ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā
10.1.2019 - (COM(2018)0115 – C8-0104/2018 – 2018/0050(COD)) - ***I
Zivsaimniecības komiteja
Referente: Clara Eugenia Aguilera García
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā
(COM(2018)0115 – C8-0104/2018 – 2018/0050(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0115),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0104/2018),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 11. jūlija atzinumu[1],
– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0005/2019),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 5. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) Daži no KZP mērķiem ir nodrošināt zvejniecības un akvakultūras vidisko ilgtspēju ilgtermiņā, piemērot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā un īstenot ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā. |
(5) Daži no KZP mērķiem ir garantēt tādu dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanu, kas ilgtermiņā nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus. Lai nodrošinātu zvejniecības un akvakultūras vidisko un sociālekonomisko ilgtspēju ilgtermiņā, būtu jāpiemēro piesardzīga pieeja zvejniecības pārvaldībā un jāīsteno ekosistēmas pieeja zvejniecības pārvaldībā. Tas arī palīdzēs apgādāt Savienības tirgu ar pārtiku, kurai piemīt augsta uzturvērtība, samazināt Savienības tirgus atkarību no pārtikas importa, veicināt tiešu un netiešu darbvietu radīšanu un ekonomisko attīstību piekrastes apgabalos un nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni zivsaimniecības nozarē, tostarp nerūpnieciskajā un mazapjoma zvejas nozarē, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā. |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 6. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(6) Lai sasniegtu KZP mērķus, būtu jāpieņem virkne saglabāšanas pasākumu, piemēram, daudzgadu plāni, tehniskie pasākumi un zvejas iespēju noteikšana un iedalīšana. |
(6) Lai sasniegtu KZP mērķus, būtu jāpieņem virkne saglabāšanas pasākumu, piemēram, daudzgadu plāni, tehniskie pasākumi un zvejas iespēju noteikšana un iedalīšana. Tomēr mēs nevarēsim atjaunot zivju krājumus, ja netiks samazināta piesārņojuma pieaugošā ietekme, ko galvenokārt rada avoti uz sauszemes, kā arī darbības jūrā (transports, naftas ieguve, tūrisms u. c.). |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(6a) Regulā (ES) Nr. 1380/2013 izvirzīts skaidrs mērķis panākt, lai dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina MSY. Lai šo mērķi sasniegtu, saskaņā ar minētās regulas 2. pantu visiem krājumiem, ja iespējams, līdz 2015. gadam vai vēlākais līdz 2020. gadam pakāpeniski jāsasniedz tāds zvejas intensitātes līmenis, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Cenšoties šo mērķi sasniegt, īpaši ņem vērā ekonomisko un sociālo ietekmi. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 7. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu daudzgadu plāni būtu jābalsta uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem šajā regulā paredzētajā daudzgadu plānā būtu jāietver mērķi, kvantitatīvi nosakāmi mērķapjomi un skaidri termiņi to sasniegšanai, saglabāšanas references rādītāji, aizsardzības pasākumi un tehniski pasākumi, kas paredzēti, lai izvairītos no nevēlamām nozvejām un tās samazinātu. |
(7) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu daudzgadu plāni būtu jābalsta uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem šajā regulā paredzētajā daudzgadu plānā būtu jāietver mērķi, kvantitatīvi nosakāmi mērķapjomi un skaidri termiņi to sasniegšanai, saglabāšanas references rādītāji, aizsardzības pasākumi un tehniski pasākumi, kas paredzēti, lai izvairītos no nevēlamām nozvejām un pēc iespējas tās samazinātu un lai zvejas darbību ietekme uz jūras vidi būtu minimāla. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 8. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(8) “Labākais pieejamais zinātniskais ieteikums” ir publiski pieejams zinātnisks ieteikums, kurš pamatots ar jaunākajiem zinātniskajiem datiem un metodēm un kuru sniegusi vai recenzējusi Savienības vai starptautiskā līmenī atzīta neatkarīga zinātniska struktūra. |
(8) “Labākais pieejamais zinātniskais ieteikums” ir publiski pieejams zinātniskais ieteikums, kurš pamatojas uz jaunākajiem zinātniskajiem datiem un metodēm un kuru sniegusi vai salīdzinoši izvērtējusi Savienības vai starptautiskā līmenī atzīta neatkarīga zinātniskā struktūra, piemēram, Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) vai Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM), un kurš atbilst Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta prasībām. |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 11. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(11) Francija, Itālija un Spānija ir pieņēmušas Regulā (EK) Nr. 1967/2006 paredzētos pārvaldības plānus. Taču plāni nav saskanīgi, un tajos nav ņemti vērā visi zvejas rīki, ar kuriem apzvejo bentiskos krājumus, un dažu krājumu sadalījuma un zvejas flotu darbības transzonālais raksturs. Turklāt šie plāni ir izrādījušies neefektīvi KZP mērķu sasniegšanā. Dalībvalstis un ieinteresētās personas ir izteikušas atbalstu tam, lai Savienības līmenī tiktu izstrādāts un īstenots attiecīgos krājumus aptverošs daudzgadu plāns. |
(11) Francija, Itālija un Spānija ir pieņēmušas Regulā (EK) Nr. 1967/2006 paredzētos pārvaldības plānus. Taču plāni nav saskanīgi, un tajos nav ņemti vērā visi zvejas rīki, ar kuriem apzvejo bentiskos krājumus, un dažu krājumu sadalījuma un zvejas flotu darbības transzonālais raksturs. Turklāt šie plāni ir izrādījušies neefektīvi KZP mērķu sasniegšanā. Dalībvalstis un ieinteresētās personas ir izteikušas atbalstu tam, lai Savienības līmenī tiktu izstrādāts un īstenots attiecīgos krājumus aptverošs daudzgadu plāns. Lai maksimāli palielinātu šajā regulā izklāstīto pasākumu efektivitāti, valstīm tie būtu jāīsteno kopīgi. |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 12. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(12) ZZTEK ir parādījusi, ka lielākā daļa bentisko krājumu Vidusjūras rietumu daļā tiek izmantoti tādos apjomos, kuri ievērojami pārsniedz līmeni, kas vajadzīgs, lai sasniegtu MSY. |
(12) ZZTEK ir parādījusi, ka noteikta daļa bentisko krājumu Vidusjūras rietumu daļā tiek izmantoti tādos apjomos, kuri ievērojami pārsniedz līmeni, kas vajadzīgs, lai sasniegtu MSY. |
Pamatojums | |
ZZTEK rīcībā ir zinātniska informācija par dažām sugām, kuras tā ir izvērtējusi; šīs sugas neveido lielāko daļu no krājuma Vidusjūras rietumu daļā. | |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 15. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(15) Ņemot vērā atpūtas zvejas nozīmi, šajā regulā paredzētajam plānam būtu jāaptver atpūtas zveja, ko veic Vidusjūras rietumu daļas bentiskajos krājumos. Ja šāda zveja būtiski ietekmē krājumus, šajā regulā noteiktajā daudzgadu plānā būtu jāparedz iespēja noteikt īpašus pārvaldības pasākumus. |
(15) Tā kā atpūtas zveja var būtiski ietekmēt zivju resursus, daudzgadu plānā būtu jāparedz satvars, kas nodrošinātu ar minētā plāna mērķiem saderīgu atpūtas zvejas organizēšanu. Dalībvalstīm būtu jāvāc nozvejas dati par atpūtas zveju. Ja šāda zveja būtiski ietekmē zivju resursus, plānā būtu jāparedz iespēja lemt par īpašiem pārvaldības pasākumiem, kas nekaitē profesionālās zvejniecības nozarei. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 16. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(16) Daudzgadu plāna ģeogrāfiskajai darbības jomai būtu jābalstās uz krājumu ģeogrāfisko sadalījumu, kas norādīts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā. Ņemot vērā precizētu zinātnisko informāciju, daudzgadu plānā noteiktajā krājumu ģeogrāfiskajā sadalījumā var būt jāveic turpmākas izmaiņas. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem koriģē daudzgadu plānā noteikto krājumu ģeogrāfisko sadalījumu, ja zinātniskais ieteikums liecina par izmaiņām attiecīgo krājumu ģeogrāfiskajā sadalījumā. |
(16) Daudzgadu plāna ģeogrāfiskajai darbības jomai būtu jābalstās uz krājumu ģeogrāfisko sadalījumu, kas norādīts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā. Ņemot vērā precizētu zinātnisko informāciju, daudzgadu plānā noteiktajā krājumu ģeogrāfiskajā sadalījumā var būt jāveic turpmākas izmaiņas. Tāpēc Komisija var pieņemt jaunu priekšlikumu, ar kuru koriģē daudzgadu plānā noteikto krājumu ģeogrāfisko sadalījumu, ja zinātniskais ieteikums liecina par izmaiņām attiecīgo krājumu ģeogrāfiskajā sadalījumā. |
Pamatojums | |
Regulas 1. panta 2. punktā ir noteikta regulas darbības joma (GFCM krājumi un apakšapgabali), un šīs regulas I pielikumā ir definētas zvejas piepūles grupas, kas iekļautas zvejas piepūles režīmā. Abās regulas daļās ir ietverti būtiski tiesību akta elementi, un pirms to grozīšanas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu ir jāapspriežas ar likumdevējiem. | |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 17. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(17) Šajā regulā paredzētā plāna mērķis būtu palīdzēt sasniegt KZP mērķus un jo īpaši panākt un uzturēt MSY no mērķsugu krājumiem, īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz bentiskajiem krājumiem, uz kuriem attiecas minimālais saglabāšanas references izmērs, un nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no zvejas darbībām, ievērojot piekrastes zvejniecību un sociālekonomiskos aspektus. Ar plānu turklāt būtu jāīsteno ekosistēmas pieeja zvejniecību pārvaldībā, lai tādējādi līdz minimumam samazinātu zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu. Tam vajadzētu būt saskanīgam ar Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi vēlākais līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli (saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK28) un Direktīvas 2009/147/EK29 un Padomes Direktīvas 92/43/EEK30 mērķiem. |
(17) Šajā regulā paredzētā plāna mērķis būtu palīdzēt sasniegt KZP mērķus un jo īpaši atjaunot un uzturēt zivju krājumus virs biomasas līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY no mērķsugu krājumiem, īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz bentiskajiem krājumiem, uz kuriem attiecas minimālais saglabāšanas references izmērs, un nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no zvejas darbībām, ievērojot piekrastes zvejniecību un sociālekonomiskos aspektus. Ar plānu turklāt būtu jāīsteno ekosistēmas pieeja zvejniecību pārvaldībā, lai tādējādi līdz minimumam samazinātu zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu. Tam vajadzētu būt saskanīgam ar Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi vēlākais līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli (saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK28), un tam būtu jāveicina labvēlīga saglabāšanās stāvokļa sasniegšana sugām un dzīvotnēm atbilstīgi Direktīvas 2009/147/EK29 un Padomes Direktīvas 92/43/EEK30 mērķiem. |
|
__________________ |
__________________ |
|
28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.). |
28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.). |
|
29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.). |
29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.). |
|
30 Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.). |
30 Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.). |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(17a) Lai efektīvi īstenotu šo regulu un īstenotu KZP mērķus, var būt nepieciešama flotes pārstrukturēšana. Tādēļ ir jāparedz iespēja valstīm izstrādāt flotes un zvejas piepūles pārstrukturēšanas plānus, lai palielinātu selektivitāti un energoefektivitāti, un šī iemesla dēļ tām vajadzētu būt iespējai izmantot atbalstu kuģu nodošanai metāllūžņos un modernizācijai. Šajā nolūkā būtu jāizdara grozījumi Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondā, lai ņemtu vērā šos instrumentus. |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 17.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(17b) Lai sasniegtu zivju mirstības mērķapjomu atbilstību FMSY diapazoniem, būtu jāņem vērā šīs regulas novēlotā stāšanās spēkā, kā arī jaukto sugu zvejniecības dinamika un jāsniedz nepieciešamais atbalsts, lai koriģētu iespējamās sociālekonomiskās atšķirības zivsaimniecības nozarē. |
Pamatojums | |
Ņemot vērā pašreizējo krājumu stāvokli un to, ka Eiropas Komisija ir novēloti iesniegusi šo priekšlikumu, būtu fiziski neiespējami līdz 2020. gadam sasniegt MSY visos apdraudētajos krājumos, ja vien nepieredzētā apmērā netiktu samazināta zveja, radot katastrofālas sekas zvejas flotēm Vidusjūras rietumu daļā. | |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 21. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(21) Būtu jāievieš pienācīgi aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti mērķapjomi, un vajadzības gadījumā ierosinātu korektīvus pasākumus, cita starpā, ja krājuma apmērs kļūst mazāks par saglabāšanas references rādītāju. Korektīvajos pasākumos būtu jāiekļauj ārkārtas pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. un 13. pantu, zvejas iespējas un citi īpaši saglabāšanas pasākumi. |
(21) Būtu jāievieš pienācīgi aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti mērķapjomi, un vajadzības gadījumā ierosinātu korektīvus pasākumus, cita starpā, ja krājuma apmērs kļūst mazāks par saglabāšanas references rādītāju. Korektīvajos pasākumos būtu ne tikai jāiekļauj ārkārtas pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. un 13. pantu, zvejas iespējas un citi īpaši saglabāšanas pasākumi, bet arī finansiāla palīdzība zvejniekiem, kurus tieši skar šie pasākumi. |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 23. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(23) Lai nodrošinātu pārredzamu piekļuvi zvejniecībai un sasniegtu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomus, būtu jāpieņem Savienības zvejas piepūles režīms attiecībā uz traļiem, kas ir galvenie zvejas rīki, ar kuriem zvejo Vidusjūras rietumu daļas bentiskajos krājumos. Šajā sakarā ir lietderīgi noteikt zvejas piepūles grupas, lai Padome katru gadu varētu noteikt maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli, kas izteikta kā zvejas dienu skaits. Vajadzības gadījumā zvejas piepūles režīmā būtu jāiekļauj citi zvejas rīki. |
(23) Lai nodrošinātu pārredzamu piekļuvi zvejniecībai un sasniegtu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomus, Savienībai būtu jāiegūst pareizi dati un uzticama statistika, uz kuras pamata būtu jāpieņem Savienības zvejas piepūles režīms attiecībā uz traļiem, kas ir galvenie zvejas rīki, ar kuriem zvejo Vidusjūras rietumu daļas bentiskajos krājumos. Šajā sakarā Padomei katru gadu būtu jānosaka maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle, kas izteikta kā zvejas dienu skaits. Vajadzības gadījumā zvejas piepūles režīmā būtu jāiekļauj citi zvejas rīki. |
Pamatojums | |
Zvejas piepūles pārvaldību būtu labāk īstenot kopīgi katrā ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, jo ierosinātās kuģu garuma kategorijas rada mākslīgu dalījumu flotes satvarā. Tiek ierosināts svītrot zvejas piepūles grupu jēdzienu. | |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 24. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(24) Ņemot vērā gandrīz visu Vidusjūras rietumu daļas bentisko krājumu satraucošo stāvokli un tiecoties samazināt patlaban augstos zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņus, zvejas piepūles režīmam būtu jāizraisa būtisks zvejas piepūles samazinājums šajā regulā paredzētā plāna pirmajā īstenošanas gadā. |
svītrots |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 25. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(25) Ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka atpūtas zveja būtiski ietekmē zvejas izraisīto zivju mirstību attiecīgajos krājumos, Padomei šie ieteikumi būtu jāņem vērā. Šajā nolūkā Padome var zvejas iespējas noteikt, izmantojot komerciālām nozvejām piemērojamu zvejas piepūles režīmu, kurā ņemts vērā atpūtas zvejas apjoms, un/vai pieņemt citus pasākumus, ar kuriem ierobežo atpūtas zveju. |
(25) Ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka atpūtas zveja būtiski ietekmē zvejas izraisīto zivju mirstību attiecīgajos krājumos, Padomei šie ieteikumi būtu jāņem vērā. Šajā nolūkā Padome zvejas iespējas noteiks, izmantojot komerciālām nozvejām piemērojamu zvejas piepūles režīmu, kurā ņemts vērā atpūtas zvejas apjoms, lai netiktu apdraudētas komerciālās/profesionālās zvejniecības, un/vai pieņems citus pasākumus, ar kuriem ierobežo atpūtas zveju, paturot prātā to, ka šādiem pasākumiem nekad nevajadzētu kaitēt profesionālajām zvejas darbībām. |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 26. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(26) Ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka zvejas piepūles režīms nav pietiekams, lai sasniegtu šajā regulā paredzētā plāna mērķus vai mērķapjomus, papildus zvejas piepūles režīmam būtu jāievieš pārvaldības pasākumi, kas balstās uz kopējām pieļaujamām nozvejām. |
(26) Ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka zvejas piepūles režīms nav pietiekams, lai sasniegtu šajā regulā paredzētā plāna mērķus vai mērķapjomus, papildus zvejas piepūles režīmam attiecīgā gadījumā būtu jāievieš tehniski pasākumi, kas ļautu uzlabot zivju krājumu stāvokli, samazinot mērķsugas zivju mirstību. |
Pamatojums | |
Pārvaldības pasākumi, kuru pamatā ir kopējā pieļaujamā nozveja (KPN), nav piemēroti Vidusjūras reģionam, jo ir grūti piemērot tos vairākos īpašos zvejas veidos un gadījumos, kad krājumi ir kopīgi ar trešām valstīm, kas nav ES valstis. Būtu vēlams piemērot tehniskos pasākumus, kas ļauj uzlabot krājumu stāvokli, vajadzības gadījumā samazinot zvejas izraisīto zivju mirstību mērķsugām. | |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 27.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(27a) Lai nodrošinātu efektīvu pārvaldības pasākumu īstenošanu reģionālā līmenī, dalībvalstīm būtu jāievieš kopīga pārvaldības shēma, kurā iesaistītas konsultatīvās padomes, zvejnieku organizācijas un kompetentās iestādes nolūkā stiprināt dialogu un pušu iesaistīšanos. |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 28. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(28) Lai aizsargātu zivju mazuļu apgabalus un jutīgas dzīvotnes un nosargātu mazapjoma zvejniecības, piekrastes zona būtu regulāri jārezervē selektīvākām zvejniecībām. Tāpēc šajā regulā paredzētajā plānā būtu jānosaka ikgadējs trīs mēnešus ilgs zvejas aizliegums, ko piemēro traļiem, kuri darbojas līdz 100 m izobatai. |
(28) Lai aizsargātu zivju mazuļu apgabalus un jutīgas dzīvotnes un nosargātu mazapjoma zvejniecības, piekrastes zona būtu regulāri jārezervē selektīvākām zvejniecībām. Tāpēc šajā regulā paredzētajā plānā būtu jānosaka ikgadējs trīs mēnešus ilgs zvejas aizliegums, ko piemēro traļiem, kuri darbojas līdz 100 m izobatai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, kad tas ir vajadzīgs un kad tam ir zinātnisks pamatojums, un izmantojot reģionalizāciju. |
Pamatojums | |
Priekšlikums no 1. maija līdz 31. jūlijam noteikt zvejas aizliegumu traļiem, kuri darbojas līdz 100 m izobatai, dažos gadījumos varētu būt nesamērīgs un zinātniski nepamatots. Daudzos apgabalos kontinentālais šelfs beidzas strauji, un pēc dažām jūdzēm ūdens ir tik dziļš, ka ārpus šīs teritorijas ar traļiem nav iespējams zvejot. Ierosinātais pasākums būtiski ietekmētu ne tikai tralerus, bet arī nozares, kas atkarīgas no traļiem, piemēram, ostas, izsoles un palīgnozares. | |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 29. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(29) Attiecībā uz bentiskajiem krājumiem būtu jāveic papildu saglabāšanas pasākumi. Konkrētāk, lai aizsargātu pieaugušus heka īpatņus, kuriem tiek nodarīts nopietns kaitējums, saskaņā ar zinātnisko ieteikumu ir lietderīgi noteikt papildu zvejas aizliegumus apgabalos, kuros ir lieli nārsta bari. |
(29) Attiecībā uz bentiskajiem krājumiem būtu jāveic papildu saglabāšanas pasākumi. Konkrētāk, lai aizsargātu pieaugušus heka īpatņus, kuriem tiek nodarīts nopietns kaitējums, un apgabalus, kuros ir liela zivju mazuļu koncentrācija, saskaņā ar zinātnisko ieteikumu ir lietderīgi noteikt papildu zvejas aizliegumus apgabalos, kuros ir lieli nārsta bari un liela zivju mazuļu koncentrācija, neskarot taisnīgu atlīdzību zvejniekiem, kurus skar minētie aizliegumi. |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 30. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(30) Attiecībā uz piezvejas sugu krājumiem un bentiskiem krājumiem, par kuriem nav pieejami pietiekami dati, būtu jāievēro piesardzīga pieeja. Ja zinātniskie ieteikumi liecina par korektīvo pasākumu nepieciešamību, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu būtu jāpieņem īpaši saglabāšanas pasākumi. |
(30) Attiecībā uz piezvejas sugu krājumiem un bentiskiem krājumiem, par kuriem nav pieejami pietiekami dati, būtu jāievēro piesardzīga pieeja. Ja zinātniskie ieteikumi liecina par korektīvo pasākumu nepieciešamību, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu būtu jāpieņem īpaši saglabāšanas pasākumi ar nosacījumu, ka zvejniekiem, kurus skar šie pasākumi, tiek nodrošināta taisnīga atlīdzība. |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 31. a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(31a) Lai aizsargātu jutīgas sugas un dzīvotnes, ko apdraud un ietekmē bentiskās zvejas darbības, plānā būtu jānosaka pārvaldības pasākumi, kas piemērojami attiecīgajām zvejniecībām. |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 37. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(37) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir lietderīgi precizēt to, ka pagaidu pārtraukšanas pasākumus, kas pieņemti nolūkā sasniegt šajā regulā paredzētā plāna mērķus, var uzskatīt par tādiem, kas ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/201432. |
(37) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir lietderīgi precizēt to, ka pagaidu vai pastāvīgas pārtraukšanas pasākumus, kas ir iekļauti pārstrukturēšanas plānos un pieņemti nolūkā sasniegt šajā regulā paredzētā plāna mērķus, var uzskatīt par tādiem, kas ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/201432. |
|
_________________ |
_________________ |
|
32Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.). |
32Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.). |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) GFCM 1. apakšapgabalā; |
(a) Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas(GFCM) 1., 5. un 6. apakšapgabalā; |
Pamatojums | |
Punktu skaita samazināšana padarītu sugu uzskaitījumu vieglāk uztveramu. | |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) GFCM 5. apakšapgabalā; |
svītrots |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) GFCM 6. apakšapgabalā; |
svītrots |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – d apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(d) sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) GFCM 1. apakšapgabalā; |
(d) sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) GFCM1., 5., 6., 9., 10. un 11. apakšapgabalā; |
Pamatojums | |
Punktu skaita samazināšana padarītu sugu uzskaitījumu vieglāk uztveramu. | |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – e apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(e) sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) GFCM 5. apakšapgabalā; |
svītrots |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – f apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(f) sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) GFCM 6. apakšapgabalā; |
svītrots |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – g apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(g) sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) GFCM 9.-10.-11. apakšapgabalā; |
svītrots |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – h apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(h) sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) GFCM 9. apakšapgabalā; |
(h) sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) GFCM 9., 10. un 11. apakšapgabalā; |
Pamatojums | |
Punktu skaita samazināšana padarītu sugu uzskaitījumu vieglāk uztveramu. | |
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – i apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(i) sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) GFCM 10. apakšapgabalā; |
svītrots |
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – j apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(j) sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) GFCM 11. apakšapgabalā; |
svītrots |
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – k apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(k) heks (Merluccius merluccius) GFCM 1.-5.-6.-7. apakšapgabalā; |
(k) heks (Merluccius merluccius) GFCM 1., 5., 6., 7., 9., 10. un 11. apakšapgabalā; |
Pamatojums | |
Punktu skaita samazināšana padarītu sugu uzskaitījumu vieglāk uztveramu. | |
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – l apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(l) heks (Merluccius merluccius) GFCM 9.-10.-11. apakšapgabalā; |
svītrots |
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – m apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(m) Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) GFCM 5. apakšapgabalā; |
(m) Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) GFCM 5.,6., 9. un 11. apakšapgabalā; |
Pamatojums | |
Punktu skaita samazināšana padarītu sugu uzskaitījumu vieglāk uztveramu. | |
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – n apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(n) Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) GFCM 6. apakšapgabalā; |
svītrots |
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – o apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(o) Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) GFCM 9. apakšapgabalā; |
svītrots |
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – p apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(p) Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) GFCM 11. apakšapgabalā; |
svītrots |
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – q apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(q) svītrainā jūras barbe (Mullus barbatus) GFCM 1. apakšapgabalā; |
(q) svītrainā jūras barbe (Mullus barbatus) GFCM 1., 5., 6., 7., 9. un 10. apakšapgabalā. |
Pamatojums | |
Punktu skaita samazināšana padarītu sugu uzskaitījumu vieglāk uztveramu. | |
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – r apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(r) svītrainā jūras barbe (Mullus barbatus) GFCM 5. apakšapgabalā; |
svītrots |
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – s apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(s) svītrainā jūras barbe (Mullus barbatus) GFCM 6. apakšapgabalā; |
svītrots |
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – t apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(t) svītrainā jūras barbe (Mullus barbatus) GFCM 7. apakšapgabalā; |
svītrots |
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – u apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(u) svītrainā jūras barbe (Mullus barbatus) GFCM 9. apakšapgabalā; |
svītrots |
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – v apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(v) svītrainā jūras barbe (Mullus barbatus) GFCM 10. apakšapgabalā. |
svītrots |
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – va apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(va) svītrainā jūras barbe (Mullus barbatus) GFCM 11. apakšapgabalā; |
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Šo regulu piemēro to piezvejas sugu krājumiem, kuras Vidusjūras rietumu daļā nozvejotas, zvejojot no 1. punktā minētajiem krājumiem. To piemēro arī citiem Vidusjūras rietumu daļā apzvejotiem bentiskajiem krājumiem, par kuriem nav pieejami pietiekami dati. |
3. Šo regulu piemēro to piezvejas sugu krājumiem, kuras Vidusjūras rietumu daļā nozvejotas, zvejojot no 1. punktā minētajiem krājumiem, un tās mērķis ir nodrošināt, ka, izmantojot minētos krājumus, tiek atjaunotas un uzturētas zvejoto sugu populācijas, kas tiek zvejotas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā iekļautajiem zvejniecības pārvaldības noteikumiem.To piemēro arī citiem Vidusjūras rietumu daļā apzvejotiem bentiskajiem krājumiem, par kuriem nav pieejami pietiekami dati. |
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 1. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Šajā regulā arī precizēts, kā Savienības ūdeņos Vidusjūras rietumu daļā īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz visu to sugu krājumiem, kurām piemērojams izkraušanas pienākums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu. |
5. Šajā regulā ir arī sīki noteikts, kā rietumu ūdeņiem piederīgajos Savienības ūdeņos īstenojams izkraušanas pienākums attiecībā uz to sugu krājumiem, kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu piemēro izkraušanas pienākumu un kuras zvejo bentiskajā zvejā. |
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) “FMSY diapazons” ir vērtību diapazons, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā, jo īpaši Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) zinātniskajā ieteikumā, un kurā visi ietilpstošie zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi konkrēta zvejas modeļa gadījumā un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos nodrošina ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) un neatstāj vērā ņemamu ietekmi uz attiecīgo krājumu reprodukcijas procesu. Diapazonu nosaka tā, ka ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniedz 5 %. Diapazona augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par limita references rādītāju (BLIM), nepārsniegtu 5 %. |
(2) “FMSY diapazons” ir vērtību diapazons, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā un kurā visi ietilpstošie zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi konkrēta zvejas modeļa gadījumā un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos nodrošina ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) un neatstāj vērā ņemamu ietekmi uz attiecīgo krājumu reprodukcijas procesu. Diapazonu nosaka tā, ka ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniedz 5 %. Diapazona augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par limita references rādītāju (BLIM), nepārsniegtu 5 %. |
Pamatojums | |
Tiek ierosināts neizcelt Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ieteikumu, jo būtu jāņem vērā arī citi Savienības vai starptautiskā līmenī atzīti zinātniskie ieteikumi, piemēram, GFCM Zinātniskās padomdevējas komitejas ieteikumi. | |
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) “FMSY punkta vērtība” ir zvejas izraisītas zivju mirstības aplēses vērtība, kas konkrēta zvejas modeļa gadījumā un pastāvošajos vides apstākļos dod ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu; |
(3) “FMSY” ir zvejas izraisītas zivju mirstības aplēses vērtība, kas konkrēta zvejas modeļa gadījumā un pastāvošajos vides apstākļos dod ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu; |
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 8. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(8) “BLIM” ir labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā, jo īpaši ZZTEK zinātniskajā ieteikumā, sniegts limita references rādītājs, kurš izteikts kā nārsta bara biomasa un par kuru mazāka rādītāja gadījumā reproduktīvā spēja var samazināties; |
(8) “BLIM” ir labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā sniegts limita references rādītājs, kurš izteikts kā nārsta bara biomasa un par kuru mazāka rādītāja gadījumā reproduktīvā spēja var samazināties; |
Pamatojums | |
Tiek ierosināts neizcelt Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ieteikumu, jo būtu jāņem vērā arī citi Savienības vai starptautiskā līmenī atzīti zinātniskie ieteikumi, piemēram, GFCM Zinātniskās padomdevējas komitejas ieteikumi. | |
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 9. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(9) “BPA” ir labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā, jo īpaši ZZTEK zinātniskajā ieteikumā, sniegts piesardzīgas pieejas references rādītājs, kas izteikts kā nārsta bara biomasa un nodrošina, ka varbūtība, ka nārsta bara biomasa kļūst mazāka par BLIM, ir mazāka nekā 5 %; |
(9) “BPA” ir labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā sniegts piesardzīgas pieejas references rādītājs, kas izteikts kā nārsta bara biomasa un nodrošina, ka varbūtība, ka nārsta bara biomasa kļūst mazāka par BLIM, ir mazāka nekā 5 %; |
Pamatojums | |
Tiek ierosināts neizcelt Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ieteikumu, jo būtu jāņem vērā arī citi Savienības vai starptautiskā līmenī atzīti zinātniskie ieteikumi, piemēram, GFCM Zinātniskās padomdevējas komitejas ieteikumi. | |
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa– 12.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(12a) “atpūtas zveja” ir jebkādas zvejas darbības, kas tiek veiktas uz jebkura veida kuģa ar korpusa garumu 2,5 metri vai vairāk, kurš ir paredzēts sportam vai atpūtai un nav iesaistīts tirdzniecībā, neatkarīgi no tā piedziņas veida. |
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 12.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(12b) “kopīga pārvaldība” ir resursu pārvaldības process KZP mērķu sasniegšanai, kurā kompetentās iestādes, vietējie zvejnieki, nevalstiskās organizācijas, pētniecības iestādes un dažkārt citas zvejniecības un piekrastes resursu ieinteresētās personas, kam ir sava īpašā atbildība un tiesības, ir kopīgi pilnvarotas pieņemt lēmumus par zvejniecības pārvaldību. |
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 12.c punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(12c) “labākais pieejamais zinātniskais ieteikums” ir publiski pieejams zinātniskais ieteikums, kurš pamatojas uz jaunākajiem zinātniskajiem datiem un metodēm, ko izdevusi vai salīdzinoši izvērtējusi Savienības vai starptautiskā līmenī atzīta neatkarīga starptautiska zinātniskā struktūra, piemēram, Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) vai Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM), un kurš atbilst Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta prasībām. |
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, un tā mērķis ir nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. |
1. Plāna pamatā ir zvejas piepūles režīms, kura mērķis ir veicināt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, un tā mērķis ir nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā, maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma izmantošanas pakāpe ir jāsasniedz pēc iespējas drīzāk un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem, kuriem piemēro šo regulu, un šāda pakāpe jāuztur arī turpmāk. Saistībā ar šī plāna mērķiem būtu īpaši jāņem vērā sociālekonomiskā ilgtspēja, it sevišķi to ietekme uz attiecīgajām kopienām. |
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Ar plānu tiek īstenota ekosistēmas pieeja zvejniecību pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu tiek samazināta līdz minimumam. Plāns ir saskanīgs ar Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi vēlākais līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā, kā arī ar Direktīvas 2009/147/EK 4. un 5. pantā un Padomes Direktīvas 92/43/EEK 6. un 12. pantā noteiktajiem mērķiem. |
3. Ar plānu tiek īstenota ekosistēmas pieeja zvejniecību pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu, jo īpaši uz apdraudētām dzīvotnēm un aizsargājamām sugām, tostarp jūras zīdītājiem, reptiļiem un jūras putniem, kā arī piezveja tiek samazināta līdz minimumam. Plāns ir saskanīgs ar Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi vēlākais līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā, kā arī ar Direktīvas 2009/147/EK 4. un 5. pantā un Padomes Direktīvas 92/43/EEK 6. un 12. pantā noteiktajiem mērķiem. |
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 3. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Plāna pasākumus veic, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu. Ja dati ir nepietiekami, tiecas sasniegt attiecīgo krājumu līdzvērtīgu saglabāšanas pakāpi. |
5. Plāna pasākumus veic, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu. |
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu, kas atbilst 2. pantā definētajiem FMSY diapazoniem, attiecīgajos krājumos sasniedz pēc iespējas drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam, un pēc tam uztur FMSY diapazonos. |
1. Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu, kas atbilst 2. pantā definētajiem FMSY diapazoniem, attiecīgajos krājumos sasniedz pēc iespējas drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam, un pēc tam uztur FMSY diapazonos. Cenšoties sasniegt minēto mērķi, īpaši ņem vērā ierosinātā grafika ekonomisko un sociālo ietekmi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta 4. punktu. |
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Pamatojoties uz šo plānu, jo īpaši Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteju lūdz sniegt FMSY diapazonus. |
2. Minētos FMSY diapazonus, pamatojoties uz šo plānu, pieprasa no neatkarīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas zinātniskas struktūras, jo īpaši ZZTEK vai GFCM Zinātniskās padomdevējas komitejas. |
Pamatojums | |
Tiek ierosināts neizcelt Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ieteikumu, jo būtu jāņem vērā arī citi Savienības vai starptautiskā līmenī atzīti zinātniskie ieteikumi, piemēram, GFCM Zinātniskās padomdevējas komitejas ieteikumi. | |
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Nosakot zvejas iespējas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, Padome minētās iespējas visai attiecīgo krājumu kopai nosaka tajā FMSY diapazonā, kas tolaik pieejams attiecībā uz visjutīgāko krājumu. |
3. Nosakot zvejas piepūles pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, Padome minētos pasākumus visai attiecīgo krājumu kopai nosaka tajā FMSY diapazonā, kas tolaik pieejams attiecībā uz visjutīgāko krājumu. |
Pamatojums | |
Pārvaldības pasākumi, kuru pamatā ir kopējā pieļaujamā nozveja (KPN), nav piemēroti Vidusjūras reģionam, jo ir grūti piemērot tos vairākos īpašos zvejas veidos un gadījumos, kad krājumi ir kopīgi ar trešām valstīm, kas nav ES valstis. Būtu vēlams piemērot tehniskos pasākumus, kas ļauj uzlabot krājumu stāvokli, vajadzības gadījumā samazinot zvejas izraisīto zivju mirstību mērķsugām. | |
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Atkāpjoties no 1. un 3. punkta, zvejas iespējas var noteikt apjomā, kas ir mazāks par FMSY diapazoniem. |
4. Atkāpjoties no 1. un 3. punkta, zvejas piepūli var noteikt apjomā, kas ir mazāks par FMSY diapazoniem. Īpaši ir jāņem vērā sociālā un ekonomiskā ietekme uz attiecīgajām flotēm, kā noteikts Regulas Nr. 1380/2013 9. panta 4. punktā. |
|
|
(Ja šis kompromisa grozījums tiks pieņemts, termins “zvejas iespējas” visā tekstā tiks aizstāts ar terminu “zvejas piepūle”, un attiecīgi 22. apsvēruma beigās būs jāsvītro vārdi “un/vai nozvejas apjomu”. |
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 4. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Atkāpjoties no 3. un 4. punkta, ja visi attiecīgie krājumi pārsniedz BPA, zvejas iespējas var noteikt virs FMSY diapazona, kas tolaik pieejams attiecībā uz visjutīgāko krājumu, un to dara: |
5. Atkāpjoties no 3. un 4. punkta, ja visi attiecīgie krājumi pārsniedz BPA, zvejas piepūli var noteikt virs FMSY diapazona, kas tolaik pieejams attiecībā uz visjutīgāko krājumu, un to dara: |
|
(a) ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai jauktu sugu zvejniecībās sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus; |
(a) ja, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, tas ir nepieciešams, lai jauktu sugu zvejniecībās sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus; |
|
(b) ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai novērstu būtisku kaitējumu, ko krājumam nodara iekšsugas vai starpsugu dinamika, vai |
(b) ja, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, tas ir vajadzīgs, lai novērstu būtisku kaitējumu, ko krājumam nodara sugas iekšējā vai starpsugu dinamika, vai |
|
(c) lai zvejas iespējas secīgos gados neatšķirtos par vairāk kā 20 %. |
(c) lai zvejas piepūle secīgos gados neatšķirtos par vairāk kā 10 % un līdz pat 30 % no šī plāna pirmajos trijos gados uzkrātās piepūles apmēra. |
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Ja zinātniskais ieteikums liecina, ka kāda attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par piesardzīgas pieejas references rādītāju (BPA), tiek pieņemti korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi ātri atjaunojas virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, atkāpjoties no 4. panta 3. un 5. punkta un ņemot vērā biomasas samazināšanos, zvejas iespējas nosaka tādā apjomā, kas atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības līmenim, kurš ir visjutīgākā krājuma FMSY diapazonā. |
1. Ja zinātniskais ieteikums liecina, ka kāda attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par piesardzīgas pieejas references rādītāju (BPA), tiek pieņemti korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi ātri atjaunojas virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, ņemot vērā biomasas samazināšanos, zvejas piepūli konkrētā ģeogrāfiskā apakšapgabalā (GSA) var noteikt tādā apjomā, kas nepārsniedz ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saderīgu izmantošanas pakāpi un atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības līmenim, kurš ir visjutīgākā krājuma FMSY diapazonā. |
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Ja zinātniskais ieteikums liecina, ka kāda attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par limita references rādītāju (BLIM), tiek veikti papildu korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka krājums ātri atjaunojas virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, atkāpjoties no 4. panta 3. un 5. punkta, šie pasākumi var ietvert specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā un zvejas iespēju atbilstīgu samazināšanu. |
2. Ja zinātniskais ieteikums liecina, ka kāda attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par limita references rādītāju (BLIM), tiek veikti papildu korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka krājums ātri atjaunojas virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, atkāpjoties no 4. panta 3. un 5. punkta, šie pasākumi var ietvert specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā un zvejas piepūles pasākumu atbilstīgu samazināšanu ar nosacījumu, ka zvejniekiem, kurus skar šie pasākumi, tiek nodrošināta taisnīga atlīdzība. |
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 6. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Ja nārsta bara biomasa ir mazāka par 1. punktā minētajiem līmeņiem, šajā pantā minētos pasākumus izvēlas saskaņā ar situācijas būtību, smagumu, ilgumu un atkārtošanos. |
4. Ja nārsta bara biomasa ir mazāka par 1. punktā minētajiem līmeņiem, šajā pantā minētos pasākumus izvēlas saskaņā ar situācijas būtību, smagumu, ilgumu un atkārtošanos un to īstenošana ir atkarīga no tā, vai zvejniekiem, kurus skar šo pasākumu piemērošana, tiek nodrošināta taisnīga atlīdzība. |
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Zvejas piepūles režīms attiecas uz visiem kuģiem, kas zvejo ar trali I pielikumā noteiktajos apgabalos un ietilpst minētajā pielikumā noteiktajās garuma kategorijās. |
1. Zvejas piepūles režīms attiecas uz visiem kuģiem, kas zvejo ar trali I pielikumā noteiktajos ģeogrāfiskajos apakšapgabalos (GSA) un ietilpst minētajā pielikumā noteiktajās kuģa garuma kategorijās. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza I pielikumu, lai iekļautu tajā dziļuma intervālus zivju krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula. Minētos deleģētos aktus pieņem tikai pēc tam, kad 17. pantā minētais ziņojums ir pieejams par katru no iepriekšējiem pieciem gadiem. |
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Padome katru gadu saskaņā ar zinātnisko ieteikumu nosaka maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli visām katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām. |
2. Padome ik pēc trim gadiem saskaņā ar labāko pieejamo ikgadējo zinātnisko ieteikumu nosaka maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli katrai dalībvalstij. |
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Pirmajā plāna īstenošanas gadā maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle saskaņā ar zinātnisko ieteikumu tiek noteikta ievērojami mazāka par 4. punktā paredzēto atsauces vērtību. |
3. Pirmajā plāna īstenošanas gadā maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu par krājumu stāvokli tiek noteikta par 10 % mazāka nekā 4. punktā paredzētā atsauces vērtība, izņemot ģeogrāfiskos apakšapgabalus, kuros zvejas piepūle minētajā 4. punktā noteiktajā atsauces periodā jau ir tikusi samazināta par vairāk nekā 20 %. |
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 7. pants – 4. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) pirmajā šīs regulas piemērošanas gadā atsauces vērtību katrai zvejas piepūles grupai aprēķina kā vidējo zvejas piepūli, kas izteikta kā zvejas dienu skaits laikā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim, un tajā ņem vērā tikai tos kuģus, kuri minētajā periodā ir bijuši aktīvi; |
(a) pirmajā šīs regulas piemērošanas gadā atsauces vērtību katram ģeogrāfiskajam apakšapgabalam aprēķina kā maksimālo apstiprināto zvejas piepūli, kas izteikta kā zvejas dienu skaits laikā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim, un tajā ņem vērā tikai tos kuģus, kuri minētajā periodā ir bijuši aktīvi; |
Pamatojums | |
Atsauces periods tiek grozīts, lai ņemtu vērā lielāku gadu skaitu, jo beigās iegūtie dati tādējādi būtu precīzāki. No otras puses, zvejas piepūles dienu skaits gadā būtu jāaprēķina, pamatojoties uz maksimālo atļauto dienu skaitu (izmantojot VMS, elektroniskās dienasgrāmatas u. c.), ņemot vērā to, ka zvejas dienu skaita samazināšana pēdējos gados šajā nozarē ir tikusi veicināta kā brīvprātīgs pasākums. Ja minētie aprēķini netiktu veikti šādi, ciestu tie, kas ir īstenojuši zvejas apgabalu atbildīgāku brīvprātīgo pārvaldību. | |
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 7. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Ja zinātniskais ieteikums liecina, ka ievērojamas nozvejas no konkrēta krājuma gūst, izmantojot citus zvejas rīkus, nevis trali, zvejas piepūli katram attiecīgajam zvejas rīkam vai rīkiem nosaka, pamatojoties uz šādu zinātnisko ieteikumu. |
5. Ja labākais pieejamais zinātniskais ieteikums liecina, ka nozvejas no konkrēta krājuma, izmantojot citus zvejas rīkus, nevis trali, palielinās par vairāk nekā 10 %, zvejas piepūli katram attiecīgajam zvejas rīkam vai rīkiem nosaka, pamatojoties uz šādu zinātnisko ieteikumu. |
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 7. pants – 6. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6. Ja zinātniskais ieteikums liecina, ka atpūtas zveja būtiski ietekmē konkrētā krājuma zvejas izraisīto zivju mirstību, Padome, nosakot zvejas iespējas, var ierobežot atpūtas zveju, lai izvairītos no kopējā zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoma pārsniegšanas. |
6. Ja labākais pieejamais zinātniskais ieteikums liecina, ka atpūtas zveja būtiski ietekmē konkrētā krājuma zvejas izraisīto zivju mirstību, Padome, nosakot zvejas piepūli, ierobežo atpūtas zveju, lai izvairītos no kopējā zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoma pārsniegšanas, nesamazinot profesionālo zvejnieku zvejas iespējas. Lai nodrošinātu efektīvu datu vākšanu, uzraudzību un kontroli konkrētās zvejniecībās, dalībvalstis var iekļaut atpūtas zveju konkrētos valsts pārvaldības plānos. |
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 8. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
8. pants |
svītrots |
|
Kopējā pieļaujamā nozveja |
|
|
Ja labākais pieejamais zinātniskais ieteikums liecina, ka zvejas piepūles režīms nav pietiekams 3. un 4. pantā noteikto mērķu vai mērķapjomu sasniegšanai, Padome pieņem pārvaldības papildpasākumus, kas balstās uz kopējo pieļaujamo nozveju. |
|
Pamatojums | |
Kopēja KPN un kvotu režīma izveide Vidusjūrā varētu radīt vairākas ar tā īstenošanu saistītas grūtības un jaunas ar kontroli, kritiskajām sugām u. c. saistītas problēmas jauktu sugu zvejniecībā. Lai izvairītos no šī plāna pamatā esošā piepūles pārvaldības jēdziena izkropļošanas, tiek ierosināts koncentrēties uz pārvaldības pasākumiem un paredzēt iespēju turpmāk ierosināt šo otru pasākumu veidu. | |
Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) taisnīgi sadala valsts kvotas starp dažādiem flotes segmentiem, ņemot vērā tradicionālo un nerūpniecisko zveju, un |
(b) taisnīgi sadala valsts kvotas starp flotes dalībniekiem, ņemot vērā tradicionālo un nerūpniecisko zveju, un |
Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Ja dalībvalsts atļauj tās karoga kuģiem zvejot ar traļiem, tā nodrošina, ka šāda zveja ir ierobežota līdz ne vairāk kā 10 stundām zvejas dienā, pieciem zvejas kuģiem nedēļā vai līdzvērtīgai vērtībai. |
3. Ja dalībvalsts atļauj tās karoga kuģiem zvejot ar traļiem, tā nodrošina, ka šāda zveja ir ierobežota līdz ne vairāk kā 10 stundām zvejas dienā, pieciem zvejas kuģiem nedēļā vai līdzvērtīgai vērtībai. Pienācīgi pamatotos gadījumos, kad šīs regulas 11. panta noteikumi paredz lielāku brauciena stundu skaitu, zvejas dienas ilgums var sasniegt 18 stundu maksimumu, ja dalībvalsts tam ir iepriekš piešķīrusi īpašu atļauju. |
Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 9. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Dalībvalstis nodrošina to, ka plāna piemērošanas periodā netiek palielināta saskaņā ar 4. punktu izdotajām zvejas atļaujām atbilstošā kopējā kapacitāte, izteikta GT un kW. |
5. Dalībvalstis nodrošina to, ka plāna piemērošanas periodā netiek palielināta saskaņā ar 4. punktu izdotajām zvejas atļaujām atbilstošā kopējā kapacitāte, izteikta GT un kW. Kapacitātes apmaiņu starp dažādiem pārvaldības apgabaliem atļauj gadījumos, kad tas ir iespējams resursu stāvokļa uzlabošanās dēļ. |
Pamatojums | |
Ar šo noteikumu vajadzētu saglabāt iespēju veikt kapacitātes apmaiņu starp dažādiem pārvaldības apgabaliem gadījumos, kad tas ir iespējams resursu stāvokļa uzlabošanās dēļ (kritēriju ievērošana jau ir ieviesta noteikumos par maksimālo kapacitātes apmēru). Kapacitātes apmaiņā vienmēr jāievēro katrai dalībvalstij noteiktais maksimālais apmērs. | |
Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 9. pants – 7.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
7.a Dalībvalstis nodrošina datu efektīvu vākšanu, kas ļauj novērtēt atpūtas zvejas ietekmi uz krājumiem, uz kuriem attiecas šis plāns. |
Pamatojums | |
Lai novērtētu atpūtas zvejas ietekmi uz zivju krājumiem, ir nepieciešams par to ievākt datus. | |
Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 9. pants – 7.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
7.b Lai uzlabotu krājumu stāvokli, dalībvalstis plāna mērķu sasniegšanas nolūkā var izveidot kopīgas pārvaldības režīmu, ievērojot vietējās zvejniecības īpatnības. |
Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Papildus tam, kas paredzēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. pantā, katru gadu no 1. maija līdz 31. jūlijam Vidusjūras rietumu daļā līdz 100 m izobatai ir aizliegts izmantot traļus. |
1. Papildus tam, kas paredzēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. pantā, katru gadu no 1. jūlija līdz 30. septembrim Vidusjūras rietumu daļā līdz 100 m izobatai ir aizliegts izmantot traļus, kad tas ir nepieciešams un kad šī aizlieguma pamatā ir labākais pieejamais zinātniskais ieteikums, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu vai izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar minētās regulas 15. pantu. Tomēr atkarībā no atšķirībām izobatas attālumā no krasta, attiecīgā ūdensbaseina īpašajām piekrastes iezīmēm un to flotu īpatnībām, kuras darbojas šajā baseinā, šiem noteikumiem var piemērot atkāpes. |
Pamatojums | |
Aizliegums izmantot traļus līdz 100 m izobatai laikā no 1. maija līdz 31. jūlijam būtu jāuzskata par nepieņemamu, ja netiek ņemtas vērā atšķirības izobatu attālumā no attiecīgā apakšapgabala krasta. Netiek ņemti vērā arī citi faktori — attiecīgā ūdensbaseina piekrastes īpašās iezīmes un tādas flotu iezīmes, kuras attiecas uz kuģu licencēm un tehnisko aprīkojumu, kas tiek izmantots uz kuģiem, kuri zvejo mērķsugas. | |
Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Divu gadu laikā pēc šīs regulas pieņemšanas attiecīgās dalībvalstis, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, izveido citus zvejas aizlieguma apgabalus, ja ir pierādījumi, ka tajos ir liela zivju mazuļu koncentrācija un bentisko krājumu, jo īpaši attiecīgo krājumu, nārsta vietas. |
2. Ja izveidotie aizlieguma apgabali krājumu atjaunošanas nolūkos izrādās nepietiekami, divu gadu laikā pēc šīs regulas pieņemšanas attiecīgās dalībvalstis, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, izveido citus zvejas aizlieguma apgabalus, ja ir pierādījumi, ka tajos ir liela zivju mazuļu un par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku zivju koncentrācija un bentisko krājumu, jo īpaši attiecīgo krājumu, nārsta vietas. |
Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 11. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Ja 2. punktā minētie zvejas aizlieguma apgabali attiecas uz vairāku dalībvalstu zvejas kuģiem, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 8. pantu un šīs regulas 18. pantu ir pilnvarota, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem izveido attiecīgos zvejas aizlieguma apgabalus. |
3. Ja 2. punktā minētie zvejas aizlieguma apgabali attiecas uz vairāku dalībvalstu zvejas kuģiem, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 8. pantu un šīs regulas 18. pantu ir pilnvarota, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem izveido attiecīgos zvejas aizlieguma apgabalus. |
Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums 13. pants – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Citi tehniskie saglabāšanas pasākumi |
Īpaši saglabāšanas pasākumi |
Pamatojums | |
Tā kā šis pants ir līdzīgs Ziemeļjūras daudzgadu plāna 8. pantam, tiek ierosināts saskaņot abus tekstus. | |
Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot tehniskus saglabāšanas pasākumus, kas: |
1. Ja labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā ir norādīts, ka ir nepieciešams piemērot korektīvus pasākumus, lai saglabātu kādu no bentisko sugu krājumiem, uz kuriem attiecas šīs regulas 1. panta 2. punkts, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot īpašus saglabāšanas pasākumus zvejniecībām, kas izmanto bentisko sugu krājumus Vidusjūras rietumu daļā: |
Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Ja nav saņemts 15. panta 2. punktā minētais kopīgais ieteikums un zinātniskie ieteikumi liecina, ka ir vajadzīga īpaša rīcība, kas nodrošinātu, ka visi krājumi, uz kuriem attiecas šī regula, tiek pārvaldīti saskaņā ar 3. pantu, pēc minētajā pantā noteikto piemērojamo termiņu beigām Komisija saskaņā ar 18. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, pieņemot 1. punktā uzskaitītos pasākumus. |
svītrots |
Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Attiecībā uz visu to sugu krājumiem Vidusjūras rietumu daļā, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu, Komisija saskaņā ar 15. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, pieņemot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a)–e) apakšpunktā paredzētos sīki izstrādātos pasākumus, kas attiecas uz minēto pienākumu. |
Attiecībā uz visu to sugu krājumiem Vidusjūras rietumu daļā, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu, un pelaģisko sugu piezveju, kuru veic zvejniecības, kas izmanto 1. panta 2. punktā minētos krājumus, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums, Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm saskaņā ar 15. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, pieņemot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a)–e) apakšpunktā paredzētos sīki izstrādātos pasākumus, kas attiecas uz minēto pienākumu. |
Grozījums Nr. 86 Regulas priekšlikums 15. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Ņemot vērā to, ka krājumi tiek izmantoti kopīgi, vajadzības gadījumā dalībvalstis GFCM pārraudzībā veido reģionālas partnerības ar trešām valstīm ārpus ES, lai nodrošinātu reģionālo pārvaldības plānu efektivitāti. |
Pamatojums | |
Lai nodrošinātu efektīvu zvejniecības pārvaldību, ir svarīgi GFCM satvarā spēt sadarboties ar trešām valstīm, kas arī izmanto krājumus, uz kuriem attiecas šis plāns. | |
Grozījums Nr. 87 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Ja zinātniskie ieteikumi liecina par 1. panta 2. punktā uzskaitīto krājumu ģeogrāfiskā sadalījuma izmaiņām, Komisija saskaņā ar 18. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza šo regulu, koriģējot 1. panta 2. punktā un I pielikumā norādītos apgabalus, lai atspoguļotu minētās izmaiņas. |
svītrots |
Pamatojums | |
Regulas 1. panta 2. punktā ir noteikta regulas darbības joma (GFCM krājumi un apakšapgabali), un šīs regulas I pielikumā ir definētas zvejas piepūles grupas, kas iekļautas zvejas piepūles režīmā. Abās regulas daļās ir ietverti būtiski tiesību akta elementi, un pirms to grozīšanas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu ir jāapspriežas ar likumdevējiem. | |
Grozījums Nr. 88 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka 1. panta 2. punktā ietvertais krājumu saraksts ir jāgroza, Komisija var iesniegt priekšlikumu par minētā saraksta grozīšanu. |
2. Ja zinātniskais ieteikums liecina, ka 1. panta 2. punktā ietvertais krājumu saraksts ir jāgroza, Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgajām dalībvalstīm var iesniegt priekšlikumu par minētā saraksta grozīšanu. |
Grozījums Nr. 89 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 50. pantā paredzētā gada ziņojuma vajadzībām kvantitatīvi nosakāmie indikatori ietver attiecīgo krājumu un, ja iespējams, piezvejas sugu krājumu F/FMSY un SSB ikgadējās aplēses. Pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, tos var papildināt ar citiem rādītājiem. |
1. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 50. pantā paredzētā gada ziņojuma vajadzībām kvantitatīvi nosakāmie indikatori ietver attiecīgo krājumu, sociālekonomisko rādītāju un, ja iespējams, piezvejas sugu krājumu F/FMSY un SSB ikgadējās aplēses. Pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, tos var papildināt ar citiem rādītājiem. |
Pamatojums | |
KZP nav balstīta tikai uz zvejniecības bioloģiskajiem aspektiem, tajā tiek aplūkota arī šīs nozares sinerģija ar sociālekonomiskajiem aspektiem. | |
Grozījums Nr. 90 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Piecus gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas un pēc tam reizi piecos gados Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par plāna rezultātiem un ietekmi uz krājumiem, kuriem piemēro šo regulu, un zvejniecībām, kuras izmanto minētos krājumus, jo īpaši attiecībā uz 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. |
2. Trīs gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas un pēc tam reizi trijos gados Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par plāna rezultātiem un ietekmi uz krājumiem, kuriem piemēro šo regulu, un zvejniecībām, kuras izmanto minētos krājumus, jo īpaši attiecībā uz 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. |
Grozījums Nr. 91 Regulas priekšlikums 18. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Pilnvaras pieņemt 11., 12., 13., 14. un 16. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms minētā laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz piecu gadu laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus iepriekš. |
2. Pilnvaras pieņemt 11., 12., 13., 14. un 16. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms minētā laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana var tikt pagarināta uz piecu gadu laikposmiem, ja to kopīgi pieprasa Eiropas Parlaments un Padome. |
Grozījums Nr. 92 Regulas priekšlikums 18. pants – 6. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6. Saskaņā ar 11., 12., 13., 14. un 16. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no minētā akta paziņošanas dienas ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām abas iestādes ir informējušas Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. |
6. Saskaņā ar 11., 12., 13., 14. un 16. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no minētā akta paziņošanas dienas ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām abas iestādes ir informējušas Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem. |
Grozījums Nr. 93 Regulas priekšlikums 19. pants – 1.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds sniedz atbalstu galīgas zvejas darbību pārtraukšanas pasākumiem, ja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 34. pantu, neskarot minētā panta 4. punkta noteikumus, var pierādīt, ka flotes segmentā nav nodrošināts faktisks līdzsvars ar zvejas iespējām, kas pieejamas attiecīgajam segmentam. |
Grozījums Nr. 94 Regulas priekšlikums 3 nodaļa – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
ZVEJAS IESPĒJAS |
ZVEJAS PIEPŪLES PASĀKUMI |
Pamatojums | |
Pārvaldības pasākumi, kuru pamatā ir kopējā pieļaujamā nozveja (KPN), nav piemēroti Vidusjūras reģionam, jo ir grūti piemērot tos vairākos īpašos zvejas veidos un gadījumos, kad krājumi ir kopīgi ar trešām valstīm, kas nav ES valstis. Būtu vēlams piemērot tehniskos pasākumus, kas ļauj uzlabot krājumu stāvokli, vajadzības gadījumā samazinot zvejas izraisīto zivju mirstību mērķsugām. | |
- [1] OV C 367, 10.10.2018., 103. lpp.
PASKAIDROJUMS
Pamatinformācija un konteksts
Vidusjūras rietumu daļa ir viens no Vidusjūras apakšapgabaliem, kurā ir visvairāk attīstīta zveja. Tajā nozvejotās zivis veido aptuveni 31 % no Vidusjūrā nozvejoto zivju izkrāvuma (t. i., naudas izteiksmē EUR 1,35 tūkstoši miljonu no kopumā EUR 4,76 tūkstošiem miljonu), un šajā apakšapgabalā izmantotā flote veido 19 % no Vidusjūrā oficiāli deklarētās zvejas flotes.
Pēc bentiskās zvejniecības Vidusjūrā ir liels pieprasījums. Tajā ietilpst liels skaits zivju un vēžveidīgo sugu.
Galvenās bentiskās sugas, kas tiek nozvejotas Vidusjūras rietumu daļā, ir heks, svītrainā jūras barbe, Āfrikas dziļūdens garnele, sarkanā milzu garnele un langusts.
Galvenie zvejas rīki, ko izmanto bentisko sugu zvejā, ir traļi, taču svarīgi ir arī tādi zvejas rīki kā vairāksienu tīkli, žaunu tīkli, krātiņveida lamatas un āķu jedas.
Bentiskās zvejniecības Vidusjūras rietumu daļā patlaban tiek pārvaldītas, izmantojot nacionālos pārvaldības plānus, kas pieņemti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (“Vidusjūras regula”). Spānija, Francija un Itālija ir pieņēmušas atbilstības pārvaldības plānus saskaņā ar šo regulu. Taču šie plāni nav pietiekami efektīvi, lai sasniegtu kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteiktos mērķus.
Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) ir apliecinājusi, ka noteikta daļa bentisko krājumu Vidusjūras rietumu daļā tiek izmantoti tādos apjomos, kuri ievērojami pārsniedz līmeni, kas vajadzīgs, lai sasniegtu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) — vairāk nekā 80 % novērtēto krājumu šajā apakšapgabalā ir pārzvejoti. Turklāt dažu minēto krājumu biomasa ir pietuvojusies references kritiskajam līmenim, kas norāda uz to, ka pastāv liela krājumu izsīkšanas varbūtība.
Tādēļ Komisija uzskata, ka ir lietderīgi izveidot daudzgadu plānu bentisko krājumu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai Vidusjūras rietumu daļā.
Priekšlikumā ir paredzēts:
• noteikt izmērāmus zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomus, kas būtu jāsasniedz vēlākais līdz 2020. gadam un ļautu pārvaldīt attiecīgos krājumus, pamatojoties uz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, un vienlaikus nodrošinātu elastīgumu jauktu sugu zvejniecībā;
• ieviest katram krājumam saglabāšanas references kritisko līmeni, kuru sasniedzot rastos nopietns attiecīgā krājuma iznīcības risks, un piesardzīgas pieejas references rādītāju kā rezerves drošības pasākumu;
• ieviest aizsardzības pasākumus, kas ļautu krājumiem atjaunoties gadījumā, ja pazeminās to piesardzīgas pieejas references rādītāji vai references kritiskais līmenis;
• ieviest zvejas piepūles režīmu ES mērogā visiem kuģiem, kuriem zvejo ar traļiem I pielikumā noteiktajos apgabalos un ietilpst minētajā pielikumā noteiktajās garuma kategorijās;
• katru gadu no 1. maija līdz 31. jūlijam aizliegt izmantot traļus līdz 100 m izobatai, lai aizsargātu zivju mazuļu apgabalus un jutīgas dzīvotnes un saglabātu mazapjoma zveju, paredzot piekrastes zonas selektīvākai zvejai;
• ieviest reģionalizācijas noteikumus, kas vajadzīgi, lai paplašinātu un/vai grozītu atbrīvojumus attiecībā uz sugām, kurām ir augsti izdzīvotības rādītāji, un de minimis atbrīvojumus; izveidot reģionālo sadarbību starp dalībvalstīm, lai pieņemtu noteikumus; noteikt atsevišķiem krājumiem izkrāvumu apmēru un konkrētus saglabāšanas pasākumus, tostarp tehniskus pasākumus;
• veikt zinātnisko uzraudzību, lai novērtētu virzību uz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu bentiskajiem krājumiem un, kad tas iespējams, piezvejas krājumiem.
Referentes viedoklis
Referente pauž gandarījumu par Komisijas un likumdevēju darbu, izstrādājot daudzgadu plānus reģionālai zvejniecības pārvaldībai un līdz šim veiktajai zvejas resursu saglabāšanai, bet uzskata, ka vajadzētu būt iespējai šajā daudzgadu pārvaldības plāna priekšlikumā ņemt vērā Vidusjūras rietumu daļas specifiskās iezīmes.
Tādēļ referente ierosina ieviest priekšlikumā grozījumus, lai resursu saglabāšanu varētu nodrošināt atbilstīgi flotu sociālekonomiskajai realitātei un attiecīgi pielāgot zvejas piepūles pārvaldību, tostarp ieviešot kopīgu pārvaldību kā iespēju zvejas resursu pārvaldībai Vidusjūras rietumu daļā.
Sociālā un ekonomikas ilgtspēja
Kā noteikts Regulas Nr. 1380/2013 2. pantā, kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķos ir noteikts, ka vides ilgtspējai ir jābūt saistītai ar sociālās jomas un ekonomikas ilgtspēju.
Komisijas priekšlikumā ir ietverti pasākumi, kas ļauj uzlabot resursu saglabāšanu un krājumu vides ilgtspēju. Tomēr sociālās, ekonomiskās un vides ilgtspējas nodrošināšanas nolūkā referente ierosina veikt dažus grozījumus, lai panāktu līdzsvaru un samazinātu ietekmi uz zvejas apgabaliem.
Tādējādi papildus zvejas pagaidu pārtraukšanas pasākumiem referente ierosina ļaut dalībvalstīm ieviest kompensācijas pasākumus, ko piemēro gadījumos, kad galīgi pārtrauc zveju ar kuģiem, uz ko attiecas šajā plānā paredzētie zvejas piepūles samazināšanas pasākumi, un kurus piemēro gan kuģu īpašniekiem, gan jūrniekiem.
Attiecībā uz zvejas aizlieguma apgabaliem referente uzskata, ka ir nepieciešams paredzēt zināmu elastīgumu saistībā ar aizliegumu izmantot traļus 100 m izobatas robežās ģeogrāfiskos apakšapgabalos, kuros šādu pasākumu nav iespējams piemērot jūras gultnes topogrāfijas vai sociālekonomiskās ietekmes dēļ. Saistībā ar to, ka kontinentālajam šelfam, kas stiepjas gar Vidusjūras rietumu krastu, ir ārkārtīgi atšķirīgi apmēri, šis pasākums nevienlīdzīgi, netaisnīgi un neproporcionāli ietekmē dažādās flotes, kas darbojas šajā reģionā. Vietējās flotes ir pielāgojušās savu zvejas apgabalu īpatnībām, bet šo apgabalu pārmērīga samazināšana, pamatojoties vienīgi uz ģeogrāfiskiem vai topogrāfiskiem kritērijiem, varētu radīt zvejniecības nozarei neatgriezenisku sociālekonomisku kaitējumu.
Zvejas piepūles pielāgošana
Referente uzskata, ka zvejas piepūles pārvaldība varētu būt efektīvāka un ērtāka, ja to īsteno kopīgi katrā ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, jo ierosinātās kuģu garuma kategorijas rada mākslīgu dalījumu flotes satvarā. Tādēļ tiek ierosināts svītrot garuma kategorijas, ņemot vērā to, ka vairākumā gadījumu flotes izmantotie traļi ir 12–24 metrus gari. Praksē šāda diferenciācija nepastāv.
No otras puses, ir jākonkretizē “ievērojamā” zvejas piepūles samazināšana pirmajā plāna īstenošanas gadā, kura Komisijas priekšlikumā nav skaidri noteikta un kurai būtu katastrofiskas sekas, ja to īstenotu burtiski. Referente ierosina pirmajā gadā samazināt zvejas piepūli par 10 %, izņemot tos ģeogrāfiskos apakšapgabalus, kuros zvejas piepūle jau ir samazināta par vairāk nekā 20 %. Ar KZP reformu 2002. gadā tika ieviesti pasākumi pārzvejas apkarošanai un resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai, tostarp pirmo reizi iekļaujot krājumu pārvaldības ilgtermiņa pieeju. Turklāt kopš KZP reformas 2013. gadā ES ir uzņēmusies saistības 2015. gadā sasniegt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu krājumos, kuros tas ir iespējams, un vēlākais to paveikt 2020. gadā. Dažas ES teritorijas ir pielikušas lielas pūles, lai samazinātu floti un tādējādi palīdzētu sasniegt KZP mērķus, un ir nepieciešams priekšlikumā par flotes ievērojamu samazināšanu ņemt vērā šīs pūles vistaisnīgākajā un līdzsvarotākajā veidā.
Turklāt, lai koncentrētu zvejniecības nozares centienus uz zvejas piepūles režīma piemērošanu, referente ierosina svītrot noteikumus, ar kuriem izveido kopējo KPN un kvotu režīmu Vidusjūrā, jo tas varētu radīt vairākas ar tā īstenošanu saistītas grūtības un jaunas ar kontroli, kritiskajām sugām un citiem jautājumiem saistītas problēmas jauktu sugu zvejniecībā. Lai izvairītos no šī plāna pamatā esošā piepūles pārvaldības jēdziena izkropļošanas, referente ierosina koncentrēties uz pārvaldības pasākumiem un paredzēt iespēju turpmāk ierosināt šo otru pasākumu veidu.
Kopīga pārvaldība
Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) ir definējusi kopīgu pārvaldību kā zvejas resursu pārvaldības procesu, kurā valdības savu kompetenci īsteno kopā ar vietējo lietotāju kopienu, nosakot katrai pusei konkrētus pienākumus un tiesības attiecībā uz informāciju un lēmumu pieņemšanu zvejas resursu pārvaldības jautājumā. Konkrētāk, vietēju lietotāju kopienu veido zvejniecības nozares pārstāvji un citi dalībnieki, piemēram, NVO un zinātniskas iestādes, kā arī citi vietējie dalībnieki.
Daudzos gadījumos bentiskā zvejniecība Vidusjūras rietumu daļā notiek vietējā vai reģionālā mērogā, tādēļ kopīga pārvaldība, kurā tiek efektīvi iesaistīta zvejniecības nozare, administrācija un citi dalībnieki, piemēram, zinātniskās aprindas, nodrošinātu, ka īstenošana tiek pielāgota reālajiem zvejas apstākļiem attiecīgajā teritorijā. Tādējādi, dalībniekiem gūstot lielāku ietekmi dažādu jūras teritoriju pārvaldības plāna satvarā, tiek nodrošināta tā pilnīga īstenošana, un tā rezultātā pārvaldības pasākumi tiek labāk uzņemti un piemēroti.
Referente ir guvusi ārkārtīgi labu iespaidu par kopīgas pārvaldības pieredzi, ar kuru viņai ir bijusi iespēja iepazīties, un tādēļ ierosina dalībvalstīm brīvprātīgi, kad tās uzskata to par lietderīgu, ieviest kopīgu pārvaldību tā, lai varētu nodrošināt plāna optimālu pielāgošanu reālajiem vietējās zvejas apstākļiem.
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS NOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ (19.9.2018)
Zivsaimniecības komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā
(COM(2018)0115 – C8-0104/2018 – 2018/0050(COD))
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā: Adina-Ioana Vălean (referente)
GROZĪJUMI
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja iesniedz par jautājumu atbildīgajai Zivsaimniecības komitejai šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(6a) Regulā (ES) Nr. 1380/2013 izvirzīts skaidrs mērķis panākt, lai dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina MSY. Tāpēc saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktu atbilstīgā izmantošanas pakāpe, ja iespējams, ir jāsasniedz līdz 2015. gadam un pakāpeniski pieaugošā veidā — vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem, turklāt šāda pakāpe būtu jāuztur arī turpmāk. |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 7. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu daudzgadu plāni būtu jābalsta uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem šajā regulā paredzētajā daudzgadu plānā būtu jāietver mērķi, kvantitatīvi nosakāmi mērķapjomi un skaidri termiņi to sasniegšanai, saglabāšanas references rādītāji, aizsardzības pasākumi un tehniski pasākumi, kas paredzēti, lai izvairītos no nevēlamām nozvejām un tās samazinātu. |
(7) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu daudzgadu plāni būtu jābalsta uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem šajā regulā paredzētajā daudzgadu plānā būtu jāietver mērķi, kvantitatīvi nosakāmi mērķapjomi un skaidri termiņi to sasniegšanai, saglabāšanas references rādītāji, aizsardzības pasākumi un tehniski pasākumi, kas paredzēti, lai izvairītos no nevēlamām nozvejām un tās samazinātu un lai ietekme uz jūras vidi būtu minimāla. |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 12. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(12) ZZTEK ir parādījusi, ka lielākā daļa bentisko krājumu Vidusjūras rietumu daļā tiek izmantoti tādos apjomos, kuri ievērojami pārsniedz līmeni, kas vajadzīgs, lai sasniegtu MSY. |
(12) ZZTEK ir parādījusi, ka lielākā daļa bentisko krājumu Vidusjūras rietumu daļā tiek izmantoti tādos apjomos, kuri ievērojami pārsniedz līmeni, kas vajadzīgs, lai sasniegtu MSY, un ka pārmērīga izmantošana rada lielu bioloģisko risku, ka šie krājumi varētu izzust. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 15. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(15) Ņemot vērā atpūtas zvejas nozīmi, šajā regulā paredzētajam plānam būtu jāaptver atpūtas zveja, ko veic Vidusjūras rietumu daļas bentiskajos krājumos. Ja šāda zveja būtiski ietekmē krājumus, šajā regulā noteiktajā daudzgadu plānā būtu jāparedz iespēja noteikt īpašus pārvaldības pasākumus. |
(15) Tā kā atpūtas zveja var būtiski ietekmēt zivju resursus, daudzgadu plānā būtu jāparedz satvars, kas nodrošinātu ar minētā plāna mērķiem saderīgu atpūtas zvejas organizēšanu. Dalībvalstīm būtu jāvāc nozvejas dati par atpūtas zveju. Ja šāda zveja būtiski ietekmē zivju resursus, plānā būtu jāparedz iespēja lemt par īpašiem pārvaldības pasākumiem. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 17. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(17) Šajā regulā paredzētā plāna mērķis būtu palīdzēt sasniegt KZP mērķus un jo īpaši panākt un uzturēt MSY no mērķsugu krājumiem, īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz bentiskajiem krājumiem, uz kuriem attiecas minimālais saglabāšanas references izmērs, un nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no zvejas darbībām, ievērojot piekrastes zvejniecību un sociālekonomiskos aspektus. Ar plānu turklāt būtu jāīsteno ekosistēmas pieeja zvejniecību pārvaldībā, lai tādējādi līdz minimumam samazinātu zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu. Tam vajadzētu būt saskanīgam ar Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi vēlākais līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli (saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK28) un Direktīvas 2009/147/EK29 un Padomes Direktīvas 92/43/EEK30 mērķiem. |
(17) Šajā regulā paredzētā plāna mērķis būtu palīdzēt sasniegt KZP mērķus un jo īpaši atjaunot un uzturēt zivju krājumus virs biomasas līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY no mērķsugu krājumiem, īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz bentiskajiem krājumiem, uz kuriem attiecas minimālais saglabāšanas references izmērs, un nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no zvejas darbībām, ievērojot piekrastes zvejniecību un sociālekonomiskos aspektus. Ar plānu turklāt būtu jāīsteno ekosistēmas pieeja zvejniecību pārvaldībā, samazinot un, ja iespējams, izskaužot zvejas darbību radītās negatīvās sekas jūras vidē. Turklāt ar šo plānu būtu jātuvina laba vides stāvokļa sasniegšana, kā noteikts Direktīvā 2008/56/EK28, kā arī sugām un dzīvotnēm labvēlīga stāvokļa sasniegšana, kā tas attiecīgi prasīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK29 un Padomes Direktīvā 92/43/EK30. |
|
_________________ |
_________________ |
|
28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.). |
28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.). |
|
29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.). |
29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.). |
|
30 Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.). |
30 Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.). |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 18. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(18) Ir lietderīgi noteikt MSY panākšanas un uzturēšanas mērķim atbilstošu zvejas izraisītas zivju mirstības (F) mērķapjomu, kas izteikts kā vērtību diapazoni, kuri atbilst MSY sasniegšanai (t. i., FMSY). Minētie ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu pamatotie diapazoni ir vajadzīgi, lai nodrošinātu elastību, kura ļauj ņemt vērā pārmaiņas zinātniskajos ieteikumos, un palīdzētu īstenot izkraušanas pienākumu un ņemtu vērā jauktu sugu zvejniecības. Pamatojoties uz šo plānu, diapazonus nosaka tā, ka ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniedz 5 %. Turklāt FMSY diapazona augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par biomasas limita references rādītāju (BLIM) nepārsniegtu 5 %. |
(18) Lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā noteiktos mērķus, ir lietderīgi, nepārsniedzot MSY izmantošanas pakāpi, noteikt panākšanas un uzturēšanas mērķim atbilstošu zvejas izraisītas zivju mirstības (F) mērķapjomu, kas izteikts kā vērtību diapazoni, kuri atbilst MSY sasniegšanai (t. i., FMSY). Šī izmantošanas pakāpe būtu jāsasniedz pēc iespējas drīzāk un pakāpeniski pieaugošā veidā — vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem, kuriem piemēro šo regulu, turklāt šāda pakāpe būtu jāuztur arī turpmāk. Minētie ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu pamatotie diapazoni ir vajadzīgi, lai nodrošinātu elastību, kura ļauj ņemt vērā pārmaiņas zinātniskajos ieteikumos, un palīdzētu īstenot izkraušanas pienākumu un ņemtu vērā jauktu sugu zvejniecības. Pamatojoties uz šo plānu, diapazonus nosaka tā, ka ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniedz 5 %. Turklāt FMSY diapazona augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par biomasas limita references rādītāju (BLIM) nepārsniegtu 5 %. |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 19. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(19) Zvejas iespēju noteikšanas vajadzībām būtu jānosaka “parasti lietojamie” FMSY diapazoni un, ja konkrētie krājumi ir labā stāvoklī, — elastīgāki FMSY diapazoni. Iespēja noteikt zvejas iespējas elastīgāku FMSY diapazonu robežās būtu jāparedz tikai gadījumos, kad, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, tas ir nepieciešams, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus attiecībā uz jauktu sugu zvejniecībām, novērstu kaitējumu, ko krājumam nodara iekšsugas vai starpsugu dinamika, vai lai ierobežotu zvejas iespēju atšķirības dažādos gados. |
svītrots |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 28.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(28a) Lai aizsargātu jutīgas sugas, jo īpaši tās, kuras būtiski ietekmējusi zveja, attiecībā uz zvejniecībām būtu jāpiemēro pārvaldības pasākumi. Tāpēc šajā regulā paredzētajā plānā būtu jānosaka pārvaldības pasākumi, kas ietvertu kuģu zvejas rīku modifikāciju, kuģu darbību modifikāciju un kuģu modifikāciju. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 31.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(31a) Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 8. pantu Komisijai arī turpmāk vajadzētu būt pilnvarotai daudzgadu plānā noteikt jutīgas aizsargājamas teritorijas zivju krājumu atjaunošanai. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 1. pants – 4.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
4.a Šajā regulā arī sīki izklāstīts, kā Savienības ūdeņos Vidusjūras rietumu daļā visām zvejniecībām, kas zvejo šajos ūdeņos, mazināt zvejniecību ietekmi uz jūras vidi, jo īpaši aizsargājamu sugu nejaušu nozveju. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, un tā mērķis ir nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. |
1. Plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, un tā mērķis ir nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma izmantošanas pakāpe ir jāsasniedz pēc iespējas drīzāk un pakāpeniski pieaugošā veidā — vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem, kuriem piemēro šo regulu, un šāda pakāpe jāuztur arī turpmāk. |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Ar plānu tiek īstenota ekosistēmas pieeja zvejniecību pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu tiek samazināta līdz minimumam. Plāns ir saskanīgs ar Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi vēlākais līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā, kā arī ar Direktīvas 2009/147/EK 4. un 5. pantā un Padomes Direktīvas 92/43/EEK 6. un 12. pantā noteiktajiem mērķiem. |
3. Ar plānu tiek īstenota ekosistēmas pieeja zvejniecību pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu, jo īpaši uz apdraudētām dzīvotnēm un aizsargājamām sugām, tostarp jūras zīdītājiem, reptiļiem un jūras putniem, tiek samazināta līdz minimumam. Plāns ir saskanīgs ar Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi vēlākais līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā, kā arī ar Direktīvas 2009/147/EK 4. un 5. pantā un Padomes Direktīvas 92/43/EEK 6. un 12. pantā noteiktajiem mērķiem. |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) palīdzēt sasniegt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā ietvertos pārējos būtiskos raksturlielumus proporcionāli tam, cik liela ir zvejniecību nozīme to sasniegšanā. |
(b) palīdzēt sasniegt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā ietvertos pārējos būtiskos raksturlielumus proporcionāli tam, cik liela ir zvejniecību nozīme to sasniegšanā, un nodrošināt, ka zvejas negatīvā ietekme uz jūras vidi, jo īpaši uz apdraudētām dzīvotnēm un aizsargājamām sugām, tostarp jūras zīdītājiem, reptiļiem un jūras putniem, tiek samazināta līdz minimumam. |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 4. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Atkāpjoties no 3. un 4. punkta, ja visi attiecīgie krājumi pārsniedz BPA, zvejas iespējas var noteikt virs FMSY diapazona, kas tolaik pieejams attiecībā uz visjutīgāko krājumu, un to dara: |
svītrots |
|
(a) ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai jauktu sugu zvejniecībās sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus; |
|
|
(b) ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai novērstu būtisku kaitējumu, ko krājumam nodara iekšsugas vai starpsugu dinamika, vai |
|
|
(c) lai zvejas iespējas secīgos gados neatšķirtos par vairāk kā 20 %. |
|
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Ja zinātniskais ieteikums liecina, ka kāda attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par piesardzīgas pieejas references rādītāju (BPA), tiek pieņemti korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi ātri atjaunojas virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, atkāpjoties no 4. panta 3. un 5. punkta un ņemot vērā biomasas samazināšanos, zvejas iespējas nosaka tādā apjomā, kas atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības līmenim, kurš ir visjutīgākā krājuma FMSY diapazonā. |
1. Ja zinātniskais ieteikums liecina, ka kāda attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par piesardzīgas pieejas references rādītāju (BPA), tiek pieņemti korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi ātri atjaunojas virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, atkāpjoties no 4. panta 3. un 5. punkta un ņemot vērā biomasas samazināšanos, zvejas iespējas nosaka tādā apjomā, kas nepārsniedz ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saderīgu izmantošanas pakāpi un atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības līmenim, kurš ir visjutīgākā krājuma FMSY diapazonā. |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Padome katru gadu saskaņā ar zinātnisko ieteikumu nosaka maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli visām katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām. |
2. Padome katru gadu saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu nosaka maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli visām katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām. |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Pirmajā plāna īstenošanas gadā maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle saskaņā ar zinātnisko ieteikumu tiek noteikta ievērojami mazāka par 4. punktā paredzēto atsauces vērtību. |
3. Pirmajā plāna īstenošanas gadā maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu tiek noteikta ievērojami mazāka par 4. punktā paredzēto atsauces vērtību. |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 7. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Ja zinātniskais ieteikums liecina, ka ievērojamas nozvejas no konkrēta krājuma gūst, izmantojot citus zvejas rīkus, nevis trali, zvejas piepūli katram attiecīgajam zvejas rīkam vai rīkiem nosaka, pamatojoties uz šādu zinātnisko ieteikumu. |
5. Ja labākais pieejamais zinātniskais ieteikums liecina, ka ievērojamas nozvejas no konkrēta krājuma gūst, izmantojot citus zvejas rīkus, nevis trali, zvejas piepūli katram attiecīgajam zvejas rīkam vai rīkiem nosaka, pamatojoties uz šādu zinātnisko ieteikumu. |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 7. pants – 6. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6. Ja zinātniskais ieteikums liecina, ka atpūtas zveja būtiski ietekmē konkrētā krājuma zvejas izraisīto zivju mirstību, Padome, nosakot zvejas iespējas, var ierobežot atpūtas zveju, lai izvairītos no kopējā zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoma pārsniegšanas. |
6. Ja labākais pieejamais zinātniskais ieteikums liecina, ka atpūtas zveja būtiski ietekmē konkrētā krājuma zvejas izraisīto zivju mirstību, Padome, nosakot zvejas iespējas, var ierobežot atpūtas zveju, lai izvairītos no kopējā zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoma pārsniegšanas. |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Papildus tam, kas paredzēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. pantā, katru gadu no 1. maija līdz 31. jūlijam Vidusjūras rietumu daļā līdz 100 m izobatai ir aizliegts izmantot traļus. |
1. Papildus tam, kas paredzēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. pantā, katru gadu no 1. maija līdz 31. jūlijam Vidusjūras rietumu daļā vismaz līdz 100 m izobatām ir aizliegts izmantot traļus. |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Divu gadu laikā pēc šīs regulas pieņemšanas attiecīgās dalībvalstis, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, izveido citus zvejas aizlieguma apgabalus, ja ir pierādījumi, ka tajos ir liela zivju mazuļu koncentrācija un bentisko krājumu, jo īpaši attiecīgo krājumu, nārsta vietas. |
2. Divu gadu laikā pēc šīs regulas pieņemšanas attiecīgās dalībvalstis, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, izveido citus zvejas aizlieguma apgabalus, ja ir pierādījumi, ka tajos ir milzīga zivju mazuļu un par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku zivju koncentrācija un bentisko krājumu, jo īpaši attiecīgo krājumu, nārsta vietas. |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 12.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
12.a pants |
|
|
Aizsargājamu sugu nejaušas nozvejas pārvaldība |
|
|
1. Attiecībā uz aizsargājamiem jūras putniem, kurus ietekmē zveja Vidusjūras rietumu daļā, pieņem visiem ar āķu jedām zvejojošiem kuģiem piemērojamus pārvaldības pasākumus, kas ietver atbaidīšanas ierīču lietošanu uz kuģa, tīklu izmešanu naktīs un āķu grimšanas ātruma palielināšanu. |
|
|
2. Ja dalībvalstis neīsteno pārvaldības pasākumus, kas paredzēti Vidusjūras rietumu daļā zvejas ietekmētu sugu un dzīvotņu aizsardzībai, Komisija saskaņā ar 18. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, pieņemot detalizētus pārvaldības pasākumus. |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) precizē zvejas rīku raksturlielumus, jo īpaši linuma acs izmēru, āķu izmēru un skaitu, zvejas rīku konstrukciju, auklas diametru, zvejas rīka izmēru vai papildu ierīču izmantošanu, lai uzlabotu selektivitāti; |
(a) precizē zvejas rīku raksturlielumus, jo īpaši linuma acs izmēru, āķu izmēru un skaitu, zvejas rīku konstrukciju, auklas diametru, zvejas rīka izmēru vai papildu ierīču izmantošanu, lai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nevēlamu nozveju un līdz minimumam samazinātu zvejas darbību negatīvo ietekmi uz ekosistēmu; |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) ierobežo zvejas rīku izmantošanu, jo īpaši ūdenī atrašanās laiku un zvejas rīka ievietošanas dziļumu, lai uzlabotu selektivitāti; |
(b) ierobežo zvejas rīku izmantošanu, jo īpaši ūdenī atrašanās laiku un zvejas rīka ievietošanas dziļumu, vai pielieto tehniskus pasākumus, lai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nevēlamu nozveju un līdz minimumam samazinātu zvejas darbību negatīvo ietekmi uz ekosistēmu; |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) aizliedz vai ierobežo zveju konkrētos apgabalos vai laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis un zivju mazuļus vai zivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa sugu zivis; |
(c) aizliedz vai ierobežo zveju konkrētos apgabalos vai laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis un zivju mazuļus vai zivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa sugu zivis, un lai līdz minimumam samazinātu zvejas darbību negatīvo ietekmi uz ekosistēmu; |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – d apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(d) aizliedz vai ierobežo zveju konkrētos apgabalos vai laikposmos, lai aizsargātu jutīgas ekosistēmas un sugas; |
(d) aizliedz vai ierobežo zveju konkrētos apgabalos vai laikposmos, lai aizsargātu jutīgas ekosistēmas un sugas un līdz minimumam samazinātu zvejas darbību negatīvo ietekmi uz ekosistēmu; |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Piecus gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas un pēc tam reizi piecos gados Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par plāna rezultātiem un ietekmi uz krājumiem, kuriem piemēro šo regulu, un zvejniecībām, kuras izmanto minētos krājumus, jo īpaši attiecībā uz 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. |
2. Divus gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas un pēc tam reizi trijos gados Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par plāna rezultātiem un ietekmi uz krājumiem, kuriem piemēro šo regulu, un zvejniecībām, kuras izmanto minētos krājumus, jo īpaši attiecībā uz 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. |
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Priekšlikums, ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā |
||||
|
Atsauces |
COM(2018)0115 – C8-0104/2018 – 2018/0050(COD) |
||||
|
Datums, kad to iesniedza EP |
8.3.2018 |
|
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
PECH 15.3.2018 |
|
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ENVI 15.3.2018 |
REGI 15.3.2018 |
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums |
REGI 27.3.2018 |
|
|
|
|
|
Referenti Iecelšanas datums |
Clara Eugenia Aguilera García 22.3.2018 |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
21.3.2018 |
21.6.2018 |
24.9.2018 |
|
|
|
Pieņemšanas datums |
10.1.2019 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
18 5 1 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, David Coburn, Diane Dodds, Sylvie Goddyn, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Annie Schreijer-Pierik, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
José Blanco López, Ole Christensen, Rosa D’Amato, Norbert Erdős, Jens Gieseke, Czesław Hoc, Nosheena Mobarik |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Tilly Metz |
||||
|
Iesniegšanas datums |
10.1.2019 |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
18 |
+ |
|
|
ECR |
Peter van Dalen, Czesław Hoc, Nosheena Mobarik |
|
|
EFDD |
David Coburn, Rosa D'Amato |
|
|
NI |
Diane Dodds |
|
|
PPE |
Norbert Erdős, Jens Gieseke, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, Gabriel Mato, Annie Schreijer-Pierik, Jarosław Wałęsa |
|
|
S&D |
Clara Eugenia Aguilera García, José Blanco López, Renata Briano, Ole Christensen, Ricardo Serrão Santos |
|
|
5 |
- |
|
|
ALDE |
António Marinho e Pinto, Norica Nicolai |
|
|
EFDD |
Sylvie Goddyn |
|
|
VERTS/ALE |
Marco Affronte, Tilly Metz |
|
|
1 |
0 |
|
|
S&D |
Isabelle Thomas |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas