Procedūra : 2018/2099(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0375/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0375/2018

Debates :

PV 11/12/2018 - 16
CRE 11/12/2018 - 16

Balsojumi :

PV 12/12/2018 - 12.16

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0514

ZIŅOJUMS     
PDF 760kWORD 68k
22.11.2018
PE 625.376v02-00 A8-0375/2018

par gada ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu

(2018/2099(INI))

Ārlietu komiteja

Referents: Ioan Mircea Paşcu

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 MAZĀKUMA VIEDOKLIS
 Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par gada ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu

(2018/2099(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli(1),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 20. decembra, 2015. gada 26. jūnija, 2016. gada 15. decembra, 2017. gada 22. jūnija un 2018. gada 28. jūnija secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitiku un drošības politiku,

–  ņemot vērā gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu (2018/0000(INI)),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra, 2014. gada 18. novembra, 2015. gada 18. maija, 2016. gada 27. jūnija, 2016. gada 14. novembra, 2017. gada 18. maija, 2017. gada 17. jūlija un 2018. gada 25. jūnija secinājumus par kopējo drošības un aizsardzības politiku,

–  ņemot vērā dokumentu “Kopīgs redzējums, kopīga rīcība — stiprāka Eiropa. Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija”, ko 2016. gada 28. jūnijā iesniedza Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP),

–  ņemot vērā Eiropadomes un Komisijas priekšsēdētāju un NATO ģenerālsekretāra 2016. gada 8. jūlija un 2018. gada 10. jūlija kopīgos paziņojumus,

–  ņemot vērā kopējo 42 priekšlikumu kopumu, ko 2016. gada 6. decembrī apstiprināja ES un NATO Padomes, un 2017. gada 14. jūnija un 5. decembra progresa ziņojumus par to īstenošanu, un jauno 32 priekšlikumu kopumu, ko abas padomes apstiprināja 2017. gada 5. decembrī,

–  ņemot vērā 2017. gada 7. jūnija pārdomu dokumentu par Eiropas aizsardzības nākotni,

–  ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par ES militārajām struktūrām — pašreizējais stāvoklis un turpmākās perspektīvas(2),

–  ņemot vērā 2017. gada 12. septembra rezolūciju par Eiropas Kosmosa stratēģiju(3),

–  ņemot vērā 2016. gada 22. novembra rezolūciju par Eiropas aizsardzības savienību(4),

–  ņemot vērā 2016. gada 23. novembra rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (pamatojoties uz Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitiku un drošības politiku)(5) un 2017. gada 13. decembra rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu(6),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. marta rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas konstitucionālajām, juridiskajām un institucionālajām sekām: Lisabonas līguma sniegtās iespējas(7),

–  ņemot vērā 2017. gada 5. jūlija rezolūciju par pilnvarojumu trialogam par 2018. gada budžeta projektu(8),

–  ņemot vērā 2009. gada 10. novembrī pieņemto koncepciju par ES starpniecības un dialoga spēju stiprināšanu,

–  ņemot vērā īstenošanas plānu drošības un aizsardzības jomā, ko PV/AP iesniedza 2016. gada 14. novembrī,

–  ņemot vērā 2018. gada 13. jūnija rezolūciju par ES un NATO attiecībām(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 30. novembra paziņojumu “Eiropas Aizsardzības rīcības plāns” (COM(2016)0950),

–  ņemot vērā jauno aizsardzības tiesību aktu kopumu, ar ko Komisija 2017. gada 7. jūnijā iepazīstināja paziņojumā presei “Eiropa, kas aizsargā: Komisija sāk debates par virzību uz drošības un aizsardzības savienību”,

–  ņemot vērā gada ziņojumu par ES globālās stratēģijas īstenošanas 2. gadu,

–  ņemot vērā 2016. gada 14. decembra rezolūciju par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu(10) un 2017. gada 13. decembra rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu(11),

–  ņemot vērā 2018. gada 28. martā publicēto ES Rīcības plānu par militāro mobilitāti,

–  ņemot vērā Padomes secinājumus “ANO un ES Miera operāciju un krīzes pārvarēšanas stratēģiskās partnerības stiprināšana: 2019.–2021. gada prioritātes”, kas pieņemti 2018. gada 18. septembrī,

–  ņemot vērā Eiropas Savienībai 2012. gadā piešķirto Nobela Miera prēmiju par to, ka Savienība vairāk nekā sešdesmit gadus ir palīdzējusi veicināt mieru, izlīgumu, demokrātiju un cilvēktiesības,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu (A8-0375/2018),

A.  tā kā dalībvalstis ir apņēmušās pakāpeniski izveidot kopējo aizsardzības politiku, kas varētu pāraugt kopīgā aizsardzībā saskaņā ar LES 42. panta noteikumiem, tādējādi stiprinot Eiropas identitāti un neatkarību, lai veicinātu mieru, drošību un progresu Eiropā un pasaulē,

Savienības stratēģiskā vide

1.  ņem vērā, ka ES kaimiņvalstīs un citviet uz noteikumiem balstītā pasaules kārtība arvien biežāk tiek apstrīdēta gan politiskā un militārā līmenī, gan pēdējā laikā arī tirdzniecības un ekonomikas līmenī; ņem vērā, ka papildus šīm sistēmiskajām problēmām ir vērojama arī stratēģiski nozīmīgās starptautiskās vides nemitīga pasliktināšanās — notiek starpvalstu konflikti un konflikti vienas valsts ietvaros un nākas saskarties ar vardarbību, terorismu, valsts varas disfunkciju, kiberuzbrukumiem un hibrīduzbrukumiem, kas vērsti pret mūsu sabiedrības pamatiem, kā arī ar klimata pārmaiņu sekām un dabas katastrofām; atzīst, ka uz noteikumiem balstītās starptautiskās kārtības aizsardzība, starptautisko tiesību un liberālu demokrātiju aizstāvētās vērtības būtu jāuzskata par vissvarīgāko prioritāti un attiecībā uz tām nebūtu jāpieļauj nekādi kompromisi;

2.  uzsver, ka šie problēmjautājumi ir pārāk plaši, lai viena valsts tos veiksmīgi varētu atrisināt pati saviem spēkiem; uzsver, ka ir svarīgi, lai ES uz šiem jautājumiem reaģētu strauji, konsekventi, efektīvi, vienoti un saskaņojot savu darbību ar sabiedrotajiem, partneriem un citām starptautiskajām organizācijām; norāda, ka kopējā drošības un aizsardzības politika (KDAP) ir viens no noderīgajiem instrumentiem daudzu šo jautājumu risināšanai, taču tas būtu jāizmanto efektīvāk un saskaņoti ar citiem ārējiem un iekšējiem instrumentiem, lai ES varētu izlēmīgi sniegt savu devumu starptautisko krīžu pārvaldībā un nodrošināt savu stratēģisko autonomiju; norāda, ka ir izveidotas KDAP institūcijas, kā arī ir izveidoti daudzi KDAP instrumenti, un mudina dalībvalstis tos nekavējoties izmantot;

3.  atgādina, ka ES dalībvalstu drošība ir cieši savstarpēji saistīta; uzsver nepieciešamību noteikt riskus, kurus konstatējušas visas dalībvalstis; atzīst, ka šo problēmu sarežģītība, proti, tas, ka dažādi apdraudējumi neskar dažādas dalībvalstis vienādā mērā, rada nepieciešamību vienoties par to, kā šīs problēmas risināt kopīgiem spēkiem, ievērojot solidaritātes principu;

4.  uzsver, ka džihāda terorisms, kas jau skar Tuvos Austrumus, Sāhelas un Āfrikas raga reģionus, izplatās Rietumāfrikā, Centrālāzijā un Dienvidaustrumāzijā; uzsver, ka šā pastāvīgā apdraudējuma mazināšanai vajadzīga pastāvīga un efektīvi koordinēta ES līmeņa stratēģija, lai aizsargātu ES iedzīvotājus un intereses un sniegtu atbalstu skartajiem reģioniem;

5.  norāda, ka Krievijas nesenās darbības un politika ir mazinājušas stabilitāti un mainījušas drošības vidi, un uzsver, ka ES un dalībvalstīm jāvienojas par lielākā mērā vienotu stratēģisko pieeju attiecībā uz Krieviju;

6.  pauž bažas par to, ka neiroparalītiskās vielas “Novičok” izmantošana Solsberijā 2018. gada martā bija pirmais šāda veida uzbrukums Eiropā kopš Otrā pasaules kara un ka šajā uzbrukumā gāja bojā ES iedzīvotājs; aicina Eiropadomi pieņemt ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret tiem, kuri ir atbildīgi par ķīmisko ieroču izmantošanu un izplatīšanu;

7.  uzsver, ka Krievija joprojām īsteno okupāciju Ukrainā, ka Minskas nolīgumi, bez kuriem nav iespējama konflikta atrisināšana, nav īstenoti un ka turpinās nelikumīgā Krimas aneksija un militarizācija; pauž dziļas bažas par to, ka Krievijas pārmērīgās militārās mācības, militārās darbības, hibrīdtaktika, tostarp kiberterorisms, viltus ziņas un dezinformēšanas kampaņas, un ekonomiskā un enerģētiskā šantāža, destabilizē Austrumu partnerības valstis un Rietumbalkānus, un tiek vērsta arī pret Rietumu demokrātiskajām sabiedrībām un rada tajās arvien lielāku saspīlējumu; pauž bažas par to, ka drošības vide ap ES turpmākajos gados joprojām būs ļoti nestabila; atkārtoti norāda uz Rietumbalkānu stratēģisko nozīmi ES drošības un stabilitātes ziņā un to, ka ES politiskās saistības attiecībā uz šo reģionu ir jākoncentrē un jāpaplašina, tostarp stiprinot ES KDAP misiju mandātu; pauž stingru pārliecību, ka ir nepieciešama lielāka integrācija un koordinācija, lai pārvarētu ES neaizsargātību;

8.  norāda, ka pēdējos gados šī nepieciešamība sadarboties tiek atzīta aizvien vairāk, un atzinīgi vērtē panākumus, kas ir gūti šajā sakarībā, piemēram, pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) izveidi, lai gan konkrēti rezultāti vēl nav pienācīgi izvērtēti; uzskata, ka ES arī būtu jāpastiprina dialogs un sadarbība ar šī reģiona valstīm un reģiona un apakšreģionu organizācijām;

9.  tomēr uzsver, ka šī sadarbība joprojām tikai tiek veidota un daudz kas vēl ir jāpaveic, lai nodrošinātu, ka ES un dalībvalstis gūst labumu no padziļinātas, noturīgas ilgtermiņa sadarbības aizsardzības jomā;

10.  uzsver praktiskos un finansiālos ieguvumus, ko sniegtu Eiropas aizsardzības spēju turpmākā integrācija; uzsver, ka, visām ieinteresētajām personām visaptveroši un uzticami strādājot, ir iespējams palielināt aizsardzības izdevumu tvērumu un efektivitāti, nepalielinot pašus aizsardzības izdevumus;

11.  norāda, ka ES dalībvalstu aizsardzība pirmām kārtām ir atkarīga no to politiskās gribas un militārajām spējām uzņemties atbildību neskaidrā stratēģiskajā vidē; uzsver transatlantiskās saiknes nozīmi Eiropas un Ziemeļamerikas demokrātisko valstu drošībā un aizsardzībā; tomēr pauž bažas par šo attiecību pašreizējo stāvokli un aicina visus atbildīgos politiskos un sabiedrības spēkus abos Atlantijas okeāna krastos nostiprināt, nevis vājināt šīs svarīgās attiecības; norāda, ka ir jāizvairās no tā, ka nesenās grūtības tirdzniecības attiecībās ietekmē transatlantiskās drošības saiknes; uzsver, ka skaidri definēta stratēģiskā autonomija veicinās Eiropas drošību, kā arī uzlabos ES un NATO attiecības; šajā sakarībā atgādina, ka arvien pieaug nepieciešamība pēc sadarbības aizsardzības jomā Eiropas līmenī un ka resursi ir koncentrēti jānovirza prioritāšu īstenošanai;

12.  uzsver, ka ASV un citas pasaules lielvaras ar savu attieksmi arvien vairāk izrāda šaubas par daudzpusējām attiecībām, kas Eiropai ir ļoti svarīgas; atkārtoti norāda uz daudzpusējo attiecību nozīmi miera un stabilitātes saglabāšanā, jo šādas attiecības ir tiesiskuma vērtību veicināšanas un globālu problēmu risināšanas instruments;

Turpmākā KDAP virzība

13.  uzskata, ka dalībvalstīm un ES ir steidzami jāpalielina investīcijas drošībā un aizsardzībā un ka solidaritātei un sadarbībai aizsardzības jomā būtu jākļūst par normu, kā izklāstīts ES globālajā stratēģijā (EUGS); atzinīgi vērtē līdz šim gūtos panākumus EUGS drošības un aizsardzības noteikumu īstenošanā; uzskata, ka šie panākumi paver perspektīvas svarīgām strukturālām pārmaiņām nākotnē;

14.  aicina dalībvalstis censties sasniegt mērķi 2 % no IKP paredzēt izdevumiem aizsardzības jomā un 20 % no aizsardzības budžeta tērēt Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) noteiktajam vajadzīgajam ekipējumam, tostarp pētniecībai un izstrādei;

15.  atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) ir iekļauta īpaši aizsardzībai paredzēta izdevumu kategorija, un jo īpaši to, ka ir izveidota budžeta pozīcija, no kuras tiks finansēti Eiropas Aizsardzības fonda un militārās mobilitātes projekti; uzskata, ka šo lēmumu pieņemšanai, visticamāk, būs nepieciešama centralizēta pārvaldība aizsardzības jautājumos Komisijas līmenī; uzsver, ka, nepolitizējot šo jautājumu, finansējums no šīs budžeta pozīcijas būtu jāizlieto tikai aizsardzības nolūkos, jo drošība ir nedalāma un tai būtu jāatbilst dalībvalstu spēju un infrastruktūras vajadzībām un ES centieniem iegūt stratēģisko autonomiju;

16.  norāda, ka militārā mobilitāte ieņem aizvien lielāku vietu Eiropas aizsardzības darba kārtībā; uzsver, ka pašreizējā apdraudējuma vidē militārā mobilitāte ir svarīgs stratēģiskais instruments, kas ir būtiski nepieciešams gan KDAP, gan dalībvalstu citām daudzpusējām saistībām, tostarp saistībām NATO satvarā; uzsver, ka ir svarīgi esošos tīklus pielāgot militārās mobilitātes vajadzībām; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka militārā mobilitāte ir iekļauta ne tikai priekšlikumā par jauno Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, bet arī PESCO, un ka tai ir svarīga nozīme ES un NATO sadarbībā; uzsver, ka šie dažādie projekti ir pienācīgi jākoordinē, tostarp ar sabiedrotajiem, lai nodrošinātu vēlamo rezultātu sasniegšanu; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu nākamajā DFS (2021–2027) piešķirt 6,5 miljardus EUR militārās mobilitātes projektiem, izmantojot šim mērķim Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu;

17.  tomēr norāda, ka, lai visus šos dažādos elementus apvienotu, būs ārkārtīgi svarīgi izstrādāt skaidri definētu visaptverošu stratēģisko pieeju Eiropas aizsardzībai, un to vislabāk varētu izdarīt, sagatavojot balto grāmatu par ES drošību un aizsardzību;

18.  aicina izveidot precīzas vadlīnijas, lai radītu skaidri definētu satvaru LES 42. panta 7. punkta turpmākai aktivizēšanai un īstenošanai; aicina izstrādāt un pieņemt balto grāmatu par ES drošību un aizsardzību, kas garantētu, ka pašreizējie un turpmākie spēju veidošanas procesi notiek, pamatojoties uz ES drošības interesēm;

19.  atzinīgi vērtē arī Komisijas atbalstīto PV/AP priekšlikumu par Eiropas Miera nodrošināšanas fondu, no kura tiktu segta daļa no ES aizsardzības pasākumu izmaksām, piemēram, Āfrikas Savienības miera uzturēšanas misiju izmaksām, KDAP militāro operāciju kopējām izmaksām un izmaksām, kas saistītas ar partneru militāro spēju veidošanu un kas netiek segtas no LES 41. panta 2. punktā paredzētajiem budžeta līdzekļiem; atkārtoti norāda, ka ir jāizvairās no dublēšanās ar citiem esošajiem instrumentiem; īpaši ņem vērā to, ka priekšlikumā ir iekļauts un vērienīgi paplašināts mehānisms Athena, paredzot tajā kopīgu finansējumu KDAP misijām un operācijām, kā to jau izsenis ir prasījis Parlaments; prasa uzlabot visu turpmāko misiju finansiālo kontroli un savlaicīgi veikt ietekmes novērtējumus;

Savienības drošības un aizsardzības spējas

20.  uzsver, ka ES ir jāizmanto viss pieejamo politikas instrumentu klāsts — maigā un stingrā vara, īstermiņa pasākumi un ilgtermiņa politikas nostādnes; atkārtoti apstiprina to, ka ir svarīgi attīstīt nepieciešamās civilās un militārās spējas, tostarp izmantojot resursu apvienošanu un koplietošanu, lai risinātu vispārējās drošības problēmas Eiropā, tās apkārtnē un perifērijā, kā izklāstīts EUGS; atgādina, ka EUGS mudina veidot Savienībā padziļinātu sadarbība aizsardzības jomā;

21.  uzskata, ka ES dalībvalstīm ir jātiecas uzlabot militārās spējās, lai nodrošinātu visu sauszemes, gaisa, kosmosa, jūras un kiberjomas spēju klāstu, tostarp stratēģiskos veicinātājus, lai padarītu ES KDAP par vērā ņemamu spēku; uzsver nepieciešamību investēt izlūkošanā, novērošanā un rekognoscēšanā, satelītsakaru jomā, autonomā piekļuvē kosmosam un pastāvīgā Zemes novērošanā, lai labāk novērtētu iekšējos un ārējos draudus;

22.  atkārtoti apstiprina ES kā globālas jūras drošības veicinātājas nozīmi un uzsver, ka ir svarīgi attīstīt attiecīgās militārās un civilās spējas; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada jūnijā tika pieņemts pārskatītais Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģijas rīcības plāns;

23.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi paplašināt ES un NATO izlūkdatu apmaiņu, lai nodrošinātu kiberuzbrukumu oficiālu attiecināšanu un attiecīgi ierobežojošu sankciju piemērošanu tiem, kuri ir atbildīgi par kiberuzbrukumiem;

24.  pieņem zināšanai to, ka kosmosa nozarei Eiropā ir stratēģiska dimensija, un atzīst nepieciešamību uzlabot tās civilo aspektu un drošības/aizsardzības aspektu sinerģiju; uzsver nepieciešamību izmantot kosmosa iespējas, ņemot vērā arī plašāku ģeopolitisko vidi un KDAP, bet vienlaikus uzsverot arī to, ka ES kosmosa programmas savā būtībā ir civilas programmas;

25.  atzinīgi vērtē ES veiktos pasākumus kibernoturības stiprināšanā, izveidojot kopēju kiberdrošības sertifikācijas satvaru, stiprinot ES Kiberdrošības aģentūru un ātri īstenojot Direktīvu (ES) 2016/1148 par tīklu un informācijas sistēmu drošību(12) (TID direktīva);

26.  uzskata, ka iejaukšanās citu valstu vēlēšanās, veicot kiberoperācijas, apdraud vai pārkāpj iedzīvotāju tiesības tieši vai ar brīvi izvēlētu pārstāvju starpniecību piedalīties savas valsts pārvaldē, kā to paredz Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, un ka šāda citu valstu iejaukšanās ir uzskatāma par starptautisko tiesību pārkāpumu, pat ja netiek izmantots militārais spēks un nav apdraudēta valsts teritoriālā integritāte vai politiskā neatkarība;

27.  uzskata, ka Savienības drošības un aizsardzības spējas varētu uzlabot, labāk izmantojot jau pastāvošās aizsardzības jomas un militārās sadarbības struktūras, piemēram, Eiropas daudznacionālo ātrās reaģēšanas spēku štābu un ES kaujas grupas, un stiprinot, nevis dublējot līdzīgas iniciatīvas NATO satvarā; uzskata, ka tas palīdzēs īstenot valstu bruņoto spēku nepārtraukto pārveidi, kuras mērķis ir šos spēkus padarīt sadarbspējīgākus, ilgtspējīgākus, elastīgākus un vieglāk izvietojamus;

28.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EDIDP), kuras mērķis ir atbalstīt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju, līdz 2020. gadam paredzot šim mērķim 500 miljonus EUR; aicina to strauji īstenot;

29.  uzskata, ka EDIDP palīdzēs veicināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti un inovētspēju, cita starpā ietverot tajā aizsardzības ražojumu izstrādi, prototipu sagatavošanu, testēšanu, kvalificēšanu un sertificēšanu, kā arī tehnoloģiju izstrādi konsorcijā, kas ietver MVU un uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu, pētniecības centrus un universitātes, un dalībvalstu sadarbību, un tas viss veicinās ES stratēģisko autonomiju un stiprinās Eiropas aizsardzības tehnisko un rūpniecisko pamatu (EATRP); norāda, ka gan Savienības KDAP iekšējā, gan ārējā dimensija var gūt labumu no vienota aizsardzības tirgus izveides;

30.  atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu (EAF), un ievērojamo finansējuma apmēru, ko Komisija ir ierosinājusi paredzēt nākamajā DFS; aicina ņemt vērā sākotnējo pieredzi, kas gūta, īstenojot EDIDP, izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai; uzsver, ka būtu pienācīgi jāņem vērā EDIDP gūtie rezultāti, un pauž cerību, ka par priekšlikumu varēs vienoties pēc iespējas drīzāk, lai uzlabotu situāciju Eiropas aizsardzības rūpniecībā un aizsardzības rūpniecības spēju sadarboties ar tās partneriem;

31.  uzsver, ka ES stratēģiskās drošības un aizsardzības mērķus var sasniegt, tikai rūpīgi koordinējot dalībvalstu bruņoto spēku un aizsardzības rūpniecības vajadzības un ilgtermiņa spēju veidošanas prasības; ņem vērā, ka gan Spēju attīstības plāns (SAP), gan koordinētais ikgadējais pārskats par aizsardzību (CARD) var sniegt nozīmīgu ieguldījumu šī mērķa sasniegšanā;

32.  atkārtoti uzsver, ka EAA vajadzētu kļūt par īstenošanas aģentūru Savienības darbībām, kas paredzētas Eiropas spēju un bruņojuma politikā, gadījumos, kad tas ir paredzēts Lisabonas līgumā; uzsver, ka EAA administratīvie un darbības izdevumi būtu jāfinansē no Savienības budžeta; atzinīgi vērtē nelielās korekcijas, kas izdarītas EAA budžetā, bet uzsver, ka cita starpā saistībā ar PESCO, CARD un EAF ir palielinājies EAA pienākumu apmērs un to izpildei ir nepieciešams atbilstīgs finansējums;

33.  atgādina, ka ir jāveicina biežāka Eiropas bruņoto spēku kopīgu mācību un apmācību organizēšana, uzlabojot sadarbspēju, standartizāciju un gatavību novērst dažādus gan tradicionālus, gan arī netradicionālus apdraudējumus;

34.  atzinīgi vērtē nesenos pasākumus, ar kuriem tika stiprināta civilā KDAP, kas ir būtisks ES vienotās pieejas elements, it īpaši KDAP civilo misiju spēju veidošanu un reaģētspējas uzlabošanu un pievēršanos efektivitātes uzlabošanai, risinot iekšējās un ārējās problēmas; uzsver, ka Padomei un Komisijai nākamajā DFS būtu jāpalielina investīcijas civilo konfliktu novēršanā, tādējādi palielinot ES kā starptautiskas dalībnieces nozīmi; prasa pielāgot KDAP struktūras un procedūras, lai ātrāk, efektīvāk un integrētāk izvietotu un vadītu civilās un militārās misijas un operācijas;

35.  aicina ES un dalībvalstis vienmēr noteikt starpniecību kā primāro instrumentu, kas tiek izmantots, lai reaģētu uz jaunām krīzes situācijām, un atbalstīt citu partneru starpniecības centienus; uzsver, ka ES ir aktīvi jāveicina mierīgas sarunas un konfliktu novēršana tās starptautisko partneru vidū;

Pastāvīgā strukturētā sadarbība

36.  atzinīgi vērtē iekļaujošas pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) īstenošanu kā pamatpasākumu virzībā uz dalībvalstu ciešāku sadarbību drošības un aizsardzības jomā; atzīst, ka PESCO ir juridiski saistošs ilgtermiņa projekts, kas aptver ārkārtīgi vērienīgu saistību kopumu, kā arī virkni sadarbības projektu; uzsver to, ka ir pilnībā jāsaskaņo PESCO darbības, citas KDAP darbības, jo īpaši LES noteiktie KDAP mērķi, un NATO satvarā veiktās darbības; uzskata, ka PESCO vajadzētu būt abu organizāciju spēju veidošanas virzītājspēkam;

37.  aicina iesaistītās dalībvalstis iesniegt projektus ar stratēģisku Eiropas dimensiju, tiecoties nodrošināt ES noteiktās trūkstošās spējas un stiprinot EATRP; aicina dalībvalstis, kas piedalās PESCO, izrādīt lielāku vērienīgumu un, iesniedzot priekšlikumus turpmākiem PESCO projektiem, pilnībā ņemt vērā Eiropas pievienotās vērtības apmēru;

38.  uzsver to, ka dalībvalstu aizsardzības spēju uzlabošanas aspektā PESCO ir cieši saistīta ar CARD un EAF;

39.  atzinīgi vērtē Padomes lēmumu izstrādāt PESCO projektiem vienotu pārvaldības noteikumu kopumu, kurā tiktu precizēti daudzi no joprojām neatrisinātajiem jautājumiem par PESCO īstenošanas kārtību; tomēr ņem vērā, ka, iespējams, būs vajadzīgi papildu budžeta piešķīrumi, ar kuriem tiktu segti Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un EAA administratīvie izdevumi, kas vajadzīgi, lai minētās struktūras varētu pildīt PESCO sekretariāta funkcijas;

KDAP misijas un operācijas

40.  ņem vērā KDAP misiju un operāciju devumu starptautiskā miera un stabilitātes nodrošināšanā, taču pauž nožēlu par to, ka šo misiju efektivitāti joprojām var apdraudēt strukturālās nepilnības, dalībvalstu nevienlīdzīgais ieguldījums un nepiemērotība darbības videi; norāda, ka, lai pilnveidotu KDAP, vispirms nepieciešama dalībvalstu politiskā griba, kas balstīta uz kopīgām interesēm un prioritātēm, kā arī jāizveido iestāžu sadarbības struktūras; uzskata, ka ES ilglaicīgākajai KDAP misijai — Eiropas Savienības Militārajai operācijai Bosnijā un Hercegovinā (EUFOR BiH/ Operation Althea) — joprojām ir atturoša loma un tā kalpo kā labi pamanāms apliecinājums ES saistībām pret minēto valsti un plašāku Rietumbalkānu reģionu; tādēļ uzskata, ka ir būtiski nodrošināt, lai misija turpinātu īstenot savas izpildes pilnvaras un tās spēki tiktu saglabāti līdzšinējā apmērā (600 darbinieki), jo vēl joprojām pastāv risks, ka drošības stāvoklis var pasliktināties, palielinoties spriedzei un aktivizējoties etnonacionālistiskai politikai;

41.  atkārtoti apstiprina ES un Āfrikas partnerības stratēģisko nozīmi, pamatojoties uz abu kontinentu ciešajām vēsturiskajām, kultūras un ģeogrāfiskajām saitēm; uzsver, ka ir jāstiprina sadarbība, tostarp drošības jomā; īpaši uzsver to, ka būtiska nozīme ir KDAP reģionalizācijas procesam Sāhelas reģionā, kas apvieno ES civilās un militārās darbības, lai uzlabotu G5 Sāhelas reģiona valstu sadarbības spējas;

42.  norāda, ka, ņemot vērā Āfrikas raga reģiona nozīmi pasaules tirdzniecībā un reģionālajā stabilitātē, ģeopolitisko situāciju šajā reģionā aizvien vairāk raksturo konkurence; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka tajā joprojām atrodas operācijas Atalanta, EUCAP Somalia un EUTM Somalia spēki, kas veicina reģiona stabilizāciju; tomēr uzsver, ka KDAP var būt tikai daļa no jebkāda risinājuma, kas tiek piedāvāts, lai vērstos pret dažādajām problēmām, ar kurām saskaras šis reģions, un norāda, ka joprojām ir svarīgi īstenot vispusīgu pieeju;

43.  atzinīgi vērtē arī ES misiju un operāciju — Eiropas Savienības KDAP misiju Mali un Nigērā un EUTM Mali — darbību Sāhelas reģionā un šo misiju un operāciju ieguldījumu reģiona stabilitātē, cīņā pret terorismu un cilvēku tirdzniecību un vietējo iedzīvotāju drošībā;

44.  ņem vērā rezultātus, kuri bija iekļauti Eiropas Revīzijas palātas nesenajā ziņojumā par Eiropas Savienības KDAP misiju Nigērā un Mali un kuri liecināja par problēmām saistībā ar darbinieku apmācību, brīvajām amata vietām, ilgtspējību un darbības rādītājiem, proti, problēmām, kas, ļoti iespējams, ir vērojamas arī citās civilajās misijās; atzinīgi vērtē EĀDD savlaicīgo reakciju, pievēršoties minēto jautājumu risināšanai, lai uzlabotu civilo KDAP misiju efektivitāti; atzinīgi vērtē Eiropas Revīzijas palātas iesaisti KDAP misiju un operāciju revīzijā un mudina to izstrādāt īpašos ziņojumus arī par citām misijām un operācijām;

45.  uzsver EU NAVFOR MED operācijas SOPHIA pastāvīgo ieguldījumu ES plašākajos centienos likvidēt cilvēku kontrabandu un tirdzniecību kā peļņas avota modeli Vidusjūras reģiona dienvidos un centrālajā daļā un novērst turpmāku cilvēku dzīvību zaudējumu jūrā;

46.  atzinīgi vērtē, to, ka ir izveidots un pilnībā sācis darboties Militārās plānošanas un īstenošanas centrs (MPĪC) misijām un operācijām bez izpildes pilnvarām (mācību misijām); uzsver nepieciešamību drīzumā piešķirt MPĪC pilnvaras plānot un veikt visas turpmākās militārās KDAP operācijas un nepieciešamību novērst šķēršļus ES kaujas grupu izvietošanai; prasa veidot ciešāku MPĪC un Civilās plānošanas un īstenošanas centra (CPĪC) sadarbību arī saistībā ar Apvienoto atbalsta koordinācijas vienību (AAKV), lai pēc iespējas palielinātu civilās un militārās sinerģijas koordināciju un specializēto zināšanu apmaiņu kā daļu no integrētākas vispusīgas pieejas krīzēm un konfliktiem; prasa stiprināt MPĪC, lai palielinātu tā vadības un kontroles spējas izpildes operāciju veikšanā un palielinātu sinerģiju ar civilajām misijām;

47.  uzsver, ka, ņemot vērā sieviešu nozīmi kara laikā, pēckonflikta stabilizācijas posmā un miera veidošanas procesos, ES KDAP darbībās jāintegrē dzimumu līdztiesības aspekts; uzsver, ka jārisina jautājums par vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, kā kara instrumentu konfliktu skartajos reģionos; uzsver, ka sievietes karš ietekmē negatīvāk nekā vīriešus; aicina ES un tās starptautiskos partnerus aktīvi iesaistīt sievietes miera veidošanas un stabilizācijas procesos un nodrošināt viņu īpašās drošības vajadzības;

48.  aicina drīzumā īstenot spēju veidošanas drošības un attīstības atbalstam (CBSD) iniciatīvu, lai uzlabotu KDAP misiju un operāciju efektivitāti un ilgtspējību un lai dotu iespēju ES stiprināt drošības un aizsardzības spējas tās partnervalstīs;

49.  mudina EĀDD un Padomi pastiprināt pašreizējos centienus uzlabot kiberdrošību, jo īpaši KDAP misijām, cita starpā veicot pasākumus gan ES, gan dalībvalstu līmenī, lai mazinātu draudus KDAP, piemēram, palielinot noturību ar izglītību, apmācību un mācībām un racionalizējot ES kiberaizsardzības izglītības un apmācības vidi;

50.  uzskata, ka ES un tās dalībvalstis saskaras ar vēl nepieredzētu apdraudējumu, ko rada valsts sponsorēti kiberuzbrukumi, kā arī kibernoziedzība un terorisms; uzskata, ka veids, kādā tiek īstenoti kiberuzbrukumi, padara tos par apdraudējumu, uz ko jāreaģē ES līmenī; mudina dalībvalstis sniegt savstarpēju palīdzību gadījumā, ja pret kādu dalībvalsti tiek īstenots kiberuzbrukums;

ES un NATO attiecības

51.  uzsver, ka ES un NATO stratēģiskajai partnerībai ir ļoti būtiska nozīme, lai novērstu drošības apdraudējumus, kas skar ES un tās kaimiņvalstis; ņemot vērā to, ka no 28 ES dalībvalstīm 22 valstis ir arī NATO dalībnieces, uzsver, ka ES un NATO sadarbībai vajadzētu būt papildinošai un tajā būtu jāņem vērā abu pušu īpatnības un loma; uzsver, ka abām organizācijām ir būtiski atšķirīgas iezīmes un ka tām būtu jāsadarbojas, pilnībā ievērojot otras autonomiju un lēmumu pieņemšanas procedūras, pamatojoties uz savstarpīguma principu un neierobežojot nevienas dalībvalsts drošības un aizsardzības politikas īpašos aspektus; pauž pārliecību, ka spēcīgāka ES un NATO viena otru pastiprinātu, radot lielāku sinerģiju un efektivitāti visu partneru drošībai un aizsardzībai; uzsver, ka ES un NATO stratēģiskā partnerība ir vienlīdz svarīga gan ES turpmākajai KDAP, gan arī alianses nākotnei, kā arī ES un Apvienotās Karalistes attiecībām pēc Brexit;

52.  atzinīgi vērtē galvenos pīlārus, kas iekļauti jaunajā ES un NATO deklarācijā, kura tika pieņemta NATO samitā Briselē 2018. gada 12. jūlijā, un uzsver, ka kopīgās deklarācijas sekmīga īstenošana ir atkarīga no visu dalībvalstu pastāvīgas politiskās gribas visā procesa laikā; atzīstot 74 kopīgo darbību īstenošanā gūtos taustāmos rezultātus, uzskata, ka joprojām ir nepieciešams pielikt pūles, lai praktiski īstenotu jau noteiktās daudzās saistības, jo īpaši hibrīddraudu apkarošanas, kiberdrošības un kopīgu mācību jomā; īpaši ņem vērā EAA iesaisti 30 darbību īstenošanā;

53.  uzsver, ka centieniem militārās mobilitātes jomā vajadzētu būt prioritātei un tie būtu uzskatāmi par ieguldījumu KDAP misiju un operāciju efektīvā īstenošanā un alianses aizsardzības situācijas uzlabošanā; tādēļ mudina abas organizācijas turpināt pēc iespējas ciešāku sadarbību militārās mobilitātes jomā, tostarp izstrādājot kopīgas prasības, lai veicinātu spēku un ekipējuma ātru pārvietošanu visā Eiropā un vienlaikus paturot prātā, ka uzmanība ir jāpievērš vairākiem virzieniem, bet problēmas galvenokārt vērojamas dienvidos un austrumos; aicina Komisiju atbalstīt šos centienus, piešķirot nepieciešamās investīcijas un attiecīgā gadījumā pieņemot tiesību aktus; uzsver, ka ir jāatvieglo administratīvās procedūras, lai ātrās reaģēšanas spēki Eiropas Savienībā varētu pārvietoties pāri robežām;

54.  šajā sakarībā uzsver ES un NATO papildināmību un nepieciešamību nodrošināt to, lai ES un NATO daudznacionālās iniciatīvas spēju veidošanas jomā ir papildinošas un savstarpēji pastiprinošas;

55.  uzsver, ka ir svarīgi, lai sadarbība un integrācija kiberdrošības jomā notiktu ne tikai starp dalībvalstīm, galvenajiem partneriem un NATO, bet arī starp dažādiem sabiedrības locekļiem;

KDAP partnerības

56.  uzsver, ka partnerība un sadarbība ar valstīm un organizācijām, kurām ir tādas pašas vērtības kā Eiropas Savienībai, veicina KDAP efektivitāti; atzinīgi vērtē KDAP partneru ieguldījumu pašreizējās ES misijās un operācijās, kas veicina mieru, reģionālo drošību un stabilitāti;

57.  uzskata, ka ir būtiski vēl vairāk uzlabot sadarbību ar institucionālajiem partneriem, tostarp ANO, NATO, Āfrikas Savienību un EDSO, kā arī ar tādiem stratēģiskajiem divpusējiem partneriem kā ASV; iesaka attīstīt KDAP partnerības jomās, kas saistītas ar partneru noturības stiprināšanu un drošības sektora reformu (DSR);

58.  uzsver ES un ANO partnerības nozīmi starptautisko konfliktu risināšanā un miera veidošanas darbībās; prasa ES un ANO stiprināt ES un ANO krīžu pārvarēšanas koordinācijas komitejas kopējo konsultatīvo mehānismu un pilnībā izmantot partnerības potenciālu, apvienojot politisko leģitimitāti un operatīvās spējas;

59.  pauž pārliecību, ka pēc Brexit ES būtu jāsaglabā pēc iespējas ciešāka partnerība ar Apvienoto Karalisti drošības un aizsardzības jomā;

Parlamentārā dimensija

60.  uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai drošības un aizsardzības jautājumi tiktu pakļauti parlamentārai pārraudzībai valstu un Eiropas līmenī, jo parlamentārā pārraudzība ir būtisks elements turpmākajā šīs politikas jomas attīstībā, un šajā sakarībā mudina parlamentāros dalībniekus ciešāk sadarboties, iespējams, meklējot jaunus vai labākus sadarbības veidus, lai nodrošinātu netraucētu parlamentāro pārraudzību visos līmeņos; atgādina, ka ir svarīgi turpmākajās debatēs par Eiropas drošību iesaistīt pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājus;

61.  atzinīgi vērtējot vispārējo progresu, kas KDAP jomā panākts kopš EUGS iesniegšanas, tomēr norāda, ka ES līmeņa parlamentārās struktūras, kas tika izveidotas laikā, kad ES vērienīguma un aktivitātes līmenis drošības un aizsardzības jomā bija diezgan ierobežots, vairs nav pietiekamas, lai nodrošinātu parlamentāro pārraudzību, kas vajadzīga politikas jomā, kurā šobrīd notiek strauja attīstība, kas nosaka ātras reaģēšanas spēju nepieciešamību; tādēļ atkārtoti aicina pārveidot Drošības un aizsardzības apakškomiteju par pilntiesīgu komiteju un nodrošināt tai kompetences, kas vajadzīgas, lai veicinātu KDAP, tostarp PESCO, EAA un citu KDAP darbību, kas paredzētas līgumos, vispusīgu parlamentāro pārraudzību; uzskata, ka apakškomitejas pārveidei par komiteju būtu jānotiek pēc tam, kad aizsardzības un drošības ad hoc pārvaldība Komisijas līmenī tiek aizstāta ar specializētāku modeli, ņemot vērā pārvaldāmo centienu aizvien lielāko sarežģītību;

62.  norāda, ka vairākas dalībvalstis nesen ir prasījušas izveidot ES Drošības padomi, un uzskata, ka šī koncepcija ir jāturpina attīstīt, pirms var izvērtēt tās pievienoto vērtību;

63.  atkārtoti prasa ieviest Padomē aizsardzības ministru sanāksmes PV/AP vadībā; atzīst, ka turpmāka Eiropas integrācija nozīmētu arī demokrātiskāku pārbaudi, īstenojot parlamentāro pārraudzību; tādēļ uzsver nepieciešamību nostiprināt Eiropas Parlamenta lomu šajā jomā, proti, izveidojot pilntiesīgu drošības un aizsardzības komiteju, kuras darbu papildinātu kopīgas parlamentu sanāksmes, paredzot, ka tajās piedalītos valstu parlamentu pārstāvji un EP deputāti;

64.  uzsver, ka jebkurā turpmākā konventā vai starpvaldību konferencē, kurā tiek gatavotas izmaiņas ES Līgumos, būtu jāapsver tādu Eiropas līmeņa spēku izveide, kam būtu efektīvas aizsardzības spējas, kuras ļautu iesaistīties miera uzturēšanā, konfliktu novēršanā un starptautiskās drošības stiprināšanā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un atbilstīgi LES 43. panta 1. punktā izklāstītajiem uzdevumiem;

°

°  °

65.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, NATO ģenerālsekretāram, kosmosa, drošības un aizsardzības jomā strādājošām ES aģentūrām un dalībvalstu parlamentiem.

(1)

OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.

(2)

OV C 93, 9.3.2016., 144. lpp.

(3)

OV C 337, 20.9.2018., 11. lpp.

(4)

OV C 224, 27.6.2018., 18. lpp.

(5)

OV C 224, 27.6.2018., 50. lpp.

(6)

OV C 369, 11.10.2018., 36. lpp.

(7)

OV C 263, 25.7.2018., 125. lpp.

(8)

OV C 334, 19.9.2018., 253. lpp.

(9)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0257.

(10)

OV C 238, 6.7.2018., 89. lpp.

(11)

OV C 369, 11.10.2018., 47. lpp.

(12)

OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.


MAZĀKUMA VIEDOKLIS

Gada ziņojums par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (KDAP) (2018/2099(INI))

Ārlietu komiteja, referents: Mircea Paşcu

Mazākuma ziņojums, ko iesniedza GUE/NGL grupas deputāti Sabine Lösing, Miguel Urban Crespo; Takis Hadjigeorgiou

Ziņojumā tiek atbalstīta militāra savienība, kuras spējas aizvien tiek palielinātas, un tiek atzinīgi vērtētas visas nesen izveidotās ES militārās programmas un instrumenti: Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EDIDP), Eiropas Aizsardzības fonds (EAF), Eiropas Miera nodrošināšanas fonds (EPF) (jaunais Athena mehānisms), pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO), militārā mobilitāte — atvērtas robežas bruņoto spēku pārvietošanās brīvībai un ekipējuma brīvai apritei. Tajā tiek pausts atbalsts visu veidu kaujas spēkiem (kaujas grupām/brigādēm, ES rezerves spēkiem, pastāvīgai Sevišķi ātras reaģēšanas vienībai). Ziņojumā tiek prasīts izmantot aizsardzības politiku un militāros spēkus kā Eiropas identitātes avotu.

Mēs iebilstam pret šo ziņojumu, jo tajā:

  tiek prasīts īstenot padziļinātu sadarbību aizsardzības jomā, tostarp izlūkošanā un novērošanā, un ciešāku sadarbību NATO satvarā;

  tiek atbalstīti lielāki aizsardzības izdevumi un finansiāli ieguldījumi no ES budžeta pilntiesīgā ES aizsardzības budžetā, tostarp Aizsardzības fondā, nākamās DFS satvarā, nodrošinot peļņu aizsardzības rūpniecībai;

  tiek prasīts saistošs satvars 42. panta 7. punktā iekļautajai savstarpējās aizsardzības klauzulai, kas pārsniedz to, kas paredzēts NATO Ziemeļatlantijas līguma V pantā;

  tiek atzinīgi vērtēts Eiropas Miera nodrošināšanas fonds, un tas nozīmē, ka tiks paplašināts mehānisms Athena un sadarbība ar trešām valstīm militārajā jomā; tiek paredzēts segt visas militāro operāciju izmaksas, tostarp tās, kas saistītas ar spēku izvietošanu, ekipējumu un bruņojuma nodošanu, kas neatrodas parlamentārā pārraudzībā un kas tādējādi veicinās jaunus konfliktus un vardarbību, nevis mieru;

  uz civilās infrastruktūras projektu rēķina tiek atbalstīta militārā Šengena (6,5 miljardu EUR).

Mēs prasām:

  stingri interpretēt LES 41. panta 2. punktu, kurā ir aizliegts izmantot ES budžetu militārām un aizsardzības operācijām;

  beigt visu militāro un ar aizsardzību saistīto ES programmu īstenošanu;

  veikt kardinālu atbruņošanos (tostarp kodolatbruņošanos) ES un pasaules līmenī.


Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS (2.10.2018)

Ārlietu komitejai

par gada ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu

(2018/2099(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Paulo Rangel

IEROSINĀJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē EII izveidi, pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) ieviešanu un EAF pastiprināšanu, jo tie ir nozīmīgi soļi virzībā uz Savienības drošības un aizsardzības nostiprināšanu, cieši sadarbojoties ar NATO un pilnībā papildinot to; atzinīgi vērtē Eiropas intervences iniciatīvas izveidi kā ātru reakciju uz krīzēm, kas varētu apdraudēt Eiropas drošību, vienlaikus uzsverot, ka tā nedrīkst kavēt ES aizsardzības savienības izveidi, neraugoties uz to, ka tā ir ārpus ES tiesiskā regulējuma;

2.  norāda, ka vairākas dalībvalstis nesen ir prasījušas izveidot ES Drošības padomi, un uzskata, ka šī koncepcija ir jāturpina attīstīt, pirms var veikt tās pievienotās vērtības izvērtējumu;

3.  prasa pilnībā izstrādāt ES kaujas vienību grupas un uzskata, ka prasība par vienprātību Padomē ir pretrunā to mērķim kā militārai ātrās reaģēšanas vienībai, lai reaģētu uz jaunām krīzēm un konfliktiem visā pasaulē;

4.  uzsver nepieciešamību turpināt ES autonomo izlūkošanas resursu pilnveidošanu, proti, uzlabojot Eiropas Savienības Izlūkošanas un situāciju centru (ES INTCEN); turklāt apstiprina efektīvas Eiropas izlūkošanas vienības izveidi, kas nodrošinātu sadarbības iespējas izlūkošanas jomā, proti, saistībā ar kopīgu stratēģiju organizētās noziedzības un terorisma apkarošanai, un automātisku datu pieejamību un sadarbspēju starp izlūkošanas dienestiem un ar policiju, vienlaikus pilnībā ievērojot ES datu aizsardzības prasības;

5.  atzinīgi vērtē pastāvīga operācijas štāba izveidi un EAA budžeta palielināšanu;

6.  atkārtoti prasa ieviest Padomē aizsardzības ministru sanāksmes PV/AP vadībā; atzīst, ka turpmāka Eiropas integrācija nozīmētu arī demokrātiskāku pārbaudi, īstenojot parlamentāro pārbaudi; tādēļ uzsver nepieciešamību nostiprināt Eiropas Parlamenta lomu šajā jomā, proti, izveidojot pilntiesīgu drošības un aizsardzības komiteju, kuras darbu papildinātu kopīgas parlamentu sanāksmes, kurās piedalītos valstu parlamentu pārstāvji un EP deputāti;

7.  uzsver, ka jebkurā turpmākā konvencijā vai starpvaldību konferencē, kas sagatavo izmaiņas ES Līgumos, būtu jāapsver tādu Eiropas līmeņa spēku izveide, kuriem būtu efektīvas aizsardzības spējas, lai iesaistītos miera uzturēšanā, konfliktu novēršanā un starptautiskās drošības stiprināšanā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un atbilstīgi LES 43. panta 1. punktā izklāstītajiem uzdevumiem;

8.  norāda, ka gan Savienības KDAP iekšējā, gan ārējā dimensija var iegūt no vienota aizsardzības tirgus izveides;

9.  uzskata, ka šis tirgus ir ES drošības politikas neatņemama sastāvdaļa un paredz skaidras eksporta pamatnostādnes attiecībā uz ieročiem un militāro aprīkojumu, ko izstrādā ar ES budžeta atbalstu;

10.  norāda, ka ar KDAP nesaistītas īstenas ES civilās aizsardzības struktūras izveide un EBCG vajadzības var veicināt šāda tirgus izveidi, lai izmantotu sinerģijas priekšrocības nolūkā radīt apjomradītus ietaupījumus un samazināt jaudas pārpalikumu;

11.  uzsver, ka pasaules drošības vidē, kas arvien attīstās, Eiropas Savienībai ir jābūt iespējām neatkarīgi garantēt tās iedzīvotāju drošību, proti, paredzot, ka dalībvalstis nodrošina pietiekamus līdzekļus aizsardzībai; tomēr norāda, ka cieša sadarbība starp Eiropas Savienību un tās tuvākajiem sabiedrotajiem, piemēram, Apvienoto Karalisti un ASV, joprojām ir ļoti svarīga, vienlaikus uzsverot to, ka nedrīkst neņemt vērā attiecīgās šādas sadarbības radītās institucionālās sekas.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

1.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

4

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mercedes Bresso, Elmar Brok, Richard Corbett, Pascal Durand, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Diane James, Ramón Jáuregui Atondo, Alain Lamassoure, Jo Leinen, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Markus Pieper, Paulo Rangel, Helmut Scholz, Pedro Silva Pereira, Barbara Spinelli, Kazimierz Michał Ujazdowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Enrique Guerrero Salom, Cristian Dan Preda, Jasenko Selimovic

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ruža Tomašić

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

16

+

ALDE

Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jasenko Selimovic

NI

Kazimierz Michał Ujazdowski

PPE

Elmar Brok, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Alain Lamassoure, Markus Pieper, Cristian Dan Preda, Paulo Rangel

S&D

Mercedes Bresso, Richard Corbett, Enrique Guerrero Salom, Ramón Jáuregui Atondo, Jo Leinen, Pedro Silva Pereira

4

-

ECR

Ruža Tomašić

GUE/NGL

Helmut Scholz, Barbara Spinelli

NI

Diane James

2

0

VERTS/ALE

Max Andersson, Pascal Durand

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

12.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

13

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Petras Auštrevičius, Bas Belder, Elmar Brok, James Carver, Lorenzo Cesa, Aymeric Chauprade, Javier Couso Permuy, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Michael Gahler, Tunne Kelam, Wajid Khan, Eduard Kukan, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Michel Reimon, Jean-Luc Schaffhauser, Anders Sellström, Alyn Smith, Jordi Solé, Dobromir Sośnierz, Jaromír Štětina, Charles Tannock, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Bocskor, Neena Gill, Igor Gräzin, Rebecca Harms, Marek Jurek, Othmar Karas, Juan Fernando López Aguilar, Antonio López-Istúriz White, Urmas Paet, Bodil Valero, Mirja Vehkaperä, Marie-Christine Vergiat

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eleonora Evi, Rupert Matthews, Miroslav Mikolášik, Liliana Rodrigues, Flavio Zanonato


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

40

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Igor Gräzin, Urmas Paet, Jozo Radoš, Ivo Vajgl, Mirja Vehkaperä

EFDD

Aymeric Chauprade, Eleonora Evi

PPE

Michèle Alliot-Marie, Andrea Bocskor, Elmar Brok, Lorenzo Cesa, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Othmar Karas, Tunne Kelam, Eduard Kukan, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Ramona Nicole Mănescu, Miroslav Mikolášik, Francisco José Millán Mon, Alojz Peterle, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Anders Sellström, Jaromír Štětina

S&D

Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Neena Gill, Wajid Khan, Arne Lietz, Juan Fernando López Aguilar, Andrejs Mamikins, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Liliana Rodrigues, Flavio Zanonato

13

-

ENF

Jean-Luc Schaffhauser

GUE/NGL

Javier Couso Permuy, Sabine Lösing, Miguel Urbán Crespo, Marie-Christine Vergiat

NI

James Carver, Georgios Epitideios, Dobromir Sośnierz

VERTS/ALE

Barbara Lochbihler, Michel Reimon, Alyn Smith, Jordi Solé, Bodil Valero

5

0

ECR

Bas Belder, Marek Jurek, Rupert Matthews, Charles Tannock

VERTS/ALE

Rebecca Harms

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 6. decembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika