IETEIKUMS par projektu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 216/2013 par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju

15.10.2018 - (14463/2017 – C8-0412/2018 – 2017/0039(APP)) - ***

Juridiskā komiteja
Referents: Pavel Svoboda

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 216/2013 par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju

(14463/2017 – C8-0412/2018 – 2017/0039(APP))

(Īpašā likumdošanas procedūra — piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes regulai (14463/2017),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. pantu (C8-0412/2018),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumu (A8-0323/2018),

1.  sniedz piekrišanu Padomes regulas projektam;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

11.9.2017

Pavel Svoboda,

priekšsēdētājs

Juridiskā komiteja

BRISELĒ

Temats:  Atzinums par juridisko pamatu priekšlikumam Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 216/2013 par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju (COM(2017)0087 – 2017/0039(APP))

Godātais priekšsēdētāj!

Juridiskā komiteja 2014. gada 19.–20. jūlija sanāksmē pēc savas iniciatīvas nolēma saskaņā ar Reglamenta 39. panta 3. punktu izvērtēt iepriekš minētā Komisijas priekšlikuma juridiskā pamata spēkā esamību un atbilstību.

Komiteja iepriekš minēto jautājumu izskatīja 2017. gada 7. septembra sanāksmē.

I — Situācijas raksturojums

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (turpmāk tekstā „OV”) oficiāli tiek publicēti Eiropas Savienības tiesību akti un citi akti. Līdz 2014. gadam vienīgi OV iespiestais izdevums tika uzskatīts par spēkā esošo un juridiski saistošo publikāciju. Elektroniskā versija, kas bija pieejama internetā kopš 1998. gada, tika uzskatīta tikai par informatīvu instrumentu, kam nav nekādas juridiskas nozīmes.

Eiropas Savienības Tiesa Skoma-Lux lietā[1] ir norādījusi, ka Savienības tiesību akti nav piemērojami indivīdiem, ja tie nav pienācīgi publicēti Oficiālajā Vēstnesī, un ka šādu aktu padarīšana par pieejamiem tiešsaistē nav pielīdzināma spēkā esošai publikācijai Oficiālajā Vēstnesī, kamēr Savienības tiesībās šajā sakarībā nav iekļauti nekādi noteikumi.

Nolūkā šo situāciju uzlabot un nodrošināt ikvienam iespēju paļauties uz OV elektronisko izdevumu kā oficiālu, autentisku, atjauninātu un pilnīgu versiju, ar Regulu (ES) Nr. 216/2013[2], sākot no 2014. gada, atcēla iepriekšējo praksi, lai elektroniskā versija būtu autentiska un radītu juridiskas sekas, bet drukātā versija būtu jāpublicē un tā radītu juridiskas sekas tikai tad, ja ES Publikāciju biroja informācijas sistēma nedarbotos traucējumu dēļ.

Līgumos nav skaidra juridiska pamata, kas paredzētu likumdošanas procedūru, ko izmanto jautājumos, kas attiecas uz aktu publicēšanu OV. Tomēr Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. un 297. pantā ir ietverts pienākums publicēt tiesību aktus OV. Tālab Regula (ES) Nr. 216/2013 ir balstīta uz LESD 352. pantu — tā dēvēto elastības klauzulu, kuru var izmantot, ja Savienības rīcība izrādītos nepieciešama saskaņā Līgumos noteiktajām politikas jomām, lai sasniegtu kādu no Līgumos noteiktajiem mērķiem, un tajos nav paredzētas vajadzīgās pilnvaras.

Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gadā LESD 352. pantā paredzētās elastīguma klauzulas izmantošanai ir nepieciešama Parlamenta piekrišana. Šāda piekrišana tika dota pēc Regulas (ES) Nr. 216/2013 pieņemšanas, ņemot vērā, ka pāreja no drukātās uz elektronisko versiju tika uzskatīta par vienīgi tehniska rakstura grozījumu, un tajā nav ietvertas eventuālas politiskās izvēles, par ko Parlamentam kā otrajam likumdevējam būtu jāizsaka viedoklis, kā arī ņemot vērā ieinteresētību, lai regula stātos spēkā pēc iespējas drīz[3].

Pašreizējā priekšlikuma, ar kuru paredzēts grozīt Regulu (ES) Nr. 216/2013, mērķis ir atjaunināt autentifikācijas procedūru attiecībā uz OV elektronisko versiju, ņemot vērā attiecīgos ES tiesību aktus par elektroniskajiem parakstiem, kas pa šo laiku ir aktualizēti. Minētais tiesību akts tika pieņemts, izmantojot parasto likumdošanas procedūru un pamatojoties uz LESD 114. pantu par iekšējā tirgus saskaņošanas pasākumiem.

Tāpēc jautājums ir par to, vai šis priekšlikums, ar ko groza regulu, būtu jābalsta uz LESD 352. pantā paredzēto elastīguma klauzulu vai LESD 114. pantā paredzēto juridiskā pamata harmonizēšanu, vai arī uz abiem pantiem.

II — Attiecīgie Līguma panti

Komisijas priekšlikumā kā juridiskie pamati tika ierosināti šādi LESD panti (izcēlums pievienots):

352. pants

(bijušais EKL 308. pants)

1. Ja Savienības rīcība izrādītos nepieciešama saskaņā ar Līgumos noteiktajām politikas jomām, lai sasniegtu kādu no Līgumos noteiktajiem mērķiem, un tajos nav paredzētas vajadzīgās pilnvaras, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu vienprātīgi pieņem vajadzīgos pasākumus. Ja attiecīgos pasākumus Padome pieņēmusi saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, tā pieņem lēmumu vienbalsīgi, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu.

2. Izmantojot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. panta 3. punktā minētā subsidiaritātes principa uzraudzības procedūru, Komisija vērš valstu parlamentu uzmanību uz priekšlikumiem, kas pamatojas uz šo pantu.

3. Šajā pantā paredzētie pasākumi nevar būt par iemeslu dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanai gadījumos, kad Līgumi neparedz šādu saskaņošanu.

4. Uz šo pantu nevar pamatoties, lai sasniegtu ar kopējās ārpolitikas un drošības politiku saistītus mērķus, un jebkuros saskaņā ar šo pantu pieņemtos aktos ievēro Līguma par Eiropas Savienību 40. panta otrajā daļā noteiktos ierobežojumus.

LESD 114. panta teksts ir šāds (izcēlums pievienots):

114. pants

(bijušais EKL 95. pants)

1.  Ja vien Līgumi neparedz ko citu, turpmāk norādītos noteikumus piemēro, lai sasniegtu 26. pantā noteiktos mērķus. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju paredz pasākumus, lai tuvinātu dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību.

[...]

LESD 287. un 297. panta teksts ir šāds (izcēlums pievienots):

287. pants

(bijušais EKL 248. pants)

1.  Revīzijas palāta pārbauda visu Savienības ieņēmumu un izdevumu pārskatus. Tā pārbauda arī visu Savienības izveidoto struktūru ieņēmumu un izdevumu pārskatus, ciktāl attiecīgais izveides akts neaizliedz šādu pārbaudi.

Revīzijas palāta nodod Eiropas Parlamentam un Padomei atzinumu par pārskatu ticamību, kā arī par notikušo darījumu likumību un pareizību, un to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Atzinumam var pievienot īpašus izvērtējumus par katru no Savienības galvenajām darbības jomām.

[...]

4. Revīzijas palāta pēc finanšu gada slēgšanas sagatavo gada ziņojumu. To nodod citām Savienības iestādēm un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī kopā ar šo iestāžu atbildēm uz Revīzijas palātas apsvērumiem.

[...]

297. pants

(bijušais EKL 254. pants)

1.  Leģislatīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paraksta Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un Padomes priekšsēdētājs.

Leģislatīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, paraksta tās iestādes priekšsēdētājs, kura šos aktus pieņem.

Leģislatīvos aktus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Minētie akti stājas spēkā tajos norādītajā dienā, vai, ja tā nav norādīta, divdesmitajā dienā pēc to publicēšanas.

2. Neleģislatīvos aktus, kas pieņemti kā regulas, direktīvas un lēmumi, kuros nav precizēti adresāti, paraksta tās iestādes priekšsēdētājs, kura šos aktus pieņem.

Regulas, direktīvas, kas adresētas visām dalībvalstīm, kā arī lēmumus, kuros nav precizēti adresāti, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Minētie akti stājas spēkā tajos norādītajā dienā, vai, ja tā nav norādīta, divdesmitajā dienā pēc to publicēšanas.

Citas direktīvas un lēmumus paziņo visiem, kam tie adresēti, un līdz ar šādu paziņošanu tie stājas spēkā.

III — Judikatūra attiecībā uz juridisko pamatu

Ar Tiesas judikatūru ir iedibināts, ka “Kopienas tiesību akta juridiskā pamata izvēle ir jābalsta uz objektīviem elementiem, kurus Tiesa var pārbaudīt, tostarp uz tiesību akta mērķi un saturu”[4]. Tādēļ nepareiza juridiskā pamata izvēle var būt attiecīgā akta atcelšanas pamats.

Šajā sakarībā iestādes vēlmei aktīvāk piedalīties attiecīgā tiesību akta pieņemšanā, apstākļiem, kādos tiesību akts ticis pieņemts, kā arī darbam, kas paveikts attiecībā uz citiem aspektiem šā tiesību akta darbības jomā, nav nozīmes pareiza juridiskā pamata noteikšanā[5].

Attiecībā uz divkāršu pamatu ir jākonstatē, vai:

1.  priekšlikumam ir divi mērķi vai elementi un vai vienu no šiem mērķiem vai elementiem ir iespējams identificēt kā galveno vai noteicošo, bet otru — tikai kā otršķirīgu; vai

2.  priekšlikums ir vienlaicīgi vērsts uz vairāku mērķu sasniegšanu, vai to veido vairāki savstarpēji saistīti elementi, no kuriem neviens nav otršķirīgs vai netiešs salīdzinājumā ar citu.

Saskaņā ar Tiesas judikatūru pirmajā gadījumā tiesību aktam jāpamatojas tikai uz vienu juridisko pamatu, t. i., uz to, kurš nepieciešams galvenajam vai noteicošajam mērķim vai elementam, savukārt otrajā gadījumā tiesību akts pamatosies uz vairākiem atbilstošiem juridiskajiem pamatiem[6].

IV. Ierosinātās regulas mērķis un saturs

Priekšlikuma mērķis ir atjaunināt OV elektroniskās versijas autentifikācijas procedūru ar elektronisko parakstu. Direktīvā 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu ir paredzēts attiecībā uz šādu parakstu[7] izmantot kvalificētu sertifikātu. Šī direktīva ir tikusi atcelta un aizstāta ar Regulu Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū[8], ar kuru ieviesa iespēju atzīt dokumenta autentiskumu, izmantojot uzlabotu elektronisko zīmogu.

Komisija uzskata, ka šāda uzlabota elektroniska zīmoga izmantošana ļautu automatizēt elektronisko parakstu un arī paātrinātu procedūru OV publicēšanai datubāzē „EUR-Lex”, ņemot vērā, ka elektroniskā zīmoga drīzāk nekā paraksta izmantošana radītu juridiskas atšķirības, jo autentifikācijas metode parakstīšanai ietver konkrētu fizisku personu, bet savukārt, ja tiek izmantots zīmogs, to ir izveidojusi juridiska persona, nenorādot, kurš no šīs juridiskās personas ir atbildīgs par dokumenta autentificēšanu.

Priekšlikumā ir tikai divi panti. Ar pirmo pantu groza Regulas (ES) Nr. 216/2013 2. panta 1. punktu, ņemot vērā iepriekš minēto, bet otrais ir standarta pants par spēkā stāšanās datumu.

Atbilstošā juridiskā pamata noteikšana

Vispirms būtu jānorāda, ka, tā kā priekšlikuma mērķis ir atjaunināt Regulu (ES) Nr. 216/2013, lai iekļautu tajā tehnoloģiju un likumdošanas attīstību kopš tās stāšanās spēkā 2014. gadā nolūkā padarīt efektīvāku OV publicēšanu, šī priekšlikuma dokumentācijā nav paredzētas nekādas iespējamās politiskās izvēles. Tādēļ šim priekšlikumam ir tīri tehnisks raksturs.

Ņemot vērā iepriekš minēto Tiesas judikatūru un to, ka Parlaments ir devis savu piekrišanu Regulas (ES) Nr. 216/2013 pieņemšanai, izmantojot LESD 352. panta elastīguma klauzulu, kā arī to, ka šis grozījumu priekšlikums bija pamatots ar tehnoloģisku izmaiņu rašanos attiecībā uz elektroniskiem parakstiem, kas ieviesti ar Regulu Nr. 910/2014, kura tika pieņemta, pamatojoties uz LESD 114. pantu, nav iemesla mainīt Regulas (ES) Nr. 216/2013 juridisko pamatu.

Būtu arī jānorāda, ka Parlaments, dodot piekrišanu Regulas (ES) Nr. 216/2013 pieņemšanai, noraidīja viedokli, ka to varētu pieņemt, izmantojot parasto likumdošanas procedūru, balstoties uz tā dēvēto „netieši norādītās kompetences” teoriju, ar pamatojumu, ka šī teorija ir novecojusi daudzu Līguma pārskatīšanu un tādu izmaiņu rezultātā attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procedūrām, kuras ir notikušas 60 gados, kas ir pagājuši kopš Padomes tā 1958. gada lēmuma pieņemšanas izveidot OV, kurš tika pieņemts, pamatojoties uz šo teoriju[9].

Turklāt elastīguma klauzula ir jāizmanto vienīgi tad, ja Savienības rīcība izrādītos nepieciešama saskaņā Līgumos noteiktajām politikas jomām, lai sasniegtu kādu no Līgumos noteiktajiem mērķiem, un tajos nebūtu paredzētas vajadzīgās pilnvaras. Kamēr pienākums publicēt aktus Oficiālajā Vēstnesī skaidri izriet no LESD 287. un 297. panta, faktam, ka LESD 114. pantā ir paredzēta parastās likumdošanas procedūras izmantošana, nav nozīmes šajā sakarībā, jo tas nereglamentē pašu publikāciju, bet gan iekšējā tirgus saskaņošanu, uz šīs procedūras izmantošana ir svarīga attiecībā uz Regulu Nr. 910/2014 par elektronisko parakstu, bet nevis attiecībā uz Regulu (ES) Nr. 216/2013 par publicēšanu OV.

Tāpēc priekšlikumu nevar pieņemt, balstoties tikai uz LESD 114. pantu, bet tas ir jāpieņem, balstoties uz LESD 352. pantā paredzēto elastīguma klauzulu.

Tad rodas jautājums, vai LESD 114. pants būtu jāietver priekšlikuma juridiskajā pamatā kopā ar LESD 352. pantu. Saskaņā ar iedibināto judikatūru vienu juridisko pamatu izmanto, ja priekšlikumam ir divi mērķi vai elementi, bet vienu no šiem mērķiem vai elementiem ir iespējams identificēt kā galveno vai noteicošo, bet otru — tikai kā otršķirīgu, Šajā gadījumā ir skaidrs, ka priekšlikuma galvenais mērķis ir OV publikācija un ka noteikumiem par elektronisko parakstu, kā tas izriet no Regulas Nr. 910/2014, ir tikai pakārtota nozīme.

Tāpēc priekšlikums būtu jābalsta uz LESD 352. pantu.

Tomēr būtu jānorāda, ka elastīguma klauzulas izmantošana ir apgrūtinoša un laikietilpīga, jo īpaši ņemot vērā, ka to ir paredzēts izmantot reti un tikai izņēmuma kārtā un ka Parlaments var tikai paust atbalstu bez jebkādas tiešas iesaistīšanās teksta galīgās redakcijas izstrādē, un ka dažas dalībvalstis prasa izmantot valsts parlamentāro kontroli tās izmantošanai — un ka nākotnes tehnoloģiju attīstība robotikas un automatizācijas jomā var prasīt noteikumu pieņemšanu par OV publikācijām un Publikāciju biroja darbībām, kuras saistītas ar fundamentālām politiķu izvēlēm. Būtu jāapsver iespēja, ka, pārskatot Līgumus nākotnē, var ietvert skaidra juridiskā pamata pievienošanu, lai pieņemtu pasākumus saistībā ar šādu publicēšanu un darbībām, izmantojot parasto likumdošanas procedūru.

VI – Secinājums

Ņemot vērā veikto analīzi, LESD 352. pants ir uzskatāms par pareizu priekšlikuma juridisko pamatu.

VII – Ieteikums

Juridiskā komiteja 2017. gada 7. septembra sanāksmē vienprātīgi[10] nolēma, ka būtu jānosūta vēstule Parlamenta priekšsēdētājam ar ieteikumu informēt Padomi un Komisiju par iespējamām problēmām, kas varētu rasties, ja tiktu ierosināti vēl plašāki grozījumi Regulā (ES) Nr. 216/2013, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību nākotnē, un vai tas, ņemot vērā gaidāmās starpvaldību konferences nolūkā izdarīt grozījumus Līgumos, attaisno jaunu un precīzi formulētu juridisko pamatu, kurā ir atsauce uz parasto likumdošanas procedūru jautājumos, kas attiecas uz publicēšanu Oficiālajā Vēstnesī un Publikāciju biroja darbībām.

Ar cieņu

Pavel Svoboda

• [1]  Tiesas 2007. gada 11. decembra spriedums lietā C-161/06, Skoma-Lux, ECLI:EU:C:2007:773, I–10841, 48. punkts.
• [2]  Padomes Regula (ES) Nr. 216/2013 par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju (OV L 69, 13.3.2013., 1. lpp.).
• [3]  Skatīt Juridiskās komitejas 2012. gada paskaidrojuma rakstu ieteikuma projektam attiecībā uz procedūru 2011/0070(APP).
• [4]  Lieta C-45/86 Komisija/Padome (Vispārējās tarifa preferences) [1987], ECR, 1439, 5. punkts; Lieta C-440/05 Komisija/Padome, Krājums, I-9097. lpp.; Lieta C–411/06, Komisija/ Parlaments un Padome, [2009] ECR I-7585.
• [5]  Lieta C-269/97 Komisija/Padome, 2000. g., Recueil, I-2257. lpp., 44. punkts.
• [6]  Skatīt iepriekšējo atsauci uz lietu C-411/06, 46.–47. punktu.
• [7]  OV L 13, 19.1.2000, 12. lpp.
• [8]  OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.
• [9]  Skatīt Juridiskās komitejas 2012. gada paskaidrojuma rakstu ieteikuma projektam attiecībā uz procedūru 2011/0070(APP).
• [10]  Galīgajā balsošanā piedalījās: Jean-Marie Cavada (priekšsēdētāja p.i. un referents), Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (priekšsēdētāja vietniece), Isabella Adinolfi, Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Kostas Chrysogonos, Sergio Gaetano Cofferati, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Julia Reda, Evelyn Regner, Axel Voss, Rainer Wieland, Tiemo Wölken, Tadeusz Zwiefka, Gabriel Mato, Andrey Novakov (Rosa Estaràs Ferragut un Emil Radev vārdā saskaņā ar Reglamenta 200. panta 2. punktu).

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektroniskā publikācija
Atsauces	14463/2017 – C8-0412/2018 – COM(2017)0087 – 2017/0039(APP)
Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums	18.9.2018
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 1.10.2018
Referenti        Iecelšanas datums	Pavel Svoboda 28.2.2017
Juridiskā pamata apstrīdēšana        JURI komitejas atzinuma datums	JURI 7.9.2017
Izskatīšana komitejā	19.6.2017	10.10.2018
Pieņemšanas datums	10.10.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Max Andersson, Joëlle Bergeron, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Mady Delvaux, Rosa Estaràs Ferragut, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Heidi Hautala, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Geoffroy Didier, Pascal Durand, Angel Dzhambazki, Angelika Niebler, Virginie Rozière, Tiemo Wölken
Iesniegšanas datums	15.10.2018

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21	+
ALDE	Jean-Marie Cavada, António Marinho e Pinto
ECR	Angel Dzhambazki
EFDD	Joëlle Bergeron
ENF	Gilles Lebreton
GUE/NGL	Kostas Chrysogonos
PPE	Geoffroy Didier, Angelika Niebler, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss, Tadeusz Zwiefka
S&D	Mady Delvaux, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Virginie Rozière, Tiemo Wölken
VERTS/ALE	Max Andersson, Pascal Durand, Heidi Hautala

0	-

0	0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas