ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā
29.11.2018 - (COM(2018)0373 – C8-0228/2018 – 2018/0198(COD)) - ***I
Reģionālās attīstības komiteja
Referents: Matthijs van Miltenburg
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā
(COM(2018)0373 – C8-0228/2018 – 2018/0198(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0373),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. pantu 2. punktu un jo īpaši 175. panta trešo daļu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0228/2018),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu[1],
– ņemot vērā Reģionu komitejas … atzinumu[2],
– ņemot vērā rakstiskos un pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs, un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,
– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0414/2018),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(2a) Lai uzlabotu iedzīvotāju dzīvi pārrobežu reģionos pie jūras robežām vai pārrobežu reģionos starp dalībvalstīm un trešām valstīm, šīs regulas piemērošana un mehānisma izmantošana juridisko un administratīvo šķēršļu atrisināšanai būtu jāattiecina uz visiem Savienības pierobežas reģioniem, vienlaikus ievērojot Savienības tiesību aktus. |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 8. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(8) Lai gan dažos Savienības reģionos starpvaldību, reģionālā un vietējā līmenī jau ir vairāki rezultatīvi pārrobežu sadarbības mehānismi, tie neaptver visus Savienības pierobežas reģionus. Tāpēc, lai līdzšinējās sistēmas papildinātu, ir nepieciešams izveidot brīvprātīgu mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai visos pierobežas reģionos (“Mehānisms”). |
(8) Lai gan dažos Savienības reģionos starpvaldību, reģionālā un vietējā līmenī jau ir vairāki rezultatīvi pārrobežu sadarbības mehānismi, tie neaptver visus Savienības pierobežas reģionus. Tāpēc, lai līdzšinējās sistēmas papildinātu, ir nepieciešams izveidot brīvprātīgu mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai visos pierobežas reģionos (“Mehānisms”), taču tas netraucē izveidot alternatīvus salīdzināmus mehānismus atkarībā no īpašām vajadzībām valsts, reģionālā vai vietējā līmenī. |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 9. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(9) Visā pilnībā respektējot dalībvalstu konstitucionālo un institucionālo iekārtu, attiecībā uz kādas konkrētas dalībvalsts pierobežas reģioniem, kuros jau ir cits rezultatīvs mehānisms vai tāds ar šo kaimiņu dalībvalsti varētu tikt izveidots, Mehānisma izmantošanai vajadzētu būt brīvprātīgai. Tajā vajadzētu būt diviem pasākumiem: Eiropas pārrobežu saistībnolīguma (“saistībnolīgums”) parakstīšanai un noslēgšanai vai Eiropas pārrobežu deklarācijas (“deklarācija”) parakstīšanai. |
(9) Visā pilnībā respektējot dalībvalstu konstitucionālo un institucionālo iekārtu, Mehānisma izmantošana ir brīvprātīga. Tajā vajadzētu būt diviem pasākumiem: Eiropas pārrobežu saistībnolīguma (“saistībnolīgums”) parakstīšanai un noslēgšanai vai Eiropas pārrobežu deklarācijas (“deklarācija”) parakstīšanai. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties izmantot instrumentu, kuru tās uzskata par izdevīgāku. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(9a) Iesaistīto dalībvalstu, valstu, vienību vai reģionu kompetentajām iestādēm saskaņā ar to konstitucionālajām un juridiski noteiktajām īpašajām kompetencēm būtu jāpieņem ierosinātais ad hoc juridiskais risinājums pirms saistībnolīguma noslēgšanas un parakstīšanas vai deklarācijas parakstīšanas saskaņā ar šo regulu. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 11. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(11) Šādai deklarācijai attiecīgajā dalībvalstī joprojām būtu vajadzīga likumdošanas procedūra. Deklarācijas noslēdzējai iestādei būtu oficiāli jādeklarē, ka tā līdz noteiktam termiņam iedarbinās likumdošanas procedūru, kas nepieciešama, lai parasti piemērojamos nacionālos tiesību aktus grozītu un skaidri noteikta izņēmuma kārtībā piemērotu kādas kaimiņu dalībvalsts tiesību aktu(s). |
(11) Šādai deklarācijai attiecīgajā dalībvalstī joprojām būtu vajadzīga likumdošanas procedūra. Deklarācijas noslēdzējai iestādei būtu oficiāli jādeklarē, ka tā līdz noteiktam termiņam iedarbinās likumdošanas procedūru, kas nepieciešama, lai parasti piemērojamos nacionālos tiesību aktus grozītu un skaidri noteikta izņēmuma kārtībā piemērotu kādas kaimiņu dalībvalsts tiesību aktu(s) ar nolūku novērst šķēršļus kopīgu pārrobežu projektu īstenošanai. |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 12. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(12) Juridiskus šķēršļus galvenokārt izjūt personas, kas mijiedarbojas uz sauszemes robežām, jo cilvēki robežas šķērso katru dienu vai katru nedēļu. Lai šīs regulas ietekmi koncentrētu uz robežai vistuvākajiem reģioniem, kuros kaimiņos esošas dalībvalstis ir integrētas un mijiedarbojas visvairāk, šī regula būtu jāpiemēro pārrobežu reģioniem tādā nozīmē kā NUTS 3. līmeņa26 reģiona teritorija, ko divās vai vairākās dalībvalstīs aptver sauszemes pierobežas kaimiņreģioni. Tas nedrīkstētu atturēt dalībvalstis Mehānismu piemērot arī jūras robežām un ārējām robežām ar valstīm, kas nav EBTA valstis. |
(12) Juridiskus šķēršļus galvenokārt izjūt personas, kas mijiedarbojas uz sauszemes robežām, piemēram, pārrobežu darba ņēmēji, jo cilvēki robežas šķērso katru dienu vai katru nedēļu. Lai šīs regulas ietekmi koncentrētu uz robežai vistuvākajiem reģioniem, kuros kaimiņos esošas dalībvalstis ir integrētas un mijiedarbojas visvairāk, šī regula būtu jāpiemēro pārrobežu reģioniem tādā nozīmē kā NUTS 3. līmeņa26 reģiona teritorija, ko divās vai vairākās dalībvalstīs aptver sauszemes vai jūras pierobežas kaimiņreģioni. Tas nedrīkstētu atturēt dalībvalstis Mehānismu piemērot arī ārējām robežām ar valstīm, kas nav EBTA valstis, rīkojoties brīvprātīgi attiecībā uz visām iesaistītajām pusēm. |
|
_________________ |
_________________ |
|
26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.). |
26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.). |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 13. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(13) Lai konkrētās dalībvalstīs un starp vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm koordinētu dažādo iestāžu uzdevumus, pie kurām dažās dalībvalstīs piederēs nacionāli un reģionāli likumdevēji, katrai dalībvalstij, kura izvēlas Mehānismu izmantot, būtu pienākums izveidot nacionālu pārrobežu koordinācijas punktu un attiecīgā gadījumā šādus punktus, kā arī noteikt to uzdevumus un kompetences dažādajos Mehānisma soļos, kuri aptver saistībnolīgumu un deklarāciju ierosināšanu, slēgšanu, īstenošanu un pārraudzību. |
(13) Lai konkrētās dalībvalstīs un starp vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm koordinētu dažādo iestāžu uzdevumus, pie kurām dažās dalībvalstīs piederēs nacionāli un reģionāli likumdevēji, katrai dalībvalstij būtu pienākums izveidot nacionālu pārrobežu koordinācijas punktu un atbilstošā gadījumā reģionālus pārrobežu koordinācijas punktus, kā arī noteikt to uzdevumus un kompetences dažādajos Mehānisma soļos, kuri aptver saistībnolīgumu un deklarāciju ierosināšanu, slēgšanu, īstenošanu un pārraudzību. |
Pamatojums | |
Pienākums izveidot valsts pārrobežu koordinācijas punktus ir noteikts visām dalībvalstīm. | |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 17. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(17) Galvenajam aktoram dalībvalstīs, kurām tiek lūgts slēgt saistībnolīgumu vai deklarāciju, vajadzētu būt attiecīgajiem nacionālajiem vai reģionālajiem pārrobežu koordinācijas punktiem, kuriem jāsadarbojas ar visām kompetentajām iestādēm savā dalībvalstī un ar ekvivalento struktūru kaimiņu dalībvalstī. Būtu arī skaidri jānosaka, ka pārrobežu koordinācijas punkts var izlemt, ka jāsāk procedūra, kuras rezultātā tiek slēgts saistībnolīgums vai deklarācija, vai arī ka attiecībā uz vienu vai vairākiem juridiskiem šķēršļiem jau ir rasts risinājums, kuru būtu iespējams piemērot. No otras puses, būtu arī jānosaka, ka dalībvalsts, kuras tiesību normas paredzēts piemērot otrā dalībvalstī, šādu piemērošanu ārpus savas teritorijas var atteikt. Visi lēmumi būtu jāpamato un jādara zināmi. |
(17) Galvenajam aktoram dalībvalstīs, kurām tiek lūgts slēgt saistībnolīgumu vai deklarāciju, vajadzētu būt attiecīgajiem nacionālajiem vai reģionālajiem pārrobežu koordinācijas punktiem, kuriem jāsadarbojas ar visām kompetentajām iestādēm savā dalībvalstī un ar ekvivalento struktūru kaimiņu dalībvalstī. Būtu arī skaidri jānosaka, ka pārrobežu koordinācijas punkts var izlemt, ka jāsāk procedūra, kuras rezultātā tiek slēgts saistībnolīgums vai deklarācija, vai arī ka attiecībā uz vienu vai vairākiem juridiskiem šķēršļiem jau ir rasts risinājums, kuru būtu iespējams piemērot. No otras puses, būtu arī jānosaka, ka dalībvalsts, kuras tiesību normas paredzēts piemērot otrā dalībvalstī, šādu piemērošanu ārpus savas teritorijas var atteikt. Visi lēmumi būtu pienācīgi jāpamato un savlaicīgi jāpaziņo visiem partneriem. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 19. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(19) Jebkura pašizpildīga saistībnolīguma īstenošanai vajadzētu izpausties kā citas dalībvalsts nacionālo tiesību normu piemērošanai. Tam būtu jānozīmē vai nu parasti piemērojamo nacionālo tiesību aktu kārtībā jau pieņemtu juridiski saistošu administratīvu aktu grozīšana vai, ja tas vēl nav izdarīts, uz citas dalībvalsts tiesību aktiem balstītu jaunu administratīvu aktu pieņemšana. Ja attiecībā uz dažādiem sarežģīta juridiska šķēršļa elementiem kompetentas ir vairākas iestādes, saistībnolīgums būtu jāpapildina ar katram no minētajiem elementiem paredzētu laika grafiku. Respektējot subsidiaritātes principu, minētie grozītie vai jaunie administratīvie akti būtu jāpieņem un jāpārsūta saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, kuri reglamentē administratīvās procedūras. |
(19) Jebkura pašizpildīga saistībnolīguma īstenošanai vajadzētu izpausties kā citas dalībvalsts nacionālo tiesību normu piemērošanai, kad tiek īstenoti kopīgi projekti. Tam būtu jānozīmē vai nu parasti piemērojamo nacionālo tiesību aktu kārtībā jau pieņemtu juridiski saistošu administratīvu aktu grozīšana vai, ja tas vēl nav izdarīts, uz citas dalībvalsts tiesību aktiem balstītu jaunu administratīvu aktu pieņemšana termiņā, par kuru vienojušies visi partneri, lai savlaicīgi varētu uzsākt kopīgus projektus. Ja attiecībā uz dažādiem sarežģīta juridiska šķēršļa elementiem kompetentas ir vairākas iestādes, saistībnolīgums būtu jāpapildina ar katram no minētajiem elementiem paredzētu laika grafiku. Respektējot subsidiaritātes principu, minētie grozītie vai jaunie administratīvie akti būtu jāpieņem un jāpārsūta saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, kuri reglamentē administratīvās procedūras. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 24. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(24) Lai saskaņā ar 8. pantu izveidotu datubāzi, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras noteikt noteikumus par tās ekspluatāciju, par datu aizsardzību un par paraugu, kas pārrobežu koordinācijas punktiem jāizmanto, iesniedzot informāciju par Mehānisma īstenošanu un izmantošanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/201128 noteikto konsultēšanās procedūru. Praktiskām vajadzībām un koordinēšanas nolūkā attiecībā uz īstenošanas aktu pieņemšanas procedūru kompetentajai komitejai vajadzētu būt “Eiropas strukturālo un investīcijas fondu koordinācijas komitejai”. |
(24) Lai saskaņā ar 7. pantu izveidotu datubāzi, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras noteikt noteikumus par tās ekspluatāciju, par datu aizsardzību un par paraugu, kas pārrobežu koordinācijas punktiem jāizmanto, iesniedzot informāciju par Mehānisma īstenošanu un izmantošanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/201128 noteikto konsultēšanās procedūru. Praktiskām vajadzībām un koordinēšanas nolūkā attiecībā uz īstenošanas aktu pieņemšanas procedūru kompetentajai komitejai vajadzētu būt “Eiropas strukturālo un investīcijas fondu koordinācijas komitejai”. |
|
__________________ |
__________________ |
|
28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). |
28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 25. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(25) Nacionālajiem īstenošanas noteikumiem jāprecizē, kurus konkrētas dalībvalsts pierobežas reģionus saistībnolīgums vai deklarācija aptver. Tātad Komisijai būs iespējams novērtēt, vai kādas neminētās robežas vajadzībām attiecīgā dalībvalsts ir izraudzījusies kādu citu mehānismu. |
svītrots |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 26. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(26) Šajā regulā ir ievēroti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītie principi, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants), uz izglītību (14. pants), brīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt, jo īpaši tiesības meklēt darbu, strādāt, izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus jebkurā dalībvalstī (15. pants), darījumdarbības brīvība (16. pants), piekļuve sociālajam nodrošinājumam un sociālajai palīdzībai (34. pants), piekļuve veselības aprūpei (35. pants) un pieeja pakalpojumiem ar vispārīgu tautsaimniecisku nozīmi (36. pants). |
(26) Šajā regulā ir ievēroti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītie principi, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants), uz izglītību (14. pants), brīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt, jo īpaši tiesības meklēt darbu, strādāt, izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus jebkurā dalībvalstī (15. pants), darījumdarbības brīvība (16. pants), piekļuve sociālajam nodrošinājumam un sociālajai palīdzībai (34. pants), piekļuve veselības aprūpei (35. pants), pieeja pakalpojumiem ar vispārīgu tautsaimniecisku nozīmi (36. pants) un augsts vides aizsardzības līmenis saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu (37. pants). |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 28. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(28) Saskaņā ar LES 5. panta 4. punktā izklāstīto proporcionalitātes principu Savienības rīcības saturam un veidam vajadzētu būt samērīgam ar Līguma mērķu sasniegšanai nepieciešamo. Uz šās regulas pamata izveidotā īpašā mehānisma izmantošana ir brīvprātīga. Ja kāda dalībvalsts nolemj, ka uz konkrētas robežas ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm juridiskus šķēršļus konkrētā pārrobežu reģionā joprojām novērsīs, balstoties uz esošiem un rezultatīviem mehānismiem, kuri izveidoti vai nu nacionālā līmenī, vai kurus tā oficiāli vai neoficiāli izveidojusi kopā ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm, nav noteikti jāizraugās ar šo regulu izveidotā Mehānisma modelis. Līdzīgi, ja kāda dalībvalsts uz konkrētas robežas ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm izlemj — ar noteikumu, ka pievienošanās šim mehānismam ir iespējama, — pievienoties jau esošam rezultatīvam mehānismam, ko oficiāli vai neoficiāli izveidojušas viena vai vairākas kaimiņu dalībvalstis, arī tādā gadījumā nav noteikti jāizraugās ar šo regulu izveidotā Mehānisma modelis. Tāpēc šī regula attiecas tikai uz to, kas nepieciešams, lai tās mērķi tiktu panākti pārrobežu reģionos, attiecībā uz kuriem dalībvalstīm nav efektīvu mehānismu juridisko šķēršļu novēršanai, |
(28) Saskaņā ar LES 5. panta 4. punktā izklāstīto proporcionalitātes principu Savienības rīcības saturam un veidam vajadzētu būt samērīgam ar Līguma mērķu sasniegšanai nepieciešamo. Uz šās regulas pamata izveidotā īpašā mehānisma juridisku šķēršļu novēršanai pārrobežu reģionos izmantošana ir brīvprātīga un nekādā ziņā neizslēdz alternatīvu salīdzināmu instrumentu izmantošanu. Ja kāda dalībvalsts nolemj, ka konkrētam kopīgam projektam ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm juridiskus šķēršļus konkrētā pārrobežu reģionā joprojām novērsīs, balstoties uz esošiem un rezultatīviem mehānismiem, kuri izveidoti vai nu nacionālā līmenī, vai kurus tā oficiāli vai neoficiāli izveidojusi kopā ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm, nav noteikti jāizraugās ar šo regulu izveidotā Mehānisma modelis. Līdzīgi, ja kāda dalībvalsts konkrētam kopīgam projektam ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm izlemj — ar noteikumu, ka pievienošanās šim mehānismam ir iespējama, — pievienoties jau esošam rezultatīvam mehānismam, ko oficiāli vai neoficiāli izveidojušas viena vai vairākas kaimiņu dalībvalstis, arī tādā gadījumā nav noteikti jāizraugās ar šo regulu izveidotā Mehānisma modelis. Visbeidzot, ja dalībvalsts kopā ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm nolemj oficiāli vai neoficiāli izveidot jaunu efektīvu mehānismu, lai atrisinātu juridiskus šķēršļus, kas kavē kopīga projekta īstenošanu pārrobežu reģionos, nav noteikti jāizraugās ar šo regulu izveidotā Mehānisma modelis. Tāpēc šī regula attiecas tikai uz to, kas nepieciešams, lai tās mērķi tiktu panākti pārrobežu reģionos, attiecībā uz kuriem dalībvalstīm nav efektīvu mehānismu juridisko šķēršļu novēršanai, |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 30.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(30a) Šai regulai būtu jāatbilst subsidiaritātes principam. Tā nekādā veidā neietekmē ne dalībvalstu suverenitāti, nedz arī ir pretrunā to konstitūcijām. |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Šī regula izveido mehānismu, kas dod iespēju vienā dalībvalstī kādā pārrobežu reģionā piemērot citas dalībvalsts tiesību normas un kas darbojas gadījumos, kur pirmās valsts tiesību normu piemērošana radītu juridisku šķērsli, kurš kavē kāda kopprojekta īstenošanu (“Mehānisms”). |
1. Šī regula izveido brīvprātīgu mehānismu, kas dod iespēju vienā dalībvalstī vienam kopīgam projektam kādā pārrobežu reģionā piemērot citas dalībvalsts tiesību normas un kas darbojas gadījumos, kur pirmās valsts tiesību normu piemērošana radītu vienu vai vairākus juridiskus šķēršļus, kas kavē kāda kopprojekta īstenošanu (“Mehānisms”). |
Pamatojums | |
Priekšlikuma formulējums rada šaubas par to, vai kāda dalībvalsts var izvēlēties ECBM katram individuālam kopīgam projektam, vai arī tai ir pienākums piemērot šo mehānismu visiem iespējamiem kopīgajiem projektiem pie robežas. Referents vēlas izvairīties no tā, ka dalībvalstīm, kam pašlaik nav spēkā esošu mehānismu, nebūs citas izvēles, kā vien izvēlēties ECBM. ECBM piemērošana būtu jābalsta uz brīvprātības principa, pamatojoties uz katras dalībvalsts novērtējumu katrā atsevišķā gadījumā. | |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) Mehānisma sakarā — pārrobežu reģiona iedzīvotāju tiesību aizsardzību tiesā. |
(c) Mehānisma sakarā — pārrobežu reģiona iedzīvotāju vai cilvēku, kas tur dzīvo ierobežotu laiku, tiesību aizsardzību tiesā. |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1) “pārrobežu reģions” ir NUTS 3. līmeņa reģionu teritorija, ko divās vai vairākās dalībvalstīs aptver sauszemes pierobežas kaimiņreģioni; |
(1) “pārrobežu reģions” ir NUTS 3. līmeņa reģionu teritorija, ko divās vai vairākās dalībvalstīs aptver sauszemes vai jūras pierobežas kaimiņreģioni; |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) “kopprojekts” ir jebkurš infrastruktūras elements, kas ietekmē kādu konkrētu pārrobežu reģionu, vai jebkurš vispārīgas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, kas tiek sniegts kādā konkrētā pārrobežu reģionā; |
(2) “kopprojekts” ir jebkurš infrastruktūras elements, kas ietekmē kādu konkrētu pārrobežu reģionu, vai jebkurš vispārīgas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, kas tiek sniegts kādā konkrētā pārrobežu reģionā, neatkarīgi no tā, vai šī ietekme parādās abās robežas pusēs vai tikai vienā pusē; |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) “iniciators” ir aktors, kurš apzina juridisko šķērsli un, iesniegdams iniciatīvas dokumentu, iedarbina Mehānismu; |
(5) “iniciators” ir aktors, kurš apzina vienu vai vairākus juridiskos šķēršļus un, iesniegdams iniciatīvas dokumentu, iedarbina Mehānismu; |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Lai novērstu juridiskus šķēršļus, kuri pārrobežu reģionos pie konkrētas robežas ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm kavē kāda kopprojekta īstenošanu, dalībvalsts izraugās vai nu Mehānismu, vai kādu jau esošu novēršanas veidu. |
1. Lai novērstu juridiskus šķēršļus, kuri pārrobežu reģionos ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm kavē kāda kopprojekta īstenošanu, dalībvalstis var izraudzīties Mehānismu vai citus šķēršļu novēršanas veidus. |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalsts var arī lemt, ka attiecībā uz konkrētu robežu ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm pievienosies kādam jau esošam rezultatīvam novēršanas veidam, ko oficiāli vai neoficiāli izveidojušas viena vai vairākas kaimiņu dalībvalstis. |
2. Dalībvalsts var arī attiecībā uz kopīgu projektu pārrobežu reģionos ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm pievienoties kādam jau esošam rezultatīvam šķēršļu novēršanas veidam, ko oficiāli vai neoficiāli izveidojušas viena vai vairākas kaimiņu dalībvalstis, vai arī attiecībā uz deklarāciju piemērot Mehānismu. |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Dalībvalstis šo Mehānismu var izmantot arī pārrobežu reģionos, kur ir jūras robežas, vai pārrobežu reģionos, kur robeža ir ar vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm vai vienu vai vairākām aizjūras zemēm un teritorijām. |
3. Dalībvalstis šo Mehānismu var arī piemērot kopīgam projektam pārrobežu reģionos, kur robeža ir ar vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm vai vienu vai vairākām aizjūras zemēm un teritorijām, rīkojoties brīvprātīgi attiecībā uz visām iesaistītajām pusēm. |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Ja dalībvalsts izvēlas piemērot Mehānismu, tā iedibina vienu vai vairākus pārrobežu koordinācijas punktus vienā no šādiem veidiem: |
1. Ikviena dalībvalsts iedibina vai ieceļ vienu vai vairākus pārrobežu koordinācijas punktus vienā no šādiem veidiem: |
Pamatojums | |
Referenta priekšlikumā pārrobežu koordinācijas punkti būs galvenais elements, izvērtējot iespējas vai un kā novērst juridiskos šķēršļus. Tāpēc viņš ierosina, ka šie punkti ikvienā dalībvalstī jāizveido obligāti. Tā kā ECBM piemērošana tiks uzsākta pēc brīvprātības principa, dalībvalstu ziņā ir pieņemt lēmumu par to, cik lielai jābūt šo koordinācijas punktu administratīvajai spējai. | |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – d apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(d) ar vienas vai vairāku kaimiņu dalībvalstu pārrobežu koordinācijas punktiem, ja tādi ir, un, ja tādi ir, ar pārrobežu koordinācijas punktiem no savas dalībvalsts vai citu dalībvalstu teritoriālām vienībām, kurām ir likumdošanas pilnvaras; |
(d) ar vienas vai vairāku kaimiņu dalībvalstu pārrobežu koordinācijas punktiem un ar pārrobežu koordinācijas punktiem no savas dalībvalsts vai citu dalībvalstu teritoriālām vienībām, kurām ir likumdošanas pilnvaras; |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) pēc lūguma, kuru izteikusi konkrēta pārņēmējiestāde, kas atrodas citā dalībvalstī, kurai nav sava pārrobežu koordinācijas punkta, veikt kāda iniciatīvas dokumenta priekšanalīzi; |
(c) pēc lūguma, kuru izteikusi konkrēta pārņēmējiestāde, kas atrodas citā dalībvalstī, veikt kāda iniciatīvas dokumenta priekšanalīzi; |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) publicē visu nacionālo un reģionālo pārrobežu koordinācijas punktu sarakstu un gādā par tā atjaunināšanu; |
(b) izveido un publicē visu nacionālo un reģionālo pārrobežu koordinācijas punktu datubāzi un gādā par tās atjaunināšanu; |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 7. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Komisija sagatavo atbalsta komunikācijas stratēģiju, lai: |
|
|
(a) veicinātu paraugprakses apmaiņu; |
|
|
(b) sniegtu praktisku informāciju un interpretētu šīs regulas darbības jomu un tematisko mērķi; un |
|
|
(c) noteiktu precīzu procedūru saistībnolīguma vai deklarācijas noslēgšanai. |
Pamatojums | |
Regulas ieviešana būtu jāpapildina ar informācijas kampaņu, kurā sniegtu skaidru un praktisku informāciju, lai ieinteresētajām personām atvieglotu tās piemērošanu. | |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Iniciators identificē kopprojekta plānošanas, izstrādes, personālnodrošinājuma, finansēšanas vai darbības juridisko šķērsli. |
1. Iniciators identificē kopprojekta plānošanas, izstrādes, personālnodrošinājuma, finansēšanas vai darbības vienu vai vairākus juridiskos šķēršļus. |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) kopprojekta un tā konteksta, kā arī attiecīgā pārņēmējdalībvalsts juridiskā šķēršļa apraksts un juridiskā šķēršļa novēršanas pamatojums; |
(a) kopprojekta un tā konteksta, kā arī pārņēmējdalībvalsts attiecīgā viena vai vairāku juridisko šķēršļu apraksts un viena vai vairāku juridisko šķēršļu novēršanas pamatojums; |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) saraksts ar konkrētajām pārnesējdalībvalsts tiesību normām, kuras juridisko šķērsli novērš vai, ja attiecīgas tiesību normas nav, ad hoc juridiska noregulējuma priekšlikums; |
(b) saraksts ar konkrētajām pārnesējdalībvalsts tiesību normām, kuras vienu vai vairākus juridiskos šķēršļus novērš vai, ja attiecīgas tiesību normas nav, ad hoc juridiska noregulējuma priekšlikums; |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 10. pants – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Iniciatīvas dokumenta priekšanalīze, ko veic pārņēmējdalībvalsts |
Iniciatīvas dokumenta priekšanalīze, ko veic pārņēmējdalībvalsts vai dalībvalstis un pārnesējdalībvalsts vai dalībvalstis |
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts iniciatīvas dokumentu izanalizē. Tas sazinās ar visām pārņēmējdalībvalsts kompetentajām pārņēmējiestādēm, tās nacionālo pārrobežu koordinācijas punktu vai attiecīgā gadījumā citiem reģionāliem pārrobežu koordinācijas punktiem un ar pārnesējdalībvalsts nacionālo pārrobežu koordinācijas punktu. |
1. Pārņēmējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts iniciatīvas dokumentu izanalizē. Tas sazinās ar visām pārņēmējdalībvalsts kompetentajām pārņēmējiestādēm, tās nacionālo pārrobežu koordinācijas punktu vai attiecīgā gadījumā citiem reģionāliem pārrobežu koordinācijas punktiem un ar pārnesējdalībvalsts nacionālo pārrobežu koordinācijas punktu. |
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 10. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Triju mēnešu laikā pēc iniciatīvas dokumenta saņemšanas pārnesējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts savu sākotnējo reakciju nosūta pārņēmējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam. |
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Triju mēnešu laikā pēc iniciatīvas dokumenta saņemšanas kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts izdara vienu vai vairākas no šādām darbībām, par kurām rakstiski informē iniciatoru: |
2. Sešu mēnešu laikā pēc iniciatīvas dokumenta saņemšanas kompetentais pārņēmējdalībvalsts pārrobežu koordinācijas punkts izdara vienu vai vairākas no šādām darbībām, par kurām rakstiski informē iniciatoru: |
Pamatojums | |
Iniciatīvas dokumenta novērtējums var būt sarežģīts un prasīt vairāk laika nekā ieteiktie trīs mēneši, jo īpaši ņemot vērā vasaras un/vai brīvdienu periodus. | |
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – d apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(d) informē iniciatoru, ka juridisko šķērsli novērtējis par vienu no 12. panta 4. punktā norādītajiem gadījumiem, un apraksta kompetentās pārņēmējiestādes saistības attiecībā uz minēto juridisko šķērsli ieviest grozījumus vai pielāgojumus; |
(d) informē iniciatoru, ka vienu vai vairākus juridiskos šķēršļus novērtējis par vienu no 12. panta 4. punktā norādītajiem gadījumiem, un apraksta kompetentās pārņēmējiestādes saistības attiecībā uz minēto juridisko šķērsli ieviest grozījumus vai pielāgojumus; |
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – e apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(e) informē iniciatoru, ka juridisko šķērsli novērtējis par vienu no 12. panta 4. punktā norādītajiem gadījumiem, turklāt izklāstot, ar kādu pamatojumu grozījumus vai pielāgojumus attiecībā uz juridisko šķērsli atsaka, un minot pārņēmējdalībvalsts tiesību aktos paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ar kuriem vērsties pret šo lēmumu; |
(e) informē iniciatoru, ka vienu vai vairākus juridiskos šķēršļus novērtējis par vienu no 12. panta 4. punktā norādītajiem gadījumiem, turklāt izklāstot, ar kādu pamatojumu grozījumus vai pielāgojumus attiecībā uz juridisko šķērsli atsaka, un minot pārņēmējdalībvalsts tiesību aktos paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ar kuriem vērsties pret šo lēmumu; |
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(fa) novirza ierosinātāju izvēlēties esošo mehānismu, kā minēts 4. panta 2. punktā, lai novērstu kopīgā projekta īstenošanu kavējošus vienu vai vairākus juridiskos šķēršļus, vai arī tieši nodot iniciatīvas dokumentu kompetentajai iestādei saskaņā ar attiecīgo mehānismu; |
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – fb apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(fb) informē iniciatoru, ka viena vai vairākas attiecīgās dalībvalstis ir nolēmušas nenovērst veikt vienu vai vairākus no iniciatora konstatētajiem juridiskajiem šķēršļiem, vienlaikus rakstiski izklāstot šāda lēmuma iemeslus. |
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 11. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
11. pants |
svītrots |
|
Iniciatīvas dokumenta priekšanalīze, ko veic pārnesējdalībvalsts |
|
|
Saņemot iniciatīvas dokumentu, 10. panta 2. punktā minētos uzdevumus veic arī pārnesējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts, kurš savu sākotnējo reakciju var nosūtīt pārņēmējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam. |
|
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Ja pārņēmējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts pieprasa pārskatītu iniciatīvas dokumentu vai specifisku papildinformāciju, tas pārskatīto iniciatīvas dokumentu, specifisko papildinformāciju vai tos abus izanalizē un triju mēnešu laikā kopš to saņemšanas izpilda tādas darbības kā iniciatīvas dokumenta pirmās saņemšanas gadījumā. |
1. Ja pārņēmējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts pieprasa pārskatītu iniciatīvas dokumentu vai specifisku papildinformāciju, tas pārskatīto iniciatīvas dokumentu, specifisko papildinformāciju vai tos abus izanalizē un sešu mēnešu laikā kopš to saņemšanas izpilda tādas darbības kā iniciatīvas dokumenta pirmās saņemšanas gadījumā. |
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Ja pārņēmējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts uzskata, ka pārskatītais iniciatīvas dokuments joprojām nav uzskatāms par sagatavotu saskaņā ar 10. punktu vai ka ar šo specifisko papildinformāciju joprojām nepietiek, triju mēnešu laikā no pārskatītā iniciatīvas dokumenta saņemšanas tas iniciatoru rakstiski informē par savu lēmumu procedūru izbeigt. Lēmums tiek pienācīgi pamatots. |
2. Ja pārņēmējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts uzskata, ka pārskatītais iniciatīvas dokuments joprojām nav uzskatāms par sagatavotu saskaņā ar 10. punktu vai ka ar šo specifisko papildinformāciju joprojām nepietiek, sešu mēnešu laikā no pārskatītā iniciatīvas dokumenta saņemšanas tas iniciatoru rakstiski informē par savu lēmumu procedūru izbeigt. Lēmums tiek pienācīgi pamatots. |
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 12. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Ja pārņēmējdalībvalsts kompetentā pārrobežu koordinācijas punkta vai kompetentās pārņēmējiestādes analīzē tiek secināts, ka iniciatīvas dokumentā aprakstītā juridiskā šķēršļa pamatā ir pārpratums, nepareiza attiecīgā tiesību akta interpretācija vai tas, ka par attiecīgo tiesību aktu trūkst pietiekamas informācijas, procedūra beidzas, iniciatoram tiekot informētam par novērtējumu, ka juridiska šķēršļa nav. |
3. Ja pārņēmējdalībvalsts kompetentā pārrobežu koordinācijas punkta vai kompetentās pārņēmējiestādes analīzē tiek secināts, ka iniciatīvas dokumentā aprakstītā viena vai vairāku juridisko šķēršļu pamatā ir pārpratums, nepareiza attiecīgā tiesību akta interpretācija vai tas, ka par attiecīgo tiesību aktu trūkst pietiekamas informācijas, procedūra beidzas, iniciatoram tiekot informētam par novērtējumu, ka juridiska šķēršļa nav. |
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 12. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Ja juridiskais šķērslis ir tikai pārņēmējdalībvalsts administratīva norma, noteikums vai prakse vai tāda administratīva norma, noteikums vai prakse, kas nepārprotami atšķiras no kādas likumdošanas procedūrā pieņemtas normas un tātad to iespējams grozīt vai pielāgot bez likumdošanas procedūras, kompetentā pārņēmējiestāde iniciatoru rakstiski informē par atteikšanos vai vēlmi astoņu mēnešu laikā attiecīgo administratīvo normu, noteikumu vai praksi grozīt vai pielāgot. |
4. Ja viens vai vairāki juridiskie šķēršļi ir tikai pārņēmējdalībvalsts administratīva norma, noteikums vai prakse vai tāda administratīva norma, noteikums vai prakse, kas nepārprotami atšķiras no kādas likumdošanas procedūrā pieņemtas normas un tātad to iespējams grozīt vai pielāgot bez likumdošanas procedūras, kompetentā pārņēmējiestāde iniciatoru rakstiski informē par atteikšanos vai vēlmi astoņu mēnešu laikā attiecīgo administratīvo normu, noteikumu vai praksi grozīt vai pielāgot. |
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – 1. daļa – a punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) kopprojekta un tā konteksta, kā arī attiecīgā juridiskā šķēršļa apraksts un juridiskā šķēršļa novēršanas pamatojums; |
(a) kopprojekta un tā konteksta, kā arī attiecīgā viena vai vairāku juridisko šķēršļu apraksts un viena vai vairāku juridisko šķēršļu novēršanas pamatojums; |
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) konkrēto juridisko normu saraksts, kuras veido juridisko šķērsli un kopprojektam attiecīgi netiek piemērotas; |
(b) konkrēto juridisko normu saraksts, kuras veido vienu vai vairākus juridiskos šķēršļus un kopprojektam attiecīgi netiek piemērotas; |
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) ne vēlāk kā trijus mēnešus pēc tam, kad tā pārsūtījusi informāciju uz 10. panta 2. punkta vai 12. panta 1. un 2. panta pamata; |
(a) ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad tā pārsūtījusi informāciju uz 10. panta 2. punkta vai 12. panta 1. un 2. panta pamata; |
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Pārnesējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts izskata uz 15. panta pamata saņemto saistībnolīguma vai deklarācijas projektu un ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc projekta saņemšanas un apspriešanās ar kompetentajām pārnesējiestādēm veic vienu vai vairākas šādas darbības: |
1. Pārnesējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts izskata uz 15. panta pamata saņemto saistībnolīguma vai deklarācijas projektu un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc projekta saņemšanas un apspriešanās ar kompetentajām pārnesējiestādēm veic vienu vai vairākas šādas darbības: |
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstīs, kur saistībnolīgumu vai deklarāciju paraksta kompetentā pārnesējiestāde, pārnesējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktu nosūta divus kompetentās pārnesējiestādes parakstītos oriģināleksemplārus. |
2. Dalībvalstīs, kur saistībnolīgumu vai deklarāciju paraksta kompetentā pārnesējiestāde, pārnesējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktu nosūta vienu no diviem kompetentās pārnesējiestādes parakstītiem oriģināleksemplāriem pārņēmējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam. |
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Pārņēmējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts izskata pārnesējdalībvalsts kompetentā pārrobežu koordinācijas punkta pārsūtīto atbildi un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tās saņemšanas izdara vienu vai vairākas šādas darbības, par kurām rakstiski informē kompetento pārrobežu pārnesējiestādi: |
1. Pārņēmējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts izskata pārnesējdalībvalsts kompetentā pārrobežu koordinācijas punkta pārsūtīto atbildi un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tās saņemšanas izdara vienu vai vairākas šādas darbības, par kurām rakstiski informē kompetento pārrobežu pārnesējiestādi: |
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) šā panta 2. punkta a) apakšpunkta gadījumā saistībnolīgumu vai deklarācijas projektu pabeidz, paraksta divus oriģināleksemplārus un vienu nosūta atpakaļ pārnesējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam parakstīšanai; |
(a) regulas 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta gadījumā saistībnolīgumu vai deklarācijas projektu pabeidz, paraksta trīs oriģināleksemplārus un vienu nosūta atpakaļ pārnesējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam parakstīšanai; |
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) šā panta 2. punkta b) apakšpunkta gadījumā saistībnolīgumu vai deklarāciju groza attiecībā uz saistībnolīguma vai deklarācijas projekta informāciju, uz kuru attiecas attiecīgi 14. panta 1. punkta f) un h) punkts, saistībnolīgumu vai deklarāciju pabeidz, paraksta divus oriģināleksemplārus un vienu nosūta atpakaļ pārnesējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam parakstīšanai; |
(b) regulas 16. panta 1. punkta b) apakšpunkta gadījumā saistībnolīgumu vai deklarāciju groza attiecībā uz saistībnolīguma vai deklarācijas projekta informāciju, uz kuru attiecas attiecīgi 14. panta 1. punkta f) un h) punkts, saistībnolīgumu vai deklarāciju pabeidz, paraksta trīs oriģināleksemplārus un vienu nosūta atpakaļ pārnesējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam parakstīšanai; |
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) šā panta 2. punkta c) apakšpunkta gadījumā informē iniciatoru un Komisiju, turklāt pievienojot kompetentās pārnesējiestādes izklāstīto pamatojumu; |
(c) regulas 16. panta 1. punkta c) apakšpunkta gadījumā informē iniciatoru un Komisiju, turklāt pievienojot kompetentās pārnesējiestādes izklāstīto pamatojumu; |
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – d apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(d) šā panta 2. punkta d) apakšpunkta gadījumā ņem vērā grozījumus un vai nu turpina rīkoties, kā noteikts šā punkta b) apakšpunktā, vai saskaņā ar 9. pantu sāk otru procedūru, aprakstot, kāpēc kompetentā pārņēmējiestāde nevar pieņemt pilnīgi visus grozījumus vai nevar pieņemt nevienu no tiem. |
(d) regulas 16. panta 1. punkta d) apakšpunkta gadījumā ņem vērā grozījumus un vai nu turpina rīkoties, kā noteikts šā punkta b) apakšpunktā, vai turpina rīkoties, kā noteikts šā punkta c) apakšpunktā, aprakstot, kāpēc kompetentā pārņēmējiestāde nevar pieņemt dažus vai visus grozījumus. |
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Saņemot saistībnolīgumu vai deklarāciju, ko 1. punkta a) vai b) apakšpunkta gadījumā parakstījis arī kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts vai kompetentā pārnesējiestāde, vai pēc pārnesējdalībvalsts kompetentā pārrobežu koordinācijas punkta pozitīvas reaģēšanas 1. punkta d) apakšpunktā, pārņēmējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts rīkojas šādi: |
2. Saņemot saistībnolīgumu vai deklarāciju, ko 1. punkta a) vai b) apakšpunkta gadījumā parakstījis arī kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts vai kompetentā pārnesējiestāde, pārņēmējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts rīkojas šādi: |
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 25. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
25. pants |
25. pants |
|
Ziņošana |
Ziņošana |
|
Līdz dd mm gggg [t.i., pirmā diena mēnesī pēc šīs regulas stāšanās spēkā + pieci gadi; aizpilda Publikāciju birojs], Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai iesniedz ziņojumu, kurā šīs regulas piemērošana novērtēta pēc tādiem rādītājiem kā tās rezultativitāte, efektivitāte, relevantums, Eiropas pievienotā vērtība un vienkāršošanas iespējas. |
1. Līdz dd mm gggg [t.i., pirmā diena mēnesī pēc šīs regulas stāšanās spēkā + trīs gadi; aizpilda Publikāciju birojs], Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai iesniedz ziņojumu, kurā šīs regulas piemērošana novērtēta pēc tādiem rādītājiem kā tās rezultativitāte, efektivitāte, relevantums, Eiropas pievienotā vērtība un vienkāršošanas iespējas. |
|
|
2. Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā Komisija īpaši atsaucas uz šīs regulas ģeogrāfisko un tematisko jomu, kā attiecīgi definēts 3. panta 1. un 2. punktā. |
|
|
3. Pirms ziņojuma sagatavošanas Komisija rīko sabiedrisko apspriešanu ar dažādiem iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp vietējām un reģionālajām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. |
PASKAIDROJUMS
Ievads
Eiropas Savienībā pārrobežu reģioni veido aptuveni 40 % no Eiropas Savienības teritorijas, un tajos dzīvo gandrīz trešdaļa no tās 512 miljoniem iedzīvotāju. Tajā pašā laikā Eiropas pierobežas reģioni kopumā ir mazāk veiksmīgi ekonomiskā ziņā, tajos ir augstāks bezdarba līmenis un tiem ir relatīvi mazattīstīta infrastruktūra salīdzinājumā ar reģioniem, kas atrodas dalībvalstu centrā. Tiek lēsts, ka gadījumā, ja 20 % no esošajiem robežšķēršļiem tiktu likvidēti, pierobežas reģionu IKP pieaugtu par 2 % jeb aptuveni 91 miljardu euro gadā. Pagātnē daudzus Eiropas pierobežas reģionus skāruši kari un konflikti starp valstīm.
Šo iemeslu dēļ Lisabonas līguma 174. pantā pie skaidri noteiktiem mērķiem minēta ne vien ekonomiskā un sociālā kohēzija, bet arī teritoriālā kohēzija (īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu reģioniem). No šī viedokļa priekšlikums par Eiropas pārrobežu mehānismu (ECBM) būtu jāuzskata par papildinājumu Interreg un Eiropas teritoriālās sadarbības grupām (ETSG). Piedāvātā ECBM mērķis ir novērst juridiskus vai administratīvus pārrobežu šķēršļus, noteiktā dalībvalstī kopīgā pārrobežu reģionā īstenojamam kopīgam projektam piemērojot kaimiņvalsts tiesību normas.
Eiropas pārrobežu mehānisms
Referents atbalsta un atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu par mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā (Eiropas pārrobežu mehānisms, ECBM). ECBM varētu kļūt par vienu no instrumentiem risinājumu kopumā, lai veicinātu efektīvu pārrobežu sadarbību un tādējādi uzlabotu iedzīvotāju pārticību un labklājību, kā arī viņu dzīves kvalitāti ES pierobežas reģionos.
Ir vajadzīgi precizējumi tikai dažos jautājumos, jo īpaši attiecībā uz brīvprātības principu un ECBM piemērošanas jomu, kā arī priekšlikuma subsidiaritāti un proporcionalitāti.
Priekšlikuma mērķis ir ar brīvprātīgu instrumentu papildināt risinājumu kopumu, ko dalībvalstis var izmantot pārrobežu sadarbības veicināšanai. Dalībvalstīm vienmēr vajadzētu pieņemt galīgo lēmumu par to, vai izmantot jauno mehānismu.
Uzsverot to, ir arī jānosaka, ka dalībvalstis var izvēlēties, vai ECBM vai jau esošu mehānismu izmantot ikvienam kopīgam projektam vai izskatīt katru gadījumu atsevišķi. Ja dalībvalstīm būtu jāizdara šāda izvēle attiecībā uz visu robežu kopumā, tad tās, kurām pašlaik nav spēka esošu mehānismu juridisko šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā, praktiski būs spiestas izmantot ECBM. Tas mazina priekšlikuma brīvprātīgo raksturu.
Ņemot vērā ierosinātās izmaiņas, šķiet atrisināti arī visi ar proporcionalitāti un subsidiaritāti saistītie jautājumi. ECBM kļūst par brīvprātīgu rīku, un to var izmantot pēc vēlēšanās, jo dalībvalstis ik reizi, kad tās ir identificējušas juridisku šķērsli pārrobežu kontekstā, var izlemt izmantot jau esošu mehānismu, veidot jaunu vai izmantot ECBM. Dalībvalstis pamatotu iemeslu dēļ var arī atteikties izmantot jebkādu mehānismu juridisku vai administratīvu šķēršļu atrisināšanai. Lēmums izmantot ECBM un ļaut vienai dalībvalstij piemērot savus tiesību aktus citā dalībvalstī prasa, lai visas iesaistītās puses veiktu nopietnu pārbaudi, līdz ar to Komisijas ierosinātais termiņš varētu būt pārāk saspringts. Tāpēc rosināts grozīt dažus termiņus.
Visbeidzot, pēc iespējas vairāk tiek saglabāta priekšlikuma tematiskā joma. Tā kā ir pastiprināts priekšlikuma brīvprātīgais pamats un grozīta kārtība, kā dalībvalstis izvēlas starp šo un jau pastāvošo mehānismu, priekšlikuma darbības jomu var saglabāt visai plašu, lai nodrošinātu ECBM praktisku piemērošanu visiem potenciālajiem nākotnes projektiem, kurus varētu kavēt juridiski vai administratīvi šķēršļi pārrobežu reģionā.
Referents uzskata, ka Eiropas pārrobežu mehānisma efektīva piemērošana ir iespējama tikai tad, ja visas dalībvalstis un visas dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz iespēju atrisināt juridiskus un administratīvus šķēršļus, strādājot kopā labas sadarbības un labu kaimiņattiecību gaisotnē. ECBM brīvprātīgais raksturs palīdzēs pilnībā atraisīt Eiropas robežreģionu potenciālu.
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (26.10.2018)
Reģionālās attīstības komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā
(COM(2018)0373 – C8-0228/2018 – 2018/0198(COD))
Atzinuma sagatavotāja: Adina-Ioana Vălean
GROZĪJUMI
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(2a) Lai uzlabotu iedzīvotāju dzīvi pārrobežu reģionos pie jūras robežām vai pārrobežu reģionos starp dalībvalstīm un trešām valstīm, šīs regulas piemērošana un mehānisma izmantošana būtu jāattiecina arī uz minētajiem reģioniem, vienlaikus ievērojot Savienības tiesību aktus. |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(9a) Iesaistīto dalībvalstu, valstu, vienību vai reģionu kompetentajām iestādēm saskaņā ar to konstitucionālajām un juridiski noteiktajām īpašajām kompetencēm būtu jāpieņem ierosinātais ad hoc juridiskais risinājums pirms saistībnolīguma noslēgšanas un parakstīšanas vai deklarācijas parakstīšanas saskaņā ar 16. un 17. pantu. |
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Mehānisms juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā |
||||
|
Atsauces |
COM(2018)0373 – C8-0228/2018 – 2018/0198(COD) |
||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
REGI 11.6.2018 |
|
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ENVI 5.7.2018 |
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Adina-Ioana Vălean 21.6.2018 |
||||
|
Pieņemšanas datums |
25.10.2018 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
27 2 9 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Marco Affronte, Paul Brannen, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Mark Demesmaeker, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, György Hölvényi, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Massimo Paolucci, Bolesław G. Piecha, John Procter, Julia Reid, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Damiano Zoffoli |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Linnéa Engström, Eleonora Evi, Norbert Lins, Sirpa Pietikäinen, Christel Schaldemose, Keith Taylor |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jaromír Kohlíček, Tonino Picula |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
27 |
+ |
|
|
EFDD |
Eleonora Evi |
|
|
GUE/NGL |
Jaromír Kohlíček, Kateřina Konečná |
|
|
PPE |
Birgit Collin-Langen, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, György Hölvényi, Giovanni La Via, Norbert Lins, Miroslav Mikolášik, Sirpa Pietikäinen Adina Ioana Vălean |
|
|
S&D |
Paul Brannen, Nessa Childers, Miriam Dalli, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Susanne Melior, Massimo Paolucci, Tonino Picula, Christel Schaldemose, Damiano Zoffoli |
|
|
2 |
- |
|
|
ALDE |
Nils Torvalds |
|
|
EFDD |
Julia Reid |
|
|
9 |
0 |
|
|
ECR |
Mark Demesmaeker, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, John Procter |
|
|
VERTS/ALE |
Marco Affronte, Bas Eickhout, Linnéa Engström, Benedek Jávor, Keith Taylor |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Mehānisms juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā |
||||
|
Atsauces |
COM(2018)0373 – C8-0228/2018 – 2018/0198(COD) |
||||
|
Datums, kad to iesniedza EP |
30.5.2018 |
|
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
REGI 11.6.2018 |
|
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ENVI 5.7.2018 |
JURI 11.6.2018 |
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums |
JURI 9.7.2018 |
|
|
|
|
|
Referenti Iecelšanas datums |
Matthijs van Miltenburg 20.6.2018 |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
20.6.2018 |
27.9.2018 |
15.10.2018 |
|
|
|
Pieņemšanas datums |
22.11.2018 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
14 1 15 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Pascal Arimont, Franc Bogovič, Victor Boştinaru, Rosa D’Amato, John Flack, Iratxe García Pérez, Krzysztof Hetman, Marc Joulaud, Sławomir Kłosowski, Constanze Krehl, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Terry Reintke, Fernando Ruas, Monika Smolková, Maria Spyraki, Ruža Tomašić, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Kerstin Westphal, Joachim Zeller |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Martina Anderson, Petras Auštrevičius, John Howarth, Ivana Maletić, Dimitrios Papadimoulis, Bronis Ropė, Milan Zver |
||||
|
Iesniegšanas datums |
29.11.2018 |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
14 |
+ |
|
|
ALDE |
Petras Auštrevičius, Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg |
|
|
EFDD |
Rosa D'Amato |
|
|
GUE/NGL |
Martina Anderson, Dimitrios Papadimoulis |
|
|
S&D |
Victor Boştinaru, Iratxe García Pérez, John Howarth, Constanze Krehl, Monika Smolková, Kerstin Westphal |
|
|
VERTS/ALE |
Terry Reintke, Bronis Ropė |
|
|
1 |
- |
|
|
PPE |
Joachim Zeller |
|
|
15 |
0 |
|
|
ECR |
John Flack, Sławomir Kłosowski, Mirosław Piotrowski, Ruža Tomašić |
|
|
PPE |
Pascal Arimont, Franc Bogovič, Krzysztof Hetman, Marc Joulaud, Ivana Maletić, Lambert van Nistelrooij, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Maria Spyraki, Milan Zver |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas