ZIŅOJUMS par Eiropas Komisijas 2018. gada ziņojumu par Serbiju
16.10.2018 - (2018/2146(INI))
Ārlietu komiteja
Referents: David McAllister
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par Eiropas Komisijas 2018. gada ziņojumu par Serbiju
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Saloniku Eiropadomes prezidentūras 2003. gada 19.–20. jūnija sanāksmes secinājumus,
– ņemot vērā ES un Rietumbalkānu 2018. gada 17. maija augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju un tās „Sofijas prioritāšu programmu”,
– ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/213/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Serbiju, un ar ko atceļ Lēmumu 2006/56/EK,
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 12. oktobra atzinumu par Serbijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā (SEC(2011)1208), Eiropadomes 2012. gada 2. marta lēmumu piešķirt Serbijai kandidātvalsts statusu un Eiropadomes 2013. gada 27. un 28. jūnija lēmumu sākt sarunas ar Serbiju par pievienošanos ES,
– ņemot vērā stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN) starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Serbijas Republiku, kurš stājās spēkā 2013. gada 1. septembrī,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244 (1999. g.), Starptautiskās Tiesas (ST) 2010. gada 22. jūlija konsultatīvo atzinumu par to, vai vienpusējā Kosovas neatkarības pasludināšana atbilst starptautiskajām tiesībām, un ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 9. septembra rezolūciju Nr. 64/298, kurā ir atzīts šā ST atzinuma saturs un pausta atzinība ES gatavībai veicināt dialogu starp Serbiju un Kosovu,
– ņemot vērā 2014. gada 28. augustā uzsākto Berlīnes procesu,
– ņemot vērā ES un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas (SAPK) astotajā sanāksmē 2018. gada 13.–14. jūnijā un astotajā SAPK sanāksmē 2018. gada 13.–14. jūnijā pieņemto deklarāciju un ieteikumus;
– ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja (EDSO/ODIHR) galīgo ziņojumu par tās ierobežoto starptautisko vēlēšanu novērošanas misiju saistībā ar priekšlaicīgajām parlamenta vēlēšanām Serbijā 2016. gada 29. jūlijā,
– ņemot vērā EDSO/ODIHR vēlēšanu novērtēšanas misijas ziņojumu par prezidenta vēlēšanām Serbijā 2017. gada 2. aprīlī,
– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. aprīlī pieņemto 2018. gada ziņojumu par Serbiju (SWD(2016)0152),
– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 6. februāra paziņojumu “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā” (COM(2018)0065),
– ņemot vērā 2017. gada 23. maija dialoga par ekonomikas un finanšu jautājumu dialoga starp ES un Rietumbalkānu valstīm un Turciju kopīgos secinājumus (9655/2017),
– ņemot vērā ES un Serbijas stabilizācijas un asociācijas padomes ceturto sanāksmi, kura notika 2017. gada 16. novembrī,
– ņemot vērā Serbijas pievienošanās konferences astoto ministru līmeņa sanāksmi, kas notika 2018. gada 25. jūnijā,
– ņemot vērā Eiropas Padomes pretkorupcijas struktūras GRECO 2015. gada jūlija ziņojumu par Serbiju un GRECO 2017. gada 20. oktobra ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojumu attiecībā uz korupcijas novēršanu deputātu, tiesnešu un prokuroru vidū,
– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. aprīļa novērtējumu par Serbijas ekonomikas reformu programmu 2018.–2020. gadam (SWD(2018)0132) un Padomes 2018. gada 25. maija kopīgos secinājumus par ekonomikas un finanšu jautājumu dialogu starp ES un Rietumbalkānu valstīm,
– ņemot vērā Venēcijas komisijas 2018. gada 25. jūnija atzinumu par tiesu iestāžu konstitucionālo grozījumu projektu,
– ņemot vērā rezultātus, kas iegūti 2017. gadā ar Komisijas atbalstu veiktajā Pasaules bankas un Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas aptaujā par marginalizētajiem romiem Rietumbalkānos,
– ņemot vērā 2015. gadā pieņemto kopīgo dienestu darba dokumentu „Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm. Meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā”,
– ņemot vērā 2017. gada 14. jūnija rezolūciju par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Serbiju[1],
– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0331/2018),
A. tā kā Serbija, tāpat kā jebkura potenciāla ES dalībvalsts, ir jāvērtē atbilstoši tās nopelniem vienādu kritēriju kopuma izpildē, īstenošanā un ievērošanā un tā kā pievienošanās grafiku nosaka vajadzīgo reformu veikšanas kvalitāte un pietiekamība; tā kā pievienošanās ir un paliks uz nopelniem balstīts process, kas ir pilnībā atkarīgs no katras valsts, tostarp Serbijas, gūtajiem panākumiem;
B. tā kā, kopš notiek sarunas ar Serbiju, ir uzsākts izskatīt 14 sarunu sadaļas, no kurām divu sadaļu izskatīšana tika provizoriski pabeigta;
C. tā kā Serbija turpina iesaistīties attiecību normalizēšanā ar Kosovu, kā rezultātā tika noslēgta 2013. gada 19. aprīļa pirmā vienošanās par principiem, kas reglamentē attiecību normalizēšanu, un 2015. gada augusta vienošanos dokumenti; tā kā Serbija turpina iesaistīties dialogā;
D. tā kā Serbija ir stiprinājusi reģionālo sadarbību un labas kaimiņattiecības, kā arī veicinājusi mieru un stabilitāti, izlīgšanu un labvēlīgu vidi iepriekš neatrisinātu divpusēju jautājumu risināšanai;
E. tā kā Serbija joprojām ir apņēmusies izveidot funkcionējošu tirgus ekonomiku un turpina nodrošināt stabilus rezultātus SAN saistību īstenošanā;
F. tā kā tiesiskums ir pamatvērtība, kas ir ES pamatā, un ir gan paplašināšanās procesa, gan stabilizācijas un asociācijas procesa kodols; tā kā ir vajadzīgas reformas, lai risinātu šīs jomas atlikušos svarīgos uzdevumus, jo īpaši nodrošinot neatkarīgu, objektīvu, atbildīgu un efektīvu tiesu sistēmu un cīnoties pret korupciju un organizēto noziedzību, kā arī aizsargājot pamattiesības;
G. tā kā Serbija ir ratificējusi visas Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas, tostarp jo īpaši 1948. gada Konvenciju par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās (Nr. 87), 1949. gada Konvenciju par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu (Nr. 98) un 1930. gada Piespiedu darba konvenciju (Nr. 29);
H. tā kā situācija attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu vārda brīvību un neatkarību joprojām raisa īpaši nopietnas bažas, kas ir jārisina noteiktā un iedarbīgā veidā kā prioritārs jautājums;
I. tā kā Serbija gūst labumu no pirmspievienošanās palīdzības saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II),un tā kopējais indikatīvais piešķīrums ir EUR 1.5 miljardi 2014.–2020. gadam; tā kā pārskatītais Serbijai paredzamais IPA II sadalījums laikposmam no 2018. gada līdz 2020. gadam ir EUR 728 miljoni; tā kā Serbija ir saņēmusi uzslavu par sasniegtajiem starpposma rezultātiem,
1. atzinīgi vērtē Serbijas konsekventās saistības panākt integrāciju Eiropas Savienībā; aicina Serbiju ar Komisijas atbalstu aktīvi izplatīt šo stratēģisko lēmumu Serbijas sabiedrības vidū un vēl vairāk palielināt savlaicīgu un pārredzamu informāciju par ES un tās finansētajiem projektiem un programmām, kā arī sekmēt ES pamanāmību;
2. uzsver to, ka veiksmīga integrācijas procesa svarīgs rādītājs ir reformu un politikas pamatnostādņu rūpīga īstenošana; aicina Serbiju uzlabot jauno tiesību aktu un politikas nostādņu īstenošanas plānošanu, koordināciju un uzraudzību; atzinīgi vērtē to, ka trešās pārskatīšanas redakcijā ir pieņemta valsts programma ES acquis pieņemšanai un brīdina, ka svarīgu ES tiesību aktu neatbilstīga transponēšana negatīvi ietekmē to saskaņošanu ar acquis; atzinīgi vērtē Komisijas novērtējumu, kas sniegts tās paziņojumā ar nosaukumu “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā” un kurā minēts, ka ar spēcīgu politisko gribu, īstenojot reālas un ilgstošas reformas un pilnībā atrisinot strīdus ar kaimiņvalstīm, Serbija varētu kļūt par ES dalībvalsti; aicina Padomi un Komisiju ar nosacījumu, ka vajadzīgais progress jo īpaši tiesiskuma pamatjomā to garantē, atbalstīt tehniski sagatavoto nodaļu atvēršanu un paātrināt pievienošanās sarunu procesu kopumā;
3. atzinīgi vērtē to, ka tika sekmīgi tika pabeigts PPI plānošanas process 2018. gadam, un to, ka tika parakstīts IPARD II finansēšanas līgums; aicina Komisiju, izstrādājot jauno Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI III), iekļaut atbilstīgus noteikumus, lai nodrošinātu Serbijas iespējamu pievienošanos ES;
4. atzinīgi vērtē Serbijas progresu funkcionējošas tirgus ekonomikas izveidē, nodrošinot ekonomikas izaugsmi un saglabājot makroekonomikas un monetāro stabilitāti; uzsver, ka Serbija ir panākusi labu progresu, jo īpaši izmantojot budžeta konsolidāciju, dažu to politikas trūkumu risināšanā, uz kuriem tai tika norādīts; tomēr uzsver, ka bezdarba līmenis, intelektuālā darbaspēka emigrācija un saimnieciskās pasivitātes līmenis joprojām ir augsts; aicina Serbiju izstrādāt ilgtspējīgu plānu attiecībā uz valstij piederošo uzņēmumu nākotni; uzsver Serbijas ekonomikas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ārkārtīgi svarīgo nozīmi un prasa izveidot pārredzamāku un mazāk apgrūtinošu uzņēmējdarbības vidi; atbalsta Serbijas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO);
5. pauž bažas par pastāvīgo bezdarbu un uzsver, cik svarīga jauniešu vidū ir apmācība un uzņēmējdarbības prasmju pilnveidošana; aicina Serbiju uzlabot sieviešu stāvokli darba tirgū; aicina Serbiju stiprināt trīspusējas sarunas; aicina veikt grozījumus likumā “Par iemaksām obligātajā sociālajā apdrošināšanā” un Veselības apdrošināšanas likumā, lai novērstu mazo lauksaimniecības produktu ražotāju diskrimināciju;
6. pieņem zināšanai 2017. gada 2. aprīļa prezidenta vēlēšanas Serbijā; atzinīgi vērtē vēlēšanu vispārējo norisi un aicina iestādes nodrošināt starptautisko standartu piemērošanu; aicina iestādes pilnībā īstenot EDSO/ODIHR vēlēšanu novērošanas misijas ieteikumus jo īpaši saistībā ar vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu priekšvēlēšanu kampaņas periodā un iesaistīties dialogā ar vietējām neatkarīgām vēlēšanu novērošanas misijām; aicina iestādes pienācīgi izmeklēt sūdzības par pārkāpumiem, vardarbību un iebiedēšanu, kas notika pēcvēlēšanu procesa laikā; ar bažām norāda uz politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanas nepietiekamo pārredzamību; norāda, ka politisko partiju finansēšanai jābūt pārredzamai un jāatbilst starptautiskiem standartiem;
7. aicina Serbiju vēl vairāk pieskaņot savu ārpolitiku un drošības politiku ES kopējai ārpolitikai un drošības politikai, tostarp tās politikai attiecībā uz Krieviju, arī Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros; atzinīgi vērtē Serbijas būtisko ieguldījumu un pastāvīgo līdzdalību vairākās ES kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijās un operācijās (ES apmācību misija Mali, ES apmācību misija Somālijā, EUNAVFOR Atalanta, ES KDAP militāra apmācības misija Centrālāfrikas Republikā), tādējādi Serbijai piedaloties četrās no sešām misijām vai militārajām operācijām, kuras īsteno Savienība; pauž bažas par to, ka turpinās Serbijas militārā sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju;
8. atzinīgi vērtē Serbijas konstruktīvo pieeju, pārvaldot migrācijas un bēgļu krīzi, un šīs valsts ievērojamos centienus, lai sniegtu patvērumu un humāno palīdzību, galvenokārt izmantojot ES atbalstu; atzinīgi vērtē to, ka Serbija ir pieņēmusi jauno patvēruma likumu, likumu par ārvalstniekiem un robežkontroles likumu; mudina Serbiju pakāpeniski saskaņot savu vīzu politiku ES politikai šajā jautājumā; ar bažām norāda uz to, ka nesaskaņota vīzu politika, ir radījusi iespējas neatbilstīgai migrācijai un kontrabandai virzienā uz ES dalībvalstīm, kā arī kaimiņvalstīm, kas nav ES dalībvalstis; mudinu Serbiju paredzēt nelegālu migrantu atpakaļatgriešanas mehānismu saskaņā ar ES acquis un vēl vairāk uzlabot savu veiktspēju, lai risinātu nepilngadīgo bez pavadības vajadzības; aicina Serbiju rast reālu un noturīgu risinājumu attiecībā uz bēgļiem no kaimiņvalstīm, tostarp attiecībā uz viņu vajadzībām pēc mājokļiem un piekļuvi darbam un izglītībai;
Tiesiskums
9. mudina Serbiju pastiprināt centienus veikt reformas tiesiskuma jomā, kā arī jo īpaši nodrošināt tiesu iestāžu neatkarību un tiesu sistēmas vispārēju efektivitāti; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš efektīvām reformām šajā jomā; norāda — lai gan ir gūti zināmi panākumi, samazinot neizskatīto parādu piedziņas veco lietu skaitu un ieviešot pasākumus, nolūkā saskaņot tiesu praksi, tiesu neatkarība Serbijā joprojām nav pilnībā nodrošināta, un joprojām bažas rada apmērs, kādā tiesu iestādes tiek politiski ietekmētas; aicina Serbiju nostiprināt tiesu iestāžu pārskatatbildību, objektivitāti, profesionālismu un vispārējo efektivitāti un izveidot bezmaksas juridiskās palīdzības sistēmu, nodrošinot plašu bezmaksas juridiskās palīdzības sniedzēju loku; prasa īstenot visus Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus;
10. atkārto, cik svarīgi ir intensīvāk apkarot korupciju, un mudina Serbiju paust skaidru apņemšanos šīs problēmas risināšanā; atzinīgi vērtē to, kā tiek īstenots Likums par valsts iestāžu organizāciju un jurisdikciju saistībā ar organizētās noziedzības, terorisma un korupcijas apkarošanu; atzinīgi vērtē grozījumus, kas ir izdarīti valsts kriminālkodeksa ekonomisko noziegumu sadaļā, un mudina Serbiju pilnībā īstenot šos grozījumus, tostarp grozījumu par dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanu, lai novērstu tā jebkādu nepareizu piemērošanu; aicina pastiprināt valsts pretkorupcijas stratēģijas un rīcības plāna īstenošanu; atgādina par savu aicinājumu Serbijai ātri pieņemt jaunu tiesību aktu par pretkorupcijas aģentūru, lai uzlabotu to, kā tiek plānota, koordinēta un uzraudzīta jaunu un spēkā esošu tiesību aktu un politikas īstenošana; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai šāda aģentūra saņemtu un uzturētu cilvēku un finanšu resursus, kas tai ir vajadzīgi, lai pildītu savas pilnvaras neatkarīgā veidā; uzsver, ka pretkorupcijas aģentūras locekļi būtu jāievēlē saskaņā ar pārredzamības principiem, kā arī to, ka viņi nedrīkst būt interešu konfliktā vai atkarīgi no politiskās pārliecības; aicina iestādes nodrošināt, ka aģentūrā tiek aizpildīti visi vakantie amati; aicina Serbiju turpināt uzlabot rezultātus attiecībā uz izmeklēšanu, apsūdzību izvirzīšanu un notiesājošu spriedumu taisīšanu augsta līmeņa korupcijas lietās un regulāri publicēt ar tām saistītos statistikas datus par izmeklēšanas rezultātiem visās lietās, kas attiecas uz iespējamu korupciju amatpersonu vidū;
11. aicina Serbijas iestādes īstenot Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ieteikumus; aicina Serbijas parlamentu jo īpaši pievērsties Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ieteikumiem attiecībā uz korupcijas novēršanu un interešu konfliktiem un pieņemt rīcības kodeksu;
12. atzīst, ka ir panākti zināmi rezultāti cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, un atzinīgi vērtē Serbijas aktīvo lomu starptautiskajā un reģionālajā policijas un tiesu iestāžu sadarbībā; aicina Serbiju uzņemties turpmākas saistības un panākt objektīvi novērtējamus rezultātus šajā cīņā, jo īpaši gūt pārliecinošus panākumus attiecībā uz izmeklēšanām, kriminālvajāšanām un notiesāšanām ar organizēto noziedzību saistītās lietās, tostarp cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu no Serbijas uz ES un uz trešām valstīm, ar organizēto noziedzību saistītām slepkavībām, kibernoziedzību, finanšu plūsmām, ar kurām atbalsta teroristu darbības, un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; aicina Serbiju turpināt tā rīcības plāna pilnīgu īstenošanu , par kuru panākta vienošanās ar Finanšu darījumu darba grupu (FATF); vērš uzmanību uz to, ka pieaug noziedzīgu uzbrukumu skaits, un aicina šo jautājumu risināt, pilnībā sadarbojoties ar tiesu iestādēm;
Demokrātija, sociālais dialogs, arodbiedrību tiesības un darba attiecības
13. uzsver, ka Serbijas parlaments joprojām neīsteno efektīvu uzraudzību pār izpildvaru un ka ir papildus jāuzlabo pārredzamības, iekļautības un likumdošanas procesa kvalitāte; atzinīgi vērtē to, ka samazinās steidzamības procedūras izmantošana, pieņemot tiesību aktus; tomēr uzsver, ka steidzamības procedūras vēl arvien regulāra izmantošana apdraud parlamenta un sabiedrības kontroli pār procesu; uzsver, ka būtu jāizvairās no pasākumiem, kas ierobežo Serbijas parlamenta spēju īstenot efektīvas debates par tiesību aktiem un to īstenošanas kontroli; uzsver to, cik svarīgs demokrātijai ir opozīcijas veiktais darbs, un uzsver, ka pret opozīcijas politiķiem nevajadzētu vērst neslavu un apmelojumus; pauž bažas par to, ka daži politiķi ļaunprātīgi izmanto publiskas diskusijas, lai veicinātu radikālismu; aicina veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu partiju savstarpējo dialogu un pilsoniskās sabiedrības efektīvu iesaisti; aicina Serbijas parlamentu pārskatīt novilcināšanas taktikas praksi un to, vai tā kavē demokrātiskas debates; atzinīgi vērtē to, ka Serbijas parlaments turpina centienus, lai uzlabotu pārredzamību, rīkojot debates par Serbijas sarunu nostājas par pievienošanās ES sadaļām, kā arī veicot viedokļu apmaiņu ar galveno sarunu grupu un Nacionālo konventu par Eiropas Savienības jautājumiem; uzsver, ka ir nepieciešams pilnībā atzīt un atbalstīt neatkarīgo regulatīvo struktūru lomu, tostarp valsts ombudu, pretkorupcijas aģentūru, valsts revīzijas iestādi un sabiedrībai svarīgas informācijas un personas datu aizsardzības komisāru; aicina Serbijas parlamentu iesaistīties neatkarīgu regulatīvo iestāžu konstatējumu un ieteikumu, īpaši to, kuru paudis Ombuds, īstenošanā; atgādina, ka viens no Eiropas sociālā modeļa pīlāriem ir sociālais dialogs un ka regulāra apspriešanās starp valdību un sociālajiem partneriem ir svarīga, lai novērstu sociālo spriedzi un konfliktus; uzsver, ka ir svarīgi, lai sociālais dialogs neaprobežotos ar informācijas apmaiņu, un ka svarīgi tiesību akti pirms to nonākšanas parlamenta procedūrā būtu jāapspriež ar ieinteresētajām personām;
14. atzinīgi vērtē pārskatu par valsts tiesu iestāžu konstitucionālās reformas projektu, kas ir iesniegts Venēcijas komisijai atzinuma sagatavošanai; uzsver, ka ir svarīgi pilnībā īstenot Venēcijas komisijas ieteikumus; mudina Serbijas iestādes uzsākt iekļaujošas un jēgpilnas publiskās debates, kas tiek rīkotas konstruktīvi, lai palielinātu informētību par konstitucionālās reformas procesu šajā valstī; aicina organizēt visaptverošu sabiedrisko apspriešanu, pirms galīgais projekts tiek iesniegts Serbijas parlamentā;
15. atzinīgi vērtē Serbijas progresu, reformējot valsts pārvaldi, jo īpaši, pieņemot vairākus jaunus tiesību aktus par algām un darba attiecībām sabiedrisko pakalpojumu sfērā, par vietējām pašvaldībām un algām autonomās provincēs un par valsts apmācības akadēmiju; uzsver, ka bažas joprojām rada politiskā ietekme uz kandidātu iecelšanu augstākajos vadības amatos; aicina Serbiju grozīt civildienesta likumu, lai garantētu valsts pārvaldes neitralitāti; norāda, ka ir svarīgi stiprināt administratīvās spējas visos līmeņos, lai veiksmīgi īstenotu galvenās reformas; atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota Eiropas Integrācijas ministrija, iekļaujot tajā bijušā Serbijas Eiropas integrācijas biroja struktūras, kas ir turpinājis sniegt politiskus norādījumus Eiropas integrācijas jautājumos;
Cilvēktiesības
16. uzsver, ka ir spēkā tiesiskā un institucionālā sistēma cilvēktiesību ievērošanai; uzsver, ka ir vajadzīga cilvēktiesību saskaņota un efektīva īstenošana visā valstī; aicina Serbiju pieņemt jauno personas datu aizsardzības likumu, nodrošinot tā pilnīgu saskaņotību ar ES standartiem un labāko pieredzi; norāda, ka ir nepieciešami pastāvīgi centieni, lai uzlabotu neaizsargātu iedzīvotāju grupu, tostarp bērnu, personu ar invaliditāti, HIV/AIDS slimnieku un LGBTI personu, situāciju; nosoda to, ka joprojām tiek izdarīti naida noziegumi pret romiem un LGBTI personām; aicina Serbiju aktīvi īstenot izmeklēšanas, saukšanas pie atbildības un notiesāšanas par naida izraisītiem noziegumiem; aicina Serbijas iestādes sekmēt iecietības gaisotni un nosodīt visu veidu naida runu, kā arī genocīda noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu publisku atbalstīšanu un esamības noliegšanu;
17. mudina Serbiju nostiprināt tās iestāžu lomu un veiktspējas attiecībā uz mazāk aizsargātu grupu, tostarp sieviešu, bērnu un invalīdu aizsardzību, un nodrošināt labāku sadarbību starp policiju, prokuroriem un sociālajiem dienestiem šajā jomā; atzinīgi vērtē to, ka Serbija ir ratificējusi Stambulas konvenciju un jaunākās norises attiecībā uz pasākumiem, lai aizsargātu bērnus no vardarbības, tostarp paziņojumu par bērnu ombuda amata izveidošanu, un aicina iestādes uzraudzīt tiesību aktu un citu pasākumu ietekmi; uzsver, ka joprojām pastāv trūkumi invalīdu cilvēktiesību aizsardzībā, un mudina valdību pieņemt valsts stratēģiju attiecībā uz personām ar invaliditāti;
18. stingri mudina Serbijas iestādes pastiprināt centienus, lai uzlabotu situāciju vārda brīvības un plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā; atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota jauna darba grupa, kuras mērķis ir izstrādāt plašsaziņas līdzekļu stratēģijas projektu; uzsver, ka draudi un vardarbība pret žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu iebiedēšana, tostarp administratīva vajāšana un iebiedēšana ar tiesas procesu starpniecību, joprojām rada bažas; aicina amatpersonas būt konsekventām, publiski nosodot jebkāda veida žurnālistu iebiedēšanu un atturēties no iejaukšanās plašsaziņas līdzekļu un žurnālistu darbībās, tostarp saistībā ar vēlēšanām; šajā sakarībā norāda, ka, lai gan vairākas lietas ir izmeklētas un daži kriminālapsūdzības ir sagatavotas, notiesāšana joprojām ir reta parādība; atzinīgi vērtē tās pastāvīgās darba grupas centienus, kura tika izveidota ar vienošanos par sadarbību un pasākumiem žurnālistu drošības uzlabošanai, un aicina iestādes parādīt pilnīgu apņemšanos izmeklēt lietas par uzbrukumiem žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem un uzsākt tajās kriminālvajāšanu; prasa pilnībā īstenot tiesību aktus par plašsaziņas līdzekļiem un stiprināt valsts elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulatīvās iestādes neatkarību; atzinīgi vērtē centienus izstrādāt plašsaziņas līdzekļu stratēģiju, lai izveidotu plurālistisku plašsaziņas līdzekļu vidi, un šajā sakarībā uzsver, cik svarīga ir pārskatāma un iekļaujoša apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm; uzsver, ka ir vajadzīga pilnīga pārredzamība attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām un finansējumu; aicina pieņemt politikas pasākumus, ar kurām tiks aizsargāti plašsaziņas līdzekļi un programmas Serbijā dzīvojošo nacionālo minoritāšu valodās;
19. aicina Serbijas iestādes uzlabot sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp sieviešu organizācijām un cilvēktiesību aizsardzības grupām, jo tām ir būtiska loma labi funkcionējošā demokrātijā; nosoda negatīvās kampaņas un ierobežojumus attiecībā uz dažām pilsoniskās sabiedrības organizācijām; prasa pieņemt valsts stratēģiju un saistītu rīcības plānu, lai regulētu vidi, kurā pilsoniskās sabiedrības organizācijas darbojas; uzskata, ka ir nepieciešami turpmāki centieni, lai nodrošinātu sistemātisku sadarbību starp valdību un pilsonisko sabiedrību, un aicina būt īpaši uzmanīgiem, izstrādājot un īstenojot tiesību aktus, kas skar pilsonisko sabiedrību;
Cieņa pret minoritātēm un to aizsardzība
20. atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts rīcības plāns nacionālo minoritāšu tiesību īstenošanai un dekrēts, ar ko tiek izveidots nacionālo minoritāšu fonds; aicina Serbijas valdību pilnībā īstenot visus starptautiskos līgumus, kas attiecas uz minoritāšu tiesībām; uzsver, ka progress attiecībā uz nacionālo minoritāšu tiesību garantēšanu nav apmierinošs, un aicina pilnībā īstenot rīcības plānu un labāk koordinēt un integrēt ieinteresētās puses, tostarp kaimiņvalstis saistībā ar transporta un komunikāciju vajadzībām; norāda, ka nacionālo minoritāšu fonds darbojas un ka tā finansējums ir palielināts; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemti svarīgi tiesību akti, kas veido minoritāšu tiesību sistēmu; atkārtoti aicina Serbiju nodrošināt to, ka tiek konsekventi īstenoti tiesību akti par minoritāšu aizsardzību, tostarp attiecībā uz izglītību un kultūru, minoritāšu valodu izmantojumu, pārstāvību valsts pārvaldē un tiesu iestādēs, kā arī nepārtrauktu piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem un reliģiskajām ceremonijām minoritāšu valodās; atzīst, ka valsts aktīvi piedalās valsts minoritāšu vēlēšanu ciklos, un aicina pieņemt politikas pasākumus, kas garantēs to politisko pārstāvību Serbijas valsts asamblejā; aicina pilnībā īstenot tiesības uz savlaicīgu dzimšanas reģistrāciju; uzsver, ka cilvēktiesību, tostarp nacionālo minoritāšu tiesību, veicināšana un aizsardzība ir priekšnoteikums, lai pievienotos ES;
21. norāda, ka Vojvodinas kultūras daudzveidība ir daļa no Serbijas identitātes; uzsver, ka Vojvodinas autonomija būtu jāsaglabā un ka būtu nekavējoties jāpieņem likums par Vojvodinas finansēšanas resursiem, kā ir paredzēts konstitūcijā;
22. atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta romu sociālās integrācijas stratēģija 2016.–2025. gadam līdzās rīcības plānam, kas attiecas uz izglītību, veselību, mājokļiem un nodarbinātību; atzinīgi vērtē to, ka stratēģijā ir atzīts — romu sievietes saskaras ar īpašu diskrimināciju; mudina Serbiju noteikt skaidrus mērķus un rādītājus, lai uzraudzītu jaunās stratēģijas īstenošanu; izsaka bažas par romu meiteņu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas augsto līmeni, norāda ka romu vairākums cieš no sociālās atstumtības un saskaras ar to, ka viņu tiesības sistemātiski tiek pārkāptas; aicina pilnībā īstenot šo jauno romu integrācijas stratēģiju un rīcības plānu; uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt politikas pasākumus, kas apkaros diskrimināciju pret romiem un antičigānismu; aicina nodrošināt romu jēgpilnu līdzdalību visu līmeņu sabiedriskajos un politiskajos procesos;
Reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības
23. atzinīgi vērtē to, ka Serbija ir apņēmusies uzturēt konstruktīvas divpusējas attiecības ar citām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm un kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm; atzinīgi vērtē to, ka Serbija turpina iesaistīties vairākās reģionālās sadarbības iniciatīvās, piemēram, Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības procesā, Reģionālajā sadarbības padomē, Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgumā (CBTN), Adrijas un Jonijas jūras iniciatīvā, ES makroreģionālajā stratēģijā Donavas reģionam (EUSDR) un ES stratēģijā Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR), Brdo-Brijuni procesā, sešu Rietumbalkānu valstu iniciatīvā un tās savienojamības programmā un Berlīnes procesā; atzinīgi vērtē līdzšinējos sešu Rietumbalkānu valstu procesa rezultātus un aicina turpināt reģionālās ekonomikas zonas (REZ) attīstību; atkārto savu aicinājumu Serbijai īstenot savienojamības reformas pasākumus, kas ir saistīti ar savienojamības programmu; atzinīgi vērtē Serbijas centienus kā prioritāti noteikt ieguldījumus infrastruktūrā un uzsver, cik svarīgi ir uzlabot savienojamību šajā reģionā; norāda, ka vairāk pūļu ir jāiegulda pierobežas reģionu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, lai novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos šajos reģionos; atbalsta ierosinājumu samazināt viesabonēšanas maksu Rietumbalkānos; uzsver, ka neatrisinātiem divpusējiem strīdiem nevajadzētu negatīvi ietekmēt pievienošanās procesu; stingri atbalsta Rietumbalkānu partneru solījumu arī turpmāk stiprināt labas kaimiņattiecības, reģionālo stabilitāti un savstarpēju sadarbību; atgādina, ka ES ir apņēmusies stiprināt un padziļināt savu iesaisti reģiona pārmaiņās;
24. atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta valsts stratēģija kara noziegumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par tiem; ņem vērā prokuratūras stratēģijas kara noziegumu izmeklēšanai un apsūdzībai pieņemšanu un mudina Serbiju īstenot visas paredzētās darbības; atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada maijā tika iecelts jauns kara noziegumu prokurors; atkārtoti aicina īstenot šo stratēģiju, jo īpaši izvirzot apsūdzības, un pieņemt prokuratūras darba stratēģiju; aicina Serbiju efektīvi izmeklēt visas kara noziegumu lietas, jo īpaši tās, kurām ir augsts profils, un sadarboties ar reģionālajiem partneriem; aicina Komisiju un dalībvalstis veltīt papildu centienus, lai atrisinātu šos jautājumus ES un Serbijas sarunu procesā; mudina iestādes turpināt risināt problēmas saistībā ar pazudušām personām 20. gadsimta 90. gadu karu laikā; atkārtoti aicina Serbiju pilnībā sadarboties ar pašreizējo Starptautisko kara noziegumu tribunālu mehānismu; mudina iestādes turpināt darbu jautājumā par bezvēsts pazudušo personu likteni, tostarp atverot valsts arhīvus, kas ir saistīti ar kara periodu; mudina Serbiju sagatavot reparāciju sistēmu cietušajiem un viņu ģimenēm; atkāroti uzsver savu atbalstu iniciatīvai izveidot reģionālo komisiju, kas atbildīga par faktu konstatāciju saistībā ar kara noziegumiem un citiem rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem bijušajā Dienvidslāvijā; uzsver, cik svarīgs ir darbs, ko veic Jauniešu reģionālās sadarbības birojs (RYCO) un tā vietējās filiāles, lai veicinātu izlīgumu starp jauniešiem; prasa veikt papildu grozījumus likumā par restitūciju un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt nediskriminējošu attieksmi pret restitūcijas prasību iesniedzējiem salīdzinājumā ar citiem saņēmējiem, jo īpaši attiecībā uz publiskā īpašuma reģistrāciju;
25. atzinīgi vērtē Serbijas pastāvīgo iesaisti normalizācijas procesā ar Kosovu un tās apņemšanos īstenot vienošanās, kas ir panāktas ES veicinātajā dialogā; atzinīgi vērtē to, ka Serbijas valsts prezidents ir uzsācis iekšēju dialogu par Kosovu; atkārtoti prasa turpināt darbu pie visu jau noslēgto vienošanos, tostarp to, kuras attiecas uz enerģētiku, pilnīgas, godprātīgas un savlaicīgas īstenošanas un mudina abas puses apņēmīgi turpināt normalizācijas procesu; uzsver, cik svarīgi ir izveidot serbu vairākuma pašvaldību asociāciju vai kopienu; uzsver, ka ir jāpaātrina darbs pie dialoga jauna posma, lai panāktu attiecību vispusīgu normalizēšanu starp Serbiju un Kosovu, nosakot to juridiski saistošā nolīgumā; atkārtoti aicina EĀDD veikt darbības rezultātu izvērtējumu attiecībā uz to, kā puses pilda savas saistības; kategoriski nosoda Kosovas serbu politiķa Olivera Ivanoviča nogalināšanu un uzsver, ka ir vajadzīga patiesa sadarbība starp Kosovas un Serbijas izmeklētājiem un starptautisks atbalsts, lai vainīgie tiktu saukti pie atbildības;
26. ņem vērā pašlaik notiekošās debates un publiskos paziņojumus par Serbijas un Kosovas robežas iespējamām izmaiņām, tostarp teritoriju apmaiņu; uzsver, ka gan Kosova, gan Serbija ir etniski daudzveidīgas un ka šajā reģionā par mērķi nedrīkst izvirzīt etniski homogēnu valstu izveidošanu; atbalsta ES veicināto dialogu, lai panāktu visaptverošu normalizācijas nolīgumu starp Serbiju un Kosovu; uzskata, ka nolīgums varētu būt pieņemams tikai tad, ja panākta savstarpēja vienošanās, ņemot vērā vispārējo stabilitāti reģionā un starptautiskās tiesības;
27. izsaka bažas par augsta ranga politiķu atkārtotajiem izteikumiem, kuros tiek apšaubīta Bosnijas un Hercegovinas teritoriālā integritāte, un nosoda jebkādu nacionālistisku retoriku, kas ir vērsta uz šīs valsts šķelšanu;
Enerģija un transports
28. aicina Serbiju pilnībā īstenot savienojamības reformas pasākumus enerģētikas nozarē; mudina Serbiju attīstīt konkurenci gāzes tirgū un izpildīt attiecīgos pienākumus saistībā ar uzņēmumu sadalīšanu, kā ir paredzēts trešajā enerģētikas paketē; aicina Serbiju izstrādāt enerģētikas politiku, lai samazinātu atkarību no Krievijas gāzes importa; atzinīgi vērtē valsts centienus veicināt ieguldījumus tādās jomās kā energoefektivitāte un atjaunojamie energoresursi; atgādina, ka tiesību akti par enerģijas efektīvu izmantošanu nav pilnībā saskaņoti ar atbilstošajām ES direktīvām; aicina Serbiju pārorientēties uz atjaunojamās enerģijas ieguves veidiem;
29. atzinīgi vērtē kopīgo apņemšanos, ko 2018. gada 17. maijā parakstīja Serbija un Bulgārija Rietumbalkānu augstākā līmeņa vadītāju sanāksmē Sofijā, veidot gāzes savienojumus starp abām valstīm, un IPA 2018. gada paketes pieņemšanu, — tā ietver stratēģiski svarīgu infrastruktūras projektu „Miera automaģistrāle Niša-Merdare-Priština”, kas nodrošinās labāku transporta savienojumu starp Serbijas centrālo daļu un Kosovu un kam ir simboliska nozīme reģiona valstu attiecībās;
30. pauž nopietnas bažas par to, ka Serbijā ir satraucoši augsts gaisa piesārņojuma līmenis, kura dēļ saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem 2016. gadā aptuveni 6500 cilvēku nomira no elpceļu slimībām; šajā sakarībā aicina Serbijas iestādes pieņemt nepieciešamos īstermiņa pasākumus, lai novērstu šo situāciju, un efektīvi reformēt transporta un mobilitātes vidējā termiņa un ilgtermiņa politiku lielajās pilsētās;
°
° °
31. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī Serbijas valdībai un parlamentam.
- [1] OV C 331, 18.9.2018., 71. lpp.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
|
Pieņemšanas datums |
9.10.2018 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
49 3 6 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Goffredo Maria Bettini, Mario Borghezio, Victor Boştinaru, Klaus Buchner, Fabio Massimo Castaldo, Lorenzo Cesa, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Wajid Khan, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Clare Moody, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Kati Piri, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Michel Reimon, Sofia Sakorafa, Jean-Luc Schaffhauser, Jordi Solé, Dobromir Sośnierz, Dubravka Šuica, Charles Tannock, László Tőkés, Ivo Vajgl, Geoffrey Van Orden, Anders Primdahl Vistisen, Boris Zala |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Andrzej Grzyb, Takis Hadjigeorgiou, Gilles Pargneaux, Igor Šoltes, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Andor Deli, Ivan Štefanec |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
49 |
+ |
|
|
ALDE |
Petras Auštrevičius, Javier Nart, Jozo Radoš, Ivo Vajgl |
|
|
ECR |
Amjad Bashir, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Anders Primdahl Vistisen |
|
|
EFDD |
Fabio Massimo Castaldo |
|
|
PPE |
Michèle Alliot-Marie, Lorenzo Cesa, Arnaud Danjean, Andor Deli, Andrzej Grzyb, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, David McAllister, Ramona Nicole Mănescu, Francisco José Millán Mon, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Ivan Štefanec, Dubravka Šuica, László Tőkés |
|
|
S&D |
Nikos Androulakis, Francisco Assis, Goffredo Maria Bettini, Victor Boştinaru, Andi Cristea, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Wajid Khan, Arne Lietz, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Gilles Pargneaux, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Kati Piri, Boris Zala |
|
|
VERTS/ALE |
Klaus Buchner, Barbara Lochbihler, Michel Reimon, Jordi Solé, Igor Šoltes, Bodil Valero |
|
|
3 |
- |
|
|
ENF |
Jean-Luc Schaffhauser |
|
|
NI |
Georgios Epitideios, Dobromir Sośnierz |
|
|
6 |
0 |
|
|
ENF |
Mario Borghezio |
|
|
GUE/NGL |
Javier Couso Permuy, Takis Hadjigeorgiou, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa, Marie-Christine Vergiat |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas