Procedūra : 2018/2086(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0378/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0378/2018

Debates :

PV 14/01/2019 - 20
CRE 14/01/2019 - 20

Balsojumi :

PV 15/01/2019 - 8.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0012

ZIŅOJUMS     
PDF 544kWORD 59k
22.11.2018
PE 623.760v02-00 A8-0378/2018

par novērtējumu attiecībā uz to, kā ES budžets izmantots publiskā sektora reformas īstenošanā

(2018/2086(INI))

Budžeta kontroles komiteja

Referents: Brian Hayes

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par novērtējumu attiecībā uz to, kā ES budžets izmantots publiskā sektora reformas īstenošanā

(2018/2086(INI))

Eiropas Parlaments,

––  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta 2016. gadā publicēto pētījumu Public Sector Reform: How the EU budget is used to encourage it („ES budžeta izmantošana publiskā sektora reformas veicināšanai”)(1);

–  ņemot vērā stratēģiju „Eiropa 2020”,

–  ņemot vērā pašreizējo ES finansēšanas periodu (2014–2020) un Komisijas priekšlikumu attiecībā uz jauno daudzgadu finanšu shēmu (2021–2028);

–  ņemot abu likumdevēju 2018. gada jūlijā panākto vienošanos par Strukturālo reformu atbalsta programmas (SRSP) budžeta palielināšanu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 197. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A8-0378/2018),

A.  tā kā publiskajai pārvaldei dalībvalstīs ir ārkārtīgi liela nozīme ES budžeta īstenošanā un, darbojoties efektīvi, tā var palīdzēt nodrošināt modernas sistēmas pārticības un labklājības uzlabošanai Eiropas Savienībā;

B.  tā kā priekšlikuma par jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS) pašreizējā redakcijā nav paredzēts atsevišķs publiskajai pārvaldei veltīts mērķis,

1.  norāda, ka ar publiskās pārvaldes jautājumiem nodarbojas dažādi Komisijas dienesti un ka tādēļ ir sarežģītāk efektīvi koordinēt kompetentos dienestus, ES finansētās programmas un iniciatīvas; prasa ciešāk koordinēt visas tehniskās palīdzības programmas, lai novērstu pārklāšanos un lai pasākumi nebūtu tik neefektīvi, ka padarītu veltīgus visus Komisijas centienus sinerģijas nodrošināšanas nolūkā veicināt fondu kombinēšanu; aicina Komisiju uzlabot labas prakses apmaiņas sistēmas, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot paraugpraksi, neuzspiežot politiku, kas vērsta uz algu devalvāciju un reformām, kuras nav sociāli ilgtspējīgas;

2.  aicina nākamo Komisijas priekšsēdētāju nodot jautājumus, kas saistīti ar labāku publisko pārvaldi un pārvaldību, viena komisāra atbildībā;

3.  uzskata, ka efektīvai publiskā sektora reformai ir būtiska nozīme, lai palīdzētu dalībvalstīm pielāgoties mainīgiem apstākļiem, palielināt noturību pret turpmākām krīzēm, paplašināt e-pārvaldi un uzlabot pakalpojumu sniegšanu visā Eiropas Savienībā, it īpaši attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un IT sistēmām, un ka tā ievērojami palīdzētu mazināt Savienības līdzekļu izšķērdēšanu un iespējas tos izšķērdēt, kā arī šo līdzekļu zaudēšanu vai krāpnieciskus tēriņus; tādēļ prasa arī turpmākajos plānošanas periodos paredzēt finansējumu e-pārvaldes ieviešanas veicināšanas pasākumiem, ievērojot ES e-pārvaldes rīcības plānā minētos principus un prioritātes;

4.  konstatē, ka birokrātiskā sloga, ar administratīvo spēju saistītu problēmu vai pārkāpumu dēļ bieži vien pastāv grūtības piekļūt finansējumam vai to izmantot, it sevišķi atpalikušos reģionos; tāpēc cer, ka dalībvalstīs tiks īstenotas iekšējas reformas ar mērķi konkretizēt labas pārvaldības principa īstenošanu un paātrināt tiesvedību;

5.  norāda, ka ES budžetā ir paredzēti aptuveni 9 miljardi EUR publiskās pārvaldes reformu atbalstam ES dalībvalstīs; mudina Komisiju saskaņot šo finansiālo atbalstu ar zināšanu, pieredzes un paraugprakses mērķtiecīgu apmaiņu starp dalībvalstīm;

6.  aicina Komisiju pastiprināt sadarbību ar dalībvalstīm, lai sniegtu atbalstu atpalikušiem reģioniem, uzlabojot to spējas un administratīvo pārvaldību;

7.  prasa veikt pasākumus tādu programmu īstenošanas veicināšanai, kuras sekmētu cilvēkresursu stratēģiju izstrādi un īstenošanu, piemēram, izmantojot paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un iesaistot arī vadītājus un citas augsti stāvošas personas;

8.  uzsver — bieži ir konstatēts, ka konkrētas darbības programmas un citi ES finanšu resursi daudzējādā ziņā pārklājas, un prasa iesniegt priekšlikumus; šajā sakarībā pauž cerību, ka tiks uzlaboti palīdzības pasākumi, lai nodrošinātu koordināciju, papildināmību un vienkāršošanu;

9.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai darbības programmas tiktu īstenotas pēc iespējas efektīvāk un lietotājiem draudzīgākā veidā; uzskata, ka ir būtiski, lai dalībvalstis atturētos no papildu prasību izvirzīšanas, kas saņēmējiem apgrūtinātu līdzekļu izmantošanu;

10.  norāda, ka Komisijai nav nedz standartizēta un kopēja publiskās pārvaldes novērtēšanas satvara, nedz arī sistemātiskas datu vākšanas metodes; ar bažām norāda, ka šo instrumentu neesamības dēļ Komisija sagatavo nepilnīgas analīzes par dalībvalstu problēmjautājumiem; ierosina gada izaugsmes pētījumā atkal ieviest publiskajai pārvaldei un pārvaldībai veltītu sadaļu;

11.  aicina Komisiju iepriekš novērtēt to struktūru administratīvo spēju, kuras ir atbildīgas par attīstības politikas īstenošanu, un saistībā ar īpaši nozīmīgiem stratēģiskiem projektiem rosināt izmantot tādas valsts struktūras un aģentūras, kuras spēj pilnveidot un paātrināt programmu un atsevišķu pasākumu īstenošanu;

12.  uzskata, ka DFS būtu jāizmanto, lai stimulētu programmas, kas nodrošina labāku publisko pārvaldi un pārvaldību, it sevišķi nolūkā palīdzēt dalībvalstīm ekonomikas lejupslīdes laikā, atzīstot, ka šādā situācijā skartajām dalībvalstīm var palīdzēt publiskās pārvaldes sistēmu jomā veiktas reformas;

13.  atzinīgi vērtē to, ka nākamajā DFS ir iekļauti priekšlikumi, kuru mērķis ir novērst programmu pārklāšanos un veicināt vēl lielāku vienkāršošanu;

14.  mudina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt īpašu novērtēšanas satvaru, kurš aptvertu augstas kvalitātes publiskās pārvaldes kvantitatīvos un kvalitatīvos aspektus, un veidot pašai savu analītisko kapacitāti; uzsver, ka ir jānovērtē katras dalībvalsts problēmas un pieejamo resursu ietvaros jāveicina problēmu pārvarēšanas pasākumi, stiprinot ex ante nosacījumu izvirzīšanas kritēriju un nosakot mērķus;

15.  ierosina Komisijai pilnveidot politikas dialogu ar dalībvalstīm, nodrošinot īpaši šim nolūkam paredzēta foruma izveidi;

16.  ierosina atvēlēt Parlamenta darba kalendārā laiku strukturētam dialogam ar valstu parlamentiem jautājumos, kas saistīti ar publiskās pārvaldes uzlabošanu visā ES; aicina ES uzlabot saskaņā ar tematisko mērķi Nr. 11 izmantoto Eiropas strukturālo un investīciju fondu („ESI fondi”) uzraudzību un novērtējumu, ietverot specifiskus rādītājus, ar ko novērtēt progresu ar publiskās pārvaldes reformu saistīto ES mērķu un prioritāšu sasniegšanā;

17.  atzinīgi vērtē kritērija izstrādi, kurš paredzēts, lai novērtētu ES kandidātvalstu publiskās pārvaldes spēju uzņemties ar dalību Eiropas Savienībā saistītos pienākumus; cer, ka dalībvalstīs tiks īstenotas iekšējas reformas ar mērķi vēl vairāk konkretizēt labas pārvaldības principa īstenošanu;

18.  norāda, ka Komisija un dažas dalībvalstis līdzfinansē Eiropas Publiskā sektora balvu (EPSA), pulcējot labākā, inovatīvākā un rezultatīvākā snieguma nodrošinātājus Eiropas publiskajā sektorā; uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina vērienīgāka mācīšanās un informācijas apmaiņa un jātiecas paplašināt tvērumu visā Eiropā;

19.  uzskata, ka publiskajā pārvaldē būtu jāveicina inovācijas procesi, lai nodrošinātu labāku savienojamību, digitalizāciju un kvalitatīvus digitālos pakalpojumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskajām iestādēm, vienlaikus neatpaliekot no straujās jauno tehnoloģiju attīstības minētajās jomās; atzinīgi vērtē to, ka jaunajā Kopīgo noteikumu regulas (KNR) priekšlikumā ir paredzēts nodrošināt turpmākajiem saņēmējiem nepieciešamo informāciju, lai viņi varētu iespējami ātri sākt izmantot sistēmas;

20.  atzīst, ka atsaucīga vietējās pārvaldes iesaistīšanās ir priekšnoteikums ES līmeņa mērķu sasniegšanai šajā jomā; vērš uzmanību uz Tallinas deklarācijā iekļauto priekšlikumu valstu līmenī pilnveidot kopīgas pārvaldības struktūras ar vietējām un reģionālajām iestādēm(2);

21.  atzinīgi vērtē pastāvošos tīklus(3), kuri apvieno dalībvalstu pārstāvjus — jo īpaši ES finansējuma saņēmējus —, lai uzlabotu publisko pārvaldi, daloties paraugpraksē un īstenojot savstarpēju mācīšanos;

22.  uzskata, ka pastāvošie tīkli varētu ievērojami uzlabot savu darbību, izvirzot vērienīgākus mērķus un izvēršot aktīvāku pieeju, piemēram, attīstot salīdzinošu mācīšanos, kurā dalībvalstu pašnovērtējums apvienots ar pilnveidotu salīdzinošās izvērtēšanas sistēmu;

23.  uzskata, ka augstas kvalitātes publiskā pārvalde ir būtisks priekšnoteikums ES politikas mērķu sasniegšanai DFS kontekstā un citās jomās; uzsver labas komunikācijas un politiskās informētības svarīgo nozīmi uzticēšanās veidošanā un pozitīvu reformas pasākumu un programmu stimulēšanā;

24.  uzskata, ka ir pastāvīgi jānovērtē, vai kohēzijas politikā tiek ievērots pievienotās vērtības un papildināmības princips salīdzinājumā ar darbībām, kuras finansē no parastajiem līdzekļiem, šādu novērtējumu cita starpā veicot arī tādēļ, lai nodrošinātu, ka ar kohēzijas politiku netiek aizstāti parastie valstu resursi;

25.  norāda — lai gan pēdējā plānošanas periodā kvantitatīvā izteiksmē ir tikuši palielināti reģionālajam īstenošanas plānam paredzētie ESI fondu līdzekļi, būtu vēlams uzlabot uzraudzību, lai novērtētu šā finansējuma ietekmi uz minēto plānu;

26.  prasa turpināt darbu, ko veic Komisijas darba grupas, kuru atbildībā ir palīdzēt dalībvalstu iestādēm uzlabot kohēzijas politikas līdzekļu izmantošanu tajās dalībvalstīs, kuras ESI fondu līdzekļu apguves ziņā atpaliek;

27.  uzsver Reformu atbalsta programmas svarīgo nozīmi un pauž cerību, ka nākamajā plānošanas periodā tā tiks pilnveidota, skaidri nosakot, ka tās uzdevums ir darboties kā veicinātājai, nevis sniegt tehnisku palīdzību, un ka tiks uzlabota arī tās efektivitāte un lietderība, nesamazinot kohēzijas budžetu tādā apmērā, kā Komisija to patlaban ir ierosinājusi 2021.–2027. gada DFS;

28.  konstatē, ka Eiropas Savienība, lai gan tai nav tiešas juridiskas kompetences administratīvajā jomā, pozitīvi ietekmē dalībvalstu publisko pārvaldi un jo īpaši dara to netieši, proti, definējot administratīvos standartus Kopienas acquis, paverot iespējas apmainīties ar paraugpraksi visā Savienībā un nodrošinot budžeta instrumentus, kuru mērķis ir atbalstīt un veicināt publiskās pārvaldes reformu, stiprinot administratīvo spēju un pārvaldes iestāžu efektivitāti un sekmējot inovāciju publiskajā sektorā;

29.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

Pētījums Public Sector Reform: How the EU budget is used to encourage it, Eiropas Parlaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Politikas departaments D — Budžeta jautājumi, 2016.

(2)

https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/ministerial-declaration-egovernment-tallinn-declaration

(3)

Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu tīkls (EUPAN), Publiskās pārvaldes un pārvaldības tematiskais tīkls (PAG) un citas platformas un tīkli, kuri īpaši pievēršas tiesiskumam, korupcijas apkarošanai, digitalizācijai, publiskajam iepirkumam u. c.


PASKAIDROJUMS

Ziņojums tapis saistībā ar 2016. gada augustā publicēto DG IPOL pētījumu Public Sector Reform: How the EU budget is used to encourage it („ES budžeta izmantošana publiskā sektora reformas veicināšanai”), un tas tika apspriests Budžeta kontroles komitejā (CONT), rīkojot atklātu uzklausīšanu.

Pētījumā ir akcentēts, ka kopš 2007. gada ir nostiprinājusies ES budžeta loma administratīvo reformu atbalstīšanā. Tomēr publiskās pārvaldes reformu attīstīšanai un uzlabošanai paredzētās ES iniciatīvas un ES budžeta instrumenti ir bijuši fragmentāri, un to starpā trūkst saskaņotības.

Pētījumā ir atklāts, ka, lai gan ES budžetam ir bijusi pozitīva ietekme uz publiskās pārvaldes reformām vairākās dalībvalstīs, ir daudz iespēju ES budžetu šajā jomā izmantot vēl labāk. Pētījums liecina, ka ES veicināto publiskās pārvaldes reformu uzmanības centrā varētu būt e-pārvaldes risinājumu potenciāls, jo e-pārvaldes risinājumi iedzīvotājiem atvieglo piekļuvi publiskajiem pakalpojumiem.

Principos balstītajā pieejā publiskās pārvaldes reformām ir vērojami vairāki trūkumi. Konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos netiek konsekventi norādītas struktūras, kuru administratīvais sniegums ir vājš, vai īpaši problemātiskas administratīvās nepilnības, un to būtu iespējams uzlabot.

Citi pētījumā sniegtie ieteikumi ir vērsti uz:

–  struktūrfondu novērtējuma un snieguma rādītāju uzlabošanu;

–  ES Tiesiskuma programmas saskaņošanu ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem;

–  sinerģijas un papildināmības veidošanu e-pārvaldē un tehniskajā palīdzībā;

–  savstarpējas pieredzes apmaiņas veicināšanu par publiskās pārvaldes reformām;

–  Strukturālo reformu atbalsta dienesta potenciāla pilnīgu izmantošanu.

Pētījuma apjoms ir 114 lappuses, un tas tika izstrādāts Eiropas Parlamenta uzdevumā pēc CONT komitejas pieprasījuma. Līdz ar to ir pašsaprotami, ka CONT saistībā ar šo pētījumu veic turpmāku darbu, sagatavojot savus politiskos ieteikumus un izklāstot tos INI ziņojumā.

Šim priekšlikumam nav pilnīgi nekāda sakara ar publisko pakalpojumu privatizāciju — runa ir par dalībvalstu publiskās pārvaldes efektivitātes paaugstināšanu un par ES budžeta izmantošanu šim mērķim. Dalībvalstīm ir daudz plašākas iespējas sadarboties, lai dalītos paraugpraksē, un ES ir daudz lielāks potenciāls koordinēt publiskās pārvaldes reformas.


Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (26.10.2018)

Budžeta kontroles komitejai

par novērtējumu attiecībā uz to, kā ES budžets izmantots publiskā sektora reformas īstenošanā

(2018/2086(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Raffaele Fitto

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  konstatē, ka ES, lai gan tai nav tiešas juridiskas kompetences administratīvajā jomā, pozitīvi ietekmē dalībvalstu publiskās pārvaldes iestādes un jo īpaši dara to netieši, proti, definējot administratīvos standartus kopienas acquis, apmainoties ar paraugpraksi visā Savienībā un izmantojot arī budžeta instrumentus, kuru mērķis ir uzturēt un veicināt publisko pārvaldes iestāžu reformu, stiprinot administratīvo spēju un pārvaldes iestāžu efektivitāti un sekmējot inovāciju publiskajā sektorā;

2.  norāda — lai gan pēdējā plānošanas periodā ir tikuši palielināti reģionālajam īstenošanas plānam paredzētie ESI fondu līdzekļi, uzraudzību varētu uzlabot, lai novērtētu šī finansējuma ietekmi uz minēto plānu;

3.  atzinīgi vērtē to, ka nākamajā DFS ir iekļauti priekšlikumi, kuru mērķis ir novērst programmu pārklāšanos un veicināt vēl lielāku vienkāršošanu;

4.  uzsver — bieži ir konstatēts, ka konkrētas darbības programmas un citi ES finanšu resursi daudzējādā ziņā pārklājas, un prasa iesniegt priekšlikumus; šajā sakarībā pauž cerību, ka tiks uzlaboti palīdzības pasākumi, lai nodrošinātu koordināciju, papildināmību un vienkāršošanu;

5.  uzsver — ir svarīgi nodrošināt, ka darbības programmas tiek īstenotas pēc iespējas efektīvāk un lietotājdraudzīgāk; uzskata, ka ir būtiski, lai dalībvalstis atturētos no papildu prasību noteikšanas, kas saņēmējam apgrūtina līdzekļu izmantošanu;

6.  uzskata, ka ir pastāvīgi jānovērtē, vai kohēzijas politikā tiek ievērots papildināmības un komplementaritātes princips saistībā ar pasākumiem, kurus finansē no parastajiem līdzekļiem — arī tādēļ, lai kohēzijas politika neaizstātu parastos valsts resursus;

7.  prasa visu tehniskās palīdzības programmu lielāku koordināciju, lai novērstu pasākumu pārklāšanos un nodrošinātu lielāku efektivitāti atbilstoši Komisijas centieniem sinerģijas nodrošināšanas nolūkā veicināt līdzekļu kombinēšanu;

8.  uzsver, ka ir jānovērtē katras dalībvalsts vājās vietas un paredzēto resursu ietvaros jāveicina par problēmu risināšanu atbildīgo iestāžu atbalsta pasākumi, uzlabojot nosacījumu izvirzīšanas kritēriju un sasniedzot izvirzītos mērķus;

9.  aicina Komisiju iepriekš novērtēt to struktūru administratīvo spēju, kuras ir atbildīgas par attīstības politikas īstenošanu, un saistībā ar īpaši stratēģiskiem projektiem veicināt tādu valsts struktūru un aģentūru izmantošanu, kuras var noteikt un paātrināt programmu un atsevišķu pasākumu īstenošanu;

10.  konstatē, ka bieži, īpaši mazāk attīstītos reģionos, ir grūti piekļūt finansējumam vai to izmantot, sevišķi birokrātisku un ar administratīvo spēju saistītu problēmu vai pārkāpumu dēļ; tāpēc aicina veicināt tādas reformas dalībvalstīs, kas konkretizētu labas pārvaldības principa īstenošanu un paātrinātu tiesvedību;

11.  aicina Komisiju pastiprināt sadarbību ar dalībvalstīm, lai sniegtu atbalstu atpalikušiem reģioniem, uzlabojot to spējas un administratīvo pārvaldību;

12.  uzskata, ka publiskajā pārvaldē būtu jāveicina inovācijas procesi, lai nodrošinātu labāku savienojamību, digitalizāciju un kvalitatīvus digitālos pakalpojumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskajām iestādēm, vienlaikus neatpaliekot no straujās tehnoloģiju attīstības minētajās jomās; atzinīgi vērtē to, ka jaunajā KNR priekšlikumā ir paredzēts finansējums turpmākai tādu pasākumu plānošanai, kuri paredzēti e-pārvaldes izvēršanai, ievērojot ES e-pārvaldes rīcības plānā minētos principus un prioritātes un nodrošinot nākamajiem saņēmējiem informāciju, kas tiem vajadzīga sistēmu pēc iespējas ātrākai izmantošanai;

13.  prasa veikt pasākumus, kas veicinātu tādu programmu īstenošanu, kuras sekmē cilvēkresursu stratēģiju izstrādi un īstenošanu, piemēram, izmantojot paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un iesaistot arī vadītājus un citas augsti stāvošas personas;

14.  prasa turpināt darbu, ko veic Komisijas darba grupas, kuras atbildīgas par palīdzību dalībvalstu iestādēm nolūkā uzlabot kohēzijas politikas līdzekļu izmantošanu tajās dalībvalstīs, kuras ESI fondu līdzekļu apguves ziņā atpaliek;

15.  uzsver strukturālo reformu atbalsta programmas nozīmību un pauž cerību, ka nākamajā plānošanas periodā tā tiks veicināta, skaidri nosakot, ka tās uzdevums ir darboties kā veicinātājai, nevis sniegt tehnisku palīdzību, un ka tiks uzlabota tās efektivitāte un lietderība, neveicot kohēzijas budžeta samazinājumus par summām, kādas Komisija patlaban ir ierosinājusi DFS 2021.–2027. gadam.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

25.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Tamás Deutsch, Aleksander Gabelic, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Ivan Jakovčić, Marc Joulaud, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Konstantinos Papadakis, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Ángela Vallina, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Buda, Raffaele Fitto, Elsi Katainen, Ivana Maletić, Bronis Ropė, Milan Zver

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

35

+

ALDE

Ivan Jakovčić, Elsi Katainen, Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg

ECR

Raffaele Fitto, Mirosław Piotrowski, Ruža Tomašić

EFDD

Rosa D’Amato

GUE/NGL

Martina Michels, Younous Omarjee, Ángela Vallina

PPE

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Daniel Buda, Tamás Deutsch, Marc Joulaud, Ivana Maletić, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Ramón Luis Valcárcel Siso, Milan Zver, Lambert van Nistelrooij

S&D

Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Aleksander Gabelic, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Liliana Rodrigues, Monika Smolková, Derek Vaughan, Kerstin Westphal

1

-

NI

Konstantinos Papadakis

2

0

VERTS/ALE

Bronis Ropė, Monika Vana

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Tamás Deutsch, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Wolf Klinz, Bogusław Liberadzki, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Bart Staes, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard Ashworth, Caterina Chinnici, Julia Pitera, Miroslav Poche

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Howarth, Tiemo Wölken


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

16

+

ALDE

Nedzhmi Ali, Wolf Klinz

PPE

Richard Ashworth, Tamás Deutsch, Ingeborg Gräßle, Julia Pitera, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Tomáš Zdechovský

S&D

Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Caterina Chinnici, John Howarth, Bogusław Liberadzki, Miroslav Poche, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Bart Staes

0

-

 

 

1

0

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 3. janvārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika