ZIŅOJUMS ar nenormatīvas rezolūcijas priekšlikumu par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu
9.11.2018 - (07964/2018 – C8-0382/2018 – 2018/0091M(NLE))
Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: Pedro Silva Pereira
EIROPAS PARLAMENTA NENORMATĪVAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu
(07964/2018 – C8-0382/2018 – 2018/0091M(NLE))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (07964/2018),
– ņemot vērā Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu (07965/2018),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 207. panta 4. punkta pirmo daļu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) daļu un 218. panta 7. punktu (C8-0382/2018),
– ņemot vērā 2018. gada 17. jūlijā notikušajā ES un Japānas augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto kopīgo paziņojumu,
– ņemot vērā ES un Japānas Stratēģiskās partnerības nolīgumu, kuru parakstīja 2018. gada 17. jūlijā,
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 29. novembrī pieņemtās un 2017. gada 14. septembrī publicētās sarunu norādes attiecībā uz Brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Japānu,
– ņemot vērā 2012. gada 25. oktobra rezolūciju par ES tirdzniecības sarunām ar Japānu[1],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūciju, kurā iekļauti Eiropas Parlamenta ieteikumi Komisijai attiecībā uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA)[2] un Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. decembra rezolūciju par virzību uz digitālās tirdzniecības stratēģiju[3],
– ņemot vērā galīgo ziņojumu par ES un Japānas Brīvās tirdzniecības nolīguma ietekmi uz tirdzniecības ilgtspēju (2016. gada aprīlis) un analīzi par ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīguma ekonomisko ietekmi, ko Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāts publicēja 2018. gada jūnijā,
– ņemot vērā EP un Japānas 38. starpparlamentu sanāksmes 2018. gada 10. maijā pieņemto kopīgo paziņojumu,
– ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kas tika pieņemta 2015. gadā Ņujorkā notikušajā Apvienoto Nāciju Organizācijas augsta līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību,
– ņemot vērā Komisijas 2015. gada oktobra paziņojumu ar nosaukumu “Tirdzniecība visiem: ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)2015),
– ņemot vērā Komisijas dienestu 2018. gada 26. februāra neoficiālo dokumentu “Atskats un turpmākā rīcība saistībā ar tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļu īstenošanas un izpildes uzlabošanu ES brīvās tirdzniecības nolīgumos”,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada oktobra atzinumu par pilsoniskās sabiedrības lomu ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumā un 2018. gada 14. februāra atzinumu par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām ES brīvās tirdzniecības nolīgumos,
– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 26. februāra 15 punktu plānu padarīt ES tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas efektīvākas,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 16. maija atzinumu Nr. 2/15 saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 11. punktu, kuru 2015. gada 10. jūlijā pieprasīja Komisija,
– ņemot vērā LESD 26. protokolu par sabiedriskajiem pakalpojumiem,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 21. pantu,
– ņemot vērā LESD 168. līdz 191. pantu un jo īpaši LESD 191. panta 2. punktu,
– ņemot vērā LESD 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 207. pantu un 218. pantu, jo īpaši tā 10. punktu,
– ņemot vērā Parlamenta ... normatīvo rezolūciju[4] par projektu Padomes lēmumam,
– ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A8-0367/2018),
A. tā kā Savienībai un Japānai ir kopīgas tādas pamatvērtības kā cilvēktiesību respektēšana, demokrātija un tiesiskums, kā arī stingra apņemšanās attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un uz noteikumiem balstītu PTO sistēmu;
B. tā kā ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgumam (EPN) ir stratēģiska dimensija un tas ir visnozīmīgākais divpusējās tirdzniecības nolīgums, ko ES jebkad ir noslēgusi, aptverot gandrīz trešo daļu no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP), gandrīz 40 %pasaules tirdzniecības un vairāk nekā 600 miljonus cilvēku;
C. tā kā Japāna ir pasaules trešais lielākais patēriņa tirgus, bet tikai sestais lielākais Savienības eksporta tirgus, kas norāda uz neizmantoto divpusējās tirdzniecības potenciālu;
D. tā kā ES un Japānas EPN ex ante pētījumi un analīze rāda, ka nolīgumam būtu pozitīva ietekme uz IKP pieaugumu, ienākumiem, tirdzniecību, darba ražīgumu un nodarbinātību gan Savienībā, gan Japānā, bet vienlaikus tiktu pildīts mērķis tiekties uz “viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi”; tā kā nolīgumam ir arī potenciāls sniegt labumu patērētājiem, jo samazināsies preču un pakalpojumu cenas un palielināsies izvēles iespējas; tā kā ES un dalībvalstīm vajadzētu uzlabot pastāvošos instrumentus, ar kuriem palīdzēt strādājošajiem un uzņēmumiem pielāgoties jaunajām iespējām un iespējami negatīvajai globalizācijas un tirdzniecības nolīgumu ietekmei; tā kā nolīguma panākumus vajadzētu novērtēt arī, pamatojoties uz tā ieguldījumu, lai līdz 2030. gadam varētu sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus;
E. tā kā Parlaments ir vērojis šīs sarunas jau no paša to sākuma un cita starpā aicinājis nodrošināt pārredzamību un sarunu īstenotājiem panākt atbilstību pilsoņu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un uzņēmumu interesēm, kā rezultātā uzlabojās dokumentu pieejamība, tika regulāri ziņots par sarunām un uzlabojās komunikācija; tā kā nākotnē varētu veikt turpmākus uzlabojumus tirdzniecības nolīgumu procedūrā, jo īpaši kopīgi izmantojot ES priekšlikumus un nodrošinot, ka Padome pirms sarunām vienmēr publicē sarunu norādes;
F. tā kā ir būtiski svarīgi, lai nolīguma tirdzniecības preferences un sniegtās iespējas būtu pieejamas un tiktu pilnībā izmantotas,
1. uzskata, ka šim nolīgumam ir būtiska divpusēja un globāla stratēģiskā nozīme un ka tas nolīgums ir savlaicīgs signāls par labu atklātai, taisnīgai un uz vērtībām un noteikumiem balstītai tirdzniecībai, vienlaikus veicinot augstus standartus vides aizsardzības, pārtikas nekaitīguma un patērētāju un darbinieku tiesību aizsardzības jomā laikā, kad starptautisko kārtību apdraud ar protekcionismu saistīti izaicinājumi; brīdina, ka protekcionisms nav izeja un faktiskais stāvoklis tirdzniecības politikā nav saglabājams;
2. atzinīgi vērtē EPN vērienīgo un visaptverošo raksturu, kas skar prioritātes, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta 2012. gada 25. oktobra rezolūcijā par ES tirdzniecības sarunām ar Japānu;
3. jo īpaši norāda uz ievērojamo tarifu liberalizāciju, par ko panākta vienošanās saistībā ar EPN un kas, kad tiks pilnībā īstenota, nozīmēs, ka tiks liberalizēti 99 % ES tarifu pozīciju un 97 % Japānas tarifu pozīciju, tostarp tādu nozaru ražojumiem, kurās ES konkurētspēja ir ļoti augsta, norāda arī uz pasākumiem, kuru mērķis ar beznodokļu kvotām, samazinātiem nodokļiem vai pārejas periodiem ir aizsargāt sensitīvus ražojumus; uzsver, ka EPN ir iekļauta krāpšanas apkarošanas klauzula, kas krāpšanas gadījumos vai, kad otra puse atsakās sadarboties muitas jautājumos, ļauj ES atsaukt tirdzniecības preferences, vienlaikus nodrošinot, ka likumpaklausīgie tirgotāji netiek nelabvēlīgi ietekmēti;
4. norāda, ka ES tarifi automobiļiem tiks pakāpeniski samazināti septiņu gadu laikā; prasa Komisijai saglabāt vērību attiecībā uz automobiļu tirdzniecības plūsmu tendencēm šajā periodā, lai prognozētu jebkādu ES tirgus destabilizāciju un rīkotos tādā gadījumā; tomēr uzsver, ka ievērojama daļa ES pārdoto Japānas zīmolu transportlīdzekļu tiek ražoti ES;
5. norāda, ka Japāna ir pievērsusies nevajadzīgiem ar tarifiem nesaistītiem pasākumiem dažādās nozarēs, piemēram, attiecībā uz transportlīdzekļiem, pārtikas piedevām, sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, pārtikas marķēšanu un kosmētiku, tādējādi samazinot atbilstības panākšanas izmaksas un izveidojot paredzamāku regulatīvo sistēmu; atgādina par valstu tiesībām noteikt savus standartus, kas ir augstāki nekā starptautiskie standarti, ja tas ir pamatoti, lai nodrošinātu pienācīgu veselības, drošības vai patērētāju aizsardzību; turklāt pieņem zināšanai arī Japānas apņemšanos saskaņot automobiļu standartus ar starptautiskajiem standartiem, ko izmanto arī ES automobiļu ražotāji;
6. atzinīgi vērtē to, ka Japāna ES piegādātājiem piešķirs nediskriminējošu piekļuvi 54 lielāko pilsētu iepirkuma tirgiem un var vēl vairāk palielināt šo pilsētu skaitu, atcels "darbības drošības klauzulu", kas praktiski liedz ES dzelzceļa piegādātājiem piekļūt Japānas tirgum, un palielinās publiskā iepirkuma konkursu pārredzamību; prasa Komisijai paredzēt precīzu uzraudzību attiecībā uz šī punkta īstenošanu, lai tiktu ievērotas saistības publiskā iepirkuma tirgu atvēršanas un piekļuves jomā; uzsver, ka, piešķirot publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības, jāņem vērā arī sociālie un vides aizsardzības kritēriji; uzsver, ka gan Savienībā, gan Japānā publiskajam iepirkumam arī turpmāk jābūt iedzīvotāju interesēs;
7. uzskata, ka Japāna ir ļoti vērtīgs eksporta tirgus ES lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, un norāda, ka aptuveni 85 % no pārtikas produktiem būs atļauts ievest Japānā, nemaksājot nodokļus; norāda, ka arī pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem pēc pārejas perioda būs nodrošināta beznodokļu piekļuve Japānas tirgum; atzinīgi vērtē to, ka nolīgums paver ievērojamas ES lauksaimniecības un pārtikas produktu, piemēram, vīna, liellopa gaļas, cūkgaļas un siera, eksporta iespējas un aizsargā 205 Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN), paredzot iespēju pievienot vēl citas ĢIN, kas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējiem tirdzniecības nolīgumiem un ir īpaši svarīgi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri darbojas pārtikas nozarē; aicina turpināt sarunas pēc trim gadiem, lai novērtētu iespējas paplašināt aizsargāto ĢIN sarakstu, un sagaida, ka abas puses pievērsīs vislielāko uzmanību ilgtspējīgai lauksaimniecībai, tostarp maza mēroga pārtikas ražošanai un lauku attīstībai;
8. uzsver, ka nolīgums veicina labāko praksi, lai patērētājiem nodrošinātu drošu un kvalitatīvu pārtiku un ražojumus; uzsver, ka nekas nolīgumā neliedz ES piemērot piesardzības principu, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību; atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ir iekļauta nepārprotama atsauce uz piesardzības pieeju; uzsver, ka nolīgums nekādā gadījumā nedrīkst apdraudēt precīzu, saprotamu un ES prasībām atbilstošu pārtikas marķēšanu; aicina abus partnerus, īstenojot nolīgumu, uzlabot patērētāju aizsardzību, patērētāju labklājību un pārtikas nekaitīgumu, un aicina Komisiju visos turpmākajos ES tirdzniecības nolīgumos iekļaut īpašus un stingrus noteikumus par patērētāju aizsardzību;
9. uzsver, ka abas puses ir apņēmušās nodrošināt augstu vides un darbaspēka aizsardzības līmeni un ka šie augstie standarti nebūtu jāuzskata par tirdzniecības šķēršļiem, vienlaikus norādot, ka ar šo nolīgumu tiek arī skaidri noteikts, ka darba un vides standartus nevar mīkstināt vai pazemināt, lai piesaistītu tirdzniecību un investīcijas; atgādina par ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 5; atzinīgi vērtē to, ka Japāna un ES ir pievienojušās Buenosairesas deklarācijai par sievietēm un tirdzniecību, un aicina abas puses šajā nolīgumā būtiski pastiprināt savas saistības dzimuma un tirdzniecības jautājumos, tostarp attiecībā uz tiesības saņemt vienlīdzīgu samaksu; sagaida, ka ES un Japāna visās savās darbībās, tostarp īstenojot šo nolīgumu, darīs visu nepieciešamo, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus; aicina Komisiju veikt ietekmes uz ilgtspēju ex post novērtējumu par šā nolīguma īstenošanu;
10. atzinīgi vērtē apņemšanos efektīvi īstenot Parīzes nolīgumu cīņai pret klimata pārmaiņām un citus daudzpusējus nolīgumus vides jomā, kā arī iestāties par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu (tostarp cīņu pret nelikumīgu mežizstrādi) un ilgtspējīgu zivsaimniecību (nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošana); uzsver, ka ES tiesību akti un standarti joprojām ir piemērojami ES tirgū importētiem ražojumiem un ka jo īpaši ES Kokmateriālu regula (Regula (ES) Nr. 995/2010) aizliedz nelikumīgi iegūtu kokmateriālu laišanu ES tirgū un ievieš obligātu likumības pārbaužu sistēmu; aicina abas puses cieši sadarboties saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības sadaļu, lai apmainītos ar paraugpraksi un stiprinātu tiesību aktu īstenošanu šajos jautājumos, tostarp vienoties par visefektīvākajiem pasākumiem nelikumīgas mežizstrādes apkarošanai un īpašu uzmanību pievēršot tam, lai nepieļautu nelikumīgi iegūtu kokmateriālu eksportu no ES uz Japānu;
11. uzsver, ka nolīgumā ir ietverta nepārprotama apņemšanās panākt SDO pamatkonvenciju ratifikāciju; pauž nožēlu par to, ka Japāna vēl nav ratificējusi divas SDO pamatkonvencijas (par diskrimināciju un par piespiedu darba aizliegšanu) un sagaida, ka saprātīgā laikā Japāna panāks konkrētu progresu šo konvenciju ratifikācijā un efektīvā piemērošanā atbilstīgi saistībām, ko tā uzņēmusies, noslēdzot EPN;
12. atzinīgi vērtē to, ka Japāna izveidos starpministriju sistēmu, lai risinātu ilgtspējīgas attīstības saistību izpildi, tostarp ratificētu SDO pamatkonvencijas, un ka nolīgumā paredzētajai tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības komitejai ir uzdots sazināties ar pilsonisko sabiedrību par ilgtspējīgas attīstības sadaļas īstenošanu;
13. atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesa Atzinuma Nr. 2/15 par ES un Singapūras BTN 161. punktā ir norādījusi, ka tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām ir tieša un tūlītēja ietekme uz tirdzniecību un ka noteikumu par ilgtspējīgu attīstību pārkāpums ļauj otrai pusei izbeigt vai apturēt liberalizāciju, kas paredzēta citos BTN noteikumos; atzinīgi vērtē pārskatīšanas klauzulas iekļaušanu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļā un aicina abas puses pienācīgi un savlaicīgi izmantot šo klauzulu, lai pildītu uzņemtās saistības un uzlabotu darba un vides noteikumu izpildāmību un efektivitāti, tostarp apsverot dažādu īstenošanas metožu izmantošanu, atstājot sankcijās balstīta mehānisma izmantošanu kā galējo līdzekli; aicina abas puses negaidīt pārskatīšanas klauzulas iedarbināšanu, lai veiktu pasākumus virzībā uz efektīvu īstenošanu, tādējādi nodrošinot, ka ;sis EPN ir pirmais nolīgums, kas nodrošina visaugstāko iespējamo aizsardzību; aicina Komisiju uzraudzīt tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļā noteikto saistību izpildi un sadarboties ar Japānu to īstenošanā, pamatojoties uz Komisijas neoficiālo 15 punktu dokumentu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību;
14. uzsver, ka EPN garantē dalībvalstu iestādēm tiesības pilnībā noteikt, nodrošināt un regulēt sabiedriskos pakalpojumus vietējā, reģionālā vai valsts līmenī, neraugoties uz tajā paredzēto negatīvā saraksta pieeju, jo tā neliedz valdībām privatizētos pakalpojumus atkal atgriezt publiskajam sektoram vai brīvi nolemt par jaunu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu; uzskata, ka principā vienmēr ir ieteicams izmantot pozitīvo sarakstu pieeju saskaņā ar PTO VVPT; norāda uz abu EPN pušu apņemšanos aizsargāt publisko ūdens resursu apsaimniekošanu kā daļu no vispārējā sabiedrisko pakalpojumu atbrīvojuma;
15. uzskata, ka tirgus piekļuves saistības pārrobežu pakalpojumu jomā, tostarp saistībā ar e-komerciju, jūras transportu, pasta pakalpojumiem, enerģētiku un telekomunikācijām, var ievērojami veicināt pakalpojumu tirdzniecību; uzskata, ka, nodrošinot taisnīgāku attieksmi, nolīgums atvieglos ES uzņēmumiem pakalpojumu sniegšanu Japānas tirgū, atgādina, ka ir jāaizsargā sabiedriskās politikas mērķi, tostarp kiberdrošības jomā, un ka ir jāsaglabā politikas telpa, lai nākotnē būtu iespējams risināt regulatīvās problēmas;
16. norāda, ka EPN paredz speciālistu pagaidu pārvietošanos pāri robežām (tā sauktais 4. režīms), uzdodot abām pusēm veikt darbinieku pārcelšanu uzņēmumu ietvaros aptuveni 40 nozarēs, bet attiecībā uz neatkarīgajiem speciālistiem — aptuveni 20 nozarēs, tādējādi veicinot tiešo ārvalstu ieguldījumu sasaisti ES un Japānā;
17. uzsver, ka nolīgums saglabā arī suverēnās tiesības reglamentēt finanšu un banku nozari piesardzības un uzraudzības apsvērumu dēļ. aicina abas nolīguma puses izmantot finanšu regulēšanas forumu, lai uzlabotu globālo finanšu sistēmu;
18. atzinīgi vērtē tā galvenos novatoriskos elementus, piemēram, īpašas sadaļas, kas veltītas Parīzes nolīgumam, MVU un uzņēmu pārvaldībai, kuru mērķis ir veicināt uzņēmumu sociālo atbildību, balstoties uz G20 un ESAO principiem; mudina abas puses aktīvi darboties, lai panāktu uzņēmumu sociālo atbildību un lai noslēgtu ANO Saistošo līgumu par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām;
19. uzsver, ka sadarbība regulējuma jomā ir brīvprātīga un ka tā nekādā veidā neierobežo tiesības noteikt regulējumu; atgādina, ka attiecīgie noteikumi ir jāīsteno, pilnībā ievērojot abu ES likumdevēju prerogatīvas; atzinīgi vērtē to, ka sadaļā par sadarbību regulējuma jomā ir skaidri noteikts, ka ir pilnībā jāievēro LESD noteiktie principi, piemēram, piesardzības princips;
20. prasa nodrošināt regulatīvās sadarbības komitejas darbības pārredzamību un pienācīgu visu ieinteresēto pušu, jo īpaši arodbiedrību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, iesaistīšanu, kas jāuzskata par priekšnoteikumu, lai arī turpmāk saglabātu sabiedrības uzticību nolīgumam un tā izraisītajām sekām; uzsver, ka Eiropas Parlaments ir regulāri jāinformē par lēmumiem, kas pieņemti regulatīvās sadarbības komitejā;
21. norāda, ka turpinās sarunas par atsevišķu ieguldījumu nolīgumu un ka Eiropas Parlaments tās stingri uzraudzīs; norāda, ka, kamēr nav izveidota daudzpusēja ieguldījumu tiesa, Komisija nolīgumos ar citiem partneriem ir ieviesusi ieguldījumu tiesas sistēmu; atgādina, ka vecais privāto ieguldītāju strīdu izšķiršanas mehānisms (ISIM) ir nav pieņemams;
22. atzinīgi vērtē to, ka ES un Japāna 2018. gada 17. jūlijā sekmīgi noslēdza sarunas par savstarpēju atbilstību un vienojās savstarpēji atzīt datu aizsardzības sistēmas par līdzvērtīgām, kas ļaus drošāk pārvietot datus starp ES un Japānu; uzsver, ka attiecīgajām datu aizsardzības iestādēm ir svarīga loma pienācīga datu aizsardzības līmeņa nodrošināšanā; konstatē, ka nolīgumā ir iekļauta rendez-vous klauzula, kas paredz trīs gadu laikā izvērtētu jautājumu par pārrobežu datu sniegšanu, un atzīst digitālās ekonomikas arvien lielāko nozīmi izaugsmei un darbavietu radīšanai; atgādina, ka visos tirdzniecības nolīgumos pilnībā jāievēro ES datu aizsardzību un privātās dzīves aizsardzības acquis, tostarp Vispārējā datu aizsardzības regula (Regula (ES) 2016/679), un uzsver, ka attiecībā uz jebkādu turpmāku nolīgumu ir jāsaņem Parlamenta piekrišana un nolīgumā jāaizsargā ES iedzīvotāju pamattiesības;
23. aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar citiem stratēģiskajiem partneriem pastiprināt sadarbību un koordināciju ar Japānu daudzpusējos jautājumos, lai aizstāvētu un turpinātu attīstīt starptautiskos standartus un atvērtu, taisnīgu un spēcīgu daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, kuras pamatā ir PTO noteikumu un citu starptautisko normu ievērošana;
24. uzsver, ka 78 % ES uzņēmumu, kas eksportē uz Japānu, ir nelieli uzņēmumi, un atzinīgi vērtē to, ka EPN ir iekļauta atsevišķa sadaļa par MVU, lai ļautu tiem gūt maksimālu labumu no nolīguma, proti, izmantojot klauzulas, kas paredz abām pusēm nodrošināt pārredzamību attiecībā uz piekļuvi tirgum un apmainīšanos ar būtisku informāciju; aicina nekavējoties izveidot MVU kontaktpunktus un tīmekļa vietni, lai nodrošinātu, ka MVU tiek sniegta attiecīga informācija par piekļuvi tirgum;
25. aicina Komisiju cieši uzraudzīt, ka tiek pareizi īstenota ar tarifiem nesaistītu pasākumu atcelšana, kā arī tarifa likmes kvotu pārvaldība lauksaimniecības produktiem, un ziņot par to Parlamentam;
26. mudina abus nolīguma partnerus nodrošināt sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības aktīvu iesaistīšanu, jo īpaši izmantojot kopīgu dialogu ar pilsonisko sabiedrību un vietējo padomdevēju grupu; aicina Komisiju aktīvi apzināt un apmainīties ar Japānu ar labo praksi attiecībā uz vietējo padomdevēju grupu darbību, un veidot kopīgu dialogu; aicina abas puses nodrošināt, ka tiek ātri izveidotas labi funkcionējošas, efektīvas un līdzsvarotas vietējo padomdevēju grupas ar atbilstīgu rīcības kodeksu un ka šo grupu viedoklis pārredzamā veidā tiek ņemts vērā starpvaldību apspriedēs, kas paredzētas nolīgumā;
27. prasa Komisijai visā nolīguma īstenošanas laikā tā īstenošanā iesaistīt ES delegāciju Japānā; atgādina, ka ES delegācijas ļauj ātri un tieši rīkoties, lai nodrošinātu pienācīgu tirdzniecības noteikumu īstenošanu un to, ka problēmas un šķēršļi tiek ātri konstatēti un efektīvi novērsti;
28. sagaida, ka saskaņā ar nolīgumu veidojamo nozaru komiteju darbība būs pilnībā pārredzama gan Parlamentam, gan sabiedrībai;
29. apņemas cieši uzraudzīt nolīguma īstenošanu, intensīvi sadarbojoties ar Komisiju, ieinteresētajām personām un Japānas partneriem;
30. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Japānas valdībai un parlamentam.
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Padomes lēmums par ekonomisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Japānu |
||||
|
Atsauces |
|||||
|
Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums |
6.6.2018 |
|
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
INTA 13.9.2018 |
|
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ENVI 13.9.2018 |
TRAN 13.9.2018 |
|
|
|
|
Atzinumu nesniedza Lēmuma datums |
TRAN 14.5.2018 |
|
|
|
|
|
Referenti Iecelšanas datums |
Pedro Silva Pereira 16.5.2018 |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
29.8.2018 |
27.9.2018 |
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
5.11.2018 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
26 9 2 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Maria Arena, Tiziana Beghin, David Borrelli, Salvatore Cicu, Christofer Fjellner, Eleonora Forenza, Karoline Graswander-Hainz, Christophe Hansen, Heidi Hautala, Nadja Hirsch, Yannick Jadot, France Jamet, Jude Kirton-Darling, Patricia Lalonde, Bernd Lange, David Martin, Emmanuel Maurel, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Adam Szejnfeld, William (The Earl of) Dartmouth, Iuliu Winkler |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Syed Kamall, Sajjad Karim, Sander Loones, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Ramon Tremosa i Balcells, Jarosław Wałęsa |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Georges Bach, John Flack, Norbert Lins |
||||
|
Iesniegšanas datums |
9.11.2018 |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
26 |
+ |
|
|
ALDE |
Nadja Hirsch, Patricia Lalonde, Ramon Tremosa i Balcells |
|
|
ECR |
John Flack, Syed Kamall, Sajjad Karim, Sander Loones |
|
|
EFDD |
Tiziana Beghin |
|
|
NI |
David Borrelli |
|
|
PPE |
Georges Bach, Salvatore Cicu, Christofer Fjellner, Christophe Hansen, Norbert Lins, Sorin Moisă, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Tokia Saïfi, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Adam Szejnfeld, Jarosław Wałęsa, Iuliu Winkler |
|
|
S&D |
Bernd Lange, David Martin, Alessia Maria Mosca, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández |
|
|
9 |
- |
|
|
ENF |
France Jamet |
|
|
GUE/NGL |
Eleonora Forenza, Anne-Marie Mineur, Helmut Scholz |
|
|
NI |
Emmanuel Maurel |
|
|
S&D |
Maria Arena, Karoline Graswander-Hainz |
|
|
VERTS/ALE |
Heidi Hautala, Yannick Jadot |
|
|
2 |
0 |
|
|
S&D |
Jude Kirton-Darling, Joachim Schuster |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas