ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un Direktīvas 2009/22/EK atcelšanu
7.12.2018 - (COM(2018)0184 – C8-0149/2018 – 2018/0089(COD)) - ***I
Juridiskā komiteja
Referents: Geoffroy Didier
Atzinuma sagatavotājs (*):
Dennis de Jong, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 54. pants
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un Direktīvas 2009/22/EK atcelšanu
(COM(2018)0184 – C8-0149/2018 – 2018/0089(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0184),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0149/2018),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A8-0447/2018),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1) Šīs direktīvas mērķis ir dot iespēju tiesīgajām iestādēm, kas pārstāv patērētāju kolektīvās intereses, lūgt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ceļot pārstāvības prasības saistībā ar Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Tiesīgajām iestādēm vajadzētu būt iespējai prasīt apturēt vai aizliegt pārkāpumu, apstiprināt, ka ir izdarīts pārkāpums, un lūgt tiesisko aizsardzību, piemēram, kompensāciju, remontu vai cenas samazināšanu, kā tas ir paredzēts valsts tiesību aktos. |
(1) Šīs direktīvas mērķis ir dot iespēju tiesīgajām pārstāvības iestādēm, kas pārstāv patērētāju kolektīvās intereses, lūgt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ceļot pārstāvības prasības saistībā ar Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Tiesīgajām pārstāvības iestādēm vajadzētu būt iespējai prasīt apturēt vai aizliegt pārkāpumu, apstiprināt, ka ir izdarīts pārkāpums, un lūgt atlīdzināšanu, piemēram, kompensāciju, samaksātās cenas atlīdzināšanu, remontu, aizstāšanu, izņemšanu no tirdzniecības vai līguma izbeigšanu, kā tas ir paredzēts valsts tiesību aktos. |
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/22/EK29 ļāva tiesīgajām iestādēm celt pārstāvības prasības, kuru galvenais mērķis ir apturēt un aizliegt Savienības tiesību aktu pārkāpumus, kas kaitē patērētāju kolektīvajām interesēm. Tomēr minētā direktīva nepietiekami risināja patērētāju tiesību īstenošanas problēmas. Lai nodrošinātu labāku atturēšanu no nelikumīgas prakses un mazinātu kaitējumu patērētājiem, ir nepieciešams stiprināt patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības mehānismu. Ņemot vērā daudzās izmaiņas, skaidrības labad ir lietderīgi aizstāt Direktīvu 2009/22/EK. |
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/22/EK ļāva tiesīgajām pārstāvības iestādēm celt pārstāvības prasības, kuru galvenais mērķis ir apturēt un aizliegt Savienības tiesību aktu pārkāpumus, kas kaitē patērētāju kolektīvajām interesēm. Tomēr minētā direktīva nepietiekami risināja patērētāju tiesību īstenošanas problēmas. Lai nodrošinātu labāku atturēšanu no nelikumīgas prakses, sekmētu labu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi un mazinātu kaitējumu patērētājiem, ir nepieciešams stiprināt patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības mehānismu. Ņemot vērā daudzās izmaiņas, skaidrības labad ir lietderīgi aizstāt Direktīvu 2009/22/EK. Savienībai, pamatojoties uz LESD 114. pantu, noteikti ir jāveic intervences pasākumi, lai nodrošinātu gan tiesu pieejamību, gan pareizu tiesvedību, jo tādējādi tiks samazinātas izmaksas un slodze, ko rada individuālas prasības. |
|
__________________ |
__________________ |
|
29 OV L 110/30, 1.5.2009. |
29 OV L 110/30, 1.5.2009. |
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) Pārstāvības prasībai būtu jānodrošina patērētāju kolektīvo interešu efektīva un lietderīga aizsardzība. Tai būtu jāļauj tiesīgajām iestādēm rīkoties, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, un pārvarēt šķēršļus, ar kuriem saskaras patērētāji, ceļot individuālas prasības, piemēram, neskaidrību par viņu tiesībām un pieejamiem procesuālajiem mehānismiem, psiholoģisko nevēlēšanos celt prasību un to, ka individuālās prasības paredzamās izmaksas pārsniegs ieguvumus no tās. |
(3) Pārstāvības prasībai būtu jānodrošina visu patērētāju bez diskriminācijas kolektīvo interešu efektīva un lietderīga aizsardzība pret iekšzemes un pārrobežu pārkāpumiem. Tai būtu jāļauj tiesīgajām pārstāvības iestādēm rīkoties, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, un pārvarēt šķēršļus, ar kuriem saskaras patērētāji, ceļot individuālas prasības, piemēram, neskaidrību par viņu tiesībām un pieejamiem procesuālajiem mehānismiem, iepriekšējo pieredzi saistībā ar neapmierinātajām prasībām, pārlieku ilgu tiesvedību, psiholoģisko nevēlēšanos celt prasību un to, ka individuālās prasības paredzamās izmaksas pārsniegs ieguvumus no tās, un tādējādi, pārvarot minētos šķēršļus, tiks palielināta juridiskā noteiktība prasītājiem un atbildētājiem, kā arī tiesu sistēmai. |
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Ir svarīgi nodrošināt vajadzīgo līdzsvaru starp tiesu iestāžu pieejamību un procesuālajiem drošības pasākumiem, no vienas puses, un ļaunprātīgu tiesāšanos, kas varētu nepamatoti apgrūtināt uzņēmumu spēju darboties vienotajā tirgū, no otras puses. Lai novērstu pārstāvības prasību ļaunprātīgu izmantošanu, būtu jāizvairās no tādiem elementiem kā zaudējumu atlīdzināšana kā sods un ierobežojumu neesamība attiecībā uz to, kam ir tiesības celt prasību no kaitējuma cietušo patērētāju vārdā, un būtu jāparedz skaidri noteikumi par dažādiem procesuālajiem aspektiem, piemēram, par tiesīgo iestāžu izraudzīšanos, to līdzekļu izcelsmi un prasības pamatošanai nepieciešamo informāciju. Šai direktīvai nebūtu jāietekmē valsts tiesību akti par procesuālo izmaksu sadali. |
(4) Ir svarīgi nodrošināt vajadzīgo līdzsvaru starp tiesu iestāžu pieejamību un procesuālajiem drošības pasākumiem, no vienas puses, un ļaunprātīgu tiesāšanos, kas varētu nepamatoti apgrūtināt uzņēmumu spēju darboties vienotajā tirgū, no otras puses. Lai novērstu pārstāvības prasību ļaunprātīgu izmantošanu, būtu jāizvairās no tādiem elementiem kā zaudējumu atlīdzināšana kā sods un ierobežojumu neesamība attiecībā uz to, kam ir tiesības celt prasību no kaitējuma cietušo patērētāju vārdā, un būtu jāparedz skaidri noteikumi par dažādiem procesuālajiem aspektiem, piemēram, par tiesīgo pārstāvības iestāžu izraudzīšanos, to līdzekļu izcelsmi un prasības pamatošanai nepieciešamo informāciju. Zaudētāja pusei būtu jāsedz tiesvedības izmaksas. Tomēr tiesai vai tribunālam nevajadzētu piespriest zaudētājai pusei segt izmaksas, kas radušās bez vajadzības vai ir nesamērīgas salīdzinājumā ar prasību. |
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(6) Šai direktīvai būtu jāaptver dažādas jomas, piemēram, datu aizsardzība, finanšu pakalpojumi, ceļošana un tūrisms, enerģētika, telekomunikācijas un vide. Tai būtu jāattiecas uz to Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuri aizsargā patērētāju intereses, neatkarīgi no tā, vai attiecīgajos tiesību aktos tie ir dēvēti par patērētājiem vai ceļotājiem, lietotājiem, klientiem, privātiem ieguldītājiem, privātiem klientiem vai tamlīdzīgi. Lai nodrošinātu pienācīgu reaģēšanu uz Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuru veids un mērogs strauji mainās, ikreiz, kad tiek pieņemts jauns Savienības tiesību akts, kas attiecas uz patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību, būtu jāizvērtē, vai grozīt šīs direktīvas pielikumu, lai to iekļautu attiecīgā tiesību akta darbības jomā. |
(6) Šai direktīvai būtu jāaptver dažādas jomas, piemēram, datu aizsardzība, finanšu pakalpojumi, ceļošana un tūrisms, enerģētika, telekomunikācijas, vide un veselība. Tai būtu jāattiecas uz to Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuri aizsargā patērētāju kolektīvās intereses, neatkarīgi no tā, vai attiecīgajos tiesību aktos tie ir dēvēti par patērētājiem vai ceļotājiem, lietotājiem, klientiem, privātiem ieguldītājiem, privātiem klientiem vai tamlīdzīgi, kā arī datu subjektu kolektīvās intereses saskaņā ar VDA regulu. Lai nodrošinātu pienācīgu reaģēšanu uz Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuru veids un mērogs strauji mainās, ikreiz, kad tiek pieņemts jauns Savienības tiesību akts, kas attiecas uz patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību, būtu jāizvērtē, vai grozīt šīs direktīvas pielikumu, lai to iekļautu attiecīgā tiesību akta darbības jomā. |
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(6a) Šī direktīva attiecas uz pārstāvības prasībām, ko ceļ saistībā ar tādiem I pielikumā uzskaitīto Savienības tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem, kuriem ir plaša ietekme uz patērētāju. Plaša ietekme ir tāda, kas skar vismaz divus patērētājus. |
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(9) Šai direktīvai nebūtu jāievieš starptautisko privāttiesību normas attiecībā uz jurisdikciju, spriedumu atzīšanu un izpildi vai piemērojamiem tiesību aktiem. Spēkā esošie Savienības tiesību akti attiecas uz šajā direktīvā paredzētajām pārstāvības prasībām. |
(9) Šai direktīvai nebūtu jāievieš starptautisko privāttiesību normas attiecībā uz jurisdikciju, spriedumu atzīšanu un izpildi vai piemērojamiem tiesību aktiem. Spēkā esošie Savienības tiesību akti attiecas uz šajā direktīvā paredzētajām pārstāvības prasībām, nepieļaujot labvēlīgākās tiesas izvēles veicināšanu. |
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(9a) Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt ES noteikumu piemērošanu attiecībā uz starptautiskajām privāttiesībām pārrobežu lietās. Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regula (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (pārstrādātā regula Brisele I), Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regula (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II), tiek piemērotas šajā direktīvā noteiktajām pārstāvības prasībām. |
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10) Tā kā pārstāvības prasības var celt tikai tiesīgās iestādes, tām būtu jāatbilst šajā direktīvā paredzētajiem kritērijiem, lai nodrošinātu, ka patērētāju kolektīvās intereses ir pienācīgi pārstāvētas. Jo īpaši tām vajadzētu būt pienācīgi izveidotām saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kas varētu ietvert, piemēram, prasības attiecībā uz locekļu skaitu, nemainīgumu vai pārredzamības prasības attiecīgajiem šo iestāžu struktūras aspektiem, piemēram, to izveides statūti, vadības struktūra, mērķi un darba metodes. Šīm iestādēm arī vajadzētu būt bezpeļņas, un tām vajadzētu būt leģitīmām interesēm nodrošināt atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Minētie kritēriji būtu jāpiemēro gan iepriekš izraudzītām tiesīgajām iestādēm, gan ad hoc tiesīgajām iestādēm, kas izveidotas konkrētas prasības vajadzībām. |
(10) Tā kā pārstāvības prasības var celt tikai tiesīgās pārstāvības iestādes, tām būtu jāatbilst šajā direktīvā paredzētajiem kritērijiem, lai nodrošinātu, ka patērētāju kolektīvās intereses ir pienācīgi pārstāvētas. Jo īpaši tām vajadzētu būt pienācīgi izveidotām saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kuros būtu jāietver, piemēram, prasības attiecībā uz locekļu skaitu, nemainīgumu vai pārredzamības prasības attiecīgajiem šo iestāžu struktūras aspektiem, piemēram, to izveides statūti, vadības struktūra, mērķi un darba metodes. Šīm iestādēm arī vajadzētu būt bezpeļņas, un tām vajadzētu būt leģitīmām interesēm nodrošināt atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Turklāt tiesīgajām pārstāvības iestādēm jābūt neatkarīgām no tirgus dalībniekiem, tostarp finansiālā ziņā. Tiesīgajām pārstāvības iestādēm ir arī jāizveido procedūra konfliktu interešu novēršanai. Dalībvalstis nenosaka tādus kritērijus, kas pārsniedz šajā direktīvā noteiktos kritērijus. |
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(15) Tiesīgajai iestādei, kas ceļ pārstāvības prasību saskaņā ar šo direktīvu, vajadzētu būt procesā iesaistītajai pusei. Patērētājiem, kurus skāris pārkāpums, vajadzētu būt atbilstīgām iespējām gūt labumu no attiecīgās pārstāvības prasības rezultātiem. Saskaņā ar šo direktīvu izdotiem aizlieguma rīkojumiem nebūtu jāskar individuālas prasības, ko ceļ patērētāji, kuriem nodarīts kaitējums, īstenojot praksi, uz kuru attiecas aizlieguma rīkojums. |
(15) Tiesīgajai iestādei, kas ceļ pārstāvības prasību saskaņā ar šo direktīvu, vajadzētu būt procesā iesaistītajai pusei. Patērētājiem, kurus skāris pārkāpums, vajadzētu būt pieejamai adekvātai informācijai par attiecīgajiem pārstāvības prasības rezultātiem un to, kādas ir šo rezultātu priekšrocības. Saskaņā ar šo direktīvu izdotiem aizlieguma rīkojumiem nebūtu jāskar individuālas prasības, ko ceļ patērētāji, kuriem nodarīts kaitējums, īstenojot praksi, uz kuru attiecas aizlieguma rīkojums. |
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(16) Tiesīgajām iestādēm vajadzētu būt iespējai lūgt pasākumus, kuru mērķis ir novērst pārkāpuma seku turpināšanos. Šie pasākumi būtu jāpieņem tiesiskās aizsardzības rīkojuma veidā, kurā tirgotājam uzliek pienākumu nodrošināt cita starpā kompensāciju, labošanu, aizstāšanu, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu, ja tas ir piemērojams un pieejams saskaņā ar valsts tiesību aktiem. |
(16) Tiesīgajām pārstāvības iestādēm vajadzētu būt iespējai lūgt pasākumus, kuru mērķis ir novērst pārkāpuma seku turpināšanos. Šie pasākumi būtu jāpieņem tiesiskās aizsardzības rīkojuma veidā, kurā tirgotājam uzliek pienākumu nodrošināt cita starpā kompensāciju, labošanu, aizstāšanu, izņemšanu no apgrozības, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu, ja tas ir piemērojams un pieejams saskaņā ar valsts tiesību aktiem. |
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(18) Dalībvalstis var pieprasīt tiesīgajām iestādēm sniegt pietiekamu informāciju, lai pamatotu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasību, tostarp tās patērētāju grupas aprakstu, ko skāris pārkāpums, un faktiskos un tiesību jautājumus, kas būtu jāatrisina pārstāvības prasības ietvaros. Lai iesniegtu prasību, tiesīgajai iestādei nevajadzētu būt pienākumam atsevišķi identificēt visus pārkāpuma skartos patērētājus. Tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasībās tiesai vai administratīvajai iestādei pēc iespējas agrākā posmā būtu jāpārbauda, vai lieta var tikt izskatīta kā pārstāvības prasība, ņemot vērā pārkāpuma būtību un attiecīgajiem patērētājiem nodarītā kaitējuma raksturu. |
(18) Dalībvalstīb būtu jāprasa tiesīgajām pārstāvības iestādēm sniegt pietiekamu informāciju, lai pamatotu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasību, tostarp tās patērētāju grupas aprakstu, ko skāris pārkāpums, un faktiskos un tiesību jautājumus, kas būtu jāatrisina pārstāvības prasības ietvaros. Lai iesniegtu prasību, tiesīgajai iestādei nevajadzētu būt pienākumam atsevišķi identificēt visus pārkāpuma skartos patērētājus. Tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasībās tiesai vai administratīvajai iestādei pēc iespējas agrākā posmā būtu jāpārbauda, vai lieta var tikt izskatīta kā pārstāvības prasība, ņemot vērā pārkāpuma būtību un attiecīgajiem patērētājiem nodarītā kaitējuma raksturu. Turklāt prasībām vajadzētu būt pārbaudāmām un vienveidotām un tām vajadzētu būt atbilstošām prasītajiem pasākumiem, un trešo pušu nodrošinātajam tiesīgās iestādes finansējumam vajadzētu būt pārredzamam un neradīt interešu konfliktus. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka tiesai vai administratīvai iestādei ir pilnvaras izbeigt acīmredzami nepamatotas lietas iespējami agrīnākā tiesvedības posmā. |
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(19) Dalībvalstīm būtu jāļauj lemt par to, vai tiesa vai valsts iestāde, kurā celta tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasība, izņēmuma kārtā tiesiskās aizsardzības rīkojuma vietā var izdot deklaratīvu lēmumu par tirgotāja atbildību pret patērētājiem, kam pārkāpuma rezultātā ir nodarīts kaitējums, uz kuru varētu tieši atsaukties turpmākās tiesiskās aizsardzības prasībās, ko ceļ individuāli patērētāji. Šī iespēja būtu jāparedz tikai pienācīgi pamatotos gadījumos, kad ir sarežģīti noteikt individuālu tiesiskās aizsardzības apmēru katram patērētājam, uz kuru attiecas pārstāvības prasība, un nebūtu efektīvi to noteikt pārstāvības prasības ietvaros. Deklaratīvi lēmumi nebūtu jāizdod gadījumos, kas nav sarežģīti, un jo īpaši tad, ja attiecīgie patērētāji ir identificējami un tiem ir nodarīts līdzīgs kaitējums attiecībā uz laika posmu vai pirkumu. Tāpat deklaratīvi lēmumi nebūtu jāizdod, ja katram atsevišķam patērētājam radušies zaudējumi ir tik mazi, ka ir maz ticams, ka individuāli patērētāji varētu lūgt individuālu tiesisko aizsardzību. Tiesai vai valsts iestādei būtu pienācīgi jāpamato, kādēļ tā konkrētajā gadījumā tiesiskās aizsardzības rīkojuma vietā ir izdevusi deklaratīvu lēmumu. |
svītrots |
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(20) Ja patērētāji, kurus skārusi tā pati prakse, ir identificējami un tiem ir nodarīts līdzīgs kaitējums attiecībā uz laika posmu vai pirkumu, piemēram, ilgtermiņa patērētāju līgumu gadījumā, tiesa vai administratīvā iestāde pārstāvības prasībā var skaidri definēt patērētāju grupu, kurus skāris pārkāpums. Tiesa vai administratīvā iestāde jo īpaši var lūgt pārkāpumu izdarījušo tirgotāju sniegt attiecīgu informāciju, piemēram, pārkāpuma skarto patērētāju identitāti un prakses ilgumu. Lietderības un efektivitātes labad šādos gadījumos dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem varētu izvērtēt, vai dot patērētājiem iespēju gūt tiešu labumu no tiesiskās aizsardzības rīkojuma pēc tam, kad tas ir izdots, nenosakot pienākumu šiem patērētājiem dot savu individuālo pilnvarojumu pirms tiesiskās aizsardzības rīkojuma izdošanas. |
svītrots |
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(21) Mazas vērtības gadījumos vairākums patērētāju, visticamāk, nerīkosies, lai īstenotu savas tiesības, jo šie centieni būtu lielāki par individuālajiem ieguvumiem. Tomēr, ja tā pati prakse skar daudzus patērētājus, kopējie zaudējumi var būt ievērojami. Tādos gadījumos tiesa vai iestāde var uzskatīt, ka ir nesamērīgi sadalīt līdzekļus skartajiem patērētājiem, piemēram, tāpēc, ka tas ir pārāk apgrūtinoši vai neiespējami. Tāpēc līdzekļi, kas pārstāvības prasībās saņemti kā tiesiskajai aizsardzībai paredzēti līdzekļi, labāk būtu izmantojami patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un būtu jānovirza svarīgam sabiedriskam mērķim, piemēram, patērētāju juridiskās palīdzības fondam, izpratnes veidošanas kampaņām vai patērētāju iniciatīvām. |
svītrots |
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(23) Šajā direktīvā ir paredzēts procesuālais mehānisms, kas neietekmē noteikumus, ar kuriem paredz patērētāju materiālās tiesības uz līgumiskiem un ārpuslīgumiskiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ja pārkāpuma rezultātā viņu interesēm ir nodarīts kaitējums, piemēram, tiesībām uz kompensāciju par zaudējumiem, līguma izbeigšanu, atlīdzināšanu, aizstāšanu, labošanu vai cenas samazināšanu. Pārstāvības prasību tiesiskās aizsardzības saņemšanai saskaņā ar šo direktīvu var celt tikai tad, ja Savienības vai valsts tiesību akti paredz šādas materiālās tiesības. |
(23) Šajā direktīvā ir paredzēts procesuālais mehānisms, kas neietekmē noteikumus, ar kuriem paredz patērētāju materiālās tiesības uz līgumiskiem un ārpuslīgumiskiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ja pārkāpuma rezultātā viņu interesēm ir nodarīts kaitējums, piemēram, tiesībām uz kompensāciju par zaudējumiem, līguma izbeigšanu, atlīdzināšanu, aizstāšanu, izņemšanu no apgrozības, labošanu vai cenas samazināšanu. Pārstāvības prasību tiesiskās aizsardzības saņemšanai saskaņā ar šo direktīvu var celt tikai tad, ja Savienības vai valsts tiesību akti paredz šādas materiālās tiesības. |
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 24. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(24) Šī direktīva neaizstāj esošos valstu kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismus. Direktīvā ir ņemtas vērā valstu tiesiskās tradīcijas, tādēļ dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem noteikt, vai šajā direktīvā paredzēto pārstāvības prasību iestrādāt esoša vai nākotnē paredzēta kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismā vai noteikt kā alternatīvu minētajiem mehānismiem, ciktāl valsts mehānisms atbilst šajā direktīvā noteiktajai kārtībai. |
(24) Šīs direktīvas mērķis ir veikt minimuma saskaņošanu, un tā neaizstāj esošos valstu kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismus. Direktīvā ir ņemtas vērā valstu tiesiskās tradīcijas, tādēļ dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem noteikt, vai šajā direktīvā paredzēto pārstāvības prasību iestrādāt esoša vai nākotnē paredzēta kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismā vai noteikt kā alternatīvu minētajiem mehānismiem, ciktāl valsts mehānisms atbilst šajā direktīvā noteiktajai kārtībai. Tā neliedz dalībvalstīm saglabāt savu pašreizējo sistēmu, un tā neparedz dalībvalstīm izdarīt izmaiņas šajā sistēmā. Dalībvalstīm joprojām būs iespēja ieviest savās kolektīvajās tiesiskās aizsardzības sistēmās šajā direktīvā paredzētos noteikumus vai tos īstenot, izmantojot citu procedūru. |
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 25. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(25) Tiesīgajām iestādēm vajadzētu būt pilnībā pārredzamām attiecībā uz viņu darbības finansējuma avotu kopumā un arī attiecībā uz līdzekļiem, ar kuriem finansē konkrētu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasību, lai dotu iespēju tiesām vai administratīvajām iestādēm izvērtēt, vai varētu būt interešu konflikts starp trešās personas finansētāju un tiesīgo iestādi, lai izvairītos no ļaunprātīgas tiesāšanās riska un arī lai novērtētu, vai trešai personai ir pietiekami līdzekļi, lai pildītu savas finanšu saistības pret tiesīgo iestādi. Informācijai, ko tiesīgā iestāde sniedz tiesai vai administratīvajai iestādei, kura pārrauga pārstāvības prasību, būtu jāļauj tai izvērtēt, vai trešā persona var ietekmēt tiesīgās iestādes procesuālos lēmumus saistībā ar pārstāvības prasību, tostarp lēmumus par izlīgumiem, un vai tā nodrošina finansējumu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasībām pret atbildētāju, kas ir finansējuma sniedzēja konkurents, vai pret atbildētāju, no kura finansējuma sniedzējs ir atkarīgs. Ja kāds no šiem apstākļiem ir apstiprināts, tiesai vai administratīvajai iestādei vajadzētu būt pilnvarotai pieprasīt, lai tiesīgā iestāde atteiktos no attiecīgā finansējuma, un vajadzības gadījumā noraidīt tiesīgās iestādes pārstāvību konkrētajā gadījumā. |
(25) Tiesīgajām pārstāvības iestādēm vajadzētu būt pilnībā pārredzamām attiecībā uz viņu darbības finansējuma avotu kopumā un arī attiecībā uz līdzekļiem, ar kuriem finansē konkrētu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasību, lai dotu iespēju tiesām vai administratīvajām iestādēm izvērtēt, vai varētu būt interešu konflikts starp trešās personas finansētāju un tiesīgo iestādi, lai izvairītos no ļaunprātīgas tiesāšanās riska un arī lai novērtētu, vai tiesīgajai pārstāvības iestādei ir pietiekami līdzekļi, lai pārstāvētu attiecīgo patērētāju intereses un segtu visus nepieciešamos tiesas izdevumus, ja prasības celšana būtu bez panākumiem. Informācijai, ko tiesīgā iestāde iespējami agrīnākā tiesvedības posmā sniedz tiesai vai administratīvajai iestādei, kura pārrauga pārstāvības prasību, būtu jāļauj tai izvērtēt, vai trešā persona var ietekmēt tiesīgās iestādes procesuālos lēmumus kopumā un saistībā ar pārstāvības prasību, tostarp lēmumus par izlīgumiem, un vai tā nodrošina finansējumu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasībām pret atbildētāju, kas ir finansējuma sniedzēja konkurents, vai pret atbildētāju, no kura finansējuma sniedzējs ir atkarīgs. Ja kāds no šiem apstākļiem ir apstiprināts, tiesai vai administratīvajai iestādei jābūt pilnvarotai pieprasīt, lai tiesīgā iestāde atteiktos no attiecīgā finansējuma, un vajadzības gadījumā noraidīt tiesīgās iestādes pārstāvību konkrētajā gadījumā. Dalībvalstīm nevajadzētu ļaut juridiskajiem birojiem veidot tiesīgās pārstāvības iestādēm. Netiešs prasības finansējums ziedojumu veidā, tostarp tirgotāju ziedojumu veidā, pamatojoties uz korporatīvās sociālās atbildības iniciatīvām, ir uzskatāms par trešās puses nodrošinātu finansējumu, ja tas atbilst 4. un 7. pantā uzskaitītajām pārredzamības, neatkarības un interešu konflikta neesamības prasībām. |
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 26. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(26) Gan pirms pārstāvības prasības celšanas, gan jebkurā tās posmā būtu jāveicina kolektīvi ārpustiesas izlīgumi, kuru mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību patērētājiem, kuriem nodarīts kaitējums. |
(26) Gan pirms pārstāvības prasības celšanas, gan jebkurā tās posmā būtu jāveicina tādi kolektīvi ārpustiesas izlīgumi, piemēram, mediācija, kuru mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību patērētājiem, kuriem nodarīts kaitējums. |
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 27. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(27) Dalībvalstis var paredzēt, ka tiesīgā iestāde un tirgotājs, kas ir panākuši izlīgumu attiecībā uz tiesisko aizsardzību patērētājiem, kurus skārusi konkrētā tirgotāja iespējamā nelikumīgā prakse, var kopīgi pieprasīt tiesai vai administratīvajai iestādei to apstiprināt. Tiesai vai administratīvajai iestādei šāds pieprasījums būtu jāpieņem tikai tad, ja attiecībā uz to pašu praksi netiek izskatīta cita pārstāvības prasība. Kompetentajai tiesai vai administratīvajai iestādei, kas apstiprina šādu kolektīvu izlīgumu, ir jāņem vērā visu attiecīgo pušu, tostarp individuālo patērētāju, intereses un tiesības. Attiecīgajiem individuālajiem patērētājiem ir jābūt iespējai pieņemt šādu izlīgumu vai atteikties no tā. |
(27) Dalībvalstis var paredzēt, ka tiesīgā iestāde un tirgotājs, kas ir panākuši izlīgumu attiecībā uz tiesisko aizsardzību patērētājiem, kurus skārusi konkrētā tirgotāja iespējamā nelikumīgā prakse, var kopīgi pieprasīt tiesai vai administratīvajai iestādei to apstiprināt. Tiesai vai administratīvajai iestādei šāds pieprasījums būtu jāpieņem tikai tad, ja attiecībā uz to pašu praksi netiek izskatīta cita pārstāvības prasība. Kompetentajai tiesai vai administratīvajai iestādei, kas apstiprina šādu kolektīvu izlīgumu, ir jāņem vērā visu attiecīgo pušu, tostarp individuālo patērētāju, intereses un tiesības. Izlīgumiem vajadzētu būt galīgiem un visām pusēm saistošiem. |
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 29. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(29) Lai veicinātu individuālo patērētāju tiesisko aizsardzību, ko lūdz, pamatojoties uz pārstāvības prasību ietvaros izdotiem galīgajiem deklaratīvajiem lēmumiem par tirgotāja atbildību pret patērētājiem, kuriem pārkāpuma rezultātā nodarīts kaitējums, tiesai vai administratīvajai iestādei, kas izdevusi lēmumu, vajadzētu būt pilnvarotai pieprasīt, lai tiesīgā iestāde un tirgotājs vienotos par kolektīvo izlīgumu. |
svītrots |
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 30. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(30) Attiecīgajai tiesai vai administratīvajai iestādei būtu jāapstiprina jebkurš ārpustiesas izlīgums, kas panākts pārstāvības prasības ietvaros vai balstās uz galīgu deklaratīvu lēmumu, lai nodrošinātu tā likumību un taisnīgumu, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses un tiesības. Attiecīgajiem individuālajiem patērētājiem ir jābūt iespējai pieņemt šādu izlīgumu vai atteikties no tā. |
(30) Attiecīgajai tiesai vai administratīvajai iestādei būtu jāapstiprina jebkurš pārstāvības prasības ietvaros panākts ārpustiesas izlīgums, lai nodrošinātu tā likumību un taisnīgumu, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses un tiesības. Izlīgums ir saistošs visām pusēm, neskarot nekādas papildu tiesības uz tiesisko aizsardzību, kas attiecīgajiem patērētājiem varētu būt saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. |
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 32. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(32) Lai informācija būtu efektīva, tai vajadzētu būt atbilstošai un samērīgai ar lietas apstākļiem. Pārkāpumu izdarījušajam tirgotājam būtu pienācīgi jāinformē visi attiecīgie patērētāji par galīgajiem aizlieguma un tiesiskās aizsardzības rīkojumiem, kas izdoti pārstāvības prasības ietvaros, kā arī par tiesas vai administratīvās iestādes apstiprinātu izlīgumu. Šādu informāciju var sniegt, piemēram, tirgotāja tīmekļa vietnē, sociālajos plašsaziņas līdzekļos, tiešsaistes tirdzniecības vietās vai populāros laikrakstos, tostarp tādos, ko izplata, izmantojot tikai elektroniskus saziņas līdzekļus. Ja iespējams, patērētāji būtu jāinformē individuāli, izmantojot elektroniskas vēstules vai vēstules uz papīra. Šī informācija pēc pieprasījuma būtu jāsniedz personām ar invaliditāti pieejamā formātā. |
(32) Lai informācija būtu efektīva, tai vajadzētu būt atbilstošai un samērīgai ar lietas apstākļiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiesa vai administratīva iestāde var prasīt zaudētājai pusei adekvāti informēt visus attiecīgos patērētājus par galīgo lēmumu saistībā ar aizlieguma un tiesiskās aizsardzības rīkojumiem, kas izdoti pārstāvības prasības ietvaros, un informēt abas lietās iesaistītās puses par tiesas vai administratīvās iestādes apstiprinātu izlīgumu. Šādu informāciju var sniegt, piemēram, tirgotāja tīmekļa vietnē, sociālajos plašsaziņas līdzekļos, tiešsaistes tirdzniecības vietās vai populāros laikrakstos, tostarp tādos, ko izplata, izmantojot tikai elektroniskus saziņas līdzekļus. Šī informācija pēc pieprasījuma būtu jāsniedz personām ar invaliditāti pieejamā formātā. Zaudētāja puse sedz patērētāju informēšanas izmaksas. |
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 32.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(32a) Dalībvalstis būtu jāaicina izveidot pārstāvības prasību bezmaksas valsts reģistru, un tas varētu vēl vairāk uzlabot pārredzamības saistību izpildi. |
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 33. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(33) Lai uzlabotu juridisko noteiktību, novērstu nekonsekvenci Savienības tiesību aktu piemērošanā un palielinātu pārstāvības prasību un iespējamu turpmāku tiesiskās aizsardzības prasību lietderību un procesuālo efektivitāti, pārkāpums, kas konstatēts administratīvās iestādes vai tiesas izdotajā galīgajā lēmumā, tostarp galīgajā aizlieguma rīkojumā saskaņā ar šo direktīvu, turpmākajās tiesvedībās saistībā ar tā paša tirgotāja izdarīto to pašu pārkāpumu nebūtu atkārtoti jāizskata attiecībā uz pārkāpuma raksturu un tā materiālo, personas, laika un teritoriālo darbības jomu, kā tā noteikta minētajā galīgajā lēmumā. Ja prasību, kurā lūdz pasākumus pārkāpuma seku turpināšanās novēršanai, tostarp tiesiskās aizsardzības prasību, ceļ dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā izdots galīgais lēmums, kurā konstatē minēto pārkāpumu, šis lēmums būtu jāuzskata par atspēkojamu prezumpciju, ka pārkāpums ir noticis. |
(33) Lai uzlabotu juridisko noteiktību, novērstu nekonsekvenci Savienības tiesību aktu piemērošanā un palielinātu pārstāvības prasību un iespējamu turpmāku tiesiskās aizsardzības prasību lietderību un procesuālo efektivitāti, tādam administratīvās iestādes vai tiesas izdotam galīgajam lēmumam, tostarp galīgajam aizlieguma rīkojumam saskaņā ar šo direktīvu, kurā konstatēts, ka pārkāpums ir noticis vai nav noticis, vajadzētu būt saistošam visām pusēm, kas piedalījušās pārstāvības prasībā. Galīgajam lēmumam nebūtu jāskar nekādas papildu tiesības uz tiesisko aizsardzību, kas attiecīgajiem patērētājiem varētu būt saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. Tiesiskajai aizsardzībai, kas paredzēta izlīgumā, arī vajadzētu būt saistošai gadījumos, kas attiecas uz vienu un to pašu praksi, vienu un to pašu tirgotāju un vienu un to pašu patērētāju. Ja prasību, kurā lūdz pasākumus pārkāpuma seku turpināšanās novēršanai, tostarp tiesiskās aizsardzības prasību, ceļ dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā izdots galīgais lēmums, kurā konstatē minēto pārkāpumu vai pārkāpuma neesamību, šis lēmums būtu jāuzskata par pierādījumu tam, ka pārkāpums attiecīgajos gadījumos ir noticis vai nav noticis. Dalībvalstis nodrošina, ka vienas dalībvalsts tiesas galīgo lēmumi, kurā konstatēta pārkāpuma esamība vai neesamība, uzskata par atspēkojamu, ja kādas citas dalībvalsts tiesās pret vienu un to pašu tirgotāju saistībā ar tādu pašu pārkāpumu ir celtas citas prasības par tiesisko aizsardzību. |
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 35. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(35) Valsts noteikumiem par noilguma termiņiem nebūtu jākavē tādu tiesiskās aizsardzības prasību celšana, kas balstās uz galīgu aizlieguma rīkojumu, kurā konstatē pārkāpumu, vai galīgu deklaratīvu lēmumu par tirgotāja atbildību pret patērētājiem, kuriem nodarīts kaitējums, saskaņā ar šo direktīvu. Līdz ar pārstāvības prasības iesniegšanu tiek apturēti vai pārtraukti noilguma termiņi visām tiesiskās aizsardzības prasībām no to patērētāju puses, uz kuriem attiecas minētā pārstāvības prasība. |
(35) Valsts noteikumiem par noilguma termiņiem nebūtu jākavē tādu tiesiskās aizsardzības prasību celšana, kas balstās uz galīgu aizlieguma rīkojumu, kurā konstatē pārkāpumu, attiecībā uz tirgotāja atbildību pret patērētājiem, kuriem nodarīts kaitējums, saskaņā ar šo direktīvu. Līdz ar pārstāvības prasības iesniegšanu tiek apturēti vai pārtraukti noilguma termiņi visām tiesiskās aizsardzības prasībām no to patērētāju puses, uz kuriem attiecas minētā pārstāvības prasība. |
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 39. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(39) Ņemot vērā to, ka pārstāvības prasības tiek celtas sabiedrības interesēs, proti, ar tām tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiesīgajām iestādēm netiek liegts celt šajā direktīvā paredzētās pārstāvības prasības to izmaksu dēļ, kas saistītas ar procedūrām. |
(39) Ņemot vērā to, ka pārstāvības prasības tiek celtas sabiedrības interesēs, proti, ar tām tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiesīgajām pārstāvības iestādēm netiek liegts celt šajā direktīvā paredzētās pārstāvības prasības to izmaksu dēļ, kas saistītas ar procedūrām. Tomēr, ievērojot valsts tiesību aktos ietvertos attiecīgos nosacījumus, nebūtu jāskar noteikums par to, ka puse, kura zaudē pārstāvības prasībā, atlīdzina uzvarētājai pusei radītos nepieciešamos tiesas izdevumus (princips “zaudētājs maksā”). Taču tiesai vai administratīvai iestādei nebūtu jāpiespriež izmaksu segšana zaudētājai pusei, ja šīs izmaksas ir radītas bez vajadzības vai tās ir nesamērīgas salīdzinājumā ar prasību. |
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 39.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(39a) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai netiktu pieļauti honorāri lietas uzvaras gadījumā un lai advokātu atlīdzība un metode, saskaņā ar kuru tā tiek aprēķināta, nerada nekādu stimulu tiesvedībai, kas nav nepieciešama, ņemot vērā patērētāju vai kādas attiecīgās puses intereses, un varētu neļaut patērētājiem pilnībā gūt labumu no pārstāvības prasības. Dalībvalstīm, kas atļauj honorārus lietas uzvaras gadījumā, būtu jānodrošina, ka šādi honorāri neliedz patērētājiem saņemt pilnu kompensāciju. |
Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 40. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(40) Ir pierādījies, ka pārrobežu pārkāpumu novēršanā ir noderīga sadarbība un informācijas apmaiņa starp dažādu dalībvalstu tiesīgajām iestādēm. Ir nepieciešams turpināt spēju veidošanas un sadarbības pasākumus un iesaistīt tajos vairāk tiesīgo iestāžu visā Savienībā, lai palielinātu pārstāvības prasību, kurām ir pārrobežu ietekme, izmantošanu. |
(40) Ir pierādījies, ka pārrobežu pārkāpumu novēršanā ir noderīga sadarbība un informācijas, paraugprakses un pieredzes apmaiņa starp dažādu dalībvalstu tiesīgajām pārstāvības iestādēm. Ir nepieciešams turpināt spēju veidošanas un sadarbības pasākumus un iesaistīt tajos vairāk tiesīgo pārstāvības iestāžu visā Savienībā, lai palielinātu pārstāvības prasību, kurām ir pārrobežu ietekme, izmantošanu. |
Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 41.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(41a) Lai izpētītu iespēju Savienības līmenī iedibināt ar pārrobežu pārstāvības prasībām saistītu procedūru, Komisijai būtu jānovērtē iespēja izveidot Eiropas Ombudu, kas risina kolektīvās tiesiskās aizsardzības jautājumus. |
Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Šajā direktīvā paredzēti noteikumi, kas ļauj tiesīgajām iestādēm celt pārstāvības prasības, kuru mērķis ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība, un vienlaikus nodrošina pienācīgas garantijas ļaunprātīgas tiesāšanās novēršanai. |
1. Šajā direktīvā paredzēti noteikumi, kas ļauj tiesīgajām pārstāvības iestādēm celt pārstāvības prasības, kuru mērķis ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība, un tādējādi, konkrētāk, panākt un iedibināt augsta līmeņa aizsardzību un tiesu pieejamību, vienlaikus nodrošinot pienācīgas garantijas ļaunprātīgas tiesāšanās novēršanai. |
Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pieņemt vai paturēt spēkā noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt tiesīgajām iestādēm vai jebkurai citai attiecīgai personai citus procesuālos līdzekļus tādu prasību celšanai, kuru mērķis ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība valsts līmenī. |
2. Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pieņemt vai paturēt spēkā noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt tiesīgajām pārstāvības iestādēm vai jebkurai citai publiskai struktūrai citus procesuālos līdzekļus tādu prasību celšanai, kuru mērķis ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība valsts līmenī. Nekādā gadījumā šīs direktīvas īstenošana nav iemesls, lai samazinātu aizsardzības līmeni jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesību aktu darbības joma. |
Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Šo direktīvu piemēro pārstāvības prasībām, ko ceļ saistībā ar tirgotāju izdarītiem I pielikumā uzskaitīto Savienības tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem, kas kaitē vai var kaitēt patērētāju kolektīvajām interesēm. To piemēro iekšzemes un pārrobežu pārkāpumiem, tostarp gadījumos, kad šie pārkāpumi ir beigušies pirms pārstāvības prasības uzsākšanas vai pirms pārstāvības prasības izskatīšanas beigām. |
1. Šo direktīvu piemēro pārstāvības prasībām, ko ceļ saistībā ar tādiem tirgotāju izdarītiem I pielikumā uzskaitīto Savienības tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem, kuriem ir plaša ietekme uz patērētājiem, un kas aizsargā patērētāju kolektīvās intereses. To piemēro iekšzemes un pārrobežu pārkāpumiem, tostarp gadījumos, kad šie pārkāpumi ir beigušies pirms pārstāvības prasības uzsākšanas vai pirms pārstāvības prasības izskatīšanas beigām. |
Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Šī direktīva neskar Savienības noteikumus par starptautiskajām privāttiesībām, jo īpaši noteikumus, kas attiecas uz tiesu jurisdikciju un piemērojamiem tiesību aktiem. |
3. Šī direktīva neskar Savienības noteikumus par starptautiskajām privāttiesībām, jo īpaši noteikumus, kas attiecas uz tiesu jurisdikciju, spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās un noteikumus par līgumiskajām un ārpuslīgumiskajām saistībām piemērojamiem tiesību aktiem, kurus piemēro šajā direktīvā noteiktajām pārstāvības prasībām. |
Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 3.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
3.a Šī direktīva neskar cita veida tiesiskās aizsardzības mehānismus, kas paredzēti valsts tiesību aktos. |
Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 3.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
3.b Šajā direktīvā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, un jo īpaši tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu un tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību. |
Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(1a) “patērētāju organizācija” ir grupa, kas cenšas aizsargāt patērētāju intereses tirgotāju nelikumīgas rīcības vai bezdarbības gadījumos. |
Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) “tirgotājs” ir jebkura fiziska persona vai jebkura juridiska persona, gan privāta, gan publiska, kura rīkojas nolūkos, kas ir saistīti ar tās komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, tostarp ar jebkuras citas personas, kas darbojas šīs personas vārdā vai uzdevumā, starpniecību; |
(2) “tirgotājs” ir jebkura fiziska persona vai jebkura juridiska persona, gan privāta, gan publiska, kura saskaņā ar civiltiesību noteikumiem, izmantojot savu civilo tiesībspēju, rīkojas nolūkos, kas ir saistīti ar tās komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, tostarp ar jebkuras citas personas, kas darbojas šīs personas vārdā vai uzdevumā, starpniecību; |
Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) “patērētāju kolektīvās intereses” ir vairāku patērētāju intereses; |
(3) “patērētāju kolektīvās intereses” ir vairāku patērētāju vai datu subjektu intereses, kā noteikts Regulā (ES) 2016/679 (Vispārīgā datu aizsardzības regula); |
Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(6a) “patērētāju tiesības” ir Savienības un valsts tiesību akti, kas pieņemti, lai aizsargātu patērētājus; |
Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 4. pants – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Tiesīgās iestādes |
Tiesīgās pārstāvības iestādes |
Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Dalībvalstis vai to tiesas savā attiecīgajā teritorijā izraugās vismaz vienu tiesīgu pārstāvības iestādi nolūkā celt pārstāvības prasības saskaņā ar 3. panta 4. punktu. |
|
Dalībvalstis izraugās iestādi tiesīgās iestādes statusam, ja tā atbilst šādiem kritērijiem: |
Dalībvalstis izraugās iestādi tiesīgās pārstāvības iestādes statusam, ja tā atbilst visiem šādiem kritērijiem: |
Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) tai ir leģitīmas intereses nodrošināt, ka tiek ievēroti Savienības tiesību aktu noteikumi, uz kuriem attiecas šī direktīva; |
(b) tās statūti vai cits tās pārvaldību reglamentējošs dokuments un tās nepārtrauktā darbība patērētāju aizstāvības un patērētāju interešu aizsardzības jomā apliecina tās likumīgās intereses nodrošināt, ka tiek ievēroti Savienības tiesību aktu noteikumi, uz kuriem attiecas šī direktīva; |
Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa – ca apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ca) tā rīkojas neatkarīgi no citām iestādēm un tām personām, kas nav patērētāji, kurām varētu būt ekonomiska ieinteresētība pārstāvības prasību iznākumā, un jo īpaši no tirgus dalībniekiem; |
Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa – cb apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(cb) tai nav finansiālas vienošanās ar prasītāju juridiskajiem birojiem, izņemot parastu pakalpojumu līgumu; |
Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa – cc apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(cc) tā ir izveidojusi iekšējas procedūras, lai nepieļautu interešu konfliktu starp sevi un tās finansētājiem; |
Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgās pārstāvības iestādes, izmantojot atbilstošus līdzekļus, piemēram, savas tīmekļa vietnes, skaidrā un saprotamā valodā publiski dara zināmu par to, kā tās tiek finansētas, kāda ir to organizatoriskā un valdības struktūra, kādi ir tās mērķi un darba metodes un kādas ir tās darbības. |
|
Dalībvalstis regulāri izvērtē, vai tiesīgā iestāde joprojām atbilst šiem kritērijiem. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgā iestāde zaudē savu statusu saskaņā ar šo direktīvu, ja tā vairs neatbilst vienam vai vairākiem pirmajā daļā uzskaitītajiem kritērijiem. |
Dalībvalstis regulāri izvērtē, vai tiesīgā pārstāvības iestāde joprojām atbilst šiem kritērijiem. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgā pārstāvības iestāde zaudē savu statusu saskaņā ar šo direktīvu, ja tā vairs neatbilst vienam vai vairākiem pirmajā daļā uzskaitītajiem kritērijiem. |
|
|
Dalībvalstis izveido to pārstāvības iestāžu sarakstu, kuras atbilst 1. punktā uzskaitītajiem kritērijiem, un publisko to. Tās nosūta sarakstu Komisijai un nepieciešamības gadījumā to atjaunina. |
|
|
Komisija publicē no dalībvalstīm saņemto pārstāvības iestāžu sarakstu publiski pieejamā tiešsaistes portālā. |
Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Dalībvalstis var paredzēt, ka publiskās struktūras, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem tikušas izraudzītas pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, joprojām ir tiesīgas būt par pārstāvības iestādēm šā panta nozīmē. |
Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Pēc iestādes lūguma dalībvalstis var ad hoc kārtībā izraudzīties tiesīgo iestādi konkrētas pārstāvības prasības celšanai, ja šī iestāde atbilst 1. punktā minētajiem kritērijiem. |
svītrots |
Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Dalībvalstis nodrošina, ka jo īpaši patērētāju organizācijas un neatkarīgas publiskās struktūras var pretendēt uz tiesīgās iestādes statusu. Dalībvalstis tiesīgo iestāžu statusam var izraudzīties patērētāju organizācijas, kas pārstāv dalībniekus no vairāk nekā vienas dalībvalsts. |
3. Dalībvalstis nodrošina, ka patērētāju organizācijas, kas atbilst 1. punktā uzskaitītajiem kritērijiem, un publiskas struktūras var pretendēt uz tiesīgās pārstāvības iestādes statusu. Dalībvalstis tiesīgo pārstāvības iestāžu statusam var izraudzīties patērētāju organizācijas, kas pārstāv dalībniekus no vairāk nekā vienas dalībvalsts. |
Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Dalībvalstis var paredzēt noteikumus par to, kuras tiesīgās iestādes var lūgt visus 5. un 6. pantā minētos pasākumus un kuras tiesīgās iestādes var lūgt tikai vienu vai vairākus no šiem pasākumiem. |
svītrots |
Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Tiesīgo iestāžu atbilstība 1. punktā minētajiem kritērijiem neskar tiesas vai administratīvās iestādes tiesības pārbaudīt, vai tiesīgās iestādes mērķis attaisno faktu, ka tā ceļ prasību konkrētā lietā saskaņā ar 5. panta 1. punktu. |
5. Tiesīgo iestāžu atbilstība 1. punktā minētajiem kritērijiem neskar tiesas vai administratīvās iestādes pienākumu pārbaudīt, vai tiesīgās iestādes mērķis attaisno faktu, ka tā ceļ prasību konkrētā lietā saskaņā ar 4. pantu un 5. panta 1. punktu. |
Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgās iestādes var celt pārstāvības prasības valstu tiesās vai administratīvās iestādēs, ar nosacījumu, ka pastāv tieša saikne starp iestādes galvenajiem mērķiem un Savienības tiesību aktos paredzētajām tiesībām, attiecībā uz kurām prasībā ir apgalvots, ka tās ir pārkāptas. |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka tikai tiesīgās pārstāvības iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar 4. panta 1. punktu, var celt pārstāvības prasības valstu tiesās vai administratīvās iestādēs, ar nosacījumu, ka pastāv tieša saikne starp iestādes galvenajiem mērķiem un Savienības tiesību aktos paredzētajām tiesībām, attiecībā uz kurām prasībā ir apgalvots, ka tās ir pārkāptas. |
|
|
Tiesīgās pārstāvības iestādes var pēc saviem ieskatiem izvēlēties jebkuru no procedūrām, kas paredzēta valsts vai ES tiesību aktos, kuros ir nodrošināta augsta līmeņa patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību. |
|
|
Dalībvalstis nodrošina, ka dalībvalsts neiesniedz tiesā vai administratīvajā iestādē nevienu citu prasību par to pašu praksi, to pašu tirgotāju vai tiem pašiem patērētājiem. |
Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām iestādēm ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz šādus pasākumus: |
Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām pārstāvības iestādēm, tostarp iepriekš izraudzītām publiskām struktūrām, ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz šādus pasākumus: |
Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Lai lūgtu aizlieguma rīkojumu, tiesīgajām iestādēm nav jāiegūst attiecīgo individuālo patērētāju pilnvaras un nav jāsniedz pierādījumi par attiecīgo patērētāju faktiskajiem zaudējumiem vai kaitējumu vai par tirgotāja nodomu vai nolaidību. |
Lai lūgtu aizlieguma rīkojumu, tiesīgajām pārstāvības iestādēm nav jāiegūst attiecīgo individuālo patērētāju pilnvaras un nav jāsniedz pierādījumi par attiecīgo patērētāju faktiskajiem zaudējumiem vai kaitējumu vai par tirgotāja nodomu vai nolaidību. |
Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) aizlieguma rīkojums kā pagaidu pasākums, lai pārtrauktu praksi vai, ja prakse vēl nav sākusies, bet tās īstenošana ir paredzama, lai aizliegtu to; |
(a) aizlieguma rīkojums kā pagaidu pasākums, lai pārtrauktu nelikumīgu praksi vai, ja prakse vēl nav sākusies, bet tās īstenošana ir paredzama, lai aizliegtu šādu nelikumīgu praksi; |
Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām iestādēm ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz pasākumus pārkāpuma seku turpināšanās novēršanai. Šos pasākumus lūdz, pamatojoties uz jebkuru galīgu lēmumu, kurā konstatē, ka prakse ir I pielikumā minēto Savienības tiesību aktu pārkāpums, kas kaitē patērētāju kolektīvajām interesēm, tostarp galīgu aizlieguma rīkojumu, kas minēts 2) punkta b) apakšpunktā. |
3. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām pārstāvības iestādēm ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz pasākumus pārkāpuma seku turpināšanās novēršanai. |
Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Neskarot 4. panta 4. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgās iestādes var vienā pārstāvības prasībā lūgt pasākumus pārkāpuma seku turpināšanās novēršanai un 2. punktā minētos pasākumus. |
svītrots |
Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 5.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
5.a pants |
|
|
Kolektīvās tiesiskās aizsardzības prasību reģistrs |
|
|
1. Dalībvalstis var izveidot pārstāvības prasību reģistru, kas, izmantojot elektroniskus un/vai citus līdzekļus, ir pieejams bez maksas ikvienai ieinteresētajai personai. |
|
|
2. Tīmekļa vietnes, kurās reģistri tiek publiskoti, nodrošina piekļuvi visaptverošai un objektīvai informācijai par to, kādas metodes, tostarp ārpustiesas metodes, ir pieejamas, lai saņemtu kompensāciju, kā arī piekļuvi informācijai par vēl neizskatītajām pārstāvības prasībām. |
|
|
3. Valsts reģistri ir savstarpēji savienoti. Piemēro Regulas (ES) 2017/2394 35. pantu. |
Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Direktīvas 5. panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām iestādēm ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz izdot tiesiskās aizsardzības rīkojumu, ar ko tirgotājam attiecīgā gadījumā uzliek pienākumu cita starpā nodrošināt kompensāciju, labošanu, aizstāšanu, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu. Dalībvalsts var pieprasīt attiecīgo individuālo patērētāju pilnvarojumu, pirms tiek pieņemts deklaratīvs lēmums vai izdots tiesiskās aizsardzības rīkojums. |
1. Direktīvas 5. panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām pārstāvības iestādēm ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz izdot tiesiskās aizsardzības rīkojumu, ar ko tirgotājam attiecīgā gadījumā uzliek pienākumu cita starpā nodrošināt kompensāciju, labošanu, aizstāšanu, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu. Dalībvalsts var pieprasīt vai var nepieprasīt attiecīgo individuālo patērētāju pilnvarojumu, pirms tiek izdots tiesiskās aizsardzības rīkojums. |
Grozījums Nr. 61 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Ja dalībvalsts neprasa individuālā patērētāja pilnvarojumu, lai pievienotos pārstāvības prasībai, šī dalībvalsts tomēr ļauj tiem indivīdiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav dalībvalstī, kurā prasību ceļ, piedalīties pārstāvības prasībā, ja viņi ir skaidri devuši uzdevumu attiecīgajā termiņā pievienoties pārstāvības prasībai. |
Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Tiesīgā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktu prasībām sniedz pietiekamu informāciju, lai pamatotu prasību, tostarp to patērētāju aprakstu, kurus skar prasība, un atrisināmajiem faktiskajiem un tiesību jautājumiem. |
Tiesīgā pārstāvības iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktu prasībām sniedz visu nepieciešamo informāciju, lai pamatotu prasību, tostarp to patērētāju aprakstu, kurus skar prasība, un atrisināmajiem faktiskajiem un tiesību jautājumiem. |
Grozījums Nr. 63 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Atkāpjoties no 1. punkta, pienācīgi pamatotos gadījumos, kad attiecīgajiem patērētājiem nodarītā individuālā kaitējuma īpašību dēļ ir sarežģīti noteikt individuālu tiesiskās aizsardzības apmēru, dalībvalstis var pilnvarot tiesu vai administratīvo iestādi tiesiskās aizsardzības rīkojuma vietā izdot deklaratīvu lēmumu par tirgotāja atbildību pret patērētājiem, kam Savienības tiesību aktu pārkāpuma rezultātā ir nodarīts kaitējums. |
svītrots |
Grozījums Nr. 64 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos: |
svītrots |
|
(a) patērētāji, uz kuriem attiecas pārkāpums, ir identificējami, un tiem ir nodarīts līdzīgs kaitējums, ko radījusi tā pati prakse saistībā ar laika periodu vai pirkumu. Šādos gadījumos uz prasības uzsākšanu neattiecas nosacījums par attiecīgo individuālo patērētāju pilnvarojumu. Tiesiskā aizsardzība ir vērsta uz attiecīgajiem patērētājiem; |
|
|
(b) patērētājiem ir radušies nelieli zaudējumi, un būtu nesamērīgi nodrošināt viņiem tiesisko aizsardzību. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgo individuālo patērētāju pilnvarojums nav vajadzīgs. Tiesiskā aizsardzība ir vērsta uz sabiedrisku mērķi, kas nāk par labu patērētāju kolektīvajām interesēm. |
|
Grozījums Nr. 65 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Tiesiskā aizsardzība, kas paredzēta galīgajā lēmumā saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, neskar nekādas papildu tiesības uz tiesisko aizsardzību, kas attiecīgajiem patērētājiem varētu būt saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. |
4. Tiesiskā aizsardzība, kas paredzēta galīgajā lēmumā saskaņā ar 1. punktu, neskar nekādas papildu tiesības uz tiesisko aizsardzību, kas attiecīgajiem patērētājiem varētu būt saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. Piemērojot šo noteikumu, ievēro principu “res judicata”. |
Grozījums Nr. 66 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 4.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
4.a Tiesiskās aizsardzības pasākumu mērķis ir piešķirt attiecīgajiem patērētājiem pilnu kompensāciju par viņiem nodarītajiem zaudējumiem. Ja pēc kompensācijas izmaksas ir palikusi vēl kāda nepieprasīta summa, tiesa lemj par šīs atlikušās nepieprasītās summas saņēmēju. Šo nepieprasīto summu nepiešķir ne tiesīgajai pārstāvības iestādei, ne tirgotājam. |
Grozījums Nr. 67 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 4.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
4.b Jo īpaši ir aizliegta zaudējuma atlīdzināšana kā sods, kā rezultātā prasītājs par saviem zaudējumiem saņem pārmērīgi lielu kompensāciju. Piemēram, kompensācija, ko izmaksā masveida kaitējuma situācijā cietušiem patērētājiem, nepārsniedz summu, kas saskaņā ar piemērojamiem valsts vai Savienības tiesību aktiem tirgotājam ir jāmaksā, lai segtu katram patērētājam nodarīto faktisko kaitējumu. |
Grozījums Nr. 68 Direktīvas priekšlikums 7. pants – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Finansējums |
Pārstāvības prasības pieņemamība |
Grozījums Nr. 69 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Tiesīgā iestāde, kas lūdz 6. panta 1. punktā minēto tiesiskās aizsardzības rīkojumu, agrīnā prasības izskatīšanas posmā deklarē līdzekļu avotu, ko tā izmanto savai darbībai kopumā, un līdzekļu avotu, kurus tā izmanto konkrētās darbības atbalstam. Tai jāpierāda, ka tai ir pietiekami finanšu resursi, lai pārstāvētu attiecīgo patērētāju intereses un segtu pretējās puses izmaksas gadījumā, ja prasība tiktu noraidīta. |
1. Lai pierādītu interešu konflikta neesamību, tiesīgā pārstāvības iestāde, kas lūdz 6. panta 1. punktā minēto tiesiskās aizsardzības rīkojumu, agrīnā prasības izskatīšanas posmā iesniedz tiesai vai administratīvajai iestādei pilnīgu finanšu pārskatu, kurā uzskaitīti visi līdzekļu avoti, ko tā izmanto savai darbībai kopumā, un līdzekļi, kurus tā izmanto prasības atbalstam. Tai jāpierāda, ka tai ir pietiekami finanšu resursi, lai pārstāvētu attiecīgo patērētāju intereses un segtu pretējās puses izmaksas gadījumā, ja prasība tiktu noraidīta. |
Grozījums Nr. 70 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasību finansē trešā persona, tai ir aizliegts: |
2. Valsts tiesa pārstāvības prasību var atzīt par nepieņemamu, ja tā konstatē, ka trešās puses nodrošinātais finansējums var: |
Grozījums Nr. 71 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) ietekmēt tiesīgās iestādes lēmumus saistībā ar pārstāvības prasību, tostarp par izlīgumiem; |
(a) ietekmēt tiesīgās pārstāvības iestādes lēmumus saistībā ar pārstāvības prasību, tostarp lēmumus par pārstāvības prasību ierosināšanu un lēmumus par izlīgumiem; |
Grozījums Nr. 72 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesas un administratīvās iestādes ir pilnvarotas izvērtēt 2. punktā minētos apstākļus un attiecīgi pieprasīt, lai tiesīgā iestāde attiektos no attiecīgā finansējuma, un vajadzības gadījumā noraidīt tiesīgās iestādes pārstāvību konkrētajā gadījumā. |
3. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesas un administratīvās iestādes posmā, kad tiek lemts par pārstāvības prasības pieņemamību, izvērtē 1. punktā minētā interešu konflikta neesamību un tiesvedības vēlākā posmā — 2. punktā minētos apstākļus, ja šie apstākļi rodas tikai šajā posmā. |
Grozījums Nr. 73 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 3.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
3.a Dalībvalstis nodrošina, ka tiesai vai administratīvajai iestādei ir pilnvaras izbeigt iespējami agrīnākā tiesvedības posmā acīmredzami nepamatotas lietas. |
Grozījums Nr. 74 Direktīvas priekšlikums 7.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
7.a pants |
|
|
Princips „maksā zaudētājs” |
|
|
Dalībvalstis nodrošina, ka puse, kas zaudē kolektīvās tiesiskās aizsardzības prasībā, atlīdzina uzvarētājai pusei tiesas izdevumus, ievērojot valsts tiesību aktu nosacījumus. Taču tiesa vai administratīvā iestāde nepiespriež izmaksu segšanu zaudētājai pusei, ja šīs izmaksas ir radītas bez vajadzības vai tās ir nesamērīgas salīdzinājumā ar prasību. |
Grozījums Nr. 75 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis var paredzēt, ka tiesīgā iestāde un tirgotājs, kas ir panākuši izlīgumu attiecībā uz tiesisko aizsardzību patērētājiem, kurus skārusi konkrētā tirgotāja iespējamā nelikumīgā prakse, var kopīgi pieprasīt tiesai vai administratīvajai iestādei to apstiprināt. Tiesai vai administratīvajai iestādei šāds pieprasījums būtu jāpieņem tikai tad, ja attiecībā uz to pašu tirgotāju un to pašu praksi tās pašas dalībvalsts tiesā vai administratīvajā iestādē netiek izskatīta cita pārstāvības prasība. |
1. Dalībvalstis var paredzēt, ka tiesīgā pārstāvības iestāde un tirgotājs, kas ir panākuši izlīgumu attiecībā uz tiesisko aizsardzību patērētājiem, kurus skārusi konkrētā tirgotāja iespējamā nelikumīgā prakse, var kopīgi pieprasīt tiesai vai administratīvajai iestādei to apstiprināt. |
Grozījums Nr. 76 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 6. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6. Attiecīgajiem individuālajiem patērētājiem ir jābūt iespējai pieņemt 1., 2. un 3. punktā minētos izlīgumus vai atteikties no tiem. Tiesiskā aizsardzība, kas paredzēta apstiprinātā izlīgumā saskaņā ar 4. punktu, neskar nekādas papildu tiesības uz tiesisko aizsardzību, kas attiecīgajiem patērētājiem varētu būt saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. |
6. Tiesiskā aizsardzība, kas paredzēta apstiprinātā izlīgumā saskaņā ar 4. punktu, ir saistoša visām pusēm un neskar nekādas papildu tiesības uz tiesisko aizsardzību, kas attiecīgajiem patērētājiem varētu būt saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. |
Grozījums Nr. 77 Direktīvas priekšlikums 9. pants – -1. punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
-1 Dalībvalstis nodrošina, ka pārstāvības iestādes: |
|
|
a) informē patērētājus par to, ka ir pārkāptas Savienības tiesību aktos paredzētās tiesības, un par nodomu prasīt aizlieguma rīkojumu vai celt zaudējumu atlīdzināšanas prasību, |
|
|
b) jau iepriekš izskaidro attiecīgajiem patērētājiem iespēju pievienoties prasībai nolūkā nodrošināt to, ka tiek saglabāti prasībai nepieciešamie attiecīgie dokumenti un cita informācija, |
|
|
c) attiecīgos gadījumos informē par turpmākajiem pasākumiem un iespējamajām tiesiskajām sekām. |
Grozījums Nr. 78 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesa vai administratīvā iestāde pieprasa, lai pārkāpumu izdarījušais tirgotājs lietas apstākļiem piemērotā veidā un noteiktā termiņā par saviem līdzekļiem informētu attiecīgos patērētājus par galīgajiem lēmumiem, kuros paredzēti 5. un 6. pantā minētie pasākumi, kā arī par 8. pantā minētajiem apstiprinātajiem izlīgumiem, tostarp attiecīgā gadījumā informējot katru attiecīgo patērētāju atsevišķi. |
1. Ja izlīguma vai galīgā lēmuma rezultātā labumu gūst patērētāji, kuri par to nav informēti, dalībvalstis nodrošina, ka tiesa vai administratīvā iestāde pieprasa, lai zaudējusi puse vai abas puses lietas apstākļiem piemērotā veidā un noteiktā termiņā par saviem līdzekļiem informētu attiecīgos patērētājus par galīgajiem lēmumiem, kuros paredzēti 5. un 6. pantā minētie pasākumi, kā arī par 8. pantā minētajiem apstiprinātajiem izlīgumiem. Dalībvalstis var paredzēt, ka informēšanas pienākumu var izpildīt, izmantojot publiski un viegli pieejamu tīmekļa vietni. |
Grozījums Nr. 79 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Zaudējusī puse sedz ar patērētāju informēšanu saistītās izmaksas saskaņā ar 7. pantā noteikto principu. |
Grozījums Nr. 80 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Šā panta 1. punktā minētā informācija ietver skaidrojumu saprotamā valodā par pārstāvības prasības priekšmetu, tās juridiskajām sekām un attiecīgā gadījumā par turpmākajiem pasākumiem, kas jāveic attiecīgajiem patērētājiem. |
2. Šā panta 1. punktā minētā informācija ietver skaidrojumu saprotamā valodā par pārstāvības prasības priekšmetu, tās juridiskajām sekām un attiecīgā gadījumā par turpmākajiem pasākumiem, kas jāveic attiecīgajiem patērētājiem. Informācijas sniegšanas kārtību un termiņus izstrādā, vienojoties ar tiesu vai administratīvu iestādi. |
Grozījums Nr. 81 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par turpmākām, notiekošām un pabeigtām kolektīvajām prasībām tiek darīta zināma sabiedrībai pieejamā veidā, tostarp izmantojot plašsaziņas līdzekļus un tiešsaistē pieejamu publisku tīmekļa vietni, ja tiesa nolēmusi, ka prasība nav pieņemamam. |
Grozījums Nr. 82 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.b Dalībvalstis nodrošina, ka publiski tiesīgo iestāžu paziņojumi par prasībām saturs faktus un ka tajos ņem vērā gan patērētāju tiesības saņemt informāciju, gan atbildētāju tiesības saglabāt reputāciju un komercnoslēpumu. |
Grozījums Nr. 83 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis nodrošina, ka pārkāpums, ar kuru tiek nodarīts kaitējums patērētāju kolektīvajām interesēm un kurš konstatēts administratīvās iestādes vai tiesas galīgajā lēmumā, tostarp 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā galīgajā aizlieguma rīkojumā, jebkādās citās tiesiskās aizsardzības prasībās valsts tiesās pret to pašu tirgotāju saistībā ar to pašu pārkāpumu tiek uzskatīts par neapstrīdami pierādītu. |
1. Dalībvalstis nodrošina administratīvās iestādes vai tiesas galīgajā lēmumā, tostarp 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā galīgajā aizlieguma rīkojumā, ko uzskata par pierādījumu, lai noteiktu minētā pārkāpuma esamību vai neesamību nolūkā celt valsts tiesās citas ar tiesisko aizsardzību saistītas prasības, kas vērstas pret to pašu tirgotāju un saistībā ar tiem pašiem faktiem, paredz, ka kompensāciju vieniem un tiem pašiem patērētājiem par to pašu kaitējumu nevar izmaksāt divreiz. |
Grozījums Nr. 84 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētais galīgais lēmums, kas pieņemts citā dalībvalstī, valsts tiesās vai administratīvajās iestādēs tiek uzskatīts par atspēkojamu prezumpciju, ka pārkāpums ir noticis. |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētais galīgais lēmums, kas pieņemts citā dalībvalstī, valsts tiesās vai administratīvajās iestādēs tiek uzskatīts vismaz par pierādījumu tam, ka pārkāpums ir noticis. |
Grozījums Nr. 85 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Dalībvalstis nodrošina, ka vienas dalībvalsts tiesas galīgo lēmumi, kurā konstatēta pārkāpuma esamība vai neesamība, uzskata par atspēkojamu, ja kādas citas dalībvalsts tiesās pret vienu un to pašu tirgotāju saistībā ar tādu pašu pārkāpumu ir celtas citas prasības par tiesisko aizsardzību. |
Grozījums Nr. 86 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Dalībvalstis nodrošina, ka 6. panta 2. punktā minētais galīgais deklaratīvais lēmums jebkādās citās tiesiskās aizsardzības prasībās valsts tiesās pret to pašu tirgotāju saistībā ar to pašu pārkāpumu tiek uzskatīts par tādu, kurā neapstrīdami konstatēta tirgotāja atbildība pret patērētājiem, kuriem pārkāpuma rezultātā ir nodarīts kaitējums. Dalībvalstis nodrošina, ka šādas tiesiskās aizsardzības prasības, ko patērētāji ceļ individuāli, ir pieejamas, izmantojot lietderīgas un vienkāršotas procedūras. |
3. Dalībvalstis tiek mudinātas izveidot datubāzi, kurā iekļauj visus galīgos lēmumus par tiesiskās aizsardzības prasībām, kas varētu veicināt citus tiesiskās aizsardzības pasākumus, un apmainās ar paraugpraksi šajā jomā. |
Grozījums Nr. 87 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis nodrošina, ka 5. un 6. pantā minētās pārstāvības prasības iesniegšanas rezultātā tiek apturēts vai pārtraukts noilguma termiņš, kas piemērojams visām attiecīgo patērētāju tiesiskās aizsardzības prasībām, ja attiecīgajām tiesībām piemēro noilguma termiņu saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. |
Saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalstis nodrošina, ka 5. un 6. pantā minētās pārstāvības prasības iesniegšanas rezultātā tiek apturēts vai pārtraukts noilguma termiņš, kas piemērojams visām attiecīgo personu tiesiskās aizsardzības prasībām, ja attiecīgajām tiesībām piemēro noilguma termiņu saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. |
Grozījums Nr. 88 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis nodrošina, ka pēc tādas tiesīgās iestādes lūguma, kas ir iesniegusi reāli pieejamus faktus un pierādījumus, kuri ir pietiekami, lai pamatotu pārstāvības prasību, un ir norādījusi papildu pierādījumus, kas ir atbildētāja kontrolē, tiesa vai administratīvā iestāde saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem var pieprasīt atbildētājam sniegt šādus pierādījumus, ievērojot piemērojamos Savienības un valsts noteikumus par konfidencialitāti. |
Dalībvalstis nodrošina, ka pēc tās puses lūguma, kas ir iesniegusi reāli pieejamus faktus, pietiekamus pierādījumus un savus uzskatus pamatojošu skaidrojumu un norādījusi konkrētus un skaidri definētus papildu pierādījumus, kas ir otras puses kontrolē, tiesa vai administratīvā iestāde saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem var pieprasīt šai pusei sniegt šādus pierādījumus tik šauri, cik iespējams uz pamatoti pieejamu faktu pamata, ievērojot piemērojamos Savienības un valsts noteikumus par konfidencialitāti. Rīkojumam jābūt adekvātam un samērīgam salīdzinājumā ar attiecīgo lietu, un tam nav jārada nelīdzsvarotība starp abām iesaistītajām pusēm. |
Grozījums Nr. 89 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Dalībvalstis nodrošina, ka tiesas pierādījumu izprasīšanu veic samērīgā apmērā. Lai noteiktu, vai pārstāvības iestādes pierādījumu izprasīšanas pieprasījums ir samērīgs, tiesa ņem vērā visu attiecīgo pušu leģitīmās intereses, proti, to, kādā mērā pierādījumu izprasīšanas pieprasījums ir pamatots ar pieejamajiem faktiem un pierādījumiem, un vai pierādījumi, par kuriem saņemts izprasīšanas pieprasījums, satur konfidenciālu informāciju. |
Grozījums Nr. 90 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.b Dalībvalstis nodrošina, ka valstu tiesām ir pilnvaras izprasīt pierādījumus, kuri satur informāciju, ja tās uzskata, ka tie ir būtiski attiecībā uz zaudējumu atlīdzināšanas prasību. |
Grozījums Nr. 91 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis nodrošina, ka sodus var piemērot naudas sodu veidā. |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka sodus var piemērot, inter alia, naudas sodu veidā. |
Grozījums Nr. 92 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Lemjot par ieņēmumu no naudas sodiem piešķiršanu, dalībvalstis ņem vērā patērētāju kolektīvās intereses. |
3. Lemjot par ieņēmumu no naudas sodiem piešķiršanu, dalībvalstis ņem vērā kolektīvās intereses. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu par to, ka šādi ieņēmumi tiek piešķirti fondam, kas izveidots pārstāvības prasību finansēšanas nolūkā. |
Grozījums Nr. 93 Direktīvas priekšlikums 15. pants – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Palīdzība tiesīgajām iestādēm |
Palīdzība tiesīgajām pārstāvības iestādēm |
Grozījums Nr. 94 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ar pārstāvības prasībām saistītās procesuālās izmaksas nerada tiesīgajām iestādēm finansiālus šķēršļus savu tiesību efektīvā īstenošanā lūgt 5. un 6. pantā minētos pasākumus, piemēram, ierobežojot piemērojamās tiesas vai administratīvās nodevas, vajadzības gadījumā piešķirot tām piekļuvi juridiskajai palīdzībai vai sniedzot tām publisko finansējumu šim mērķim. |
1. Saskaņā ar 7. pantu dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, ka tiesīgajām pārstāvības iestādēm ir pieejami pārstāvības prasībām pietiekami līdzekļi. Tās veic vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu tiesu pieejamību un nodrošina, ka ar pārstāvības prasībām saistītās procesuālās izmaksas nerada tiesīgajām iestādēm finansiālus šķēršļus savu tiesību efektīvā īstenošanā lūgt 5. un 6. pantā minētos pasākumus, piemēram, ierobežojot piemērojamās tiesas vai administratīvās nodevas vai, vajadzības gadījumā piešķirot tām piekļuvi juridiskajai palīdzībai vai sniedzot tām publisko finansējumu šim mērķim. |
Grozījums Nr. 95 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Dalībvalstis sniedz strukturālu atbalstu iestādēm, kas šīs direktīvas darbības jomā rīkojas kā tiesīgās iestādes. |
Grozījums Nr. 96 Direktīvas priekšlikums 15.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
15.a pants |
|
|
Tiesiskā pārstāvība un atlīdzība |
|
|
Dalībvalstis nodrošina, ka juristu atlīdzība un tās aprēķināšanas metode nerada nekādu stimulu lieki tiesāties, kas nav nevienas puses interesēs. Dalībvalstis jo īpaši aizliedz honorārus lietas uzvaras gadījumā. |
Grozījums Nr. 97 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkura tiesīgā iestāde, kas saskaņā ar 4. panta 1. punktu iepriekš izraudzīta vienā dalībvalstī, var vērsties citas dalībvalsts tiesās vai administratīvajās iestādēs, uzrādot 4. pantā minēto publiski pieejamo sarakstu. Tiesas vai administratīvās iestādes uzskata šo sarakstu par pierādījumu tam, ka tiesīgā iestāde ir tiesīga celt prasību, neskarot to tiesības pārbaudīt, vai tiesīgās iestādes mērķis attaisno faktu, ka tā ceļ prasību konkrētā lietā. |
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkura tiesīgā pārstāvības iestāde, kas saskaņā ar 4. panta 1. punktu iepriekš izraudzīta vienā dalībvalstī, var vērsties citas dalībvalsts tiesās vai administratīvajās iestādēs, uzrādot 4. pantā minēto publiski pieejamo sarakstu. Tiesas vai administratīvās iestādes var pārskatīt tiesīgās pārstāvības iestādes juridisko statusu, un netiek skartas to tiesības pārbaudīt, vai tiesīgās pārstāvības iestādes mērķis attaisno faktu, ka tā ceļ prasību konkrētā lietā. |
Grozījums Nr. 98 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Kolektīvas tiesiskās aizsardzības prasības gadījumā dalībvalsts var prasīt pilnvarojumu no patērētājiem, kuru dzīvesvieta ir šī dalībvalsts, un pārrobežu prasības gadījumā pieprasa pilnvarojumu no individuāliem patērētājiem, kuru dzīvesvieta ir citā dalībvalstī. Šādos gadījumos tiesai vai administratīvajai iestādei un atbildētājam lietas izskatīšanas sākumā tiks sniegts visu to patērētāju saraksts, kuru dzīvesvieta ir cita dalībvalsts un kuri devuši šādu pilnvarojumu. |
Grozījums Nr. 99 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Ja kāda dalībvalsts vai Komisija pauž bažas par to, vai tiesīgā iestāde atbilst 4. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem, dalībvalsts, kura ir izraudzījusies šo iestādi, izmeklē šīs bažas izraisījušos gadījumus un vajadzības gadījumā atceļ iestādes iekļaušanu sarakstā, ja nav izpildīts viens vai vairāki kritēriji. |
4. Ja kāda dalībvalsts, Komisija vai tirgotājs pauž bažas par to, vai tiesīgā pārstāvības iestāde atbilst 4. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem, dalībvalsts, kura ir izraudzījusies šo iestādi, izmeklē šīs bažas izraisījušos gadījumus un vajadzības gadījumā atceļ iestādes iekļaušanu sarakstā, ja nav izpildīts viens vai vairāki kritēriji. |
Grozījums Nr. 100 Direktīvas priekšlikums 16.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
16.a pants |
|
|
Publiskais reģistrs |
|
|
Dalībvalstis nodrošina, ka to attiecīgās valsts kompetentās iestādes izveido publiski pieejamu reģistru par nelikumīgām darbībām, par kurām ir izdoti aizlieguma rīkojumi saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem. |
Grozījums Nr. 101 Direktīvas priekšlikums 18. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija izvērtē, vai noteikumi par gaisa un dzelzceļa pasažieru tiesībām nodrošina tādu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, kas ir salīdzināms ar šajā direktīvā paredzēto. Tādā gadījumā Komisija paredz izstrādāt attiecīgus priekšlikumus, kas var ietvert jo īpaši I pielikuma 10. un 15. punktā minēto tiesību aktu izslēgšanu no šīs direktīvas piemērošanas jomas, kas noteikta 2. pantā. |
svītrots |
Grozījums Nr. 102 Direktīvas priekšlikums 18.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
18.a pants |
|
|
Pārskatīšanas klauzula |
|
|
Neskarot 16. pantu, Komisija novērtē, vai pārrobežu pārstāvības prasības varētu labāk risināt Savienības līmenī, izveidojot Eiropas Ombudu, kas risina kolektīvās tiesiskās aizsardzības jautājumus. Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija šajā saistībā sagatavo ziņojumu un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot attiecīgu likumdošanas priekšlikumu. |
Grozījums Nr. 103 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīva 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.). |
Grozījums Nr. 104 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59b) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/35/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (OV L 96, 29.3.2014., 357. lpp.). |
Grozījums Nr. 105 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.c pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59c) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu. |
Grozījums Nr. 106 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.d punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59d) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/31/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz neautomātisko svaru pieejamību tirgū (OV L 96, 29.3.2014., 107. lpp.). |
Grozījums Nr. 107 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.e punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59e) Padomes 1989. gada 21. jūnija Regula (EEK) Nr. 2136/89, ar ko nosaka kopējus tirdzniecības standartus konservētām sardīnēm un tirdzniecības aprakstus konservētām sardīnēm un sardīņveida produktiem. |
Grozījums Nr. 108 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.f punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59f) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu. |
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (23.11.2018)
Juridiskajai komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un Direktīvas 2009/22/EK atcelšanu
(COM(2018)0184 – C8-0149/2018 – 2018/0089(COD))
Atzinuma sagatavotājs: Dennis de Jong
(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants
ĪSS PAMATOJUMS
Referents piekrīt Komisijas priekšlikuma pamatprincipiem, un uzskata, ka Komisija nodrošina pareizo līdzsvaru starp pārstāvības darbību atvieglošanu, nepieļaujot ļaunprātīgu darbību iespēju. Referents jo īpaši uzskata, ka ir būtiski, lai tikai bezpeļņas organizācijas varētu darboties kā “tiesīgās iestādes” šīs direktīvas nozīmē.
Minimālā saskaņošana
Pašreizējais 1. panta formulējums ir diezgan neskaidrs. Tāpēc referents iesaka ļoti skaidri noteikt, ka direktīvas mērķis ir minimāla saskaņošana un ka dalībvalstis var brīvi pieņemt vai saglabāt noteikumus, kas ir labvēlīgāki patērētājiem.
Tiesīgās iestādes un pārstāvības pasākumi
Lai gan lielākajā daļā dalībvalstu ir neatkarīgas iestādes, kas nodarbojas ar patērētāju tiesībām, piemēram, Vācijā tas tā nav. Šī direktīva nav piemērots rīks, lai visām dalībvalstīm pieprasītu izveidot šādas struktūras. Tāpēc referents 4. pantu ir papildinājis ar vārdiem “attiecīgā gadījumā”.
Attiecībā uz 5. pantu pārstāvības darbību uzsākšanai atlīdzināšanas nolūkā nebūtu jāgaida, kamēr ar galīgu lēmumu tiek noteikts, ka kāda prakse ir Savienības tiesību aktu pārkāpums. Pretējā gadījumā procedūras var būt tik ilgas, ka var pazaudēt faktiskos pierādījumus par kaitējumu.
Atlīdzināšanas pasākumi
Referents ierosina direktīvas 6. pantā ierobežot dalībvalstīm paredzēto iespēju pilnvarot tiesu vai administratīvo iestādi izdot deklaratīvu lēmumu, lai novērstu, ka lietas pārāk viegli var klasificēt kā sarežģītas. Otrkārt, referents ierosina visiem patērētājiem noteikt tiesības saņemt kompensāciju neatkarīgi no zaudējumu summas. Neliels zaudējumu apmērs ir subjektīvs termins, jo summa, kas vienam patērētājam šķiet neliela, citam var būt liela.
Piemērošanas joma
Lai gan referents neatbalstītu pasažieru tiesību izslēgšanu no direktīvas piemērošanas jomas, viņš ir atturējies svītrot atsauces uz šā jautājuma novērtējumu, jo jaunākie Komisijas tiesību aktu priekšlikumi par gaisa un dzelzceļa pasažieru tiesībām joprojām tiek apspriesti. Kad šī apspriešana būs pabeigta, izveidosies pilnīgāka aina. Tomēr atkārtota novērtēšana pēc tam, kad būs pagājis viens gads pēc direktīvas stāšanās spēkā, šķiet pārāk drīz, lai konstatētu, vai jaunie noteikumi par pasažieru tiesībām piedāvā pietiekamu aizsardzības līmeni, kas ir pielīdzināms direktīvā paredzētajam.
Referents I pielikumā ir iekļāvis vairākus tiesību aktus, kas izrādījušies svarīgi patērētājiem, tādējādi paplašinot direktīvas materiālo tiesību piemērošanas jomu.
GROZĪJUMI
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) Pārstāvības prasībai būtu jānodrošina patērētāju kolektīvo interešu efektīva un lietderīga aizsardzība. Tai būtu jāļauj tiesīgajām iestādēm rīkoties, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, un pārvarēt šķēršļus, ar kuriem saskaras patērētāji, ceļot individuālas prasības, piemēram, neskaidrību par viņu tiesībām un pieejamiem procesuālajiem mehānismiem, psiholoģisko nevēlēšanos celt prasību un to, ka individuālās prasības paredzamās izmaksas pārsniegs ieguvumus no tās. |
(3) Pārstāvības prasībai būtu jānodrošina visu patērētāju bez diskriminācijas kolektīvo interešu efektīva un lietderīga aizsardzība. Tai būtu jāļauj tiesīgajām iestādēm rīkoties, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, un pārvarēt šķēršļus, ar kuriem saskaras patērētāji, ceļot individuālas prasības, ņemot vērā, ka kopumā viņi ir neaizsargātākā situācijā, piemēram, neskaidrību par viņu tiesībām un pieejamiem procesuālajiem mehānismiem, psiholoģisko nevēlēšanos celt prasību un to, ka individuālās prasības paredzamās izmaksas pārsniegs ieguvumus no tās. |
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(6) Šai direktīvai būtu jāaptver dažādas jomas, piemēram, datu aizsardzība, finanšu pakalpojumi, ceļošana un tūrisms, enerģētika, telekomunikācijas un vide. Tai būtu jāattiecas uz to Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuri aizsargā patērētāju intereses, neatkarīgi no tā, vai attiecīgajos tiesību aktos tie ir dēvēti par patērētājiem vai ceļotājiem, lietotājiem, klientiem, privātiem ieguldītājiem, privātiem klientiem vai tamlīdzīgi. Lai nodrošinātu pienācīgu reaģēšanu uz Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuru veids un mērogs strauji mainās, ikreiz, kad tiek pieņemts jauns Savienības tiesību akts, kas attiecas uz patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību, būtu jāizvērtē, vai grozīt šīs direktīvas pielikumu, lai to iekļautu attiecīgā tiesību akta darbības jomā. |
(6) Šai direktīvai būtu jāaptver dažādas jomas, piemēram, datu aizsardzība, finanšu pakalpojumi, ceļošana un tūrisms, enerģētika, telekomunikācijas, vide un veselība. Tai būtu jāattiecas uz to Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuri aizsargā patērētāju kolektīvās intereses, neatkarīgi no tā, vai attiecīgajos tiesību aktos tie ir dēvēti par patērētājiem vai ceļotājiem, lietotājiem, klientiem, privātiem ieguldītājiem, privātiem klientiem vai tamlīdzīgi, kā arī datu subjektu kolektīvās intereses saskaņā ar VDA regulu. Lai nodrošinātu pienācīgu reaģēšanu uz Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuru veids un mērogs strauji mainās, ikreiz, kad tiek pieņemts jauns Savienības tiesību akts, kas attiecas uz indivīdu kolektīvo interešu aizsardzību, būtu jāizvērtē, vai grozīt šīs direktīvas pielikumu, lai to iekļautu attiecīgā tiesību akta darbības jomā. |
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7) Komisija ir pieņēmusi tiesību aktu priekšlikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos, un Regulai (EK) Nr. 2027/97 par gaisa pārvadātāju atbildību, veicot pasažieru un viņu bagāžas gaisa pārvadājumus30, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem31. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija izvērtē, vai šie Savienības noteikumi gaisa un dzelzceļa pasažieru tiesību jomā nodrošina patērētājiem pienācīgu aizsardzības līmeni, kas ir salīdzināms ar šajā direktīvā paredzēto, un izdara vajadzīgos secinājumus attiecībā uz šīs direktīvas darbības jomu. |
svītrots |
|
_________________ |
|
|
30 COM(2013) 130 final. |
|
|
31 COM(2017) 548 final. |
|
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(9a) Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt ES noteikumu piemērošanu attiecībā uz starptautiskajām privāttiesībām pārrobežu lietās. Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regula (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (pārstrādātā regula Brisele I), Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regula (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II), tiek piemērotas šajā direktīvā noteiktajām pārstāvības prasībām. |
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10) Tā kā pārstāvības prasības var celt tikai tiesīgās iestādes, tām būtu jāatbilst šajā direktīvā paredzētajiem kritērijiem, lai nodrošinātu, ka patērētāju kolektīvās intereses ir pienācīgi pārstāvētas. Jo īpaši tām vajadzētu būt pienācīgi izveidotām saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kas varētu ietvert, piemēram, prasības attiecībā uz locekļu skaitu, nemainīgumu vai pārredzamības prasības attiecīgajiem šo iestāžu struktūras aspektiem, piemēram, to izveides statūti, vadības struktūra, mērķi un darba metodes. Šīm iestādēm arī vajadzētu būt bezpeļņas, un tām vajadzētu būt leģitīmām interesēm nodrošināt atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Minētie kritēriji būtu jāpiemēro gan iepriekš izraudzītām tiesīgajām iestādēm, gan ad hoc tiesīgajām iestādēm, kas izveidotas konkrētas prasības vajadzībām. |
(10) Tā kā pārstāvības prasības var celt tikai tiesīgās iestādes, tām būtu jāatbilst šajā direktīvā paredzētajiem kritērijiem, lai nodrošinātu, ka patērētāju kolektīvās intereses ir pienācīgi pārstāvētas. Jo īpaši tām jābūt reģistrētiem kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo tām ir jābūt pienācīgi izveidotām saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Jo īpaši tām vajadzētu būt bezpeļņas organizācijām un ar pārvaldības struktūru, kas nodrošina, ka netiek izmaksātas pārmērīgi augstas algas vai noteiktas pārmērīgas nodevas vai atlīdzība, vai pārmērīgas biroja izmaksas vai citi izdevumi tikai ar nolūku, lai atbilstu bezpeļņas kritērijam. |
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(11) Neatkarīgām publiskajām struktūrām un jo īpaši patērētāju organizācijām būtu aktīvi jādarbojas, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, un tās visas ir piemērotas, lai darbotos tiesīgo iestāžu statusā. Ņemot vērā, ka šīm iestādēm ir pieejami dažādi informācijas avoti par tirgotāju praksi attiecībā uz patērētājiem un tām ir dažādas darbības prioritātes, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pašām lemt par to pasākumu veidiem, kurus katra no šīm tiesīgajām iestādēm var lūgt pārstāvības prasībās. |
(11) Neatkarīgām publiskajām struktūrām, patērētāju organizācijām un pilsoņiem paredzētam konsultatīvām grupām būtu aktīvi jādarbojas, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, un tās visas ir piemērotas, lai darbotos tiesīgo iestāžu statusā. Ņemot vērā, ka šīm iestādēm ir pieejami dažādi informācijas avoti par tirgotāju praksi attiecībā uz patērētājiem un tām ir dažādas darbības prioritātes, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pašām lemt par to pasākumu veidiem, kurus katra no šīm tiesīgajām iestādēm var lūgt pārstāvības prasībās. |
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(11a) Tiesīgajām iestādēm nedrīkst būt strukturāla vai finansiāla saistība ar trešo personu vai organizāciju, kas gūst finansiālu labumu no darbības, sniedzot juridisko palīdzību vai finansiālu atbalstu. |
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(13) Lai uzlabotu pārstāvības prasību procesuālo efektivitāti, tiesīgajām iestādēm vajadzētu būt iespējai lūgt dažādus pasākumus vienas pārstāvības prasības vai atsevišķu pārstāvības prasību ietvaros. Šiem pasākumiem būtu jāietver pagaidu pasākumi notiekošas prakses pārtraukšanai vai prakses aizliegšanai gadījumā, ja šāda prakse nav īstenota, bet ir risks, ka tā radītu nopietnu vai neatgriezenisku kaitējumu patērētājiem, pasākumi, ar ko nosaka, ka konkrēta prakse ir tiesību aktu pārkāpums, un vajadzības gadījumā aptur praksi vai aizliedz to īstenot nākotnē, kā arī pasākumi, kas novērš pārkāpuma seku turpināšanos, tostarp tiesiskās aizsardzības pasākumi. Ja tas tiek lūgts vienā prasībā, tiesīgajām iestādēm būtu jāspēj lūgt visus attiecīgos pasākumus prasības celšanas brīdī vai vispirms lūgt attiecīgo aizlieguma rīkojumu, bet pēc tam — attiecīgā gadījumā tiesiskās aizsardzības rīkojumu. |
(13) Lai uzlabotu pārstāvības prasību procesuālo efektivitāti, tiesīgajām iestādēm vajadzētu būt iespējai lūgt dažādus pasākumus vienas pārstāvības prasības vai atsevišķu pārstāvības prasību ietvaros. Šiem pasākumiem būtu jāietver pagaidu pasākumi notiekošas prakses pārtraukšanai vai prakses aizliegšanai gadījumā, ja šāda prakse nav īstenota, bet ir risks, ka tā radītu nopietnu vai neatgriezenisku kaitējumu patērētājiem, pasākumi, ar ko nosaka, ka konkrēta prakse ir tiesību aktu pārkāpums, un vajadzības gadījumā aptur praksi vai aizliedz to īstenot nākotnē, kā arī pasākumi, kas novērš pārkāpuma seku turpināšanos, tostarp tiesiskās aizsardzības pasākumi. Ja to lūdz vienas prasības ietvaros, tiesīgajām iestādēm būtu jāspēj veikt visus attiecīgos pasākumus brīdī, kad tiek celta prasība. |
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(16) Tiesīgajām iestādēm vajadzētu būt iespējai lūgt pasākumus, kuru mērķis ir novērst pārkāpuma seku turpināšanos. Šie pasākumi būtu jāpieņem tiesiskās aizsardzības rīkojuma veidā, kurā tirgotājam uzliek pienākumu nodrošināt cita starpā kompensāciju, labošanu, aizstāšanu, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu, ja tas ir piemērojams un pieejams saskaņā ar valsts tiesību aktiem. |
(16) Tiesīgajām iestādēm vajadzētu būt iespējai lūgt pasākumus, kuru mērķis ir novērst pārkāpuma seku turpināšanos. Šie pasākumi būtu jāpieņem tiesiskās aizsardzības nolēmuma veidā attiecībā uz materiālu vai nemateriālu kaitējumu, kurā tirgotājam uzliek pienākumu nodrošināt cita starpā kompensāciju, labošanu, aizstāšanu, izņemšanu no apgrozījuma, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu, ja tas ir piemērojams un pieejams saskaņā ar valsts tiesību aktiem. |
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(20) Ja patērētāji, kurus skārusi tā pati prakse, ir identificējami un tiem ir nodarīts līdzīgs kaitējums attiecībā uz laika posmu vai pirkumu, piemēram, ilgtermiņa patērētāju līgumu gadījumā, tiesa vai administratīvā iestāde pārstāvības prasībā var skaidri definēt patērētāju grupu, kurus skāris pārkāpums. Tiesa vai administratīvā iestāde jo īpaši var lūgt pārkāpumu izdarījušo tirgotāju sniegt attiecīgu informāciju, piemēram, pārkāpuma skarto patērētāju identitāti un prakses ilgumu. Lietderības un efektivitātes labad šādos gadījumos dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem varētu izvērtēt, vai dot patērētājiem iespēju gūt tiešu labumu no tiesiskās aizsardzības rīkojuma pēc tam, kad tas ir izdots, nenosakot pienākumu šiem patērētājiem dot savu individuālo pilnvarojumu pirms tiesiskās aizsardzības rīkojuma izdošanas. |
svītrots |
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(21) Mazas vērtības gadījumos vairākums patērētāju, visticamāk, nerīkosies, lai īstenotu savas tiesības, jo šie centieni būtu lielāki par individuālajiem ieguvumiem. Tomēr, ja tā pati prakse skar daudzus patērētājus, kopējie zaudējumi var būt ievērojami. Tādos gadījumos tiesa vai iestāde var uzskatīt, ka ir nesamērīgi sadalīt līdzekļus skartajiem patērētājiem, piemēram, tāpēc, ka tas ir pārāk apgrūtinoši vai neiespējami. Tāpēc līdzekļi, kas pārstāvības prasībās saņemti kā tiesiskajai aizsardzībai paredzēti līdzekļi, labāk būtu izmantojami patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un būtu jānovirza svarīgam sabiedriskam mērķim, piemēram, patērētāju juridiskās palīdzības fondam, izpratnes veidošanas kampaņām vai patērētāju iniciatīvām. |
svītrots |
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 22. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(22) Pasākumus, kuru mērķis ir novērst pārkāpuma seku turpināšanos, var lūgt, tikai pamatojoties uz galīgo lēmumu, ar kuru konstatē šīs direktīvas darbības jomā ietverto Savienības tiesību aktu pārkāpumu, kas kaitē patērētāju kolektīvām interesēm, tostarp pamatojoties uz galīgo aizlieguma rīkojumu, kas izdots pārstāvības prasības ietvaros. Jo īpaši pasākumus, ar ko novērš pārkāpuma seku turpināšanos, var lūgt, pamatojoties uz tiesas vai administratīvas iestādes galīgajiem lēmumiem saistībā ar izpildes darbībām, kuras reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regula (ES) 2017/2394 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/200432. |
(22) Pasākumus, kuru mērķis ir novērst pārkāpuma seku turpināšanos, var lūgt, tikai pamatojoties uz galīgo lēmumu, ar kuru konstatē šīs direktīvas darbības jomā ietverto Savienības tiesību aktu pārkāpumu, kas kaitē patērētāju kolektīvām interesēm, tostarp pamatojoties uz pagaidu aizlieguma nolēmumu, kas izdots pārstāvības prasības ietvaros. Jo īpaši pasākumus, ar ko novērš pārkāpuma seku turpināšanos, var lūgt, pamatojoties uz tiesas vai administratīvas iestādes galīgajiem lēmumiem saistībā ar izpildes darbībām, kuras reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/23941. Tomēr, lai nenovilcinātu procedūras un nepalielinātu risku, ka patērētāji varētu pazaudēt pierādījumus, kas pamato viņu prasījumus prasības un zaudē vai var zaudēt interesi par šo lietu, prasības attiecībā uz šiem pasākumiem var celt vienlaikus ar prasībām par konkrētu darbību aizliegumu, un par tām lemj vienlaikus ar lēmumu, ar kuru tiek konstatēts Savienības tiesību aktu pārkāpums. |
|
__________________ |
__________________ |
|
32 OV L 345, 27.12.2017. |
32 OV L 345, 27.12.2017. |
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 24. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(24) Šī direktīva neaizstāj esošos valstu kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismus. Direktīvā ir ņemtas vērā valstu tiesiskās tradīcijas, tādēļ dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem noteikt, vai šajā direktīvā paredzēto pārstāvības prasību iestrādāt esoša vai nākotnē paredzēta kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismā vai noteikt kā alternatīvu minētajiem mehānismiem, ciktāl valsts mehānisms atbilst šajā direktīvā noteiktajai kārtībai. |
(24) Šī direktīva neaizstāj esošos valstu kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismus. Direktīvā ir ņemtas vērā valstu tiesiskās tradīcijas, tādēļ dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem noteikt, vai šajā direktīvā paredzēto pārstāvības prasību iestrādāt esoša vai nākotnē paredzēta kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismā vai noteikt kā alternatīvu minētajiem mehānismiem, ciktāl valsts mehānisms atbilst ar šo direktīvu noteiktajiem minimālajiem standartiem. |
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 26. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(26) Gan pirms pārstāvības prasības celšanas, gan jebkurā tās posmā būtu jāveicina kolektīvi ārpustiesas izlīgumi, kuru mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību patērētājiem, kuriem nodarīts kaitējums. |
(26) Gan pirms pārstāvības prasības celšanas, gan jebkurā tās posmā būtu jāveicina kolektīvi ārpustiesas izlīgumi, piemēram, mediācija, kuru mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību patērētājiem, kuriem nodarīts kaitējums. |
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 27. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(27) Dalībvalstis var paredzēt, ka tiesīgā iestāde un tirgotājs, kas ir panākuši izlīgumu attiecībā uz tiesisko aizsardzību patērētājiem, kurus skārusi konkrētā tirgotāja iespējamā nelikumīgā prakse, var kopīgi pieprasīt tiesai vai administratīvajai iestādei to apstiprināt. Tiesai vai administratīvajai iestādei šāds pieprasījums būtu jāpieņem tikai tad, ja attiecībā uz to pašu praksi netiek izskatīta cita pārstāvības prasība. Kompetentajai tiesai vai administratīvajai iestādei, kas apstiprina šādu kolektīvu izlīgumu, ir jāņem vērā visu attiecīgo pušu, tostarp individuālo patērētāju, intereses un tiesības. Attiecīgajiem individuālajiem patērētājiem ir jābūt iespējai pieņemt šādu izlīgumu vai atteikties no tā. |
(27) Dalībvalstis var paredzēt, ka tiesīgā iestāde un tirgotājs, kas ir panākuši izlīgumu attiecībā uz tiesisko aizsardzību patērētājiem, kurus skārusi konkrētā tirgotāja iespējamā nelikumīgā prakse, var kopīgi pieprasīt tiesai vai administratīvajai iestādei to apstiprināt. Tiesai vai administratīvajai iestādei šāds pieprasījums būtu jāpieņem tikai tad, ja attiecībā uz to pašu praksi netiek izskatīta cita pārstāvības prasība. Kompetentajai tiesai vai administratīvajai iestādei, kas apstiprina šādu kolektīvu izlīgumu, ir jāņem vērā visu attiecīgo pušu, tostarp individuālo patērētāju, intereses un tiesības. Attiecīgajiem individuālajiem patērētājiem ir jābūt iespējai pieņemt vai atteikties no šāda saistoša izlīguma un sagatavot vai virzīt savas atbilstošās prasības. |
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 29. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(29) Lai veicinātu individuālo patērētāju tiesisko aizsardzību, ko lūdz, pamatojoties uz pārstāvības prasību ietvaros izdotiem galīgajiem deklaratīvajiem lēmumiem par tirgotāja atbildību pret patērētājiem, kuriem pārkāpuma rezultātā nodarīts kaitējums, tiesai vai administratīvajai iestādei, kas izdevusi lēmumu, vajadzētu būt pilnvarotai pieprasīt, lai tiesīgā iestāde un tirgotājs vienotos par kolektīvo izlīgumu. |
svītrots |
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 31. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(31) Lai pārstāvības prasība būtu sekmīga, ir ļoti būtiski, lai patērētāji būtu par to informēti. Patērētājiem vajadzētu būt informētiem par izskatāmo pārstāvības prasību, par faktu, ka tirgotāja prakse tiek uzskatīta par tiesību aktu pārkāpumu, par savām tiesībām pēc pārkāpuma konstatēšanas un par jebkādiem turpmākajiem pasākumiem, kas attiecīgajiem patērētājiem ir jāveic, jo īpaši, lai saņemtu tiesisko aizsardzību. Reputācijai radītie riski, kas saistīti ar informācijas izplatīšanu par pārkāpumu, arī ir svarīgi, lai atturētu tirgotājus no patērētāju tiesību pārkāpšanas. |
(31) Lai pārstāvības prasība būtu sekmīga, ir ļoti būtiski, lai patērētāji būtu par to informēti. Patērētājiem vajadzētu būt informētiem par izskatāmo pārstāvības prasību, par faktu, ka tirgotāja prakse tiek uzskatīta par tiesību aktu pārkāpumu, par savām tiesībām pēc pārkāpuma konstatēšanas un par jebkādiem turpmākajiem pasākumiem, kas attiecīgajiem patērētājiem ir jāveic, jo īpaši, lai saņemtu tiesisko aizsardzību. Būtu jāņem vērā nevainīguma prezumpcijas princips un reputācijas riski saistībā ar informācijas izplatīšanu par iespējamu pārkāpumu. |
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 32. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(32) Lai informācija būtu efektīva, tai vajadzētu būt atbilstošai un samērīgai ar lietas apstākļiem. Pārkāpumu izdarījušajam tirgotājam būtu pienācīgi jāinformē visi attiecīgie patērētāji par galīgajiem aizlieguma un tiesiskās aizsardzības rīkojumiem, kas izdoti pārstāvības prasības ietvaros, kā arī par tiesas vai administratīvās iestādes apstiprinātu izlīgumu. Šādu informāciju var sniegt, piemēram, tirgotāja tīmekļa vietnē, sociālajos plašsaziņas līdzekļos, tiešsaistes tirdzniecības vietās vai populāros laikrakstos, tostarp tādos, ko izplata, izmantojot tikai elektroniskus saziņas līdzekļus. Ja iespējams, patērētāji būtu jāinformē individuāli, izmantojot elektroniskas vēstules vai vēstules uz papīra. Šī informācija pēc pieprasījuma būtu jāsniedz personām ar invaliditāti pieejamā formātā. |
(32) Lai informācija būtu efektīva, tai vajadzētu būt atbilstošai un samērīgai ar lietas apstākļiem. Pārkāpumu izdarījušajam tirgotājam būtu pienācīgi jāinformē visi attiecīgie indivīdi, kā arī sabiedrība par pagaidu lēmumiem, kas nav pārsūdzami, un tiesiskās aizsardzības lēmumiem, kas ir pieņemti pārstāvības prasības ietvaros, kā arī par tiesas vai administratīvās iestādes apstiprinātu izlīgumu. Šādu informāciju var sniegt, piemēram, tirgotāja tīmekļa vietnē, sociālajos plašsaziņas līdzekļos, tiešsaistes tirdzniecības vietās vai populāros laikrakstos, tostarp tādos, ko izplata, izmantojot tikai elektroniskus saziņas līdzekļus. Ja iespējams, indivīdi būtu jāinformē individuāli, izmantojot elektroniskas vēstules vai vēstules uz papīra. Šī informācija pēc pieprasījuma būtu jāsniedz personām ar invaliditāti pieejamā formātā. |
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 33. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(33) Lai uzlabotu juridisko noteiktību, novērstu nekonsekvenci Savienības tiesību aktu piemērošanā un palielinātu pārstāvības prasību un iespējamu turpmāku tiesiskās aizsardzības prasību lietderību un procesuālo efektivitāti, pārkāpums, kas konstatēts administratīvās iestādes vai tiesas izdotajā galīgajā lēmumā, tostarp galīgajā aizlieguma rīkojumā saskaņā ar šo direktīvu, turpmākajās tiesvedībās saistībā ar tā paša tirgotāja izdarīto to pašu pārkāpumu nebūtu atkārtoti jāizskata attiecībā uz pārkāpuma raksturu un tā materiālo, personas, laika un teritoriālo darbības jomu, kā tā noteikta minētajā galīgajā lēmumā. Ja prasību, kurā lūdz pasākumus pārkāpuma seku turpināšanās novēršanai, tostarp tiesiskās aizsardzības prasību, ceļ dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā izdots galīgais lēmums, kurā konstatē minēto pārkāpumu, šis lēmums būtu jāuzskata par atspēkojamu prezumpciju, ka pārkāpums ir noticis. |
(33) Lai uzlabotu juridisko noteiktību, novērstu nekonsekvenci Savienības tiesību aktu piemērošanā un palielinātu pārstāvības prasību un iespējamu turpmāku tiesiskās aizsardzības prasību lietderību un procesuālo efektivitāti, pārkāpums, kas konstatēts administratīvās iestādes vai tiesas izdotajā galīgajā lēmumā, tostarp galīgajā aizlieguma rīkojumā saskaņā ar šo direktīvu, turpmākajās tiesvedībās saistībā ar tā paša tirgotāja izdarīto to pašu pārkāpumu nebūtu atkārtoti jāizskata attiecībā uz pārkāpuma raksturu un tā materiālo, personas, laika un teritoriālo darbības jomu, kā tā noteikta minētajā galīgajā lēmumā. Ja prasību, kurā lūdz pasākumus pārkāpuma seku turpināšanās novēršanai, tostarp tiesiskās aizsardzības prasību, ceļ dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā izdots galīgais lēmums, kurā konstatē minēto pārkāpumu, šis lēmums būtu jāuzskata par vismaz atspēkojamu prezumpciju, ka pārkāpums ir noticis. |
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 34.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(34a) Dalībvalstis nodrošina, ka indivīdiem ir atļauts lūgt viņu pašu iesniegtās tiesiskās aizsardzības prasības izskatīšanas apturēšanu attiecīgas pārstāvības darbības galīgā lēmuma pieņemšanai. |
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Šajā direktīvā paredzēti noteikumi, kas ļauj tiesīgajām iestādēm celt pārstāvības prasības, kuru mērķis ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība, un vienlaikus nodrošina pienācīgas garantijas ļaunprātīgas tiesāšanās novēršanai. |
1. Šajā direktīvā paredzēti noteikumi, kas ļauj tiesīgajām iestādēm celt pārstāvības prasības, kuru mērķis ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība, tādējādi panākot augstu patērētāju aizsardzības līmeni un jo īpaši tiesu iestāžu pieejamību, un vienlaikus nodrošina pienācīgas garantijas ES un dalībvalstu līmenī un to konsekventu piemērošanu visā ES ļaunprātīgas tiesāšanās novēršanai. |
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pieņemt vai paturēt spēkā noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt tiesīgajām iestādēm vai jebkurai citai attiecīgai personai citus procesuālos līdzekļus tādu prasību celšanai, kuru mērķis ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība valsts līmenī. |
2. Šīs direktīvas mērķis ir minimāla saskaņošana, un tādēļ tā neliedz dalībvalstīm pieņemt vai paturēt spēkā noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt augstāku patērētāju aizsardzības līmeni un noteikt tiesīgajām iestādēm vai jebkurai citai attiecīgai personai citus procesuālos līdzekļus tādu prasību celšanai, kuru mērķis ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība valsts līmenī nekā tos, kas ir paredzēti šajā direktīvā. |
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 2. pants - 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pieņemt vai saglabāt patērētāju tiesību aizsardzības citas papildu jomas un ne tikai tās, kurām piemēro šo direktīvu. |
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.b Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 17.a pantu, lai grozītu I pielikumu nolūkā papildināt to Savienības tiesību aktu noteikumus, uz kuriem attiecas 2. panta 1. punkts. |
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1) “patērētājs” ir jebkura fiziska persona, kas rīkojas nolūkos, kuri nav saistīti ar viņa komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju; |
(1) “patērētājs” ir jebkura fiziska persona, kas rīkojas nolūkos, kuri galvenokārt nav saistīti ar viņa komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju; |
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) “patērētāju kolektīvās intereses” ir vairāku patērētāju intereses; |
(3) “patērētāju kolektīvās intereses” ir vairāku patērētāju vai datu subjektu intereses, kā noteikts Regulā (ES) 2016/679 (Vispārīgā datu aizsardzības regula); |
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis izraugās iestādi tiesīgās iestādes statusam, ja tā atbilst šādiem kritērijiem: |
Dalībvalstis izraugās iestādi tiesīgās iestādes statusam tikai tad, ja tā atbilst šādiem kritērijiem: |
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa – a punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) tā ir pienācīgi izveidota saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem; |
(a) tā ir pienācīgi izveidota un reģistrēta saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem; |
Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa – b punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) tai ir leģitīmas intereses nodrošināt, ka tiek ievēroti Savienības tiesību aktu noteikumi, uz kuriem attiecas šī direktīva; |
(b) tās statūti vai cits tās pārvaldību reglamentējošs dokuments apliecina tās likumīgās intereses nodrošināt, ka tiek ievēroti Savienības tiesību aktu noteikumi, uz kuriem attiecas šī direktīva; |
Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa – c punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) tā ir bezpeļņas iestāde. |
(c) tā ir bezpeļņas iestāde un tai ir pārvaldības struktūra, kas nodrošina bezpeļņas kritērija izpildi; |
Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa – ca punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ca) tā vienmēr ir pilnībā pārredzama attiecībā uz tās darbības finansējuma avotu kopumā un līdzekļiem, ko tā izmanto, lai atbalstītu darbību; |
Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa – cb punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(cb) tās rīcībā ir pienācīgas procedūras, lai apzinātu, novērstu un atrisinātu interešu konfliktus; |
Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa – cc punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(cc) tās rīcībā ir pienācīga komunikācijas politika, ar kuras starpniecību tā informē patērētājus vispārīgā veidā par izmaksām un riskiem, kas varētu rasties kolektīvas prasības celšanas rezultātā; |
Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa – cd punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(cd) tai nav strukturāla vai finansiāla saistība ar trešo personu vai organizāciju, kas gūst finansiālu labumu no darbības, sniedzot juridisko palīdzību vai finansiālu atbalstu. |
Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Dalībvalstis nodrošina, ka jo īpaši patērētāju organizācijas un neatkarīgas publiskās struktūras var pretendēt uz tiesīgās iestādes statusu. Dalībvalstis tiesīgo iestāžu statusam var izraudzīties patērētāju organizācijas, kas pārstāv dalībniekus no vairāk nekā vienas dalībvalsts. |
3. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgā gadījumā patērētāju organizācijas un neatkarīgas publiskās struktūras var pretendēt uz tiesīgās iestādes statusu. Dalībvalstis tiesīgo iestāžu statusam var izraudzīties patērētāju organizācijas, kas pārstāv dalībniekus no vairāk nekā vienas dalībvalsts. |
Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgās iestādes var celt pārstāvības prasības valstu tiesās vai administratīvās iestādēs, ar nosacījumu, ka pastāv tieša saikne starp iestādes galvenajiem mērķiem un Savienības tiesību aktos paredzētajām tiesībām, attiecībā uz kurām prasībā ir apgalvots, ka tās ir pārkāptas. |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgās iestādes var celt pārstāvības prasības saskaņā ar 1. pantu valstu tiesās vai administratīvās iestādēs. |
Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām iestādēm ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz pasākumus pārkāpuma seku turpināšanās novēršanai. Šos pasākumus lūdz, pamatojoties uz jebkuru galīgu lēmumu, kurā konstatē, ka prakse ir I pielikumā minēto Savienības tiesību aktu pārkāpums, kas kaitē patērētāju kolektīvajām interesēm, tostarp galīgu aizlieguma rīkojumu, kas minēts 2) punkta b) apakšpunktā. |
3. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām iestādēm ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz pasākumus pārkāpuma seku turpināšanās novēršanai. Šos pasākumus lūdz, pamatojoties uz jebkuru galīgu lēmumu, kurā konstatē, ka prakse ir I pielikumā minēto Savienības tiesību aktu pārkāpums, kas kaitē patērētāju kolektīvajām interesēm, tostarp galīgu aizlieguma rīkojumu, kas minēts 2) punkta b) apakšpunktā. Kaut gan lēmumu par šīm pārstāvības darbībām var pieņemt tikai pēc tam, kad ir oficiāli konstatēts, ka šāda prakse ir Savienības tiesību aktu pārkāpums, tomēr, lai nenovilcinātu procedūras, prasības var celt paralēli prasījumiem par konkrētu darbību tūlītēju aizliegumu, kas minētas 2. punktā, vai kā daļu no vienas pārstāvības prasības saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem. |
Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Neskarot 4. panta 4. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgās iestādes var vienā pārstāvības prasībā lūgt pasākumus pārkāpuma seku turpināšanās novēršanai un 2. punktā minētos pasākumus. |
svītrots |
Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 4.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
4.a Dalībvalstis nodrošina, ka princips “zaudētājs maksā” attiecas uz visu veidu pārstāvības prasībām. |
Pamatojums | |
Komisijas 2013. gada ieteikumā ir norādīts, ka puse, kura zaudē kolektīvās tiesiskās aizsardzības prasību, atlīdzina nepieciešamās juridiskās izmaksas, kuras ir radušās pusei, kas ir uzvarējusi. | |
Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Direktīvas 5. panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām iestādēm ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz izdot tiesiskās aizsardzības rīkojumu, ar ko tirgotājam attiecīgā gadījumā uzliek pienākumu cita starpā nodrošināt kompensāciju, labošanu, aizstāšanu, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu. Dalībvalsts var pieprasīt attiecīgo individuālo patērētāju pilnvarojumu, pirms tiek pieņemts deklaratīvs lēmums vai izdots tiesiskās aizsardzības rīkojums. |
Direktīvas 5. panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām iestādēm ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz pieņemt tiesiskās aizsardzības lēmumu par ekonomisku vai cita veida kaitējumu, ar ko tirgotājam attiecīgā gadījumā uzliek pienākumu cita starpā nodrošināt kompensāciju, labošanu, aizstāšanu, izņemšanu no apgrozības, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu. Turklāt dalībvalstis var nodrošināt, ka stingri izņēmuma gadījumos, kad tas ir pienācīgi pamatots, tiesīgajām iestādēm var pieprasīt deklaratīvu lēmumu, nevis tiesiskās aizsardzības lēmumu. |
|
|
Dalībvalstis var pieprasīt attiecīgo individuālo patērētāju pilnvarojumu, pirms tiek pieņemts deklaratīvs vai tiesiskās aizsardzības lēmums, tostarp attiecīgā gadījumā — par pieprasīto tiesiskās aizsardzības līdzekļu veidu. Citi skartie patērētāji, tostarp tie, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav dalībvalstī, kurā ir iesniegta prasība, var pievienoties pārstāvības prasībai, lai pieņemtu deklaratīvu lēmumu vai tiesiskās aizsardzības lēmumu. |
Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Atlīdzināšana, kas ir iegūta pārstāvības prasības rezultātā, parasti tiek sadalīta skartajiem patērētājiem. |
Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Atkāpjoties no 1. punkta, pienācīgi pamatotos gadījumos, kad attiecīgajiem patērētājiem nodarītā individuālā kaitējuma īpašību dēļ ir sarežģīti noteikt individuālu tiesiskās aizsardzības apmēru, dalībvalstis var pilnvarot tiesu vai administratīvo iestādi tiesiskās aizsardzības rīkojuma vietā izdot deklaratīvu lēmumu par tirgotāja atbildību pret patērētājiem, kam Savienības tiesību aktu pārkāpuma rezultātā ir nodarīts kaitējums. |
svītrots |
Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos: |
svītrots |
|
(a) patērētāji, uz kuriem attiecas pārkāpums, ir identificējami, un tiem ir nodarīts līdzīgs kaitējums, ko radījusi tā pati prakse saistībā ar laika periodu vai pirkumu. Šādos gadījumos uz prasības uzsākšanu neattiecas nosacījums par attiecīgo individuālo patērētāju pilnvarojumu. Tiesiskā aizsardzība ir vērsta uz attiecīgajiem patērētājiem; |
|
|
(b) patērētājiem ir radušies nelieli zaudējumi, un būtu nesamērīgi nodrošināt viņiem tiesisko aizsardzību. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgo individuālo patērētāju pilnvarojums nav vajadzīgs. Tiesiskā aizsardzība ir vērsta uz sabiedrisku mērķi, kas nāk par labu patērētāju kolektīvajām interesēm. |
|
Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Tiesiskā aizsardzība, kas paredzēta galīgajā lēmumā saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, neskar nekādas papildu tiesības uz tiesisko aizsardzību, kas attiecīgajiem patērētājiem varētu būt saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. |
4. Tiesiskā aizsardzība, kas paredzēta galīgajā lēmumā saskaņā ar 1. punktu, neskar nekādas papildu tiesības uz tiesisko aizsardzību, kas attiecīgajiem patērētājiem varētu būt saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. |
Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Tiesīgā iestāde, kas lūdz 6. panta 1. punktā minēto tiesiskās aizsardzības rīkojumu, agrīnā prasības izskatīšanas posmā deklarē līdzekļu avotu, ko tā izmanto savai darbībai kopumā, un līdzekļu avotu, kurus tā izmanto konkrētās darbības atbalstam. Tai jāpierāda, ka tai ir pietiekami finanšu resursi, lai pārstāvētu attiecīgo patērētāju intereses un segtu pretējās puses izmaksas gadījumā, ja prasība tiktu noraidīta. |
1. Tiesīgā iestāde, kas lūdz 6. panta 1. punktā minēto tiesiskās aizsardzības lēmumu, prasības pieņemamības novērtēšanas posmā detalizēti deklarē līdzekļu avotu, ko tā izmanto savai darbībai kopumā, un līdzekļu avotu, kurus tā izmanto konkrētās darbības atbalstam. Tas var ietvert trešās personas garantiju vai atlīdzību, kas pakļauta arī šā panta 2. un 3. punkta noteikumiem. |
Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Zaudējusī puse sedz tiesāšanās izdevumus, ievērojot attiecīgajos valsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus. |
Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasību finansē trešā persona, tai ir aizliegts: |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasību finansē trešā persona, ir nodrošināta pārredzamība attiecībā uz finansējumu un ka trešajai pusei ir aizliegts: |
Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) ietekmēt tiesīgās iestādes lēmumus saistībā ar pārstāvības prasību, tostarp par izlīgumiem; |
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) |
Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(aa) saņemt jebkādu tiešu vai netiešu finansiālu labumu, izmantojot tiesas procesu vai nolēmumu; |
Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesas un administratīvās iestādes ir pilnvarotas izvērtēt 2. punktā minētos apstākļus un attiecīgi pieprasīt, lai tiesīgā iestāde attiektos no attiecīgā finansējuma, un vajadzības gadījumā noraidīt tiesīgās iestādes pārstāvību konkrētajā gadījumā. |
3. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesas un administratīvās iestādes izvērtē 2. punktā minētos apstākļus un attiecīgi pieprasīt, lai tiesīgā iestāde attiektos no attiecīgā finansējuma, un vajadzības gadījumā noraidīt tiesīgās iestādes pārstāvību konkrētajā gadījumā. |
Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 6. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6. Attiecīgajiem individuālajiem patērētājiem ir jābūt iespējai pieņemt 1., 2. un 3. punktā minētos izlīgumus vai atteikties no tiem. Tiesiskā aizsardzība, kas paredzēta apstiprinātā izlīgumā saskaņā ar 4. punktu, neskar nekādas papildu tiesības uz tiesisko aizsardzību, kas attiecīgajiem patērētājiem varētu būt saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. |
6. Attiecīgajiem individuālajiem patērētājiem ir jābūt iespējai pieņemt vai atteikties no 1., 2. un 3. punktā minētajiem izlīgumiem un sagatavot vai virzīt savas atbilstošās individuālās prasības. Tiesiskā aizsardzība, kas paredzēta apstiprinātā izlīgumā saskaņā ar 4. punktu, neskar nekādas papildu tiesības uz tiesisko aizsardzību, kas attiecīgajiem patērētājiem varētu būt saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. |
Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesa vai administratīvā iestāde pieprasa, lai pārkāpumu izdarījušais tirgotājs lietas apstākļiem piemērotā veidā un noteiktā termiņā par saviem līdzekļiem informētu attiecīgos patērētājus par galīgajiem lēmumiem, kuros paredzēti 5. un 6. pantā minētie pasākumi, kā arī par 8. pantā minētajiem apstiprinātajiem izlīgumiem, tostarp attiecīgā gadījumā informējot katru attiecīgo patērētāju atsevišķi. |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesa vai administratīvā iestāde pieprasa, lai pārkāpumu izdarījušais tirgotājs lietas apstākļiem piemērotā veidā un noteiktā termiņā par saviem līdzekļiem informētu attiecīgās personas, jo īpaši patērētājus un darbiniekus, kā arī sabiedrību par galīgajiem lēmumiem, kuros paredzēti 5. un 6. pantā minētie pasākumi, kā arī par 8. pantā minētajiem apstiprinātajiem izlīgumiem, tostarp attiecīgā gadījumā informējot katru attiecīgo patērētāju atsevišķi. Papildus tā tirgotāja kanāliem, kas izdarījis pārkāpumu, šo informāciju var sniegt arī ar attiecīgu valsts iestāžu kanālu starpniecību vai arī izmantojot ieceltu tiesīgo iestāžu kanālus — katrā gadījumā uz tirgotāja rēķina, kas ir izdarījis pārkāpumu. |
Pamatojums | |
Puses, kas ir izdarījusi pārkāpumu, kanālus puse, kurai ir nodarīts kaitējums, nevar uzskatīt par pārliecinošiem. Tādēļ būtu lietderīgi, ka patērētāji tiktu informēti, izmantojot kanālus, ko uzskata par ticamiem. | |
Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Šā panta 1. punktā minētā informācija ietver skaidrojumu saprotamā valodā par pārstāvības prasības priekšmetu, tās juridiskajām sekām un attiecīgā gadījumā par turpmākajiem pasākumiem, kas jāveic attiecīgajiem patērētājiem. |
2. Šā panta 1. punktā minētā informācija ietver skaidrojumu saprotamā valodā par pārstāvības prasības priekšmetu, tās juridiskajām sekām un attiecīgā gadījumā par turpmākajiem pasākumiem, kas jāveic attiecīgajiem patērētājiem. Informācijas sniegšanas kārtību un termiņus izstrādā, vienojoties ar tiesu vai administratīvu iestādi. |
Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētais galīgais lēmums, kas pieņemts citā dalībvalstī, valsts tiesās vai administratīvajās iestādēs tiek uzskatīts par atspēkojamu prezumpciju, ka pārkāpums ir noticis. |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētais galīgais lēmums, kas pieņemts citā dalībvalstī, valsts tiesās vai administratīvajās iestādēs tiek uzskatīts par vismaz atspēkojamu prezumpciju, ka pārkāpums ir noticis. |
Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis nodrošina, ka 5. un 6. pantā minētās pārstāvības prasības iesniegšanas rezultātā tiek apturēts vai pārtraukts noilguma termiņš, kas piemērojams visām attiecīgo patērētāju tiesiskās aizsardzības prasībām, ja attiecīgajām tiesībām piemēro noilguma termiņu saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. |
Saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem tās nodrošina, ka 5. un 6. pantā minētās pārstāvības prasības iesniegšanas rezultātā tiek apturēts vai pārtraukts noilguma termiņš, kas piemērojams visām attiecīgo patērētāju tiesiskās aizsardzības prasībām, ja attiecīgajām tiesībām piemēro noilguma termiņu saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. |
Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis nodrošina, ka pēc tādas tiesīgās iestādes lūguma, kas ir iesniegusi reāli pieejamus faktus un pierādījumus, kuri ir pietiekami, lai pamatotu pārstāvības prasību, un ir norādījusi papildu pierādījumus, kas ir atbildētāja kontrolē, tiesa vai administratīvā iestāde saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem var pieprasīt atbildētājam sniegt šādus pierādījumus, ievērojot piemērojamos Savienības un valsts noteikumus par konfidencialitāti. |
Dalībvalstis nodrošina, ka pēc tādas tiesīgās iestādes lūguma, kas ir iesniegusi reāli pieejamus faktus un pierādījumus, kuri ir pietiekami, lai pamatotu pārstāvības prasību, un ir norādījusi papildu pierādījumus, kas ir atbildētāja rīcībā, tiesa vai administratīvā iestāde var pieprasīt atbildētājam sniegt šādus pierādījumus. Šis lēmums būtu jāpieņem, pamatojoties uz novērtējumu par pieprasītās informācijas sniegšanas nepieciešamību, apjomu un samērīgumu saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem un ievērojot piemērojamos Savienības un valstu noteikumus par konfidencialitāti. |
Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ar pārstāvības prasībām saistītās procesuālās izmaksas nerada tiesīgajām iestādēm finansiālus šķēršļus savu tiesību efektīvā īstenošanā lūgt 5. un 6. pantā minētos pasākumus, piemēram, ierobežojot piemērojamās tiesas vai administratīvās nodevas, vajadzības gadījumā piešķirot tām piekļuvi juridiskajai palīdzībai vai sniedzot tām publisko finansējumu šim mērķim. |
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ar pārstāvības prasībām saistītās procesuālās izmaksas nerada tiesīgajām iestādēm finansiālus šķēršļus savu tiesību efektīvā īstenošanā lūgt 5. un 6. pantā minētos pasākumus, piemēram, jo īpaši ierobežojot piemērojamās tiesas vai administratīvās nodevas, vajadzības gadījumā piešķirot tām piekļuvi juridiskajai palīdzībai vai sniedzot tām publisko finansējumu šim mērķim. |
Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad tiesīgajām iestādēm ir pienākums informēt attiecīgos patērētājus par uzsākto pārstāvības prasību, ar to saistītās izmaksas var atgūt no tirgotāja, ja prasība tiek apmierināta. |
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka puse, kura zaudē kolektīvās tiesiskās aizsardzības prasībā, atlīdzina uzvarētājai pusei tās nepieciešamos tiesas izdevumus, ievērojot atbilstīgo valsts tiesību aktu nosacījumus. Gadījumos, kad tiesīgajām iestādēm ir pienākums informēt attiecīgos patērētājus par uzsākto pārstāvības prasību, ar to saistītās izmaksas var atgūt no tirgotāja, ja prasība tiek apmierināta. |
Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkura tiesīgā iestāde, kas saskaņā ar 4. panta 1. punktu iepriekš izraudzīta vienā dalībvalstī, var vērsties citas dalībvalsts tiesās vai administratīvajās iestādēs, uzrādot 4. pantā minēto publiski pieejamo sarakstu. Tiesas vai administratīvās iestādes uzskata šo sarakstu par pierādījumu tam, ka tiesīgā iestāde ir tiesīga celt prasību, neskarot to tiesības pārbaudīt, vai tiesīgās iestādes mērķis attaisno faktu, ka tā ceļ prasību konkrētā lietā. |
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkura tiesīgā iestāde, kas saskaņā ar 4. panta 1. punktu iepriekš izraudzīta vienā dalībvalstī, var vērsties citas dalībvalsts tiesās vai administratīvajās iestādēs, uzrādot 4. pantā minēto publiski pieejamo sarakstu. Tiesas vai administratīvās iestādes uzskata šo sarakstu par pierādījumu tam, ka tiesīgā iestāde ir tiesīga celt prasību. |
Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 16.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
16.a pants |
|
|
Lai padarītu iespējamu pārrobežu pagaidu lēmumu lielāku pamanāmību, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgās vietējās administratīvās iestādes izveido tādu nelikumīgu darbību reģistru, uz kurām attiecas pagaidu lēmumi, nolūkā nodrošināt pamatu labākajai praksei un informācijai citām dalībvalstu iestādēm. |
Grozījums Nr. 61 Direktīvas priekšlikums 17.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Article 17 a |
|
|
Deleģēšanas īstenošana |
|
|
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. |
|
|
2. Pilnvaras pieņemt 2. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no … [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena]. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. |
|
|
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. |
|
|
4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. |
|
|
5. Saskaņā ar 2. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. |
Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 18. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija izvērtē, vai noteikumi par gaisa un dzelzceļa pasažieru tiesībām nodrošina tādu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, kas ir salīdzināms ar šajā direktīvā paredzēto. Tādā gadījumā Komisija paredz izstrādāt attiecīgus priekšlikumus, kas var ietvert jo īpaši I pielikuma 10. un 15. punktā minēto tiesību aktu izslēgšanu no šīs direktīvas piemērošanas jomas, kas noteikta 2. pantā. |
svītrots |
Grozījums Nr. 63 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra Direktīva 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 349, 5.12.2014., 1. lpp.). |
Grozījums Nr. 64 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59b) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai [...] par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (Privātuma un elektronisko sakaru regula). |
Grozījums Nr. 65 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.c punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59c) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīva 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.). |
Grozījums Nr. 66 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.d punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59d) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva […], ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu (pārstrādāta redakcija). |
Grozījums Nr. 67 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.e punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59e) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/35/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (OV L 96, 29.3.2014., 357. lpp.). |
Grozījums Nr. 68 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.f punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59f) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/42/EK par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.). |
Grozījums Nr. 69 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.g punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59g) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/425 par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/686/EEK (OV L 81, 31.3.2016., 51. lpp.). |
Grozījums Nr. 70 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.h punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59h) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.). |
Grozījums Nr. 71 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.i punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59i) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/33/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz liftiem un liftu drošības sastāvdaļām (OV L 96, 29.3.2014., 251. lpp.). |
Grozījums Nr. 72 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.j punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59j) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/31/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz neautomātisko svaru pieejamību tirgū (OV L 96, 29.3.2014., 107. lpp.). |
Grozījums Nr. 73 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.k punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59k) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Direktīva 2013/29/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz pirotehnisko izstrādājumu pieejamību tirgū (pārstrādāta redakcija) (OV L 178, 28.6.2013., 27. lpp.). |
Grozījums Nr. 74 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.l punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59l) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.). |
Grozījums Nr. 75 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.m punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59m) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.). |
Grozījums Nr. 76 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.n punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59n) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīva 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu (OV L 170, 30.6.2009., 1. lpp.). |
Grozījums Nr. 77 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.o punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59o) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regula (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (OV L 338, 13.11.2004., 14. lpp.). |
Grozījums Nr. 78 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.p punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59p) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/53/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK (OV L 153, 22.5.2014., 62. lpp.). |
Grozījums Nr. 79 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.q punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59q) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.). |
Grozījums Nr. 80 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.r punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59r) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regula (ES) 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.) |
Grozījums Nr. 81 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.s punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59s) 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.). |
Grozījums Nr. 82 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.t punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59t) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredz ētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.). |
Grozījums Nr. 83 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.u punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59u) 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (OV L 404, 22.12.2009., 9. lpp.). |
Grozījums Nr. 84 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 59.v punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59v) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.). |
PIELIKUMS: STRUKTŪRAS VAI PERSONAS, KAS DEVUŠAS IEGULDĪJUMU ZIŅOJUMA PROJEKTA SAGATAVOŠANĀ
Šo sarakstu sagatavo pilnīgi brīvprātīgi, un par to ir atbildīgs vienīgi atzinuma sagatavotājs. Referents, gatavojot atzinumu, līdz tā pieņemšanai komitejā ir saņēmis informāciju no šādām struktūrām vai personām:
|
Struktūra un/vai persona |
|
|
BEUC (European Consumers Organisation) Ursula Pachl (Deputy Director) Augusta Maciuleviciuté (Senior Legal Officer) |
|
|
MKB Nederland (Dutch Association of Small and Medium Enterprises) Fried Kaanen (Vice Chair) Egbert Roozen (Vice chair) |
|
|
VNO-NCW (Dutch Confederation of Netherlands Industry and Employers) |
|
|
BUSINESSEUROPE Winand Quaedvlieg (Head Brussels’ Office) |
|
|
VZBV (Federatin of German Consumer Organisation) Otmar Lell (Team leader Legal Affairs and Trade) Isabelle Buscke (Leader Team Brussels) Julian Gallash (Policy Officer Team Legal Affairs and Trade) Christiane Seidel (Policy Officer Team Brussels) |
|
|
ETNO-GSMA Pierantonio Rizzo Malte Firlus Kristina Olausson |
|
|
BitKom Torben David |
|
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Pārstāvības prasības patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai |
||||
|
Atsauces |
COM(2018)0184 – C8-0149/2018 – 2018/0089(COD) |
||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
JURI 2.5.2018 |
|
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
IMCO 2.5.2018 |
||||
|
Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē |
13.9.2018 |
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Dennis de Jong 16.5.2018 |
||||
|
Izskatīšana komitejā |
24.9.2018 |
10.10.2018 |
21.11.2018 |
|
|
|
Pieņemšanas datums |
22.11.2018 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
18 10 3 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Carlos Coelho, Sergio Gaetano Cofferati, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Morten Løkkegaard, Eva Maydell, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Birgit Collin-Langen, Julia Reda, Adam Szejnfeld, Marc Tarabella, Sabine Verheyen |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Salvatore Cicu, Mady Delvaux, Czesław Hoc, Jean Lambert, Anne-Marie Mineur |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
18 |
+ |
|
|
ALDE ECR GUE/NGL S&D
Verts/ALE |
Morten Løkkegaard, Jasenko Selimovic Anneleen Van Bossuyt Anne-Marie Mineur, Dennis de Jong Sergio Gaetano Cofferati, Nicola Danti, Mady Delvaux, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Liisa Jaakonsaari, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Catherine Stihler, Marc Tarabella Jean Lambert, Julia Reda |
|
|
10 |
- |
|
|
ECR PPE
|
Daniel Dalton, Czesław Hoc Salvatore Cicu, Birgit Collin-Langen, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Eva Maydell, Ivan Štefanec, Adam Szejnfeld, Sabine Verheyen |
|
|
3 |
0 |
|
|
EFDD PPE |
Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Marco Zullo Carlos Coelho |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (26.11.2018)
Juridiskajai komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un Direktīvas 2009/22/EK atcelšanu
(COM(2018)0184 – C8-0149/2018 – 2018/0089(COD))
Atzinuma sagatavotājs: Georg Mayer
ĪSS PAMATOJUMS
Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto direktīvu par pārstāvības prasībām, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pilnībā piemēro, īsteno un izpilda ES tiesību aktus un nodrošina pilsoņiem pienācīgu tiesisko aizsardzību.
Direktīva par pārstāvības prasībām nav pretrunā spēkā esošajiem mehānismiem 1. pielikumā minēto direktīvu uzlabošanai vai pārveidošanai attiecībā uz vietējiem pārvadājumu vai tūrisma operatoru uzņēmumiem, bet tā būtu jāuzskata par spēkā esošo tiesību aktu piemērošanas instrumentu patērētajiem viegli izmantojamā veidā. Strīda gadījumā par to, vai pārstāvības prasība vispār ir pieļaujama, jautājumu izlemj piekritīgās dalībvalsts jurisdikcija (piekritību nosaka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 44/2001, Brisele I).
Dažādu transporta un tūrisma jomu, piemēram, gaisa, dzelzceļa, ūdens transporta un komplekso ceļojumu jomas īpatnības ir ņemtas vērā nozaru direktīvās, un šajās jomās ir jāpiemēro pārstāvības prasības.
Atzinuma sagatavotājs uzskata — lai kopumā aizsargātu patērētājus, ir pēc iespējas drīz obligāti jāpārstrādā un jāatjaunina nozaru direktīvas, respektīvi jāpielāgo tās tirgus attīstībai. Jo īpaši tas attiecas uz Gaisa pasažieru direktīvu. Taču ar šo pārstāvības prasību direktīvu nekādi nedrīkstētu novērsties no jautājuma, ka jau sen bija nepieciešams izveidot gaisa satiksmes pasažieru tiesību aktu paketi. Tomēr pagaidām vēl nav iespējams konkretizēt, vai 12 mēnešu laikā pēc pārstāvības prasību direktīvas stāšanās spēkā tiks iesniegta Gaisa pasažieru tiesību direktīvas jaunā redakcija, un tādēļ Komisijas ierosinātais datums novērtēšanai, vai būtu jāsaglabā 1. pielikums, nešķiet pārāk lietderīgs.
Kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismus nedrīkst izmantot, lai veiktu publiskajai varai deleģētos uzdevumus, piemēram, kriminālvajāšanu par darbībām, kas ir radījušas kaitējumu. Šādu publiskās varas uzdevumu īstenošanu nedrīkst uzticēt privātām organizācijām, piešķirot privātām struktūrām ekskluzīvu piekļuvi attiecīgām procesuālām darbībām.
Direktīvā netiek apskatīta iespēja paredzēt konkurējošas procedūras, kas ierobežotu turpmākas pārstāvības prasību procedūras. Šajā sakarībā ir vēl nepieciešama sīka analīze un regulējums, lai izvairītos no pārmērīgi liela lietu skaita, kas apgrūtinātu tiesas, patērētājus un uzņēmumus.
Nedrīkst pieļaut stimulus patvaļīgiem procesiem pret uzņēmumiem ar izspiešanas mērķi, lai tādējādi izveidotu peļņu nesošu uzņēmējdarbības modeli.
Turklāt atzinuma sagatavotājs uzskata, ka turpmāk norādītajos jautājumos ir nepieciešams veikt uzlabojumus.
1. Tiesīgo iestāžu definīcija — Šim nolūkam ir jāparedz stingrāki nosacījumi šādu prasību iesniegšanai un jābūt skaidri noteiktiem visiem nosacījumiem attiecībā uz pārstāvības prasību izskatīšanas ilgumu tiesīgajās iestādēs.
2. “Iesaistīšanās sistēma” — Atzinuma sagatavotājs noraida privāttiesībās paredzētas pārstāvības prasības, kuras iesniegtas bez tādu attiecīgo patērētāju pilnvarojuma, kuru tiesības ir aizskartas, jo šāda atteikšanās no “iesaistīšanās sistēmas” neatbilst Eiropas tiesību tradīcijām. Kolektīvās tiesību aizsardzības iespējas priekšnoteikumam jābūt patērētāja piekrišanai iesniegt prasījumus viņa vārdā. Taču jārēķinās ar to, ka “iesaistīšanās sistēma” tā dēvētajās maza apmēra lietās neradīs plašu atsaucību starp iespējamām cietušajām personām, jo iespējamo kaitējuma atlīdzību viņi nesaņemtu tieši.
3. Tiesīgo iestāžu finansēšana — Tiesīgo iestāžu finansēšana nekādi nedrīkstētu notikt ar valsts atbalsta starpniecību. Šeit jābūt spēkā prasītāja un atbildētāja līdztiesīguma principam, un nevienai no pusēm nedrīkst piešķirt nekādas priekšrocības.
4. Advokātu honorāri — Pārstāvības prasību mērķis nav radīt stimulus strīdu izšķiršanas procesiem, kurus puses uzskata par nevajadzīgiem. Dalībvalstīm būtu jānovērš iespējami honorāri no pietiesātajām summām.
5. Strīdu izšķiršana kriminālprocesā Iespējamā zaudējumu atlīdzība nedrīkst pārsniegt tiesiskās aizsardzības pasākuma apmēru, kuru varētu iegūt individuālas prasības rezultātā.
GROZĪJUMI
Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1) Šīs direktīvas mērķis ir dot iespēju tiesīgajām iestādēm, kas pārstāv patērētāju kolektīvās intereses, lūgt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ceļot pārstāvības prasības saistībā ar Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Tiesīgajām iestādēm vajadzētu būt iespējai prasīt apturēt vai aizliegt pārkāpumu, apstiprināt, ka ir izdarīts pārkāpums, un lūgt tiesisko aizsardzību, piemēram, kompensāciju, remontu vai cenas samazināšanu, kā tas ir paredzēts valsts tiesību aktos. |
(1) Šīs direktīvas mērķis ir dot iespēju tiesīgajām iestādēm, kas pārstāv patērētāju kolektīvās intereses, lūgt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ceļot pārstāvības prasības saistībā ar Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Tiesīgajām iestādēm vajadzētu būt iespējai prasīt apturēt vai aizliegt pārkāpumu, apstiprināt, ka ir izdarīts pārkāpums, un lūgt tiesisko aizsardzību, piemēram, kompensāciju, remontu, aizstāšanu, izņemšanu no apgrozījuma vai cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu, kā tas ir paredzēts valsts tiesību aktos. |
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7) Komisija ir pieņēmusi tiesību aktu priekšlikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos, un Regulai (EK) Nr. 2027/97 par gaisa pārvadātāju atbildību, veicot pasažieru un viņu bagāžas gaisa pārvadājumus30, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem31. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija izvērtē, vai šie Savienības noteikumi gaisa un dzelzceļa pasažieru tiesību jomā nodrošina patērētājiem pienācīgu aizsardzības līmeni, kas ir salīdzināms ar šajā direktīvā paredzēto, un izdara vajadzīgos secinājumus attiecībā uz šīs direktīvas darbības jomu. |
svītrots |
|
_________________ |
|
|
30 COM(2013) 130 final. |
|
|
31 COM(2017) 548 final. |
|
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(16) Tiesīgajām iestādēm vajadzētu būt iespējai lūgt pasākumus, kuru mērķis ir novērst pārkāpuma seku turpināšanos. Šie pasākumi būtu jāpieņem tiesiskās aizsardzības rīkojuma veidā, kurā tirgotājam uzliek pienākumu nodrošināt cita starpā kompensāciju, labošanu, aizstāšanu, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu, ja tas ir piemērojams un pieejams saskaņā ar valsts tiesību aktiem. |
(16) Tiesīgajām iestādēm vajadzētu būt iespējai lūgt pasākumus, kuru mērķis ir novērst pārkāpuma seku turpināšanos. Šie pasākumi būtu jāpieņem tiesiskās aizsardzības rīkojuma veidā, kurā tirgotājam uzliek pienākumu nodrošināt cita starpā kompensāciju, labošanu, aizstāšanu, izņemšanu no apgrozījuma, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu, ja tas ir piemērojams un pieejams saskaņā ar valsts tiesību aktiem. |
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(18) Dalībvalstis var pieprasīt tiesīgajām iestādēm sniegt pietiekamu informāciju, lai pamatotu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasību, tostarp tās patērētāju grupas aprakstu, ko skāris pārkāpums, un faktiskos un tiesību jautājumus, kas būtu jāatrisina pārstāvības prasības ietvaros. Lai iesniegtu prasību, tiesīgajai iestādei nevajadzētu būt pienākumam atsevišķi identificēt visus pārkāpuma skartos patērētājus. Tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasībās tiesai vai administratīvajai iestādei pēc iespējas agrākā posmā būtu jāpārbauda, vai lieta var tikt izskatīta kā pārstāvības prasība, ņemot vērā pārkāpuma būtību un attiecīgajiem patērētājiem nodarītā kaitējuma raksturu. |
(18) Dalībvalstis var pieprasīt tiesīgajām iestādēm sniegt pietiekamu informāciju, lai pamatotu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasību, tostarp tās patērētāju grupas aprakstu, ko skāris pārkāpums, un faktiskos un tiesību jautājumus, kas būtu jāatrisina pārstāvības prasības ietvaros. Lai iesniegtu prasību, tiesīgajai iestādei vajadzētu būt pienākumam atsevišķi identificēt visus pārkāpuma skartos patērētājus un pirms prasības iesniegšanas saņemt viņu piekrišanu dalībai pārstāvības prasībā. Tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasībās tiesai vai administratīvajai iestādei pēc iespējas agrākā posmā būtu jāpārbauda, vai lieta var tikt izskatīta kā pārstāvības prasība, ņemot vērā pārkāpuma būtību un attiecīgajiem patērētājiem nodarītā kaitējuma raksturu. |
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(20) Ja patērētāji, kurus skārusi tā pati prakse, ir identificējami un tiem ir nodarīts līdzīgs kaitējums attiecībā uz laika posmu vai pirkumu, piemēram, ilgtermiņa patērētāju līgumu gadījumā, tiesa vai administratīvā iestāde pārstāvības prasībā var skaidri definēt patērētāju grupu, kurus skāris pārkāpums. Tiesa vai administratīvā iestāde jo īpaši var lūgt pārkāpumu izdarījušo tirgotāju sniegt attiecīgu informāciju, piemēram, pārkāpuma skarto patērētāju identitāti un prakses ilgumu. Lietderības un efektivitātes labad šādos gadījumos dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem varētu izvērtēt, vai dot patērētājiem iespēju gūt tiešu labumu no tiesiskās aizsardzības rīkojuma pēc tam, kad tas ir izdots, nenosakot pienākumu šiem patērētājiem dot savu individuālo pilnvarojumu pirms tiesiskās aizsardzības rīkojuma izdošanas. |
(20) Ja patērētāji, kurus skārusi tā pati prakse, ir identificējami un tiem ir nodarīts līdzīgs kaitējums attiecībā uz laika posmu vai pirkumu, piemēram, ilgtermiņa patērētāju līgumu gadījumā, tiesa vai administratīvā iestāde pārstāvības prasībā var skaidri definēt patērētāju grupu, kurus skāris pārkāpums. Tiesa vai administratīvā iestāde jo īpaši var lūgt pārkāpumu izdarījušo tirgotāju sniegt attiecīgu informāciju, piemēram, pārkāpuma skarto patērētāju identitāti un prakses ilgumu. Lietderības un efektivitātes labad šādos gadījumos dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem varētu izvērtēt, vai dot patērētājiem iespēju gūt tiešu labumu no tiesiskās aizsardzības lēmuma pēc tam, kad tas ir pieņemts, un noteikt pienākumu šiem patērētājiem dot savu individuālo pilnvarojumu pirms tiesiskās aizsardzības lēmuma pieņemšanas. |
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(21) Mazas vērtības gadījumos vairākums patērētāju, visticamāk, nerīkosies, lai īstenotu savas tiesības, jo šie centieni būtu lielāki par individuālajiem ieguvumiem. Tomēr, ja tā pati prakse skar daudzus patērētājus, kopējie zaudējumi var būt ievērojami. Tādos gadījumos tiesa vai iestāde var uzskatīt, ka ir nesamērīgi sadalīt līdzekļus skartajiem patērētājiem, piemēram, tāpēc, ka tas ir pārāk apgrūtinoši vai neiespējami. Tāpēc līdzekļi, kas pārstāvības prasībās saņemti kā tiesiskajai aizsardzībai paredzēti līdzekļi, labāk būtu izmantojami patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un būtu jānovirza svarīgam sabiedriskam mērķim, piemēram, patērētāju juridiskās palīdzības fondam, izpratnes veidošanas kampaņām vai patērētāju iniciatīvām. |
(21) Mazas vērtības gadījumos vairākums patērētāju, visticamāk, nerīkosies, lai īstenotu savas tiesības, jo šie centieni būtu lielāki par individuālajiem ieguvumiem. Tomēr, ja tā pati prakse skar daudzus patērētājus, kopējie zaudējumi var būt ievērojami. Tādos gadījumos, neskarot individuālu patērētāju tiesības pieprasīt kompensāciju, tiesa vai iestāde var uzskatīt, ka ir nesamērīgi sadalīt līdzekļus skartajiem patērētājiem, piemēram, tāpēc, ka tas ir pārāk apgrūtinoši vai neiespējami. Tāpēc līdzekļi, kas pārstāvības prasībās saņemti kā tiesiskajai aizsardzībai paredzēti līdzekļi, labāk būtu izmantojami patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un būtu jānovirza svarīgam sabiedriskam mērķim, piemēram, patērētāju juridiskās palīdzības fondam, izpratnes veidošanas kampaņām vai patērētāju iniciatīvām. Līdzekļi nebūtu jāpiešķir tādai tiesīgai iestādei, kura ir iesniegusi prasību, lai izvairītos no interešu konflikta. |
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(23) Šajā direktīvā ir paredzēts procesuālais mehānisms, kas neietekmē noteikumus, ar kuriem paredz patērētāju materiālās tiesības uz līgumiskiem un ārpuslīgumiskiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ja pārkāpuma rezultātā viņu interesēm ir nodarīts kaitējums, piemēram, tiesībām uz kompensāciju par zaudējumiem, līguma izbeigšanu, atlīdzināšanu, aizstāšanu, labošanu vai cenas samazināšanu. Pārstāvības prasību tiesiskās aizsardzības saņemšanai saskaņā ar šo direktīvu var celt tikai tad, ja Savienības vai valsts tiesību akti paredz šādas materiālās tiesības. |
(23) Šajā direktīvā ir paredzēts procesuālais mehānisms, kas neietekmē noteikumus, ar kuriem paredz patērētāju materiālās tiesības uz līgumiskiem un ārpuslīgumiskiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ja pārkāpuma rezultātā viņu interesēm ir nodarīts kaitējums, piemēram, tiesībām uz kompensāciju par zaudējumiem, līguma izbeigšanu, atlīdzināšanu, aizstāšanu, izņemšanu no apgrozījuma, labošanu vai cenas samazināšanu. Pārstāvības prasību tiesiskās aizsardzības saņemšanai saskaņā ar šo direktīvu var celt tikai tad, ja Savienības vai valsts tiesību akti paredz šādas materiālās tiesības. |
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 25. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(25) Tiesīgajām iestādēm vajadzētu būt pilnībā pārredzamām attiecībā uz viņu darbības finansējuma avotu kopumā un arī attiecībā uz līdzekļiem, ar kuriem finansē konkrētu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasību, lai dotu iespēju tiesām vai administratīvajām iestādēm izvērtēt, vai varētu būt interešu konflikts starp trešās personas finansētāju un tiesīgo iestādi, lai izvairītos no ļaunprātīgas tiesāšanās riska un arī lai novērtētu, vai trešai personai ir pietiekami līdzekļi, lai pildītu savas finanšu saistības pret tiesīgo iestādi. Informācijai, ko tiesīgā iestāde sniedz tiesai vai administratīvajai iestādei, kura pārrauga pārstāvības prasību, būtu jāļauj tai izvērtēt, vai trešā persona var ietekmēt tiesīgās iestādes procesuālos lēmumus saistībā ar pārstāvības prasību, tostarp lēmumus par izlīgumiem, un vai tā nodrošina finansējumu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasībām pret atbildētāju, kas ir finansējuma sniedzēja konkurents, vai pret atbildētāju, no kura finansējuma sniedzējs ir atkarīgs. Ja kāds no šiem apstākļiem ir apstiprināts, tiesai vai administratīvajai iestādei vajadzētu būt pilnvarotai pieprasīt, lai tiesīgā iestāde atteiktos no attiecīgā finansējuma, un vajadzības gadījumā noraidīt tiesīgās iestādes pārstāvību konkrētajā gadījumā. |
(25) Tiesīgajām iestādēm vajadzētu būt pilnībā pārredzamām attiecībā uz viņu darbības finansējuma avotu kopumā un arī attiecībā uz līdzekļiem, ar kuriem finansē konkrētu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasību, visos procedūras posmos, lai dotu iespēju tiesām vai administratīvajām iestādēm izvērtēt, vai varētu būt interešu konflikts starp trešās personas finansētāju un tiesīgo iestādi, lai izvairītos no ļaunprātīgas tiesāšanās riska un arī lai novērtētu, vai trešai personai ir pietiekami līdzekļi, lai pildītu savas finanšu saistības pret tiesīgo iestādi. Informācijai, ko tiesīgā iestāde sniedz tiesai vai administratīvajai iestādei, kura pārrauga pārstāvības prasību, būtu jāļauj tai izvērtēt, vai trešā persona var ietekmēt tiesīgās iestādes procesuālos lēmumus saistībā ar pārstāvības prasību, tostarp lēmumus par izlīgumiem, un vai tā nodrošina finansējumu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasībām pret atbildētāju, kas ir finansējuma sniedzēja konkurents, vai pret atbildētāju, no kura finansējuma sniedzējs ir atkarīgs. Ja kāds no šiem apstākļiem ir apstiprināts, tiesai vai administratīvajai iestādei vajadzētu būt pilnvarotai pieprasīt, lai tiesīgā iestāde atteiktos no attiecīgā finansējuma, un vajadzības gadījumā noraidīt tiesīgās iestādes pārstāvību konkrētajā gadījumā. |
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 31. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(31) Lai pārstāvības prasība būtu sekmīga, ir ļoti būtiski, lai patērētāji būtu par to informēti. Patērētājiem vajadzētu būt informētiem par izskatāmo pārstāvības prasību, par faktu, ka tirgotāja prakse tiek uzskatīta par tiesību aktu pārkāpumu, par savām tiesībām pēc pārkāpuma konstatēšanas un par jebkādiem turpmākajiem pasākumiem, kas attiecīgajiem patērētājiem ir jāveic, jo īpaši, lai saņemtu tiesisko aizsardzību. Reputācijai radītie riski, kas saistīti ar informācijas izplatīšanu par pārkāpumu, arī ir svarīgi, lai atturētu tirgotājus no patērētāju tiesību pārkāpšanas. |
(31) Lai pārstāvības prasība būtu sekmīga, ir ļoti būtiski, lai patērētāji būtu par to informēti. Patērētājiem vajadzētu būt informētiem par izskatāmo pārstāvības prasību, par faktu, ka tirgotāja prakse tiek uzskatīta par tiesību aktu pārkāpumu, par savām tiesībām pēc pārkāpuma konstatēšanas un par jebkādiem turpmākajiem pasākumiem, kas attiecīgajiem patērētājiem ir jāveic, jo īpaši, lai saņemtu tiesisko aizsardzību. Reputācijai radītie riski, kas saistīti ar informācijas izplatīšanu par pārkāpumu, arī ir svarīgi, lai atturētu tirgotājus no patērētāju tiesību tīšas pārkāpšanas. |
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Šajā direktīvā paredzēti noteikumi, kas ļauj tiesīgajām iestādēm celt pārstāvības prasības, kuru mērķis ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība, un vienlaikus nodrošina pienācīgas garantijas ļaunprātīgas tiesāšanās novēršanai. |
1. Šajā direktīvā paredzēti noteikumi, kas ļauj tiesīgajām iestādēm celt pārstāvības prasības, kuru mērķis ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība masveida kaitējuma gadījumā, un vienlaikus nodrošina pienācīgas garantijas ļaunprātīgas tiesāšanās novēršanai. |
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pieņemt vai paturēt spēkā noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt tiesīgajām iestādēm vai jebkurai citai attiecīgai personai citus procesuālos līdzekļus tādu prasību celšanai, kuru mērķis ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība valsts līmenī. |
2. Šīs direktīvas mērķis ir minimāla saskaņošana, un tā neliedz dalībvalstīm pieņemt vai paturēt spēkā noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt tiesīgajām iestādēm vai jebkurai citai attiecīgai personai citus procesuālos līdzekļus tādu prasību celšanai, kuru mērķis ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība valsts līmenī. |
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Šo direktīvu piemēro pārstāvības prasībām, ko ceļ saistībā ar tirgotāju izdarītiem I pielikumā uzskaitīto Savienības tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem, kas kaitē vai var kaitēt patērētāju kolektīvajām interesēm. To piemēro iekšzemes un pārrobežu pārkāpumiem, tostarp gadījumos, kad šie pārkāpumi ir beigušies pirms pārstāvības prasības uzsākšanas vai pirms pārstāvības prasības izskatīšanas beigām. |
1. Šo direktīvu piemēro pārstāvības prasībām, ko ceļ saistībā ar tirgotāju izdarītiem I pielikumā uzskaitīto Savienības tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem, kas rada vai var radīt masveida kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm. To piemēro pārkāpumiem, kuriem ir Savienības dimensija, tostarp gadījumos, kad šie pārkāpumi ir beigušies pirms pārstāvības prasības uzsākšanas vai pirms pārstāvības prasības izskatīšanas beigām. |
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Pārstāvības prasība neaizstāj patērētāja tiesības saņemt īpašos Savienības tiesību aktos paredzētu individuālu kompensāciju gadījumā, ja tirgotāji ir pārkāpuši Savienības tiesību aktu noteikumus. |
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 3.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
3.a Šī direktīva neattiecas uz pārskatāmajiem Savienības tiesību aktiem, kas uzskaitīti III pielikumā (jauns). |
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(6a) "masveida kaitējums" ir tirgotāju izdarīts I pielikumā uzskaitīto Savienības tiesību aktu noteikumu Savienības mēroga plaši izplatīts pārkāpums, kas kaitē vai var kaitēt ievērojama patērētāju skaita kolektīvajām interesēm; |
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 6.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(6b) “Savienības mēroga plaši izplatīts pārkāpums” ir plaši izplatīts pārkāpums, kas ir radījis, rada vai varētu radīt kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm vismaz divās trešdaļās dalībvalstu, kuru kopējais iedzīvotāju skaits veido vismaz divas trešdaļas no Savienības iedzīvotāju skaita; |
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa – a punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) tā ir pienācīgi izveidota saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem; |
(a) tā ir pienācīgi izveidota saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem un reģistrēta piederības dalībvalsts kompetentās ministrijas sarakstā; |
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa – aa punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(aa) iestāde ir tikusi izveidota vismaz pirms trim gadiem, un iepriekšējos trīs gadus tā ir nepārtraukti darbojusies; |
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa – ca punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ca) dalībvalstis dara zināmu Komisijai tiesīgo iestāžu sarakstu un attiecīgos atjauninājumus; |
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa – cb punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(cb) jābūt pietiekamiem finanšu līdzekļiem un personāla resursiem, kā arī juridiskajai pieredzei, lai pārstāvētu vairākas personas un spētu rīkojoties viņu interesēs. |
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa – cc punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(cc) ir jābūt tiešai saiknei starp attiecīgās organizācijas svarīgākajiem mērķiem un Savienības tiesību aktos paredzētajām tiesībām, attiecībā uz kurām prasībā ir apgalvots, ka tās ir pārkāptas, un kuras ir prasības priekšmets; |
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa – cd punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(cd) tā kalpo sabiedriskā labuma mērķim. |
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Dalībvalstis nodrošina, ka jo īpaši patērētāju organizācijas un neatkarīgas publiskās struktūras var pretendēt uz tiesīgās iestādes statusu. Dalībvalstis tiesīgo iestāžu statusam var izraudzīties patērētāju organizācijas, kas pārstāv dalībniekus no vairāk nekā vienas dalībvalsts. |
3. Dalībvalstis nodrošina, ka reģistrētas vai ad hoc organizācijas, kas aizsargā sabiedrības intereses, jo īpaši patērētāju organizācijas un neatkarīgas publiskās struktūras, var pretendēt uz tiesīgās iestādes statusu. Dalībvalstis tiesīgo iestāžu statusam var izraudzīties organizācijas, kas pārstāv dalībniekus no vairāk nekā vienas dalībvalsts. |
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Lai lūgtu aizlieguma rīkojumu, tiesīgajām iestādēm nav jāiegūst attiecīgo individuālo patērētāju pilnvaras un nav jāsniedz pierādījumi par attiecīgo patērētāju faktiskajiem zaudējumiem vai kaitējumu vai par tirgotāja nodomu vai nolaidību. |
Lai lūgtu pieņemt aizlieguma lēmumus, tiesīgajām iestādēm jāiegūst attiecīgo individuālo patērētāju pilnvaras un nav jāsniedz pierādījumi par attiecīgo patērētāju faktiskajiem zaudējumiem vai kaitējumu vai par tirgotāja nodomu vai nolaidību. |
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Lēmums par tiesisko aizsardzību, ar kuru tirgotājam uzliek pienākumu nodrošināt cita starpā kompensāciju, labošanu, aizstāšanu, izņemšanu no tirdzniecības, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atpakaļ atdošanu attiecīgā gadījumā. |
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Direktīvas 5. panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām iestādēm ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz izdot tiesiskās aizsardzības rīkojumu, ar ko tirgotājam attiecīgā gadījumā uzliek pienākumu cita starpā nodrošināt kompensāciju, labošanu, aizstāšanu, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu. Dalībvalsts var pieprasīt attiecīgo individuālo patērētāju pilnvarojumu, pirms tiek pieņemts deklaratīvs lēmums vai izdots tiesiskās aizsardzības rīkojums. |
Direktīvas 5. panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām iestādēm ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz izdot tiesiskās aizsardzības rīkojumu, ar ko tirgotājam attiecīgā gadījumā uzliek pienākumu cita starpā nodrošināt kompensāciju, labošanu, aizstāšanu, izņemšanu no apgrozījuma, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu. Dalībvalsts pieprasa attiecīgo individuālo patērētāju pilnvarojumu, pirms tiek pieņemts deklaratīvs lēmums vai izdots tiesiskās aizsardzības rīkojums. |
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Tiesīgā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktu prasībām sniedz pietiekamu informāciju, lai pamatotu prasību, tostarp to patērētāju aprakstu, kurus skar prasība, un atrisināmajiem faktiskajiem un tiesību jautājumiem. |
Tiesīgajai iestādei saskaņā ar valsts tiesību aktu prasībām ir jāsniedz pietiekama informācija, lai pamatotu prasību, tostarp to patērētāju apraksts, kurus skar prasība, un atrisināmie faktiskie un tiesību jautājumi, kā arī pierādījumi, ka prasības procedūra ir izsmelta, ja patērētāju tiesības aizsargā iepriekš paredzēti noteikumi par prasībām. |
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Atkāpjoties no 1. punkta, pienācīgi pamatotos gadījumos, kad attiecīgajiem patērētājiem nodarītā individuālā kaitējuma īpašību dēļ ir sarežģīti noteikt individuālu tiesiskās aizsardzības apmēru, dalībvalstis var pilnvarot tiesu vai administratīvo iestādi tiesiskās aizsardzības rīkojuma vietā izdot deklaratīvu lēmumu par tirgotāja atbildību pret patērētājiem, kam Savienības tiesību aktu pārkāpuma rezultātā ir nodarīts kaitējums. |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgās iestādes var likumīgi saņemt individuāla patērētāja pilnvarojumu tikai pēc tam, kad tiesīgā iestāde ir pilnībā rakstiski informējusi attiecīgos individuālos patērētājus par: i) visiem attiecīgajiem kolektīvās procedūras aspektiem; iespēju patērētājiem iesniegt pirmo prasību nepastarpināti tirgotājam bez tiesīgās iestādes starpniecības vai ar jurista vai cita valsts tiesību aktos atļauta pārstāvja pārstāvību un iii) jebkurām pieejamajām iespējām attiecībā uz individuālu tiesību aizsardzību, tostarp tām, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Direktīvā 2013/11/ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu. |
Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 3. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) patērētāji, uz kuriem attiecas pārkāpums, ir identificējami, un tiem ir nodarīts līdzīgs kaitējums, ko radījusi tā pati prakse saistībā ar laika periodu vai pirkumu. Šādos gadījumos uz prasības uzsākšanu neattiecas nosacījums par attiecīgo individuālo patērētāju pilnvarojumu. Tiesiskā aizsardzība ir vērsta uz attiecīgajiem patērētājiem; |
svītrots |
Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 3. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) patērētājiem ir radušies nelieli zaudējumi, un būtu nesamērīgi nodrošināt viņiem tiesisko aizsardzību. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgo individuālo patērētāju pilnvarojums nav vajadzīgs. Tiesiskā aizsardzība ir vērsta uz sabiedrisku mērķi, kas nāk par labu patērētāju kolektīvajām interesēm. |
svītrots |
Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 3.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
3.a Informācija, kas tiesīgajām iestādēm jāiesniedz saskaņā ar 6. panta 2. punkta ii) apakšpunktu, ietver: i) tiesīgās iestādes identitāti un tās leģitīmo interesi par attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem; ii) visus iespējamos kolektīvās procedūras soļus un to paredzamo ilgumu; iii) veidus vai to trūkumu, kā iesaistītie patērētāji individuāli vai kolektīvi var ietekmēt tiesīgās iestādes lēmumus attiecībā uz kolektīvo procedūru; iv) skaidru informāciju par jebkurām izmaksām, kas saistītas ar kolektīvo procedūru un ko jebkādā veidā var piemērot vai ieturēt no individuāliem patērētājiem, tostarp aprēķina piemēru, kā šādas izmaksas var ietekmēt iespējamo kompensāciju vai citu tiesiskās aizsardzības veidu, ko patērētāji var saņemt;v) detalizētu informāciju par to, kā un kad individuālie patērētāji saņems kompensāciju vai tiesisko aizsardzību citā veidā gadījumā, ja kolektīvā procedūra izrādīsies sekmīga. 1. Tiesīgā iestāde, kas lūdz 6. panta 1. punktā minēto tiesiskās aizsardzības rīkojumu, agrīnā prasības izskatīšanas posmā deklarē līdzekļu avotu, ko tā izmanto savai darbībai kopumā, un līdzekļu avotu, kurus tā izmanto konkrētās darbības atbalstam. Tai jāpierāda, ka tai ir pietiekami resursi, lai pārstāvētu skartā iedzīvotāja intereses. (Termina "patērētājs" aizstāšana ar "skartais iedzīvotājs" būtu jāveic visā tekstā.) |
Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Tiesīgā iestāde, kas lūdz 6. panta 1. punktā minēto tiesiskās aizsardzības rīkojumu, agrīnā prasības izskatīšanas posmā deklarē līdzekļu avotu, ko tā izmanto savai darbībai kopumā, un līdzekļu avotu, kurus tā izmanto konkrētās darbības atbalstam. Tai jāpierāda, ka tai ir pietiekami finanšu resursi, lai pārstāvētu attiecīgo patērētāju intereses un segtu pretējās puses izmaksas gadījumā, ja prasība tiktu noraidīta. |
1. Tiesīgā iestāde, kas lūdz 6. panta 1. punktā minēto tiesiskās aizsardzības lēmumu, agrīnā prasības izskatīšanas posmā deklarē līdzekļu avotu, ko tā izmanto savai darbībai kopumā, un līdzekļu avotu, kurus tā izmanto konkrētās darbības atbalstam, visā procedūras gaitā. Tai pārredzami jāpierāda, ka tai ir pietiekami resursi, lai pārstāvētu attiecīgo patērētāju intereses un segtu pretējās puses izmaksas gadījumā, ja prasība tiktu noraidīta. |
Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 3.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(3a) Dalībvalstis nodrošina, ka pēc pārstāvības prasības apmierināšanas zaudējumu summa, kas uzņēmumam ir jāatlīdzina, tiek izmaksāta tikai par labu iesaistītajiem patērētājiem. No šīs summas var atvilkt ar personālu saistītos un tiesas izdevumus, ja tiesīgajai iestādei tie nav atlīdzināti citādā veidā. |
Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 3.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(3b) Visas izmaksas saistībā ar pārstāvības prasību, kura tiek noraidīta, tiesīgajai iestādei ir jāsedz pašai. |
Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesa vai administratīvā iestāde pieprasa, lai pārkāpumu izdarījušais tirgotājs lietas apstākļiem piemērotā veidā un noteiktā termiņā par saviem līdzekļiem informētu attiecīgos patērētājus par galīgajiem lēmumiem, kuros paredzēti 5. un 6. pantā minētie pasākumi, kā arī par 8. pantā minētajiem apstiprinātajiem izlīgumiem, tostarp attiecīgā gadījumā informējot katru attiecīgo patērētāju atsevišķi. |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesa vai administratīvā iestāde pieprasa, lai lietas apstākļiem piemērotā veidā un noteiktā termiņā tā par saviem līdzekļiem informētu attiecīgos patērētājus par galīgajiem nolēmumiem, kuros paredzēti 5. un 6. pantā minētie pasākumi, kā arī par 8. pantā minētajiem apstiprinātajiem izlīgumiem, tostarp attiecīgā gadījumā informējot katru attiecīgo patērētāju atsevišķi. |
Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai pieejamā veidā tiek darīta zināma informācija par turpmākām, notiekošām un pabeigtām kolektīvām prasībām, tostarp izmantojot publiski pieejamu tīmekļa vietni. |
Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis nodrošina, ka pēc tādas tiesīgās iestādes lūguma, kas ir iesniegusi reāli pieejamus faktus un pierādījumus, kuri ir pietiekami, lai pamatotu pārstāvības prasību, un ir norādījusi papildu pierādījumus, kas ir atbildētāja kontrolē, tiesa vai administratīvā iestāde saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem var pieprasīt atbildētājam sniegt šādus pierādījumus, ievērojot piemērojamos Savienības un valsts noteikumus par konfidencialitāti. |
Dalībvalstis nodrošina, ka pēc tādas tiesīgās iestādes lūguma, kas ir iesniegusi reāli pieejamus faktus un pierādījumus, kuri ir pietiekami, lai pamatotu pārstāvības prasību, un ir norādījusi papildu pierādījumus, kas ir atbildētāja kontrolē, tiesa vai administratīvā iestāde var pieprasīt atbildētājam sniegt šādus pierādījumus. Šo lēmumu pieņem, pamatojoties uz novērtējumu par pieprasītās informācijas sniegšanas nepieciešamību, apjomu un samērīgumu saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem un ievērojot piemērojamos Savienības un valstu noteikumus par konfidencialitāti. |
Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ar pārstāvības prasībām saistītās procesuālās izmaksas nerada tiesīgajām iestādēm finansiālus šķēršļus savu tiesību efektīvā īstenošanā lūgt 5. un 6. pantā minētos pasākumus, piemēram, ierobežojot piemērojamās tiesas vai administratīvās nodevas, vajadzības gadījumā piešķirot tām piekļuvi juridiskajai palīdzībai vai sniedzot tām publisko finansējumu šim mērķim. |
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ar pārstāvības prasībām saistītās procesuālās izmaksas nerada tiesīgajām iestādēm finansiālus šķēršļus savu tiesību efektīvā īstenošanā lūgt 5. un 6. pantā minētos pasākumus, piemēram, ierobežojot piemērojamās tiesas vai administratīvās nodevas, vajadzības gadījumā piešķirot tām piekļuvi juridiskajai palīdzībai. |
Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 18. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija izvērtē, vai noteikumi par gaisa un dzelzceļa pasažieru tiesībām nodrošina tādu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, kas ir salīdzināms ar šajā direktīvā paredzēto. Tādā gadījumā Komisija paredz izstrādāt attiecīgus priekšlikumus, kas var ietvert jo īpaši I pielikuma 10. un 15. punktā minēto tiesību aktu izslēgšanu no šīs direktīvas piemērošanas jomas, kas noteikta 2. pantā. |
svītrots |
Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 10. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46, 17.2.2004., 1. lpp.) |
svītrots |
Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 15. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1371/2007 (2007. gada 23. oktobris) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (OV L 315, 3.12.2007., 14. lpp.) |
svītrots |
Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 31. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1177/2010 (2010. gada 24. novembris) par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 334, 17.12.2010., 1. lpp.) |
svītrots |
Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 32. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 181/2011 (2011. gada 16. februāris) par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 55, 28.2.2011., 1. lpp) |
svītrots |
Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums IIa pielikums (jauns) – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
III PIELIKUMS. 2. PANTA 4. PUNKTĀ MINĒTO SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS |
Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums IIa pielikums (jauns) – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46, 17.2.2004., 1. lpp.) |
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Pārstāvības prasības patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai |
||||
|
Atsauces |
COM(2018)0184 – C8-0149/2018 – 2018/0089(COD) |
||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
JURI 2.5.2018 |
|
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
TRAN 31.5.2018 |
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Georg Mayer 23.5.2018 |
||||
|
Izskatīšana komitejā |
9.10.2018 |
|
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
22.11.2018 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
21 14 1 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Marie-Christine Arnautu, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Isabella De Monte, Jacqueline Foster, Innocenzo Leontini, Peter Lundgren, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Markus Pieper, Gabriele Preuß, Franck Proust, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Massimiliano Salini, Claudia Țapardel, Keith Taylor, Pavel Telička, István Ujhelyi, Marita Ulvskog, Wim van de Camp, Janusz Zemke, Roberts Zīle |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jakop Dalunde, Mark Demesmaeker, Anders Sellström, Henna Virkkunen |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Michael Gahler, Clare Moody, Flavio Zanonato |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
21 |
+ |
|
|
ALDE |
Gesine Meissner, Pavel Telička |
|
|
ECR |
Mark Demesmaeker, Jacqueline Foster, Peter Lundgren, Roberts Zīle |
|
|
ENF |
Marie-Christine Arnautu |
|
|
PPE |
Georges Bach, Deirdre Clune, Andor Deli, Michael Gahler, Innocenzo Leontini, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska,,Marian-Jean Marinescu, Markus Pieper, Franck Proust, Massimiliano Salini, Anders Sellström, Henna Virkkunen, Luis de Grandes Pascual, Wim van de Camp |
|
|
14 |
- |
|
|
S&D |
Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, De Monte, Clare Moody, Gabriele Preuß, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, Claudia Țapardel, István Ujhelyi, Marita Ulvskog, Flavio Zanonato, Janusz Zemke |
|
|
VERTS/ALE |
Michael Cramer, Jakop Dalunde, Keith Taylor |
|
|
1 |
0 |
|
|
EFDD |
Daniela Aiuto |
|
|
|
Balsojumu labojumi |
|
|
+ |
|
|
|
- |
|
|
|
0 |
|
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Pārstāvības prasības patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai |
||||
|
Atsauces |
COM(2018)0184 – C8-0149/2018 – 2018/0089(COD) |
||||
|
Datums, kad to iesniedza EP |
11.4.2018 |
|
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
JURI 2.5.2018 |
|
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
IMCO 2.5.2018 |
TRAN 31.5.2018 |
|
|
|
|
Iesaistītās komitejas Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
IMCO 13.9.2018 |
|
|
|
|
|
Referenti Iecelšanas datums |
Geoffroy Didier 22.5.2018 |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
20.6.2018 |
20.11.2018 |
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
6.12.2018 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
19 0 3 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Joëlle Bergeron, Jean-Marie Cavada, Mady Delvaux, Rosa Estaràs Ferragut, Mary Honeyball, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, József Szájer |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Geoffroy Didier, Pascal Durand, Angel Dzhambazki, Ana Miranda, Jens Rohde, Virginie Rozière, Tiemo Wölken |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Lucy Anderson, Georges Bach, Kostadinka Kuneva, Jeroen Lenaers, Philippe Loiseau, Marco Zullo |
||||
|
Iesniegšanas datums |
7.12.2018 |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
19 |
+ |
|
|
ALDE |
Jean-Marie Cavada, Jens Rohde |
|
|
EFDD |
Joëlle Bergeron, Marco Zullo |
|
|
PPE |
Georges Bach, Geoffroy Didier, Rosa Estaràs Ferragut, Jeroen Lenaers, Pavel Svoboda, József Szájer |
|
|
S&D |
Lucy Anderson, Mady Delvaux, Mary Honeyball, Evelyn Regner, Virginie Rozière, Tiemo Wölken |
|
|
VERTS/ALE |
Pascal Durand, Ana Miranda, Julia Reda |
|
|
0 |
- |
|
|
|
|
|
|
3 |
0 |
|
|
ECR |
Angel Dzhambazki |
|
|
ENF |
Philippe Loiseau |
|
|
GUE/NGL |
Kostadinka Kuneva |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas