ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu

28.11.2018 - (COM(2018)0476 – C8-0268/2018 – 2018/0254(COD)) - ***I

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Zdzisław Krasnodębski
Atzinuma sagatavotājs (*):
David McAllister, Ārlietu komiteja
(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

Grozījumi

• 001-001 (PDF - 280 KB)
• 001-001 (DOC - 64 KB)
• 002-002 (PDF - 379 KB)
• 002-002 (DOC - 45 KB)
• 003-010 (PDF - 456 KB)
• 003-010 (DOC - 80 KB)
• 006-006/REV1 (PDF - 416 KB)
• 006-006/REV1 (DOC - 69 KB)
• 011-011 (PDF - 397 KB)
• 011-011 (DOC - 67 KB)
• 012-012 (PDF - 388 KB)
• 012-012 (DOC - 45 KB)
• 013-018 (PDF - 434 KB)
• 013-018 (DOC - 75 KB)
• 019-024 (PDF - 433 KB)
• 019-024 (DOC - 45 KB)
• 025-030 (PDF - 429 KB)
• 025-030 (DOC - 76 KB)
• 029-029/REV1 (PDF - 398 KB)
• 029-029/REV1 (DOC - 67 KB)
• 031-031 (PDF - 323 KB)
• 031-031 (DOC - 97 KB)
• 032-040 (PDF - 135 KB)
• 032-040 (DOC - 39 KB)
• 041-047 (PDF - 129 KB)
• 041-047 (DOC - 77 KB)
• 048-048 (PDF - 103 KB)
• 048-048 (DOC - 45 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu

(COM(2018)0476 – C8-0268/2018 – 2018/0254(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0476),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 182. panta 4. punktu, 183. pantu un 188. panta otro daļu, saskaņā ar kuru Komisija iesniegusi priekšlikumu Parlamentam (C8-0268/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas, Budžeta komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A8-0412/2018),

1.    pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI^[1]*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

xx

2018/0254 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. panta 3. punktu, 182. panta 4. punktu, 183. pantu un 188. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(-1a)  Aizsardzība tiek uzskatīta par skaidru piemēru tam, kā varētu panākt lielāku efektivitāti, nododot atsevišķas dalībvalstu kompetences, pašlaik īstenotas darbības un attiecīgas apropriācijas īstenošanai Eiropas līmenī. Tādējādi tiktu apliecināta Eiropas pievienotā vērtība un samazināts publisko izdevumu kopējais slogs Savienībā.

(-1b)  Savienības ģeopolitiskais konteksts pēdējo desmit gadu laikā ir krasi mainījies. Situācija Eiropas kaimiņreģionos ir nestabila, un Savienībai nākas saskarties ar sarežģītu un problemātisku vidi, kurā rodas jauni draudi, piemēram, hibrīduzbrukumu un kiberuzbrukumu draudi, un vienlaikus atkal kļūst aktuāli tradicionālāki jautājumi. Šajā kontekstā gan Eiropas iedzīvotāji, gan viņu politiskie līderi ir vienisprātis, ka aizsardzības jomā daudz vairāk būtu jādara kopīgiem spēkiem. 75 % Eiropas iedzīvotāju atbalsta kopējo drošības un aizsardzības politiku. 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadītāju 2017. gada 25. marta Romas deklarācijā ir paziņots, ka Savienība stiprinās savu kopējo drošību un aizsardzību un veicinās konkurētspējīgāku un integrētāku aizsardzības rūpniecību.

(1)  2016. gada 30. novembra paziņojumā par Eiropas Aizsardzības rīcības plānu, kas pieņemts 2016. gada 30. novembrī, Komisija pauda apņemšanos papildināt, līdzsvarot un nostiprināt dalībvalstu sadarbīgos centienus attīstīt aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas, lai reaģētu uz drošības problēmām, kā arī sekmētu konkurētspējīgu, inovatīvu, efektīvu Eiropas aizsardzības rūpniecību un veidotu visā Savienībā integrētāku aizsardzības tirgu. Tā jo īpaši ierosināja izveidot Eiropas Aizsardzības fondu (“fonds”), lai atbalstītu investīcijas kopīgā pētniecībā un aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju kopīgā izstrādē, tādējādi sekmējot sinerģiju un izmaksu lietderību, un lai veicinātu dalībvalstu aizsardzības ekipējuma kopīgu iepirkumu un uzturēšanu. Fonds papildinātu valsts finansējumu, ko jau izmanto šim nolūkam, un tam būtu jāstimulē dalībvalstu pārrobežu sadarbība un lielāku līdzekļu investēšana aizsardzībā. Fonds atbalstītu sadarbību visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju ciklā.

(1a)  Komisija 2017. gada 7. jūnijā pieņēma paziņojumu, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu. Tika ierosināta divpakāpju pieeja: pirmkārt, lai pārbaudītu pieeju, daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2014.–2020. gadam tika darīts pieejams sākotnējs finansējums gan pētniecībai, gan izstrādei, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/109²; otrkārt, DFS 2021.–2027. gadam tiks iekļauts īpašs fonds, ar kuru tiks palielināts finansējums sadarbīgiem pētījumiem inovatīvu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju jomā un turpmākajiem izstrādes cikla posmiem, tostarp prototipu izstrādei. Starp šiem diviem posmiem būtu jāveido konsekventa un saskaņota pieeja.

(1b)  Aizsardzības nozarē palielinās aizsardzības ekipējuma un pētniecības un izstrādes izmaksas, kas mazina iespējas izveidot jaunas aizsardzības programmas un tieši ietekmē Savienības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spēju. Ņemot vērā izmaksu straujo palielināšanos, neregulāro pētniecības un izstrādes izdevumu apmēru un nelielos apjomus, ko var iepirkt valsts līmenī, lielu aizsardzības sistēmu un jaunu aizsardzības tehnoloģiju izveide aizvien vairāk pārsniedz vienas dalībvalsts iespējas.

(1c)  2018. gada 14. marta rezolūcijā par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada, Eiropas Parlaments atkārtoti pauda atbalstu tam, ka tiek izveidota Eiropas aizsardzības savienība, kuras satvarā tiek izstrādāta specifiska pētniecības programma Savienības aizsardzības jomā un rūpniecības attīstības programma, kurai dalībvalstis novirza savas investīcijas, lai izvairītos no dublēšanās un palielinātu Eiropas aizsardzības rūpniecības stratēģisko autonomiju un efektivitāti. Tas arī atkārtoti norādīja, ka Savienība var kļūt spēcīgāka un vērienīgāka tikai tad, ja šim mērķim tiek darīti pieejami lielāki finanšu līdzekļi, un tādēļ prasīja sniegt pastāvīgu atbalstu pašreizējām politikas nostādnēm, kurās ir paredzēts palielināt resursus Savienības pamatprogrammām un papildu pienākumu izpildei piešķirt atbilstošus papildu finanšu līdzekļus.

(1d)  Aizsardzības nozares stāvokli vēl vairāk saasināja ievērojamais aizsardzības budžetu samazinājums visā Eiropā pēdējos desmit gados, jo īpaši ietekmējot pētniecības un izstrādes, un ekipējuma izmaksas. Laikposmā no 2006. gada līdz 2013. gadam faktisko aizsardzības izdevumu apjoms EAA iesaistītajās dalībvalstīs tika samazināts par 12 %. Tā kā pētniecība un izstrāde aizsardzības jomā ir pamats turpmāko progresīvo aizsardzības tehnoloģiju attīstībai, šādas tendences ir īpaši satraucošas un nopietni apdraud spēju ilgtermiņā saglabāt Savienības aizsardzības nozares konkurētspēju.

(1e)  Neraugoties uz izmaksu palielināšanās un izdevumu samazināšanās kombināciju, aizsardzības plānošana un izdevumi pētniecībai un izstrādei aizsardzības jomā un ekipējuma iepirkums joprojām galvenokārt notiek valsts līmenī, un dalībvalstu sadarbība attiecībā uz investīcijām aizsardzības ekipējumā ir ļoti ierobežota. Turklāt tikai dažas programmas, kad tās būs īstenotas, ir saistītas arī ar Savienības prioritātēm spēju jomā — 2015. gadā tikai 16 % ekipējuma iepirkumu notika, izmantojot Eiropas sadarbīgo iepirkumu, un tas ir daudz mazāk nekā pieņemtais 35 % lielais kolektīvais kritērijs.

(2)  Fonds sniegtu ieguldījumu spēcīgas, konkurētspējīgas un inovatīvas aizsardzības rūpnieciskā un tehnoloģiskā pamata izveidē un būtu saskaņots ar Savienības iniciatīvām virzībā uz integrētāku Eiropas aizsardzības tirgu un jo īpaši ar abām direktīvām[2] par iepirkumu un par ES sūtījumiem aizsardzības nozarē, kas pieņemtas 2009. gadā. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi izpildīt galvenos regulatīvos priekšnosacījumus — jo īpaši pilnīgi īstenot šīs direktīvas. Ir paredzēts, ka fonds būs stabilas Eiropas aizsardzības rūpniecības politikas stūrakmenis.

(3)  Ievērojot integrētu pieeju un lai palīdzētu uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spēju, būtu jāizveido Eiropas Aizsardzības fonds. Par fonda mērķi būtu jāizvirza Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspējas, inovācijas, efektivitātes un tehnoloģiskās un rūpniecības autonomijas palielināšana, tādējādi veicinot Savienības stratēģisko autonomiju, kas tiks panākts, atbalstot pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un starp uzņēmumiem, pētniecības centriem, valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskām organizācijām un universitātēm visā Savienībā pētniecības posmā un aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes posmā. Lai sasniegtu inovatīvākus risinājumus un atvērtu iekšējo tirgu, fondam būtu jāatbalsta aizsardzības jomas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalība. Lai veicinātu atvērtu iekšējo tirgu, fondam būtu jāsekmē tiesību subjektu pārrobežu sadarbības paplašināšana, jo īpaši MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalība.

(3a)  Eiropas drošība ir atkarīga no stiprām un stabilām attiecībām ar stratēģiskajiem partneriem visā pasaulē, un programmai būtu jāpalielina Eiropas aizsardzības rūpniecības tirgus konkurētspēja, stiprinot partnerības pētniecības un izstrādes jomā un tādējādi uzlabojot Eiropas stratēģisko veiktspēju un spējas.

(4)  Pētniecības posms ir svarīgs elements, jo tas ietekmē Eiropas rūpniecības spēju un autonomiju izstrādāt ražojumus un dalībvalstu kā aizsardzības galalietotāju neatkarību. Pētniecības posms, kas saistīts ar aizsardzības spēju attīstību, var ietvert būtiskus riskus, jo īpaši saistībā ar tehnoloģiju brieduma un attīstības izrāviena zemo līmeni. Izstrādes posms, kas seko pētniecības un tehnoloģiju posmam, ir arī saistīts ar būtiskiem riskiem un izmaksām, kas kavē pētījumu rezultātu turpmāku izmantošanu un nelabvēlīgi ietekmē Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovāciju. Fondam būtu jāveicina saikne starp aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju pētniecības un izstrādes posmiem, lai izkļūtu no tā dēvētās “nāves ielejas”.

(5)  Fondam nebūtu jāatbalsta pētījumi, kas ir tikai fundamentāli un kas būtu jāatbalsta ar citām shēmām, tomēr tas var atbalstīt uz aizsardzību vērstus fundamentālos pētījumus, kas varētu radīt pamatu atzītu vai paredzamu problēmu risinājumam vai iespējām.

(6)  Fonds varētu atbalstīt darbības, kas saistītas gan ar jauniem ražojumiem un tehnoloģijām, gan ar esošo ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu, ja vien uz uzlabošanas darbībai vajadzīgās esošās informācijas izmantošanu neattiecas neasociēto trešo valstu vai neasociēto trešo valstu subjektu noteikti ierobežojumi. Kad tiesību subjekti piesakās Savienības finansējuma saņemšanai, būtu jāprasa, lai tie sniedz attiecīgu informāciju, kas ļauj pārliecināties par ierobežojumu neesību. Ja šādas informācijas nav, Savienības finansējumu nedrīkstētu piešķirt.

(6a)  Fondam būtu pienācīgi jāatbalsta pētniecības un izstrādes darbības, kas ir vērstas uz revolucionārām tehnoloģijām aizsardzības stiprināšanai. Tā kā revolucionāras tehnoloģijas var būt balstītas uz koncepcijām un idejām, ko ierosina netradicionāli dalībnieki aizsardzības pētniecības un izstrādes jomā, fondam būtu jānodrošina pietiekams elastīgums attiecībā uz apspriešanos ar ieinteresētajām personām, kā arī darbību finansēšanu un pārvaldību.

(7)  Lai nodrošinātu, ka šīs regulas īstenošanā tiek ievērotas Savienības un tās dalībvalstu starptautiskās saistības, par darbībām saistībā ar ražojumiem un tehnoloģijām, kuru izmantošana, izstrāde vai ražošana ir aizliegta starptautiskajās tiesībās, finansējums saskaņā ar programmu nebūtu jāsaņem. Šajā sakarā no starptautisko tiesību norisēm vajadzētu būt atkarīgai arī tādu darbību atbilstībai, kas saistītas ar jauniem aizsardzības ražojumiem vai tehnoloģijām, piemēram, tādiem, kuri ir speciāli projektēti, lai veiktu nāvējošus uzbrukumus, un kuri nav pakļauti cilvēka kontrolei attiecībā uz lēmumiem par uzbrukuma sākšanu.

(7a)  Attiecībā uz tādu ražojumu eksportu, kuri tiktu radīti programmas pētniecības vai izstrādes darbību rezultātā, īpaša uzmanība būtu jāpievērš ANO 2013. gada Ieroču tirdzniecības līguma 7. panta 1. punktam, kurā ir noteikts, ka pat tad, ja eksports nav aizliegts, eksporta valstīm, kas ir līguma slēdzējas puses, ir objektīvā un nediskriminējošā veidā un ievērojot atbilstošos faktorus jānovērtē iespējamība, ka parastie ieroči vai vienības: a) veicinās vai apdraudēs mieru un drošību vai b) varētu tikt izmantoti, lai i) izdarītu vai veicinātu starptautisko humanitāro tiesību nopietnus pārkāpumus, ii) izdarītu vai veicinātu starptautisko cilvēktiesību nopietnus pārkāpumus, iii) izdarītu vai veicinātu darbības, kas ir uzskatāmas par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar starptautiskām konvencijām vai protokoliem terorisma jomā, kuriem ir pievienojusies eksporta valsts, vai iv) izdarītu vai veicinātu darbības, kas ir uzskatāmas par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar starptautiskām konvencijām vai protokoliem transnacionālas organizētās noziedzības jomā, kuriem ir pievienojusies eksporta valsts.

(8)  Grūtības vienoties par nostiprinātām aizsardzības spēju prasībām un kopīgām tehniskajām specifikācijām vai standartiem kavē pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un starp tiesību subjektiem, kas nodibināti dažādās dalībvalstīs. Šādu prasību, specifikāciju un standartu neesība ir izraisījusi aizsardzības nozares sadrumstalotības palielināšanos, tehniskus sarežģījumus, kavējumus, pārmērīgas izmaksas, spēju lieku dublēšanos, kā arī sadarbspējas samazināšanos. Vienošanās par kopīgām tehniskajām specifikācijām būtu jāparedz kā priekšnosacījums attiecībā uz darbībām, kuras saistītas ar augstāku tehnoloģiskās gatavības līmeni. Fonda atbalsts būtu jāsaņem arī par dalībvalstu pasākumiem, ar kuriem sekmē sadarbspēju, kuru rezultātā tiek noteiktas kopējas aizsardzības spēju prasības un kuri atbalsta pētījumus, kā arī par darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt tehnisko specifikāciju vai standartu kopējas definīcijas izstrādi, lai izvairītos no tā, ka konkurējošas specifikācijas vai standarti traucētu sadarbspēju.

(9)  Tā kā fonda mērķis ir atbalstīt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti, rūpniecības autonomiju un inovāciju, līdzsvarojot un papildinot sadarbīgus aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju pasākumus un samazinot riskus sadarbības projektu izstrādes posmā, vajadzētu būt tiesībām saņemt fonda atbalstu par darbībām, kas saistītas ar aizsardzības ražojuma vai tehnoloģijas pētniecību un izstrādi. Tas attieksies arī uz esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu, kā arī to sadarbspēju.

(10)  Tā kā fonda mērķis ir jo īpaši uzlabot sadarbību starp tiesību subjektiem un dalībvalstīm visā Eiropā, darbība būtu jāuzskata par atbilstīgu finansējuma saņemšanai tikai tad, ja tā tiek īstenota, konsorcijā sadarbojoties vismaz trim tiesību subjektiem, kas nodibināti vismaz trīs dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs. Ikvienam papildu tiesību subjektam, kas piedalās konsorcijā, būtu jāļauj veikt uzņēmējdarbību asociētajā valstī. Ikviena veida sadarbībā konsorcijā vairākumam vajadzētu būt tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs. Vismaz trīs no šiem atbilstīgajiem tiesīgajiem tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību vismaz divās dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs, nedrīkstētu tieši vai netieši ▌kontrolēt viens un tas pats subjekts, kā arī tie nedrīkstētu kontrolēt cits citu. Lai veicinātu dalībvalstu sadarbību, fonds var atbalstīt kopīgu iepirkumu pirmskomercializācijas posmā.

(11)  Atbilstoši [atsauce pēc vajadzības jāatjaunina atbilstoši jaunam lēmumam par AZT: Padomes Lēmuma 2013/755/ES[3] 94. pants] subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar fonda noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā AZT ir saistīta.

(12)  Tā kā fonda mērķis ir palielināt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti un autonomiju, principā tiesīgiem saņemt finansējumu vajadzētu būt tikai subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajās valstīs un ko nekontrolē neasociētās trešās valstis vai neasociēto trešo valstu subjekti. Turklāt, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības būtisko interešu aizsardzību, infrastruktūrai, objektiem, aktīviem un resursiem, ko saņēmēji un to apakšuzņēmēji izmanto fonda atbalstītajās darbībās, būtu jāatrodas Savienības vai asociēto trešo valstu teritorijā.

(13)  Konkrētos apstākļos, ja tas ir nepieciešams darbības mērķu sasniegšanai, vajadzētu būt iespējai atkāpties no principa, ka saņēmējus un to apakšuzņēmējus nedrīkst kontrolēt neasociētās trešās valstis vai neasociēto trešo valstu subjekti. Šajā ziņā tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ko kontrolē neasociētā trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts, var būt tiesīgi saņemt finansējumu, ja ir izpildīti būtiski un stingri nosacījumi, kas attiecas uz Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm. Šādu subjektu dalība nedrīkstētu būt pretrunā fonda mērķiem. Pieteikuma iesniedzējiem būtu jāsniedz visa būtiskā informācija par infrastruktūru, objektiem, aktīviem un resursiem, ko plānots izmantot attiecīgajā darbībā. Jebkurā gadījumā atkāpe nebūtu jāpiešķir pieteikuma iesniedzējiem, ko kontrolē neasociētā trešās valsts, uz kuru attiecas jebkādi Savienības ierobežojoši pasākumi, vai neasociētās trešās valsts subjekts, uz kuru attiecas jebkādi Savienības ierobežojoši pasākumi.

(14)  Ja konsorcijs vēlas piedalīties attiecināmā darbībā un ja Savienības finansiālā palīdzība tiks sniegta dotācijas veidā, konsorcijam būtu jāieceļ viens no saviem locekļiem par koordinatoru, kurš būs galvenais kontaktpunkts.

(15)  Ja fonda atbalstītu izstrādes darbību pārvalda dalībvalstu vai asociēto valstu iecelts projekta vadītājs, Komisijai būtu jāapspriežas ar projekta vadītāju pirms maksājuma veikšanas saņēmējam, lai projekta vadītājs varētu nodrošināt, ka saņēmēji ievēro termiņus. ▌Projekta vadītājam būtu jāizklāsta Komisijai savi novērojumi par darbības norisi, lai Komisija varētu pārbaudīt, vai ir izpildīti nosacījumi, un varētu veikt maksājumu.

(16)  Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības ir finansiāli dzīvotspējīgas, ir nepieciešams, lai finansējuma saņēmēji apliecinātu, ka darbības izmaksas, ko nesedz no Savienības finansējuma līdzekļiem, tiek segtas no citiem finansējuma līdzekļiem.

(17)  Dalībvalstu rīcībā vajadzētu būt dažādu veidu finanšu mehānismiem aizsardzības spēju kopīgai attīstīšanai un iegādei. Komisijas izstrādātajai finanšu rīkkopai būtu jānodrošina dažādi varianti, ko dalībvalstis var izmantot, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar sadarbīgas izstrādes un iepirkuma finansēšanu. Šādu finanšu mehānismu izmantošana varētu sekmēt sadarbīgu un pārrobežu aizsardzības projektu uzsākšanu, veicināt to, ka tiek novērsta dublēšanās, un palielināt aizsardzības izdevumu lietderīgumu, tostarp arī attiecībā uz projektiem, kas tiek atbalstīti no Eiropas Aizsardzības fonda.

(18)  Ņemot vērā aizsardzības rūpniecības — kurā pieprasījumu veido gandrīz vienīgi dalībvalstis un asociētās valstis, kas arī kontrolē visu ar aizsardzību saistīto ražojumu un tehnoloģiju iegādi, tostarp eksportu — specifiku, aizsardzības nozares darbība ir unikāla un nenotiek atbilstoši tradicionālajiem noteikumiem un darījumdarbības modeļiem, kas nosaka kārtību tradicionālākos tirgos. Tāpēc rūpniecības nozare nevar uzņemties apjomīgus pašfinansētus pētniecības un izstrādes projektus, un dalībvalstis un asociētās valstis parasti pilnībā finansē visas pētniecības un izstrādes izmaksas. Lai sasniegtu fonda mērķus, proti, stimulētu sadarbību starp uzņēmumiem no dažādām dalībvalstīm un asociētajām valstīm, un ņemot vērā aizsardzības nozares specifiku, to darbību gadījumā, kuras notiek pirms prototipu izstrādes posma, būtu jāsedz līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

(19)  Prototipu izstrādes posms ir svarīgs posms, kurā dalībvalstis vai asociētās valstis parasti lemj par to konsolidētajām investīcijām un sāk savu nākotnes aizsardzības ražojumu vai tehnoloģiju iegādes procesu. Šā iemesla dēļ šajā konkrētajā posmā dalībvalstis un asociētās valstis vienojas par nepieciešamajām saistībām, tostarp par projekta izmaksu dalīšanu un īpašumtiesībām. Lai nodrošinātu to saistību ticamību, Savienības finansiālā palīdzība, ko sniedz atbilstoši fondam, parasti nedrīkstētu pārsniegt 20 % no attiecināmajām izmaksām.

(20)  Attiecībā uz darbībām, ko veic pēc prototipu izstrādes posma, būtu jāparedz finansējums līdz 80 % apmērā. Šīs darbības, kas ir laika ziņā tuvākas ražojumu un tehnoloģiju izstrādes pabeigšanai, joprojām var būt saistītas ar ievērojamām izmaksām.

(21)  Ieinteresētajām personām aizsardzības nozarē rodas īpašas netiešas izmaksas, piemēram, izmaksas saistībā ar drošību. Turklāt ieinteresētās personas darbojas specifiskā tirgū, kurā, ja nav pieprasījuma no pircējiem, nevar atgūt pētniecības un izstrādes izmaksas, kā tas ir civilajā sektorā. Tāpēc ir pamatoti paredzēt vienotu 25 % likmi, kā arī iespēju ▌prasīt, lai tiek segtas netiešās izmaksas, kas aprēķinātas saskaņā ar finansējuma saņēmēju parasto grāmatvedības praksi, ja šādu praksi atzīst to valsts iestādes atbilstoši salīdzināmām valsts finansējuma shēmām, par kurām paziņots Komisijai. ▌

(21a)  Projekti, kuros piedalās pārrobežu MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrības, atbalsta piegādes ķēžu atvēršanu un veicina fonda mērķu sasniegšanu. Tādēļ šādas darbības būtu jāuzskata par atbilstīgām paaugstinātas finansējuma likmes saņemšanai, tādējādi sniedzot labumu visiem konsorcija subjektiem.

(22)  Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības veicinās Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, ir svarīgi, lai dalībvalstis jau būtu apņēmušās kopīgi iegādāties gatavo ražojumu vai izmantot tehnoloģiju, proti, organizējot kopīgu pārrobežu iepirkumu, ja dalībvalstis kopīgi organizē savas iepirkuma procedūras, jo īpaši izmantojot centralizētu iepirkumu struktūru. Tā kā dalībvalstu aizsardzības ministrijas ir aizsardzības ražojumu vienīgie pircēji un aizsardzības rūpniecība ir vienīgā to piegādātāja, iepirkuma veicināšanas nolūkos dalībvalstu aizsardzības ministrijas būtu jāiesaista projektā, sākot no tehnisko specifikāciju izstrādes līdz pat projekta pabeigšanai.

(22a)  Lai reaģētu uz pieaugošo nestabilitāti un konfliktiem kaimiņvalstīs un uz jauniem drošības un ģeopolitiskiem apdraudējumiem, dalībvalstīm un Savienībai ir jākoordinē lēmumi par investīcijām, tādēļ ir kopīgi jādefinē apdraudējumi, vajadzības un prioritātes, tostarp paredzamās militāro spēju vajadzības, kuras varētu noteikt, izmantojot tādas procedūras kā Spēju attīstības plāns (SAP).

(23)  Inovācijai un tehnoloģiju izstrādei Savienības aizsardzības rūpniecībā būtu jānotiek Savienības drošības un aizsardzības interesēm atbilstošā veidā. Attiecīgi darbības ieguldījums minēto interešu nodrošināšanā un to aizsardzības pētniecības un spēju prioritāšu īstenošanā, par kurām dalībvalstis kopīgi vienojušās, būtu jāizmanto kā finansējuma piešķiršanas kritērijs. Savienībā kopīgās aizsardzības pētniecības un spēju nepietiekamību norāda kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) ietvaros, proti, Vispārējā stratēģiskajā pētniecības programmā un SAP, tostarp SAP stratēģiskā konteksta lietās. Lai sasniegtu ES līmeņa mērķus drošības un aizsardzības jomā, attiecīgu prioritāšu īstenošana, apzinot un ierosinot sadarbības uzlabošanas iespējas, tiks atbalstīta ar citiem Savienības procesiem, piemēram, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD) un pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO). Attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā arī reģionālās un starptautiskās prioritātes, tostarp Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kontekstā, ja tās atbilst Savienības prioritātēm un netraucē dalībvalsts vai asociētās valsts dalībai, vienlaikus arī ņemot vērā, ka būtu jānovērš lieka dublēšanās.

(24)  Attiecināmajām darbībām, kas izstrādātas saistībā ar ▌PESCO ▌Savienības iestāžu sistēmā, būtu pastāvīgi jānodrošina uzlabota sadarbība starp tiesību subjektiem dažādās dalībvalstīs un tādējādi tieši jāveicina fonda mērķu sasniegšana. Šādiem projektiem to atlasīšanas gadījumā vajadzētu būt tiesīgiem pretendēt uz paaugstinātu finansējuma likmi.

(24a)  Fonda īstenošanā būtu jāņem vērā Militārās mobilitātes rīcības plāns kā daļa no nākamā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, Eiropas Miera nodrošināšanas fonds, lai cita starpā atbalstītu KĀDP/KDAP misijas, un centieni novērst hibrīddraudus; tas kopā ar SAP, CARD un PESCO palīdz koordinēt spēju plānošanu, attīstību, iepirkumus un operācijas.

(25)  Lai novērstu lieku dublēšanos, nodrošinātu civilās pētniecības un aizsardzības pētniecības savstarpēju papildināmību un sinerģiju un garantētu, ka pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” arī turpmāk ir tikai civilās pētniecības programma, Komisija ņems vērā citus pasākumus, ko finansē atbilstoši minētajai pamatprogrammai.

(26)  Kiberdrošības un kiberaizsardzības nodrošināšana kļūst par arvien svarīgāku uzdevumu, un Komisija un Augstais pārstāvis atzina vajadzību izveidot sinerģiju starp kiberaizsardzības darbībām, uz kurām attiecas fonda darbības joma, un Savienības iniciatīvām kiberdrošības jomā, piemēram, tām, par kurām paziņots Kopīgajā paziņojumā par kiberdrošību. Jo īpaši Eiropas Kiberdrošības rūpniecisko, tehnoloģisko un pētniecisko kompetenču centram, ko plānots izveidot, būtu jātiecas uz sinerģiju starp kiberdrošības civilo un aizsardzības dimensiju. Tas varētu aktīvi atbalstīt dalībvalstis un citus attiecīgus dalībniekus, sniedzot padomus, daloties zināšanās un veicinot sadarbību attiecībā uz projektiem un darbībām, kā arī, ja to prasa dalībvalstis, darbojoties kā projekta vadītājs attiecībā uz Eiropas Aizsardzības fondu.

(27)  Būtu jānodrošina integrēta pieeja, apvienojot pasākumus, ko aptver Komisijas uzsāktā sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/[..] (Finanšu regula) [58. panta 2. punkta b) apakšpunkta] nozīmē un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. [..], lai saskaņotu dalības nosacījumus, radītu saskaņotāku instrumentu kopumu, palielinātu inovatīvo, sadarbīgo un ekonomisko ietekmi, vienlaikus novēršot lieku dublēšanos un sadrumstalotību. Īstenojot šo integrēto pieeju, fonds arī veicinātu aizsardzības pētniecības rezultātu labāku izmantošanu, novēršot plaisu starp pētniecību un izstrādi, ņemot vērā aizsardzības nozares specifiku, kā arī veicinot visu veidu inovāciju, un, ciktāl attiecīgā gadījumā iespējams, plašāku pozitīvu ietekmi civilajā jomā, tostarp revolucionāro inovāciju, kurā būtu jāsamierinās ar iespējamu neveiksmi.

(28)  Šā fonda politikas mērķi tiks ņemti vērā arī finanšu instrumentos un budžeta garantijās saskaņā ar InvestEU fonda politisko(-ajām) jomu(-ām) [..].

(29)  Finansiālais atbalsts samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un ar darbībām nevajadzētu divkāršot vai izspiest privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību.

(30)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Šajā sakarā būtu nepieciešams apsvērt iespēju izmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas [125. panta 1. punktā] .

(31)  Komisijai būtu jāizstrādā gada vai daudzgadu darba programmas atbilstoši fonda mērķiem. Darba programmās būtu jāņem vērā sākotnējā pieredze, kas gūta, īstenojot Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu, izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai. ▌

(32)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz darba programmu pieņemšanu un finansējuma piešķiršanu atlasītām izstrādes darbībām. Jo īpaši izstrādes darbību īstenošanā būtu jāņem vērā aizsardzības nozares specifika, proti, dalībvalstu un/vai asociēto valstu atbildība par plānošanas un iegādes procesu. Minētās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes] Regulu (ES) [Nr. 182/2011][4].

(33)  Lai atbalstītu atvērtu iekšējo tirgu, būtu arī jāveicina pārrobežu MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību kā konsorciju dalībnieku vai kā apakšuzņēmēju dalība. Darba programmai būtu jānodrošina, ka ar ticamu daļu no kopējā budžeta tiek atbalstītas darbības, ar kurām tiek radītas iespējas MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalībai.

(34)  Komisijai būtu jācenšas uzturēt dialogu ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm un rūpniecības nozari, lai, izmantojot aizsardzības nozarē radīto ietekmi, nodrošinātu fonda panākumus.

(35)  Ar šo regulu nosaka finansējumu Eiropas Aizsardzības fondam, kas ikgadējās budžeta procedūras laikā ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa tādā nozīmē, kā noteikts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas [jaunais iestāžu nolīgums] par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[5]. Komisijai būtu jānodrošina, ka administratīvās procedūras ir pēc iespējas vienkāršākas un rada minimālus papildu izdevumus.

(36)  Ja vien nav norādīts citādi, fondam piemēro Finanšu regulu. Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, finansiālo palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(37)  Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(38)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013[6], Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95[7], Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96[8] un Padomes Regulu (ES) 2017/1939[9] Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371[10]. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai (ECA) nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(39)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kas izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kurš paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, ▌OLAF ▌, kā arī Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(40)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo regulu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas pārraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā šīs prasības var ietvert izmērāmus rādītājus kā pamatu regulas ietekmes uz vietas izvērtēšanai. Ne vēlāk kā četrus gadus pēc fonda īstenošanas sākuma Komisijai būtu jāveic starpposma izvērtējums un fonda īstenošanas laikposma beigās jāveic galīgais novērtējums, kurā izvērtē finansiālās darbības finansiālās īstenošanas rezultātu un — ciktāl ir iespējams uz konkrēto brīdi — rezultātu un ietekmes izteiksmē. Minētajos ziņojumos būtu arī jāanalizē MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalība fonda atbalstītajos projektos, kā arī MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību dalība globālajā vērtības veidošanas ķēdē, un tajos būtu jāiekļauj arī informācija par saņēmēju izcelsmes valstīm, atsevišķos projektos iesaistīto valstu skaitu un, ja iespējams, radīto intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu. Komisija var arī ierosināt grozījumus šajā regulā, lai reaģētu uz iespējamām norisēm fonda īstenošanas laikā.

(41)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šis fonds palīdzēs Savienības politikā integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem izmantot klimata mērķu sasniegšanas veicināšanai. Fonda sagatavošanā un īstenošanā tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti izvērtētas tā starpposma izvērtējumā.

(42)  Tā kā fonds atbalsta tikai aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju pētniecības un izstrādes posmus, Savienībai ▌nevajadzētu būt īpašumtiesībām vai intelektuālā īpašuma tiesībām (IĪT) uz ražojumiem vai tehnoloģijām, kas izriet no finansētajām darbībām, ja vien Savienības palīdzība netiek sniegta ar iepirkuma starpniecību. Tomēr attiecībā uz pētniecības darbībām ieinteresētajām dalībvalstīm un asociētajām valstīm vajadzētu būt iespējai izmantot finansēto darbību rezultātus un piedalīties turpmākā sadarbīgā izstrādē, un tāpēc būtu jāpieļauj atkāpes no minētā principa.

(43)  Papildus Savienības finansiālā atbalsta sniegšanai būtu pilnībā un pareizi jāīsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK[11] par tādu ražojumu sūtījumiem Savienībā, kas saistīti ar aizsardzību, un šī atbalsta sniegšanai nebūtu jāietekmē ražojumu, ekipējuma vai tehnoloģiju eksports.

(44)  Sensitīvas pamatinformācijas izmantošana vai nepilnvarotu personu piekļuve sensitīviem rezultātiem, kas radīti pētniecības projektos, var nelabvēlīgi ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu intereses. Tādējādi konfidenciālu datu un klasificētas informācijas apstrāde būtu jāreglamentē ar visiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp iestāžu iekšējiem noteikumiem, piemēram, Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444[12].

(45)  Lai varētu papildināt vai grozīt ietekmes ceļa rādītājus, ja to uzskata par nepieciešamu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(46)  Komisijai būtu jāpārvalda fonds, pienācīgi ņemot vērā konfidencialitātes un drošības prasības, jo īpaši klasificētu informāciju un sensitīvu informāciju.

(46a)  Uzņēmumiem, piedāvājot jaunus aizsardzības ražojumus vai tehnoloģijas vai ierosinot esošajiem ražojumiem vai tehnoloģijām mainīt pielietojumu, ir jāievēro piemērojamie tiesību akti. Ja nepastāv tieši piemērojami tiesību akti, tiem būtu jāapņemas ievērot vispārēju ētikas principu kopumu, kas attiecas uz cilvēka pamattiesībām un labklājību, cilvēka genoma aizsardzību, izturēšanos pret dzīvniekiem, dabas vides saglabāšanu, kultūras mantojuma aizsardzību un vienlīdzīgu piekļuvi globāliem kopresursiem, tostarp kosmosam un kibertelpai. Komisijai būtu jānodrošina, ka priekšlikumus sistemātiski pārbauda, lai apzinātu darbības, kas rada nopietnas ētikas problēmas, un tos iesniedz ētikas novērtējumam. Darbībām, kas nav ētiski pieņemamas, nebūtu jāsaņem Savienības finansējums.

(46b)   Padomei būtu līdz [2020. gada 31. decembrim] jācenšas pieņemt lēmumu par bruņotu bezpilota gaisa kuģu izmantošanu. Finansējums bruņotu bezpilota gaisa kuģu izstrādei nebūs pieejams, kamēr nebūs stājies spēkā minētais lēmums.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻAKOPĪGI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI ATTIECĪBĀ UZ PĒTNIECĪBU UN IZSTRĀDI

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Eiropas Aizsardzības fondu (“fonds”).

Regulā ir izklāstīti fonda mērķi, budžets laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

▌

(2)  “kontrole” ir spēja tieši vai netieši izšķiroši ietekmēt tiesību subjektu ar viena vai vairāku tiesību subjekta starpniecību;

(3)  “izstrādes darbība” ir jebkura darbība, kas ietver galvenokārt uz aizsardzību vērstus pasākumus izstrādes posmā, aptverot jaunus ražojumus un tehnoloģijas vai esošo ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu, izņemot ieroču ražošanu un izmantošanu;

(4)  “revolucionāra tehnoloģija aizsardzībai” ir tehnoloģija, kuras izmantošana var radikāli mainīt aizsardzības lietu koncepcijas un virzību;

(5)  “pārvaldības izpildstruktūras” ir jebkura struktūra vai struktūras, kas ieceltas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un ir pilnvarotas noteikt tiesību subjekta stratēģiju, mērķus un vispārējo darbības virzienu un uzrauga un pārrauga pārvaldības lēmumu pieņemšanu;

(6)  “tiesību subjekts” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kura minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kurai ir juridiskās personas statuss, un kura, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kurai var būt saistoši pienākumi, vai jebkurš subjekts bez juridiskas personas statusa saskaņā ar Finanšu regulas [197. panta 2. punkta c) apakšpunktu];

(7)  “vidējas kapitalizācijas sabiedrība” ir uzņēmums, kas nav mikrouzņēmums, mazs vai vidējs uzņēmums (MVU), kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK[13], un kurā ir nodarbināti līdz 3000 darbinieku, ja darbinieku skaitu aprēķina saskaņā ar minētā ieteikuma pielikuma I sadaļas 3., 4., 5. un 6. pantu;

(8)  “iepirkums pirmskomercializācijas posmā” ir tādu pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums, kuri ietver riska un ieguvumu dalīšanu atbilstoši tirgus nosacījumiem, konkurētspējīgu attīstību pa posmiem, ja pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums ir skaidri nošķirts no gatavo izstrādājumu izmantošanas komerciālos apjomos;

(9)  “projekta vadītājs” ir jebkura līgumslēdzēja iestāde, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētajā valstī un ko izveidojusi dalībvalsts vai asociētā valsts, vai dalībvalstu un/vai asociēto valstu grupa, lai pastāvīgi vai uz ad hoc pamata pārvaldītu daudznacionālus projektus bruņojuma jomā;

(10)  “saņēmējs” ir jebkurš tiesību subjekts, kurš saņem finansējumu atbilstoši šim fondam;

(11)  “izstrādes darbība” ir jebkura darbība, kas ietver izstrādes pasākumus, kuri vērsti vienīgi uz lietojumiem aizsardzības jomā;

(12)  “rezultāti” ir darbības ▌materiālās vai nemateriālās sekas, piemēram, dati, zinātība vai informācija neatkarīgi no to veida vai rakstura un no tā, vai tos var aizsargāt vai nevar, kā arī visas ar to saistītās tiesības, tostarp intelektuālā īpašuma tiesības;

(13)  “īpašais ziņojums” ir konkrēts pētniecības darbības nodevums, kurā apkopoti tās rezultāti, sniegta plaša informācija par pamatprincipiem, mērķiem, faktiskajiem iznākumiem, pamatiezīmēm, veiktajiem testiem, iespējamiem ieguvumiem, iespējamiem lietojumiem aizsardzības jomā un paredzamo pētniecības izmantošanas virzienu;

(14)  “sistēmas prototips” ir ražojuma vai tehnoloģijas modelis, kas var demonstrēt veiktspēju ekspluatācijas vidē;

(15)  “trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības locekle;

(16)  “neasociētā trešā valsts” ir trešā valsts, kas nav asociētā valsts saskaņā ar 5. pantu;

(17)  “neasociētās trešās valsts subjekts” ir tiesību subjekts, kurš veic uzņēmējdarbību neasociētā trešā valstī vai kura pārvaldības izpildstruktūras atrodas neasociētā trešā valstī.

(17a)  “kvalificēšana” ir viss process, kurā demonstrē, ka aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas konstrukcija atbilst noteiktajām prasībām. Šis process sniedz objektīvus pierādījumus par to, ka ir izpildītas konkrētas prasības attiecībā uz konstrukciju;

(17b)  “konsorcijs” ir sadarbīga tiesību subjektu grupa, kas izveidota, lai veiktu darbību fonda satvarā;

(17c)  “sertificēšana” ir process, kura rezultātā valsts iestāde apliecina, ka aizsardzības ražojums, materiāla vai nemateriāla sastāvdaļa vai tehnoloģija atbilst piemērojamajiem noteikumiem;

(17d)  “koordinators” ir tiesību subjekts, kurš ir konsorcija dalībnieks un kuru visi konsorcija dalībnieki ir iecēluši par galveno kontaktpunktu saziņai ar Komisiju par dotācijas nolīgumu.

3. pants

Fonda mērķi

1.  Fonda vispārīgais mērķis ir sekmēt Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti un inovācijas spēju, atbalstot sadarbīgas darbības un pārrobežu sadarbību starp tiesību subjektiem visā Savienībā, tostarp MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kā arī stiprinot un uzlabojot gan aizsardzības piegādes ķēžu, gan vērtības veidošanas ķēžu reaģēšanas spēju, paplašinot pārrobežu sadarbību starp tiesību subjektiem, un sekmējot inovācijas, pētniecības un tehnoloģiju attīstības rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu katrā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju dzīves cikla posmā▌. Fonds veicina Savienības rīcības brīvību un stratēģisko autonomiju, jo īpaši tehnoloģiju un rūpniecības jomā.

2.  Fonda konkrētie mērķi ir šādi:

a)  atbalstīt ārkārtīgi efektīvus sadarbīgus pētniecības projektus, kas varētu būtiski uzlabot Eiropas turpmākās spējas un ir vērsti uz to, lai maksimāli palielinātu inovāciju un ieviestu jaunus aizsardzības ražojumus un tehnoloģijas, tostarp revolucionāras;

b)  atbalstīt sadarbīgus Eiropas aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes projektus atbilstoši aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām kopīgi vienojušās dalībvalstis kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros, jo īpaši saistībā ar kopējās drošības un aizsardzības politikas Spēju veidošanas plānu, tādējādi veicinot aizsardzības izdevumu lietderīgāku izmantošanu Savienībā, palielinot apjomradītus ietaupījumus, mazinot ▌dublēšanās risku un pārmērīgu atkarību no importa no trešām valstīm, tādējādi sekmējot to, ka dalībvalstis iegādājas Eiropas ekipējumu, un kopumā mazinot aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju tirgus sadrumstalotību visā Savienībā, kā arī cenšoties palielināt dalībvalstu aizsardzības sistēmu standartizāciju un spēju savietojamību.

4. pants

Budžets

1.  Eiropas Aizsardzības fonda īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 11 453 260 000 EUR 2018. gada cenās (13 000 000 000 EUR pašreizējās cenās).

2.  Panta 1. punktā minētās summas sadalījums ir šāds:

a)  ▌3 612 182 000 EUR 2018. gada cenās (4 100 000 000 EUR pašreizējās cenās) pētniecības darbībām;

b)  ▌7 841 078 000 EUR 2018. gada cenās (EUR 8 900 000 000 pašreizējās cenās) izstrādes darbībām.

2.a  Lai reaģētu uz neparedzētām situācijām vai jaunām norisēm un vajadzībām, Komisija ikgadējā budžeta procedūrā var noteikt novirzi no 2. punktā minētajām summām, nodrošinot, ka šī starpība nepārsniedz 10 %.

3.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga fonda īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas pasākumiem, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām. Šī summa nedrīkst pārsniegt 5 % no 1. punktā minētā finansējuma apmēra.

4.  Vismaz 5 % un līdz pat 10 % no 1. punktā minētā finansējuma atvēl, lai atbalstītu revolucionāras tehnoloģijas aizsardzībai.

▌

5. pants

Asociētās valstis

Fondā var piedalīties Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā. Viss finansiālais ieguldījums, kas tiek iemaksāts fondā, pamatojoties uz šo pantu, ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas [21. panta 5. punktu].

6. pants

Atbalsts revolucionārām tehnoloģijām aizsardzībai

1.  Komisija piešķir finansējumu, rīkojot atklātas un sabiedriskas apspriešanas par revolucionārām tehnoloģijām un koncentrējoties tikai uz to pielietojumu aizsardzībai darba programmās noteiktajās intervences jomās saskaņā ar 27. pantā izklāstīto procedūru.

2.  Komisija katrā atsevišķā gadījumā nosaka visatbilstošāko finansējuma veidu, lai finansētu revolucionāras tehnoloģijas.

7. pants

Ētika

1.  Darbības, ko veic fonda satvarā, atbilst ētikas principiem un attiecīgiem valsts, Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem.

2.  Komisija priekšlikumus ex ante kārtībā sistemātiski pārbauda, lai apzinātu, kuras darbības rada bažas par sarežģītiem vai nopietniem ētikas aspektiem, un attiecīgā gadījumā tos iesniedz ētikas novērtējuma veikšanai. Ētikas pārbaudes un novērtējumus veic Komisija, saņemot atbalstu no neatkarīgiem ekspertiem, kuri pārstāv dažādas jomas. ▌Komisija nodrošina pēc iespējas lielāku ētikas procedūru pārredzamību un par to ziņo saskaņā ar ziņošanas un izvērtēšanas pienākumiem, kas paredzēti 31. un 32. pantā. Visi eksperti ir Savienības pilsoņi un pēc iespējas plašāka klāsta dalībvalstu valstspiederīgie.

3.  Subjekti, kuri piedalās darbībā, pirms attiecīgo pasākumu sākšanas saņem visus apstiprinājumus vai citus obligātos dokumentus no attiecīgajām valsts, vietējām ētikas komitejām vai citām struktūrām, piemēram, datu aizsardzības iestādēm. Minētos dokumentus glabā lietā un iesniedz Komisijai.

▌

5.  Darbības, kas ir nepieņemamas no ētikas viedokļa, tiek noraidītas.

II NODAĻAFINANŠU NOTEIKUMI

8. pants

ES finansējuma apgūšana un forma

1.  Fondu īsteno Komisija atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu.

2.  Fonda sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, proti, dotācijas, godalgas un iepirkums. ▌

9. pants

Kumulatīvs, papildinošs un kombinēts finansējums

1.  Par darbību, kurai piešķirts finansējums no citas Savienības programmas, var saņemt finansējumu arī no fonda, ar nosacījumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Katras finansējumu piešķīrušās Savienības programmas/fonda noteikumus piemēro tās/tā attiecīgajam finansējumam darbībai. Kumulatīvs finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.

2.  ▌

III NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOSACĪJUMI, PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJI UN FINANSĒŠANA

10. pants

Subjekti, kas tiesīgi piedalīties

1.  Darbībā iesaistītie pieteikuma iesniedzēji un to apakšuzņēmēji ir tiesīgi saņemt finansējumu ar nosacījumu, ka tie veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī, kā norādīts 5. pantā, to pārvaldības izpildstruktūras atrodas Savienībā vai asociētajā valstī un tos nekontrolē neasociētā trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, pieteikuma iesniedzējs vai darbībā iesaistīts apakšuzņēmējs, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā ▌valstī un kuru kontrolē neasociētā trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts, spēj kļūt par subjektu, kas ir tiesīgs saņemt finansējumu, ja tas ir vajadzīgs darbības mērķu sasniegšanai un ar nosacījumu, ka tā dalība neapdraudēs Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses vai 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu. Lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu drošības interešu aizsardzību, uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus pieprasa, lai pieteikuma iesniedzējs pirms darbības sākšanas apņemas īstenot pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka:

a)  kontrole pār pieteikuma iesniedzēju netiek īstenota tādā veidā, kas ierobežo tā spēju veikt darbību un sasniegt rezultātus, kas nosaka ierobežojumus attiecībā uz tā infrastruktūru, objektiem, aktīviem, resursiem, intelektuālo īpašumu vai zinātību, kura vajadzīga darbības nolūkā, vai kas apdraud tā spējas un standartus, kuri vajadzīgi darbības veikšanai;

b)  tiek novērsta neasociēto trešo valstu vai neasociēto trešo valstu subjektu piekļuve klasificētai un neklasificētai sensitīvai informācijai saistībā ar darbību, un darbībā iesaistītajiem darbiniekiem vai citām personām ir dalībvalsts vai asociētās valsts izdota valsts drošības pielaide;

c)  īpašumtiesības uz intelektuālo īpašumu, kas izriet no darbības, un darbības rezultāti darbības īstenošanas laikā un noteiktu laikposmu pēc tās pabeigšanas, šo laikposmu precizējot dotācijas nolīgumā, pieder finansējuma saņēmējam un tos nekontrolē un neierobežo neasociētās trešās valstis vai citi neasociēto trešo valstu subjekti, un tos neeksportē uz trešām valstīm, tiem neļauj piekļūt no trešās valsts un tā pieejamību nenodrošina trešās valsts subjektam, ja tam nav piekritušas dalībvalstis, kurās darbojas finansējuma saņēmējs, atbilstīgi 3. pantā izklāstītajiem mērķiem.

Saskaņā ar šo punktu atkāpi nepiešķir darbībā iesaistītam pieteikuma iesniedzējam vai apakšuzņēmējam, kura pārvaldības izpildstruktūras atrodas Savienībā vai asociētajā valstī un kuru kontrolē neasociētā trešā valsts, uz ko attiecas jebkādi Savienības ierobežojoši pasākumi, vai neasociētās trešās valsts subjekts, uz ko attiecas jebkādi Savienības ierobežojoši pasākumi.

3.  Visa infrastruktūra, iekārtas, aktīvi un resursi, ko izmanto no fonda finansētās darbībās, atrodas Savienības vai asociēto valstu teritorijā, un to nekontrolē un neierobežo neasociētā trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts. Turklāt, īstenojot attiecināmu darbību, finansējuma saņēmēji un to darbībā iesaistītie apakšuzņēmēji sadarbojas tikai ar tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī un ko nekontrolē neasociētās trešās valstis vai neasociēto trešo valstu subjekti.

4.  Atkāpjoties no 3. punkta, ja Savienībā nav pieejami konkurētspējīgi aizvietotāji, darbībā iesaistītie finansējuma saņēmēji un to apakšuzņēmēji var izmantot savus aktīvus, infrastruktūru, objektus un resursus, kas atrodas vai tiek turēti neasociētās trešās valsts teritorijā, ja tas ir nepieciešams darbības mērķu sasniegšanai un ar nosacījumu, ka tas neapdraudēs Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses un 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu. Ievērojot tādus pašus nosacījumus, kad tiek īstenota attiecināma darbība, finansējuma saņēmēji un to darbībā iesaistītie apakšuzņēmēji var sadarboties ar subjektu, kas veic uzņēmējdarbību neasociētajā trešā valstī. Ar šādu infrastruktūru, objektiem, aktīviem vai resursiem un ar šādu sadarbību saistītās izmaksas nav ▌izmaksas, kuru segšanai var saņem finansējumu no fonda ▌. Jebkurā gadījumā šāda atkāpe netiek piešķirta, ja minētā infrastruktūra, objekti, aktīvi un resursi atrodas vai tiek turēti neasociētajā trešā valstī, uz ko attiecas jebkādi Savienības ierobežojoši pasākumi.

5.  Lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu drošības interešu aizsardzību, uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus vai dotācijas nolīgumā izklāsta visus nosacījumus, tostarp tos, kas ir minēti šā panta 2. punktā. Šādi nosacījumi jo īpaši attiecas uz noteikumiem par īpašumtiesībām uz darbības rezultātiem un piekļuvi klasificētai un neklasificētai sensitīvai informācijai, kā arī uz garantijām par piegādes drošību.

6.  Pieteikuma iesniedzēji sniedz visu būtisko informāciju, kas vajadzīga 1.–4. punktā minēto atbilstības kritēriju un nosacījumu novērtēšanai.

7.  Pieteikumus, par kuriem jāveic pārbaudes atbilstoši 2. vai 4. punktam, var iesniegt tikai ar tās dalībvalsts vai asociētās valsts piekrišanu, kurā pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību.

8.  Ja darbības īstenošanas laikā notiek izmaiņas, kuru dēļ varētu apšaubīt minēto kritēriju un nosacījumu izpildi, finansējuma saņēmējs informē Komisiju, kas novērtē, vai minētie kritēriji un nosacījumi joprojām ir ievēroti, un apzina iespējamo ietekmi (apturēšana, atcelšana) uz darbības finansējumu.

9.  Šajā pantā apakšuzņēmēji ir apakšuzņēmēji, kam ir tiešas līgumsaistības ar finansējuma saņēmēju, citi apakšuzņēmēji, kam piešķirti vismaz 10 % no kopējām darbības attiecināmajām izmaksām, un apakšuzņēmēji, kam var būt vajadzīga piekļuve klasificētai informācijai saskaņā ar Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444, lai īstenotu darbību.

11. pants

Attiecināmās darbības

1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 3. pantā izklāstītos mērķus.

2.  Fonds sniedz atbalstu darbībām, kas ietver gan jaunus ražojumus un tehnoloģijas, gan esošo ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu, ja uz uzlabošanas darbībai vajadzīgās esošās informācijas izmantošanu ne tieši, ne netieši neattiecas neasociēto trešo valstu vai neasociēto trešo valstu subjektu noteikts ierobežojums.

3.  Attiecināma darbība ir saistīta ar vienu vai vairākiem šādiem pasākumiem:

a)  pasākumi, kuru mērķis ir radīt, atbalstīt un uzlabot ▌zināšanas un aizsardzības ražojumus vai tehnoloģijas, tostarp revolucionāras tehnoloģijas, ar ko var panākt būtisku ietekmi aizsardzības jomā;

b)  pasākumi, kuru mērķis ir palielināt sadarbspēju un noturību, tostarp drošu ražošanu un datu apmaiņu, apgūt kritiskas aizsardzības tehnoloģijas, nostiprināt piegādes drošību vai nodrošināt iespēju efektīvi izmantot rezultātus aizsardzības ražojumiem un tehnoloģijām;

c)  pētījumi, piemēram, jaunas vai uzlabotas tehnoloģijas, ražojuma, procesa, pakalpojuma vai risinājuma ▌priekšizpēte ▌;

d)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas konstruēšana, kā arī to tehnisko specifikāciju definēšana, pamatojoties uz kurām šāda konstrukcija ir izstrādāta; tas var ietvert daļējus testus riska mazināšanai rūpnieciskā vai reprezentatīvā vidē;

e)  tāda aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas modeļa izstrāde, kas var demonstrēt elementa veiktspēju ekspluatācijas vidē (sistēmas prototips);

f)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas testēšana;

g)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas kvalificēšana ▌;

h)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas sertificēšana ▌;

i)  tādu tehnoloģiju vai aktīvu izstrāde, kas palielina efektivitāti visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju aprites ciklā;

▌

4.  ▌Darbību īsteno, konsorcijā sadarbojoties vismaz trīs tiesību subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz trīs dažādās dalībvalstīs ▌.Jebkādi citi tiesību subjekti, kas piedalās konsorcijā, var veikt uzņēmējdarbību asociētajā valstī, kā norādīts 5. pantā. Vismaz trīs no šiem piedalīties tiesīgajiem subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz divās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs, visā darbības īstenošanas laikā ne tieši, ne netieši nekontrolē viens un tas pats subjekts, kā arī tie nekontrolē cits citu.

5.  Šā panta 4. punkts neattiecas uz darbībām, kas minētas 3. punkta c) apakšpunktā, un darbībām, kas minētas 6. pantā.

6.  Finansējumu nav tiesības saņemt par tādu ražojumu un tehnoloģiju izstrādes darbībām, kuru izmantošana, izstrāde vai ražošana ir aizliegta ar piemērojamām starptautiskajām tiesībām. No programmas jo īpaši netiek finansētas degbumbas, tostarp baltais fosfors, noplicināta urāna munīcija, nāvējoši autonomas darbības ieroči, kuru kritiski svarīgās funkcijas nav pakļautas nozīmīgai cilvēka kontrolei, izvēloties individuālus mērķus un uzbrukot tiem, kājnieku un vieglie ieroči, kas galvenokārt tiek izstrādāti eksporta nolūkiem, t. i., ja neviena dalībvalsts nav paudusi skaidru prasību veikt šādu darbību.

6.a  Finansējumu no programmas nav tiesīgas saņemt darbības tādu ražojumu un tehnoloģiju izstrādei, ar kurām ir iespējams izdarīt vai veicināt šādas darbības:

i)    starptautisko humanitāro tiesību nopietnus pārkāpumus;

ii)    starptautisko cilvēktiesību nopietnus pārkāpumus;

iii)     darbības, kas ir uzskatāmas par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar starptautiskām konvencijām vai protokoliem terorisma jomā;

iv)    darbības, kas ir uzskatāmas par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar starptautiskām konvencijām vai protokoliem transnacionālas organizētās noziedzības jomā.

12. pants

Atlases un piešķiršanas procedūra

1.  Dotācijas var piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus tiem tiesību subjektiem, kuri norādīti darba programmā, saskaņā ar Finanšu regulas [195. panta e) punktu].

2.  Komisija pēc katra konkursa vai pēc tam, kad ir piemērots Finanšu regulas [195. panta e) punkts], piešķir finansējumu izraudzītām darbībām.

3.  Lai piešķirtu finansējumu izstrādes darbībām, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar procedūru, kas minēta 28.a pantā.

13. pants

Piešķiršanas kritēriji

1.  Katru priekšlikumu novērtē, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)  ieguldījums izcilībā vai revolucionāru sasniegumu potenciālā aizsardzības jomā, jo īpaši pierādot, ka sagaidāmie ierosinātās darbības rezultāti sniedz būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar esošajiem ražojumiem vai tehnoloģijām;

b)  ieguldījums Eiropas aizsardzības rūpniecības inovācijā un tehnoloģiskajā attīstībā, jo īpaši pierādot, ka ierosinātā darbība ietver revolucionāras vai novatoriskas koncepcijas un pieejas, jaunus, daudzsološus nākotnes tehnoloģiju uzlabojumus vai tādu tehnoloģiju vai koncepciju lietošanu, kuras iepriekš nav izmantotas aizsardzības nozarē;

c)  ieguldījums Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspējā, jo īpaši radot jaunas tirgus iespējas un paātrinot uzņēmumu izaugsmi visā Savienībā;

ca)  ieguldījums Savienības rūpniecības un tehnoloģijas autonomijā, sekmējot aizsardzības tehnoloģijas vai ražojumus atbilstīgi aizsardzības spēju prioritātēm, par ko dalībvalstis vienojušās kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros un jo īpaši KDAP Spēju attīstības plāna kontekstā;

d)  ieguldījums Savienības drošības un aizsardzības interešu ievērošanā atbilstoši prioritātēm, kas noteiktas 3. panta 2. punktā un — attiecīgā gadījumā — reģionālos un starptautiskos sadarbības nolīgumos;

e)  ieguldījums jaunas tiesību subjektu pārrobežu sadarbības izveidē, jo īpaši attiecībā uz MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs, izņemot valstis, kurās veic uzņēmējdarbību konsorcija tiesību subjekti, kas nav MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrības;

f)  darbības īstenošanas kvalitāte un efektivitāte.

2.  Saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu var ņemt vērā reģionālas un starptautiskas prioritātes, jo īpaši lai novērstu lieku dublēšanos, ar nosacījumu, ka tās atbilst Savienības drošības un aizsardzības interesēm un neizslēdz jebkuras dalībvalsts dalību.

14. pants

Līdzfinansējuma likme

1.  Fonds finansē 100 % no darbības attiecināmajām izmaksām, neskarot līdzfinansējuma principu.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta:

a)  darbībām, kas definētas 11. panta 3. punkta e) apakšpunktā, fonda finansiālā palīdzība nepārsniedz 20 % no darbības attiecināmajām izmaksām;

b)  darbībām, kas definētas 11. panta 3. punkta f)–h) apakšpunktā, fonda finansiālā palīdzība nepārsniedz 80 % no darbības attiecināmajām izmaksām.

3.  Izstrādes darbībām finansējuma likmi, nepārsniedzot kopējās attiecināmās izmaksas, palielina šādos gadījumos:

a)  darbībai, kas izstrādāta pastāvīgās strukturētās sadarbības ietvaros, kā noteikts Padomes 2017. gada 11. decembra Lēmumā (KĀDP) 2017/2315, finansējuma likmi palielina par 10 papildu procentpunktiem;

b)  darbībai finansējuma likmi palielina par procentpunktiem, kas vienādi ar kopējo attiecināmo izmaksu procentuālo daļu, kura atvēlēta MVU, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētajā valstī, kura nav dalībvalsts vai asociētā valsts, kur veic uzņēmējdarbību konsorcija dalībnieki, kas nav MVU vai vidējas kapitalizācijas sabiedrības;

c)  darbībai finansējuma likmi palielina par procentpunktiem, kas vienādi ar ceturto daļu no kopējo attiecināmo izmaksu procentuālās daļas, kura atvēlēta vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētajā valstī, kura nav dalībvalsts vai asociētā valsts, kur veic uzņēmējdarbību pārējie konsorcija dalībnieki, kas nav MVU vai vidējas kapitalizācijas sabiedrības;

d)  darbības finansējuma likmes kopējais palielinājums nepārsniedz 30 procentpunktus.

15. pants

Finansiālās spējas

Atkāpjoties no Finanšu regulas [198.] panta:

a)  finansiālās spējas pārbauda tikai koordinatoram un tikai tad, ja no Savienības pieprasītais finansējums ir 500 000 EUR vai lielāks. Tomēr, ja ir pamats apšaubīt finansiālās spējas, Komisija pārbauda arī citu pieteikuma iesniedzēju vai koordinatoru finansiālās spējas, pat ja nav sasniegta pirmajā teikumā minētā robežvērtība;

b)  finansiālās spējas nepārbauda attiecībā uz tiesību subjektiem, kuru dzīvotspēju garantē dalībvalsts, un attiecībā uz universitātēm un publiskiem pētniecības centriem;

c)  ja finansiālās spējas strukturāli garantē cits tiesību subjekts, pārbauda šāda tiesību subjekta finansiālās spējas.

16. pants

Netiešās izmaksas

1.  Netiešās attiecināmās izmaksas nosaka, piemērojot vienotu likmi, kas ir 25 % no kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot tiešās attiecināmās izmaksas saistībā ar apakšuzņēmēju nolīgšanu, finansiālu atbalstu trešām personām un vienības izmaksas vai vienreizējus maksājumus, kas ietver netiešās izmaksas.

2.  Alternatīvā gadījumā netiešās attiecināmās izmaksas ▌var noteikt saskaņā ar finansējuma saņēmēja parasto izmaksu uzskaites praksi, pamatojoties uz faktiskajām netiešajām izmaksām, ar nosacījumu, ka šādu izmaksu uzskaites praksi atzīst valsts iestādes atbilstoši salīdzināmām finansējuma shēmām, kas atbilst Finanšu regulas [185.] pantam un ir paziņotas Komisijai.

17. pants

Vienreizēja maksājuma vai ar izmaksām nesaistīta finansējuma izmantošana

1.  Dotācijām, ko piešķir 11. panta 3. punkta e) apakšpunktā minētajām darbībām un citām darbībām, kurās dalībvalstis un/vai asociētās valstis finansē vairāk nekā 50 % no budžeta, Komisija var izmantot:

a)  finansējumu, kas nav saistīts ar Finanšu regulas [180. panta 3. punktā] minētajām izmaksām un ko piešķir, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem, tos vērtējot attiecībā pret iepriekš noteiktiem starpposma mērķiem un veiktspējas rādītājiem, vai

b)  vienreizēju maksājumu, kas minēts Finanšu regulas [182.] pantā un ko piešķir, pamatojoties uz darbības provizorisko budžetu, kuru jau apstiprinājušas līdzfinansējuma dalībvalstu un asociēto valstu iestādes.

2.  Vienreizējā maksājumā ieskaita netiešās izmaksas.

18. pants

Iepirkums pirmskomercializācijas posmā

1.  Savienība var atbalstīt iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, piešķirot dotāciju līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem subjektiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/24/ES[14], 2014/25/ES[15] un 2009/81/EK[16] un kas kopīgi organizē aizsardzības pakalpojumu pētniecības un izstrādes iepirkumu vai koordinē savas iepirkuma procedūras.

2.  Iepirkuma procedūrās:

a)  ievēro šīs regulas noteikumus;

b)  var atļaut vienā un tajā pašā procedūrā piešķirt vairāku līgumu slēgšanas tiesības (piegāde no vairākiem avotiem);

c)  paredz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pretendentam(-iem), kurš(-i) piedāvā visizdevīgāko cenu.

19. pants

Garantiju fonds

Risku, kas saistīts ar līdzekļu atgūšanu no saņēmējiem, var segt ar iemaksām savstarpējās apdrošināšanas mehānismā, un tās tiek uzskatītas par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Regulas XXX [kas nomaina Regulu par garantiju fondu] [X. pantā] paredzētos noteikumus.

21. pants

Piekļuve finanšu instrumentiem

Fonda finansējuma saņēmēji ir tiesīgi piekļūt speciāliem finanšu produktiem, kas ir pieejami programmas “InvestEU” ietvaros, atbilstoši ▌Finanšu regulas X sadaļai.

II SADAĻAĪPAŠI NOTEIKUMI,

KAS PIEMĒROJAMI ATTIECĪBĀ UZ PĒTNIECĪBU

22. pants

Īpašumtiesības uz rezultātiem

1.  Darbību rezultāti pieder finansējuma saņēmējiem, kuri tos radījuši. Ja tiesību subjekti kopīgi rada rezultātus un ja to attiecīgo ieguldījumu nav iespējams noskaidrot vai ja nav iespējams nošķirt šādus kopīgus rezultātus, tiesību subjektiem ir kopīgas īpašumtiesības uz rezultātiem. Kopīpašnieki noslēdz nolīgumu par attiecīgo kopīgo īpašumtiesību sadalījumu un izmantošanas nosacījumiem atbilstoši to pienākumiem saskaņā ar dotāciju nolīgumu.

2.  Ja Savienības palīdzība tiek sniegta publiskā iepirkuma veidā, rezultāti pieder Savienībai. Dalībvalstīm un asociētajām valstīm ir tiesības pēc to rakstiska pieprasījuma bez maksas piekļūt rezultātiem.

3.  To darbību rezultāti, kuras saņem atbalstu no fonda, nedrīkst būt pakļauti tiešai vai netiešai kontrolei vai ierobežojumam, ko īsteno ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību, tostarp attiecībā uz tehnoloģijas nodošanu, ko īsteno neasociētā trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts.

4.  Ja tas ir pamatoti, dotācijas nolīgumā nosaka Komisijas tiesības tikt informētai un izteikt iebildumus gadījumā, kad notiek īpašumtiesību uz rezultātiem nodošana vai licences attiecībā uz rezultātiem piešķiršana neasociētajai trešai valstij vai neasociētās trešās valsts subjektam. Šāda nodošana nav pretrunā Savienības un tās dalībvalstu aizsardzības un drošības interesēm vai šīs regulas mērķiem, kas izklāstīti 3. pantā.

5.  Dalībvalstu un asociēto valstu iestādēm ir tiesības piekļūt īpašajam ziņojumam par darbību, kas saņēmusi Savienības finansējumu. Šādas piekļuves tiesības piešķir bez autoratlīdzības, un Komisija tās nodod dalībvalstīm un asociētajām valstīm, pirms tam pārliecinoties, ka ir ieviesti attiecīgi konfidencialitātes pienākumi. Jebkurā gadījumā dalībniekiem īpašajā ziņojumā nav jāsniedz dati vai informācija, kas ir daļa no intelektuālā īpašuma.

6.  Dalībvalstu un asociēto valstu iestādes izmanto īpašo ziņojumu vienīgi tādām vajadzībām, kas saistītas ar izmantošanu to bruņotajos spēkos vai drošības vai izlūkošanas spēkos vai šādu spēku vajadzībām, tostarp saistībā ar to sadarbības programmām. Šāda izmantošana cita starpā ietver pētījumus, izvērtēšanu, novērtēšanu, pētniecību, konstruēšanu, izstrādi, izgatavošanu, uzlabošanu, pārveidošanu, tehnisko apkopi, remontu, atjaunošanu un ražojumu atzīšanu un sertificēšanu, ekspluatāciju, apmācību, iznīcināšanu un citus konstruktīvus pakalpojumus un ražojumu izmantošanu, kā arī tehnisko prasību novērtēšanu un izstrādi iepirkumam.

7.  Finansējuma saņēmēji piešķir Savienības iestādēm, struktūrām vai aģentūrām tiesības bez autoratlīdzības piekļūt rezultātiem pienācīgi pamatota mērķa vajadzībām, proti, lai izstrādātu, īstenotu un pārraudzītu Savienības politiku vai programmas. Šādas piekļuves tiesības ir ierobežotas līdz nekomerciālai un ar konkurenci nesaistītai izmantošanai.

8.  Lai nodrošinātu rezultātu maksimālu izmantošanu un novērstu netaisnīgu priekšrocību radīšanu, attiecībā uz iepirkumu pirmskomercializācijas posmā dotācijas nolīgumos un līgumos paredz īpašus noteikumus par īpašumtiesībām, piekļuves tiesībām un licencēšanu. ▌Ja līgumslēdzējs neveic rezultātu komerciālu izmantošanu noteiktajā termiņā pēc iepirkuma pirmskomercializācijas posmā, kā noteikts līgumā, tas, ja iespējams, visas īpašumtiesības uz rezultātiem nodod tālāk līgumslēdzējām iestādēm.

8.a  Jebkuras trīs vai vairākas dalībvalstis vai asociētās valstis, kas daudzpusēji vai kādas Savienības organizācijas satvarā ir kopīgi noslēgušas vienu vai vairākus līgumus ar vienu vai vairākiem dalībniekiem, lai kopā tālāk izstrādātu rezultātus, kas iegūti, strādājot pie konkrētas darbības, kura ir saņēmusi finansējumu saskaņā ar dotācijas nolīgumu pētniecības darbībai aizsardzības jomā, iegūst piekļuves tiesības darbības rezultātiem, kuri pieder šādam dalībniekam un ir nepieciešami līguma izpildei. Šādas piekļuves tiesības piešķir bez autoratlīdzības un saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka minētās tiesības tiek izmantotas tikai līgumā paredzētajā nolūkā un ka tiks noteikti atbilstīgi konfidencialitātes pienākumi.

III SADAĻAĪPAŠI NOTEIKUMI,

KAS PIEMĒROJAMI ATTIECĪBĀ UZ IZSTRĀDI

23. pants

Papildu atbilstības kritēriji

1.  Attiecīgā gadījumā konsorcijs apliecina, ka attiecināmās darbības pārējās izmaksas, kas netiek segtas no Savienības atbalsta, tiks segtas no citiem finansējuma līdzekļiem, piemēram, dalībvalstu un/vai asociēto valstu iemaksām vai citiem tiesību subjektu līdzfinansējuma veidiem.

2.  Ja tas ir saistīts ar darbībām, kas minētas 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā, darbību balsta uz saskaņotām spēju prasībām, par kurām kopīgi vienojušās attiecīgās dalībvalstis un/vai asociētās valstis.

3.  Attiecībā uz darbībām, kas minētas 11. panta 3. punkta e)–h) apakšpunktā, konsorcijs ar valsts iestāžu izdotiem dokumentiem apliecina, ka:

a)  vismaz divas dalībvalstis vai ▌vismaz viena viena dalībvalsts kopā ar asociētajām valstīm sniedz garantijas par to, ka tās koordinēti iegādāsies gatavo ražojumu vai izmantos tehnoloģiju. Tas cita starpā var notikt, rīkojot kopīgu iepirkumu;

b)  darbība ir balstīta uz kopīgām tehniskajām specifikācijām, par kurām kopīgi vienojušās dalībvalstis un/vai asociētās valstis, kas līdzfinansē darbību.

24. pants

Papildu piešķiršanas kritēriji

Papildus 13. pantā izklāstītajiem piešķiršanas kritērijiem darba programmā var arī ņemt vērā:

a)  ieguldījumu efektivitātes palielināšanā visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju aprites ciklā, tostarp izmaksu lietderības un sinerģijas potenciāla palielināšanā iepirkuma un tehniskās apkopes procesā un iznīcināšanas procesos;

b)  sadarbības līmeni starp attiecināmajā darbībā iesaistītajām dalībvalstīm;

ba)  paredzēto iepirkuma apjomu un paredzamo ietekmi uz dalībvalstu aizsardzības spējām un izdevumiem un Eiropas stratēģisko autonomiju.

25. pants

Īpašumtiesības uz rezultātiem

1.  Savienībai nepieder ražojumi vai tehnoloģijas, kas tiek radīti, īstenojot izstrādes darbības, un Savienībai nav intelektuālā īpašuma tiesību attiecībā uz darbību rezultātiem.

1.a  Darbību rezultāti pieder finansējuma saņēmējiem, kuri tos radījuši. Ja tiesību subjekti kopīgi rada rezultātus un ja to attiecīgo ieguldījumu nav iespējams noskaidrot vai ja nav iespējams nošķirt šādus kopīgus rezultātus, tiesību subjektiem ir kopīgas īpašumtiesības uz rezultātiem. Kopīpašnieki noslēdz nolīgumu par attiecīgo kopīgo īpašumtiesību sadalījumu un izmantošanas nosacījumiem atbilstoši to pienākumiem saskaņā ar dotāciju nolīgumu.

2.  Tādu darbību rezultāti, kas saņem atbalstu no fonda, nav pakļauti neasociēto trešo valstu vai neasociēto trešo valstu subjektu īstenotai kontrolei vai ierobežojumiem, ko īsteno tieši vai netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību, tostarp attiecībā uz tehnoloģijas nodošanu.

3.  Attiecībā uz saņēmēju radītiem rezultātiem, saskaņā ar šo regulu un neskarot šā panta 2. punktu, Komisiju vismaz sešas nedēļas iepriekš informē par ikvienu īpašumtiesību nodošanas gadījumu vai licences piešķiršanu neasociētajām trešām valstīm vai neasociētu trešo valstu subjektiem. Ja šāda īpašumtiesību nodošana vai licences piešķiršana ir pretrunā Savienības un tās dalībvalstu aizsardzības un drošības interesēm vai šīs regulas mērķiem, kas noteikti 3. pantā, no fonda piešķirtais finansējums ir jāatmaksā.

4.  Atkāpjoties no 1. punkta, ja Savienības palīdzību sniedz publiskā iepirkuma veidā, rezultāti pieder Savienībai, un dalībvalstīm un/vai asociētajām valstīm ir tiesības pēc to rakstiska pieprasījuma bez maksas saņemt neekskluzīvu licenci rezultātu izmantošanai.

26. pants

Projekta vadītāja informēšana

Ja dalībvalstis un asociētās valstis ieceļ projekta vadītāju, Komisija pirms maksājuma veikšanas atbalsttiesīgas darbības finansējuma saņēmējam apspriežas ar projekta vadītāju par panākto progresu saistībā ar šo darbību.

IV SADAĻAPĀRVALDĪBA, PĀRRAUDZĪBA,

IZVĒRTĒŠANA UN KONTROLE

27. pants

Darba programmas

1.  Fondu īsteno ar gada vai daudzgadu darba programmām, kas izstrādātas saskaņā ar Finanšu regulas [110.] pantu. ▌

1.a  Darba programmās īpaši var ņemt vērā stratēģijas, kas ir izstrādātas Vispārējās stratēģiskās pētniecības programmas un SAP stratēģiskā konteksta lietu ietvaros.

1.b  Pārvaldot aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju aprites ciklu, Komisija visos šā cikla posmos nodrošina darba programmu saskaņotību.

2.  Komisija pieņem darba programmas, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar procedūru, kas minēta 28.a pantā.

2.a    Darba programmās detalizēti nosaka to projektu kategorijas, kuri finansējami no fonda. Šīs darba programmas atbilst 3. pantā izklāstītajiem mērķiem.

2.b  Pamatojoties uz darba programmu izstrādes procesu, Komisija veic sākotnēju izvērtējumu par iespējamiem gadījumiem, kad notiek dublēšanās ar esošām spējām vai jau finansētiem pētniecības vai izstrādes projektiem Savienībā.

▌

28.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 27. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no [spēkā stāšanās dienas].

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 27. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu[17].

29. pants

Neatkarīgi eksperti

1.  Komisija ieceļ neatkarīgus ekspertus, kuri palīdz priekšlikumu izvērtēšanā atbilstoši Finanšu regulas [237.] pantam. ▌

2.  Neatkarīgie eksperti ir Savienības pilsoņi no pēc iespējas plašāka dalībvalstu loka, un viņus nosaka ▌, pamatojoties uz uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību ▌, lai izveidotu ekspertu sarakstu. Atkāpjoties no Finanšu regulas [237.] panta, minēto sarakstu nepublisko ne pilnībā, ne daļēji gadījumos, kad tas ir nepieciešams sabiedriskās drošības aizsardzības nolūkos.

3.  Neatkarīgiem ekspertiem ir arī attiecīga drošības pielaide, ko izdevusi dalībvalsts.

5.  Neatkarīgus ekspertus izvēlas, ņemot vērā viņu prasmju, pieredzes un zināšanu atbilstību uzticētajiem uzdevumiem.

5.a  Komisija nodrošina, ka eksperts, kas nonācis interešu konfliktā saistībā ar jautājumu, par kuru tiek prasīts eksperta atzinums, nevērtē šo konkrēto jautājumu, nekonsultē par to un nesniedz palīdzību saistībā ar to.

30. pants

Noteikumu par klasificētu informāciju piemērošana

1.  Šīs regulas piemērošanas jomā:

a)  katra dalībvalsts vai asociētā valsts nodrošina, ka tās valsts drošības noteikumi nodrošina vismaz tāda paša līmeņa Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzību kā drošības noteikumi, kas izklāstīti Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444 ▌par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai[18], un Padomes drošības noteikumi, kas izklāstīti Lēmuma 2013/488/ES[19] pielikumos;

b)  dalībvalstis un asociētās valstis nekavējoties informē Komisiju par a) punktā minētajiem valsts drošības noteikumiem;

c)  fiziskās personas, kuras uzturas neasociētajās trešās valstīs, un juridiskās personas, kuras veic uzņēmējdarbību neasociētajās trešās valstīs, var strādāt ar klasificētu Eiropas Savienības informāciju saistībā ar programmu vienīgi tad, ja tām minētajās valstīs piemēro drošības noteikumus, kuri nodrošina vismaz tāda paša līmeņa aizsardzību kā Komisijas drošības noteikumi, kas izklāstīti Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444, un Padomes drošības noteikumi, kas izklāstīti Lēmuma 2013/488/ES pielikumos. Līdzvērtību drošības noteikumiem, kurus piemēro trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, nosaka informācijas drošības nolīgumā (tostarp, ja piemērojams, industriālās drošības lietās), ko Savienība noslēdz ar attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar LESD 218. pantā paredzēto procedūru un ņemot vērā Lēmuma 2013/488/ES 13. pantu;

d)  neskarot Lēmuma 2013/488/ES 13. pantu un noteikumus, ar ko reglamentē industriālās drošības jomu, kā norādīts Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444, fiziskām personām vai juridiskām personām, trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām var piešķirt piekļuvi klasificētai Eiropas Savienības informācijai, ja tas, izskatot katru gadījumu atsevišķi, tiek uzskatīts par vajadzīgu un atbilst šādas informācijas būtībai un saturam, saņēmēja nepieciešamībai zināt un priekšrocības pakāpei, kāda no informācijas nodošanas ir Savienībai.

2.  Ja darbības ir saistītas ar klasificētu vai neklasificētu sensitīvu informāciju vai ja šāda informācija tajās ir nepieciešama un/vai iekļauta, attiecīgā finansējuma struktūra uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus/piedāvājumus dokumentācijā precizē pasākumus un prasības, kas nepieciešami šādas informācijas drošības garantēšanai vajadzīgajā līmenī.

3.  Komisija izveido elektronisku apmaiņas sistēmu, lai atvieglotu klasificētas un neklasificētas sensitīvas informācijas apmaiņu starp Komisiju, informācijas saņēmējiem un, ja piemērojams, dalībvalstīm.

31. pants

Pārraudzība un ziņošana

1.  Regulas pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par fonda virzību ceļā uz 3. pantā izklāstītā vispārīgā mērķa un konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.  Lai nodrošinātu efektīvu izvērtējumu par fonda panākumiem virzībā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 36. pantu attiecībā uz pielikuma grozījumiem, lai vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par pārraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

3.  Komisija regulāri pārrauga un izvērtē fonda īstenošanu un ik gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par panākto progresu. Minētajā gada ziņojumā iekļauj iedaļu par 7. panta īstenošanu. Šajā nolūkā Komisija ievieš nepieciešamos pārraudzības pasākumus.

4.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka fonda īstenošanas un rezultātu pārraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem piemēro samērīgas ziņošanas prasības.

32. pants

Fonda izvērtēšana

1.  Izvērtēšanu veic pietiekami savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.  Fonda starpposma izvērtēšanu veic, tiklīdz par fonda īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc fonda īstenošanas sākuma. Starpposma izvērtējuma ziņojumā jo īpaši iekļauj novērtējumu par fonda pārvaldību, pieredzi, kas gūta, īstenojot Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu un sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai, 7. pantā izklāstīto ētikas procedūru īstenošanas novērtējumu, novērtējumu par īstenošanas likmēm, projekta līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas rezultātiem, tostarp MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību iesaisti un to pārrobežu dalības pakāpi, finansējuma sadalījumu starp dažādu kategoriju apakšuzņēmējiem atbilstīgi 10. panta 9. punktā minētajām definīcijām, revolucionārām tehnoloģijām piešķirto finansējumu un finansējumu, kas piešķirts saskaņā ar Finanšu regulas [195.] pantu līdz 2024. gada 31. jūlijam. Starpposma izvērtējumā iekļauj arī informāciju par saņēmēju izcelsmes valstīm, atsevišķos projektos iesaistīto valstu skaitu un, ja iespējams, radīto intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu. Komisija var iesniegt priekšlikumus par jebkādiem atbilstošiem grozījumiem šajā regulā.

3.  Īstenošanas laikposma beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc 2027. gada 31. decembra Komisija veic fonda īstenošanas galīgo izvērtēšanu. Galīgā izvērtējuma ziņojumā iekļauj īstenošanas rezultātus un, ciktāl iespējams, fonda ietekmes laikposmu. Ziņojumā, pamatojoties uz attiecīgām apspriedēm ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm un galvenajām ieinteresētajām personām, īpaši izvērtē progresu 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanā. Tajā arī analizē cita starpā MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalību fonda ietvaros īstenotos projektos, kā arī MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību integrāciju globālajā vērtības veidošanas ķēdē. Izvērtējumā arī iekļauj informāciju par saņēmēju izcelsmes valstīm un, ja iespējams, radīto intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu.

4.  Komisija paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

33. pants

Revīzijas

Saskaņā ar Finanšu regulas [127.] pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu. Eiropas Revīzijas palāta pārbauda visu Savienības ieņēmumu un izdevumu kontus saskaņā ar LESD 287. pantu.

34. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts fondā piedalās ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai kādu citu juridisku aktu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palāta varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šīs tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

35. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.  Saistībā ar fondu, tā darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Fondam piešķirtie finanšu resursi veicina arī Komisijas īstenoto komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar 3. pantā izklāstītajiem mērķiem. Minētos finanšu resursus var izmantot projektiem par aizsardzības rūpniecības statistiku un projektiem, lai sāktu datu vākšanu.

V SADAĻADELEĢĒTIE AKTI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

36. pants

Deleģēti akti

1.  Pilnvaras pieņemt 31. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 31. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

3.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 31. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

37. pants

Atcelšana

6.  Regulu (ES) Nr. [../..] (Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma) atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

38. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu — līdz to slēgšanai — saskaņā ar [Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas regula], kā arī sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai, ko turpina piemērot attiecīgajām darbībām līdz to slēgšanai.

2.  No fonda finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp fondu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējiem fondiem, [Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas regula], kā arī sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai.

3.  Lai varētu pārvaldīt darbības, kas līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 4. panta 4. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

39. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —  Padomes vārdā —

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

• [1] ^* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
• [2]   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem, OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.
  ^2.  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES) 2018/1092, ar ko izveido Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu, lai atbalstītu Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spēju (OV L 200, 7.8.2018., 30. lpp.).
• [3]   Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
• [4]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
• [5]   Atsauce, kas jāatjaunina: OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. Līgums ir pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32013Q1220(01)&from=LV
• [6]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
• [7]   Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
• [8]   Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.96 , 2. lpp).
• [9]   Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
• [10]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
• [11]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.).
• [12]   Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).
• [13]   Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
• [14]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV C 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
• [15]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
• [16]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).
• [17]   OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
• [18]   OV L 72, 17.3.2015., 53.–88. lpp.
• [19]   OV L 274, 15.10.2013., 1.–50. lpp.

MAZĀKUMA VIEDOKLIS

Mazākuma ziņojums, ko iesniedza GUE/NGL grupas deputāti Neoklis Sylikiotis, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa, Xabier Benito Ziluaga, Marisa Matias, Cornelia Ernst, Paloma López Bermejo, João Ferreira, João Pimenta Lopes, Miguel Viegas

Ziņojumā pausts atbalsts straujai ES un dalībvalstu turpmākai militarizācijai. Tajā, atbalstot bruņošanās sacensību, tiek paredzētas subsīdijas militāriem uzņēmumiem, lai palielinātu investīcijas aizsardzības un militārajā pētniecībā un ekipējuma un ieroču izstrādē, neņemot vērā sociālo krīzi un ietekmi uz vidi. Ziņojums ir pretrunā LES 41. panta 2. punktam, kurā ir aizliegts no Savienības budžeta segt izdevumus, kas rodas no darbībām militārā vai aizsardzības jomā. Ziņojumā tiek pausts atbalsts arī ES un NATO sadarbībai.

Mēs iebilstam pret šo ziņojumu, jo tajā:

  tiek veidota ES kā pasaules mēroga militāras dalībnieces loma;

  tiek paredzēti līdzekļi aizsardzības nozarei un militārās rūpniecības kompleksam un tā rezultātā, iespējams, palielināsies ieroču eksports;

  tiek militarizētas civilā sektora politikas un rūpniecība un konkurētspēja tiek izmantotas kā iegansts, lai KDAP/KĀDP satvarā vēl vairāk attīstītu ES aizsardzības spējas;

  tiek atbalstīta turpmāka civilmilitārā sadarbība;

Mēs prasām:

  veikt radikālu atbruņošanos ES un pasaules līmenī;

  nepiešķirt no ES budžeta finansējumu militāriem mērķiem un stingri interpretēt LES 41. panta 2. punktu;

  piešķirt publiskos līdzekļus, lai atbalstītu kvalitatīvu nodarbinātību, reindustrializāciju un MVU;

  veicināt civilajā sektorā pētniecību un izstrādi, kas kalpo cilvēkiem un viņu vajadzībām;

  visus pasākumus īstenot, stingri ievērojot ANO Statūtus un starptautiskās tiesības;

  paredzēt tikai civilus un miermīlīgus konfliktu risinājumus un nodalīt civilos un militāros pasākumus;

  nošķirt ES un NATO.

Ārlietu komitejaS ATZINUMS (14.11.2018)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu
(COM(2018)0476 – C8-0268/2018 – 2018/0254(COD))

Atzinuma sagatavotājs: (*): David McAllister

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

GROZĪJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Regulas priekšlikums 2. apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2)  Fonds sniegtu ieguldījumu spēcīgas, konkurētspējīgas un inovatīvas aizsardzības rūpnieciskā un tehnoloģiskā pamata izveidē un būtu saskaņots ar Savienības iniciatīvām virzībā uz integrētāku Eiropas aizsardzības tirgu un jo īpaši ar abām direktīvām6 par iepirkumu un par ES sūtījumiem aizsardzības nozarē, kas pieņemtas 2009. gadā.	(2)  Fonds sniegtu ieguldījumu spēcīgas, konkurētspējīgas un inovatīvas aizsardzības rūpnieciskā un tehnoloģiskā pamata izveidē un būtu saskaņots ar Savienības iniciatīvām virzībā uz integrētāku Eiropas aizsardzības tirgu un jo īpaši ar abām direktīvām6 par iepirkumu un par ES sūtījumiem aizsardzības nozarē, kas pieņemtas 2009. gadā. Fonds būs stabilas Eiropas aizsardzības rūpniecības politikas stūrakmenis.
_________________	_________________
6 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem, OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.	6 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem, OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.
Grozījums Nr.    2 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3)  Ievērojot integrētu pieeju un lai palīdzētu uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spēju, būtu jāizveido Eiropas Aizsardzības fonds. Par fonda mērķi būtu jāizvirza Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspējas, inovācijas, efektivitātes un autonomijas palielināšana, tādējādi veicinot Savienības stratēģisko autonomiju, kas tiks panākts, atbalstot pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un starp uzņēmumiem, pētniecības centriem, valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskām organizācijām un universitātēm pētniecības posmā un aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes posmā. Lai sasniegtu inovatīvākus risinājumus un atvērtu iekšējo tirgu, fondam būtu jāatbalsta aizsardzības jomas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalība.	(3)  Ievērojot integrētu pieeju un lai palīdzētu uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spēju, būtu jāizveido Eiropas Aizsardzības fonds. Par fonda mērķi būtu jāizvirza Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspējas, inovācijas, efektivitātes un autonomijas palielināšana, tādējādi veicinot Savienības stratēģisko autonomiju, dalībvalstu aizsardzības spēju uzlabošanu un Savienības drošības un aizsardzības interešu īstenošanu atbilstīgi tam, par ko ir panākta vienošanās kopējās ārpolitikas un drošības politikas satvarā, un tas tiks darīts, atbalstot pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un starp uzņēmumiem, pētniecības centriem, valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskām organizācijām un universitātēm pētniecības posmā un aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes posmā. Lai sasniegtu inovatīvākus risinājumus un atvērtu iekšējo tirgu, fondam būtu jāatbalsta aizsardzības jomas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalība un jāveicina to iekļaušana aizsardzības jomas pārrobežu piegādes ķēdēs.
Grozījums Nr.    3 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a)  Fondam būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts pētniecības un izstrādes darbībām revolucionāru aizsardzības tehnoloģiju jomā.
Grozījums Nr.    4 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9)  Tā kā fonda mērķis ir atbalstīt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovāciju, līdzsvarojot un papildinot sadarbīgus aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju pasākumus un samazinot riskus sadarbības projektu izstrādes posmā, vajadzētu būt tiesībām saņemt fonda atbalstu par darbībām, kas saistītas ar aizsardzības ražojuma vai tehnoloģijas pētniecību un izstrādi. Tas attieksies arī uz esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu, kā arī to sadarbspēju.	(9)  Tā kā fonda mērķis ir atbalstīt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti un inovāciju, līdzsvarojot un papildinot sadarbīgus aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju pasākumus un samazinot riskus sadarbības projektu izstrādes posmā, vajadzētu būt tiesībām saņemt fonda atbalstu par darbībām, kas saistītas ar aizsardzības ražojuma vai tehnoloģijas pētniecību un izstrādi. Tas attieksies arī uz esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu, kā arī to sadarbspēju.
Grozījums Nr.    5 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10)  Tā kā fonda mērķis ir jo īpaši uzlabot sadarbību starp tiesību subjektiem un dalībvalstīm visā Eiropā, darbība būtu jāuzskata par atbilstīgu finansējuma saņemšanai tikai tad, ja tā tiek īstenota, sadarbojoties vismaz trīs tiesību subjektiem, kas nodibināti vismaz trīs dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs. Vismaz trīs no šiem atbilstīgajiem tiesīgajiem tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību vismaz divās dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs, nedrīkstētu tieši vai netieši faktiski kontrolēt viens un tas pats subjekts, kā arī tie nedrīkstētu kontrolēt cits citu. Lai veicinātu dalībvalstu sadarbību, fonds var atbalstīt kopīgu iepirkumu pirmskomercializācijas posmā.	(10)  Tā kā fonda mērķis ir jo īpaši uzlabot tiesību subjektu un dalībvalstu sadarbību un konkurētspēju visā Eiropā, darbība būtu jāuzskata par atbilstīgu finansējuma saņemšanai tikai tad, ja tā tiek īstenota, sadarbojoties vismaz trim tiesību subjektiem, kas nodibināti vismaz trīs dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs. Vismaz trīs no šiem atbilstīgajiem tiesīgajiem tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību vismaz trijās dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs, nedrīkstētu tieši vai netieši faktiski kontrolēt viens un tas pats subjekts, kā arī tie nedrīkstētu kontrolēt cits citu. Lai veicinātu dalībvalstu sadarbību, fonds var atbalstīt kopīgu iepirkumu pirmskomercializācijas posmā.
Grozījums Nr.    6 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15)  Ja fonda atbalstītu izstrādes darbību pārvalda dalībvalstu vai asociēto valstu iecelts projekta vadītājs, Komisijai būtu jāinformē projekta vadītājs pirms maksājuma veikšanas saņēmējam, lai projekta vadītājs varētu nodrošināt, ka saņēmēji ievēro termiņus. Konkrētos apstākļos projekta vadītājs varētu izklāstīt Komisijai savus novērojumus par darbības norisi, lai Komisija varētu pārbaudīt, vai ir izpildīti nosacījumi, lai varētu veikt maksājumu.	(15)  Ja fonda atbalstītu izstrādes darbību pārvalda dalībvalstu vai asociēto valstu iecelts projekta vadītājs, Komisijai būtu jāinformē projekta vadītājs pirms maksājuma veikšanas saņēmējam, lai projekta vadītājs varētu nodrošināt, ka saņēmēji ievēro termiņus. Projekta vadītājam būtu jāizklāsta Komisijai savi novērojumi par darbības norisi, lai Komisija varētu pārbaudīt, vai ir izpildīti nosacījumi, un varētu veikt maksājumu.
Grozījums Nr.    7 Regulas priekšlikums 21.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21a)  Darbības, kurās piedalās pārrobežu MVU, atbalsta piegādes ķēžu atvēršanu un veicina fonda mērķu sasniegšanu. Tādēļ šādas darbības būtu jāuzskata par atbilstīgām paaugstinātas finansējuma likmes saņemšanai, un tam būtu jāsniedz labums visiem subjektiem, kas ietilpst konsorcijā.
Grozījums Nr.    8 Regulas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a)   Lai reaģētu uz pieaugošo nestabilitāti un konfliktiem Savienības kaimiņvalstīs un uz jauniem drošības un ģeopolitiskiem apdraudējumiem, dalībvalstīm un Savienības iestādēm ir jākonstatē kopīgie riski un apdraudējumi un jādefinē kopīgās drošības intereses, stratēģijas un nepieciešamās spējas, kuras varētu noteikt, izmantojot ES balto grāmatu par drošību un aizsardzību, kā arī tādas iedibinātas procedūras kā spēju attīstības mehānisms (SAM).
Grozījums Nr.    9 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23)  Inovācijai un tehnoloģiju izstrādei Savienības aizsardzības rūpniecībā būtu jānotiek Savienības drošības un aizsardzības interesēm atbilstošā veidā. Attiecīgi darbības ieguldījums minēto interešu nodrošināšanā un to aizsardzības pētniecības un spēju prioritāšu īstenošanā, par kurām dalībvalstis kopīgi vienojušās, būtu jāizmanto kā finansējuma piešķiršanas kritērijs. Savienībā kopīgās aizsardzības pētniecības un spēju nepietiekamību norāda kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) ietvaros, proti, Vispārējā stratēģiskajā pētniecības programmā un Spēju attīstības plānā. Lai sasniegtu ES līmeņa mērķus drošības un aizsardzības jomā, attiecīgu prioritāšu īstenošana, apzinot un ierosinot sadarbības uzlabošanas iespējas, tiks atbalstīta ar citiem Savienības procesiem, piemēram, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību un pastāvīgo strukturēto sadarbību. Attiecīgā gadījumā var ņemt vērā arī reģionālās un starptautiskās prioritātes, tostarp Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kontekstā, ja tās atbilst Savienības prioritātēm un netraucē dalībvalsts vai asociētās valsts dalībai, vienlaikus arī ņemot vērā, ka būtu jānovērš lieka dublēšanās.	(23)  Inovācijai un tehnoloģiju izstrādei Savienības aizsardzības rūpniecībā būtu jākalpo Savienības un dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm. Ņemot vērā aizsardzības nozares specifiku, ikviena darbība aizsardzības rūpniecības jomā būtu cieši jākoordinē un būtu jānodrošina, ka attiecīgā darbība atbilst kopējai ārpolitikai un drošības politikai un to prioritātēm. Attiecīgi darbības ieguldījums minēto interešu nodrošināšanā un to aizsardzības pētniecības un spēju prioritāšu īstenošanā, par kurām dalībvalstis kopīgi vienojušās, būtu jāizmanto kā finansējuma piešķiršanas kritērijs. Savienībā kopīgās aizsardzības pētniecības un spēju nepietiekamību norāda kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) ietvaros, proti, spēju attīstības mehānismā (SAM). Lai sasniegtu ES līmeņa mērķus drošības un aizsardzības jomā, attiecīgu prioritāšu īstenošana, apzinot un ierosinot sadarbības uzlabošanas iespējas, tiks atbalstīta ar citiem Savienības procesiem, piemēram, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību un pastāvīgo strukturēto sadarbību. Attiecīgā gadījumā var ņemt vērā arī reģionālās un starptautiskās prioritātes, tostarp Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kontekstā, ja tās atbilst Savienības prioritātēm un netraucē dalībvalsts vai asociētās valsts dalībai, vienlaikus arī ņemot vērā, ka būtu jānovērš lieka dublēšanās.
Grozījums Nr.    10 Regulas priekšlikums 24.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(24a)  Fonda darbībā būtu jāņem vērā arī militārās mobilitātes rīcības plāns, kas ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta elements, un Eiropas Miera nodrošināšanas fonds, lai cita starpā atbalstītu KĀDP/KDAP misijas un centienus novērst hibrīddraudus, jo tas viss līdz ar Spēju attīstības plānu, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD) un pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) palīdz koordinēt spēju plānošanu, attīstību, iepirkumus un operācijas.
Grozījums Nr.    11 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25)  Lai novērstu lieku dublēšanos un nodrošinātu civilās pētniecības un aizsardzības pētniecības savstarpēju papildināmību, Komisija ņems vērā citus pasākumus, ko finansē atbilstoši pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”.	(25)  Lai novērstu lieku dublēšanos, nodrošinātu civilās pētniecības un aizsardzības pētniecības savstarpēju papildināmību un sinerģiju un garantētu, ka pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” arī turpmāk ir tikai civilās pētniecības programma, Komisija ņems vērā citus pasākumus, ko finansē atbilstoši minētajai pamatprogrammai.
Grozījums Nr.    12 Regulas priekšlikums 31. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31)  Komisijai būtu jāizstrādā gada vai daudzgadu darba programmas atbilstoši fonda mērķiem. Darba programmas izveidošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no dalībvalstu komitejas. Lai varētu izmantot Eiropas Aizsardzības aģentūras īpašās zināšanas aizsardzības jomā, komitejā tai tiks piešķirts novērotāja statuss. Ņemot vērā aizsardzības jomas specifiku, arī Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu jāpalīdz dalībvalstu komitejai.	(31)  Komisijai būtu jāizstrādā gada vai daudzgadu darba programmas atbilstoši fonda mērķiem. Darba programmās būtu jāņem vērā sākotnējā pieredze, kas gūta, īstenojot Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP), izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai. Darba programmas izveidošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no dalībvalstu komitejas. Lai varētu izmantot Eiropas Aizsardzības aģentūras īpašās zināšanas aizsardzības jomā, komitejā tai tiks piešķirts novērotāja statuss. Ņemot vērā aizsardzības jomas specifiku, arī Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu jāpalīdz dalībvalstu komitejai.
Grozījums Nr.    13 Regulas priekšlikums 46.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(46a)  Direktīvas 2009/43/EK mērķis ir vienkāršot noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistītu ražojumu sūtījumiem Savienībā. Minētā direktīva mazina šķēršļus, neatsakoties no valsts kontroles pār būtiskām aizsardzības un drošības interesēm. Vispārīgo sūtījumu licenču izmantošana fonda darbībā ievērojami samazina administratīvo slogu piegādātājiem, kuri plāno piedalīties programmā. Komisijai būtu jāspēj rīkoties, ja dalībvalstis un asociētās trešās valstis ir to pilnvarojušas būt par galveno kontaktpunktu piegādātāju reģistrācijai, un tai vajadzētu spēt regulāri Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēt sarakstu ar izdotajām vispārīgajām sūtījumu licencēm.
Grozījums Nr.    14 Regulas priekšlikums 46.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(46b)  Uzņēmumiem, piedāvājot jaunus aizsardzības ražojumus vai tehnoloģijas vai ierosinot esošajiem mainīt pielietojumu, ir jāievēro piemērojamie tiesību akti. Ja nepastāv tieši piemērojami tiesību akti, tiem būtu jāapņemas ievērot vispārēju ētikas principu kopumu, kas attiecas uz cilvēka pamattiesībām un labklājību, cilvēka genoma aizsardzību, izturēšanos pret dzīvniekiem, dabas vides saglabāšanu, kultūras mantojuma aizsardzību un vienlīdzīgu piekļuvi globāliem kopresursiem, tostarp kosmosam un kibertelpai. Komisijai būtu jānodrošina, ka priekšlikumus sistemātiski pārbauda, lai apzinātu darbības, kas rada nopietnas ētikas problēmas, un tos iesniedz ētikas novērtējumam. Darbībām, kas nav ētiski pieņemamas, nebūtu jāsaņem Savienības finansējums.
Grozījums Nr.    15 Regulas priekšlikums 46.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(46c)   Padomei būtu līdz [2020. gada 31. decembrim] jācenšas pieņemt lēmumu par bruņotu bezpilota gaisa kuģu izmantošanu; kamēr nebūs stājies spēkā minētais lēmums, bruņotu bezpilota gaisa kuģu izstrādei finansējums nebūs pieejams;
Grozījums Nr.    16 Regulas priekšlikums 46.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(46d)  Fondam vajadzētu atbalstīt tādas revolucionāras aizsardzības tehnoloģijas attīstību un novērtēšanu, kas var radikāli mainīt aizsardzības lietu koncepcijas un praksi. Revolucionāru spēju radīšana būtu jānodrošina, izmantojot inovācijas ekosistēmu, kas ietver akadēmiskās aprindas, uzņēmumus un valsts iestādes, un šīm spējām būtu jāatbilst aizsardzības spēju prioritātēm, par ko kopīgi vienojušās dalībvalstis, jo īpaši pārskatītajam Spēju attīstības plānam (CDP) un koordinētajam ikgadējam pārskatam par aizsardzību (CARD). Tas ļaus Savienībai izstrādāt uz tehnoloģisko pārākumu balstītas spējas un koncepcijas, kuras ļautu Savienībai labāk aizsargāt iedzīvotājus un labāk veicināt mieru, drošību un progresu Eiropā un pasaulē. Komisijai būtu jāizveido dinamiska struktūra, lai pārvaldītu atbalstu revolucionāras aizsardzības tehnoloģijas attīstībai un novērtēšanai.
Grozījums Nr.    17 Regulas priekšlikums 46.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(46e)  Neizmantotie līdzekļi, kas bija paredzēti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) militārās mobilitātes mērķim, būtu jāizmanto fonda stiprināšanai. Tie būtu jāizmanto, lai veicinātu militārās mobilitātes projektus, kuriem EISI satvarā nav civilā un militārā divējādā lietojuma iespējas, stiprinātu atbalstu revolucionārām aizsardzības tehnoloģijām un sniegtu iespēju finansēt turpmākas darbības, kas atbilst aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām kopīgi vienojušās dalībvalstis.
Grozījums Nr.    18 Regulas priekšlikums 46.f apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(46f)  Aizsardzības materiālu piegādēm un pakalpojumiem, kuru izcelsme ir neasociētas trešās valstis, varētu būt vajadzīgas eksporta licences, ko izsniedz minēto valstu iestādes. Komisijai, dalībvalstīm un asociētajām trešām valstīm, kā arī uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, varētu nebūt būtiskas ietekmes uz šādu eksporta licencēšanu. Eksporta licenču atteikšana, atcelšana vai nepiešķiršana turpmākai darbībai varētu radīt nepieļaujamas sekas Eiropas aizsardzības nozares piegādes drošībai un Savienības stratēģiskajai autonomijai. Tādēļ Komisijai būtu sistemātiski jāvāc informācija par trešo valstu eksporta licencēm, kas nepieciešamas aizsardzības fondu projektiem. Uzņēmumiem, kas plāno piedalīties fonda finansētajās darbībās, kā arī tiem, kas jau piedalās šādās darbībās, būtu jāveic riska novērtējumi par aizsardzības piegādēm un pakalpojumiem, kuru izcelsme ir trešās valstis, un jādara savi riska novērtējumi pieejami Komisijai. Ja rodas nepieļaujamas sekas Eiropas aizsardzības nozares piegādes drošībai un Savienības stratēģiskajai autonomijai, Komisijai būtu nekavējoties jāinformē Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Tiem būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par visiem to veiktajiem demaršiem.
Grozījums Nr.    19 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3)  “izstrādes darbība” ir jebkura darbība, kas ietver galvenokārt uz aizsardzību vērstus pasākumus izstrādes posmā, aptverot jaunus ražojumus un tehnoloģijas vai esošo ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu, izņemot ieroču ražošanu un izmantošanu;	(3)  “izstrādes darbība” ir jebkura darbība, kas ietver tikai uz aizsardzību vērstus pasākumus izstrādes posmā, aptverot jaunus ražojumus un tehnoloģijas vai esošo ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu, izņemot ieroču ražošanu un izmantošanu;
Grozījums Nr.    20 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 17.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a)  “ētikas jautājums” ir jebkādas bažas, kas saistītas ar apzinātu vai izsecināmu uzvedību vai darbības rezultātiem, kuri, lai gan atbilst attiecīgajiem Savienības, valstu un starptautiskajiem tiesību aktiem, ir pretrunā principiem, kas attiecas uz cilvēka pamattiesībām un labklājību, cilvēka genoma aizsardzību, attieksmi pret dzīvniekiem, dabiskās vides saglabāšanu, kultūras mantojuma aizsardzību un vienlīdzīgu piekļuvi globāliem kopresursiem, tostarp kosmosam un kibertelpai.
Grozījums Nr.    21 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Fonda vispārīgais mērķis ir sekmēt Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti un inovācijas spēju, atbalstot sadarbīgas darbības un pārrobežu sadarbību starp tiesību subjektiem visā Savienībā, tostarp MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kā arī sekmējot inovācijas, pētniecības un tehnoloģiju attīstības rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu katrā rūpniecības cikla posmā, tādējādi veicinot Savienības stratēģisko autonomiju. Fondam arī būtu jāveicina Savienības rīcības brīvība un autonomija, jo īpaši tehnoloģiju un rūpniecības jomā.	1.  Fonda vispārīgais mērķis ir dot Savienībai iespēju izmantot savu kompetenci, lai īstenotu kopējo ārpolitiku un drošības politiku, tostarp arī pakāpeniski izstrādājot kopējo aizsardzības politiku, veicināt stratēģisko prioritāšu īstenošanu KĀDP/KDAP satvarā un sekmēt Eiropas aizsardzības nozares tehnoloģiskā un rūpnieciskā pamata iekļautību, integrāciju, savietojamību, konkurētspēju, efektivitāti un inovācijas spēju, atbalstot sadarbīgas darbības un pārrobežu sadarbību starp tiesību subjektiem visā Eiropā, tostarp MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kā arī sekmējot inovācijas, pētniecības un tehnoloģiju attīstības rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu katrā aizsardzības ražojuma vai pakalpojuma dzīves cikla posmā. Ir svarīgi nākt klajā ar konkrētākiem priekšlikumiem par to, kā uzlabot pārrobežu aizsardzības tirgus pieejamību MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām. Fondam arī būtu jāveicina Savienības drošības un aizsardzības interešu īstenošana, Savienības rīcības brīvība, tās stratēģiskā, tehnoloģiju un rūpniecības autonomija, ka arī šajā jomā attīstītāko dalībvalstu aizsardzības spēju veidošana un uzlabošana. Ja Eiropa uzņemsies lielāku atbildību par savu drošību, ieguvēja būs arī NATO.
Grozījums Nr.    22 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a)  atbalstīt sadarbīgus pētniecības projektus, kas varētu būtiski uzlabot veiktspēju nākotnē un ir vērsti uz to, lai maksimāli palielinātu inovāciju un ieviestu jaunus aizsardzības ražojumus un tehnoloģijas, tostarp revolucionāras;	a)  atbalstīt sadarbīgus pētniecības projektus, kas varētu būtiski uzlabot turpmākās aizsardzības un aizsardzības rūpniecības spējas un būtu vērsti uz to, lai maksimāli palielinātu inovāciju un ieviestu jaunus aizsardzības ražojumus un tehnoloģijas, tostarp revolucionārus ražojumus un tehnoloģijas arī kiberaizsardzības jomā;
Grozījums Nr.    23 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b)  atbalstīt sadarbīgus aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes projektus atbilstoši aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām kopīgi vienojušās dalībvalstis kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros, tādējādi veicinot aizsardzības izdevumu lietderīgāku izmantošanu Savienībā, palielinot apjomradītus ietaupījumus, mazinot liekas dublēšanās risku un kopumā mazinot aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju sadrumstalotību visā Savienībā. Galu galā fonds palielinās dalībvalstu spēju savietojamību.	b)  atbalstīt sadarbīgus aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes projektus atbilstoši aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām kopīgi vienojušās dalībvalstis kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros, un jo īpaši saistībā ar spēju attīstības mehānismu, pastāvīgo strukturēto sadarbību un koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību, tādējādi veicinot efektivitātes pieaugumu Savienības aizsardzības izdevumu jomā, palielinot apjomradītus ietaupījumus, likvidējot lieku dublēšanos un pārmērīgu atkarību no importa no trešām valstīm un kopumā mazinot aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju sadrumstalotību visā Savienībā. Galu galā fonds nodrošinās lielāku Savienības stratēģisko autonomiju, palielinot standartizāciju un dalībvalstu spēju savietojamību un tādējādi uzlabojot dalībvalstu aizsardzības izdevumu efektivitāti, un stabilas Eiropas aizsardzības rūpniecības politikas efektīvu īstenošanu.
Grozījums Nr.    24 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba)  rosināt Eiropas mēroga sadarbības veidošanos pētniecības un aizsardzības nozarēs starp vismaz trim dalībvalstīm un vismaz trim uzņēmumiem, kā noteikts 11. panta 4. punktā.
Grozījums Nr.    25 Regulas priekšlikums 4. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a  Katra gada beigās fonda īstenošanai dara pieejamus neizmantotos līdzekļus, kas paredzēti [Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta] regulas [3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā] minētajam militārās mobilitātes konkrētajam mērķim.
Grozījums Nr.    26 Regulas priekšlikums 5. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu pēc iespējas pilnīgāku Apvienotās Karalistes dalību EAF projektos.
Grozījums Nr.    27 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Komisija piešķir finansējumu, rīkojot atklātas un sabiedriskas apspriešanas par darba programmās noteiktajām intervences jomām.	1.  Komisija, ņemot vērā spēju attīstības mehānismu (SAM), piešķir finansējumu, rīkojot atklātas un sabiedriskas apspriešanas par darba programmās noteiktajām intervences jomām.
Grozījums Nr.    28 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Priekšlikumus sistemātiski pārbauda, lai apzinātu darbības, kas rada sarežģītus vai būtiskus ētikas jautājumus, un tos iesniedz ētikas novērtējumam. Ētikas pārbaudes un novērtējumus veic Komisija ar aizsardzības ētikas ekspertu atbalstu. Ciktāl iespējams, Komisija nodrošina ētikas procedūru pārredzamību.	2.  Priekšlikumus sistemātiski pārbauda, lai apzinātu darbības, kas rada sarežģītus vai būtiskus ētikas jautājumus, un tos iesniedz ētikas novērtējumam. Ētikas pārbaudes un novērtējumus veic Komisija ar aizsardzības ētikas ekspertu atbalstu. Visi eksperti ir jāapstiprina dalībvalstij, kas ir izsniegusi viņu drošības pielaidi. Pirms apstiprināšanas viņiem ir jāsaņem atbilstīga drošības pielaide. Ciktāl iespējams, Komisija nodrošina ētikas procedūru pārredzamību.
Grozījums Nr.    29 Regulas priekšlikums 7.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a pants
	Vispārīgās sūtījumu licences
	1.   Dalībvalstis un asociētās trešās valstis publicē vispārīgās sūtījumu licences, kas piešķir tiešu atļauju piegādātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību to teritorijā, piedalīties fonda projektos. Pirms vispārīgā sūtījumu licence tiek pirmo reizi izmantota, dalībvalstis un asociētās trešās valstis var paredzēt reģistrācijas noteikumus.
	2.   Komisija nodrošina, ka pastāv vajadzīgie nosacījumi vispārīgo sūtījumu licenču izmantošanai, un publicē visu attiecīgo informāciju darba programmās.
Grozījums Nr.    30 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Par darbību, kurai piešķirts finansējums no citas Savienības programmas, var saņemt finansējumu arī atbilstoši fondam, ar nosacījumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Katras finansējumu piešķīrušās Savienības programmas/fonda noteikumus piemēro tās/tā attiecīgajam finansējumam darbībai. Kumulatīvs finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.	1.  Par darbību, kurai piešķirts finansējums no citas Savienības programmas un jo īpaši no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vai EISI saistībā ar TEN-T tīklu pielāgošanu militārās mobilitātes vajadzībām, var saņemt finansējumu arī atbilstoši fondam, ar nosacījumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Katras finansējumu piešķīrušās Savienības programmas/fonda noteikumus piemēro tās/tā attiecīgajam finansējumam darbībai. Kumulatīvs finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.
Grozījums Nr.    31 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Pieteikuma iesniedzēji un to apakšuzņēmēji ir tiesīgi saņemt finansējumu ar nosacījumu, ka tie veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī, to pārvaldības izpildstruktūras atrodas Savienībā vai asociētajā valstī un tos nekontrolē neasociētā trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts.	1.  Darbībā iesaistītie pieteikuma iesniedzēji un apakšuzņēmēji ir tiesīgi saņemt finansējumu ar nosacījumu, ka tie veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī, to pārvaldības izpildstruktūras atrodas Savienībā vai asociētajā valstī un tos nekontrolē neasociētā trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts.
Grozījums Nr.    32 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Atkāpjoties no 1. punkta, pieteikuma iesniedzējs, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā trešā valstī un kuru kontrolē neasociētā trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts, var būt tiesīgs saņemt finansējumu, ja tas ir vajadzīgs darbības mērķu sasniegšanai un ar nosacījumu, ka tā dalība neapdraudēs Savienības un tās dalībvalstu drošības intereses. Lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu drošības interešu aizsardzību, uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus pieprasa, lai pieteikuma iesniedzējs sniedz informāciju, kas apliecina jo īpaši to, ka:	2.  Atkāpjoties no 1. punkta, pieteikuma iesniedzējs vai darbībā iesaistīts apakšuzņēmējs, kurš veic uzņēmējdarbību un kura pārvaldības izpildstruktūra atrodas Savienībā vai asociētajā valstī un kuru kontrolē neasociētā trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts, var būt subjekts, kas ir tiesīgs saņemt finansējumu, ja tas ir vajadzīgs programmas mērķu sasniegšanai un ar nosacījumu, ka tā dalība neapdraudēs Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses vai 3. pantā noteikto mērķi. Lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu drošības interešu aizsardzību, uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus pieprasa, lai pieteikuma iesniedzējs sniedz garantijas, ko apstiprinājusi dalībvalsts, kurā pieteikuma iesniedzējs atrodas, un pirms darbības sākšanas apņemas īstenot pasākumus, nodrošinot, ka:
Grozījums Nr.    33 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c)  darbības rezultāti darbības īstenošanas laikā un noteiktu laikposmu pēc tās pabeigšanas pieder finansējuma saņēmējam un tos nekontrolē un neierobežo neasociētās trešās valstis vai citi neasociēto trešo valstu subjekti.	c)  darbības rezultāti tās īstenošanas laikā un pēc tās pabeigšanas pieder finansējuma saņēmējam un tos nekontrolē un neierobežo neasociētās trešās valstis vai citi neasociēto trešo valstu subjekti, un tos nevar eksportēt vai darīt pieejamus ārpus Savienības, ja to nav apstiprinājusi dalībvalsts, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību.
Grozījums Nr.    34 Regulas priekšlikums 10. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Visa infrastruktūra, iekārtas, aktīvi un resursi, ko izmanto saskaņā ar fondu finansētās darbībās, atrodas Savienības vai asociēto valstu teritorijā. Turklāt, īstenojot attiecināmu darbību, finansējuma saņēmēji un to apakšuzņēmēji sadarbojas tikai ar tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī un ko nekontrolē neasociētās trešās valstis vai neasociēto trešo valstu subjekti.	3.  Visa infrastruktūra, iekārtas, aktīvi un resursi, ko izmanto saskaņā ar fondu finansētās darbībās, atrodas Savienības vai asociēto valstu teritorijā, un to nekontrolē un neierobežo neasociēta trešā valsts vai neasociētas trešās valsts subjekts. Turklāt, īstenojot attiecināmu darbību, finansējuma saņēmēji un to apakšuzņēmēji sadarbojas tikai ar tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī un ko nekontrolē neasociētās trešās valstis vai neasociēto trešo valstu subjekti.
Grozījums Nr.    35 Regulas priekšlikums 10. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4.  Atkāpjoties no 3. punkta, darbībā iesaistītie finansējuma saņēmēji un to apakšuzņēmēji var izmantot savus aktīvus, infrastruktūru, objektus un resursus, kas atrodas vai tiek turēti neasociētās trešās valsts teritorijā, ja tas ir nepieciešams darbības mērķu sasniegšanai un ar nosacījumu, ka tas neapdraudēs Savienības un tās dalībvalstu drošību. Ievērojot tādus pašus nosacījumus, kad tiek īstenota attiecināma darbība, finansējuma saņēmēji un to apakšuzņēmēji var sadarboties ar subjektu, kas veic uzņēmējdarbību neasociētajā trešā valstī. Ar šādu infrastruktūru, objektiem, aktīviem vai resursiem un ar šādu sadarbību saistītās izmaksas nav attiecināmās izmaksas fonda ietvaros.	4.  Atkāpjoties no 3. punkta, ja Savienībā nav viegli pieejamu konkurētspējīgu alternatīvu un ja šāda izmantošana nebūtu pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm, darbībā iesaistītie finansējuma saņēmēji un to apakšuzņēmēji var izmantot savus aktīvus, infrastruktūru, objektus un resursus, kas atrodas vai tiek turēti neasociētās trešās valsts teritorijā, ja tas ir nepieciešams darbības mērķu sasniegšanai un ar nosacījumu, ka tas neapdraudēs Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses. Ievērojot tādus pašus nosacījumus, kad tiek īstenota attiecināma darbība, finansējuma saņēmēji un to apakšuzņēmēji var sadarboties ar subjektu, kas veic uzņēmējdarbību neasociētajā trešā valstī. Ar šādu infrastruktūru, objektiem, aktīviem vai resursiem un ar šādu sadarbību saistītās izmaksas nav attiecināmās izmaksas fonda ietvaros.
Grozījums Nr.    36 Regulas priekšlikums 10. pants – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9.  Šajā pantā apakšuzņēmēji ir apakšuzņēmēji, kam ir tiešas līgumsaistības ar finansējuma saņēmēju, citi apakšuzņēmēji, kam piešķirti vismaz 10 % no kopējām darbības attiecināmajām izmaksām, un apakšuzņēmēji, kam var būt vajadzīga piekļuve klasificētai informācijai saskaņā ar Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444, lai īstenotu darbību.	9.  Šajā pantā apakšuzņēmēji ir apakšuzņēmēji, kam ir tiešas līgumsaistības ar finansējuma saņēmēju, citi apakšuzņēmēji, kam piešķirti vismaz 10 % no kopējām darbības attiecināmajām izmaksām, apakšuzņēmēji, kam var būt vajadzīga piekļuve klasificētai informācijai saskaņā ar Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444, lai īstenotu darbību, un apakšuzņēmēji, kam jāpiesakās uz eksporta licences saņemšanu neasociētā trešā valstī.
Grozījums Nr.    37 Regulas priekšlikums 11. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4.  Ja vien 27. pantā minētajā darba programmā nav paredzēts citādi, darbību īsteno, sadarbojoties vismaz trīs tiesību subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz trīs dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs. Vismaz trīs no šiem piedalīties tiesīgajiem subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz divās valstīs un/vai asociētajās valstīs, visā darbības īstenošanas laikā ne tieši, ne netieši faktiski nekontrolē viens un tas pats subjekts, kā arī tie nekontrolē cits citu.	4.  Darbību īsteno, sadarbojoties vismaz trim tiesību subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz trīs dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs. Visos konsorcijos, kuros ir iesaistīti tiesību subjekti no asociētas valsts, vajadzētu būt iesaistītiem vismaz diviem tiesību subjektiem no divām dažādām dalībvalstīm. Vismaz trīs no šiem piedalīties tiesīgajiem subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz divās valstīs un/vai asociētajās valstīs, visā darbības īstenošanas laikā ne tieši, ne netieši faktiski nekontrolē viens un tas pats subjekts, kā arī tie nekontrolē cits citu.
Grozījums Nr.    38 Regulas priekšlikums 11. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6.  Finansējumu nevar saņemt par tādu ražojumu un tehnoloģiju izstrādes darbībām, kuru izmantošana, izstrāde vai ražošana ir aizliegta ar piemērojamām starptautiskajām tiesībām.	6.  Finansējumu nevar saņemt par tādu ražojumu un tehnoloģiju izstrādes darbībām, kuru izmantošana, izstrāde vai ražošana ir aizliegta ar piemērojamām starptautiskajām tiesībām. Programmas satvarā jo īpaši netiek finansētas degbumbas, tostarp baltais fosfors, noplicināta urāna munīcija, nāvējoši autonomas darbības ieroči bez nozīmīgas cilvēka kontroles pār kritiskajām funkcijām, kas attiecas uz individuālu mērķu atlasi un uzbrukumu tiem, kājnieku un vieglie ieroči, kas galvenokārt tiek izstrādāti eksporta nolūkiem, t. i., ja neviena dalībvalsts nav paudusi skaidru prasību veikt darbību.
Grozījums Nr.    39 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa)  ieguldījums Eiropas aizsardzības rūpniecības autonomijā un Savienības drošības un aizsardzības interešu ievērošanā, uzlabojot aizsardzības tehnoloģijas vai ražojumus atbilstīgi aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām dalībvalstis ir vienojušās kopējās ārpolitikas un drošības politikas satvarā;
Grozījums Nr.    40 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	da)  iesaistīto valstu un uzņēmumu skaits;
Grozījums Nr.    41 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e)  ieguldījums jaunas tiesību subjektu pārrobežu sadarbības izveidē, jo īpaši attiecībā uz MVU, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs, izņemot valstis, kurās veic uzņēmējdarbību konsorcija tiesību subjekti, kas nav MVU;	e)  ieguldījums jaunas tiesību subjektu pārrobežu sadarbības izveidē, jo īpaši attiecībā uz MVU;
Grozījums Nr.    42 Regulas priekšlikums 14. pants – 3. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d)  darbības finansējuma likmes kopējais palielinājums nepārsniedz 30 procentpunktus.	d)  darbībai, ko izstrādājušas dalībvalstis vai asociētās trešās valstis, kuras ir sasniegušas mērķi 2 % no IKP tērēt aizsardzībai vai kuras izlieto 20 % no sava aizsardzības budžeta svarīga aprīkojuma iegādei, piemēro finansējuma likmi, kas tiek palielināta par aizsardzībai iztērēto IKP procentpunktu kopējo apmēru;
Grozījums Nr.    43 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Netiešās attiecināmās izmaksas nosaka, piemērojot vienotu likmi, kas ir 25 % no kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot tiešās attiecināmās izmaksas saistībā ar apakšuzņēmēju nolīgšanu, finansiālu atbalstu trešām personām un vienības izmaksas vai vienreizējus maksājumus, kas ietver netiešās izmaksas.	1.  Attiecīgos gadījumos netiešās attiecināmās izmaksas nosaka katrā gadījumā atsevišķi, izņemot tiešās attiecināmās izmaksas saistībā ar apakšuzņēmēju nolīgšanu, finansiālu atbalstu trešām personām un vienības izmaksas vai vienreizējus maksājumus, kas ietver netiešās izmaksas.
Grozījums Nr.    44 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Attiecīgā gadījumā netiešās attiecināmās izmaksas, kas pārsniedz vienoto 25 % likmi, var noteikt saskaņā ar finansējuma saņēmēja parasto izmaksu uzskaites praksi, pamatojoties uz faktiskajām netiešajām izmaksām, ar nosacījumu, ka šādu izmaksu uzskaites praksi atzīst valsts iestādes atbilstoši salīdzināmām finansējuma shēmām, kas atbilst Finanšu regulas [185.] pantam un ir paziņotas Komisijai.	2.  Alternatīvā gadījumā netiešās attiecināmās izmaksas, kas pārsniedz vienoto 25 % likmi, var noteikt saskaņā ar finansējuma saņēmēja parasto izmaksu uzskaites praksi, pamatojoties uz faktiskajām netiešajām izmaksām, ar nosacījumu, ka šādu izmaksu uzskaites praksi atzīst valsts iestādes atbilstoši salīdzināmām finansējuma shēmām, kas atbilst Finanšu regulas [185.] pantam un ir paziņotas Komisijai.
Grozījums Nr.    45 Regulas priekšlikums 22. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Ja Savienības palīdzība tiek sniegta publiskā iepirkuma veidā, rezultāti pieder Savienībai. Dalībvalstīm un asociētajām valstīm ir tiesības pēc to skaidra pieprasījuma bez maksas piekļūt rezultātiem.	2.  Ja Savienības palīdzība tiek sniegta pētījuma publiskā iepirkuma veidā, rezultāti pieder Savienībai. Dalībvalstīm un asociētajām valstīm ir tiesības pēc to skaidra pieprasījuma bez maksas piekļūt rezultātiem.
Grozījums Nr.    46 Regulas priekšlikums 22. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4.  Ja tas ir pamatoti, dotācijas nolīgumā nosaka Komisijas tiesības tikt informētai un izteikt iebildumus gadījumā, kad notiek īpašumtiesību uz rezultātiem nodošana vai licences attiecībā uz rezultātiem piešķiršana neasociētajai trešai valstij vai neasociētās trešās valsts subjektam. Šāda nodošana nav pretrunā Savienības un tās dalībvalstu aizsardzības un drošības interesēm vai šīs regulas mērķiem, kas izklāstīti 3. pantā.	4.  Ja tas ir pamatoti, dotācijas nolīgumā nosaka Komisijas tiesības tikt informētai un izteikt iebildumus gadījumā, kad notiek īpašumtiesību uz rezultātiem nodošana vai licences attiecībā uz rezultātiem piešķiršana neasociētajai trešai valstij vai neasociētās trešās valsts subjektam. Šāda nodošana nav pretrunā Savienības un tās dalībvalstu aizsardzības un drošības interesēm vai šīs regulas mērķiem, kas izklāstīti 3. pantā. Šie noteikumi neskar ne tādu produktu, aprīkojuma un tehnoloģiju eksportu, kuros ietverti rezultāti, ne dalībvalstu un asociēto valstu rīcības brīvību attiecībā uz aizsardzības un ar aizsardzību saistītu ražojumu eksportu.
Grozījums Nr.    47 Regulas priekšlikums 22. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5.  Dalībvalstu un asociēto valstu iestādēm ir tiesības piekļūt īpašajam ziņojumam par projektu, kas saņēmis Savienības finansējumu. Šādas piekļuves tiesības piešķir bez autoratlīdzības, un Komisija tās nodod dalībvalstīm un asociētajām valstīm, pirms tam pārliecinoties, ka ir ieviesti attiecīgi konfidencialitātes pienākumi.	5.  Dalībvalstu un asociēto valstu iestādēm ir tiesības piekļūt īpašajam ziņojumam par projektu, kas saņēmis Savienības finansējumu. Tiek pilnībā saglabāta spēja pārvaldīt klasificētu informāciju un vajadzību pēc informācijas par militārajiem projektiem, un tiek sniegta tikai tāda informācija, kas ir absolūti nepieciešama projekta novērtēšanai. Šādas piekļuves tiesības piešķir bez autoratlīdzības, un Komisija tās nodod dalībvalstīm un asociētajām valstīm, pirms tam pārliecinoties, ka ir ieviesti attiecīgi konfidencialitātes pienākumi.
Grozījums Nr.    48 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba)  paredzēto iepirkuma apjomu un paredzamo ietekmi uz dalībvalstu aizsardzības spējām un izdevumiem un Eiropas stratēģisko autonomiju.
Grozījums Nr.    49 Regulas priekšlikums 27. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Fondu īsteno ar gada vai daudzgadu darba programmām, kas izstrādātas saskaņā ar Finanšu regulas [110.] pantu. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.	1.  Fondu īsteno ar gada vai daudzgadu darba programmām, kas izstrādātas saskaņā ar Finanšu regulas [110.] pantu. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām, kā arī MVU pārrobežu sadarbībai. Veidojot darba programmu, tiek ņemts vērā spēju attīstības mehānisma (SAM) ieguldījums.
Grozījums Nr.    50 Regulas priekšlikums 27. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a  Darba programmu izstrādes laikā un pirms finansējuma piešķiršanas Komisija, atbilstīgi apspriežoties ar komiteju, nodrošina, ka ierosinātās pētniecības vai izstrādes darbības nedublējas ar Savienībā jau esošām spējām vai finansētiem pētniecības vai izstrādes projektiem. Gadījumos, kad tiek konstatēta dublēšanās, Komisija rīko turpmāku apspriešanos.
Grozījums Nr.    51 Regulas priekšlikums 27. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b  Darba programmās nosaka no programmas finansējamo projektu kategorijas. Šīs kategorijas atbilst 3. pantā minētajām aizsardzības prioritātēm.
Grozījums Nr.    52 Regulas priekšlikums 28. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Komisijai palīdz komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Eiropas Aizsardzības aģentūru uzaicina par novērotāju, lai tā izteiktu savu viedokli un sniegtu ekspertu atzinumus. Arī Eiropas Ārējās darbības dienestu uzaicina palīdzēt.	1.  Komisijai palīdz komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Eiropas Aizsardzības aģentūru uzaicina par novērotāju, lai tā izteiktu savu viedokli un sniegtu ekspertu atzinumus. Arī Eiropas Ārējās darbības dienestu uzaicina palīdzēt. Komitejas sanāksmes notiek arī īpašos sastāvos, tostarp lai pārrunātu aizsardzības un drošības aspektus.
Grozījums Nr.    53 Regulas priekšlikums 28. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.	2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.
Grozījums Nr.    54 Regulas priekšlikums 29. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Neatkarīgie eksperti ir Savienības pilsoņi, kurus nosaka un atlasa, pamatojoties uz uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību, kas adresēti attiecīgām organizācijām, piemēram, aizsardzības ministrijām un pakārtotām aģentūrām, pētniecības institūtiem, universitātēm, uzņēmumu asociācijām vai uzņēmumiem aizsardzības nozarē, lai izveidotu ekspertu sarakstu. Atkāpjoties no Finanšu regulas [237.] panta, minēto sarakstu nepublisko.	2.  Neatkarīgos ekspertus nosaka pēc izcilības, pamatojoties uz uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību, kas adresēti attiecīgām organizācijām, piemēram, aizsardzības ministrijām un pakārtotām aģentūrām, pētniecības institūtiem, universitātēm, uzņēmumu asociācijām vai uzņēmumiem aizsardzības nozarē, lai izveidotu ekspertu sarakstu. Atkāpjoties no Finanšu regulas [237.] panta, minēto sarakstu nepublisko.
Grozījums Nr.    55 Regulas priekšlikums 29. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5.  Neatkarīgus ekspertus izvēlas, ņemot vērā viņu prasmju, pieredzes un zināšanu atbilstību uzticētajiem uzdevumiem.	5.  Neatkarīgus ekspertus izvēlas Eiropas Komisija, ņemot vērā viņu prasmju, pieredzes un zināšanu atbilstību uzticētajiem uzdevumiem.
Grozījums Nr.    56 Regulas priekšlikums 31. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Komisija regulāri pārrauga fonda īstenošanu un ik gadu ziņo par panākto progresu. Šajā nolūkā Komisija ievieš nepieciešamos pārraudzības pasākumus.	3.  Komisija regulāri pārrauga un izvērtē fonda īstenošanu un ik gadu ziņo Parlamentam un Padomei par panākto progresu. Šajā nolūkā Komisija ievieš nepieciešamos pārraudzības pasākumus.
Grozījums Nr.    57 Regulas priekšlikums 32. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Fonda starpposma izvērtēšanu veic, tiklīdz par fonda īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš fonda īstenošanas sākuma. Starpposma izvērtējuma ziņojumā jo īpaši iekļauj novērtējumu par fonda pārvaldību, īstenošanas likmēm, projekta līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas rezultātiem, tostarp MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību iesaisti un to pārrobežu dalības pakāpi, un finansējumu, kas piešķirts saskaņā ar Finanšu regulas [195.] pantu līdz 2024. gada 31. jūlijam. Komisija var iesniegt priekšlikumus par jebkādiem atbilstošiem grozījumiem šajā regulā.	2.  Fonda starpposma izvērtēšanu veic, tiklīdz par fonda īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš fonda īstenošanas sākuma. Starpposma izvērtējuma ziņojumā jo īpaši iekļauj novērtējumu par fonda pārvaldību, atsevišķos projektos iesaistīto valstu skaitu, īstenošanas likmēm, projekta līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas rezultātiem, tostarp MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību iesaisti un to pārrobežu dalības pakāpi, un finansējumu, kas piešķirts saskaņā ar Finanšu regulas [195.] pantu līdz 2024. gada 31. jūlijam. Komisija var iesniegt priekšlikumus par jebkādiem atbilstošiem grozījumiem šajā regulā.
Grozījums Nr.    58 Regulas priekšlikums 35. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Saistībā ar fondu, tā darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Fondam piešķirtie resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.	2.  Saistībā ar fondu, tā darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Fondam piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem, un tos izmanto, lai izveidotu un uzturētu pastāvīgu ieinteresēto personu konferenci kopējās Eiropas bruņojuma un spēju politikas attīstības jautājumos.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Aizsardzības fonda izveide
Atsauces	COM(2018)0476 – C8-0268/2018 – 2018/0254(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 2.7.2018
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 2.7.2018
Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē	5.7.2018
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	David McAllister 27.8.2018
Izskatīšana komitejā	6.9.2018
Pieņemšanas datums	12.11.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	36 16 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michèle Alliot-Marie, Petras Auštrevičius, Bas Belder, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Lorenzo Cesa, Aymeric Chauprade, Javier Couso Permuy, Arnaud Danjean, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Michael Gahler, Tunne Kelam, Wajid Khan, Eduard Kukan, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Michel Reimon, Jean-Luc Schaffhauser, Anders Sellström, Jordi Solé, Dobromir Sośnierz, Jaromír Štětina, Charles Tannock, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andrea Bocskor, Igor Gräzin, Rebecca Harms, Marek Jurek, Juan Fernando López Aguilar, Antonio López-Istúriz White, Urmas Paet, Bodil Valero, Mirja Vehkaperä, Marie-Christine Vergiat
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Inés Ayala Sender, Eleonora Evi, Rupert Matthews, Miroslav Mikolášik, Liliana Rodrigues, Flavio Zanonato

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

36	+
ALDE	Petras Auštrevičius, Igor Gräzin, Urmas Paet, Jozo Radoš, Ivo Vajgl, Mirja Vehkaperä
EFDD	Aymeric Chauprade, Eleonora Evi
PPE	Michèle Alliot-Marie, Andrea Bocskor, Elmar Brok, Lorenzo Cesa, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Tunne Kelam, Eduard Kukan, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Miroslav Mikolášik, Francisco José Millán Mon, Alojz Peterle, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Anders Sellström, Jaromír Štětina
S&D	Inés Ayala Sender, Knut Fleckenstein, Wajid Khan, Juan Fernando López Aguilar, Andrejs Mamikins, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Liliana Rodrigues, Flavio Zanonato

16	-
ECR	Bas Belder, Marek Jurek, Rupert Matthews
ENF	Jean-Luc Schaffhauser
GUE/NGL	Javier Couso Permuy, Sabine Lösing, Miguel Urbán Crespo, Marie-Christine Vergiat
NI	James Carver, Dobromir Sośnierz
S&D	Arne Lietz
VERTS/ALE	Klaus Buchner, Barbara Lochbihler, Michel Reimon, Jordi Solé, Bodil Valero

3	0
ECR	Charles Tannock
S&D	Eugen Freund
VERTS/ALE	Rebecca Harms

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Budžeta komitejaS ATZINUMS (6.11.2018)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu
(COM(2018)0476 – C8-0268/2018 – 2018/0254(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Alain Lamassoure

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Regulas priekšlikums –1. apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-1)  Aizsardzība tiek uzskatīta par skaidru piemēru tam, kā var panākt lielāku efektivitāti, nododot dažas dalībvalstu kompetences, pašlaik īstenotas darbības un attiecīgas apropriācijas īstenošanai Eiropas līmenī. Šādi tiktu apliecināta Eiropas pievienotā vērtība un radīta iespēja samazināt Eiropas Savienībā publisko izdevumu kopējo slogu.
Grozījums Nr.    2 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a)  Eiropas Parlaments 2018. gada 14. marta un 30. maija rezolūcijās par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam uzsvēra, ka liela nozīme ir horizontālajiem principiem, kam vajadzētu būt 2021.–2027. gada DFS un visu saistīto ES politikas pasākumu pamatā; šajā sakarībā Eiropas Parlaments ir atkārtoti paudis nostāju, ka ES ir jāizpilda sava apņemšanās kļūt par līderi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā, un paudis nožēlu par to, ka DFS priekšlikumos trūkst skaidras un redzamas apņemšanās to panākt; tādēļ Parlaments prasīja integrēt IAM visās nākamajā DFS paredzētajās Savienības politikas nostādnēs un iniciatīvās; turklāt tas uzsvēra, ka diskriminācijas novēršana ir ļoti svarīga, lai izpildītu ES saistības attiecībā uz iekļaujošas Eiropas izveidi; tādēļ tas prasīja iekļaut visos nākamajā DFS paredzētajos ES politikas pasākumos un iniciatīvās dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas un dzimumu līdztiesības nodrošināšanas saistības; Parlaments uzsvēra savu nostāju, ka, ievērojot Parīzes nolīgumu, ar klimatu saistītie horizontālie izdevumi salīdzinājumā ar pašreizējo DFS būtu ievērojami jāpalielina un tiem pēc iespējas drīzāk (vēlākais līdz 2027. gadam) būtu jāsasniedz 30 %.
Grozījums Nr.    3 Regulas priekšlikums 1.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1b)  atgādina par 2018. gada 14. marta rezolūciju par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada; atkārtoti pauž atbalstu tam, ka tiek izveidota Eiropas aizsardzības savienība, kuras satvarā tiek izstrādāta specifiska pētniecības programma Savienības aizsardzības jomā un rūpniecības attīstības programma, kas saņem dalībvalstu investīcijas, tādējādi izvairoties no dublēšanās un palielinot Eiropas aizsardzības rūpniecības stratēģisko autonomiju un efektivitāti; atkārtoti norāda, ka Savienība var kļūt spēcīgāka un vērienīgāka tikai tad, ja šim mērķim tiek darīti pieejami lielāki finanšu līdzekļi; tādēļ prasa sniegt pastāvīgu atbalstu pašreizējām politikas nostādnēm, kurās ir paredzēts palielināt resursus Savienības pamatprogrammām un papildu pienākumu izpildei paredzēt papildu finanšu līdzekļus;
Grozījums Nr.    4 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2)  Fonds sniegtu ieguldījumu spēcīgas, konkurētspējīgas un inovatīvas aizsardzības rūpnieciskā un tehnoloģiskā pamata izveidē un būtu saskaņots ar Savienības iniciatīvām virzībā uz integrētāku Eiropas aizsardzības tirgu un jo īpaši ar abām direktīvām6 par iepirkumu un par ES sūtījumiem aizsardzības nozarē, kas pieņemtas 2009. gadā.	(2)  Fonds sniegtu ieguldījumu spēcīgas, konkurētspējīgas un inovatīvas aizsardzības rūpnieciskā un tehnoloģiskā pamata izveidē un būtu saskaņots ar Savienības iniciatīvām virzībā uz integrētāku Eiropas aizsardzības tirgu un jo īpaši ar abām direktīvām6 par iepirkumu un par ES sūtījumiem aizsardzības nozarē, kas pieņemtas 2009. gadā. Fonds būs stabilas Eiropas aizsardzības rūpniecības politikas stūrakmenis.
_________________	_________________
6 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem, OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.	6 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem, OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.
Grozījums Nr.    5 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a)  Fondam būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts pētniecības un izstrādes darbībām revolucionāru aizsardzības tehnoloģiju jomā.
Grozījums Nr.    6 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12)  Tā kā fonda mērķis ir palielināt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti un autonomiju, principā tiesīgiem saņemt finansējumu vajadzētu būt tikai subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajās valstīs un ko nekontrolē neasociētās trešās valstis vai neasociēto trešo valstu subjekti. Turklāt, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības būtisko interešu aizsardzību, infrastruktūra, objekti, aktīvi un resursi, ko saņēmēji un to apakšuzņēmēji izmanto fonda atbalstītajās darbībās, nedrīkstētu atrasties neasociēto trešo valstu teritorijā.	(12)  Tā kā fonda mērķis ir palielināt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti un autonomiju, tiesīgiem saņemt finansējumu vajadzētu būt tikai subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajās valstīs un ko nekontrolē neasociētās trešās valstis vai neasociēto trešo valstu subjekti. Turklāt, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības būtisko interešu aizsardzību, reģistrētie biroji, infrastruktūra, objekti, aktīvi un resursi, ko saņēmēji un to apakšuzņēmēji izmanto fonda atbalstītajās darbībās, nedrīkstētu atrasties neasociēto trešo valstu teritorijā.
Grozījums Nr.    7 Regulas priekšlikums 21.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21a)  Darbības, kurās piedalās pārrobežu MVU, atbalsta piegādes ķēžu atvēršanu un veicina fonda mērķu sasniegšanu. Tādēļ šādas darbības būtu jāuzskata par atbilstīgām paaugstinātas finansējuma likmes saņemšanai, kam būtu jāsniedz labums visiem konsorcija subjektiem.
Grozījums Nr.    8 Regulas priekšlikums 34. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34)  Komisijai būtu jācenšas uzturēt dialogu ar dalībvalstīm un rūpniecības nozari, lai nodrošinātu fonda panākumus.	(34)  Komisijai būtu jācenšas uzturēt dialogu ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm un rūpniecības nozari, lai nodrošinātu fonda panākumus.
Grozījums Nr.    9 Regulas priekšlikums 40. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(40)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo regulu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas pārraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā šīs prasības var ietvert izmērāmus rādītājus kā pamatu regulas ietekmes uz vietas izvērtēšanai. Ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš fonda īstenošanas sākuma Komisijai būtu jāveic starpposma izvērtējums fonda īstenošanas laikposma beigās jāveic galīgais ziņojums, kurā izvērtē finansiālās darbības finansiālās īstenošanas rezultātu un — ciktāl ir iespējams uz konkrēto brīdi — rezultātu un ietekmes izteiksmē. Minētajā ziņojumā būtu arī jāanalizē MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalība fonda atbalstītajos projektos, kā arī MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību dalība globālajā vērtības veidošanas ķēdē. Komisija var arī ierosināt grozījumus šajā regulā, lai reaģētu uz iespējamām norisēm fonda īstenošanas laikā.	(40)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo regulu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas pārraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā šīs prasības var ietvert izmērāmus rādītājus kā pamatu regulas ietekmes uz vietas izvērtēšanai. Ne vēlāk kā divus gadus pēc fonda īstenošanas sākuma Komisijai būtu jāveic starpposma izvērtējums un fonda īstenošanas laikposma beigās jāizstrādā galīgais ziņojums, kurā finansiālās darbības tiek izvērtētas finansiālās īstenošanas rezultātu un — ciktāl ir iespējams konkrētajā brīdī — rezultātu un ietekmes izteiksmē. Minētajā ziņojumā būtu arī jāanalizē MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalība fonda atbalstītajos projektos, kā arī MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību dalība globālajā vērtības veidošanas ķēdē. Komisija var arī ierosināt grozījumus šajā regulā, lai reaģētu uz iespējamām norisēm fonda īstenošanas laikā.
Grozījums Nr.    10 Regulas priekšlikums 41. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(41)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šis fonds palīdzēs Savienības politikā integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem izmantot klimata mērķu sasniegšanas veicināšanai. Fonda sagatavošanā un īstenošanā tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti izvērtētas tā starpposma izvērtējumā.	(41)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šis fonds palīdzēs Savienības politikā integrēt rīcību klimata jomā un 2021.–2027. gada DFS laikā sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem izmantot klimata mērķu sasniegšanas veicināšanai, un pēc iespējas drīzāk (vēlākais līdz 2027. gadam) sasniegt gada mērķi — 30 % no izdevumiem. Fonda sagatavošanā un īstenošanā tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti izvērtētas tā vidusposma novērtēšanā.
Grozījums Nr.    11 Regulas priekšlikums 46.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(46a)  Komisijai būtu jāizveido pastāvīga ieinteresēto personu konference kopējas Eiropas bruņojuma un spēju veidošanas politikas attīstības jautājumos un jānodrošina tās pastāvīga darbība. Divreiz gadā šai konferencei būtu jākļūst par atvērtu forumu viedokļu apmaiņai starp visām aizsardzības nozares ieinteresētajām personām par to, kāda ir situācija saistībā ar Eiropas bruņojuma un spēju veidošanas politikas īstenošanu un kā tā varētu veidoties turpmāk.
Grozījums Nr.    12 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b)  atbalstīt sadarbīgus aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes projektus atbilstoši aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām kopīgi vienojušās dalībvalstis kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros, tādējādi veicinot aizsardzības izdevumu lietderīgāku izmantošanu Savienībā, palielinot apjomradītus ietaupījumus, mazinot liekas dublēšanās risku un kopumā mazinot aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju sadrumstalotību visā Savienībā. Galu galā fonds palielinās dalībvalstu spēju savietojamību.	b)  atbalstīt sadarbīgus aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes projektus atbilstoši aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām kopīgi vienojušās dalībvalstis kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros, tādējādi veicinot aizsardzības izdevumu lietderīgāku izmantošanu Savienībā, palielinot apjomradītus ietaupījumus, mazinot liekas dublēšanās risku un kopumā mazinot aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju sadrumstalotību visā Savienībā. Galu galā fonds palielinās dalībvalstu spēju savietojamību un nodrošinās stabilas Eiropas aizsardzības rūpniecības politikas efektīvu īstenošanu.
Grozījums Nr.    13 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Eiropas Aizsardzības fonda īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 13 000 000 000 EUR pašreizējās cenās.	1.  Eiropas Aizsardzības fonda īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 11 453 260 000 EUR 2018. gada cenās (13 000 000 000 EUR pašreizējās cenās).
Grozījums Nr.    14 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a)  līdz 4 100 000 000 EUR pētniecības darbībām;	a)  līdz 3 612 182 000 EUR 2018. gada cenās (4 100 000 000 EUR pašreizējās cenās) pētniecības darbībām;
Grozījums Nr.    15 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b)  līdz 8 900 000 000 EUR izstrādes darbībām.	b)  līdz 7 841 078 000 EUR 2018. gada cenās (8 900 000 000 EUR pašreizējās cenās) izstrādes darbībām.
Grozījums Nr.    16 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4.  Līdz 5 % no 1. punktā minētā finansējuma atvēl, lai atbalstītu revolucionāras tehnoloģijas aizsardzībai.	4.  Līdz 10 % no 1. punktā minētā finansējuma atvēl, lai atbalstītu revolucionāras tehnoloģijas aizsardzībai.
Grozījums Nr.    17 Regulas priekšlikums 4. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5.  Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārnest uz fondu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a) apakšpunktu]. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.	5.  Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārnest uz fondu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a) apakšpunktu]. Minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā. Šos resursus rēķina papildu 1. punktā minētajām summām.
Grozījums Nr.    18 Regulas priekšlikums 4. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a  Šajā tiesību akta priekšlikumā noteiktā atsauces summa ir tikai indikatīva norāde likumdevējam, un to nevar precīzi noteikt, kamēr nav panākta vienošanās attiecībā uz regulu par daudzgadu finanšu shēmu.
Grozījums Nr.    19 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Fondā var piedalīties Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā.	Fondā var piedalīties Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā. Šis pants neskar uzņēmumus, kurus ietekmē Brexit.
Grozījums Nr.    20 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Priekšlikumus sistemātiski pārbauda, lai apzinātu darbības, kas rada sarežģītus vai būtiskus ētikas jautājumus, un tos iesniedz ētikas novērtējumam. Ētikas pārbaudes un novērtējumus veic Komisija ar aizsardzības ētikas ekspertu atbalstu. Ciktāl iespējams, Komisija nodrošina ētikas procedūru pārredzamību.	2.  Priekšlikumus sistemātiski pārbauda, lai apzinātu darbības, kas rada sarežģītus vai būtiskus ētikas jautājumus, un tos iesniedz ētikas novērtējumam. Ētikas pārbaudes un novērtējumus veic Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm. Ciktāl iespējams, Komisija nodrošina ētikas procedūru pārredzamību.
Grozījums Nr.    21 Regulas priekšlikums 10. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Visa infrastruktūra, iekārtas, aktīvi un resursi, ko izmanto saskaņā ar fondu finansētās darbībās, atrodas Savienības vai asociēto valstu teritorijā. Turklāt, īstenojot attiecināmu darbību, finansējuma saņēmēji un to apakšuzņēmēji sadarbojas tikai ar tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī un ko nekontrolē neasociētās trešās valstis vai neasociēto trešo valstu subjekti.	3.  Visi reģistrētie biroji, infrastruktūra, iekārtas, aktīvi un resursi, ko izmanto saskaņā ar fondu finansētās darbībās, atrodas Savienības vai asociēto valstu teritorijā. Turklāt, īstenojot attiecināmu darbību, finansējuma saņēmēji un to apakšuzņēmēji sadarbojas tikai ar tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī un ko nekontrolē neasociētās trešās valstis vai neasociēto trešo valstu subjekti.
Grozījums Nr.    22 Regulas priekšlikums 11. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4.  Ja vien 27. pantā minētajā darba programmā nav paredzēts citādi, darbību īsteno, sadarbojoties vismaz trīs tiesību subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz trīs dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs. Vismaz trīs no šiem piedalīties tiesīgajiem subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz divās valstīs un/vai asociētajās valstīs, visā darbības īstenošanas laikā ne tieši, ne netieši faktiski nekontrolē viens un tas pats subjekts, kā arī tie nekontrolē cits citu.	4.  Ja vien 27. pantā minētajā darba programmā nav paredzēts citādi, darbību īsteno, sadarbojoties vismaz trim tiesību subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz divās dalībvalstīs. Šādus subjektus visā darbības īstenošanas laikā ne tieši, ne netieši faktiski nekontrolē viens un tas pats subjekts, kā arī tie nekontrolē cits citu.
Grozījums Nr.    23 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fa)  ieguldījums Eiropas aizsardzības nozares atkarības mazināšanā un stratēģiskās autonomijas sasniegšanā attiecībā uz tehnoloģijām vai ražojumiem, ko kontrolē trešā valsts vai kāds tās subjekts un/vai kas tiek pakļauti trešās valsts vai kāda tās subjekta atļaujai;
Grozījums Nr.    24 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Fonds var finansēt līdz 100 % no darbības attiecināmajām izmaksām, neskarot līdzfinansējuma principu.	1.  Fonds finansē līdz 100 % no darbības attiecināmajām izmaksām, neskarot līdzfinansējuma principu.
Grozījums Nr.    25 Regulas priekšlikums 14. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b)  konsorcijam finansējuma likmi palielina par procentpunktiem, kas vienādi ar kopējo attiecināmo izmaksu procentuālo daļu, kura atvēlēta MVU, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētajā valstī, kura nav dalībvalsts vai asociētā valsts, kur veic uzņēmējdarbību konsorcija dalībnieki, kas nav MVU;	b)  konsorcijam finansējuma likmi palielina par procentpunktiem, kas vienādi ar kopējo attiecināmo izmaksu procentuālo daļu, kura atvēlēta MVU; daļa no kopējām attiecināmajām izmaksām, kura atvēlēta MVU, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētajā valstī, kura nav dalībvalsts vai asociētā valsts, kur veic uzņēmējdarbību konsorcija dalībnieki, kas nav MVU, var tikt rēķināta dubultā;
Grozījums Nr.    26 Regulas priekšlikums 14. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c)  konsorcijam finansējuma likmi palielina par procentpunktiem, kas vienādi ar ceturto daļu no kopējo attiecināmo izmaksu procentuālās daļas, kura atvēlēta vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētajā valstī, kura nav dalībvalsts vai asociētā valsts, kur veic uzņēmējdarbību pārējie konsorcija dalībnieki, kas nav MVU vai vidējas kapitalizācijas sabiedrības;	c)  konsorcijam finansējuma likmi palielina par procentpunktiem, kas vienādi ar ceturto daļu no kopējo attiecināmo izmaksu procentuālās daļas, kura atvēlēta vidējas kapitalizācijas sabiedrībām; ja šīs vidējas kapitalizācijas sabiedrības veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētajā valstī, kura nav dalībvalsts vai asociētā valsts, kur veic uzņēmējdarbību pārējie konsorcija dalībnieki, kas nav vidējas kapitalizācijas sabiedrības, konsorcija finansējuma likme tiek palielināta par 5 % no šīm vidējas kapitalizācijas sabiedrībām atvēlētajām kopējām attiecināmajām izmaksām;
Grozījums Nr.    27 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Netiešās attiecināmās izmaksas nosaka, piemērojot vienotu likmi, kas ir 25 % no kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot tiešās attiecināmās izmaksas saistībā ar apakšuzņēmēju nolīgšanu, finansiālu atbalstu trešām personām un vienības izmaksas vai vienreizējus maksājumus, kas ietver netiešās izmaksas.	1.  Netiešās attiecināmās izmaksas nosaka, piemērojot vienotu likmi, kas ir 25 % no kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.
Grozījums Nr.    28 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Attiecīgā gadījumā netiešās attiecināmās izmaksas, kas pārsniedz vienoto 25 % likmi, var noteikt saskaņā ar finansējuma saņēmēja parasto izmaksu uzskaites praksi, pamatojoties uz faktiskajām netiešajām izmaksām, ar nosacījumu, ka šādu izmaksu uzskaites praksi atzīst valsts iestādes atbilstoši salīdzināmām finansējuma shēmām, kas atbilst Finanšu regulas [185.] pantam un ir paziņotas Komisijai.	2.  Izmantojot alternatīvu iespēju, netiešās attiecināmās izmaksas var noteikt saskaņā ar finansējuma saņēmēja parasto izmaksu uzskaites praksi, pamatojoties uz faktiskajām netiešajām izmaksām, ar nosacījumu, ka šādu izmaksu uzskaites praksi atzīst valsts iestādes atbilstoši salīdzināmām finansējuma shēmām, kas atbilst Finanšu regulas [185.] pantam un ir paziņotas Komisijai.
Grozījums Nr.    29 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Finansējuma apvienošanas darbības saskaņā ar šo fondu īsteno atbilstoši [InvestEU regula] un Finanšu regulas X sadaļai.	Fonda finansējuma saņēmēji ir tiesīgi piekļūt speciāliem finanšu instrumentiem, kas ir pieejami programmas “InvestEU” ietvaros, atbilstoši [InvestEU regula] un Finanšu regulas X sadaļai.
Grozījums Nr.    30 Regulas priekšlikums 29. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5.  Neatkarīgus ekspertus izvēlas, ņemot vērā viņu prasmju, pieredzes un zināšanu atbilstību uzticētajiem uzdevumiem.	5.  Neatkarīgus ekspertus izvēlas, ņemot vērā viņu prasmju, pieredzes un zināšanu atbilstību uzticētajiem uzdevumiem. Atlases procesā tiek ņemts vērā arī dzimumu līdzsvars.
Grozījums Nr.    31 Regulas priekšlikums 32. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Fonda starpposma izvērtēšanu veic, tiklīdz par fonda īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš fonda īstenošanas sākuma. Starpposma izvērtējuma ziņojumā jo īpaši iekļauj novērtējumu par fonda pārvaldību, īstenošanas likmēm, projekta līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas rezultātiem, tostarp MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību iesaisti un to pārrobežu dalības pakāpi, un finansējumu, kas piešķirts saskaņā ar Finanšu regulas [195.] pantu līdz 2024. gada 31. jūlijam. Komisija var iesniegt priekšlikumus par jebkādiem atbilstošiem grozījumiem šajā regulā.	2.  Fonda starpposma izvērtēšanu veic, tiklīdz par fonda īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc fonda īstenošanas sākuma. Starpposma izvērtējuma ziņojumā jo īpaši iekļauj novērtējumu par fonda pārvaldību, īstenošanas likmēm, projekta līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas rezultātiem, tostarp MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību iesaisti un to pārrobežu dalības pakāpi, un finansējumu, kas piešķirts saskaņā ar Finanšu regulas [195.] pantu līdz 2022. gada 31. jūlijam. Komisija var iesniegt priekšlikumus par jebkādiem atbilstošiem grozījumiem šajā regulā.
Grozījums Nr.    32 Regulas priekšlikums 32. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Īstenošanas laikposma beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 2031. gada 31. decembra Komisija veic fonda īstenošanas galīgo izvērtēšanu. Galīgā izvērtējuma ziņojumā iekļauj īstenošanas rezultātus un, ciktāl iespējams, fonda ietekmes laikposmu. Ziņojumā, pamatojoties uz attiecīgām apspriedēm ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm un galvenajām ieinteresētajām personām, īpaši izvērtē progresu 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanā. Tajā arī analizē cita starpā MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalību fonda ietvaros īstenotos projektos, kā arī MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību integrāciju globālajā vērtības veidošanas ķēdē. Izvērtējumā arī iekļauj informāciju par saņēmēju izcelsmes valstīm un, ja iespējams, radīto intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu.	3.  Īstenošanas laikposma beigās, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc 2029. gada 31. decembra Komisija veic fonda īstenošanas galīgo izvērtēšanu. Galīgā izvērtējuma ziņojumā iekļauj īstenošanas rezultātus un, ciktāl iespējams, fonda ietekmes laikposmu. Ziņojumā, pamatojoties uz attiecīgām apspriedēm ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm un galvenajām ieinteresētajām personām, īpaši izvērtē progresu 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanā. Tajā arī analizē cita starpā MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalību fonda ietvaros īstenotos projektos, kā arī MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību integrāciju globālajā vērtības veidošanas ķēdē. Izvērtējumā arī iekļauj informāciju par saņēmēju izcelsmes valstīm un, ja iespējams, radīto intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu.
Grozījums Nr.    33 Regulas priekšlikums 33. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Pirms Komisija veic starpposma izvērtēšanu, Eiropas Revīzijas palāta publicē īpašo ziņojumu par fonda īstenošanu un iepazīstina ar saviem secinājumiem Eiropas Parlamenta Budžeta un Budžeta kontroles komitejas.
Grozījums Nr.    34 Regulas priekšlikums 35. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Saistībā ar fondu, tā darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Fondam piešķirtie resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.	2.  Saistībā ar fondu, tā darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Fondam piešķirtie resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem, un tos izmanto, lai izveidotu un uzturētu ieinteresēto personu pastāvīgu konferenci kopējās Eiropas bruņojuma un spēju veidošanas politikas attīstības jautājumos.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Aizsardzības fonda izveide
Atsauces	COM(2018)0476 – C8-0268/2018 – 2018/0254(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 2.7.2018
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 2.7.2018
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Alain Lamassoure 11.7.2018
Izskatīšana komitejā	26.9.2018
Pieņemšanas datums	5.11.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	22 5 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean Arthuis, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, André Elissen, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, John Howarth, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Eleftherios Synadinos, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Tiemo Wölken, Marco Zanni
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Karine Gloanec Maurin, Alain Lamassoure, Janusz Lewandowski, Andrey Novakov, Marco Valli
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michael Detjen, Stefan Gehrold

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

22	+
ALDE	Jean Arthuis, Gérard Deprez
ECR	Zbigniew Kuźmiuk
PPE	Reimer Böge, Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Stefan Gehrold, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Alain Lamassoure, Janusz Lewandowski, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Inese Vaidere
S&D	Michael Detjen, Eider Gardiazabal Rubial, Karine Gloanec Maurin, John Howarth, Vladimír Maňka, Isabelle Thomas, Tiemo Wölken

5	-
ECR	Bernd Kölmel
EFDD	Marco Valli
ENF	André Elissen, Marco Zanni
NI	Eleftherios Synadinos

0	0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS  (6.11.2018)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu
(COM(2018)0476 – C8-0268/2018 – 2018/0254(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Antonio López-Istúriz White

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija 2017. gada 7. jūnijā nāca klajā ar ideju par radikālu iniciatīvu aizsardzības jomā — Eiropas Aizsardzības fondu. Tika ierosināta divpakāpju pieeja, kas ietver:

1) sākotnēju izmēģinājuma periodu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, kura laikā ar sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai sniedz atbalstu pētniecības sadarbībai aizsardzības jomā, savukārt ar ierosināto Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP) līdzfinansē kopīgus izstrādes projektus, un

2) speciālu fondu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam, palielinot finansējumu sadarbīgiem pētījumiem inovatīvu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju jomā un turpmākajiem izstrādes cikla posmiem, tostarp prototipu izstrādei.

IMCO komitejas atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē šo priekšlikumu, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam. Ņemot vērā aizsardzības tirgus perspektīvu, pašreizējie iekšējā tirgus instrumenti, kuru mērķis ir veicināt efektīvu sadarbību starp dalībvalstīm un sekmēt apjomradītus ietaupījumus, nav izrādījušies pārāk veiksmīgi. Pastāv vienprātība, ka ciešāka sadarbība varētu pakāpeniski veicināt ne vien konsolidāciju, bet arī lielāku Eiropas tirgus integrāciju šajā nozarē. Mērķtiecīgs ES finansējums, kas ir fonda uzdevums, noteikti var sekmēt vairāku sadarbības projektu īstenošanu izstrādes jomā, kuri citādi netiktu uzsākti.

Atzinuma sagatavotājs uzsver pārrobežu sadarbības nozīmi un absolūtu nepieciešamību stimulēt un veicināt darbības, ar kurām šādu sadarbību īsteno. Fondam ir būtiski jāsekmē mazo un vidēju uzņēmumu un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu līdzdalība sadarbības projektos un jāveicina revolucionāru inovāciju risinājumi.

Spēcīgāks un iekļaujošs vienotais tirgus aizsardzības nozarē veicina lielāku efektivitāti, kas galu galā nozīmēs lielāku izdevīgumu dalībvalstīm un Eiropas iedzīvotājiem. Tiek lēsts, ka dalībvalstu sadarbības trūkums drošības un aizsardzības jomā ik gadu izmaksā EUR 25–100 miljardus.

Turklāt fonds var darboties kā tādas inovatīvas un konkurētspējīgas rūpnieciskās un zinātniskās bāzes katalizators, kas atbilst Eiropas aizsardzības vajadzībām, nodrošinot vismodernākās un pilnībā savietojamas tehnoloģijas un aprīkojumu. Ja Savienība spēs sekmēt tādu aizsardzības rūpniecību, kurai raksturīga rūpniecisko un tehnoloģisko spēju izcilība, mēs spēsim saglabāt ES stratēģisko neatkarību un sagatavoties pašreizējām un nākotnes vajadzībām drošības jomā. No otras puses, Savienība gatavojas uzņemties nozīmīgu lomu starptautiskā mērogā.

Likumdevēji nesen pabeidza sarunas un vienojās par EDIDP regulu. IMCO komiteja ir sniegusi atzinumu par to (atzinuma sagatavotāja: Anneleen van Bossuyt (ECR)), kurā pausts vispārējs atbalsts minētajai programmai.

IMCO komitejas atzinuma sagatavotājs vēlas veidot nostāju, kurā ir ņemts vērā nesenais darbs saistībā ar EDIDP regulu. Viņš atzīst, piemēram, ka apspriedes par līdzdalības prasībām juridiskām personām un dalībvalstīm (trīs un trīs) ir tikko pabeigtas un šajā posmā nav pamata minēto jautājumu izskatīt atkārtoti. Līdzīga ir atzinuma sagatavotāja pieeja finansējuma likmēm.

Atzinuma sagatavotājs vēlas uzsvērt svarīgus jautājumus no vienotā tirgus viedokļa, kas jau iepriekš uzsvērti IMCO komitejas atzinumā par EDIDP regulu, piemēram, nepieciešamību palielināt sadarbspēju, ražojot modernas un savietojamas aizsardzības tehnoloģijas un aprīkojumu un atbalstot vienotu tehnisko specifikāciju un standartu izstrādi.

Visbeidzot, tā kā 80 % iepirkumu aizsardzības jomā tiek veikti valstu mērogā, kas rada militāro spēju izmaksu dārgu dublēšanos, atzinuma sagatavotājs vēlas uzsvērt, ka ir jāveicina atvērts un labi funkcionējošs iekšējais tirgus, kā arī valstu piegādes ķēžu atvēršanas process; to var panākt, cita starpā arī pareizi piemērojot 2009. gada ES aizsardzības tiesību aktu kopumu, proti, Direktīvu 2009/81/EK par iepirkumiem drošības un aizsardzības jomā un Direktīvu 2009/43/EK par tādu ražojumu iekšējiem sūtījumiem, kuri ir saistīti ar aizsardzību.

GROZĪJUMI

Grozījums Nr.    1 Regulas priekšlikums -1. apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-1)  Savienības ģeopolitiskais konteksts pēdējo desmit gadu laikā ir krasi mainījies. Situācija Eiropas kaimiņreģionos ir nestabila, un Savienībai nākas saskarties ar sarežģītu un problemātisku vidi, kurā rodas jauni draudi, piemēram, hibrīduzbrukumu un kiberuzbrukumu draudi, un vienlaikus atkal kļūst aktuāli tradicionālāki jautājumi. Šajā kontekstā gan Eiropas iedzīvotāji, gan viņu politiskie līderi ir vienisprātis, ka kopīgi jācenšas darīt daudz vairāk, lai sevi aizstāvētu. 75 % Eiropas iedzīvotāju atbalsta kopējo drošības un aizsardzības politiku. Kopīgajā deklarācijā, ko 2017. gada 25. martā Romā pieņēma 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadītāji, ir paziņots, ka Savienība stiprinās savu kopējo drošību un aizsardzību un veicinās konkurētspējīgāku un integrētāku aizsardzības rūpniecību.
Grozījums Nr.    2 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1)  Eiropas Aizsardzības rīcības plānā, kas pieņemts 2016. gada 30. novembrī, Komisija pauda apņemšanos papildināt, līdzsvarot un nostiprināt dalībvalstu sadarbīgos centienus attīstīt aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas, lai reaģētu uz drošības problēmām, kā arī sekmētu konkurētspējīgu, inovatīvu un efektīvu Eiropas aizsardzības rūpniecību. Tā jo īpaši ierosināja izveidot Eiropas Aizsardzības fondu (“fonds”), lai atbalstītu investīcijas kopīgā pētniecībā un aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju kopīgā izstrādē, tādējādi sekmējot sinerģiju un izmaksu lietderību, un lai veicinātu dalībvalstu aizsardzības aprīkojuma kopīgu iepirkumu un uzturēšanu. Fonds papildinātu valsts finansējumu, ko jau izmanto šim nolūkam, un tam būtu jāstimulē dalībvalstis sadarboties un investēt vairāk līdzekļu aizsardzībā. Fonds atbalstītu sadarbību visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju ciklā.	(1)  2016. gada 30. novembra paziņojumā par Eiropas Aizsardzības rīcības plānu, kas pieņemts 2016. gada 30. novembrī, Komisija pauda apņemšanos papildināt, līdzsvarot un nostiprināt dalībvalstu sadarbīgos centienus attīstīt aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas, lai reaģētu uz drošības problēmām, kā arī sekmētu konkurētspējīgu, inovatīvu, efektīvu Eiropas aizsardzības rūpniecību un veidotu visā Savienībā integrētāku aizsardzības tirgu. Tā jo īpaši ierosināja izveidot Eiropas Aizsardzības fondu (“fonds”), lai atbalstītu investīcijas kopīgā pētniecībā un aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju kopīgā izstrādē, tādējādi sekmējot sinerģiju un izmaksu lietderību, un lai veicinātu dalībvalstu aizsardzības aprīkojuma kopīgu iepirkumu un uzturēšanu. Fonds papildinātu valsts finansējumu, ko jau izmanto šim nolūkam, un tam būtu jāstimulē dalībvalstu pārrobežu sadarbība un lielāku līdzekļu investēšana aizsardzībā. Fonds atbalstītu sadarbību visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju ciklā.
Grozījums Nr.    3 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a)  Komisija 2017. gada 7. jūnijā pieņēma paziņojumu, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu. Tika ierosināta divpakāpju pieeja: pirmkārt, lai pārbaudītu pieeju, daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2014.–2020. gadam tika darīts pieejams sākotnējs finansējums gan pētniecībai, gan izstrādei, pieņemot Regulu (ES) 2018/10921a; otrkārt, daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam tiks iekļauts īpašs fonds, ar kuru tiks palielināts finansējums sadarbīgiem pētījumiem inovatīvu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju jomā un turpmākajiem izstrādes cikla posmiem, tostarp prototipu izstrādei. Starp šiem diviem posmiem ir jābūt konsekventai un saskaņotai pieejai.
	_________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES) 2018/1092, ar ko izveido Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu, lai atbalstītu Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju (OV L 200, 7.8.2018., 30. lpp.).
Grozījums Nr.    4 Regulas priekšlikums 1.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1b)  Aizsardzības nozarē palielinās aizsardzības aprīkojuma un jo īpaši pētniecības un izstrādes izmaksas, kas mazina iespējas izveidot jaunas aizsardzības programmas un tieši ietekmē Savienības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spēju. Ņemot vērā izmaksu straujo palielināšanos, neregulāro pētniecības un izstrādes izdevumu apmēru un nelielos apjomus, ko var iepirkt valsts līmenī, lielu aizsardzības sistēmu un jaunu aizsardzības tehnoloģiju izveide aizvien vairāk pārsniedz vienas dalībvalsts iespējas.
Grozījums Nr.    5 Regulas priekšlikums 1.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1c)  Aizsardzības nozares stāvokli vēl vairāk saasināja ievērojamais aizsardzības budžetu samazinājums visā Eiropā pēdējos desmit gados, jo īpaši ietekmējot pētniecības un izstrādes, un aprīkojuma izmaksas. Laikposmā no 2006. gada līdz 2013. gadam faktisko aizsardzības izdevumu apjoms EAA iesaistītajās dalībvalstīs tika samazināts par 12 %. Tā kā pētniecība un izstrāde aizsardzības jomā ir pamats turpmāko progresīvo aizsardzības tehnoloģiju attīstībai, šādas tendences ir ļoti satraucošas un nopietni apdraud spēju ilgtermiņā saglabāt Savienības aizsardzības nozares konkurētspēju.
Grozījums Nr.    6 Regulas priekšlikums 1.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1d)  Neraugoties uz izmaksu palielināšanās un izdevumu samazināšanās kombināciju, aizsardzības plānošana un izdevumi pētniecībai un izstrādei aizsardzības jomā un aprīkojuma iepirkums joprojām galvenokārt notiek valsts līmenī, un dalībvalstu sadarbība aizsardzības aprīkojuma jomā ir ļoti ierobežota. Turklāt tikai dažas programmas, kuras tiek īstenotas, ir saistītas arī ar Savienības spēju prioritātēm: 2015. gadā tikai 16 % aizsardzības aprīkojuma tika iegādāti, izmantojot Eiropas sadarbīgos iepirkumus, kas ir tālu no pieņemtā kolektīvā 35 % rādītāja.
Grozījums Nr.    7 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2)  Fonds sniegtu ieguldījumu spēcīgas, konkurētspējīgas un inovatīvas aizsardzības rūpnieciskā un tehnoloģiskā pamata izveidē un būtu saskaņots ar Savienības iniciatīvām virzībā uz integrētāku Eiropas aizsardzības tirgu un jo īpaši ar abām direktīvām6 par iepirkumu un par ES sūtījumiem aizsardzības nozarē, kas pieņemtas 2009. gadā.	(2)  Fonds sniegtu ieguldījumu spēcīgas, konkurētspējīgas un inovatīvas aizsardzības rūpnieciskā un tehnoloģiskā pamata izveidē un sekmētu tāda integrētāka aizsardzības tirgus izveidi Eiropā, kas vienlaikus un ar pieņemamām izmaksām apmierinātu dalībvalstu atšķirīgās vajadzības drošības jomā. Fonds ir saskaņots ar Savienības iniciatīvām virzībā uz integrētāku Eiropas aizsardzības tirgu un jo īpaši ar abām direktīvām6 par iepirkumu un par ES sūtījumiem aizsardzības nozarē, kas pieņemtas 2009. gadā. Jebkurā gadījumā būtu pilnībā jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/81/EK prasības, tostarp pārredzamības un nediskriminēšanas principi, un izņēmumi būtu jāpieļauj tikai minētās direktīvas stingrā satvarā.
__________________	__________________
6 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem, OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.
Grozījums Nr.    8 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3)  Ievērojot integrētu pieeju un lai palīdzētu uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spēju, būtu jāizveido Eiropas Aizsardzības fonds. Par fonda mērķi būtu jāizvirza Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspējas, inovācijas, efektivitātes un autonomijas palielināšana, tādējādi veicinot Savienības stratēģisko autonomiju, kas tiks panākts, atbalstot pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un starp uzņēmumiem, pētniecības centriem, valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskām organizācijām un universitātēm pētniecības posmā un aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes posmā. Lai sasniegtu inovatīvākus risinājumus un atvērtu iekšējo tirgu, fondam būtu jāatbalsta aizsardzības jomas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalība.	(3)  Ievērojot integrētu pieeju un lai palīdzētu uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spēju visā Savienībā, būtu jāizveido Eiropas Aizsardzības fonds. Par fonda mērķi būtu jāizvirza Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspējas, inovācijas, efektivitātes, ekoloģisko raksturlielumu un tehnoloģiskās autonomijas palielināšana, tādējādi veicinot Savienības stratēģisko autonomiju, kas tiks panākts, atbalstot pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un starp uzņēmumiem, pētniecības centriem, valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskām organizācijām un universitātēm pētniecības posmā un aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes posmā. Tam būtu arī jāuzlabo iekšējā tirgus efektivitāte aizsardzības nozarē, un tādējādi galu galā dalībvalstīm tiktu nodrošināta lielāka rentabilitāte. Lai sasniegtu inovatīvākus risinājumus un izveidotu labi funkcionējošu un atvērtu iekšējo aizsardzības jomas tirgu, izvairoties no dublēšanās, palīdzot radīt jaunas tirgus iespējas un veicinot sadarbspēju un standartizāciju, fondam būtu jāpalielina, jāatbalsta un jālīdzsvaro pārrobežu sadarbība starp dalībvalstīm un juridiskām personām, tostarp jauniem tiesību subjektiem un aizsardzības jomas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, izstrādājot aizsardzības ražojumus un tehnoloģijas, kas atbilst aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām dalībvalstis Savienībā ir kopīgi vienojušās.
Grozījums Nr.    9 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a)  Lai sasniegtu inovatīvākus risinājumus un veicinātu atvērta iekšējā tirgus izveidi, fondam būtu jāsniedz spēcīgs atbalsts MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalībai un jāpalīdz radīt jaunas tirgus iespējas.
Grozījums Nr.    10 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8)  Grūtības vienoties par nostiprinātām aizsardzības spēju prasībām un kopīgām tehniskajām specifikācijām vai standartiem kavē pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un starp tiesību subjektiem, kas nodibināti dažādās dalībvalstīs. Šādu prasību, specifikāciju un standartu neesība ir izraisījusi aizsardzības nozares sadrumstalotības palielināšanos, tehniskus sarežģījumus, kavējumus un pārmērīgas izmaksas, kā arī sadarbspējas samazināšanos. Vienošanās par kopīgām tehniskajām specifikācijām būtu jāparedz kā priekšnosacījums attiecībā uz darbībām, kuras saistītas ar augstāku tehnoloģiskās gatavības līmeni. Fonda atbalsts būtu jāsaņem arī par dalībvalstu pasākumiem, kuru rezultātā tiek noteiktas kopējas aizsardzības spēju prasības un kuri atbalsta pētījumus, kā arī par darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt tehnisko specifikāciju vai standartu kopējas definīcijas izstrādi.	(8)  Grūtības vienoties par nostiprinātām aizsardzības spēju prasībām un kopīgām tehniskajām specifikācijām vai standartiem kavē pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un starp tiesību subjektiem, kas nodibināti dažādās dalībvalstīs. Šādu prasību, specifikāciju un standartu neesība ir izraisījusi aizsardzības nozares sadrumstalotības palielināšanos, tehniskus sarežģījumus, kavējumus, pārmērīgas izmaksas, spēju lieku dublēšanos, kā arī sadarbspējas samazināšanos. Vienošanās par kopīgām tehniskajām specifikācijām būtu jāparedz kā priekšnosacījums attiecībā uz darbībām, kuras saistītas ar augstāku tehnoloģiskās gatavības līmeni. Fonda atbalsts būtu jāsaņem arī par dalībvalstu pasākumiem, ar kuriem sekmē sadarbspēju, kuru rezultātā tiek noteiktas kopējas aizsardzības spēju prasības un kuri atbalsta pētījumus, kā arī par darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt tehnisko specifikāciju vai standartu kopējas definīcijas izstrādi, lai izvairītos no tā, ka konkurējošas specifikācijas un standarti traucētu sadarbspēju.
Grozījums Nr.    11 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9)  Tā kā fonda mērķis ir atbalstīt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovāciju, līdzsvarojot un papildinot sadarbīgus aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju pasākumus un samazinot riskus sadarbības projektu izstrādes posmā, vajadzētu būt tiesībām saņemt fonda atbalstu par darbībām, kas saistītas ar aizsardzības ražojuma vai tehnoloģijas pētniecību un izstrādi. Tas attieksies arī uz esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu, kā arī to sadarbspēju.	(9)  Tā kā fonda mērķis ir atbalstīt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovāciju, līdzsvarojot un papildinot sadarbīgus aizsardzības pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju pasākumus un samazinot riskus sadarbības projektu izstrādes posmā, vajadzētu būt tiesībām saņemt fonda atbalstu par darbībām, kas saistītas ar aizsardzības ražojuma vai tehnoloģijas pētniecību un izstrādi. Tas attieksies arī uz esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu, kā arī to sadarbspēju.
Grozījums Nr.    12 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10)  Tā kā fonda mērķis ir jo īpaši uzlabot sadarbību starp tiesību subjektiem un dalībvalstīm visā Eiropā, darbība būtu jāuzskata par atbilstīgu finansējuma saņemšanai tikai tad, ja tā tiek īstenota, sadarbojoties vismaz trīs tiesību subjektiem, kas nodibināti vismaz trīs dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs. Vismaz trīs no šiem atbilstīgajiem tiesīgajiem tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību vismaz divās dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs, nedrīkstētu tieši vai netieši faktiski kontrolēt viens un tas pats subjekts, kā arī tie nedrīkstētu kontrolēt cits citu. Lai veicinātu dalībvalstu sadarbību, fonds var atbalstīt kopīgu iepirkumu pirmskomercializācijas posmā.	(10)  Tā kā fonda mērķis ir jo īpaši uzlabot sadarbību starp tiesību subjektiem un dalībvalstīm visā Eiropā, darbība būtu jāuzskata par atbilstīgu finansējuma saņemšanai tikai tad, ja tā tiek īstenota, sadarbojoties vismaz trīs tiesību subjektiem, kas nodibināti vismaz trīs dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs. Visos sadarbības veidos, kuros ir iesaistīti tiesību subjekti no asociētās valsts, vajadzētu būt iesaistītiem arī vismaz diviem tiesību subjektiem no divām dažādām dalībvalstīm. Vismaz trīs no šiem atbilstīgajiem tiesīgajiem tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību vismaz divās dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs, nedrīkstētu tieši vai netieši faktiski kontrolēt viens un tas pats subjekts, kā arī tie nedrīkstētu kontrolēt cits citu. Lai veicinātu dalībvalstu sadarbību un pārrobežu sinerģiju, būtu jāparedz, ka uz fonda finansējumu var pretendēt kopīgi iepirkumi pirmskomercializācijas posmā.
Grozījums Nr.    13 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12)  Tā kā fonda mērķis ir palielināt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti un autonomiju, principā tiesīgiem saņemt finansējumu vajadzētu būt tikai subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajās valstīs un ko nekontrolē neasociētās trešās valstis vai neasociēto trešo valstu subjekti. Turklāt, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības būtisko interešu aizsardzību, infrastruktūra, objekti, aktīvi un resursi, ko saņēmēji un to apakšuzņēmēji izmanto fonda atbalstītajās darbībās, nedrīkstētu atrasties neasociēto trešo valstu teritorijā.	(12)  Tā kā fonda mērķis ir palielināt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti un autonomiju, principā tiesīgiem saņemt finansējumu vajadzētu būt tikai subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajās valstīs un ko nekontrolē neasociētās trešās valstis vai neasociēto trešo valstu subjekti. Turklāt, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības būtisko interešu aizsardzību, infrastruktūra, objekti, aktīvi un resursi, ko saņēmēji un to apakšuzņēmēji izmanto fonda atbalstītajās darbībās, principā nedrīkstētu atrasties neasociēto trešo valstu teritorijā.
Grozījums Nr.    14 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13)  Konkrētos apstākļos, ja tas ir nepieciešams darbības mērķu sasniegšanai, vajadzētu būt iespējai atkāpties no principa, ka saņēmējus un to apakšuzņēmējus nedrīkst kontrolēt neasociētās trešās valstis vai neasociēto trešo valstu subjekti. Šajā ziņā tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ko kontrolē neasociētā trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts, var būt tiesīgi saņemt finansējumu, ja ir izpildīti būtiski un stingri nosacījumi, kas attiecas uz Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm. Šādu subjektu dalība nedrīkstētu būt pretrunā fonda mērķiem. Pieteikuma iesniedzējiem būtu jāsniedz visa būtiskā informācija par infrastruktūru, objektiem, aktīviem un resursiem, ko plānots izmantot attiecīgajā darbībā.	(13)  Konkrētos pamatotos apstākļos, ja tas ir nepieciešams darbības mērķu sasniegšanai un Eiropas subjekti nespēj sniegt tehnoloģisko un/vai rūpniecisko ieguldījumu, vajadzētu būt iespējai atkāpties no principa, ka saņēmējus un to apakšuzņēmējus nedrīkst kontrolēt neasociētās trešās valstis vai neasociēto trešo valstu subjekti. Šajā ziņā tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ko kontrolē neasociētā trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts, var būt tiesīgi saņemt finansējumu, ja ir izpildīti būtiski un stingri nosacījumi, kas attiecas uz Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm, kā noteikts kopējās ārpolitikas un drošības politikas satvarā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu, tostarp Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata stiprināšanai. Šādu subjektu dalība nedrīkstētu būt pretrunā fonda mērķiem. Saņēmējiem būtu jāsniedz visa būtiskā informācija par infrastruktūru, objektiem, aktīviem un resursiem, ko plānots izmantot attiecīgajā darbībā.
Grozījums Nr.    15 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17)  Dalībvalstu rīcībā vajadzētu būt dažādu veidu finanšu mehānismiem aizsardzības spēju kopīgai attīstīšanai un iegādei. Komisijas izstrādātajai finanšu rīkkopai būtu nodrošina dažādi varianti, ko dalībvalstis var izmantot, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar sadarbīgas izstrādes un iepirkuma finansēšanu. Šādu finanšu mehānismu izmantošana varētu sekmēt sadarbīgu aizsardzības projektu uzsākšanu un palielināt aizsardzības izdevumu lietderīgumu, tostarp arī attiecībā uz projektiem, kas tiek atbalstīti atbilstoši Eiropas Aizsardzības fondam.	(17)  Dalībvalstu rīcībā vajadzētu būt dažādu veidu finanšu mehānismiem aizsardzības spēju kopīgai attīstīšanai un iegādei. Komisijas izstrādātajai finanšu rīkkopai būtu nodrošina dažādi varianti, ko dalībvalstis var izmantot, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar sadarbīgas izstrādes un iepirkuma finansēšanu. Šādu finanšu mehānismu izmantošana varētu sekmēt sadarbīgu un pārrobežu aizsardzības projektu uzsākšanu, veicināt to, ka tiek novērsta dublēšanās, un palielināt aizsardzības izdevumu lietderīgumu, tostarp arī attiecībā uz projektiem, kas tiek atbalstīti atbilstoši Eiropas Aizsardzības fondam.
Grozījums Nr.    16 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22)  Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības veicinās Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, ir svarīgi, lai dalībvalstis jau būtu apņēmušās kopīgi iegādāt gatavo ražojumu vai izmantot tehnoloģiju, proti, organizējot kopīgu pārrobežu iepirkumu, ja dalībvalstis kopīgi organizē savas iepirkuma procedūras, jo īpaši izmantojot centralizētu iepirkumu struktūru.	(22)  Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības veicinās Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, ir svarīgi, lai dalībvalstis jau būtu apņēmušās kopīgi iegādāt gatavo ražojumu vai izmantot tehnoloģiju, proti, organizējot kopīgu pārrobežu iepirkumu, ja dalībvalstis kopīgi organizē savas iepirkuma procedūras, piemēram, izmantojot centralizētu iepirkumu struktūru.
Grozījums Nr.    17 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23)  Inovācijai un tehnoloģiju izstrādei Savienības aizsardzības rūpniecībā būtu jānotiek Savienības drošības un aizsardzības interesēm atbilstošā veidā. Attiecīgi darbības ieguldījums minēto interešu nodrošināšanā un to aizsardzības pētniecības un spēju prioritāšu īstenošanā, par kurām dalībvalstis kopīgi vienojušās, būtu jāizmanto kā finansējuma piešķiršanas kritērijs. Savienībā kopīgās aizsardzības pētniecības un spēju nepietiekamību norāda kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) ietvaros, proti, Vispārējā stratēģiskajā pētniecības programmā un Spēju attīstības plānā. Lai sasniegtu ES līmeņa mērķus drošības un aizsardzības jomā, attiecīgu prioritāšu īstenošana, apzinot un ierosinot sadarbības uzlabošanas iespējas, tiks atbalstīta ar citiem Savienības procesiem, piemēram, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību un pastāvīgo strukturēto sadarbību. Attiecīgā gadījumā var ņemt vērā arī reģionālās un starptautiskās prioritātes, tostarp Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kontekstā, ja tās atbilst Savienības prioritātēm un netraucē dalībvalsts vai asociētās valsts dalībai, vienlaikus arī ņemot vērā, ka būtu jānovērš lieka dublēšanās.	(23)  Inovācijai, pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei Savienības aizsardzības rūpniecībā būtu jānotiek Savienības drošības un aizsardzības interesēm atbilstošā veidā. Attiecīgi darbības ieguldījums minēto interešu nodrošināšanā un to aizsardzības pētniecības un spēju prioritāšu īstenošanā, par kurām dalībvalstis kopīgi vienojušās, būtu jāizmanto kā finansējuma piešķiršanas kritērijs. Savienībā kopīgās aizsardzības pētniecības un spēju nepietiekamību norāda kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) ietvaros, proti, Vispārējā stratēģiskajā pētniecības programmā un Spēju attīstības plānā. Lai sasniegtu ES līmeņa mērķus drošības un aizsardzības jomā, attiecīgu prioritāšu īstenošana, apzinot un ierosinot sadarbības uzlabošanas iespējas, tiks atbalstīta ar citiem Savienības procesiem, piemēram, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību un pastāvīgo strukturēto sadarbību. Attiecīgā gadījumā var ņemt vērā arī reģionālās un starptautiskās prioritātes, tostarp Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kontekstā, ja tās atbilst Savienības prioritātēm un netraucē dalībvalsts vai asociētās valsts dalībai, vienlaikus arī ņemot vērā, ka būtu jānovērš lieka dublēšanās.
Grozījums Nr.    18 Regulas priekšlikums 31. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31)  Komisijai būtu jāizstrādā gada vai daudzgadu darba programmas atbilstoši fonda mērķiem. Darba programmas izveidošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no dalībvalstu komitejas. Lai varētu izmantot Eiropas Aizsardzības aģentūras īpašās zināšanas aizsardzības jomā, komitejā tai tiks piešķirts novērotāja statuss. Ņemot vērā aizsardzības jomas specifiku, arī Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu jāpalīdz dalībvalstu komitejai.	(31)  Komisijai būtu jāizstrādā gada vai daudzgadu darba programmas atbilstoši fonda mērķiem. Darba programmā būtu detalizēti jānorāda to projektu kategorijas, kuri finansējami no fonda, un to tiešo saistību ar fonda noteiktajiem mērķiem. Darba programmas izveidošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no dalībvalstu komitejas. Lai varētu izmantot Eiropas Aizsardzības aģentūras īpašās zināšanas aizsardzības jomā, komitejā tai tiks piešķirts novērotāja statuss. Ņemot vērā aizsardzības jomas specifiku, arī Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu jāpalīdz dalībvalstu komitejai.
Grozījums Nr.    19 Regulas priekšlikums 33. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33)  Lai atbalstītu atvērtu iekšējo tirgu, būtu arī jāveicina pārrobežu MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību kā konsorciju dalībnieku vai kā apakšuzņēmēju dalība.	(33)  Lai atbalstītu atvērtu iekšējo tirgu, būtu arī jāveicina pārrobežu MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību kā konsorciju dalībnieku vai kā apakšuzņēmēju dalība. Darba programmai būtu jānodrošina, ka ar ticamu daļu no kopējā budžeta tiek atbalstītas darbības MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalībai.
Grozījums Nr.    20 Regulas priekšlikums 34. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34)  Komisijai būtu jācenšas uzturēt dialogu ar dalībvalstīm un rūpniecības nozari, lai nodrošinātu fonda panākumus.	(34)  Komisijai būtu jācenšas uzturēt dialogu ar dalībvalstīm un rūpniecības nozari, lai, izmantojot aizsardzības nozarē radīto ietekmi, nodrošinātu fonda panākumus.
Grozījums Nr.    21 Regulas priekšlikums 38.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(38a)  Eiropas Revīzijas palāta izvērtē arī fonda finansēto projektu rentabilitāti. Komisijai bez liekas kavēšanās ir jāņem vērā šo revīziju rezultāti.
Grozījums Nr.    22 Regulas priekšlikums 41. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(41)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šis fonds palīdzēs Savienības politikā integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem izmantot klimata mērķu sasniegšanas veicināšanai. Fonda sagatavošanā un īstenošanā tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti izvērtētas tā starpposma izvērtējumā.	(41)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šis fonds palīdzēs Savienības politikā integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem izmantot klimata mērķu sasniegšanas veicināšanai, iekļaujot ietekmes uz vidi samazināšanu kā fonda mērķi un finansējuma piešķiršanas kritēriju. Fonda sagatavošanā un īstenošanā tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti izvērtētas tā starpposma izvērtējumā.
Grozījums Nr.    23 Regulas priekšlikums 43. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43)  Savienības finansiālais atbalsts nedrīkstētu ietekmēt ar aizsardzību saistītu ražojumu sūtījumus Savienībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/43/EK15, kā arī ražojumu, aprīkojuma vai tehnoloģiju eksportu.	(43)  Sniedzot Savienības finansiālo atbalstu, būtu jāņem vērā tas, vai tiek pilnībā un pareizi īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK15 par tādu ražojumu sūtījumiem Savienībā, kas saistīti ar aizsardzību, kā arī ražojumu, aprīkojuma vai tehnoloģiju eksports.
__________________	__________________
15 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.).	15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.).
Grozījums Nr.    24 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5)  “pārvaldības izpildstruktūras” ir jebkura struktūra vai struktūras, kas ieceltas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un ir pilnvarotas noteikt tiesību subjekta stratēģiju, mērķus un vispārējo darbības virzienu un uzrauga un pārrauga pārvaldības lēmumu pieņemšanu;	(5)  “pārvaldības izpildstruktūra” ir subjekta struktūrvienība, kas iecelta saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kas attiecīgā gadījumā ziņo izpilddirektoram, kurš ir pilnvarots noteikt subjekta stratēģiju, mērķus un vispārējo darbības virzienu un uzrauga un pārrauga pārvaldības lēmumu pieņemšanu;
Grozījums Nr.    25 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Fonda vispārīgais mērķis ir sekmēt Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti un inovācijas spēju, atbalstot sadarbīgas darbības un pārrobežu sadarbību starp tiesību subjektiem visā Savienībā, tostarp MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kā arī sekmējot inovācijas, pētniecības un tehnoloģiju attīstības rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu katrā rūpniecības cikla posmā, tādējādi veicinot Savienības stratēģisko autonomiju. Fondam arī būtu jāveicina Savienības rīcības brīvība un autonomija, jo īpaši tehnoloģiju un rūpniecības jomā.	1.  Fonda vispārīgais mērķis ir sekmēt Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti un inovācijas spēju, atbalstot sadarbīgas darbības un paplašinot pārrobežu sadarbību starp tiesību subjektiem visā Savienībā, tostarp MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kā arī sekmējot inovācijas, pētniecības un tehnoloģiju attīstības rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu katrā rūpniecības cikla posmā, tādējādi veicinot Savienības stratēģisko autonomiju. Fondam arī būtu jāveicina Savienības rīcības brīvība un autonomija, jo īpaši tehnoloģiju un rūpniecības jomā.
Grozījums Nr.    26 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a)  atbalstīt sadarbīgus pētniecības projektus, kas varētu būtiski uzlabot veiktspēju nākotnē un ir vērsti uz to, lai maksimāli palielinātu inovāciju un ieviestu jaunus aizsardzības ražojumus un tehnoloģijas, tostarp revolucionāras;	a)  atbalstīt sadarbīgus pētniecības projektus, kas varētu būtiski uzlabot turpmāko veiktspēju Savienībā un ir vērsti uz to, lai maksimāli palielinātu inovāciju un ieviestu jaunus aizsardzības ražojumus un tehnoloģijas, tostarp revolucionāras;
Grozījums Nr.    27 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b)  atbalstīt sadarbīgus aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes projektus atbilstoši aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām kopīgi vienojušās dalībvalstis kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros, tādējādi veicinot aizsardzības izdevumu lietderīgāku izmantošanu Savienībā, palielinot apjomradītus ietaupījumus, mazinot liekas dublēšanās risku un kopumā mazinot aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju sadrumstalotību visā Savienībā. Galu galā fonds palielinās dalībvalstu spēju savietojamību.	b)  atbalstīt sadarbīgus aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes projektus atbilstoši aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām kopīgi vienojušās dalībvalstis kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros, tādējādi veicinot aizsardzības izdevumu lietderīgāku izmantošanu Savienībā, palielinot apjomradītus ietaupījumus, mazinot lieku dublēšanos un kopumā mazinot aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju sadrumstalotību visā Savienībā, kā rezultātā tiks palielināta dalībvalstu spēju savietojamība un sekmēta standartizācija.
Grozījums Nr.    28 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga fonda īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas pasākumiem, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.	3.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga fonda īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas pasākumiem, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām. Šī summa nedrīkst pārsniegt 2 % no 1. punktā minētā finansējuma apmēra.
Grozījums Nr.    29 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4.  Līdz 5 % no 1. punktā minētā finansējuma atvēl, lai atbalstītu revolucionāras tehnoloģijas aizsardzībai.	4.  Vismaz 5 % no 1. punktā minētā finansējuma atvēl, lai atbalstītu revolucionāras tehnoloģijas aizsardzībai.
Grozījums Nr.    30 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a  Ar ticamu finansējuma daļu tiek atbalstītas darbības MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalībai.
Grozījums Nr.    31 Regulas priekšlikums 4. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5.  Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārnest uz fondu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a) apakšpunktu]. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.	svītrots
Grozījums Nr.    32 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Fondā var piedalīties arī valstis, ar kurām Savienība ir noslēgusi drošības līgumus par sadarbību pētniecības un aizsardzības rūpniecības finansēšanas jomā.
Grozījums Nr.    33 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Priekšlikumus sistemātiski pārbauda, lai apzinātu darbības, kas rada sarežģītus vai būtiskus ētikas jautājumus, un tos iesniedz ētikas novērtējumam. Ētikas pārbaudes un novērtējumus veic Komisija ar aizsardzības ētikas ekspertu atbalstu. Ciktāl iespējams, Komisija nodrošina ētikas procedūru pārredzamību.	2.  Priekšlikumus sistemātiski pārbauda, lai apzinātu darbības, kas rada sarežģītus vai būtiskus ētikas jautājumus, un tos iesniedz ētikas novērtējumam. Ētikas pārbaudes un novērtējumus veic Komisija ar neatkarīgu dažādas izcelsmes, tostarp pilsoniskās sabiedrības, ekspertu atbalstu. Priekšlikumi, kuri raisa būtiskas bažas par ētiku, ir īpaši rūpīgi jāpārbauda un jāuzrauga. Komisija nodrošina pēc iespējas lielāku ētikas procedūru pārredzamību un par to ziņo saskaņā ar ziņošanas un izvērtēšanas pienākumiem, kas paredzēti 31. un 32. pantā.
Grozījums Nr.    34 Regulas priekšlikums 7. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a  Subjektiem, kas piedalās darbībā, ir stingri korporatīvās pārvaldības standarti.
Grozījums Nr.    35 Regulas priekšlikums 7. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4.  Attiecīgā gadījumā Komisija veic ētikas pārbaudes darbības īstenošanas laikā. Nopietnos vai sarežģītos ētikas jautājumos Komisija pārbaudes veic ar aizsardzības ētikas ekspertu atbalstu.	svītrots
Grozījums Nr.    36 Regulas priekšlikums 7. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5.  Darbības, kas ir nepieņemamas no ētikas viedokļa, var noraidīt vai izbeigt jebkurā laikā.	5.  Darbības, kas ir nepieņemamas no ētikas viedokļa, tiek noraidītas. Atklājot neatbilstību ētikas normām, darbība tiek apturēta un izbeigta jebkurā laikā.
Grozījums Nr.    37 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Fonda sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, proti, dotācijas, godalgas un iepirkums. Tajā var būt paredzēts arī finansējums finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbības ietvaros.	2.  Fonda sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, proti, dotācijas, godalgas un iepirkums, pilnībā ievērojot prasības, kas noteiktas Direktīvā 2009/81/EK par iepirkumiem drošības un aizsardzības jomā. Tajā var būt paredzēts arī finansējums finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbības ietvaros.
Grozījums Nr.    38 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Atkāpjoties no 1. punkta, pieteikuma iesniedzējs, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā trešā valstī un kuru kontrolē neasociētā trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts, var būt tiesīgs saņemt finansējumu, ja tas ir vajadzīgs darbības mērķu sasniegšanai un ar nosacījumu, ka tā dalība neapdraudēs Savienības un tās dalībvalstu drošības intereses. Lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu drošības interešu aizsardzību, uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus pieprasa, lai pieteikuma iesniedzējs sniedz informāciju, kas apliecina jo īpaši to, ka:	2.  Atkāpjoties no 1. punkta, pieteikuma iesniedzējs, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā trešā valstī un kuru kontrolē neasociētā trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts, var būt tiesīgs saņemt finansējumu, ja tas ir vajadzīgs darbības mērķu sasniegšanai un ar nosacījumu, ka tā dalība nav pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm. Lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu drošības interešu aizsardzību, uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus pieprasa, lai pieteikuma iesniedzējs sniedz informāciju, kas apliecina jo īpaši to, ka:
Grozījums Nr.    39 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a)  kontrole pār pieteikuma iesniedzēju netiks īstenotā tādā veidā, kas ierobežo tā spēju īstenot un pabeigt darbību;	a)  pieteikuma iesniedzējs neatrodas tikai trešo valstu vai subjektu, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, kontrolē, un nekādā kontrole netiks īstenota tādā veidā, kas ierobežo pieteikuma iesniedzēja spēju veikt un pabeigt darbību;
Grozījums Nr.    40 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba)  neasociēto trešo valstu subjektu dalība fondā ir vērsta tikai uz to, lai sasniegtu konkurētspējīgus komerciālus mērķus, nevis censtos īstenot trešās valsts valdības stratēģiskās intereses un mērķus;
Grozījums Nr.    41 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	bb)  neasociētā trešā valsts vai trešās valsts subjekts sniedz tādu tehnoloģisku un/vai rūpniecisku ieguldījumu, kādu nevar nodrošināt neviens subjekts Eiropā;
Grozījums Nr.    42 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c)  darbības rezultāti darbības īstenošanas laikā un noteiktu laikposmu pēc tās pabeigšanas pieder finansējuma saņēmējam un tos nekontrolē un neierobežo neasociētās trešās valstis vai citi neasociēto trešo valstu subjekti.	c)  īpašumtiesības uz intelektuālo īpašumu, kas izriet no darbības, un darbības rezultāti darbības īstenošanas laikā un noteiktu laikposmu pēc tās pabeigšanas pieder finansējuma saņēmējam un tos nekontrolē un neierobežo neasociētās trešās valstis vai citi neasociēto trešo valstu subjekti, un tos neeksportē uz trešām valstīm, tiem neļauj piekļūt no trešās valsts un tā pieejamību nenodrošina trešās valsts subjektam, ja tam nav piekritušas dalībvalstis, kurās darbojas finansējuma saņēmējs, un tas notiek saskaņā ar 3. pantā izklāstītajiem mērķiem.
Grozījums Nr.    43 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca)  visa pārējā attiecīgā informācija par infrastruktūru, objektiem, aktīviem un resursiem, ko paredzēts izmantot darbībā.
Grozījums Nr.    44 Regulas priekšlikums 10. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Visa infrastruktūra, iekārtas, aktīvi un resursi, ko izmanto saskaņā ar fondu finansētās darbībās, atrodas Savienības vai asociēto valstu teritorijā. Turklāt, īstenojot attiecināmu darbību, finansējuma saņēmēji un to apakšuzņēmēji sadarbojas tikai ar tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī un ko nekontrolē neasociētās trešās valstis vai neasociēto trešo valstu subjekti.	3.  Visa infrastruktūra, iekārtas, aktīvi un resursi, ko izmanto saskaņā ar fondu finansētās darbībās, atrodas Savienības vai asociēto valstu teritorijā. Turklāt, īstenojot attiecināmu darbību, finansējuma saņēmēji un to apakšuzņēmēji sadarbojas tikai ar tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī un ko nekontrolē tikai neasociētās trešās valstis vai neasociēto trešo valstu subjekti.
Grozījums Nr.    45 Regulas priekšlikums 10. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4.  Atkāpjoties no 3. punkta, darbībā iesaistītie finansējuma saņēmēji un to apakšuzņēmēji var izmantot savus aktīvus, infrastruktūru, objektus un resursus, kas atrodas vai tiek turēti neasociētās trešās valsts teritorijā, ja tas ir nepieciešams darbības mērķu sasniegšanai un ar nosacījumu, ka tas neapdraudēs Savienības un tās dalībvalstu drošību. Ievērojot tādus pašus nosacījumus, kad tiek īstenota attiecināma darbība, finansējuma saņēmēji un to apakšuzņēmēji var sadarboties ar subjektu, kas veic uzņēmējdarbību neasociētajā trešā valstī. Ar šādu infrastruktūru, objektiem, aktīviem vai resursiem un ar šādu sadarbību saistītās izmaksas nav attiecināmās izmaksas fonda ietvaros.	4.  Atkāpjoties no 3. punkta, ja Savienībā nav viegli pieejamas konkurētspējīgas alternatīvas, darbībā iesaistītie finansējuma saņēmēji un to apakšuzņēmēji var izmantot savus aktīvus, infrastruktūru, objektus un resursus, kas atrodas vai tiek turēti neasociētās trešās valsts teritorijā, ja tas ir ļoti nepieciešams darbības mērķu sasniegšanai un ar nosacījumu, ka šāda izmantošana nebūs pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm un fonda mērķiem.
	Vajadzības gadījumā un lai sasniegtu fonda mērķus, finansējuma saņēmēji var sadarboties ar subjektiem trešās valstīs, ja tiem ir attiecīgās specializētās zināšanas par finansēto darbību. Tomēr šie subjekti, kas sadarbojas ar finansējuma saņēmējiem, neatrodas trešās valstīs, kuras nav norādītas darba programmā.
Grozījums Nr.    46 Regulas priekšlikums 10. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5.  Lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu drošības interešu aizsardzību, uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus vai dotācijas nolīgumā izklāsta papildu nosacījumus. Šādi nosacījumi jo īpaši attiecas uz noteikumiem par īpašumtiesībām uz darbības rezultātiem un piekļuvi klasificētai un neklasificētai sensitīvai informācijai, kā arī uz garantijām par piegādes drošību.	5.  Lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interešu ievērošanu, uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus vai dotācijas nolīgumā izklāsta papildu nosacījumus. Šādi nosacījumi jo īpaši attiecas uz noteikumiem par īpašumtiesībām uz darbības rezultātiem un piekļuvi klasificētai un neklasificētai sensitīvai informācijai, kā arī uz garantijām par piegādes drošību.
Grozījums Nr.    47 Regulas priekšlikums 10. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a  Veicot attiecināmu darbību, finansējuma saņēmēji un to apakšuzņēmēji var sadarboties ar subjektu, kas veic uzņēmējdarbību neasociētā trešā valstī, ja ir izpildīti 4. un 5. punktā paredzētie nosacījumi. Ar šādu sadarbību un ar šādu infrastruktūras, objektu, aktīvu vai resursu izmantošanu saistītās izmaksas nav attiecināmās izmaksas, un to segšanai finansējums netiek piešķirts.
Grozījums Nr.    48 Regulas priekšlikums 10. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6.  Pieteikuma iesniedzēji sniedz visu būtisko informāciju, kas vajadzīga 1.–4. punktā minēto atbilstības kritēriju un nosacījumu novērtēšanai.	6.  Finansējuma saņēmēji sniedz visu būtisko informāciju, kas vajadzīga 1.–4. punktā minēto atbilstības kritēriju un nosacījumu novērtēšanai.
Grozījums Nr.    49 Regulas priekšlikums 10. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8.  Ja darbības īstenošanas laikā notiek izmaiņas, kuru dēļ varētu apšaubīt minēto kritēriju un nosacījumu izpildi, finansējuma saņēmējs informē Komisiju, kas novērtē, vai minētie kritēriji un nosacījumi joprojām ir ievēroti, un apzina iespējamo ietekmi uz darbības finansējumu.	8.  Ja darbības īstenošanas laikā notiek izmaiņas, kuru dēļ varētu apšaubīt minēto kritēriju un nosacījumu izpildi, finansējuma saņēmējs nekavējoties informē Komisiju, kas novērtē, vai minētie kritēriji un nosacījumi joprojām ir ievēroti, un apzina iespējamo ietekmi uz darbības finansējumu.
Grozījums Nr.    50 Regulas priekšlikums 11. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a)  pasākumi, kuru mērķis ir radīt, atbalstīt un uzlabot jaunas zināšanas un aizsardzības tehnoloģiju, ar ko var panākt būtisku ietekmi aizsardzības jomā;	a)  pasākumi, kuru mērķis ir radīt, atbalstīt un uzlabot jaunas zināšanas un aizsardzības tehnoloģiju, ar ko var panākt būtisku ietekmi aizsardzības jomā un nozares konkurētspējā;
Grozījums Nr.    51 Regulas priekšlikums 11. pants – 3. punkts – h apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
h)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas sertificēšana. Sertificēšana ir process, saskaņā ar kuru valsts iestāde apliecina, ka aizsardzības ražojums, materiāla vai nemateriāla sastāvdaļa vai tehnoloģija atbilst piemērojamiem noteikumiem;	h)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas sertificēšana. Sertificēšana ir process, saskaņā ar kuru valsts iestāde apliecina, ka aizsardzības ražojums, materiāla vai nemateriāla sastāvdaļa vai tehnoloģija atbilst piemērojamiem noteikumiem un standartiem;
Grozījums Nr.    52 Regulas priekšlikums 11. pants – 3. punkts – i apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i)  tādu tehnoloģiju vai aktīvu izstrāde, kas palielina efektivitāti visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju aprites ciklā;	i)  tādu tehnoloģiju vai aktīvu izstrāde, kas palielina efektivitāti un ar ko cenšas samazināt ietekmi uz vidi visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju aprites ciklā;
Grozījums Nr.    53 Regulas priekšlikums 11. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4.  Ja vien 27. pantā minētajā darba programmā nav paredzēts citādi, darbību īsteno, sadarbojoties vismaz trīs tiesību subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz trīs dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs. Vismaz trīs no šiem piedalīties tiesīgajiem subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz divās valstīs un/vai asociētajās valstīs, visā darbības īstenošanas laikā ne tieši, ne netieši faktiski nekontrolē viens un tas pats subjekts, kā arī tie nekontrolē cits citu.	4.  Darbību īsteno, konsorcijā sadarbojoties vismaz trim tiesību subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz trīs dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs. Visos konsorcijos, kuros ir iesaistīti tiesību subjekti no asociētas valsts, vajadzētu būt iesaistītiem vismaz diviem tiesību subjektiem no divām dažādām dalībvalstīm. Vismaz trīs no šiem piedalīties tiesīgajiem subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz divās valstīs un/vai asociētajās valstīs, visā darbības īstenošanas laikā ne tieši, ne netieši faktiski nekontrolē viens un tas pats subjekts, kā arī tie nekontrolē cits citu.
Grozījums Nr.    54 Regulas priekšlikums 11. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5.  Šā panta 4. punkts neattiecas uz darbībām, kas minētas 3. punkta c) un j) punktā, un darbībām, kas minētas 6. pantā.	svītrots
Grozījums Nr.    55 Regulas priekšlikums 12. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Lai piešķirtu finansējumu izstrādes darbībām, Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.	3.  Lai piešķirtu finansējumu pētniecības un izstrādes darbībām, Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.
Grozījums Nr.    56 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c)  ieguldījums Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspējā, jo īpaši radot jaunas tirgus iespējas un paātrinot uzņēmumu izaugsmi visā Savienībā;	c)  ieguldījums Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspējā un Eiropas aizsardzības jomas vienotā tirgus konsolidācijā un stiprināšanā, jo īpaši radot jaunas tirgus iespējas un paātrinot uzņēmumu izaugsmi visā Savienībā;
Grozījums Nr.    57 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca)  ieguldījums Eiropas aizsardzības rūpniecības autonomijā, pilnveidojot aizsardzības tehnoloģijas vai ražojumus atbilstīgi aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām dalībvalstis ir vienojušās kopējās ārpolitikas un drošības politikas satvarā;
Grozījums Nr.    58 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d)  ieguldījums Savienības drošības un aizsardzības interešu ievērošanā atbilstoši prioritātēm, kas noteiktas 3. panta 2. punktā un — attiecīgā gadījumā — reģionālos un starptautiskos sadarbības nolīgumos;	d)  ieguldījums Savienības drošības un aizsardzības interešu ievērošanā atbilstoši prioritātēm, kas noteiktas 3. panta 2. punktā un — attiecīgā gadījumā — reģionālos un starptautiskos sadarbības nolīgumos gadījumos, kad tās atbilst Savienības drošības un aizsardzības interesēm;
Grozījums Nr.    59 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e)  ieguldījums jaunas tiesību subjektu pārrobežu sadarbības izveidē, jo īpaši attiecībā uz MVU, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs, izņemot valstis, kurās veic uzņēmējdarbību konsorcija tiesību subjekti, kas nav MVU;	e)  ieguldījums jaunas tiesību subjektu pārrobežu sadarbības izveidē, jo īpaši attiecībā uz MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs, izņemot valstis, kurās veic uzņēmējdarbību konsorcija tiesību subjekti, kas nav ne MVU, ne arī vidējas kapitalizācijas sabiedrības, īpaši ņemot vērā to finansējuma īpatsvaru, kas tiek piešķirts MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kuras piedalās darbības īstenošanā;
Grozījums Nr.    60 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ea)  kad vien iespējams, ieguldījums aizsardzības ražojumu ietekmes uz vidi samazināšanā un tādu novatorisku risinājumu nodrošināšanā, kas garantē iespēju veikt kaitīgu vielu pakāpenisku izņemšanu;
Grozījums Nr.    61 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fa)  atbilstība tehniskajām specifikācijām un starptautiskajiem standartiem nolūkā nodrošināt, ka iespējas, kas izstrādātas ar fonda finansiālo atbalstu, var sadarbspējīgi izmantot vairākas dalībvalstis un arī to reģionālie partneri.
Grozījums Nr.    62 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Fonds var finansēt līdz 100 % no darbības attiecināmajām izmaksām, neskarot līdzfinansējuma principu.	1.  Neskarot līdzfinansējuma principu, fonds var:
	a) finansēt līdz 100 % no tādas darbības attiecināmajām izmaksām, ko veic pirms prototipa izstrādes posma;
	b) finansēt līdz 20 % no tādas darbības attiecināmajām izmaksām, ko veic prototipa izstrādes posmā;
	c) finansēt līdz 80 % no tādas darbības attiecināmajām izmaksām, ko veic pēc prototipa izstrādes posma.
Grozījums Nr.    63 Regulas priekšlikums 14. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Atkāpjoties no 1. punkta:	svītrots
a)  darbībām, kas definētas 11. panta 3. punkta e) apakšpunktā, fonda finansiālā palīdzība nepārsniedz 20 % no darbības attiecināmajām izmaksām;
b)  darbībām, kas definētas 11. panta 3. punkta f)–h) apakšpunktā, fonda finansiālā palīdzība nepārsniedz 80 % no darbības attiecināmajām izmaksām.
Grozījums Nr.    64 Regulas priekšlikums 14. pants – 3. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Izstrādes darbībām finansējuma likmi palielina šādos gadījumos:	3.  Finansējuma likmi izstrādes darbībām, ar ko veicina dalībvalstu pārrobežu sadarbību, palielina šādos gadījumos:
Grozījums Nr.    65 Regulas priekšlikums 14. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a  Atkāpjoties no 1. punkta, finansējuma likmi var samazināt darbībām, kas norādītas 11. panta 3. punkta j) apakšpunktā un attiecas uz informācijas izplatīšanas, tīklu veidošanas un izpratnes veicināšanas pasākumiem.
Grozījums Nr.    66 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Attiecīgā gadījumā netiešās attiecināmās izmaksas, kas pārsniedz vienoto 25 % likmi, var noteikt saskaņā ar finansējuma saņēmēja parasto izmaksu uzskaites praksi, pamatojoties uz faktiskajām netiešajām izmaksām, ar nosacījumu, ka šādu izmaksu uzskaites praksi atzīst valsts iestādes atbilstoši salīdzināmām finansējuma shēmām, kas atbilst Finanšu regulas [185.] pantam un ir paziņotas Komisijai.	2.  Netiešās attiecināmās izmaksas, kas pārsniedz vienoto 25 % likmi, var noteikt saskaņā ar finansējuma saņēmēja parasto izmaksu uzskaites praksi, pamatojoties uz faktiskajām netiešajām izmaksām, ar nosacījumu, ka šādu izmaksu uzskaites praksi atzīst valsts iestādes atbilstoši salīdzināmām finansējuma shēmām, kas atbilst Finanšu regulas [185.] pantam un ir paziņotas Komisijai.
Grozījums Nr.    67 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Savienība var atbalstīt iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, piešķirot dotāciju līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem subjektiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/24/ES18, 2014/25/ES19 un 2009/81/EK20 un kas kopīgi organizē aizsardzības pakalpojumu pētniecības un izstrādes iepirkumu vai koordinē savas iepirkuma procedūras.	1.  Attiecībā uz iepirkumiem pirmskomercializācijas posmā var saņemt finansējumu, piešķirot dotāciju līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem subjektiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/24/ES18, 2014/25/ES19 un 2009/81/EK20 un kas kopīgi organizē aizsardzības pakalpojumu pētniecības un izstrādes iepirkumu vai koordinē savas iepirkuma procedūras.
	__________________
18 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV C 94, 28.3.2014., 65. lpp.).	18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV C 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
19 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).	19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
20 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).	20 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/81/EK , ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).
Grozījums Nr.    68 Regulas priekšlikums 18. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa)  ievēro pārredzamības, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes, pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principus un konkurences noteikumus; var iekļaut īpašus nosacījumus, piemēram, par to, ka iepirkuma darbības var veikt tikai dalībvalstu un asociēto valstu teritorijā;
Grozījums Nr.    69 Regulas priekšlikums 18. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b)  var atļaut vienā un tajā pašā procedūrā piešķirt vairāku līgumu slēgšanas tiesības (piegāde no vairākiem avotiem);	b)  var atļaut vienā un tajā pašā procedūrā piešķirt vairāku līgumu slēgšanas tiesības (piegāde no vairākiem avotiem) un
Grozījums Nr.    70 Regulas priekšlikums 18. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c)  paredz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pretendentam(-iem), kurš(-i) piedāvā visizdevīgāko cenu.	c)  paredz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pretendentam(-iem), kurš(-i) piedāvā visizdevīgāko cenu, vienlaikus nodrošinot to, ka nepastāv interešu konflikts.
Grozījums Nr.    71 Regulas priekšlikums 22. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Ja tas ir pamatoti, dotācijas nolīgumā var paredzēt, ka darbību rezultāti, kuras saņem atbalstu no fonda, nedrīkst būt pakļauti tiešai vai netiešai kontrolei vai ierobežojumam, ko īsteno ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību, tostarp attiecībā uz tehnoloģijas nodošanu, ko īsteno neasociētā trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts.	3.  To darbību rezultāti, kuras saņem atbalstu no fonda, nedrīkst būt pakļauti tiešai vai netiešai kontrolei vai ierobežojumam, ko īsteno ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību, tostarp attiecībā uz tehnoloģijas nodošanu, ko īsteno neasociētā trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts.
Grozījums Nr.    72 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. daļa – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a)  ieguldījumu efektivitātes palielināšanā visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju aprites ciklā, tostarp izmaksu lietderības un sinerģijas potenciāla palielināšanā iepirkuma un tehniskās apkopes procesā un iznīcināšanas procesos;	a)  ieguldījumu efektivitātes palielināšanā visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju aprites ciklā, tostarp izmaksu lietderības un sinerģijas potenciāla palielināšanā iepirkuma, lietošanas un tehniskās apkopes procesā un iznīcināšanas procesos;
Grozījums Nr.    73 Regulas priekšlikums 25. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a  Šī regula neietekmē dalībvalstu rīcības brīvību ar aizsardzību saistīto ražojumu eksporta politikas jomā.
Grozījums Nr.    74 Regulas priekšlikums 27. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a  Darba programmā sīki nosaka to projektu kategorijas, kuri finansējami programmas satvarā, un to tiešo saistību ar 3. pantā noteiktajiem mērķiem.
Grozījums Nr.    75 Regulas priekšlikums 27. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a  Darba programmu izstrādes laikā un pirms finansējuma piešķiršanas Komisija, atbilstīgi apspriežoties ar komiteju, nodrošina, ka ierosinātās pētniecības vai izstrādes darbības nedublējas ar jau esošām spējām vai jau finansētiem pētniecības vai izstrādes projektiem Savienībā.
	Ja tiek konstatēta dublēšanās, Komisija veic turpmāku apspriešanos.
Grozījums Nr.    76 Regulas priekšlikums 28. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Komisijai palīdz komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Eiropas Aizsardzības aģentūru uzaicina par novērotāju, lai tā izteiktu savu viedokli un sniegtu ekspertu atzinumus. Arī Eiropas Ārējās darbības dienestu uzaicina palīdzēt.	1.  Komisijai palīdz komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Eiropas Aizsardzības aģentūru uzaicina par novērotāju, lai tā izteiktu savu viedokli un sniegtu ekspertu atzinumus. Arī Eiropas Ārējās darbības dienestu uzaicina palīdzēt. Eiropas Parlaments var izveidot deputātu pārstāvju grupu, lai palīdzētu komitejai.
Grozījums Nr.    77 Regulas priekšlikums 29. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Neatkarīgie eksperti ir Savienības pilsoņi, kurus nosaka un atlasa, pamatojoties uz uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību, kas adresēti attiecīgām organizācijām, piemēram, aizsardzības ministrijām un pakārtotām aģentūrām, pētniecības institūtiem, universitātēm, uzņēmumu asociācijām vai uzņēmumiem aizsardzības nozarē, lai izveidotu ekspertu sarakstu. Atkāpjoties no Finanšu regulas [237.] panta, minēto sarakstu nepublisko.	2.  Neatkarīgie eksperti ir Savienības pilsoņi, kurus nosaka un atlasa no plaša dalībvalstu klāsta, pamatojoties uz atklātiem un pārredzamiem uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību, kas adresēti attiecīgām organizācijām, piemēram, aizsardzības ministrijām un pakārtotām aģentūrām, pētniecības institūtiem, universitātēm, aizsardzības nozares uzņēmumu asociācijām vai uzņēmumiem vai nevalstiskām organizācijām, lai izveidotu ekspertu sarakstu, kurā cenšas ievērot dzimumu līdzsvaru. Atkāpjoties no Finanšu regulas [237.] panta, minēto sarakstu nepublisko.
Grozījums Nr.    78 Regulas priekšlikums 29. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a  Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek stingri piemēroti tās attiecīgie noteikumi par izvairīšanos no interešu konflikta.
Grozījums Nr.    79 Regulas priekšlikums 29. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4.  Šīs regulas 28. pantā minēto komiteju reizi gadā informē par ekspertu sarakstu.	4.  Šīs regulas 28. pantā minēto komiteju un Eiropas Parlamentu reizi gadā informē par ekspertu sarakstu.
Grozījums Nr.    80 Regulas priekšlikums 32. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4.  Komisija paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.	4.  Komisija 2. un 3. punktā minētos novērtējumus kopā ar saviem apsvērumiem nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.
Grozījums Nr.    81 Regulas priekšlikums 33. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Saskaņā ar Finanšu regulas [127.] pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu. Eiropas revīzijas palāta pārbauda visu Savienības ieņēmumu un izdevumu kontus saskaņā ar LESD 287. pantu.	Saskaņā ar Finanšu regulas [127.] pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu. Eiropas Revīzijas palāta pārbauda visu Savienības ieņēmumu un izdevumu kontus saskaņā ar LESD 287. pantu, tostarp fonda atbalstīto projektu īstenošanai izmantotā finansējuma efektivitāti.
Grozījums Nr.    82 Regulas priekšlikums 34. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ja dalībvalsts vai uzņēmums atsaucas uz valsts drošību kā iemeslu, kāpēc netiek sniegta informācija OLAF, pastāvot krāpšanas vai citas nelikumīgas darbības riskam, valsts drošības jautājumus interpretē stingri.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Aizsardzības fonda izveide
Atsauces	COM(2018)0476 – C8-0268/2018 – 2018/0254(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 2.7.2018
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 2.7.2018
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Antonio López-Istúriz White 19.6.2018
Izskatīšana komitejā	10.10.2018	5.11.2018
Pieņemšanas datums	5.11.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 7 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Stuart Agnew, Pascal Arimont, Carlos Coelho, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Pascal Durand, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Sergio Gutiérrez Prieto, Philippe Juvin, Morten Løkkegaard, Eva Maydell, Nosheena Mobarik, Jiří Pospíšil, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Jasenko Selimovic, Ivan Štefanec, Richard Sulík, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Birgit Collin-Langen, Arndt Kohn, Julia Reda, Martin Schirdewan, Marc Tarabella, Lambert van Nistelrooij
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Clara Eugenia Aguilera García, Esther Herranz García

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

23	+
ALDE ECR PPE     S&D	Morten Løkkegaard, Jasenko Selimovic Richard Sulík, Anneleen Van Bossuyt Pascal Arimont, Carlos Coelho, Birgit Collin-Langen, Esther Herranz García, Philippe Juvin, Eva Maydell, Jiří Pospíšil, Andreas Schwab, Ivan Štefanec, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Lambert van Nistelrooij Clara Eugenia Aguilera García, Nicola Danti, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Sergio Gutiérrez Prieto, Arndt Kohn, Christel Schaldemose, Marc Tarabella

7	-
ECR EFDD GUE/NGL Verts/ALE	Daniel Dalton, Nosheena Mobarik John Stuart Agnew Martin Schirdewan, Dennis de Jong Pascal Durand, Julia Reda

1	0
EFDD	Marco Zullo

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Aizsardzības fonda izveide
Atsauces	COM(2018)0476 – C8-0268/2018 – 2018/0254(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	13.6.2018
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 2.7.2018
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 2.7.2018	BUDG 2.7.2018	IMCO 2.7.2018
Iesaistītās komitejas        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 5.7.2018
Referenti        Iecelšanas datums	Zdzisław Krasnodębski 25.6.2018
Izskatīšana komitejā	3.9.2018	9.10.2018
Pieņemšanas datums	21.11.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	35 11 14
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Zigmantas Balčytis, Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, David Borrelli, Jonathan Bullock, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Christian Ehler, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Igor Gräzin, Theresa Griffin, András Gyürk, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Jaromír Kohlíček, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Christelle Lechevalier, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Tilly Metz, Angelika Mlinar, Csaba Molnár, Nadine Morano, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Carolina Punset, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Neoklis Sylikiotis, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Lieve Wierinck, Hermann Winkler, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Amjad Bashir, Soledad Cabezón Ruiz, Françoise Grossetête, Olle Ludvigsson, Marian-Jean Marinescu, Clare Moody, Dennis Radtke, Davor Škrlec
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michael Detjen, Bolesław G. Piecha, Bronis Ropė
Iesniegšanas datums	28.11.2018

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

35	+
ALDE	Fredrick Federley, Igor Gräzin, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Carolina Punset, Lieve Wierinck
ECR	Edward Czesak, Zdzisław Krasnodębski, Bolesław G. Piecha
ENF	Barbara Kappel
PPE	Bendt Bendtsen, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Christian Ehler, Françoise Grossetête, András Gyürk, Krišjānis Kariņš, Janusz Lewandowski, Marian-Jean Marinescu, Nadine Morano, Angelika Niebler, Dennis Radtke, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Hermann Winkler, Anna Záborská
S&D	Theresa Griffin, Peter Kouroumbashev, Csaba Molnár, Clare Moody, Dan Nica, Miroslav Poche

11	-
EFDD	Jonathan Bullock
ENF	Christelle Lechevalier
GUE/NGL	Xabier Benito Ziluaga, Jaromír Kohlíček, Paloma López Bermejo, Neoklis Sylikiotis
NI	David Borrelli
S&D	Michael Detjen
VERTS/ALE	Jakop Dalunde, Tilly Metz, Davor Škrlec

14	0
ECR	Amjad Bashir, Ashley Fox, Evžen Tošenovský
S&D	Zigmantas Balčytis, Soledad Cabezón Ruiz, Adam Gierek, Miapetra Kumpula-Natri, Olle Ludvigsson, Edouard Martin, Patrizia Toia, Kathleen Van Brempt, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho
VERTS/ALE	Bronis Ropė

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas