ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību

11.1.2019 - (COM(2018)0274 – C8-0196/2018 – 2018/0129(COD)) - ***I

Transporta un tūrisma komiteja
Referente: Daniela Aiuto

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību

(COM(2018)0274 – C8-0196/2018 – 2018/0129(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0274),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0196/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu[1],

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A8-0008/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1)  Savienība ir izvirzījusi stratēģisko mērķi – ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu līdz 2020. gadam samazināt uz pusi salīdzinājumā ar 2010. gadu un līdz 2050. gadam pietuvoties tam, ka bojāgājušo skaits ir tuvu nullei ("nulles vīzija")13. Tomēr progress virzībā uz šo mērķu sasniegšanu pēdējo gadu laikā ir apstājies.	(1)  Savienība ir izvirzījusi stratēģisko mērķi ― ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu līdz 2020. gadam samazināt uz pusi salīdzinājumā ar 2010. gadu un līdz 2050. gadam pietuvoties tam, ka bojāgājušo skaits ir tuvu nullei ("nulles vīzija")13. Tomēr progress virzībā uz šo mērķu sasniegšanu pēdējo gadu laikā ir apstājies. Tādēļ, lai sasniegtu 2020. gada mērķi, ir nepieciešami lielāki centieni visos līmeņos.
_________________	_________________
13 Komisijas paziņojums "Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības telpu: ceļu satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam" (COM(2010) 389 final).	13 Komisijas paziņojums "Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības telpu: ceļu satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam" (COM(2010) 389 final).
Grozījums Nr.    2 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2)  Atbilstoši "drošas sistēmas" pieejai nāves gadījumus un nopietnu miesas bojājumu gūšanu ceļu satiksmes negadījumos var lielā mēra novērst. Tai vajadzētu būt kopīgai atbildībai visos līmeņos – nodrošināt, ka avārijās uz autoceļiem netiek gūti nopietni vai nāvējoši miesas bojājumi. Proti, sekmīgi projektētiem un pareizi uzturētiem ceļiem būtu jāsamazina ceļu satiksmes negadījumu iespējamība, savukārt "piedodošiem" ceļiem (tādiem ceļiem, kas ir izvietoti viedā veidā, lai nodrošinātu, ka autovadītāja kļūdām nav tūlītēju nopietnu seku) būtu jāsamazina nelaimes gadījumu smagums.	(2)  Atbilstoši "drošas sistēmas" pieejai nāves gadījumus un nopietnu miesas bojājumu gūšanu ceļu satiksmes negadījumos var lielā mēra novērst. Tai vajadzētu būt kopīgai atbildībai visos līmeņos – nodrošināt, ka avārijās uz autoceļiem netiek gūti nopietni vai nāvējoši miesas bojājumi. Proti, sekmīgi projektētiem, pareizi uzturētiem un skaidri marķētiem un apzīmētiem ceļiem būtu jāsamazina ceļu satiksmes negadījumu iespējamība, savukārt "piedodošiem" ceļiem (tādiem ceļiem, kas ir izvietoti viedā veidā, lai nodrošinātu, ka autovadītāja kļūdām nav tūlītēju nopietnu vai letālu seku), būtu jāsamazina ceļu satiksmes nelaimes gadījumu smagums. Komisijai būtu jāizstrādā pamatnostādnes "piedodošu" ceļa malu ierīkošanai un uzturēšanai, pamatojoties uz visu dalībvalstu pieredzi.
Grozījums Nr.    3 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4)  Eiropas transporta tīklā īstenotās ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības procedūras ir palīdzējušas samazināt bojāgājušo un nopietnus miesas bojājumus guvušo personu skaitu Savienībā. No Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/96/EK15 ietekmes izvērtējuma ir skaidrs, ka tās dalībvalstis, kuras ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības (CIDP) principus ir brīvprātīgi piemērojušas saviem valsts ceļiem, kas ir ārpus TEN-T tīkla, ir sasniegušas daudz labākus ceļu satiksmes drošības rādītājus nekā dalībvalstis, kuras šādi nerīkojas.	(4)  Eiropas transporta tīklā īstenotās ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības procedūras ir palīdzējušas samazināt bojāgājušo un nopietnus miesas bojājumus guvušo personu skaitu Savienībā. No Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/96/EK15 ietekmes izvērtējuma ir skaidrs, ka tās dalībvalstis, kuras ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības (CIDP) principus ir brīvprātīgi piemērojušas saviem valsts ceļiem, kas ir ārpus TEN-T tīkla, ir sasniegušas daudz labākus ceļu satiksmes drošības rādītājus nekā dalībvalstis, kuras šādi nerīkojas. Tāpēc ir vēlams, lai šie principi (“CIDP”) tiktu piemēroti citām Eiropas ceļu tīkla daļām.
_________________	_________________
15 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/96/EK (2008. gada 19. novembris) par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (OV L 319, 29.11.2008., 59. lpp.).	15 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/96/EK (2008. gada 19. novembris) par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (OV L 319, 29.11.2008., 59. lpp.).
Grozījums Nr.    4 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5)  Liela daļa ceļu satiksmes negadījumu notiek uz mazas daļas ceļu, kur ir augsta satiksmes intensitāte un ātrums un kur plaša spektra satiksme pārvietojas dažādos ātrumos. Tādējādi tam, ka Direktīvas 2008/96/EK darbības joma tiek ierobežoti paplašināta, to attiecinot arī uz autoceļiem un primārajiem ceļiem ārpus TEN-T tīkla, būtu jāsniedz nozīmīgs ieguldījums ceļu infrastruktūras drošības uzlabošanā visā Savienībā.	(5)  Liela daļa ceļu satiksmes negadījumu notiek uz mazas daļas ceļu, kur ir augsta satiksmes intensitāte un ātrums un kur plaša spektra satiksme pārvietojas dažādos ātrumos. Tādējādi tam, ka Direktīvas 2008/96/EK darbības joma tiek ierobežoti paplašināta, to attiecinot arī uz autoceļiem un citiem primārajiem ceļiem ārpus TEN-T tīkla, būtu jāsniedz nozīmīgs ieguldījums ceļu infrastruktūras drošības uzlabošanā visā Savienībā.
Grozījums Nr.    5 Direktīvas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a)  Lai panāktu, ka šādai darbības jomas paplašināšanai ir plānotā ietekme, ir loģiski ar jēdzienu "citi primārie ceļi" apzīmēt tos ceļus, kas savieno lielākās pilsētas vai reģionus un kas valsts ceļu klasifikācijā ir ietverti augstākajā ceļu kategorijā, kura pakārtota kategorijai "automaģistrāle".
Grozījums Nr.    6 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7)  Uz risku balstīts tīkla mēroga ceļu novērtējums ir radīts kā iedarbīgs un efektīvs rīks to tīkla posmu identificēšanai, uz kuriem būtu jāattiecina detalizētākas ceļu drošības inspekcijas, un ieguldījumu prioritāšu noteikšanai saskaņā ar to potenciālu sniegt tīkla mēroga drošības uzlabojumus. Tādējādi, lai palielinātu ceļu drošību Savienībā, būtu sistemātiski jānovērtē viss ceļu tīkls, uz ko attiecas šī direktīva.	(7)  Uz risku balstīts tīkla mēroga ceļu novērtējums ir radīts kā iedarbīgs un efektīvs rīks to tīkla posmu identificēšanai, uz kuriem būtu jāattiecina detalizētākas ceļu drošības inspekcijas, un ieguldījumu prioritāšu noteikšanai saskaņā ar to potenciālu sniegt tīkla mēroga drošības uzlabojumus. Tādējādi, lai palielinātu ceļu drošību Savienībā, būtu sistemātiski jānovērtē, tostarp ar elektroniski un digitāli iegūtiem datiem, viss ceļu tīkls, uz ko attiecas šī direktīva.
Grozījums Nr.    7 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10)  Būtu jāuzlabo drošības rādītāji uz esošajiem ceļiem, novirzot ieguldījumus uz ceļu posmiem, kuros visbiežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi un kuros ir vislielākais potenciāls samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu.	(10)  Būtu jāuzlabo drošības rādītāji uz esošajiem ceļiem, nodrošinot, ka autovadītājiem, jo īpaši profesionāliem autovadītājiem, jebkuros laika apstākļos ir pieejams pietiekami daudz stāvvietu un atpūtas vietu, kurās ir ierīkotas atbilstošas autostāvvietas, jo īpaši kalnu un perifēros reģionos, un novirzot ieguldījumus uz ceļu posmiem, kuros visbiežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi un kuros ir vislielākais potenciāls samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu.
Grozījums Nr.    8 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11)  Īpaši augsts ceļu satiksmes negadījumu risks ir tiem ceļu tīkla posmiem, kas ir savienoti ar Eiropas ceļu tīkla ceļu tuneļiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/54/EK16. Tālab būtu jāievieš kopīgas šo ceļu posmu ceļu drošības inspekcijas, kuros būtu iesaistīti pārstāvji gan no kompetentajām ceļu, gan tuneļu iestādēm, lai uzlabotu ceļu tīkla drošību kopumā.	(11)  Īpaši augsts ceļu satiksmes negadījumu risks ir tiem ceļu tīkla posmiem, kas ir savienoti ar Eiropas ceļu tīkla ceļu tuneļiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/54/EK16. Tālab būtu jāievieš kopīgas šo ceļu posmu ceļu drošības inspekcijas, kuros būtu iesaistīti pārstāvji gan no kompetentajām ceļu, gan tuneļu iestādēm, lai uzlabotu tā ceļu tīkla drošību, uz kuru attiecas šī direktīva.
_________________	_________________
16 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/54/EK (2004. gada 29. aprīlis) par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem (OV L 167, 30.4.2004., 39. lpp.).	16 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/54/EK (2004. gada 29. aprīlis) par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem (OV L 167, 30.4.2004., 39. lpp.).
Pamatojums
Ceļu tīkla drošības uzlabošana var attiekties tikai uz šīs direktīvas darbības jomu, nevis tīklu kopumā.
Grozījums Nr.    9 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12)  Mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki veido 46 % ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita Savienībā 2016. gadā. Nodrošinot, ka visās CIDP procedūrās tiek ņemtas vērā šo satiksmes dalībnieku intereses, attiecīgi vajadzētu tikt uzlabotai viņu drošībai uz autoceļiem.	(12)  Mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki veido 46 % ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita Savienībā 2016. gadā. Nodrošinot, ka visās CIDP procedūrās un gājēju un riteņbraucēju infrastruktūrai piemērojamo kvalitātes prasību izstrādē tiek ņemtas vērā šo satiksmes dalībnieku intereses, attiecīgi vajadzētu tikt uzlabotai viņu drošībai uz autoceļiem.
Grozījums Nr.    10 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13)  Ceļa marķējumu un ceļa zīmju projektēšana un uzturēšana ir svarīgs elements ceļu infrastruktūras drošības garantēšanā, jo īpaši ņemot vērā tādu transportlīdzekļu izstrādi, kas aprīkoti ar autovadītāja palīgsistēmām vai augstākiem automatizācijas līmeņiem. Jo īpaši ir svarīgi nodrošināt, lai šādi transportlīdzekļi ceļa marķējumus un zīmes viegli atpazītu un varētu uz tām paļauties.	(13)  Minimālas darbības prasības ceļa marķējumu un ceļa zīmju projektēšanai un uzturēšanai ir svarīgs elements ceļu infrastruktūras drošības garantēšanā, jo īpaši ņemot vērā tādu transportlīdzekļu izstrādi, kas aprīkoti ar autovadītāja palīgsistēmām vai augstākiem automatizācijas līmeņiem. Jo īpaši ir svarīgi nodrošināt, lai visi Eiropas ceļa marķējumi un zīmes, tostarp nosacījuma ceļa marķējumi un zīmes, būtu redzami jebkādos apstākļos, ievērojot minimālos kvalitātes standartus, nodrošinot, ka šo marķējumu un zīmes šādi transportlīdzekļi un visi ceļu satiksmes dalībnieki viegli atpazītu un varētu uz tiem paļauties uz visiem Eiropas ceļiem. Turklāt tie būtu jāsaskaņo Savienībā, nodrošinot savietojamību ar aprīkojumu, kas uzstādīts jaunas koncepcijas transportlīdzekļos. Līdzīgi citi tiesību akti, piemēram, Direktīva 2004/54/EK1a, ir jāpielāgo jaunajiem drošības un digitalizācijas standartiem transporta jomā.
	1aEiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/54/EK par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem (OV L 167, 30.4.2004., 39. lpp.).
Grozījums Nr.    11 Direktīvas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a)  Drošuma uzlabošana ir prioritāte dzelzceļa nozarē. Jo īpaši svarīgi ir veicināt investīcijas drošībā ceļu krustojumos (proti, ceļu marķējums, infrastruktūras uzlabošana). Saskaņā ar ERA 2014. gada ziņojumu Savienībā 2012. gadā 114 000 vienlīmeņa pārbrauktuvēs notika 573 nopietni negadījumi, kuru rezultātā tika reģistrēti 369 nāves gadījumi un 339 cilvēki guva smagas traumas. Tāpēc Savienības līmenī jānosaka krustojumi ar augsta drošības riska līmeni, lai veiktu ieguldījumus šādu infrastruktūru uzlabošanā, kuras ilgtermiņā būtu jāaizstāj ar tiltiem un tuneļiem.
Grozījums Nr.    12 Direktīvas priekšlikums 13.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13b)  Kvalitatīvas ceļa zīmes un marķējumi ir svarīgi, lai nodrošinātu atbalstu autovadītājiem un satīklotiem un automatizētiem transportlīdzekļiem. Būtu jāizpilda minimālās snieguma prasības attiecībā uz ceļa marķējumu un ceļa zīmju parametriem, lai būtu vienkāršāk ieviest satīklotas un automatizētas mobilitātes sistēmas. Visā Savienībā būtu vēlams īstenot saskaņotu pieeju atbilstoši Vīnes 1968. gada Konvencijai par ceļa zīmēm un signāliem.
Grozījums Nr.    13 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14)  Lai panāktu pārredzamību un uzlabotu pārskatatbildību, būtu jāziņo par galvenajiem snieguma rādītājiem.	(14)  Lai panāktu pārredzamību un uzlabotu pārskatatbildību, par pamatu ņemot kopēju metodiku, būtu jāziņo par galvenajiem snieguma rādītājiem, ar mērķi informēt ceļu satiksmes dalībniekus par infrastruktūras stāvokli un uzlabot viņu vispārējo izpratni.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a)  Komisijai būtu jāapsver iespēja pārskatīt Direktīvu 2004/54/EK par minimālajām drošības prasībām tuneļiem līdz 2021. gadam un pieņemt jaunu tiesību akta priekšlikumu par minimālajām drošības prasībām tiltiem.
Grozījums Nr.    15 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts Direktīva 2008/96/EK 1. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2.  Šo direktīvu piemēro ceļiem, kas ir Eiropas ceļu tīklā, autoceļiem un primārajiem ceļiem, neatkarīgi no tā, vai tie atrodas projektēšanas posmā, tiek būvēti vai jau tiek ekspluatēti. 2.  Šo direktīvu piemēro ceļiem, kas ir Eiropas ceļu tīklā, autoceļiem un primārajiem ceļiem, tostarp ceļa posmiem, kas veidoti uz tiltiem, un ceļa posmiem, kas šķērso tuneļus, neatkarīgi no tā, vai tie atrodas projektēšanas posmā, tiek būvēti vai jau tiek ekspluatēti.
Grozījums Nr.    16 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts Direktīva 2008/96/EK 1. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3.  Šo direktīvu piemēro arī ceļiem un ceļu infrastruktūras projektiem, uz kuriem 2. pants neattiecas, kuri atrodas ārpus pilsētu teritorijām un kuri ir pabeigti, pilnībā vai daļēji izmantojot Savienības finansējumu."; (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.    17 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2008/96/EK 2. pants – 2.b punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2.b  “primārais ceļš" ir ceļš, kas nav autoceļš, bet kas savieno lielākās pilsētas vai reģionus, vai gan vienu, gan otru, un kas Eiropas nacionālo kartēšanas aģentūru un kadastru sagatavotajā Eiropas reģionālajā kartē (EuroRegionalMap) ir definēts kā primārais ceļš; 2.b  "primārais ceļš" ir ceļš, kas savieno lielākās pilsētas vai reģionus, vai gan vienu, gan otru, un kas valsts ceļu klasifikācijā ir ietverts augstākajā ceļu kategorijā, kura pakārtota kategorijai "automaģistrāle;
Grozījums Nr.    18 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2008/96/EK 2. pants – 2.c punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2.c  "tīkla mēroga ceļu novērtējums" ir ceļu tīkla drošības novērtējums šīs direktīvas darbības jomā, kas tiek veikts nolūkā izmērīt negadījumu un ietekmes smaguma riku;"; 2.c  "tīkla mēroga ceļu novērtējums" ir objektīvs un uz faktiem balstīts ceļu tīkla drošības novērtējums šīs direktīvas darbības jomā, kas tiek veikts nolūkā izmērīt negadījumu un ietekmes smaguma risku un augstas negadījumu koncentrācijas posmus;
Grozījums Nr.    19 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts Direktīva 2008/96/EK 2. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (c)  panta 5. punktu svītro; svītrots
Grozījums Nr.    20 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts – d apakšpunkts Direktīva 2008/96/EK 2. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 6.  "drošības reitings" ir esošā ceļu tīkla daļu klasifikācija kategorijās pēc to objektīvi izmērītās "iebūvētās" drošības; 6.  "drošības reitings" ir esošā ceļu tīkla daļu, tostarp autostāvvietu uz ceļiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, klasifikācija kategorijās pēc objektīvi izmērītā drošības līmeņa, kas ir saistīts ar ziņojumiem par ceļu satiksmes negadījumiem ar bojāgājušajiem;
Grozījums Nr.    21 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts – d apakšpunkts Direktīva 2008/96/EK 2. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 7.  "ceļu drošības inspekcija" ir esoša ceļa vai ceļa posmu mērķtiecīga pārbaude uz vietas nolūkā identificēt bīstamus apstākļus, kļūdas un trūkumus, kas palielina negadījumu un miesasbojājumu gūšanas risku;; 7.  "ceļu drošības inspekcija" ir esoša ceļa, tostarp stāvvietu, kas ir šīs direktīvas darbības jomā, vai ceļa posmu mērķtiecīga pārbaude uz vietas nolūkā identificēt bīstamus apstākļus, tostarp ar gadalaiku saistītus apstākļus, kļūdas un trūkumus, kas palielina negadījumu un miesasbojājumu gūšanas risku;
Grozījums Nr.    22 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns) Direktīva 2008/96/EK 4. pants – 6.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (2a)  direktīvas 4. pantam pievieno šādu 6. punktu:   6.a  Komisija izstrādā pamatnostādnes, kas ietver precīzus tehniskos parametrus "piedodošu" ceļa malu un pašizskaidrojošu un pašnodrošinošu ceļu ierīkošanai un uzturēšanai projektēšanas posma sākotnējā revīzijā, balstoties uz visu dalībvalstu pieredzi.
Grozījums Nr.    23 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 2008/96/EK 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visā ekspluatētajā ceļu tīklā, uz ko attiecas šī direktīva, tiek veikts tīkla mēroga ceļu novērtējums. Tīkla mēroga ceļu novērtējumā ietilpst vizuāla apskate, satiksmes apjomu un vēsturisko datu par negadījumiem analīze un avāriju un ietekmes smaguma riska novērtējums. Dalībvalstis nodrošina, ka pirmais novērtējums tiek veikts, vēlākais, līdz 2025. gadam. Turpmākie tīkla mēroga ceļu novērtējumi ir pietiekami bieži, lai garantētu pienācīgu drošības līmeni, bet jebkurā gadījumā tos veic vismaz reizi piecos gados. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visā ekspluatētajā ceļu tīklā, uz ko attiecas šī direktīva, tiek veikts tīkla mēroga ceļu novērtējums. Tīkla mēroga ceļu novērtējumā ietilpst vizuāla apskate, satiksmes apjomu analīze, vēsturiskie dati par negadījumiem, tādu ceļa posmu klasificēšana, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi, dati, kas iegūti, izmantojot īpašu monitoringa metodiku, attiecīgi ziņojumi, ko nosūta ceļu satiksmes dalībnieki, kā minēts 6.f pantā, un avāriju un ietekmes smaguma riska novērtējums, nosakot kritērijus šiem rezultātiem. Dalībvalstis nodrošina, ka pirmais novērtējums tiek veikts, vēlākais, līdz 2024. gadam. Turpmākie tīkla mēroga ceļu novērtējumi ir pietiekami bieži, lai garantētu pienācīgu drošības līmeni un ar negadījumiem saistītu analīzi, bet jebkurā gadījumā tos veic vismaz reizi piecos gados.
Grozījums Nr.    24 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 2008/96/EK 5. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   2.a  Komisija publicē pamatnostādnes, lai noteiktu metodiku, kā veikt sistemātiskus ceļu novērtējumus visā tīklā un augsta riska posmu pārbaudes.
Grozījums Nr.    25 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 2008/96/EK 5. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3.  Pamatojoties uz 1. punktā minētā novērtējuma rezultātiem, dalībvalstis visus ceļu tīkla posmus klasificē ne mazāk kā trīs kategorijās pēc to iebūvētās drošības. 3.  Pamatojoties uz 1. punktā minētā novērtējuma rezultātiem, dalībvalstis visus ceļu tīkla posmus klasificē trīs kategorijās pēc to iebūvētās drošības.
Grozījums Nr.    26 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 2008/96/EK 5. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5.  Dalībvalstis nodrošina, ka ir izvietotas atbilstīgas zīmes, kas brīdina satiksmes dalībniekus par ceļa infrastruktūras posmiem, kuros veic remontdarbus un kuri tādējādi var apdraudēt satiksmes dalībnieku drošību. Tas ietver arī zīmes, kas ir redzamas gan dienā, gan naktī un kas ir izvietotas drošā attālumā un atbilst Vīnes 1968. gada Konvencijai par ceļa zīmēm un brīdinājumiem. 5.  Dalībvalstis nodrošina, ka ceļu satiksmes dalībnieki ir informēti par augstu ceļu satiksmes negadījumu koncentrāciju un ka ir izvietotas attiecīgās un atbilstīgās zīmes un marķējumi, kas brīdina satiksmes dalībniekus par ceļa infrastruktūras posmiem, kuros veic remontdarbus un kuri tādējādi var apdraudēt satiksmes dalībnieku drošību. Tas ietver arī zīmes, kas ir redzamas gan dienā, gan naktī un kas ir izvietotas drošā attālumā un atbilst Vīnes 1968. gada Konvencijai par ceļa zīmēm un brīdinājumiem.
Grozījums Nr.    27 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts – c apakšpunkts Direktīva 2008/96/EK 6. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3.  To ceļu tīkla posmu drošību, kas ir savienoti ar ceļu tuneļiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/54/EK, dalībvalstis nodrošina ar kopīgām ceļu drošības inspekcijām, kurās piedalās šīs direktīvas un Direktīvas 2004/54/EK īstenošanā iesaistītās kompetentās organizācijas. Kopīgās ceļu drošības inspekcijas veic vismaz reizi trīs gados; 3.  To ceļu tīkla posmu drošību, kas ir savienoti ar ceļu tuneļiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/54/EK, dalībvalstis nodrošina ar kopīgām ceļu drošības inspekcijām, kurās piedalās šīs direktīvas un Direktīvas 2004/54/EK īstenošanā iesaistītās kompetentās organizācijas. Kopīgās ceļu drošības inspekcijas veic pietiekami bieži, lai nodrošinātu pienācīgu drošības līmeni, bet jebkurā gadījumā tās veic vismaz reizi trīs gados.
Grozījums Nr.    28 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva 2008/96/EK 6.a pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3.  Dalībvalstis nodrošina, ka korektīvā darbība tiek vērsta uz ceļa posmiem ar zemu drošības līmeni, kas dod iespēju īstenot pasākumus ar labāko izmaksu un ieguvumu samēru. 3.  Dalībvalstis nodrošina, ka korektīvā darbība galvenokārt tiek vērsta uz ceļa posmiem ar zemu drošības līmeni, kas dod iespēju īstenot pasākumus ar labāko izmaksu un ieguvumu samēru.
Grozījums Nr.    29 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva 2008/96/EK 6.a pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   3.a  Dalībvalstis jebkurā gadījumā nodrošina pietiekamu intervences un uzturēšanas līmeni, lai garantētu infrastruktūras drošību visā autoceļu tīklā, un ievieš procedūras un plānus, lai nekavējoties iejauktos, ja pārbaužu rezultāti un visa tīkla mēroga ceļa novērtējums liecina par nopietnu drošības apdraudējumu;   kaimiņos esošās dalībvalstis nodrošina pienācīgu koordināciju un sadarbību neatliekamās palīdzības sniegšanā gadījumos, kad pārrobežu tuneļu un pārrobežu tiltu posmos notiek negadījumi.
Grozījums Nr.    30 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva 2008/96/EK 6.a pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4.  Dalībvalstis sagatavo un regulāri atjaunina uz risku balstītu prioritārās rīcības plānu, lai lai sekotu līdzi identificētās korektīvās darbības īstenošanai. Rīcības plāna sagatavošanā dalībvalstis par prioritāriem noteikt ceļu posmus, kuriem ir augsts ceļu drošības uzlabojumu potenciāls, ņemot vērā iesaistes pasākumus ar augstu izmaksu un ieguvumu samēru. 4.  Dalībvalstis sagatavo un regulāri — vēlākais gada laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā — atjaunina uz risku balstītu prioritārās rīcības plānu, lai sekotu līdzi identificētās korektīvās darbības īstenošanai. Rīcības plāna sagatavošanā dalībvalstis par prioritāriem noteikt ceļu posmus, kuriem ir augsts ceļu drošības uzlabojumu potenciāls, ņemot vērā iesaistes pasākumus ar augstu izmaksu un ieguvumu samēru.
Grozījums Nr.    31 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva 2008/96/EK 6.b pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Dalībvalstis nodrošina, ka 3.–6. pantā izklāstīto procedūru īstenošanā tiek ņemtas vērā mazaisargātu satiksmes dalībnieku vajadzības."; Dalībvalstis nodrošina, ka 3.–6. pantā izklāstīto procedūru īstenošanā un ceļu projektēšanā un uzturēšanā tiek ņemtas vērā mazaizsargātu satiksmes dalībnieku vajadzības. Komisijai būtu jāizstrādā kvalitātes prasības.
Grozījums Nr.    32 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva 2008/96/EK 6.c pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka ceļa marķējumi un ceļa zīmes ir pareizi projektētas un uzturētas tādā veidā, lai tās varētu viegli atpazīt un varētu uz tām paļauties gan autovadītāji, gan transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar autovadītāja palīgsistēmām vai augstākiem automatizācijas līmeņiem. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka ceļa marķējumi un ceļa zīmes ir pareizi projektētas saskaņā ar augstiem kvalitātes standartiem, redzamas jebkādos apstākļos un izvietotas un uzturētas tādā veidā, lai tās varētu viegli atpazīt un varētu uz tām paļauties gan autovadītāji, gan transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar autovadītāja palīgsistēmām vai augstākiem automatizācijas līmeņiem.
Grozījums Nr.    33 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva 2008/96/EK 6.c pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2.  Komisija izstrādā vispārējas prasības attiecībā uz rādītājiem, lai atvieglinātu ceļa marķējumu un ceļa zīmju atpazīšanu. Tādēļ Komisija pieņem īstenošanas aktu saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto procedūru; 2.  Komisija izstrādā minimālās prasības attiecībā uz rādītājiem, lai atvieglinātu ceļa marķējumu un ceļa zīmju atpazīšanu un uzlabotu to savienojamību un savstarpējo izmantojamību ar C-ITS ierīcēm, kas uzstādītas savienotos un automatizētos transportlīdzekļos. Līdz 2020. gadam Komisija nosaka kopējus Eiropas standartus, lai saskaņotu ceļa marķējumus un ceļazīmes saskaņā ar Vīnes 1968. gada Konvencijas par ceļazīmēm un signāliem noteikumiem;   Turklāt Komisijai būtu jāizveido centrāls Eiropas reģistrs, kurā ir apkopotas visas ES izmantotās ceļa zīmes un papildzīmes. Tādēļ Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 12.a pantu.
Grozījums Nr.    34 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva 2008/96/EK 6.e pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   6.e pants   Informācija un pārredzamība   1.  dalībvalstis nodrošina to, ka katra ceļu tīkla posma sākumā tiek sniegta atbilstoša informācija, lai ceļu satiksmes dalībniekus informētu par šā posma kategoriju, kā minēts 5. panta 3. punktā;   2.  Komisija publicē šīs direktīvas darbības jomā esošo Eiropas autoceļu tīkla karti, kas pieejama tiešsaistē, uzsverot trīs dažādās kategorijas, kā minēts 5. panta 3. punktā;   3.  dalībvalstis publisko iepirkumu ietvaros publicē un dara publiski pieejamus visus uz koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecīgos dokumentus, kas skar infrastruktūras drošību.
Grozījums Nr.    35 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva 2008/96/EK 6.f pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   6.f pants   Brīvprātīgā ziņošana   1.  dalībvalstis izveido visiem satiksmes dalībniekiem tiešsaistē pieejamu valsts brīvprātīgu ziņošanas sistēmu, lai atvieglotu ziņu apkopošanu par atgadījumiem, ko pārraidījuši satiksmes dalībnieki un transportlīdzekļi, un jebkuras citas ar drošību saistītas informācijas apkopošanu, kuru ziņotājs uzskata par faktisku vai potenciālu apdraudējumu ceļu infrastruktūras drošībai;   2.  dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētās ziņas un informāciju savlaicīgi apkopo, apstrādā un analizē valsts datubāzē un vajadzības gadījumā novērtē, lai veiktu 5., 6. un 6.a pantā noteiktās procedūras;
Grozījums Nr.    36 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5.b punkts (jauns) – a apakšpunkts (jauns) Direktīva 2008/96/EK 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (5b)  direktīvas 9. pantu groza šādi:   (a)   panta 1. punktu aizstāj ar šādu: 1.   Dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2011. gada 19. decembrim tiek pieņemta ceļu satiksmes drošības auditoru apmācības programma, ja vien šāda programma jau nedarbojas. 1.   Dalībvalstis nodrošina, ka tiek pieņemta ceļu satiksmes drošības revidentu apmācības programma. Komisijai būtu jāizstrādā minimālās prasības, pamatojoties uz dalībvalstu paraugpraksi. Lai nodrošinātu, ka neaizsargātāko satiksmes dalībnieku vajadzības tiek ņemtas vērā, ceļu satiksmes drošības apmācības programmā būtu jāiekļauj sadaļa par gājēju un riteņbraucēju infrastruktūru;
Grozījums Nr.    37 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 6. punkts Direktīva 2008/96/EK 10. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Lai uzlabotu Savienības ceļu drošību, Komisija izveido saskaņotu paraugprakses apmaiņas sistēmu starp dalībvalstīm, inter alia, iekļaujot tajā jau pastāvošos ceļu infrastruktūras drošības projektus un pārbaudītas ceļu satiksmes drošības tehnoloģijas.; Lai uzlabotu Savienības ceļu drošību, Komisija izveido saskaņotu informācijas un paraugprakses apmaiņas sistēmu starp dalībvalstīm, inter alia, iekļaujot tajā ceļu satiksmes drošības apmācības programmu, jau pastāvošos ceļu infrastruktūras drošības projektus un pārbaudītas ceļu satiksmes drošības tehnoloģijas, tostarp sistēmas, kas autovadītājiem un transportlīdzekļiem, kuri aprīkoti ar autovadītāja palīgierīcēm, ļauj atpazīt ceļa zīmes. Būtu jāsekmē pieredzes apmaiņa starp praktizētājiem par "drošas sistēmas" metodēm un informācijas apmaiņa starp ceļu satiksmes drošības revidentiem.
Grozījums Nr.    38 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 8. punkts Direktīva 2008/96/EK 11.a pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1.  Līdz 31. oktobrim [OV: lūgums pievienot gadu, kas ir 24 mēneši pēc stāšanās spēkā dienas] un – pēc tam – ik pēc trīs gadiem dalībvalstis sniedz ziņojumu Komisijai par to, cik lielai procentuālajai daļai ceļu tīkla iepriekšējo trīs gadu laikā ir veikts tīkla mēroga ceļu novērtējums, un par novērtēto posmu drošības reitingu pēc satiksmes dalībnieku kategorijas.; 1.  Līdz 31. oktobrim [OV: lūgums pievienot gadu, kas ir 24 mēneši pēc stāšanās spēkā dienas] un – pēc tam – ik pēc trīs gadiem, balstoties uz kopēju metodiku, dalībvalstis sniedz ziņojumu Komisijai par to, cik lielai procentuālajai daļai ceļu tīkla iepriekšējo trīs gadu laikā ir veikts tīkla mēroga ceļu novērtējums, par valsts līmenī noteikto mērķu sasniegšanas progresu, ko izsaka kā bojāgājušo un negadījumu skaita samazinājumu, valstu pamatnostādņu atjaunināšanu, tostarp jo īpaši uzlabojumiem attiecībā uz tehnoloģisko progresu un mazāk aizsargātu lietotāju aizsardzību, un par novērtēto posmu drošības reitingu pēc ceļu satiksmes dalībnieku kategorijas;
Grozījums Nr.    39 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 8. punkts Direktīva 2008/96/EK 11.a pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   1.a  Pamatojoties uz valstu ziņojumu analīzi, pirmkārt, līdz... [xx/xx/xxx — 24 mēneši pēc tam, kad dalībvalstis ir paziņojušas par iesniegšanas termiņu] un pēc tam divus gadus Komisija sagatavo un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz 1. punktā minētajiem elementiem, un par iespējamiem turpmākiem pasākumiem, tostarp šīs direktīvas pārskatīšanu un iespējamu pielāgošanu tehnikas attīstībai.
Grozījums Nr.    40 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 10. punkts Direktīva 2008/96/EK 12.a pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Deleģētie akti Deleģēšanas īstenošana
Grozījums Nr.    41 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 10. punkts Direktīva 2008/96/EK 12.a pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2.  Pilnvaras pieņemt 12. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs direktīvas spēkā stāšanās datums]. 2.  Pilnvaras pieņemt 6.c un 12. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [šīs direktīvas spēkā stāšanās datums]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr.    42 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 10. punkts Direktīva 2008/96/EK 12.a pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. 3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6.c un 12. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
Grozījums Nr.    43 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 10. punkts Direktīva 2008/96/EK 12.a pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 6.  Saskaņā ar 12. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.; 6.  Saskaņā ar 6.c un 12. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.;
Grozījums Nr.    44 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 1.a punkts (jauns) Direktīva 2008/96/EK I pielikums – 2. iedaļa – e punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   (1a)  pielikuma 2. iedaļas e) punktu groza šādi: e)  satiksme (piemēram, satiksmes intensitāte, satiksmes iedalījums kategorijās); e)  satiksme (piemēram, satiksmes intensitāte, satiksmes iedalījums kategorijās), tostarp paredzamās gājeju un riteņbraucēju plūsmas, ko nosaka pēc pieguļošās zemes izmantošanas veidiem;
Grozījums Nr.    45 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2008/96/EK II pielikums – 1. iedaļa – n apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums ii)  riteņbraucējiem paredzētais nodrošinājums, ii)  riteņbraucējiem paredzētais nodrošinājums, tostarp alternatīvu maršrutu vai atdalījumu no ātrgaitas mehānisko transportlīdzekļu satiksmes esamība,
Grozījums Nr.    46 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2008/96/EK II pielikums – 1. punkts – n apakšpunkts – iiia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   iiia)  gājēju un riteņbraucēju pāreju blīvums un atrašanās vietas;
Grozījums Nr.    47 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2008/96/EK II pielikums – 1. punkts – n apakšpunkts – iiib punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   iiib)  gājējiem un riteņbraucējiem paredzētais nodrošinājums uz attiecīgajā teritorijā skartajiem ceļiem;
Grozījums Nr.    48 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2008/96/EK II pielikums – 1. punkts – n apakšpunkts – iiic punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   iiic)  gājēju un riteņbraucēju atdalījums no ātrgaitas mehānisko transportlīdzekļu satiksmes vai tiešu alternatīvu maršrutu esamība, izmantojot zemākas kategorijas ceļus;
Grozījums Nr.    49 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 2008/96/EK IIa pielikums – 1. iedaļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums c)  pašizskaidrojošs ceļa profils (t. i., transportlīdzekļu vadītājiem nolasāms ceļa profils); c)  pašizskaidrojošs ceļa profils (t. i., ceļu satiksmes dalībniekiem nolasāms ceļa profils);
Grozījums Nr.    50 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 2008/96/EK IIa pielikums – 1. iedaļa – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums g)  gājēju pāreju esamība. g)  gājēju un riteņbraucēju pāreju esamība.
Grozījums Nr.    51 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 2008/96/EK IIa pielikums – 3. iedaļa – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums e)  dzelzceļa vienlīmeņa pārbrauktuves. e)  ceļu/dzelzceļa vienlīmeņa pārbrauktuves (konkrēti norādot pārbrauktuves veidu un to, vai tās ir ar personālu vai bez tā, manuālas vai automatizētas).
Grozījums Nr.    52 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 2008/96/EK IIa pielikums – 6. iedaļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums b)  bīstami objekti ceļa malās un attālums līdz tiem no brauktuves malas; b)  bīstami objekti ceļa malās un attālums līdz tiem no brauktuves vai riteņbraucēju ceļa malas;
Grozījums Nr.    53 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 2008/96/EK IIa pielikums – 6. iedaļa – fa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   fa)  stāvvietu uzturēšana, jo īpaši ziemas apstākļos;
Grozījums Nr.    54 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 2008/96/EK IIa pielikums – 7.a iedaļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   7.a  tilti un tuneļi;   a)  tiltu esamība un skaits;   b)  tuneļu esamība un skaits;   c)  sensoru esamība attālinātai kontrolei attiecībā uz strukturālo veiktspēju un infrastruktūras stabilitāti;   d)  vizuālie elementi, kas raksturo infrastruktūras drošības apdraudējumus.
Grozījums Nr.    55 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2008/96/EK III pielikums – 2. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums d)  novērotais velosipēdu daudzums; d)  novērotais velosipēdu daudzums abās pusēs, nošķirot nešķērsojošos vai šķērsojošos;
Grozījums Nr.    56 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2008/96/EK III pielikums – 3. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums a)  nāves gadījumu skaits un vieta katrai ceļa lietotāju grupai; a)  nāves gadījumu skaits, vieta un cēlonis katrai ceļa lietotāju grupai;
Grozījums Nr.    57 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2008/96/EK III pielikums – 4. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums d)  ITS iekārtu esamība: brīdinājumi par sastrēgumiem, maināmas informācijas ceļa zīmes; d)  ITS iekārtu esamība: brīdinājumi par sastrēgumiem, maināmas informācijas ceļa zīmes, sensori strukturālās veiktspējas uzraudzībai;
Grozījums Nr.    58 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2008/96/EK III pielikums – 6.a iedaļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   6.a  tilti un tuneļi;   a)  tiltu esamība un skaits, tostarp to attiecīgā informācija;   b)  tuneļu esamība un skaits, tostarp to attiecīgā informācija;   c)  sensoru esamība attālinātai kontrolei attiecībā uz strukturālo veiktspēju un infrastruktūras stabilitāti;   d)  vizuālie elementi, kas raksturo infrastruktūras drošības apdraudējumus.
Grozījums Nr.    59 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2008/96/EK III pielikums – 7. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums e)  dzelzceļa pārbrauktuvju esamība. e)  dzelzceļa pārbrauktuvju esamība (konkrēti norādot pārbrauktuves veidu un to, vai tās ir ar personālu vai bez tā, manuālas vai automatizētas).
Grozījums Nr.    60 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2008/96/EK III pielikums – 9. iedaļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums a)  gājēju pārejas (pārejas brauktuves līmenī un vairākos līmeņos); a)  gājēju un riteņbraucēju pārejas (pārejas brauktuves līmenī un vairākos līmeņos);
Grozījums Nr.    61 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2008/96/EK III pielikums – 9. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   aa)  riteņbraucēju pārejas (pārejas brauktuves līmenī un vairākos līmeņos);
Grozījums Nr.    62 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2008/96/EK III pielikums – 9. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums d)  iekārtojums velosipēdiem; d)  iekārtojums velosipēdiem un tā veids (riteņbraucēju ceļi, riteņbraucēju joslas vai cits);
Grozījums Nr.    63 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2008/96/EK III pielikums – 9. punkts – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums f)  gājēju pārejas iekārtojums uz pievedceļa mazāk svarīgam ceļam, kas savienojas ar tīklu."; f)  gājēju un riteņbraucēju pārejas iekārtojums uz pievedceļa mazāk svarīgam ceļam, kas savienojas ar tīklu.
Grozījums Nr.    64 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2008/96/EK III pielikums – 9. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   fa)  gājējiem un riteņbraucējiem piemēroti alternatīvi maršruti, ja nav atsevišķa iekārtojuma;
Grozījums Nr.    65 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2008/96/EK III pielikums – 9.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   9.a  Pirmsavāriju/pēcavāriju sistēmās iekļaujamie elementi, kas mazina satiksmē iegūtu traumu skaitu un to smagumu:   a)  tīkla operatīvie centri un citas patrulējošas struktūras;   b)  mehānismi, ar kuriem ceļu satiksmes dalībniekiem paziņo par braukšanas apstākļiem, lai novērstu ceļu satiksmes negadījumus vai incidentus;   c)  automātiskas incidentu noteikšanas sistēmas: sensori un kameras;   d)  incidentu pārvaldības sistēmas;   e)  sistēmas saziņai ar neatliekamās palīdzības dienestiem.

• [1]  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Referente stingri atbalsta priekšlikuma vispārējos mērķus, kas, ieviešot izmaiņas Direktīvā 2008/96/EK, paredz vēl vairāk samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un nopietnus miesas bojājumus guvušo personu skaitu ES autoceļu tīklos, uzlabojot ceļu infrastruktūras drošības parametrus. Viņa piekrīt, ka mērķus var sasniegt, uzlabojot pārredzamību un veicot turpmākus pasākumus saistībā ar infrastruktūras drošības pārvaldības procedūrām, ieviešot visā tīklā veiktus novērtējumus, tostarp sistemātiskas un proaktīvas riska kartēšanas procedūras, paplašinot darbības jomu ārpus TEN-T tīkla un nosakot vispārējas veiktspējas prasības attiecībā uz ceļu marķējumiem un ceļazīmēm, lai tuvākajā laikā paredzētu plaši izmantot savienotas un automatizētas mobilitātes sistēmas.

Turklāt referente uzskata, ka turpmākas izmaiņas šajā priekšlikumā varētu padarīt ceļu infrastruktūru vēl drošāku un tiesību aktus — labāk pielāgotus nākotnes prasībām. Viņa ierosina iekļaut Direktīvas 2004/54/EK darbības jomā autoceļu tuneļu, tiltu un krustojumu daļas, kā arī pilsētu teritorijas, uz kurām tā neattiecas, jo īpaši tad, ja primārie ceļi, kas šķērso šīs pilsētu teritorijas, tiek finansēti no ES budžeta. Viņa arī atbalsta elektronisko un digitālo līdzekļu integrēšanu novērtēšanas rīkos, lai labāk analizētu tās infrastruktūras daļas, kurās konstatēta augsta negadījumu koncentrācija, un lai pastāvīgi uzraudzītu tiltu un tuneļu strukturālo veiktspēju. Viņa arī ierosina nodrošināt, lai ceļu satiksmes dalībniekiem būtu iespējams brīvprātīgi ziņot par ceļu satiksmes drošības problēmām atbildīgajām iestādēm nolūkā atvieglot potenciālo apdraudējumu apzināšanu ceļu satiksmes drošībai, un savukārt iestādēm būtu pienācīgi jāinformē par infrastruktūras stāvokli, ko tie izmanto, ar īpašām zīmēm un marķējumiem.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Ceļu infrastruktūras drošības pārvaldība
Atsauces	COM(2018)0274 – C8-0196/2018 – 2018/0129(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	17.5.2018
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 31.5.2018
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 31.5.2018
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	ITRE 19.6.2018
Referenti        Iecelšanas datums	Daniela Aiuto 19.7.2018
Izskatīšana komitejā	15.10.2018
Pieņemšanas datums	10.1.2019
Galīgais balsojums	+: –: 0:	39 6 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Innocenzo Leontini, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Cláudia Monteiro de Aguiar, Renaud Muselier, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Gabriele Preuß, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, David-Maria Sassoli, Keith Taylor, Pavel Telička, Marita Ulvskog, Wim van de Camp, Marie-Pierre Vieu, Roberts Zīle, Kosma Złotowski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Rosa D’Amato, Michael Gahler, Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Peter Kouroumbashev, Evžen Tošenovský, Matthijs van Miltenburg
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pascal Durand, Jude Kirton-Darling, Georgi Pirinski, Sergei Stanishev, Mylène Troszczynski
Iesniegšanas datums	11.1.2019

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

39	+
ECR	Tomasz Piotr Poręba, Evžen Tošenovský, Roberts Zīle, Kosma Złotowski
EFDD	Daniela Aiuto, Rosa D'Amato
ENF	Georg Mayer, Mylène Troszczynski
GUE/NGL	Merja Kyllönen, Marie-Pierre Vieu
PPE	Georges Bach, Wim van de Camp, Deirdre Clune, Andor Deli, Michael Gahler, Luis de Grandes Pascual, Dieter-Lebrecht Koch, Innocenzo Leontini, Marian-Jean Marinescu, Cláudia Monteiro de Aguiar, Renaud Muselier, Markus Pieper, Massimiliano Salini
S&D	Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Jude Kirton-Darling, Peter Kouroumbashev, Georgi Pirinski, Gabriele Preuß, David-Maria Sassoli, Sergei Stanishev, Marita Ulvskog
VERTS/ALE	Michael Cramer, Pascal Durand, Keith Taylor

6	-
ALDE	Izaskun Bilbao Barandica, Matthijs van Miltenburg, Dominique Riquet, Pavel Telička
ECR	Jacqueline Foster, Peter Lundgren

0	0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas