Procedūra : 2018/2097(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0392/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0392/2018

Debates :

PV 11/12/2018 - 16
CRE 11/12/2018 - 16

Balsojumi :

PV 12/12/2018 - 12.15
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0513

ZIŅOJUMS     
PDF 547kWORD 62k
26.11.2018
PE 626.935v02-00 A8-0392/2018

par gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu

(2018/2097(INI))

Ārlietu komiteja

Referents: David McAllister

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 MAZĀKUMA VIEDOKLIS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu

(2018/2097(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitiku un drošības politiku,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. un 36. pantu,

–  ņemot vērā ANO Statūtus,

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) publicēto 1975. gada Helsinku konferences Nobeiguma aktu,

–  ņemot vērā Ziemeļatlantijas līgumu,

–  ņemot vērā ES un NATO 2018. gada 10. jūlijā pieņemto kopīgo deklarāciju par abu organizāciju sadarbību,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) deklarāciju par politisko atbildību,

–  ņemot vērā 2016. gada Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2017. gada 7. jūnija kopīgo paziņojumu “Stratēģiska pieeja izturētspējai ES ārējās darbības jomā” (JOIN(2017)0021),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0392/2018),

A.  tā kā vēl nekad laikā pēc Aukstā kara beigām ES drošības vide nav bijusi tik svārstīga, neparedzama, sarežģīta un neskaidra kā šobrīd un tajā sarežģījumus rada starpvalstu konflikti, dabas katastrofas, terorisms, nefunkcionējošas valstis, kiberuzbrukumi un hibrīdkarš; tā kā kaimiņreģiona stabilitātes un pārticības veicināšanā ar pašreizējām ES politikas nostādnēm vairs nepietiek; tā kā ES ir jāuzņemas aizvien lielāka atbildība par savas drošības garantēšanu, vienlaikus aizstāvot savas intereses un vērtības;

B.  tā kā ES ārējā darbība tieši ietekmē mūsu iedzīvotāju dzīvi gan Eiropas Savienības teritorijā, gan ārpus tās, vai nu atbalstot mieru, ekonomisko sadarbību, drošību un stabilitāti gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, novēršot krīzes pirms to rašanās, palīdzot novērst negatīvu plašāku ietekmi, vai arī veicinot konfliktu miermīlīgu atrisināšanu;

C.  tā kā ES iedzīvotāju skaits samazinās un tiek prognozēts, ka ap 2050. gadu tas veidos tikai 5 % no pasaules iedzīvotāju skaita salīdzinājumā ar 13 % 1960. gadā;

D.  tā kā sagaidāms, ka līdz 2050. gadam Āfrikā iedzīvotāju skaita pieaugums veidos vairāk nekā pusi no pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma — tiek prognozēts, ka šajā kontinentā atradīsies 1,3 miljardi no 2,4 miljardu cilvēku lielā pieauguma; tā kā šī izaugsmes koncentrācija dažās pasaulē nabadzīgākajās valstīs izraisīs vairākas jaunas problēmas, kas, ja tās netiks nekavējoties risinātas, radīs postošas sekas gan attiecīgajām valstīm, gan Eiropas Savienībai;

E.  tā kā tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam Ķīna, ASV un Indija varētu būt pasaules vadošās ekonomikas, kurām būs vēl lielāka politiskā nozīme, bet ilgtermiņa ekonomiskā un politiskā nozīmīguma pārdalē neviena no ES dalībvalstīm neierindosies starp pasaules lielākajām ekonomikām, un tādējādi Eiropas Savienība saskarsies ar pašos pamatos mainītu līdzsvaru pasaulē, kas liks no jauna pielikt pūles, lai uzlabotu pastāvošās globālās pārvaldības institūcijas;

F.  tā kā jaunā pasaules kārtība kļūst aizvien asimetriskāka un pēdējo desmit gadu laikā ietekmi ir paplašinājuši neskaitāmi nevalstiski dalībnieki, sākot ar NVO, kas aizstāv cilvēktiesības, godīgu tirdzniecību un dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, starptautiskajām korporācijām, kas ietekmē valdību politiku, un beidzot ar sociālo mediju aktīvistiem, kas aicina veikt demokrātiskas pārmaiņas; tā kā starptautiskas noziedzīgas organizācijas un teroristu organizācijas mēģina pārkāpt demokrātijas principus; tā kā, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk tiek apšaubīts Eiropai tik svarīgais multilaterālisms, neviens no jaunajiem valstiskajiem vai nevalstiskajiem dalībniekiem nespēj nākt klajā ar citu neapstrīdāmu pasaules redzējumu;

G.  tā kā globalizācijas rezultātā ir palielinājusies savstarpējā atkarība un Pekinā vai Vašingtonā pieņemti lēmumi tiešā veidā ietekmē mūsu dzīvi; tā kā savstarpējā atkarība savukārt ir likusi globālajai sabiedrībai apzināties to, ka transnacionālo problēmu novēršanai ir vajadzīgi transnacionāli risinājumi un daudzpusējas organizācijas, kas uzlabotu globālo pārvaldību;

H.  tā kā gandrīz viena ceturtā daļa pasaules iedzīvotāju dzīvo nestabilās valstīs vai sabiedrībās; tā kā tās aizvien biežāk kļūst par labvēlīgu vidi sociālekonomiskai nevienlīdzībai, kas kopā ar klimata pārmaiņām nekavējoties apdraud stabilitāti, demokrātiju un mieru;

I.  tā kā ES tiekšanos uz pasaules līderes lomu un ietekmi kavē finanšu krīzes sekas, nepieredzētās migrācijas un bēgļu krīzes pārvaldība, augošais eiroskepticisms, pie mūsu robežām vērojamo krīžu skaita palielināšanās, konsekventas ārpolitikas trūkums, aizvien skeptiskākais Eiropas sabiedrības viedoklis par spēka izrādīšanu ārpus mūsu robežām un faktiskas ES stratēģiskās autonomijas trūkums, un tā rezultātā ir radusies tendence uz notikumiem reaģēt, nevis tos veidot; tā kā regulatīvo standartu ziņā ES tomēr saglabā vadošo pozīciju pasaulē;

J.  tā kā rietumu demokrātiskajās valstīs aizvien izteiktāka kļūst neaizsargātība, protekcionisms un vēršanās uz sevi un laikā, kad vienīgais efektīvais globālu jautājumu risināšanas veids ir daudzpusēja sadarbība, valda tieksme nonākt galējībās; tā kā tādas lielvaras kā Ķīna un Krievija mēģina šo vakuumu aizpildīt un cenšas pretoties uz starptautisko tiesību pamata veidotajai pastāvošajai globālajai pārvaldībai, nevis pieņemt to; tā kā minētajām valstīm ir atšķirīga pieeja attīstības sadarbībai, kas nav saistīta ar tiesiskuma uzlabošanu vai citām uz demokrātiju vērstām reformām;

K.  tā kā Kopīgais visaptverošais rīcības plāns (JCPOA) ar Irānu ir būtisks daudzpusējs sasniegums virzībā uz stabilitāti un mieru Tuvajos Austrumos; tā kā prezidenta Donalda Trampa lēmums izstāties no JCPOA un noteikt sekundāras sankcijas Eiropas uzņēmumiem, kas veic likumīgus darījumus ar Irānu, izraisa dziļu nožēlu un apdraud Eiropas ekonomisko suverenitāti, tādējādi akcentējot ES problemātisko situāciju, ko rada paļaušanās uz tirdzniecības sistēmu, kuras pamatā ir dolārs; tā kā ES un dalībvalstis ir atkārtoti apstiprinājušas apņemšanos īstenot JCPOA un ir veikušas pasākumus, lai aizsargātu Eiropas leģitīmās ekonomiskās intereses;

L.  tā kā ISIS, Al Qaeda un citas starptautiskas teroristu organizācijas joprojām nopietni apdraud Eiropu un citas pasaules valstis;

M.  tā kā Eiropas drošības pamatā ir mērķis panākt vienotu stratēģisko autonomiju, kā norādīts Eiropas Savienības globālajā stratēģijā; tā kā vērienīga, paļāvību raisoša un efektīva ārpolitika ir jāatbalsta ar pienācīgiem finanšu resursiem un līdzekļiem un tās pamatā jābūt saskaņotai, savlaicīgai un konsekventai dalībvalstu pieejai,

1.  uzsver, ka Eiropas Savienībai ir pienācis laiks pašai uzņemties atbildību par savu likteni; uzskata, ka starptautiskajās attiecībās ES būtu jākļūst par pilnvērtīgu, suverēnu politisku un ekonomisku spēku, kas palīdz atrisināt konfliktus visā pasaulē un veido globālo pārvaldību; tādēļ uzsver, ka ir vajadzīga patiesi kopēja Eiropas ārpolitika un drošības politika, kuras pamatā ir stratēģiskā autonomija un tās integrācija, tostarp arī spēju ziņā, rūpniecības un operāciju jomā, lai veicinātu mūsu kopīgās intereses, kā arī principus un vērtības;

2.  ir pārliecināts, ka neviena ES dalībvalsts nespēj pati saviem spēkiem efektīvi reaģēt uz mūsdienu globālajām problēmām; uzskata, ka, apkopojot spēkus ES satvarā, dalībvalstis var ietekmēt norises pasaules arēnā, kas citkārt tām nebūtu pa spēkam; pauž pārliecību, ka 28 dalībvalstis, kas strādā pie tā, lai nonāktu pie saskaņotām un vienotām nostājām, un pārstāv 500 miljonus iedzīvotāju, kopā rada lielāku svaru starptautiskajās sarunās, cilvēktiesību un pārskatatbildības veicināšanā un starptautisko noteikumu un politikas, demokrātijas, vides, sociālo un ekonomikas standartu pieņemšanā; turklāt uzskata, ka ES sociālā modeļa aizsardzībā globalizācija var radīt ES iedzīvotājiem iespējas, nevis apdraudējumu, un Eiropas un valstu vadītājiem par šīm iespējām ir jāinformē skaidri un pozitīvi;

3.  pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis par prioritāti pārāk bieži nosaka savas nacionālās intereses neatkarīgi no tā, kādas sekas tas var radīt Eiropas līmenī, un tādējādi apdraud ES kā pasaules līmeņa dalībnieces vienotību, saskaņotību, efektivitāti un tādējādi arī uzticamību; prasa nodrošināt labāku ES un tās dalībvalstu atbildības sadalījumu, lielāku solidaritāti un ciešāku koordināciju; atgādina, ka Savienības ārējās politikas nostādnēm ir jābūt saskaņotām savā starpā un ar citām politikas jomām, kam piemīt ārēja dimensija, kā arī tās būtu jākoordinē ar starptautiskajiem partneriem; uzskata, ka laba dalībvalstu sadarbība ir būtiska mūsu demokrātijas, kopējo vērtību, brīvības un sociālo un vides standartu aizsargāšanā; uzsver nepieciešamību paplašināt sadarbību starp dalībvalstīm, partnervalstīm un starptautiskām organizācijām;

4.  atgādina, ka, uztverot 28 dalībvalstis kā vienotu veselumu, ES ir pasaulē lielākā ekonomika, kas aptver vairāk nekā pusmiljardu iedzīvotāju, un ka euro ir otra svarīgākā rezerves valūta; uzsver, ka, ņemot vērā ES iestāžu un dalībvalstu kopīgo ieguldījumu, ES ir arī pasaulē vadošā attīstības palīdzības sniedzēja;

5.  uzsver, ka Eiropas pieeju ārējām attiecībām raksturo:

–  vispārēju vērtību, piemēram, miera, demokrātijas, līdztiesības, tiesiskuma un cilvēktiesību un pamatbrīvību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanas, veicināšana un aizsardzība;

–  apņemšanās ievērot multilaterālismu un uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, kā atbalstu izmantojot ANO sistēmu un tādas reģionālās organizācijas kā EDSO;

–  uzsvars uz konfliktu novēršanu un pārvaldību, starpniecību, konfliktu mierīgu atrisināšanu, miera veidošanu un institucionālo attīstību;

–  ilgtspējīgas attīstības, palīdzības un ekonomiskās sadarbības, taisnīgas tirdzniecības, klimatam labvēlīgu nolīgumu un alternatīvu enerģijas avotu izmantošanas veicināšana;

6.  uzsver, ka ES būtu jāturpina ievērot Līgumos nostiprinātos demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma principus; uzsver, ka ir svarīgi izvērtēt to, vai šo principu popularizēšana trešās valstīs ir bijusi veiksmīga, un apzināt jomas, kurās vajadzīgi papildu uzlabojumi; uzsver, ka ES kā šo principu ievērošanas popularizētāja savu reputāciju var saglabāt tikai tad, ja tā nodrošinās, ka šie konkrētie principi tiek aizsargāti un ievēroti visās tās dalībvalstīs;

7.  aicina arī apsvērt iespēju piemērot principu “mazāk par mazāk” attiecībā uz tām valstīm, kurās pasliktinās situācija pārvaldības, demokrātijas un cilvēktiesību jomā; uzskata, ka ES būtu efektīvāk jāizmanto savi ārpolitikas instrumenti, tostarp tādi tirdzniecības un attīstības instrumenti kā divpusējie nolīgumi ar trešām valstīm, ja tiek pārkāpti demokrātijas standarti un cilvēktiesības, jo īpaši nodrošinot, ka netiek ratificēts neviens nolīgums, kamēr nav panākta cilvēktiesību kritēriju ievērošana; aicina ES un dalībvalstis pieņemt neizskaidrojamas bagātības orderus, lai cīnītos pret korupciju trešās valstīs; atgādina, ka ekonomiskās sankcijas ir spēcīgs piespiedu diplomātijas līdzeklis; norāda, ka dažos gadījumos attiecībā uz Parlamenta pieņemtajām ārpolitikas nostājām netiek paredzēta turpmāka rīcība Savienības līmenī, un uzstāj, ka Padomei un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) tām būtu jāpievērš lielāka uzmanība;

8.  aicina EĀDD, Komisiju, Padomi un dalībvalstis rīkoties stratēģiski, īstenojot integrētu pieeju un izmantojot visus rīcībā esošos līdzekļus, tostarp tirdzniecību, attīstību, diplomātiskus, civilus un militārus kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) instrumentus, kā arī stratēģisko komunikāciju un publisko diplomātiju, lai stiprinātu ES ģeopolitisko ietekmi un kopējo tēlu pasaulē un aizsargātu tās intereses, tostarp stiprinot ES ekonomisko suverenitāti un stratēģisko autonomiju; uzsver, ka papildu nozīme šajā procesā var būt diplomātijai vides, kultūras, akadēmiskās darbības jomā un cita veida alternatīvajai diplomātijai;

9.  prasa nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) (2021–2027) paredzēt atbilstīgus finanšu resursus ES ārējai darbībai un prasa, lai Eiropas Savienība koncentrētu savus resursus uz stratēģisko prioritāšu īstenošanu; atgādina par ES ārējās finansēšanas instrumentu svarīgo nozīmi ES ārpolitikas interešu veicināšanā; uzsver to, ka ir svarīgi stiprināt ārējās finansēšanas instrumentu saskaņotību, efektivitāti, reaģētspēju un elastību; uzsver, ka instrumentu uzraudzībā un stratēģiskajā vadībā ir pienācīgi jāiesaista Parlaments; uzskata, ka problemātisko situāciju palielināšanās ES kaimiņreģionos un citviet pasaulē liecina par to, ka ārējai darbībai ir vajadzīgs ievērojami lielāks apropriāciju apmērs un ir ievērojami jāpastiprina civilās KDAP misijas;

10.  aicina EĀDD izstrādāt uz jautājumiem balstītas koalīcijas ar līdzīgi domājošām valstīm, atbalstīt un veicināt uz noteikumiem balstītu starptautisku kārtību, multilaterālismu un brīvu un godīgu tirdzniecību un censties rast kolektīvus risinājumus globālām problēmām, tostarp izmaiņām varas līdzsvarā; aicina EĀDD iesaistīties sadarbībā ar jaunajām lielvarām tādu globālo sabiedrisko labumu kā miers un drošība nodrošināšanā, tostarp kopīgiem spēkiem veicot krīzes pārvarēšanas un pārvaldības operācijas visā pasaulē un strādājot pie klimata pārmaiņu mazināšanas, tostarp dabas resursu, tīra gaisa, ūdens un nepiesārņotas zemes ilgtspējīgas apsaimniekošanas, kā arī cilvēktiesību un finansiālās stabilitātes aizsardzības un sekmēšanas; atgādina par parlamentāro attiecību nozīmi šo mērķu atbalstīšanā;

11.  nosoda to, ka Krievija atkārtoti izmanto savas veto tiesības ANO Drošības padomē, un uzskata, ka tas iedragā starptautiskos centienus nodrošināt mieru un atrisināt konfliktus; norāda, ka politiskie strupceļi ANO Drošības padomē kavē starptautiskās sabiedrības rīcību un neļauj atrisināt krīzi; atkārtoti aicina dalībvalstis atbalstīt Drošības padomes sastāva un darbības reformas; uzsver, ka ES ir apņēmusies stiprināt ANO starptautisko lomu;

12.  norāda, ka ES ir bijusi svarīga loma ārpolitikas krīžu pārvarēšanā un atrisināšanā, proti, gadījumos, kad dažas dalībvalstis ir uzņēmušās vadību Savienības kā vienota kopuma pārraudzībā, piemēram, Normandijas formāta gadījumā vai ES3+3 sarunās ar Irānu; uzskata, ka, ilgtermiņā cenšoties pastiprināt drošību un sadarbību aizsardzības jomā, atbilstīgos gadījumos izveidotās ad hoc dalībvalstu koalīcijas, kas var iejaukties, ātri reaģējot uz starptautiskām krīzēm, īstermiņā varētu padarīt ES ārējo darbību elastīgāku un reaģētspējīgāku mainīgo situāciju risināšanā, samazinot spiedienu, ko rada nepieciešamība panākt dalībvalstu vispārēju vienprātību;

13.  atzinīgi vērtē ES, tostarp tās civilo un militāro KDAP misiju, pieaugošo nozīmi miera uzturēšanā, konfliktu novēršanā, starptautiskās drošības un pēckonflikta atjaunošanas stiprināšanā, lai nodrošinātu ilgstošu mieru; atgādina, ka konfliktu risināšana ir guvusi lielākus panākumus gadījumos, kad oficiāla loma šajā procesā ir atvēlēta sievietēm, un prasa palielināt sieviešu līdzdalību šādās misijās;

14.  saprot, ka apdraudējuma tuvums nosaka politikas prioritātes; tomēr aicina visas dalībvalstis ievērot Līgumos nostiprināto solidaritātes principu (Līguma par Eiropas Savienības darbību 80. pants) un veikt nepieciešamos pasākumus, lai reaģētu uz migrācijas krīzi tieši tāpat, kā tas notika, kad visas dalībvalstis solidāri reaģēja uz problēmām, ko radīja pašpārliecinātās Krievijas rīcība un Ķīnas darbības ekonomikas un drošības jomā; turklāt uzskata, ka pašreizējā krīze ir pārbaudījusi dalībvalstu gribu efektīvāk sadarboties, lai risinātu kopējas problēmas; prasa piešķirt konflikta skartajiem iedzīvotājiem papildu humāno palīdzību un atbalstu;

15.  norāda, ka saikne starp iekšējo un ārējo drošību kļūst aizvien ciešāka; uzsver, ka ir jāstiprina ES iekšējā izturētspēja pret ārējo iejaukšanos un jāizveido kopīga stratēģija ar starptautiskajiem partneriem attiecībā uz kritisku infrastruktūru un mūsu demokrātijas pamata institūciju un iezīmju aizsardzību; atbalsta Komisiju un PV/AP, kas riska samazināšanas stratēģijas satvarā turpina uzlabot ES izturētspēju pret teroristu uzbrukumiem, jo īpaši džihādistu terorismu, kas pašlaik ir viena no galvenajām sabiedrības drošības problēmām Eiropas Savienībā, radikalizāciju, neatbilstīgu migrāciju, ķīmisko ieroču atkārtotu izmantošanu, propagandu, tiešsaistes un bezsaistes dezinformācijas kampaņām, Krievijas mēģinājumiem veikt kiberuzbrukumus un iejaukties vēlēšanu un referendumu kampaņās un citiem hibrīddraudiem, pret kuriem ir nepieciešams vērsties ātri, apņēmīgi un koordinēti; uzsver, ka būtu jāveic visi iespējamie pasākumi, lai novērstu jebkādu iejaukšanos Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanās;

16.  uzsver to, ka transatlantiskā partnerība šobrīd saskaras ar daudzām problēmām un traucējumiem, taču tā joprojām ir neaizvietojams garants drošībai un labklājībai abās Atlantijas okeāna pusēs; pauž nožēlu par ASV pakāpenisko atkāpšanos no daudzpusējas, uz noteikumiem balstītas pasaules kārtības, proti, tās atturēšanos iesaistīties Parīzes nolīgumā, JCPOA, Klusā okeāna valstu partnerības (TPP) nolīgumā un ANO Cilvēktiesību padomē, un to, ka tā ir apturējusi finansējumu UNRWA un dažādām ANO aģentūrām un daudzpusējiem forumiem, kā arī miera uzturēšanas operācijām un vērsusies pret Starptautisko Krimināltiesu (SKT); aicina ES, reaģējot uz šādiem lēmumiem, izrādīt vienotību, stingrību un samērīgumu, atkārtoti apliecināt pilnīgu atbalstu JCPOA, nodrošināt taustāmus ekonomiskos rezultātus sadarbībā ar Irānu un aizsargāt Eiropas uzņēmumus, kas veic ieguldījumus Irānā, pret ASV sankcijām; turklāt prasa, lai ES pastiprinātu centienus saistībā ar diplomātiju klimata pārmaiņu jomā un iekļautu tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos nosacījumus par Parīzes nolīguma ievērošanu;

17.  uzsver, ka ieguldījumi Rietumbalkānu reģiona stabilitātē un pārticībā joprojām būtu jānosaka par Eiropas Savienības galveno prioritāti; atkārtoti norāda, ka Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvas rezultātam jābūt pilnīgai iesaistīto valstu dalībai ar nosacījumu, ka ir izpildīti visi kritēriji; uzsver, ka paplašināšanās process ir balstīts uz nopelniem, tā pamatā ir strikti un taisnīgi nosacījumi, kas atbilst stingrai Kopenhāgenas kritēriju piemērošanai, un tas nedrīkst būt atkarīgs ne no kā cita kā vien katras atsevišķas valsts sasniegtajiem konkrētajiem rezultātiem tādās jomās kā korupcija, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, pārredzamība un tiesu neatkarība; atkārtoti norāda, ka šajā procesā liela nozīme ir uz noteikumiem balstītas, sadarbīgas starptautiskās politiskās un ekonomiskās kārtības izveidei vajadzīgo reformu veicināšanai, galveno uzmanību pievēršot tiesiskumam, cilvēktiesību, jo īpaši minoritāšu tiesību, ievērošanai, samierināšanai un labām kaimiņu attiecībām, drošībai un migrācijai, sociālekonomiskajai un ilgtspējīgai attīstībai, transporta un enerģētikas savienojumiem, vides aizsardzībai un digitālajai programmai;

18.  atzīst austrumu kaimiņvalstu stabilitātes nozīmi Savienības stabilitātes nodrošināšanā un mudina veidot aizvien ciešākas attiecības ar Austrumu partnerību; aicina Komisiju un EĀDD kā stimulu demokrātisku reformu veicināšanai un Eiropas noteikumu un standartu pieņemšanai turpināt pielietot ES transformatīvo spēku pie tās austrumu robežām, stiprināt ekonomiskās un savienojamības saites, izmantot tirdzniecības un asociācijas nolīgumus, piekļuvi vienotajam tirgum un ciešākus tiešos personiskos sakarus, tostarp ar vīzu režīma atvieglošanu un liberalizāciju gadījumos, kad ir izpildītas visas prasības; turklāt aicina EĀDD uzraudzīt demokrātijas procesus tuvākajās kaimiņvalstīs un nodrošināt, ka demokrātijas progress netiek apturēts vai pavērsts pretējā virzienā;

19.  atkārtoti pauž ES apņemšanos atbalstīt partnervalstu suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti; uzsver, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, normām un principiem ir jārisina visi iesaldētie konflikti, lai palielinātu atbalstu konflikta skartajiem iedzīvotājiem, iekšzemē pārvietotām personām un bēgļiem un pretotos trešo valstu, jo īpaši Krievijas, destabilizācijas mēģinājumiem; atkārtoti nosoda Krievijas veikto nelikumīgo Krimas aneksiju un militāro intervenci Ukrainas austrumos; prasa turpināt pielikt pūles, lai nodrošinātu Minskas vienošanās īstenošanu, un prasa pagarināt ES sankcijas pret Krieviju līdz brīdim, kad tā ievēros vienošanos; turklāt nosoda pastāvīgo militarizāciju un drošības un humanitārās situācijas pasliktināšanos okupētajās Gruzijas teritorijās Abhāzijā un Dienvidosetijā un aicina Krieviju pildīt saistības, kas izriet no vienošanās par karadarbības pārtraukšanu, kura ar ES starpniecību tika pieņemta 2008. gadā;

20.  atgādina, ka Vidusjūra ir robeža starp visnevienlīdzīgākajiem reģioniem pasaulē; atkārtoti uzsver steidzamo vajadzību veicināt taisnīgu ekonomikas un sociālo attīstību Vidusjūras dienvidu reģionā un Subsahāras Āfrikā un palīdzēt valstīm novērst nestabilitātes pamatcēloņus, piemēram, bruņotus konfliktus, nedemokrātisku un neefektīvu pārvaldību, korupciju un klimata pārmaiņas, radot vietējas ekonomikas iespējas, jo īpaši jauniešiem un sievietēm un jo īpaši migrantu izcelsmes valstīs, sadarbojoties ar attiecīgajiem dalībniekiem vietējā līmenī un iesaistot vietējās kopienas; šajā sakarībā ņem vērā Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera ierosinājumu veidot jaunu Eiropas un Āfrikas aliansi ilgtspējīgu ieguldījumu un darbvietu jomā un viņa iniciatīvu apvienot dažādos Eiropas un Āfrikas tirdzniecības nolīgumus vienā abu kontinentu brīvās tirdzniecības nolīgumā, kurš var nodrošināt panākumus tikai tad, ja šī partnerība ekonomikas jomā tiek veidota kā divu līdzvērtīgu dalībnieku partnerība un ir iespējams radīt efektīvu, uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgu vidi; tādēļ mudina ES izmantot citus EKP instrumentus, lai vēl vairāk intensificētu sadarbību starp Savienību, dienvidu kaimiņreģiona partnervalstīm un galvenajiem reģionālajiem dalībniekiem tādos reģionālos jautājumos kā laba pārvaldība, drošība, enerģētika un cīņa pret klimata pārmaiņām; atkārtoti pauž atbalstu ES KDAP stabilizācijas zonai un aicina to nostiprināt;

21.  uzsver, ka ES ir jāuzņemas vadošā loma Tuvajos Austrumos un Persijas līča reģionā, apņēmīgi izmantojot maigo varu un pilnībā īstenojot visus pastāvošos asociācijas nolīgumus; pauž dziļu nožēlu par ASV valdības lēmumu pārcelt ASV vēstniecību Izraēlā no Telavivas uz Jeruzalemi; prasa, lai ES būtu virzītājspēks patiesa miera procesa atjaunošanā Tuvajos Austrumos, par mērķi nosakot divu valstu risinājumu; atkārtoti apstiprina to, ka saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 2254 ANO vadītajam Ženēvas procesam ir svarīgākā nozīme Sīrijas konflikta risināšanā; pauž nosodījumu par Krievijas un Irānas atbalstu B. Asada režīmam un viņa kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un prasa ES un tās dalībvalstīm veikt visu, kas ir to spēkos, lai izbeigtu pret Sīrijas iedzīvotājiem vērstos noziegumus un — vēl jo vairāk — ķīmisko ieroču izmantošanu pret viņiem;

22.  uzsver, ka reģionālās drošības stiprināšanai Indijas un Klusā okeāna reģionā ir izšķiroša nozīme ES un tās dalībvalstu interesēs; lai nosargātu reģionālo drošību, aicina visas iesaistītās puses reģionā ar miermīlīgiem līdzekļiem atrisināt domstarpības un atturēties no vienpusējām darbībām nolūkā mainīt status quo, tostarp Austrumķīnas un Dienvidķīnas jūrā; mudina ātri atsākt Ķīnas un Taivānas divpusējās sarunas un atkārtoti pauž atbalstu Taivānas nozīmīgajai līdzdalībai starptautiskajās organizācijās, mehānismos un darbībās; atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir padziļināt Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Āzijas partneru attiecības, un mudina turpināt ekonomisko un diplomātisko sadarbību un sadarbību drošības jomā;

23.  pēc nesenajām prezidenta un parlamenta vēlēšanām Latīņamerikā atkārtoti apstiprina savu apņemšanos turpināt veidot ciešas attiecības ar šī reģiona valstīm un veicināt demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzību kā pamatu ciešākai integrācijai un sadarbībai; pauž nopietnas bažas par demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma neievērošanu Kubā, Nikaragvā un Venecuēlā; ar bažām norāda uz vēlēšanu norisēm Brazīlijā un pauž cerību, ka jaunā valdība saglabās virzību uz demokrātiju un tiesiskumu; atzinīgi vērtē visu Kolumbijas miera procesā iesaistīto pušu centienus; atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu šim miera procesam un tā efektīvai īstenošanai;

24.  uzskata, ka ar maigo varu un institucionālo attīstību, lai cik svarīgas tās arī nebūtu, nepietiek, lai ietekmētu pasauli, kurā aizvien lielāku nozīmi gūst spēka politika un stingrā vara; uzskata, ka ES ārpolitikas efektivitāte galu galā lielā mērā būs atkarīga no stingrās un maigās varas instrumentu efektīvas kombinācijas, tostarp atklāta dialoga, tās spējas rādīt piemēru un tās atbalstam izmantojamiem resursiem un spējām, tostarp pietiekamiem finanšu resursiem, efektīva multilaterālisma, maigās varas un ticamas stingrās varas kombinācijas, militāro spēju apvienošanas un dalībvalstu gatavības nodot lēmumu pieņemšanu šajā jomā, kā arī sadarboties ar NATO dalībvalstīm un citām līdzīgi domājošām valstīm;

25.  atzinīgi vērtē ciešāku ES dalībvalstu sadarbību aizsardzības jomā un pasākumus, kas veikti, lai palielinātu ES militāro autonomiju, proti, ES militārajām apmācības misijām paredzētā Eiropas vienotā vadības centra izveidi Briselē un šķēršļu likvidēšanu ES kaujas grupu izvietošanā; uzskata, ka pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) izveide aizsardzības projektu īstenošanai un koordinētā ikgadējā pārskata par aizsardzību (CARD) ieviešana palīdzēs dalībvalstīm padziļināt sadarbību aizsardzības jomā un efektīvāk tērēt aizsardzības budžetu; atzinīgi vērtē PV/AP priekšlikumu par Eiropas Miera nodrošināšanas fondu un jauno satvaru civilajām KDAP misijām, kā arī apņemšanos turpināt darbu pie militārās mobilitātes nodrošināšanas, lai veicinātu Eiropas stratēģiskās autonomijas sasniegšanu, tostarp izmantojot Eiropas intervences iniciatīvu; uzskata, ka spēcīgas aizsardzības rūpniecības attīstība stiprina ES tehnoloģisko neatkarību, tostarp veicinot kiberdrošības ražojumu vienoto tirgu, attiecībā uz kuru ir jāpalielina ES spējas;

26.  uzskata, ka spēja nosūtīt civilos ekspertus un militāros spēkus uz konfliktu vietām visā pasaulē, lai veicinātu mieru un stabilitāti, ir būtisks priekšnoteikums tam, lai kļūtu par ticamu politisku spēku, kas spēj strukturēt bruņoto konfliktu novēršanu, miera līgumu izpildi un nestabilo pēckonflikta situāciju stabilizāciju; aicina EĀDD un dalībvalstis attīstīt pietiekamas civilās un militārās spējas, aptverot visu zemes, gaisa, kosmosa, jūras un kiberiespēju klāstu, un strādāt pie juridiski saistoša instrumenta par pilnīgi autonomu ieroču sistēmām, lai aizstāvētu Līgumā noteiktos mērķus; uzsver Eiropas Savienības un NATO pašreizējās sadarbības nozīmi, kā uzsvērts ES globālajā stratēģijā un ES un NATO kopīgajā deklarācijā; uzsver, ka, turpinot veidot aizsardzības savienību, būtu jāpapildina ES ārējo attiecību mērķi;

27.  uzsver, ka jaunu formātu, piemēram, ES Drošības padomes, izstrāde, ko atbalstīja kanclere Angela Merkele un prezidents Emanuēls Makrons, un jauni veidi, kā nodrošināt ciešāku koordināciju Eiropas Savienībā un ar starptautiskajām iestādēm, varētu veicināt efektīvāku lēmumu pieņemšanas procesu KĀDP jomā; uzskata, ka vienlaikus ar šo struktūru izveidi ir jāattīsta mehānismi to demokrātiskas kontroles nodrošināšanai;

28.  atbalsta Eiropas Savienībā notiekošās debates par jaunajiem formātiem, tostarp Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera priekšlikumu, ar kuru viņš nāca klajā savā 2018. gada 12. septembra runā par stāvokli Savienībā, noteiktās KĀDP jomās, kurās šobrīd saskaņā ar Līgumiem ir nepieciešama vienprātība, proti, jomās, kas saistītas ar cilvēktiesību jautājumiem, sankcijām un civilajām misijām, pāriet uz kvalificēta vairākuma balsošanu; mudina dalībvalstis izpētīt iespējas, kā KĀDP un KDAP jomā varētu rīkoties efektīvāk; uzskata, ka, izmantojot kvalificēta vairākuma balsošanu, ES varētu rīkoties apņēmīgāk, ātrāk un efektīvāk; aicina Eiropadomi sākt šo iniciatīvu, izmantojot pārejas klauzulu (LES 31. panta 3. punkts); plašāku debašu satvarā par kvalificēta balsu vairākuma izmantošanu ES politikas jomās mudina Eiropadomi apsvērt iespēju kvalificēta vairākuma balsošanu paplašināt, piemērojot to citās KĀDP jomās; atzīst nepieciešamību meklēt radošus risinājumus turpmākai sadarbībai starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti KĀDP un KDAP jomā, ņemot vērā principus, kas noteikti Parlamenta 2018. gada 14. marta rezolūcijā par vadlīnijām ES un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvara veidošanai;

29.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstīm.


MAZĀKUMA VIEDOKLIS

par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) īstenošanu (2018/2097(INI)) - Ārlietu komiteja, referents: David McAllister

Mazākuma viedoklis, ko iesniedza GUE/NGL grupas deputāti Sabine Lösing, Miguel Urban Crespo

Ziņojuma izstrādē virsroku ir ņēmušas bailes zaudēt ekonomisko un ģeostratēģisko pārākumu. No vienas puses, ziņojumā tiek pausts atbalsts sadarbībai un multilaterālismam un sociālekonomiskā nevienlīdzība tiek uzskatīta par nestabilitātes un konfliktu cēloni, taču, no otras puses, dalībvalstis un ES iestādes tiek aicinātas izmantot visus instrumentus, tostarp militāros, lai stiprinātu savu ģeopolitisko ietekmi un aizsargātu galvenokārt ekonomiskās intereses.

Mēs iebilstam pret šo ziņojumu, jo tajā:

•  tiek vēstīts par miermīlīgiem un diplomātiskiem konfliktu risinājumiem, bet tiek atbalstīta stingrās varas un militāro spēku izmantošana un spēcīga aizsardzības rūpniecība, tiek atzinīgi vērtēti Eiropas intervences spēki, prasīts palielināt finansējumu aizsardzības spējām un atbalstīta ES kaujas grupu izvietošana;

•  tiek prasīts atcelt vienprātības principu Padomē attiecībā uz KĀDP, popularizēta lēmumu pieņemšana ar kvalificētu balsu vairākumu un atbalstīta ES Drošības padomes izveide;

•  netiek ņemta vērā EP rezolūcija par letālu autonomu ieroču aizliegšanu;

•  uz civilo politikas nostādņu un projektu rēķina tiek atbalstīta padziļināta sadarbība aizsardzības jomā, ES finansēta pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO) un militārā mobilitāte;

•  tiek atbalstīts ierosinātais Miera nodrošināšanas fonds, no kura tiks segtas visas militāro operāciju izmaksas, tostarp tās, kas saistītas ar spēku izvietošanu, ekipējumu un bruņojuma nodošanu, kas neatrodas parlamentārā uzraudzībā, tādējādi atbalstot to, ka ES nostāja turpmāko konfliktu risināšanā būs vērsta uz militarizāciju.

Mēs prasām:

-  veikt tūlītēju atbruņošanos (tostarp kodolatbruņošanos) ES un globālā līmenī;

-  neparedzēt no ES budžeta finansējumu militārām vajadzībām, stingri interpretējot LES 41. panta 2. punktu, kurā ir aizliegts izmantot ES budžetu militārām darbībām un aizsardzībai.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

21.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

7

11

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Petras Auštrevičius, Bas Belder, Victor Boştinaru, Klaus Buchner, James Carver, Lorenzo Cesa, Georgios Epitideios, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule-Pēterse, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Wajid Khan, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Michel Reimon, Sofia Sakorafa, Anders Sellström, Alyn Smith, Jordi Solé, Dobromir Sośnierz, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, Charles Tannock, László Tőkés, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl, Anders Primdahl Vistisen

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Doru-Claudian Frunzulică, Ana Gomes, Takis Hadjigeorgiou, Marek Jurek, Patricia Lalonde, Antonio López-Istúriz White, Gilles Pargneaux, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Marietje Schaake, Eleni Theocharous, Bodil Valero, Mirja Vehkaperä


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Iveta Grigule-Pēterse, Patricia Lalonde, Javier Nart, Jozo Radoš, Marietje Schaake, Ivo Vajgl, Mirja Vehkaperä

PPE

Michèle Alliot-Marie, Lorenzo Cesa, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Alojz Peterle, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Anders Sellström, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, László Tőkés

S&D

Victor Boştinaru, Eugen Freund, Doru-Claudian Frunzulică, Ana Gomes, Wajid Khan, Arne Lietz, Andrejs Mamikins, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Gilles Pargneaux, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula

7

-

GUE/NGL

Takis Hadjigeorgiou, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa, Miguel Urbán Crespo

NI

James Carver, Georgios Epitideios, Dobromir Sośnierz

11

0

ECR

Bas Belder, Marek Jurek, Charles Tannock, Eleni Theocharous, Anders Primdahl Vistisen

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Barbara Lochbihler, Michel Reimon, Alyn Smith, Jordi Solé, Bodil Valero

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 6. decembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika