Procedūra : 2018/2117(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0403/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0403/2018

Debates :

PV 28/11/2018 - 28
CRE 28/11/2018 - 28

Balsojumi :

PV 29/11/2018 - 8.18
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0483

ZIŅOJUMS     
PDF 607kWORD 58k
27.11.2018
PE 627.708v02-00 A8-0403/2018

par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos par akadēmiskās brīvības aizsardzību ES ārējā darbībā

(2018/2117(INI))

Ārlietu komiteja

Referents: Wajid Khan

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA IETEIKUMA PROJEKTS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA IETEIKUMA PROJEKTS

Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos par akadēmiskās brīvības aizsardzību ES ārējā darbībā

(2018/2117(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 13. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2012. gada 25. jūnijā pieņemto ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju (11855/2012),

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2014. gada 12. maijā pieņemtās ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē,

–  ņemot vērā ES gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē 2016. gadā un Eiropas Savienības politiku šajā jomā,

–  ņemot vērā Ieteikumu par augstākās izglītības iestāžu mācībspēku statusu, kuru Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Ģenerālā konference pieņēma savā 29. sesijā, kas notika no 1997. gada 21. oktobra līdz 12. novembrim,

–  ņemot vērā Pasaules universitāšu dienesta 1988. gada septembrī pieņemto Limas deklarāciju par akadēmisko brīvību un augstākās izglītības iestāžu autonomiju,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 42. sanāksmē 2015. gada 2. jūlijā pieņemto Rezolūciju 29/7 par tiesībām uz izglītību,

–  ņemot vērā ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas 21. sesijā 1999. gada 8. decembrī pieņemto vispārējo komentāru Nr. 13,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas Atzinumu 891/2017,

–  ņemot vērā valstu, Eiropas un starptautisko nevalstisko organizāciju (NVO) ziņojumus un jo īpaši principus attiecībā uz valsts atbildību par augstākās izglītības aizsardzību pret uzbrukumiem,

–  ņemot vērā Parlamenta līdzšinējās rezolūcijas par pamattiesību jautājumiem,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 113. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0403/2018),

A.  tā kā UNESCO definē akadēmisko brīvību kā „tiesīb[as] uz brīvību veikt pasniedzēja darbu un piedalīties diskusijās, nepakļaujoties noteiktu doktrīnu spiedienam, brīvību veikt pētījumus un izplatīt un publicēt tajos gūtos rezultātus, brīvi paust savu viedokli par iestādi vai sistēmu, kurā viņi [augstākās izglītības iestāžu mācībspēki — tulk. piez.] strādā, brīvību no institucionālās cenzūras un brīvību piedalīties profesionālajās vai reprezentējošās akadēmiskajās organizācijās”;

B.  tā kā tiesības uz izglītību ir būtiski svarīgas, lai varētu izmantot visas pārējās cilvēktiesības un panākt ilgtspējīgu attīstību; tā kā šīs tiesības var baudīt tikai vidē, kurā valda akadēmiskā brīvība un augstākās izglītības iestāžu autonomija;

C.  tā kā Limas deklarācijā par akadēmisko brīvību un augstākās izglītības iestāžu autonomiju akadēmiskās brīvības jēdziens ir definēts kā akadēmiskās kopienas locekļu — proti, visu personu, kas māca, studē, veic pētījumus un strādā kādā augstākās izglītības iestādē, — brīvība individuāli vai kopā ar citiem iegūt, pilnveidot un nodot zināšanas, veicot pētniecību, studējot, piedaloties diskusijās, dokumentējot, veicot izstrādi, īstenojot jaunradi, mācot, lasot lekcijas un rakstot;

D.  tā kā šai definīcijai ir jābūt balstītai uz galvenajām demokrātiskajām vērtībām, tostarp vienlīdzīgas piekļuves un diskriminācijas novēršanas principiem, pārskatatbildību, kritisku un neatkarīgu domāšanu, institucionālo autonomiju un sociālo atbildību; tā kā demokrātija nevar pastāvēt bez akadēmiskās brīvības, kas paver iespēju īstenot lietpratīgas debates;

E.  tā kā akadēmiskā brīvība ir būtisks elements virzībā uz ilgtspējīgu attīstību, it īpaši tiecoties sasniegt Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam noteiktos ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), kuru uzmanības centrā ir kvalitatīva izglītība, zinātniskā pētniecība un inovācija;

F.  tā kā izglītības iestādēm autonomija ir nepieciešams priekšnoteikums, lai tās varētu īstenot savas funkcijas; tā kā akadēmiskā brīvība ir pastāvīgi un vērīgi jāaizsargā pret nepamatotu valsts vai komerciālu interešu spiedienu;

G.  tā kā akadēmiskā brīvība, tostarp to veidojošās brīvības — domas, uzskatu, vārda, pulcēšanās, ceļošanas un pasniedzēja darba brīvība —, veicina tādas vides veidošanos, kurā ikviena atvērta, stabila un plurālistiska sabiedrība var brīvi domāt, uzdot jautājumus, dalīties idejās un radīt, patērēt un izplatīt zināšanas;

H.  tā kā uzbrukumi akadēmiskajai brīvībai apdraud pētniecību, studijas, pasniedzēju darbu, sabiedrisko diskursu un tiesības uz izglītību, tādējādi graujot akadēmisko kvalitāti un sociālo, politisko, ekonomisko un kultūras attīstību; tā kā atbildes uz sabiedrības problēmjautājumiem būtu jārod spriešanas, pierādīšanas un pārliecināšanas ceļā;

I.  tā kā tiesības uz izglītību, mācīšanu un pētniecību var pilnībā izmantot tikai akadēmiskās brīvības gaisotnē;

J.  tā kā akadēmiskā kopiena un izglītības iestādes kļūst aizvien neaizsargātākas pret valsts, uzņēmējdarbības sektora vai citu nevalstisko dalībnieku iejaukšanos, spiedienu vai represijām; tā kā ik gadu visā pasaulē tiek ziņots par simtiem uzbrukumu, kas vērsti pret universitātēm, augstākās izglītības iestādēm un to locekļiem, tostarp par slepkavībām, vardarbības izpausmēm un pazušanas gadījumiem, apcietināšanu, nepamatotu ieslodzīšanu/aizturēšanu, nepamatotu kriminālvajāšanu, atlaišanu no amata, nepamatotu atskaitīšanu/izslēgšanu no studijām, kā arī ceļošanas un pārvietošanās ierobežojumiem un citiem galējiem vai sistēmiskiem draudiem; tā kā akadēmiskās brīvības pārkāpumi notiek arī Eiropas Savienības dalībvalstīs un tās tuvākajās partnervalstīs;

K.  tā kā publiskā finansējuma samazinājums izglītībai, tostarp augstākajai izglītībai, un no tā izrietošā vajadzība pēc alternatīviem ienākumu avotiem apdraud akadēmisko brīvību, it īpaši gadījumos, kad šādu ārēju finansējumu nodrošina ārvalstu autokrātiski režīmi vai daudznacionāli uzņēmumi;

L.  tā kā ārvalstu izglītības iestādes Eiropas Savienībā piedzīvo uzbrukumus no valstu valdībām un saskaras ar akadēmiskās brīvības pārkāpumiem;

M.  tā kā mēģinājumi kontrolēt vai apklusināt augstākās izglītības iestādes vai to mācībspēkus, studentus un darbiniekus nozīmē vairāk nekā tikai tiešu vēršanos pret konkrētajām personām un iestādēm — tie ietekmē sabiedrību kopumā, ierobežojot apstākļus iekļaujošai visas sabiedrības demokrātiskai līdzdalībai, vārda brīvībai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai visiem iedzīvotājiem un liedz nākamajām paaudzēm izmantot augsti profesionālu akadēmisko aprindu pārstāvju un pētnieku sasniegumus;

N.  tā kā, lai efektīvi īstenotu tiesības uz izglītību un garantētu akadēmisko brīvību, ir nepieciešams, lai valstis nodrošinātu pienācīgu un uzticamu izglītības finansējuma līmeni; tā kā stingrā taupības politika finanšu un ekonomikas jomā ir būtiski iedragājusi akadēmisko brīvību un šāda virzība joprojām ir vērojama visā pasaulē, tostarp Eiropas Savienībā;

O.  tā kā akadēmiskās brīvības pārkāpumi reti kad tiek risināti cilvēktiesību satvarā, un tas daļēji atspoguļo gan to, ka cilvēktiesību aktīvistiem nav pietiekami lielas pieredzes akadēmiskās brīvības jautājumos, gan arī to, ka ierosinātajās prasībās bieži vien minēti citu tiesību, piemēram, vārda vai uzskatu brīvības, pārkāpumi; tā kā līdz ar to standarti šajā jomā ir nepietiekami attīstīti un tiek maz ziņots par akadēmiskās brīvības pārkāpumiem;

P.  tā kā pastāv vispārēja vajadzība gan vairot izpratni par to, cik nozīmīga ir akadēmiskā brīvība kā instruments demokrātijas veicināšanai un tiesiskuma un pārskatatbildības ievērošanai, gan pavērt iespējas akadēmiskās brīvības aizstāvēšanas un aizsargāšanas spēju uzlabošanai;

Q.  tā kā ir svarīgi identificēt uzbrukumus akadēmiskajai brīvībai kā daļu no globālas parādības un mudināt atzīt, ka vēršanās pret akadēmisko personālu un studentiem ir traktējama ne tikai kā atsevišķu personu tiesību pārkāpums, bet arī kā uzbrukumi cilvēktiesību aizstāvjiem; tā kā uz to ir jāsniedz stingra atbilde starptautiskā un valstu līmenī, iesaistoties gan pašai augstākās izglītības nozarei, gan pilsoniskajai sabiedrībai un sabiedrībai kopumā;

R.  tā kā daudzi riskam pakļautie akadēmiskie darbinieki un studenti nespēj izmantot iespējas, ko piedāvā ES akadēmiskās mobilitātes programmas un cilvēktiesību aizstāvjiem paredzētās programmas, jo viņi neatbilst pieteikšanās kritērijiem vai saskaras ar lielām grūtībām ievērot vispārējās pieteikšanās procedūras, prasības un grafikus;

S.  tā kā ES programmu finansējuma ierobežojumi sašaurina rīcības iespējas tām ES organizācijām un augstskolām, kuras jau atbalsta studentus un akadēmisko personālu, kas ir pakļauti riskam vai bēg no savas valsts ar akadēmisko darbību saistītu vajāšanas draudu dēļ; tā kā šo organizāciju un augstskolu darbībām un iniciatīvām ir nepieciešams lielāks atbalsts;

T.  tā kā ES ir apņēmusies veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, demokrātiskās institūcijas un tiesiskumu visā pasaulē; tā kā ES rīcības plānā par cilvēktiesībām un demokrātiju ir prasīts īstenot efektīvāku ES cilvēktiesību un demokrātijas atbalsta politiku, tostarp palielinot cilvēktiesību dialogu efektivitāti, uzlabojot valstu cilvēktiesību stratēģiju pamanāmību un ietekmi, pievēršot uzmanību efektīvai ES cilvēktiesību pamatnostādņu īstenošanai un uzlabojot publisko diplomātiju un komunikāciju cilvēktiesību jautājumos,

1.  sniedz Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos šādus ieteikumus:

a)   skaidri un nepārprotami atzīt akadēmiskās brīvības svarīgo nozīmi ar ES ārējo darbību saistītos publiskos paziņojumos, politikas nostādnēs un darbībās, tostarp atzīstot principus, ka idejas nav noziegums un ka kritiska viedokļa paušana nozīmē nevis lojalitātes trūkumu, bet gan ir būtisks demokrātiskas sabiedrības un tās attīstības elements, ka augstākās izglītības iestāžu autonomija ir jāaizsargā vienmēr un ka akadēmiskajai brīvībai ir būtiska loma izglītības progresā un cilvēces un mūsdienu sabiedrības attīstībā;

b)  atzīt, ka uz prasībām, kas saistītas ar akadēmisko brīvību, attiecas spēkā esošie tiesību akti cilvēktiesību jomā, jo tās izriet no tiesībām uz izglītību un tiesībām uz vārda un uzskatu brīvību; atgādināt, ka akadēmiskā brīvība nozīmē arī akadēmisko aprindu pārstāvju brīvību bez ierobežojumiem izplatīt informāciju, veikt pētniecību un izplatīt zināšanas un patiesību, brīvību paust savu viedokli un uzskatus — arī pretrunīgus vai nepopulārus — savas pētniecības un profesionālās pieredzes jomās, un tas var nozīmēt arī valsts iestāžu darbības pārbaudi attiecīgajā politiskajā sistēmā un tās kritizēšanu;

c)  publiski akcentēt ar uzbrukumiem akadēmiskajai brīvībai saistītās problēmas, tostarp to negatīvās sekas; paust bažas par akadēmiskās kopienas neaizsargātību pret valsts iestāžu vai privātā sektora dalībnieku nepamatotu iejaukšanos vai korporatīvo interešu ietekmi un atgādināt par valstu pienākumu garantēt akadēmisko brīvību, rīkoties saskaņā ar šo pienākumu un aktīvi aizsargāt augstākās izglītības iestādes, akadēmiskās aprindas un studentus pret jebkādas izcelsmes un veida uzbrukumiem;

d)  nodrošināt, lai ES iestāžu un dalībvalstu pārstāvji, kas apmeklē trešās valstis, būtu informēti par situāciju akadēmiskās brīvības jomā;

e)  apliecināt atbalstu iestādēm, personālam un studentiem, kuri ir pakļauti riskam, tikuši ietekmēti vai pret kuriem bijuši vērsti vardarbīgi uzbrukumi, un publiski nosodīt šādus uzbrukumus, pievēršoties šim jautājumam visos līmeņos, tostarp nākot klajā ar paziņojumiem, dodoties vizītēs, ielūdzot publiski uzstāties un pārraugot tiesas procesus un apcietinājuma vietas, un konkrēti minot riskam pakļauto augstākās izglītības aprindu pārstāvju individuālos gadījumus;

f)  atbalstīt vienlīdzīgu piekļuvi akadēmiskajai kopienai neatkarīgi no etniskās izcelsmes, kastas, invaliditātes, tautības, reliģiskās pārliecības, dzimtes identitātes, seksuālās orientācijas vai cita statusa; attiecībās ar trešām valstīm pievērst īpašu uzmanību tam, lai tiktu atbalstīta dzimuma dēļ īstenotas diskriminācijas un visu vardarbības veidu izskaušana, un palīdzēt īstenot dzimumu līdztiesību un tiesības uz izglītību visiem;

g)  uzsvērt, ka uzbrukumi akadēmiskajai brīvībai var notikt arī kiberuzbrukumu veidā, jo mūsdienās akadēmiskais personāls savu ideju un uzskatu paušanai aizvien vairāk izmanto internetu un sociālos medijus;

h)  izvirzīt akadēmiskās brīvības jautājumu dažādos politiskā dialoga līmeņos, tostarp cilvēktiesību dialogos un apspriedēs ar partnervalstīm; pastiprināt divpusējā un daudzpusējā sadarbībā īstenotus diplomātiskos centienus ar partnervalstīm attiecībā uz satraucošiem incidentiem, kuri saistīti ar draudiem vai uzbrukumiem akadēmiskajai brīvībai un īpaši vardarbīgiem uzbrukumiem iestādēm un augstākās izglītības aprindu pārstāvjiem, kā arī diskriminējošu politiku vai praksi, nepamatotiem pētniecības vai uzskatu paušanas ierobežojumiem, nepamatotu kriminālvajāšanu vai aizturēšanu un ierobežojumiem attiecībā uz tiesībām veidot arodbiedrības un iestāties tajās; mudināt partnervalstis izveidot akadēmiskās brīvības un iestāžu autonomijas satvaru un pārraudzīt šo pamattiesību īstenošanu; nodrošināt, ka šie principi tiek ievēroti visos starptautiskās sadarbības nolīgumos ar partnervalstīm;

i)  mudināt visas valstis atbalstīt un īstenot — kā vairākums ES dalībvalstu to jau ir izdarījis — Drošu skolu deklarāciju un tai pievienotās pamatnostādnes par skolu un augstskolu aizsardzību pret militāru izmantošanu bruņotu konfliktu laikā, jo minētie dokumenti ir izmantojami kā vadlīnijas attiecībā uz pienākumu aizsargāt pamatvērtības, it īpaši akadēmisko brīvību un iestāžu autonomiju, pret augstāko izglītību vērstu vardarbīgu un ietekmējošu uzbrukumu kontekstā;

j)   sadarboties ar ANO, Eiropas Padomi, starptautiskajām aģentūrām, pilsonisko sabiedrību un augstākās izglītības aprindām nolūkā izveidot mehānismus, kuri ļautu īstenot pārraudzību un ziņot par uzbrukumiem, draudiem un nepamatotiem ierobežojumiem, kas vērsti pret augstāko izglītību un atsevišķiem mācībspēkiem; stiprināt un veicināt pārraudzību, lai uzlabotu izpratni, saukt vainīgos pie atbildības un uzlabot centienus novērst uzbrukumus akadēmiskajai brīvībai un reaģēt uz tiem;

k)  sadarboties ar augstskolu aprindām un organizācijām, kuru misija ir aizsargāt augstākās izglītības aprindas un sekmēt akadēmisko brīvību, un veicināt regulāru dialogu ar tām, lai izstrādātu pašus labākos politikas satvarus, iniciatīvas un stratēģijas akadēmiskās brīvības aizstāvībai;

l)  palīdzēt attīstīt spējas, kas ļautu ātri, rūpīgi un pārredzami izmeklēt akadēmiskās brīvības pārkāpumus, it īpaši situācijās, kuras saistītas ar vardarbīgiem uzbrukumiem; uzlabot centienus novērst uzbrukumus akadēmiskajai brīvībai un reaģēt uz tiem un apņemties pielikt visas iespējamās pūles, lai sauktu vainīgos pie atbildības;

m)  sekmēt pētniecisko darbu un darbu interešu aizstāvības jomā, kas vērsts uz tādu tiesību aktu un noteikumu reformēšanu, kuri uzliek nepamatotus ierobežojumus akadēmiskajai brīvībai vai augstākās izglītības iestāžu akadēmiskajai autonomijai, un veicināt institucionālo autonomiju kā iespēju aizsargāt augstākās izglītības sistēmas no valsts, uzņēmējdarbības aprindu vai citu nevalstisko dalībnieku iejaukšanās vai uzbrukumiem un aizsargāt augstāko izglītību pret politizēšanu un ideoloģiskām manipulācijām;

n)  pastiprināt divpusējā un daudzpusējā sadarbībā īstenotus diplomātiskos centienus ar partnervalstīm attiecībā uz satraucošiem incidentiem, kuri saistīti ar draudiem vai uzbrukumiem akadēmiskajai brīvībai, it īpaši vardarbīgiem uzbrukumiem iestādēm un augstākās izglītības aprindu pārstāvjiem, kā arī diskriminējošu politiku vai praksi, nepamatotiem pētniecības vai uzskatu paušanas ierobežojumiem, nepamatotu kriminālvajāšanu vai aizturēšanu;

o)   pārskatīt pastāvošos cilvēktiesību aizstāvju atbalsta un aizsardzības mehānismus, lai attīstītu spēju atklāt gadījumus, kas saistīti ar uzbrukumiem akadēmiskajai brīvībai, un sniegt palīdzību, tostarp arī ārkārtas aizsardzību un atbalstu, šādos gadījumos, tostarp fizisku aizsardzību, juridisku un ar vīzām saistītu atbalstu, medicīnisku atbalstu, tiesas procesu un apcietinājuma vietu novērošanu, interešu aizstāvību un lobēšanu, kā arī ilgtermiņa atbalstu trimdā; īpaši aicina iekļaut Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta prioritātēs akadēmiskās brīvības veicināšanu un atbalstu riskam pakļautajai akadēmiskajai kopienai;

p)  pārskatīt pastāvošās akadēmiskās mobilitātes programmas un resursus un citus izglītības un pētniecības sadarbības veidus, tostarp to kritērijus, pieteikumu iesniegšanas procedūras, prasības, termiņus un grafikus, lai likvidētu šķēršļus, kas varētu liegt citādā ziņā kvalificētiem riskam pakļautiem akadēmiskajiem darbiniekiem vai studentiem iespējas piekļūt programmā piedāvātajām iespējām, vietām vai citiem resursiem; veicināt tādus jau pastāvošus ES finansētos projektus kā, piemēram, “Akadēmiskais bēglis”, kuri tiecas vairot izpratni par akadēmiskās brīvības svarīgo nozīmi augstākās izglītības sektorā un par to, kādas sekas tiek radītas sabiedrībai kopumā, ja šī brīvība tiek apspiesta;

q)  nodrošināt, ka ES makrofinansiālā atbalsta programmas trešām valstīm un Eiropas finanšu iestāžu politika nerada negatīvu ietekmi uz akadēmisko brīvību, atbalstot politiku, kas mazina izglītības nozarei piešķirto nacionālā ienākuma daļu;

r)   izveidot jaunas iniciatīvas — iespējams, sinerģētiskā veidā, izstrādājot un finansējot tās no Savienības budžeta līdzekļiem, kuri paredzēti nevis izglītībai un pētniecībai, bet citām jomām — tādās jau pastāvošās un turpmākās programmās kā pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA III), “Apvārsnis 2020”, “Erasmus+” un Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību programmā, paredzot ES finansēto programmu ietvaros īstenot jaunas darbības, kas ļautu atbalstīt riskam pakļauta akadēmiskā personāla, pētniecībā iesaistītu studentu un pilnās studiju programmās studējošu studentu, kam ir starptautiskās aizsardzības statuss, nokļūšanu Eiropas augstākās izglītības un pētniecības iestādēs;

s)  atbalstīt reģionālā un starptautiskā līmenī notiekošos normatīvos centienus, tostarp pieņemot starptautisku deklarāciju par akadēmisko brīvību un augstāko izglītības iestāžu autonomiju; mudināt Eiropas Savienību un tās dalībvalstis uzņemties akadēmiskās brīvības iniciatīvu Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomē;

t)  nodrošināt pastāvīgu augsta līmeņa atbalstu Eiropas Universitāšu cilvēktiesību un demokratizācijas centram un Globālajam cilvēktiesību un demokrātijas tīklam, kuri ir izcils piemērs tam, kā ES atbalsta izglītību cilvēktiesību jomā visas pasaules mērogā;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

21.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

56

5

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Petras Auštrevičius, Bas Belder, Victor Boştinaru, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Lorenzo Cesa, Georgios Epitideios, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule-Pēterse, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Wajid Khan, Stelios Kouloglou, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Kati Piri, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Michel Reimon, Sofia Sakorafa, Jean-Luc Schaffhauser, Anders Sellström, Alyn Smith, Jordi Solé, Dobromir Sośnierz, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, Charles Tannock, László Tőkés, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Doru-Claudian Frunzulică, Ana Gomes, Takis Hadjigeorgiou, Marek Jurek, Patricia Lalonde, Antonio López-Istúriz White, David Martin, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Marietje Schaake, Eleni Theocharous, Bodil Valero, Mirja Vehkaperä, Željana Zovko


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

56

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Iveta Grigule-Pēterse, Patricia Lalonde, Javier Nart, Jozo Radoš, Marietje Schaake, Ivo Vajgl, Mirja Vehkaperä

ECR

Bas Belder, Charles Tannock, Eleni Theocharous, Anders Primdahl Vistisen

GUE/NGL

Takis Hadjigeorgiou, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa, Miguel Urbán Crespo

PPE

Michèle Alliot-Marie, Elmar Brok, Lorenzo Cesa, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Alojz Peterle, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Anders Sellström, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, Željana Zovko

S&D

Nikos Androulakis, Victor Boştinaru, Eugen Freund, Doru-Claudian Frunzulică, Ana Gomes, Wajid Khan, Arne Lietz, Andrejs Mamikins, David Martin, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Gilles Pargneaux, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Kati Piri

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Barbara Lochbihler, Michel Reimon, Alyn Smith, Jordi Solé, Bodil Valero

5

-

ECR

Marek Jurek

ENF

Jean-Luc Schaffhauser

NI

James Carver, Georgios Epitideios, Dobromir Sośnierz

1

0

PPE

László Tőkés

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 27. novembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika