ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija)

7.12.2018 - (COM(2018)0234 – C8-0169/2018 – 2018/0111(COD)) - ***I

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Neoklis Sylikiotis
Atzinumu sagatavotāji(*):
Julia Reda, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
(*)  Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants
(Pārstrādāšana – Reglamenta 104. pants)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija)

(COM(2018)0234 – C8-0169/2018 – 2018/0111(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0234),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0169/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–    ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu²,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2018. gada 10. septembra vēstuli Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pagaidu vienošanos, ko saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu ir apstiprinājusi atbildīgā komiteja, Komisijas apņemšanos pārņemt Parlamenta nostāju un Padomes pārstāvja 2018. gada 29. novembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt šo nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 104. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0438/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo aktu negrozīto noteikumu un minēto grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību;

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem

Grozījums Nr. 1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI^[1]*

Komisijas priekšlikumam pirmajā lasījumā

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/98/EK[2] ir tikusi būtiski grozīta. Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā.

(2)  Saskaņā ar Direktīvas 2003/98/EK 13. pantu un piecus gadus pēc grozījumu Direktīvas 2013/37/ES pieņemšanas Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām ir veikusi direktīvas darbības izvērtēšanu un pārskatīšanu Normatīvās atbilstības un izpildes programmas satvarā[3].

(3)  Pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ņemot vērā ietekmes novērtējuma[4] rezultātus, Komisija uzskatīja, ka nepieciešama rīcība Savienības līmenī, lai novērstu vēl atlikušos un potenciālos šķēršļus publiskā sektora un publiski finansētas informācijas plašai atkalizmantošanai visā Savienībā un atjauninātu tiesisko regulējumu tā, lai tas atbilstu digitālo tehnoloģiju attīstībai un lai vēl vairāk stimulētu digitālo inovāciju, jo īpaši mākslīgā intelekta jomā.

(4)  Juridiskajā dokumentā iestrādātās būtiskās izmaiņas, kuru nolūks ir publiskā sektora informācijas potenciāla pilnvērtīga izmantošana Eiropas ekonomikas un sabiedrības labā, ir vērstas galvenokārt uz šādām jomām: nodrošināt reāllaika piekļuvi dinamiskiem datiem, izmantojot piemērotus tehniskos līdzekļus, palielināt augstvērtīgu publisko datu krājumu atkalizmantošanai, tostarp datus no publiskiem uzņēmumiem, kā arī datus no privātajiem uzņēmumiem, kad tie tiek sagatavoti, sniedzot vispārējas nozīmes ekonomiskus pakalpojumus, uz kuriem attiecas šī direktīva, pētniecību veicošām organizācijām un pētniecību finansējošām organizācijām, risināt jaunu veidu ekskluzīvu vienošanos rašanās jautājumu, izmantot atkāpes no robežizmaksu piemērošanas principa un saistība starp šo direktīvu un dažiem citiem tiesību instrumentiem, tostarp Direktīvu 96/9/EK[5], Direktīvu 2003/4/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK[6] un Regulu (ES) 2016/679.

(4a)  Piekļuve informācijai ir viena no pamattiesībām. Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (turpmāk "Harta") ir noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz vārda brīvību un šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju vai idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valstu robežām.

(4b)  Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pants garantē tiesības uz personas datu aizsardzību un paredz, ka šādi dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar attiecīgās personas piekrišanu vai ar citu likumīgu pamatojumu, kas paredzēts tiesību aktos, un neatkarīgas iestādes kontrolē.

(5)  Līgums paredz izveidot iekšējo tirgu un sistēmu, kas nodrošina neizkropļotu konkurenci iekšējā tirgū. Dalībvalstu noteikumu un prakses saskaņošana publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas jomā dod ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā.

(6)  Dalībvalstu publiskais sektors vāc, sagatavo, reproducē un izplata visdažādākā veida informāciju daudzās darbības jomās, piemēram, sociālā, politiskā, saimnieciskā, juridiskā, ģeogrāfiskā, vides, meteoroloģiskā, seismiskās iedarbības, tūrisma, uzņēmējdarbības, patentu un izglītības jomā. Dokumenti, ko sagatavo publiskā sektora izpildiestādes, likumdošanas iestādes vai tiesu iestādes, veido plašu, daudzveidīgu un vērtīgu resursu kopumu, kas var dot labumu sabiedrībai. Sniedzot šo informāciju vispārēji izmantotā elektroniskā formātā, iedzīvotājiem un uzņēmumiem būs jaunas iespējas to izmantot un radīt jaunus, inovatīvus produktus un pakalpojumus. Dalībvalstīm un publiskā sektora struktūrām vajadzētu būt iespējai gūt labumu un saņemt pienācīgu finansiālu atbalstu no Digitālās Eiropas programmas vai attiecīgajiem Savienības fondiem un programmām, kuru mērķis ir digitalizēt Eiropu, kā arī plaši izmantot digitālās tehnoloģijas vai publiskās pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu digitālo pārveidi savos centienos padarīt datus viegli pieejamus atkārtotai izmantošanai.

(6a)  Publiskā sektora informācija ir neparasts datu avots, kas var palīdzēt uzlabot vienoto tirgu un izstrādāt jaunus lietojumus patērētājiem un uzņēmumiem. Vieda datu izmantošana, tostarp to apstrāde, izmantojot mākslīgā intelekta lietotnes, var pārveidot visas ekonomikas nozares.

(7)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu noteica noteikumu minimālo kopumu, kas reglamentē dalībvalstu publiskā sektora iestāžu , tostarp izpildiestāžu, likumdošanas iestāžu un tiesu iestāžu, turējumā esošo dokumentu atkalizmantošanu un praktiskus līdzekļus atkalizmantošanas veicināšanai. Kopš ir ticis pieņemts pirmais noteikumu kopums par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu, datu, tostarp publisko datu, apjoms pasaulē ir pieaudzis eksponenciāli, un tiek radīti un vākti jauna veida dati. Līdztekus tam notiek nepārtraukta attīstība datu analīzes, izmantošanas un apstrādes tehnoloģiju jomā, piemēram, mašīnmācīšanās, mākslīgā intelekta un lietu interneta jomā. Šī straujā tehnoloģiju attīstība ļauj radīt jaunus pakalpojumus un lietojumus, kuru pamatā ir datu izmantošana, apkopošana vai kombinēšana. Sākotnēji 2003. gadā pieņemtie un pēc tam 2013. gadā grozītie noteikumi vairs neatbilst šīm straujajām pārmaiņām, un tādējādi pastāv risks, ka publisko datu atkalizmantošanas sniegtās ekonomiskās un sociālās iespējas var palikt neizmantotas.

(8)  Virzība uz tādas datiem balstītas sabiedrības izveidi, kas izmanto no dažādiem domēniem un darbībām iegūtus datus, ietekmē ikviena Kopienas iedzīvotāja dzīvi, cita starpā, ļaujot tiem rast jaunus veidus, kā piekļūt zināšanām un iegūt tās.

(9)  Digitālajam saturam ir nozīmīga loma šajā attīstībā. Satura radīšana ir izraisījusi strauju jaunu darbvietu radīšanu pēdējo gadu laikā, un šī tendence aizvien turpinās. Lielākā daļā no šīm darbvietām ir inovatīvos jaunuzņēmumos un MVU.

(10)  Viens no iekšējā tirgus izveides galvenajiem mērķiem ir radīt apstākļus, kas veicinātu dažu pakalpojumu un produktu attīstību dalībvalstīs un Savienības mērogā. Publiskā sektora informācija vai informācija, kas vākta, sagatavota, reproducēta un izplatīta, pildot sabiedrisku uzdevumu vai sniedzot vispārējas nozīmes pakalpojumu, ir nozīmīgs digitālā satura produktu un pakalpojumu sākotnējais materiāls, un līdz ar progresīvu digitālo tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju un lietu interneta, attīstību tā kļūs par vēl nozīmīgāku satura resursu. Vieda datu izmantošana, tostarp to apstrāde, izmantojot mākslīgā intelekta lietotnes, var pārveidot visas ekonomikas nozares. Šajā ziņā būtisks būs arī plašs ģeogrāfiskais pārrobežu pārklājums. Plašas iespējas atkārtoti izmantot šādu informāciju cita starpā ļautu visiem Eiropas uzņēmumiem, tostarp mikrouzņēmumiem un MVU, kā arī pilsoniskajai sabiedrībai, izmantot savu potenciālu un dotu ieguldījumu ekonomikas attīstībā un kvalitatīvas nodarbinātības radīšanā un aizsardzībā, nesot īpašu labumu vietējām kopienām, kā arī svarīgu sabiedrības mērķu, piemēram, pārskatatbildības un pārredzamības, īstenošanā.

(11)  Atļauja atkalizmantot publiskā sektora iestāžu turējumā esošos dokumentus sniedz papildu labumu gan atkalizmantotājiem, tiešajiem lietotājiem un sabiedrībai kopumā, gan daudzos gadījumos arī pašai publiskā sektora iestādei, jo tiek veicināta pārredzamība un pārskatatbildība, turklāt atkalizmantotāju un tiešo lietotāju sniegtās atsauksmes ļauj attiecīgajai publiskā sektora iestādei uzlabot savāktās informācijas kvalitāti, kā arī īstenot savus publiskos uzdevumus. Attīstoties jaunām tehnoloģijām, tādu datu izplatīšana, kas savākti un izplatīti, pildot publisku uzdevumu, var dot ieguldījumu, lai nodrošinātu lietotāju autentisku informāciju.

(12)  Dalībvalstu noteikumi un prakse attiecībā uz publiskā sektora informācijas resursu izmantošanu ievērojami atšķiras, un tas rada šķēršļus šo būtisko dokumentāro resursu saimnieciskā potenciāla pilnīgai īstenošanai. Dalībvalstīs joprojām atšķiras publiskā sektora iestāžu prakse publiskā sektora informācijas izmantošanā. Tas būtu jāņem vērā. Tādēļ būtu jāveic publiskā sektora dokumentu atkalizmantošanas valstu noteikumu un prakses minimālā saskaņošana gadījumos, kad atšķirības valstu noteikumos un praksē vai arī neskaidrība tajos traucē iekšējā tirgus netraucētu darbību un pienācīgu informācijas sabiedrības attīstību Kopienā.

(13)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai visu šīs direktīvas darbības jomā ietilpstošo dokumentu dati tiktu radīti saskaņā ar principu “atvērts integrēti un pēc noklusējuma”, vienlaikus nodrošinot, ka konsekventi tiek aizsargāti publisko interešu mērķi, tādi kā sabiedriskā drošība, tostarp gadījumos, kas saistīti ar sensitīvu kritiskās infrastruktūras informāciju, un vienlaikus nodrošinot personas datu aizsardzību, tostarp gadījumos, kad konkrētā datu kopā ietvertā informācija varētu neradīt fiziskas personas identificēšanas vai nošķiršanas risku, taču šāds risks varētu rasties, ja attiecīgā informācija tiek kombinēta ar citu pieejamo informāciju. Atvērto datu politika, kas nodrošina publiskā sektora informācijas atrodamību, piekļūstamību, sadarbspēju un atkalizmantojamību (FAIR principi), un veicina plašu pieejamību un atkalizmantošanu privātiem vai komerciāliem mērķiem, paredzot minimālus juridiskus, tehniskus vai finansiālus ierobežojumus vai vispār tos neparedzot, un kas veicina informācijas apriti ne vien uzņēmēju, bet galvenokārt visas sabiedrības vajadzībām, var būt ļoti nozīmīga pārredzamībai un demokrātiskajai pārskatatbildībai, tā var veicināt sociālo iesaistīšanos un dot impulsu un atbalstu tādu jaunu pakalpojumu attīstībai, kuru pamatā ir jauni šādas informācijas kombinēšanas un izmantošanas veidi. Lai maksimāli palielinātu šos ieguvumus, būtu jānodrošina piekļuve avotiem un jaunākajiem datiem. Tādēļ sadarbspēja, atvērtie standarti un atvērtie dati būtu jāievieš katras dalībvalsts pārvaldības līmenī. Vienlaikus Komisijai būtu jāveicina sadarbība starp dalībvalstīm un jāatbalsta sadarbspējīgu elektronisko saskarņu izstrāde, testēšana, īstenošana un ieviešana, lai publiskos pakalpojumus padarītu efektīvākus un drošākus.

(14)  Turklāt, neveicot minimālo saskaņošanu Kopienas līmenī, valsts līmeņa likumdošanas darbības, kas jau uzsāktas vairākās dalībvalstīs, lai risinātu tehnoloģiskas problēmas, varētu radīt vēl būtiskākas atšķirības. Turpinoties informācijas sabiedrības attīstībai, kas jau tagad ievērojami paplašinājusi informācijas pārrobežu izmantošanu, tiesību aktu atšķirību un nenoteiktības ietekme palielināsies.

(15)  Dalībvalstis ir izstrādājušas atkalizmantošanas politiku saskaņā ar Direktīvu 2003/98/EK, un dažās no tām attiecībā uz atvērtajiem datiem ir ieviestas vērienīgas pieejas, kuru mērķis ir atvieglot iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejamo publisko datu atkalizmantošanu, pārsniedzot direktīvā noteikto minimumu. Lai nepieļautu, ka dažādu dalībvalstu atšķirīgie noteikumi kļūst par šķērsli preču un pakalpojumu pārrobežu piedāvāšanai, un nodrošinātu salīdzināmu publisko datu kopu atkalizmantojamību uz tiem balstītos Eiropas mēroga lietojumos, ir nepieciešams saskaņojuma minimums , lai noteiktu, kādi publiskie dati ir pieejami atkalizmantošanai iekšējā informācijas tirgū saskaņā ar attiecīgo piekļuves režīmu. Būtu jāturpina piemērot tie Savienības un valstu tiesību aktu noteikumi, kas pārsniedz minimālās prasības, jo īpaši nozaru tiesību aktu gadījumos. Šajā direktīvā noteiktā saskaņojuma minimuma līmeni pārsniedzoši noteikumi ir, piemēram, zemāki pieļaujamo maksu par atkalizmantošanu robežlīmeņi, nekā paredzēts 6. pantā, vai mazāk ierobežojoši licencēšanas noteikumi, nekā minēts 8. pantā. Jo īpaši šai direktīvai nebūtu jāskar noteikumi, kas pārsniedz šajā direktīvā noteikto saskaņojuma minimuma līmeni, kā noteikts Komisijas deleģētajās regulās, kas pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem.

(16)  Nepieciešams vispārējs satvars nosacījumiem, kas reglamentē publiskā sektora dokumentu atkalizmantošanu, lai nodrošinātu godīgus, samērīgus un nediskriminējošus nosacījumus šādas informācijas atkalizmantošanai. Publiskā sektora iestādes vāc, sagatavo, reproducē un izplata dokumentus, lai veiktu savus publiskos uzdevumus. Šādu dokumentu izmantošana citiem nolūkiem ir atkalizmantošana. Dalībvalstu politika var pārsniegt minimālos standartus, kas noteikti ar šo direktīvu, tādējādi atļaujot plašāku atkalizmantošanu.

(17)  Šai direktīvai būtu jāattiecas uz tādiem dokumentiem, kuru sagatavošana ietilpst attiecīgo publiskā sektora iestāžu publiskajos uzdevumos, kas noteikti dalībvalstu tiesību aktos vai citos saistošos noteikumos. Ja šādu noteikumu nav, publiski uzdevumi būtu jādefinē atbilstīgi dalībvalstu ierastajai administratīvajai praksei ar noteikumu, ka publiskā uzdevuma darbības joma ir pārredzama un to ir iespējams pārskatīt. Publiskie uzdevumi varētu būt definēti vispārīgi vai atsevišķi konkrētām publiskā sektora iestādēm.

(18)  Šī direktīva būtu jāpiemēro dokumentiem, kas tiek darīti pieejami atkalizmantošanai, ja publiskā sektora iestādes licencē, pārdod, izplata, apmaina vai izsniedz informāciju. Lai izvairītos no šķērssubsidēšanas, atkalizmantošanai būtu jāietver dokumentu turpmāka izmantošana pašas iestādes ietvaros darbībām, kuras neietilpst tās publiskajos uzdevumos. Darbības, kas neietilpst publiskajos uzdevumos, parasti ietver tādu dokumentu sagādāšanu, kas tiek sagatavoti un par kuriem tiek ņemta samaksa vienīgi ar komerciālu pamatojumu un konkurējot ar citiem tirgus dalībniekiem.

(19)  Direktīvai nekādā veidā nebūtu jāierobežo vai jāvājina tas, kā valsts iestādes un citas publiskā sektora struktūras izpilda tiesību aktos paredzētos uzdevumus. Tā arī neparedz tiesības uz piekļuvi informācijai. Šis lēmums ir dalībvalstu ziņā. Direktīvā dalībvalstīm tiek noteikts pienākums visus dokumentus darīt atkalizmantojamus, neskarot šajā direktīvā paredzētos izņēmumus, piemēram, personas datu aizsardzību, kas ļauj dalībvalstīm ierobežot vai liegt piekļuvi atsevišķiem dokumentiem. Direktīva balstās uz dalībvalstīs esošajiem piekļuves režīmiem un nemaina valstu noteikumus par piekļuvi dokumentiem. Tā neattiecas uz gadījumiem, kad pilsoņi vai uzņēmumi saskaņā ar attiecīgo piekļuves režīmu var iegūt dokumentu vienīgi tad, ja tie var pierādīt īpašas intereses esamību. Ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu (tiesības uz labu pārvaldību) un 42. pantu Savienības līmenī atzīts, ka ikvienam Savienības pilsonim un ikvienai fiziskai personai, kas dzīvo dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam dalībvalstī ir oficiālā adrese, ir tiesības uz piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. Publiskā sektora iestādes būtu jāmudina darīt pieejamus atkalizmantošanai to turējumā esošos dokumentus. Publiskā sektora iestādēm būtu jāveicina un jārosina dokumentu, tostarp normatīvā un administratīvā rakstura oficiālo dokumentu, atkalizmantošana gadījumos, kad publiskā sektora iestādēm ir tiesības atļaut to atkalizmantošanu.

(20)  Bieži vien dalībvalstis vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu uztic struktūrām ārpus publiskā sektora, vienlaikus saglabājot augstas pakāpes kontroli pār šādām struktūrām. Tomēr Direktīvas 2003/98/EK noteikumi attiecas tikai uz publiskā sektora iestāžu turējumā esošiem dokumentiem, un no tās darbības jomas ir izslēgti publiskie uzņēmumi. Tas noved pie tādu dokumentu sliktas pieejamības atkalizmantošanai, kas sagatavoti, sniedzot vispārējas nozīmes pakalpojumus vairākās jomās, jo īpaši komunālo pakalpojumu nozarē. Tas arī ievērojami samazina tādu pārrobežu pakalpojumu radīšanas potenciālu, kas pamatojas uz tādu publisku uzņēmumu turējumā esošiem dokumentiem, kuri sniedz vispārējas nozīmes pakalpojumus. Datu atkalizmantošanai var būt svarīga nozīme ekonomiskās izaugsmes stimulēšanā un sabiedrības līdzdalības veicināšanā.

(21)  Tāpēc Direktīva 2003/98/EK būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka tās noteikumus var piemērot tādu dokumentu atkalizmantošanai, ko, sniedzot vispārējas nozīmes pakalpojumus un veicot kādu no darbībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES[7] 8. līdz 14. pantā, sagatavojuši publiskie un privātie uzņēmumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, kā arī publiskie un privātie uzņēmumi, uz kuriem attiecas šī direktīva un kuri darbojas kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar 2. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, publiskie un privātie uzņēmumi, uz kuriem attiecas šī direktīva un kuri darbojas kā gaisa pārvadātāji, īstenojot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības saskaņā ar 16. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā, un publiskie un privātie uzņēmumi, uz kuriem attiecas šī direktīva un kuri darbojas kā Kopienas kuģu īpašnieki, veicot valsts pasūtījuma nodrošināšanas pienākumus saskaņā ar 4. pantu 1992. gada 7. decembra Regulā (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža).

(21a)  Šī direktīva nebūtu jāpiemēro dokumentiem, kas saistīti ar vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu; tādu dokumentu atkalizmantošanai, ko izmanto publisko uzņēmumu tiešie konkurenti un kas sagatavoti tādu konkurencei tieši pakļautu darbību jomā, kuras atbrīvotas no iepirkuma noteikumu ievērošanas saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 34. pantu, ciktāl tiek ievēroti attiecīgie nosacījumi.

(21b)  Ņemot vērā šo uzņēmumu darbību būtiski svarīgo specifiku un drošības un paziņošanas prasības, kuras tiem jāievēro, Direktīvu nebūtu jāpiemēro ne attiecībā uz dokumentiem, kuriem piekļuve tiek liegta vai ierobežota saistībā ar tīklu un informācijas sistēmu drošību Direktīvas 2016/1148/ES nozīmē vai ja uz to darbībām attiecas noteikumi, ar kuriem reglamentē kritisko infrastruktūru operatoru, tostarp pamatpakalpojumu sniedzēju Direktīvas 2016/1148/EK nozīmē, darbību.

(22)  Šajā direktīvā nevajadzētu būt noteiktam pienākumam atļaut atkalizmantot publisko uzņēmumu vai, ja tie ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, privātu uzņēmumu sagatavotus dokumentus. Lēmumu atļaut vai neatļaut atkalizmantot kādu vai visus dokumentus, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, būtu jāpieņem attiecīgajam publiskajam vai atbilstīgā gadījumā attiecīgajam privātajam uzņēmumam. Tikai pēc tam, kad publiskais vai atbilstīgā gadījumā privātais uzņēmums ir izvēlējies darīt dokumentu pieejamu atkalizmantošanai, tam būtu jāievēro attiecīgie pienākumi, kas noteikti šīs direktīvas III un IV nodaļā, jo īpaši attiecībā uz formātiem, maksas noteikšanu, pārredzamību, licencēm, nediskriminēšanu un ekskluzīvu vienošanos aizliegumu. No otras puses, publiskajam vai atbilstīgā gadījumā privātajam uzņēmumam nav pienākuma ievērot II nodaļā noteiktās prasības, piemēram, pieprasījumu apstrādei piemērojamos noteikumus.

(23)  Radīto pētniecības datu apjoms pieaug eksponenciāli, un tos potenciāli ir iespējams atkalizmantot ārpus zinātniskajām aprindām. Lai būtu iespējams iedarbīgi un holistiskā veidā risināt pieaugošās sabiedriskās problēmas, ir kļuvis ļoti svarīgi nekavējoties spēt piekļūt dažādu avotu datiem, tos kombinēt un atkalizmantot, tostarp starp nozarēm un disciplīnām. Pētījumu datos ietilpst statistika, eksperimentu rezultāti, mērījumi, praktisko darbu novērojumi, apsekojumu rezultāti, interviju ieraksti un attēli. Tie ietver arī metadatus, specifikācijas un citus digitālus objektus. Pētniecības dati atšķiras no zinātniskiem rakstiem, kuros informē par zinātniskos pētījumos konstatēto un komentē to. Ilgus gadus publiski finansētas zinātniskās pētniecības rezultātu atvērta pieejamība un atkalizmantojamība ir bijusi atkarīga no īpašām politikas iniciatīvām. Atvērtas piekļuves politikas mērķis jo īpaši ir nodrošināt pētniekiem un sabiedrībai kopumā piekļuvi pētījumu datiem pēc iespējas agrāk to izplatīšanas procesā un darīt iespējamu to izmantošanu un atkalizmantošanu. Atvērta piekļuve palīdz uzlabot kvalitāti, samazināt pētniecības nevajadzīgas dublēšanas nepieciešamību, paātrināt zinātnisko progresu, apkarot krāpniecību zinātnes jomā, un kopumā tā var veicināt ekonomisko izaugsmi un inovāciju. Līdztekus atvērtajai piekļuvei par standarta zinātnisko praksi strauji kļūst gan datu pārvaldības plānošana, lai nodrošinātu, ka dati ir atrodami, tiem ir iespējams piekļūt, tie ir savietojami un atkalizmantojami (FAIR principi), gan datu pārvaldības plānu pastāvīga nodrošināšana, kas jāveicina arī turpmāk.

(24)  Iepriekš izskaidroto iemeslu dēļ ir lietderīgi noteikt dalībvalstīm pienākumu pieņemt atvērtās piekļuves politiku attiecībā uz publiski finansētas pētniecības rezultātiem un nodrošināt, ka šādu politiku īsteno visas pētniecību veicošās un pētniecību finansējošās organizācijas. Atvērtās piekļuves politika parasti pieļauj virkni izņēmumu, kas ļauj nedarīt zinātnisku pētījumu rezultātus brīvi pieejamus. Komisija 2012. gada 17. jūlijā pieņēma Ieteikumu par piekļuvi zinātniskai informācijai un tās saglabāšanu, kas tika atjaunināts 2018. gada 25. aprīlī[8] un kurā cita starpā aprakstīti atvērtās piekļuves politikas attiecīgie elementi. Turklāt būtu jāuzlabo nosacījumi, pie kuriem noteikti pētījumu rezultāti var tikt atkalizmantoti. Šā iemesla dēļ konkrēti pienākumi, kas izriet no šīs direktīvas, būtu jāattiecina uz tādu pētījumu datiem, kas iegūti zinātniskās pētniecības darbībās, kuras subsidētas no publiskā finansējuma vai kuras līdzfinansējušas publiskā un privātā sektora struktūras. Tāpēc datu, kas iegūti publiski finansētos pētījumos, publiskošana būtu jāparedz kā standartiespēja. Tomēr šajā kontekstā būtu pienācīgi jāņem vērā bažas saistībā ar privātumu, personas datu aizsardzību, komercnoslēpumiem, valsts drošību, leģitīmām komercinteresēm un trešo pušu intelektuālā īpašuma tiesībām, ievērojot principu "cik vien iespējams atklāti, cik vien vajadzīgs aizklāti", lai veicinātu izpratni par to, ka datu pārvaldībai jābūt pētījuma neatņemamai sastāvdaļai. Ja piekļuve datiem tiek ierobežota, sabiedrībai ir jāpaziņo šādas atkalizmantošanas ierobežošanas iemesli. Lai izvairītos no jebkāda administratīvā sloga, šādi pienākumi būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz tādiem pētījumu datiem, ko pētnieki jau darījuši publiski pieejamus. No šīs direktīvas piemērošanas jomas joprojām būtu jāizslēdz cita veida dokumenti, kuri ir pētniecību veicošu organizāciju un pētniecību finansējošu organizāciju turējumā.

(25)  “ Publiskā sektora iestādes” un “publisko tiesību subjekta” definīcijas ņemtas no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES[9].

(26)  Šī direktīva nosaka termina “dokuments” vispārēju definīciju. Tā aptver jebkādu aktu, faktu vai informācijas un jebkādu šādu aktu, faktu vai informācijas kompilāciju atveidojumu neatkarīgi no informācijas nesēja (rakstīti uz papīra, saglabāti elektroniskā formātā vai arī kā skaņas, attēla vai audiovizuāli ieraksti). Ar “dokumenta” definīciju nav paredzēts aptvert datorprogrammas.

(27)  Publiskā sektora iestādes aizvien plašāk proaktīvā veidā dara savus dokumentus pieejamus atkalizmantošanai, izmantojot atvērtus formātus, kuri var būt mašīnlasāmi, un tādus formātus, kas nodrošina savietojamību, atkalizmantošanu un pieejamību. Dokumenti būtu jādara pieejami atkalizmantošanai arī pēc atkalizmantotāja iesniegta pieprasījuma. Dalībvalstīm būtu jāgarantē, ka ir noteikti praktiski pasākumi, kas nodrošina publiskā sektora informācijas efektīvu atkalizmantošanu, skaidri norādot, kur šādus dokumentus var atrast. Termiņam, kurā sniedzama atbilde uz atkalizmantošanas pieprasījumu, vajadzētu būt pieņemamam un saskanīgam ar līdzvērtīgu termiņu, kāds noteikts piekļuves dokumentiem pieprasījumiem saskaņā ar attiecīgiem piekļuves režīmiem. Tomēr šī prasība nebūtu jāattiecina uz publiskiem uzņēmumiem, izglītības iestādēm, pētniecību veicošām organizācijām un pētniecību finansējošām organizācijām. Pieņemami termiņi visā Savienībā veicinās jaunu apkopotu informācijas produktu un pakalpojumu radīšanu Eiropas līmenī. Tas ir jo īpaši svarīgi attiecībā uz dinamiskiem datiem ( tostarp vides datiem, satiksmes datiem, satelītdatiem, meteoroloģiskajiem datiem ), kuru saimnieciskā vērtība atkarīga no informācijas tūlītējas pieejamības un regulāras atjaunināšanas. Tālab dinamiskie dati, izmantojot lietojumprogrammu saskarni, būtu nekavējoties jādara pieejami pēc to savākšanas, lai atvieglotu uz šādiem datiem balstītu interneta, mobilo un mākoņdatošanas lietojumprogrammu izstrādi. Vienmēr, kad tas nav iespējams tehnisku vai finansiālu ierobežojumu dēļ, publiskā sektora iestādēm būtu jādara dokumenti pieejami tādā termiņā, kas ļauj pilnībā izmantot to saimniecisko potenciālu. Būtu jāveic īpaši pasākumi, lai atceltu attiecīgos tehniskos un finansiālos ierobežojumus. Ja ir jāizmanto licence, dokumentu laicīga pieejamība var būt paredzēta licences noteikumos.

(28)  Lai saņemtu piekļuvi datiem, kurus šī direktīva dara pieejamus atkalizmantošanai, ir lietderīgi nodrošināt piekļuvi dinamiskiem datiem, izmantojot lietojumprogrammu saskarnes (API). API nosaka, kādi dati var tikt izgūti, kā to izdarīt un saņemamo datu formātu. API būtu jāpapildina ar precīzu un pilnīgu tehnisko dokumentāciju, kura ir pieejama tiešsaistē. Būtu jāpiemēro Eiropas vai starptautiski atzīti standarti vai citi plaši izmantoti protokoli, un attiecīgos gadījumos būtu jāizmanto datu kopu starptautiskie standarti. API var būt atšķirīgi sarežģītības līmeņi, un tā var būt vienkārša saite uz datubāzi konkrētu datu kopu izgūšanai, strukturēta tīmekļa saskarne vai sarežģītāka struktūra. Datu kopīgošana un atkalizmantošana, piemēroti lietojot API, rada vispārīgu ieguvumu, jo tas palīdzēs izstrādātājiem un jaunuzņēmumiem radīt jaunus pakalpojumus un produktus. Tā ir arī neaizstājama sastāvdaļa, lai radītu vērtīgas ekosistēmas ap datu aktīviem, kuru iespējas datu īpašnieki pilnvērtīgi neizmanto. API izveidošanai un izmantošanai jāpamatojas uz vairākiem principiem, proti, stabilitāti, uzticamību, pieejamību, efektivitāti, uzturēšanu visa aprites cikla laikā, viendabīgu lietojumu un standartiem, vienkāršību lietošanā, kā arī drošību. Attiecībā uz dinamiskiem datiem, proti, ar īsiem starplaikiem un bieži vien reāllaikā atjauninātiem datiem, publiskā sektora iestādes un publiskie uzņēmumi dara tos pieejamus atkalizmantošanai tūlīt pēc to savākšanas, izmantojot piemērotas API, kurām jābūt saderīgām ar FAIR principiem. Publiskā sektora struktūras var saņemt efektīvu atbalstu, lai tās savu pakalpojumu sniegšanā attīstītu pienācīgu kompetences līmeni.

(29)  Atkalizmantošanas iespējas var uzlabot, ierobežojot nepieciešamību digitalizēt papīra formā esošus dokumentus vai apstrādāt ciparu datnes, lai padarītu tos savstarpēji savietojamus. Tādēļ publiskā sektora iestādēm, kad vien iespējams un ja tas ir lietderīgi, būtu jādara dokumenti pieejami jebkādā iepriekš esošā formātā vai valodā, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Publiskā sektora iestādēm būtu labvēlīgi jāuzlūko pieprasījumi izsniegt izrakstus no esošiem dokumentiem, ja šāda pieprasījuma izpildei nepieciešams veikt vienīgi vienkāršu darbību. Tomēr publiskā sektora iestādēm nevajadzētu būt pienākumam izsniegt izrakstu no dokumenta, ja tas saistīts ar nesamērīgiem pūliņiem. Lai atvieglotu atkalizmantošanu, publiskā sektora iestādēm būtu jādara pieejami savi dokumenti formātā, kas, ciktāl tas ir iespējams un ir lietderīgi, nav atkarīgs no konkrētas programmatūras izmantošanas , publiskā sektora iestādēm būtu jāņem vērā dokumentu atkalizmantošanas iespējas personām ar invaliditāti un personām ar invaliditāti, sniedzot informāciju pieejamos formātos.

(30)  Lai atvieglotu atkalizmantošanu, publiskā sektora iestādēm, ja tas ir iespējams un lietderīgi, būtu jādara dokumenti , tostarp tīmekļa vietnēs publicētie dokumenti, pieejami atvērtos un mašīnlasāmos formātos un kopā ar to metadatiem, kuru precizitātes un detalizācijas līmenis ir tik augsts, cik vien iespējams, tādā formā, kas nodrošina savietojamību, piemēram, apstrādājot tos atbilstīgi principiem, kuri reglamentē saderības un izmantojamības prasības telpiskajai informācijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK[10].

(31)  Būtu jāuzskata, ka dokuments ir mašīnlasāmā formātā, ja tas ir datnes formātā, kas ir strukturēta tā, lai lietojumprogrammas varētu tajā viegli noteikt, atpazīt un, tehnoloģiski neitrālā veidā, atlasīt no tā konkrētus datus. Datnēs šifrēti dati, kas strukturēti mašīnlasāmā formātā, būtu jāuzskata par mašīnlasāmiem datiem. Mašīnlasāmi formāti var būt gan atvērti, gan slēgti formāti; tiem var būt un var nebūt oficiāli standarti. Tādā datnes formātā šifrēti dokumenti, kas ierobežo automātisku apstrādi, jo datus no tiem nav iespējams atlasīt vai ir sarežģīti to izdarīt, nebūtu jāuzskata par dokumentiem mašīnlasāmā formātā. Dalībvalstīm, kad tas ir iespējams un lietderīgi, būtu jāveicina atvērtu mašīnlasāmu formātu lietošana. Izstrādājot datu atkalizmantošanas tehnoloģijas, būtu jāņem vērā ISA² programmā izstrādātie risinājumi.

(32)  Maksa par dokumentu atkalizmantošanu ir nozīmīgs šķērslis, kas kavē jaunuzņēmumu un MVU ienākšanu tirgū. Tāpēc dokumenti būtu jādara pieejami atkalizmantošanai bez maksas un, ja maksa ir vajadzīga , tai principā nebūtu jāpārsniedz robežizmaksas. Izņēmuma gadījumos būtu jāņem vērā nepieciešamība netraucēt tādu publiskā sektora iestāžu normālu darbību, no kurām prasa gūt ieņēmumus , lai tās segtu nozīmīgu daļu no savām izmaksām, kas saistītas ar tām uzticēto publisko uzdevumu veikšanu. Būtu jāatzīst arī publisko uzņēmumu nozīme ekonomiskajā vidē, kurā valda konkurence. Šādos gadījumos publiskā sektora iestādēm un publiskajiem uzņēmumiem tāpēc būtu jāvar iekasēt maksu, kas ir augstāka par robežizmaksām. Šī maksa būtu jānosaka atbilstīgi objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem, un kopējie ieņēmumi no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas nedrīkstētu pārsniegt savākšanas, sagatavošanas, reproducēšanas, izplatīšanas un uzturēšanas izmaksas kopā ar samērīgu peļņu no kapitāla ieguldījumiem. Attiecīgā gadījumā attiecināmajās izmaksās būtu jāiekļauj arī personas datu vai komerciāli sensitīvas informācijas anonimizācijas izmaksas. Prasībai gūt ieņēmumus, lai segtu ievērojamu daļu no publiskā sektora iestāžu izmaksām, kas saistītas ar publisko uzdevumu veikšanu, vai publiskajiem uzņēmumiem uzticēto vispārējas nozīmes pakalpojumu jomu, nav jābūt likumā noteiktai prasībai, un tā var izrietēt, piemēram, no dalībvalsts administratīvās prakses. Dalībvalstīm būtu regulāri jāpārskata šāda prasība.

(32a)  Ar peļņu no kapitāla ieguldījumiem saprot procentuālo attiecību (papildus robežizmaksām), kas ļauj atgūt kapitāla izmaksas un iekļaut reālas peļņas normu. Tā kā kapitāla izmaksas ir cieši saistītas ar kredītiestāžu procentu likmēm, kuru pamatā ir ECB fiksētā likme galvenajām refinansēšanas operācijām, nevajadzētu gaidīt, ka samērīga peļņa no ieguldījumiem pārsniegtu 5 % no ECB fiksētās procentu likmes.

(33)  Bibliotēkām, muzejiem un arhīviem arī būtu jāļauj iekasēt maksas, kas pārsniedz robežizmaksas, tādēļ, lai netraucētu to normālu darbību. Šādu publiskā sektora iestāžu gadījumā kopējiem ieņēmumiem no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas attiecīgajā pārskata periodā nebūtu jāpārsniedz savākšanas, sagatavošanas, reproducēšanas, izplatīšanas, uzturēšanas, saglabāšanas un tiesību iegūšanas izmaksas kopā ar samērīgu peļņu no kapitāla ieguldījumiem. Attiecīgā gadījumā attiecināmajās izmaksās būtu jāiekļauj arī personas datu vai komerciāli sensitīvas informācijas anonimizācijas izmaksas. Attiecībā uz bibliotēkām, muzejiem un arhīviem un paturot prātā to specifiku, samērīgas peļņas no kapitāla ieguldījumiem aprēķināšanai varētu izmantot privātajā sektorā iekasētās maksas par identisku vai līdzīgu dokumentu atkalizmantošanu. Šādas maksas, kas pārsniedz robežizmaksas, būtu jānosaka, ņemot vērā pārredzamus, izsekojamus un pārbaudāmus kritērijus.

(34)  Šajā direktīvā noteiktie maksimālie ierobežojumi maksai neskar dalībvalstu tiesības piemērot zemākas maksas vai vispār nepiemērot maksu.

(35)  Dalībvalstīm būtu jānosaka kritēriji, saskaņā ar kuriem iekasē maksas, kas pārsniedz robežizmaksas. Šim nolūkam dalībvalstis var, piemēram, noteikt šādus kritērijus valsts noteikumos vai izraudzīties piemērotu iestādi vai iestādes, kas pašas nav publiskā sektora iestādes un kas ir kompetentas noteikt šādus kritērijus. Šādai iestādei vajadzētu būt organizētai saskaņā ar dalībvalstu konstitucionālajām un tiesību sistēmām. Tā varētu būt jau esoša iestāde ar budžeta izpildes pilnvarām un politisku atbildību.

(36)  Publiskā sektora dokumentu atkalizmantošanas nosacījumu skaidrības un publiskas pieejamības nodrošināšana ir priekšnoteikums Savienības mēroga informācijas tirgus attīstībai. Tādēļ visi piemērojamie dokumentu atkalizmantošanas nosacījumi būtu jādara skaidri zināmi iespējamajiem atkalizmantotājiem. Dalībvalstīm attiecīgos gadījumos būtu jāveicina tiešsaistē pieejamu indeksu radīšana par pieejamajiem dokumentiem, lai veicinātu un vienkāršotu atkalizmantošanas pieprasījumus. Dokumentu atkalizmantošanas pieprasījumu iesniedzēji , kuri vēlas atkalizmantot dokumentus, kas ir tādu struktūru turējumā, kuras nav publiskie uzņēmumi, izglītības iestādes, pētniecību veicošas organizācijas un pētniecību finansējošas organizācijas, būtu jāinformē par pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz tos skarošiem lēmumiem vai praksi. Tas būs jo īpaši nozīmīgi MVU un jaunuzņēmumiem, kas var nepārzināt mijiedarbību ar citu dalībvalstu publiskā sektora iestādēm un atbilstošos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

(37)  Tiesiskās aizsardzības līdzekļos būtu jāiekļauj iespēja, ka pārskatīšanu veic objektīva iestāde. Šī iestāde varētu būt jau pastāvoša valsts iestāde, piemēram, valsts konkurences padome, valsts uzraudzības iestāde, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679[11], dokumentu pieejamības valsts iestāde vai valsts tiesu iestāde. Šāda iestāde būtu jāizveido saskaņā ar dalībvalstu konstitucionālajām un tiesību sistēmām, neskarot citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas citādi ir pieejami tiem, kuri iesniedz piekļuves un atkalizmantošanas pieprasījumu. Tomēr tā nedrīkstētu būt saistīta ar dalībvalsts mehānismu, ar kuru nosaka kritērijus tādas maksas iekasēšanai, kas pārsniedz robežizmaksas. Tiesiskās aizsardzības līdzekļos būtu jāiekļauj iespēja pārskatīt negatīvus lēmumus un arī tādus lēmumus, kas, lai gan atļauj atkalizmantošanu, tomēr var kā citādi ietekmēt pieprasītāju, īpaši lēmumus par piemērotajiem maksas iekasēšanas noteikumiem. Pārskatīšanas procesam vajadzētu būt ātram un atbilst strauji mainīgā tirgus vajadzībām.

(38)  Darīt zināmus atklātībai visus publiskā sektora rīcībā esošos vispārēji pieejamos dokumentus ne vien par politiku, bet arī par tieslietām un pārvaldību, ir pamatlīdzeklis, kā īstenot tiesības saņemt zināšanas, kas ir demokrātijas pamatprincips. Šis mērķis attiecas uz visu līmeņu iestādēm – pašvaldības, valsts un starptautiskām.

(39)  Dažos gadījumos dokumentu atkalizmantošana notiks, nevienojoties par licenci. Citos gadījumos tiks izsniegta licence, kas paredz atkalizmantošanas nosacījumus licenciātam, nosakot tādus jautājumus kā atbildība, personas datu aizsardzība, dokumentu pienācīga izmantošana, neizmainīšanas garantēšana un avota apliecinājums. Ja publiskā sektora iestādes licencē dokumentus atkalizmantošanai, licences nosacījumiem būtu jābūt godīgiem un pārredzamiem. Šajā ziņā nozīmīga loma var būt arī tiešsaistē pieejamām standarta licencēm. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina standarta licenču pieejamība.

(40)  Ja kompetentā iestāde izlemj noteiktus dokumentus turpmāk vairs nedarīt pieejamus atkalizmantošanai vai turpmāk vairs neatjaunināt šādus dokumentus, tai cik ātri vien iespējams būtu jādara šie lēmumi zināmi atklātībai, kad vien iespējams par to paziņojot ar elektroniskiem līdzekļiem.

(41)  Atkalizmantošanas nosacījumiem būtu jābūt nediskriminējošiem attiecībā uz salīdzināmām atkalizmantošanas kategorijām. Gadījumos, kad dokumentus kā ievaddatus savu komercdarbību vajadzībām atkalizmanto publiskā sektora iestādes un publiskie uzņēmumi, dalībvalstīm būtu jānodrošina godīga konkurence starp publiskā sektora iestādēm un publiskiem uzņēmumiem, no vienas puses, un starp citiem lietotājiem, no otras puses. Dalībvalstīm jo īpaši būtu jānodrošina, lai publisko uzņēmumu dokumentu atkalizmantošana neradītu tirgus izkropļojumus un lai netiktu apdraudēta godīga konkurence. Tas nedrīkstētu kavēt, piemēram, informācijas apmaiņu bez maksas starp publiskā sektora iestādēm to publisko uzdevumu izpildei, kamēr no citām personām tiek prasīta maksa par to pašu dokumentu atkalizmantošanu. Tas arī nedrīkstētu kavēt diferencētas tarifikācijas politikas pieņemšanu attiecībā uz komerciālu un nekomerciālu atkalizmantošanu un diferencētas licencēšanas un tarifikācijas politikas pieņemšanu attiecībā uz gadījumiem, kad ekonomikas dalībnieks vēlas atkalizmantot dokumentus konkrētos komerciālos apstākļos.

(42)  Attiecībā uz jebkuru dokumenta atkalizmantošanu publiskā sektora iestādes var atkalizmantotājam izvirzīt nosacījumus, vajadzības gadījumā ar licences palīdzību, piemēram, nosacījumu, kas paredz sniegt norādi uz avotu un norādi uz to, vai atkalizmantotājs dokumentā ir veicis kādas izmaiņas. Izsniedzot licences publiskā sektora informācijas atkalizmantošanai, jebkurā gadījumā būtu jānosaka iespējami mazāk ierobežojumu atkalizmantošanai, piemēram, nosakot tos tikai attiecībā uz avota norādi. Nozīmīgai lomai šajā ziņā vajadzētu būt arī tiešsaistē pieejamām atvērtajām licencēm, kuras piešķir plašākas atkalizmantošanas tiesības bez tehnoloģiskiem, finansiāliem vai ģeogrāfiskiem ierobežojumiem un balstās uz atvērto datu formātiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveicina atvērto licenču izmantošana, kurai galu galā būtu jākļūst par ierastu praksi visā Savienībā.

(43)  Publiskā sektora iestādēm, izstrādājot dokumentu atkalizmantošanas principus, būtu jāievēro konkurences noteikumi, ciktāl iespējams izvairoties no ekskluzīviem nolīgumiem vai jebkādas preferenciālas datu lietošanas starp pašām šīm iestādēm un privātiem partneriem. Tomēr dažkārt var būt nepieciešamas ekskluzīvas tiesības uz konkrētu publiskā sektora dokumentu atkalizmantošanu, lai sniegtu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi . Tas var būt gadījumā, ja neviens komerciāls izdevējs nav gatavs publicēt informāciju, ja tam netiek piešķirtas šādas ekskluzīvas tiesības.

(44)  Ir neskaitāmas vienošanās par sadarbību starp bibliotēkām, tostarp universitāšu bibliotēkām, muzejiem, arhīviem un privātajiem partneriem, kas ir saistītas ar kultūras resursu digitalizāciju un piešķir ekskluzīvas tiesības privātajiem partneriem. Prakse liecina, ka šādas publiskās un privātās partnerības var veicināt kultūras krājumu lietderīgu izmantošanu un vienlaikus paātrināt kultūras mantojuma pieejamību sabiedrībai. Tāpēc ir lietderīgi ņemt vērā dalībvalstīs pastāvošās atšķirības kultūras resursu digitalizācijā, tālab izstrādājot īpašu noteikumu kopumu, kas attiecas uz vienošanos par šo resursu digitalizāciju. Ja ekskluzīvās tiesības attiecas uz kultūras resursu digitalizāciju, var būt nepieciešams zināms ekskluzivitātes laikposms, lai dotu privātajam partnerim iespēju atgūt radušās izmaksas. Tomēr minētajam laikposmam vajadzētu būt ierobežotam laikā un iespējami īsam, lai ievērotu principu, ka neaizsargātajam materiālam pēc digitalizēšanas joprojām jābūt neaizsargātam. Laikposmam, uz kuru piešķir ekskluzīvas tiesības digitalizēt kultūras resursus, principā nebūtu jāpārsniedz 10 gadi. Jebkurš ekskluzivitātes laikposms, kas pārsniedz 10 gadus, būtu jāpārskata, lai ņemtu vērā tehnoloģiskās, finansiālās un administratīvās pārmaiņas, kas attiecīgajā jomā notikušas kopš vienošanās noslēgšanas. Turklāt ikvienai publiskā un privātā sektora partnerībai kultūras resursu digitalizācijai būtu jāpiešķir partnerībā esošajai kultūras iestādei neierobežotas tiesības attiecībā uz digitalizētu kultūras resursu izmantošanu pēc vienošanās beigām.

(45)  Vienošanās starp datu turētājiem un datu atkalizmantotājiem, kuras gan tieši nepiešķir ekskluzīvas tiesības, bet kuras tomēr ir pamats uzskatīt par tādām, kas ierobežo dokumentu pieejamību atkalizmantošanai, būtu jāpakļauj papildu publiskajai kontrolei un tāpēc jāpublicē vismaz divus mēnešus pirms stāšanās spēkā, lai ieinteresētajām personām dotu iespēju pieprasīt vienošanās aptverto dokumentu atkalizmantošanu un novērstu risku, ka tiek ierobežots iespējamo atkalizmantotāju loks. Šādas vienošanās pēc to noslēgšanas arī būtu jāpublisko to galīgajā redakcijā, par kuru puses vienojušās.

(46)  Šīs direktīvas mērķis ir samazināt risku, ka pirmatnācēji gūst pārmērīgas priekšrocības, kas varētu ierobežot datu iespējamo atkalizmantotāju skaitu. Ja līgumiskas vienošanās papildus šajā direktīvā noteiktajam dalībvalsts pienākumam piešķirt piekļuvi dokumentiem var ietvert dalībvalsts līdzekļu nodošanu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, šai direktīvai nebūtu jāskar Līguma 101.–109. pantā paredzēto noteikumu par valsts atbalstu un citu konkurences noteikumu piemērošana. No Līguma 107.–109. pantā paredzētajiem noteikumiem par valsts atbalstu izriet, ka valstij iepriekš jāpārbauda, vai attiecīgā līgumiskā vienošanās var būt saistīta ar valsts atbalstu un jānodrošina vienošanās atbilstība noteikumiem par valsts atbalstu.

(47)  Šī direktīva neskar un būtu jāīsteno un jāpiemēro, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus , kas attiecas uz personas datu aizsardzību , tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679[12] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK[13]. Visus šajā direktīvā paredzētos pienākumus būtu jāpilda, garantējot privātuma un personas datu aizsardzību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā, tostarp attiecinot šo prasību arī uz datu pārrobežu atkalizmantošanu, nodrošinot personas datu anonimizāciju. Anonimizācijai ir izšķiroša nozīme, nodrošinot publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu atbilstīgi noteikumiem un pienākumiem aizsargāt personas datus atbilstīgi datu aizsardzības tiesību aktu noteikumiem, pat ja tas rada izmaksas. Ir lietderīgi uzskatīt šīs izmaksas par vienu no izmaksu elementiem, kas ņemams vērā kā daļa no izplatīšanas robežizmaksām, kā noteikts šīs direktīvas 6. pantā.

(47a)  Anonīmai informācijai vajadzētu būt jebkurai informācijai, kas tieši vai netieši, atsevišķi vai kopā ar saistītajiem datiem nevar būt saistīta ar fizisku personu vai anonimizētiem personas datiem tā, ka datu subjekts vairs nav identificējams. Turklāt, pieņemot lēmumus par publiskā sektora dokumentu, kas satur personas datus, atkalizmantošanas jomu un nosacījumiem, organizācijām, uz kurām attiecas šī direktīva, pirms dokumenta publiskošanas jāveic datu aizsardzības ietekmes novērtējums. Tas būtu jādara, jo īpaši, attiecībā uz konkrētām nozarēm, kurās regulāri tiek apstrādāti īpašu kategoriju personas dati, piemēram, veselības aprūpes nozarē, vai citi personas dati, kas minēti Regulas (ES) 2016/679 9. pantā. Lai pienācīgi risinātu problēmas, kas saistītas ar personas datu nepieciešamo aizsardzību, šādu datu aizsardzības ietekmes novērtējums būtu jāveic saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 35. pantu.

(48)  Šī direktīva neskar trešo personu intelektuālā īpašuma tiesības. Lai izvairītos no šaubām, termins “intelektuālā īpašuma tiesības” attiecas vienīgi uz autortiesībām un blakustiesībām (ieskaitot sui generis aizsardzības formas). Šo direktīvu nepiemēro dokumentiem, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, piemēram, patentiem, reģistrētiem dizainparaugiem un preču zīmēm. Šī direktīva neskar publiskā sektora iestāžu intelektuālā īpašuma tiesību pastāvēšanu vai īpašuma tiesības uz tām, un tā arī neierobežo šo tiesību izmantošanu jebkādā veidā, kas sniedzas ārpus šīs direktīvas noteiktajām robežām. Ar šo direktīvu noteiktie pienākumi būtu jāpiemēro vienīgi tiktāl, cik tie savietojami ar starptautiskiem nolīgumiem par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, jo īpaši Bernes Konvenciju par literāro un mākslas darbu aizsardzību (Bernes Konvencija) un Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIPS līgums). Tomēr publiskā sektora iestādēm būtu jāizmanto to autortiesības tādā veidā, kas veicina atkalizmantošanu.

(49)  Ņemot vērā Savienības tiesību aktus un dalībvalstu un Savienības starptautiskās saistības, jo īpaši tās, kas izriet no Bernes konvencijas un TRIPS līguma , dokumenti, uz kuriem trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības, būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas. Ja trešā persona ir bijusi tāda dokumenta sākotnējais intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks, kurš ir bibliotēku, tostarp universitāšu bibliotēku, muzeju un arhīvu turējumā , un šo tiesību aizsardzības termiņš vēl nav beidzies, minētais dokuments šīs direktīvas nolūkiem būtu jāuzskata par dokumentu, uz kuru trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības.

(50)  Šai direktīvai nebūtu jāskar tiesības, tostarp ekonomiskās un nemateriālās tiesības, kuras publiskā sektora iestāžu darbiniekiem varētu būt saskaņā ar valsts noteikumiem.

(51)  Turklāt, ja kāds dokuments ir pieejams atkalizmantošanai, attiecīgajai publiskā sektora iestādei būtu jāsaglabā tiesības dokumentu izmantot.

(51a)  Šī direktīva neskar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu.

(52)  Rīki, kas palīdz potenciālajiem atkalizmantotājiem atrast dokumentus, kuri pieejami atkalizmantošanai, un atkalizmantošanas nosacījumi var būtiski veicināt publiskā sektora dokumentu pārrobežu izmantošanu. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka darbojas praktiskas metodes, kas palīdz atkalizmantotājiem meklēt dokumentus, kuri pieejami atkalizmantošanai. Šādas praktiskas metodes ir, piemēram, galveno dokumentu (dokumenti, kuri tiek plaši atkalizmantoti vai kuri, iespējams, tiks plaši atkalizmantoti) līdzekļu saraksti, kam vajadzētu būt pieejamiem tiešsaistē, un portāla vietnes, kam ir saites ar decentralizētiem līdzekļu sarakstiem.

(52a)  Komisijai un dalībvalstīm būtu jāturpina vienkāršot piekļuve datu kopām, jo īpaši nodrošinot vienotu piekļuves punktu un pakāpeniski darot pieejamas atbilstīgas publiskā sektora iestāžu datu kopas attiecībā uz visiem dokumentiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, kā arī attiecībā uz Savienības iestāžu datiem.

(53)  Šī direktīva neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK[14] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/9/EK[15]. Tā paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem publiskā sektora iestādes var izmantot savas intelektuālā īpašuma tiesības iekšējā informācijas tirgū, atļaujot atkalizmantot dokumentus. Direktīvas 96/9/EK 7. panta 1. punktā noteiktās tiesības nevajadzētu izmantot, lai neļautu vai ierobežotu dokumentu atkalizmantošanu ārpus šajā direktīvā paredzētajām robežām.

(54)  Komisija ir atbalstījusi atvērto datu progresa ziņojuma izveidi tiešsaistē, kurā būtu attiecīgie izpildes rādītāji attiecībā uz publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu visās dalībvalstīs. Regulāra šā progresa ziņojuma atjaunināšana veicinās informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un informācijas pieejamību par politiku un praksi visā Savienībā.

(55)  Ir jānodrošina, ka dalībvalstis uzrauga publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas apjomu, nosacījumus, saskaņā ar kuriem tā ir publiskota, un tiesiskās aizsardzības praksi.

(56)  Iepriekš apspriežoties ar ieinteresētajām personām, Komisija, izdodot jaunas un atjauninot esošās pamatnostādnes, īpaši attiecībā uz ieteicamajām standarta licencēm , datu kopām un maksu par dokumentu atkalizmantošanu, drīkst palīdzēt dalībvalstīm īstenot šo direktīvu konsekventi.

(57)  Viens no galvenajiem iekšējā tirgus izveides mērķiem ir radīt apstākļus, kas veicinātu Savienības mēroga pakalpojumu attīstību, radot iespēju tos izmantot visiem iedzīvotājiem. Bibliotēkās, muzejos un arhīvos ir ievērojams daudzums vērtīgu publiskā sektora informācijas resursu. Šādu iestāžu turējumā esošu dokumentu atkalizmantošana satur ievērojamu sociālo un ekonomikas potenciālu attiecībā uz kultūras un radošajām nozarēm, kā arī visai sabiedrībai, jo īpaši kopš digitalizācijas projekti ir daudzkāršojuši neaizsargātu digitālu materiālu apjomu, kam var piekļūt tādās platformās kā Europeana. Šie kultūras mantojuma krājumi un ar tiem saistītie metadati veido potenciālu pamatu digitāla satura produktiem un pakalpojumiem, un tiem ir milzīgs inovatīvas atkalizmantošanas potenciāls ne tikai kultūras un radošajās nozarēs, bet arī tādās nozarēs kā izglītība un tūrisms. Citām kultūras iestādēm (piemēram, orķestriem, operteātriem, baleta teātriem un dramatiskajiem teātriem), tostarp arhīviem, kas ir daļa no šīm iestādēm, nebūtu jāietilpst darbības jomā to izpildītājmākslas specifikas dēļ un tāpēc, ka gandrīz uz visiem to materiāliem attiecas trešās personas intelektuālā īpašuma tiesības un tādējādi tie neietilptu minētās direktīvas darbības jomā.

(58)  Lai izveidotu nosacījumus, kas veicina tādu dokumentu atkalizmantošanu, kuri saistīti ar ievērojamiem sociālekonomiskiem ieguvumiem un ir īpaši vērtīgi ekonomikai un sabiedrībai, IIa pielikumā ir iekļauts augstvērtīgo datu kopu kategoriju saraksts. Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, lai papildinātu IIa pielikumā doto augstvērtīgu datu kopu kategoriju sarakstu, pievienojot šim sarakstam jaunas kategorijas un to attiecīgās datu kopas, tās izvēloties no dokumentiem, kuriem piemēro šo direktīvu, kā arī uz minēto datu kopu publicēšanas un atkalizmantošanas kārtību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(59)  ES mēroga saraksts, kurā norādītas datu kopas, kam ir īpašs potenciāls dot sociālekonomiskus ieguvumus, un saskaņoti atkalizmantošanas nosacījumi ir svarīgs faktors, kas ļauj nodrošināt datu pārrobežu lietojumus un pakalpojumus. Direktīvas IIa pielikumā sniegts augstvērtīgu datu kopu kategoriju saraksts, ko varētu papildināt ar deleģētu aktu. Attiecībā uz sarakstā iekļaujamajām papildu kategorijām un to attiecīgajām datu kopām būtu jāņem vērā nozaru tiesību akti, kas jau reglamentē datu kopu publicēšanu, kā arī G8 Atvērto datu hartas tehniskajā pielikumā un Komisijas Paziņojumā 2014/C 240/01 norādītās kategorijas. Procesā, kurā nosaka sarakstā iekļaujamās papildu kategorijas, Komisijai būtu jāveic ietekmes novērtējums un jārīko atbilstīgas sabiedriskās apspriešanas, tostarp ekspertu līmenī. Lai veiktu ietekmes novērtējumu, Komisijai būtu jārīko sabiedriskās apspriešanas ar visām ieinteresētajām personām, tostarp publiskā sektora iestādēm, uzņēmumiem, datu lietotājiem un atkalizmantotājiem, pētniecības organizācijām, pilsoniskās sabiedrības grupām un pārstāvības organizācijām. Visām ieinteresētajām personām vajadzētu būt iespējai iesniegt Komisijai ierosinājumus par augstvērtīgu datu kopu papildu kategorijām vai konkrētām datu kopām. Komisijai šādi ierosinājumi būtu jāņem vērā vai jāinformē attiecīgā ieinteresētā persona par iemesliem, kāpēc konkrētais ierosinājums nav pieņemts.

(60)  Lai nodrošinātu maksimālu ietekmi un veicinātu atkalizmantošanu, augstvērtīgām datu kopām vajadzētu būt pieejamām atkalizmantošanai ar minimāliem juridiskiem ierobežojumiem un bez maksas. Ja attiecīgajās datu kopās ir dinamiski dati, tām arī vajadzētu būt publicētām, izmantojot lietojumprogrammu saskarnes.

(60a)   Ņemot vērā pašreizējo tehnoloģisko formātu augsto riska līmeni attiecībā uz informācijas uzglabāšanu un piekļuvi publiskā sektora informācijai, publiskajām iestādēm, jo īpaši attiecībā uz augstvērtīgām datu kopām, būtu jāīsteno efektīva ilgtermiņa saglabāšanas politika, lai nodrošinātu izmantošanas iespējas arī turpmāk.

(61)  Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, atvieglot uz publiskā sektora dokumentiem balstītu Savienības mēroga informācijas produktu un pakalpojumu izveidi, lai nodrošinātu efektīvu publiskā sektora dokumentu pārrobežu izmantošanu, no vienas puses, privātiem uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, saistībā ar informācijas produktiem un pakalpojumiem ar pievienoto vērtību, kā arī, no otras puses, iedzīvotājiem, lai vienkāršotu informācijas brīvu apriti un komunikāciju, nav pietiekami labi sasniedzami dalībvalstīs, bet, ņemot vērā ierosināto darbību būtībai raksturīgo Eiropas mērogu, ir labāk sasniedzami Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šajā direktīvā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(62)  Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz privātumu (7. pants), personas datu aizsardzība (8. pants), tiesības uz īpašumu (17. pants) un personu ar invaliditāti integrēšana (26. pants) . Nevienu no šīs direktīvas noteikumiem nebūtu jāinterpretē vai jāīsteno tādā veidā, kas ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.

(62a)  Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs 2018. gada 10. jūlijā sniedza atzinumu 5/2018 saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001[16] 41. panta 2. punktu.

(63)  Komisijai šī direktīva būtu jāizvērtē. Saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu [17]minētās izvērtēšanas pamatā vajadzētu būt pieciem kritērijiem, proti, lietderībai, efektivitātei, būtiskumam, saskaņotībai un ES pievienotajai vērtībai, un tai būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumiem attiecībā uz turpmākās rīcības iespējām.

(64)  Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina vienīgi uz tiem noteikumiem, kuri, salīdzinot ar iepriekšējām direktīvām, ir grozījumi pēc būtības. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav mainīti, izriet no iepriekšējām direktīvām.

(65)  Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem I pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

-1.  Šīs direktīvas mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu, ar ko pārvaldīt publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu nolūkā veicināt atvērto datu izmantošanu un stimulēt produktu un pakalpojumu inovāciju.

1.  Ar šo direktīvu nosaka tādu minimālo noteikumu kopumu, ar kuriem reglamentē šādu dokumentu atkalizmantošanu un praktiskus līdzekļus atkalizmantošanas veicināšanai:

(a)  dalībvalstu publiskā sektora iestāžu turējumā jau esoši dokumenti;

(b)  jau esoši dokumenti, kam piekļuve nav liegta vai ierobežota saskaņā ar 1. panta 2. punktu un kas ir tādu publisko uzņēmumu turējumā, kas darbojas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/25/ES[18] noteiktajās jomās, un tādu publisko uzņēmumu turējumā, kas darbojas kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007[19] 2. pantam, un tādu publisko uzņēmumu turējumā, kuri darbojas kā gaisa pārvadātāji, īstenojot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1008/2008[20] 16. pantam, un tādu publisko uzņēmumu turējumā, kuri darbojas kā Kopienas kuģu īpašnieki, veicot publiskā pasūtījuma nodrošināšanas pienākumus atbilstīgi Padomes Regulas (EEK) Nr. 3577/92[21] 4. pantam;

(ba)  esoši dokumenti, kas ir privātu uzņēmumu turējumā un kas sagatavoti, sniedzot pakalpojumus ar vispārēju ekonomisku nozīmi b) apakšpunktā minētajās jomās.

(c)  pētniecības dati saskaņā ar 10. panta 1. un 2. punkta nosacījumiem.

2.  Šī direktīva neattiecas uz:

(a)  dokumentiem, kuru sagādāšana ir darbība, kas neietilpst attiecīgo publiskā sektora iestāžu publiskā uzdevuma jomā, kā tas noteikts ar dalībvalsts tiesību aktiem vai citiem saistošiem noteikumiem, vai, ja šādu noteikumu nav, kā definēts atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts parastajai administratīvajai praksei ar noteikumu, ka publisko uzdevumu darbības joma ir pārredzama un to ir iespējams pārskatīt;

(b)  publisko uzņēmumu turējumā esošiem dokumentiem:  dokumentiem, kas sagatavoti ārpus vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanas jomas, kā noteikts dalībvalstu tiesību aktos vai citos saistošos noteikumos;

  dokumentiem, kas saistīti ar darbībām, kuras ir tieši pakļautas konkurencei un saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 34. pantu atbrīvotas no iepirkuma noteikumu ievērošanas;

  dokumentiem, kuriem piekļuve ir liegta vai ierobežota, lai nodrošinātu tīklu un informācijas sistēmu drošību saskaņā ar Direktīvu 2016/1148;

(c)  dokumentiem, uz kuriem trešām pusēm ir intelektuālā īpašuma tiesības;

(d)  dokumentiem, kuriem piekļuve ir liegta atbilstīgi dalībvalstu noteiktiem piekļuves režīmiem, tostarp pamatojoties uz:

  valsts drošības aizsardzību (t. i., valsts drošību), aizsardzību vai sabiedrisko drošību,

  statistikas datu konfidencialitāti,

  komerciālu konfidencialitāti ( tostarp uzņēmējdarbības, profesionālajiem vai uzņēmumu noslēpumiem);

(da)  dokumentiem, kuriem piekļuve ir liegta vai ierobežota, pamatojoties uz sensitīvas kritiskās infrastruktūras informācijas aizsardzību, kā noteikts Direktīvas 2008/114/EK 2. panta d) punktā.

(e)  dokumentiem, kuriem piekļuve ir ierobežota ar dalībvalstu noteiktiem piekļuves režīmiem, tostarp gadījumos, kad iedzīvotājiem vai uzņēmumiem ir jāpierāda, ka tie ir īpaši ieinteresēti iegūt piekļuvi dokumentiem;

(f)  dokumentu daļām, kurās ir tikai logotipi, ģerboņi un zīmotnes;

(g)  dokumentiem vai tādu dokumentu daļām, kuriem piekļuve ir liegta vai ierobežota saskaņā ar piekļuves režīmiem, kas tiek pamatoti ar personas datu aizsardzību, vai kuri satur personas datus, kuru atkalizmantošana varētu apdraudēt personas privātuma un neaizskaramības aizsardzību, jo īpaši saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz personas datu aizsardzību;

(h)  dokumentiem, kuri ir valsts raidsabiedrību un to meitasuzņēmumu turējumā , kā arī citu struktūru vai to meitasuzņēmumu turējumā, lai veiktu sabiedriskās apraides uzdevumu;

(i)  dokumentiem, kuri ir kultūras iestāžu, izņemot bibliotēku, universitāšu bibliotēku, muzeju un arhīvu, turējumā ;

(j)  dokumentiem, kuri ir vidusskolas un zemāka līmeņa izglītības iestāžu turējumā, un, visu citu izglītības iestāžu gadījumā, dokumentiem, kas nav 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie dokumenti;

(k)  dokumentiem, izņemot 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem, kuri ir pētniecību veicošu un pētniecību finansējošu organizāciju, tostarp organizāciju, kas izveidotas pētījumu rezultātu tālāknodošanai, turējumā.

3.  Šī direktīva pamatojas uz dalībvalstīs spēkā esošajiem piekļuves režīmiem un neskar tos.

3.a  Šī direktīva neskar Regulu (ES) 2016/679 un neietekmē fizisku personu aizsardzības līmeni attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar atbilstīgajiem šīs regulas un citu ES tiesību aktu nosacījumiem.

4.  Pienākumus, kas noteikti ar šo direktīvu, piemēro, ciktāl tie savietojami ar starptautiskiem nolīgumiem par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, jo īpaši Bernes konvenciju un TRIPS līgumu.

5.  Publiskā sektora iestādes neizmanto Direktīvas 96/9/EK 7. panta 1. punktā noteiktās datubāzes veidotāja tiesības, lai neļautu vai ierobežotu dokumentu atkalizmantošanu ārpus šajā direktīvā paredzētajām robežām.

6.  Šī direktīva reglamentē dalībvalstu publiskā sektora iestāžu turējumā jau esošu dokumentu atkalizmantošanu, tostarp tādu dokumentu atkalizmantošanu, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK[22].

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1.  “ publiskā sektora iestāde” ir valsts, reģionāla vai pašvaldības iestāde, publisko tiesību subjekti un apvienības, ko izveidojusi viena vai vairākas šādas iestādes, vai arī viens vai vairāki šādi publisko tiesību subjekti;

2.  “publisko tiesību subjekts” ir jebkura struktūra:

  (a)  kas nodibināta ar konkrētu mērķi apmierināt vispārējas vajadzības un neveic rūpnieciskas vai komerciālas darbības; un

  (b)  kas ir juridiska persona; un

  (c)  ko galvenokārt finansē valsts, vai arī reģionālas vai pašvaldības iestādes, vai citi publisko tiesību subjekti; vai ko šie subjekti pārrauga; vai kuru vadībā, pārvaldē vai uzraudzības struktūrā vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionālas vai pašvaldības iestādes vai citi publisko tiesību subjekti;

3.  “publisks uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kurā publiskā sektora iestādes var tieši vai netieši īstenot dominējošu ietekmi savu īpašumtiesību dēļ, finansiālas dalības dēļ vai to noteikumu dēļ, kas attiecas uz šādu uzņēmumu;

Uzskata, ka publiskā sektora iestādēm ir dominējoša ietekme, ja šādas publiskā sektora iestādes kādā uzņēmumā tieši vai netieši:

(i) ir attiecīgā uzņēmuma parakstītā kapitāla lielākās daļas turētājas;

(ii) kontrolē balsu vairākumu saistībā ar uzņēmumu emitētajām akcijām; vai

(iii) var iecelt vairāk nekā pusi uzņēmuma pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļu;

4.  “universitāte” ir jebkura publiskā sektora iestāde, kas piedāvā pēc vidusskolas beigšanas iegūt augstāko izglītību un akadēmisko grādu.

4.a  “atvērtā licence” ir jebkura standartizēta sabiedriskā licence, kas ļauj ikvienam brīvi piekļūt datiem un saturam, tos izmantot, pārveidot un apmainīties ar tiem jebkādā nolūkā, ievērojot vienīgi prasības saglabāt pirmavotu un atvērtību;

5.  “dokuments” ir:

  (a)  jebkurš saturs uz jebkura nesēja (rakstīts uz papīra vai saglabāts elektroniskā veidā, vai arī kā skaņas, attēla vai audiovizuāls ieraksts);

  (b)  šāda satura jebkāda daļa;

5.b  “anonīma informācija” vai “anonimizēta informācija” ir informācija, kas nav saistīta ar identificētu vai identificējamu fizisku personu vai personas datiem, ko sniedz anonīmi tādā veidā, ka datu subjekts nav vai vairs nav identificējams;

6.  "dinamiskie dati" ir elektroniski dokumenti, kas bieži vai regulāri mainās;

6.a  "lietojumprogrammas saskarne" (API) ir pienācīgi dokumentēts funkciju, procedūru, definīciju un protokolu saraksts strukturētai informācijas izgūšanai tiešsaistē;

7.  “pētniecības dati” ir digitāli dokumenti, izņemot zinātniskas publikācijas, kas tiek vākti vai sagatavoti zinātniskās pētniecības darbību gaitā un ko pētniecības procesā izmanto kā pierādījumus vai ko pētniecības aprindās parasti uzskata par nepieciešamiem, lai validētu pētījumu secinājumus un rezultātus;

8.  “augstvērtīgas datu kopas” ir dokumenti, kuru atkalizmantošana saistās ar svarīgiem ieguvumiem sabiedrībai, videi un ekonomikai, jo īpaši dēļ to piemērotības pakalpojumu un lietojumu ar pievienoto vērtību un jaunas, pienācīgas kvalitātes nodarbinātības radīšanai, kā arī uz šādām datu kopām balstīto pakalpojumu un lietojumu ar pievienoto vērtību potenciālo lietotāju skaitu;

9.  “atkalizmantošana” ir publiskā sektora iestāžu turējumā esošo dokumentu izmantošana, ko veic fiziskas vai juridiskas personas komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, kas nav sākotnējais mērķis, kuram dokuments tika sagatavots, pildot publisko uzdevumu, izņemot dokumentu apmaiņu starp publiskā sektora iestādēm, kas tiek veikta, vienīgi pildot to publiskos uzdevumus;

9.a  “personas dati” ir dati, kā definēts Regulas (ES) Nr. 2016/679 4. panta a) punktā;

10.  “mašīnlasāms formāts” ir datnes formāts, kas ir strukturēts tā, lai lietojumprogrammas var viegli identificēt, atpazīt un iegūt no dokumenta specifiskus datus, tostarp atsevišķas faktoloģiskas vienības, un to iekšējo struktūru;

11.  “atvērts formāts” ir datnes formāts, kas ir platformneatkarīgs un ko dara pieejamu sabiedrībai bez jebkādiem ierobežojumiem, kuri traucē dokumentu atkalizmantošanu;

12.  “ oficiāls atvērts standarts” ir rakstiski noteikts standarts, kurā precīzi norādītas specifikācijas prasībām attiecībā uz programmatūras sadarbspējas nodrošināšanu;

13.  “samērīga peļņa no kapitāla ieguldījuma” ir vispārējās maksas procentuāla daļa papildus tai, kas vajadzīga, lai atgūtu attiecināmās izmaksas, kura nepārsniedz Eiropas Centrālās bankas fiksēto procentu likmi vairāk kā par 5 procentpunktiem.

14.  “trešā puse” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kuras turējumā ir dati un kas nav publiskā sektora iestāde vai publisks uzņēmums vai arī 1. panta 1. punkta ba apakšpunktā minēts privāts uzņēmums.

3. pants

Vispārējais princips

1.   Ievērojot 2. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka dokumenti, uz kuriem attiecas šī direktīva saskaņā ar 1. pantu, ir atkalizmantojami komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem saskaņā ar III un IV nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.  Attiecībā uz dokumentiem, uz kuriem bibliotēkām, tostarp universitāšu bibliotēkām, muzejiem un arhīviem, ir intelektuālā īpašuma tiesības, un attiecībā uz dokumentiem, kuri ir publisko uzņēmumu turējumā, gadījumos, kad publisks uzņēmums vai arī 1. panta 1. punkta ba apakšpunktā minēts privātais uzņēmums, kas tos ir sagatavojis, ir atļāvis šādu dokumentu atkalizmantošanu, dalībvalstis nodrošina, ka šie dokumenti ir atkalizmantojami komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem saskaņā ar III un IV nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem.

2a.  Dalībvalstis nodrošina, ka dokumenti, kas ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, tiek sagatavoti un darīti pieejami atkalizmantošanai saskaņā ar principu "atvērts integrēti un pēc noklusējuma".

2.b  Dalībvalstis paredz, ka, pieņemot lēmumus par dokumentu atkalizmantošanas jomu un nosacījumiem, organizācijas, uz kurām attiecas šī direktīva, veic datu aizsardzības ietekmes novērtējumus, jo īpaši attiecībā uz konkrētām jomām, kurās regulāri tiek apstrādāti īpašu kategoriju personas dati, piemēram, veselības aprūpes nozarē, vai citi personas dati, kas minēti Regulas (ES) 2016/679 9. pantā. Šādu datu aizsardzības ietekmes novērtējumu veic saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 35. pantu.

II NODAĻA

ATKALIZMANTOŠANAS PIEPRASĪJUMI

4. pants

Prasības atkalizmantošanas pieprasījumu apstrādei

1.  Publiskā sektora iestādes, publiskie uzņēmumi un 1. panta 1. punkta ba apakšpunktā minētie privātie uzņēmumi izmantojot elektroniskos līdzekļus, ja iespējams un tas ir lietderīgi, apstrādā atkalizmantošanas pieprasījumus un dara dokumentus pieejamus pieprasījuma iesniedzējam atkalizmantošanai, vai, ja nepieciešama licence, pieņemamā termiņā, kas atbilst termiņiem, kādi noteikti dokumentu piekļuves pieprasījumu apstrādei, pabeidz licences piedāvājumu pieteikuma iesniedzējam .

1.a  Lēmumu atļaut vai neatļaut atkalizmantot kādu vai visus dokumentus saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem pieņem attiecīgais publiskais uzņēmums vai arī 1. panta 1. punkta ba apakšpunktā minēts privātais uzņēmums. Pēc tam, kad uzņēmums ir izvēlējies darīt dokumentu pieejamu atkalizmantošanai, tas ievēro attiecīgos pienākumus, kas noteikti šīs direktīvas III un IV nodaļā, jo īpaši attiecībā uz formātiem, maksas noteikšanu, pārredzamību, licencēm, nediskriminēšanu un ekskluzīvu vienošanos aizliegumu.

2.  Ja nav noteikti termiņi vai citi noteikumi, kas reglamentē dokumentu laicīgu sniegšanu, publiskā sektora iestādes, publiskie uzņēmumi un 1. panta 1. punkta ba apakšpunktā minētie privātie uzņēmumi apstrādā pieprasījumus un piegādā dokumentus pieteikuma iesniedzējam, vai arī, ja atkalizmantošanai nepieciešama licence, pabeidz licences piedāvājumu pieteikuma iesniedzējam iespējami drīz vai ne vēlāk kā termiņā, kas nepārsniedz 20 darbdienas pēc tā saņemšanas. Plašiem vai sarežģītiem pieprasījumiem šo termiņu var pagarināt par vēl 20 darba dienām. Šādos gadījumos pieteikuma iesniedzējam iespējami drīz un jebkurā gadījumā trīs nedēļu laikā pēc sākotnējā pieprasījuma iesniegšanas paziņo, ka nepieciešams vairāk laika, lai to apstrādātu, kā arī norāda iemeslus.

3.  Nelabvēlīga lēmuma gadījumā publiskā sektora iestādes, publiskie uzņēmumi vai 1. panta 1. punkta ba apakšpunktā minētie privātie uzņēmumi paziņo pieprasījuma iesniedzējam atteikuma pamatojumu, pamatojoties uz dalībvalstī pastāvošā piekļuves režīma attiecīgajiem noteikumiem, vai arī valsts noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, jo īpaši 1. panta 2. punkta a) līdz g) apakšpunktu vai 3. pantu. Ja nelabvēlīgais lēmums ir pamatots ar 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu, publiskā sektora iestāde, publiskais uzņēmums vai 1. panta 1. punkta ba apakšpunktā minēts privātais uzņēmums iekļauj norādi uz fizisko vai juridisko personu, kas ir tiesību subjekts, ja tas ir zināms, vai arī licenciāru, no kura publiskā sektora iestāde ieguvusi attiecīgo materiālu. Bibliotēkām, tostarp universitāšu bibliotēkām, muzejiem un arhīviem, šāda norāde nav jāiekļauj.

4.  Jebkurā lēmumā par atkalizmantošanu iekļauj norādi uz tiesību aizsardzības līdzekļiem gadījumos, kad pieprasītājs vēlas pārsūdzēt lēmumu. Viena no tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanas iespējām ir pārskatīšana, ko veic objektīva pārskatīšanas iestāde ar attiecīgām specializētām zināšanām, piemēram, valsts konkurences iestāde, valsts uzraudzības iestāde, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 51. pantu, dokumentu pieejamības valsts iestāde vai valsts tiesu iestāde, kuras lēmumi ir saistoši attiecīgajai publiskā sektora iestādei.

4.a  Šā panta piemērošanai dalībvalstis nodrošina, ka:

(a)  tiek piešķirts atbalsts centieniem piekļūt dokumentiem;

(b)  publiskā sektora iestāžu, publisko uzņēmumu un 1. panta 1. punkta ba apakšpunktā minēto privāto uzņēmumu saraksti ir publiski pieejami;

(c)  tiek noteikti praktiski pasākumi, kas nodrošina publiskā sektora informācijas efektīvu atkalizmantošanu;

(d)  publiskā sektora iestādes, publiskie uzņēmumi un 1. panta 1. punkta ba apakšpunktā minētie privātie uzņēmumi atbilstīgi informē sabiedrību par tiesībām, kādas tai ir, pamatojoties uz šo direktīvu un spēkā esošajiem valsts vai Savienības noteikumiem par piekļuvi informācijai, un šajā saistībā atbilstīgā apmērā nodrošina informāciju, norādījumus un ieteikumus.

5.  Šā panta prasības nav jāievēro šādām struktūrām:

;

(b) izglītības iestādēm, pētniecību veicošām organizācijām un pētniecību finansējošām organizācijām.

III NODAĻA

ATKALIZMANTOŠANAS NOSACĪJUMI

5. pants

Pieejamie formāti

1.  Neskarot V nodaļu, publiskā sektora iestādes, publiskie uzņēmumi un 1. panta 1. punkta ba apakšpunktā minētie privātie uzņēmumi dara savus dokumentus pieejamus veidos vai formātos, kas ir savietojami, sameklējami un atkalizmantojami ar elektroniskiem līdzekļiem, jebkādā iepriekš esošā valodā un, kad vien iespējams un lietderīgi, atvērtā mašīnlasāmā formātā kopā ar to metadatiem. Gan formātam, gan metadatiem, ja iespējams, jāatbilst oficiāliem atvērtiem standartiem.

2.  Ciktāl atkalizmantotājiem ir kāda iespēja atkalizmantot pieprasītos dokumentus, šā panta 1. punkts neuzliek publiskā sektora iestādēm, 1. panta 1. punkta ba apakšpunktā minētajiem privātajiem uzņēmumiem vai publiskajiem uzņēmumiem pienākumu veidot vai pielāgot dokumentus vai izsniegt to izrakstus, lai ievērotu minētā punkta noteikumus, ja tas radītu nesamērīgas pūles, kas pārsniedz vienkāršu darbību.

3.  Pamatojoties uz šo direktīvu, nevar prasīt publiskā sektora iestādēm, 1. panta 1. punkta ba apakšpunktā minētajiem privātajiem uzņēmumiem un publiskajiem uzņēmumiem turpināt sagatavot un publiskā glabāt noteikta veida dokumentus tāpēc, lai privātā vai publiskā sektora organizācijas tos atkalizmantotu.

4.  Publiskā sektora iestādes, publiskie uzņēmumi un 1. panta 1. punkta ba apakšpunktā minētie privātie uzņēmumi dara dinamiskos datus pieejamus atkalizmantošanai tūlīt pēc savākšanas, izmantojot piemērotas lietojumprogrammu saskarnes (API). Lai nodrošinātu dinamisku datu ilgtspējīgu piegādi, publiskā sektora iestādes var saņemt atbalstu saskaņā ar attiecīgajām Savienības programmām.

5.  Ja darīt dokumentus pieejamus reāllaikā un nekavējoties tūlīt pēc savākšanas pārsniegtu publiskā sektora iestādes, 1. panta 1. punkta ba apakšpunktā minētā privātā uzņēmuma vai publiskā uzņēmuma finansiālās un tehniskās iespējas, 4. punktā minētos dokumentus dara pieejamus termiņā, kas nepamatoti nekaitē to ekonomiskā un sociālā potenciāla izmantošanai.

5.a  Publiskā sektora iestādes, publiskie uzņēmumi un 1. panta 1. punkta ba apakšpunktā minētie privātie uzņēmumi nodrošina, ka piekļuve publiskā sektora informācijai un tās atkalizmantošana atbilst Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā.

6. pants

Maksas noteikšanas principi

1.  Dokumentu atkalizmantošana ir bezmaksas, vai maksa nepārsniedz šo dokumentu reproducēšanas, nodrošināšanas un izplatīšanas robežizmaksas un attiecīgā gadījumā − personas datu anonimizācijas un konfidenciālas komercinformācijas aizsardzībai veikto pasākumu izmaksas.

2.  Izņēmuma kārtā 1. punktu nepiemēro:

(a)  publiskā sektora iestādēm, no kurām prasa gūt ieņēmumus, lai segtu ievērojamu daļu izmaksu , kas saistītas ar tām uzticēto publisko uzdevumu izpildi;

(aa)  dokumentiem, saistībā ar kuriem attiecīgajai publiskā sektora iestādei ir jāgūst pietiekami ieņēmumi, lai segtu būtisku daļu izmaksu, kas saistītas ar dokumentu savākšanu, sagatavošanu, reproducēšanu un izplatīšanu;

(b)  bibliotēkām, tostarp universitāšu bibliotēkām, muzejiem un arhīviem;

(c)  publiskiem uzņēmumiem;

(ca)  1. panta 1. punkta ba) apakšpunktā minētajiem privātiem uzņēmumiem;

3.  Šā panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos kopējo maksu aprēķina , izmantojot objektīvus, pārredzamus un pārbaudāmus kritērijus, kuri jānosaka dalībvalstīm. Kopējie ieņēmumi no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas attiecīgajā pārskata periodā nepārsniedz savākšanas, sagatavošanas, reproducēšanas un izplatīšanas, datu glabāšanas un attiecīgā gadījumā − personas datu anonimizācijas un konfidenciālas komercinformācijas aizsardzībai veikto pasākumu izmaksas kopā ar samērīgu peļņu no kapitāla ieguldījumiem. Maksu aprēķina, ievērojot piemērojamos grāmatvedības principus.

4.  Ja maksu nosaka publiskā sektora iestādes, kas minētas 2. punkta b) apakšpunktā, kopējie ieņēmumi no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas attiecīgajā pārskata periodā nepārsniedz savākšanas, sagatavošanas, reproducēšanas, izplatīšanas, datu glabāšanas, saglabāšanas un tiesību iegūšanas, un attiecīgā gadījumā − personas datu anonimizācijas un konfidenciālas komercinformācijas aizsardzībai veikto pasākumu izmaksas kopā ar samērīgu peļņu no kapitāla ieguldījumiem. Maksu aprēķina, ievērojot grāmatvedības principus, kas ir piemērojami attiecīgajām publiskā sektora iestādēm.

5.  Augstvērtīgu datu kopu, kuru saraksts nosakāms saskaņā ar 13. pantu, un 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā un IIa pielikumā minēto pētniecības datu atkalizmantošana lietotājam ir bezmaksas.

7. pants

Pārredzamība

-1.a  Dalībvalstis var publiskot dokumentu reproducēšanas, izplatīšanas un datu glabāšanas radītās izmaksas, kā arī attiecīgā gadījumā personas datu anonimizācijas radītās izmaksas un to pasākumu izmaksas, kas saistīti ar konfidencialitātes aizsardzību, kā minēts 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā.

1.  Attiecībā uz standarta maksu par dokumentu vai dokumentu daļu atkalizmantošanu jebkurus piemērojamos nosacījumus un minētās maksas faktiskās summas, tostarp šādas maksas aprēķināšanas bāzi, nosaka iepriekš un publicē, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ja tas ir iespējams un ir lietderīgi.

2.  Attiecībā uz citu maksu par atkalizmantošanu, kas nav minēta 1. punktā, faktorus, kas tiek ņemti vērā, aprēķinot šādu maksu, norāda jau sākotnēji. Attiecīgais dokumentu turētājs pēc pieprasījuma arī norāda veidu, kādā šāda maksa ir aprēķināta attiecībā uz konkrēto atkalizmantošanas pieprasījumu.

3.  Dalībvalstis publicē 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto publiskā sektora iestāžu sarakstu.

4.  Publiskā sektora iestādes nodrošina, ka dokumentu atkalizmantošanas pieprasījuma iesniedzējus informē par pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz tos skarošiem lēmumiem vai praksi.

8. pants

Licences

1.  Dalībvalstis neveic tādu dokumentu atkalizmantošanu, uz kuriem attiecas nosacījumi vai licence, ja vien vajadzība pēc šādiem nosacījumiem vai licences ir nediskriminējoša, to pamato sabiedrisku interešu mērķis, un tie ir proporcionāli.

2.  Dalībvalstīs, kur tiek izmantotas licences, dalībvalstis nodrošina, ka publiskā sektora dokumentu atkalizmantošanai ir pieejamas standarta licences ciparu formātā, kuras var pielāgot, lai apmierinātu konkrētus licenču pieteikumus, un kuras var apstrādāt elektroniskā veidā. Dalībvalstis mudina izmantot šādas standarta licences.

2.a  Neskarot Savienības tiesību aktos noteiktās tiesiskās atbildības prasības, ja publiskā iestāde, publiskais uzņēmums vai arī 1. panta 1. punkta ba apakšpunktā minētais privātais uzņēmums dara dokumentus pieejamus atkalizmantošanai bez jebkādiem nosacījumiem un ierobežojumiem, attiecīgā publiskā iestāde, publiskais uzņēmums, vai arī 1. panta 1. punkta ba apakšpunktā minētais privātais uzņēmums attiecībā uz atkalizmantošanai pieejamajiem dokumentiem ir tiesīgi neuzņemties nekādu tiesisko atbildību.

9. pants

Praktiskas metodes

1.  Dalībvalstis izveido praktiskas metodes, kas atvieglo atkalizmantošanai pieejamo dokumentu meklēšanu, piemēram, galveno dokumentu un attiecīgo metadatu aktīvu katalogus, kuri, ja tas ir iespējams un lietderīgi, ir pieejami tiešsaistē un mašīnlasāmā formātā, un portālu vietnes, kam ir saites uz aktīvu katalogiem. Ja iespējams, dalībvalstis veicina dokumentu meklēšanu dažādās valodās.

1.a  Dalībvalstis nodrošina, ka publiskā sektora iestādes, publiskie uzņēmumi un 1. panta 1. punkta ba apakšpunktā minētie privātie uzņēmumi sniedz Komisijai nepieciešamo piekļuvi visiem atkalizmatošanai pieejamajiem datiem, lai datu kopas varētu agregēt Savienības līmenī, jo īpaši nolūkā nodrošināt Savienībai pilnīga tvēruma datu kopas par konkrētu datu kategoriju, kas noteikta IIa pielikumā. Komisija veic praktiskus pasākumus, lai datu kopas būtu pieejamas Savienības līmenī, izmantojot vienotu piekļuves punktu.

10. pants

Pētniecības datu pieejamība un atkalizmantošana

1.  Dalībvalstis atbalsta pētniecības datu pieejamību, tālab pieņemot valsts rīcībpolitiku un attiecīgas darbības, kuru mērķis ir no publiskiem līdzekļiem finansētas pētniecības datus padarīt brīvi pieejamus ("atvērtās piekļuves politika") un kuras ir saderīgas ar FAIR principiem. Visi no publiskiem līdzekļiem finansēti pētniecības dati būtu automātiski jāpadara atvērti. Šajā sakarībā ņem vērā bažas par intelektuālā īpašuma tiesībām, personas datu aizsardzību un konfidencialitāti, drošību un likumīgām komerciālām interesēm, ievērojot principu "cik vien iespējams atklāti, cik vien vajadzīgs aizklāti”. Šī atvērtās piekļuves politika vērsta uz pētniecību veicošajām organizācijām un pētniecību finansējošajām organizācijām. No Savienības budžeta finansētās pētniecības finansēšanas shēmas visiem saņēmējiem nosaka pienākumu publiskot savus pētījumu datus atkalizmantošanai saskaņā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”.

2.  Pētniecības dati ir atkalizmantojami komerciālām vai nekomerciālām vajadzībām saskaņā ar III un IV nodaļā paredzētajiem nosacījumiem, ciktāl tie finansēti no publiskiem līdzekļiem un ja piekļuve šādiem datiem tiek nodrošināta, izmantojot institucionālus vai tematiskus repozitorijus vai citu vietējo, valsts vai starptautisku datu infrastruktūru. Šajā kontekstā ņem vērā leģitīmas komercintereses, zināšanu nodošanas darbības un iepriekšējās intelektuālā īpašuma tiesības. Šis noteikums neskar 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

IV NODAĻA

NEDISKRIMINĀCIJA UN GODĪGA TIRDZNIEKĪBA

11. pants

Nediskriminācija

1.  Visi piemērojamie dokumentu atkalizmantošanas nosacījumi ir nediskriminējoši attiecībā uz salīdzināmām atkalizmantošanas kategorijām , tostarp pārrobežu atkalizmantošanu .

2.   Dalībvalstis garantē godīgu konkurenci starp publiskā sektora iestādēm, publiskiem uzņēmumiem un 1. panta 1. punkta ba apakšpunktā minētajiem privātajiem uzņēmumiem, kā arī citiem lietotājiem gadījumos, kad attiecīgās publiskā sektora iestādes, publiskie uzņēmumi vai 1. panta 1. punkta ba apakšpunktā minētie privātie uzņēmumi atkalizmanto dokumentus kā izejmateriālus savām komerciālām darbībām, kuras neietilpst to publiskajos uzdevumos, nodrošinot, ka dokumentu sagādei šīm darbībām piemēro tādas pašas maksas un nosacījumus kā citiem lietotājiem.

2.a  Tāpat arī dalībvalstis nodrošina, lai publisko uzņēmumu vai 1. panta 1. punkta ba apakšpunktā minēto privāto uzņēmumu dokumentu un informācijas atkalizmantošana nekropļotu godīgu konkurenci.

12. pants

Aizliegums slēgt ekskluzīvas vienošanās

1.  Lai nodrošinātu taisnīgumu, dokumentu atkalizmantošana ir pieejama visiem iespējamiem tirgus dalībniekiem, pat ja viens vai vairāki lietotāji jau izmanto produktus ar pievienoto vērtību, kuru pamatā ir šie dokumenti. Līgumi vai citas vienošanās starp publiskā sektora iestādēm, 1. panta 1. punkta ba apakšpunktā minētiem privātiem uzņēmumiem vai publiskajiem uzņēmumiem, kuru turējumā ir dokumenti, un trešām personām, nepiešķir ekskluzīvas tiesības un nenodrošina datu preferenciālu izmantošanu. Tiek ņemts vērā publiskais pakalpojums, uz kuru neattiecas Direktīvas 2014/24/ES darbības joma saskaņā ar minētās direktīvas 11. pantu, un inovācijas partnerības, kas minētas Direktīvas 2014/24/ES 31. pantā.

2.  Tomēr, ja nepieciešamas ekskluzīvas tiesības, lai sniegtu pakalpojumus sabiedrības interesēs, šādu tiesību piešķiršanas iemesla pamatotību regulāri pārskata un katrā ziņā to pārskata reizi trijos gados. Ekskluzīvas vienošanās, kuras noslēgtas pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, dara publiski pieejamas vismaz divus mēnešus pirms to stāšanās spēkā. Šādu vienošanos galīgie noteikumi ir pārredzami un tiek darīti publiski pieejami.

Šo punktu nepiemēro kultūras resursu digitalizācijai.

3.  Neatkarīgi no 1. punkta, ja uz kultūras resursu digitalizāciju attiecas ekskluzīvas tiesības, šādas ekskluzivitātes laikposms principā nepārsniedz 10 gadus. Ja minētais laikposms pārsniedz 10 gadus, tā ilgumu pārskata vienpadsmitajā gadā un attiecīgā gadījumā pēc tam reizi septiņos gados.

Vienošanās, ar kuru piešķir pirmajā daļā minētās ekskluzīvās tiesības, ir pārredzama un tiek darīta publiski pieejama.

Attiecībā uz ekskluzīvajām tiesībām, kas minētas pirmajā daļā, attiecīgajai publiskā sektora iestādei bez maksas nodrošina to digitalizēto kultūras resursu kopiju, kas veido šādas vienošanās daļu. Šī kopija ir pieejama atkalizmantošanai pēc ekskluzivitātes laikposma beigām.

4.   Juridiskas vai praktiskas vienošanās, kuras tieši nepiešķir ekskluzīvas tiesības, bet kuru mērķis ir ierobežot dokumentu pieejamību atkalizmantošanai subjektiem, kuri nav trešā persona, kas noslēgusi vienošanos, vai kuras ir pamats uzskatīt par tādām, dara publiski pieejamas vismaz divus mēnešus pirms to stāšanās spēkā. Šādas juridiskas vai praktiskas vienošanās tiek regulāri pārskatītas, ko, jebkurā gadījumā, veic reizi trijos gados. Šādu vienošanos galīgie noteikumi ir pārredzami un tiek darīti publiski pieejami, pienācīgi ņemot vērā konkurenci.

5.   Esošās ekskluzīvās vienošanās, kas ir spēkā 2013. gada 17. jūlijā un uz kurām neattiecas izņēmumi saskaņā ar 2. un 3. punktu, tiek izbeigtas līguma darbības beigās vai katrā ziņā ne vēlāk kā 2043. gada 18. jūlijā.

12.a pants (jauns)

Valsts sektora informācijas saglabāšana

Dalībvalstis nodrošina jēgpilnas saglabāšanas politikas īstenošanu attiecībā uz valsts sektora informāciju jebkurā formātā, kas sniedz labākās iespējamās ilgtermiņa piekļuves garantijas.

V NODAĻA

AUGSTVĒRTĪGAS DATU KOPAS

13. pants

Augstvērtīgu datu kopu saraksts

1.  Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, IIa pielikumā ir dots kategoriju un augstvērtīgo datu kopu saraksts. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, lai papildinātu šo sarakstu, pievienojot jaunas kategorijas un to attiecīgās datu kopas, izvēloties no dokumentiem, kuriem piemēro šo direktīvu, un minēto datu kopu publicēšanas un atkalizmantošanas kārtību.

2.  Šīs datu kopas ir pieejamas lejupielādei bez maksas un mašīnlasāmas, un attiecīgā gadījumā tām iespējams piekļūt, izmantojot API. Atkalizmantošanas nosacījumi ir saderīgi ar atvērtā standarta licencēm.

3.  Izņēmuma kārtā 2. punktā minētā pieejamība bez maksas neattiecas uz publisko uzņēmumu augstvērtīgām datu kopām, ja 13. panta 7. punktā minētais ietekmes novērtējums liecina, ka datu kopu pieejamība bez maksas radīs ievērojamus konkurences kropļojumus attiecīgajos tirgos.

5.  Šā panta 1. punktā minētais kategoriju un to attiecīgo augstvērtīgu datu kopu saraksts tiek veidots, pamatojoties uz novērtējumu, kurā izskatīts to potenciāls dot būtiskus sociālus, ekonomiskus vai vides ieguvumus, veidot inovatīvus pakalpojumus, lietotāju, jo īpaši MVU, skaits un ieņēmumi, ko tās varētu palīdzēt radīt, kā arī iespējas tās kombinēt ar citām datu kopām un paredzamā ietekme uz publisko uzņēmumu konkurētspēju.

6.  IIa pielikumā sniegto sarakstu vajadzības gadījumā var papildināt, pieņemot deleģēto aktu; Komisija var papildināt IIa pielikumā sniegto sarakstu attiecīgo augstvērtīgu datu kopas, pieņemot deleģētu aktu saskaņā ar LESD 290. pantu un ievērojot 14. pantā noteikto procedūru.

7.  Komisija pirms deleģētā akta pieņemšanas veic ietekmes novērtējumu, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi, un nodrošina, ka akts papildina esošos nozaru tiesību instrumentus attiecībā uz šīs direktīvas piemērošanas jomā esošo dokumentu atkalizmantošanu. Ja augstvērtīgo datu kopu kategorijas varētu attiekties uz publiskajiem uzņēmumiem, ietekmes novērtējumā īpaši ņem vērā iespējamos konkurences izkropļojumus un publisko uzņēmumu, MVU un jaunuzņēmumu nozīmi ekonomiskajā vidē, kurā valda konkurence.

7.a   Šā panta 1., 2. un 7. punkta vajadzībām Komisija rīko sabiedrisko apspriešanu ar visām ieinteresētajām personām, tostarp kompetentajām iestādēm, kuru turējumā ir publiskā sektora informācija, sociālajiem partneriem, lietotājiem un atkalizmantotājiem, lietošanas un atkalizmantošanas pieprasījuma iesniedzējiem un pilsoniskās sabiedrības grupām. Visām ieinteresētajām personām ir iespēja iesniegt ierosinājumus Komisijai par augstvērtīgu datu kopu papildu kategorijām vai konkrētām datu kopām. Komisija ņem vērā šos apsvērumus vai informē attiecīgo ieinteresēto personu par iemesliem, kāpēc konkrētais ierosinājums nav ņemts vērā.

Panta 2. punkta nolūkā Komisija ņem vērā potenciālo ietekmi uz konkurenci, ja publiskie uzņēmumi darbojas konkurējošos tirgos.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.

15. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz […] izpildītu […] panta prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus , tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tajos ietver arī paziņojumu, ka atsauces esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvām, kas atceltas ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

16. pants

Izvērtēšana

1.  Ne ātrāk kā četrus gadus pēc šīs direktīvas transponēšanas datuma Komisija izvērtē šo direktīvu un Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai iesniedz ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Izvērtēšanu veic saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma vadlīnijām[23]. Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai.

2.  Izvērtēšanā jo īpaši pievēršas šīs direktīvas darbības jomai, sociālajai un ekonomiskajai ietekmei, tostarp tam, kādā mērā pieaugusi to publiskā sektora dokumentu atkalizmantošana, kuriem piemēro šo direktīvu, jo īpaši MVU, kāda ir augstvērtīgu datu kopu ietekme, kāda ietekme bijusi principiem, kas piemēroti maksas noteikšanai un normatīva un administratīva rakstura oficiālo dokumentu atkalizmantošanai, tādu dokumentu atkalizmantošanai, kuri ir citu struktūru, nevis publiskā sektora iestāžu turējumā, API pieejamībai un izmantošanai, mijiedarbībai starp datu aizsardzības noteikumiem un atkalizmantošanas iespējām, kā arī turpmākām iespējām uzlabot iekšējā tirgus pienācīgu darbību, atbalstot ekonomikas un darba tirgus attīstību.

17. pants

Atcelšana

Direktīvu 2003/98/EK, kurā grozījumi izdarīti ar I pielikuma A daļā norādīto direktīvu, atceļ no [dienas pēc 15. panta 1. punkta pirmajā daļā norādītā datuma], neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem I pielikuma B daļā norādīto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanas datumiem.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

19. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —  Padomes vārdā —

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

A daļa

Atceltā direktīvaar tajā veikto grozījumu

(minēts 15. pantā)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/98/EK	(OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/37/ES	(OV L 175, 27.6.2013., 1. lpp.)

B daļa

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanas diena

(minēts 15. pantā)

Direktīva	Transponēšanas termiņš	Piemērošanas diena
2003/98/EK	2005. gada 1. jūlijs
2013/37/ES	2015. gada 18. jūlijs	2015. gada 18. jūlijs

II PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 2003/98/EK	Šī direktīva
1. panta 1. punkts	1. panta 1. punkta ievadvārdi un 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts
_	1. panta 1. punkta b) apakšpunkts
_	1. panta 1. punkta c) apakšpunkts
1. panta 2. punkta ievadvārdi	1. panta 2. punkta ievadvārdi
1. panta 2. punkta a) apakšpunkts	1. panta 2. punkta a) apakšpunkts
_	1. panta 2. punkta b) apakšpunkts
1. panta 2. punkta b) apakšpunkts	1. panta 2. punkta c) apakšpunkts
1. panta 2. punkta c) apakšpunkts	1. panta 2. punkta d) apakšpunkts
1. panta 2. punkta ca) apakšpunkts	1. panta 2. punkta e) apakšpunkts
1. panta 2. punkta cb) apakšpunkts	1. panta 2. punkta f) apakšpunkts
1. panta 2. punkta cc) apakšpunkts	1. panta 2. punkta g) apakšpunkts
1. panta 2. punkta d) apakšpunkts	1. panta 2. punkta h) apakšpunkts
1. panta 2. punkta e) apakšpunkts	1. panta 2. punkta j) apakšpunkts
1. panta 2. punkta f) apakšpunkts	1. panta 2. punkta i) apakšpunkts
_	1. panta 2. punkta k) apakšpunkts
1. panta 3. punkts	1. panta 3. punkts
1. panta 4. punkts	_
1. panta 5. punkts	1. panta 4. punkts
_	1. panta 5. punkts
_	1. panta 6. punkts
2. panta ievadvārdi	2. panta ievadvārdi
2. panta 1. punkts	2. panta 1. punkts
2. panta 2. punkts	2. panta 2. punkts
_	2. panta 3. punkts
2. panta 3. punkts	2. panta 5. punkts
_	2. panta 6. punkts
_	2. panta 7. punkts
_	2. panta 8. punkts
2. panta 4. punkts	2. panta 9. punkts
2. panta 5. punkts	_
2. panta 6. punkts	2. panta 10. punkts
2. panta 7. punkts	2. panta 11. punkts
2. panta 8. punkts	2. panta 12. punkts
2. panta 9. punkts	2. panta 4. punkts
_	2. panta 13. punkts
_	2. panta 14. punkts
3. panta 1. punkts	3. panta 1. punkts
3. panta 2. punkts	3. panta 2. punkts
4. panta 1. punkts	4. panta 1. punkts
4. panta 2. punkts	4. panta 2. punkts
4. panta 3. punkts	4. panta 3. punkts
4. panta 4. punkts	4. panta 4. punkts
4. panta 5. punkts	_
_	4. panta 5. punkta ievadvārdi
_	4. panta 5. punkta a) apakšpunkts
	4. panta 5. punkta b) apakšpunkts
5. panta 1. punkts	5. panta 1. punkts
5. panta 2. punkts	5. panta 2. punkts
5. panta 3. punkts	5. panta 3. punkts
_	5. panta 4. punkts
_	5. panta 5. punkts
6. panta 1. punkts	6. panta 1. punkts
6. panta 2. punkta ievadvārdi	6. panta 2. punkta ievadvārdi
6. panta 2. punkta a) apakšpunkts	6. panta 2. punkta a) apakšpunkts
6. panta 2. punkta b) apakšpunkts	_
6. panta 2. punkta c) apakšpunkts	6. panta 2. punkta b) apakšpunkts
_	6. panta 2. punkta c) apakšpunkts
6. panta 3. punkts	6. panta 3. punkts
6. panta 4. punkts	6. panta 4. punkts
_	6. panta 5. punkts
7. panta 1. punkts	7. panta 1. punkts
7. panta 2. punkts	7. panta 2. punkts
7. panta 3. punkts	_
_	7. panta 3. punkts
7. panta 4. punkts	7. panta 4. punkts
8. panta 1. punkts	8. panta 1. punkts
8. panta 2. punkts	8. panta 2. punkts
9. pants	9. pants
_	10. panta 1. punkts
_	10. panta 2. punkts
10. panta 1. punkts	11. panta 1. punkts
10. panta 2. punkts	11. panta 2. punkts
11. panta 1. punkts	12. panta 1. punkts
11. panta 2. punkts	12. panta 2. punkts
11. panta 2.a punkts	12. panta 3. punkts
_	12. panta 4. punkts
11. panta 3. punkts	_
11. panta 4. punkts	12. panta 5. punkts
_	13. panta 1. punkts
_	13. panta 2. punkts
_	13. panta 3. punkts
_	13. panta 4. punkta a) apakšpunkts
_	13. panta 4. punkta b) apakšpunkts
_	13. panta 5. punkts
_	13. panta 6. punkts
_	13. panta 7. punkts
_	14. panta 1. punkts
_	14. panta 2. punkts
_	14. panta 3. punkts
_	14. panta 4. punkts
_	14. panta 5. punkts
_	14. panta 6. punkts
12. pants	15. panta 1. punkts
_	15. panta 2. punkts
13. panta 1. punkts	16. panta 1. punkts
13. panta 2. punkts	_
13. panta 3. punkts	16. panta 2. punkts
_	17. pants
14. pants	18. pants
15. pants	19. pants
_	I pielikums
_	II pielikums

IIa PIELIKUMS

Kategoriju un augstvērtīgu datu kopu saraksts:

1. Ģeotelpiskie dati

– pasta indeksi, valsts un vietējās kartes (kadastrālās, topogrāfiskās, jūras, administratīvās robežas).

2. Zemes novērošana un vide

– kosmosa un in situ dati (laikapstākļu un zemes un ūdens kvalitātes uzraudzība, seismiskā aktivitāte, enerģijas patēriņš, ēku energoefektivitāte un emisiju līmeņi).

3. Meteoroloģiskie dati

– laikapstākļu prognozes, lietus, vējš un atmosfēras spiediens.

4. Statistika

– valsts, reģionālie un vietējie statistikas dati ar galvenajiem demogrāfiskajiem un ekonomikas rādītājiem (IKP, vecums, bezdarba līmenis, ienākumi, izglītība).

5. Uzņēmumi

– uzņēmumi un uzņēmumu reģistri (reģistrēto uzņēmumu saraksts, dati par īpašumtiesībām un pārvaldību, reģistrācijas identifikatori).

6. Transporta dati

– visu transporta veidu sabiedriskā transporta kustības saraksti, informācija par sabiedriskajiem tīkliem un transporta tīkla stāvokli, tostarp satiksmes informācija.

• [1] ^* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrotās teksta daļas pārsvītro.
• [2]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.).
• [3]   SWD(2018) 145.
• [4]   SWD(2018) 127.
• [5]   Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīva 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.).
• [6]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).
• [7]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
• [8]   C(2018)2375
• [9]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
• [10]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).
• [11]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp).
• [12]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) […].
• [13]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).
• [14]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.).
• [15]   Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīva 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.).
• [16]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
• [17]   OV L 123, 12.5. 2016., 1. lpp.
• [18]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
• [19]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1370/2007
  par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70.
• [20]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 293, 31.10.2008., 3.–20. lpp.).
• [21]   Padomes 1992. gada 7. decembra Regula (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV L 364, 12.12.1992., 7.–10. lpp.).
• [22]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).
• [23]   SWD (2017)350

PIELIKUMS: JURIDISKĀS KOMITEJAS VĒSTULE

D(2018)33866

Jerzy BUZEK

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšsēdētājs

PHS 08B046

Briselē

Temats:  Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija)

COM(2018)0234 - C8-0169/2018 - 2018/0111(COD)

Godātais priekšsēdētāj!

Juridiskā komiteja ir izskatījusi iepriekšminēto priekšlikumu, ievērojot 104. pantu, kas attiecībā uz pārstrādāšanu ir iekļauts Parlamenta Reglamentā.

Minētā panta 3. punktā ir noteikts:

„Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja uzskata, ka priekšlikums neietver citus būtiskus grozījumus, kā vienīgi tajā skaidri norādītos grozījumus, tā par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

Šādā gadījumā un saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti Reglamenta 169. un 170. pantā, grozījumi ir pieņemami tikai par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā attiecībā uz tām priekšlikuma teksta daļām, kurās ietverti būtiski grozījumi.

Tomēr izņēmuma gadījumā un izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas priekšsēdētājs var pieņemt grozījumus tajās priekšlikuma daļās, kuras nav tikušas mainītas, ja viņš uzskata, ka tas ir steidzami nepieciešams tādēļ, lai nodrošinātu teksta iekšējo konsekvenci, vai tādēļ, ka šie grozījumi ir cieši saistīti ar citiem grozījumiem, kas ir pieņemami. Šādus iemeslus norāda rakstiskā grozījumu pamatojumā.”

Ņemot vērā atzinumu, ko sniegusi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa, kura ir izskatījusi pārstrādāšanas priekšlikumu, un ievērojot referenta ieteikumus, Juridiskā komiteja uzskata, ka šajā priekšlikumā nav citu būtisku grozījumu kā vien tie, kas skaidri norādīti, un ka attiecībā uz iepriekš pieņemto tiesību aktu negrozīto noteikumu kodificēšanu ar šiem grozījumiem spēkā esošos tiesību aktus priekšlikumā ir paredzēts tikai kodificēt, negrozot tos pēc būtības.

Juridiskā komiteja 2018. gada 3. septembra sanāksmē vienbalsīgi[1] nolēma ieteikt par konkrēto jautājumu atbildīgajai Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai turpināt izskatīt iepriekšminēto priekšlikumu, ievērojot Reglamenta 104. pantu.

Ar cieņu

Pavel Svoboda

Pielikumā: Konsultatīvās darba grupas atzinums.

• [1]  Sanāksmē piedalījās šādi deputāti: Marie Christine Boutonnet, Jean Marie Cavada, Mady Delvaux, Pascal Durand, Angel Dzhambazki, Rosa Estaràs Ferragut, Laura Ferrara, Jytte Guteland, Gilles Lebreton, Jiří Maštálka, Angelika Niebler, Răzvan Popa, Emil Radev, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka, Luis de Grandes Pascual.

PIELIKUMS: EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS GRUPAS ATZINUMS

	JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀ DARBA GRUPA

Briselē, 2018. gada 12. jūlijā

ATZINUMS

  SNIEGTS  EIROPAS PARLAMENTAM

    PADOMEI

    KOMISIJAI

Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija)

COM(2018)0234 final (2018. gada 25. aprīlis) — 2018/0111(COD)

Ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu un jo īpaši tā 9. punktu, konsultatīvā darba grupa, kuras sastāvā ir Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu pārstāvji, rīkoja sanāksmes 2018. gada 23. un 31. maijā, lai izskatītu iepriekšminēto Komisijas iesniegto priekšlikumu.

Šajās sanāksmēs[1], izskatot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko pārstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošu, konsultatīvā darba grupa, savstarpēji vienojoties, noteica turpmāk minēto:

1. Šāds teksts būtu jāiezīmē ar pelēko fonu, ko pārstrādātajos priekšlikumos parasti izmanto, lai izceltu būtiskus grozījumus:

– 7. apsvērumā pievieno frāzi „un pēc tam 2013. gadā grozītie”;

– 8. apsvērumā vārdus “uz datiem balstītas sabiedrības” aizstāj ar tekstu “ informācijas un zināšanu sabiedrības”;

– 12. apsvērumā svītro vārdu „Parastā”;

– 13. apsvērumā svītro pēdējo teikumu;

– 26. apsvērumā svītro vārdus „saskaņā ar attīstības gaitu informācijas sabiedrībā”;

– 27. apsvērumā pievieno vārdus “satelītdatiem, meteoroloģiskajiem datiem”

– svītro visu Direktīvas 2003/98/EK pašreizējā 14. apsvēruma tekstu;

– 47. apsvērumā pievieno vārdus “un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK”;

– 54. apsvērumā vārdus “valsts sektora informācijas progresa ziņojuma izveidi tiešsaistē” aizstāj ar vārdiem “atvērto datu progresa ziņojuma izveidi tiešsaistē”;

– Direktīvas 2003/98/EK pašreizējā 4. panta 5. punkta tekstu aizstāj ar jaunu redakciju;

– 5. panta 1. punktā pievieno ievadvārdus “Neskarot V nodaļu”;

– 7. panta 1. punktā svītro vārdus “valsts iestāžu rīcībā esošo”;

– 7. panta 2. punktā svītro vārdus “attiecīgās valsts sektora iestādes jau sākotnēji norāda, kādi” un vārdus “valsts sektora iestāde” aizstāj ar vārdiem ”dokumentu turētājs“.

2. Direktīvas 8., 12. un 14. apsvērumā vārds “ Kopiena ” būtu jāaizstāj ar vārdu “Savienība”.

3. Atsauces ailē pirms 56. apsvēruma norāde „2013/37/ES 29. apsvērums” būtu jāaizstāj ar norādi „2013/37ES 36. apsvērums”.

4. Direktīvas 15. panta 1. punkta pirmajā daļā vārdus “tūlīt informē” (aizstāti ar vārdiem “nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu”) būtu jāiezīmē ar dubultu pārsvītrojumu”.

5. Direktīvas 2003/98/EK 13. panta 1. punkta pašreizējais 13. panta 1. punkta formulējums būtu pilnībā jāiezīmē ar dubultu pārsvītrojumu” Ierosinātais 16. panta 1. punkta teksta formulējums būtu pilnībā jāiezīmē ar pelēko fonu, ko parasti izmanto, lai izceltu būtiskus grozījumus.

6. Komisijas iesniegtajam priekšlikumam būtu jāsastāv no diviem pārstrādātās redakcijas pielikumiem, kas 65. apsvērumā un 17. pantā minēti kā “I pielikums” un „II pielikums”.

Priekšlikuma izskatīšanas laikā konsultatīvā darba grupa, kopīgi vienojoties, secināja, ka priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti. Konsultatīvā darba grupa arī konstatēja, ka attiecībā uz spēkā esošā tiesību akta negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai to kodifikācija, negrozot to būtību.

F. DREXLER      H. LEGAL      L. ROMERO REQUENA

juriskonsults      juriskonsults      ģenerāldirektors

• [1]  Konsultatīvā darba grupa strādāja, izmantojot tekstu angļu valodā, kas ir apspriežamā teksta oriģinālvaloda.

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ATZINUMS (19.10.2018)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija)
(COM(2018)0234 – C8-0169/2018 – 2018/0111(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Julia Reda

ĪSS PAMATOJUMS

I. Vispārīga informācija

Pēdējo desmit ar pus gadu laikā atvērtie dati ir attīstījušies un nostabilizējušies kā galvenā modernas pārvaldes koncepcija. Valdības un iestādes ir pieņēmušas principu, ka gadījumā, ja datus var darīt pieejamus atkalizmantošanai, tiem jābūt pieejamiem.

Ievērojot pamattiesības uz piekļuvi informācijai, tiesības piekļūt un atkalizmantot publiskā sektora datus ļauj iedzīvotājiem aktīvi darboties savās kopienās. Daudzas personas un iniciatīvas izmanto datus, lai radītu labumu sabiedrībai. Baumu vai nekonkrētu pierādījumu vietā kā informācijas avots tiek izmantoti uzticami dati.

Komisijas novērtējumā, kas pievienots pārstrādātajam priekšlikumam, tika lēsts, ka datu ekonomika Eiropas Savienībā 2016. gadā veidos EUR 300 miljardus. Tajā pašā gadā ES darbojās aptuveni 134 000 datu uzņēmumu.[1]

Līdz ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem labumu no atvērtajiem datiem gūst arī pārvaldes iestādes. Atvērtie dati ļauj valdībām un pārvaldes iestādēm pildīt savu demokrātisko pienākumu — padarīt politikas un lēmumu pieņemšanas procesus pārredzamāku, un to lietošana arī stimulē dienestus vairāk sadarboties. Dati kļūst pieejami iekšējiem lietotājiem jomās, kurās līdz šim tiem nebija piekļuves. Saskaņā ar Komisijas novērtējumu priekšrocības, ko sniedz datu atklāšana sākumposmā, ir ievērojami lielākas nekā valsts pārvaldes izmaksas — "patlaban apmēram 26:1"[2].

II. Atzinuma sagatavotājas nostāja

A. Princips "atvērts integrēti un pēc noklusējuma"

Piekļuve informācijai ir pamattiesības, kas garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 11. pantā. Tādēļ dalībvalstīm jādara viss iespējamais, lai izstrādātu politiku, kas reglamentē datu izstrādi tā, lai tiktu paredzēta šo datu publiskošana.

Publiskā sektora informācijas pieejamības un atkalizmantošanas nodrošināšana rada izmaksas valsts pārvaldei. Tomēr priekšrocības jau tagad ir lielākas nekā šīs izmaksas. Ņemot vērā turpmākās publiskošanas iespēju datu sagatavošanas posmā, varētu vēl vairāk samazināt izmaksas un vienkāršot publiskošanu.

Šo principu vajadzētu saukt "atvērts integrēti un pēc noklusējuma".

B. Augstvērtīgas datu kopas

Komisija ir noteikusi augstvērtīgas datu kopas par īpaši vērtīgām ekonomikai un sabiedrībai. Tādējādi piekļuves nodrošināšana augstvērtīgām datu kopām ir ļoti svarīga šā pārstrādātā priekšlikuma mērķim.

Šajā nolūkā, pamatojoties uz dalībvalstu pieredzi, direktīva tiek grozīta, ieviešot augstvērtīgu datu kopu kategoriju sarakstu un datu paraugkopas jomās, ko Open Knowledge Foundation[3] ir atzinis par augstvērtīgām un kas norādītas G8 Atvērto datu hartas tehniskajā pielikumā[4]. Komisijai ir deleģētas pilnvaras atjaunināt šo sarakstu un papildināt to ar konkrētām datu kopām, ko tā noteikusi, izmantojot sabiedriskās apspriešanas un mudinot sabiedrību iesniegt ierosinājumus.

C. Maksas iekasēšana

Valdības un valsts pārvaldes iestādes var iekasēt maksu par datiem, kurus tās pasūtījušas izstrādāšanai, izstrādājušas pašas vai licencējušas.

Pārstrādātajā priekšlikumā izmantotā piesardzīgā pieeja neuzlabo situāciju, ka lielie starptautiskie uzņēmumi gūst labumu, ko sniedz atvērtie dati, bet pilsoniskās iniciatīvas paliek zaudētājos. Piemēram, saskaņā ar pieejamo informāciju Google ir licencējusi darījumu datu kartēšanai ar Vācijas Federālo Kartogrāfijas un ģeodēzijas aģentūru[5] par zemu sešciparu skaitļos mērāmu gada maksu. Ja Google var atļauties šādu maksu, tad MVU vai tādām konkurējošām kopienu pilsoniskās sabiedrības iniciatīvām kā OpenStreetMap[6], kuras ir sīki izstrādājušas pasaules kartes, lielākoties iesaistot brīvprātīgos, šādi dati joprojām ir nepieejami un pārāk dārgi.

Tādējādi rodas situācija, ka publiskā sektora informācija stiprina lielo starptautisko uzņēmumu pašreizējo dominējošo stāvokli tirgū, vienlaikus ierobežojot alternatīvu veidošanās iespējas.

Šajā saistībā turpmāk jāierobežo publiskā sektora iespēja iekasēt maksu par datiem. Datu atkalizmatošana jānodrošina bez maksas, ja vien nav pārāk šauri noteikti nosacījumi.

D. Atvērto datu direktīva

Direktīvai nevajadzētu kļūt par šķērsli dalībvalstīm, kuras jau izmanto atvērtos datus un sniedz informāciju atvērtā formātā un saskaņā ar liberālām atvērtām licencēm. Tās uzdevums būtu palīdzēt dalībvalstīm, kuras vēl nav uzņēmušās saistības, sniedzot tām norādes par pasākumiem un metodēm, ko vajadzētu pieņemt.

Būtu jāuzsver atvērto datu Eiropas dimensija, jāveicina datu apkopošana Eiropas mērogā un pārrobežu sadarbība.

Direktīvas 2003/98/EK pieņemšanas laikā termins "atvērtie dati" vēl nebija plaši zināms. Tagad situācija ir citāda. Termins "atvērtie dati" ir plaši ieviests un izmantots Komisijā un dalībvalstīs. Tādēļ labākais termins, kas paskaidro direktīvas vēlamo mērķi, ir termins "atvērtie dati".

Direktīvas nosaukumā vajadzētu atspoguļo tās iespējamo mērķi, tādēļ tā jāpārdēvē par Atvērto datu direktīvu.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Direktīvas priekšlikums 1. virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Priekšlikums	Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA
par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija)	par atvērto datu un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija)
Grozījums Nr.    2 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/98/EK28 ir tikusi būtiski grozīta. Skaidrības labad tā būtu jāpārstrādā, jo ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus.	(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/98/EK28 ir tikusi būtiski grozīta28a. Skaidrības labad tā būtu jāpārstrādā, jo ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus.
__________________	__________________
28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.).	28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.).
	28a Sk. I pielikuma A daļu.
Grozījums Nr.    3 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2)  Saskaņā ar Direktīvas 2003/98/EK 13. pantu un piecus gadus pēc grozījumu Direktīvas 2013/37/ES pieņemšanas Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām ir veikusi direktīvas darbības izvērtēšanu un pārskatīšanu Normatīvās atbilstības un izpildes programmas satvarā29.	(2)  Saskaņā ar Direktīvu 2003/98/EK un piecus gadus pēc grozījumu Direktīvas 2013/37/ES pieņemšanas Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām ir veikusi direktīvas darbības izvērtēšanu un pārskatīšanu Normatīvās atbilstības un izpildes programmas satvarā29.
__________________	__________________
29 SWD(2018) 145.	29 SWD(2018) 145.
Grozījums Nr.    4 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3)  Pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ņemot vērā ietekmes novērtējuma30 rezultātus, Komisija uzskatīja, ka nepieciešama rīcība Savienības līmenī, lai novērstu vēl atlikušos un potenciālos šķēršļus publiskā sektora un publiski finansētas informācijas plašai atkalizmantošanai visā Savienībā un atjauninātu tiesisko regulējumu tā, lai tas atbilstu digitālo tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta un lietu interneta, attīstībai.	(3)  Pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ņemot vērā ietekmes novērtējuma30 rezultātus, Komisija uzskatīja, ka nepieciešama rīcība Savienības līmenī, lai novērstu vēl atlikušos un potenciālos šķēršļus publiskā sektora un publiski finansētas informācijas plašai atkalizmantošanai visā Savienībā un atjauninātu tiesisko regulējumu tā, lai tas atbilstu digitālo tehnoloģiju, piemēram, mašīnmācīšanās, mākslīgā intelekta un lietu interneta, attīstībai.
__________________	__________________
30 SWD(2018) 127.	30 SWD(2018) 127.
Grozījums Nr.    5 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4)  Juridiskajā dokumentā iestrādātās būtiskās izmaiņas, kuru nolūks ir publiskā sektora informācijas potenciāla pilnvērtīga izmantošana Eiropas ekonomikas un sabiedrības labā, ir vērstas galvenokārt uz šādām jomām: nodrošināt reāllaika piekļuvi dinamiskiem datiem, izmantojot piemērotus tehniskos līdzekļus, palielināt augstvērtīgu publisko datu krājumu atkalizmantošanai, tostarp datus no publiskiem uzņēmumiem, pētniecību veicošām organizācijām un pētniecību finansējošām organizācijām, risināt jaunu veidu ekskluzīvu vienošanos rašanās jautājumu, izmantot atkāpes no robežizmaksu piemērošanas principa un saistība starp šo direktīvu un dažiem citiem tiesību instrumentiem, tostarp Direktīvu 96/9/EK31 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK32.	(4)  Juridiskajā dokumentā iestrādātās būtiskās izmaiņas, kuru nolūks ir publiskā sektora informācijas potenciāla pilnvērtīga izmantošana Eiropas ekonomikas un sabiedrības labā, ir vērstas galvenokārt uz šādām jomām: nodrošināt reāllaika piekļuvi dinamiskiem datiem, izmantojot piemērotus tehniskos līdzekļus, palielināt augstvērtīgu publisko datu krājumu atkalizmantošanai, tostarp datus no publiskiem uzņēmumiem, pētniecību veicošām organizācijām un pētniecību finansējošām organizācijām, risināt jaunu veidu ekskluzīvu vienošanos rašanās jautājumu, izmantot atkāpes no robežizmaksu piemērošanas principa un saistība starp šo direktīvu un dažiem citiem tiesību instrumentiem, tostarp Direktīvu 96/9/EK31, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK un Regulu (ES) 2016/67932.
__________________	__________________
31 Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīva 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.).	31 Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīva 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.).
32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).	32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).
Grozījums Nr.    6 Direktīvas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a)  Piekļuve informācijai ir viena no pamattiesībām. Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (turpmāk "Harta") ir noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz vārda brīvību un šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju vai idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valstu robežām.
Grozījums Nr.    7 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6)  Dalībvalstu publiskais sektors vāc, sagatavo, reproducē un izplata visdažādākā veida informāciju daudzās darbības jomās, piemēram, sociālā, saimnieciskā, ģeogrāfiskā, meteoroloģiskā, tūrisma, uzņēmējdarbības, patentu un izglītojošas informācijas jomā. Dokumenti, ko sagatavo publiskā sektora izpildiestādes, likumdošanas iestādes vai tiesu iestādes, veido plašu, daudzveidīgu un vērtīgu resursu kopumu, kas var veicināt uz zināšanām balstītu ekonomiku.	(6)  Dalībvalstu publiskais sektors vāc, sagatavo, reproducē un izplata visdažādākā veida informāciju daudzās darbības jomās, piemēram, sociālā, saimnieciskā, ģeogrāfiskā, meteoroloģiskā, tūrisma, uzņēmējdarbības, patentu un izglītojošas informācijas jomā. Dokumenti, ko sagatavo publiskā sektora izpildiestādes, likumdošanas iestādes vai tiesu iestādes, veido plašu, daudzveidīgu un vērtīgu resursu kopumu, kas var veicināt uz zināšanām balstītu ekonomiku, kas balstīts uz pieejamās informācijas kvantitāti, kvalitāti un piekļūstamību un ir labāk pielāgots patērētāju vajadzībām.
Grozījums Nr.    8 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu noteica noteikumu minimālo kopumu, kas reglamentē dalībvalstu publiskā sektora iestāžu, tostarp izpildiestāžu, likumdošanas iestāžu un tiesu iestāžu, turējumā esošo dokumentu atkalizmantošanu un praktiskus līdzekļus atkalizmantošanas veicināšanai. Kopš ir ticis pieņemts pirmais noteikumu kopums par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu, datu, tostarp publisko datu, apjoms pasaulē ir pieaudzis eksponenciāli, un tiek radīti un vākti jauna veida dati. Līdztekus tam patlaban tiek novērota nepārtraukta attīstība datu analīzes, izmantošanas un apstrādes tehnoloģiju jomā. Šī straujā tehnoloģiju attīstība ļauj radīt jaunus pakalpojumus un lietojumus, kuru pamatā ir datu izmantošana, apkopošana vai kombinēšana. Sākotnēji 2003. gadā pieņemtie un pēc tam 2013. gadā grozītie noteikumi vairs neatbilst šīm straujajām pārmaiņām, un tādējādi pastāv risks, ka publisko datu atkalizmantošanas sniegtās ekonomiskās un sociālās iespējas var palikt neizmantotas.	(7)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu noteica noteikumu minimālo kopumu, kas reglamentē dalībvalstu publiskā sektora iestāžu, tostarp izpildiestāžu, likumdošanas iestāžu un tiesu iestāžu, turējumā esošo dokumentu atkalizmantošanu un praktiskus līdzekļus atkalizmantošanas veicināšanai. Kopš ir ticis pieņemts pirmais noteikumu kopums par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu, datu, tostarp publisko datu, apjoms pasaulē ir pieaudzis eksponenciāli, un tiek radīti un vākti jauna veida dati. Līdztekus tam notiek nepārtraukta attīstība datu analīzes, izmantošanas un apstrādes tehnoloģiju jomā, piemēram, mašīnmācīšanās, mākslīgā intelekta un lietu interneta jomā. Šī straujā tehnoloģiju attīstība ļauj radīt jaunus pakalpojumus un lietojumus, kuru pamatā ir datu izmantošana, apkopošana vai kombinēšana. Sākotnēji 2003. gadā pieņemtie un pēc tam 2013. gadā grozītie noteikumi vairs neatbilst šīm straujajām pārmaiņām, un tādējādi pastāv risks, ka publisko datu atkalizmantošanas sniegtās ekonomiskās un sociālās iespējas var palikt neizmantotas.
Grozījums Nr.    9 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8)  Virzība uz uz datiem balstītas sabiedrības izveidi ietekmē ikviena Kopienas iedzīvotāja dzīvi, cita starpā, ļaujot tiem rast jaunus veidus, kā piekļūt zināšanām un iegūt tās.	(8)  Virzība uz uz datiem balstītas sabiedrības izveidi ietekmē ikviena Savienības iedzīvotāja dzīvi, cita starpā, ļaujot tiem rast jaunus veidus, kā piekļūt zināšanām un iegūt tās.
Grozījums Nr.    10 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11)  Atļauja atkalizmantot publiskā sektora iestāžu turējumā esošos dokumentus sniedz papildu labumu gan atkalizmantotājiem, tiešajiem lietotājiem un sabiedrībai kopumā, gan daudzos gadījumos arī pašai publiskā sektora iestādei, jo tiek veicināta pārredzamība un pārskatatbildība, turklāt atkalizmantotāju un tiešo lietotāju sniegtās atsauksmes ļauj attiecīgajai publiskā sektora iestādei uzlabot savāktās informācijas kvalitāti.	(11)  Atļauja atkalizmantot publiskā sektora iestāžu turējumā esošos dokumentus sniedz papildu labumu gan atkalizmantotājiem, tiešajiem lietotājiem un sabiedrībai kopumā, gan daudzos gadījumos arī pašai publiskā sektora iestādei, jo tiek veicināta pārredzamība un pārskatatbildība, turklāt atkalizmantotāju un tiešo lietotāju sniegtās atsauksmes ļauj attiecīgajai publiskā sektora iestādei uzlabot savāktās informācijas kvalitāti, kā arī veikt savus sabiedriskos uzdevumus.
Grozījums Nr.    11 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12)  Dalībvalstu noteikumi un prakse attiecībā uz publiskā sektora informācijas resursu izmantošanu ievērojami atšķiras, un tas rada šķēršļus šo būtisko dokumentāro resursu saimnieciskā potenciāla pilnīgai īstenošanai. Dalībvalstīs joprojām atšķiras publiskā sektora iestāžu prakse publiskā sektora informācijas izmantošanā. Tas būtu jāņem vērā. Tādēļ būtu jāveic publiskā sektora dokumentu atkalizmantošanas valstu noteikumu un prakses minimālā saskaņošana gadījumos, kad atšķirības valstu noteikumos un praksē vai arī neskaidrība tajos traucē iekšējā tirgus netraucētu darbību un pienācīgu informācijas sabiedrības attīstību Kopienā.	(12)  Dalībvalstu noteikumi un prakse attiecībā uz publiskā sektora informācijas resursu izmantošanu ievērojami atšķiras, un tas rada šķēršļus šo būtisko dokumentāro resursu saimnieciskā potenciāla pilnīgai īstenošanai. Dalībvalstīs joprojām atšķiras publiskā sektora iestāžu prakse publiskā sektora informācijas izmantošanā. Tas būtu jāņem vērā. Tādēļ būtu jāveic publiskā sektora dokumentu atkalizmantošanas valstu noteikumu un prakses minimālā saskaņošana gadījumos, kad atšķirības valstu noteikumos un praksē vai arī neskaidrība tajos traucē iekšējā tirgus netraucētu darbību un pienācīgu informācijas sabiedrības attīstību Savienībā.
Grozījums Nr.    12 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13)  Atvērto datu politika, kas veicina publiskā sektora informācijas plašu pieejamību un atkalizmantošanu privātiem vai komerciāliem mērķiem, paredzot minimālus juridiskus, tehniskus vai finansiālus ierobežojumus vai vispār tos neparedzot, un kas veicina informācijas apriti ne vien uzņēmēju, bet visas sabiedrības vajadzībām, var dot būtisku impulsu tādu jaunu pakalpojumu attīstībai, kuru pamatā ir jauni šādas informācijas kombinēšanas un izmantošanas veidi, stimulēt ekonomikas izaugsmi un veicināt sociālo līdzdalību.	(13)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai visu šīs direktīvas darbības jomā ietilpstošo dokumentu dati tiktu radīti saskaņā ar principu “atvērts integrēti un pēc noklusējuma”, vienlaikus nodrošinot, ka konsekventi tiek aizsargāti publisko interešu mērķi, tādi kā sabiedriskā drošība vai personas datu aizsardzība, tostarp gadījumos, kas saistīti ar sensitīvu kritiskās infrastruktūras informāciju, vai gadījumos, kad konkrētā datu kopā ietvertā informācija pati par sevi nerada fiziskas personas identificēšanas risku, taču šāds risks varētu rasties, ja attiecīgā informācija tiek kombinēta ar citu pieejamo informāciju. Atvērto datu politika, kas veicina publiskā sektora informācijas plašu pieejamību un atkalizmantošanu privātiem vai komerciāliem mērķiem, paredzot minimālus juridiskus, tehniskus vai finansiālus ierobežojumus vai vispār tos neparedzot, un kas veicina informācijas apriti ne vien uzņēmēju, bet visas sabiedrības vajadzībām, var būt nozīmīga tādu jaunu pakalpojumu attīstības veicināšanai, kuru pamatā ir jauni šādas informācijas kombinēšanas un izmantošanas veidi, stimulēt ekonomikas izaugsmi un veicināt sociālo līdzdalību. Tāpēc sadarbspēja, atvērtie standarti un atvērtie dati būtu jāīsteno katrā dalībvalstī valsts, reģionālajā un vietējā pārvaldības līmenī. Vienlaikus Komisijai būtu jāveicina sadarbība starp dalībvalstīm un atbalsts sadarbspējīgu elektronisko saskarņu izstrādes, testēšanas, īstenošanas un ieviešanas jomā, lai publiskos pakalpojumus padarītu efektīvākus un drošākus.
Grozījums Nr.    13 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14)  Turklāt, neveicot minimālo saskaņošanu Kopienas līmenī, valsts līmeņa likumdošanas darbības, kas jau uzsāktas vairākās dalībvalstīs, lai risinātu tehnoloģiskas problēmas, varētu radīt vēl būtiskākas atšķirības. Turpinoties informācijas sabiedrības attīstībai, kas jau tagad ievērojami paplašinājusi informācijas pārrobežu izmantošanu, tiesību aktu atšķirību un nenoteiktības ietekme palielināsies.	(14)  Neveicot minimālo saskaņošanu Savienības līmenī, valsts līmeņa likumdošanas darbības, kas jau uzsāktas vairākās dalībvalstīs, lai risinātu tehnoloģiskas problēmas, varētu radīt vēl būtiskākas atšķirības. Turpinoties informācijas sabiedrības attīstībai, kas jau tagad ievērojami paplašinājusi informācijas pārrobežu izmantošanu, tiesību aktu atšķirību un nenoteiktības ietekme palielināsies.
Grozījums Nr.    14 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18)  Šī direktīva būtu jāpiemēro dokumentiem, kas tiek darīti pieejami atkalizmantošanai, ja publiskā sektora iestādes licencē, pārdod, izplata, apmaina vai izsniedz informāciju. Lai izvairītos no šķērssubsidēšanas, atkalizmantošanai būtu jāietver dokumentu turpmāka izmantošana pašas iestādes ietvaros darbībām, kuras neietilpst tās publiskajos uzdevumos. Darbības, kas neietilpst publiskajos uzdevumos, parasti ietver tādu dokumentu sagādāšanu, kas tiek sagatavoti un par kuriem tiek ņemta samaksa vienīgi ar komerciālu pamatojumu un konkurējot ar citiem tirgus dalībniekiem.	(18)  Šī direktīva būtu jāpiemēro dokumentiem, kas tiek darīti pieejami atkalizmantošanai, ja publiskā sektora iestādes pasūta informācijas sagatavošanu vai licencē, pārdod, izplata, apmaina vai izsniedz informāciju. Lai izvairītos no šķērssubsidēšanas, atkalizmantošanai būtu jāietver dokumentu turpmāka izmantošana pašas iestādes ietvaros darbībām, kuras neietilpst tās publiskajos uzdevumos. Darbības, kas neietilpst publiskajos uzdevumos, parasti ietver tādu dokumentu sagādāšanu, kas tiek sagatavoti un par kuriem tiek ņemta samaksa vienīgi ar komerciālu pamatojumu un konkurējot ar citiem tirgus dalībniekiem.
Grozījums Nr.    15 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19)  Direktīvā dalībvalstīm tiek noteikts pienākums visus dokumentus darīt atkalizmantojamus, ja vien piekļuve tiem netiek ierobežota vai liegta saskaņā ar valsts noteikumiem par piekļuvi dokumentiem un saskaņā ar citiem izņēmumiem, kas paredzēti šajā direktīvā. Direktīva balstās uz dalībvalstīs esošajiem piekļuves režīmiem un nemaina valstu noteikumus par piekļuvi dokumentiem. Tā neattiecas uz gadījumiem, kad pilsoņi vai uzņēmumi saskaņā ar attiecīgo piekļuves režīmu var iegūt dokumentu vienīgi tad, ja tie var pierādīt īpašas intereses esamību. Ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu (tiesības uz labu pārvaldību) un 42. pantu Savienības līmenī atzīts, ka ikvienam Savienības pilsonim un ikvienai fiziskai personai, kas dzīvo dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam dalībvalstī ir oficiālā adrese, ir tiesības uz piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. Publiskā sektora iestādes būtu jāmudina darīt pieejamus atkalizmantošanai to turējumā esošos dokumentus. Publiskā sektora iestādēm būtu jāveicina un jārosina dokumentu, tostarp normatīvā un administratīvā rakstura oficiālo dokumentu, atkalizmantošana gadījumos, kad publiskā sektora iestādēm ir tiesības atļaut to atkalizmantošanu.	(19)  Direktīvā dalībvalstīm tiek noteikts pienākums visus dokumentus darīt atkalizmantojamus, neskarot šajā direktīvā paredzētos izņēmumus, tādus kā valsts drošība vai personas datu aizsardzība, kas ļauj dalībvalstīm ierobežot vai liegt piekļuvi atsevišķiem dokumentiem. Ja netiek veikta saskaņošana, procedūras un modalitātes attiecībā uz piekļuvi publiskā sektora informācijai paliek dalībvalstu kompetencē. Direktīva balstās uz dalībvalstīs esošajiem piekļuves režīmiem un nemaina valstu noteikumus par piekļuvi dokumentiem. Tā neattiecas uz gadījumiem, kad pilsoņi vai uzņēmumi saskaņā ar attiecīgo piekļuves režīmu var iegūt dokumentu vienīgi tad, ja tie var pierādīt īpašas intereses esamību. Ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu (tiesības uz labu pārvaldību) un 42. pantu Savienības līmenī atzīts, ka ikvienam Savienības pilsonim un ikvienai fiziskai personai, kas dzīvo dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam dalībvalstī ir oficiālā adrese, ir tiesības uz piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. Publiskā sektora iestādes būtu jāmudina darīt pieejamus atkalizmantošanai to turējumā esošos dokumentus. Publiskā sektora iestādēm būtu jāveicina un jārosina dokumentu, tostarp normatīvā un administratīvā rakstura oficiālo dokumentu, atkalizmantošana gadījumos, kad publiskā sektora iestādēm ir tiesības atļaut to atkalizmantošanu. Lai gan šajā direktīvā publiskā sektora iestādēm nav noteikts pienākums nodrošināt atsevišķu veidu dokumentu glabāšanu ar nolūku šos dokumentus atkalizmantot, dalībvalstīm pēc iespējas būtu jācenšas nodrošināt, lai lieki netiktu apgrūtināta šādu dokumentu ekonomiskā potenciāla izmantošana.
Grozījums Nr.    16 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21)  Tāpēc Direktīva 2003/98/EK būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka tās noteikumus var piemērot tādu dokumentu atkalizmantošanai, ko, sniedzot vispārējas nozīmes pakalpojumus un veicot kādu no darbībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES33 8. līdz 14. pantā, sagatavojuši publiskie uzņēmumi, kā arī publiskie uzņēmumi, kas darbojas kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar 2. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, publiskie uzņēmumi, kas darbojas kā gaisa pārvadātāji, īstenojot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības saskaņā ar 16. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā, un publiskie uzņēmumi, kas darbojas kā Kopienas kuģu īpašnieki, veicot valsts pasūtījuma nodrošināšanas pienākumus saskaņā ar 4. pantu 1992. gada 7. decembra Regulā (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža).	(21)  Tāpēc Direktīva 2003/98/EK būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka tās noteikumus var piemērot tādu dokumentu atkalizmantošanai, ko, sniedzot vispārējas nozīmes pakalpojumus un veicot kādu no darbībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/25/ES33, sagatavojuši publiskie uzņēmumi, kā arī publiskie uzņēmumi, kas darbojas kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, publiskie uzņēmumi, kas darbojas kā gaisa pārvadātāji, īstenojot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā, un publiskie uzņēmumi, kas darbojas kā Kopienas kuģu īpašnieki, veicot valsts pasūtījuma nodrošināšanas pienākumus saskaņā ar 1992. gada 7. decembra Regulu (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža).
__________________	__________________
33 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).	33 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
Grozījums Nr.    17 Direktīvas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22)  Šajā direktīvā nevajadzētu būt noteiktam pienākumam atļaut atkalizmantot publisko uzņēmumu sagatavotus dokumentus. Lēmumu atļaut vai neatļaut atkalizmantošanu būtu jāpieņem attiecīgajam publiskajam uzņēmumam. Tikai pēc tam, kad publiskais uzņēmums ir izvēlējies darīt dokumentu pieejamu atkalizmantošanai, tam būtu jāievēro attiecīgie pienākumi, kas noteikti šīs direktīvas III un IV nodaļā, jo īpaši attiecībā uz formātiem, maksas noteikšanu, pārredzamību, licencēm, nediskriminēšanu un ekskluzīvu vienošanos aizliegumu. No otras puses, publiskajam uzņēmumam nav pienākuma ievērot II nodaļā noteiktās prasības, piemēram, pieprasījumu apstrādei piemērojamos noteikumus.	(22)  Šajā direktīvā nav noteikts pienākums atļaut atkalizmantot publisko uzņēmumu sagatavotus dokumentus. Lēmumu atļaut vai neatļaut šīs direktīvas darbības jomā ietilpstošu dokumentu vai dokumentu daļu atkalizmantošanu būtu jāpieņem attiecīgajam publiskajam uzņēmumam. Tikai pēc tam, kad publiskais uzņēmums ir izvēlējies darīt dokumentu pieejamu atkalizmantošanai, tam būtu jāievēro attiecīgie pienākumi, kas noteikti šīs direktīvas III un IV nodaļā, jo īpaši attiecībā uz formātiem, maksas noteikšanu, pārredzamību, licencēm, nediskriminēšanu un ekskluzīvu vienošanos aizliegumu. No otras puses, publiskajam uzņēmumam nav pienākuma ievērot II nodaļā noteiktās prasības, piemēram, pieprasījumu apstrādei piemērojamos noteikumus.
Grozījums Nr.    18 Direktīvas priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26)  Šī direktīva nosaka termina “dokuments” vispārēju definīciju. Tā aptver jebkādu aktu, faktu vai informācijas un jebkādu šādu aktu, faktu vai informācijas kompilāciju atveidojumu neatkarīgi no informācijas nesēja (rakstīti uz papīra, saglabāti elektroniskā formātā vai arī kā skaņas, attēla vai audiovizuāli ieraksti). Ar “dokumenta” definīciju nav paredzēts aptvert datorprogrammas.	(26)  Šī direktīva nosaka termina “dokuments” vispārēju definīciju. Tā aptver jebkādu aktu, faktu vai informācijas un jebkādu šādu aktu, faktu vai informācijas kompilāciju atveidojumu neatkarīgi no informācijas nesēja (rakstīti uz papīra, saglabāti elektroniskā formātā vai arī kā skaņas, attēla vai audiovizuāli ieraksti). Dalībvalstīm būtu jāgarantē, ka dokumentu apkopošanai izmantotā metodika ir pārredzama.
Grozījums Nr.    19 Direktīvas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27)  Publiskā sektora iestādes aizvien plašāk proaktīvā veidā dara savus dokumentus pieejamus atkalizmantošanai, nodrošinot to atrodamību tiešsaistē un gan metadatu, gan pamatsatura faktisku pieejamību. Dokumenti būtu jādara pieejami atkalizmantošanai arī pēc atkalizmantotāja iesniegta pieprasījuma. Šādos gadījumos termiņam, kurā sniedzama atbilde uz atkalizmantošanas pieprasījumu, vajadzētu būt pieņemamam un saskanīgam ar līdzvērtīgu termiņu, kāds noteikts piekļuves dokumentiem pieprasījumiem saskaņā ar attiecīgiem piekļuves režīmiem. Tomēr šī prasība nebūtu jāattiecina uz publiskiem uzņēmumiem, izglītības iestādēm, pētniecību veicošām organizācijām un pētniecību finansējošām organizācijām. Pieņemami termiņi visā Savienībā veicinās jaunu apkopotu informācijas produktu un pakalpojumu radīšanu Eiropas līmenī. Tas ir jo īpaši svarīgi attiecībā uz dinamiskiem datiem (tostarp satiksmes datiem, satelītdatiem, meteoroloģiskajiem datiem), kuru saimnieciskā vērtība atkarīga no informācijas tūlītējas pieejamības un regulāras atjaunināšanas. Tālab dinamiskie dati, izmantojot lietojumprogrammu saskarni, būtu jādara pieejami tūlīt pēc to savākšanas, lai atvieglotu uz šādiem datiem balstītu interneta, mobilo un mākoņdatošanas lietojumprogrammu izstrādi. Vienmēr, kad tas nav iespējams tehnisku vai finansiālu ierobežojumu dēļ, publiskā sektora iestādēm būtu jādara dokumenti pieejami tādā termiņā, kas ļauj pilnībā izmantot to saimniecisko potenciālu. Ja ir jāizmanto licence, dokumentu laicīga pieejamība var būt paredzēta licences noteikumos.	(27)  Publiskā sektora iestādes aizvien plašāk proaktīvā veidā dara savus dokumentus pieejamus atkalizmantošanai, nodrošinot to sameklējamību tiešsaistē un gan metadatu, gan pamatsatura faktisku pieejamību. Dokumenti būtu jādara pieejami atkalizmantošanai arī pēc atkalizmantotāja iesniegta pieprasījuma. Dalībvalstīm būtu jānodrošina pieprasītājiem iespēja pieprasīt dokumentu atkalizmantošanu, nenorādot iemeslu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir ieviesti praktiski pasākumi, kas nodrošina publiskā sektora informācijas efektīvu atkalizmantošanu, un šie pasākumi varētu būt tādi kā informācijas inspektoru norīkošana, struktūru izveidošana un uzturēšana nolūkā izskatīt dokumentus, dokumentu reģistrus vai sarakstus, kas ir publisko iestāžu rīcībā vai informācijas punktos, skaidri norādot, kur šādus dokumentus var atrast. Termiņam, kurā sniedzama atbilde uz atkalizmantošanas pieprasījumu, vajadzētu būt pieņemamam un saskanīgam ar līdzvērtīgu termiņu, kāds noteikts piekļuves dokumentiem pieprasījumiem saskaņā ar attiecīgiem piekļuves režīmiem. Tādēļ šī prasība nebūtu jāattiecina uz publiskiem uzņēmumiem, izglītības iestādēm, pētniecību veicošām organizācijām un pētniecību finansējošām organizācijām. Pieņemami termiņi visā Savienībā veicinās jaunu apkopotu informācijas produktu un pakalpojumu radīšanu Eiropas līmenī. Tas ir jo īpaši svarīgi attiecībā uz dinamiskiem datiem (tostarp satiksmes datiem, satelītdatiem, meteoroloģiskajiem datiem), kuru saimnieciskā vērtība atkarīga no informācijas tūlītējas pieejamības un regulāras atjaunināšanas. Tālab dinamiskie dati, izmantojot lietojumprogrammu saskarni, būtu jādara pieejami tūlīt pēc to savākšanas, lai atvieglotu uz šādiem datiem balstītu interneta, mobilo un mākoņdatošanas lietojumprogrammu izstrādi. Vienmēr, kad tas nav iespējams tehnisku vai finansiālu ierobežojumu dēļ, publiskā sektora iestādēm būtu jādara dokumenti pieejami tādā termiņā, kas ļauj pilnībā izmantot to saimniecisko potenciālu. Ja ir jāizmanto licence, dokumentu laicīga pieejamība var būt paredzēta licences noteikumos.
Grozījums Nr.    20 Direktīvas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28)  Lai saņemtu piekļuvi datiem, kurus šī direktīva dara pieejamus atkalizmantošanai, ir jāizmanto piemērotas un labi izstrādātas lietojumprogrammu saskarnes (API). API nosaka, kādi dati var tikt izgūti, kā to izdarīt un saņemamo datu formātu. Tai ir atšķirīgi sarežģītības līmeņi, un tā var būt vienkārša saite uz datubāzi konkrētu datu kopu izgūšanai, tīmekļa saskarne vai sarežģītāka struktūra. Datu kopīgošana un atkalizmantošana, piemēroti lietojot API, rada vispārīgu ieguvumu, jo tas palīdzēs izstrādātājiem un jaunuzņēmumiem radīt jaunus pakalpojumus un produktus. Tā ir arī neaizstājama sastāvdaļa, lai radītu vērtīgas ekosistēmas ap datu aktīviem, kas bieži vien netiek izmantoti. API izveidošanai un izmantošanai jāpamatojas uz vairākiem principiem, proti, stabilitāti, uzturēšanu visa aprites cikla laikā, viendabīgu lietojumu un standartiem, vienkāršību lietošanā, kā arī drošību. Attiecībā uz dinamiskiem datiem, proti, ar īsiem starplaikiem un bieži vien reāllaikā atjauninātiem datiem, publiskā sektora iestādes un publiskie uzņēmumi dara tos pieejamus atkalizmantošanai tūlīt pēc to savākšanas, izmantojot piemērotas API.	(28)  Lai saņemtu piekļuvi datiem, kurus šī direktīva dara pieejamus atkalizmantošanai, ir jāizmanto piemērotas un labi izstrādātas lietojumprogrammu saskarnes (API). API nosaka, kādi dati var tikt izgūti, kā to izdarīt un saņemamo datu formātu. Tai ir atšķirīgi sarežģītības līmeņi, un tā var būt vienkārša saite uz datubāzi konkrētu datu kopu izgūšanai, strukturēta tīmekļa saskarne vai sarežģītāka struktūra. API izmantošana dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga, un būtu jāparedz papildu finansiālais atbalsts, lai kopumā virzītos uz plašāku dinamisko datu un API izmantošanu. API ir nepieciešamas, lai varētu veikt pilnībā sadarbspējīgu informācijas apmaiņu. Datu kopīgošana un atkalizmantošana, piemēroti lietojot API, rada vispārīgu ieguvumu, jo tas palīdzēs izstrādātājiem un jaunuzņēmumiem radīt jaunus pakalpojumus un produktus. Tā ir arī neaizstājama sastāvdaļa, lai radītu vērtīgas ekosistēmas ap datu aktīviem, kas bieži vien netiek izmantoti. API izveidošanai un izmantošanai jāpamatojas uz vairākiem principiem, proti, stabilitāti, uzticamību, pieejamību, efektivitāti, uzturēšanu visa aprites cikla laikā, viendabīgu lietojumu un standartiem, vienkāršību lietošanā, kā arī drošību. Attiecībā uz dinamiskiem datiem, proti, ar īsiem starplaikiem un bieži vien reāllaikā atjauninātiem datiem, publiskā sektora iestādēm un publiskiem uzņēmumiem būtu jādara tie pieejami atkalizmantošanai tūlīt pēc to savākšanas, izmantojot piemērotas API. Jo īpaši API būtu jābalstās uz stabilitātes principa, kas nozīmē, ka tai konsekventi jādarbojas saskaņā ar vienām un tām pašām tehniskajām specifikācijām. API būtu jābalstās uz uzticamības principa, lai izmaiņu veikšanas gadījumā par tām tiktu laikus paziņots iepriekš, izņemot pienācīgi pamatotus steidzamus gadījumus, kad izmaiņas jāveic pēc iespējas drīzāk. API būtu jānodrošina pieejamība, darbojoties pastāvīgas kvalitātes līmenī. Efektivitātes nodrošināšanas nolūkā API veiktspējai un sarežģītībai nevajadzētu būtiski atšķirties atkarībā no tā, vai tai piekļuvis datu sniedzējs, datu izstrādātājs vai datu lietotājs. Lai uzlabotu API sadarbspēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma 290. pantu pieņemt aktus par API sadarbspējas minimālajiem kritērijiem.
Grozījums Nr.    21 Direktīvas priekšlikums 32. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32)  Maksa par dokumentu atkalizmantošanu ir nozīmīgs šķērslis, kas kavē jaunuzņēmumu un MVU ienākšanu tirgū. Tāpēc dokumenti būtu jādara pieejami atkalizmantošanai bez maksas un, ja maksa ir vajadzīga, tai principā nebūtu jāpārsniedz robežizmaksas. Izņēmuma gadījumos būtu jāņem vērā nepieciešamība netraucēt tādu publiskā sektora iestāžu normālu darbību, no kurām prasa gūt ieņēmumus, lai tās segtu nozīmīgu daļu no savām izmaksām, kas saistītas ar tām uzticēto publisko uzdevumu veikšanu. Būtu jāatzīst arī publisko uzņēmumu nozīme ekonomiskajā vidē, kurā valda konkurence. Šādos gadījumos publiskā sektora iestādēm un publiskajiem uzņēmumiem tāpēc būtu jāvar iekasēt maksu, kas ir augstāka par robežizmaksām. Šī maksa būtu jānosaka atbilstīgi objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem, un kopējie ieņēmumi no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas nedrīkstētu pārsniegt savākšanas, sagatavošanas, reproducēšanas un izplatīšanas izmaksas kopā ar samērīgu peļņu no kapitāla ieguldījumiem. Attiecīgā gadījumā attiecināmajās izmaksās būtu jāiekļauj arī personas datu vai komerciāli sensitīvas informācijas anonimizācijas izmaksas. Prasībai gūt ieņēmumus, lai segtu ievērojamu daļu no publiskā sektora iestāžu izmaksām, kas saistītas ar publisko uzdevumu veikšanu, vai publiskajiem uzņēmumiem uzticēto vispārējas nozīmes pakalpojumu jomu, nav jābūt likumā noteiktai prasībai, un tā var izrietēt, piemēram, no dalībvalsts administratīvās prakses. Dalībvalstīm būtu regulāri jāpārskata šāda prasība.	(32)  Atšķirīga prakse attiecībā uz maksu par dokumentu atkalizmantošanu pastāv ne tikai starp dalībvalstīm, bet arī starp publiskā sektora iestādēm vienā un tajā pašā dalībvalstī. Maksa par dokumentu atkalizmantošanu ir nozīmīgs šķērslis, kas kavē jaunuzņēmumu un MVU ienākšanu tirgū. Tāpēc dokumenti būtu jādara pieejami atkalizmantošanai bez maksas vai, ja maksa ir vajadzīga, tai principā nebūtu jāpārsniedz robežizmaksas, kā minēts Komisijas paziņojumā 2014 /C 240/01. Izņēmuma gadījumos būtu jāņem vērā nepieciešamība netraucēt tādu publisko uzdevumu veikšanu un publiskā sektora iestāžu normālu darbību, no kurām prasa gūt ieņēmumus, lai tās segtu vismaz 60 % no izmaksām, kas saistītas ar dokumentiem, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā. Būtu jāatzīst arī publisko uzņēmumu nozīme ekonomiskajā vidē, kurā valda konkurence. Šādos gadījumos publiskā sektora iestādēm un publiskajiem uzņēmumiem tāpēc būtu jāvar iekasēt maksu, kas ir augstāka par robežizmaksām. Šī maksa būtu jānosaka atbilstīgi objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem, un kopējie ieņēmumi no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas nedrīkstētu pārsniegt savākšanas, sagatavošanas, reproducēšanas, izplatīšanas un datu glabāšanas izmaksas kopā ar samērīgu peļņu no kapitāla ieguldījumiem. Attiecīgā gadījumā attiecināmajās izmaksās būtu jāiekļauj arī personas datu vai komerciāli sensitīvas informācijas anonimizācijas izmaksas. Prasība gūt ieņēmumus, kas segtu vismaz 60 % no izmaksām, dalībvalstīm būtu regulāri jāpārskata.
Grozījums Nr.    22 Direktīvas priekšlikums 32.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32a)  Ar peļņu no kapitāla ieguldījumiem saprot procentuālo attiecību (papildus robežizmaksām), kas ļauj atgūt kapitāla izmaksas un iekļaut reālas peļņas normu. Tā kā kapitāla izmaksas ir cieši saistītas ar kredītiestāžu procentu likmēm, kuru pamatā ir ECB fiksētā likme galvenajām refinansēšanas operācijām, nevajadzētu gaidīt, ka samērīga peļņa no ieguldījumiem pārsniegtu 5 % no ECB fiksētās procentu likmes.
Grozījums Nr.    23 Direktīvas priekšlikums 36. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(36)  Publiskā sektora dokumentu atkalizmantošanas nosacījumu skaidrības un publiskas pieejamības nodrošināšana ir priekšnoteikums Savienības mēroga informācijas tirgus attīstībai. Tādēļ visi piemērojamie dokumentu atkalizmantošanas nosacījumi būtu jādara skaidri zināmi iespējamajiem atkalizmantotājiem. Dalībvalstīm attiecīgos gadījumos būtu jāveicina tiešsaistē pieejamu indeksu radīšana par pieejamajiem dokumentiem, lai veicinātu un vienkāršotu atkalizmantošanas pieprasījumus. Dokumentu atkalizmantošanas pieprasījumu iesniedzēji, kuri vēlas atkalizmantot dokumentus, kas ir tādu struktūru turējumā, kuras nav publiskie uzņēmumi, izglītības iestādes, pētniecību veicošas organizācijas un pētniecību finansējošas organizācijas, būtu jāinformē par pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz tos skarošiem lēmumiem vai praksi. Tas būs jo īpaši nozīmīgi MVU, kas var nepārzināt mijiedarbību ar citu dalībvalstu publiskā sektora iestādēm un atbilstošos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.	(36)  Publiskā sektora dokumentu piekļuves un atkalizmantošanas nosacījumu skaidrības un publiskas pieejamības nodrošināšana ir priekšnoteikums Savienības mēroga informācijas tirgus attīstībai. Tādēļ visi piemērojamie dokumentu piekļuves un atkalizmantošanas nosacījumi būtu jādara skaidri zināmi iespējamajiem atkalizmantotājiem. Dalībvalstīm attiecīgos gadījumos būtu jāveicina tiešsaistē pieejamu indeksu radīšana par pieejamajiem dokumentiem, lai veicinātu un vienkāršotu atkalizmantošanas pieprasījumus. Dokumentu piekļuves un atkalizmantošanas pieprasījumu iesniedzēji, kuri vēlas atkalizmantot dokumentus, kas ir tādu struktūru turējumā, kuras nav publiskie uzņēmumi, izglītības iestādes, pētniecību veicošas organizācijas un pētniecību finansējošas organizācijas, būtu jāinformē par pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz tos skarošiem lēmumiem vai praksi. Tas būs jo īpaši nozīmīgi MVU, kas var nepārzināt mijiedarbību ar citu dalībvalstu publiskā sektora iestādēm un atbilstošos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.
Grozījums Nr.    24 Direktīvas priekšlikums 37. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(37)  Tiesiskās aizsardzības līdzekļos būtu jāiekļauj iespēja, ka pārskatīšanu veic objektīva iestāde. Šī iestāde varētu būt jau pastāvoša valsts iestāde, piemēram, valsts konkurences padome, dokumentu pieejamības valsts iestāde vai valsts tiesu iestāde. Šāda iestāde būtu jāizveido saskaņā ar dalībvalstu konstitucionālajām un tiesību sistēmām, neskarot citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas citādi ir pieejami tiem, kuri iesniedz atkalizmantošanas pieprasījumu. Tomēr tā nedrīkstētu būt saistīta ar dalībvalsts mehānismu, ar kuru nosaka kritērijus tādas maksas iekasēšanai, kas pārsniedz robežizmaksas. Tiesiskās aizsardzības līdzekļos būtu jāiekļauj iespēja pārskatīt negatīvus lēmumus un arī tādus lēmumus, kas, lai gan atļauj atkalizmantošanu, tomēr var kā citādi ietekmēt pieprasītāju, īpaši lēmumus par piemērotajiem maksas iekasēšanas noteikumiem. Pārskatīšanas procesam vajadzētu būt ātram un atbilst strauji mainīgā tirgus vajadzībām.	(37)  Tiesiskās aizsardzības līdzekļos būtu jāiekļauj iespēja, ka pārskatīšanu veic objektīva iestāde. Šī iestāde varētu būt jau pastāvoša valsts iestāde, piemēram, valsts konkurences padome, dokumentu pieejamības valsts iestāde vai valsts tiesu iestāde. Šāda iestāde būtu jāizveido saskaņā ar dalībvalstu konstitucionālajām un tiesību sistēmām, neskarot citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas citādi ir pieejami tiem, kuri iesniedz piekļuves un atkalizmantošanas pieprasījumu. Tomēr tā nedrīkstētu būt saistīta ar dalībvalsts mehānismu, ar kuru nosaka kritērijus tādas maksas iekasēšanai, kas pārsniedz robežizmaksas. Tiesiskās aizsardzības līdzekļos būtu jāiekļauj iespēja pārskatīt negatīvus lēmumus un arī tādus lēmumus, kas, lai gan atļauj atkalizmantošanu, tomēr var kā citādi ietekmēt pieprasītāju, īpaši lēmumus par piemērotajiem maksas iekasēšanas noteikumiem. Pārskatīšanas procesam vajadzētu būt ātram un atbilst strauji mainīgā tirgus vajadzībām.
Grozījums Nr.    25 Direktīvas priekšlikums 39. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(39)  Dažos gadījumos dokumentu atkalizmantošana notiks, nevienojoties par licenci. Citos gadījumos tiks izsniegta licence, kas paredz atkalizmantošanas nosacījumus licenciātam, nosakot tādus jautājumus kā atbildība, dokumentu pienācīga izmantošana, neizmainīšanas garantēšana un avota apliecinājums. Ja publiskā sektora iestādes licencē dokumentus atkalizmantošanai, licences nosacījumiem būtu jābūt godīgiem un pārredzamiem. Šajā ziņā nozīmīga loma var būt arī tiešsaistē pieejamām standarta licencēm. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina standarta licenču pieejamība.	(39)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka dokumentu atkalizmantošana būs bez nosacījumiem. Vajadzības gadījumā un sabiedrības interešu vārdā dalībvalstis var izvirzīt nosacījumus, attiecīgā gadījumā izsniedzot licenci, saistībā ar tādiem jautājumiem kā atbildība, dokumentu pienācīga izmantošana, neizmainīšanas garantēšana un avota apliecinājums, vienlaikus garantējot, ka tiks piemēroti vismazāk ierobežojoši nosacījumi vai licencēšanas noteikumi, ietverot iespēju dokumentus darīt pieejamus kā neaizsargātu materiālu. Ja publiskā sektora iestādes licencē dokumentus atkalizmantošanai, licences nosacījumiem būtu jābūt godīgiem un pārredzamiem. Dalībvalstīm jo īpaši būtu jānovērtē šo pienākumu atbilstība proporcionalitātes principam, lai šādas licences vai nosacījumi lieki neierobežotu atkalizmantošanas iespējas vai konkurenci. Dalībvalstīm būtu arī jāmudina publiskā sektora dokumentu atkalizmantošanā lietot atvērtā standarta licences un nodrošināt, ka šādas licences ir pieejamas ciparu formātā, kuras var apstrādāt elektroniskā veidā. Tiešsaistē pieejamām atvērtajām licencēm, kuras piešķir plašākas atkalizmantošanas tiesības bez tehnoloģiskiem, finansiāliem vai ģeogrāfiskiem ierobežojumiem un balstās uz atvērto datu formātiem, vajadzētu būt nozīmīgām un šādu licenču izmantošanai attiecīgi būtu jākļūst par standarta praksi visā Savienībā. Komisijai būtu jāsniedz norādījumi par ieteicamajām standarta licencēm un licencēšanas pieejām.
Grozījums Nr.    26 Direktīvas priekšlikums 41. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(41)  Atkalizmantošanas nosacījumiem būtu jābūt nediskriminējošiem attiecībā uz salīdzināmām atkalizmantošanas kategorijām. Tas nedrīkstētu kavēt, piemēram, informācijas apmaiņu bez maksas starp publiskā sektora iestādēm to publisko uzdevumu izpildei, kamēr no citām personām tiek prasīta maksa par to pašu dokumentu atkalizmantošanu. Tas arī nedrīkstētu kavēt diferencētas tarifikācijas politikas pieņemšanu attiecībā uz komerciālu un nekomerciālu atkalizmantošanu.	(41)  Atkalizmantošanas nosacījumiem būtu jābūt nediskriminējošiem attiecībā uz salīdzināmām atkalizmantošanas kategorijām. Gadījumos, kad dokumentus kā ievaddatus savu komercdarbību vajadzībām atkalizmanto publiskā sektora iestādes un publiskie uzņēmumi, dalībvalstīm būtu jānodrošina godīga konkurence starp publiskā sektora iestādēm un publiskiem uzņēmumiem, no vienas puses, un starp citiem lietotājiem, no otras puses. Dalībvalstīm jo īpaši būtu jānodrošina, lai publisko uzņēmumu dokumentu atkalizmantošana neradītu tirgus izkropļojumus un lai netiktu apdraudēta godīga konkurence. Tas nedrīkstētu kavēt, piemēram, informācijas apmaiņu bez maksas starp publiskā sektora iestādēm to publisko uzdevumu izpildei, kamēr no citām personām tiek prasīta maksa par to pašu dokumentu atkalizmantošanu. Tas arī nedrīkstētu kavēt diferencētas tarifikācijas politikas pieņemšanu attiecībā uz komerciālu un nekomerciālu atkalizmantošanu.
Grozījums Nr.    27 Direktīvas priekšlikums 42. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(42)  Attiecībā uz jebkuru dokumenta atkalizmantošanu publiskā sektora iestādes var atkalizmantotājam izvirzīt nosacījumus, vajadzības gadījumā ar licences palīdzību, piemēram, nosacījumu, kas paredz sniegt norādi uz avotu un norādi uz to, vai atkalizmantotājs dokumentā ir veicis kādas izmaiņas. Izsniedzot licences publiskā sektora informācijas atkalizmantošanai, jebkurā gadījumā būtu jānosaka iespējami mazāk ierobežojumu atkalizmantošanai, piemēram, nosakot tos tikai attiecībā uz avota norādi. Nozīmīgai lomai šajā ziņā vajadzētu būt arī tiešsaistē pieejamām atvērtajām licencēm, kuras piešķir plašākas atkalizmantošanas tiesības bez tehnoloģiskiem, finansiāliem vai ģeogrāfiskiem ierobežojumiem un balstās uz atvērto datu formātiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveicina atvērto licenču izmantošana, kurai galu galā būtu jākļūst par ierastu praksi visā Savienībā.	svītrots
Grozījums Nr.    28 Direktīvas priekšlikums 43. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43)  Publiskā sektora iestādēm, izstrādājot dokumentu atkalizmantošanas principus, būtu jāievēro konkurences noteikumi, ciktāl iespējams izvairoties no ekskluzīviem nolīgumiem starp pašām šīm iestādēm un privātiem partneriem. Tomēr dažkārt var būt nepieciešamas ekskluzīvas tiesības uz konkrētu publiskā sektora dokumentu atkalizmantošanu, lai sniegtu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Tas var būt gadījumā, ja neviens komerciāls izdevējs nav gatavs publicēt informāciju, ja tam netiek piešķirtas šādas ekskluzīvas tiesības.	(43)  Publiskā sektora iestādēm, izstrādājot dokumentu atkalizmantošanas principus, būtu jāievēro konkurences noteikumi, ciktāl iespējams izvairoties no ekskluzīviem nolīgumiem vai jebkādas preferenciālas datu lietošanas starp pašām šīm iestādēm un privātiem partneriem. Tomēr dažkārt var būt nepieciešamas ekskluzīvas tiesības uz konkrētu publiskā sektora dokumentu atkalizmantošanu, lai sniegtu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Tas var būt gadījumā, ja neviens komerciāls izdevējs nav gatavs publicēt informāciju, ja tam netiek piešķirtas šādas ekskluzīvas tiesības.
Grozījums Nr.    29 Direktīvas priekšlikums 51.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(51a)  Šī direktīva neskar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu.
Grozījums Nr.    30 Direktīvas priekšlikums 52. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(52)  Rīki, kas palīdz potenciālajiem atkalizmantotājiem atrast dokumentus, kuri pieejami atkalizmantošanai, un atkalizmantošanas nosacījumi var būtiski veicināt publiskā sektora dokumentu pārrobežu izmantošanu. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka darbojas praktiskas metodes, kas palīdz atkalizmantotājiem meklēt dokumentus, kuri pieejami atkalizmantošanai. Šādas praktiskas metodes ir, piemēram, galveno dokumentu (dokumenti, kuri tiek plaši atkalizmantoti vai kuri, iespējams, tiks plaši atkalizmantoti) līdzekļu saraksti, kam vajadzētu būt pieejamiem tiešsaistē, un portāla vietnes, kam ir saites ar decentralizētiem līdzekļu sarakstiem.	(52)  Rīki, kas palīdz potenciālajiem atkalizmantotājiem atrast dokumentus, kuri ir pieejami un atkalizmantojami, un atkalizmantošanas nosacījumi var būtiski veicināt publiskā sektora dokumentu pārrobežu izmantošanu. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka darbojas praktiskas metodes, kas palīdz atkalizmantotājiem meklēt dokumentus, kuri pieejami atkalizmantošanai. Šādas praktiskas metodes var ietvert, piemēram, galveno dokumentu (dokumenti, kuri tiek plaši atkalizmantoti vai kuri, iespējams, tiks plaši atkalizmantoti) līdzekļu sarakstus, kam vajadzētu būt pieejamiem tiešsaistē, un portāla vietnes, kam ir saites ar decentralizētiem līdzekļu sarakstiem.
Grozījums Nr.    31 Direktīvas priekšlikums 52.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(52a)  Komisijai un dalībvalstīm būtu jāturpina vienkāršot piekļuve datu kopām, jo īpaši nodrošinot vienotu piekļuves punktu un pakāpeniski darot pieejamas atbilstīgas publiskā sektora iestāžu datu kopas attiecībā uz visiem dokumentiem, uz kuriem attiecas šie direktīva, kā arī attiecībā uz Savienības iestāžu datiem.
Grozījums Nr.    32 Direktīvas priekšlikums 58. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(58)  Lai izveidotu nosacījumus, kas veicina tādu dokumentu atkalizmantošanu, kuri saistīti ar ievērojamiem sociālekonomiskiem ieguvumiem un ir īpaši vērtīgi ekonomikai un sabiedrībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, kas attiecas uz augstvērtīgu datu kopu saraksta pieņemšanu, tās izvēloties no dokumentiem, kuriem piemēro šo direktīvu, kā arī uz minēto datu kopu publicēšanas un atkalizmantošanas kārtību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.	(58)  Lai izveidotu nosacījumus, kas veicina tādu dokumentu atkalizmantošanu, kuri saistīti ar ievērojamiem sabiedriskiem vai sociālekonomiskiem ieguvumiem un ir īpaši vērtīgi ekonomikai un sabiedrībai, IIa pielikumā ir iekļauts augstvērtīgu datu kopu kategoriju saraksts. Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, kas attiecas uz II a pielikumā uzskaitīto datu kopu kategoriju saraksta papildināšanu un konkrētu augstvērtīgu datu kopu pievienošanu, tās izvēloties no dokumentiem, kuriem piemēro šo direktīvu, kā arī uz minēto datu kopu publicēšanas un atkalizmantošanas kārtību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu1a. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
	_______________
	1a OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
Grozījums Nr.    33 Direktīvas priekšlikums 59. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(59)  ES mēroga saraksts, kurā norādītas datu kopas, kam ir īpašs potenciāls dot sociālekonomiskus ieguvumus, un saskaņoti atkalizmantošanas nosacījumi ir svarīgs faktors, kas ļauj nodrošināt datu pārrobežu lietojumus un pakalpojumus. Saraksta sagatavošanas procesā Komisijai būtu jārīko atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Sarakstā būtu jāņem vērā nozaru tiesību akti, kas jau reglamentē datu kopu publicēšanu, kā arī G8 Atvērto datu hartas tehniskajā pielikumā un Komisijas Paziņojumā 2014/C 240/01 norādītās kategorijas.	(59)  ES mēroga saraksts, kurā norādītas datu kopas, kam ir īpašs potenciāls dot sabiedriskos vai sociālekonomiskus ieguvumus, un saskaņoti atkalizmantošanas nosacījumi ir svarīgs faktors, kas ļauj nodrošināt datu pārrobežu lietojumus un pakalpojumus. Direktīvas IIa pielikumā sniegts augstvērtīgu datu kopu kategoriju saraksts, ko varētu grozīt ar deleģētu aktu. Attiecībā uz sarakstā iekļaujamajām papildu kategorijām būtu jāņem vērā nozaru tiesību akti, kas jau reglamentē datu kopu publicēšanu, kā arī G8 Atvērto datu hartas tehniskajā pielikumā un Komisijas Paziņojumā 2014/C 240/01 norādītās kategorijas. Procesā, kurā nosaka sarakstā iekļaujamās papildu kategorijas vai datu kopas, Komisijai būtu jāveic ietekmes novērtējums un jārīko atbilstīgas sabiedriskās apspriešanas, tostarp ekspertu līmenī. Lai veiktu ietekmes novērtējumu, Komisijai būtu jārīko sabiedriskās apspriešanas ar visām ieinteresētajām personām, tostarp publiskā sektora iestādēm, publiskiem uzņēmumiem, datu atkalizmantotājiem, pētniecības organizācijām, pilsoniskās sabiedrības grupām un pārstāvības organizācijām. Visām ieinteresētajām personām vajadzētu būt iespējai iesniegt Komisijai ierosinājumus par augstvērtīgu datu kopu papildu kategorijām vai konkrētām datu kopām.
Grozījums Nr.    34 Direktīvas priekšlikums 60. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(60)  Lai nodrošinātu maksimālu ietekmi un veicinātu atkalizmantošanu, augstvērtīgām datu kopām vajadzētu būt pieejamām atkalizmantošanai ar minimāliem juridiskiem ierobežojumiem un bez maksas. Ja attiecīgajās datu kopās ir dinamiski dati, tām arī vajadzētu būt publicētām, izmantojot lietojumprogrammu saskarnes.	(60)  Lai nodrošinātu maksimālu ietekmi un veicinātu atkalizmantošanu, augstvērtīgām datu kopām vajadzētu būt pieejamām atkalizmantošanai ar minimāliem juridiskiem ierobežojumiem un bez maksas. Lai veicinātu sameklējamību un atvieglinātu piekļuvi, augstvērtīgās datu kopas būtu jāpublisko, izmantojot vienotu piekļuves punktu. Ja attiecīgajās datu kopās ir dinamiski dati, tām arī vajadzētu būt publicētām, izmantojot lietojumprogrammu saskarnes.
Grozījums Nr.    35 Direktīvas priekšlikums 60.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(60a)  Augstvērtīgu datu kopām, kas ietvertas IIa pielikumā uzskaitītajās kategorijās, ir potenciāls radīt sabiedriskus vai sociālekonomiskus ieguvumus, kā arī sekmēt sabiedrisku un demokrātisku pamatuzdevumu izpildi. Lai sasniegtu pārredzamības, pārskatatbildības, atbilstības, efektivitātes un godīgas konkurences mērķus, ir jāiekļauj datu kopas no tādām kategorijām kā uzņēmumu reģistri, budžets un valdības izdevumi, publiskais iepirkums un statistika. Lai mudinātu sniegt inovatīvus pakalpojumus un produktus, stimulētu ilgtspējīgu izaugsmi un veicinātu augstus patērētāju aizsardzības standartus, tostarp ņemtu vērā faktorus, kuriem nav tūlītējas ekonomiskas vērtības, tādus kā izglītība, vide vai veselības aprūpe, ir jāiekļauj datu kopas no tādām kategorijām kā valsts tiesību akti, zemes novērošana un vides dati, kā arī ģeotelpiskie dati.
Grozījums Nr.    36 Direktīvas priekšlikums 62. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(62)  Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz privātumu (7. pants), personas datu aizsardzība (8. pants), tiesības uz īpašumu (17. pants) un personu ar invaliditāti integrēšana (26. pants). Nevienu no šīs direktīvas noteikumiem nebūtu jāinterpretē vai jāīsteno tādā veidā, kas ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.	(62)  Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz privātumu (7. pants), personas datu aizsardzība (8. pants), vārda un informācijas brīvība (11. pants), tiesības uz īpašumu (17. pants) un personu ar invaliditāti integrēšana (26. pants). Nevienu no šīs direktīvas noteikumiem nebūtu jāinterpretē vai jāīsteno tādā veidā, kas ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.
Grozījums Nr.    37 Direktīvas priekšlikums 63. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(63)  Komisijai šī direktīva būtu jāizvērtē. Saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu41 minētās izvērtēšanas pamatā vajadzētu būt pieciem kritērijiem, proti, lietderībai, efektivitātei, būtiskumam, saskaņotībai un ES pievienotajai vērtībai, un tai būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumiem attiecībā uz turpmākās rīcības iespējām.	(63)  Komisijai šī direktīva būtu jāizvērtē [36 mēnešus pēc tās transponēšanas]. Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu41 minētās izvērtēšanas pamatā vajadzētu būt pieciem kritērijiem, proti, lietderībai, efektivitātei, būtiskumam, saskaņotībai un ES pievienotajai vērtībai, un tai būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumiem attiecībā uz turpmākās rīcības iespējām. Pēc izvērtēšanas Komisija vajadzības gadījumā varētu iesniegt attiecīgus priekšlikumus.
__________________	__________________
41 OV L 123, 12.5. 2016., 1. lpp.	41 OV L 123, 12.5. 2016., 1. lpp.
Grozījums Nr.    38 Direktīvas priekšlikums 1. pants – -1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1.  Šīs direktīvas mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu, ar ko pārvaldīt publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu nolūkā veicināt atvērto datu izmantošanu un stimulēt produktu un pakalpojumu inovāciju.
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences labad un tāpēc, ka tas cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    39 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b)  jau esoši dokumenti, kas ir tādu publisko uzņēmumu turējumā, kuri darbojas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/25/ES42 noteiktajās jomās, un tādu publisko uzņēmumu turējumā, kuri darbojas kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/200743 2. pantam, un tādu publisko uzņēmumu turējumā, kuri darbojas kā gaisa pārvadātāji, īstenojot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1008/200844 16. pantam, un tādu publisko uzņēmumu turējumā, kuri darbojas kā Kopienas kuģu īpašnieki, veicot publiskā pasūtījuma nodrošināšanas pienākumus atbilstīgi Padomes Regulas (EEK) Nr. 3577/92 4. pantam;	b)  publiski pieejami dokumenti, kas ir tādu publisko uzņēmumu turējumā, kuri darbojas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/25/ES42 noteiktajās jomās, un tādu publisko uzņēmumu turējumā, kuri darbojas kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/200743 2. pantam, un tādu publisko uzņēmumu turējumā, kuri darbojas kā gaisa pārvadātāji, īstenojot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1008/200844 16. pantam, un tādu publisko uzņēmumu turējumā, kuri darbojas kā Kopienas kuģu īpašnieki, veicot publiskā pasūtījuma nodrošināšanas pienākumus atbilstīgi Padomes Regulas (EEK) Nr. 3577/92 4. pantam;
__________________	__________________
42 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).	42 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
43 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70.	43 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70. (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.).
44 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 293, 31.10.2008., 3.–20. lpp.).	44 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 293, 31.10.2008., 3.–20. lpp.).
45 Padomes 1992. gada 7. decembra Regula (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV L 364, 12.12.1992., 7.–10. lpp.).	45 Padomes 1992. gada 7. decembra Regula (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV L 364, 12.12.1992., 7.–10. lpp.).
Grozījums Nr.    40 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – 1. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
—  valsts drošības aizsardzību (t. i., valsts drošību), aizsardzību vai sabiedrisko drošību,	—  valsts drošības un aizsardzības vai sabiedriskās kārtības aizsardzību, tostarp sensitīvas kritiskās infrastruktūras aizsardzību saistībā ar informāciju Direktīvas 2008/114/EK 2. panta d) apakšpunkta nozīmē,
Grozījums Nr.    41 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a  Šī direktīva neskar Regulu (ES) 2016/679 un neietekmē fizisku personu aizsardzības līmeni saistībā ar personas datu apstrādi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību.
Grozījums Nr.    42 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5.  Publiskā sektora iestādes neizmanto Direktīvas 96/9/EK 7. panta 1. punktā noteiktās datubāzes veidotāja tiesības, lai neļautu vai ierobežotu dokumentu atkalizmantošanu atbilstīgi šai direktīvai.	5.  Direktīvas 96/9/EK 7. panta 1. punktā noteiktās datubāzes veidotāja tiesības neizmanto tam, lai neļautu vai ierobežotu dokumentu atkalizmantošanu atbilstīgi šai direktīvai.
Grozījums Nr.    43 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6.  Šī direktīva reglamentē dalībvalstu publiskā sektora iestāžu turējumā jau esošu dokumentu atkalizmantošanu, tostarp tādu dokumentu atkalizmantošanu, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK46.	6.  Šī direktīva reglamentē dalībvalstu publiskā sektora iestāžu un publisko uzņēmumu turējumā jau esošu dokumentu atkalizmantošanu, tostarp tādu dokumentu atkalizmantošanu, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK46.
__________________	__________________
46 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).	46 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).
Grozījums Nr.    44 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a  “lietojumprogrammas saskarne” (API) ir pienācīgi dokumentēts funkciju, procedūru, definīciju un protokolu kopums strukturētai informācijas izgūšanai tiešsaistē;
Grozījums Nr.    45 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8.  “augstvērtīgas datu kopas” ir dokumenti, kuru atkalizmantošana saistās ar svarīgiem sociālekonomiskiem ieguvumiem, jo īpaši dēļ to piemērotības pakalpojumu un lietojumu ar pievienoto vērtību radīšanai, kā arī uz šādām datu kopām balstīto pakalpojumu un lietojumu ar pievienoto vērtību potenciālo lietotāju skaitu;	8.  “augstvērtīgas datu kopas” ir dokumenti, kuru atkalizmantošana saistās ar svarīgiem sabiedriskiem vai sociālekonomiskiem ieguvumiem, jo īpaši dēļ to piemērotības pakalpojumu un lietojumu ar pievienoto vērtību radīšanai, kā arī uz šādām datu kopām balstīto pakalpojumu un lietojumu ar pievienoto vērtību potenciālo lietotāju skaitu;
Grozījums Nr.    46 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 14.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	14.a  “personas dati” ir dati, kas definēti Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punktā.
Grozījums Nr.    47 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Ievērojot 2. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka dokumenti, uz kuriem attiecas šī direktīva saskaņā ar 1. pantu, ir atkalizmantojami komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem saskaņā ar III un IV nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem.	1.  Dalībvalstis nodrošina, ka dokumenti, uz kuriem attiecas šī direktīva saskaņā ar 1. pantu, ir atkalizmantojami komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem saskaņā ar III un IV nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem.
Grozījums Nr.    48 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a  Dalībvalstis nodrošina, ka šīs direktīvas darbības jomā ietilpstošie dokumenti tiek sagatavoti un darīti pieejami atkalizmantošanai saskaņā ar principu “atvērts integrēti un pēc noklusējuma”.
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences labad un tāpēc, ka tas cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    49 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Publiskā sektora iestādes, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ja iespējams un tas ir lietderīgi, apstrādā atkalizmantošanas pieprasījumus un dara dokumentus pieejamus pieprasījuma iesniedzējam atkalizmantošanai, vai, ja nepieciešama licence, pieņemamā termiņā, kas atbilst termiņiem, kādi noteikti dokumentu piekļuves pieprasījumu apstrādei, pabeidz licences piedāvājumu pieteikuma iesniedzējam.	1.  Publiskā sektora iestādes, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ja iespējams un tas ir lietderīgi, apstrādā dokumentu piekļuves un/vai dokumentu atkalizmantošanas pieprasījumus un dara dokumentus pieejamus pieprasījuma iesniedzējam atkalizmantošanai, vai, ja atkalizmantošanai nepieciešama licence, pieņemamā termiņā, kas atbilst termiņiem, kādi noteikti dokumentu piekļuves pieprasījumu apstrādei, pabeidz licences piedāvājumu pieteikuma iesniedzējam.
Grozījums Nr.    50 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Ja nav noteikti termiņi vai citi noteikumi, kas reglamentē dokumentu laicīgu sniegšanu, publiskā sektora iestādes apstrādā pieprasījumus un piegādā dokumentus pieteikuma iesniedzējam atkalizmantošanai, vai arī, ja nepieciešama licence, pabeidz licences piedāvājumu pieteikuma iesniedzējam termiņā, kas nepārsniedz 20 darba dienas pēc tā saņemšanas. Plašiem vai sarežģītiem pieprasījumiem šo termiņu var pagarināt par vēl 20 darba dienām. Šādos gadījumos pieteikuma iesniedzējam trīs nedēļu laikā pēc sākotnējā pieprasījuma iesniegšanas paziņo, ka nepieciešams vairāk laika, lai to apstrādātu.	2.  Ja nav noteikti termiņi vai citi noteikumi, kas reglamentē dokumentu laicīgu sniegšanu, publiskā sektora iestādes apstrādā pieprasījumus un piegādā dokumentus pieteikuma iesniedzējam atkalizmantošanai, vai arī, ja atkalizmantošanai nepieciešama licence, pabeidz licences piedāvājumu pieteikuma iesniedzējam pēc iespējas drīz vai ne vēlāk kā termiņā, kas nepārsniedz 20 darba dienas pēc tā saņemšanas. Plašiem vai sarežģītiem pieprasījumiem šo termiņu var pagarināt par vēl 20 darba dienām. Šādos gadījumos pieteikuma iesniedzējam pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā trīs nedēļu laikā pēc sākotnējā pieprasījuma iesniegšanas paziņo, ka nepieciešams vairāk laika, lai to apstrādātu, kā arī norāda iemeslus.
Grozījums Nr.    51 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Nelabvēlīga lēmuma gadījumā publiskā sektora iestādes paziņo pieprasījuma iesniedzējam atteikuma pamatojumu, pamatojoties uz dalībvalstī pastāvošā piekļuves režīma attiecīgajiem noteikumiem, vai arī valsts noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, jo īpaši 1. panta 2. punkta a) līdz g) apakšpunktu vai 3. pantu. Ja nelabvēlīgais lēmums ir pamatots ar 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu, publiskā sektora iestāde iekļauj norādi uz fizisko vai juridisko personu, kas ir tiesību subjekts, ja tas ir zināms, vai arī licenciāru, no kura publiskā sektora iestāde ieguvusi attiecīgo materiālu. Bibliotēkām, tostarp universitāšu bibliotēkām, muzejiem un arhīviem, šāda norāde nav jāiekļauj.	3.  Nelabvēlīga lēmuma gadījumā publiskā sektora iestādes paziņo pieprasījuma iesniedzējam piekļuves dokumentam un/vai tā atkalizmantošanas pilnīga vai daļēja atteikuma iemeslus, pamatojoties uz dalībvalstī pastāvošā piekļuves režīma attiecīgajiem noteikumiem, vai arī valsts noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, jo īpaši 1. panta 2. punkta a) līdz g) apakšpunktu. Ja nelabvēlīgais lēmums ir pamatots ar 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu, publiskā sektora iestāde iekļauj norādi uz fizisko vai juridisko personu, kas ir tiesību subjekts, ja tas ir zināms, vai arī licenciāru, no kura publiskā sektora iestāde ieguvusi attiecīgo materiālu. Bibliotēkām, tostarp universitāšu bibliotēkām, muzejiem un arhīviem, šāda norāde nav jāiekļauj.
Grozījums Nr.    52 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a  Dalībvalsts izveido publiski pieejamu sarakstu ar kritērijiem, pamatojoties uz kuriem attiecīgā iestāde var lemt par to, kā tiek apstrādāti pieprasījumi.
Grozījums Nr.    53 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a  Šā panta piemērošanai dalībvalstis nodrošina, ka:
	a)  tiek piešķirts atbalsts centieniem piekļūt dokumentiem;
	b)   publiskā sektora iestāžu saraksti ir publiski pieejami;
	c)  tiek ieviesti praktiski pasākumi, kas nodrošina publiskā sektora informācijas efektīvu atkalizmantošanu;
	d)  publiskā sektora iestādes pienācīgi informē sabiedrību par tiesībām, ko tai nodrošina šī direktīva, un šajā sakarībā informē par spēkā esošajiem noteikumiem par piekļuvi informācijai, kuri noteikti valsts vai Savienības līmenī, un attiecīgi sniedz pietiekami daudz informācijas, norādījumu un konsultāciju.
Grozījums Nr.    54 Direktīvas priekšlikums 5. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pieejamie formāti	Pieejamie dokumentu formāti un kvalitāte
Grozījums Nr.    55 Direktīvas priekšlikums 5. pants – -1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1.  Dalībvalstis dara visu iespējamo, lai dokumenti, uz kuriem attiecas šī direktīva, būtu atjaunināti, precīzi un salīdzināmi.
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences labad un tāpēc, ka tas cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    56 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Neskarot V nodaļu, publiskā sektora iestādes un publiskie uzņēmumi dara savus dokumentus pieejamus jebkādā iepriekš esošā formātā vai valodā un, kad vien iespējams un lietderīgi, atvērtā mašīnlasāmā formātā kopā ar to metadatiem. Gan formātam, gan metadatiem, ja iespējams, jāatbilst oficiāliem atvērtiem standartiem.	1.  Neskarot V nodaļu, publiskā sektora iestādes un publiskie uzņēmumi dara savus dokumentus pieejamus, savietojamus, sameklējamus un atkalizmantojamus ar elektroniskiem līdzekļiem jebkādā iepriekš esošā formātā vai valodā un, kad vien iespējams un lietderīgi, atvērtā mašīnlasāmā formātā kopā ar to metadatiem. Gan formātam, gan metadatiem, ja iespējams, jāatbilst oficiāliem atvērtiem standartiem.
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences labad un tāpēc, ka tas cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    57 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Pamatojoties uz šo direktīvu, nevar prasīt sektora iestādēm un publiskajiem uzņēmumiem turpināt sagatavot unpubliskā glabāt noteikta veida dokumentus tāpēc, lai privātā vai publiskā sektora organizācijas tos atkalizmantotu.	3.  Publiskā sektora iestādēm un publiskajiem uzņēmumiem neprasa turpināt sagatavot un glabāt noteikta veida dokumentus tāpēc, lai privātā vai publiskā sektora organizācijas tos atkalizmantotu.
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences labad un tāpēc, ka tas cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    58 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4.  Publiskā sektora iestādes un publiskie uzņēmumi dara dinamiskos datus pieejamus atkalizmantošanai tūlīt pēc savākšanas, izmantojot piemērotas lietojumprogrammu saskarnes (API).	4.  Publiskā sektora iestādes un publiskie uzņēmumi dara dinamiskos datus pieejamus atkalizmantošanai tūlīt pēc savākšanas reāllaikā un, ja iespējams, nekavējoties, izmantojot piemērotas lietojumprogrammu saskarnes (API).
Grozījums Nr.    59 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5.  Ja darīt dokumentus pieejamus tūlīt pēc savākšanas pārsniegtu publiskā sektora iestādes vai publiskā uzņēmuma finansiālās un tehniskās iespējas, 4. punktā minētos dokumentus dara pieejamus termiņā, kas nepamatoti nekaitē to ekonomiskā potenciāla izmantošanai.	5.  Ja darīt dokumentus pieejamus tūlīt pēc savākšanas reāllaikā un nekavējoties pārsniegtu publiskā sektora iestādes vai publiskā uzņēmuma finansiālās un tehniskās iespējas, 4. punktā minētos dokumentus dara pieejamus termiņā, kas nepamatoti nekaitē to ekonomiskā potenciāla izmantošanai. Lietotājiem paziņo precīzu termiņu, kādā dokumenti pieejami, un to, cik bieži dokumentus atjaunina.
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences labad un tāpēc, ka tas cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    60 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a  Attiecīgā gadījumā publiskā sektora iestādes atbild uz pieprasījumiem pēc informācijas, kas attiecas uz dokumentu apkopošanā izmantoto metodiku.
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences labad un tāpēc, ka tas cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    61 Direktīvas priekšlikums 5.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a pants
	Lietojumprogrammas saskarnes
	1.  Ja dokuments pieprasījuma iesniedzējam ir darīts pieejams atkalizmantošanai vai ja pieprasījuma iesniedzējam ir piešķirta licence, publiskā sektora iestāde vai publiskais uzņēmums dara šo dokumentu pieejamu atkalizmantošanai, izmantojot arī lietojumprogrammas saskarnes un portāla vietnes, ja vien tas ir iespējams un lietderīgi.
	2.  Ja publiskā sektora iestāde vai publiskais uzņēmums dara informāciju pieejamu atkalizmantošanai, izmantojot API, attiecīgā iestāde piekļuvi nodrošina visiem lietotājiem. Jo īpaši attiecībā uz reāllaika informāciju publiskā sektora iestāde vai publiskais uzņēmums nodrošina piekļuvi arī iepriekš sniegtai informācijai, ja tā ir pieejama. Tas neskar Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus. Ja šādi pienākumi pastāv, no tiem izrietošie ierobežojumi ir pamatoti, un pamatojumu dara publiski pieejamu.
	3.  Ja informācijas publiskošanai izmato API, informācijas saturam un apjomam ir jābūt tādam pašam, kāds tas būtu, ja to darītu pieejamu ar citiem līdzekļiem.
	4.  Publiskā sektora iestādes vai publiskie uzņēmumi izstrādā un dokumentē API un tās tehniskās specifikācijas, izmantojot atvērtos standartus un strukturētus, mašīnlasāmus un atvērtus formātus.
	5.  Publiskā sektora iestādes vai publiskie uzņēmumi par jebkādām izmaiņām API tehniskajā specifikācijā paziņo lietotājiem jau iepriekš un dara to pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 3 mēnešus pirms attiecīgo izmaiņu ieviešanas, izņemot pienācīgi pamatotus steidzamus gadījumos, kad izmaiņas jāizdara nekavējoties.
	6.  Publiskā sektora iestādes vai publiskie uzņēmumi nodrošina, ka API ir pastāvīgi pieejama un nemainīgā kvalitātē.
	7.  Publiskā sektora iestādes vai publiskie uzņēmumi nodrošina piekļuvi API un tās tehniskajām specifikācijām saskaņā ar šīs direktīvas 5., 6., 7., 8., 9. un 10. panta nosacījumiem. Dokumentāciju dara pieejamu bez maksas, piemērojot pēc iespējas mazāk formālu ierobežojumu un nosacījumu, taču jebkurā gadījumā saskaņā ar nosacījumiem, kas nav ierobežojošāki nekā tie, kurus piemēro konkrētajai informācijai.
	8.  Komisija nosaka kritērijus, kādus dalībvalstīs piemēro API sadarbspējai starp publiskā sektora iestādēm un publiskiem uzņēmumiem, lai atvieglinātu dokumentu atkalizmantošanu, lietojot API, un lai atbalstītu sadarbspējīgu iekārtu sakarus.
	9.  Panta 8. punktā minētos pasākumus Komisija pieņem ar deleģētu aktu saskaņā ar 14. pantu.
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences labad un tāpēc, ka tas cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    62 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Dokumentu atkalizmantošana ir bezmaksas, vai maksa nepārsniedz šo dokumentu reproducēšanas, nodrošināšanas un izplatīšanas robežizmaksas un attiecīgā gadījumā − personas datu anonimizācijas un konfidenciālas komercinformācijas aizsardzībai veikto pasākumu izmaksas .	1.  Dokumentu atkalizmantošana ir bezmaksas.
Grozījums Nr.    63 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Izņēmuma kārtā 1. punktu nepiemēro:	2.  Dalībvalstis var izlemt 1. un 1.a punktu nepiemērot:
Grozījums Nr.    64 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a)  publiskā sektora iestādēm, no kurām prasa gūt ieņēmumus, lai segtu ievērojamu daļu izmaksu, kas saistītas ar tām uzticēto publisko uzdevumu izpildi;	a)  dokumentiem, saistībā ar kuriem no attiecīgās publiskā sektora iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem prasa gūt pietiekamus ieņēmumus, lai segtu vismaz 60 % izmaksu, kas saistītas ar dokumentu vākšanu, izgatavošanu, reproducēšanu, izplatīšanu un datu glabāšanu;
Grozījums Nr.    65 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Šā panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos kopējo maksu aprēķina, izmantojot objektīvus, pārredzamus un pārbaudāmus kritērijus, kuri jānosaka dalībvalstīm. Kopējie ieņēmumi no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas attiecīgajā pārskata periodā nepārsniedz savākšanas, sagatavošanas, reproducēšanas un izplatīšanas, un attiecīgā gadījumā − personas datu anonimizācijas un konfidenciālas komercinformācijas aizsardzībai veikto pasākumu izmaksas kopā ar samērīgu peļņu no kapitāla ieguldījumiem. Maksu aprēķina, ievērojot piemērojamos grāmatvedības principus.	3.  Šā panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos kopējo maksu aprēķina, izmantojot objektīvus, pārredzamus un pārbaudāmus kritērijus, kuri jānosaka dalībvalstīm. Kopējie ieņēmumi no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas attiecīgajā pārskata periodā nepārsniedz savākšanas, sagatavošanas, reproducēšanas un izplatīšanas, datu glabāšanas un attiecīgā gadījumā − personas datu anonimizācijas un konfidenciālas komercinformācijas aizsardzībai veikto pasākumu izmaksas kopā ar samērīgu peļņu no kapitāla ieguldījumiem. Maksu aprēķina, ievērojot piemērojamos grāmatvedības principus.
Grozījums Nr.    66 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4.  Ja maksu nosaka publiskā sektora iestādes, kas minētas 2. punkta b) apakšpunktā, kopējie ieņēmumi no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas attiecīgajā pārskata periodā nepārsniedz savākšanas, sagatavošanas, reproducēšanas, izplatīšanas, saglabāšanas un tiesību iegūšanas, un attiecīgā gadījumā − personas datu anonimizācijas un konfidenciālas komercinformācijas aizsardzībai veikto pasākumu izmaksas kopā ar samērīgu peļņu no kapitāla ieguldījumiem. Maksu aprēķina, ievērojot grāmatvedības principus, kas ir piemērojami attiecīgajām publiskā sektora iestādēm.	4.  Ja maksu nosaka publiskā sektora iestādes, kas minētas 2. punkta b) apakšpunktā, kopējie ieņēmumi no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas attiecīgajā pārskata periodā nepārsniedz savākšanas, sagatavošanas, reproducēšanas, izplatīšanas, datu glabāšanas, saglabāšanas un tiesību iegūšanas, un attiecīgā gadījumā − personas datu anonimizācijas un konfidenciālas komercinformācijas aizsardzībai veikto pasākumu izmaksas kopā ar samērīgu peļņu no kapitāla ieguldījumiem. Maksu aprēķina, ievērojot grāmatvedības principus, kas ir piemērojami attiecīgajām publiskā sektora iestādēm.
Grozījums Nr.    67 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5.  Augstvērtīgu datu kopu, kuru saraksts nosakāms saskaņā ar 13. pantu, un 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto pētniecības datu atkalizmantošana lietotājam ir bezmaksas.	5.  Augstvērtīgu datu kopu, kuru saraksts nosakāms saskaņā ar 13. pantu un IIa pielikumu, un 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto pētniecības datu atkalizmantošana lietotājam ir bezmaksas.
Grozījums Nr.    68 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a  Dalībvalstis publisko 2. punkta a) apakšpunktā minēto dokumentu sarakstu un, ja vien iespējams un lietderīgi, to dara, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Lai varētu piemērot 2. punkta a) apakšpunktā minētos izņēmumus, attiecīgajam dokumentam ir jābūt iekļautam šajā sarakstā.
Grozījums Nr.    69 Direktīvas priekšlikums 7. pants – -1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1.  Dalībvalstis var publiskot dokumentu reproducēšanas, izplatīšanas un datu glabāšanas radītās izmaksas, kā arī attiecīgā gadījumā personas datu anonimizācijas radītās izmaksas un to pasākumu izmaksas, kas saistīti ar konfidencialitātes aizsardzību, kā minēts 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā.
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences labad un tāpēc, ka tas cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    70 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Dalībvalstis publicē 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto publiskā sektora iestāžu sarakstu.	svītrots
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences labad un tāpēc, ka tas cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    71 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Dokumentu atkalizmantošana var tikt atļauta bez vai ar nosacījumiem, attiecīgos gadījumos izmantojot licenci. Minētie nosacījumi nevajadzīgi neierobežo atkalizmantošanas iespējas, un tos neizmanto, lai ierobežotu konkurenci.	1.  Dalībvalstis dokumentu atkalizmantošanai neizvirza nosacījumus vai nepiemēro licencēšanas kārtību, izņemot gadījumus, ja pastāv vajadzība izvirzīt šādus nosacījumus vai piemērot licencēšanas kārtību un ja tā ir nediskriminējoša, pamatota ar sabiedrības interešu mērķiem un samērīga.
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences labad un tāpēc, ka tas cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    72 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Dalībvalstīs, kur tiek izmantotas licences, dalībvalstis nodrošina, ka publiskā sektora dokumentu atkalizmantošanai ir pieejamas standarta licences ciparu formātā, kuras var pielāgot, lai apmierinātu konkrētus licenču pieteikumus, un kuras var apstrādāt elektroniskā veidā. Dalībvalstis mudina izmantot šādas standarta licences.	2.  Ja dokumentu atkalizmantošanai tiek izvirzīti nosacījumi vai piemērota licencēšanas kārtība, dalībvalstis:
	a)  nodrošina, ka šādi nosacījumi vai licencēšanas kārtība nevajadzīgi neierobežo atkalizmantošanas iespējas vai konkurenci un ka dati ir pieejami ar vismazāk ierobežojošiem nosacījumiem vai licencēšanas noteikumiem, ietverot iespēju dokumentus darīt pieejamus kā neaizsargātu materiālu;
	b)  novērtē to, vai pastāv šīm prasībām atbilstīgas plaši lietotas atvērtās licences. Dalībvalstis attiecīgi izmanto visbiežāk lietoto un vismazāk ierobežojošo licenci vai licences;
	c)  mudina publiskā sektora dokumentu atkalizmantošanā lietot atvērtā standarta licences un nodrošināt, ka šādas licences ir pieejamas ciparu formātā un ir apstrādājamas elektroniskā veidā.
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences labad un tāpēc, ka tas cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    73 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a  Neskarot Savienības tiesību aktos noteiktās tiesiskās atbildības prasības, ja publiskā iestāde vai publiskais uzņēmums dara dokumentus pieejamus atkalizmantošanai bez jebkādiem nosacījumiem un ierobežojumiem, attiecīgā publiskā iestāde vai publiskais uzņēmums attiecībā uz atkalizmantošanai piejamajiem dokumentiem ir tiesīgi neuzņemties nekādu tiesisko atbildību.
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences labad un tāpēc, ka tas cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    74 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis izveido praktiskas metodes, kas atvieglo atkalizmantošanai pieejamo dokumentu meklēšanu, piemēram, galveno dokumentu un attiecīgo metadatu aktīvu katalogus, kuri, ja tas ir iespējams un lietderīgi, ir pieejami tiešsaistē un mašīnlasāmā formātā, un portālu vietnes, kam ir saites uz aktīvu katalogiem. Ja iespējams, dalībvalstis veicina dokumentu meklēšanu dažādās valodās.	1.  Dalībvalstis izveido praktiskas metodes, kas atvieglo atkalizmantošanai pieejamo dokumentu meklēšanu, piemēram, galveno dokumentu un attiecīgo metadatu aktīvu katalogus, kuri, ja tas ir iespējams un lietderīgi, ir pieejami tiešsaistē un mašīnlasāmā formātā, un portālu vietnes, kam ir saites uz aktīvu katalogiem. Ja iespējams, dalībvalstis veicina dokumentu meklēšanu dažādās valodās.
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences labad un tāpēc, ka tas cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    75 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībvalstis nodrošina, ka publiskā sektora iestādes un publiskie uzņēmumi sniedz Komisijai nepieciešamo piekļuvi visiem atkalizmatošanai pieejamajiem datiem, lai datu kopas varētu agregēt Savienības līmenī, jo īpaši nolūkā nodrošināt Savienībai pilnīga tvēruma datu kopas par konkrētu datu kategoriju, kas noteikta IIa pielikumā. Komisija veic praktiskus pasākumus, lai datu kopas būtu pieejamas Savienības līmenī, izmantojot vienotu piekļuves punktu.
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences labad un tāpēc, ka tas cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    76 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a  Līdz [2 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas] un pēc tam ik pēc trim gadiem dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par nacionālo atvērtās piekļuves politiku un attiecīgajiem pasākumiem, kādi tikuši pieņemti.
Grozījums Nr.    77 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Ja publiskā sektora iestāde atkalizmanto dokumentus kā izejmateriālus savām komerciālām darbībām, kuras neietilpst tās publiskajos uzdevumos, tad dokumentu sagādei šīm darbībām piemēro tādas pašas maksas un nosacījumus kā citiem lietotājiem.	2.  Dalībvalstis garantē godīgu konkurenci starp publiskā sektora iestādēm un publiskiem uzņēmumiem un citiem lietotājiem gadījumos, kad attiecīgās publiskā sektora iestādes vai publiskie uzņēmumi atkalizmanto dokumentus kā izejmateriālus savām komerciālām darbībām, kuras neietilpst to publiskajos uzdevumos, nodrošinot, ka dokumentu sagādei šīm darbībām piemēro tādas pašas maksas un nosacījumus kā citiem lietotājiem. 3. Tāpat arī dalībvalstis nodrošina, lai publisko uzņēmumu dokumentu un informācijas atkalizmantošana nekropļotu konkurenci.
Grozījums Nr.    78 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Dokumentu atkalizmantošana ir pieejama visiem iespējamiem tirgus dalībniekiem, pat ja viens vai vairāki tirgus dalībnieki jau izmanto produktus ar pievienoto vērtību, kuru pamatā ir šie dokumenti. Līgumi vai citas vienošanās starp publiskā sektora iestādēm vai publiskajiem uzņēmumiem, kuru turējumā ir dokumenti, un trešām personām, nepiešķir ekskluzīvas tiesības.	1.  Dokumentu atkalizmantošana ir pieejama visiem iespējamiem lietotājiem, pat ja viens vai vairāki lietotāji jau izmanto produktus ar pievienoto vērtību, kuru pamatā ir šie dokumenti. Līgumi vai citas vienošanās starp publiskā sektora iestādēm vai publiskajiem uzņēmumiem, kuru turējumā ir dokumenti, un trešām personām, nepiešķir ekskluzīvas tiesības un nenodrošina datu preferenciālu izmantošanu.
Grozījums Nr.    79 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, Komisija, izvēloties no dokumentiem, kuriem piemēro šo direktīvu, pieņem augstvērtīgu datu kopu sarakstu un minēto datu kopu publicēšanas un atkalizmantošanas kārtību.	1.  Dalībvalstis nodrošina, ka IIa pielikumā uzskaitītās augstvērtīgu datu kopas ir pieejamas bez maksas, ir mašīnlasāmas un pieejamas lejupielādei, attiecīgā gadījumā izmantojot sadarbspējīgu API. Atkalizmantošanas nosacījumi ir saderīgi ar atvērtā standarta licencēm. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 14. pantu, lai paplašinātu IIa pielikumā uzskaitīto augsvērtīgo datu kopu sarakstu un jo īpaši precizētu šo kategoriju datu kopas, izvēloties no dokumentiem, kuriem piemēro šo direktīvu, un pieņem minēto datu kopu publicēšanas un atkalizmantošanas nosacījumus un kārtību.
Grozījums Nr.    80 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Šīs datu kopas ir pieejamas bez maksas un mašīnlasāmas, un tām iespējams piekļūt, izmantojot API. Atkalizmantošanas nosacījumi ir saderīgi ar atvērtā standarta licencēm.	svītrots
Grozījums Nr.    81 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Izņēmuma kārtā 2. punktā minētā pieejamība bez maksas neattiecas uz publisko uzņēmumu augstvērtīgām datu kopām, ja 13. panta 7. punktā minētais ietekmes novērtējums liecina, ka datu kopu pieejamība bez maksas radīs ievērojamus konkurences kropļojumus attiecīgajos tirgos.	3.  Izņēmuma kārtā 1. punktā minētā pieejamība bez maksas neattiecas uz publisko uzņēmumu augstvērtīgām datu kopām, ja 13. panta 7. punktā minētais ietekmes novērtējums liecina, ka datu kopu pieejamība bez maksas radīs ievērojamus konkurences kropļojumus attiecīgajos tirgos, un ja nav pieejama mazāk ierobežojoša pieeja, kas mazinātu šādus kropļojumus, tad maksas aprēķina, neskarot 6. pantu.
Grozījums Nr.    82 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4.  Papildus 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem Komisija var noteikt citus piemērojamos noteikumus, jo īpaši:	svītrots
a.  jebkādus atkalizmantošanas nosacījumus;
b.  datu un metadatu formātu un to publicēšanas un izplatīšanas tehniskos noteikumus.
Grozījums Nr.    83 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5.  Datu kopas iekļaušanai 1. punktā minētajā sarakstā izvēlas, pamatojoties uz novērtējumu, kurā izskatīts to potenciāls dot sociālekonomiskus ieguvumus, lietotāju skaits un ieņēmumi, ko tās varētu palīdzēt radīt, kā arī iespējas tās kombinēt ar citām datu kopām.	5.  Papildu kategorijas un augstvērtīgas datu kopas iekļaušanai 1. punktā minētajā sarakstā izvēlas, pamatojoties uz novērtējumu, kurā izskatīts to potenciāls dot būtiskus sabiedriskus vai sociālekonomiskus ieguvumus, inovācija, lietotāju skaits, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, un ieņēmumi, ko tās varētu palīdzēt radīt, kā arī iespējas tās kombinēt ar citām datu kopām.
Grozījums Nr.    84 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 7.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a  Direktīvas 7. panta piemērošanas nolūkā Komisija rīko sabiedriskās apspriešanas ar visām ieinteresētajām personām, tostarp publiskā sektora iestādēm, publiskiem uzņēmumiem, datu atkalizmantotājiem, pētniecības organizācijām, pilsoniskās sabiedrības grupām un citām pārstāvības organizācijām. Visām ieinteresētajām personām tiek dota iespēja iesniegt Komisijai ierosinājumus par augstvērtīgu datu kopu papildu kategorijām vai konkrētām datu kopām. Komisija šos ierosinājumus ņem vērā vai arī informē konkrēto ieinteresēto personu par iemesliem, kāpēc attiecīgie ierosinājumi nav ņemti vērā.
Grozījums Nr.    85 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Pilnvaras pieņemt 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.	2.  Pilnvaras pieņemt 5.a un 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr.    86 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.	3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5.a un 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.
Grozījums Nr.    87 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6.  Saskaņā ar 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.	6.  Saskaņā ar 5.a un 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.
Grozījums Nr.    88 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Ne ātrāk kā četrus gadus pēc šīs direktīvas transponēšanas datuma Komisija izvērtē šo direktīvu un Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai iesniedz ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Izvērtēšanu veic saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma vadlīnijām47. Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai.	1.  Līdz [36 mēneši pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas] un pēc tam ne retāk kā reizi piecos gados Komisija izvērtē šo direktīvu un Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai iesniedz ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Izvērtēšanu veic saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma vadlīnijām47. Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai.
__________________	__________________
47 SWD (2017)0350	47 SWD (2017)0350
Grozījums Nr.    89 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Izvērtēšanā jo īpaši pievēršas šīs direktīvas darbības jomai un ietekmei, tostarp tam, kādā mērā pieaugusi to publiskā sektora dokumentu atkalizmantošana, kuriem piemēro šo direktīvu, kāda ietekme bijusi principiem, kas piemēroti maksas noteikšanai un normatīva un administratīva rakstura oficiālo dokumentu atkalizmantošanai, tādu dokumentu atkalizmantošanai, kuri ir citu struktūru, nevis publiskā sektora iestāžu turējumā, mijiedarbībai starp datu aizsardzības noteikumiem un atkalizmantošanas iespējām, kā arī turpmākām iespējām uzlabot iekšējā tirgus pienācīgu darbību un Eiropas datu ekonomikas attīstību.	2.  Izvērtēšanā jo īpaši pievēršas šīs direktīvas darbības jomai, sabiedriskajai un sociālekonomiskajai ietekmei, tostarp tam, kādā mērā pieaugusi to publiskā sektora dokumentu atkalizmantošana, kuriem piemēro šo direktīvu, kāda ietekme bijusi augstvērtīgajām datu kopām, cik būtiska šī direktīva bijusi konkrētām ieinteresētajām personām, tādām kā patērētāji un uzņēmumi, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, kāda ietekme bijusi principiem, kas piemēroti maksas noteikšanai un normatīva un administratīva rakstura oficiālo dokumentu atkalizmantošanai, tādu dokumentu atkalizmantošanai, kuri ir citu struktūru, nevis publiskā sektora iestāžu turējumā, cik pieejamas bijušas un izmantotas API, kāda ietekme bijusi mijiedarbībai starp datu aizsardzības noteikumiem un atkalizmantošanas iespējām, kā arī turpmākām iespējām uzlabot iekšējā tirgus pienācīgu darbību un Eiropas datu ekonomikas attīstību.
Grozījums Nr.    90 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a  Attiecīgā gadījumā 1. punktā minētajam ziņojumam pievieno atbilstīgus priekšlikumus.
Grozījums Nr.    91 Direktīvas priekšlikums IIa pielikums (jauns)
Kategorija	Datu kopu piemēri
Budžets un izdevumi	Plānotie un kārtējie izdevumi un subsīdijas, detalizēti izdevumu reģistri attiecībā uz visiem pārvaldības līmeņiem
Uzņēmumi	Sabiedrību un uzņēmumu reģistri (reģistrēto uzņēmumu saraksti, dati par īpašumtiesībām un vadību, reģistrācijas identifikatori, bilances)
Zemes novērošana un vide	Telpiskie un in situ dati (laikapstākļu monitorings, zemes un ūdens kvalitāte, enerģijas patēriņš, emisiju līmeņi)
Ģeotelpiskie dati	Telpiskie dati saskaņā ar Direktīvu 2007/2/EK (INSPIRE), tostarp pasta indeksi, valsts un vietēja mēroga kartes (kadastrālās, topogrāfiskās, jūras, administratīvās robežas, mērogā vismaz 1:20 000 (1cm ~ 200m))
Valsts tiesību akti	Normatīvie, regulatīvie un administratīvie pasākumi; Pasākumu projekti, tostarp procesuāla informācija par to pieņemšanu; Pasākumi, kas tikuši grozīti, atcelti vai vairs nav spēkā; Pavaddokumenti, tādi kā paskaidrojumi, ietekmes novērtējumi, padomdevēju struktūru atzinumi un balsošanas rezultāti; Judikatūra.
Publiskais iepirkums	Iepriekšējie un pašreizējie konkursi un piešķirtie līgumi visos pārvaldes līmeņos sadalījumā pa birojiem visās valstīs (piemēram, atvērts, slēgts, atcelts)
Statistika	Valsts, reģionālie un vietējie statistikas dati ar galvenajiem demogrāfiskajiem un ekonomikas rādītājiem (IKP, vecums, bezdarba līmenis, ienākumi, izglītība)

PIELIKUMS. TO STRUKTŪRU VAI PERSONU SARAKSTS, NO KURĀM REFERENTE IR SAŅĒMUSI INFORMĀCIJU

Šis saraksts ir sagatavots pilnīgi brīvprātīgi, un par to ir atbildīga tikai referente. Atzinuma projekta sagatavošanas laikā līdz tā pieņemšanai komitejā atzinuma sagatavotāja ir saņēmusi informāciju no šādām struktūrām vai personām:

Person	Entity
Henning Twickler	EDSO for Smart Grids
Camille Alleguede	ENEDIS
	European Federation of Local Energy Companies (CEDEC)
Audrey Gourraud	Fédération des Entreprises Publiques Locales (epl)
Robbie Morrison, Tom Brown, Ingmar Schlecht, Walter Palmetshofen	Open Knowledge International / Open Knowledge Foundation
Oliver Kaye	PSI Alliance
Jean-Gabriel Audebert-Lasrochas	Trainline.com
Lucie Petersen	Verband Deutscher Verkehrsunternehmen (VDV)
Janine Prantl, Konstantin Schöfmann	Verband öffentlicher Wirtschaft (vöwg)
Dr. Elisa Schenner	Wiener Stadtwerke

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Publiskā sektora informācijas atkalizmantošana (pārstrādāta redakcija)
Atsauces	COM(2018)0234 – C8-0169/2018 – 2018/0111(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 28.5.2018
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 28.5.2018
Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē	13.9.2018
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Julia Reda 16.5.2018
Izskatīšana komitejā	19.6.2018	3.9.2018
Pieņemšanas datums	11.10.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	30 1 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Stuart Agnew, Pascal Arimont, Dita Charanzová, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Pascal Durand, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Morten Løkkegaard, Eva Maydell, Marlene Mizzi, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Richard Sulík, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Marco Zullo
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Lucy Anderson, Biljana Borzan, Edward Czesak, Arndt Kohn, Julia Reda, Martin Schirdewan, Lambert van Nistelrooij, Sabine Verheyen
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ramón Jáuregui Atondo, Stanislav Polčák, Flavio Zanonato, Tomáš Zdechovský

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

30	+
ALDE	Dita Charanzová, Morten Løkkegaard, Jasenko Selimovic
EFDD	Robert Jarosław Iwaszkiewicz
GUE/NGL	Martin Schirdewan
PPE	Pascal Arimont, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Eva Maydell, Lambert van Nistelrooij, Stanislav Polčák, Andreas Schwab, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Sabine Verheyen, Tomáš Zdechovský
S&D	Lucy Anderson, Biljana Borzan, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Liisa Jaakonsaari, Ramón Jáuregui Atondo, Arndt Kohn, Marlene Mizzi, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Flavio Zanonato
VERTS/ALE	Pascal Durand, Julia Reda

1	-
EFDD	John Stuart Agnew

5	0
ECR	Edward Czesak, Daniel Dalton, Richard Sulík
EFDD	Marco Zullo
ENF	Mylène Troszczynski

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

• [1]  Komisijas dienestu darba dokuments, SWD(2018)0145 final, 24. lpp.
• [2]  SWD(2018)0145 final, 27. lpp.
• [3]  Open Knowledge Foundation (OKFN) (Brīvi pieejamu zināšanas fonds): Global Open Data Index https://index.okfn.org/dataset/.
• [4]  Cabinet Office: G8 Atvērto datu harta un tehniskais pielikums (G8 Open Data Charter and Technical Annex) https://www.gov.uk/government/publications/open-data-charter/g8-open-data-charter-and-technical-annex.
• [5]  Bundesamt für Kartographie und Geodäsie https://www.bkg.bund.de/.
• [6]  OpenStreetMap https://www.openstreetmap.org/.

Kultūras un izglītības komitejas ATZINUMS (27.11.2018)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija)
(COM(2018)0234 – C8-0169/2018 – 2018/0111(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Theodoros Zagorakis

ĪSS PAMATOJUMS

Publiskā sektora informācijas atkalizmantošana var sniegt ekonomiskas, sociālas un demokrātiskas priekšrocības, ļaujot lietotājiem, kas nav valsts iestādes, kurās informācija radusies, radīt jaunus produktus un pakalpojumus, izmantojot oficiālo informāciju. Tas var stimulēt saimniecisko darbību un palielināt publisko funkciju efektivitāti un pārredzamību.

Direktīva 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, kas ir nozīmīgs Savienības elements, lai ekonomikas vajadzībām atvērtu valdības datus, vienlaikus cenšoties sasniegt sociālos mērķus, mudināja publiskā sektora struktūras darīt zināmu to rīcībā esošo informāciju, paredzot noteikumus, kas piemērojami, ja ir veikta diskrecionāra izvēle atļaut veikt atkalizmantošanu

Direktīva 2013. gada jūlijā tika pārskatīta, nosakot par obligātu atkalizmantošanu lielākajai daļai valsts iestāžu, iekļaujot tās jomā muzejus, bibliotēkas (tostarp universitāšu bibliotēkas) un arhīvus, lai palielinātu pārredzamību, uz datiem balstītu inovāciju un godīgu konkurenci.

Komisija 2018. gada 25. aprīlī publicēja tiesību akta priekšlikumu direktīvas pārstrādātajai redakcijai, lai tālāk veicinātu un atvieglotu atkalizmantošanu. Pārstrādātā redakcija jo īpaši ir vērsta uz mērķi stiprināt MVU pozīcijas, samazinot tirgus šķēršļus publiskā sektora informācijas atkalizmantošanai komerciālos nolūkos, tajā pašā laikā iekļaujot direktīvas darbības jomā publiskos uzņēmumus un pētniecības datus.

Atzinuma sagatavotājs Komisijas priekšlikumu vērtē atzinīgi. Atzinuma sagatavotājs jo īpaši atbalsta Komisijas pieeju, kas paredz, ka pašreiz spēkā esošie pasākumi attiecībā uz kultūras nozares struktūrām (bibliotēkas, arhīvi un muzeji) paliek nemainīgi, jo direktīva šajā jomā turpina apmierinoši darboties

Turklāt atzinuma sagatavotājs ņem vērā Komisijas nodomu ar deleģēto aktu noteikt, ka atsevišķas publiskā sektora datu bāzes ar augstu vērtību (augstvērtīgo datu kopu saraksts, 13. pants) ir nākotnē jādara pieejamas bez maksas. Atzinuma sagatavotājs neiebilst pret Komisijas priekšlikumu šajā sakarā. Atzinuma sagatavotājs tomēr vēlas uzsvērt, ka šādam sarakstam vajadzētu būt tik skaidram un iespējami detalizētam, lai nodrošinātu juridisko noteiktību visām iesaistītajām pusēm.

Šajā saistībā atzinuma sagatavotājs kopumā atbalsta Komisijas priekšlikumu un ierosina minimālus grozījumus, lai nodrošinātu lielāku juridisko skaidrību, kā arī precizētu dažus noteikumus.

GROZĪJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6)  Dalībvalstu publiskais sektors vāc, sagatavo, reproducē un izplata visdažādākā veida informāciju daudzās darbības jomās, piemēram, sociālā, saimnieciskā, ģeogrāfiskā, meteoroloģiskā, tūrisma, uzņēmējdarbības, patentu un izglītojošas informācijas jomā. Dokumenti, ko sagatavo publiskā sektora izpildiestādes, likumdošanas iestādes vai tiesu iestādes, veido plašu, daudzveidīgu un vērtīgu resursu kopumu, kas var veicināt uz zināšanām balstītu ekonomiku.	(6)  Dalībvalstu publiskais sektors vāc, sagatavo, reproducē un izplata visdažādākā veida informāciju daudzās darbības jomās, piemēram, sociālā, saimnieciskā, kultūras, ģeogrāfiskā, meteoroloģiskā, tūrisma, uzņēmējdarbības, patentu un izglītojošas informācijas jomā. Dokumenti, ko sagatavo publiskā sektora izpildiestādes, likumdošanas iestādes vai tiesu iestādes, veido plašu, daudzveidīgu un vērtīgu resursu kopumu, kas var veicināt uz zināšanām balstītu ekonomiku.
Grozījums Nr.    2 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19)  Direktīvā dalībvalstīm tiek noteikts pienākums visus dokumentus darīt atkalizmantojamus, ja vien piekļuve tiem netiek ierobežota vai liegta saskaņā ar valsts noteikumiem par piekļuvi dokumentiem un saskaņā ar citiem izņēmumiem, kas paredzēti šajā direktīvā. Direktīva balstās uz dalībvalstīs esošajiem piekļuves režīmiem un nemaina valstu noteikumus par piekļuvi dokumentiem. Tā neattiecas uz gadījumiem, kad pilsoņi vai uzņēmumi saskaņā ar attiecīgo piekļuves režīmu var iegūt dokumentu vienīgi tad, ja tie var pierādīt īpašas intereses esamību. Ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu (tiesības uz labu pārvaldību) un 42. pantu Savienības līmenī atzīts, ka ikvienam Savienības pilsonim un ikvienai fiziskai personai, kas dzīvo dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam dalībvalstī ir oficiālā adrese, ir tiesības uz piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. Publiskā sektora iestādes būtu jāmudina darīt pieejamus atkalizmantošanai to turējumā esošos dokumentus. Publiskā sektora iestādēm būtu jāveicina un jārosina dokumentu, tostarp normatīvā un administratīvā rakstura oficiālo dokumentu, atkalizmantošana gadījumos, kad publiskā sektora iestādēm ir tiesības atļaut to atkalizmantošanu.	(19)  Direktīvā dalībvalstīm tiek noteikts pienākums visus dokumentus darīt atkalizmantojamus, neskarot izņēmumus, kas paredzēti šajā direktīvā. Šī direktīva pamatojas uz dalībvalstīs pašlaik spēkā esošajiem piekļuves režīmiem. Šajā ziņā tā nemaina valstu noteikumus par piekļuvi dokumentiem un nenosaka īpašas piekļuves tiesības vai pienākumus publicēt informāciju — lēmumiem par to joprojām vajadzētu būt dalībvalstu ziņā. Tā neattiecas uz gadījumiem, kad pilsoņi vai uzņēmumi saskaņā ar attiecīgo piekļuves režīmu var iegūt dokumentu vienīgi tad, ja tie var pierādīt īpašas intereses esamību. Ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu (tiesības uz labu pārvaldību) un 42. pantu Savienības līmenī atzīts, ka ikvienam Savienības pilsonim un ikvienai fiziskai personai, kas dzīvo dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam dalībvalstī ir oficiālā adrese, ir tiesības uz piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. Publiskā sektora iestādes būtu jāmudina darīt pieejamus atkalizmantošanai to turējumā esošos dokumentus. Publiskā sektora iestādēm būtu jāveicina un jārosina dokumentu, tostarp normatīvā un administratīvā rakstura oficiālo dokumentu, atkalizmantošana gadījumos, kad publiskā sektora iestādēm ir tiesības atļaut to atkalizmantošanu.
Pamatojums
Direktīvai būtu tikai jāreglamentē noteikumi, kas attiecas uz publiskā sektora dokumentu atkalizmantošanu, piekļuvei dokumentiem esot dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē. Šis grozījums ir vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences nodrošināšanai, jo tas ir cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    3 Direktīvas priekšlikums 31. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31)  Būtu jāuzskata, ka dokuments ir mašīnlasāmā formātā, ja tas ir datnes formātā, kas ir strukturēta tā, lai lietojumprogrammas varētu tajā viegli noteikt, atpazīt un atlasīt no tā konkrētus datus. Datnēs šifrēti dati, kas strukturēti mašīnlasāmā formātā, būtu jāuzskata par mašīnlasāmiem datiem. Mašīnlasāmi formāti var būt gan atvērti, gan slēgti formāti; tiem var būt un var nebūt oficiāli standarti. Tādā datnes formātā šifrēti dokumenti, kas ierobežo automātisku apstrādi, jo datus no tiem nav iespējams atlasīt vai ir sarežģīti to izdarīt, nebūtu jāuzskata par dokumentiem mašīnlasāmā formātā. Dalībvalstīm, kad tas ir iespējams un lietderīgi, būtu jāveicina atvērtu mašīnlasāmu formātu lietošana.	(31)  Būtu jāuzskata, ka dokuments ir mašīnlasāmā formātā, ja tas ir datnes formātā, kas ir strukturēta tā, lai lietojumprogrammas varētu tajā viegli noteikt, atpazīt un neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas atlasīt no tā konkrētus datus. Datnēs šifrēti dati, kas strukturēti mašīnlasāmā formātā, būtu jāuzskata par mašīnlasāmiem datiem. Mašīnlasāmi formāti var būt gan atvērti, gan slēgti formāti; tiem var būt un var nebūt oficiāli standarti. Tādā datnes formātā šifrēti dokumenti, kas ierobežo automātisku apstrādi, jo datus no tiem nav iespējams atlasīt vai ir sarežģīti to izdarīt, nebūtu jāuzskata par dokumentiem mašīnlasāmā formātā. Dalībvalstīm, kad tas ir iespējams un lietderīgi, būtu jāveicina atvērtu mašīnlasāmu formātu lietošana.
Grozījums Nr.    4 Direktīvas priekšlikums 32. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32)  Maksa par dokumentu atkalizmantošanu ir nozīmīgs šķērslis, kas kavē jaunuzņēmumu un MVU ienākšanu tirgū. Tāpēc dokumenti būtu jādara pieejami atkalizmantošanai bez maksas un, ja maksa ir vajadzīga , tai principā nebūtu jāpārsniedz robežizmaksas. Izņēmuma gadījumos būtu jāņem vērā nepieciešamība netraucēt tādu publiskā sektora iestāžu normālu darbību, no kurām prasa gūt ieņēmumus , lai tās segtu nozīmīgu daļu no savām izmaksām, kas saistītas ar tām uzticēto publisko uzdevumu veikšanu. Būtu jāatzīst arī publisko uzņēmumu nozīme ekonomiskajā vidē, kurā valda konkurence. Šādos gadījumos publiskā sektora iestādēm un publiskajiem uzņēmumiem tāpēc būtu jāvar iekasēt maksu, kas ir augstāka par robežizmaksām. Šī maksa būtu jānosaka atbilstīgi objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem, un kopējie ieņēmumi no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas nedrīkstētu pārsniegt savākšanas, sagatavošanas, reproducēšanas un izplatīšanas izmaksas kopā ar samērīgu peļņu no kapitāla ieguldījumiem. Attiecīgā gadījumā attiecināmajās izmaksās būtu jāiekļauj arī personas datu vai komerciāli sensitīvas informācijas anonimizācijas izmaksas. Prasībai gūt ieņēmumus, lai segtu ievērojamu daļu no publiskā sektora iestāžu izmaksām, kas saistītas ar publisko uzdevumu veikšanu, vai publiskajiem uzņēmumiem uzticēto vispārējas nozīmes pakalpojumu jomu , nav jābūt likumā noteiktai prasībai, un tā var izrietēt, piemēram, no dalībvalsts administratīvās prakses. Dalībvalstīm būtu regulāri jāpārskata šāda prasība.	(32)  Maksa par dokumentu atkalizmantošanu ir nozīmīgs šķērslis, kas kavē jaunuzņēmumu un MVU ienākšanu tirgū, jo īpaši kultūras un radošajās nozarēs. Tāpēc dokumenti būtu jādara pieejami atkalizmantošanai bez maksas un, ja maksa ir vajadzīga , tai principā nebūtu jāpārsniedz robežizmaksas. Robežizmaksas sastāv no papildu izmaksām, kas rodas saistībā ar dokumentu digitalizāciju, glabāšanu un pārvaldību, kā arī izmaksām, ko rada digitālo dokumentu masveida glabāšana, papildu izmaksas saistībā ar datu pārveidošanu mašīnlasāmā formātā un papildu slogs saistībā ar infrastruktūras pasākumiem. Izņēmuma gadījumos būtu jāņem vērā nepieciešamība netraucēt tādu publiskā sektora iestāžu normālu darbību, no kurām prasa gūt ieņēmumus , lai tās segtu nozīmīgu daļu no savām izmaksām, kas saistītas ar tām uzticēto publisko uzdevumu veikšanu. Būtu jāatzīst arī publisko uzņēmumu nozīme ekonomiskajā vidē, kurā valda konkurence. Šādos gadījumos publiskā sektora iestādēm un publiskajiem uzņēmumiem tāpēc būtu jāvar iekasēt maksu, kas ir augstāka par robežizmaksām. Šī maksa būtu jānosaka atbilstīgi objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem, un kopējie ieņēmumi no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas nedrīkstētu pārsniegt savākšanas, sagatavošanas, reproducēšanas un izplatīšanas izmaksas kopā ar samērīgu peļņu no kapitāla ieguldījumiem. Attiecīgā gadījumā attiecināmajās izmaksās būtu jāiekļauj arī personas datu vai komerciāli sensitīvas informācijas anonimizācijas izmaksas. Prasībai gūt ieņēmumus, lai segtu ievērojamu daļu no publiskā sektora iestāžu izmaksām, kas saistītas ar publisko uzdevumu veikšanu, vai publiskajiem uzņēmumiem uzticēto vispārējas nozīmes pakalpojumu jomu , nav jābūt likumā noteiktai prasībai, un tā var izrietēt, piemēram, no dalībvalsts administratīvās prakses. Dalībvalstīm būtu regulāri jāpārskata šāda prasība.
Pamatojums
Šis grozījums ir vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences nodrošināšanai, jo tas ir cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    5 Direktīvas priekšlikums 52. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(52)  Rīki, kas palīdz potenciālajiem atkalizmantotājiem atrast dokumentus, kuri pieejami atkalizmantošanai, un atkalizmantošanas nosacījumi var būtiski veicināt publiskā sektora dokumentu pārrobežu izmantošanu. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka darbojas praktiskas metodes, kas palīdz atkalizmantotājiem meklēt dokumentus, kuri pieejami atkalizmantošanai. Šādas praktiskas metodes ir, piemēram, galveno dokumentu (dokumenti, kuri tiek plaši atkalizmantoti vai kuri, iespējams, tiks plaši atkalizmantoti) līdzekļu saraksti, kam vajadzētu būt pieejamiem tiešsaistē, un portāla vietnes, kam ir saites ar decentralizētiem līdzekļu sarakstiem.	(52)  Rīki, kas palīdz potenciālajiem atkalizmantotājiem atrast dokumentus, kuri pieejami atkalizmantošanai, un atkalizmantošanas nosacījumi var būtiski veicināt publiskā sektora dokumentu pārrobežu izmantošanu. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka darbojas praktiskas metodes, kas palīdz atkalizmantotājiem meklēt dokumentus, kuri pieejami atkalizmantošanai. Šādas praktiskas metodes ir, piemēram, galveno dokumentu (dokumenti, kuri tiek plaši atkalizmantoti vai kuri, iespējams, tiks plaši atkalizmantoti) līdzekļu saraksti, kam vajadzētu būt pieejamiem tiešsaistē, un portāla vietnes, kam ir saites ar decentralizētiem līdzekļu sarakstiem. Pasākumi, kuru mērķis ir atvieglot publisko dokumentu autentiskuma noteikšanu, sniedz arī svarīgas garantijas lietotājiem.
Pamatojums
Ņemot vērā digitālā laikmeta uzlaušanas vai viltošanas riskus, ir svarīgi, lai valsts sektoram varētu uzticēties. Instrumenti ir viegli pieejami, un, lai tos īstenotu jau agrīnā posmā, ir vajadzīgi salīdzinoši nelieli pūliņi, lai gūtu lielu labumu.
Grozījums Nr.    6 Direktīvas priekšlikums 57. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(57)  Viens no galvenajiem iekšējā tirgus izveides mērķiem ir radīt apstākļus, kas veicinātu Savienības mēroga pakalpojumu attīstību. Bibliotēkās, muzejos un arhīvos ir ievērojams daudzums vērtīgu publiskā sektora informācijas resursu, jo īpaši kopš digitalizācijas projekti ir daudzkāršojuši neaizsargātu digitālu materiālu apjomu. Šie kultūras mantojuma krājumi un ar tiem saistītie metadati veido potenciālu pamatu digitāla satura produktiem un pakalpojumiem, un tiem ir milzīgs inovatīvas atkalizmantošanas potenciāls tādās nozarēs kā izglītība un tūrisms. Citām kultūras iestādēm (piemēram, orķestriem, operteātriem, baleta teātriem un dramatiskajiem teātriem), tostarp arhīviem, kas ir daļa no šīm iestādēm, nebūtu jāietilpst darbības jomā to izpildītājmākslas specifikas dēļ un tāpēc, ka gandrīz uz visiem to materiāliem attiecas trešās personas intelektuālā īpašuma tiesības un tādējādi tie neietilptu minētās direktīvas darbības jomā.	(57)  Viens no galvenajiem iekšējā tirgus izveides mērķiem ir radīt apstākļus, kas veicinātu Savienības mēroga pakalpojumu attīstību. Bibliotēkās, muzejos un arhīvos ir ievērojams daudzums vērtīgu publiskā sektora informācijas resursu. Šādu iestāžu turējumā esošu dokumentu atkalizmantošana satur ievērojamu sociālo un ekonomikas potenciālu attiecībā uz kultūras un radošajām nozarēm, jo īpaši kopš digitalizācijas projekti ir daudzkāršojuši neaizsargātu digitālu materiālu apjomu, kam var piekļūt tādās platformās kā Europeana. Šie kultūras mantojuma krājumi un ar tiem saistītie metadati veido potenciālu pamatu digitāla satura produktiem un pakalpojumiem, un tiem ir milzīgs inovatīvas atkalizmantošanas potenciāls ne tikai kultūras un radošajās nozarēs, bet arī tādās nozarēs kā izglītība un tūrisms. Citām kultūras iestādēm (piemēram, orķestriem, operteātriem, baleta teātriem un dramatiskajiem teātriem), tostarp arhīviem, kas ir daļa no šīm iestādēm, nebūtu jāietilpst darbības jomā to izpildītājmākslas specifikas dēļ un tāpēc, ka gandrīz uz visiem to materiāliem attiecas trešās personas intelektuālā īpašuma tiesības un tādējādi tie neietilptu minētās direktīvas darbības jomā.
Pamatojums
Šis grozījums ir vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences nodrošināšanai, jo tas ir cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    7 Direktīvas priekšlikums 60. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(60)  Lai nodrošinātu maksimālu ietekmi un veicinātu atkalizmantošanu, augstvērtīgām datu kopām vajadzētu būt pieejamām atkalizmantošanai ar minimāliem juridiskiem ierobežojumiem un bez maksas. Ja attiecīgajās datu kopās ir dinamiski dati, tām arī vajadzētu būt publicētām, izmantojot lietojumprogrammu saskarnes.	(60)  Lai nodrošinātu maksimālu ietekmi un veicinātu atkalizmantošanu, augstvērtīgām datu kopām vajadzētu būt pieejamām atkalizmantošanai ar minimāliem juridiskiem ierobežojumiem un bez maksas. Ja attiecīgajās datu kopās ir dinamiski dati, tām arī vajadzētu būt publicētām, izmantojot lietojumprogrammu saskarnes. Tās tāpat kā attiecībā uz citu publiskā sektora informāciju būtu jāpapildina ar autentifikācijas rīkiem, kas nodrošina lietotāju uzticēšanos.
Grozījums Nr.    8 Direktīvas priekšlikums 60.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(60a)  Ņemot vērā pašreizējo tehnoloģisko formātu augsto riska līmeni attiecībā uz informācijas uzglabāšanu un piekļuvi publiskā sektora informācijai, publiskajām iestādēm, jo īpaši attiecībā uz augstvērtīgām datu kopām, būtu jāīsteno efektīva ilgtermiņa saglabāšanas politika, lai nākotnē nodrošinātu izmantošanas iespējas.
Pamatojums
Lai garantētu ilgtermiņa piekļuvi, būtiska nozīme ir jēgpilnai saglabāšanas politikai, kas atbalsta turpmāko pētniecību, analīzi un pārredzamību.
Grozījums Nr.    9 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a)  dalībvalstu publiskā sektora iestāžu turējumā jau esoši dokumenti;	(a)  publiski pieejami, dalībvalstu publiskā sektora iestāžu turējumā esoši dokumenti;
Pamatojums
Šis grozījums ir vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences nodrošināšanai, jo tas ir cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    10 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b)  jau esoši dokumenti, kas ir tādu publisko uzņēmumu turējumā, kuri darbojas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/25/ES42 noteiktajās jomās, un tādu publisko uzņēmumu turējumā, kuri darbojas kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/200743 2. pantam, un tādu publisko uzņēmumu turējumā, kuri darbojas kā gaisa pārvadātāji, īstenojot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1008/200844 16. pantam, un tādu publisko uzņēmumu turējumā, kuri darbojas kā Kopienas kuģu īpašnieki, veicot publiskā pasūtījuma nodrošināšanas pienākumus atbilstīgi Padomes Regulas (EEK) Nr. 3577/9245 4. pantam;	(b)  publiski pieejami dokumenti, kas ir tādu publisko uzņēmumu turējumā, kuri darbojas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/25/ES42 noteiktajās jomās, un tādu publisko uzņēmumu turējumā, kuri darbojas kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/200743 2. pantam, un tādu publisko uzņēmumu turējumā, kuri darbojas kā gaisa pārvadātāji, īstenojot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1008/200844 16. pantam, un tādu publisko uzņēmumu turējumā, kuri darbojas kā Kopienas kuģu īpašnieki, veicot publiskā pasūtījuma nodrošināšanas pienākumus atbilstīgi Padomes Regulas (EEK) Nr. 3577/9245 4. pantam;
__________________	__________________
42 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).	42 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
43 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70.	43 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70.
44 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 293, 31.10.2008., 3.–20. lpp.).	44 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 293, 31.10.2008., 3.–20. lpp.).
45 Padomes 1992. gada 7. decembra Regula (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV L 364, 12.12.1992., 7.–10. lpp.).	45 Padomes 1992. gada 7. decembra Regula (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV L 364, 12.12.1992., 7.–10. lpp.).
Grozījums Nr.    11 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b)  tādiem publisko iestāžu turējumā esošiem dokumentiem, kas sagatavoti ārpus vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanas jomas, kā noteikts dalībvalstu tiesību aktos vai citos saistošos noteikumos;	(b)  tādiem publisko iestāžu turējumā esošiem dokumentiem, kas sagatavoti ārpus vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanas jomas, kā noteikts dalībvalstu tiesību aktos vai citos saistošos noteikumos vai, ja šādu noteikumu nav, saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī pašlaik piemērojamo administratīvo praksi;
Grozījums Nr.    12 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a  Šī direktīva nemaina un nekādā veidā neskar personu aizsardzības līmeni attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktu noteikumiem, un jo īpaši tā neskar pienākumus un tiesības, kas noteikti Regulā (ES) 2016/679 (Vispārējā Datu aizsardzības regula (VDAR)).
Grozījums Nr.    13 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Neskarot V nodaļu, publiskā sektora iestādes un publiskie uzņēmumi dara savus dokumentus pieejamus jebkādā iepriekš esošā formātā vai valodā un, kad vien iespējams un lietderīgi, atvērtā mašīnlasāmā formātā kopā ar to metadatiem. Gan formātam, gan metadatiem, ja iespējams, jāatbilst oficiāliem atvērtiem standartiem.	1.  Neskarot V nodaļu, publiskā sektora iestādes un publiskie uzņēmumi dara savus dokumentus pieejamus, savietojamus, sameklējamus un atkalizmantojamus ar elektroniskiem līdzekļiem jebkādā iepriekš esošā formātā vai valodā un, kad vien iespējams un lietderīgi, atvērtā mašīnlasāmā formātā kopā ar to metadatiem. Gan formātam, gan metadatiem, ja iespējams, jāatbilst oficiāliem atvērtiem standartiem.
Pamatojums
Šis grozījums ir vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences nodrošināšanai, jo tas ir cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    14 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa)  dokumentiem, attiecībā uz kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai, ja tādu nav, saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts vispārējo administratīvo praksi attiecīgajai publiskā sektora struktūrai tiek prasīts radīt pietiekamus ieņēmumus, lai segtu to savākšanas, sagatavošanas, reproducēšanas un izplatīšanas izmaksu ievērojamu daļu — vismaz 60 %,
Pamatojums
Šis grozījums ir vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences nodrošināšanai, jo tas ir cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    15 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5.  Augstvērtīgu datu kopu, kuru saraksts nosakāms saskaņā ar 13. pantu, un 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto pētniecības datu atkalizmantošana lietotājam ir bezmaksas.	5.  Augstvērtīgu datu kopu, kuru saraksts nosakāms saskaņā ar 13. pantu, un 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto pētniecības datu atkalizmantošana lietotājam ir bez maksas vai par samazinātu maksu.
Grozījums Nr.    16 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis izveido praktiskas metodes, kas atvieglo atkalizmantošanai pieejamo dokumentu meklēšanu, piemēram, galveno dokumentu un attiecīgo metadatu aktīvu katalogus, kuri, ja tas ir iespējams un lietderīgi, ir pieejami tiešsaistē un mašīnlasāmā formātā, un portālu vietnes, kam ir saites uz aktīvu katalogiem. Ja iespējams, dalībvalstis veicina dokumentu meklēšanu dažādās valodās.	Dalībvalstis izveido praktiskas metodes, kas atvieglo atkalizmantošanai pieejamo dokumentu meklēšanu, piemēram, galveno dokumentu un attiecīgo metadatu aktīvu katalogus, kuri, ja tas ir iespējams un lietderīgi, ir pieejami tiešsaistē un mašīnlasāmā formātā, un portālu vietnes, kam ir saites uz aktīvu katalogiem un autentifikācijas rīkiem. Ja iespējams, dalībvalstis veicina dokumentu meklēšanu dažādās valodās.
Pamatojums
Šis grozījums ir vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences nodrošināšanai, jo tas ir cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    17 Direktīvas priekšlikums 12.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.a pants
	Valsts sektora informācijas saglabāšana
	Dalībvalstis nodrošina jēgpilnas saglabāšanas politikas īstenošanu attiecībā uz valsts sektora informāciju jebkurā formātā, kas sniedz labākās iespējamās ilgtermiņa piekļuves garantijas.
Pamatojums
Šis grozījums ir vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences nodrošināšanai, jo tas ir cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    18 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, Komisija, izvēloties no dokumentiem, kuriem piemēro šo direktīvu, pieņem augstvērtīgu datu kopu sarakstu un minēto datu kopu publicēšanas un atkalizmantošanas kārtību.	1.  Dalībvalstis nodrošina, ka Ia pielikumā uzskaitītās augstvērtīgās datu kopas ir pieejamas bez maksas, mašīnlasāmas un pieejamas lejupielādei, un tām ir pievienoti autentificēšanas rīki, uz ko attiecas efektīva ilgtermiņa saglabāšanas politika, kā arī attiecīgā gadījumā izmantojot API. Atkalizmantošanas nosacījumi ir saderīgi ar atvērtā standarta licencēm. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, paplašinot Ia pielikumā noteikto augstvērtīgu datu kopu kategoriju sarakstu, un jo īpaši, lai noteiktu augstvērtīgas datu kopas, izvēloties no dokumentiem, kuriem piemēro šo direktīvu, un minēto datu kopu publicēšanas un atkalizmantošanas kārtību.
Grozījums Nr.    19 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Šīs datu kopas ir pieejamas bez maksas un mašīnlasāmas, un tām iespējams piekļūt, izmantojot API. Atkalizmantošanas nosacījumi ir saderīgi ar atvērtā standarta licencēm.	svītrots
Pamatojums
Atbalstām ierosinātos grozījumus IMCO komitejas atzinumā, pievienojot tam punktus, kas minēti iepriekš.
Grozījums Nr.    20 Direktīvas priekšlikums Ia pielikums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ia pielikums
	Augstvērtīgu datu kopu saraksts
	Valstu normatīvie, regulatīvie un administratīvie pasākumi; Pasākumu projekti, tostarp procesuāla informācija par to pieņemšanu; Pasākumi, kas tikuši grozīti, atcelti vai vairs nav spēkā; Pavaddokumenti, tādi kā paskaidrojumi, ietekmes novērtējumi, padomdevēju struktūru atzinumi un balsošanas rezultāti;
Pamatojums
Šis grozījums ir vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences nodrošināšanai, jo tas ir cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Publiskā sektora informācijas atkalizmantošana (pārstrādāta redakcija)
Atsauces	COM(2018)0234 – C8-0169/2018 – 2018/0111(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 28.5.2018
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 28.5.2018
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Theodoros Zagorakis 1.6.2018
Izskatīšana komitejā	10.10.2018
Pieņemšanas datums	20.11.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	24 0 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Nikolaos Chountis, Silvia Costa, Mircea Diaconu, Damian Drăghici, Angel Dzhambazki, María Teresa Giménez Barbat, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Svetoslav Hristov Malinov, Rupert Matthews, Luigi Morgano, Yana Toom, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Julie Ward, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Norbert Erdős, Santiago Fisas Ayxelà, Dietmar Köster, Emma McClarkin, Michel Reimon
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nicola Danti, Tomáš Zdechovský

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24	+
ALDE	Mircea Diaconu, María Teresa Giménez Barbat, Yana Toom
ECR	Angel Dzhambazki, Emma McClarkin, Rupert Matthews
GUE/NGL	Nikolaos Chountis
PPE	Norbert Erdős, Santiago Fisas Ayxelà, Svetoslav Hristov Malinov, Sabine Verheyen, Theodoros Zagorakis, Tomáš Zdechovský, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver
S&D	Silvia Costa, Nicola Danti, Damian Drăghici, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Dietmar Köster, Luigi Morgano, Julie Ward
VERTS/ALE	Helga Trüpel

0	-

3	0
EFDD	Isabella Adinolfi
ENF	Dominique Bilde
VERTS/ALE	Michel Reimon

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS (27.11.2018)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija)
(COM(2018)0234 – C8-0169/2018 – 2018/0111(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Ignazio Corrao

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotājs ņem vērā Komisijas priekšlikumu Direktīvas 2013/37/ES un Direktīvas 2003/98/EK par valsts sektora informācijas (PSI) atkalizmantošanu pārstrādātajai redakcijai. Šā priekšlikuma mērķis ir atjaunināt esošās direktīvas, lai veicinātu publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu visā Savienībā, saskaņojot pamatnosacījumus, kas padara PSI pieejamu atkalizmantotājiem.

Ar priekšlikumu tiek paplašināta piemērošanas joma un īstenoti centieni nodrošināt konsekvenci ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, jo īpaši tiesību aktiem datu aizsardzības jomā, kā arī citiem Savienības politikas virzieniem un iniciatīvām saistībā ar mākslīgo intelektu vai lietu internetu. 

Tomēr atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir pienācīgi jāatspoguļo šī Eiropas Savienības tiesību aktu iekšējā juridiskā konsekvence, lai izvairītos no jebkādas juridiskās nenoteiktības starp dažādiem juridiskajiem instrumentiem. Jo īpaši priekšlikumā ir skaidri jāatspoguļo mijiedarbība starp PSI atkalizmantošanu un atbilstību ES datu aizsardzības tiesību aktiem, kuri attiecas uz jebkādu personas datu apstrādi, ko veic saskaņā ar šo direktīvu. Turklāt, lai izvairītos no tā, ka šā priekšlikuma pienācīgai piemērošanai būtiski jēdzieni, kas jau tiek izmantoti ES datu aizsardzības tiesību aktos, tiek dažādi interpretēti vai saprasti, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka priekšlikuma likumdošanas daļā ir jāievieš īpaši noteikumi. Šajā gadījumā, piemēram, „personas datu” un „anonīmu datu” definīcijas. Tās abas attiecas uz jēdzieniem, kas jau ir izmantoti Regulā (ES) 2016/679 (VDAR) un kam ir skaidra nozīme. Jo īpaši ir nepieciešams definēt „anonīmus datus”, jo daudzos gadījumos tiek saprasts, ka šis jēdziens attiecas uz „pseidonimizētiem datiem”. Tomēr “pseidonimizēti dati” ir “personas dati”, un uz to apstrādi vai izmantošanu vienmēr attiecas VDAR noteikumi. 

Visbeidzot, lai kliedētu ieinteresēto personu bažas arī saistībā ar personas datu aizsardzību, jo īpaši tādās nozarēs kā veselības aprūpe vai citas nozares, kuras apstrādā “sensitīvus personas datus”, atzinuma sagatavotājs uzskata par nepieciešamu noteikt, ka, apsverot lēmumus par darbības jomu un nosacījumiem attiecībā uz tādu dokumentu atkalizmantošanu, kuros ir personas dati, organizācijas, uz kurām attiecas šī direktīva, veic datu aizsardzības ietekmes novērtējumus. Tas ļautu tām novērtēt riskus, kas saistīti ar personas datu nodošanu atklātībai, ņemot vērā atkalizmantošanas nosacījumus. 

Īsi sakot, ierosinātie grozījumi uzlabo teksta juridisko kvalitāti, nodrošinot iekšējo juridisko konsekvenci starp šo priekšlikumu par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu un noteikumiem par personas datu aizsardzību.

GROZĪJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Direktīvas priekšlikums 1. virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Priekšlikums	Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA
publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija)	par atvērto datu un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija)
Pamatojums
Tad, kad pieņēma Direktīvu 2003/98/EK, termins "atvērtie dati" vēl nebija plaši zināms, šobrīd situācija ir mainījusies. Terminu "atvērtie dati" Komisija daudz izmanto savā paziņojumā (piemēram, par Komisijas Eiropas datu portālu), kā arī šīs direktīvas paskaidrojuma rakstā. Šis termins ir plaši zināms un paskaidro plašākai auditorijai tehniskā termina "publiskā sektora informācijas atkalizmantošana" būtību.
Grozījums Nr.    2 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3)  Pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ņemot vērā ietekmes novērtējuma30 rezultātus, Komisija uzskatīja, ka nepieciešama rīcība Savienības līmenī, lai novērstu vēl atlikušos un potenciālos šķēršļus publiskā sektora un publiski finansētas informācijas plašai atkalizmantošanai visā Savienībā un atjauninātu tiesisko regulējumu tā, lai tas atbilstu digitālo tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta un lietu interneta, attīstībai.	(3)  Pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ņemot vērā ietekmes novērtējuma30 rezultātus, Komisija uzskatīja, ka nepieciešama rīcība Savienības līmenī, lai novērstu vēl atlikušos un potenciālos šķēršļus publiskā sektora un publiski finansētas informācijas plašai atkalizmantošanai visā Savienībā un atjauninātu tiesisko regulējumu tā, lai tas atbilstu digitālo tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta un lietu interneta, augstas veiktspējas datošanas un kvantu tehnoloģijas attīstībai. Atvērtā pirmkoda datu kopas sekmēs strauju progresu un radīs jaunu stratēģiju jauno tehnoloģiju, jo īpaši mākslīgās inteliģences, izmantošanai.
_________________	_________________
30 SWD(2018) 127.	30 SWD(2018) 127.
Grozījums Nr.    3 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4)  Juridiskajā dokumentā iestrādātās būtiskās izmaiņas, kuru nolūks ir publiskā sektora informācijas potenciāla pilnvērtīga izmantošana Eiropas ekonomikas un sabiedrības labā, ir vērstas galvenokārt uz šādām jomām: nodrošināt reāllaika piekļuvi dinamiskiem datiem, izmantojot piemērotus tehniskos līdzekļus, palielināt augstvērtīgu publisko datu krājumu atkalizmantošanai, tostarp datus no publiskiem uzņēmumiem, pētniecību veicošām organizācijām un pētniecību finansējošām organizācijām, risināt jaunu veidu ekskluzīvu vienošanos rašanās jautājumu, izmantot atkāpes no robežizmaksu piemērošanas principa un saistība starp šo direktīvu un dažiem citiem tiesību instrumentiem, tostarp Direktīvu 96/9/EK31 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK32.	(4)  Juridiskajā dokumentā iestrādātās būtiskās izmaiņas, kuru nolūks ir publiskā sektora informācijas potenciāla pilnvērtīga izmantošana Eiropas ekonomikas un sabiedrības labā, ir vērstas galvenokārt uz šādām jomām: nodrošināt reāllaika piekļuvi dinamiskiem datiem, izmantojot piemērotus tehniskos līdzekļus, palielināt augstvērtīgu publisko datu krājumu atkalizmantošanai, tostarp datus no publiskiem uzņēmumiem, pētniecību veicošām organizācijām un pētniecību finansējošām organizācijām, risināt jaunu veidu ekskluzīvu vienošanos rašanās jautājumu, izmantot atkāpes no robežizmaksu piemērošanas principa un saistība starp šo direktīvu un dažiem citiem tiesību instrumentiem, tostarp Direktīvu 96/9/EK31, Direktīvu 2003/4/EK31a, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK32 un Regulu (ES) 2016/67932a.
_________________	_________________
31 Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīva 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.).	31 Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīva 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.).
	31a Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva Nr. 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 041, 14.02.2003., 26. lpp.).
32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).	32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).
	32aEiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)
Pamatojums
Iekļauj atsauci uz VDAR atbilstīgi pievienotajam 1. panta 3.a punktam.
Grozījums Nr.    4 Direktīvas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a)  Piekļuve informācijai ir viena no pamattiesībām. Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (turpmāk "Harta") ir noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz vārda brīvību un šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju vai idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valstu robežām.
Pamatojums
Pamattiesības piekļūt informācijai veido šīs direktīvas pamatu un tādēļ uz tām šeit ir jāizdara atsauce.
Grozījums Nr.    5 Direktīvas priekšlikums 4.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4b)  Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pants garantē tiesības uz personas datu aizsardzību un paredz, ka šādi dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar attiecīgās personas piekrišanu vai ar citu likumīgu pamatojumu, kas paredzēts tiesību aktos, un neatkarīgas iestādes kontrolē.
Pamatojums
Tas vajadzīgs, lai nodrošinātu šā teksta juridisko konsekvenci, jo īpaši saistībā ar tā iekšējo loģiku.
Grozījums Nr.    6 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6)  Dalībvalstu publiskais sektors vāc, sagatavo, reproducē un izplata visdažādākā veida informāciju daudzās darbības jomās, piemēram, sociālā, saimnieciskā, ģeogrāfiskā, meteoroloģiskā, tūrisma, uzņēmējdarbības, patentu un izglītojošas informācijas jomā. Dokumenti, ko sagatavo publiskā sektora izpildiestādes, likumdošanas iestādes vai tiesu iestādes, veido plašu, daudzveidīgu un vērtīgu resursu kopumu, kas var veicināt uz zināšanām balstītu ekonomiku.	(6)  Dalībvalstu publiskais sektors vāc, sagatavo, reproducē un izplata visdažādākā veida informāciju daudzās darbības jomās, piemēram, sociālā, saimnieciskā, ģeogrāfiskā, meteoroloģiskā, tūrisma, transporta, uzņēmējdarbības, patentu un izglītojošas informācijas jomā. Dokumenti, ko sagatavo publiskā sektora izpildiestādes, likumdošanas iestādes vai tiesu iestādes, veido plašu, daudzveidīgu un vērtīgu resursu kopumu, kas var veicināt uz zināšanām balstītu ekonomiku.
Grozījums Nr.    7 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11)  Atļauja atkalizmantot publiskā sektora iestāžu turējumā esošos dokumentus sniedz papildu labumu gan atkalizmantotājiem, tiešajiem lietotājiem un sabiedrībai kopumā, gan daudzos gadījumos arī pašai publiskā sektora iestādei, jo tiek veicināta pārredzamība un pārskatatbildība, turklāt atkalizmantotāju un tiešo lietotāju sniegtās atsauksmes ļauj attiecīgajai publiskā sektora iestādei uzlabot savāktās informācijas kvalitāti.	(11)  Atļauja piekļūt un atkalizmantot publiskā sektora iestāžu turējumā esošos dokumentus sniedz papildu labumu gan atkalizmantotājiem, tiešajiem lietotājiem un sabiedrībai kopumā, gan daudzos gadījumos arī pašai publiskā sektora iestādei, jo tiek veicināta pārredzamība un pārskatatbildība, turklāt atkalizmantotāju un tiešo lietotāju sniegtās atsauksmes ļauj attiecīgajai publiskā sektora iestādei uzlabot savāktās informācijas kvalitāti.
Pamatojums
Šis grozījums ir vajadzīgs, jo tas ir cieši saistīts ar citiem grozījumiem par piekļuvi dokumentiem, tostarp 4., 4.a, 27. 32. apsvēruma grozījumiem.
Grozījums Nr.    8 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12)  Dalībvalstu noteikumi un prakse attiecībā uz publiskā sektora informācijas resursu izmantošanu ievērojami atšķiras, un tas rada šķēršļus šo būtisko dokumentāro resursu saimnieciskā potenciāla pilnīgai īstenošanai. Dalībvalstīs joprojām atšķiras publiskā sektora iestāžu prakse publiskā sektora informācijas izmantošanā. Tas būtu jāņem vērā. Tādēļ būtu jāveic publiskā sektora dokumentu atkalizmantošanas valstu noteikumu un prakses minimālā saskaņošana gadījumos, kad atšķirības valstu noteikumos un praksē vai arī neskaidrība tajos traucē iekšējā tirgus netraucētu darbību un pienācīgu informācijas sabiedrības attīstību Kopienā.	(12)  Dalībvalstu noteikumi un prakse attiecībā uz publiskā sektora informācijas resursu izmantošanu ievērojami atšķiras, un tas rada šķēršļus šo būtisko dokumentāro resursu saimnieciskā potenciāla pilnīgai īstenošanai. Dalībvalstīs joprojām atšķiras publiskā sektora iestāžu prakse publiskā sektora informācijas izmantošanā. Tas būtu jāņem vērā. Tādēļ būtu jāveic publiskā sektora dokumentu piekļuves un atkalizmantošanas valstu noteikumu un prakses minimālā saskaņošana gadījumos, kad atšķirības valstu noteikumos un praksē vai arī neskaidrība tajos traucē iekšējā tirgus netraucētu darbību un pienācīgu informācijas sabiedrības attīstību Kopienā.
Pamatojums
Lai gan informācijas atkalizmantošanai ir nepieciešams, lai tā būtu pieejama, pārstrādātajā redakcijā šādas prasības trūkst. Ar šiem grozījumiem cenšas izveidot pamatprasību attiecībā uz piekļuvi informācijai saistībā ar tās atkalizmantošanu. Tāpēc šis grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo loģiku, un tas ir nesaraujami saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    9 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13)  Atvērto datu politika, kas veicina publiskā sektora informācijas plašu pieejamību un atkalizmantošanu privātiem vai komerciāliem mērķiem, paredzot minimālus juridiskus, tehniskus vai finansiālus ierobežojumus vai vispār tos neparedzot, un kas veicina informācijas apriti ne vien uzņēmēju, bet visas sabiedrības vajadzībām, var dot būtisku impulsu tādu jaunu pakalpojumu attīstībai, kuru pamatā ir jauni šādas informācijas kombinēšanas un izmantošanas veidi, stimulēt ekonomikas izaugsmi un veicināt sociālo līdzdalību.	(13)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai visu šīs direktīvas darbības jomā ietilpstošo dokumentu dati tiktu radīti saskaņā ar principu “atvērts integrēti un pēc noklusējuma”, vienlaikus nodrošinot, ka konsekventi tiek aizsargāti publisko interešu mērķi, tādi kā sabiedriskā drošība, tostarp gadījumos, kas saistīti ar sensitīvu kritiskās infrastruktūras informāciju; un vienlaikus nodrošinot personas datu aizsardzību, tostarp gadījumos, kad konkrētā datu kopā ietvertā informācija nerada fiziskas personas identificēšanas risku, taču šāds risks varētu rasties, ja attiecīgā informācija tiek kombinēta ar citu pieejamo informāciju. Atvērto datu politika, kas nodrošina atrodamību, pieejamību, savietojamību un atkalizmantošanu (FAIR principi) un veicina publiskā sektora informācijas plašu pieejamību un atkalizmantošanu privātiem vai komerciāliem mērķiem, paredzot minimālus juridiskus, tehniskus vai finansiālus ierobežojumus vai vispār tos neparedzot, un kas veicina informācijas apriti ne vien uzņēmēju, bet visas sabiedrības vajadzībām, var dot būtisku ieguldījumu tādu jaunu pakalpojumu attīstības sekmēšanai, kuru pamatā ir jauni šādas informācijas kombinēšanas un izmantošanas veidi, stimulēt ekonomikas izaugsmi un veicināt sociālo līdzdalību. Tādēļ sadarbspēja, atvērtie standarti un atvērtie dati būtu jāievieš katras dalībvalsts pārvaldības līmenī. Vienlaikus Komisijai būtu jāveicina sadarbība starp dalībvalstīm un jāatbalsta sadarbspējīgu elektronisko saskarņu izstrāde, testēšana, īstenošana un ieviešana, lai publiskos pakalpojumus padarītu efektīvākus un drošākus.
Pamatojums
Atvērto datu politika ir izklāstīta Komisijas priekšlikuma 23. apsvērumā. Pamattiesības piekļūt informācijai veido šīs direktīvas pamatu, un tādēļ dalībvalstīm šis princips ir savlaicīgi jāņem vērā, lai cik vien iespējams nodrošinātu, ka informācijas pieprasījuma saņemšanas laikā dati nebūtu vispirms jākonvertē publicējamā formātā. Saistītais apsvērums (4a).
Grozījums Nr.    10 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16)  Nepieciešams vispārējs satvars nosacījumiem, kas reglamentē publiskā sektora dokumentu atkalizmantošanu, lai nodrošinātu godīgus, samērīgus un nediskriminējošus nosacījumus šādas informācijas atkalizmantošanai. Publiskā sektora iestādes vāc, sagatavo, reproducē un izplata dokumentus, lai veiktu savus publiskos uzdevumus. Šādu dokumentu izmantošana citiem nolūkiem ir atkalizmantošana. Dalībvalstu politika var pārsniegt minimālos standartus, kas noteikti ar šo direktīvu, tādējādi atļaujot plašāku atkalizmantošanu.	(16)  Nepieciešams vispārējs satvars nosacījumiem, kas reglamentē piekļuvi publiskā sektora dokumentiem un to atkalizmantošanu, lai nodrošinātu godīgus, samērīgus un nediskriminējošus nosacījumus šādu dokumentu atkalizmantošanai. Publiskā sektora iestādes vāc, sagatavo, reproducē un izplata dokumentus, lai veiktu savus publiskos uzdevumus. Šādu dokumentu izmantošana citiem nolūkiem ir atkalizmantošana. Dalībvalstu politika var pārsniegt minimālos standartus, kas noteikti ar šo direktīvu, tādējādi atļaujot plašāku atkalizmantošanu.
Pamatojums
Lai gan informācijas atkalizmantošanai ir nepieciešams, lai tā būtu pieejama, pārstrādātajā redakcijā šādas prasības trūkst. Ar šiem grozījumiem cenšas izveidot pamatprasību attiecībā uz piekļuvi informācijai saistībā ar tās atkalizmantošanu. Tāpēc šis grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo loģiku, un tas ir nesaraujami saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    11 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18)  Šī direktīva būtu jāpiemēro dokumentiem, kas tiek darīti pieejami atkalizmantošanai, ja publiskā sektora iestādes licencē, pārdod, izplata, apmaina vai izsniedz informāciju. Lai izvairītos no šķērssubsidēšanas, atkalizmantošanai būtu jāietver dokumentu turpmāka izmantošana pašas iestādes ietvaros darbībām, kuras neietilpst tās publiskajos uzdevumos. Darbības, kas neietilpst publiskajos uzdevumos, parasti ietver tādu dokumentu sagādāšanu, kas tiek sagatavoti un par kuriem tiek ņemta samaksa vienīgi ar komerciālu pamatojumu un konkurējot ar citiem tirgus dalībniekiem.	(18)  Šī direktīva būtu jāpiemēro dokumentiem, kas tiek darīti pieejami atkalizmantošanai, ja publiskā sektora iestādes pasūta informācijas sagatavošanu vai arī to licencē, pārdod, izplata, apmaina vai izsniedz. Lai izvairītos no šķērssubsidēšanas, atkalizmantošanai būtu jāietver dokumentu turpmāka izmantošana pašas iestādes ietvaros darbībām, kuras neietilpst tās publiskajos uzdevumos. Darbības, kas neietilpst publiskajos uzdevumos, parasti ietver tādu dokumentu sagādāšanu, kas tiek sagatavoti un par kuriem tiek ņemta samaksa vienīgi ar komerciālu pamatojumu un konkurējot ar citiem tirgus dalībniekiem.
Pamatojums
Pamattiesības uz piekļuvi informācijai pilnvaro piemērot principu "atvērts integrēti" (13. apsvērums). Tā kā dokumentus vēlāk var pieprasīt iedzīvotāji, kas izmanto savas pamattiesības, un lai to proaktīvi atbalstītu, dokumentiem jau vajadzētu būt sagatavotiem tā, lai tos varētu darīt pieejamus atkalizmantošanai, arī posmā, kad informācijas sagatavošanu ir pasūtījusi kāda iestāde.
Grozījums Nr.    12 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19)  Direktīvā dalībvalstīm tiek noteikts pienākums visus dokumentus darīt atkalizmantojamus, ja vien piekļuve tiem netiek ierobežota vai liegta saskaņā ar valsts noteikumiem par piekļuvi dokumentiem un saskaņā ar citiem izņēmumiem, kas paredzēti šajā direktīvā. Direktīva balstās uz dalībvalstīs esošajiem piekļuves režīmiem un nemaina valstu noteikumus par piekļuvi dokumentiem. Tā neattiecas uz gadījumiem, kad pilsoņi vai uzņēmumi saskaņā ar attiecīgo piekļuves režīmu var iegūt dokumentu vienīgi tad, ja tie var pierādīt īpašas intereses esamību. Ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu (tiesības uz labu pārvaldību) un 42. pantu Savienības līmenī atzīts, ka ikvienam Savienības pilsonim un ikvienai fiziskai personai, kas dzīvo dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam dalībvalstī ir oficiālā adrese, ir tiesības uz piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. Publiskā sektora iestādes būtu jāmudina darīt pieejamus atkalizmantošanai to turējumā esošos dokumentus. Publiskā sektora iestādēm būtu jāveicina un jārosina dokumentu, tostarp normatīvā un administratīvā rakstura oficiālo dokumentu, atkalizmantošana gadījumos, kad publiskā sektora iestādēm ir tiesības atļaut to atkalizmantošanu.	(19)  Direktīvā dalībvalstīm tiek noteikts pienākums visus dokumentus darīt atkalizmantojamus, ja vien piekļuve tiem netiek ierobežota vai liegta saskaņā ar valsts noteikumiem par piekļuvi dokumentiem, tostarp situācijās, kad piekļuve ir ierobežota vai izslēgta, lai nodrošinātu tīklu un informācijas sistēmu drošību saskaņā ar Direktīvu 2016/11481a un saskaņā ar citiem izņēmumiem, kas paredzēti šajā direktīvā. Direktīva balstās uz dalībvalstīs esošajiem piekļuves režīmiem un nemaina valstu noteikumus par piekļuvi dokumentiem. Tā neattiecas uz gadījumiem, kad pilsoņi vai uzņēmumi saskaņā ar attiecīgo piekļuves režīmu var iegūt dokumentu vai tā daļu vienīgi tad, ja tie var pierādīt īpašas intereses esamību. Ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu (tiesības uz labu pārvaldību) un 42. pantu Savienības līmenī atzīts, ka ikvienam Savienības pilsonim un ikvienai fiziskai personai, kas dzīvo dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam dalībvalstī ir oficiālā adrese, ir tiesības uz piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. Publiskā sektora iestādes būtu jāmudina darīt pieejamus atkalizmantošanai to turējumā esošos dokumentus. Publiskā sektora iestādēm būtu jāveicina un jārosina dokumentu, tostarp normatīvā un administratīvā rakstura oficiālo dokumentu, atkalizmantošana gadījumos, kad publiskā sektora iestādēm ir tiesības atļaut to atkalizmantošanu.
	_________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.).
Pamatojums
Šis grozījums ir noteikti vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei. Ir nepieciešams precizēt saikni un konsekvenci starp PSI direktīvu un VDAR un precizēt, ka visos gadījumos izņēmumi attiecas uz dokumentiem un dokumentu daļām. Ir cieši saistīti ar grozījumu 1. panta 2. punkta g) apakšpunktā, lai nodrošinātu priekšlikuma iekšējo loģiku.
Grozījums Nr.    13 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20)  Bieži vien dalībvalstis vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu uztic struktūrām ārpus publiskā sektora, vienlaikus saglabājot augstas pakāpes kontroli pār šādām struktūrām. Tomēr Direktīvas 2003/98/EK noteikumi attiecas tikai uz publiskā sektora iestāžu turējumā esošiem dokumentiem, un no tās darbības jomas ir izslēgti publiskie uzņēmumi. Tas noved pie tādu dokumentu sliktas pieejamības atkalizmantošanai, kas sagatavoti, sniedzot vispārējas nozīmes pakalpojumus vairākās jomās, jo īpaši komunālo pakalpojumu nozarē. Tas arī ievērojami samazina tādu pārrobežu pakalpojumu radīšanas potenciālu, kas pamatojas uz tādu publisku uzņēmumu turējumā esošiem dokumentiem, kuri sniedz vispārējas nozīmes pakalpojumus.	(20)  Bieži vien dalībvalstis vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu uztic struktūrām ārpus publiskā sektora, vienlaikus saglabājot augstas pakāpes kontroli pār šādām struktūrām. Tomēr Direktīvas 2003/98/EK noteikumi attiecas tikai uz publiskā sektora iestāžu turējumā esošiem dokumentiem, un no tās darbības jomas ir izslēgti publiskie uzņēmumi. Tas noved pie tādu dokumentu sliktas pieejamības atkalizmantošanai, kas sagatavoti, sniedzot vispārējas nozīmes pakalpojumus vairākās jomās, jo īpaši komunālo pakalpojumu nozarē. Tas arī ievērojami samazina tādu pārrobežu pakalpojumu radīšanas potenciālu, kas pamatojas uz tādu publisku uzņēmumu turējumā esošiem dokumentiem, kuri sniedz vispārējas nozīmes pakalpojumus. Datu atkalizmantošana var dot būtisku impulsu tādu jaunu pakalpojumu attīstībai, kuru pamatā ir jauni šādas informācijas kombinēšanas un izmantošanas veidi, kā arī stimulēt ekonomikas izaugsmi un veicināt sabiedrības līdzdalību.
Grozījums Nr.    14 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23)  Radīto pētniecības datu apjoms pieaug eksponenciāli, un tos potenciāli ir iespējams atkalizmantot ārpus zinātniskajām aprindām. Lai būtu iespējams iedarbīgi un holistiskā veidā risināt pieaugošās sabiedriskās problēmas, ir kļuvis ļoti svarīgi nekavējoties spēt piekļūt dažādu avotu datiem, tos kombinēt un atkalizmantot, tostarp starp nozarēm un disciplīnām. Pētījumu datos ietilpst statistika, eksperimentu rezultāti, mērījumi, praktisko darbu novērojumi, apsekojumu rezultāti, interviju ieraksti un attēli. Tie ietver arī metadatus, specifikācijas un citus digitālus objektus. Pētniecības dati atšķiras no zinātniskiem rakstiem, kuros informē par zinātniskos pētījumos konstatēto un komentē to. Ilgus gadus publiski finansētas zinātniskās pētniecības rezultātu atvērta pieejamība un atkalizmantojamība ir bijusi atkarīga no īpašām politikas iniciatīvām. Atvērtas piekļuves politikas mērķis jo īpaši ir nodrošināt pētniekiem un sabiedrībai kopumā piekļuvi pētījumu datiem pēc iespējas agrāk to izplatīšanas procesā un darīt iespējamu to izmantošanu un atkalizmantošanu. Atvērta piekļuve palīdz uzlabot kvalitāti, samazināt pētniecības nevajadzīgas dublēšanas nepieciešamību, paātrināt zinātnisko progresu, apkarot krāpniecību zinātnes jomā, un kopumā tā var veicināt ekonomisko izaugsmi un inovāciju. Līdztekus atvērtajai piekļuvei par standarta zinātnisko praksi strauji kļūst datu pārvaldības plānošana, lai nodrošinātu, ka dati ir atrodami, tiem ir iespējams piekļūt, tie ir savietojami un atkalizmantojami (FAIR principi).	(23)  Radīto pētniecības datu apjoms pieaug eksponenciāli, un tos potenciāli ir iespējams atkalizmantot ārpus zinātniskajām aprindām. Lai būtu iespējams iedarbīgi un holistiskā veidā risināt pieaugošās sabiedriskās problēmas, ir kļuvis ļoti svarīgi nekavējoties spēt piekļūt dažādu avotu datiem, tos kombinēt un atkalizmantot, tostarp starp nozarēm un disciplīnām. Pētījumu datos ietilpst statistika, eksperimentu rezultāti, mērījumi, praktisko darbu novērojumi, apsekojumu rezultāti, interviju ieraksti un attēli. Tie ietver arī metadatus, specifikācijas un citus digitālus objektus. Pētniecības dati atšķiras no zinātniskiem rakstiem, kuros informē par zinātniskos pētījumos konstatēto un komentē to. Ilgus gadus publiski finansētas zinātniskās pētniecības rezultātu atvērta pieejamība un atkalizmantojamība ir bijusi atkarīga no īpašām politikas iniciatīvām. Atvērtas piekļuves politikas mērķis jo īpaši ir nodrošināt pētniekiem un sabiedrībai kopumā piekļuvi pētījumu datiem pēc iespējas agrāk to izplatīšanas procesā un darīt iespējamu to izmantošanu un atkalizmantošanu. Atvērta piekļuve palīdz uzlabot kvalitāti, samazināt pētniecības nevajadzīgas dublēšanas nepieciešamību, paātrināt zinātnisko progresu, apkarot krāpniecību zinātnes jomā, un kopumā tā var veicināt ekonomisko izaugsmi un inovāciju. Līdztekus atvērtajai piekļuvei par standarta zinātnisko praksi strauji kļūst datu pārvaldības plānošana, lai nodrošinātu, ka dati ir atrodami, tiem ir iespējams piekļūt, tie ir savietojami un atkalizmantojami (FAIR principi), un tas būtu jāveicina arī turpmāk.
Grozījums Nr.    15 Direktīvas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24)  Iepriekš izskaidroto iemeslu dēļ ir lietderīgi noteikt dalībvalstīm pienākumu pieņemt atvērtās piekļuves politiku attiecībā uz publiski finansētas pētniecības rezultātiem un nodrošināt, ka šādu politiku īsteno visas pētniecību veicošās un pētniecību finansējošās organizācijas. Atvērtās piekļuves politika parasti pieļauj virkni izņēmumu, kas ļauj nedarīt zinātnisku pētījumu rezultātus brīvi pieejamus. Komisija 2012. gada 17. jūlijā pieņēma Ieteikumu par piekļuvi zinātniskai informācijai un tās saglabāšanu, kas tika atjaunināts 2018. gada 25. aprīlī34 un kurā cita starpā aprakstīti atvērtās piekļuves politikas attiecīgie elementi. Turklāt būtu jāuzlabo nosacījumi, pie kuriem noteikti pētījumu rezultāti var tikt atkalizmantoti. Šā iemesla dēļ konkrēti pienākumi, kas izriet no šīs direktīvas, būtu jāattiecina uz tādu pētījumu datiem, kas iegūti zinātniskās pētniecības darbībās, kuras subsidētas no publiskā finansējuma vai kuras līdzfinansējušas publiskā un privātā sektora struktūras. Tomēr šajā kontekstā būtu pienācīgi jāņem vērā bažas saistībā ar privātumu, personas datu aizsardzību, komercnoslēpumiem, valsts drošību, leģitīmām komercinteresēm un trešo pušu intelektuālā īpašuma tiesībām. Lai izvairītos no jebkāda administratīvā sloga, šādi pienākumi būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz tādiem pētījumu datiem, ko pētnieki jau darījuši publiski pieejamus. No šīs direktīvas piemērošanas jomas joprojām būtu jāizslēdz cita veida dokumenti, kuri ir pētniecību veicošu organizāciju un pētniecību finansējošu organizāciju turējumā.	(24)  Iepriekš izskaidroto iemeslu dēļ ir lietderīgi noteikt dalībvalstīm pienākumu pieņemt atvērtās piekļuves politiku attiecībā uz publiski finansētas pētniecības rezultātiem un nodrošināt, ka šādu politiku īsteno visas pētniecību veicošās un pētniecību finansējošās organizācijas. Atvērtās piekļuves politika parasti pieļauj virkni izņēmumu, kas ļauj nedarīt zinātnisku pētījumu rezultātus brīvi pieejamus. Komisija 2012. gada 17. jūlijā pieņēma Ieteikumu par piekļuvi zinātniskai informācijai un tās saglabāšanu, kas tika atjaunināts 2018. gada 25. aprīlī34 un kurā cita starpā aprakstīti atvērtās piekļuves politikas attiecīgie elementi. Turklāt būtu jāuzlabo nosacījumi, pie kuriem noteikti pētījumu rezultāti var tikt atkalizmantoti. Šā iemesla dēļ konkrēti pienākumi, kas izriet no šīs direktīvas, būtu jāattiecina uz tādu pētījumu datiem, kas iegūti zinātniskās pētniecības darbībās, kuras subsidētas no publiskā finansējuma vai kuras līdzfinansējušas publiskā un privātā sektora struktūras. Tomēr šajā kontekstā būtu pienācīgi jāņem vērā bažas saistībā ar privātumu, konfidencialitāti, personas datu aizsardzību, komercnoslēpumiem, valsts drošību, leģitīmām komercinteresēm un trešo pušu intelektuālā īpašuma tiesībām. Lai izvairītos no jebkāda administratīvā sloga, šādi pienākumi būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz tādiem pētījumu datiem, ko pētnieki jau darījuši publiski pieejamus. No šīs direktīvas piemērošanas jomas joprojām būtu jāizslēdz cita veida dokumenti, kuri ir pētniecību veicošu organizāciju un pētniecību finansējošu organizāciju turējumā.
_________________	_________________
34 C(2018)2375	34 C(2018)2375
Grozījums Nr.    16 Direktīvas priekšlikums 32. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32)  Maksa par dokumentu atkalizmantošanu ir nozīmīgs šķērslis, kas kavē jaunuzņēmumu un MVU ienākšanu tirgū. Tāpēc dokumenti būtu jādara pieejami atkalizmantošanai bez maksas un, ja maksa ir vajadzīga, tai principā nebūtu jāpārsniedz robežizmaksas. Izņēmuma gadījumos būtu jāņem vērā nepieciešamība netraucēt tādu publiskā sektora iestāžu normālu darbību, no kurām prasa gūt ieņēmumus , lai tās segtu nozīmīgu daļu no savām izmaksām, kas saistītas ar tām uzticēto publisko uzdevumu veikšanu. Būtu jāatzīst arī publisko uzņēmumu nozīme ekonomiskajā vidē, kurā valda konkurence. Šādos gadījumos publiskā sektora iestādēm un publiskajiem uzņēmumiem tāpēc būtu jāvar iekasēt maksu, kas ir augstāka par robežizmaksām. Šī maksa būtu jānosaka atbilstīgi objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem, un kopējie ieņēmumi no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas nedrīkstētu pārsniegt savākšanas, sagatavošanas, reproducēšanas un izplatīšanas izmaksas kopā ar samērīgu peļņu no kapitāla ieguldījumiem. Attiecīgā gadījumā attiecināmajās izmaksās būtu jāiekļauj arī personas datu vai komerciāli sensitīvas informācijas anonimizācijas izmaksas. Prasībai gūt ieņēmumus, lai segtu ievērojamu daļu no publiskā sektora iestāžu izmaksām, kas saistītas ar publisko uzdevumu veikšanu, vai publiskajiem uzņēmumiem uzticēto vispārējas nozīmes pakalpojumu jomu, nav jābūt likumā noteiktai prasībai, un tā var izrietēt, piemēram, no dalībvalsts administratīvās prakses. Dalībvalstīm būtu regulāri jāpārskata šāda prasība.	(32)  Maksa par piekļuvi dokumentiem un to atkalizmantošanu ir nozīmīgs šķērslis, kas kavē jaunuzņēmumu un MVU ienākšanu tirgū. Tāpēc dokumenti būtu jādara pieejami piekļuvei un atkalizmantošanai bez maksas un, ja maksa ir vajadzīga , tai principā nebūtu jāpārsniedz robežizmaksas. Izņēmuma gadījumos būtu jāņem vērā nepieciešamība netraucēt tādu publiskā sektora iestāžu normālu darbību, no kurām prasa gūt ieņēmumus, lai tās segtu nozīmīgu daļu no savām izmaksām, kas saistītas ar tām uzticēto publisko uzdevumu veikšanu. Būtu jāatzīst arī publisko uzņēmumu nozīme ekonomiskajā vidē, kurā valda konkurence. Šādos gadījumos publiskā sektora iestādēm un publiskajiem uzņēmumiem tāpēc būtu jāvar iekasēt maksu, kas ir augstāka par robežizmaksām. Šī maksa būtu jānosaka atbilstīgi objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem, un kopējie ieņēmumi no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas nedrīkstētu pārsniegt savākšanas, sagatavošanas, reproducēšanas un izplatīšanas izmaksas kopā ar samērīgu peļņu no kapitāla ieguldījumiem. Attiecīgā gadījumā attiecināmajās izmaksās būtu jāiekļauj arī personas datu vai komerciāli sensitīvas informācijas anonimizācijas izmaksas. Prasībai gūt ieņēmumus, lai segtu ievērojamu daļu no publiskā sektora iestāžu izmaksām, kas saistītas ar publisko uzdevumu veikšanu, vai publiskajiem uzņēmumiem uzticēto vispārējas nozīmes pakalpojumu jomu, nav jābūt likumā noteiktai prasībai, un tā var izrietēt, piemēram, no dalībvalsts administratīvās prakses. Dalībvalstīm būtu regulāri jāpārskata šāda prasība.
Pamatojums
Lai gan informācijas atkalizmantošanai ir nepieciešams, lai tā būtu pieejama, pārstrādātajā redakcijā šādas prasības trūkst. Ar šiem grozījumiem cenšas izveidot pamatprasību attiecībā uz piekļuvi informācijai saistībā ar tās atkalizmantošanu. Tāpēc šis grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo loģiku, un tas ir nesaraujami saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    17 Direktīvas priekšlikums 36. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(36)  Publiskā sektora dokumentu atkalizmantošanas nosacījumu skaidrības un publiskas pieejamības nodrošināšana ir priekšnoteikums Savienības mēroga informācijas tirgus attīstībai. Tādēļ visi piemērojamie dokumentu atkalizmantošanas nosacījumi būtu jādara skaidri zināmi iespējamajiem atkalizmantotājiem. Dalībvalstīm attiecīgos gadījumos būtu jāveicina tiešsaistē pieejamu indeksu radīšana par pieejamajiem dokumentiem, lai veicinātu un vienkāršotu atkalizmantošanas pieprasījumus. Dokumentu atkalizmantošanas pieprasījumu iesniedzēji, kuri vēlas atkalizmantot dokumentus, kas ir tādu struktūru turējumā, kuras nav publiskie uzņēmumi, izglītības iestādes, pētniecību veicošas organizācijas un pētniecību finansējošas organizācijas, būtu jāinformē par pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz tos skarošiem lēmumiem vai praksi. Tas būs jo īpaši nozīmīgi MVU, kas var nepārzināt mijiedarbību ar citu dalībvalstu publiskā sektora iestādēm un atbilstošos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.	(36)  Publiskā sektora dokumentu piekļuves un atkalizmantošanas nosacījumu skaidrības un publiskas pieejamības nodrošināšana ir priekšnoteikums Savienības mēroga informācijas tirgus attīstībai. Tādēļ visi piemērojamie dokumentu piekļuves un atkalizmantošanas nosacījumi būtu jādara skaidri zināmi iespējamajiem atkalizmantotājiem. Dalībvalstīm attiecīgos gadījumos būtu jāveicina tiešsaistē pieejamu indeksu radīšana par pieejamajiem dokumentiem, lai veicinātu un vienkāršotu atkalizmantošanas pieprasījumus. Dokumentu piekļuves un atkalizmantošanas pieprasījumu iesniedzēji, kuri vēlas atkalizmantot dokumentus, kas ir tādu struktūru turējumā, kuras nav publiskie uzņēmumi, izglītības iestādes, pētniecību veicošas organizācijas un pētniecību finansējošas organizācijas, būtu jāinformē par pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz tos skarošiem lēmumiem vai praksi. Tas būs jo īpaši nozīmīgi MVU, kas var nepārzināt mijiedarbību ar citu dalībvalstu publiskā sektora iestādēm un atbilstošos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.
Pamatojums
Lai gan informācijas atkalizmantošanai ir nepieciešams, lai tā būtu pieejama, pārstrādātajā redakcijā šādas prasības trūkst. Ar šiem grozījumiem cenšas izveidot pamatprasību attiecībā uz piekļuvi informācijai saistībā ar tās atkalizmantošanu. Tāpēc šis grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo loģiku, un tas ir nesaraujami saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    18 Direktīvas priekšlikums 37. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(37)  Tiesiskās aizsardzības līdzekļos būtu jāiekļauj iespēja, ka pārskatīšanu veic objektīva iestāde. Šī iestāde varētu būt jau pastāvoša valsts iestāde, piemēram, valsts konkurences padome, dokumentu pieejamības valsts iestāde vai valsts tiesu iestāde. Šāda iestāde būtu jāizveido saskaņā ar dalībvalstu konstitucionālajām un tiesību sistēmām, neskarot citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas citādi ir pieejami tiem, kuri iesniedz atkalizmantošanas pieprasījumu. Tomēr tā nedrīkstētu būt saistīta ar dalībvalsts mehānismu, ar kuru nosaka kritērijus tādas maksas iekasēšanai, kas pārsniedz robežizmaksas. Tiesiskās aizsardzības līdzekļos būtu jāiekļauj iespēja pārskatīt negatīvus lēmumus un arī tādus lēmumus, kas, lai gan atļauj atkalizmantošanu, tomēr var kā citādi ietekmēt pieprasītāju, īpaši lēmumus par piemērotajiem maksas iekasēšanas noteikumiem. Pārskatīšanas procesam vajadzētu būt ātram un atbilst strauji mainīgā tirgus vajadzībām.	(37)  Tiesiskās aizsardzības līdzekļos būtu jāiekļauj iespēja, ka pārskatīšanu veic objektīva iestāde. Šī iestāde varētu būt jau pastāvoša valsts iestāde, piemēram, valsts konkurences padome, valsts uzraudzības iestāde, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) 2016/6791a, dokumentu pieejamības valsts iestāde vai valsts tiesu iestāde. Šāda iestāde būtu jāizveido saskaņā ar dalībvalstu konstitucionālajām un tiesību sistēmām, neskarot citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas citādi ir pieejami tiem, kuri iesniedz piekļuves un atkalizmantošanas pieprasījumu. Tomēr tā nedrīkstētu būt saistīta ar dalībvalsts mehānismu, ar kuru nosaka kritērijus tādas maksas iekasēšanai, kas pārsniedz robežizmaksas. Tiesiskās aizsardzības līdzekļos būtu jāiekļauj iespēja pārskatīt negatīvus lēmumus un arī tādus lēmumus, kas, lai gan atļauj atkalizmantošanu, tomēr var kā citādi ietekmēt pieprasītāju, īpaši lēmumus par piemērotajiem maksas iekasēšanas noteikumiem. Pārskatīšanas procesam vajadzētu būt ātram un atbilst strauji mainīgā tirgus vajadzībām.
	__________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)
Pamatojums
Lai gan informācijas atkalizmantošanai ir nepieciešams, lai tā būtu pieejama, pārstrādātajā redakcijā šādas prasības trūkst. Ar šiem grozījumiem cenšas izveidot pamatprasību attiecībā uz piekļuvi informācijai saistībā ar tās atkalizmantošanu. Tāpēc šis grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo loģiku, un tas ir nesaraujami saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    19 Direktīvas priekšlikums 39. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(39)  Dažos gadījumos dokumentu atkalizmantošana notiks, nevienojoties par licenci. Citos gadījumos tiks izsniegta licence, kas paredz atkalizmantošanas nosacījumus licenciātam, nosakot tādus jautājumus kā atbildība, dokumentu pienācīga izmantošana, neizmainīšanas garantēšana un avota apliecinājums. Ja publiskā sektora iestādes licencē dokumentus atkalizmantošanai, licences nosacījumiem būtu jābūt godīgiem un pārredzamiem. Šajā ziņā nozīmīga loma var būt arī tiešsaistē pieejamām standarta licencēm. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina standarta licenču pieejamība.	(39)  Dažos gadījumos dokumentu atkalizmantošana notiks, nevienojoties par licenci. Citos gadījumos tiks izsniegta licence, kas paredz atkalizmantošanas nosacījumus licenciātam, nosakot tādus jautājumus kā atbildība, personas datu aizsardzība, dokumentu pienācīga izmantošana, neizmainīšanas garantēšana un avota apliecinājums. Ja publiskā sektora iestādes licencē dokumentus atkalizmantošanai, licences nosacījumiem būtu jābūt godīgiem un pārredzamiem. Šajā ziņā nozīmīga loma var būt arī tiešsaistē pieejamām standarta licencēm. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina standarta licenču pieejamība.
Pamatojums
Tas vajadzīgs, lai nodrošinātu šā teksta juridisko konsekvenci, jo īpaši saistībā ar tā iekšējo loģiku.
Grozījums Nr.    20 Direktīvas priekšlikums 47. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(47)  Šī direktīva neskar un būtu jāīsteno un jāpiemēro, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus, kas attiecas uz personas datu aizsardzību, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67937 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK38. Anonimizācija ir līdzeklis, kas ieienteresētību, cik vien plaši iespējams, atkalizmantot publiskā sektora informāciju ļauj saskaņot ar datu aizsardzības tiesību aktos paredzētajiem pienākumiem, tomēr tas rada izmaksas. Ir lietderīgi uzskatīt šīs izmaksas par vienu no izmaksu elementiem, kas ņemams vērā kā daļa no izplatīšanas robežizmaksām, kā noteikts šīs direktīvas 6. pantā.	(47)  Šī direktīva neskar un būtu jāīsteno un jāpiemēro, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus, kas attiecas uz personas datu aizsardzību , tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK38. Anonimizācija ir līdzeklis, kas ieienteresētību, cik vien plaši iespējams, atkalizmantot publiskā sektora informāciju ļauj saskaņot ar datu aizsardzības tiesību aktos paredzētajiem pienākumiem, tomēr tas rada izmaksas. Ir lietderīgi uzskatīt šīs izmaksas par vienu no izmaksu elementiem, kas ņemams vērā kā daļa no izplatīšanas robežizmaksām, kā noteikts šīs direktīvas 6. pantā. Šajā saistībā anonīmai informācijai vajadzētu būt jebkurai informācijai, kas tieši vai netieši, atsevišķi vai kopā ar saistītajiem datiem, nevar būt saistīta ar fizisku personu vai anonimizētiem personas datiem tā, ka datu subjekts vairs nav identificējams. Turklāt, pieņemot lēmumus par publiskā sektora dokumentu, kas satur personas datus, atkalizmantošanas jomu un nosacījumiem, organizācijām, uz kurām attiecas šī direktīva, pirms dokumenta publiskošanas jāveic datu aizsardzības ietekmes novērtējums. Tas būtu jādara, jo īpaši, attiecībā uz konkrētām nozarēm, kurās regulāri tiek apstrādāti īpašu kategoriju personas dati, piemēram, veselības aprūpes nozarē, vai citi personas dati, kas minēti Regulas (ES) 2016/679 9. pantā. Lai pienācīgi risinātu problēmas, kas saistītas ar personas datu nepieciešamo aizsardzību, šādu datu aizsardzības ietekmes novērtējums būtu jāveic saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 35. pantu.
__________________	__________________
37 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) […].
38 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).	38 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).
Pamatojums
Ir vajadzīgs, lai nodrošinātu konsekvenci ar spēkā esošo tiesisko regulējumu datu aizsardzības jomā un lai izvairītos no tādu jēdzienu atšķirīgas interpretācijas, kuri var attiekties uz citiem tehniskajiem paņēmieniem, piemēram, pseidonimizāciju. Turklāt atbilstīgi Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja ieteikumiem atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir jānodrošina ietekmes novērtējums, lai noskaidrotu, cik likumīgi un svarīgi ir publicēt personas datus publiskajā telpā, jo īpaši strādājot ar konkrētām sensitīvu datu kategorijām.
Grozījums Nr.    21 Direktīvas priekšlikums 52. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(52)  Rīki, kas palīdz potenciālajiem atkalizmantotājiem atrast dokumentus, kuri pieejami atkalizmantošanai, un atkalizmantošanas nosacījumi var būtiski veicināt publiskā sektora dokumentu pārrobežu izmantošanu. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka darbojas praktiskas metodes, kas palīdz atkalizmantotājiem meklēt dokumentus, kuri pieejami atkalizmantošanai. Šādas praktiskas metodes ir, piemēram, galveno dokumentu (dokumenti, kuri tiek plaši atkalizmantoti vai kuri, iespējams, tiks plaši atkalizmantoti) līdzekļu saraksti, kam vajadzētu būt pieejamiem tiešsaistē, un portāla vietnes, kam ir saites ar decentralizētiem līdzekļu sarakstiem.	(52)  Rīki, kas palīdz potenciālajiem atkalizmantotājiem atrast dokumentus, kuri pieejami piekļuvei un atkalizmantošanai, un atkalizmantošanas nosacījumi var būtiski veicināt publiskā sektora dokumentu pārrobežu izmantošanu. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka darbojas praktiskas metodes, kas palīdz atkalizmantotājiem meklēt dokumentus, kuri pieejami atkalizmantošanai. Šādas praktiskas metodes ir, piemēram, galveno dokumentu (dokumenti, kuri tiek plaši atkalizmantoti vai kuri, iespējams, tiks plaši atkalizmantoti) līdzekļu saraksti, kam vajadzētu būt pieejamiem tiešsaistē, un portāla vietnes, kam ir saites ar decentralizētiem līdzekļu sarakstiem.
Pamatojums
Lai gan informācijas atkalizmantošanai ir nepieciešams, lai tā būtu pieejama, pārstrādātajā redakcijā šādas prasības trūkst. Ar šiem grozījumiem cenšas izveidot pamatprasību attiecībā uz piekļuvi informācijai saistībā ar tās atkalizmantošanu. Tāpēc šis grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo loģiku, un tas ir nesaraujami saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    22 Direktīvas priekšlikums 62. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(62)  Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz privātumu (7. pants), personas datu aizsardzība (8. pants), tiesības uz īpašumu (17. pants) un personu ar invaliditāti integrēšana (26. pants). Nevienu no šīs direktīvas noteikumiem nebūtu jāinterpretē vai jāīsteno tādā veidā, kas ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.	(62)  Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz privātumu (7. pants), personas datu aizsardzība (8. pants), vārda un informācijas brīvība (11. pants), tiesības uz īpašumu (17. pants) un personu ar invaliditāti integrēšana (26. pants). Nevienu no šīs direktīvas noteikumiem nebūtu jāinterpretē vai jāīsteno tādā veidā, kas ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.
Pamatojums
Grozījums atbilstīgi jaunajam apsvērumam (4a).
Grozījums Nr.    23 Direktīvas priekšlikums 62.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(62a)  Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs 2018. gada 10. jūlijā sniedza atzinumu 5/2018 saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/20011a 41. panta 2. punktu.
	_________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
Pamatojums
Tas vajadzīgs, lai nodrošinātu šā teksta juridisko konsekvenci, jo īpaši saistībā ar tā iekšējo loģiku. ES juridiskajam tekstam ir jāatbilst likumdošanas tehnikas noteikumiem, un ir jānorāda, ka EDAU ir sniedzis atzinumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.
Grozījums Nr.    24 Direktīvas priekšlikums -1. pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. pants
	-1. Šīs direktīvas mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu, ar ko regulē tiesības piekļūt publiskā sektora informācijai un to atkalizmantot, lai noteiktu pamatnosacījumus un praktiskos mehānismus šo tiesību izmantošanai, kā arī veicinātu atvērto datu izmantošanu un stimulētu produktu un pakalpojumu inovāciju.
Pamatojums
Lai gan informācijas atkalizmantošanai ir nepieciešams, lai tā būtu pieejama, pārstrādātajā redakcijā šādas prasības trūkst. Ar šiem grozījumiem cenšas izveidot pamatprasību attiecībā uz piekļuvi informācijai saistībā ar tās atkalizmantošanu. Tāpēc šis grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo loģiku, un tas ir nesaraujami saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    25 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
g)  dokumentiem, kuriem piekļuve ir liegta vai ierobežota ar piekļuves režīmiem, kas tiek pamatoti ar personas datu aizsardzību, un dokumentu daļām, kurām var piekļūt saskaņā ar šiem režīmiem un kas satur personas datus, kuru atkalizmantošana tiesību aktos ir definēta kā nesavienojama ar tiesību aktiem par personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi;	g)  dokumentiem vai tādu dokumentu dalām, kuriem piekļuve ir liegta vai ierobežota saskaņā ar režīmiem vai kuri satur personas datus, kuru atkalizmantošana varētu apdraudēt personas privātuma un neaizskaramības aizsardzību, jo īpaši saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz personas datu aizsardzību;
Pamatojums
Šis grozījums izriet no EDAU atzinuma. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu šīs direktīvas saskaņotību ar citiem Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr.    26 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – ka apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ka)  dokumentiem, kuriem piekļuve ir ierobežota ar dalībvalstu noteiktiem piekļuves režīmiem, tostarp gadījumos, kad piekļuve ir ierobežota vai liegta, lai nodrošinātu tīklu un informācijas sistēmu drošību saskaņā ar Direktīvu 2016/1148;
Pamatojums
Nepieciešams neatliekamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar priekšlikuma iekšējo loģiku, juridisko konsekvenci ar citiem ES tiesību instrumentiem un piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.
Grozījums Nr.    27 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – kb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	kb)  tādu iestāžu rīcībā esošiem dokumentiem, uz kurām attiecas kritiskās infrastruktūras definīcija, kā definēts Direktīvas 2008/114/EK 2. panta a) punktā.
Pamatojums
Tas vajadzīgs, lai nodrošinātu šā teksta juridisko konsekvenci, jo īpaši saistībā ar tā iekšējo loģiku.
Grozījums Nr.    28 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a  Šī direktīva nemaina un nekādā veidā neskar personu aizsardzības līmeni attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar ES un valstu tiesību aktu noteikumiem, bet jo īpaši tā nemaina pienākumus un tiesības, kas noteikti Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (ES) 2016/679 un Direktīvā 2002/58/EK.
Pamatojums
Vajadzīgs, lai nodrošinātu ciešu saikni starp publiskās informācijas atkalizmantošanu un ES tiesību aktiem datu aizsardzības jomā, kā tas pašlaik ir paredzēts Direktīvā 2003/98. Tas palielina juridisko konsekvenci. Ar apsvērumu vien nepietiek.
Grozījums Nr.    29 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a  “personas dati” ir personas dati, kā definēts Regulas (ES) Nr. 2016/679 4. panta 1. punktā;
Pamatojums
Tas vajadzīgs, lai nodrošinātu šā teksta juridisko konsekvenci, jo īpaši saistībā ar tā iekšējo loģiku. Pašreizējā PSI Direktīvā 2003/98/EK ir iekļauta šī definīcija, kas būtu jāsaglabā.
Grozījums Nr.    30 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 5.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.b  “anonīma informācija” vai “anonimizēta informācija” ir informācija, kas nav saistīta ar identificētu vai identificējamu fizisku personu vai personas datiem, ko sniedz anonīmi tādā veidā, ka datu subjekts nav vai vairs nav identificējams;
Pamatojums
Nepieciešams lai nodrošinātu juridisko konsekvenci un novērstu to, ka pastāv citas jēdziena “personas dati” interpretācijas, kuras atšķiras no tās, kas iekļauta VDAR. Pašreizējā PSI Direktīvā 2003/98/EK ir iekļauta šī definīcija, kas būtu jāsaglabā.
Grozījums Nr.    31 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Ievērojot 2. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka dokumenti, uz kuriem attiecas šī direktīva saskaņā ar 1. pantu, ir atkalizmantojami komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem saskaņā ar III un IV nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem.	1.  Ievērojot 2. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka dokumenti, uz kuriem attiecas šī direktīva saskaņā ar 1. pantu, ir pieejami un atkalizmantojami komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem saskaņā ar III un IV nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem.
Pamatojums
Lai gan informācijas atkalizmantošanai ir nepieciešams, lai tā būtu pieejama, pārstrādātajā redakcijā šādas prasības trūkst. Ar šiem grozījumiem cenšas izveidot pamatprasību attiecībā uz piekļuvi informācijai saistībā ar tās atkalizmantošanu. Tāpēc šis grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo loģiku, un tas ir nesaraujami saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    32 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Attiecībā uz dokumentiem, uz kuriem bibliotēkām, tostarp universitāšu bibliotēkām, muzejiem un arhīviem, ir intelektuālā īpašuma tiesības, un attiecībā uz dokumentiem, kuri ir publisko uzņēmumu turējumā, gadījumos, kad ir atļauta šādu dokumentu atkalizmantošana, dalībvalstis nodrošina, ka šie dokumenti ir atkalizmantojami komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem saskaņā ar III un IV nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem.	2.  Attiecībā uz dokumentiem, uz kuriem bibliotēkām, tostarp universitāšu bibliotēkām, muzejiem un arhīviem, ir intelektuālā īpašuma tiesības, un attiecībā uz dokumentiem, kuri ir publisko uzņēmumu turējumā, gadījumos, kad ir atļauta piekļuve šādiem dokumentiem un to atkalizmantošana, dalībvalstis nodrošina, ka šiem dokumentiem var piekļūt un tos atkalizmantot komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem saskaņā ar III un IV nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem.
Pamatojums
Lai gan informācijas atkalizmantošanai ir nepieciešams, lai tā būtu pieejama, pārstrādātajā redakcijā šādas prasības trūkst. Ar šiem grozījumiem cenšas izveidot pamatprasību attiecībā uz piekļuvi informācijai saistībā ar tās atkalizmantošanu. Tāpēc šis grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo loģiku, un tas ir nesaraujami saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    33 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a  Dalībvalstis nodrošina, ka šīs direktīvas darbības jomā ietilpstošie dokumenti tiek sagatavoti un darīti pieejami atkalizmantošanai saskaņā ar principu “atvērts integrēti un pēc noklusējuma”.
Pamatojums
Lai gan informācijas atkalizmantošanai ir nepieciešams, lai tā būtu pieejama, pārstrādātajā redakcijā šādas prasības trūkst. Ar šiem grozījumiem cenšas izveidot pamatprasību attiecībā uz piekļuvi informācijai saistībā ar tās atkalizmantošanu. Tāpēc šis grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo loģiku, un tas ir nesaraujami saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    34 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 2.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b  Dalībvalstis paredz, ka, pieņemot lēmumus par dokumentu atkalizmantošanas jomu un nosacījumiem, organizācijas, uz kurām attiecas šī direktīva, veic datu aizsardzības ietekmes novērtējumus, jo īpaši attiecībā uz konkrētām jomām, kurās regulāri tiek apstrādāti īpašu kategoriju personas dati, piemēram, veselības aprūpes nozarē, vai citi personas dati, kas minēti Regulas (ES) 2016/679 9. pantā. Šādu datu aizsardzības ietekmes novērtējumu veic saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 35. pantu.
Pamatojums
Šis grozījums ir noteikti vajadzīgs šā teksta iekšējai loģiskai. Vajadzīgs, lai nodrošinātu ES tiesību aktu juridisko konsekvenci un garantētu, ka gadījumos, kad ir jāpublisko personas dati, iepriekš ir veikts ietekmes novērtējums, lai pārliecinātos par likumību un nepieciešamību publiskot personas datus, ņemot vērā publiskošanas ietekmi un ietekmi uz attiecīgajiem datu subjektiem.
Grozījums Nr.    35 Direktīvas priekšlikums 2. nodaļa – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ATKALIZMANTOŠANAS PIEPRASĪJUMI	PIEKĻUVE DOKUMENTIEM UN ATKALIZMANTOŠANAS PIEPRASĪJUMI
Pamatojums
Lai gan informācijas atkalizmantošanai ir nepieciešams, lai tā būtu pieejama, pārstrādātajā redakcijā šādas prasības trūkst. Ar šiem grozījumiem cenšas izveidot pamatprasību attiecībā uz piekļuvi informācijai saistībā ar tās atkalizmantošanu. Tāpēc šis grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo loģiku, un tas ir nesaraujami saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    36 Direktīvas priekšlikums 4. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Prasības atkalizmantošanas pieprasījumu apstrādei	Prasības piekļuves dokumentiem un to atkalizmantošanas pieprasījumu apstrādei
Pamatojums
Lai gan informācijas atkalizmantošanai ir nepieciešams, lai tā būtu pieejama, pārstrādātajā redakcijā šādas prasības trūkst. Ar šiem grozījumiem cenšas izveidot pamatprasību attiecībā uz piekļuvi informācijai saistībā ar tās atkalizmantošanu. Tāpēc šis grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo loģiku, un tas ir nesaraujami saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    37 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Publiskā sektora iestādes, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ja iespējams un tas ir lietderīgi, apstrādā atkalizmantošanas pieprasījumus un dara dokumentus pieejamus pieprasījuma iesniedzējam atkalizmantošanai, vai, ja nepieciešama licence, pieņemamā termiņā, kas atbilst termiņiem, kādi noteikti dokumentu piekļuves pieprasījumu apstrādei, pabeidz licences piedāvājumu pieteikuma iesniedzējam .	1.  Publiskā sektora iestādes, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ja iespējams un tas ir lietderīgi, apstrādā piekļuves dokumentiem vai dokumentu atkalizmantošanas pieprasījumus un dara dokumentus pieejamus pieprasījuma iesniedzējam atkalizmantošanai, vai, ja atkalizmantošanai nepieciešama licence, pieņemamā termiņā, kas atbilst termiņiem, kādi noteikti dokumentu piekļuves pieprasījumu apstrādei, pabeidz licences piedāvājumu pieteikuma iesniedzējam.
Pamatojums
Lai gan informācijas atkalizmantošanai ir nepieciešams, lai tā būtu pieejama, pārstrādātajā redakcijā šādas prasības trūkst. Ar šiem grozījumiem cenšas izveidot pamatprasību attiecībā uz piekļuvi informācijai saistībā ar tās atkalizmantošanu. Tāpēc šis grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo loģiku, un tas ir nesaraujami saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    38 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Ja nav noteikti termiņi vai citi noteikumi, kas reglamentē dokumentu laicīgu sniegšanu, publiskā sektora iestādes apstrādā pieprasījumus un piegādā dokumentus pieteikuma iesniedzējam atkalizmantošanai, vai arī, ja nepieciešama licence, pabeidz licences piedāvājumu pieteikuma iesniedzējam termiņā, kas nepārsniedz 20 darba dienas pēc tā saņemšanas. Plašiem vai sarežģītiem pieprasījumiem šo termiņu var pagarināt par vēl 20 darba dienām. Šādos gadījumos pieteikuma iesniedzējam trīs nedēļu laikā pēc sākotnējā pieprasījuma iesniegšanas paziņo, ka nepieciešams vairāk laika, lai to apstrādātu.	2.  Ja nav noteikti termiņi vai citi noteikumi, kas reglamentē dokumentu laicīgu sniegšanu, publiskā sektora iestādes apstrādā pieprasījumus un piegādā dokumentus pieteikuma iesniedzējam atkalizmantošanai, vai arī, ja atkalizmantošanai nepieciešama licence, pabeidz licences piedāvājumu pieteikuma iesniedzējam pēc iespējas drīz vai ne vēlāk kā termiņā, kas nepārsniedz 20 darba dienas pēc tā saņemšanas. Plašiem vai sarežģītiem pieprasījumiem šo termiņu var pagarināt par vēl 20 darba dienām. Šādos gadījumos pieteikuma iesniedzējam pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā trīs nedēļu laikā pēc sākotnējā pieprasījuma iesniegšanas paziņo, ka nepieciešams vairāk laika, lai to apstrādātu, kā arī norāda iemeslus.
Pamatojums
Lai gan informācijas atkalizmantošanai ir nepieciešams, lai tā būtu pieejama, pārstrādātajā redakcijā šādas prasības trūkst. Ar šiem grozījumiem cenšas izveidot pamatprasību attiecībā uz piekļuvi informācijai saistībā ar tās atkalizmantošanu. Tāpēc šis grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo loģiku, un tas ir nesaraujami saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    39 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Nelabvēlīga lēmuma gadījumā publiskā sektora iestādes paziņo pieprasījuma iesniedzējam atteikuma pamatojumu, pamatojoties uz dalībvalstī pastāvošā piekļuves režīma attiecīgajiem noteikumiem, vai arī valsts noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, jo īpaši 1. panta 2. punkta a) līdz g) apakšpunktu vai 3. pantu. Ja nelabvēlīgais lēmums ir pamatots ar 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu, publiskā sektora iestāde iekļauj norādi uz fizisko vai juridisko personu, kas ir tiesību subjekts, ja tas ir zināms, vai arī licenciāru, no kura publiskā sektora iestāde ieguvusi attiecīgo materiālu. Bibliotēkām, tostarp universitāšu bibliotēkām, muzejiem un arhīviem, šāda norāde nav jāiekļauj.	3.  Nelabvēlīga lēmuma gadījumā publiskā sektora iestādes 20 darba dienu laikā pieprasītajā veidā vai formātā paziņo pieprasījuma iesniedzējam piekļuves dokumentam un/vai tā atkalizmantošanas pilnīga vai daļēja atteikuma iemeslus, pamatojoties uz dalībvalstī pastāvošā piekļuves režīma attiecīgajiem noteikumiem, vai arī valsts noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, jo īpaši 1. panta 2. punkta a) līdz g) apakšpunktu vai 3. pantu. Ja nelabvēlīgais lēmums ir pamatots ar 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu, publiskā sektora iestāde iekļauj norādi uz fizisko vai juridisko personu, kas ir tiesību subjekts, ja tas ir zināms, vai arī licenciāru, no kura publiskā sektora iestāde ieguvusi attiecīgo materiālu. Bibliotēkām, tostarp universitāšu bibliotēkām, muzejiem un arhīviem, šāda norāde nav jāiekļauj.
Pamatojums
Lai gan informācijas atkalizmantošanai ir nepieciešams, lai tā būtu pieejama, pārstrādātajā redakcijā šādas prasības trūkst. Ar šiem grozījumiem cenšas izveidot pamatprasību attiecībā uz piekļuvi informācijai saistībā ar tās atkalizmantošanu. Tāpēc šis grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo loģiku, un tas ir nesaraujami saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    40 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a  Dalībvalsts izveido publiski pieejamu sarakstu ar kritērijiem, pamatojoties uz kuriem attiecīgā iestāde var lemt par to, kā tiek apstrādāti pieprasījumi.
Pamatojums
Lai gan informācijas atkalizmantošanai ir nepieciešams, lai tā būtu pieejama, pārstrādātajā redakcijā šādas prasības trūkst. Ar šiem grozījumiem cenšas izveidot pamatprasību attiecībā uz piekļuvi informācijai saistībā ar tās atkalizmantošanu. Tāpēc šis grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo loģiku, un tas ir nesaraujami saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    41 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4.  Jebkurā lēmumā par atkalizmantošanu iekļauj norādi uz tiesību aizsardzības līdzekļiem gadījumos, kad pieprasītājs vēlas pārsūdzēt lēmumu. Viena no tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanas iespējām ir pārskatīšana, ko veic objektīva pārskatīšanas iestāde ar attiecīgām specializētām zināšanām, piemēram, valsts konkurences iestāde, dokumentu pieejamības valsts iestāde vai valsts tiesu iestāde, kuras lēmumi ir saistoši attiecīgajai publiskā sektora iestādei.	4.  Jebkurā lēmumā par atkalizmantošanu iekļauj norādi uz tiesību aizsardzības līdzekļiem gadījumos, kad pieprasītājs vēlas pārsūdzēt lēmumu. Viena no tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanas iespējām ir pārskatīšana, ko veic objektīva pārskatīšanas iestāde ar attiecīgām specializētām zināšanām, piemēram, valsts konkurences iestāde, valsts uzraudzības iestāde, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 51. pantu, dokumentu pieejamības valsts iestāde vai valsts tiesu iestāde, kuras lēmumi ir saistoši attiecīgajai publiskā sektora iestādei.
Pamatojums
Nepieciešams, lai nodrošinātu ES juridisko konsekvenci. ES DAI ir kompetentās iestādes, kas var izskatīt lietas saistībā ar datu aizsardzības tiesību aktu ievērošanu. Ar VDAR šīm iestādēm tiek piešķirtas atbilstīgas izpildes un tiesiskās aizsardzības pilnvaras saistībā ar datu aizsardzības tiesību aktu pārkāpumiem un tās attiecas uz šo situāciju. Skatīt 37. apsvēruma grozījumu.
Grozījums Nr.    42 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a  Šā panta piemērošanai dalībvalstis nodrošina, ka:
	a) tiek piešķirts atbalsts centieniem piekļūt dokumentiem;
	b) publiskā sektora iestāžu saraksti ir publiski pieejami; un
	c) tiek definēti praktiski pasākumi, kas nodrošina, ir iespējams efektīvi izmantot tiesības piekļūt publiskā sektora dokumentiem un informācijai un tos atkalizmantot, piemēram:
	i. ieceļot personas, kuras atbild par informācijas nodrošināšanu,
	ii. izveidojot un uzturot struktūrvienības, kas izvērtē pieprasītos dokumentus,
	iii. izveidojot publiskā sektora iestāžu vai informācijas punktu rīcībā esošu dokumentu sarakstus, kuros iekļautas skaidras norādes, kur šādus dokumentus var atrast;
	d) publiskā sektora iestādes pienācīgi informē sabiedrību par tiesībām, ko tai nodrošina šī direktīva, un šajā sakarībā informē par spēkā esošajiem noteikumiem par piekļuvi informācijai, kuri noteikti valsts vai Savienības līmenī, un attiecīgi sniedz pietiekami daudz informācijas, norādījumu un konsultāciju.
Pamatojums
Lai gan informācijas atkalizmantošanai ir nepieciešams, lai tā būtu pieejama, pārstrādātajā redakcijā šādas prasības trūkst. Ar šiem grozījumiem cenšas izveidot pamatprasību attiecībā uz piekļuvi informācijai saistībā ar tās atkalizmantošanu. Tāpēc šis grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo loģiku, un tas ir nesaraujami saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    43 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a  Publiskā sektora iestādes un publiskie uzņēmumi nodrošina, ka piekļuve publiskā sektora informācijai un tās atkalizmantošana atbilst Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā.
Pamatojums
Tas vajadzīgs, lai nodrošinātu šā teksta juridisko konsekvenci, jo īpaši saistībā ar tā iekšējo loģiku.
Grozījums Nr.    44 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Dokumentu atkalizmantošana ir bezmaksas, vai maksa nepārsniedz šo dokumentu reproducēšanas, nodrošināšanas un izplatīšanas robežizmaksas un attiecīgā gadījumā − personas datu anonimizācijas un konfidenciālas komercinformācijas aizsardzībai veikto pasākumu izmaksas.	1.  Piekļuve dokumentiem un to atkalizmantošana ir bezmaksas.
Pamatojums
Šā panta pārstrukturēšana, lai nodrošinātu tiesisko aktu labāku izstrādi. Lai gan informācijas atkalizmantošanai ir nepieciešams, lai tā būtu pieejama, pārstrādātajā redakcijā šādas prasības trūkst. Ar šiem grozījumiem cenšas izveidot pamatprasību attiecībā uz piekļuvi informācijai saistībā ar tās atkalizmantošanu. Tāpēc šis grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo loģiku, un tas ir nesaraujami saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    45 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a  Izņēmuma kārtā dalībvalstis var piedzīt robežizmaksas, kas rodas, dokumentus reproducējot, nodrošinot un izplatot — un attiecīgā gadījumā — anonimizējot personas datus un īstenojot pasākumus konfidenciālas komercinformācijas aizsardzībai.
Pamatojums
Šā panta pārstrukturēšana, lai nodrošinātu tiesisko aktu labāku izstrādi.
Grozījums Nr.    46 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Izņēmuma kārtā 1. punktu nepiemēro:	2.  Dalībvalstis var nolemt 1. un 1.a punktu nepiemērot:
Pamatojums
Vajadzīgs, lai nodrošinātu šā teksta juridisko konsekvenci, jo īpaši saistībā ar tā iekšējo loģiku.
Grozījums Nr.    47 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Attiecībā uz standarta maksu par dokumentu atkalizmantošanu jebkurus piemērojamos nosacījumus un minētās maksas faktiskās summas, tostarp šādas maksas aprēķināšanas bāzi, nosaka iepriekš un publicē, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ja tas ir iespējams un ir lietderīgi.	1.  Attiecībā uz standarta maksu par dokumentu vai dokumentu daļu atkalizmantošanu jebkurus piemērojamos nosacījumus un minētās maksas faktiskās summas, tostarp šādas maksas aprēķināšanas bāzi, nosaka iepriekš un publicē, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ja tas ir iespējams un ir lietderīgi.
Pamatojums
Nepieciešams neatliekamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar priekšlikuma iekšējo loģiku un iesniegtajiem grozījumiem saistībā ar dokumentiem vai dokumentu daļām.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Publiskā sektora informācijas atkalizmantošana (pārstrādāta redakcija)
Atsauces	COM(2018)0234 – C8-0169/2018 – 2018/0111(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 28.5.2018
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 28.5.2018
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Ignazio Corrao 9.7.2018
Izskatīšana komitejā	11.10.2018	27.11.2018
Pieņemšanas datums	27.11.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Asim Ademov, Martina Anderson, Heinz K. Becker, Malin Björk, Caterina Chinnici, Daniel Dalton, Rachida Dati, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Romeo Franz, Kinga Gál, Sylvie Guillaume, Dietmar Köster, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Roberta Metsola, Claude Moraes, József Nagy, Péter Niedermüller, Ivari Padar, Judith Sargentini, Giancarlo Scottà, Branislav Škripek, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Udo Voigt, Josef Weidenholzer, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Carlos Coelho, Ignazio Corrao, Pál Csáky, Miriam Dalli, Innocenzo Leontini
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Reimer Böge

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

34	+
ECR	Daniel Dalton, Kristina Winberg
EFDD	Ignazio Corrao
ENF	Giancarlo Scottà
GUE/NGL	Martina Anderson, Malin Björk, Cornelia Ernst
PPE	Asim Ademov, Heinz K. Becker, Reimer Böge, Carlos Coelho, Pál Csáky, Rachida Dati, Kinga Gál, Barbara Kudrycka, Innocenzo Leontini, Roberta Metsola, József Nagy, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský
S&D	Caterina Chinnici, Miriam Dalli, Tanja Fajon, Sylvie Guillaume, Dietmar Köster, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Ivari Padar, Josef Weidenholzer
VERTS/ALE	Romeo Franz, Judith Sargentini, Bodil Valero

2	-
ECR	Branislav Škripek
NI	Udo Voigt

0	0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Publiskā sektora informācijas atkalizmantošana (pārstrādāta redakcija)
Atsauces	COM(2018)0234 – C8-0169/2018 – 2018/0111(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	25.4.2018
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 28.5.2018
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 28.5.2018	CULT 28.5.2018	LIBE 28.5.2018
Iesaistītās komitejas Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 13.9.2018
Referenti Iecelšanas datums	Neoklis Sylikiotis 19.6.2018
Izskatīšana komitejā	9.10.2018	5.11.2018
Pieņemšanas datums	3.12.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	42 1 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Zigmantas Balčytis, José Blanco López, Jonathan Bullock, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Jakop Dalunde, Theresa Griffin, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Seán Kelly, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Edouard Martin, Tilly Metz, Csaba Molnár, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Carolina Punset, Julia Reda, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Neoklis Sylikiotis, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Vladimir Urutchev, Martina Werner, Lieve Wierinck, Hermann Winkler, Anna Záborská, Flavio Zanonato
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pilar Ayuso, Michał Boni, Françoise Grossetête, Werner Langen, Marisa Matias, Luděk Niedermayer, Răzvan Popa, Giancarlo Scottà
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Olbrycht, Marie-Pierre Vieu
Iesniegšanas datums	7.12.2018

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

42	+
ALDE	Morten Helveg Petersen, Carolina Punset, Lieve Wierinck
ECR	Hans-Olaf Henkel, Zdzisław Krasnodębski, Evžen Tošenovský
ENF	Angelo Ciocca, Giancarlo Scottà
GUE/NGL	Marisa Matias, Neoklis Sylikiotis, Marie-Pierre Vieu
PPE	Pilar Ayuso, Michał Boni, Jerzy Buzek, Françoise Grossetête, Seán Kelly, Werner Langen, Janusz Lewandowski, Angelika Niebler, Luděk Niedermayer, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Vladimir Urutchev, Hermann Winkler, Anna Záborská
S&D	Zigmantas Balčytis, José Blanco López, Theresa Griffin, Eva Kaili, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Edouard Martin, Csaba Molnár, Răzvan Popa, Patrizia Toia, Martina Werner, Flavio Zanonato
VERTS/ALE	Jakop Dalunde, Tilly Metz, Julia Reda

1	-
EFDD	Jonathan Bullock

0	0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas