ZIŅOJUMS par Padomes nostāju attiecībā uz otro Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

10.12.2018 - (15205/2018 – C8-0499/2018 – 2018/2275(BUD))

Rezolūcijas priekšlikums
Budžeta komiteja
Referenti: Daniele Viotti (III iedaļa — Komisija)
Paul Rübig (pārējās iedaļas)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Padomes nostāju attiecībā uz otro Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (15205/2018 – C8-0499/2018 – 2018/2275(BUD))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu[1],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu[2],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012[3],

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[4] („DFS regula”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[5],

–  ņemot vērā 2018. gada 15. marta rezolūciju par budžeta sagatavošanas vispārējām pamatnostādnēm[6],

–  ņemot vērā 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2019. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi[7],

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2018. gada 21. jūnijā (COM(2018)0600),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 4. septembrī pieņemto nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome nosūtīja Parlamentam 2018. gada 13. septembrī (11737/2018 – C8-0410/2018),

–  ņemot vērā 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par pilnvarojumu trialogam par 2019. finanšu gada budžeta projektu[8],

–  ņemot vērā 2018. gada 24. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu[9],

–  ņemot vērā to, ka Samierināšanas komiteja Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 6. punktā minētajā divdesmit vienas dienas termiņā nevienojās par kopīgu dokumentu,

–  ņemot vērā otro Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija saskaņā ar LESD 314. panta 8. punktu pieņēma 2018. gada 30. novembrī (COM(2018)0900),

–  ņemot vērā 2018. gada 4. decembrī notikušā budžeta trialoga secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 11. decembrī pieņemto nostāju attiecībā uz otro Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (15205/2018 – C8-0499/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0454/2018),

1.  atgādina, ka budžeta projekta dokumentu kopumu, par ko Parlaments un Padome smagās un intensīvās sarunās vienojās 2018. gada 4. decembra trialoga sanāksmē, veido divi komponenti: Savienības 2019. gada budžets, kura apmērs saistību un maksājumu apropriācijās attiecīgi ir 165 795,6 miljoni EUR un 148 198,9 miljoni EUR, un četri kopīgi paziņojumi, kā arī viens vienpusējs paziņojums;

2.  uzsver — kaut arī Padomes grozītais budžeta projekts ne visā pilnībā atbilst ilgtspējīga, saskanīga un efektīva Savienības budžeta prasībām, Parlamenta mērķis ir nodrošināt Savienībai budžetu, kas var sniegt jūtamus ieguvumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

3.  atzinīgi vērtē vienošanos par saistību apropriāciju kopējo apmēru, kas salīdzinājumā ar sākotnējo Padomes lasījumu ir palielināts par 1728 miljoniem EUR; pauž gandarījumu, ka sarunās panāktais līdzekļu palielinājums par 943 miljoniem EUR atbilst Parlamenta galvenajām politiskajām prioritātēm, proti, pētnieku, jauniešu un MVU atbalstam, migrācijas pamatcēloņu novēršanai, klimata pārmaiņām, ES iedzīvotāju drošības palielināšanai un aizsardzībai;

4.  atzinīgi vērtē vienošanos par 2019. gada maksājumu apropriāciju kopējo apmēru, kas salīdzinājumā ar 2018. gada budžetu ir palielināts par 2,4 %; tomēr norāda, ka maksājumu līmenis atbilst tikai 0,9 % no Savienības NKI; uzsver to, cik nozīmīgs ir kopīgais paziņojums par maksājumu apropriācijām, kurā Parlaments un Padome apņemas pieņemt nepieciešamos lēmumus, lai segtu nepietiekamās vajadzības;

5.  pauž nožēlu par to, ka Padome, aizbildinoties ar to, ka tās rīcībā nebija pietiekami daudz laika izanalizēt attiecīgo jautājumu, 2019. gada budžeta procedūras kontekstā principiāli atteicās iesaistīties diskusijā par Finanšu regulas jaunā 15. panta 3. punkta izmantošanu, kas ļautu pētniecības jomā atceltās summas no jauna darīt pieejamas ikgadējās budžeta procedūras ietvaros; tādēļ aicina Komisiju vismaz divreiz gadā ziņot tieši par pētniecības programmās atceltajām summām un nodrošināt visu attiecīgo informāciju un elementus saistībā ar 15. panta 3. punktu, un ierosināt to izmantot 2020. gada budžeta procedūras kontekstā;

6.  atkārtoti pauž nožēlu par to, ka Parlaments kā viena no abām budžeta lēmējiestādēm netika pienācīgi iesaistīts Padomes un Komisijas diskusijās par Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā paplašināšanu; pauž nožēlu par Padomes nelokāmo nostāju attiecībā uz Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā otrās daļas finansēšanu, proti, ka no Savienības budžeta tiks nodrošināti 2 miljardi EUR, savukārt dalībvalstu ieguldījums būs 1 miljards EUR; atkārto savu izsenis pausto nostāju, ka jaunas iniciatīvas nedrīkst finansēt tā, ka tas kaitētu jau pastāvošiem Savienības ārējiem projektiem; atgādina, ka, veicot pašreizējās DFS termiņa vidusposma pārskatīšanu, Padome nebija gatava palielināt DFS maksimālos apjomus un tādēļ tas netika izdarīts, un ka DFS nav bijusi pietiekami elastīga, lai reaģētu uz neparedzētiem apstākļiem; uzsver, ka ir jāizdara secinājumi attiecībā uz DFS pēc 2021. gada, lai cita starpā novērstu to, ka tiek veidoti tādi budžeta „satelīti” kā Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā;

7.  atbilstoši Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgajam paziņojumam uzstāj, lai programmu „Apvārsnis 2020” un „Erasmus+” budžeta palielinājums par 100 miljoniem EUR, kas saskaņā ar panākto vienošanos tiks nodrošināts, izdarot grozījumu 2019. gada budžetā, tiktu finansēts, nevis pārdalot līdzekļus no citām programmām, bet gan ar jaunām apropriācijām;

8.  ņemot vērā arvien lielāko atbalstu, ko Eiropols sniedz dalībvalstīm saistībā ar tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, un Eiropola iesaistīšanos cīņā pret terorismu un kibernoziedzību, atzinīgi vērtē 10 papildu amata vietu izveidi un ar to saistīto apropriāciju palielinājumu Eiropolam;

9.  atzinīgi vērtē 5 amata vietu izveidi un to, ka Komisija šajā sakarībā palielinājusi apropriācijas 2019. gada budžeta projektā, lai nepieļautu darbu iestrēgšanu, kas varētu kaitēt tiesu produktivitātei, ņemot vērā Tiesas jaunos pienākumus un nemitīgo darba slodzes palielināšanos, it īpaši saistībā ar Brexit; tomēr norāda, ka faktiski Tiesai atbalsta dienestos bija vajadzīgas 16 jaunas pastāvīgas amata vietas;

10.  atzinīgi vērtē EĀDD budžeta pozīcijas palielināšanu stratēģiskās komunikācijas spējai, lai nodrošinātu spēcīgāku un koordinētu Savienības reakciju uz dezinformācijas izaicinājumu;

11.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz otro Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, kā arī šai rezolūcijai pievienotos kopīgos paziņojumus;

12.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējais budžets ir pieņemts galīgajā variantā, un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

13.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām un dalībvalstu parlamentiem.

• [1]  OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.
• [2]  OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
• [3]  OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
• [4]  OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
• [5]  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
• [6]  Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0089.
• [7]  Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0182.
• [8]  Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0311.
• [9]  Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0404.

PIELIKUMS

PROJEKTA PAKETE

2019. gada budžets — kopīgi secinājumi

Kopīgos secinājumus veido šādas iedaļas:

1.  2019. gada budžets

2.  Paziņojumi

Kopsavilkuma pārskats

Saskaņā ar projekta paketi:

–  kopējais saistību apropriāciju (s/a) līmenis 2019. gada budžetā ir 165 795,6 miljoni EUR. Kopumā 2019. gadam saglabājas rezerve līdz DFS noteiktajam maksimālajam apjomam 1 291,1 miljona EUR apmērā s/a;

–  kopējais maksājumu apropriāciju (m/a) līmenis 2019. gada budžetā ir 148 198,9 miljoni EUR;

–  elastības instruments 2019. gadam tiek izmantots s/a par summu 1 164,3 miljoni EUR 1.a izdevumu apakškategorijai (Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai) un 3. izdevumu kategorijai (Drošība un pilsoniskums);

–  vispārējā rezerve saistībām tiek izmantota 1 476,0 miljonu EUR apjomā 1.a izdevumu apakškategorijai (Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai), 1.b izdevumu apakškategorijai (Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija) un 4. izdevumu kategorijai (Globālā Eiropa);

–  2017. gadā izmantotā neparedzēto izdevumu rezerve tiek kompensēta par 253,9 miljoniem EUR no nepiešķirto līdzekļu rezerves 5. izdevumu kategorijā (Administrācija);

–  2019. gada m/a, kas saistītas ar elastības instrumenta izmantošanu 2016., 2017., 2018. un 2019. gadā, Komisija ir aplēsusi 961,9 miljonu EUR apmērā.

1.  2019. gada budžets

Eiropas Parlaments un Padome ir vienojušies par kopīgiem secinājumiem, kasiekļauti 1.1.–1.6. iedaļā.

1.1.  Horizontālie jautājumi

Decentralizētās aģentūras

Decentralizētām aģentūrām paredzētā ES iemaksa (s/a un m/a) un štata vietu skaits ir noteikts tāds, kādu to otrajā budžeta projektā (BP) ir ierosinājusi Komisija.

Izpildaģentūras

Izpildaģentūrām paredzētā ES iemaksa (s/a un m/a) un štata vietu skaits ir noteikts tāds, kādu to otrajā budžeta projektā ir ierosinājusi Komisija.

Izmēģinājuma projekti/sagatavošanas darbības

Ir panākta vienošanās par visaptverošu 75 izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību (PP/PA) paketi, kādu to otrajā budžeta projektā ir ierosinājusi Komisija. Ja uz kādu izmēģinājuma projektu vai sagatavošanas darbību attiecas jau pieņemts juridiskais pamats, Komisija var ierosināt apropriāciju pārvietojumu uz atbilstošo juridisko pamatu, lai atvieglotu attiecīgās darbības īstenošanu.

Šajā paketē, kādu Eiropas Parlaments ierosinājis savā sākotnējā BP lasījumā, pilnībā ievēroti maksimālie apjomi, kas PP/PA noteikti Finanšu regulā.

1.2.  Finanšu shēmas izdevumu kategorijas – saistību apropriācijas

1.a izdevumu apakškategorija (Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai)

s/a ir noteiktas tādā līmenī, kādu Komisija ierosināja otrajā BP, bet ar turpmākajā tabulā ietvertajiem pielāgojumiem.

				(EUR)
Budžeta pozīcija / programma	Nosaukums	Izmaiņas saistību apropriācijās
		Otrais 2019. gada BP	2019. gada budžets	Starpība
Apvārsnis 2020				[phone]
08 02 03 04	Resursefektīvas, videi draudzīgas, drošas un integrētas Eiropas transporta sistēmas izveide	252 946 905	260 946 905	+8 000 000
08 02 08	MVU instruments	541 589 527	641 589 527	[phone]
09 04 01 01	Pētniecības stiprināšana nākotnes un jauno tehnoloģiju jomā	429 937 089	442 937 089	[phone]
15 03 01 01	Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības – jaunu prasmju un inovācijas veidošana, pilnveidošana un tālāknodošana	916 586 364	945 586 364	[phone]
Izglītība, apmācība un sports (Erasmus+)				[phone]
15 02 01 01	Izcilības un sadarbības veicināšana Eiropas izglītības un apmācības nozarē un šīs nozares atbilstības darba tirgum veicināšana	2 411 836 200	2 441 036 200	[phone]
15 02 01 02	Izcilības un sadarbības veicināšana Eiropas jauniešu vidū un jauniešu dalības Eiropas demokrātiskajā dzīvē sekmēšana	175 070 000	185 870 000	[phone]
KOPĀ				[phone]

Tādējādi saskaņotais s/a līmenis ir noteikts 23 335,4 miljonu EUR apmērā, neatstājot rezervi 1.a izdevumu apakškategorijas izdevumu maksimālās robežvērtības ietvaros, vispārējo rezervi saistībām izmanto par summu 74,7 miljonu EUR apmērā un no elastības instrumenta izmanto summu 178,7 miljonu EUR apmērā.

1.b izdevumu apakškategorijā (Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija):

s/a ir noteiktas tādā līmenī, kādu Komisija ir ierosinājusi otrajā BP.

Tādējādi saskaņotais s/a līmenis ir noteikts 57 192,0 miljonu EUR apmērā, neatstājot rezervi 1.b izdevumu apakškategorijas izdevumu maksimālās robežvērtības ietvaros, un saistību vispārējai rezervei izmanto summu 350,0 miljonu EUR apmērā.

2. izdevumu kategorija (Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi)

s/a ir noteiktas tādā līmenī, kādu Komisija ir ierosinājusi otrajā BP.

Tādējādi saskaņotais s/a līmenis ir noteikts 59 642,1 miljona EUR apmērā, atstājot rezervi 701,9 miljonu EUR apmērā.

3. izdevumu kategorija (Drošība un pilsoniskums)

s/a ir noteiktas tādā līmenī, kādu Komisija ir ierosinājusi otrajā BP.

Tādējādi saskaņotais s/a līmenis ir noteikts 3 786,6 miljonu EUR apmērā, neatstājot rezervi 3. izdevumu kategorijas izdevumu maksimālās robežvērtības ietvaros, un no elastības instrumenta izmanto summu 985,6 miljonu EUR apmērā.

4. izdevumu kategorija (Globālā Eiropa)

s/a ir noteiktas tādā līmenī, kādu Komisija ir ierosinājusi otrajā BP.

Tādējādi saskaņotais s/a līmenis ir noteikts 11 319,3 miljonu EUR apmērā, neatstājot rezervi 4. izdevumu kategorijas izdevumu maksimālās robežvērtības ietvaros, un vispārējo rezervi saistībām izmanto par summu 1 051,3 miljonu EUR apmērā.

5. izdevumu kategorija (Administrācija)

Amata vietu skaits iestāžu štatu sarakstos un apropriācijas ir noteiktas līmenī, kādu Komisija ierosināja otrajā budžeta projektā (BP).

Tā rezultātā un pēc tam, kad bija ņemti vērā PP/PA (4,1 miljons EUR), kas ierosināti iepriekš 1.1. iedaļā, saskaņotais s/a līmenis ir noteikts 9943,0 miljonu EUR apmērā, atstājot rezervi 589,1 miljona EUR apmērā 5. izdevumu kategorijas maksimālās robežvērtības ietvaros pēc tam, kad ir izmantoti 253,9 miljoni EUR no rezerves, lai kompensētu neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 2017. gadā.

Īpašie instrumenti: Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF), rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR) un Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF)

Saistību apropriācijas EGF, EAR un ESSF ir noteiktas līmenī, kādu Komisija ierosināja otrajā budžeta projektā.

1.3.  Maksājumu apropriācijas

Kopējais maksājumu apropriāciju līmenis 2019. gada budžetā ir noteikts līmenī, kādu Komisija ierosinājusi otrajā BP.

1.4.  Budžeta piezīmes

Komisijas ierosinātās budžeta piezīmes par otro BP ir apstiprinātas, izņemot attiecībā uz šādām budžeta pozīcijām:

–  08 02 08. pants (MVU instruments) budžeta Komisijas iedaļā, attiecībā uz kuru tika apstiprināts teksts, kas tika ierosināts sākotnējā BP;

–  2 2 1 4. postenis (Stratēģiskās komunikācijas spēja) budžeta Eiropas Ārējās darbības dienesta iedaļā, attiecībā uz kuru ir apstiprināts teksts, kas bija iekļauts sākotnējā BP Eiropas Parlamenta lasījumā.

1.5.  Nomenklatūra

Nomenklatūra, ko Komisija ierosināja otrajā BP, ir apstiprināta.

1.6.  Rezerves

Rezerves, ko Komisija ierosināja otrajā BP, ir apstiprinātas. Papildus tam summa 19 321 000 EUR apmērā tiek iekļauta rezervē gan saistību, gan maksājumu apropriācijās, gaidot, kad tiks pieņemts Komisijas 2018. gada 12. septembra priekšlikums (COM(2018) 632) par 18 02 03. pantu (Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex)).

2.  PAZIŅOJUMI

2.1.  Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgais paziņojums par maksājumu apropriācijām

Eiropas Parlaments un Padome atgādina – saistībā ar īstenošanu ir jānodrošina maksājumu pienācīga veikšana attiecībā pret apropriācijām saistībām, lai nepieļautu, ka gada beigās ir ārkārtīgi liels nenomaksātu rēķinu apjoms.

Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju turpināt cieši un aktīvi pārraudzīt 2014.–2020. gada programmu īstenošanu. Šim nolūkam tie aicina Komisiju laikus iesniegt atjauninātus skaitļus par īstenošanas stāvokli un aplēsēm attiecībā uz 2019. gada maksājumu apropriāciju prasībām.

Ja skaitļi parāda, ka 2019. gada budžetā iekļautās apropriācijas ir nepietiekamas, lai segtu vajadzības, Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju, cik drīz vien iespējams, nākt klajā ar atbilstošu risinājumu, cita starpā budžeta grozījumu, lai budžeta lēmējinstitūcija pienācīgi pamatotu vajadzību gadījumā varētu laikus pieņemt visus nepieciešamos lēmumus. Ja nepieciešams, Eiropas Parlaments un Padome ņems vērā lietas steidzamību.

2.2.  Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgs paziņojums par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atgādina, ka jaunatnes bezdarba samazināšana joprojām ir ļoti svarīga un kopēja politiska prioritāte, un tie atkārtoti apstiprina apņēmību šā mērķa sasniegšanai pēc iespējas labāk izmantot pieejamos budžeta resursus, jo īpaši ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (JNI) starpniecību.

Eiropas Parlaments un Padome ņem vērā līdzšinējo pieredzi saistībā ar resursu palielinājumu īpašajam piešķīrumam JNI, kas izraisīja apjomīgus grozījumus programmās, lai nodrošinātu līdzekļus no Eiropas Sociālā fonda (ESF), kas būtu līdzvērtīgi īpašajam piešķīrumam JNI.

Tāpēc Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par palielinātu budžeta resursu JNI raitu īstenošanu. Eiropas Parlaments un Padome, ņemot vērā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, vienojas priekšlikumu izskatīt ātri, lai pārplānošana 2019. gadā varētu noritēt pēc iespējas ātri.

2.3.  Vienpusējs Komisijas paziņojums par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu

Neskarot budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras, Komisija apstiprina, ka, nākot klajā ar atjaunināto finanšu plānojumu un tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Kopīgo noteikumu regulu, 2019. gadam paredzētais palielinājums Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, par ko panākta vienošanās, netiks uzskatīts par pašlaik 2020. gadam paredzētās summas pārcelšanu uz agrāku laiku.

2.4.  Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgais paziņojums par klimata politikas integrēšanu

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atgādina, cik svarīgi ir veidot mazoglekļa, resursu ziņā efektīvu un klimata ziņā noturīgu ekonomiku. Šajā sakarā Eiropas Parlaments un Padome vienojās laikā no 2014. līdz 2020. gadam vismaz 20 % no ES budžeta investēt ar klimatu saistītos izdevumos. Vidēji – un kaut arī 2019. gada budžetā tika sasniegts 20 % mērķis – pašreizējā prognoze kopējam 2014.–2020. gada laikposmam paredz, ka pasākumiem klimata jomā no ES budžeta tiks piešķirti 19,3 %, galvenokārt tādēļ, ka šā laikposma sākumā Eiropas strukturālie un investīciju fondi tika īstenoti ar kavēšanos.

Eiropas Parlaments un Padome pieņem zināšanai šo virzību un aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai 2014.–2020. gada laikposmam kopumā panāktu 20 % mērķi.

2.5.  Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgs paziņojums par 1.a izdevumu apakškategorijas nostiprināšanu ar budžeta grozījumu

Ņemot vērā ierobežoto elastības instrumenta un saistību vispārējās rezerves pieejamību, Eiropas Parlaments un Padome ir vienojušies 2019. gadā budžeta grozījumā iekļaut 100 miljonus EUR, lai stiprinātu “Apvārsnis 2020” un Erasmus+. Komisija ar šo budžeta grozījumu, kurā nebūs iekļauti citi elementi, nāks klajā, tiklīdz 2019. gada pavasarī būs pabeigta daudzgadu finanšu shēmas 2020. gadam tehniskā korekcija, ietverot saistību vispārējās rezerves aprēķināšanu. Tas neskar nevienu citu parasto tehnisko korekciju, kas Komisijai būs jāveic, lai nodrošinātu organizētu 2019. gada budžeta izpildi.

Eiropas Parlaments un Padome apņemas Komisijas iesniegto 2019. gada budžeta grozījuma projektu izskatīt ātri.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	10.12.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	17 2 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean Arthuis, Richard Ashworth, Lefteris Christoforou, Manuel dos Santos, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, John Howarth, Siegfried Mureşan, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Jordi Solé, Patricija Šulin, Indrek Tarand, Monika Vana, Daniele Viotti, Marco Zanni
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Xabier Benito Ziluaga, Karine Gloanec Maurin, Marco Valli
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Claudia Schmidt

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

17	+
ALDE	Jean Arthuis
PPE	Richard Ashworth, Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Ingeborg Gräßle, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Patricija Šulin
S&D	Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Karine Gloanec Maurin, John Howarth, Daniele Viotti, Manuel dos Santos

2	-
GUE/NGL	Xabier Benito Ziluaga, Liadh Ní Riada

5	0
EFDD	Marco Valli
ENF	Marco Zanni
Verts/ALE	Jordi Solé, Indrek Tarand, Monika Vana

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas