Procedūra : 2017/0043(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0337/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0337/2018

Debates :

PV 12/11/2018 - 15
CRE 12/11/2018 - 15

Balsojumi :

PV 13/11/2018 - 4.6
CRE 13/11/2018 - 4.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0445

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 969kWORD 112k
16.10.2018
PE 602.914v02-00 A8-0337/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido daudzgadu plānu Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto

(COM(2017)0097 – C8-0095/2017 – 2017/0043(COD))

Zivsaimniecības komiteja

Referente: Ruža Tomašić

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS NOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido daudzgadu plānu Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto

(COM(2017)0097 – C8-0095/2017 – 2017/0043(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0097),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0095/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

-  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 31. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0337/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) būtu jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, ilgtspējīgi pārvaldīt visas komerciāliem mērķiem izmantotās sugas un jo īpaši vēlākais līdz 2020. gadam sasniegt labu jūras vides stāvokli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK40 1. panta 1. punktu.

(1)  Kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) būtu jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, ilgtspējīgi pārvaldīt visas komerciāliem mērķiem izmantotās sugas un jo īpaši vēlākais līdz 2020. gadam sasniegt labu jūras vides stāvokli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK40 1. panta 1. punktu, kā arī nodrošināt labvēlīgu aizsardzības statusu sugām un dzīvotnēm saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK40a un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK40b.

_________________

_________________

40 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

40 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

 

40a Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

 

40b Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  2015. gadā Ņujorkā rīkotajā Pasaules ilgtspējīgas attīstības samitā Savienība un tās dalībvalstis apņēmās līdz 2020. gadam faktiski noregulēt zivju iegūšanu, izbeigt pārzveju, nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un destruktīvu zvejas praksi un īstenot zinātniski pamatotus pārvaldības plānus, lai pēc iespējas īsā laikā atjaunotu zivju krājumus vismaz tādā līmenī, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, kuru nosaka to bioloģiskās īpašības.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/201341 ir paredzēti KZP noteikumi, un tie atbilst Savienības starptautiskajām saistībām. KZP mērķi cita starpā ir nodrošināt zvejniecības un akvakultūras vidisko ilgtspēju ilgtermiņā, bet zvejniecības pārvaldībā piemērot piesardzīgu pieeju un ieviest ekosistēmas pieeju.

(2)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/201341 ir paredzēti KZP noteikumi, un tie atbilst Savienības starptautiskajām saistībām. KZP mērķi cita starpā ir nodrošināt zvejniecības un akvakultūras vidisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju ilgtermiņā, bet zvejniecības pārvaldībā piemērot piesardzīgu pieeju un ieviest ekosistēmas pieeju.

__________________

__________________

41 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

41 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 zvejniecības pārvaldībai, kas balstīta uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, ir vajadzīgas saskaņotas, uzticamas un precīzas datu kopas.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Adrijas jūra ir svarīgs Vidusjūras apakšapgabals, kurā izkrautā nozveja veido aptuveni vienu trešdaļu no kopējās izkrāvumu vērtības.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Īstenotajiem pārvaldības plāniem un 2016. gadā ieviestajiem tehniskajiem pasākumiem būtu jāietekmē krājumu stāvoklis, un tie būtu jāanalizē un jāņem vērā, izstrādājot šā reģiona pelaģisko sugu daudzgadu pārvaldības plānu.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Pašreizējie pārvaldības pasākumi attiecībā uz Adrijas jūras mazajām pelaģiskajām sugām aptver piekļuvi ūdeņiem, zvejas piepūles kontroli un zvejas rīku izmantojuma reglamentēšanai paredzētus tehniskos pasākumus. Zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka nozvejas kontrole ir vispiemērotākais veids, kādā koriģēt zvejas izraisītu zivju mirstību, un ka mazo pelaģisko sugu gadījumā tas būtu efektīvāks pārvaldības līdzeklis43.

(5)  Pašreizējie pārvaldības pasākumi attiecībā uz Adrijas jūras mazajām pelaģiskajām sugām aptver piekļuvi ūdeņiem, zvejas piepūles kontroli un zvejas rīku izmantojuma reglamentēšanai paredzētus tehniskos pasākumus.

__________________

 

43 Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) novērtējums par Vidusjūras krājumiem (2. daļa) (STECF-11-14).

 

Pamatojums

Ņemot vērā ZZTEK jaunāko ziņojumu (ZZTEK 16-14), kurā, analizējot dažādu pārvaldības principu labvēlīgo un nelabvēlīgo ietekmi, tika secināts, ka labvēlīgākā ietekme bijusi pieejai, kurā apvienoti dažādi pārvaldības pasākumi (nozveja, zvejas piepūle, kapacitātes limiti), un ka individuāla pieeja katram pasākumam rada arī nelabvēlīgu ietekmi, tiek ierosināts svītrot šo noteikumu.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Lai sasniegtu KZP mērķus, vajadzībai piemērotā salikumā ir jāpieņem virkne saglabāšanas pasākumu, piemēram, daudzgadu plāni, tehniskie pasākumi, zvejas iespēju noteikšana un iedalīšana.

(6)  Lai sasniegtu KZP mērķus, vajadzībai piemērotā salikumā ir jāpieņem virkne saglabāšanas pasākumu, piemēram, daudzgadu plāni un tehniskie pasākumi.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu zvejniecībai, jo īpaši 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, ir ļoti svarīga sociālekonomiska ietekme uz dalībvalstu piekrastes kopienas iztiku un nākotni.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b)  Atbilstīgi KZP principiem un mērķiem un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1380/2013 18. pantu būtu jāizmanto reģionalizācija, lai pieņemtu un īstenotu pasākumus, kuros ņemta vērā katra zivsaimniecības apgabala specifiku un aizsargāti tā vides apstākļi.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

6.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6c)  Zvejas iespējas būtu jāpiešķir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantā paredzētajiem principiem, pielietojot pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp vides, kā arī sociāla un ekonomiska rakstura kritērijus. Zvejas iespējas būtu taisnīgi jāsadala arī starp dažādiem zvejniecības segmentiem, tostarp tradicionālajai un mazapjoma zvejai. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina stimuli zvejas kuģiem, kuri izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu daudzgadu plāniem būtu jābalstās uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem un jāsatur mērķi, kvantitatīvi nosakāmi mērķapjomi un skaidri termiņi to sasniegšanai, saglabāšanas references rādītāji un aizsardzības pasākumi.

(7)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu daudzgadu plāniem būtu jābalstās uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem un jāsatur mērķi, kvantitatīvi nosakāmi mērķapjomi un skaidri termiņi to sasniegšanai, saglabāšanas references rādītāji, saglabāšanas mērķi un izkraušanas pienākuma īstenošanai nepieciešamie tehniskie pasākumi, kā arī pasākumi, kas izstrādāti, lai pēc iespējas izvairītos no nevēlamas nozvejas un samazinātu to, un aizsardzības pasākumi.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Daudzgadu plāna mērķis būtu palīdzēt sasniegt KZP mērķus un jo īpaši panākt un uzturēt MSY no attiecīgajiem krājumiem, sasniegt ilgtspējību zvejniecības jomā un nodrošināt rezultatīvu pārvaldības sistēmu.

(8)  Daudzgadu plāna mērķis būtu palīdzēt sasniegt KZP mērķus un jo īpaši atjaunot un uzturēt zivju krājumus virs biomasas līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY, īstenot izkraušanas pienākumu, sasniegt ilgtspējību zvejniecības jomā un nodrošināt rezultatīvu pārvaldības sistēmu.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Šo regulu neuzskata par precedentu attiecībā uz citiem Vidusjūras daudzgadu plāniem, ja vien nav paredzēts citādi.

Pamatojums

Šis priekšlikums attiecībā uz Adrijas jūru radītu bīstamu precedentu, jo pieņemšanas gadījumā to varētu izmantot par modeli arī attiecībā uz citiem Vidusjūras apgabaliem, kas radītu vēl plašāku nelabvēlīgu ietekmi uz to ekonomikas un sociālo jomu. Katram jūras apgabalam ir atšķirīgas okeāniskās īpašības un unikāli apstākļi.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8b)  Daudzgadu plānā vienmēr būtu jāpanāk līdzsvars starp attiecīgajā termiņā sasniedzamu rezultātu un sociālekonomisko ietekmi.

 

 

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Saskaņā ar ekosistēmas pieeju un papildus Direktīvā 2008/56/EK noteiktajam ar zvejniecību saistītajam raksturlielumam zvejniecības pārvaldības satvarā jāskata arī direktīvas I pielikumā noteiktais 1., 4. un 6. kvalitatīvais raksturlielums.

(10)  Saskaņā ar ekosistēmas pieeju ar šo plānu arī būtu jāpalīdz panākt labs vides stāvoklis, kā noteikts Direktīvā 2008/56/EK, un zvejniecības pārvaldības satvarā jāskata direktīvas I pielikumā noteiktais 1., 4. un 6. kvalitatīvais raksturlielums. Turklāt ar šo plānu būtu arī jāpalīdz panākt labvēlīgs aizsardzības statuss dzīvotnēm un sugām, kā tas attiecīgi prasīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK1a un Padomes Direktīvā 92/43/EK1b.

 

_________________

 

1aEiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

 

1b Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā prasīts, lai zvejas iespējas tiktu noteiktas saskaņā ar mērķapjomiem, kas paredzēti daudzgadu plānos.

svītrots

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Ir lietderīgi zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomu (F), kas atbilst MSY panākšanas un uzturēšanas mērķim, izteikt ar vērtību diapazoniem, kuri ir saskaņā ar maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanu (FMSY). Minētie ar zinātnisko ieteikumu pamatotie diapazoni ir nepieciešami, lai nodrošinātu elastību, kas ļauj ņemt vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus, veicinātu izkraušanas pienākuma īstenošanu un ņemtu vērā jauktu sugu zvejniecību īpatnības. Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) ir aprēķinājusi FMSY diapazonus, un tie ir noteikti tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniegtu 5 %45. Turklāt diapazona augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par Blim, nepārsniegtu 5 %.

(12)  Ir lietderīgi zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomu (F), kas atbilst MSY panākšanas un uzturēšanas mērķim, izteikt ar vērtību diapazoniem, kuri ir saskaņā ar maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanu (FMSY). Minētie ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu pamatotie diapazoni ir nepieciešami, lai nodrošinātu elastību, kas ļauj ņemt vērā pārmaiņas zinātniskajos ieteikumos, palīdzētu īstenot izkraušanas pienākumu un ņemtu vērā jauktu sugu zvejniecību īpatnības. Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK)45a ir aprēķinājusi FMSY diapazonus. Saskaņā ar šo plānu tie ir noteikti tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniegtu 5 %. Turklāt diapazona augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par Blim, nepārsniegtu 5 %.

_________________

_________________

45 Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). Mazo pelaģisko sugu krājumi Adrijas jūrā. Vidusjūras novērtējumi, 1. daļa (STECF-15-14). [Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, EUR 27492 EN, JRC 97707, 52 lpp.] [The second part of this reference seems to be mistaken. OPOCE, please check.]

45 Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). Mazo pelaģisko sugu krājumi Adrijas jūrā. Vidusjūras novērtējumi, 1. daļa (STECF-15-14). [Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, EUR 27492 EN, JRC 97707, 52 lpp.] [The second part of this reference seems to be mistaken. OPOCE, please check.]

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Zvejas iespēju noteikšanas vajadzībām būtu jānosaka parasti lietojamo FMSY diapazonu augšējais robežapjoms un – ja tiek uzskatīts, ka konkrētais krājums ir labā stāvoklī, – augstāka robeža atsevišķiem gadījumiem. Līdz šai augstākajai robežai zvejas iespējas būtu jāspēj noteikt tikai tad, ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus attiecībā uz jauktu sugu zvejniecībām, vai ja tas ir nepieciešams, lai novērstu kaitējumu, ko krājumam nodara iekšsugas vai starpsugu dinamika, vai lai ierobežotu zvejas iespēju atšķirības dažādos gados.

(13)  Lai sasniegtu daudzgadu plāna mērķus, par katras sugas mērķapjomu būtu jānosaka SSBpa. Jābūt iespējai noteikt augstāku mērķapjomu tikai tad, ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus attiecībā uz jauktu sugu zvejniecībām, vai ja tas ir nepieciešams, lai novērstu kaitējumu, ko krājumam nodara iekšsugas vai starpsugu dinamika, vai ja kāda mazo pelaģisko sugu krājuma apjoms ir mazāks par SSBlim.

Pamatojums

Piemērotāk ir izmantot tikai biomasu, un tā rada noteiktāku vērtību mazo pelaģisko sugu pārvaldībai, kas ir vairāk atkarīga no vides apstākļiem, nevis no izmantošanas, vismaz līdz labākam zinātniskajam novērtējumam.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Attiecībā uz krājumiem, par kuriem tie ir pieejami, aizsardzības pasākumu piemērošanas nolūkā ir jānosaka saglabāšanas references rādītāji, kas gan anšova, gan sardīnes krājumiem izteikti ar MSY Btrigger un Blim. Ja krājuma apmērs kļūst mazāks par MSY Btrigger, zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājs būtu jānosaka mazāks par FMSY.

(15)  Aizsardzības pasākumu piemērošanas nolūkā ir jānosaka saglabāšanas references rādītāji, kas izteikti ar SSBlim un SSBpa mazajām pelaģiskajām sugām. Ja krājuma apmērs kļūst mazāks par SSBlim, būtu jāpieņem atbilstīgi korektīvi pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi ātri atjaunojas virs SSBpa līmeņiem.

Pamatojums

Piemērotāk ir izmantot tikai biomasu, un tā rada noteiktāku vērtību mazo pelaģisko sugu pārvaldībai, kas ir vairāk atkarīga no vides apstākļiem, nevis no izmantošanas, vismaz līdz labākam zinātniskajam novērtējumam.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Ja krājuma apmērs kļūst mazāks par references rādītāju Blim, būtu jāīsteno turpmāki aizsardzības pasākumi. Aizsardzības pasākumos būtu jāiekļauj zvejas iespēju samazināšana un īpaši saglabāšanas pasākumi gadījumos, kad zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka krājums ir apdraudēts. Šie pasākumi pēc vajadzības būtu jāpapildina ar citiem pasākumiem, kā, piemēram, Komisijas pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu vai dalībvalstu pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 13. pantu.

svītrots

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Attiecībā uz krājumiem, par kuriem nav pieejami references rādītāji, būtu jāpiemēro piesardzības princips. Īpašajā gadījumā, kad attiecībā uz krājumiem, no kuriem iegūst piezveju, zinātniskā ieteikuma par šādu krājumu minimālo nārsta bara biomasu nav un ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka vajadzīgi korektīvi pasākumi, būtu jāpieņem īpaši saglabāšanas pasākumi.

(17)  Attiecībā uz krājumiem, par kuriem nav pieejami references rādītāji, būtu jāpiemēro piesardzības princips.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai īstenotu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, plānā būtu jāparedz papildu pārvaldības pasākumi. Šādi pasākumi būtu jānosaka ar deleģētajiem aktiem.

(18)  Lai īstenotu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, plānā būtu jāparedz papildu pārvaldības pasākumi, jo īpaši pasākumi, ar kuriem pakāpeniski izskaustu izmetumus, paredzētu uzskaitīt zivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, un līdz minimumam samazinātu un, ja iespējams, izskaustu zvejas darbību nelabvēlīgu ietekmi uz jūras vidi. Šādi pasākumi būtu jānosaka ar deleģētajiem aktiem.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Horvātijas, Itālijas un Slovēnijas (Augsta līmeņa grupa Adriatica) kopīgais ieteikums un pētījums par riņķvadu tīklu tehniskajiem raksturlielumiem un to ietekmi uz grunts iemītniekiem tika iesniegts neatkarīgiem ekspertiem un ZZTEK, kas tos pārskatīja. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt atkāpi no Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. panta 3. punkta otrās daļas un II pielikuma 2. punkta.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a)  Ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka atpūtas zveja būtiski ietekmē zvejas izraisīto zivju mirstību attiecīgā krājumā, Padomei šie ieteikumi būtu jāņem vērā. Šādā nolūkā Padomei vajadzētu būt iespējai noteikt komerciālās zvejas KPN, kurā ņemts vērā atpūtas zvejā gūto nozveju apjoms, un/vai pieņemt citus pasākumus, kas ierobežo atpūtas zveju, piemēram, noteikt individuālos limitus un zvejas aizlieguma periodus.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Lai palīdzētu sasniegt plāna mērķus, jo īpaši attiecībā uz zivju mazuļu aizsardzību, vai lai uzlabotu selektivitāti, plānā būtu jāparedz arī daži tehniskie pavadpasākumi, kas jāpieņem ar deleģētajiem aktiem.

(20)  Lai palīdzētu sasniegt plāna mērķus, jo īpaši attiecībā uz zivju mazuļu aizsardzību, vai lai uzlabotu selektivitāti, plānā būtu jāparedz arī daži tehniskie pavadpasākumi, kā arī temporālie un telpiskie pasākumi, kas jāpieņem ar deleģētajiem aktiem un ņemot vērā labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a)  Nosakot tehniskos pasākumus, kas izriet no daudzgadu pārvaldības plāna vai saskaņā ar to pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, ar tiem būtu jāaizsargā tādu nerūpnieciskās zvejas rīku izmantošana, kas pamatojas uz zvejnieku kopienās noteiktu vēsturisku praksi.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Lai palīdzētu nozarei samierināties ar zvejas piepūles samazināšanas pasākumiem un no tiem izrietošo uzņēmumu un zvejnieku ienākumu kritumu, būtu jāparedz prioritāra piekļuve pienācīgam Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) atbalstam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/20141a.

 

_____________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

21.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21b)  Lai nodrošinātu īstenošanu, kas atbilst sociālekonomiskajai ietekmei, ir vēlams, no vienas puses, piešķirt atkāpes no Regulā (ES) Nr. 508/2014 33. pantā minētajiem pagaidu pārtraukšanas pasākumu termiņiem, kas paredzētas tikai šajā daudzgadu plānā iekļautajiem kuģiem, un, no otras puses, atļaut atsākt minētās regulas 34. pantā paredzētos zvejas darbību galīgas pārtraukšanas pasākumus un atļaut šiem kuģiem piekļūt tiem.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Atzīstot, ka Adrijas jūrā kuģi, kuri specializētajā zvejā iegūst mazo pelaģisko sugu zivis, visbiežāk dodas īsos zvejas reisos, Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantā prasītā iepriekšējās paziņošanas kārtība būtu jāpielāgo, paredzot, ka iepriekšējie paziņojumi sniedzami vismaz pusotru stundu pirms paredzamās ierašanās ostā. Tomēr, ņemot vērā nebūtisko ietekmi, kādu zvejas reisi, kuros iegūst ļoti mazus zivju daudzumus, rada uz attiecīgajiem krājumiem, ir lietderīgi noteikt robežapjomu, t. i., paredzēt, ka šādi iepriekšēji paziņojumi jāsniedz tad, ja uz minētajiem kuģiem ir paturēta vismaz 1 tonna anšova vai sardīnes nozvejas.

(22)  Atzīstot, ka Adrijas jūrā kuģi, kuri specializētajā zvejā iegūst mazo pelaģisko sugu zivis, visbiežāk dodas īsos zvejas reisos, Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantā prasītā iepriekšējās paziņošanas kārtība būtu jāpielāgo, paredzot, ka iepriekšējie paziņojumi sniedzami vismaz pusstundu pirms paredzamās ierašanās ostā. Tomēr, ņemot vērā nebūtisko ietekmi, kādu zvejas reisi, kuros iegūst ļoti mazus zivju daudzumus, rada uz attiecīgajiem krājumiem, ir lietderīgi noteikt robežapjomu, t. i., paredzēt, ka šādi iepriekšēji paziņojumi jāsniedz tad, ja uz minētajiem kuģiem ir paturēta vismaz 1 tonna mazu pelaģisko sugu nozvejas.

Pamatojums

Ņemot vērā krasta īpatnības un to, ka zvejas vietas atrodas salīdzinoši tuvu ostām, ir jāparedz īsāks iepriekšējas paziņošanas termiņš.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Būtu jānosaka anšova un sardīnes nozvejām piemērojamie robežapjomi, pēc kuru pārsniegšanas zvejas kuģim ir jāveic izkraušana apstiprinātā ostā vai vietā tuvu krastam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. pantu. Turklāt, apstiprinot šīs ostas vai vietas tuvu krastam, dalībvalstīm minētās regulas 43. panta 5. punktā paredzētie kritēriji būtu jāpiemēro tādā veidā, kas nodrošina faktisku kontroli.

(24)  Būtu jānosaka mazo pelaģisko sugu nozvejām piemērojamie robežapjomi, pēc kuru pārsniegšanas zvejas kuģim ir jāveic izkraušana apstiprinātā ostā vai vietā tuvu krastam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. pantu. Turklāt, apstiprinot šīs ostas vai vietas tuvu krastam, dalībvalstīm minētās regulas 43. panta 5. punktā paredzētie kritēriji būtu jāpiemēro tādā veidā, kas nodrošina faktisku kontroli.

Pamatojums

Ir ierosināts izmantot pašreizējo GFCM MP definīciju attiecībā uz „mazajām pelaģiskajām sugām”. Šī definīcija nozīmē, ka abas minētās sugas tiek kopīgi pārvaldītas. Abas sugas tiek zvejotas kopā, un, ņemot vērā, ka zvejā ar riņķvadu nav iespējams nozvejot tikai vienu sugu, pārvaldības pasākumus vajadzētu piemērot abām sugām kopā. Turklāt abas minētās sugas dabā uzturas līdzās, un tās ir ļoti atkarīgas no vides apstākļiem. Tādēļ šo sugu izmantošanu vajadzētu kopīgi kontrolēt un pārvaldīt, kā tas jau ir atzīts pašreizējā GFCM sistēmā.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Lai laikus un samērīgi pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai un nodrošinātu elastību un konkrētu pasākumu pārveidošanas iespēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu un tādējādi papildināt šo regulu ar korektīviem pasākumiem attiecībā uz makreļu un stavridu saglabāšanu, izkraušanas pienākuma īstenošanu un tehniskiem pasākumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(25)  Lai laikus un samērīgi pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai un nodrošinātu elastību un konkrētu pasākumu pārveidošanas iespēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz izkraušanas pienākuma īstenošanu un tehniskiem pasākumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Pamatojums

Daudzgadu plāna noteikumus vajadzētu piemērot tikai attiecībā uz sardīnēm un anšoviem, jo tikpat kā nav datu un zinātnisku novērtējumu par citām sugām (makrele (Scomber spp.) un stavrida (Trachurus spp.)). Pamatojoties uz izkraušanas pienākumu, kas bija galvenais Eiropas Komisijas paskaidrojums, šīm sugām jāpiemēro daudzgadu plāns, tomēr tas skaidri jānošķir daudzgadu plāna darbības jomā.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 10. panta 3. punktu būtu jāparedz noteikumi par šīs regulas piemērošanas atbilstības un efektivitātes novērtējumu, kuru periodiski veic Komisija. Šādā novērtējumā būtu jāievēro un par pamatu jāņem plāna periodiskie izvērtējumi, kurus veic, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem. Plāns būtu jāizvērtē reizi piecos gados. Šāds laikposms ļauj pilnībā īstenot izkraušanas pienākumu, kā arī pieņemt un īstenot reģionalizētus pasākumus un konstatēt to ietekmi uz krājumiem un zvejniecībām. Tas turklāt ir minimālais laikposms, ko prasa zinātniskās struktūras.

(26)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 10. panta 3. punktu būtu jāparedz noteikumi par šīs regulas piemērošanas atbilstības un efektivitātes novērtējumu, kuru periodiski veic Komisija. Šādā novērtējumā būtu jāievēro un par pamatu jāņem plāna periodiskie izvērtējumi, kurus veic, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem. Plāns būtu jāizvērtē trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados. Šāds laikposms ļauj pilnībā īstenot izkraušanas pienākumu, kā arī pieņemt un īstenot reģionalizētus pasākumus un konstatēt to ietekmi uz krājumiem un zvejniecībām. Tas turklāt ir minimālais laikposms, ko prasa zinātniskās struktūras.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a)  Lai palīdzētu zvejniekiem īstenot šajā regulā paredzētos pasākumus, dalībvalstīm būtu pēc iespējas plašāk jāizmanto Regulā (ES) Nr. 508/2014 pieejamie pasākumi. Ir lietderīgi precizēt, ka pagaidu pārtraukšanas pasākumus, kas pieņemti nolūkā sasniegt šīs regulas mērķus, var uzskatīt par tiesīgiem pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 508/2014, lai ņemtu vērā šīs regulas sociālekonomiskos aspektus. Turklāt kuģiem, kurus ietekmē šis daudzgadu plāns, ir lietderīgi piešķirt atkāpi no laikposmiem, kuros šo atbalstu var piešķirt, kā arī no ierobežojumiem attiecībā uz EJZF finansiālo ieguldījumu par Regulā (ES) Nr. 508/2014 noteiktajiem pagaidu pārtraukšanas pasākumiem.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šo regulu piemēro Eiropas anšova (Engraulis encrasicolus) un sardīnes (Sardina pilchardus) krājumiem Adrijas jūrā (“attiecīgie krājumi”) un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto. To piemēro arī makreļu (Scomber spp.) un stavridu (Trachurus spp.) piezvejām, kas Adrijas jūrā gūtas, zvejojot no attiecīgajiem krājumiem (no katra atsevišķi vai abiem kopā).

2.  Šo regulu piemēro Eiropas anšova (Engraulis encrasicolus) un sardīnes (Sardina pilchardus) krājumiem Adrijas jūrā („mazās pelaģiskās sugas”) un zvejniecībām, kas specializētajā zvejā iegūst šos krājumus. Lai īstenotu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteikto izkraušanas pienākumu, šo regulu piemēro arī makreļu (Scomber spp.) un stavridu (Trachurus spp.) piezvejām, kas Adrijas jūrā gūtas, zvejojot mazās pelaģiskās sugas.

Pamatojums

Daudzgadu plāna noteikumus vajadzētu piemērot tikai attiecībā uz sardīnēm un anšoviem, jo tikpat kā nav datu un zinātnisku novērtējumu par citām sugām. Šīm sugām ir jāpiemēro daudzgadu plāns izkraušanas pienākuma dēļ, kas bija galvenais Eiropas Komisijas paskaidrojums, tomēr tas ir skaidri jānošķir daudzgadu plāna darbības jomā.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ab)  “labākais pieejamais zinātniskais ieteikums” ir publiski pieejams zinātniskais ieteikums, kurš ir pamatots ar jaunākajiem zinātniskajiem datiem un metodēm un kuru ir sniegusi vai recenzējusi Savienības vai starptautiskā līmenī atzīta neatkarīga zinātniska struktūra.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  “specializētā zveja” ir zveja, kad sardīnes vai anšova nozveja ir vismaz 50 % no loma dzīvsvara;

Pamatojums

Specializētas zvejas definīcijai pārvaldībā ir būtiska nozīme attiecībā uz zvejas dienām.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  “mazo pelaģisko sugu krājumi” ir šīs regulas 1. panta 2. punktā nosauktie krājumi un jebkura šo krājumu kombinācija;

(c)  “mazās pelaģiskās sugas” ir sardīnes (Sardina pilchardus) un Eiropas anšova (Engraulis encrasicolus) krājumi;

Pamatojums

Ir ierosināts izmantot pašreizējo GFCM MP definīciju attiecībā uz „mazajām pelaģiskajām sugām”. Šī definīcija nozīmē, ka abas minētās sugas tiek kopīgi pārvaldītas. Abas sugas tiek zvejotas kopā, un, ņemot vērā, ka zvejā ar riņķvadu nav iespējams nozvejot tikai vienu sugu, pārvaldības pasākumus vajadzētu piemērot abām sugām kopā. Turklāt abas minētās sugas dabā uzturas līdzās, un tās ir ļoti atkarīgas no vides apstākļiem. Tādēļ šo sugu izmantošanu vajadzētu kopīgi kontrolēt un pārvaldīt, kā tas jau ir atzīts pašreizējā GFCM sistēmā.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  “FMSY diapazons” ir vērtību diapazons, kurā zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi, kas ietilpst zinātniski norādītajos diapazona ietvaros un ir saskaņā ar zinātnisko ieteikumu, jauktā dažādu sugu zvejā visi kopā dod ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) caurmērā pastāvošajos vides apstākļos un neatstāj vērā ņemamu ietekmi uz attiecīgo krājumu reprodukcijas procesu;

svītrots

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  “zvejas diena” ir jebkurš nepārtraukts 24 stundu laikposms vai jebkura šā laikposma daļa, kurā zvejas kuģis ir iesaistīts zvejas darbībā, proti, zvejas rīku iemešanā, ievietošanā, vilkšanā un pacelšanā, nozvejas izcelšanā uz kuģa, pārkraušanā citā kuģī, paturēšanā uz kuģa, apstrādē uz kuģa, zivju un zvejas produktu pārvietošanā, ievietošanā sprostos, nobarošanā un izkraušanā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 28. punktā;

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(db)  “SSBlim” ir nārsta bara biomasas references rādītājs, par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāsāk korektīvi pārvaldības pasākumi, lai nodrošinātu, ka krājums tiek atjaunots līdz līmenim, kurā tas ir drošās bioloģiskās robežās;

Pamatojums

Piemērotāk ir izmantot tikai biomasu, un tā rada noteiktāku vērtību mazo pelaģisko sugu pārvaldībai, kas ir vairāk atkarīga no vides apstākļiem, nevis no izmantošanas, vismaz līdz labākam zinātniskajam novērtējumam.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – dc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(dc)  „SSBpa” ir nārsta bara biomasas piesardzīgais references rādītājs, par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāsāk pārvaldības pasākumi, lai nodrošinātu, ka krājums tiek atjaunots līdz līmenim, kurā tas ir drošās bioloģiskās robežās;

Pamatojums

Piemērotāk ir izmantot tikai biomasu, un tā rada noteiktāku vērtību mazo pelaģisko sugu pārvaldībai, kas ir vairāk atkarīga no vides apstākļiem, nevis no izmantošanas, vismaz līdz zinātniskā novērtējuma uzlabošanai.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  “MSY Btrigger” ir nārsta bara biomasas references rādītājs, par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība, lai nodrošinātu, ka izmantošanas intensitāte apvienojumā ar dabīgo dinamiku atjauno krājumus virs līmeņa, kas spēj nodrošināt ilgtermiņā MSY;

svītrots

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  “zvejas iespēja” ir ar nozvejas apjomu un/vai zvejas piepūli skaitliski izteiktas juridiskas tiesības zvejot.

svītrots

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Daudzgadu plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, un tā mērķis ir nodrošināt to, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY.

1.  Daudzgadu plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu.

Pamatojums

Šie mērķi ir noteikti Regulā (ES) Nr. 1380/2013, un nav vajadzības tos norādīt atkārtoti. KZP mērķi ir vienlīdz svarīgi, un MSY sasniegšana nevar būt svarīgāka par citiem mērķiem, piemēram, attiecīgā zvejniecības segmenta sociālo stabilitāti.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Daudzgadu plānā paredz iedarbīgu, vienkāršu un stabilu pārvaldības sistēmu mazo pelaģisko sugu krājumu izmantošanai Adrijas jūrā.

2.  Daudzgadu plānā paredz iedarbīgu, vienkāršu un stabilu pārvaldības sistēmu mazo pelaģisko sugu izmantošanai Adrijas jūrā.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Izstrādājot vai grozot daudzgadu plānu, tajā ņem vērā sociālekonomiskos aspektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 5. punktu.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Daudzgadu plāns veicina izmetumu izskaušanu, novēršot un pēc iespējas samazinot nevēlamas nozvejas, un palīdz īstenot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteikto izkraušanas pienākumu attiecībā uz sugām, uz kurām attiecas minētais pienākums un kurām piemēro šo regulu.

3.  Daudzgadu plāns veicina izmetumu samazināšanu, novēršot un pēc iespējas samazinot nevēlamas nozvejas, un palīdz īstenot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteikto izkraušanas pienākumu attiecībā uz sugām, uz kurām attiecas minētais pienākums un kurām piemēro šo regulu.

Pamatojums

Pilnīga izmetumu izskaušana ir praktiski neiespējama, arī tādēļ, ka pamatregulā joprojām ir paredzēta de minimis iespēja.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ar daudzgadu plānu īsteno ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu tiek samazināta līdz minimumam. Daudzgadu plāns ir saskanīgs ar Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi sasniegt labu vides stāvokli līdz 2020. gadam, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā.

4.  Ar daudzgadu plānu tiek īstenota ekosistēmas pieeja zvejniecību pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu, jo īpaši uz apdraudētām dzīvotnēm un aizsargājamām sugām, tostarp jūras zīdītājiem, jūras putniem un rāpuļiem, tiek samazināta līdz minimumam un, ja iespējams, izskausta. Daudzgadu plāns ir saskanīgs ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši ar Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā noteikto mērķi līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli un ar Direktīvā 2009/147/EK un Direktīvā 92/43/EEK izklāstītajiem mērķiem un noteikumiem.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

3. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Plāna pasākumus veic saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

2. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

MĒRĶAPJOMI, AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI UN ĪPAŠIE PASĀKUMI

SOCIĀLEKONOMISKIE MĒRĶAPJOMI, AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI UN ĪPAŠIE PASĀKUMI

Pamatojums

Vārda “sociālekonomisks” iekļaušana ir saskanīga ar grozījumu 4.a pantā (sociālekonomiskie mērķi) un jaunajiem apsvērumiem (21a) un (24a).

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

4. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Anšova un sardīnes mērķapjomi

Mazo pelaģisko sugu mērķapjomi

Pamatojums

Šī definīcija nozīmē, ka abas minētās sugas tiek kopīgi pārvaldītas.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomu attiecīgajos krājumos sasniedz pēc iespējas drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam un pēc tam to uztur I pielikumā noteiktajā diapazonā un atbilstīgi mērķiem, kas izklāstīti 3. panta 1. punktā.

1.  References mērķrādītājus attiecībā uz mazajām pelaģiskajām sugām sasniedz pēc iespējas drīz un pēc tam uztur virs I pielikumā noteiktajām vērtībām un atbilstīgi mērķiem, kas izklāstīti 3. panta 1. punktā.

Pamatojums

Ar šo grozījumu regulas 4. panta noteikumi pielāgoti atbilstīgi priekšlikumam par references rādītājiem, kas pamatoti uz biomasu.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Zvejas iespējas atbilst šīs regulas I pielikuma tabulas A slejā noteiktajiem zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomu diapazoniem.

2.  Pārvaldības pasākumi attiecībā uz mazajām pelaģiskajām sugām atbilst šīs regulas I pielikuma tabulas A slejā noteiktajiem references rādītājiem.

Pamatojums

Ar šo grozījumu regulas 4. panta noteikumi pielāgoti atbilstīgi priekšlikumam par references rādītājiem, kas pamatoti uz biomasu. Ir ierosināts svītrot terminu “zvejas iespējas” un to aizstāt ar terminu “pārvaldības pasākumi”. Konkrētāk, zvejas iespējas norāda uz KPN sistēmu, tādēļ ir ierosināts aizstāt šo terminu ar “terminu pārvaldības pasākumi”, kas ir piemērotāks uz zvejas piepūli pamatotam pārvaldības režīmam.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Neatkarīgi no 1. un 2. punkta zvejas iespējas var noteikt mazākā apjomā nekā I pielikuma tabulas A slejā noteiktais zvejas izraisītās zivju mirstības apjoms.

3.  Neatkarīgi no 1. un 2. punkta par pārvaldības pasākumu mērķi var noteikt lielāku apjomu, nekā noteikts I pielikuma tabulas A slejā, ja:

 

(a)  pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai attiecībā uz jauktu sugu zvejniecībām sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus;

 

(b)  pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai novērstu būtisku kaitējumu krājumam, ko rada sugu iekšējā vai starpsugu krājuma dinamika; vai

 

(c)  kāda mazo pelaģisko sugu krājuma apjoms ir mazāks par I pielikuma tabulas B slejā noteikto references rādītāju.

Pamatojums

Ar šo grozījumu regulas 4. panta noteikumi pielāgoti atbilstīgi priekšlikumam par references rādītājiem, kas pamatoti uz biomasu. Konkrētāk, zvejas iespējas norāda uz KPN sistēmu, tādēļ ir ierosināts aizstāt šo terminu ar “terminu pārvaldības pasākumi”, kas ir piemērotāks uz zvejas piepūli pamatotam pārvaldības režīmam.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Neatkarīgi no 2. un 3. punkta, ja krājuma nārsta bara biomasa ir lielāka par II pielikuma tabulas A slejā noteikto atbilstošo minimālo references rādītāju, zvejas iespējas šim krājumam var noteikt saskaņā ar I pielikuma tabulas B slejā noteiktajiem zvejas izraisītās zivju mirstības diapazoniem, un to dara:

svītrots

(a) ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai attiecībā uz jauktu sugu zvejniecībām sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus;

 

(b) ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai novērstu kaitējumu, ko krājumam nodara iekšsugas vai starpsugu dinamika, vai

 

(c) lai zvejas iespējas secīgos gados neatšķirtos par vairāk kā 20 %.

 

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

4. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka atpūtas zveja būtiski ietekmē zvejas izraisīto zivju mirstību konkrētā krājumā, Padome ņem to vērā un, nosakot zvejas iespējas, var ierobežot atpūtas zveju tā, lai nepieļautu zvejas izraisītas zivju mirstības kopējā mērķapjoma pārsniegšanu.

 

 

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

4.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a pants

 

Sociālekonomiskie mērķi

 

Lai ņemtu vērā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 5. punkta f) apakšpunktā izklāstītos sociālekonomiskos mērķus, dalībvalstis, piemērojot šajā regulā paredzētos tehniskos un saglabāšanas pasākumus, plaši izmanto Regulā (ES) Nr. 508/2014 izklāstītos attiecīgos pasākumus.

Pamatojums

Šis grozījums paredz iespēju, ka dalībvalstis piešķir piekļuvi Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansiālajam atbalstam tādos gadījumos, kad zvejniekus skar īpaši stingri tehniski un/vai saglabāšanas pasākumi, kas nelabvēlīgi ietekmē gan uzņēmumus, gan darba ņēmējus.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Attiecīgo krājumu saglabāšanas references rādītāji, izteikti ar nārsta bara minimālo biomasu un biomasas limitu, kurš jāpiemēro, lai sargātu attiecīgo krājumu pilnu reproduktīvo spēju, ir noteikti II pielikumā.

1.  Attiecīgo krājumu saglabāšanas references rādītājus, kurus izsaka ar nārsta bara minimālo biomasu un biomasas limitu, piemēro, lai sargātu attiecīgo krājumu pilnu reproduktīvo spēju.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Trīs gadus pēc 6. panta 1.a punktā minēto pārvaldības pasākumu piemērošanas veic zinātnisku izpēti, lai pārbaudītu īstenoto pasākumu efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz tiem krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto.

Pamatojums

Šīs grozījums ir nepieciešams, lai izvērtētu 4.a pantā ierosināto pasākumu efektivitāti.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par minimālās nārsta bara biomasas references rādītāju, kurš noteikts šīs regulas II pielikuma tabulas A slejā, tiek pieņemti visi atbilstīgie korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgais krājums ātri atjaunojas virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, atkāpjoties no šīs regulas 4. panta 2. un 4. punkta un ņemot vērā minētā krājuma biomasas samazināšanos, attiecīgā krājuma zvejas iespējas nosaka apjomā, kas atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības līmenim, kurš ir mazāks par šīs regulas I pielikuma tabulas A slejā noteikto diapazonu.

2.  Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka attiecīgās mazās pelaģiskās sugas nārsta bara biomasa ir mazāka par minimālās nārsta bara biomasas references rādītāju, kurš noteikts šīs regulas I pielikuma tabulas B slejā, tiek pieņemti visi atbilstīgie korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai palīdzētu mazajām pelaģiskajām sugām ātri atjaunoties virs līmeņa, kurš atbilst I pielikuma A slejā noteiktajam references rādītājam. Jo īpaši, atkāpjoties no šīs regulas 4. panta 2. punkta un ievērojot tās 4. panta 3. punktu, pārvaldības pasākumus pielāgo, ņemot vērā minētā krājuma biomasas samazināšanos.

Pamatojums

Ierosinātās izmaiņas ir saskaņā ar citiem ierosinājumiem, kas pamatoti uz biomasu kā vienīgo un noteiktāko vērtību.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (Blim), kurš noteikts šīs regulas II pielikuma tabulas B slejā, tiek veikti turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgais krājums ātri atjaunojas virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši šie korektīvie pasākumi, atkāpjoties no 4. panta 2. un 4. punkta, var ietvert specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā un atbilstīgu zvejas iespēju samazināšanu.

3.  Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka abu mazo pelaģisko sugu nārsta bara biomasa ir mazāka par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (SSBlim), kurš noteikts šīs regulas I pielikuma tabulas B slejā, tiek veikti visi atbilstīgie korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai palīdzētu abiem krājumiem ātri atjaunoties virs līmeņa, kurš atbilst I pielikuma A slejā noteiktajam references rādītājam. Jo īpaši šie korektīvie pasākumi, atkāpjoties no 4. panta 2. punkta, var ietvert specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā un citus atbilstīgus pārvaldības pasākumus.

Pamatojums

Ierosinātās izmaiņas ir saskaņā ar citiem ierosinājumiem, kas pamatoti uz biomasu kā vienīgo un noteiktāko vērtību.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto mazo pelaģisko sugu krājumu saglabāšanas labad ir nepieciešama korektīva rīcība, vai – anšova un sardīnes gadījumā – ja kādā konkrētā gadā nārsta bara biomasa jebkuram no minētajiem diviem krājumiem ir mazāka nekā šīs regulas II pielikuma tabulas A slejā norādītais saglabāšanas references rādītājs, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu attiecībā uz:

1.   Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka mazo pelaģisko sugu saglabāšanas labad ir nepieciešama korektīva rīcība, vai ja kādā konkrētā gadā nārsta bara biomasa jebkuram no minētajiem diviem krājumiem ir mazāka nekā šīs regulas pielikuma tabulas slejā norādītais saglabāšanas references rādītājs, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu.

Pamatojums

Ierosinātās izmaiņas ir saskaņā ar citiem ierosinājumiem, kas pamatoti uz biomasu kā vienīgo un noteiktāko vērtību.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  zvejas rīka raksturlielumiem, jo īpaši linuma acs izmēru, zvejas rīka uzbūvi, zvejas rīka izmēru vai selektivitātes ierīču izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti;

svītrots

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  zvejas rīka izmantošanu un zvejas rīka ievietošanas dziļumu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti;

svītrots

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  zvejas aizliegšanu vai ierobežošanu konkrētos apgabalos, lai aizsargātu nārstojošas zivis un zivju mazuļus vai zivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa sugu zivis;

svītrots

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  zvejošanas vai konkrēta tipa zvejas rīku izmantošanas aizliegumu vai ierobežojumu konkrētos laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis vai zivis, kuras ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa sugu zivis;

svītrots

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  minimālajiem saglabāšanas references izmēriem, lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību;

svītrots

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  citiem ar selektivitāti saistītiem raksturlielumiem.

svītrots

Pamatojums

Ar deleģēšanu saistītā f) apakšpunkta formulējums ir tik vispārīgs, ka ar to var pārkāpt LESD 290. pantā noteikto ierobežojumu par būtiskiem tiesību akta elementiem. Labāk būtu šo apakšpunktu svītrot.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a   Neatkarīgi no 1. punkta, lai sasniegtu 4. pantā noteiktos mērķapjomus, 2019.–2022. gada laikposmā piemēro šādus pasākumus:

 

(a)   2019. gadā mazo pelaģisko sugu nozvejas limitu nosaka 2014. gada nozvejas līmenī; no 2020. gada mazo pelaģisko sugu nozvejas limitus katru gadu līdz 2022. gadam pakāpeniski samazina par 4 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu; tomēr samazināšanu nepiemēro, ja katras attiecīgās dalībvalsts kopējā nozveja iepriekšējā gadā ir par vairāk nekā 2 % mazāka nekā 2014. gada nozveja;

 

(b)   kuģu, kuri specializētajā zvejā iegūst mazo pelaģisko sugu zivis, zvejas piepūle nepārsniedz 180 zvejas dienas gadā un 20 zvejas dienas mēnesī, lielākais, 144 zvejas dienas gadā attiecībā uz specializēto sardīnes zveju un, lielākais, 144 zvejas dienas gadā attiecībā uz specializēto anšova zveju;

 

(c)   telpiskos un temporālos aizliegumus piemēro katru gadu, lai aizsargātu zivju nārsta un mazuļu uzturēšanās vietas; šādus dažādu zvejas rīku izmantošanas aizliegumus attiecina uz visu mazo pelaģisko sugu izplatības apgabalu Adrijas jūrā uz laiku, kas nav īsāks par nepārtrauktu 15 dienu laikposmu un kas nepārsniedz nepārtrauktu 30 dienu laikposmu; minētos aizliegumus piemēro šādos laikposmos:

 

(i)   sardīnēm — no 1. oktobra līdz 31. martam; un

 

(ii)   anšoviem — no 1. aprīļa līdz 30. septembrim;

 

(d)   papildu aizliegumus attiecībā uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 12 metrus, piemēro laikposmā, kas nav īsāks par sešiem mēnešiem, un šos aizliegumus nosaka atsevišķi par katru zvejas rīka tipu; šādi aizliegumi attiecas uz vismaz 30 % apgabala, kas noteikts par zivju mazuļu uzturēšanās apgabalu vai apgabalu, kas ir īpaši aizsargājams attiecībā uz agrīna vecuma zivju grupām (teritoriālajā un iekšējā jūrā);

 

(e)   kuģu, kas aktīvi zvejo mazo pelaģisko sugu krājumus ar traļiem vai riņķvadu, flotes kopējā kapacitāte nepārsniedz 2014. gadā reģistrēto aktīvās flotes kapacitāti, ņemot vērā bruto tilpību (GT) un/vai reģistrēto bruto tilpību (GRT), dzinēja jaudu (kW) un kuģu skaitu.

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b   Neatkarīgi no 1.a punkta, lai nodrošinātu pārvaldības pasākumu stabilitāti un ierobežotu to atšķirības, c) un d) apakšpunktā minēto aizliegumu piemērošanas ilguma atšķirības secīgos gados nav lielākas par 10 %.

Pamatojums

Ierosinātie pasākumi tiek pilnībā īstenoti no 2017. gada un daļēji īstenoti no 2015. gada. Tie atbilst GFCM pārvaldības plānam, un ir svarīgi arī turpmāk īstenot šo pārvaldības pieeju un pasākumus, lai mēs varētu pienācīgi novērtēt to ietekmi. Turklāt ir ierosināts pakāpeniski samazināt nozvejas limitu šajā pašā laikposmā.

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

6.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a pants

 

Tehniskie pasākumi

 

1.   Šajā regulā nepiemēro Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. panta 3. punkta otro daļu un II pielikuma 2. punktu.

 

2.   Šajā regulā aptverošo zvejas rīku (riņķvadi un zvejas rīki bez savilcējtroses) maksimālā garuma ierobežojums ir 600 metri un tīkla augstums nepārsniedz 1/3 no garuma.

Pamatojums

Jebkāda pārvaldības plāna īstenošanai ir svarīgi šos noteikumus iekļaut daudzgadu plānā. Šī prasība jau ir izvirzīta Adrijas jūras piekrastes dalībvalstu kopīgajā ieteikumā un izstrādāta pētījumā par riņķvadu tīklu tehniskajiem raksturlielumiem un to ietekmi uz grunts iemītniekiem. Šo pētījumu un pieprasījumu pārskatīja arī neatkarīgi eksperti un ZZTEK, kuri apstiprināja secinājumus. Tas ir viens no galvenajiem noteikumiem, lai nodrošinātu mazo pelaģisko sugu zvejas ar riņķvadu Adrijas jūrā dzīvotspēju.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 15. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šādiem pasākumiem:

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šādiem pasākumiem:

Pamatojums

Regulā (ES) Nr. 1380/2013 izklāstītie noteikumi par izkraušanas pienākumu un reģionalizāciju ir pietiekami. Tādēļ nebūtu lietderīgi, ka Komisija šajā jautājumā pieņem turpmākus pasākumus, izmantojot deleģētos aktus.

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma piemērošanas attiecībā uz sugām, par kurām pieejamie zinātniskie pierādījumi apliecina augstus izdzīvotības rādītājus, ņemot vērā zvejas rīka, zvejas prakses un ekosistēmas raksturlielumus, ar mērķi atvieglot izkraušanas pienākuma īstenošanu un

(a)  atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma piemērošanas attiecībā uz sugām, par kurām labākais pieejamais zinātniskais ieteikums apliecina augstus izdzīvotības rādītājus, ņemot vērā zvejas rīka, zvejas prakses un ekosistēmas raksturlielumus, ar mērķi atvieglot izkraušanas pienākuma īstenošanu un

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  minimālo saglabāšanas references izmēru noteikšana, lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību.

svītrots

Pamatojums

Būtu jāsvītro d) apakšpunkts, jo šī joma jau ir iekļauta 6. pantā un nav nepieciešams to pieminēt atkārtoti.

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā paredzētais iepriekšējais paziņojums izdarāms vismaz pusotru stundu pirms paredzamās ierašanās ostā. Piekrastes dalībvalstu kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var atļaut drīzāku ienākšanu ostā.

1.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā paredzētais iepriekšējais paziņojums izdarāms vismaz pusstundu pirms paredzamās ierašanās ostā. Piekrastes dalībvalstu kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var atļaut drīzāku ienākšanu ostā.

Pamatojums

Daudzos Adrijas jūras apgabalos dažas minūtes pirms atgriešanās ostā kuģa apkalpe joprojām strādā, šķirojot nozveju attiecīgās kastēs. Iepriekšējā paziņojuma izdarīšana pirms ierašanās ostā nozīmē to, ka zvejas kuģu kapteiņiem ir labu laiku iepriekš karoga dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāpaziņo noteikta informācija par kuģi un nozveju, kas ir visnotaļ apgrūtinoša prasība.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Iepriekšējas paziņošanas pienākumu piemēro to Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, uz kuriem ir paturēta vismaz viena tonna anšova vai viena tonna sardīnes nozvejas.

2.  Iepriekšējas paziņošanas pienākumu piemēro to Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, uz kuriem ir paturēta vismaz divas tonnas anšova vai divas tonnas sardīnes nozvejas. Šos daudzumus aprēķina pēc Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 11. punktā minētās nozvejas atskaitīšanas.

Pamatojums

Ir svarīgi precizēt šo informāciju, ņemot vērā izkraušanas pienākumu, saskaņā ar kuru zvejas produkti, kas ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru, ir jāizkrauj un jānodod tiešai izmantošanai citiem mērķiem, nevis izmantošanai uzturā. Šajā grozījumā ir norādīti daudzumi, kas noteikti šīs regulas priekšlikuma 13. panta a) un b) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

12. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 15. panta 2. punkta, visu to Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk, pirms izkraušanas darbību uzsākšanas nosūta minētās regulas 14. pantā norādīto informāciju.

 

 

Pamatojums

Kuģiem, kuriem piemēro šā pārvaldības plāna prasības un kuri zvejo lielu zivju sugas, būtu jāļauj pabeigt ierakstu zvejas žurnālā pirms izkraušanas darbību uzsākšanas. Šīs informācijas nosūtīšana pirms ienākšanas ostā, kā to paredz vispārējie noteikumi, var būt grūts un dažkārt bīstams uzdevums, ņemot vērā sarežģītos pietauvošanās manevrus un lielus sašķirojamo un kastēs ieliekamo zivju apjomus.

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Robežapjoms, kurš piemērojams daudzgadu plānā ietverto attiecīgā krājuma sugu dzīvsvaram un pēc kura pārsniegšanas zvejas kuģim ir jāizkrauj nozveja apstiprinātā ostā vai vietā tuvu krastam, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. pantā, ir:

Robežapjoms, kurš piemērojams mazo pelaģisko sugu dzīvsvaram un pēc kura pārsniegšanas zvejas kuģim ir jāizkrauj nozveja apstiprinātā ostā vai vietā tuvu krastam, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. pantā, ir 4 tonnas.

(a) 2000 kg anšova;

 

(b) 2000 kg sardīnes.

 

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados Komisija nodrošina to, ka tiek izvērtēta daudzgadu plāna ietekme uz krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un uz zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto. Šīs izvērtēšanas rezultātus Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

Trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi piecos gados Komisija nodrošina to, ka tiek izvērtēta daudzgadu plāna ietekme uz krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un uz zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto. Šīs izvērtēšanas rezultātus Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei un attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumu šīs regulas grozījumiem.

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantā izklāstītos nosacījumus.

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

15.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

15.a pants

 

Atbalsts no EJZF

 

1. Regulas (ES) Nr. 508/2014 33. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta piemērošanas nolūkā pagaidu pārtraukšanas pasākumus, kas pieņemti, lai sasniegtu daudzgadu plāna mērķus, uzskata par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu.

 

2. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 508/2014 33. panta 2. punkta, līdz 2020. gada 31. decembrim minētajā regulā paredzēto atbalstu zvejas kuģiem, kuriem piemēro šajā regulā paredzētos telpiskos un temporālos aizliegumus, sniedz ne ilgāk kā deviņus mēnešus.

 

3. Lai nodrošinātu šā panta 2. punkta īstenošanu, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 508/2014 25. panta 3. punkta, ir iespējams palielināt EJZF kopējo finansiālo ieguldījumu, pārsniedzot attiecīgajā pantā noteikto 15 % robežvērtību.

 

4. Regulas (ES) Nr. 508/2014 30. pantā paredzētos pasākumu īstenošanā prioritāti piešķir tiem zvejniekiem, kurus skar šajā daudzgadu plānā iekļauto pasākumu īstenošana.

 

5. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 508/2014 34. panta 4. punktā noteiktā termiņa, līdz 2020. gada 31. decembrim tie kuģi, kuri ir pārtraukuši visas zvejas darbības šajā regulā minēto zvejas piepūles samazināšanas pasākumu dēļ, var būt tiesīgi saņemt Regulas (ES) Nr. 508/2014 34. pantā minēto atbalstu galīgai zvejas darbību pārtraukšanai.

 

 

 

 

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

I pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

II pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

(1)

OV C 288, 31.8.2017., 68. lpp.


PASKAIDROJUMS

1) Komisijas priekšlikuma pamatojums

Daudzgadu plāns Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto (turpmāk „daudzgadu plāns Adrijas jūrai”), ir izstrādāts saskaņā ar pamatregulu. Daudzgadu plāns ir pieņemts kā prioritāte, pamatojoties uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem, un ietver saglabāšanas pasākumus zivju krājumu atjaunošanai un saglabāšanai virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Pamatregulā arī noteikts, ka pasākumus nevar iekļaut daudzgadu plānā, kamēr nav ņemta vērā to ekonomiskā un sociālā ietekme.

Daudzgadu plāns Adrijas jūrai ir pirmais šāda veida plāns Vidusjūrai, un tas visdrīzāk nopietni ietekmēs zivsaimniecības pārvaldību Vidusjūrā kopumā.

Adrijas jūra ir svarīgs Vidusjūras apakšapgabals, kurā izkrautās nozvejas veido aptuveni vienu trešdaļu no kopējās izkrāvumu vērtības. Sardīne un anšovs veido lielāko daļu no mazo pelaģisko sugu nozvejas. Lielākos nozvejas apjomus gūst Itālija un Horvātija. Trešā dalībvalsts, Slovēnija, gūst 1 % loma, bet Albānija un Melnkalne gūst līdzīgi nelielu daļu. Mazo pelaģisko sugu zveja patlaban tiek reglamentēta valsts, ES un starptautiskā līmenī. Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija ir starptautiska organizācija, kura patlaban reglamentē šādu zveju.

Priekšlikuma galīgais mērķis ir sasniegt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) līdz 2020. gadam, kā noteikts kopējā zivsaimniecības politikā. Priekšlikuma paskaidrojuma rakstā Komisija norāda, ka daudzgadu plāna Adrijas jūrai galvenais mērķis ir atjaunot krājumus un panākt labu stāvokli zivsaimniecības nozarē, nodrošinot zvejas ilgtspēju.

2) Priekšlikuma saturs

Komisija 2017. gada 24. februārī iesniedza priekšlikumu par daudzgadu plānu Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto. Daudzgadu plānu Adrijas jūrai var attiecināt uz anšovu, sardīņu, makreļu un stavridu krājumiem. Daudzgadu plāna galvenais mērķis ir panākt un uzturēt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) no attiecīgajiem krājumiem, sasniegt zvejniecības sektora ilgtspēju un nodrošināt efektīvu pārvaldības sistēmu.

Anšovam un sardīnei ir noteikti mērķapjomi, un to diapazons ir pamatots uz ZZTEK ieteikumiem. Saskaņā ar Komisijas paskaidrojuma rakstu, šis diapazons ļaus pārvaldīt attiecīgos krājumus, pamatojoties uz MSY un, iespējams, pieļaus iespēju veikt korekcijas, ja būs izmaiņas zinātniskajā ieteikumā. Gadījumos, kad ir pieejami dati par zivju krājumiem, šie references rādītāji ir izteikti kā nārsta bara biomasa.

Priekšlikumā ietverti noteikumi, kas saistīti ar izkraušanas pienākumu, kas jāpieņem reģionalizācijas nolūkā.  

3) Referentes nostāja

Referente atzinīgi vērtē daudzgadu plānu Adrijas jūrai, jo tas nodrošinās instrumentu jūras bioloģisko resursu daudzgadu pārvaldībai, lai palīdzētu atjaunot krājumus un nodrošināt zvejniecības sektora ilgtspēju. Saskaņā ar sardīnes un anšova krājumu stāvokļa zinātniskajiem novērtējumiem pašreizējais zvejas apjoms Adrijas jūrā ir pārmērīgi liels. Referente atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot krājumu stāvokli, veltot īpašu uzmanību tādu apgabalu teritoriālai aizsardzībai, kuros jāsaglabā zivju mazuļi un jānodrošina krājuma aizsardzība nārstošanas laikā.

Ņemot vērā Adrijas jūras krājumu stāvokli, zvejas īpašo raksturu un sarežģīto sociālo un ekonomisko situāciju — un lai nodrošinātu efektīvu pārvaldību un precizētu un vienkāršotu atsevišķus priekšlikuma noteikumus— referente ierosina veikt šādus grozījumus:

Sardīnes un anšova krājumu kopīga pārvaldība

Referente nepiekrīt Komisijas priekšlikumam par sardīnes un anšova krājumu atsevišķu pārvaldību un ierosina abu sugu kopīgu pārvaldību. Mazo pelaģisko sugu biomasa katru gadu var ievērojami atšķirties, neatkarīgi no zivju mirstības, jo mazās pelaģiskās sugas ir ļoti atkarīgas no vides apstākļiem. Ņemot vērā to, ka nav pilnībā iespējams zvejot tikai vienu no abām iepriekš minētajām sugām, referente uzskata, ka abas sugas jāpārvalda kopīgi. Turklāt abas sugas — sardīne un anšovs — ieņem vienu un to pašu ekoloģisko nišu, un to biomasa mainās. Priekšlikumā referente ievieš terminu „mazās pelaģiskās sugas”, kas lietots arī Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas izstrādātajā reģionālajā plānā.

Zvejas piepūles pārvaldības režīma principa ievērošana

Referente stingri iebilst pret Komisijas centieniem nodrošināt, lai zveja tiktu reglamentēta, nosakot kopējos nozvejas apjomus un izveidojot kvotu sistēmu. Pašlaik visam Adrijas jūras apgabalam (17. ĢAA un 18. ĢAA) piemēro Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) izstrādāto pārvaldības plānu, kura pamatā ir zvejas piepūles un kapacitātes regulējums, izmantojot reglamentēšanu teritorijas un laika ziņā un ierobežojot zvejas dienu skaitu uz vienu kuģi, un sākotnēji nosaka nozvejas limitu 2014. gada nozvejas līmenī. Patlaban spēkā esošais GFCM ieteikums (GFCM/40/2016/2) tika izdots 2016. gadā. Referente uzskata, ka pašreizējais ieteikums ir īpaši svarīgs, jo tas nodrošina nosacītu stabilitāti šajā nozarē. Pasākumu kopumu piemēro 2017. un 2018. gadā, un šajā laikā būtu jānoskaidro, vai šie pasākumi, kuri ir pilnībā piemērojami no 2015. gada, ir efektīvi un rezultatīvi.

Visā Vidusjūras apgabalā piemēro iepriekš aprakstīto pārvaldības režīmu, un visas būtiskās izmaiņas pārvaldībā attiecībā uz kādu nelielu daļu var radīt ES tirgus darbības traucējumus, palielināt importu no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un radīt zivsaimniecības nozarei nevienlīdzīgu tirgus situāciju.

Tā kā referentes priekšlikums ir pamatots uz zvejas piepūles pārvaldību, viņa ierosina aizstāt pārvaldības kārtību, kas ietver „iespējas”, ar „pārvaldības pasākumiem”.

Referente uzsver, ka zinātniskie novērtējumi un ieteikumi mēdz mainīties, un uzskata, ka tas ir vēl viens iemesls, lai izvairītos no kvotu sistēmām. Ir svarīgi akcentēt to, ka no vieniem un tiem pašiem GFCM un ZZTEK darba grupu sagatavotajiem datiem tiek iegūti dažādi rezultāti. Šiem novērtējumiem raksturīgā nenoteiktība rada papildu šaubas, ja jāpieņem tālejoši galvenie lēmumi, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem, kuri var būt ļoti atšķirīgi.

Zinātniskie novērtējumi un to izmantošana ierosinātajā plānā

Viens no galvenajiem priekšlikumā ietvertajiem noteikumiem attiecas uz bioloģiskajiem references rādītājiem. Priekšlikumā minēto references rādītāju pamatā ir zvejas izraisītās mirstības vērtība (F), kas atbilst resursu izmantošanai maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā (MSY). Šī vērtība ir mērķapjoms, kas saskaņā ar pamatregulu jāsasniedz līdz 2020. gadam. Tomēr zvejas izraisītās mirstības vērtība, kas atbilst resursu izmantošanas maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā teorētiskajai vērtībai, ir atkarīga no vairākiem pieņēmumiem, kuri ietverti krājumu stāvokļa zinātniskā novērtējuma procedūrā, un tādējādi tā var būt ļoti mainīga. Piemēram, 2016. gadā ZZTEK uzskatīja, ka FMSY vērtība attiecībā uz sardīni ir 0,08, bet vienlaikus GFCM noteiktā vērtība bija 0,7, respektīvi, gandrīz desmit reizes lielāka. Pēdējā ZZTEK plenārsēdē (17-01) tika sniegts ieteikums, ka maksimālā ilgtspējīgas ieguves mērķapjoma noteikšanai izmantojamā vērtība nedrīkstētu būt FMSY, bet jāveic teorētiska pārveide, kā faktoru ņemot vērā izmantošanu (zvejas izraisītās mirstības attiecība pret kopējo mirstību, E = 0,4), ko var arī izteikt kā zvejas izraisītās mirstības vērtību F. Ņemot vērā, ka pat Komisijas zinātniskā padomdevēja struktūra (ZZTEK) ir secinājusi, ka šajos novērtējumos ir daudz neskaidrību, referente ierosina, ka daudzgadu plānā Adrijas jūrai kā references rādītājs jāizmanto krājuma biomasa, nevis zvejas izraisītā mirstība. Ņemot vērā, ka šis jautājums izraisa pretrunas zinātnieku aprindās, ir svarīgi neradīt iespēju ieviest kvotu sistēmu, kurā kopējo nozveju precīzi nosaka, pamatojoties uz šiem references rādītājiem. Tā kā references rādītāji ir atšķirīgi, tos nevar izmantot kopējās pieļaujamās nozvejas noteikšanai; piemērojamā sistēma būtu jābalsta uz zvejas piepūles regulējumu, lai nodrošinātu atsevišķu sugu izdzīvošanu pietiekamā daudzumā, ņemot vērā to biomasu.

Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu zvejai paredzēto zvejas rīku tehnisko raksturlielumu noteikšana

Referente ierosina plāna priekšlikumā paredzēt atkāpi no Vidusjūras regulas noteikumiem attiecībā uz riņķvada augstumu un dziļuma attiecību pret tīkla augstumu. Jāuzsver, ka plāns ir izstrādāts atbilstīgi reģionālajām īpatnībām, un tas jāpielāgo paredzētajam zvejas apgabalam; tajā jau sākotnēji jāatzīst un jāņem vērā Adrijas jūrā izmantoto zvejas rīku īpašās iezīmes.

Adrijas valstis, kas apvienotas AdriaMed projektā (apakšreģionāla iniciatīva kā FAO projekts), ir veikušas zinātnisku izpēti, lai raksturotu Adrijas jūrā izmantojamo riņķvadu tehniskos raksturlielumus, to iespējamo ietekmi uz jūras gultni un to zvejas darbībām. Šis pētījums apliecina, ka Itālijai, Horvātijai un Slovēnijai ir tiesības pieprasīt, lai plānā tiktu noteikti riņķvadu izmēri tā, ka to maksimālais garums ir 600 m un augstums nepārsniedz 1/3 no garuma. Ņemot vērā, ka šie ir ierosinātie izmēri, ir būtiski izdarīt atkāpi no Vidusjūras regulas noteikumiem, kas ierobežo riņķvadu izmantošanu apgabalos, kuru ūdeņi ir seklāki par 70 % no tīkla augstuma, jo Adrijas jūras gultnes struktūras dēļ tie nav īstenojami.

Ierosinātā plāna sociālā un ekonomiskā ietekme

Pamatregulā cita starpā noteikts, ka pasākumus nevar iekļaut daudzgadu plānā, kamēr nav ņemta vērā to ekonomiskā un sociālā ietekme.

Referente atgādina, ka Komisijas priekšlikumā nav ietverts sīki izstrādāts sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējums. Referente īpaši pauž bažas saistībā ar to, ka Vidusjūras apgabalā jau vairāk nekā divdesmit gadus valda krīze un ka pietiekami nepārdomāti jauni noteikumi varētu būtiski ietekmēt un iznīcināt visu nozari. Turklāt nekas neliecina, ka tiks veikti finanšu atbalsta un/vai pārveides pasākumi uzņēmumiem un darba ņēmējiem saistībā ar priekšlikumu samazināt sardīņu un anšovu nozveju, neņemot vērā, ka tā ir galvenais ekonomikas resurss mazajām vietējām kopienām, jo īpaši salu kopienām, un nozarēm.


VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS NOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ (14.9.2017)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido daudzgadu plānu Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto

(COM(2017)0097 – C8-0095/2017 – 2017/0043(COD))

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) būtu jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, ilgtspējīgi pārvaldīt visas komerciāliem mērķiem izmantotās sugas un jo īpaši vēlākais līdz 2020. gadam sasniegt labu jūras vides stāvokli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK40 1. panta 1. punktu.

(1)  Kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) būtu jānodrošina jūras vides aizsardzība un visu komerciāliem mērķiem izmantojamo sugu ilgtspējīga pārvaldība, kā arī būtu jāveicina laba jūras vides stāvokļa sasniegšana vēlākais līdz 2020. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK40 1. panta 1. punktu.

__________________

__________________

40 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

40 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Reģionalizācija būtu jāizmanto, lai radītu īpaši pielāgotus pasākumus, kuros ņemta vērā katra zivsaimniecības apgabala specifika, kā arī aizsargāti tā vides apstākļi.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b)  Zvejas iespējas būtu jāpiešķir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantā paredzētajiem principiem, pielietojot pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp vides, kā arī sociāla un ekonomiska rakstura kritērijus. Zvejas iespējas būtu taisnīgi jāsadala arī starp dažādiem zvejniecības segmentiem, tostarp tradicionālajai un mazapjoma zvejai. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina stimuli zvejas kuģiem, kuri izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

5. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Vajadzības gadījumā šādi korektīvie pasākumi var ietvert leģislatīvu aktu priekšlikumu iesniegšanu, ko veic Komisija, un ārkārtas pasākumus, kurus Komisija pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados Komisija nodrošina to, ka tiek izvērtēta daudzgadu plāna ietekme uz krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un uz zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto. Šīs izvērtēšanas rezultātus Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

Trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados Komisija nodrošina to, ka tiek izvērtēta daudzgadu plāna ietekme uz krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un uz zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, jo īpaši attiecībā uz panāktajiem rezultātiem zivju krājumu atjaunošanai un saglabāšanai virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Šīs izvērtēšanas rezultātus Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, un Komisija var ierosināt pielāgot daudzgadu plānu vai ierosināt grozīt deleģētos aktus, ja tas ir vajadzīgs un ņemot vērā aktuālākos zinātniskos ieteikumus.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Daudzgadu plāns Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto

Atsauces

COM(2017)0097 – C8-0095/2017 – 2017/0043(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

1.3.2017

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

1.3.2017

Pieņemšanas datums

7.9.2017

 

 

 


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Daudzgadu plāns Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto

Atsauces

COM(2017)0097 – C8-0095/2017 – 2017/0043(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

24.2.2017

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

1.3.2017

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

1.3.2017

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Ruža Tomašić

22.3.2017

 

 

 

Izskatīšana komitejā

25.4.2017

21.6.2017

21.11.2017

21.3.2018

Pieņemšanas datums

9.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

14

11

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, Linnéa Engström, Sylvie Goddyn, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Ulrike Rodust, Remo Sernagiotto, Ricardo Serrão Santos, Ruža Tomašić

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nicola Caputo, Rosa D’Amato, Giuseppe Ferrandino, Elisabetta Gardini, Anja Hazekamp, Francisco José Millán Mon, Nosheena Mobarik

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

David Borrelli, Klaus Buchner, Fabio Massimo Castaldo, Tadeusz Zwiefka

Iesniegšanas datums

16.10.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

14

+

ECR

Nosheena Mobarik, Remo Sernagiotto, Ruža Tomašić

EFDD

Fabio Massimo Castaldo, Rosa D'Amato

NI

David Borrelli

PPE

Alain Cadec, Elisabetta Gardini, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, Gabriel Mato, Francisco José Millán Mon, Tadeusz Zwiefka

S&D

Renata Briano

11

-

ALDE

António Marinho e Pinto, Norica Nicolai

GUE/NGL

Anja Hazekamp

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Nicola Caputo, Giuseppe Ferrandino, Ulrike Rodust, Ricardo Serrão Santos

VERTS/ALE

Marco Affronte, Klaus Buchner, Linnéa Engström

1

0

ENF

Sylvie Goddyn

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 5. novembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika