ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni un atceļ Direktīvu 2005/45/EK
11.1.2019 - (COM(2018)0315 – C8-0205/2018 – 2018/0162(COD)) - ***I
Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Dominique Riquet
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni un atceļ Direktīvu 2005/45/EK
(COM(2018)0315 – C8-0205/2018 – 2018/0162(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0315)),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 100. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0205/2018),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ... atzinumu[1],
– ņemot vērā Reģionu komitejas … atzinumu[2],
– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0007/2019),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums | |||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||
(1) Lai uzturētu kuģošanas drošības un jūras piesārņojuma novēršanas augstu līmeni, ir būtiski svarīgi uzlabot ES jūrnieku zināšanu un prasmju līmeni, izstrādājot sagatavošanas un sertificēšanas sistēmu jūrniecības jomā saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem. |
(1) Lai uzturētu augstu kuģošanas drošības un jūras piesārņojuma novēršanas līmeni, ir būtiski svarīgi uzlabot ES jūrnieku zināšanu un prasmju līmeni, izstrādājot sagatavošanas un sertificēšanas sistēmu jūrniecības jomā saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem un tehnoloģisko progresu, kā arī veikt turpmākus pasākumus, lai palielinātu Eiropas prasmju bāzi jūrniecības jomā, nodrošinot padziļinātas sagatavošanas un attīstības iespējas Savienības jūrniekiem. | ||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) | |||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||
|
(2a) STCW kodekss jau ietver norādījumus par noguruma novēršanu (B-VIII/1. iedaļa) un piemērotību pienākumu izpildei (A-VIII/1. iedaļa). Lai nodrošinātu augstu drošības līmeni, šajā starptautiskajā konvencijā noteiktie standarti ir jāievieš un jāievēro bez izņēmuma. | ||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) | |||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||
|
(3a) Lai veicinātu jūrnieku profesionālo mobilitāti Eiropas Savienībā un nepieļautu, ka Eiropas jūrniecības nozarē trūkst kompetentu darbinieku, kuriem ir visas vajadzīgās prasmes un kompetences, būtu jāatvieglo dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpējā atzīšana. Tāpēc dalībvalstīm būtu pilnībā jāatzīst prasmes sertifikāti un dokumentārie pierādījumi, ko jūrniekiem izsniegušas citas dalībvalstis, tostarp ar mērķi izsniegt valsts kompetences sertifikātus. Ja dalībvalsts atsakās indosēt vai pieņemt šādu derīgu sertifikātu, ko izsniegusi cita dalībvalsts, tai būtu jānorāda iemesli, uz kuriem ir balstīts šis lēmums. | ||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums | |||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||
(5) Direktīvā 2008/106/EK ietverts arī centralizēts mehānisms trešo valstu izdotu jūrnieku sertifikātu atzīšanai. Normatīvās atbilstības programmas (REFIT) novērtējumā14 konstatēja, ka līdz ar centralizētā mehānisma ieviešanu ievērojami samazinājās dalībvalstu izmaksas. Tomēr novērtējumā arī atklājās, ka dažu atzīto trešo valstu gadījumā pēc tam ES kuģos tika nodarbināts tikai neliels jūrnieku skaits. Tādēļ, lai efektīvāk izmantotu pieejamos cilvēkresursus un finanšu resursus, trešo valstu atzīšanas procedūras pamatā jābūt analīzei, kurā nosaka šādas atzīšanas nepieciešamību, tostarp veic tādu attiecīgās valsts kapteiņu un virsnieku skaita aplēsi, kas, visticamāk, tiks nodarbināti uz ES kuģiem. |
(5) Direktīvā 2008/106/EK ietverts arī centralizēts mehānisms trešo valstu izdotu jūrnieku sertifikātu atzīšanai. Normatīvās atbilstības programmas (REFIT) novērtējumā14 konstatēja, ka līdz ar centralizētā mehānisma ieviešanu ievērojami samazinājās dalībvalstu izmaksas. Tomēr novērtējumā arī atklājās, ka dažu atzīto trešo valstu gadījumā dalībvalstis izsniedza tikai nelielu skaitu indosamentu, ar ko apstiprina šo trešo valstu izsniegto kompetences sertifikātu vai prasmes sertifikātu atzīšanu. | ||||||||||||||||||
_________________ |
_________________ | ||||||||||||||||||
14 SWD(2018)19. |
14 SWD(2018)19. | ||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) | |||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||
|
(6a) Lai nodrošinātu visu jūrnieku tiesības uz pienācīgām darbvietām un ierobežotu konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū, trešo valstu izsniegto jūrnieku sertifikātu atzīšanai vajadzētu būt atkarīgai no Starptautiskās konvencijas par darbu jūrniecībā ratifikācijas minētajās trešās valstīs. | ||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums | |||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||
(7) Lai vēl vairāk palielinātu trešo valstu atzīšanas centralizētās sistēmas efektivitāti, tādu trešo valstu atkārtota novērtēšana, no kurām ES flotē strādā neliels jūrnieku skaits, būtu jāveic pēc ilgākiem intervāliem, kas būtu jāpagarina līdz 10 gadiem. Tomēr šis ilgākais šādu trešo valstu sistēmas atkārtotas novērtēšanas periods būtu jāapvieno ar prioritāriem kritērijiem, kuros ņem vērā bažas par drošību, līdzsvarojot lietderības nepieciešamību ar efektīvu aizsardzības mehānismu gadījumā, ja attiecīgajās trešās valstīs nodrošinātās jūrnieku sagatavošanas kvalitāte pasliktinās. |
(7) Lai vēl vairāk palielinātu trešo valstu atzīšanas centralizētās sistēmas efektivitāti, tādu trešo valstu atkārtota novērtēšana, no kurām ES flotē strādā neliels jūrnieku skaits, būtu jāveic pēc ilgākiem intervāliem, kas būtu jāpagarina līdz astoņiem gadiem. Minēto jūrnieku profesionālās spējas būtu jāizvērtē arī dalībvalstīm, un vajadzības gadījumā šiem jūrniekiem būtu jāiziet apmācība. Tomēr šis ilgākais šādu trešo valstu sistēmas atkārtotas novērtēšanas periods būtu jāapvieno ar prioritāriem kritērijiem, kuros ņem vērā bažas par drošību, līdzsvarojot lietderības nepieciešamību ar efektīvu aizsardzības mehānismu gadījumā, ja attiecīgajās trešās valstīs nodrošinātās jūrnieku sagatavošanas kvalitāte pasliktinās. | ||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums | |||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||
(8) Informācija par jūrniekiem, kas nolīgti no trešām valstīm, ES līmenī kļuvusi pieejama, jo dalībvalstis paziņo valsts reģistros glabāto attiecīgo informāciju par izsniegtajiem sertifikātiem un indosamentiem. Šī informāciju būtu jāizmanto ne vien statistikas un politikas veidošanas nolūkos, bet arī tāpēc, lai uzlabotu trešo valstu atzīšanas centralizētās sistēmas lietderību. Pamatojoties uz dalībvalstu paziņoto informāciju, atzītās trešās valstis, kas ES flotei nav nodrošinājušas jūrniekus vismaz piecus gadus, izslēdz no atzīto trešo valstu saraksta. Turklāt šo informāciju izmanto arī tādēļ, lai piešķirtu prioritāru nozīmi atzīto trešo valstu atkārtotai novērtēšanai. |
(8) Informācija par jūrniekiem, kas nolīgti no trešām valstīm, ES līmenī kļuvusi pieejama, jo dalībvalstis paziņo valsts reģistros glabāto attiecīgo informāciju par izsniegtajiem sertifikātiem un indosamentiem. Šī informāciju būtu jāizmanto ne vien statistikas un politikas veidošanas nolūkos, bet arī tāpēc, lai uzlabotu trešo valstu atzīšanas centralizētās sistēmas lietderību. Pamatojoties uz dalībvalstu paziņoto informāciju, būtu jāpārskata to trešo valstu atzīšana, kuras ES flotei nav nodrošinājušas jūrniekus vismaz astoņus gadus. Pārskatīšanas procesā būtu jāparedz iespēja saglabāt vai atsaukt attiecīgās trešās valsts atzīšanu. Turklāt šo informāciju izmanto arī tādēļ, lai piešķirtu prioritāru nozīmi atzīto trešo valstu atkārtotai novērtēšanai. | ||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums | |||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||
(9) Noteikumus par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK15 nepiemēro jūrnieku sertifikātu atzīšanai saskaņā ar Direktīvu 2008/106/EK. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/45/EK16 par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu. Tomēr Direktīvā 2005/45/EK minēto jūrnieku sertifikātu definīcijas saskaņā ar STCW konvencijas 2010. gada grozījumiem ir novecojušas. Tāpēc dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpējās atzīšanas shēma būtu jāgroza, lai atspoguļotu starptautiskos grozījumus un Direktīvā 2008/106/EK iekļautās jaunās jūrnieku sertifikātu definīcijas. Turklāt dalībvalstu pārraudzībā izsniegtie jūrnieku medicīniskie sertifikāti arī būtu jāiekļauj savstarpējās atzīšanas shēmā. Lai mazinātu neskaidrību un Direktīvas 2005/45/EK un Direktīvas 2008/106/EK neatbilstības risku, jūrnieku sertifikātu savstarpējā atzīšana būtu jāreglamentē Direktīvā 2008/106/EK. |
(9) Noteikumus par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK15 nepiemēro jūrnieku sertifikātu atzīšanai saskaņā ar Direktīvu 2008/106/EK. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/45/EK16 reglamentē dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu. Tomēr Direktīvā 2005/45/EK minēto jūrnieku sertifikātu definīcijas saskaņā ar STCW konvencijas 2010. gada grozījumiem ir novecojušas. Tāpēc dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpējās atzīšanas shēma būtu jāgroza, lai atspoguļotu starptautiskos grozījumus un Direktīvā 2008/106/EK iekļautās jaunās jūrnieku sertifikātu definīcijas. Turklāt dalībvalstu pārraudzībā izsniegtie jūrnieku medicīniskie sertifikāti arī būtu jāiekļauj savstarpējās atzīšanas shēmā. Lai mazinātu neskaidrību un Direktīvas 2005/45/EK un Direktīvas 2008/106/EK neatbilstības risku, jūrnieku sertifikātu savstarpējā atzīšana būtu jāreglamentē Direktīvā 2008/106/EK. Turklāt, lai mazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm un atvieglotu iekāpšanas pārvaldību, ir nepieciešams pāriet uz jūrnieku uzrādīto dokumentu elektronisku sistēmu ar mērķi līdz 2027. gadam panākt, ka visi sertifikāti un kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir tikai elektroniskā formā. | ||||||||||||||||||
__________________ |
__________________ | ||||||||||||||||||
15 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.). |
15 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.). | ||||||||||||||||||
16 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/45/EK par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu un Direktīvas 2001/25/EK grozīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 160. lpp.). |
16 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/45/EK par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu un Direktīvas 2001/25/EK grozīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 160. lpp.). | ||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns) | |||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||
|
(9a) Lai sekmētu lielāku drošību, uzlabotu efektivitāti ar kādas dalībvalsts karogu kuģojošu kuģu pārvaldībā un atbalstītu Eiropas Savienībā sagatavotus jūrniekus, ir svarīgi turpināt attīstīt Eiropas zinātību jūrlietās un paaugstināt jūrnieku kvalifikāciju un prasmes, jo īpaši nozares tehnoloģiskā progresa un digitalizācijas jomā. Tāpēc būtu jāierosina sagatavošana, kas pārsniedz STCW konvencijas minimālās prasības, par to piešķirot diplomu Eiropas izcilības sertifikāta veidā, kā tika ieteikts jūrlietu darba grupas nodarbinātības un konkurētspējas jautājumos 2011. gada 9. jūnija ziņojumā Komisijai. Turklāt, lai izmantotu labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, būtu jāatbalsta "Erasmus+" mehānisma veicināšana jūrnieku sagatavošanā. | ||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 9.b apsvērums (jauns) | |||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||
|
(9b) Diplomiem un sertifikātiem būtu jābūt centralizētiem, izmantojot elektronisku datubāzi ES līmenī, kas sasaistīta arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK1a datubāzi. Šāda datu digitalizācija dabiski iekļaujas tehnoloģiskajā progresā attiecībā uz datu vākšanu un paziņošanu, lai palīdzētu samazināt izmaksas un panākt cilvēkresursu efektīvu izmantošanu. | ||||||||||||||||||
|
____________________ | ||||||||||||||||||
|
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/16/EK par ostas valsts kontroli (OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.). | ||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns) | |||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||
|
(10a) Plašas debates, kurās iesaistīti sociālie partneri, dalībvalstis, mācību iestādes un citas ieinteresētās personas, ir nepieciešamas, lai izpētītu iespēju izveidot brīvprātīgu sistēmu saskaņotiem sertifikātiem, kas apmācības līmenī pārsniedz STCW, lai palielinātu Eiropas jūrnieku priekšrocības konkurētspējas ziņā. Šāda STCW+ konvencija varētu radīt “izcilības jūras sertifikātus”, kuru pamatā būtu Eiropas jūrniecības pēcdiploma studiju kursi, kas nodrošinātu Eiropas jūrniekiem prasmes, kuras pārsniedz starptautiskā līmenī nepieciešamās prasmes. Pieaugošajai jūrniecības nozares digitalizācijai būtu jāpalīdz uzlabot un pilnveidot šīs prasmes un kvalifikācijas. | ||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 10.b apsvērums (jauns) | |||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||
|
(10b) Eiropas jūrnieku izglītība kā kapteiņiem un virsniekiem būtu jāatbalsta, īstenojot studentu apmaiņu starp jūrniecības izglītības un apmācības iestādēm visā Savienībā. Lai izkoptu un attīstītu jūrnieku, kuri kuģo uz kuģiem ar Eiropas karogu, prasmes un kvalifikācijas, ir nepieciešama labas prakses apmaiņa starp dalībvalstīm. Jūrnieku apmācībai vajadzētu pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz “Erasmus+”. | ||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns) Direktīva 2008/106/EK 5. pants – 10. punkts | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/PDF/?uri=CELEX:32008L0106&from=lv) | |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2.b punkts (jauns) Direktīva 2008/106/EK 5. pants – 13. punkts | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32012L0035&from=EN) | |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 2008/106/EK 5.a pants – 1. daļa | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 2008/106/EK 5.a pants – 1.a punkts (jauns) | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2008/106/EK 5.b pants – 1. punkts | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2008/106/EK 5.b pants – 2. punkts | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2008/106/EK 5.b pants – 4. punkts | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2008/106/EK 5.b pants – 5.a punkts (jauns) | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2008/106/EK 5.b pants – 7.a punkts (jauns) | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2008/106/EK Article 5b – paragraph 7 b (new) | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2008/106/EK 12. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 6. punkts – aa apakšpunkts (jauns) Direktīva 2008/106/EK 19. pants – 1. punkts | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
https://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2008:323:0033:0061:LV:PDF | |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 6. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2008/106/EK 19. pants – 2. punkts – 1. daļa | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 6. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2008/106/EK 19. pants – 2. punkts – 2. daļa | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 6. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2008/106/EK 19. pants – 2. punkts – 3. daļa | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva 2008/106/EK 20. pants – 8. punkts | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 8. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2008/106/EK 21. pants – 1. punkts | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 8. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2008/106/EK 21. pants – 2. punkts – d apakšpunkts | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 8. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2008/106/EK 21. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns) | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 8. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2008/106/EK 21. pants – 2. punkts – fb apakšpunkts (jauns) | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts Direktīva 2008/106/EK 25.a pants – 1. punkts | |||||||||||||||||||
|
PASKAIDROJUMS
Ievads
Cilvēka faktora nozīme saistībā ar drošību jūrā un jūras vides aizsardzību ir atzīta Eiropas Savienības (ES) līmenī. Par īpaši svarīgiem elementiem augsta līmeņa sasniegšanā tika uzskatīta jūrnieku jūrniecības izglītības, sagatavošanas un sertificēšanas uzlabošana.
Eiropas Savienībā šo jautājumu reglamentē divas direktīvas: Direktīva 2008/106/EK, kurā noteikti minimālie sagatavošanas un izglītības standarti, un Direktīva 2005/45/EK, ar ko veicina jūrnieku profesionālo pārvietošanos Eiropas Savienībā, atvieglojot dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpējo atzīšanu. Proti:
Direktīva 2008/106/EK: ES līmenī integrē jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas prasību starptautisko regulējumu, kas izstrādāts Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā (SJO) un paredzēts grozītajā 1978. gada Starptautiskajā konvencijā par minimālajiem jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW konvencijā).
Direktīva 2005/45/EK: veicina jūrnieku profesionālo mobilitāti ES teritorijā, ieviešot vienkāršotu procedūru, kas atvieglo dalībvalstu izsniegto sertifikātu savstarpēju atzīšanu.
Spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) novērtējuma ietvaros tika konstatēts, ka ES regulējums, kas attiecas uz jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu, kopumā sasniedz tā galvenos mērķus un joprojām ir atbilstošs. No vienas puses, tas palīdz novērst nepietiekami kvalificētu apkalpi, kas strādā uz kuģiem, kuri kuģo ar ES dalībvalstu karogu, uzlabojot jūrnieku izglītību un sagatavošanu, kā arī sertifikātu izsniegšanu. No otras puses, izveidojot centralizētu ES mehānismu, tika saskaņoti konkurences apstākļi starp Eiropas Savienībā sagatavotiem jūrniekiem un jūrniekiem, kas nolīgti trešās valstīs. Visbeidzot, jūrnieku sertifikātu savstarpējā atzīšana saskaņā ar Direktīvu 2005/45/EK ļāva uzlabot jūrnieku pārvietošanos starp kuģiem, kuri kuģo ar ES valstu karogiem.
Tomēr REFIT novērtējumā tika konstatēti arī trūkumi efektivitātes un dažu regulatīvo prasību proporcionalitātes ziņā, jo īpaši šādi:
administratīvajai sistēmai saistībā ar trešo valstu atzīšanas un atkārtotas novērtēšanas procedūru trūkst efektivitātes;
dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpējās atzīšanas shēmas darbības jomai trūkst skaidrības un juridiskās noteiktības;
Direktīva 2008/106/EK ir jāsaskaņo regulāros intervālos, ņemot vērā jaunākās izmaiņas, kas veiktas STCW konvencijā, šajā gadījumā jo īpaši jaunus termiņus jūrnieku, kas strādā uz pasažieru kuģiem, kuģiem, kuros izmanto gāzi vai citu kurināmo ar zemu uzliesmošanas temperatūru (IGF kodekss), un uz polārajos ūdeņos izmantotiem kuģiem, kvalifikācijas un sagatavošanas jomā. Saistībā ar to pašreizējā procedūra STCW konvencijas grozījumu ņemšanai vērā rada ievērojamus kavējumus un risku, ka ievērojamā laikposmā ES tiesību akti nebūs atbilstīgi starptautiskajam regulējumam.
Komisijas priekšlikums
Komisijas priekšlikuma nolūks ir vienkāršot un racionalizēt pašreizējo ES tiesisko regulējumu attiecībā uz jūrnieku minimālo sagatavošanu un sertifikātu izsniegšanu, lai sasniegtu šādus trīs mērķus:
pirmkārt, saglabāt ES noteikumu saskaņotību ar starptautisko regulējumu;
otrkārt, modernizēt trešo valstu atzīšanas centralizēto mehānismu, lai palielinātu tā efektivitāti;
visbeidzot, palielināt juridisko skaidrību par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpējo atzīšanu.
Referenta priekšlikums
Referents atbalsta un atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kura nolūks ir atjaunināt Eiropas standartus ar SJO vadībā noteiktajiem STCW konvencijas noteikumiem. Referents novērtē to, ka ir jāatbalsta un jāuzrauga uz kuģiem, kas kuģo ar ES dalībvalstu karogu, strādājošo jūrnieku sagatavošanas kvalitāte, jo īpaši nodrošinot trešās valstīs nolīgto jūrnieku sagatavošanas kvalitāti, izmantojot sertifikātu atzīšanu, lai garantētu drošību uz kuģiem.
Proti, viņš uzskata, ka Komisijas veiktie grozījumi attiecībā uz dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu veicina vienkāršošanu, novēršot juridisku pārklāšanos starp starptautisko satvaru un Direktīvu 2008/106/EK.
Turklāt referents atzinīgi vērtē priekšlikumu pārskatīt trešo valstu izsniegtu jūrnieku sertifikātu atzīšanas procedūru, kā arī priekšlikumu par atzīšanas atcelšanas mehānismu. Tomēr viņš uzskata, ka periods, no kura trešai valstij var atcelt atzīšanu, ja tās jūrnieki netiek nolīgti uz kuģiem, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, būtu jāpagarina no 5 līdz 8 gadiem, ņemot vērā, ka šāds papildu termiņš ir nepieciešams saskaņotībai ar sagatavošanas un tās apstiprināšanas ilgumu.
Attiecībā uz kādas trešās valsts sertifikātu atzīšanas pieprasījumu, ko kāda dalībvalsts iesniedz Komisijai, referents uzskata, ka šāds pieprasījums būtu jāizskata ipso jure. Komisija viena pati nevar lemt par procedūras uzsākšanu vai neuzsākšanu atkarībā no trešās valsts.
Tāpēc referents ierosina divus jaunus noteikumus, lai uzlabotu Eiropas jūrnieku sagatavošanas kvalitāti. No vienas puses, viņš ierosina Eiropas izcilības sertifikātu jūrnieku sagatavošanai, kas pārsniedz starptautiskā līmenī noteiktos minimālos standartus, lai attīstītu Eiropas zinātību, pielāgotu jūrnieku prasmes amata digitalizācijai, taču ne tikai, ar galīgo mērķi sagatavošanā sniegt Eiropas jūrniekiem konkurences priekšrocības pasaules tirgū.
No otras puses, viņš ierosina dalībvalstu vai atzītu trešo valstu izsniegtus sertifikātus nekavējoties iekļaut elektroniskā un centralizētā datubāzē ES līmenī, kas savienota ar Direktīvā 2009/16/EK par ostas valsts kontroli paredzēto pārbaužu datubāzi, lai samazinātu finanšu un cilvēkresursu izmaksas, vienlaikus ļaujot palielināt kontroles sistēmas efektivitāti kopumā.
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejAS ATZINUMS (27.11.2018)
Transporta un tūrisma komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni un atceļ Direktīvu 2005/45/EK
(COM(2018)0315 – C8-0205/2018 – 2018/0162(COD))
Atzinuma sagatavotāja: Sofia Ribeiro
ĪSS PAMATOJUMS
Izglītības un apmācības uzlabošana ir Eiropas Savienības un tās politikas veidotāju absolūta prioritāte. Eiropas iedzīvotāju prasmju nodrošināšana ir vērienīgs mērķis, kas veicinās daudzu tautsaimniecības nozaru ilgtspēju; jūras transports nav izņēmums.
90 % no preču eksporta no Eiropas Savienības uz citām valstīm un 40 % no ES iekšējās tirdzniecības tiek pārvadāti pa jūru. Tādējādi jūras transports ir nozīmīgs virziens Eiropas tirdzniecības attīstībai ar milzīgu ekonomisko ietekmi, līdz ar to nodrošinot darbvietu radīšanu. Tādēļ ir jānodrošina jūrnieku apmācība, specializācija un sertifikācija, lai līdz minimumam samazinātu iespējamos draudus cilvēku dzīvībai un jūras preču drošībai jūrā vai jūras vidē operāciju laikā uz kuģiem. ES tiesību aktiem par minimālo apmācības līmeni un minimālajiem pieņemamiem darba apstākļiem un drošības pasākumiem uz kuģa arī jābūt saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un konvencijām, ņemot vērā to, ka jūrniecības nozare savā būtībā ir globalizēta.
Pašreiz spēkā esošajā ES tiesiskajā regulējumā jau ir sperti nozīmīgi soļi, palīdzot likvidēt standartam neatbilstošas apkalpes, kas strādā uz ES dalībvalstu karoga kuģiem, uzlabojot izglītību un sertifikāciju jūrniecības nozarē. Tajā pašā laikā ir panākti vienlīdzīgi konkurences apstākļi starp jūrniekiem, kas apmācīti Savienībā, un jūrniekiem, kuri nodarbināti no trešām valstīm, izveidojot ES centralizēto mehānismu, saskaņā ar pienākumiem, ko dalībvalstis uzņēmušās, pievienojoties STCW konvencijai. Tomēr, ņemot vērā jaunākās likumdošanas norises, ES tiesību akti ir jāpielāgo, jāvienkāršo un jāpārformulē.
Pašreizējā procedūra, lai pārskatītu Direktīvu 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni un atceltu Direktīvu 2005/45/EK, nodrošinās šo vajadzību, un tādēļ ar to būtu jāmēģina gan novērst jau konstatētās nepilnības, gan vienkāršot un racionalizēt pašreizējo ES tiesisko regulējumu šajās jomās.
GROZĪJUMI
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums | |||||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||||
(5) Direktīvā 2008/106/EK ietverts arī centralizēts mehānisms trešo valstu izdotu jūrnieku sertifikātu atzīšanai. Normatīvās atbilstības programmas (REFIT) novērtējumā14 konstatēja, ka līdz ar centralizētā mehānisma ieviešanu ievērojami samazinājās dalībvalstu izmaksas. Tomēr novērtējumā arī atklājās, ka dažu atzīto trešo valstu gadījumā pēc tam ES kuģos tika nodarbināts tikai neliels jūrnieku skaits. Tādēļ, lai efektīvāk izmantotu pieejamos cilvēkresursus un finanšu resursus, trešo valstu atzīšanas procedūras pamatā jābūt analīzei, kurā nosaka šādas atzīšanas nepieciešamību, tostarp veic tādu attiecīgās valsts kapteiņu un virsnieku skaita aplēsi, kas, visticamāk, tiks nodarbināti uz ES kuģiem. |
(5) Direktīvā 2008/106/EK ietverts arī centralizēts mehānisms trešo valstu izdotu jūrnieku sertifikātu atzīšanai. Normatīvās atbilstības programmas (REFIT) novērtējumā14 konstatēja, ka līdz ar centralizētā mehānisma ieviešanu ievērojami samazinājās dalībvalstu izmaksas. Tomēr novērtējumā arī atklājās, ka dažu atzīto trešo valstu gadījumā pēc tam ES kuģos tika izdots tikai neliels skaits indosamentu, kas apliecina dalībvalstu izsniegtu sertifikātu atzīšanu attiecībā uz minēto trešo valstu izdotiem kompetences sertifikātiem vai prasmes sertifikātiem. | ||||||||||||||||||||
_______________________________ |
_________________________________ | ||||||||||||||||||||
14 SWD(2018)19 |
14 SWD(2018)19 | ||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums | |||||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||||
(7) Lai vēl vairāk palielinātu trešo valstu atzīšanas centralizētās sistēmas efektivitāti, tādu trešo valstu atkārtota novērtēšana, no kurām ES flotē strādā neliels jūrnieku skaits, būtu jāveic pēc ilgākiem intervāliem, kas būtu jāpagarina līdz 10 gadiem. Tomēr šis ilgākais šādu trešo valstu sistēmas atkārtotas novērtēšanas periods būtu jāapvieno ar prioritāriem kritērijiem, kuros ņem vērā bažas par drošību, līdzsvarojot lietderības nepieciešamību ar efektīvu aizsardzības mehānismu gadījumā, ja attiecīgajās trešās valstīs nodrošinātās jūrnieku sagatavošanas kvalitāte pasliktinās. |
(7) Lai vēl vairāk palielinātu trešo valstu atzīšanas centralizētās sistēmas efektivitāti, tādu trešo valstu atkārtota novērtēšana, no kurām ES flotē strādā neliels jūrnieku skaits, būtu jāveic pēc ilgākiem intervāliem, kas būtu jāpagarina līdz 10 gadiem. Minēto jūrnieku profesionālās spējas būtu jāizvērtē arī divām dalībvalstīm, un vajadzības gadījumā viņiem būtu jāiziet apmācība. Tomēr šis ilgākais šādu trešo valstu sistēmas atkārtotas novērtēšanas periods būtu jāapvieno ar prioritāriem kritērijiem, kuros ņem vērā bažas par drošību, līdzsvarojot lietderības nepieciešamību ar efektīvu aizsardzības mehānismu gadījumā, ja attiecīgajās trešās valstīs nodrošinātās jūrnieku sagatavošanas kvalitāte pasliktinās. | ||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums | |||||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||||
(8) Informācija par jūrniekiem, kas nolīgti no trešām valstīm, ES līmenī kļuvusi pieejama, jo dalībvalstis paziņo valsts reģistros glabāto attiecīgo informāciju par izsniegtajiem sertifikātiem un indosamentiem. Šī informāciju būtu jāizmanto ne vien statistikas un politikas veidošanas nolūkos, bet arī tāpēc, lai uzlabotu trešo valstu atzīšanas centralizētās sistēmas lietderību. Pamatojoties uz dalībvalstu paziņoto informāciju, atzītās trešās valstis, kas ES flotei nav nodrošinājušas jūrniekus vismaz piecus gadus, izslēdz no atzīto trešo valstu saraksta. Turklāt šo informāciju izmanto arī tādēļ, lai piešķirtu prioritāru nozīmi atzīto trešo valstu atkārtotai novērtēšanai. |
(8) Informācija par jūrniekiem, kas nolīgti no trešām valstīm, ES līmenī kļuvusi pieejama, jo dalībvalstis paziņo valsts reģistros glabāto attiecīgo informāciju par izsniegtajiem sertifikātiem un indosamentiem. Šī informāciju būtu jāizmanto ne vien statistikas un politikas veidošanas nolūkos, bet arī tāpēc, lai uzlabotu trešo valstu atzīšanas centralizētās sistēmas lietderību. Pamatojoties uz dalībvalstu paziņoto informāciju, būtu jāpārskata to trešo valstu atzīšana, kuras ES flotei nav nodrošinājušas jūrniekus vismaz desmit gadus. Pārskatīšanas procesā būtu jāparedz iespēja saglabāt vai atsaukt attiecīgās trešās valsts atzīšanu saskaņā ar pārbaudes procedūru. Turklāt šo informāciju izmanto arī tādēļ, lai piešķirtu prioritāru nozīmi atzīto trešo valstu atkārtotai novērtēšanai. | ||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns) | |||||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||||
|
(10a) Plašas debates, kurās iesaistīti sociālie partneri, dalībvalstis, mācību iestādes un citas ieinteresētās personas, ir nepieciešamas, lai izpētītu iespēju izveidot brīvprātīgu sistēmu saskaņotiem sertifikātiem, kas apmācības līmenī pārsniedz STCW, lai palielinātu Eiropas jūrnieku priekšrocības konkurētspējas ziņā. Šāda STCW+ konvencija varētu radīt “izcilības jūras sertifikātus”, kuru pamatā būtu Eiropas jūrniecības pēcdiploma studiju kursi, kas nodrošinātu Eiropas jūrniekiem prasmes, kuras pārsniedz starptautiskā līmenī nepieciešamās prasmes. Pieaugošajai jūrniecības nozares digitalizācijai būtu jāpalīdz uzlabot un pilnveidot šīs prasmes un kvalifikācijas. | ||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 10.b apsvērums (jauns) | |||||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||||
|
(10b) Eiropas jūrnieku izglītība kā kapteiņiem un virsniekiem būtu jāatbalsta, īstenojot studentu apmaiņu starp jūrniecības izglītības un apmācības iestādēm visā Savienībā. Lai izkoptu un attīstītu jūrnieku, kuri kuģo uz kuģiem ar Eiropas karogu, prasmes un kvalifikācijas, ir nepieciešama labas prakses apmaiņa starp dalībvalstīm. Jūrnieku apmācībai vajadzētu pilnībā izmantot iespējām, ko sniedz “Erasmus+”. | ||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2008/106/EK 5.b pants – 5.a punkts (jauns) | |||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2008/106/EK 5.b pants – 7.a punkts (jauns) | |||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2008/106/EK 12. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 6. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2008/106/EK 19. pants – 2. punkts – 1. daļa | |||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 6. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2008/106/EK 19. pants – 2. punkts – 2. daļa | |||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 6. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2008/106/EK 19. pants – 2. punkts – 3. daļa | |||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 6. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2008/106/EK 19. pants – 3. punkts – 3. daļa | |||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 6. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2008/106/EK 19. pants – 3. punkts – 3.a daļa (jauna) | |||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva 2008/106/EK 20. pants – 8. punkts | |||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 8. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2008/106/EK 21. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns) | |||||||||||||||||||||
|
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
Virsraksts |
Jūrnieku minimālais sagatavotības līmenis |
||||
Atsauces |
COM(2018)0315 – C8-0205/2018 – 2018/0162(COD) |
||||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
TRAN 11.6.2018 |
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
EMPL 11.6.2018 |
||||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Sofia Ribeiro 29.6.2018 |
||||
Izskatīšana komitejā |
9.10.2018 |
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
27.11.2018 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
24 17 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Guillaume Balas, David Casa, Ole Christensen, Michael Detjen, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Marian Harkin, Czesław Hoc, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Jan Keller, Ádám Kósa, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Dominique Martin, Miroslavs Mitrofanovs, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Sofia Ribeiro, Robert Rochefort, Claude Rolin, Siôn Simon, Romana Tomc, Yana Toom, Marita Ulvskog, Renate Weber |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Maria Arena, Georges Bach, Amjad Bashir, Tania González Peñas, Krzysztof Hetman, António Marinho e Pinto, Tamás Meszerics, Michaela Šojdrová, Tom Vandenkendelaere, Flavio Zanonato |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
24 |
+ |
|
ALDE |
Marian Harkin, António Marinho e Pinto, Robert Rochefort, Yana Toom, Renate Weber |
|
ECR |
Amjad Bashir, Czesław Hoc |
|
PPE |
Georges Bach, David Casa, Krzysztof Hetman, Danuta Jazłowiecka, Ádám Kósa, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Elisabeth Morin-Chartier, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Michaela Šojdrová, Romana Tomc, Tom Vandenkendelaere |
|
VERTS/ALE |
Jean Lambert, Tamás Meszerics, Miroslavs Mitrofanovs |
|
17 |
- |
|
ENF |
Dominique Martin |
|
GUE/NGL |
Tania González Peñas, Patrick Le Hyaric |
|
NI |
Lampros Fountoulis |
|
S&D |
Maria Arena, Guillaume Balas, Ole Christensen, Michael Detjen, Elena Gentile, Agnes Jongerius, Jan Keller, Javi López, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Siôn Simon, Marita Ulvskog, Flavio Zanonato |
|
0 |
0 |
|
|
|
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
Virsraksts |
Jūrnieku minimālais sagatavotības līmenis |
||||
Atsauces |
COM(2018)0315 – C8-0205/2018 – 2018/0162(COD) |
||||
Datums, kad to iesniedza EP |
24.5.2018 |
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
TRAN 11.6.2018 |
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
EMPL 11.6.2018 |
|
|
|
|
Referenti Iecelšanas datums |
Dominique Riquet 5.7.2018 |
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
10.1.2019 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
40 5 2 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Innocenzo Leontini, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Cláudia Monteiro de Aguiar, Renaud Muselier, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Gabriele Preuß, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, David-Maria Sassoli, Keith Taylor, Pavel Telička, Marita Ulvskog, Wim van de Camp, Marie-Pierre Vieu, Roberts Zīle, Kosma Złotowski |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Rosa D’Amato, Michael Gahler, Stefan Gehrold, Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Peter Kouroumbashev, Evžen Tošenovský, Matthijs van Miltenburg |
||||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Pascal Durand, Jude Kirton-Darling, Andrey Novakov, Georgi Pirinski, Sergei Stanishev, Mylène Troszczynski |
||||
Iesniegšanas datums |
11.1.2019 |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
40 |
+ |
|
ALDE |
Izaskun Bilbao Barandica, Matthijs van Miltenburg, Dominique Riquet, Pavel Telička |
|
ECR |
Tomasz Piotr Poręba, Evžen Tošenovský, Roberts Zīle, Kosma Złotowski |
|
GUE/NGL |
Merja Kyllönen |
|
PPE |
Georges Bach, Wim van de Camp, Deirdre Clune, Andor Deli, Michael Gahler, Stefan Gehrold, Luis de Grandes Pascual, Dieter-Lebrecht Koch, Innocenzo Leontini, Marian-Jean Marinescu, Cláudia Monteiro de Aguiar, Renaud Muselier, Andrey Novakov, Markus Pieper, Massimiliano Salini |
|
S&D |
Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Jude Kirton-Darling, Peter Kouroumbashev, Georgi Pirinski, Gabriele Preuß, David-Maria Sassoli, Sergei Stanishev, Marita Ulvskog |
|
VERTS/ALE |
Michael Cramer, Pascal Durand, Keith Taylor |
|
5 |
- |
|
ECR |
Jacqueline Foster, Peter Lundgren |
|
EFDD |
Daniela Aiuto, Rosa D'Amato |
|
ENF |
Mylène Troszczynski |
|
2 |
0 |
|
ENF |
Georg Mayer |
|
GUE/NGL |
Marie-Pierre Vieu |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas