ZIŅOJUMS ar nenormatīvas rezolūcijas priekšlikumu par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses
19.12.2018 - (10593/2018 – C8-0463/2018 – 2018/0256M(NLE))
Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referente: Marietje Schaake
EIROPAS PARLAMENTA NENORMATĪVAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses
(10593/2018 – C8-0463/2018– 2018/0256M(NLE))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (10593/2018),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta i) apakšpunktu (C8-0463/2018),
– ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses,
– ņemot vērā Nolīgumu starp ES un Maroku par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem, kas dēvēts arī par Liberalizācijas nolīgumu, kurš stājās spēkā 2013. gada 1. septembrī,
– ņemot vērā Vispārējās tiesas 2015. gada 10. decembra spriedumu (lieta T-512/12),
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 21. decembra spriedumu (lieta C-104/16 P),
– ņemot vērā Komisijas dienestu 2018. gada 11. jūnija darba dokumentu SWD(2018)0346, kurš pievienots Padomes lēmuma priekšlikumam,
– ņemot vērā 1969. gada 23. maija Vīnes Konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām un tās 34. un 36. pantu,
– ņemot vērā ģenerālsekretāra ziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei par stāvokli attiecībā uz Rietumsahāru (S/2018/277),
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 2414 (2018) par stāvokli attiecībā uz Rietumsahāru (S/RES/2414 (2018)),
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, jo īpaši to 73. pantu XI nodaļā par teritorijām, kurām nav savas pārvaldes,
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā V sadaļas 1. nodaļas 21. pantu,
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,
– ņemot vērā ... normatīvo rezolūciju par Padomes lēmuma projektu[1],
– ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus un Zivsaimniecības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0478/2018),
A. tā kā Eiropas Savienībai un Marokas Karalistei ir savas vēsturiskās attiecības un tās turpina ciešu sadarbību, kas attīstīta, pamatojoties uz plašu partnerību, kura aptver politiskos, ekonomiskos un sociālos aspektus, un to pastiprina īpašais statuss un abu pušu vēlme arī turpmāk to attīstīt;
B. tā kā ES un Marokas Liberalizācijas nolīgums stājās spēkā 2013. gada 1. septembrī; tā kā kustība Front Polisario 2012. gada 19. novembrī vērsās Eiropas Savienības Tiesā par to, ka nolīgums pārkāpj starptautiskās tiesības, jo tiek attiecināts uz Rietumsahāras teritoriju;
C. tā kā 2015. gada 10. decembrī Pirmās instances tiesa atcēla Padomes lēmumu noslēgt Liberalizācijas nolīgumu; tā kā Padome 2016. gada 19. februārī vienbalsīgi pārsūdzēja šo spriedumu;
D. tā kā Eiropas Savienības Vispārējā tiesa 2016. gada 21. decembra spriedumā noteica, ka Liberalizācijas nolīgumā nav juridiska pamata Rietumsahāras iekļaušanai un tādēļ to nevar attiecināt uz šo teritoriju;
E. tā kā sprieduma 106. punktā ir teikts, ka Rietumsahāras iedzīvotāji nolīguma izpratnē ir jāuzskata par “trešām personām” — nolīgumu relatīvās iedarbības principa nozīmē —, no kuriem ir jāsaņem piekrišana, lai nolīgumu piemērotu attiecībā uz šo teritoriju; tā kā tādēļ šis nolīgums nevar paplašināt piemērošanas jomu, attiecinot to arī uz Rietumsahāras teritoriju, ja nav panākta papildu vienošanās;
F. tā kā uzņēmēji joprojām var eksportēt no Rietumsahāras uz Eiropas Savienību, bet kopš 2016. gada 21. decembra produktiem ar izcelsmi šajā teritorijā nepiemēro tarifa preferences;
G. tā kā nav pieejama pietiekama informācija, kas ļautu ES muitas dienestiem noteikt, vai no Marokas eksportēto produktu izcelsme ir Rietumsahārā, tādējādi nedodot iespēju nodrošināt atbilstību EST spriedumam;
H. tā kā saskaņā ar EST spriedumu Padome pilnvaroja Komisiju grozīt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma 1. un 4. protokolu, lai tos varētu attiecināt arī uz Rietumsahāras produktiem; tā kā šo produktu iekļaušanai pēc definīcijas ir vajadzīga noteikta izsekojamības iespēja, lai tos varētu identificēt;
I. tā kā ir izšķiroši svarīgi nodrošināt nolīguma atbilstību Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 21. decembra spriedumam lietā C-104/16P;
J. tā kā Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) Briselē un Rabatā apspriedās ar vēlētām amatpersonām un vairākiem pārstāvjiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības apvienībām no Rietumsahāras teritorijas, kam nav savas pārvaldes;
K. tā kā Parlaments uzskatīja par nepieciešamu doties turp un tiešā veidā novērtēt situāciju, un saprast iedzīvotāju atšķirīgos viedokļus; tā kā Parlaments atgādināja par INTA faktu vākšanas misijas secinājumiem par šo teritoriju 2018. gada 2. un 3. septembrī;
L. tā kā grozījumi Liberalizācijas nolīgumā tiek veikti plašākā politiskā un ģeopolitiskā kontekstā;
M. tā kā pēc Spānijas koloniālisma beigām Rietumsahārā šajā reģionā vairāk nekā četrdesmit gadus ilgst konflikts;
N. tā kā Apvienoto Nāciju Organizācija uzskata Rietumsahāru par teritoriju, kas nav dekolonizēta;
O. tā kā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2440 (2018) MINURSO mandāts tika pagarināts vēl uz sešiem mēnešiem;
P. tā kā ES un tās dalībvalstis neatzīst Marokas suverēno varu pār Rietumsahāras teritoriju; tā kā Apvienoto Nāciju Organizācija un Āfrikas Savienība atzīst Front Polisario par Rietumsahāras tautas pārstāvi,
Q. tā kā Apvienoto Nāciju Organizācija uzskata Rietumsahāru par teritoriju, kam nav savas pārvaldes tās Statūtu 73. panta nozīmē;
1. atgādina, ka Maroka ir priviliģēts ES partneris dienvidu kaimiņreģionā, ar kuru ES ir izveidojusi spēcīgu, stratēģisku un ilglaicīgu partnerību, kas aptver politiskos, ekonomiskos un sociālos aspektus, kā arī drošību un migrāciju; uzsver, ka Eiropas kaimiņattiecību politikā (EKP) Marokai ir piešķirts īpašs statuss;
2. uzsver, ka ir svarīgi, lai šis nolīgums sniegtu garantijas attiecībā uz starptautisko tiesību, tostarp cilvēktiesību, ievērošanu un lai tas izpildītu attiecīgos Eiropas Savienības Tiesas spriedumus;
3. atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu ES un tās dalībvalstīm ir pienākums ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principus; šajā saistībā uzsver, ka ANO Statūtu 2. pants paredz tautu pašnoteikšanās principa ievērošanu;
4. atgādina, ka saskaņā ar LES 21. pantu Savienības starptautiskās darbības pamatā ir jābūt tādiem principiem kā demokrātija, tiesiskums, universālas un nedalāmas cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana;
5. norāda, ka šis nolīgums nenozīmē nekāda veida Marokas suverēnās varas pār Rietumsahāru atzīšanu, ko Apvienoto Nāciju Organizācija patlaban ir iekļāvusi sarakstā kā teritoriju, kam nav savas pārvaldes, un kuras lielāko daļu pašlaik pārvalda Marokas Karaliste, un uzskata, ka ES nostāja joprojām ir atbalstīt ANO centienus panākt taisnīgu, ilgstošu un abpusēji pieņemamu Rietumsahāras konflikta politisko risinājumu, kas nodrošinās Rietumsahāras tautas pašnoteikšanos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ANO Statūtiem un attiecīgajām ANO rezolūcijām; tādējādi atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu ANO ģenerālsekretāra personīgajam sūtnim Rietumsahārā Horst Köhler, palīdzot pusēm atkal sanākt pie ANO sarunu galda nolūkā panākt šo izlīgumu; aicina puses godprātīgi un bez priekšnosacījumiem atsākt šīs sarunas; uzsver, ka grozītā Liberalizācijas nolīguma starp ES un Maroku ratificēšana nedrīkst ietekmēt miera procesa rezultātus attiecībā uz Rietumsahāru;
6. norāda, ka pēc ANO iniciatīvas un ar Alžīrijas un Mauritānijas līdzdalību decembra sākumā Ženēvā notika konfliktā iesaistīto pušu tikšanās, un cer, ka šī tikšanās sekmēs miera procesa atsākšanu;
7. atzīst abus nosacījumus, kas noteikti ES Tiesas spriedumā, — skaidri minēt Rietumsahāru nolīguma tekstā un saņemt iedzīvotāju piekrišanu, kā arī kā trešo kritēriju, ko pievienoja Padome un kas ir nepieciešamība nodrošināt, ka nolīgums sniedz labumu vietējiem iedzīvotājiem;
8. kā norādīts Komisijas ziņojumā, uzsver, ka ir veikti visi pamatoti un iespējami pasākumi, lai minētajās iekļaujošajās apspriedēs vaicātu par attiecīgo iedzīvotāju piekrišanu;
9. uzsver, ka visā apspriežu procedūrā Komisija un EĀDD regulāri kontaktējās ar ANO ģenerālsekretāra personīgā sūtņa Rietumsahārā komandu, lai nodrošinātu, ka ar ierosināto nolīgumu atbalsta ANO centienus panākt ilgstošu izlīgumu;
10. ņem vērā iedzīvotāju likumīgās intereses attiecīgajā teritorijā un uzskata, ka ir vajadzīgs respektēts un akceptēts pašreizējā konflikta risinājums, lai nodrošinātu šīs teritorijas ekonomisko attīstību; vienlaikus ir arī pārliecināts, ka Rietumsahāras tautai ir tiesības attīstīties, kamēr tā gaida politisku risinājumu;
11. norāda, ka sarunās ar dažādiem vietējiem dalībniekiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem ir noskaidrojies, ka dažas puses pauž atbalstu nolīgumam, aizstāvot savas tiesības uz ekonomikas attīstību, savukārt citas uzskata, ka politiskā konflikta atrisināšanai jānotiek pirms tirdzniecības preferenču piešķiršanas; norāda, ka Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) iekļaujošo apspriežu laikā ar dažādām Rietumsahāras organizācijām un citām organizācijām un struktūrām lielākā daļa iesaistīto pušu izteica atbalstu sociālekonomiskajiem ieguvumiem, ko sniegtu ierosinātās tarifa preferences;
12. atgādina, ka EST spriedumā nenorādīja, kā jāpauž iedzīvotāju piekrišana, un tādēļ uzskata, ka attiecībā uz šo kritēriju saglabājas zināma nenoteiktība;
13. atzīst, ka nolīgums var veicināt sociālu un ilgtspējīgu attīstību, kas būtiski veicinātu pašreizējo ekonomisko, sociālo un vides attīstību un iespēju radīt gan zemas kvalifikācijas, gan augsti kvalificētas vietējās nodarbinātības iespējas; atzīmē — tiek lēsts, ka aptuveni 59 000 darbvietu ir atkarīgas no eksporta, un tas atbilst aptuveni 10 % iedzīvotāju, kuri dzīvo šajā teritorijā;
14. uzskata, ka ES tarifa preferences ir pozitīvi ietekmējušas lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu nozares un to eksporta līmeni Rietumsahāras teritorijā, kam nav savas pārvaldes; tomēr aicina ievērot piesardzību, pārbaudot, vai tas rada vietējo pievienoto vērtību, vai no jauna tiek veiktas investīcijas vietējā līmenī un nodrošinātas pienācīgas nodarbinātības iespējas vietējiem iedzīvotājiem;
15. ir pārliecināts, ka neatkarīgi no miera procesa iznākuma vietējie iedzīvotāji gūs labumu no ekonomikas attīstības un papildu ietekmes, ko rada investīcijas infrastruktūrā, nodarbinātībā, veselības aprūpē un izglītībā;
16. atzinīgi vērtē pašreizējos ieguldījumus vairākās nozarēs un centienus izstrādāt videi draudzīgas tehnoloģijas, piemēram, atjaunojamos energoresursus un jūras ūdens atsāļošanas iekārtas, taču uzstāj, ka jāturpina darbs, lai nodrošinātu lielāku iekļaušanu visās vietējās ekonomikas jomās;
17. atzinīgi vērtē Rietumsahāras iedzīvotāju, jo īpaši jauniešu, no kuriem daudzas ir sievietes, uzņēmējdarbības iniciatīvas un uzsver vajadzību paplašināt eksporta iespējas un juridisko noteiktību, lai varētu turpināt investēt nozarēs, kurās ir liels pieprasījums pēc nodarbinātības, piemēram lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un infrastruktūrā;
18. atzīst Rietumsahāras kā investīciju centra stratēģisko potenciālu pārējai Āfrikas kontinenta daļai;
19. brīdina par tarifa preferenču nepiemērošanas negatīvo ietekmi uz Rietumsahāras teritorijas, kam nav savas pārvaldes, produktiem un par to, kādu vēstījumu tas dos jaunākai paaudzei, kura investē vai vēlas investēt šajā teritorijā, un kā tas ietekmēs tās potenciālu teritorijas attīstīšanā; uzsver risku, ka ekonomiskās aktivitātes varētu tikt pārceltas uz reģioniem, kur tās gūtu labumu no preferencēm; norāda, ka Komisija uzskata, ka tarifa preferenču nepiemērošana varētu pasliktināt attiecīgo teritoriju vietējo iedzīvotāju ekonomisko un sociālo situāciju;
20. ir pārliecināts, ka ES klātbūtne, tostarp ar šo nolīgumu, ir vēlamāka nekā aiziešana, ja runa ir par iesaistīšanos cilvēktiesību un individuālo brīvību veicināšanā un uzraudzībā, un prasa veikt stingru izvērtējumu un nodrošināt dialogu ar Maroku par šiem jautājumiem;
21. atgādina, ka citas pasaules daļas ar mazāk vērienīgu pieeju ilgtspējīgai attīstībai, augstiem darba un sociālajiem standartiem, kā arī cilvēktiesībām, tā vien gaida uz jaunām tirdzniecības iespējām un to ietekme pieaugs, ja ES aizies;
22. uzsver, ka ES pašreizējā iesaistīšanās šajā teritorijā radīs pozitīvu daudzkāršojošu ietekmi uz tās ilgtspējīgu attīstību;
23. uzsver, ka juridiskā noteiktība ir būtiska, lai piesaistītu ilgtspējīgas un ilgtermiņa investīcijas šajā teritorijā un tādējādi veicinātu vietējās ekonomikas dinamiku un diversifikāciju;
24. atgādina, ka kopš ES Tiesas sprieduma dalībvalstis nevar likumīgi piemērot tirdzniecības preferences attiecībā uz produktiem no Rietumsahāras teritorijas, kam nav savas pārvaldes, un ka juridiskā nenoteiktība, kas ietekmē ekonomikas dalībniekus, ir jāizbeidz;
25. izprot to un pauž dziļas bažas, ka vēl joprojām ir ārkārtīgi grūti noteikt, kuri produkti tiek eksportēti no Rietumsahāras teritorijas, kam nav savas pārvaldes;
26. uzsver, ka galvenais Parlamenta kritērijs, lai varētu piekrist nolīgumam, ir tas, lai būtu nodrošināts mehānisms, ar kura palīdzību dalībvalstu muitas iestādēm būtu pieejama uzticama informācija par Rietumsahāras izcelsmes produktiem, kas importēti uz ES, nodrošinot pilnīgu atbilstību ES tiesību aktiem muitas jomā; uzsver, ka šāds mehānisms sniegs detalizētus un sadalītus statistikas datus par šādu eksportu; atzīst Komisijas un Marokas centienus rast risinājumu šai prasībai un aicina tās īstenot šādu mehānismu; aicina Komisiju izmantot visus pieejamos korektīvos pasākumus, ja nolīguma īstenošana nebūs apmierinoša;
27. uzsver, ka bez šā nolīguma pieņemšanas, tostarp bez mehānisma, kas ļautu identificēt produktus, nebūs iespējams uzzināt, vai un cik daudz produktu ar izcelsmi Rietumsahāras teritorijā, kurai nav savas pārvaldes, nonāk Eiropas tirgū;
28. uzsver — lai novērtētu nolīguma darbības jomu un tā ietekmi uz attīstību un vietējām iedzīvotāju grupām, ir nepieciešams īstenot ES un Marokas vienošanos par ikgadēju savstarpēju informācijas apmaiņu un statistiku attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas vēstuļu apmaiņa;
29. aicina Komisiju un EĀDD cieši uzraudzīt nolīguma īstenošanu un rezultātu un regulāri ziņot Parlamentam par konstatējumiem;
30. atgādina, ka ES un Maroka atbilstoši sākotnējam 2012. gada nolīgumam ir vienojušās par vērienīgu un izsmeļošu nolīgumu par lauksaimniecības produktu, pārstrādātu lauksaimniecības produktu, zivju un zivsaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību, kas paredz, ka Maroka aizsargā visu Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu; turklāt norāda, ka minētā nolīguma noslēgšanas procedūra, kas sākās 2015. gadā, tika apturēta pēc Tiesas 2016. gada 21. decembra sprieduma; aicina ES un Maroku nekavējoties atsākt šo procedūru un drīzumā atgriezties pie DCFTA sarunām;
31. uzsver, ka Eiropas lauksaimniecības nozarei ļoti jutīgs jautājums ir Marokas augļu un dārzeņu eksports Savienībā, kam piemēro preferences, kuras paredzētas 2012. gada 8. marta nolīgumā par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, zivīm un zivsaimniecības produktiem;
32. uzsver, ka visu trešo valstu piekļuvei ES iekšējam tirgum būtu jāatbilst ES sanitārajiem, fitosanitārajiem, izsekojamības un vides noteikumiem un standartiem;
33. prasa Komisijai veicināt pasākumu un kontroles līdzvērtību Marokā un Eiropas Savienībā attiecībā uz sanitārajiem, fitosanitārajiem, izsekojamības un vides standartiem, kā arī izcelsmes marķējuma noteikumiem, lai nodrošinātu godīgu konkurenci starp šiem diviem tirgiem;
34. atgādina, ka atjauninātais nolīgums neparedz grozīt iepriekš noteiktās tarifu kvotas un preferenciālo importa režīmu, bet tikai sniedz Eiropas ražotājiem skaidrību par nolīguma ģeogrāfisko tvērumu;
35. vērš uzmanību uz to, ka daļa augļu un dārzeņu produkcijas, kas, izmantojot preferences, saskaņā ar minēto nolīgumu tiek eksportēta uz Savienību (tostarp tomāti un melones), ir no Rietumsahāras, un norāda, ka pastāv vērienīgi plāni šo produkciju un eksportu attīstīt vēl vairāk;
36. tomēr pieņem zināšanai jaunā nolīguma viesto skaidrību un cer, ka tas turpmāk kalpos par stabilu un neapšaubāmu satvaru nolīguma pusēm un attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem abās Vidusjūras pusēs;
37. atzīmē, ka sensitīvu lauksaimniecības produktu uzraudzība un stingra kvotu piemērošana ir pamats tam, lai nolīgums darbotos līdzsvaroti; norāda, ka 2012. gada nolīguma 1. protokola 7. pantā iekļauta drošības klauzula, kas ļauj veikt attiecīgus pasākumus, kad tādu lauksaimniecības produktu imports, kuri nolīgumā noteikti par sensitīviem, ir sasniedzis tādus apmērus, ka tas rada būtiskus tirgus izkropļojumus un/vai smagu kaitējumu attiecīgajai ražošanas nozarei; vēlas, lai Marokas un Rietumsahāras izcelsmes sensitīvu lauksaimniecības produktu preferenciālajam importam Savienībā Komisija rūpīgi un vispusīgi seko līdzi un lai Komisija ir gatava vajadzības gadījumā nekavējoties piemērot minēto klauzulu;
38. pieņem zināšanai to, ka ES zvejas kuģiem, kas darbojas attiecīgajos ūdeņos, ir juridisks pienākums nodrošināt kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) un ka kuģa pozīcijas dati ir jāpārraida Marokas iestādēm, lai varētu pilnībā izsekot kuģiem un reģistrēt, kur notiek to zvejas darbības;
39. aicina ES pastiprināt centienus veicināt Magribas valstu reģionālo sadarbību, kas var ļoti pozitīvi ietekmēt situāciju reģionā un ārpus tā;
40. norāda, ka ir stratēģiski svarīgi ES ciešāk sadarboties ar Magribas reģiona valstīm un veicināt saikni ar tām; šajā saistībā uzskata, ka asociācijas nolīguma paplašināšana ir loģisks šādas stratēģijas elements;
41. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(0000)0000.
Ārlietu komitejas ATZINUMS (21.11.2018)
Starptautiskās tirdzniecības komitejai
par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Eiropas Savienības un Marokas Karalistes nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses
(2018/0256M(NLE))
Atzinuma sagatavotājs: Anders Primdahl Vistisen
IEROSINĀJUMI
Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atgādina, ka Maroka ir privileģēts ES partneris dienvidu kaimiņreģionā, ar kuru ES ir izveidojusi spēcīgu, stratēģisku un ilglaicīgu partnerību, kas aptver politiskos, ekonomiskos un sociālos aspektus, kā arī drošību un migrāciju; uzsver, ka Eiropas kaimiņattiecību politikā (EKP) Marokai ir piešķirts īpašs statuss;
2. uzsver, ka ir svarīgi, lai šis nolīgums sniegtu garantijas attiecībā uz starptautisko tiesību, tostarp cilvēktiesību, ievērošanu, un lai tas izpildītu attiecīgos Eiropas Savienības Tiesas spriedumus;
3. atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu ES un tās dalībvalstīm ir pienākums ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principus; šajā saistībā uzsver, ka ANO Statūtu 2. pants paredz tautu pašnoteikšanās principa ievērošanu;
4. norāda, ka šis nolīgums nenozīmē nekāda veida Marokas suverenitātes atzīšanu Rietumsahārā, ko Apvienoto Nāciju Organizācija ir iekļāvusi sarakstā kā teritoriju, kam nav savas pārvaldes, un kuras lielāko daļu pašlaik pārvalda Marokas Karaliste, un uzskata, ka ES nostāja joprojām ir atbalstīt ANO centienus panākt taisnīgu, ilgstošu un abpusēji pieņemamu Rietumsahāras konflikta politisko risinājumu, kas nodrošinās Rietumsahāras tautas pašnoteikšanos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ANO Statūtiem un attiecīgajām ANO rezolūcijām; tādējādi atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu ANO ģenerālsekretāra personīgajam sūtnim Rietumsahārā Horst Köhler, palīdzot pusēm atkal sanākt pie ANO sarunu galda nolūkā panākt šo izlīgumu; aicina puses labticīgi un bez priekšnosacījumiem atsākt šīs sarunas;
5. norāda, ka pēc ANO iniciatīvas un ar Alžīrijas un Mauritānijas līdzdalību decembra sākumā Ženēvā notiks konfliktā iesaistīto pušu tikšanās, un cer, ka šī tikšanās sekmēs miera procesa atsākšanu;
6. norāda, ka Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) iekļaujošo apspriežu laikā ar dažādiem Rietumsahāras vietējiem politiskajiem un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām organizācijām un struktūrām iesaistītās puses izteica lielu atbalstu sociālekonomiskajiem ieguvumiem, ko sniegtu ierosinātās tarifa preferences; norāda, ka Komisija uzskata, ka tarifa preferences neieviešana varētu pasliktināt attiecīgo vietējo iedzīvotāju ekonomisko un sociālo situāciju;
7. kā norādīts Komisijas ziņojumā, uzsver, ka ir veikti visi pamatoti un iespējami pasākumi, lai minētajās iekļaujošajās apspriedēs vaicātu par attiecīgo iedzīvotāju piekrišanu;
8. uzsver, ka visā apspriežu procedūrā Komisija un EĀDD regulāri kontaktējās ar ANO ģenerālsekretāra personīgā sūtņa Rietumsahārā komandu, lai nodrošinātu, ka ar ierosināto nolīgumu atbalsta ANO centienus panākt ilgstošu izlīgumu;
9. aicina ES pastiprināt centienus veicināt Magribas valstu reģionālo sadarbību, kas var ļoti pozitīvi ietekmēt situāciju reģionā un ārpus tā;
10. norāda, ka ir stratēģiski svarīgi ES ciešāk sadarboties ar Magribas reģiona valstīm un veicināt saikni ar tām; šajā saistībā uzskata, ka asociācijas nolīguma paplašināšana ir loģisks šādas stratēģijas elements;
11. pienācīgi ņem vērā vēstuļu apmaiņu un atzīst Komisijas un EĀDD centienus savas kompetences ietvaros novērtēt iedzīvotāju ieguvumu un pārliecināties par to piekrišanu šim nolīgumam; norāda, ka nolīgums paredz savstarpēju un regulāru informācijas apmaiņu starp ES un Maroku; aicina Komisijas dienestus izveidot ar Marokas iestādēm vislabāko mehānismu, lai tehniski apkopotu informāciju par ražojumiem, kuri nāk no Rietumsahāras;
12. atgādina, ka saskaņā ar LES 21. pantu Savienības starptautiskās darbības pamatā ir jābūt tādiem principiem kā demokrātija, tiesiskums, universālas un nedalāmas cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana; tāpēc piekrišanu var dot tikai tad, ja tiek acīmredzami parādīts nodoms uzlabot cilvēktiesības.
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas Savienības un Marokas Karalistes nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses |
||||
|
Atsauces |
|||||
|
Atbildīgā komiteja
|
INTA
|
|
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
AFET 13.9.2018 |
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Anders Primdahl Vistisen 20.6.2018 |
||||
|
Pieņemšanas datums |
21.11.2018 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
43 15 2 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Petras Auštrevičius, Bas Belder, Victor Boştinaru, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Lorenzo Cesa, Georgios Epitideios, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule-Pēterse, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Wajid Khan, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Arne Lietz, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Kati Piri, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Michel Reimon, Sofia Sakorafa, Jean-Luc Schaffhauser, Anders Sellström, Alyn Smith, Jordi Solé, Dobromir Sośnierz, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, Charles Tannock, László Tőkés, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl, Anders Primdahl Vistisen |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Doru-Claudian Frunzulică, Ana Gomes, Takis Hadjigeorgiou, Marek Jurek, Antonio López-Istúriz White, David Martin, Gilles Pargneaux, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Marietje Schaake, Eleni Theocharous, Bodil Valero, Mirja Vehkaperä, Željana Zovko |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
43 |
+ |
|
|
ALDE |
Petras Auštrevičius, Iveta Grigule-Pēterse, Javier Nart, Jozo Radoš, Marietje Schaake, Mirja Vehkaperä |
|
|
ECR |
Bas Belder, Marek Jurek, Charles Tannock, Eleni Theocharous, Anders Primdahl Vistisen |
|
|
ENF |
Jean-Luc Schaffhauser |
|
|
PPE |
Michèle Alliot-Marie, Elmar Brok, Lorenzo Cesa, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Alojz Peterle, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Anders Sellström, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, László Tőkés, Željana Zovko |
|
|
S&D |
Nikos Androulakis, Victor Boştinaru, Doru-Claudian Frunzulică, Wajid Khan, Andrejs Mamikins, David Martin, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Gilles Pargneaux, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula |
|
|
15 |
- |
|
|
ALDE |
Ivo Vajgl |
|
|
GUE/NGL |
Takis Hadjigeorgiou, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa, Miguel Urbán Crespo |
|
|
NI |
Georgios Epitideios, Dobromir Sośnierz |
|
|
S&D |
Eugen Freund, Ana Gomes, Kati Piri |
|
|
VERTS/ALE |
Klaus Buchner, Michel Reimon, Alyn Smith, Jordi Solé, Bodil Valero |
|
|
2 |
0 |
|
|
NI |
James Carver |
|
|
S&D |
Arne Lietz |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (14.11.2018)
Starptautiskās tirdzniecības komitejai
par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses
(2018/0256M(NLE))
Atzinuma sagatavotājs: Michel Dantin
IEROSINĀJUMI
Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:
1. uzsver, ka Eiropas lauksaimniecības nozarei ļoti jutīgs jautājums ir Marokas augļu un dārzeņu eksports Savienībā, kam piemēro preferences, kuras paredzētas 2012. gada 8. marta nolīgumā par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, zivīm un zivsaimniecības produktiem;
2. atgādina arī par 2011. gada 13. jūlija atzinumu, ko Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja pieņēma Parlamenta piekrišanas procedūrā attiecībā uz minēto nolīgumu, ieteikdama piekrišanu nesniegt;
3. atzīmē, ka lielākā daļa bažu, kas paustas atzinumā, par kuru tika balsots 2011. gadā, no Eiropas lauksaimniecības nozares perspektīvas ir aktuālas arī pašlaik apstākļos, kas šai nozarei ir kopumā smagi un nestabili, cita starpā sakarā ar joprojām spēkā esošo Krievijas embargo un Eiropas lauksaimniecības pastāvīgo izmantošanu par kaulēšanās līdzekli starptautiskās tirdzniecības sarunās;
4. uzsver, ka visu trešo valstu piekļuvei ES iekšējam tirgum būtu jāatbilst ES sanitārajiem, fitosanitārajiem, izsekojamības un vides noteikumiem un standartiem;
5. uzsver, ka Eiropas ražotājiem pastāv nopietnas konkurētspējas problēmas un tirgus izkropļojumu risks, ko rada būtiskās atšķirības no Marokas ražotājiem tādos aspektos kā kopējās ražošanas izmaksas, darba apstākļi un sanitārie, fitosanitārie un vides standarti;
6. prasa Komisijai veicināt pasākumu un kontroles līdzvērtību Marokā un Eiropas Savienībā attiecībā uz sanitārajiem, fitosanitārajiem, izsekojamības un vides standartiem, kā arī izcelsmes marķējuma noteikumiem, lai nodrošinātu godīgu konkurenci starp šiem diviem tirgiem;
7. atgādina, ka atjauninātais nolīgums neparedz grozīt iepriekš noteiktās tarifu kvotas un preferenciālo importa režīmu, bet tikai sniedz Eiropas ražotājiem skaidrību par nolīguma ģeogrāfisko tvērumu;
8. pauž nožēlu par to, ka noteikumi, kas pieņemti Regulā (ES) Nr. 1308/2013 (Vienotā TKO regula), lai novērstu problēmas ar Marokas izcelsmes augļu un dārzeņu importa ievešanas cenu pareizu piemērošanu, kļūst neattiecināmi uz augstākām kategorijām, tā sauktajām minišķirnēm, kuru tirdzniecības cenas ir daudz augstākas, lai gan tās ieved ES ar standarta produkta vērtību, kā, piemēram, ķirštomātu gadījumā; aicina Komisiju novērst šo nepilnību;
9. vērš uzmanību uz to, ka daļa augļu un dārzeņu produkcijas, kas, izmantojot preferences, saskaņā ar minēto nolīgumu tiek eksportēta uz Savienību (īpaši tomāti un melones), ir no Rietumsahāras un ka pastāv vērienīgi plāni šo produkciju un eksportu attīstīt vēl vairāk;
10. pauž nožēlu par tiesisko nenoteiktību, kas iestājusies pēc Tiesas 2016. gada 21. decembra sprieduma pieņemšanas; pauž bažas par to, ka Komisija nevar sniegt uzticamus un detalizētus datus par Rietumsahāras izcelsmes produktu preferenciālo importu, kas varētu būt noticis kopš minētā datuma, neraugoties uz minēto spriedumu; bažījas par to, cik lielu kaitējumu Savienības budžetam nodarījušas preferences, kas šajā laikposmā piešķirtas bez derīga juridiskā pamata; turklāt salīdzināmas informācijas trūkuma dēļ apšauba Komisijas spēju pareizi novērtēt ierosinātā jaunā nolīguma ietekmi un tāpēc aicina ātri īstenot vēstuļu apmaiņā paredzēto informācijas apmaiņu;
11. tomēr pieņem zināšanai jaunā nolīguma viesto skaidrību un cer, ka tas turpmāk kalpos par stabilu un neapšaubāmu satvaru nolīguma pusēm un attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem abās Vidusjūras pusēs;
12. apšauba jaunā nolīguma nošķīruma starp Sahāras izcelsmes produktiem un Marokas izcelsmes produktiem relevanci muitas un tirdzniecības aspektā, abstrahējoties no tā acīmredzamās politiskās dimensijas; īpaši atzīmē, ka jaunais nolīgums neparedz nekādi sadalīt sākotnējā nolīgumā paredzētās tarifu kvotas un ka tam, vai produkts ir no Rietumsahāras vai ne, galu galā nav nekādas nozīmes attiecībā uz piekļuvi Savienības piešķirtajām preferencēm;
13. atzīmē, ka sensitīvu lauksaimniecības produktu uzraudzība un stingra kvotu piemērošana ir pamats tam, lai nolīgums darbotos līdzsvaroti; norāda, ka 2012. gada nolīguma 1. protokola 7. pantā iekļauta drošības klauzula, kas ļauj veikt attiecīgus pasākumus, kad tādu lauksaimniecības produktu imports, kuri nolīgumā noteikti par sensitīviem, ir sasniedzis tādus apmērus, ka tas rada būtiskus tirgus izkropļojumus un/vai smagu kaitējumu attiecīgajai ražošanas nozarei; vēlas, lai Marokas un Rietumsahāras izcelsmes sensitīvu lauksaimniecības produktu preferenciālajam importam Savienībā Komisija rūpīgi un vispusīgi seko līdzi un lai Komisija ir gatava vajadzības gadījumā nekavējoties piemērot minēto klauzulu;
14. atgādina, ka Savienība un Maroka atbilstoši sākotnējam 2012. gada nolīgumam ir vienojušās par vērienīgu un izsmeļošu nolīgumu par lauksaimniecības produktu, pārstrādātu lauksaimniecības produktu, zivju un zivsaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību, kas paredz, ka Maroka aizsargā visu Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu; turklāt norāda, ka minētā nolīguma noslēgšanas procedūra, kas sākās 2015. gadā, tika apturēta pēc Tiesas 2016. gada 21. decembra sprieduma; uzstāj, ka šī procedūra ir nekavējoties jāatsāk un jānoslēdz iespējami drīz saistībā ar šajā atzinumā apskatītā nolīguma noslēgšanu;
15. aicina Komisiju pēc iespējas drīz tikties ar Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju, lai to iepazīstinātu ar aktuālo situāciju lauksaimniecības produktu tirdzniecībā starp ES un Maroku, tostarp ar novērtējumu par nolīguma ietekmi uz Eiropas ražotājiem, sevišķi uz lauksaimnieku ienākumiem, un ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nolīguma gaidāmo noslēgšanu.
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas Savienības un Marokas Karalistes nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses |
||||
|
Atsauces |
|||||
|
Atbildīgā komiteja
|
INTA
|
|
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
AGRI 13.9.2018 |
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Michel Dantin 30.8.2018 |
||||
|
Pieņemšanas datums |
12.11.2018 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
23 8 2 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, José Bové, Daniel Buda, Matt Carthy, Jacques Colombier, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Diane Dodds, Norbert Erdős, Luke Ming Flanagan, Karine Gloanec Maurin, Martin Häusling, Peter Jahr, Jarosław Kalinowski, Zbigniew Kuźmiuk, Norbert Lins, Philippe Loiseau, Giulia Moi, Ulrike Müller, Maria Noichl, Marijana Petir, Maria Lidia Senra Rodríguez, Czesław Adam Siekierski, Tibor Szanyi, Maria Gabriela Zoană, Marco Zullo |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Franc Bogovič, Angélique Delahaye, Anthea McIntyre, Momchil Nekov, Hilde Vautmans, Miguel Viegas, Thomas Waitz |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
23 |
+ |
|
|
ALDE |
Ulrike Müller, Hilde Vautmans |
|
|
ECR |
Zbigniew Kuźmiuk, Anthea McIntyre |
|
|
EFDD |
John Stuart Agnew, Marco Zullo |
|
|
ENF |
Jacques Colombier, Philippe Loiseau |
|
|
NI |
Diane Dodds |
|
|
PPE |
Franc Bogovič, Daniel Buda, Michel Dantin, Angélique Delahaye, Albert Deß, Norbert Erdős, Peter Jahr, Norbert Lins, Marijana Petir, Czesław Adam Siekierski |
|
|
S&D |
Clara Eugenia Aguilera García, Paolo De Castro, Karine Gloanec Maurin, Maria Gabriela Zoană |
|
|
8 |
- |
|
|
GUE/NGL |
Matt Carthy, Luke Ming Flanagan, Maria Lidia Senra Rodríguez, Miguel Viegas |
|
|
S&D |
Maria Noichl |
|
|
VERTS/ALE |
José Bové, Martin Häusling, Thomas Waitz |
|
|
2 |
0 |
|
|
EFDD |
Giulia Moi |
|
|
S&D |
Eric Andrieu |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
Zivsaimniecības komitejaS NOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ (27.11.2018)
Starptautiskās tirdzniecības komitejai
par nenormatīvas rezolūcijas priekšlikumu par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses
Zivsaimniecības komitejas vārdā: Nils Torvalds (referents)
Position
GROZĪJUMI
Zivsaimniecības komiteja iesniedz par jautājumu atbildīgajai Starptautiskās tirdzniecības komitejai šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Rezolūcijas priekšlikums 18. punkts | |
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
18. ir dziļi nobažījies par to, ka faktiski nav iespējams noteikt, kuri produkti tiek eksportēti no Rietumsahāras neautonomās teritorijas; |
18. pauž dziļas bažas par to, ka faktiski nav iespējams noteikt, kuri produkti tiek eksportēti no Rietumsahāras neautonomās teritorijas, izņemot zivsaimniecības produktus no Rietumsahāras teritorijas, ko nosaka saskaņā ar Konvenciju par jūras tiesībām teritoriālajos, piegulošajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomikas zonā un kas ir vienkārši izsekojami visā ķēdē. |
Grozījums Nr. 2 Rezolūcijas priekšlikums Punkts (jauns) | |
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
|
atgādina EST 2018. gada 27. februāra spriedumu (Lieta C-266/16) par zvejas nolīgumu un ES un Marokas protokolu, kurš bija spēkā no 2014. gada 15. jūlija līdz 2018. gada 14. jūlijam, norādot, ka nolīgums ir spēkā attiecībā uz Marokas ūdeņiem, bet tā darbības joma nevar ietvert Rietumsahāru un tās teritorijai piegulošos ūdeņus, |
Grozījums Nr. 3 Rezolūcijas priekšlikums Punkts (jauns) | |
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
|
pieņem zināšanai to, ka ES zvejas kuģiem, kas darbojas attiecīgajos ūdeņos, ir juridisks pienākums nodrošināt kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) un ka kuģa pozīcijas dati ir jāpārraida Marokas iestādēm, lai varētu pilnībā izsekot kuģiem un reģistrēt, kur notiek to zvejas darbības; |
Grozījums Nr. 4 Rezolūcijas priekšlikums Punkts (jauns) | |
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
|
aicina dalībvalstu muitas iestādes īstenot visus administratīvās sadarbības mehānismus, kas paredzēti Protokola Nr. 4 V sadaļā, ja rodas šaubas par importam paredzēto produktu faktisko (Rietumsahāras vai Marokas) izcelsmi; |
Grozījums Nr. 5 Rezolūcijas priekšlikums Punkts (jauns) | |
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
|
uzsver, ka viens no priekšnosacījumiem, lai Parlaments dotu piekrišanu nolīgumam, ir nodrošināt, ka tiks ieviests mehānisms Rietumsahāras vai tās teritorijai piegulošo ūdeņu produktu, tostarp zivsaimniecības produktu, izsekošanai, lai dalībvalstu muitas iestādēm un patērētājiem būtu skaidra norāde par to izcelsmi; prasa ES un Marokai šajā sakarā nekavējoties rast dzīvotspējīgu risinājumu; sagaida, ka Komisija šajā sakarā iesniegs priekšlikumus šā mērķa sasniegšanai; |
Grozījums Nr. 6 Rezolūcijas priekšlikums Punkts (jauns) | |
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
|
norāda, ka saskaņā ar nolīgumu Rietumsahāras izcelsmes produktiem, kurus kontrolē Marokas muitas iestādes, saskaņā ar nolīgumu tiek piemērotas tirdzniecības preferences un tādējādi zivsaimniecības produktiem, kas tiek pārstrādāti Rietumsahārā Marokas nekontrolētajā daļā, nevar piemērot tarifa preferences; sagaida, ka Komisija precizēs nolīguma teritoriālo darbības jomu un nodrošinās, ka Rietumsahāras Marokas nekontrolētās daļas zivsaimniecības nozares dalībnieki un zivsaimniecības produkti netiek diskriminēti sakarā ar šo nolīgumu; |
Grozījums Nr. 7 Rezolūcijas priekšlikums Punkts (jauns) | |
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
|
pauž nožēlu par tiesisko nenoteiktību, kas iestājusies pēc Tiesas 2016. gada 21. decembra sprieduma pieņemšanas; pauž bažas par to, ka Komisija nevar sniegt uzticamus datus par Rietumsahāras izcelsmes zivsaimniecības produktu preferenciālo importu, kas varētu būt noticis kopš minētā datuma, neraugoties uz minēto spriedumu; lēš, cik lielu kaitējumu Savienības budžetam radījušas preferences, kas šajā laikposmā piešķirtas bez derīga juridiskā pamata; |
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas Savienības un Marokas Karalistes nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses |
||||
|
Atsauces |
|||||
|
Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums |
6.9.2018 |
|
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
INTA 13.9.2018 |
|
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
AFET 13.9.2018 |
AGRI 13.9.2018 |
PECH 13.9.2018 |
|
|
|
Referenti Iecelšanas datums |
Marietje Schaake 10.12.2018 |
|
|
|
|
|
Aizstātie referenti |
Patricia Lalonde |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
5.11.2018 |
|
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
10.12.2018 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
24 9 3 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Laima Liucija Andrikienė, Maria Arena, Tiziana Beghin, David Borrelli, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Karoline Graswander-Hainz, Christophe Hansen, France Jamet, Elsi Katainen, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Iuliu Winkler |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Sajjad Karim, Gabriel Mato, Georg Mayer, Ralph Packet, Johannes Cornelis van Baalen, Jarosław Wałęsa |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Paloma López Bermejo, Javier Nart, Anders Sellström, Miguel Urbán Crespo, Marco Zullo |
||||
|
Iesniegšanas datums |
20.12.2018 |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
24 |
+ |
|
|
ALDE |
Johannes Cornelis van Baalen, Elsi Katainen, Javier Nart, Marietje Schaake |
|
|
ECR |
Sajjad Karim, Ralph Packet, Joachim Starbatty |
|
|
EFDD |
Tiziana Beghin, Marco Zullo |
|
|
PPE |
Laima Liucija Andrikienė, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Christophe Hansen, Gabriel Mato, Sorin Moisă, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Tokia Saïfi, Adam Szejnfeld, Jarosław Wałęsa, Iuliu Winkler |
|
|
S&D |
Bernd Lange, Alessia Maria Mosca, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández |
|
|
9 |
- |
|
|
ENF |
France Jamet |
|
|
GUE/NGL |
Paloma López Bermejo, Anne-Marie Mineur, Helmut Scholz, Miguel Urbán Crespo |
|
|
S&D |
Maria Arena, Karoline Graswander-Hainz, Jude Kirton-Darling, Joachim Schuster |
|
|
3 |
0 |
|
|
ENF |
Georg Mayer |
|
|
NI |
David Borrelli |
|
|
PPE |
Anders Sellström |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas