Ziņojums - A8-0369/2018Ziņojums
A8-0369/2018

ZIŅOJUMS par ES un Ukrainas asociācijas nolīguma īstenošanu

16.11.2018 - (2017/2283(INI))

Ārlietu komiteja
Referents: Michael Gahler


Procedūra : 2017/2283(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A8-0369/2018
Iesniegtie teksti :
A8-0369/2018
Pieņemtie teksti :

PASKAIDROJUMS – FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS

Četrus gadus pēc tam, kad ES parakstīja trīs asociācijas nolīgumus, tostarp par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA), ar Moldovu, Gruziju un Ukrainu, un divus gadus pēc tam, kad tie ir pilnībā stājušies spēkā, Eiropas Parlaments ir nolēmis izvērtēt šo nolīgumu īstenošanas līmeni saskaņā ar stingro apņemšanos atbalstīt tā tuvākos austrumu partnerus un padziļināt viņu attiecības ar ES.

Gatavojot šo ziņojumu, papildus regulārām un biežām sanāksmēm ar Ukrainas iestāžu pārstāvjiem, opozīcijas līderiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem Ārlietu komiteja 2018. gada aprīlī devās faktu konstatēšanas braucienā uz Ukrainu un pasūtīja trīs ekspertu pētījumus, kas publicēti pēdējo 6 mēnešu laikā — par vēlēšanu reformu, asociācijas nolīgumu īstenošanas līmeni un šīs īstenošanas institucionālo satvaru.

Ārlietu komitejas konstatējumi rada pozitīvu skatījumu uz asociācijas nolīguma ar Ukrainu īstenošanu, neraugoties uz vairākiem trūkumiem, kas Ukrainas iestādēm vēl ir jānovērš.

Daudzās jomās ir bijuši pozitīvi notikumi, jo īpaši tiesu iestāžu, decentralizācijas, enerģētikas, veselības aprūpes, pensiju un izglītības jomā.

Šajā ziņojumā Ārlietu komiteja īpaši uzsver bažas par:

1) tiesiskā regulējuma pienācīgu darbību korupcijas apkarošanai, tostarp par iestādēm, finanšu pārredzamību un revīziju;

2) decentralizācijas reformas pabeigšanu;

3) centienu trūkumu saistībā ar vēršanos pret oligarhiju un privatizāciju.

Ziņojumā Ukrainas iestādes tiek aicinātas risināt šīs problēmas atbilstoši asociācijas nolīgumam un citām divpusējām saistībām un tiek arī uzsvērta Eiropas Parlamenta nostāja attiecībā uz notiekošajām reformām:

1) aicinājumi atcelt e-deklarācijas NVO aktīvistiem;

2) ģenerālprokurora pilnīgas neatkarības nodrošināšana;

3) Augstās korupcijas apkarošanas tiesas ātra izveide un tās nodrošināšana ar atbilstošiem līdzekļiem darbībai.

Visbeidzot, ziņojumā ir aplūkots esošais institucionālais satvars, kas vajadzīgs asociācijas nolīguma īstenošanai gan no Ukrainas, gan no ES puses, īpašu uzmanību pievēršot spējai cilvēkresursu un speciālo zināšanu ziņā, lai nodrošinātu attiecīgo tiesību aktu pilnīgu īstenošanu un tās uzraudzību. Jo īpaši tiek ierosināts lielāku uzsvaru likt uz administratīvās spējas veidošanu Ukrainas parlamentā — Augstākajā radā, kā arī lielākiem centieniem uzraudzīt un sekot līdzi tam, kā asociācijas nolīgums tiek īstenots no Ukrainas un ES puses.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES un Ukrainas asociācijas nolīguma īstenošanu

(2017/2283(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 8. pantu un V sadaļu, jo īpaši 21., 22., 36. un 37. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) piekto daļu,

–  ņemot vērā asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, kā arī saistīto asociācijas programmu,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta 2017. gada 14. novembra kopējo darba dokumentu par asociācijas īstenošanas ziņojumu par Ukrainu (SWD(2017)0376),

–  ņemot vērā rezultātus, kas gūti, Ārlietu komitejai apmeklējot Ukrainu no 2018. gada 4. līdz 6. aprīlim,

–  ņemot vērā ekspertu pētījumus, kas sagatavoti Ārlietu komitejai, tostarp 2017. gada 26. oktobrī publicēto pētījumu “Vēlēšanu reformas trīs Austrumu kaimiņvalstu asociācijas valstīs — Ukrainā, Gruzijā un Moldovā, kā arī to ietekme uz politisko attīstību šajās valstīs”, 2018. gada jūnijā publicēto pētījumu “Iestāžu arhitektūra Gruzijā, Moldovā un Ukrainā saistībā ar īstenošanas nolīgumiem” un 2018. gada jūlijā publicēto salīdzinošo pētījumu “Institucionālā satvara izstrāde asociācijas nolīgumu īstenošanai Gruzijā, Moldovā un Ukrainā”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai un tā 3. pielikumu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A8-0369/2018),

Vispārējā vide, kādā notiek reformas, — karš, drošības apdraudējumi un iekšzemes problēmas

A.  tā kā, neraugoties uz to, ka Ukrainā vērojams progress virzībā uz Eiropas integrāciju un pirmajā vēlēšanu periodā pēc Cieņas revolūcijas gūti pirmie nozīmīgie sasniegumi, priekšā ir vēl citi grūti uzdevumi, un sabiedrības atbalsts modernizācijai un reformai ir zems, jo cilvēkos ir vilšanās par sociālo apstākļu pasliktināšanos, nav skaidrības par nākotni, valda neapmierinātība ar valdības reformu politiku, joprojām pastāvošo oligarhu varu un endēmisko korupciju valsts iestādēs; tā kā Ukrainas iedzīvotāji joprojām pauž spēcīgu vēlmi pēc ciešākām attiecībām ar ES, taču liela daļa iedzīvotāju tomēr nav apmierināti ar valsts vispārējo attīstību;

B.  tā kā aptuveni pieci miljoni ukraiņu tagad strādā ārzemēs — gan kā ilgtermiņa migranti, gan kā īstermiņa un sezonas strādnieki, un viņu galvenie galamērķi ir Krievija un arvien vairāk Polija, un tā kā viņu naudas pārvedumi ir svarīgs ekonomiskās stabilitātes faktors;

C.  tā kā šajā kontekstā atzinīgi ir vērtējami galvenie sasniegumi ES un Ukrainas attiecībās, piemēram, bezvīzu režīma stāšanās spēkā 2017. gada 11. jūnijā un asociācijas nolīguma stāšanās spēkā 2017. gada 1. septembrī;

D.  tā kā Ukraina ir pelnījusi īpašu uzslavu par reformām enerģētikas, veselības, pensiju, izglītības, valsts pārvaldes, decentralizācijas, publiskā iepirkuma, aizsardzības un drošības jomā, kā arī banku nozarē un makroekonomiskās stabilizācijas nodrošināšanā; tā kā šīs reformas bija saistītas ar krasu cenu pieaugumu, sociālo pabalstu samazināšanu un sociālās labklājības sistēmu pieejamības pasliktināšanos; tā kā joprojām pastāv būtiskas problēmas, jo īpaši tādās jomās kā cīņa pret korupciju, privatizācija un tiesu sistēmas reforma; tā kā padziļināts un visaptverošs brīvās tirdzniecības nolīgums (DCFTA), kas ir daļa no ES un Ukrainas asociācijas nolīguma un oficiāli stājās spēkā no 2016. gada 1. janvāra, nodrošina stingru pamatu Ukrainas ekonomiskajai attīstībai un modernizācijai; tā kā pēdējos četros gados Ukrainas ekonomika ir ne tikai stabilizējusies, bet arī uzrādījusi dažas uzlabošanās pazīmes; tā kā kopš asociācijas nolīguma parakstīšanas 2014. gadā Ukraina ir veikusi vairāk uz Eiropu vērstu reformu nekā visos iepriekšējos Ukrainas neatkarības gados;

E.  tā kā pagātnes mantojums, proti, juridiskā nenoteiktība, milzīgs skaits daļēji pretrunīgu tiesību aktu, pretestība no oligarhu un citu savtīgi ieinteresētu personu puses, korupcija, nepotisms, vājas sabiedriskās iestādes un skaidru procesu un koordinējošo iestāžu trūkums asociācijas nolīguma īstenošanā kavē institucionālās reformas Ukrainā; tā kā Ukrainas reformu programmai vajadzētu būt koncentrētai uz transversāliem decentralizācijas, valsts pārvaldes reformas, deregulācijas un oligarhu varas izbeigšanas tematiem;

F.  tā kā Eiropas Savienība stingri saglabā savu nemainīgo atbalstu un uzticību Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī savu atbalstu starptautiski saskaņotu sankciju piemērošanai valdībām un aģentiem, kas apdraud valsts teritoriālo integritāti;

G.  tā kā valsts iestāžu administratīvo spēju stiprināšana ir svarīga, īstenojot asociācijas nolīgumu / DCFTA, kā arī nodrošinot reformu efektivitāti;

H.  tā kā, paužot nosodījumu par ilgstošo Krievijas agresiju Ukrainas austrumu daļā, Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas nelikumīgo aneksiju un Krievijas īstenoto atsevišķu Doņeckas un Luhanskas apgabala reģionu okupāciju, jo visas šīs darbības pārkāpj starptautiskās tiesības un Krievijas saistības un pienākumus, kas ir daļa no tās dalības starptautiskajās organizācijās, un tās dalības Eiropas nolīgumos, ko gan tā, gan Ukraina ir parakstījušas, jo īpaši ANO statūtus, Helsinku Nobeiguma aktu un Budapeštas memorandu, kā arī 1997. gada Sadraudzības, sadarbības un partnerības līgumu starp Ukrainu un Krievijas Federāciju, jāatzīst, ka Ukraina saskaras ar pārveidojoša rakstura problēmām vidē, kur notiek karadarbība un destabilizācijas centieni;

I.  tā kā saistībā ar Krievijas vadīto agresiju pret Ukrainu tika ieviesti ES ierobežojoši pasākumi pret Krievijas Federāciju un to darbība regulāri pagarināta; tā kā ir vēlama plašāka ES iesaistīšanās konflikta risināšanā, piemēram, ieceļot ES īpašo sūtni konfliktam Austrumukrainā un Krimā; atkārtoti aicina sarunas par Krimas pussalas deokupāciju risināt starptautiskā formātā, piedaloties ES; tā kā sankcijas pret Krieviju būtu jāizvērš un jāpaplašina, jo īpaši attiecībā uz personām un uzņēmumiem, kas gūst peļņu no pretlikumīgām situācijām, kamēr Krievijas Federācija ļaus Ukrainai pilnībā atjaunot suverenitāti un teritoriālo integritāti;

J.  tā kā ir nopietnas bažas par ārkārtīgi nestabilo drošības situāciju Azovas jūrā, kas varētu viegli pāraugt atklātā konfliktā; tā kā ir jānosoda tilta būvniecība pār Kerčas šaurumu, kas savieno nelikumīgi anektēto Krimas pussalu ar kontinentālo Krieviju, jo tā ir uzsākta bez Ukrainas piekrišanas un nepārprotami pārkāpj tās suverenitāti un teritoriālo integritāti; tā kā ir jāizsaka nožēla par Krievijas Federācijas pārmērīgajām darbībām Azovas jūrā, ciktāl tās ir starptautisko jūras tiesību un Krievijas starptautisko saistību pārkāpums; tā kā ir nosodāmi, ka komerckuģi, tostarp gan Ukrainas kuģi, gan kuģi ar trešo valstu karogiem, arī dažādās ES dalībvalstīs reģistrēti kuģi, tiek pārāk bieži apturēti un pakļauti pārmērīgi stingrām pārbaudēm;

K.  tā kā ir jāuzlabo un jāpastiprina komunikācijas centieni attiecībā uz asociācijas nolīguma mainīgo un dinamisko raksturu, kā arī saistīto reformu raksturu, saturu un devumu iedzīvotājiem, lai nodrošinātu, ka sabiedrība tos pieņem, un panāktu sabiedrības uzticēšanos vajadzīgajiem Ukrainas soļiem ceļā uz Eiropu,

Pastāvošā institucionālā sistēma reformu īstenošanai

1.  uzsver piecas galvenās jomas, uz kurām Ukrainai ir jākoncentrējas, lai stiprinātu asociācijas nolīguma īstenošanu: koordinācija, atbildības uzņemšanās, prioritāšu noteikšana, uzraudzība un komunikācija; šajā sakarībā atzinīgi vērtē nesen pieņemto valdības komunikācijas stratēģiju un ES delegācijas Ukrainā komunikācijas kampaņu “Moving Forward Together”; atgādina, ka Parlaments atbalstīja priekšlikumu izveidot Austrumu partnerības Plus (AP+) politiku, lai radītu papildu perspektīvas;

2.  uzsver pārliecību, ka nozīmīgus panākumus asociācijas nolīguma īstenošanā var gūt un reformas būs iespējamas tikai tad, ja tiks izbeigta oligarhu vara un reiz par visām reizēm tiks izskausta nostiprinājusies sistēma, kurā ekonomikas, politiskā un plašsaziņas līdzekļu ietekme ir koncentrēta dažu cilvēku rokās, kuri viens no otra barojas, jo šī problēma joprojām spēcīgi ietekmē un arvien vairāk kavē reformu progresu; kritizē to, ka līdz šim oligarhu varas izbeigšana ir galvenokārt izmantota, lai optimizētu tirgu un atjaunotu 2014. gadā fundamentāli izjaukto līdzsvaru starp dažādām oligarhu grupām; pauž bažas par pastāvošajiem interešu konfliktiem regulatīvajās un kontroles iestādēs, kas ir pārauguši atklāta cīņā starp iestādēm;

3.  norāda uz steidzamu vajadzību pēc lielākas politiskās uzraudzības, sinerģijas un Eiropas integrācijas procesa koordinācijas augstākajā politiskajā līmenī un pēc lielākas koncentrēšanās uz reformām, kas dod taustāmus ieguvumus iedzīvotājiem;

4.  atzinīgi vērtē tiesību aktu ceļvedi, kas paredzēts asociācijas nolīguma vērienīgo mērķu īstenošanai, un uzsver, ka, lai iedzīvotāji sajustu būtisku atšķirību, joprojām svarīgi ir gan kvalitatīvi tiesību akti, gan nemitīga griba un pienācīgas īstenošanas spēja;

5.  uzsver, ka īstenošanas progress ir atkarīgs no politiskās vadības apņemšanās veikt reformas, politiskās elites apņemšanās atbalstīt Eiropas integrāciju un noteikt to par prioritāti, kā arī ministriju, izpildaģentūru un neatkarīgu regulatoru spējām;

6.  ar bažām norāda, ka valdība līdz šim nav darījusi pietiekami, lai atbruņotu joprojām bruņotās “Labējā sektora” vienības un citus labējo ekstrēmistu grupējumus; mudina valdību izbeigt nesodāmības atmosfēru attiecībā uz labējo radikāļu vardarbīgajiem uzbrukumiem minoritātēm un citādi domājošajiem, tiesnešu iebiedēšanu vai vēlēšanu ietekmēšanu un konsekventi saukt pie atbildības tos, kuri izdarījuši šādus kriminālpārkāpumus; sagaida, ka tiesu iestādes un prokurori rīkosies skaidri un autonomi;

7.  uzsver, ka ir jāuzlabo iekšējā lēmumu pieņemšana Ukrainas Augstākajā radā, lai racionalizētu tiesību aktu projektu pieņemšanu saistībā ar asociācijas nolīguma īstenošanu un noteiktu to par prioritāti; šajā sakarā uzskata, ka būtu jāpaplašina Eiropas Integrācijas komitejas loma un tai vajadzētu būt spējīgai bloķēt tiesību aktus, kas ir pretrunā saskaņā ar asociācijas nolīgumu uzņemtajām saistībām; uzsver, ka šīs reformas būtu jāveic pirms pašreizējā sasaukuma beigām;

8.  pauž bažas par to, ka valdības Eiropas Integrācijas birojam un valdības Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas birojam trūkst instrumentu un resursu, tostarp oficiālā statusa, personāla un budžeta, kas vajadzīgs, lai īstenotu šāda apmēra un sarežģītības pilnvaras; uzsver, ka nav kritēriju, kas ļautu novērtēt atbilstības pakāpi starp valsts tiesību aktiem un ES tiesību aktiem;

9.  atzinīgi vērtē Ukrainas centienus izveidot institucionālu un uzraudzības sistēmu asociācijas nolīguma īstenošanai, tostarp attiecīgo valdības rīcības plānu;

10.  norāda, ka nacionālajā manifestā, ko nesen pieņēma partija “Svoboda”, “Labējais sektors” un vairāki citi radikāli labējie grupējumi, ir pausta skaidra nostāja pret ES un Ukrainas asociāciju un aicinājums uz “jaunu ģeopolitisko pieeju Austrumiem un Rietumiem”; uzsver, ka valdības nenoteiktā nostāja pret šiem notikumiem var apdraudēt attiecības gan ar attiecīgajām ES kaimiņvalstīm, gan ES kopumā un mazināt politiskās iespējas pārvarēt politiskās pretrunas valstī un atrisināt konfliktu Donbasa reģionā;

11.  uzsver, ka steidzami nepieciešama papildu tehniskā, ekspertu un finansiālā palīdzība, kas būtu vērsta uz Augstākās radas un galveno ministriju spējas veidošanu; atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta sadarbību ar Augstāko radu par spējas veidošanu un Žana Monē dialoga procesu;

12.  norāda uz joprojām pastāvošo viensētniecisko domāšanu atsevišķās ministrijās, kas neļauj izveidot saskaņotu nostāju par Eiropas integrācijas jautājumiem; šajā sakarā aicina palielināt sadarbību valdībā un Augstākajā radā ar ES saistītos jautājumos;

13.  pauž bažas par to, ka attiecībā uz asociācijas nolīguma / DCFTA īstenošanu ministru kabineta un parlamenta mijiedarbība nav reglamentēta ar īpašu mehānismu;

14.  atzinīgi vērtē jauna rīcības plāna pieņemšanu asociācijas nolīguma / DCFTA īstenošanai un centienus konsolidēt nostājas un sadarbību starp ministru kabinetu un parlamentu, pamatojoties uz ceļvedi asociācijas nolīguma īstenošanai; uzsver, ka reformu īstenošanas efektivitāte ir tieši saistīta ar politikas veidošanas un tiesību aktu izstrādes sākotnējiem posmiem; uzsver, ka plānotas likumdošanas un regulatīvās tuvināšanas process Ukrainā ir jāpaātrina un jāuzlabo, koncentrējoties uz tiesību aktu kvalitāti; norāda, ka politikas veidošanas ciklā trūkst būtiska instrumenta, proti, sabiedriskās apspriešanas, uz pētniecību balstītas lēmumu pieņemšanas un tiesību aktu kvalitātes pārbaudes; uzsver, ka vēlēšanu kampaņa nedrīkstētu negatīvi ietekmēt notiekošo reformu procesu;

15.  vērš uzmanību uz ieteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta misijas ziņojumā par iekšējām reformām un spējas veidošanu Ukrainas tiesību aktu un ES acquis tuvināšanai, no kuriem lielākā daļa vēl ir jāīsteno;

16.  mudina Ukrainu tās reformu programmā koncentrēties uz trim galvenajām prioritātēm: i) efektīva tiesiskā regulējuma izveide korupcijas apkarošanai, tostarp iestādes, finanšu pārredzamība un revīzija; ii) decentralizācijas reforma; iii) oligarhu varas izbeigšana un privatizācija;

17.  uzsver, ka asociācijas nolīgums nav ES un Ukrainas attiecību galīgais mērķis, un atzinīgi vērtē Ukrainas vēlmi integrēties Eiropā; atbalsta jaunu uzlabotu Ukrainas un ES sadarbības veidu izstrādi, piemēram, Ukrainas pakāpenisku tuvināšanu muitas savienībai, enerģētikas savienībai un digitālajam vienotajam tirgum;

18.  norāda, ka Ukrainai saskaņā ar LES 49. pantu ir Eiropas perspektīva un tā var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti, ja tā atbilst Kopenhāgenas kritērijiem, ievēro demokrātijas principus, pamatbrīvības, cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un uztur tiesiskumu;

Politiskais dialogs

19.  atzinīgi vērtē un atbalsta ļoti intensīvo dialogu starp ES un Ukrainu daudzos dažādos līmeņos, arī Eiropas Parlamenta un Augstākās radas dialogu, piemēram, ar ES un Ukrainas parlamentārās asociācijas komitejas starpniecību, tostarp par daudziem strīdīgiem jautājumiem;

20.  atzinīgi vērtē pirmos rezultātus, ko devis Žana Monē dialogs starp Eiropas Parlamentu un Augstāko radu, proti, Reformu darba grupas izveide, institucionālās spējas veidošana un pirmā uz institucionālām reformām orientētā tiesību akta pieņemšana;

21.  atzinīgi vērtē Gruzijas, Moldovas un Ukrainas parlamentārās asamblejas izveidi un tās pirmo sanāksmi, kas 2018. gada 8. un 9. jūnijā notika Kijevā; mudina šo asambleju rūpīgi pārbaudīt asociācijas nolīgumu īstenošanu;

22.  atzinīgi vērtē efektīvo un drošo bezvīzu režīma īstenošanu ar Ukrainu un tā radītās priekšrocības Ukrainas un ES cilvēku tiešajiem personiskajiem kontaktiem;

23.  uzsver, ka ir svarīgi panākt turpmāku progresu parlamentārā dialoga padziļināšanā, kas ir izšķirīgs solis, lai padarītu Augstāko radu par efektīvāku, pārredzamāku un iedarbīgāku likumdevēju;

Tiesiskums un laba pārvaldība

24.  uzsver, ka korupcijas apkarošanai vajadzētu palikt prioritāram jautājumam un tā būtu jāīsteno konsekventi un uzticami, lai ne tikai īstenotu asociācijas nolīgumu, bet arī sniegtu jaunu ieguldījumu un dotu stimulu Ukrainas ekonomikai, kas ir priekšnoteikums darbvietu un mājsaimniecības ienākumu radīšanai;

25.  atzinīgi vērtē visus sekmīgos pasākumus un darbības, lai novērstu korupcijas un nelikumīgas iedzīvošanās iespējas, piemēram, publiskā iepirkuma un gāzes tirdzniecības jomā;

26.  atzinīgi vērtē notiekošo visaptverošo tiesu reformu, taču pauž nožēlu par to, cik lielā mērā pašreizējā tiesu sistēma Ukrainā joprojām ir neefektīva, korumpēta un politiski atkarīga; uzsver, ka ir svarīgi, lai tiesnešu pārbaudes process tiktu veikts saskaņā ar augstākajiem starptautiskajiem standartiem, kā arī lai tiktu izveidots pārredzams un augstākajā mērā uzticams atlases process, kas palielinās tiesnešu un prokuroru integritāti un profesionalitāti, vienlaikus palielinot arī iedzīvotāju uzticēšanos tiesu iestāžu sistēmai; aicina steidzami un pārredzamā un uzticamā veidā izveidot neatkarīgu Augsto korupcijas apkarošanas tiesu; atzinīgi vērtē jaunās Augstākās tiesas izveidi;

27.  atzinīgi vērtē Valsts Korupcijas apkarošanas biroja (VKAB) jau paveikto darbu, taču norāda uz ģenerālprokurora problemātisko iejaukšanos un mēģinājumiem vājināt korupcijas apkarošanas tiesisko regulējumu; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi aizsargāt VKAB neatkarību; uzsver, ka ir svarīgi, lai īpašais korupcijas apkarošanas prokurors būtu neatkarīgs un lai viņa birojs tiktu nodrošināts ar darbībai vajadzīgajiem līdzekļiem un pietiekamiem resursiem, ar kuriem tas varētu rīkoties; aicina veikt efektīvu izmeklēšanu saistībā ar apsūdzībām pret galveno korupcijas apkarošanas prokuroru par VKAB izmeklēšanu traucēšanu; aicina Ukrainas iestādes palielināt centienus efektīvā korupcijas izmeklēšanā, apsūdzību izvirzīšanā un apkarošanā visos līmeņos, kā arī nodrošināt stabilus rezultātus šajā sakarā; aicina veikt visaptverošu valsts apsūdzības reformu, lai stiprinātu prokuroru spējas, efektivitāti, taisnīgumu, objektivitāti un neatkarību no augstākstāvošām instancēm;

28.  atgādina, ka valdība ir apņēmusies izdarīt jaunus grozījumus konstitūcijā saskaņā ar Venēcijas komisijas ieteikumiem, tostarp respektējot pastāvošo minoritāšu tiesības; mudina steidzami pieņemt jauno vēlēšanu kodeksu, ar kuru būtu jānodrošina vienlīdzīgas pārstāvības un kandidēšanas iespējas visu Ukrainā dzīvojošo tautību kandidātiem, kā arī likumu par partiju finansēšanu; atzinīgi vērtē Ukrainas Centrālās vēlēšanu komisijas atjaunošanu, kas ir būtiski Ukrainas vēlēšanu procesa uzticamībai un 2019. gadā paredzētajām svarīgajām vēlēšanām; aicina valdību pirms vēlēšanām veikt pasākumus, lai novērstu politiskās konkurences traucējumus un manipulēšanu, ko rada politiskās, ekonomiskās un plašsaziņas līdzekļu varas koncentrēšanās nedaudzu indivīdu rokās;

29.  atkārtoti aicina kā nozīmīgu prioritāti atcelt e-deklarēšanas prasības NVO aktīvistiem un nodrošināt politisko amatpersonu un ierēdņu deklarāciju efektīvu un pārredzamu pārbaudi; stingri nosoda to, ka arvien biežāk notiek fiziski uzbrukumi pilsonisko tiesību aktīvistiem un žurnālistiem;

30.  pauž nožēlu par to, ka netiek veikta efektīva izmeklēšana par brutālajiem uzbrukumiem cilvēktiesību aktīvistiem un žurnālistiem, par ko liecina korupcijas apkarošanas aktīvistes Katerinas Handzjukas slepkavība, kura nomira 2018. gada 4. novembrī pēc skābes uzbrukuma; aicina iestādes saukt pie atbildības kūdītājus uz šādiem uzbrukumiem un tajos vainīgos un izbeigt nesodāmību par šiem noziegumiem;

31.  aicina, izstrādājot un īstenojot tiesību aktus, lielāku uzmanību pievērst jomām, kas skar pilsoniskās sabiedrības telpu, lai nodrošinātu, ka tiesību akti nerada nesamērīgu slogu un nerada diskriminējošu ietekmi uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām un nemazina pilsoniskās sabiedrības telpu; uzsver, ka ir jāpiešķir publiskais finansējums pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras darbojas cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā, tostarp uzraudzības un aizstāvības organizācijām, mazām vietējām organizācijām un organizācijām, kas strādā ar minoritāšu vai marginalizētām grupām; uzskata, ka vajadzētu ļaut PSO saņemt finansējumu no citiem līdzekļu devējiem, tostarp privātiem līdzekļu devējiem, starptautiskām organizācijām, struktūrām vai aģentūrām;

32.  aicina apņēmīgi turpināt decentralizācijas reformu un ātrāk apvienot teritoriālās pašpārvaldes, ņemot vērā gaidāmās vispārējās un vietējās vēlēšanas;

33.  uzskata, ka jaunajām municipalitātēm vajadzētu būt iespējai būt finansiāli stabilām un ar pienācīgi pamatotu juridisko statusu un ka lielākām pilsētām arī vajadzētu būt iespējai piedalīties apvienošanās procesā; uzskata, ka ir svarīgi, lai Ukrainas korupcijas apkarošanas politika ietvertu reģionus un vietējās iestādes; pauž nožēlu par to, ka ir atcelts iepriekšējais atklātais un konkursa veida atlases process, kas bija paredzēts, lai pieņemtu darbā rajonu un apgabalu administrāciju vadītājus un viņu vietniekus kā civildienesta ierēdņus, kā arī par to, ka prezidentam ir piešķirtas pilnvaras iecelt amatā un atlaist viņus no darba, jo tas var nopietni apdraudēt to, kas jau sasniegts, izmantojot politisko decentralizāciju un decentralizācijas reformu kopumā;

34.  konstatē, ka asociācijas nolīguma 13. nodaļā Ukrainas valdība ir apņēmusies efektīvi īstenot SDO darba pamatstandartus, kā arī valsts tiesību aktus tuvināt attiecīgajiem ES tiesību aktiem; mudina pildīt šīs apņemšanās un uzsver, ka SDO Konvencijas Nr. 87 (3. panta 2. punkta) īstenošana nav savienojama ar prasību darba devējam, lai tas valsts drošības dienestam ziņotu par streikiem un citiem kolektīviem pasākumiem, vai valsts drošības dienesta veiktu arodbiedrību vadītāju un aktīvistu uzraudzību; aicina uzlabot juridisko pamatu, lai darba ņēmēji varētu ar juridiskiem līdzekļiem efektīvi piespiest darba devējus ievērot viņu tiesības uz atalgojumu par padarīto darbu;

35.  iesaka atsākt 2017. gadā apturēto darbu saistībā ar likumu par darba inspekcijām, lai ievērojami paaugstinātu darba aizsardzības standartus un panāktu, ka darba inspekcijām nav jāsaņem uzņēmēju atļauja un ka tām tiek nodrošināti pietiekami resursi un piešķirtas ietekmīgas izpildes pilnvaras; uzsver, ka tajā ir aktīvi jāiesaista sociālie partneri;

Cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana

36.  joprojām pauž nopietnas bažas par to, ka ir arvien vairāk nelegāli aizturētu Ukrainas pilsoņu no pagaidu okupētajām teritorijām, kurus Krievijas iestādes ir arestējušas, notiesājušas un ieslodzījušas, un pieprasa Krievijas Federācijai nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot 2018. gada Saharova balvas laureātu Oļegu Sencovu un citus nelikumīgi ieslodzītos Ukrainas pilsoņus, tostarp cilvēkus no reliģiskajām un etniskajām minoritātēm, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un cilvēktiesību aizstāvjus; aicina Ukrainas iestādes un starptautisko kopienu izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai viņus atbrīvotu;

37.  atgādina, ka cilvēktiesību stāvoklis Krimas pussalā ir būtiski pasliktinājies, sistemātiski notiek vārda brīvības pārkāpumi, plašsaziņas līdzekļu ļaunprātīga izmantošana un Krievijas pilsonības piespiedu uzspiešana un cilvēka pamattiesības un brīvības Krimā netiek garantētas;

38.  aicina saskaņoti censties īstenot Ukrainas cilvēktiesību stratēģiju, tostarp politikas pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot romu minoritātes un citu minoritāšu grupu stāvokli;

39.  pauž nožēlu, ka izmeklēšana par nāves gadījumiem, kuri notika Maidana un Odesas demonstrāciju laikā, un par žurnālistu nogalināšanu notiek lēni un nav devusi redzamus rezultātus; 

40.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts likums par bezvēsts pazudušo personu juridisko statusu;

41.  pauž bažas par to, ka palielinās to krimināllietu skaits, kas ierosinātas pret žurnālistiem, kuri ir atklājuši korupcijas gadījumus valsts administrācijā vai ir kritizējuši valdības reformu politiku vai politiku Austrumukrainā; atgādina valdībai tās apņemšanos pilnībā atbalstīt starptautiski atzītās cilvēktiesības, piemēram, tiesības uz vārda brīvību un publisku viedokļu izplatīšanu;

42.  aicina ratificēt Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus un pabeigt visus nepieciešamos īstenošanas pasākumus;

43.  aicina ratificēt Stambulas konvenciju par vardarbību pret sievietēm; šajā sakarā ņem vērā, ka ir pieņemts likums par vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu; atzinīgi vērtē to, ka tikko ir izveidots valdības dzimumu politikas komisāra amats;

44.  skaidri uzsverot Krievijas Federācijas un tās atbalstīto separātistu galveno atbildību, tomēr aicina Ukrainas iestādes īstenot papildu centienus, lai atvieglotu konflikta skarto cilvēku ciešanas, tostarp sniedzot atbalstu valsts iekšienē pārvietotajām personām un kara veterāniem un nodrošinot to personu vieglu piekļuvi pensijām un sociālajiem pabalstiem, un pakalpojumiem, kuras dzīvo teritorijās, kas pašlaik ir ārpus valdības kontroles;

45.  uzsver vajadzību pēc neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un plašsaziņas līdzekļu plurālisma, lai panāktu plašsaziņas līdzekļu darbinieku un žurnālistu drošību; aicina neierobežot minoritāšu valodu plašsaziņas līdzekļu iespējas, lai visas etniskās izcelsmes iedzīvotājiem būtu vienlīdzīga piekļuve informācijai;

46.  aicina pārskatīt stratēģiju romu nacionālās minoritātes aizsardzībai un integrācijai Ukrainas sabiedrībā, lai tajā ietvertu drošības uzraudzību kā galveno prioritāti un nodrošinātu stratēģijas pienācīgu īstenošanu visos līmeņos; aicina kā daļu no valsts cilvēktiesību stratēģijas īstenošanas izveidot valsts programmas, kuru mērķis ir novērst naida noziegumus un citus diskriminācijas veidus; nosoda dziļi iesakņojušos romu stigmatizāciju un sociālo atstumtību, ko izraisījusi negatīvā attieksme pret čigāniem; pauž dziļas bažas par nesen notikušo vardarbību pret romu un LGBTI kopienu un aicina iestādes nekavējoties efektīvi izmeklēt šos aktus, kā arī valdību skaļi un publiski nosodīt šos aktus un to veicējus;

47.  pieņem zināšanai Ukrainas nodomu grozīt Izglītības likumu saskaņā ar Venēcijas komisijas ieteikumiem un aicina to ātri izpaust konkrētā rīcībā; aicina likumu pilnībā īstenot, pamatojoties uz jēgpilnu dialogu ar nacionālajām minoritātēm piederošo personu pārstāvjiem, tostarp tiesību aktu, kas paredz pagarināt pārejas periodu līdz 2023. gadam un reglamentē atbrīvojumu privātajām skolām;

48.  pauž bažas par neseno Ukrainas tiesas spriedumu, kas piešķir piekļuvi radio “Brīvā Eiropa / radio “Brīvība” (RFE/RL) pētnieciskā žurnālista mobilā tālruņa datiem, un uzsver plašsaziņas līdzekļu brīvības un žurnālistu avotu aizsardzības būtisko nozīmi, jo īpaši cīņā pret korupciju;

49.  aicina konsekventi un nekavējoties censties izveidot tādus politiski un ekonomiski neatkarīgus, valstij nepakļautus sabiedriskos plašsaziņas līdzekļus, kuri pārstāv neatkarīgu viedokli, kas rada pretsvaru attiecīgo privāto oligarhisko monopolu dominējošajam stāvoklim;

50.  stingri nosoda neseno Turcijas pilsoņu nolaupīšanu un izdošanu Turcijai, pamatojoties uz apgalvojumiem, ka viņi saistīti ar kustību “Gülen”, jo tas pārkāpj tiesiskumu un galvenās cilvēktiesības; mudina Ukrainas iestādes nodrošināt, ka izdošanas pieprasījumi, kas nāk no trešām valstīm, tiek apstrādāti pārredzamā veidā, pienācīgi ievērojot tiesu iestāžu procedūras saskaņā ar Eiropas principiem un standartiem, un ka visās vietējo iestāžu veiktajās darbībās ir pilnībā jāievēro tiesiskums, cilvēktiesības un pamatbrīvības; uzsver, ka patvaļīgās darbības saistībā ar aizturēšanu, ieslodzīšanu vai izdošanu ir šo principu pārkāpums; aicina Ukrainas iestādes aizsargāt visus patvēruma meklētājus un izskatīt viņu pieteikumus saskaņā ar starptautiskajām konvencijām; mudina ES atbalstīt Austrumu partnerības valstis un palīdzēt tām pretoties Turcijas izdarītajam spiedienam;

51.  pauž bažas par pilsoniskās sabiedrības telpas samazināšanu Krimā, jo īpaši par plašsaziņas līdzekļu slēgšanu, kas nesamērīgi ietekmē Krimas tatāru kopienu, tostarp tās locekļu tiesības uz informāciju un tiesības saglabāt savu kultūru un identitāti;

52.  uzsver, ka Ukrainā jāgarantē vārda un preses brīvība, un pauž bažas saistībā ar ziņojumiem par žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju iebiedēšanu tiesā un uzraudzību;

53.  pauž bažas par to, ka liels skaits bērnu un pieaugušo Ukrainā ir inficējušies ar masalām; atzinīgi vērtē veiktos atbildes pasākumus, taču uzsver, ka valstī joprojām ir daudz neaizsargātu bērnu un pieaugušo; šajā sakarā atkārtoti uzsver, ka vajadzīgi Eiropas mēroga centieni, lai palielinātu vakcinēto bērnu un pieaugušo skaitu;

Tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība

54.  atzinīgi vērtē Ukrainas ekonomikas stabilizāciju un progresu, kas sasniegts, īstenojot DCFTA; mudina Komisiju palīdzēt Ukrainai noteikt jomas, kuras varētu vēl vairāk sekmēt ekonomikas diversifikāciju, un DCFTA īstenošanas procesā tās noteikt par prioritāti;

55.  atzinīgi vērtē to, ka ir palielinājies tirdzniecības apjoms starp ES un Ukrainu, un Ukrainas eksporta uz ES diversifikāciju; mudina Komisiju palīdzēt Ukrainai noteikt jomas, kuras varētu vēl vairāk sekmēt ekonomikas diversifikāciju, un DCFTA īstenošanas procesā tās noteikt par prioritāti; norāda, ka šajā pašā laikposmā ir samazinājies eksports uz Krieviju;

56.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt DCFTA pienācīgu īstenošanu un tā noteikumu ievērošanu; aicina Komisiju gadījumā, ja netiek ievērots kāds noteikums, nekavējoties sazināties ar otru pusi un izmantot pieejamos instrumentus, lai problēmas pārvarētu;

57.  aicina Ukrainu steidzami izveidot vietējo padomdevēju grupu, lai nodrošinātu, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas pienācīgi uzrauga nolīguma īstenošanu;

58.  atzīst ekonomikas izaugsmi un reformu ieviešanu Ukrainā, taču norāda uz lielas daļas iedzīvotāju pieaugošajām bažām par augošajām patēriņa un sabiedrisko pakalpojumu cenām un mudina noteikt reformu programmas prioritātes jomās, kas ir cieši saistītas ar valsts ražošanas struktūru un eksporta iespējām, lai radītu ekonomisko izaugsmi, kā arī nodarbinātību un ienākumus; pauž dziļas bažas par to, ka notiek oligarhisko struktūru vai ģimeņu rokās esošās bagātības pārdale un pieaug lielas daļas iedzīvotāju nabadzība; tādēļ aicina lielāku uzmanību pievērst valsts sociālajai situācijai;

59.  uzskata, ka Ukrainas ekonomikas konsolidēšanai un akūto sociālo problēmu, piemēram, bezdarba, nepietiekamas nodarbinātības un ēnu ekonomikas, risināšanai būs vajadzīgs būtisks investīciju pieaugums; aicina Ukrainas iestādes veikt nepieciešamās reformas, lai piesaistītu jaunas investīcijas, jo īpaši ārvalstu tiešās investīcijas; šajā kontekstā atzinīgi vērtē nesen saskaņoto Investīciju reformu līgumu un aicina Komisiju pastiprināt centienus samazināt riskus saistībā ar privātā sektora investīcijām Ukrainā; aicina dalībvalstis apvienot spēkus ar Komisiju šajā sakarā un veicināt Ukrainu kā investīciju galamērķi savu darījumu aprindu vidū;

60.  aicina Komisiju sniegt Eiropas Parlamentam detalizētu novērtējumu par asociācijas nolīgumu, pamatojoties uz līdzšinējo progresu, jo 2007. gadā sagatavotais ietekmes novērtējums jau sen vairs nav aktuāls, ņemot vērā notikumu attīstību šajā valstī; uzskata, ka tajā jo īpaši ir jāietver šādi elementi:

  –  padziļināts Ukrainas tirdzniecības bilances izklāsts pa nozarēm un reģioniem,

  –  izklāsts par mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstību un DCFTA ietverto MVU paredzēto kreditēšanas instrumentu, kuru izveidoja 2015. gadā, piešķirot 200 miljonus EUR, lai palīdzētu MVU austrumu kaimiņreģionā,

  –  tirgus daļu izklāsts,

  –  sociāli ekonomiskās situācijas izklāsts,

  –  izklāsts par situāciju darba tirgū, ēnu ekonomiku un neoficiālo nodarbinātību,

  –  atjaunināta analīze par Ukrainas makrofinansiālo stāvokli, tostarp nodokļu ieņēmumiem un izdevumiem, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

61.  atgādina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1566 par pagaidu autonomo tirdzniecības pasākumu ieviešanu attiecībā uz Ukrainu, papildinot tirdzniecības koncesijas, kas pieejamas saskaņā ar asociācijas nolīgumu, ir iekļauta juridiska prasība, ka Komisijas gada ziņojumā par DCFTA īstenošanu iekļauj detalizētu novērtējumu par autonomiem tirdzniecības pasākumiem, tostarp par sociālo ietekmi;

62.  uzskata, ka ES un Ukrainas regulējuma tuvināšana atbilstoši DCFTA ir fundamentāls instruments, kas tuvina Ukrainu Eiropas Savienībai un veicina tirdzniecības atvieglošanu, labāku vidi uzņēmējdarbībai un investīcijām, kā arī noturīgu ekonomikas attīstību Ukrainā; uzskata, ka tirdzniecības liberalizācijas dimensija būtu rūpīgi jāpārvalda, lai samazinātu izmaksas, vienlaikus palielinot ieguvumu Ukrainas uzņēmumiem un sabiedrībai, un mudina Komisiju šajā nolūkā apsvērt papildu autonomās tirdzniecības preferences un citus līdzekļus; mudina Ukrainu piešķirt prioritāti reformu plāna īstenošanai tādās jomās, kas ir ciešāk saistītas ar tās ražošanas struktūru un iespējām eksportēt uz ES, lai samazinātu pārejas izmaksas un maksimāli palielinātu potenciālos ieguvumus; aicina Ukrainu steidzami izveidot vietējo padomdevēju grupu, lai nodrošinātu uzraudzību pār nolīguma īstenošanu no pilsoniskās sabiedrības organizāciju puses; pauž bažas par iedzīvotāju aizvien lielāko nabadzību;

63.  uzskata, ka svarīgākais DCFTA aspekts ir tiesību aktu tuvināšana ES acquis, jo faktiskā piekļuve ES tirgum un reformas ir ļoti lielā mērā atkarīgas no attiecīgo tiesību aktu atbilstošas īstenošanas un izpildes; apzinās, ka Ukrainas pārvaldībai, iestādēm un publiskajai administrācijai tas ir nozīmīgs un sarežģīts uzdevums, un mudina Komisiju sniegt atbilstošu tehnisko un finansiālo atbalstu; atzinīgi vērtē Ukrainas atbalsta grupas darbību un aicina minēto grupu sniegt vairāk ziņojumu Eiropas Parlamentam par sniegtās palīdzības veidiem, jo īpaši attiecībā uz acquis transponēšanu un īstenošanu;

64.  uzskata, ka būtu lietderīgi Ukrainas iestādes iesaistīt jau attiecīgo tiesību aktu sagatavošanas posmā, lai process būtu iekļaujošāks un lai Ukrainai samazinātos pārejas izmaksas, un aicina Komisiju pilnībā izmantot ex ante informācijas apmaiņas mehānismus;

65.  atzinīgi vērtē valsts transporta stratēģijas pieņemšanu un aicina veikt juridiskas un institucionālas reformas, kas vajadzīgas tās faktiskai īstenošanai;

66.  pauž nožēlu, ka nav panākts progress Ukrainas tiesību aktu un ES dzīvnieku labturības standartu tuvināšanā, un aicina Ukrainas valdību steidzami pieņemt stratēģiju, lai pildītu šo apņemšanos;

67.  norāda uz augsto preferenču izmantošanas rādītāju un atzinīgi vērtē to, ka pastāvīgi palielinās tarifu pozīciju skaits, kurās preferences tiek izmantotas;

68.  norāda, ka, novērtējot DCFTA īstenošanu, ļoti liela uzmanība tiek pievērsta tirdzniecības plūsmām un tirdzniecības ierobežojumiem; aicina Komisiju pienācīgi uzraudzīt un novērtēt DCFTA īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot acquis transponēšanai un īstenošanai, kā arī ietekmei uz Ukrainas sabiedrību, un sniegt publiskus un vispusīgus gada ziņojumus, tostarp par ES sniegto tehnisko un finansiālo atbalstu;

69.  sagaida, ka Ukraina iecels šķīrējtiesnešus strīdu izšķiršanas sistēmas īstenošanai un izveidos struktūras, kā arī iecels pārstāvjus saskaņā ar nolīguma Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu;

70.  atzinīgi vērtē Augstākajā radā pirmajā lasījumā 2018. gada 20. martā pieņemto likumu Nr. 5495 par Ukrainas mežu saglabāšanu un nelikumīga neapstrādātas koksnes eksporta novēršanu; uzskata, ka koksnes tirdzniecības liberalizācijai vajadzētu būt atkarīgai no tāda tiesiskā regulējuma pieņemšanas, kas paredzētu kokmateriālu nelegāla eksporta novēršanu un aizliegšanu;

71.  pieņem zināšanai Ukrainas apņemšanos saskaņā ar asociācijas nolīgumu apkarot un novērst nelikumīgu tirdzniecību un aicina valsti veikt pasākumus, lai par to būtu paredzēts kriminālsods;

72.  atgādina, ka Austrumu partnerība līdz šim galvenokārt ir koncentrējusies uz ES un citu iesaistīto valstu divpusējo tirdzniecību un investīcijām; prasa izstrādāt saskaņotāku pieeju visām Austrumu partnerības valstīm un ciešāku sadarbību ar Eirāzijas Ekonomisko savienību, lai paredzētu tirdzniecības atvieglojumus, vīzu režīma atcelšanu un tehniskos standartus;

Sadarbība enerģētikas, drošības un aizsardzības jomās

73.  pauž uzslavu Ukrainai par labu sadarbību enerģētikas nozarē, jo īpaši par panākto saistībā ar energoefektivitāti; uzsver uzlabotās energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu attīstības būtisko nozīmi, tostarp kā ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības vektoriem; norāda, ka reformas ir jāturpina, jo īpaši jāpabeidz gāzes un elektroenerģijas tirgu reforma, lai tos pilnībā integrētu ES enerģētikas tirgū, jālikvidē esošie monopolstāvokļi un nedrīkst pieļaut jaunu monopolstāvokļu rašanos, lai radītu ilgtermiņa ekonomiskos ieguvumus nozarei un patērētājiem; mudina Komisiju nodrošināt, ka visi cauruļvadu projekti atbilst ES noteikumiem; aicina Austrumu partnerības ietvaros veicināt sadarbību enerģētikas jomā nolūkā īstenot 2015. gada Parīzes klimata nolīgumu; uzsver — lai regulētu gāzes un elektroenerģijas tirgu, ir vajadzīga valsts iestāde, kura nebūtu atkarīga no politikas un privātām interesēm un kurai cenu noteikšanas procesā jānodrošina sociāli taisnīgs līdzsvars starp piegādātāju un tiešo patērētāju interesēm;

74.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts liels skaits tiesību aktu vides jomā, jo īpaši tiesību akti par stratēģisko vides novērtējumu un par ietekmes uz vidi novērtējumu, un vērš uzmanību uz to, ka šie tiesību akti ir jāīsteno un jāveic pamata kampaņas sabiedrības izpratnes vairošanai; atzinīgi vērtē progresu klimata politikas jomā, pieņemot un iesniedzot ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC) zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģiju; mudina ātri pieņemt valsts vides politikas stratēģiju un jaunus atkritumu apsaimniekošanas un klimata politikas tiesību aktus saskaņā ar ES acquis;

75.  atgādina, ka vides pārvaldība ir asociācijas nolīguma prasību svarīga iezīme; prasa iestādēm no jauna apsvērt līgumu un jebkādus turpmākos plānus attiecībā uz Dņestras hidroelektrostaciju kompleksu, lai panāktu, ka tie atbilst starptautiskajām konvencijām un ES standartiem, nodrošinot sabiedrisko apspriešanos ar visām attiecīgajām pusēm, tostarp pilsonisko sabiedrību, no Moldovas un Ukrainas, kā arī lai aizsargātu Dņestras ekosistēmu un vidi;

76.  pauž dziļas bažas par to, ka konflikta rezultātā pasliktinās ekoloģiskā situācija Ukrainas austrumu daļā un Krimā, jo īpaši par problēmām saistībā ar ūdensapgādi, kas var postoši ietekmēt visu reģionu un novest pie neatgriezeniskas katastrofas; mudina visas ieinteresētās personas nepieļaut šādu scenāriju un strādāt, izmantojot visus līdzekļus, lai nodrošinātu pienācīgu uzturēšanu un ūdens sūknēšanu, tostarp raktuvēs;

77.  atzīst Ukrainas centienus izveidot patiesu digitālo tirgus ekonomiku, tostarp progresu attiecībā uz atvērto datu attīstību, plašāku piekļuvi ierobežotas piekļuves sistēmām ciparu televīzijas un virtuālā tīkla pakalpojumiem, lielāko skaitu elektronisko sakaru pakalpojumu iedzīvotājiem un publiskus reģistrus, piemēram, ProZorro; uzsver, ka ir jāturpina darbs, lai nodrošinātu, ka tiek aizsargātas to Ukrainas iedzīvotāju tiesības un vajadzības, kuri izmanto internetu, un pilnībā īstenotu digitālā vienotā tirgus prasības;

78.  atzinīgi vērtē Elektronisko uzticamības pakalpojumu likuma pieņemšanu, kā arī prioritātes, kas definētas Digitālās ekonomikas un sabiedrības attīstības Ukrainā koncepcijā 2018.–2020. gadam, kā svarīgus soļus ceļā uz Ukrainas integrāciju ES digitālajā vienotajā tirgū;

79.  atkārtoti atgādina par Ukrainas izšķirīgo nozīmi Eiropas energoapgādes tīklā; nosoda projekta “Nord Stream 2” būvniecību, jo tas ir politisks projekts, kas rada draudus Eiropas drošībai un centieniem dažādot enerģijas piegādes avotus; aicina projektu atcelt;

80.  pauž bažas par dabas resursu, piemēram, dzintara, ogļu, smilšu un kokmateriālu nelikumīgas izmantošanas shēmām, kas daudzos gadījumos tiek aizsargātas un organizētas ar vietējo vai reģionālo pārvalžu un tiesībaizsardzības struktūru palīdzību, kas kaitē ainavām un dzīvotnēm, piemēram, mežiem un upēm, un apdraud tās, kā arī liedz īstenot ekoloģiski un ekonomiski ilgtspējīgu valsts resursu pārvaldību tās iedzīvotāju interesēs;

81.  pauž nožēlu par Ukrainas mežu izciršanu, kas ir saistīta ar korupcijas shēmām, kuras kalpo savtīgām interesēm Ukrainā un uzņēmumiem ES; prasa izstrādāt, ātri ieviest un piemērot efektīvu regulējumu, lai novērstu nelikumīgu meža izstrādi un kokmateriālu korupciju Ukrainā un izveidotu ilgtspējīgu mežu pārvaldību, kas ļautu aizsargāt un saglabāt Ukrainas mežus un resursus;

82.  atzinīgi vērtē centienus modernizēt Ukrainas armiju un jūras spēkus Melnajā jūrā un Azovas jūrā kā stingru Ukrainas stabilitātes un teritoriālās integritātes garantiju, vienlaikus tomēr mudinot uz aizsardzības nozares reformu kā neatliekamu vajadzību?;

83.  uzskata un uzsver, ka, ņemot vērā Ukrainas apņemšanos īstenot asociācijas nolīgumu un ievērot demokrātijas, tiesiskuma un pamatbrīvību principus, ES tai (tāpat kā citām asociētajām valstīm — Moldovai un Gruzijai) būtu jāpiešķir īpaši atbalsta mehānismi, tostarp daudzgadu finanšu shēmas pēc 2020. gada satvarā — saskaņā ar Parlamenta atbalstīto “Austrumu partnerības Plus” modeli;

84.  atgādina, ka ir svarīgi stiprināt sadarbību ar Ukrainu dažādos līmeņos, tostarp drošības un aizsardzības jomās; šajā sakarā atzinīgi vērtē Ukrainas ieinteresētību turpmāk iesaistīties aizsardzības projektos, tostarp pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā (PESCO) drošības un aizsardzības jomā;

85.  uzsver, ka svarīga loma ir proaktīvai komunikācijai, lai Ukrainas iedzīvotājus informētu par konkrētiem Austrumu partnerības ieguvumiem un mērķiem;

86.  uzsver, ka ir svarīgi vērsties pret Krievijas viltus ziņām un propagandu, tostarp tās gaidāmo iejaukšanos Ukrainas vēlēšanās, kā arī visā Eiropas Savienībā; aicina paplašināt Ukrainas un ES sadarbību šajā jautājumā;

87.  mudina Ukrainu un ES turpināt sadarbības attīstīšanu tieslietu, brīvību un iekšlietu jomās;

Institucionālie noteikumi

88.  aicina labāk uzraudzīt un sekot līdzi reformu īstenošanai gan Ukrainas, gan ES pusē, pamatojoties uz saskaņotiem un izmērāmiem rādītājiem; vēlreiz aicina Komisiju un EĀDD biežāk iesniegt Parlamentam un Padomei detalizētus rakstiskus ziņojumus par nolīgumu īstenošanu;

89.  aicina Komisiju pienācīgi uzraudzīt un novērtēt DCFTA īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot acquis transponēšanai un īstenošanai, kā arī ietekmei uz Ukrainas sabiedrību, un sniegt publiskus un vispusīgus gada ziņojumus, tostarp par ES sniegto tehnisko un finansiālo atbalstu;

90.  nolemj sagatavot gada ziņojumus par asociācijas nolīgumu īstenošanu;

°

°  °

91.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam.

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (21.6.2018)

Ārlietu komitejai

par ES un Ukrainas asociācijas nolīguma īstenošanu
(2017/2283(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Jarosław Wałęsa

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē to, ka ir palielinājies tirdzniecības apjoms starp ES un Ukrainu, un Ukrainas eksporta uz ES dažādošanu; mudina Komisiju palīdzēt Ukrainai noteikt jomas, kuras varētu vēl vairāk sekmēt ekonomikas dažādošanu, un prioritāri pievērsties tām padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA) īstenošanas procesā; norāda, ka šajā pašā laikposmā ir samazinājies eksports uz Krieviju;

2.  aicina Eiropas Komisiju sniegt Eiropas Parlamentam detalizētu novērtējumu par asociācijas nolīgumu, pamatojoties uz līdzšinējo attīstību, jo 2007. gadā sagatavotais ietekmes novērtējums jau sen vairs nav aktuāls, ņemot vērā notikumu attīstību šajā valstī; uzskata, ka tajā cita starpā ir jāietver šādi elementi:

  –  padziļināts Ukrainas tirdzniecības bilances izklāsts, atspoguļojot atšķirības pa nozarēm un reģioniem,

  –  izklāsts par mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstību un par tā DCFTA ietvertā MVU paredzētā kreditēšanas instrumenta rezultātiem, kuru izveidoja 2015. gadā, piešķirot 200 miljonus euro, lai palīdzētu MVU austrumu kaimiņreģionā,

  –  tirgus daļu izklāsts,

  –  sociāli ekonomiskās situācijas izklāsts,

  –  izklāsts par situāciju darba tirgū, ēnu ekonomiku un neoficiālo nodarbinātību,

  –  pašreizējā makrofinansiālā stāvokļa, tostarp nodokļu ieņēmumu un izdevumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpšanas nodokļu jomā, analīze Ukrainā;

3.  atgādina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1566 par pagaidu autonomo tirdzniecības pasākumu ieviešanu attiecībā uz Ukrainu, papildinot tirdzniecības koncesijas, kas pieejamas saskaņā ar Asociācijas nolīgumu, ir iekļauta juridiska prasība, ka Komisijas gada ziņojumā par DCFTA īstenošanu iekļauj padziļinātā un visaptverošā brīvās tirdzniecības nolīguma īstenošanas detalizētu novērtējumu par autonomiem tirdzniecības pasākumiem, tostarp par sociālo ietekmi;

4.  uzskata, ka ES un Ukrainas regulējuma tuvināšana atbilstoši noteikumiem par padziļināto un visaptverošo brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA) ir fundamentāls instruments, kas tuvina Ukrainu Eiropas Savienībai un veicina tirdzniecības atvieglošanu, labāku vidi uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem, kā arī noturīgu ekonomikas attīstību Ukrainā; uzskata, ka tirdzniecības liberalizācijas dimensija būtu rūpīgi jāpārvalda, lai samazinātu izmaksas, vienlaikus palielinot ieguvumu Ukrainas uzņēmumiem un sabiedrībai, un mudina Komisiju šajā nolūkā apsvērt papildu autonomās tirdzniecības preferences un citus līdzekļus; mudina Ukrainu piešķirt prioritāti reformu plāna īstenošanai tādās jomās, kas ir ciešāk saistītas ar tās ražošanas struktūru un iespējām eksportēt uz ES, lai samazinātu pārejas izmaksas un maksimāli palielinātu potenciālos ieguvumus; aicina Ukrainu steidzami noformēt savu vietējo padomdevēju grupu, lai nodrošinātu uzraudzību pār nolīguma īstenošanu no pilsoniskās sabiedrības organizāciju puses; ar bažām konstatē, ka pieaug cilvēku nabadzība;

5.  atgādina, ka DCFTA ir daļa no reformu procesa, kura pamatā ir laba pārvaldība un cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību; atzinīgi vērtē likuma “Par Augsto korupcijas apkarošanas tiesu” pieņemšanu; tomēr joprojām ir nobažījies par iespējām panākt turpmāku progresu korupcijas apkarošanā; norāda, ka brīvai un kritiskai pilsoniskajai sabiedrībai ir svarīga loma šo reformu procesā, un aicina Ukrainas valdību atbrīvot pilsoniskās sabiedrības organizācijas no pienākuma iesniegt e-deklarācijas; aicina Ukrainas valdību nodrošināt valsts korupcijas apkarošanas iestādes neatkarību un īstenot atbilstošu reformu attiecībā uz izlūkošanas dienestiem; atgādina Ukrainas valdībai par tās saistībām, kas noteiktas Asociācijas nolīguma preambulā attiecībā uz patiesas un ilgtspējīgas demokrātijas izveidi; aicina pirms 2019. gada parlamenta vēlēšanām Ukrainā īstenot vēlēšanu tiesību reformu, ievērojot ieteikumus, ko sniegusi Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, Venēcijas komisija un EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs (ODIHR); aicina Ukrainu sniegt apliecinājumu, ka Ukrainas Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvs ir politiski līdzsvarots un tajā ir pārstāvēti visi nozīmīgie politiskie spēki, un uzsver, ka tiesiskums ir DCFTA pareizas un iedarbīgas īstenošanas svarīgs priekšnosacījums;

6.  uzskata, ka svarīgākais DCFTA aspekts ir tiesību aktu tuvināšana ES acquis, jo faktiskā piekļuve ES tirgum un reformas ir ļoti lielā mērā atkarīgas no attiecīgo tiesību aktu atbilstošas īstenošanas un izpildes; apzinās, ka Ukrainas pārvaldībai, iestādēm un publiskajai administrācijai tas ir nozīmīgs un sarežģīts uzdevums, un mudina Komisiju sniegt atbilstošu tehnisko un finansiālo atbalstu; atzinīgi vērtē Ukrainas atbalsta grupas darbību un aicina minēto grupu sniegt vairāk ziņojumu Eiropas Parlamentam par sniegtās palīdzības veidiem, jo īpaši attiecībā uz acquis transponēšanu un īstenošanu;

7.  uzskata, ka būtu lietderīgi Ukrainas iestādes iesaistīt jau attiecīgo tiesību aktu sagatavošanas posmā, lai process būtu iekļaujošāks un lai Ukrainai samazinātos pārejas izmaksas, un aicina Komisiju pilnībā izmantot ex ante informācijas apmaiņas mehānismus;

8.  atzinīgi vērtē Ukrainas valdības un parlamenta Likumdošanas ceļvedi nolīguma īstenošanai un Ukrainas pievienošanos PTO Valsts iepirkuma nolīgumam; mudina Ukrainu koncentrēties uz reformu plāna īstenošanu tādās jomās kā tehniskie, sanitārie un fitosanitārie standarti, intelektuālais īpašums un muitas noteikumi;

9.  pauž nožēlu, ka nav panākts progress Ukrainas tiesību aktu un ES dzīvnieku labturības standartu tuvināšanā, un aicina Ukrainas valdību steidzami pieņemt stratēģiju, lai pildītu šo apņemšanos;

10.  norāda uz augsto preferenču izmantošanas rādītāju un atzinīgi vērtē to, ka pastāvīgi palielinās tarifu pozīciju skaits, kurās preferences tiek izmantotas;

11.  norāda, ka, novērtējot DCFTA īstenošanu, ļoti liela uzmanība tiek pievērsta tirdzniecības plūsmām un tirdzniecības ierobežojumiem; aicina Komisiju pienācīgi uzraudzīt un novērtēt DCFTA īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot acquis transponēšanai un īstenošanai, kā arī ietekmei uz Ukrainas sabiedrību, un sniegt publiskus un vispusīgus gada ziņojumus, tostarp par ES sniegto tehnisko un finansiālo atbalstu;

12.  sagaida, ka Ukraina iecels šķīrējtiesnešus strīdu izšķiršanas sistēmas īstenošanai un izveidos struktūras, kā arī iecels pārstāvjus saskaņā ar nolīguma Tirdzniecības un noturīgas attīstības sadaļu;

13.  atzinīgi vērtē Verkhovna Rada pirmajā lasījumā 2018. gada 20. martā pieņemto likumu Nr. 5495 par Ukrainas mežu saglabāšanu un nelikumīgu neapstrādātas koksnes eksporta novēršanu; uzskata, ka koksnes tirdzniecības liberalizācijai vajadzētu būt atkarīgai no tāda tiesiskā regulējuma pieņemšanas, kas paredzētu kokmateriālu nelegāla eksporta novēršanu un aizliegšanu;

14.  norāda, ka saskaņota ES un Ukrainas pieeja sankcijām, kas saistītas ar Krimu un Austrumukrainu, veicinātu spiediena palielināšanos, lai nodrošinātu Ukrainas teritoriālo problēmu miermīlīgu risinājumu; atgādina par asociācijas nolīguma 9. pantā pausto apņemšanos panākt reģionālo konfliktu miermīlīgu risinājumu;

15.  atgādina, ka Austrumu partnerība līdz šim galvenokārt ir koncentrējusies uz ES un citu iesaistīto valstu divpusējo tirdzniecību un ieguldījumiem; prasa izstrādāt saskaņotāku pieeju visām Austrumu partnerības valstīm un ciešāku sadarbību ar Eirāzijas Ekonomisko savienību, lai paredzētu tirdzniecības atvieglojumus, vīzu režīma atcelšanu un tehniskos standartus.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

21.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

26

5

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, Tiziana Beghin, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Eleonora Forenza, Nadja Hirsch, Yannick Jadot, France Jamet, Elsi Katainen, Patricia Lalonde, Danilo Oscar Lancini, Bernd Lange, David Martin, Emmanuel Maurel, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Adam Szejnfeld

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Goffredo Maria Bettini, Reimer Böge, Klaus Buchner, Dita Charanzová, Danuta Maria Hübner, Sajjad Karim, Sander Loones, Lola Sánchez Caldentey

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Czesław Hoc, John Howarth, Dietmar Köster, Kosma Złotowski

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

26

+

ALDE

Dita Charanzová, Nadja Hirsch, Elsi Katainen

ECR

Czesław Hoc, Sajjad Karim, Sander Loones, Kosma Złotowski

PPE

Laima Liucija Andrikienė, Reimer Böge, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Danuta Maria Hübner, Sorin Moisă, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Tokia Saïfi, Adam Szejnfeld

S&D

Goffredo Maria Bettini, John Howarth, Dietmar Köster, Bernd Lange, David Martin, Alessia Maria Mosca, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Yannick Jadot

5

-

EFDD

William (The Earl of) Dartmouth

ENF

France Jamet, Danilo Oscar Lancini

GUE/NGL

Eleonora Forenza, Anne-Marie Mineur

4

0

ALDE

Patricia Lalonde

EFDD

Tiziana Beghin

GUE/NGL

Lola Sánchez Caldentey

S&D

Emmanuel Maurel

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

12.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

41

9

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Petras Auštrevičius, Bas Belder, James Carver, Lorenzo Cesa, Aymeric Chauprade, Javier Couso Permuy, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Michael Gahler, Tunne Kelam, Wajid Khan, Eduard Kukan, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Michel Reimon, Jean-Luc Schaffhauser, Anders Sellström, Alyn Smith, Jordi Solé, Dobromir Sośnierz, Jaromír Štětina, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Bocskor, Igor Gräzin, Rebecca Harms, Marek Jurek, Juan Fernando López Aguilar, Antonio López-Istúriz White, Urmas Paet, Bodil Valero, Mirja Vehkaperä, Marie-Christine Vergiat

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eleonora Evi, Liliana Rodrigues, Flavio Zanonato

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

41

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Igor Gräzin, Urmas Paet, Ivo Vajgl, Mirja Vehkaperä

ECR

Bas Belder, Marek Jurek

PPE

Michèle Alliot-Marie, Andrea Bocskor, Lorenzo Cesa, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Tunne Kelam, Eduard Kukan, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Ramona Nicole Mănescu, Francisco José Millán Mon, Alojz Peterle, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Anders Sellström, Jaromír Štětina

S&D

Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Wajid Khan, Arne Lietz, Juan Fernando López Aguilar, Andrejs Mamikins, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Liliana Rodrigues, Flavio Zanonato

VERTS/ALE

Rebecca Harms, Barbara Lochbihler, Michel Reimon, Alyn Smith, Jordi Solé, Bodil Valero

9

-

EFDD

Aymeric Chauprade, Eleonora Evi

ENF

Jean-Luc Schaffhauser

GUE/NGL

Javier Couso Permuy, Sabine Lösing, Miguel Urbán Crespo, Marie-Christine Vergiat

NI

James Carver, Georgios Epitideios

1

0

NI

Dobromir Sośnierz

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 29. novembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika