ZIŅOJUMS par Komisijas 2018. gada ziņojumu par Bosniju un Hercegovinu
14.12.2018 - (2018/2148(INI))
Ārlietu komiteja
Referents: Cristian Dan Preda
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par Komisijas 2018. gada ziņojumu par Bosniju un Hercegovinu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses,
– ņemot vērā Protokolu par Sadarbības un asociācijas nolīguma pielāgošanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, un šā protokola parafēšanu 2016. gada 18. jūlijā un parakstīšanu 2017. gada 1. februārī,
– ņemot vērā Bosnijas un Hercegovinas 2016. gada 15. februāra pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā un valsts atbildes uz Komisijas anketas jautājumiem 2018. gada 28. februārī,
– ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 19. un 20. jūnija secinājumus par Rietumbalkāniem un to pielikumu "Saloniku darba kārtība Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju",
– ņemot vērā Padomes 2017. gada 16. oktobra secinājumus par Bosniju un Hercegovinu, 2018. gada 26. jūnija secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu un 2018. gada 15. oktobra secinājumus par Bosniju un Hercegovinu / operāciju EUFOR Althea,
– ņemot vērā ES un Bosnijas un Hercegovinas Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas (SAPK) pirmo sanāksmi, kas notika 2015. gada 5. un 6. novembrī, ES un Bosnijas un Hercegovinas Stabilizācijas un asociācijas padomes otro sanāksmi, kas notika 2017. gada 10. jūlijā, ES un Bosnijas un Hercegovinas Stabilizācijas un asociācijas komitejas trešo sanāksmi, kas notika 2018. gada 27. martā, un ES un Bosnijas un Hercegovinas Stabilizācijas un asociācijas padomes trešo sanāksmi, kas notika 2018. gada 13. jūlijā,
– ņemot vērā Berlīnes procesu, jo īpaši priekšsēdētāja secinājumus par 2018. gada 10. jūlija Rietumbalkānu augstākā līmeņa vadītāju sanāksmi Londonā, tajā pašā dienā parakstītās trīs kopīgās deklarācijas par reģionālo sadarbību un labām kaimiņattiecībām, par bezvēsts pazudušajiem un par kara noziegumiem, kā arī šajā sanāksmē izdoto Bosnijas un Hercegovinas pretkorupcijas paziņojumu,
– ņemot vērā Sofijas deklarāciju, kas 2018. gada 17. maijā tika pieņemta ES un Rietumbalkānu samitā, un tai pievienoto Sofijas prioritāšu programmu,
– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 6. februāra paziņojumu "Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā" (COM(2018)0065),
– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. aprīļa paziņojumu "2018. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku" (COM(2018)0450), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments "2018. gada ziņojums par Bosniju un Hercegovinu" (SWD(2018)0155),
– ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces (AP/PV) Federica Mogherini un Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāra Johannes Hahn 2018. gada 2. maija paziņojumu par Bosnijas un Hercegovinas vēlēšanu reformu, lai ievēlētu federācijas Tautas palātu,
– ņemot vērā 2018. gada 7. oktobrī notikušo vēlēšanu rezultātus,
– ņemot vērā EDSO/ODIHR starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas 2018. gada 8. oktobrī publicēto paziņojumu par sākotnējiem novērojumiem un secinājumiem,
– ņemot vērā AP/PV Federica Mogherini un komisāra Johannes Hahn 2018. gada 8. oktobra kopīgo paziņojumu par vēlēšanām Bosnijā un Hercegovinā,
– ņemot vērā ES, Rietumbalkānu valstu un Turcijas 2018. gada 25. maija ekonomiskā un finanšu dialoga kopīgos secinājumus,
– ņemot vērā ES 2018. gada 1. jūnija vietējo paziņojumu par Bosnijas un Hercegovinas Kriminālprocesa kodeksa noteikumiem,
– ņemot vērā Augstā pārstāvja miera līguma īstenošanas procesā Bosnijā un Hercegovinā piecdesmit trešo[1] un piecdesmit ceturto[2] ziņojumu ANO Drošības padomei attiecīgi 2018. gada 3. maijā un 2018. gada 31. oktobrī,
– ņemot vērā 2015. gada jūlijā pieņemto 2015.–2018. gada reformu programmu Bosnijai un Hercegovinai un Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes un Bosnijas un Hercegovinas Federācijas un Serbu Republikas valdību 2016. gada 23. augustā pieņemto koordinācijas mehānismu,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par šo valsti,
– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0467/2018),
A. tā kā ES joprojām ir apņēmības pilna integrēt Bosniju un Hercegovinu Eiropā un saglabāt tās teritoriālo integritāti, suverenitāti un vienotību;
B. tā kā šīs valsts pieteikums dalībai ES ir stratēģiska izvēle un apņemšanās virzīties pretī ES;
C. tā kā Komisija gatavo savu atzinumu par Bosnijas un Hercegovinas pieteikumu dalībai ES; tā kā Bosnija un Hercegovina, izmantojot koordinācijas mehānismu ES jautājumos, sagatavoja un 2018. gada 28. februārī iesniedza Komisijai atbildes uz tās anketu; tā kā Bosnija un Hercegovina 2018. gada 20. jūnijā saņēma vairāk nekā 600 papildu jautājumus un vēl nav nosūtījusi atbildes uz šiem jautājumiem;
D. tā kā kopš 2017. gada vidus ir būtiski palēninājusies ar ES saistīto reformu pieņemšana, neraugoties uz Bosnijas un Hercegovinas apņemšanos īstenot reformu programmu; tā kā pievienošanās ES ir visaptverošs process, kurā nepieciešama politiskā griba, visu ieinteresēto personu kopīgi centieni un vienprātība par reformu programmu; tā kā institucionālo, ekonomikas un sociālo reformu centrā ir jābūt Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem;
E. tā kā 2018. gada 7. oktobrī Bosnijā un Hercegovinā notika vispārējas vēlēšanas; tā kā politiskās partijas nav spējušas vienoties par vēlēšanu tiesību aktu izmaiņām, kas vajadzīgas, lai novērstu juridisko nepilnību, kura izriet no Konstitucionālās tiesas nolēmumiem Ljubić lietā par federācijas Tautas palātas locekļu ievēlēšanu; tā kā centieni sekmēt šā jautājuma risināšanu Bosnijā un Hercegovinā esošo ES un ASV vēstnieku vadībā un ar Venēcijas komisijas līdzdalību ir bijuši neauglīgi;
F. tā kā Bosnija un Hercegovina joprojām pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kā atzīts Sejdić-Finci lietā un saistītās lietās; tā kā Padome Komisijai ir uzdevusi pievērst īpašu uzmanību šim jautājumam, kad tā sagatavo atzinumu par Bosnijas un Hercegovinas pieteikumu dalībai ES; tā kā tādēļ tiek sagaidīts, ka Komisijas atzinumā būs analizēti ar funkcionalitāti saistīti jautājumi un pārbaudīta tiesiskā regulējuma atbilstība ES acquis, identificējot veicamās konstitucionālās un citas vajadzīgās reformas; tā kā jo vairāk Bosnija un Hercegovina pietuvosies dalībai ES, jo vairāk būs nepieciešamas konstitucionālas reformas, kas vērstas uz funkcionalitātes uzlabošanu un cilvēktiesību aizsardzības nodrošināšanu; tā kā valsts politiskie līderi līdz šim nav spējuši novērst attiecīgās nepilnības Bosnijas un Hercegovinas konstitūcijā;
G. tā kā pašlaik netiek īstenoti 13 Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālās tiesas nolēmumi un daudzi administratīvo vienību lēmumi saistībā ar konstitūciju (28 lēmumi federācijas līmenī un 7 — Serbu Republikā); tā kā Konstitucionālās tiesas nolēmumu īstenošana ir svarīgs tiesiskuma nodrošināšanas elements;
H. tā kā Bosnija un Hercegovina ir arī parakstījusi Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā (Espo, 1991. gads);
I. tā kā mūsdienu Eiropā nav pieņemami cildināt personas, kas notiesātas par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci;
J. tā kā būtu enerģiskāk jārisina joprojām pastāvošās izlīguma procesa problēmas;
K. tā kā korupcija, tostarp augstākajā līmenī, joprojām ir plaši izplatīta,
1. atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas atbildes, kuras iesniegtas uz Komisijas anketas jautājumiem; mudina Bosniju un Hercegovinu laikus atbildēt uz papildu jautājumiem, kas pēc savas būtības ir tehniskāki, lai sniegtu ieguldījumu Komisijas atzinumā par pieteikumu dalībai ES;
2. pauž bažas par reformu tempa ievērojamo palēnināšanos abu pušu domstarpību un ļoti agri aizsāktās stipri polarizētās priekšvēlēšanu kampaņas dēļ; uzsver, ka Bosnijas un Hercegovinas iestāžu paustā apņēmība tuvināties Eiropai ir jāpapildina ar tādu konsekventu reformu īstenošanu, kuru pamatā ir reformu programma un kuras rada konkrētus ieguvumus iedzīvotājiem neatkarīgi no to etniskās un reliģiskās piederības; pauž nožēlu par to, ka nav panākts nekāds būtisks progress, izņemot to, ka ir pieņemtas valsts mēroga stratēģijas vides, lauku attīstības un enerģētikas jomā un daži būtiski reformu pasākumi, piemēram, likuma par akcīzes nodokli grozījumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu SVF un ERAB finansējumu;
3. pauž nožēlu par to, ka vēlēšanu kampaņas laikā jau atkal dominēja etniskā un nacionālistiskā retorika un ka to savos izteikumos joprojām izmanto visu pušu politiskie dalībnieki; aicina visus politiskos līderus nekavējoties iesaistīties visu līmeņu valdību izveidē, konstruktīvi sadarbojoties savas valsts iedzīvotāju interesēs; aicina pienācīgi informēt sabiedrību par ES integrācijas procesu arī kā par izlīguma un politiskās kultūras attīstības procesu, kura pamatā ir kompromisi un savstarpēja sapratne;
4. norāda, ka arī šim vēlēšanu ciklam bija raksturīga segmentācija pēc etniskās izcelsmes un ka vēlēšanu kampaņa galvenokārt bija vērsta uz strīdīgiem, ar pagātni saistītiem jautājumiem, nevis konkrētu risinājumu ierosināšanu nolūkā atrisināt Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju ikdienas problēmas; pauž nožēlu par nacionālistisko un musinošo pirmsvēlēšanu retoriku, kas padziļina plaisu starp trim balsstiesīgajām tautām; norāda, ka 2018. gada 7. oktobra vēlēšanas atbilda konkurences principiem un kopumā noritēja organizēti, lai arī bija daži pārkāpumi, un ka Bosnijas un Hercegovinas pilsoņi mierīgi un organizēti izmantoja savas demokrātiskās tiesības; atkārtoti norāda, ka būtu jāizmeklē un pēc iespējas skaidrāk jānosoda visi iespējamie vēlēšanu pārkāpumi, kā arī jāsauc pie atbildības vainīgie saistībā ar jebkādu nelikumīgu rīcību; uzsver joprojām pastāvošās nepilnības demokrātiskajā vēlēšanu procesā un sagaida, ka nekavējoties tiks izpildīti EDSO/ODIHR ieteikumi; atgādina, ka vēl nav īstenots Konstitucionālās tiesas 2010. gada nolēmums attiecībā uz Mostaras pilsoņu demokrātiskajām tiesībām piedalīties vietējās vēlēšanās;
5. pauž nožēlu par to, ka pirms vēlēšanām netika panākts kompromiss attiecībā uz vēlēšanu tiesību aktu izmaiņām, kas ir vajadzīgas, lai novērstu juridisko nepilnību, kura izriet no Konstitucionālās tiesas nolēmumiem Ljubić lietā par federācijas Tautas palātas locekļu ievēlēšanu; prasa rast pieņemamu risinājumu, lai nodrošinātu vēlēšanu rezultātu raitu īstenošanu un visu valsts iestāžu pienācīgu darbību; pauž pārliecību, ka Centrālā vēlēšanu komisija savas pilnvaras izmantos neatkarīgi un profesionāli; mudina visus politiskos līderus un ievēlētos parlamenta deputātus uzņemties atbildību, izvairīties no paziņojumiem, kuros tiek apšaubīta valsts vienotība, atturēties no savu strīdīgo viedokļu paušanas un rast kompromisus un risinājumus, kas būs pieņemami visiem; brīdina, ka nedrīkst pieļaut kavējumus un mēģinājumus traucēt iestāžu izveidi pēc vēlēšanām, jo tas būtu pretrunā iedzīvotāju interesēm un Eiropas integrācijas mērķim; uzsver, ka vēlēšanu rezultātu īstenošana un valdības veidošana saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem ir būtisks labi funkcionējošas demokrātijas elements, kā arī prasība jebkurai valstij, kas vēlas pievienoties ES;
6. atkārtoti uzsver, ka ir ātri jāizveido federācijas Tautas palāta saskaņā ar Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālās tiesas nolēmumiem, kā atgādināts arī AP/PV F. Mogherini un komisāra J. Hahn kopīgajā paziņojumā par vēlēšanām Bosnijā un Hercegovinā;
7. pauž nožēlu par to, ka joprojām nav atrisināts jautājums par triju balsstiesīgo tautu un visu pārējo pilsoņu demokrātisku un likumīgu pārstāvību; mudina visas iesaistītās puses laikus rast kompromisu, jo jaunajiem likumdevējiem šis jautājums būtu jārisina pēc iespējas ātrāk, tostarp īstenojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus Sejdić Finci lietā un saistītās lietās; atkārtoti uzsver, ka ir jāturpina konstitucionālās, politiskās un vēlēšanu reformas, kas Bosniju un Hercegovinu pārveidotu par pilnīgi efektīvu, iekļaujošu un funkcionējošu valsti, kura balstās uz tiesiskumu;
8. pauž nožēlu par to, ka Bosnijas un Hercegovinas pārstāvji joprojām nespēj vienoties par SAPK reglamentu, jo tiek mēģināts SAPK balsošanas noteikumos paredzēt etniska rakstura šķēršļus, un SAPK nav sanākusi jau trīs gadus pēc kārtas; pauž nožēlu par nespēju sadarboties ar Eiropas Parlamentu un atgādina, ka tas nepārprotami ir pretrunā saistībām, kas izriet no SAN, un mudina visas puses vienoties par SAPK reglamentu un pieņemt to, balstoties uz Eiropas Parlamenta ieteikumiem par šo jautājumu; norāda, ka ES integrācijas procesa turpināšanas priekšnoteikums ir funkcionējošas demokrātiskas iestādes, tostarp parlaments;
9. pauž bažas par sistemātisku regulatīvo ietekmes novērtējumu un sabiedrisko apspriešanu trūkumu, uzraudzības un ziņošanas nepietiekamo un zemo kvalitāti, kā arī to, ka nav oficiālas prasības publicēt svarīgus valdības plānošanas dokumentus;
10. prasa tādās jomās kā nodarbinātība un publisko finanšu pārvaldība pieņemt papildu nediskriminējošas valsts mēroga stratēģijas, kurās tiek ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts un ar kurām tiek nodrošināta reformu konsekventa īstenošana visā valstī, kā arī piekļuve turpmākam IPA finansējumam; ar gandarījumu norāda, ka attiecīgu valsts mēroga stratēģiju pieņemšana ir ļāvusi nodrošināt papildu IPA II finansējumu tādās svarīgās jomās kā lauksaimniecība, lauku attīstība, vide un enerģētika saskaņā ar nesen pārskatīto indikatīvo stratēģisko dokumentu 2014.–2020. gadam; uzsver, ka ir jānodrošina pirmspievienošanās finansējuma labāka apguve, jo īpaši uzlabojot līdzekļu devēju koordinēšanu un administratīvo spēju; mudina pieņemt valsts programmu valsts tiesību aktu tuvināšanai ES acquis, kas ir SAN noteikta juridiska prasība un būtisks līdzeklis, lai sagatavotos dalībai ES;
11. atkārtoti aicina pieņemt valsts mēroga stratēģiju cilvēktiesību jomā; uzsver, ka ombuda likuma grozījumi jāpieņem pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu atbilstību Parīzes principiem; uzskata, ka Bosnijai un Hercegovinai ir jāizveido valsts preventīvais mehānisms, lai nepieļautu spīdzināšanu un nežēlīgu rīcību, un jāpieņem valsts likums par kara laikā spīdzināto civiliedzīvotāju tiesībām saskaņā ar Bosnijas un Hercegovinas starptautiskajām saistībām; uzskata, ka Bosnijai un Hercegovinai būtu jāīsteno plašāki centieni, lai panāktu, ka apstākļi cietumos un policijas aizturēšanas centros atbilst starptautiskajiem standartiem; atkārtoti mudina Serbu Republikas iestādes atcelt nāvessoda klauzulu attiecīgās administratīvās vienības konstitūcijā; atkārtoti norāda uz nepieciešamību nodrošināt tiesu nediskriminējošu pieejamību visā valstī, izmantojot saskaņotu un ilgtspējīgu bezmaksas juridiskās palīdzības sistēmu; aicina iestādes aktīvi veicināt Eiropas vērtības un turpināt īstenot Eiropas perspektīvu;
12. aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes īstenot konkrētus pasākumus, lai dzimumu līdztiesības aspektu iekļautu visās politikas nostādnēs, tostarp reformu programmā, un pauž bažas par sieviešu nepietiekamu pārstāvību amatos ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām, it īpaši vietējā līmenī; mudina Bosnijas un Hercegovinas politiskās partijas darīt vairāk, lai nodrošinātu, ka sievietes ir pārstāvētas visos politiskās sistēmas līmeņos;
13. pauž nožēlu par to, ka Bosnija un Hercegovina joprojām pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, neīstenojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) nolēmumus Sejdić-Finci, Zornić, Pilav un Šlaku lietās, un tādējādi pieļauj atklātu diskrimināciju pret Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem, kas ir kliedzošā pretrunā ES vērtībām un normām; atgādina, ka Komisijai, sagatavojot savu atzinumu, būtu jāpievērš uzmanība šim jautājumam; uzskata, ka šo nolēmumu īstenošana palīdzētu izveidot funkcionējošu demokrātisku sabiedrību; uzsver — tiek sagaidīts, ka Bosnija un Hercegovina, tāpat kā jebkura cita valsts, kura vēlas iestāties ES, pakāpeniski pielāgos savu konstitucionālo un tiesisko sistēmu ES acquis prasībām attiecībā uz nediskriminēšanu, un sagaida, ka pienācīgā laikā tiks panākts progress šajos būtiskajos jautājumos; uzstāj, ka šo nolēmumu īstenošana nedrīkst ietekmēt reformu programmas turpmāko norisi, bet tai jāpalīdz izskaust jebkādus ierobežojumus, kuri liedz tiesības kandidēt vēlēšanās etniskās izcelsmes vai dzīvesvietas dēļ vai tādēļ, ka pilsonis izvēlas sevi nesaistīt ar kādu no balsstiesīgajām tautām; tādēļ uzskata, ka konstitucionālā reforma ir jāīsteno vienlaikus ar vēlēšanu reformu; aicina politiskos līderus izvairīties no nacionālistiskas retorikas, kas izraisa sabiedrības šķelšanos, un turpināt politisko dialogu un darbības, kas veicina sadarbību starp visu triju tautu politiskajiem pārstāvjiem un citām pusēm;
14. prasa veikt efektīvākus pasākumus visu veidu diskriminācijas apkarošanai, jo īpaši pieņemot valsts mēroga cilvēktiesību un nediskriminēšanas stratēģijas; atbalsta visu triju tautu un citu pušu sadarbību kultūras, reliģijas un izglītības jautājumos, tā novēršot etnisko šķelšanos; pauž nožēlu par to, ka nav gūti panākumi, risinot jautājumu par "divām skolām zem viena jumta"; mudina visos līmeņos rīkoties izlēmīgi, lai rastu sistēmiskus risinājumus, kas visiem bērniem nodrošinās iekļaujošu un nediskriminējošu izglītību; norāda, ka, pieņemot programmas un mācību programmas visā Bosnijas un Hercegovinas teritorijā, būtu jāņem vērā tautu kultūru un valodu daudzveidība, vienlaikus pievēršot īpašu uzmanību savstarpējai sapratnei un izlīgumam; pauž bažas par to, ka resursu un koordinācijas nepietiekamība kavē 2015.–2018. gada rīcības plāna attiecībā uz bērniem īstenošanu; atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas tiesību aktus par audžuģimenēm un uzsver, ka ir jāatbalsta bērnu aprūpes turpmāka deinstitucionalizācija visā valstī; prasa nodrošināt labāku izglītības un atbilstīgu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem ar invaliditāti un kopumā uzlabot personu ar invaliditāti piekļuvi ēkām, iestādēm un transportam;
15. prasa efektīvāk īstenot tiesību aktus par vīriešu un sieviešu līdztiesību, samazinot vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un uzlabojot sieviešu piekļuvi darba tirgum, un apkarot ar dzimumu saistītos stereotipus sabiedrībā; ar bažām atzīmē, ka netiek efektīvi īstenoti tiesību akti ar dzimumu saistītas vardarbības, it īpaši vardarbības ģimenē, novēršanai un aizsardzībai pret šādu vardarbību; norāda, ka tiesību akti ir jāsaskaņo ar Stambulas konvenciju; mudina panākt progresu, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu, it īpaši strauji īstenojot attiecīgos ANO ieteikumus; atzīst pasākumus, kas veikti LGBTI personu tiesiskajai aizsardzībai, bet uzsver, ka ir jādara vairāk, lai apkarotu vardarbību un naida noziegumus pret šīm personām, kā arī lai veicinātu viņu sociālo iekļaušanu;
16. pauž bažas par to, ka koordinācijas trūkums starp dažādiem varas līmeņiem un finansējuma nepietiekamība joprojām kavē minoritāšu un neaizsargātu grupu, jo īpaši romu, efektīvu aizsardzību; prasa īstenot papildu pasākumus, lai stiprinātu minoritāšu tiesību aizsardzību; ar bažām norāda, ka 2017. gada pētījuma par marginalizētiem romu iedzīvotājiem Bosnijā un Hercegovinā rezultāti liecina par ierobežotu piekļuvi iespējām visos cilvēka attīstības aspektos; nosoda romu stigmatizāciju un sociālo atstumtību; aicina iestādes pieminēt romu holokausta upurus, noteikt 2. augustu par romu holokausta piemiņas dienu un iekļaut romu upurus piemiņas pasākumos, ar ko katra gada 27. janvārī atzīmē holokausta upuru piemiņas dienu; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts pārskatītais romu rīcības plāns 2017.–2020. gadam attiecībā uz mājokļiem, nodarbinātību un veselības aprūpi; prasa īstenot pasākumus, lai turpinātu uzlabot izglītību, nodarbinātības līmeni, veselības aprūpi, mājokļus un dzīves apstākļus romiem un citām minoritātēm, koncentrējot uzmanību uz attiecīgās spēkā esošās politikas un tiesiskā regulējuma uzlabošanu un pilnīgu īstenošanu; pauž bažas par nacionālo minoritāšu zemo pārstāvības līmeni politiskajā un sabiedriskajā dzīvē;
17. pieņem zināšanai Bosnijas un Hercegovinas dalību 2018. gada OECD Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā (PISA), kas bija iespējama ar Eiropas Komisijas finansiālo atbalstu; izsaka atzinību Bosnijas un Hercegovinas izglītības iestādēm (kompetentajām ministrijām un iestādēm kantonu, administratīvo vienību un valsts līmenī, kā arī Brčko apgabalā) par sadarbību un vēlmi strādāt kopā; mudina nākamās visu līmeņu valdības izmantot pārbaužu rezultātus, kurus paredzēts publicēt 2019. gadā, lai iesaistītos konstruktīvās diskusijās un izstrādātu izglītības reformas, kas nodrošinās kvalitatīvākus izglītības rezultātus;
18. aicina veikt sociālās aizsardzības sistēmu visaptverošu reformu, saskaņā ar saistībām cilvēktiesību jomā izskaužot diskriminējošu praksi un nodrošinot atbilstīgu obligāto standartu noteikšanu neaizsargātāko iedzīvotāju aizsardzībai, tostarp novēršot tiesību aktu nepilnības, kas daļai bērnu liedz saņemt veselības apdrošināšanu; aicina visas Bosnijas un Hercegovinas attiecīgās iestādes stiprināt koordināciju un sadarbību bērnu tiesību uzraudzības jomā, tostarp Bosnijā un Hercegovinā izveidojot visaptverošu bērnu tiesību datu apkopošanas mehānismu;
19. norāda, ka Bosnija un Hercegovina joprojām ir cilvēku tirdzniecības izcelsmes, tranzīta un galamērķa valsts; prasa uzlabot robežu pārvaldību un stiprināt specializētas cilvēku tirdzniecības izmeklēšanas vienības, lai efektīvi cīnītos pret kontrabandistiem;
20. pauž bažas par izglītības un ekonomikas reformu nepietiekamību, kas izraisa augstu jauniešu bezdarba un ekonomiskās migrācijas līmeni, un par atbilstošu politikas pasākumu un ieguldījumu trūkumu bērnu un jauniešu jomā; mudina Bosniju un Hercegovinu novērst augsto dzimumu nelīdzsvarotību darbaspēka līdzdalības rādītājos un minoritāšu grupām piederošu jauniešu izslēgšanu no izglītības un nodarbinātības pasākumiem; prasa ieviest daudz proaktīvāku un sistemātiskāku uz Bosnijas un Hercegovinas jauniešiem vērstu politiku, kuras mērķim vajadzētu būt iespēju nodrošināšanai jauniešiem šajā valstī; šajā saistībā mudina Bosniju un Hercegovinu izstrādāt īpašu sistēmu un nodrošināt Bosnijas un Hercegovinas Civillietu ministrijas Jauniešu jautājumu koordinācijas komisijas pilnvērtīgu darbību;
21. prasa pilnībā īstenot un ar publisko finansējumu atbalstīt stratēģijas un tiesību aktus par to personu tiesībām un aizsardzību, kuras pieder pie minoritāšu grupām;
22. aicina Bosniju un Hercegovinu nodrošināt īpašumtiesības; norāda uz visaptveroša tiesiskā regulējuma trūkumu restitūcijas prasību izskatīšanai un mudina iestādes uzsākt dialogu ar ieinteresētajām personām par jautājumiem, kas attiecas uz atsavināta īpašuma restitūciju vai kompensēšanu;
23. pauž nožēlu par to, ka nav panākts progress attiecībā uz vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu neatkarību; skaidri noraida pastāvīgos mēģinājumus izdarīt politisku un finansiālu spiedienu uz plašsaziņas līdzekļiem; nosoda atkārtotos iebiedēšanas un nāves draudu izteikšanas gadījumus un mutiskus un fiziskus uzbrukumus žurnālistiem, it īpaši pētnieciskajiem žurnālistiem, kas ziņo par kara noziegumu lietām, kurās vainīgie nav saukti pie atbildības; aicina iestādes apkopot datus par šiem gadījumiem, nodrošināt noziegumu strauju izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības un veicināt tādu vidi, kas sekmē vārda brīvību; norāda uz nepieciešamību stiprināt Komunikācijas regulatīvās aģentūras finansiālo stabilitāti un politisko neitralitāti; atkārtoti aicina nodrošināt sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību un ilgtspējīgu finansēšanu, kā arī satura pieejamību visās oficiālajās valodās; prasa lielāku uzmanību pievērst žurnālistu darba apstākļiem visā nozarē; pauž bažas par plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību nepārredzamību un atkārtoti aicina nodrošināt pilnīgu pārredzamību, pieņemot atbilstīgu tiesisko regulējumu; pauž nožēlu par to, ka politisku šķēršļu dēļ nav bijis iespējams izveidot funkcionālu sabiedriskās apraides dienestu; atkārtoti aicina nodrošināt plašsaziņas līdzekļu plurālismu un uzsver, ka televīzijas un radio satura veidošana un raidīšana visās Bosnijas un Hercegovinas oficiālajās valodās veicinātu kultūru daudzveidības aizsardzību valstī; uzsver — tāpat kā pārējās reģiona valstīs, joprojām pastāv bažas saistībā ar plašsaziņas līdzekļu politisko instrumentalizāciju, ko vai nu tieši īsteno politikas dalībnieki, vai panāk uzņēmēji, cenšoties izdarīt politisku spiedienu;
24. atzinīgi vērtē centienus, kuru mērķis ir veicināt izlīgumu, savstarpēju cieņu un reliģisko iecietību valstī, tostarp Bosnijas un Hercegovinas Reliģiju padomes centienus; pauž nožēlu par pastāvīgu diskrimināciju reliģiskās piederības dēļ, kā arī par incidentiem, kas vērsti pret reliģiskiem objektiem; pauž atzinību un atbalstu personām, kuras cīnās par vārda brīvību un pret naida runu un reliģisko naidu un kuras veicina iekļaušanu; noraida baiļu radīšanu attiecībā pret citiem un aicina iestādes visos šādos gadījumos nekavējoties un konsekventi reaģēt;
25. atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas valsts pārvaldes reformas stratēģiskā satvara 2018.–2022. gadam pieņemšanu un aicina to ātri īstenot; vērš uzmanību uz Bosnijas un Hercegovinas politikas veidošanas sistēmas sadrumstalotību un politizāciju un uzsver nepieciešamību reformēt konstitucionālo satvaru saskaņā ar augstākajiem cilvēktiesību un brīvību standartiem un nepieciešamību visā valstī uzlabot politikas nostādņu kvalitāti, saskaņotību un finansiālo pieejamību; aicina pieņemt valsts mēroga stratēģiju par publisko finanšu pārvaldību un palielināt budžeta pārredzamību Bosnijā un Hercegovinā, kā arī ieviest stingrākus mehānismus, lai novērstu neefektivitāti un publisko resursu izšķērdēšanu, tostarp publiskā iepirkuma jomā; jo īpaši aicina rīkoties, lai samazinātu civildienesta politizācijas risku, izmantojot efektīvu cilvēkresursu pārvaldības sistēmu visos pārvaldes līmeņos, kā arī standartizējot civildienesta procedūras visos valdības līmeņos, jo īpaši starp federālo un kantonu līmeni;
26. atzīst, ka ir panākts neliels progress iestāžu sadarbības mehānismu izveidē starp iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) un nodrošinot publisko finansējumu PSO; atkārtoti aicina pieņemt stratēģisku satvaru sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību visos pārvaldības līmeņos, uzlabot publisko lēmumu pieņemšanas pārredzamību un īstenot papildu centienus nolūkā ļaut sabiedrībai uzraudzīt valdības darbu; turklāt uzsver, ka ir jāpalielina pilsoniskās sabiedrības līdzdalība ES atbalsta programmu plānošanā, uzraudzībā un īstenošanā; mudina iestādes nodrošināt efektīvu dialogu, kā rezultātā varētu izstrādāt likumdošanas un spēju veidošanas iniciatīvas, kas stiprinātu sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības spējas; uzsver, ka jānodrošina publiskā finansējuma pieejamība PSO, kuras strādā cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā, tostarp uzraudzības un atbalsta organizācijām, kā arī nelielām vietējā mēroga organizācijām;
27. joprojām pauž bažas par Bosnijā un Hercegovinā izplatīto korupciju un joprojām pastāvošo plaisu starp pausto politisko gribu cīnīties pret to un konkrētu rezultātu trūkumu; uzsver, ka līdz šim nav bijušas augsta līmeņa lietas un ka tiesiskais regulējums un iestāžu sistēma attiecībā uz sistēmiskas korupcijas apkarošanu tādās jomās kā politisko partiju finansēšana, publiskais iepirkums, interešu konflikti un aktīvu atklāšana ir vāja un neatbilstoša; prasa veikt pasākumus, lai uzlabotu pretkorupcijas tiesisko regulējumu un iestāžu sistēmu atbilstoši Eiropas standartiem, labāk saskaņojot dažādos līmeņos pieņemtos rīcības plānus, īstenojot esošās stratēģijas un uzlabojot sadarbību starp korupcijas novēršanas struktūrām un ar korupcijas apkarošanas aģentūru;
28. uzskata, ka nepieciešami papildu centieni, lai uzlabotu cīņu ar plaši izplatīto korupciju; mudina veikt pasākumus, lai būtiski uzlabotu korupcijas novēršanas un apkarošanas rezultātus, ietverot pasākumus nolūkā noteikt efektīvas un preventīvas sankcijas, piemēram, noziedzīgi iegūtu aktīvu konfiskāciju; uzsver, ka ir vajadzīga spēju veidošana, lai izmeklētu ekonomiskus, finansiālus un ar publisko iepirkumu saistītus noziegumus; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš efektīvu pārbaužu veikšanai saistībā ar politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanu un valsts amatpersonu, tostarp vēlēšanu kandidātu, aktīvu atklāšanu publiskai pieejamībai un to pārraudzībai; prasa, lai tiktu ņemti vērā Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ieteikumi, jo īpaši attiecībā uz politisko partiju finansēšanu un interešu konfliktiem; uzskata, ka ir ļoti būtiski, lai Bosnija un Hercegovina pieņemtu likumu par interešu konfliktu novēršanu saskaņā ar Eiropas un starptautiskajiem standartiem; mudina Bosniju un Hercegovinu izanalizēt spēkā esošo pretkorupcijas tiesisko regulējumu un pēc tam pieņemt saskaņotu stratēģiju konstatēto trūkumu un nepilnību novēršanai saskaņā ar starptautiskajiem un Eiropas standartiem;
29. atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada martā tika pieņemts rīcības plāns par 2014.–2018. gada tieslietu nozares reformas stratēģijas īstenošanu un ka ir izveidotas nepieciešamās ziņošanas un uzraudzības struktūras; norāda, ka ir vajadzīga izlēmīga rīcība attiecībā uz tās īstenošanu; pauž bažas par to, ka tiesu iestādēm joprojām tiek izteikti politiski motivēti draudi; atkārtoti uzsver nepieciešamību stiprināt tiesu iestāžu neatkarību, tostarp neatkarību no politiskās ietekmes, kā arī objektivitāti, profesionalitāti, efektivitāti un pārskatatbildību; atzinīgi vērtē detalizēto rīcības plānu, kurš tika pieņemts, lai Tiesu un prokuroru augstā padome īstenotu Eiropas Komisijas ieteikumus par jautājumiem, kas ir šīs padomes kompetencē, un kura mērķis ir stiprināt amatā iecelšanas, disciplināros un integritātes pasākumus attiecībā uz tiesu iestādēm, tostarp uzlabojot aktīvu atklāšanu; mudina ātri pieņemt un īstenot saistītos tiesību aktus; uzsver, ka ir jāpārskata Tiesu un prokuroru augstās padomes likums, pamatojoties uz Komisijas ieteikumiem un Venēcijas komisijas atzinumu; prasa standartizēt sodu kodeksu attiecībā uz kara noziegumu lietām un uzsver, ka pašreiz notiekošās tiesu reformas ietvaros ir svarīgi veikt ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumus;
30. pauž nožēlu par to, ka visu līmeņu iestādes turpina neņemt vērā vai noraidīt tiesu iestāžu, tostarp augstākās instances iestāžu, saistošus lēmumus, un atgādina, ka šāda rīcība nopietni apdraud tiesiskumu;
31. atzinīgi vērtē to, ka ir samazinājies neizskatīto kara noziegumu lietu skaits, turpinās pozitīva tendence saukt pie atbildības vainīgos kara noziegumu lietās, kas saistītas ar seksuālu vardarbību, un ir uzlabots cietušo un liecinieku atbalsts tiesā; mudina Bosnijas un Hercegovinas iestādes saskaņot tiesību aktus, kas attiecas uz karā cietušajiem civiliedzīvotājiem, tajos iekļaujot arī seksuālas vardarbības upurus, nolūkā novērst diskrimināciju saistībā ar statusu un piekļuvi atlīdzībai dažādās administratīvajās vienībās; prasa nekavējoties grozīt valsts stratēģiju attiecībā uz kara noziegumiem, lai nodrošinātu lietu efektīvāku sadalījumu starp dažādiem pārvaldes līmeņiem, kā arī noteikt jaunus kritērijus un termiņus sarežģītāko lietu apstrādei;
32. norāda, ka joprojām nav izstrādāta visaptveroša pārejas tiesiskuma stratēģija un stabils mehānisms kompensāciju izmaksāšanai par smagiem kara laika cilvēktiesību pārkāpumiem visā valstī, tostarp ar karu saistītas seksuālās vardarbības upuriem; prasa nekavējoties pieņemt likumu par spīdzināšanas upuriem, stratēģiju par pārejas tiesiskumu un seksuālās vardarbības upuru programmu, kā arī izveidot īpašu fondu atlīdzību izmaksāšanai kara laika izvarošanas, spīdzināšanas un vardarbības upuriem un tādus atbilstīgus atlīdzību mehānismus karā cietušajiem civiliedzīvotājiem, kas ietvertu restitūciju, kompensāciju, rehabilitāciju, atlīdzību un nodarījuma neatkārtošanās garantiju;
33. atkārtoti pauž atbalstu iniciatīvai ar mērķi izveidot Reģionālo komisiju (RECOM), kuras uzdevums būtu konstatēt faktus par visiem bijušās Dienvidslāvijas teritorijā izdarīto kara noziegumu un citu smagu cilvēktiesību pārkāpumu upuriem; uzsver, ka ir svarīgi, lai Bosnijas un Hercegovinas līderi nopietni iesaistītos šīs komisijas izveidē; uzsver, ka šis process un visu reģionālo politisko līderu aktīva iesaistīšanās ir svarīga, lai RECOM varētu sākt darbu bez liekas kavēšanās; vērš uzmanību uz RECOM koalīcijas priekšlikumu par rīcības plānu ar skaidriem termiņiem un kritērijiem;
34. nosoda jebkāda veida rīcību, kas cildina personas, kuras notiesātas par nežēlīgākajiem noziegumiem pret cilvēci; aicina steidzami izrādīt cieņu kara noziegumu upuriem un veicināt izlīgumu; atgādina visiem Bosnijas un Hercegovinas politiskajiem līderiem un iestādēm, ka to pienākums ir objektīvi novērtēt kara laika notikumus, lai noskaidrotu patiesību un panāktu izlīgumu un mierpilnu nākotni, kā arī nepieļaut tiesu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu politiskiem mērķiem; uzsver, ka kara noziegumu lietu izskatīšanai jābūt balstītai uz tiesu iestāžu neatkarības koncepciju un to nedrīkst izmantot politizācijai, lai kalpotu ikdienas politiskiem mērķiem, iesaistītos vēstures revizionismā vai saasinātu sabiedrības šķelšanos; pauž nožēlu par Serbu Republikas Nacionālās asamblejas lēmumu atsaukt tās apstiprinājumu 2004. gada Srebreņicas komisijas ziņojumam un nosoda visu pušu paziņojumus, kuros tiek cildināti kara noziedznieki;
35. uzsver — lai gan ir panākts ievērojams progress, Bosnijā un Hercegovinā joprojām netiek pievērsta pienācīga uzmanība sekām, ko ir radījusi 1992.–1995. gada karā piedzīvotā ar konfliktiem saistītā seksuālā vardarbība un traumas; uzsver, ka ir jānodrošina, lai izdzīvojušās sievietes un vīrieši, arī šādā kontekstā piedzimušie bērni, varētu līdztiesīgi piekļūt aprūpei, atbalstam un tiesiskumam, un šajā nolūkā jāizmaksā viņiem visaptverošas atlīdzības, tostarp izdzīvojušajiem ar konfliktiem saistītās seksuālās vardarbības upuriem nodrošinot rehabilitāciju un atbrīvošanu no stigmatizācijas;
36. atzīst, ka ir gūti zināmi, taču joprojām nepietiekami panākumi Vispārējā pamatlīguma par mieru VII pielikuma īstenošanā attiecībā uz bēgļiem un iekšzemē pārvietotām personām; norāda uz lēno progresu to problēmu risināšanā, kas saistītas ar pastāvīgi augsto skaitu iekšēji pārvietotu personu, minoritāšu, kas atgriežas, bēgļu un pazudušu personu; prasa iestādēm uzsākt intensīvu sadarbību starp abām administratīvajām vienībām un pilnībā apmainīties ar visu attiecīgo militāro un izlūkošanas informāciju, lai identificētu personas, kas kara rezultātā joprojām ir pazudušas; atzinīgi vērtē nesenās iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot reģionālo sadarbību, lai atrisinātu pazudušo personu problēmu, un aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes iesaistīties šajā procesā; uzsver, ka ir svarīgi apkopot datus par personām, kas atgriežas; nosoda uzbrukumus šo personu īpašumam un norāda, ka izlīguma pamatā ir sekmīga Bosnijas un Hercegovinas politika attiecībā uz personām, kas atgriežas;
37. prasa īstenot papildu pasākumus un konkrētas programmas attiecībā uz bēgļu ilgtspējīgu atgriešanos, piekļuvi veselības aprūpei un nodarbinātībai, sociālo aizsardzību, drošību un izglītību un pievērst ievērojamu uzmanību zaudējumu kompensācijai par īpašumu, ko nevar atgriezt; šajā saistībā mudina atsākt Pārvietoto personu un bēgļu nekustamā īpašuma pieprasījumu komisijas darbu;
38. pauž nožēlu par to, ka valsts joprojām cieš sauszemes mīnu pastāvēšanas dēļ, — tās sedz aptuveni 2,2 % no tās kopējās teritorijas un tieši skar vairāk nekā 540 000 iedzīvotāju drošību; atzinīgi vērtē ES nepārtraukto atbalstu atmīnēšanas darbībām un Bosnijas un Hercegovinas bruņoto spēku atmīnēšanas bataljona izcilo darbu; ar bažām norāda, ka trūkst pietiekama apjoma mūsdienīgu atmīnēšanas tehnoloģiju, un tas no 2020. gada varētu samazināt gadā atmīnētās teritorijas rādītāju no pašreizējiem 3 km2 līdz mazāk nekā 1 km2; tādēļ mudina dalībvalstis pienācīgi aprīkot atmīnēšanas bataljonu ar vajadzīgajiem līdzekļiem un aprīkojumu;
39. atzinīgi vērtē 2017.–2020. gada stratēģijas pieņemšanu cīņai pret organizēto noziedzību, kā arī progresu, kas panākts, īstenojot rīcības plānus cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu; aicina pastiprināt centienus, lai gūtu rezultātus organizētās noziedzības lietu izmeklēšanā, vainīgo saukšanā pie atbildības, galīgu notiesājošu spriedumu panākšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijā; atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada 17. septembrī Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta pieņēma ilgi gaidītos grozījumus Kriminālprocesa kodeksā, jo šie grozījumi ir būtiski, lai tiesiskuma nodrošināšanas iestādes varētu īstenot sensitīvas izmeklēšanas un sadarboties ar starptautiskajām tiesībaizsardzības aģentūrām, un aicina Komisiju rūpīgi sekot šo grozījumu īstenošanai; uzsver, ka izlūkošanas drošības aģentūru likuma saskaņošanai ar Eiropas un starptautiskajiem standartiem arī turpmāk jābūt nozīmīgai iestāžu prioritātei; atzinīgi vērtē to, ka Bosnija un Hercegovina ir svītrota no Finanšu darbību darba grupas (FATF) saraksta, kurā iekļautas augsta riska trešās valstis ar strukturālām nepilnībām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanā/terorisma finansēšanas apkarošanā, un prasa īstenot turpmākus centienus, lai valsts tiktu izslēgta no ES augsta riska valstu saraksta;
40. prasa turpināt īstenot centienus radikalizācijas apkarošanas jomā un turpmākus pasākumus, kuru mērķis ir identificēt, novērst un visaptveroši risināt ārvalstu kaujinieku problēmu, kā arī ieroču nelikumīgas tirdzniecības problēmu, un izsekot naudas līdzekļiem, kuri paredzēti turpmākai radikalizācijai; mudina iestādes turpināt uzlabot Bosnijas un Hercegovinas terorisma apkarošanas spēju, veicinot koordināciju un sadarbību, apmainoties ar izlūkdatiem par noziegumiem, novēršot jauniešu radikalizāciju un īstenojot deradikalizācijas programmas; aicina iestādes izstrādāt stratēģiju, lai apkarotu kibernoziegumus un līdzīgus drošības apdraudējumus; atgādina, ka robežu pārvaldības jautājumos ir vajadzīga spēcīgāka sadarbība ar kaimiņvalstīm;
41. atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas iestāžu centienus apturēt savu pilsoņu došanos ārvalstu karadarbībā un mudina iestādes ārvalstu kaujiniekiem teroristiem piemērot atbilstīgus sodus un pārvaldīt viņu turpmāko sociālo reintegrāciju; ar bažām norāda, ka dažās valsts vietās ir atklāti radikalizācijas midzeņi;
42. ar bažām norāda uz arvien lielāko migrantu skaitu, kas pēdējā laikā ierodas Bosnijā un Hercegovinā, un koordinācijas trūkumu starp dažādiem valdības līmeņiem, reaģējot uz šo situāciju, uzskata, ka migrācijas jautājumu nevajadzētu politizēt; atzinīgi vērtē ES sniegto humāno palīdzību, lai risinātu bēgļu, patvēruma meklētāju un migrantu pieaugošās vajadzības valstī, un to, ka 2018. gada 10. augustā tika pieņemts īpašs pasākums (6 miljonu EUR vērtībā) atbalsta sniegšanai Bosnijai un Hercegovinai saistībā ar migrācijas plūsmu pārvaldību; uzsver, ka ir svarīgi ņemt vērā humānās palīdzības dzimumperspektīvu un bēgļu nometņu ietekmi uz uzņēmējkopienām; uzskata, ka sadarbībai ar kaimiņvalstīm un ES ir būtiska nozīme šīs kopējās problēmas risināšanā;
43. prasa tūlīt pēc Bosnijas un Hercegovinas jauno iestāžu izveides pieņemt jaunu uz ES vērstu reformu kopumu, lai atsāktu reformu procesu un turpinātu valsts integrāciju Eiropā; uzstāj, ka ES finansiālais atbalsts ir jāpiešķir saskaņā ar efektīviem nosacījumiem un ka ES ir jāizstrādā rīcības plāni un uzraudzības sistēmas saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20 principiem, lai īstenotu 2018. gada stratēģijā Rietumbalkāniem noteikto jauno nostiprināto sociālo dimensiju; atzīst, ka Bosnija un Hercegovina ir panākusi nelielu progresu ekonomikas attīstības un konkurētspējas jomā, bet norāda, ka funkcionējošas tirgus ekonomikas izveide valstī joprojām ir agrīnā posmā; stingri uzskata, ka pēc vēlēšanām būtu prioritāri jāpievēršas sociālekonomisko reformu īstenošanai, pienācīgi iesaistot sociālos partnerus, lai uzlabotu dzīves apstākļus valstī; norāda, ka sociālajā jomā panāktais progress ir ļoti ierobežots; uzsver nepieciešamību stiprināt ekonomikas pamatus, piemēram, izaugsmi, nodarbinātību un cīņu pret neoficiālo ekonomiku; norāda, ka ir svarīgi pārstrukturēt publisko sektoru, tostarp valsts uzņēmumus, vēl vairāk samazinot neoficiālo ekonomiku un saistīto fiskālo slogu darbaspēkam, uzlabot uzņēmējdarbības vidi (arī izveidojot vienotu ekonomikas telpu Bosnijā un Hercegovinā), stiprināt publisko finanšu izlietošanu nolūkā veicināt izaugsmi, it īpaši koncentrējot uzmanību uz vidēja termiņa vajadzībām, piemēram, infrastruktūru un izglītību, un sniegt savlaicīgus un izsmeļošus statistikas datus atbilstīgi Eiropas un starptautiskajiem standartiem;
44. norāda uz lēno progresu vides un klimata aizsardzības jomā; atgādina, ka ir jānodrošina saskaņotība ar ES acquis un vides tiesību aktu efektīva un strukturēta īstenošana visā valstī, ievērojot ES standartus un valsts mēroga stratēģiju attiecībā uz vides tiesību aktu tuvināšanu; atkārtoti uzsver, ka saskaņā ar ES vides politikas nostādnēm ir ātri jāpievēršas pārrobežu gaisa piesārņojumam, ko rada naftas pārstrādes rūpnīca Brodā; uzsver, ka Bosnijai un Hercegovinai ir jāpilda visas saistības, kas ir paredzētas Konvencijā par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā un Protokolā par stratēģisko vides novērtējumu, jo īpaši attiecībā uz Neretvas upes un Trebišņicas upes baseinu; uzsver, ka hidroelektrostaciju un hidroenerģijas projektu plānošanai un būvniecībai ir jāatbilst starptautiskajiem un ES tiesību aktiem vides jomā, tostarp Putnu direktīvai, Dzīvotņu direktīvai un Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvai; uzsver, ka ir steidzami jānovērš jebkāda negatīva ietekme uz teritorijām ar augstu dabas vērtību, uzlabojot ietekmes uz vidi novērtējumu kvalitāti un garantējot sabiedrības līdzdalību un apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību attiecīgo projektu ietvaros;
45. norāda, ka elektroenerģijas un gāzes tirgi joprojām ir sadrumstaloti un ka tajos dominē ietekmīgi ilgstoši pastāvoši uzņēmumi; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes turpināt attīstīt valsts transporta un enerģētikas infrastruktūru un steidzami izveidot funkcionālas enerģētikas un transporta ķēdes; aicina Bosniju un Hercegovinu izmantot ES jauno tiesību aktu kopumu reģionālo savienojumu attīstīšanai un strādāt pie reģionālā enerģētikas tirgus izveides saskaņā ar saistībām klimata jomā; atbalsta ieguldījumu turpināšanu infrastruktūras projektos, lai uzlabotu transporta savienojumus Bosnijā un Hercegovinā, kā arī ar kaimiņvalstīm; prasa, izvēloties darbuzņēmējus, ievērot iepirkuma noteikumus un pārredzamības principu, lai novērstu varas ļaunprātīgu izmantošanu un korupciju un garantētu, ka tiek izraudzīti labākie piedāvājumi; atbalsta ierosinājumu samazināt viesabonēšanas maksu Rietumbalkānos;
46. atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas konstruktīvās un stabilās divpusējās attiecības ar kaimiņvalstīm un to, ka tā ir parakstījusi vairākus divpusējus nolīgumus ar kaimiņvalstīm; prasa stiprināt labas kaimiņattiecības ar reģiona valstīm un īstenot turpmākus centienus nolūkā atrisināt visas pastāvošās divpusējās problēmas, tostarp robežu demarkāciju ar Serbiju uz Horvātiju, lai cita starpā virzītos uz dalību Eiropas organizācijās;
47. atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas ārpolitikas stratēģiju 2018.–2023. gadam, ko pieņēmusi Bosnijas un Hercegovinas prezidentūra un kurā ir skaidri noteikts, ka dalība ES ir viens no valsts galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem; pauž nožēlu par to, ka atbilstības līmenis ES deklarācijām un Padomes lēmumiem par kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) 2017. gadā pazeminājās līdz 61 %; uzsver, ka ir jāpanāk pakāpeniska atbilstība KĀDP, un prasa nodrošināt ievērojamus uzlabojumus šajā jomā, kas ir būtisks dalības ES elements; stingri mudina Bosniju un Hercegovinu panākt atbilstību Padomes lēmumiem, ar ko ievieš ES ierobežojošos pasākumus saistībā ar Krievijas nelikumīgo rīcību, anektējot Krimu, un notikumiem Ukrainas austrumos, kā arī pauž nožēlu par dažu politiķu tīšo nesadarbošanos šajā jautājumā;
48. norāda uz ārvalstu spēku pieaugošo ietekmi Bosnijā un Hercegovinā un pauž stingru pārliecību, ka spēcīgāka ES iesaiste Bosnijā un Hercegovinā ir labākais veids, kā nodrošināt virzību uz Eiropas vērtībām, stabilitāti un labklājību valstī; atzinīgi vērtē Eiropas Savienības vadīto spēku (EUFOR) militārās operācijas Althea Bosnijā un Hercegovinā turpmāku klātbūtni valstī, jo tā palīdz veidot Bosnijas un Hercegovinas bruņoto spēku spējas un īstenot to apmācību, kā arī apgūt preventīvās spējas, lai atbalstītu drošu vidi; atzinīgi vērtē to, ka ANO Drošības padome ir pagarinājusi EUFOR pilnvaras līdz 2019. gada novembrim;
49. mudina iestādes nodrošināt stingru regulējuma saskaņošanu ar ES un starptautiskajiem standartiem un politikas mērķiem enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā; pauž nožēlu par to, ka valsts centieni apkarot klimata pārmaiņas joprojām ir tikai paziņojumu līmenī, bet vienlaikus tiek pieņemti lēmumi par jaunu ar oglēm darbināmu termoelektrostaciju plānošanu; tādēļ aicina atcelt tādu hidroelektrostaciju projektu un plānu īstenošanu, kuri ir kaitīgi videi, tiek īstenoti pretēji vietējo iedzīvotāju gribai, nav saskaņoti ar vietējiem vai administratīvo vienību teritoriālās attīstības plāniem un ir izdevīgi tikai ieguldītājiem;
50. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, Bosnijas un Hercegovinas prezidentūrai, Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomei, Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārajai asamblejai un Bosnijas un Hercegovinas Federācijas, Serbu Republikas un Brčko apgabala valdībām un parlamentiem, un desmit kantonu valdībām.