  Ar grozīto direktīvu vajadzētu palīdzēt samazināt gaisu piesārņojošo vielu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī trokšņa piesārņojumu no viegldarba un smagdarba transportlīdzekļiem. Lai nodrošinātu, ka atbalsts mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu ienākšanai tirgū Savienībā tiek atbilstoši stimulēts, noteikumi par to iegādi publiskā iepirkumā saskaņā ar šiem grozījumiem būtu jāsaskaņo ar Savienības tiesību aktu par CO2 emisijām no vieglajiem pasažieru automobiļiem un furgoniem laika posmā pēc 2020. gada26. Rīcība, kas tiks īstenota saskaņā ar grozīto direktīvu, sekmēs atbilstību minēto standartu prasībām. Vērienīgāka pieeja publiskajam iepirkumam var sniegt svarīgu papildu stimulu tirgum, un turpmāk īpaši jāveicina smagdarba transportlīdzekļu piegādes, jo “tīru” smagdarba transportlīdzekļu gatavība laišanai tirgū vēl ir zemākā līmenī. CO2 emisiju uzskaitei vajadzētu būt balstītai uz pieeju „no ieguves līdz patēriņam”, lai ņemtu vērā visu degvielas piegādes ķēdi no ieguves posma līdz izplūdes gāzu emisijām. Tādā veidā reālāk tiks novērtēta transportlīdzekļu ietekme uz vidi. Tādēļ Komisijai vēlākais līdz 2022. gada 1. janvārim būtu jāizstrādā metodika emisiju reģistrēšanai no ieguves līdz patēriņam un attiecīgi jāpielāgo 2. un 3. tabula.
_________________	_________________
26 COM(2017) 676 final	26 COM(2017) 676 final
Grozījums Nr.    15 Direktīvas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a)  Transportlīdzekļi ar izplūdes gāzu nulles emisijām arī var būtiski ietekmēt vidi, ņemot vērā to komponentu ražošanas procesu un pārstrādājamības līmeni. Tāpēc publiskās iestādes būtu jāmudina transportlīdzekļu iepirkumā ņemt vērā ne tikai cenu, bet arī citus aspektus, piemēram, akumulatoru otrreizējās pārstrādes iespējas. Šādu tehnoloģiju pētniecība un izstrāde būtu jāveicina arī citās Savienības politikas jomās.
Grozījums Nr.    16 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11)  Mazas noslodzes un lielas noslodzes transportlīdzekļi tiek izmantoti dažādiem mērķiem, to tirgiem ir dažādas gatavības pakāpes, un būtu lietderīgi, ja publiskā iepirkuma noteikumos šīs atšķirības tiktu ņemtas vērā. Ietekmes novērtējumā ir aprakstīta pievienotā vērtība, kas tiek iegūta, ja līdz brīdim, kad Savienības līmenī tiek noteiktas tehnoloģiski neitrālas prasības par CO2 emisijām no lielas noslodzes transportlīdzekļiem, ko Komisija ir iecerējusi likt priekšā nākotnē, izmanto pieeju, kuras pamatā ir alternatīvās degvielas. Turklāt ietekmes novērtējumā ir atzīts, ka mazemisiju un bezemisiju pilsētas autobusu tirgiem ir raksturīga augstāka tirgus gatavības pakāpe, bet mazemisiju un bezemisiju kravas automobiļu tirgi atrodas zemākā tirgus attīstības posmā.	(11)  Mazas noslodzes un lielas noslodzes transportlīdzekļi tiek izmantoti dažādiem mērķiem, to tirgiem ir dažādas gatavības pakāpes, un būtu lietderīgi, ja publiskā iepirkuma noteikumos šīs atšķirības tiktu ņemtas vērā. Turklāt būtu jāatzīst, ka mazemisiju un bezemisiju pilsētas autobusu tirgos pēdējā laikā ir vērojams progress, bet mazemisiju un bezemisiju kravas automobiļu tirgi ir attīstības sākumposmā.
Grozījums Nr.    17 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12)  Ja dalībvalstu līmenī tiks noteikti minimālie mērķrādītāji “tīro” transportlīdzekļu publiskajiem iepirkumiem līdz 2025. un 2030. gadam, tad tam būtu jāveicina politikas noteiktība tirgos, kur investīcijas mazemisiju un bezemisiju mobilitātē ir pamatotas. Minimālie mērķrādītāji veicina tirgus veidošanos visā Savienībā. Nosakot minimālos mērķrādītājus, tiek atvēlēts laiks publiskā iepirkuma procedūru pielāgošanai, un tirgum tiek dots skaidrs signāls. Ietekmes novērtējumā minēts, ka dalībvalstis aizvien biežāk nosaka mērķrādītājus atkarībā no to ekonomiskajām iespējām un tā, cik nopietna ir attiecīgā problēma. Mērķrādītāji dažādām dalībvalstīm būtu jānosaka atkarībā no to ekonomiskajām iespējām (iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju) un eksponētības piesārņojumam (pilsētu iedzīvotāju blīvums). Papildus minimālajiem publiskā iepirkuma mērķrādītājiem būtu jāparedz pienākums līgumslēdzējām iestādēm, subjektiem un pakalpojumu sniedzējiem visās publiskā iepirkuma procedūrās ņemt vērā enerģētiskos un vidiskos aspektus. Šīs grozītās direktīvas teritoriālās ietekmes novērtējumā aprakstīts, ka ietekme visos Savienības reģionos būs vienmērīga.	(12)  Tādu minimālo mērķrādītāju “tīro” transportlīdzekļu publiskajiem iepirkumiem noteikšanai, kas sasniedzami līdz 2025. un 2030. gadam, ir būtiska nozīme politikas noteiktības garantēšanai tirgos, kur investīcijas mazemisiju un bezemisiju mobilitātē ir pamatotas. Minimālie mērķrādītāji veicina tirgus attīstību visā Savienībā. Nosakot minimālos mērķrādītājus, tiek atvēlēts laiks publiskā iepirkuma procedūru pielāgošanai, un tirgum tiek dots skaidrs signāls, vienlaikus palīdzot sniegt labu piemēru sabiedrībai. Ietekmes novērtējumā minēts, ka dalībvalstis aizvien biežāk nosaka mērķrādītājus atkarībā no to ekonomiskajām iespējām un tā, cik nopietna ir attiecīgā problēma. Tomēr mudina dalībvalstis piemērot tālejošākus mērķrādītājus atkarībā no to ekonomiskajiem rādītājiem (iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju) un pakļautības piesārņojumam (pilsētu iedzīvotāju blīvums). Ņemot vērā to, ka šie parametri dalībvalstī nereti nav vienveidīgi, būs vajadzīga to uzticamības novērtēšana, lai metodiku vajadzības gadījumā varētu papildināt. Papildus minimālajiem publiskā iepirkuma mērķrādītājiem būtu jāparedz pienākums līgumslēdzējām iestādēm, subjektiem un pakalpojumu sniedzējiem visās publiskā iepirkuma procedūrās ņemt vērā enerģētiskos un vidiskos aspektus. Šīs grozītās direktīvas teritoriālās ietekmes novērtējumā aprakstīts, ka ietekme visos Savienības reģionos būs vienmērīga. Ņemot vērā transporta tehnoloģiju nepārtraukto attīstību, būtu nepieciešama šo minimālo mērķrādītāju vidusposma pārskatīšana un dalībvalstu paramaetru novērtēšana, lai vērtības varētu pielāgot vēlākā posmā.
Grozījums Nr.    18 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13)  Maksimālo ietekmi var panākt, ja “tīro” transportlīdzekļu publiskais iepirkums tiek mērķtiecīgi veikts apgabalos ar salīdzinoši augstu gaisa piesārņojumu. Dalībvalstu publiskās iestādes tiek mudinātas pievērst īpašu uzmanību tieši šādiem apgabaliem, kad tiek noslēgta minimālo iekšzemes mērķrādītāju īstenošana, un atspoguļot saistīto rīcību savos ziņojumos saskaņā ar šo grozīto direktīvu.	(13)  Maksimālo ietekmi var panākt, ja “tīro” transportlīdzekļu publiskais iepirkums tiek mērķtiecīgi veikts apgabalos ar salīdzinoši augstu gaisa un trokšņa piesārņojumu. Dalībvalstu publiskās iestādes tiek mudinātas pievērst īpašu uzmanību tieši šādiem apgabaliem, kad tiek noslēgta minimālo iekšzemes mērķrādītāju īstenošana, un atspoguļot saistīto rīcību savos ziņojumos saskaņā ar šo grozīto direktīvu. Lai neradītu nesamērīgu slogu un optimizētu šīs direktīvas iespējamos rezultātus, būtu jāsniedz atbilstoša tehniskā palīdzība publiskajām iestādēm.
Grozījums Nr.    19 Direktīvas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a)  Šajā direktīvā noteiktās robežvērtības ir grūti īstenot bez tirgojamiem un tehniski gataviem produktiem. Lai nodrošinātu, ka informācija par progresu regulāri tiek atjaunināta, Komisija tiek aicināta ik pēc diviem gadiem iesniegt ziņojumu, novērtējot, vai pastāv tirgū laižami “tīro” transportlīdzekļu risinājumi. Turklāt Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina lielāks finanšu un nefinanšu ieguldījums, lai šādi „tīrie” transportlīdzekļi ātrāk ienāktu tirgū.
Grozījums Nr.    20 Direktīvas priekšlikums 13.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13b)  Ņemot vērā to, ka privāto transporta operatoru finansiālās iespējas ievērojami atšķiras attiecībā uz potenciāli dārgāku, ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu ieviešanu, ir jābūt pieejamiem mehānismiem, ar kuriem nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp valsts un privātajiem transporta uzņēmumiem piedāvājumu iesniegšanas un konkursa procedūrās un ar kuriem nodrošina, ka izmaksas, kas saistītas ar šajā direktīvā noteikto minimālo iepirkuma mērķu sasniegšanu, netiek nodotas vietējām iestādēm, jo īpaši mazākām pašvaldībām, ne arī tiek radīts ārpakalpojumu izmaksu pieaugums, kura rezultātā palielinās biļešu cenas, tiek paaugstināti vietējie nodokļi vai samazināti sabiedriskā transporta pakalpojumi.
Grozījums Nr.    21 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14)  Aprites cikla izmaksu aprēķināšana ir svarīgs līgumslēdzēju iestāžu un struktūru rīks, ar ko aptver elektroenerģijas un vidiskās izmaksas transportlīdzekļa aprites ciklā, tostarp siltumnīcefekta gāzu emisijas un citu piesārņotāju emisiju izmaksas, pamatojoties uz attiecīgu metodiku, ar ko nosaka šādu emisiju vērtību naudas izteiksmē. Ņemot vērā to, ka metodika darbmūža ekspluatācijas izmaksu aprēķināšanai saskaņā ar Direktīvu 2009/33/ES tiek izmantota reti, un ņemot vērā informāciju par to, ka līgumslēdzējas iestādes un struktūras šim nolūkam izmanto savu metodiku, kas ir pielāgota to īpašajiem apstākļiem un vajadzībām, nebūtu jānosaka obligāti izmantojama metodika, bet gan jāparedz iespēja līgumslēdzējām iestādēm, struktūrām un pakalpojumu sniedzējiem iepirkumu procesu atbalstam izvēlēties jebkuru aprites cikla izmaksu aprēķināšanas metodiku.	(14)  Aprites cikla izmaksu aprēķināšana ir svarīgs līgumslēdzēju iestāžu un struktūru rīks, ar ko aptver elektroenerģijas un vidiskās izmaksas transportlīdzekļa aprites ciklā, tostarp siltumnīcefekta gāzu emisijas un citu piesārņotāju emisiju izmaksas, pamatojoties uz attiecīgu metodiku, ar ko nosaka šādu emisiju vērtību naudas izteiksmē. Ņemot vērā to, ka metodika darbmūža ekspluatācijas izmaksu aprēķināšanai saskaņā ar Direktīvu 2009/33/ES tiek izmantota reti, un ņemot vērā informāciju par to, ka līgumslēdzējas iestādes un struktūras šim nolūkam izmanto savu metodiku, kas ir pielāgota to īpašajiem apstākļiem un vajadzībām, nebūtu jānosaka obligāti izmantojama metodika, bet gan jāparedz iespēja līgumslēdzējām iestādēm, struktūrām un pakalpojumu sniedzējiem iepirkumu procesu atbalstam izvēlēties jebkuru aprites cikla izmaksu aprēķināšanas metodiku. Tomēr, tā kā nav skaidras izpratnes par dažādu degvielas veidu emisijām to aprites ciklā, Komisijai būtu jāsniedz analīze, kas nodrošinās vienotu Savienības metodiku, lai ražotāji saskaņotā veidā varētu ziņot datus par visu degvielu veidu CO2 emisijām.
Grozījums Nr.    22 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15)  Saskaņā ar šo grozīto direktīvu sagatavotajos ziņojumos par publiskajiem iepirkumiem būtu jāsniedz skaidrs tirgus pārskats, lai būtu iespējams veikt efektīvu īstenošanas uzraudzību. Ziņošana būtu jāsāk ar starpposma ziņojumu 2023. gadā un jāturpina ar pirmo pilno ziņojumu par minimālo mērķrādītāju īstenošanu 2026. gadā un pēc tam ar ziņojumu ik pēc trim gadiem. Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu atsevišķām publiskajām iestādēm un iegūtu efektīvu tirgus pārskatu, būtu jāveicina vienkārša ziņošana. Komisija nodrošinās pilno ziņošanu par mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem un citu alternatīvo degvielu transportlīdzekļiem Savienības kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas kontekstā. Kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas konkrētie kodi palīdzēs veikt reģistrāciju un uzraudzību datubāzē “Tender Electronic Daily”.	(15)  Saskaņā ar šo grozīto direktīvu sagatavotajos ziņojumos par publiskajiem iepirkumiem būtu jāsniedz skaidrs tirgus pārskats, lai būtu iespējams veikt efektīvu īstenošanas uzraudzību. Ziņošana būtu jāsāk ar starpposma ziņojumu 2023. gadā un jāturpina ar pirmo pilno ziņojumu par minimālo mērķrādītāju īstenošanu 2026. gadā un pēc tam ar ziņojumu ik pēc trim gadiem — šajā jaunajā ziņojumā jāņem vērā ekoloģiskā attīstība un vides prioritātes dalībvalstīs pēdējos trīs gados atbilstoši visās dalībvalstīs vienādi piemērojamiem kritērijiem. Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un papildu izmaksas atsevišķām publiskajām iestādēm un iegūtu efektīvu tirgus pārskatu, būtu jāveicina vienkārša ziņošana, un iepirkuma procedūrām vajadzētu būt pieejamām tiešsaistē, lai palielinātu pārredzamību. Komisija nodrošinās pilno ziņošanu par mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem un citu alternatīvo degvielu transportlīdzekļiem Savienības kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas kontekstā. Kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas konkrētie kodi palīdzēs veikt reģistrāciju un uzraudzību datubāzē “Tender Electronic Daily”.
Grozījums Nr.    23 Direktīvas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a)  ES finanšu instrumenti būtu jāizmanto dalībvalstu atbalstam valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai tās varētu sasniegt šajā direktīvā noteiktos mērķus. Būtu jāapsver arī saistošu minimālo uzlādes punktu skaita mērķrādītāju ieviešana katrai dalībvalstij, paredzot arī finansējumu tiešās infrastruktūras un elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu un ūdeņraža transportlīdzekļu ūdeņraža uzpildes punktu izbūvei gadījumos, ja šie objekti paši nespēj nodrošināt savu ekonomisko dzīvotspēju. Šim nolūkam varētu izmantot tādus finansēšanas instrumentus kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, kas atbalsta augstas veiktspējas, ilgtspējīgu un efektīvu savstarpēji savienotu Eiropas tīklu izveidi transporta jomā, un Eiropas Stratēģisko investīciju fondu vai Tīrāka transporta mehānismu, kurus var izmantot “tīrāku” transportlīdzekļu un ar tiem saistītās infrastruktūras ieviešanai. Pārejas procesā svarīga nozīme būtu konsultāciju centriem, kas sekmētu un veicinātu investīcijas un atbalstītu institucionālās spējas.
Grozījums Nr.    24 Direktīvas priekšlikums 16.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16b)  Lai maksimāli palielinātu investīciju ietekmi, ir labāk jākoordinē mobilitāte un pilsētu plānošana, piemēram, izmantojot tādus instrumentus kā ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni (IPMP). IPMP ir plāni, kas izstrādāti, aptverot vairākas politikas jomas un sadarbībā ar dažādiem pārvaldes līmeņiem, apvienojot dažādus transporta veidus, satiksmes drošību, kravu piegādi, mobilitātes pārvaldību un intelektiskās transporta sistēmas. IPMP piemērošanai vajadzētu būt svarīgam elementam, ko ņemt vērā, finansējot ES projektus pilsētas transporta jomā, tostarp īstenojot šo grozīto direktīvu. Šajā sakarā Komisijai būtu jānodrošina kompetentajām iestādēm nepieciešamā konsultatīvā un tehniskā palīdzība IPMP izstrādē, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu.
Grozījums Nr.    25 Direktīvas priekšlikums 16.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16c)  Ne vien atbalsts “tīriem” transportlīdzekļiem, bet arī publiskais iepirkums ir jaunu mobilitātes veidu ieviešanas virzītājspēks. Līdztekus “tīru” transportlīdzekļu izmantošanas stimulēšanai, kas paātrinās attiecīgās infrastruktūras ieviešanu pilsētu teritorijās, digitalizācija ļaus optimizēt pasažieru un kravu pārvadājumu efektivitāti. Vairākveidu un kopīgota mobilitāte, kā arī integrētas biļešu sistēmas risinājumi ir izšķiroši svarīgi pārejā uz mobilitāti kā pakalpojumu.
Grozījums Nr.    26 Direktīvas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a)   Lai nodrošinātu, ka publiskās iestādes ir ieinteresētas iegādāties „tīros” transportlīdzekļus un dalībvalstis investē alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanā, kā arī lai novērstu risku, ka šādas iegādes rezultātā pasažieriem pieaug cenas, Savienības budžeta un finanšu politikā pēc 2020. gada būtu jāparedz atbalsts līgumslēdzējiem. Tam jāatspoguļojas gan nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, gan arī noteikumos par ilgtspējīgu finansējumu un Savienības finanšu iestādēm. Turklāt dalībvalstīm būtu jāpaplašina finanšu un nefinanšu atbalsts un jāparedz vides audits, lai paātrinātu “tīru” transportlīdzekļu ieviešanu tirgū. Šie centieni samazinās lielos sākotnējos ieguldījumus infrastruktūras pārveidē un veicinās transporta dekarbonizāciju.
Grozījums Nr.    27 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts Direktīva 2009/33/EK Virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Direktīva 2009/33/ES par “tīru” autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisijas mobilitātes atbalstam Direktīva 2009/33/ES par sabiedriskajiem pakalpojumiem paredzētu “tīru” autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisijas mobilitātes atbalstam
Grozījums Nr.    28 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns) Direktīva 2009/33/EK 1. pants – 1. daļa
Spēkā esošais teksts Grozījums   1a)  direktīvas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: Šī direktīva paredz, ka līgumslēdzējas iestādes, līgumslēdzēji subjekti, kā arī atsevišķi pakalpojumu sniedzēji, pērkot autotransporta līdzekļus, ņem vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un CO2 un noteiktu piesārņotāju emisiju apjomu, lai sekmētu un stimulētu “tīro” un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu un palielinātu transporta nozares ieguldījumu Kopienas vides, klimata un enerģētikas politikā. “Šī direktīva paredz, ka līgumslēdzējas iestādes, līgumslēdzēji subjekti, kā arī atsevišķi pakalpojumu sniedzēji, pērkot, nomājot, īrējot vai pērkot uz nomaksu, vai arī modernizējot autotransporta līdzekļus, ņem vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un CO2 un noteiktu piesārņotāju emisiju apjomu, lai sekmētu un stimulētu “tīro” un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu un palielinātu transporta nozares ieguldījumu Savienības vides, klimata un enerģētikas politikā.”
(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32009L0033&qid=1530868809501&from=lv)
Grozījums Nr.    29 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1.b punkts (jauns) Direktīva 2009/33/EK 2. pants – 1. daļa
Spēkā esošais teksts Grozījums   1b)  direktīvas 2. panta 1. daļu aizstāj ar šādu: Dalībvalstis var šīs direktīvas prasības nepiemērot līgumiem par Direktīvas 2007/46/EK 2. panta 3. punktā minēto transportlīdzekļu pirkumiem, ja attiecīgo dalībvalstu teritorijā uz šiem transportlīdzekļiem neattiecas tipa apstiprinājums vai individuālais apstiprinājums. “Dalībvalstis var šīs direktīvas prasības nepiemērot Direktīvas 2007/46/EK 2. panta 3. punktā minēto transportlīdzekļu pirkšanai, nomai, īrei, pirkšanai uz nomaksu vai modernizēšanai, ja attiecīgo dalībvalstu teritorijā uz šiem transportlīdzekļiem neattiecas tipa apstiprinājums vai individuālais apstiprinājums.”
(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32009L0033&from=LV)
Grozījums Nr.    30 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 2009/33/EK 3. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Šo direktīvu piemēro līgumiem par autotransporta līdzekļu pirkumiem, nomu, īri vai pirkšanu uz nomaksu, ko veic: Šo direktīvu piemēro jauniem līgumiem par sabiedriskos pakalpojumos izmantojama autotransporta līdzekļu pirkumiem, nomu, īri vai pirkšanu uz nomaksu, kā arī modernizāciju, kas noslēgti pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un ko noslēdz:
Grozījums Nr.    31 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 2009/33/EK 3. pants – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ca)  Savienības iestādes, aģentūras un struktūras;
Grozījums Nr.    32 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 2009/33/EK 4. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums a)  M1 vai M2 kategorijas transportlīdzeklis, kura maksimālā izpūtēja emisija, kas izteikta CO2g/km, un piesārņotāju emisijas reālos braukšanas apstākļos ir mazākas nekā pielikuma 2. tabulā paredzētā piemērojamo emisiju robežvērtību procentuālā daļa, vai a)  bezemisijas vai mazemisijas L, M1, M2 vai N1 kategorijas transportlīdzeklis, kuru darbina ar degvielu, kā definēts Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu 2. panta 1. punktā, un kura maksimālā izpūtēja emisija, kas izteikta CO2g/km, un piesārņotāju emisijas reālos braukšanas apstākļos ir mazākas nekā pielikuma 2. tabulā paredzētā piemērojamo emisiju robežvērtību procentuālā daļa;
Grozījums Nr.    33 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 2009/33/EK 4. pants – 1. daļa – 4. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums b)  N1 kategorijas transportlīdzeklis, kura maksimālā izpūtēja emisija, kas izteikta CO2g/km, un piesārņotāju emisijas reālos braukšanas apstākļos ir mazākas nekā pielikuma 2. tabulā paredzētā piemērojamo emisiju robežvērtību procentuālā daļa, vai svītrots
Grozījums Nr.    34 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 2009/33/EK 4. pants – 1. daļa – 4. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums c)  M3, N2 vai N3 kategorijas transportlīdzeklis, kā definēts pielikuma 3. tabulā. c)  bezemisijas vai mazemisijas M3, N2 vai N3 kategorijas transportlīdzeklis (smagdarba transportlīdzeklis), kā definēts pielikuma 3. tabulā.
Grozījums Nr.    35 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 2009/33/EK 4. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   4.a  “ilgtspējīgs akumulators” ir akumulators, attiecībā uz kuru tiek ņemti vērā visi vērtības ķēdes posmi un kura gatavais akumulators ir derīgs atkārtotai izmantošanai un/vai pārstrādei.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu līdz [18 mēneši pēc direktīvas stāšanās spēkā], kurā tā iekļauj precīzāku definīciju, pamatojoties uz CO2 emisiju novērtējumu, kurā ir ņemtas vērā visos vērtības ķēdes posmos radītās emisijas jeb akumulatora pilna aprites cikla emisijas, tajā skaitā akumulatora ražošanas procesā radītās CO2 emisijas visā to aprites ciklā, kā arī oglekļa pēda akumulatora aprites cikla beigās;
Grozījums Nr.    36 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 2009/33/EK 4. pants – 1. daļa – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   4.b  “ilgtspējīga aprites cikla transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kura ražošanā radītās emisijas ir būtiski zemākas nekā salīdzināmiem transportlīdzekļu veidiem un kurš ir izstrādāts tā, lai tā aprites cikla beigu posmā nodrošinātu ilgtspējīgāku pieeju, tostarp paredzot tā komponentu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējas. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu līdz [18 mēneši pēc direktīvas stāšanās spēkā], iekļaujot tajā precīzāku definīciju.
Grozījums Nr.    37 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 2009/33/EK 4. pants – 1. daļa – 4.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   4.c   “transportlīdzeklis, kas modernizēts par “tīru” transportlīdzekli” ir transportlīdzeklis, kura dzinējs vai tā daļas ir modernizētas ar piesārņojuma mazināšanas un/vai degvielas taupīšanas tehnoloģijām un kurš ir uzlabots atbilstīgi 4. punktā noteiktajiem “tīra” transportlīdzekļa standartiem, tajā uzstādot dažādas papildu emisijas kontroles tehnoloģijas.
Grozījums Nr.    38 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 2009/33/EK 4. pants – 1. daļa – 4.d punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   4.d   “bezemisiju autobuss” ir M kategorijas transportlīdzeklis, ko darbina ar degvielu, kā definēts 2. panta 1. punktā Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvās degvielas infrastruktūras izmantošanu, un kas nerada vietējās un tiešās CO2 vai citu piesārņotāju emisijas, izņemot gadījumus, kad šīs emisijas ir nenozīmīgas.
Grozījums Nr.    39 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva 2009/33/EK 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka autotransporta līdzekļu pirkumi, noma, īre vai pirkšana uz nomaksu un pakalpojumu valsts līgumi par sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un pakalpojumu valsts līgumi, kas minēti šīs direktīvas 3. pantā, atbilst minimālajiem iepirkuma mērķrādītājiem, kuri mazas noslodzes transportlīdzekļiem noteikti pielikuma 4. tabulā un lielas noslodzes transportlīdzekļiem — pielikuma 5. tabulā. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedriskajiem pakalpojumiem izmantojamu autotransporta līdzekļu pirkumi, noma, īre, pirkšana uz nomaksu vai modernizēšana atbilstoši mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekļa standartiem un pakalpojumu valsts līgumi par sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un pakalpojumu valsts līgumi, kas minēti šīs direktīvas 3. pantā, atbilst minimālajiem iepirkuma mērķrādītājiem, kuri viegldarba transportlīdzekļiem noteikti pielikuma 4. tabulā un smagdarba transportlīdzekļiem — pielikuma 5. tabulā, un kuros ir ietverti līguma noteikumi, lai nodrošinātu alternatīvo degvielu faktisku izmantošanu. Dalībvalstis nodrošina, ka izmaksas, kas rodas, nodrošinot atbilstību šajā direktīvā noteiktajiem minimālā iepirkuma mērķrādītājiem, netiek nodotas vietējām pašvaldībām un ka līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem tiek nodrošināti pietiekami finanšu resursi.
Grozījums Nr.    40 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva 2009/33/EK 5. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   1.a  Dalībvalstis piedāvā papildu finansējumu transportlīdzekļu iegādei, uz kuru neattiecas valsts atbalsta tiesības.
Grozījums Nr.    41 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva 2009/33/EK 5. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   1.b  Lai sasniegtu iepirkuma mērķus, līgumslēdzēji līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu balsta uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu (“MEAT”), kā aprakstīts Direktīvas 2014/25/ES 82. pantā. Iepirkuma procedūras specifikācijas definē tā, lai koncentrētos ne vien uz īpašuma kopējām izmaksām (TCO), bet arī uz citiem transportlīdzekļu parametriem, piemēram, piekļūstamība, iederība pilsētas ainavā, trokšņa līmenis, energoefektivitāte, akumulatoru un transportlīdzekļu komponentu otrreizējās pārstrādes iespējas.
Grozījums Nr.    42 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva 2009/33/EK 5. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2.  Dalībvalstu iestādes var piemērot minimālos mērķrādītājus, kas ir augstāki nekā tie, kuri noteikti šīs direktīvas pielikumā.” 2.  Dalībvalstu iestādes var piemērot minimālos mērķrādītājus, kas ir augstāki nekā tie, kuri noteikti šīs direktīvas pielikumā. Dalībvalstu iestādes var noteikt arī zemākus mērķrādītājus, ja tas ir pamatoti, ņemot vērā attiecīgās valsts vai reģiona apstākļus, piemēram, attālumus un topoloģiskos un klimatiskos apstākļus vai spēju sasniegt tos pašus vides rezultātus ar citiem risinājumiem, kuriem ir pierādīti labāki izmaksu efektivitātes rādītāji.
Grozījums Nr.    43 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns) Direktīva 2009/33/EK 5.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   5a)  direktīvā iekļauj šādu pantu:   “5.a pants   Alternatīvo degvielu rīcības plāns sabiedriskajam transportam   1.  Eiropas Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei rīcības plānu par to, kā paātrināt transporta uzņēmumiem piederošu smagdarba transportlīdzekļu uzlādes un uzpildes infrastruktūru izveidei gan šo uzņēmumu teritorijā, gan publiskajā telpā.   2.  Šajā rīcības plānā iekļauj informāciju par pieejamiem Savienības finansēšanas instrumentiem un skaidri nosaka procedūras šāda atbalsta sniegšanai, tostarp attiecībā uz spēkā esošajiem Eiropas noteikumiem par valsts atbalstu.   3.  Ziņojumā iekļauj arī novērtējumu par to, kā Eiropas finansēšanas instrumentus varētu pārskatīt, lai finansēšanas prioritāti dotu visu lielumu sabiedriskā transporta uzņēmumiem, kuri nomaina savus transportlīdzekļus.”
Grozījums Nr.    44 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2009/33/EK 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1.  No 2027. gada 1. janvāra Komisija pēc attiecīgu ziņojumu saņemšanas no dalībvalstīm reizi trīs gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un par darbībām, ko dalībvalstis veikušas šīs direktīvas efektīvai īstenošanai. 1.  No 2027. gada 1. janvāra Komisija pēc attiecīgu ziņojumu saņemšanas no dalībvalstīm reizi trīs gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un par darbībām, ko dalībvalstis veikušas šīs direktīvas efektīvai īstenošanai. Šo ziņojumu iekļauj vispārējā novērtējumā par transporta, vides, klimata un enerģētikas politiku Eiropas Savienībā. Komisija līdz 2024. gada 1. janvārim iesniedz starpposma ziņojumu par pasākumiem, kas veikti šīs direktīvas īstenošanai, ņemot vērā iepriekš iesniegtos dalībvalstu ziņojumus.
Grozījums Nr.    45 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – aa apakšpunkts (jauns) Direktīva 2009/33/EK 10. pants – 2. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   (aa)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu: 2.  Minētajos ziņojumos izvērtē šīs direktīvas, jo īpaši 5. panta 3. punktā minēto variantu piemērošanas, ietekmi un turpmākas rīcības nepieciešamību un, ja vajadzīgs, iekļauj priekšlikumus. “2.  Minētajos ziņojumos izvērtē šīs direktīvas, jo īpaši tās 5. panta ietekmi uz “tīro” un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgus veicināšanu un stimulēšanu turpmākas rīcības nepieciešamību un, ja vajadzīgs, iekļauj priekšlikumus. Minētajos ziņojumos Komisija katrā no pielikuma 3. tabulā norādītajām transportlīdzekļu kategorijām to nopirkto transportlīdzekļu absolūto un relatīvo skaitu, kas saistībā ar darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi ir labākā tirgū pieejamā alternatīva, salīdzina ar kopējo šo transportlīdzekļu noietu un aprēķina, kā 5. panta 3. punktā minēto variantu piemērošana ir ietekmējusi noietu. Komisija izvērtē turpmākas rīcības nepiecie­ šamību un, ja vajadzīgs, iekļauj priekšlikumus. Minētajos ziņojumos Komisija katrā no 4. panta 4. punktā norādītajām transportlīdzekļu kategorijām to nopirkto, nomāto, īrēto, uz nomaksu nopirkto vai modernizēto transportlīdzekļu absolūto un relatīvo skaitu, kas saistībā ar darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi ir labākā tirgū pieejamā alternatīva, salīdzina ar šo transportlīdzekļu kopējo tirgu apjomu un aprēķina, kā 5. pantā minētie minimālie mērķrādītāji ir ietekmējuši tirgu Savienībā kopumā un katrā dalībvalstī. Turklāt Komisija novērtē šīs direktīvas ietekmi uz Eiropas rūpniecību. Komisija izvērtē turpmākas rīcības nepieciešamību un, ja vajadzīgs, iekļauj priekšlikumus.”
(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32009L0033&qid=1530868809501&from=LV)
Grozījums Nr.    46 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – ab apakšpunkts (jauns) Direktīva 2009/33/EK 10. pants – 3. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   ab)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu: 3.  Ne vēlāk kā pirmā ziņojuma iesniegšanas dienā Komisija izvērtē 5. panta 3. punktā minēto variantu piemērošanu, sniedz 6. pantā noteiktās metodikas izvērtējumu un vajadzības gadījumā ierosina attiecīgus pielāgojumus. “3.  Ne vēlāk kā pirmajā ziņojuma iesniegšanas dienā Komisija izvērtē dalībvalstu atbilstību 5. pantā noteiktajiem minimālajiem mērķrādītājiem, sniedz to noteikšanai izmantotās metodikas izvērtējumu un vajadzības gadījumā ierosina attiecīgus pielāgojumus vai nu šajā metodikā, vai arī pašos mērķrādītājos.”
(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32009L0033&qid=1530868809501&from=LV)
Grozījums Nr.    47 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2009/33/EK 10. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4.  Dalībvalstis līdz 2026. gada 1. janvārim un pēc tam reizi trīs gados iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. Dalībvalstis iesniedz Komisijai starpposma ziņojumu līdz 2023. gada 1. janvārim. Minētajā ziņojumā ir informācija par šīs direktīvas īstenošanas pasākumiem, tostarp informācija par iestāžu un subjektu iepirkto transportlīdzekļu skaitu un kategorijām, dialogu, kas noticis starp dažādiem pārvaldības līmeņiem, informācija par dalībvalstu nodomiem saistībā ar iepriekš minētajiem ziņošanas pasākumiem, kā arī cita vērtīga informācija. Informācija jāiesniedz par kategorijām, kas norādītas Regulā Nr. 2195/2002 par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu31 (CPV), kā paredzēts pielikumā. 4.  Dalībvalstis līdz 2026. gada 1. janvārim un pēc tam reizi trīs gados iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. Dalībvalstis iesniedz Komisijai starpposma ziņojumu līdz 2023. gada 1. janvārim. Minētajā ziņojumā ir informācija par šīs direktīvas īstenošanas pasākumiem, tostarp informācija par iestāžu un subjektu iepirkto transportlīdzekļu skaitu un kategorijām, dialogu, kas noticis starp dažādiem pārvaldības līmeņiem, informācija par dalībvalstu nodomiem saistībā ar iepriekš minētajiem ziņošanas pasākumiem, kā arī informācija par finanšu instrumentiem, kas jau ir pieejami vai tiek sagatavoti, un par dalībvalstu stratēģijām, kā veicināt alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstību, jo īpaši sabiedriskā transporta tīklos. Informācija jāiesniedz par kategorijām, kas norādītas Regulā Nr. 2195/2002 par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu31 (CPV), kā paredzēts pielikumā. _________________ _________________ 31 OV L 340, 16.12.2002., 1. lpp. 31 OV L 340, 16.12.2002., 1. lpp.
Grozījums Nr.    48 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2009/33/EK 10. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   4.a  Pēc tam, kad Komisija ir ieviesusi metodiku visaptverošai emisiju reģistrēšanai visā aprites ciklā no ieguves līdz patēriņam, Komisijai būtu jāpārskata 5. pantā minētie minimālie mērķi un tie attiecīgi jāpielāgo.
(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32009L0033&qid=1530868809501&from=LV)
Grozījums Nr.    49 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2009/33/EK 10. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   5.a  Komisija sniedz norādījumus dalībvalstīm par to, kā tās šīs direktīvas īstenošanai varētu izmantot dažādus ES fondus, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kas atbalsta augstas veiktspējas, ilgtspējīgu un efektīvu savstarpēji savienotu Eiropas tīklu izveidi transporta jomā, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu vai Tīrāka transporta mehānismu, kas atbalsta “tīrāku” transportlīdzekļu un saistītās infrastruktūras ieviešanu.
Grozījums Nr.    50 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2009/33/EK 10. pants – 5.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   5.b  Pārejas procesā svarīga nozīme ir konsultāciju centriem, kas sekmē un veicina investīcijas un atbalsta institucionālās spējas. Tādēļ Komisija būtiski paplašina Eiropas Investīciju konsultāciju centra iesaisti un spējas, jo īpaši veicinot tā klātbūtni uz vietas un proaktīvu lomu projektu izstrādāšanā.
Grozījums Nr.    51 Direktīvas priekšlikums 1. pielikums Direktīva 2009/33/EK Pielikums – 1. tabula
Komisijas ierosinātais teksts 1. tabula. 3. pantā minētie kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas (CPV) kodi CPV kods Apraksts 60112000-6 Sabiedriskie autotransporta pakalpojumi 60130000-8 Īpaša nolūka pasažieru autopārvadājumu pakalpojumi 60140000-1 Neregulāri pasažieru pārvadājumi 60172000-3 Autobusu ar šoferi noma 90511000-2 Atkritumu savākšanas pakalpojumi 60160000-7 Pasta autopārvadājumi 60161000-4 Paku pārvadāšanas pakalpojumi   Grozījums 1. tabula. 3. pantā minētie kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas (CPV) kodi CPV kods Apraksts 60112000-6 Sabiedriskie autotransporta pakalpojumi 60130000-8 Īpaša nolūka pasažieru autopārvadājumu pakalpojumi 60140000-1 Neregulāri pasažieru pārvadājumi 60172000-3 Autobusu ar šoferi noma 90511000-2 Atkritumu savākšanas pakalpojumi 60160000-7 Pasta autopārvadājumi 60161000-4 Paku pārvadāšanas pakalpojumi 64121100-1 Pasta piegādes pakalpojumi 64121200-2 Paku piegādes pakalpojumi 60120000-5 Taksometru pakalpojumi 60170000-0 Pasažieru transportlīdzekļu ar šoferi noma 60171000-7 Pasažieru automobiļu ar šoferi noma 60181000-0 Kravas automašīnu ar šoferi noma 60180000-3 Kravas transportlīdzekļu ar šoferi noma 90511100-3 Pilsētvides cieto atkritumu savākšanas pakalpojumi 90511200-4 Mājsaimniecību atkritumu savākšanas pakalpojumi 90511300-5 Piedrazojuma savākšanas pakalpojumi 90511400-6 Papīra savākšanas pakalpojumi
Grozījums Nr.    52 Direktīvas priekšlikums 1. pielikums Direktīva 2009/33/EK Pielikums – 2. tabula
Komisijas ierosinātais teksts 2. tabula. Emisijas robežvērtības mazas noslodzes transportlīdzekļiem Transportlīdzekļu kategorijas 2025 2030   CO2 g/km Gaisu piesārņojošo vielu RDE* kā procentuālā daļa no emisijas robežvērtībām** CO2 g/km Gaisu piesārņojošo vielu RDE* kā procentuālā daļa no emisijas robežvērtībām M1 kategorijas transportlīdzekļi 25 80% 0 nepiemēro M2 kategorijas transportlīdzekļi 25 80% 0 nepiemēro N1 kategorijas transportlīdzekļi 40 80% 0 nepiemēro * Ultrasmalko daļiņu emisijas reālos braukšanas apstākļos, ko izsaka kā #/km (PN), un slāpekļa oksīdi (NOx), kurus mēra atbilstoši Regulas 2017/1151 III.A pielikuma piemērojamai redakcijai. ** Piemērojamā emisijas robežvērtība ir atrodama Regulas (EK) 715/2007 I pielikumā vai vēlāk pieņemtajos saistītajos tiesību aktos.   Grozījums 2. tabula. Emisijas robežvērtības mazas noslodzes transportlīdzekļiem Transportlīdzekļu kategorijas 2025 2030   CO2 g/km Gaisu piesārņojošo vielu RDE* kā procentuālā daļa no emisijas robežvērtībām** CO2 g/km Gaisu piesārņojošo vielu RDE* kā procentuālā daļa no emisijas robežvērtībām L kategorijas transportlīdzekļi 25 80% 0 nepiemēro M1 kategorijas transportlīdzekļi 25 80% 0 nepiemēro M2 kategorijas transportlīdzekļi 25 80% 0 nepiemēro N1 kategorijas transportlīdzekļi 40 80% 0 nepiemēro * Ultrasmalko daļiņu emisijas reālos braukšanas apstākļos, ko izsaka kā #/km (PN), un slāpekļa oksīdi (NOx), kurus mēra atbilstoši Regulas 2017/1151 III.A pielikuma piemērojamai redakcijai. ** Piemērojamā emisijas robežvērtība ir atrodama Regulas (EK) 715/2007 I pielikumā vai vēlāk pieņemtajos saistītajos tiesību aktos.
Grozījums Nr.    53 Direktīvas priekšlikums 1. pielikums Direktīva 2009/33/EK Pielikums – 3. tabula
Komisijas ierosinātais teksts 3. tabula. Alternatīvās degvielas prasības lielas noslodzes transportlīdzekļiem Transportlīdzekļu kategorijas Alternatīvās degvielas M3, N2, N3 kategorijas transportlīdzekļi Elektroenerģija*, ūdeņradis, dabasgāze, tostarp biometāns, gāzveida agregātstāvoklī (saspiestā dabasgāze (CNG)) un šķidrā agregātstāvoklī (sašķidrinātā dabasgāze (LNG)) * Izmantošanai transportlīdzekļos, kas minēti Direktīvas 2014/94/ES 2. panta 2. apakšpunktā, ja elektroenerģiju izmanto būtiskā daļā no transportlīdzekļa ekspluatācijas.   Grozījums 3. tabula. Alternatīvās degvielas prasības lielas noslodzes transportlīdzekļiem Transportlīdzekļu kategorijas Alternatīvās degvielas M3, N2, N3 kategorijas transportlīdzekļi Kā definēts 2. panta 1. punktā Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu.
Grozījums Nr.    54 Direktīvas priekšlikums 1. pielikums Direktīva 2009/33/EK Pielikums – 4. tabula
Komisijas ierosinātais teksts 4. tabula. Mazas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvara minimālais mērķrādītājs atbilstoši 2. tabulai mazas noslodzes transportlīdzekļu kopējā publiskā iepirkumā dalībvalsts līmenī* Dalībvalsts 2025 2030 Luksemburga 35% 35% Zviedrija 35% 35% Dānija 34% 34% Somija 35% 35% Vācija 35% 35% Francija 34% 34% Apvienotā Karaliste 35% 35% Nīderlande 35% 35% Austrija 35% 35% Beļģija 35% 35% Itālija 35% 35% Īrija 35% 35% Spānija 33% 33% Kipra 29% 29% Malta 35% 35% Portugāle 27% 27% Grieķija 23% 23% Slovēnija 20% 20% Čehijas Republika 27% 27% Igaunija 21% 21% Slovākija 20% 20% Lietuva 19% 19% Polija 20% 20% Horvātija 17% 17% Ungārija 21% 21% Latvija 20% 20% Rumānija 17% 17% Bulgārija 16% 16% * Aprēķinot īpatsvaru, transportlīdzekli ar izpūtēja nulles emisijām uzskata par vienu veselu transportlīdzekli. Visus pārējos transportlīdzekļus, kas atbilst šā pielikuma 2. tabulas prasībām, šādos aprēķinos pieskaita kā 0,5.   Grozījums 4. tabula. Mazas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvara minimālais mērķrādītājs atbilstoši 2. tabulai mazas noslodzes transportlīdzekļu kopējā publiskā iepirkumā dalībvalsts līmenī* Dalībvalsts 2025 2030 Luksemburga 35% 35% Zviedrija 35% 35% Dānija 34% 34% Somija 35% 35% Vācija 35% 35% Francija 34% 34% Apvienotā Karaliste 35% 35% Nīderlande 35% 35% Austrija 35% 35% Beļģija 35% 35% Itālija 35% 35% Īrija 35% 35% Spānija 33% 33% Kipra 29% 29% Malta 35% 35% Portugāle 27% 27% Grieķija 23% 23% Slovēnija 20% 20% Čehijas Republika 27% 27% Igaunija 21% 21% Slovākija 20% 20% Lietuva 19% 19% Polija 20% 20% Horvātija 17% 17% Ungārija 21% 21% Latvija 20% 20% Rumānija 17% 17% Bulgārija 16% 16% * Konkrētai valstij noteiktās vērtības var pielāgot atsevišķi saskaņā ar 10. panta 3. punktu, sniedzot pienācīgu pamatojumu, lai ņemtu vērā pārbaudāmas izmaiņas apstākļos, kas ietekmē attiecīgās dalībvalsts spēju sasniegt attiecīgos mērķrādītājus, tostarp gadījumos, kad dalībvalsts pieprasa palielināt minēto mērķrādītāju.
Grozījums Nr.    55 Direktīvas priekšlikums 1. pielikums Direktīva 2009/33/EK Pielikums – 5. tabula
Komisijas ierosinātais teksts 5. tabula. Lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvara minimālais mērķrādītājs atbilstoši 3. tabulai lielas noslodzes transportlīdzekļu kopējā publiskā iepirkumā dalībvalsts līmenī* Dalībvalsts Kravas automobiļi Autobusi   2025 2030 2025 2030 Luksemburga 10% 15% 50% 75% Zviedrija 10% 15% 50% 75% Dānija 10% 15% 50% 75% Somija 9% 15% 46% 69% Vācija 10% 15% 50% 75% Francija 10% 15% 48% 71% Apvienotā Karaliste 10% 15% 50% 75% Nīderlande 10% 15% 50% 75% Austrija 10% 15% 50% 75% Beļģija 10% 15% 50% 75% Itālija 10% 15% 50% 75% Īrija 10% 15% 50% 75% Spānija 10% 14% 50% 75% Kipra 10% 13% 50% 75% Malta 10% 15% 50% 75% Portugāle 8% 12% 40% 61% Grieķija 8% 10% 38% 57% Slovēnija 7% 9% 33% 50% Čehijas Republika 9% 11% 46% 70% Igaunija 7% 9% 36% 53% Slovākija 8% 9% 39% 58% Lietuva 9% 8% 47% 70% Polija 7% 9% 37% 56% Horvātija 6% 7% 32% 48% Ungārija 8% 9% 42% 63% Latvija 8% 9% 40% 60% Rumānija 6% 7% 29% 43% Bulgārija 8% 7% 39% 58% * Aprēķinot īpatsvaru, transportlīdzekli ar izpūtēja nulles emisijām vai transportlīdzekli, ko darbina ar dabasgāzi, proti, ja to pilnībā darbina ar biometānu, ko var pierādīt ar biometāna iepirkuma līgumu vai piekļuvi biometānam citā veidā, uzskata par vienu veselu transportlīdzekli. Šādu skaitīšanu neizmanto to dalībvalstu gadījumā, kurām minimālais iepirkuma īpatsvars pārsniedz 50 % no vispārējā publiskā iepirkuma apjoma, par robežvērtību nosakot 50 %. Visus pārējos transportlīdzekļus, kas atbilst šā pielikuma 2. tabulas prasībām, šādos aprēķinos pieskaita kā 0,5.   Grozījums 5. tabula. Lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvara minimālais mērķrādītājs atbilstoši 4. panta 4. punkta b) apakšpunktam lielas noslodzes transportlīdzekļu kopējā publiskā iepirkumā dalībvalsts līmenī* Dalībvalsts Kravas automobiļi Autobusi**   2025 2030 2025 2030 Luksemburga 10% 15% 50% 75% Zviedrija 10% 15% 50% 75% Dānija 10% 15% 50% 75% Somija 9% 15% 46% 69% Vācija 10% 15% 50% 75% Francija 10% 15% 48% 71% Apvienotā Karaliste 10% 15% 50% 75% Nīderlande 10% 15% 50% 75% Austrija 10% 15% 50% 75% Beļģija 10% 15% 50% 75% Itālija 10% 15% 50% 75% Īrija 10% 15% 50% 75% Spānija 10% 14% 50% 75% Kipra 10% 13% 50% 75% Malta 10% 15% 50% 75% Portugāle 8% 12% 40% 61% Grieķija 8% 10% 38% 57% Slovēnija 7% 9% 33% 50% Čehijas Republika 9% 11% 46% 70% Igaunija 7% 9% 36% 53% Slovākija 8% 9% 39% 58% Lietuva 9% 8% 47% 70% Polija 7% 9% 37% 56% Horvātija 6% 7% 32% 48% Ungārija 8% 9% 42% 63% Latvija 8% 9% 40% 60% Rumānija 6% 7% 29% 43% Bulgārija 8% 7% 39% 58% * Konkrētai valstij noteiktās vērtības var pielāgot atsevišķi saskaņā ar 10. panta 3. punktu, sniedzot pienācīgu pamatojumu, lai ņemtu vērā pārbaudāmas izmaiņas apstākļos, kas ietekmē attiecīgās dalībvalsts spēju sasniegt attiecīgos mērķrādītājus, tostarp gadījumos, kad dalībvalsts pieprasa palielināt minēto mērķrādītāju. * * Līdz 2030. gadam vismaz 50 % no šā iepirkuma mērķrādītāja veido bezemisiju autobusi.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	”Tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšana
Atsauces	COM(2017)0653 – C8-0393/2017 – 2017/0291(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 29.11.2017
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 29.11.2017
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Andor Deli 22.1.2018
Izskatīšana komitejā	9.7.2018
Pieņemšanas datums	10.7.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	29 5 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Marie-Christine Arnautu, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Karima Delli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Gesine Meissner, Markus Pieper, Gabriele Preuß, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Claudia Schmidt, Peter van Dalen, Wim van de Camp, Marie-Pierre Vieu, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Kosma Złotowski, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Werner Kuhn
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Anna Hedh

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

29	+
ALDE ERC PPE   S&D	Izaskun Bilbao Barandica, Gesine Meissner, Dominique Riquet Jacqueline Foster, Roberts Zīle, Kosma Złotowski, Peter van Dalen Georges Bach, Deirdre Clune, Andor Deli, Dieter-Lebrecht Koch, Werner Kuhn, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Markus Pieper, Claudia Schmidt, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Luis de Grandes Pascual, Wim van de Camp Lucy Anderson, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Anna Hedh, Miltiadis Kyrkos, Gabriele Preuß, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, Janusz Zemke

5	-
ECR GUE/NGL VERTS/ALE	Peter Lundgren Merja Kyllönen, Marie-Pierre Vieu Michael Cramer, Karima Delli,

3	0
EFDD ENF	Daniela Aiuto Marie-Christine Arnautu, Georg Mayer

	Balsojumu labojumi
+
-
0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	”Tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšana
Atsauces	COM(2017)0653 – C8-0393/2017 – 2017/0291(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	8.11.2017
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 29.11.2017
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 29.11.2017	IMCO 29.11.2017	TRAN 29.11.2017
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	IMCO 4.12.2017
Referenti        Iecelšanas datums	Andrzej Grzyb 16.1.2018
Izskatīšana komitejā	16.5.2018
Pieņemšanas datums	10.10.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	38 10 7
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marco Affronte, Pilar Ayuso, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Valentinas Mazuronis, Joëlle Mélin, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Rory Palmer, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Julia Reid, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Cristian-Silviu Buşoi, Jørn Dohrmann, Linnéa Engström, Eleonora Evi, Fredrick Federley, Christophe Hansen, Jan Huitema, Norbert Lins, Rupert Matthews, Tilly Metz, Younous Omarjee, Gabriele Preuß, Bart Staes
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Anthea McIntyre, Kati Piri
Iesniegšanas datums	15.10.2018

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38	+
ALDE	Fredrick Federley, Jan Huitema, Valentinas Mazuronis, Frédérique Ries, Nils Torvalds
GUE/NGL	Lynn Boylan, Kateřina Konečná
PPE	Pilar Ayuso, Ivo Belet, Cristian-Silviu Buşoi, Birgit Collin-Langen, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Christophe Hansen, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Miroslav Mikolášik, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Adina-Ioana Vălean
S&D	Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Miriam Dalli, Seb Dance, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Jo Leinen, Susanne Melior, Rory Palmer, Kati Piri, Pavel Poc, Gabriele Preuß

10	-
EFDD	Eleonora Evi, Julia Reid
ENF	Sylvie Goddyn, Joëlle Mélin
VERTS/ALE	Marco Affronte, Linnéa Engström, Benedek Jávor, Tilly Metz, Michèle Rivasi, Bart Staes

7	0
ECR	Jørn Dohrmann, Arne Gericke, Urszula Krupa, Rupert Matthews, Anthea McIntyre, Bolesław G. Piecha
GUE/NGL	Younous Omarjee

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas