Choisissez la langue de votre document :
- bg - български
- es - español
- cs - čeština
- da - dansk
- de - Deutsch
- et - eesti keel
- el - ελληνικά
- en - English
- fr - français
- ga - Gaeilge
- hr - hrvatski
- it - italiano
- lv - latviešu valoda (izvēlēts)
- lt - lietuvių kalba
- hu - magyar
- mt - Malti
- nl - Nederlands
- pl - polski
- pt - português
- ro - română
- sk - slovenčina
- sl - slovenščina
- fi - suomi
- sv - svenska
| Procedūra : 2018/0109(COD) |
|
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
| Dokumenta lietošanas cikls : A8-0389/2018 | ||||||
Iesniegtie teksti : A8-0389/2018 |  | Debates : |  | Balsojumi : PV 04/04/2019 - 6.21 |  | Pieņemtie teksti : P8_TA(2019)0353 |
| ZIŅOJUMS ***I |
| |||
| 23.11.2018 |
| |||
|
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par daudzgadu plānu zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1967/2006 un Regulu (ES) 2017/2107 (COM(2018)0229 – C8-0162/2018 – 2018/0109(COD)) | ||||
| ||||
 EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par daudzgadu plānu zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1967/2006 un Regulu (ES) 2017/2107 (COM(2018)0229 – C8-0162/2018 – 2018/0109(COD)) (Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0229), – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0162/2018), – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu, – ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu(1), – ņemot vērā Reglamenta 59. pantu, – ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0389/2018), 1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju; 2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| PASKAIDROJUMA RAKSTS |
| |||
|
Aizvien pieaug bažas par zobenzivs krājumu Vidusjūrā, jo to jau vairāk nekā 30 gadus pārzvejo. Augstais zobenzivs mazuļu īpatsvars nozvejā negatīvi ietekmē nārsta biomasu. Šāda situācija ir nekavējoties jāmaina, un ir jāpieņem plāns zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā, lai apturētu tā straujo samazināšanos un palīdzētu to atjaunot tādā līmenī, kāds atbilst ICCAT Konvencijas mērķim. Eiropas Savienība ir līgumslēdzēja puse Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT) un reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijā (RZPO), kas ir atbildīga par tunzivju un tunzivjveidīgo sugu pārvaldību Atlantijas okeānā un blakus esošajās jūrās. ICCAT ir tiesības pieņemt saistošus lēmumus ("ieteikumus") zvejniecību saglabāšanai un pārvaldībai tās kompetencē esošajā apgabalā; šie akti ir saistoši līgumslēdzējām pusēm; tie pēc iespējas drīzāk ir jāiestrādā Savienības tiesību aktos. Šā priekšlikuma mērķis ir ICCAT Ieteikumu 16-05 transponēt ES tiesību aktos, lai Savienība varētu izpildīt savas starptautiskās saistības un nodrošināt operatoriem juridisko noteiktību attiecībā uz noteikumiem un pienākumiem. ICCAT gadskārtējā sanāksmē, kas 2016. gadā norisinājās Vilamurā (Portugāle), līgumslēdzējas puses un sadarbības partneri, kas nav līgumslēdzējas puses, Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) subjekti vai zvejas tiesību subjekti spēra izšķirīgu soli nolūkā reaģēt uz zobenzivs (Xiphias gladius) satraucošo stāvokli Vidusjūrā un pieņēma 15 gadu atjaunošanas plānu (ICCAT Ieteikums 16-05). Priekšlikuma saturs Lai gan dalībvalstis jau kopš 2017. gada janvāra īsteno atjaunošanas plānu, pasākumi ir izklāstīti vairākās ES regulās, kas dažkārt apgrūtina noteikumu interpretāciju. Tāpēc šim priekšlikumam ir divi mērķi: a) noteikt juridisko pamatojumu atjaunošanas plāna īstenošanai un b) vienā juridiskā tekstā apkopot pārvaldības un kontroles noteikumus attiecībā uz plānu zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā. Ieteikumā ir izklāstīti zobenzivs Vidusjūras krājuma saglabāšanas, pārvaldības un kontroles noteikumi, kuru mērķis ir līdz 2031. gadam ar vismaz 60 % varbūtību sasniegt tādu biomasu, kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam. ICCAT Ieteikumā 16-05 noteikts pienākums izmest uz kuģa esošas zobenzivs nozvejas, tostarp sporta un atpūtas zvejā gūtas zobenzivs nozvejas, kas pārsniedz kuģim iedalīto kvotu un/vai atļauto piezveju maksimālo apjomu. Uz kuģa esošas Vidusjūrā nozvejotas zobenzivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, arī būs jāizmet, izņemot daudzumus, kas nepārsniedz piezvejas limitu, ko dalībvalstis noteikušas savos gada zvejas plānos. Ar ICCAT Ieteikumu 16-05 pieņemtie krājuma atjaunošanas pasākumi, kuri tiek transponēti ar šo regulu, ir stingrāki vai precīzāki nekā jau spēkā esošie pasākumi un dod iespēju atjaunot krājumu. Galvenās atšķirības var apkopot šādi: • minimālais saglabāšanas references izmērs: priekšlikumā ir aizliegts zvejot kā mērķsugu, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, transportēt, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai tādu zobenzivju nozvejas un piezvejas (tostarp atpūtas zvejā gūtas nozvejas un piezvejas), kuru: a) garums no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai ir mazāks nekā 100 cm vai b) svars ir mazāks nekā 11,4 kg (dzīvsvars) vai 10,2 kg (atžaunotas un izķidātas); • maksimālais āķu skaits: šajā priekšlikumā noteikts, ka maksimālais āķu skaits, kurus specializētajā zobenzivs zvejā Vidusjūrā kuģis drīkst ievietot vai turēt uz kuģa, ir 2500 āķi; • lieguma laiks: zobenzivis Vidusjūrā nezvejo (ne specializētajā zvejā, ne piezvejā), nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj katru gadu no 1. janvāra līdz 31. martam. Lai aizsargātu zobenzivis Vidusjūrā, katru gadu no 1. oktobra līdz 30. novembrim kuģiem, kuri Vidusjūrā veic garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) specializēto zveju ar āķu jedām, piemēro aizlieguma periodu; • KPN definīcija un kvotu sadalījums: tie jau ir transponēti 2017. gadā un patlaban ir iekļauti Padomes Regulā (ES) 2018/120, ar ko 2018. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un — attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem — konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi. Tāpēc šajā priekšlikumā zvejas iespējas nav jātransponē. Atjaunošanas plānā ir ņemtas vērā dažādu zvejas rīku un zvejas paņēmienu īpatnības. Īstenojot atjaunošanas plānu, Savienībai un dalībvalstīm būtu jācenšas veicināt piekrastes zvejas darbības, kā arī zvejas rīkus un paņēmienus, kas ir selektīvi un kam ir samazināta ietekme uz vidi, tostarp rīkus un paņēmienus, ko izmanto tradicionālajā un nerūpnieciskajā zvejā, tādējādi palīdzot nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni vietējām tautsaimniecībām. Referenta nostāja Referents uzskata, ka Savienībai ir steidzami jāpieņem zobenzivs krājuma atjaunošanas plāns, jo situācija ir ļoti bīstama. Referents pauž nožēlu, ka priekšlikumā paredz atkāpi no KZP 2. panta: "maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistībā ar izmantošanas pakāpi, ja iespējams, sasniedz līdz 2015. gadam, un pakāpeniski pieaugošā veidā — vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem", tomēr saprot šīs atkāpes pamatojumu. Krājumu izmanto ne tikai Eiropas Savienība, bet visas Vidusjūras piekrastes valstis, to pārvalda Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT), un Eiropas Savienība ir viena no tās 51 līgumslēdzējām pusēm, un pat tad, ja ES flotei tiktu piemēroti visstingrākie pasākumi (t. i., pilnīgs zvejas aizliegums), tādu biomasas līmeni, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, līdz 2020. gadam neizdotos sasniegt. Referents atzīst, ka EK ir vairākas reizes pārsniegusi Ieteikuma 16-05 burtisku transponēšanu, tomēr uzskata, ka tas ir atbilstoši, ņemot vērā satraucošo stāvokli attiecībā uz zivju krājumu. Novērotāja īstenotajā uzraudzībā ir jādara vairāk. Pastāvīgā pētniecības un statistikas komiteja (SCRS) savos 2016. un 2017. gada ziņojumos aicināja pievērst uzmanību tam, ka ir jāuzlabo datu vākšana, īpaši kontrolējot izmetumus un izkrāvumus. Tālu migrējošo sugu reģionālā koordinācijas grupa ir vērsusi uzmanību uz to, ka bioloģiskie dati nav pietiekami un būtu jāvāc visos flotes segmentos. Pieredze, kas gūta, īstenojot citus atjaunošanas plānus, piemēram, austrumu zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu, liecina, ka augstu kontroles standartu ievērošana ir viena no plāna sekmīgas īstenošanas atslēgām. Tieši tāpēc krājumu atjaunošanas nolūkos ir svarīgi noteikt īpašas zvejas atļaujas un pastiprināt kuģu lokalizācijas sistēmas (VMS un citas). Tomēr jāņem vērā, ka bieži vien ES flotei piemēro pasākumus, kuri ir stingrāki par reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) pieņemtajiem pasākumiem. Izmantojot mūsu darbību reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās, mums vajag pārliecināt trešās valstis šajos gadījumos ievērot ES standartus. Referents vēlētos nostiprināt to, ka, iedalot zvejas iespējas, kvotas taisnīgi sadala starp dažādiem flotes segmentiem, ņemot vērā gan tradicionālo, gan nerūpniecisko zveju. Turklāt, ja kvotas palielina, to sadalē vajadzētu ņemt vērā jaunus kuģus, lai novērstu zvejas iespēju monopolizēšanu. Īstenojot atjaunošanas plānu, Savienībai un dalībvalstīm būtu jācenšas veicināt piekrastes zvejas darbības un tādu zvejas rīku un paņēmienu izmantošanu, kas ir selektīvi un kam ir samazināta ietekme uz vidi. Šajā sakarībā referents uzskata, ka būtu jāveicina apļveida āķu izmantošana zobenzivs zvejai, jo, izmantojot tos, tiek samazināta jutīgo sugu, piemēram, jūras bruņurupuču, piezveja, turklāt tas palīdz samazināt mazizmēra zobenzivju nozveju, neietekmējot izkrāvumu apjomu. | ||||
| Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (23.7.2018) |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
GROZĪJUMI Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums: + : par - : pret 0 : atturas | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums: + : par - : pret 0 : atturas | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 10. decembris | Juridisks paziņojums - Privātuma politika |