ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla ieviešanu
14.1.2019 - (COM (2018) 0277 – C8-0192/2018 – 2018/0138 (COD)) - ***I
Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Dominique Riquet
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla ieviešanu
(COM(2018)0277 – C8-0192/2018 – 2018/0138(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0277),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 172. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0192/2018),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Čehijas Senāts, Vācijas Bundestāgs, Īrijas Parlaments un Zviedrijas Parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A8-0015/2019),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/201322 ir noteikts vienots satvars mūsdienīgu, savstarpēji izmantojamu tīklu izveidei, lai attīstītu iekšējo tirgu. Eiropas transporta tīkliem (TEN-T) ir divslāņu struktūra: visaptverošais tīkls nodrošina savienojumus starp visiem Savienības reģioniem, savukārt pamattīkls sastāv no tiem tīkla elementiem, kas Savienībai ir stratēģiski visnozīmīgākie. Regulā (ES) Nr. 1315/2013 ir noteikti saistoši īstenošanas pabeigšanas mērķi, proti, noteikts, ka pamattīkls jāpabeidz līdz 2030. gadam, bet visaptverošais tīkls līdz 2050. gadam. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/201322 ir noteikts vienots satvars Savienības līmeņa divslāņu struktūras izveidei iedzīvotājiem, iekšējā tirgus attīstībai un Savienības sociālajai, ekonomiskajai un teritoriālajai kohēzijai. Eiropas transporta tīkliem (TEN-T) ir divslāņu struktūra: pamattīkls sastāv no tiem tīkla elementiem, kas Savienībai ir stratēģiski visnozīmīgākie, savukārt visaptverošais tīkls nodrošina savienojamību ar visiem reģioniem Savienībā. Pamattīkls būtu jāizmanto kā pārrobežu un multimodāli paātrinātājs vienotai Eiropas transporta un mobilitātes telpai. Regulā (ES) Nr. 1315/2013 ir noteikti saistoši īstenošanas pabeigšanas mērķi, proti, noteikts, ka pamattīkls jāpabeidz līdz 2030. gadam, bet visaptverošais tīkls līdz 2050. gadam. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1315/2013 galvenā uzmanība ir pievērsta pārrobežu savienojumiem, kas uzlabos dažādu transporta veidu sadarbspēju un veicinās Savienības transporta multimodālo integrāciju, kā arī būtu jāņem vērā transporta nozares attīstības dinamika un jaunās tehnoloģijas nākotnē. |
|
__________________ |
__________________ |
|
22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.). |
22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.). |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 2. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) Neraugoties uz vajadzību un saistošiem termiņiem, pieredze liecina, ka daudzos gadījumos ieguldījumus TEN-T pabeigšanā kavē sarežģītas atļauju piešķiršanas procedūras, pārrobežu iepirkuma procedūras un citas procedūras. Šāda situācija apdraud projektu savlaicīgu īstenošanu un daudzos gadījumos izraisa būtisku kavēšanos un izmaksu palielināšanos. Lai atrisinātu šīs problēmas un lai būtu iespējama sinhrona TEN-T pabeigšana, ir vajadzīga saskaņota rīcība Savienības līmenī. |
(2) Neraugoties uz vajadzību un saistošiem termiņiem, pieredze liecina, ka daudzos gadījumos ieguldījumus TEN-T pabeigšanā kavē vairākkārtējas, lēnas, neskaidras un sarežģītas atļauju piešķiršanas procedūras, pārrobežu iepirkuma procedūras un citas procedūras. Šāda situācija apdraud projektu savlaicīgu īstenošanu un daudzos gadījumos izraisa būtisku kavēšanos un izmaksu palielināšanos, kā arī rada nenoteiktību projektu virzītājiem un iespējamiem privātiem ieguldītājiem un var pat novest pie projektu pārtraukšanas procesa vidū. Ņemot vērā šos apstākļus, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013 paredzētajā laikposmā ir vajadzīga saskaņota rīcība Savienības līmenī, lai koordinētu TEN-T pabeigšanu. Turklāt dalībvalstīm būtu jālemj par saviem valsts infrastruktūras plāniem saskaņā ar TEN-T mērķiem. |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(2a) Šo regulu piemēro tikai tiem Savienības projektiem, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1315/2013 ir atzīti kā kopīgu interešu projekti, kas attiecas uz Eiropas transporta tīkla pamattīklu. Dalībvalsts var arī nolemt paplašināt darbības jomu, piemērojot to visaptverošajam tīklam. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 3. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) Daudzu dalībvalstu tiesiskajā regulējumā ir piešķirts prioritārs režīms konkrētām projektu kategorijām, pamatojoties uz to stratēģisko nozīmīgumu ekonomikā. Prioritārais režīms paredz īsākus termiņus, vienlaicīgas procedūras vai ierobežotus termiņus pārsūdzību iesniegšanai, vienlaikus nodrošinot, ka tiek sasniegti arī citu horizontālās politikas virzienu mērķi. Ja valsts tiesiskajā regulējumā ir šāds satvars, tas būtu automātiski jāpiemēro Savienības projektiem, kas atzīti par kopīgu interešu projektiem atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1315/2013. |
(3) Daudzu dalībvalstu tiesību sistēmās ir piešķirts prioritārs režīms konkrētām projektu kategorijām, pamatojoties uz to stratēģisko nozīmīgumu Savienībai. Prioritārais režīms paredz īsākus termiņus, vienlaicīgas un/vai vienkāršotas procedūras vai ierobežotus termiņus atļauju piešķiršanas procedūras pabeigšanai vai pārsūdzību iesniegšanai, vienlaikus nodrošinot, ka tiek sasniegti arī citu horizontālās politikas virzienu mērķi. Ja valsts tiesiskajā regulējumā ir šādi noteikumi par prioritāru režīmu, tie būtu automātiski jāpiemēro Savienības projektiem, kas atzīti par kopīgu interešu projektiem atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1315/2013. Dalībvalstīm, kurām nav šādu noteikumu par prioritāru režīmu, tādi būtu jāpieņem. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Lai uzlabotu ietekmes uz vidi novērtējumu efektivitāti un racionalizētu lēmumu pieņemšanas procesu, ja pienākums veikt novērtējumus saistībā ar vides jautājumiem pamattīkla projektos izriet vienlaicīgi no Direktīvas 2011/92/ES, kas grozīta ar Direktīvu 2014/52/ES, un no citiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Direktīvas 92/43/EEK, Direktīvas 2009/147/EK, Direktīvas 2000/60/EK, Direktīvas 2008/98/EK, Direktīvas 2010/75/ES, Direktīvas 2012/18/ES un Direktīvas 2011/42/EK, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir paredzēta apvienota procedūra, kas atbilst minēto direktīvu prasībām. |
(4) Lai uzlabotu ietekmes uz vidi novērtējumu efektivitāti un racionalizētu lēmumu pieņemšanas procesu, ja pienākums veikt novērtējumus saistībā ar vides jautājumiem pamattīkla projektos izriet vienlaicīgi no Direktīvas 2011/92/ES, kas grozīta ar Direktīvu 2014/52/ES, un no citiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Direktīvas 92/43/EEK, Direktīvas 2009/147/EK, Direktīvas 2000/60/EK, Direktīvas 2008/98/EK, Direktīvas 2010/75/ES, Direktīvas 2012/18/ES un Direktīvas 2011/42/EK, dalībvalstīm būtu jāgarantē, ka ir paredzēta apvienota procedūra, kas atbilst minēto direktīvu prasībām. Turklāt ietekmes uz vidi agrīna novērtēšana un agrīna diskusija ar kompetento iestādi par vides novērtējumu saturu var samazināt kavēšanos atļauju izsniegšanas posmā un kopumā uzlabot novērtējumu kvalitāti. |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(4a) Ņemot vērā lielo vides novērtējumu skaitu, kuri izriet no daudzajām Eiropas savienības direktīvām vai valstu noteikumiem un kuri ir nepieciešami, lai piešķirtu atļaujas kopēju interešu projektiem TEN-T pamattīklā, būtu vēlams, lai Savienība izveidotu vienotu, vienkāršotu un centralizētu procedūru, kas atbilst šo direktīvu prasībām nolūkā palīdzēt īstenot šajā regulā izvirzītos mērķus attiecībā uz pasākumu lielāku racionalizāciju. |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 5. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) Pamattīkla projekti būtu jāatbalsta ar integrētām atļauju piešķiršanas procedūrām, lai būtu iespējama skaidra vispārējās procedūras pārvaldība un lai nodrošinātu vienotu kontaktpunktu ieguldītājiem. Dalībvalstīm būtu jāieceļ kompetenta iestāde saskaņā ar savu tiesisko regulējumu un administratīvo kārtību. |
(5) Dalībvalstīm būtu jāieceļ vienota kompetenta iestāde saskaņā ar savu tiesisko regulējumu un administratīvo kārtību, lai nodrošinātu, ka projekti pamattīklā var gūt labumu no atļauju piešķiršanas procedūru integrēšanas un vienota kontaktpunkta ieguldītājiem, tādējādi nodrošinot efektīvu un skaidru vispārējās procedūras pārvaldību. Ja nepieciešams, vienotā kompetentā iestāde var deleģēt savas pilnvaras, pienākumus un uzdevumus citai iestādei attiecīgajā reģionālajā, vietējā vai citā administratīvā līmenī. |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 6. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(6) Tādas vienotas kompetentas iestādes izveidei valsts līmenī, kuras pārziņā ir visas atļauju piešķiršanas procedūras (vienas pieturas aģentūra), būtu jāsamazina procedūru sarežģītība, jāuzlabo to efektivitāte un jāpalielina to pārredzamība. Tai attiecīgā gadījumā arī būtu jāuzlabo dalībvalstu savstarpējā sadarbība. Procedūrām būtu jāsekmē reāla sadarbība starp ieguldītājiem un vienoto kompetento iestādi, un tāpēc vajadzētu būt iespējai noteikt piemērošanas jomu atļauju piešķiršanas procedūras pirmspieteikuma posmā. Šāda piemērošanas jomas noteikšana būtu jāiekļauj sīki izstrādātajā pieteikumu iesniegšanas kārtības aprakstā un jāveic atbilstoši procedūrai, kas noteikta ar Direktīvu 2014/52/ES grozītās Direktīvas 2011/92/ES 5. panta 2. punktā. |
(6) Tādas vienotas kompetentas iestādes izveidei valsts līmenī, kuras pārziņā ir visas atļauju piešķiršanas procedūras (vienas pieturas aģentūra), būtu jāsamazina procedūru sarežģītība, jāuzlabo to efektivitāte un koordinācija un jāpalielina procedūru un lēmumu pieņemšanas pārredzamība un ātrums. Tai attiecīgā gadījumā arī būtu jāuzlabo dalībvalstu savstarpējā sadarbība. Procedūrām būtu jāsekmē reāla sadarbība starp ieguldītājiem un vienoto kompetento iestādi, un tāpēc vajadzētu būt iespējai noteikt piemērošanas jomu atļauju piešķiršanas procedūras pirmspieteikuma posmā. Šāda piemērošanas jomas noteikšana būtu jāiekļauj sīki izstrādātajā pieteikumu iesniegšanas kārtības aprakstā un jāveic atbilstoši procedūrai, kas noteikta ar Direktīvu 2014/52/ES grozītās Direktīvas 2011/92/ES 5. panta 2. punktā. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(6a) Ja kopīgu interešu projektus uzskata par Savienības prioritāriem projektiem, var izveidot kopēju kompetento iestādi, par kuru vienojušās vienotās kompetentās iestādes no divām vai vairākām dalībvalstīm vai dalībvalstīm un trešām valstīm, lai izpildītu šajā regulā noteiktos pienākumus. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 8. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(8) Ņemot vērā TEN-T pamattīkla pabeigšanas steidzamību, papildus atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanai būtu jānosaka termiņš, kurā atbildīgajām kompetentajām iestādēm jāpieņem visaptverošs lēmums par projekta būvniecību. Šādam termiņam būtu jāveicina efektīvāka procedūru īstenošana, un tas nekādā ziņā nedrīkstētu apdraudēt Savienības augstos vides aizsardzības un sabiedrības līdzdalības standartus. |
(8) Ņemot vērā TEN-T pamattīkla pabeigšanas līdz 2030. gadam steidzamību, papildus atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanai būtu jānosaka termiņš, kurā atbildīgajām kompetentajām iestādēm jāpieņem visaptverošs lēmums par projekta būvniecību. Šādam termiņam būtu jānodrošina efektīvāka procedūru īstenošana, un tas nekādā ziņā nedrīkstētu apdraudēt Savienības augstos vides aizsardzības un sabiedrības līdzdalības standartus. Projekti būtu jāizvērtē, ņemot vērā projektu atlases termiņa kritērijus, kas noteikti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā. Veicot šādus novērtējumus, būtu jāņem vērā šajā regulā noteikto termiņu ievērošana. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 10. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10) Pārrobežu TEN-T infrastruktūras projektos ir īpašas problēmas saistībā ar atļauju piešķiršanas procedūru koordināciju. Būtu jāpiešķir Eiropas koordinatoriem pilnvaras uzraudzīt šīs procedūras un veicināt to sinhronizāciju un pabeigšanu. |
(10) Pārrobežu TEN-T infrastruktūras projektos ir īpašas problēmas saistībā ar atļauju piešķiršanas procedūru koordināciju. Būtu jāpiešķir Regulas (ES) Nr. 1315/2013 45. pantā minētajiem Eiropas koordinatoriem pilnvaras uzraudzīt šīs procedūras un veicināt to sinhronizāciju un pabeigšanu, lai ievērotu šajā regulā noteiktos termiņus. |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 12. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(12) Komisija netiek sistemātiski iesaistīta individuālu projektu apstiprināšanā. Tomēr dažos gadījumos daži projekta sagatavošanas aspekti ir jāapstiprina Savienības līmenī. Ja procedūrās iesaistās Komisija, tā piešķir prioritāru režīmu Savienības kopīgu interešu projektiem un nodrošina noteiktību projektu virzītājiem. Dažos gadījumos var būt vajadzīga valsts atbalsta apstiprināšana. Atbilstoši Paraugprakses kodeksam par valsts atbalsta pārbaudes procedūru izpildi dalībvalstis var lūgt, lai Komisija TEN-T pamattīkla kopīgu interešu projektiem, ko tās uzskata par prioritāriem, nosaka paredzamākus termiņus atbilstoši “lietu portfeļa” pieejai vai savstarpēji saskaņotam plānam. |
(12) Komisija netiek sistemātiski iesaistīta individuālu projektu apstiprināšanā. Tomēr dažos gadījumos daži projekta sagatavošanas aspekti ir jāapstiprina Savienības līmenī. Ja procedūrās iesaistās Komisija, tā piešķir prioritāru režīmu Savienības kopīgu interešu projektiem un nodrošina noteiktību projektu virzītājiem. Dažos gadījumos var būt vajadzīga valsts atbalsta apstiprināšana. Neskarot šajā regulā noteiktos termiņus un atbilstoši Paraugprakses kodeksam par valsts atbalsta pārbaudes procedūru izpildi dalībvalstis vajadzētu būt iespējai lūgt, lai Komisija TEN-T pamattīkla kopīgu interešu projektiem, ko tās uzskata par prioritāriem, nosaka paredzamākus termiņus atbilstoši “lietu portfeļa” pieejai vai savstarpēji saskaņotam plānam. |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 13. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(13) TEN-T pamattīkla infrastruktūras projektu īstenošana būtu arī jāatbalsta ar Komisijas pamatnostādnēm, kas vieš lielāku skaidrību par konkrētu projektu veidu īstenošanu, vienlaikus ievērojot Savienības acquis. Piemēram, Rīcības plānā dabai, cilvēkam un ekonomikai23 ir paredzēti šādi norādījumi, lai viestu lielāku skaidrību saistībā ar Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas ievērošanu. Kopīgu interešu projektos būtu jādara pieejams tiešs atbalsts saistībā ar publisko iepirkumu, lai gūtu maksimālu vērtību no publiskā finansējuma24. Turklāt, lai finansiāli atbalstītu kopīgu interešu TEN-T projektus, būtu jādara pieejama atbilstoša tehniskā palīdzība saskaņā ar mehānismiem, kas izstrādāti daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam. |
(13) TEN-T pamattīkla infrastruktūras projektu īstenošana būtu arī jāatbalsta ar Komisijas pamatnostādnēm, kas vieš lielāku skaidrību par konkrētu projektu veidu īstenošanu, vienlaikus ievērojot Savienības acquis. Piemēram, Rīcības plānā dabai, cilvēkam un ekonomikai23 ir paredzēti šādi norādījumi, lai viestu lielāku skaidrību saistībā ar Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas ievērošanu. Kopīgu interešu projektos būtu jādara pieejams tiešs atbalsts saistībā ar publisko iepirkumu, lai pēc iespējas samazinātu ārējās izmaksas un gūtu maksimālu vērtību no publiskā finansējuma24. Turklāt, lai finansiāli atbalstītu kopīgu interešu TEN-T projektus, būtu jādara pieejama atbilstoša tehniskā palīdzība saskaņā ar mehānismiem, kas izstrādāti daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam. |
|
__________________ |
__________________ |
|
23 COM(2017) 198 final. |
23 COM(2017) 198 final. |
|
24 COM(2017) 573 final |
24 COM(2017) 573 final |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 15. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(15) Juridiskās noteiktības apsvērumu dēļ šīs regulas noteikumus nevajadzētu piemērot administratīvajām procedūrām, kas sāktas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, |
(15) Juridiskās noteiktības apsvērumu dēļ šīs regulas noteikumus nevajadzētu piemērot administratīvajām procedūrām, kas sāktas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, ja vien iesaistītās puses nav vienojušās citādi. |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Šajā regulā ir noteiktas prasības, kas piemērojamas administratīvajām procedūrām, kuras ievēro dalībvalstu kompetentās iestādes attiecībā uz Eiropas transporta tīkla pamattīkla visu kopīgu interešu projektu apstiprināšanu un īstenošanu. |
Šajā regulā ir noteiktas prasības, kas piemērojamas administratīvajām procedūrām, kuras ievēro dalībvalstu kompetentās iestādes attiecībā uz Eiropas transporta tīkla pamattīkla visu kopīgu interešu projektu apstiprināšanu un īstenošanu, kuri attiecas uz Regulu (ES) Nr. 1315/2013, tostarp projektiem, kas iepriekš izvēlēti III daļā pielikumā regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu 2021.–2027. gadam. |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 1. pants – 1.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Dalībvalstis var nolemt paplašināt visu šīs regulas noteikumu kā kopuma piemērošanu kopīgu interešu projektiem, kas attiecas uz Eiropas transporta tīkla visaptverošo tīklu. |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – a punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) “visaptverošs lēmums” ir lēmums vai lēmumu kopums, kuru pieņem dalībvalsts iestāde vai iestādes, kas nav tiesu iestādes, un kurā, neskarot lēmumus, kas pieņemti administratīvās pārsūdzības procedūrā, ir noteikts, vai projekta virzītājam piešķirt vai atteikt atļauju būvēt transporta infrastruktūru, kas vajadzīga, lai pabeigtu projektu; |
(a) “visaptverošs lēmums” ir lēmums vai lēmumu kopums, kuru pieņem dalībvalsts vienotā kompetentā iestāde, un attiecīgā gadījumā kopējā kompetentā iestāde, kas nav tiesu iestāde, un kurā, neskarot lēmumus, kas pieņemti administratīvās pārsūdzības procedūrā, ir noteikts, vai projekta virzītājam piešķirt vai atteikt atļauju būvēt transporta infrastruktūru, kas vajadzīga, lai pabeigtu projektu; |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – b punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) “atļauju piešķiršanas procedūra” ir ikviena procedūra, kas jāievēro, un ikviens pasākums, kas jāveic dalībvalsts iestādēs atbilstoši Savienības vai valsts tiesību aktiem, pirms projekta virzītājs var īstenot projektu; |
(b) “atļauju piešķiršanas procedūra” ir ikviena procedūra, kas jāievēro, un ikviens pasākums, kas jāveic dalībvalsts kompetentajās iestādēs atbilstoši Savienības vai valsts tiesību aktiem, pirms projekta virzītājs var īstenot projektu, un kas sākas no dienas, kad dalībvalsts vienotā kompetentā iestāde ir parakstījusi paziņojuma apstiprinājumu; |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – c punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) “projekta virzītājs” ir privāta projekta atļaujas pieprasītājs vai publiska iestāde, kas ierosina projektu; |
(c) “projekta virzītājs” ir jebkura fiziska persona vai publiska vai privāta juridiska persona, kas iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai, lai uzsāktu projektu; |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – d punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(d) “vienota kompetenta iestāde” ir iestāde, ko dalībvalsts ieceļ par iestādi, kura atbild par šīs regulas uzlikto pienākumu izpildi; |
(d) “vienota kompetenta iestāde” ir iestāde, ko dalībvalsts saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem ieceļ par iestādi, kura atbild par šīs regulas uzlikto pienākumu izpildi; |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ea) “Kopējā kompetentā iestāde” ir iestāde, kas izveidota ar divu vai vairāku dalībvalstu vai vienas vai vairāku dalībvalstu un vienas vai vairāku trešo valstu, kuras atbild par atļauju piešķiršanas procedūru atvieglošanu saistībā ar kopīgu interešu pārrobežu projektiem, vienoto kompetento iestāžu savstarpēju vienošanos. |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Katram TEN-T pamattīkla kopīgu interešu projektam piemēro integrētu atļauju piešķiršanas procedūru, ko pārvalda vienota kompetenta iestāde, kuru ieceļ katra dalībvalsts saskaņā ar 5. un 6. pantu. |
1. Katram kopīgu interešu projektam TEN-T pamattīklā, tostarp iepriekš izvēlētās iedaļās Regulas [XXX], ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, pielikuma III daļā, piemēro integrētu atļauju piešķiršanas procedūru, ko pārvalda vienota kompetenta iestāde, kuru ieceļ katra dalībvalsts saskaņā ar 5. un 6. pantu. |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Lai nodrošinātu efektīvas ar kopīgu interešu projektiem saistītās administratīvās procedūras, projektu virzītāji un visas attiecīgās iestādes nodrošina, ka šādiem projektiem tiek piemērots visātrākais juridiski iespējamais režīms, tostarp resursu piešķiršanas ziņā. |
3. Lai nodrošinātu efektīvas un lietderīgas ar kopīgu interešu projektiem saistītās administratīvās procedūras, projektu virzītāji un visas attiecīgās iestādes nodrošina, ka šādiem projektiem tiek piemērots visātrākais juridiski iespējamais režīms, tostarp projektu atlases kritēriju novērtēšanas un resursu piešķiršanas ziņā. |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Lai ievērotu 6. pantā noteiktos termiņus un mazinātu ar kopīgu interešu projektu pabeigšanu saistīto administratīvo slogu, visas administratīvās procedūras, kas izriet no piemērojamajiem valsts un Savienības tiesību aktiem, integrē un par tām pieņem tikai vienu visaptverošu lēmumu. |
1. Lai ievērotu 6. pantā noteiktos termiņus un mazinātu ar kopīgu interešu projektu pabeigšanu saistīto administratīvo slogu, visas atļauju piešķiršanas procedūras, kas izriet no piemērojamajiem tiesību aktiem, tostarp attiecīgajiem vides novērtējumiem, gan valsts, gan Savienības līmenī, integrē un par tām pieņem tikai vienu visaptverošu lēmumu, neskarot pārredzamību, sabiedrības līdzdalību un prasības vides un drošības jomā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Tādu kopīgu interešu projektu gadījumā, kuros pienākums veikt ietekmes uz vidi novērtējumus izriet gan no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES, gan no citiem Savienības tiesību aktiem, dalībvalstis nodrošina, ka ir paredzētas apvienotas procedūras Direktīvas 2011/92/ES 2. panta 3. punkta nozīmē. |
2. Neskarot šīs regulas 6. pantā noteiktos termiņus, tādu kopīgu interešu projektu gadījumā, kuros pienākums veikt ietekmes uz vidi novērtējumus izriet gan no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES, gan no citiem Savienības tiesību aktiem, dalībvalstis nodrošina, ka ir paredzētas apvienotas procedūras Direktīvas 2011/92/ES 2. panta 3. punkta nozīmē. |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Līdz [..] (OP, lūdzu ierakstīt datumu, kas ir vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā) katra dalībvalsts ieceļ vienu vienotu kompetentu iestādi, kura atbild par atļauju piešķiršanas procesa veicināšanu, tostarp par visaptverošā lēmuma pieņemšanu. |
1. Līdz ... [viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembrī katra dalībvalsts ieceļ vienu vienotu kompetentu iestādi, kura atbild par vajadzīgo atļauju piešķiršanas procedūru veicināšanu visaptverošā lēmuma pieņemšanai saskaņā ar šā panta 3. punktu. |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Katrā kopīgu interešu projektā vai konkrētā kopīgu interešu projektu kategorijā šā panta 1. punktā minētās vienotās kompetentās iestādes atbildību un/vai ar šādu atbildību saistītos uzdevumus var deleģēt citai iestādei vai tos var veikt cita iestāde attiecīgajā administratīvajā līmenī ar šādiem nosacījumiem: |
Katrā kopīgu interešu projektā vai konkrētā kopīgu interešu projektu kategorijā pēc vienotās kompetentās iestādes iniciatīvas savu atbildību, pienākumus un/vai ar tiem saistītos uzdevumus, kā minēts 1. punktā, ar dalībvalsts piekrišanu var deleģēt citai iestādei un ar tās piekrišanu veikt attiecīgajā reģionālajā, vietējā vai citā administratīvā līmenī, izņemot šā panta 3. punktā minētā visaptverošā lēmuma pieņemšanu, ar šādiem nosacījumiem: |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) par katru kopīgu interešu projektu ir atbildīga tikai viena iestāde; |
(a) par katru kopīgu interešu projektu ir atbildīga tikai viena kompetentā iestāde; |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) iestāde ir vienīgais kontaktpunkts projekta virzītājam procedūrā, kas noslēdzas ar visaptverošā lēmuma pieņemšanu par attiecīgo kopīgu interešu projektu; |
(b) kompetentā iestāde ir vienīgais kontaktpunkts projekta virzītājam procedūrā, kas noslēdzas ar visaptverošā lēmuma pieņemšanu par attiecīgo kopīgu interešu projektu; un |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) iestāde koordinē visu attiecīgo dokumentu un informācijas iesniegšanu. |
(c) kompetentā iestāde koordinē visu attiecīgo dokumentu un informācijas iesniegšanu. |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Vienotās kompetentās iestādes izdotais visaptverošais lēmums ir vienīgais juridiski saistošais lēmums, kas izriet no tiesību aktos noteiktās atļauju piešķiršanas procedūras. Ja projekts skar citas iestādes, tās var kā ieguldījumu procedūrā sniegt savu atzinumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Vienotā kompetentā iestāde ņem vērā minēto atzinumu. |
Vienotās kompetentās iestādes izdotais visaptverošais lēmums ir vienīgais juridiski saistošais lēmums, kas izriet no atļauju piešķiršanas procedūras. Neskarot šīs regulas 6. pantā paredzētos termiņus, ja projekts skar citas iestādes, tās var kā ieguldījumu procedūrā sniegt savu atzinumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Vienotajai kompetentajai iestādei ir pienākums ņemt vērā šādus atzinumus, jo īpaši tad, ja tie attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/52/ES un Padomes Direktīvā 92/43/EEK noteiktajām prasībām. |
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 5. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Pieņemot visaptverošo lēmumu, vienotā kompetentā iestāde nodrošina starptautiskajās un Savienības tiesībās noteikto attiecīgo prasību ievērošanu un pienācīgi pamato savu lēmumu. |
4. Pieņemot visaptverošo lēmumu, vienotā kompetentā iestāde nodrošina starptautiskajās un Savienības tiesībās noteikto attiecīgo prasību ievērošanu un pienācīgi pamato savu lēmumu, pamatojoties uz piemērojamām tiesību normām. |
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 5. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Ja kopīgu interešu projektā lēmumi jāpieņem divās vai vairākās dalībvalstīs, attiecīgās kompetentās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu savstarpējo sadarbību un koordināciju. Neskarot pienākumus, kas izriet no piemērojamajām Savienības un starptautiskajām tiesībām, dalībvalstis cenšas paredzēt apvienotas procedūras, jo īpaši attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu. |
5. Ja kopīgu interešu projektā lēmumi jāpieņem divās vai vairākās dalībvalstīs vai vienā vai vairākās dalībvalstīs un vienā vai vairākās trešās valstīs, attiecīgās kompetentās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu savstarpējo sadarbību un koordināciju vai, neskarot 6. pantā noteiktos termiņus, var izveidot kopēju kompetento iestādi, kas ir atbildīga par atļauju piešķiršanas procedūras atvieglošanu. Neskarot pienākumus, kas izriet no piemērojamajām Savienības un starptautiskajām tiesībām, dalībvalstis cenšas paredzēt apvienotas procedūras, jo īpaši attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu. |
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 5. pants – 5.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
5.a Lai nodrošinātu šīs regulas un jo īpaši tās 6.a panta efektīvu īstenošanu, vienotā kompetentā iestāde Komisijai paziņo datumu, kurā sākas atļauju piešķiršanas process un tiek pieņemts visaptverošais lēmums, kā noteikts 6. pantā. |
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Pirmspieteikuma posms, kas aptver laikposmu no atļauju piešķiršanas procedūras sākuma līdz visas pieteikuma dokumentācijas iesniegšanai vienotajai kompetentajai iestādei, principā nepārsniedz divus gadus. |
2. Pirmspieteikuma posms, kas aptver laikposmu no atļauju piešķiršanas procedūras sākuma līdz visas pieteikuma dokumentācijas iesniegšanai vienotajai kompetentajai iestādei, principā nepārsniedz 18 mēnešus. |
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Lai sāktu atļauju piešķiršanas procedūru, projekta virzītājs rakstiski paziņo attiecīgo dalībvalstu vienotajai kompetentajai iestādei par projektu un paziņojumā ietver sīku projekta aprakstu. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas vienotā kompetentā iestāde rakstiski apstiprina paziņojumu vai noraida to, ja tā uzskata, ka projekts vēl nav pietiekami sagatavots atļauju piešķiršanas procedūras sākšanai. Ja vienotā kompetentā iestāde izlemj noraidīt paziņojumu, tā pamato savu lēmumu. Par atļauju piešķiršanas procedūras sākumu uzskata dienu, kad kompetentā iestāde paraksta paziņojuma apstiprinājumu. Ja iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, par atļauju piešķiršanas procedūras sākuma dienu uzskata dienu, kad attiecīgā kompetentā iestāde apstiprinājusi pēdējo paziņojumu. |
3. Lai sāktu atļauju piešķiršanas procedūru, projekta virzītājs rakstiski paziņo attiecīgo dalībvalstu vienotajai kompetentajai iestādei vai attiecīgā gadījumā kopējai kompetentajai iestādei par projektu un paziņojumā ietver sīku projekta aprakstu. Ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas vienotā kompetentā iestāde rakstiski apstiprina paziņojumu vai noraida to, ja tā uzskata, ka projekts vēl nav pietiekami sagatavots atļauju piešķiršanas procedūras sākšanai. Ja vienotā kompetentā iestāde izlemj noraidīt paziņojumu, tā pamato savu lēmumu. Par atļauju piešķiršanas procedūras sākumu uzskata dienu, kad kompetentā iestāde paraksta paziņojuma apstiprinājumu. Ja iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, par atļauju piešķiršanas procedūras sākuma dienu uzskata dienu, kad attiecīgā kompetentā iestāde apstiprinājusi pēdējo paziņojumu. |
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 6. pants – 4. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Trīs mēnešu laikā no atļauju piešķiršanas procedūras sākuma vienotā kompetentā iestāde, cieši sadarbojoties ar projekta virzītāju un citām attiecīgām iestādēm un ņemot vērā informāciju, ko sniedzis projekta virzītājs 3. punktā minētajā paziņojumā, sagatavo un nodod projekta virzītājam sīki izstrādātu pieteikuma iesniegšanas kārtības aprakstu, kurā norāda: |
4. Divu mēnešu laikā no atļauju piešķiršanas procedūras sākuma vienotā kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā kopējā kompetentā iestāde, cieši sadarbojoties ar projekta virzītāju un citām attiecīgām iestādēm un ņemot vērā informāciju, ko sniedzis projekta virzītājs 3. punktā minētajā paziņojumā, sagatavo un nodod projekta virzītājam sīki izstrādātu pieteikuma iesniegšanas kārtības aprakstu, kurā norāda: |
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 6. pants – 4. punkts – -a apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(-a) kompetentā iestāde, kas ir atbildīga attiecīgajā administratīvajā līmenī, ja to deleģē vienotā kompetentā iestāde saskaņā ar 5. panta 2. punktu; |
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 6. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – i punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
i) saņemamie lēmumi un atzinumi; |
i) saņemamie lēmumi, atļaujas, atzinumi un novērtējumi; |
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 6. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – ii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
ii) potenciāli skartās iestādes, ieinteresētās personas un sabiedrība; |
ii) iestādes, ieinteresētās personas un sabiedrība, kas ir potenciāli skarta vai ar ko ir notikusi apspriešanās; |
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 6. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – iv punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
iv) būtiskākie sasniedzamie starprezultāti un to termiņi ceļā uz pieņemamo visaptverošo lēmumu; |
iv) būtiskākie sasniedzamie starprezultāti un to termiņi ceļā uz pieņemamo visaptverošo lēmumu, kā arī paredzētais kopējais laikposms; |
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 6. pants – 6. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6. Projekta virzītājs iesniedz pieteikuma dokumentāciju, pamatojoties uz sīki izstrādāto pieteikuma iesniegšanas kārtības aprakstu, 21 mēneša laikā no minētā sīki izstrādātā pieteikuma iesniegšanas kārtības apraksta saņemšanas. Uzskata, ka pēc minētā termiņa beigām sīki izstrādātais pieteikuma iesniegšanas kārtības apraksts vairs nav piemērojams, ja vien vienotā kompetentā iestāde nenolemj pagarināt minēto termiņu, pamatojoties uz pamatotu projekta virzītāja pieprasījumu. |
6. Projekta virzītājs iesniedz pieteikuma dokumentāciju, pamatojoties uz sīki izstrādāto pieteikuma iesniegšanas kārtības aprakstu, 15 mēnešu laikā no minētā sīki izstrādātā pieteikuma iesniegšanas kārtības apraksta saņemšanas. Uzskata, ka pēc minētā termiņa beigām sīki izstrādātais pieteikuma iesniegšanas kārtības apraksts vairs nav piemērojams, ja vien vienotā kompetentā iestāde nenolemj pagarināt minēto termiņu par ne vairāk kā sešiem mēnešiem pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz pamatotu projekta virzītāja pieprasījumu. |
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 6. pants – 8. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
8. Vienotā kompetentā iestāde novērtē pieteikumu un pieņem visaptverošu lēmumu viena gada laikā no dienas, kad saskaņā ar 7. punktu ir iesniegta pilnīga pieteikuma dokumentācija. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā var noteikt īsāku termiņu. |
8. Vienotā kompetentā iestāde novērtē pieteikumu un pieņem visaptverošu saistošu lēmumu viena gada laikā no dienas, kad saskaņā ar 7. punktu ir iesniegta pilnīga pieteikuma dokumentācija, ja vien vienotā kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas nenolemj pagarināt šo termiņu ne vairāk kā par 3 mēnešiem, pamatojot savu lēmumu. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā var noteikt īsāku termiņu. |
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 6.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
6.a pants |
|
|
Atļauju piešķiršanas procedūra un Savienības nobeiguma palīdzība |
|
|
1. Atbilstīgi šīs regulas 6. pantā minētajai procedūrai gūto progresu projekta īstenošanā ņem vērā, novērtējot projektus saskaņā ar projektu atlases kritērijiem, kas noteikti Regulas (ES).../... [ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu] 13. pantā. |
|
|
2. Kavēšanās, kura rodas saistībā ar 6. pantā noteiktajiem posmiem un termiņiem, ir pamats, lai izmeklētu projekta gaitu un pārskatītu finansiālo palīdzību, ko Savienība saņēmusi no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, kā noteikts Regulas (ES).../... [EISI] 17. panta 1. punktā, un kuras rezultātā var tikt samazināts vai atcelts atbalsts. |
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Attiecībā uz projektiem, kuros iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņo savus grafikus un vienojas par kopīgu grafiku. |
1. Attiecībā uz projektiem, kuros iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis vai viena vai vairākas dalībvalstis un viena vai vairākas trešās valstis, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņo savus grafikus un vienojas par kopīgu grafiku. |
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 7. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Šādos gadījumos, lai atvieglotu atļauju piešķiršanas procedūru, vienotās kompetentās iestādes no divām vai vairākām dalībvalstīm vai vienas vai vairākām dalībvalstīm un vienas vai vairākām trešām valstīm, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopēju kompetento iestādi, kā paredzēts 5. panta 5. punktā. |
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Regulas (ES)² Nr. 1315/2013 45. pantā minētais Eiropas koordinators ir pilnvarots cieši sekot līdzi atļauju piešķiršanas procedūrai kopīgu interešu pārrobežu projektu gadījumā un veicināt saziņu starp iesaistītajām kompetentajām iestādēm. |
2. Regulas (ES)2 Nr. 1315/2013 45. pantā minētais Eiropas koordinators ir pilnvarots sekot līdzi atļauju piešķiršanas procedūrai kopīgu interešu pārrobežu projektu gadījumā un veicināt saziņu un sadarbību starp iesaistītajām kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā ar kopējo kompetento iestādi. |
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Neskarot pienākumu ievērot šajā regulā noteiktos termiņus, ja termiņš visaptverošā lēmuma pieņemšanai netiek ievērots, kompetentā iestāde nekavējoties informē attiecīgo Eiropas koordinatoru par pasākumiem, kas veikti vai jāveic, lai noslēgtu atļauju piešķiršanas procedūru ar iespējami mazāku kavēšanos. Eiropas koordinators var prasīt, lai kompetentā iestāde regulāri ziņo par panākto progresu. |
3. Neskarot pienākumu ievērot šajā regulā noteiktos termiņus, ja termiņš visaptverošā lēmuma pieņemšanai netiek ievērots, vienotā kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisiju un attiecīgā gadījumā attiecīgo Eiropas koordinatoru par pasākumiem, kas veikti vai jāveic, lai noslēgtu atļauju piešķiršanas procedūru ar iespējami mazāku kavēšanos. Komisija un attiecīgā gadījumā Eiropas koordinators var prasīt, lai vienotā kompetentā iestāde regulāri ziņo par panākto progresu. |
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Ja iepirkuma procedūras veic iesaistīto dalībvalstu izveidots kopējs subjekts, tas piemēro vienas šādas dalībvalsts noteikumus, un, atkāpjoties no minētajām direktīvām, šādi noteikumi ir noteikumi, kas noteikti saskaņā ar attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES 57. panta 5. punkta a) apakšpunktu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES 39. panta 5. punkta a) apakšpunktu, ja vien vienošanās starp iesaistītajām dalībvalstīm nenosaka citādi. Šāda vienošanās jebkurā gadījumā paredz piemērot vienas valsts tiesību aktus, ja iepirkuma procedūras veic kopējs subjekts. |
2. Ja iepirkuma procedūras veic iesaistīto dalībvalstu izveidots kopējs subjekts, tas, kā arī attiecīgā gadījumā tā meitasuzņēmumi piemēro vienas šādas dalībvalsts noteikumus, un, atkāpjoties no minētajām direktīvām, šādi noteikumi ir noteikumi, kas noteikti saskaņā ar attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES 57. panta 5. punkta a) apakšpunktu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES 39. panta 5. punkta a) apakšpunktu, ja vien vienošanās starp iesaistītajām dalībvalstīm nenosaka citādi. Šāda vienošanās jebkurā gadījumā paredz piemērot vienas valsts tiesību aktus iepirkuma procedūrām, ko veic kopējs subjekts un attiecīgā gadījumā tā meitasuzņēmumi, visa projekta ietvaros. |
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Pēc projekta virzītāja vai dalībvalsts lūguma Savienība saskaņā ar attiecīgajām Savienības finansēšanas programmām un neskarot daudzgadu finanšu shēmu dara pieejamu tehnisko palīdzību šīs regulas īstenošanai un kopīgu interešu projektu īstenošanas veicināšanai. |
Pēc projekta virzītāja vai dalībvalsts lūguma Savienība saskaņā ar attiecīgajām Savienības finansēšanas programmām un neskarot daudzgadu finanšu shēmu dara pieejamu tehnisko, konsultatīvo un finansiālo palīdzību šīs regulas īstenošanai un kopīgu interešu projektu īstenošanas veicināšanai katrā procesa posmā. |
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
|
Tomēr 4., 5., 6. un 7. pantu attiecīgajā dalībvalstī piemēro no dienas, kad šī dalībvalsts ir izraudzījusies vienoto kompetento iestādi saskaņā ar 5. panta 1. punktu. |
|
|
Komisija publicēs Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu, kad šie noteikumi kļūs piemērojami dalībvalstī. |
PASKAIDROJUMS
ES ir vajadzīgs moderns un efektīvs infrastruktūras tīkls, kas Eiropas mērogā savieno tās iedzīvotājus un uzņēmumus un atbalsta vienoto tirgu. Šajā nolūkā Eiropas Savienības iestādes izstrādāja ieceri par Eiropas transporta tīkliem (TEN-T), kas ietver visaptverošu tīklu, taču vispirms paredz pamattīkla ieviešanu, kuru var uzskatīt par patiesu Savienības mugurkaulu. Kopīgu interešu projekti ir daļa no šā tīkla, uz tiem attiecas šī regula un tiem ir augsta Eiropas pievienotā vērtība.
TEN-T tīklu izveide ir īpaši būtiska, lai nodrošinātu noturīgu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi Savienībā, vienlaikus garantējot tās konkurētspēju saistībā ar pieaugošo globālo konkurenci. Savienība un dalībvalstis apņēmās pabeigt pamattīkla izveidi līdz 2030. gadam. Tiek lēsts, ka izveides pabeigšanai vien vajadzētu radīt papildu ienākumu 4500 miljardu EUR jeb 1,8 % no ES IKP apmērā un nodrošināt 13 miljonus darba gadu līdz 2030. gadam.
REGULAS PAMATOJUMS UN KONTEKSTS
Ja nekas netiks darīts, lai paātrinātu tempu, šis 2030. gada mērķis netiks sasniegts. TEN-T pamattīkla infrastruktūras ieviešanas gaitā ir nopietnas grūtības. Tās ir divu veidu grūtības:
– pirmās ir finansiālas: ņemot vērā budžeta līdzekļu trūkumu dalībvalstīs un ļoti ierobežoto Eiropas savienības budžetu, nepieciešamība pēc ieguldījumiem ir milzīga. Tiek lēsts, ka laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam ir nepieciešami ieguldījumi 500 miljardu EUR apmērā TEN-T pamattīkla pabeigšanai un līdz 2050. gadam aptuveni EUR 1500 miljardu apmērā, iekļaujot visaptverošo TEN-T tīklu.
– otrās attiecas uz regulējumu un darbību. Šīs regulas mērķis ir mazināt regulatīvos šķēršļus, kas rada lielas grūtības projektu virzītājiem un TEN-T īstenošanā. Referents īpaši vēlas norādīt, ka laika gaitā projektiem vajadzīgo pētījumu, novērtējumu un apspriešanos sarežģītība un daudzveidība ir pieaugusi, tādējādi apgrūtinot to īstenošanu. Lieliem infrastruktūras projektiem, piemēram, laiks starp sagatavošanas posmu un īstenošanas pabeigšanu ir vidēji astoņi gadi. Šis termiņu pagarinājums operatoriem rada ievērojamu nenoteiktību, būtisku pētījumu izmaksu pieaugumu un ievērojamu darba galīgo izmaksu, kā arī pārsūdzību skaita pieaugumu. Šie faktori attur ne tikai projektu virzītājus, bet arī to partnerus, jo īpaši finanšu partnerus, jo šīs procedūras ir laikietilpīgas un to rezultāti — neskaidri. Šī situācija draud kļūt tik ierobežojoša projektu virzītājiem, ka daži projekti var tikt apturēti pirms to uzsākšanas, jo tie var tikt uzskatīti par pārāk neskaidriem, ņemot vērā procedūru sarežģītību.
ZIŅOJUMĀ IETVERTIE PRIEKŠLIKUMI
Ņemot to vērā, referents atbalsta šo Komisijas priekšlikumu regulai, lai labāk organizētu un saīsinātu administratīvās procedūras, kas vajadzīgas tādu kopējas ieinteresētības projektu apstiprināšanai, kuri attiecas uz Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamattīklu. Šī racionalizācija neietekmē administratīvo un regulatīvo formalitāšu būtību un saturu, kas vienmēr ir dalībvalstu kompetencē saskaņā ar subsidiaritātes principu. Turklāt regulas noteikumos ir aplūkota organizācija, termiņi, vienkāršošana un viena kontaktpunkta izveide, un tās mērķis ir ievērojami samazināt nenoteiktību un izmaksas.
Termiņi
Tādēļ referents atzinīgi vērtē un atbalsta skaidru un precīzu termiņu ieviešanu katrā atļaujas piešķiršanas procedūras posmā. Turklāt referents ierosināja noteikt visas procedūras maksimālo ilgumu, ierobežojot to līdz mazāk nekā trim gadiem, un tas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju.
Vienotā kompetentā iestāde
Vēlamā racionalizācija attiecas uz vienota kontaktpunkta izveidi projektu virzītājiem katrā dalībvalstī, izraugoties vienotu kompetento iestādi, kas īstenos visas atļauju piešķiršanas procedūras un būs vienīgā iestāde, kas varēs pieņemt vienotu visaptverošu lēmumu. Tomēr referents ņem vērā iespēju, ka dalībvalstis var deleģēt šo kompetenci citai iestādei, ja tas ir atbilstošāks lēmumu pieņemšanas līmenis, ar nosacījumu, ka tiek saglabāts vienotas kompetentās iestādes un vienota kontaktpunkta projektu virzītājiem princips.
Pārrobežu projekti
Attiecībā uz publiskā iepirkuma procedūrām pārrobežu projektiem, ko īsteno kopīga struktūra starp dalībvalstīm, referents ir pastiprinājis Komisijas priekšlikumu, paredzot vienotu piemērojamo tiesību aktu, kas attiecas uz visu kopīgās struktūras projektu, tostarp tā meitasuzņēmumiem.
Prioritārs režīms
Turklāt referents uzsver kopīgu interešu projektu (kas ir vienīgie projekti, uz kuriem attiecas šī regula) īpašo nozīmi un to augsto Eiropas pievienoto vērtību, lai sasniegtu Savienības mērķus, un tādējādi arī prioritāro režīmu, kas dalībvalstīm būtu jāpiešķir šiem projektiem saskaņā ar savu tiesisko regulējumu.
Saskaņotība ar EISI
Turklāt referents šajā regulā ierosina jaunu noteikumu, kas ņem vērā šajā regulā noteikto termiņu ievērošanu kā vienu no kritērijiem to projektu atlasei, kuri iesniegti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros.
Referents ir pārliecināts, ka šāda regula var būtiski veicināt TEN-T tīklu efektīvu pabeigšanu Savienībā, samazinot kavējumu risku, palielinot noteiktības līmeni projektu virzītājiem un ieguldītājiem piemērojamo procedūru laikā un, visbeidzot, stiprinot privāto ieguldītāju līdzdalību. Drīza minētās regulas pieņemšana ļautu arī no 2020. gada finansēt vispārējas intereses projektus no jaunās EISI II programmas līdzekļiem.
Reģionālās attīstības komitejAS ATZINUMS (19.11.2018)
Transporta un tūrisma komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla ieviešanu
(COM(2018)0277 – C8-0192/2018 – 2018/0138(COD))
Atzinuma sagatavotājs: Demetris Papadakis
ĪSS PAMATOJUMS
Tā kā ES cenšas kļūt par pasaules līderi inovācijas, digitalizācijas un dekarbonizācijas jomā, Eiropas Komisija ir pieņēmusi trīs tiesību aktu paketes mobilitātes jomā, kuru galvenais mērķis ir padarīt transportu drošāku, pieejamāku un tīrāku, vienlaikus nodrošinot Eiropas rūpniecības konkurētspēju un garantējot darbvietas. Ierosinātā regula par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) ieviešanu pieņemta mobilitātes jomas trešā tiesību aktu kopuma “Eiropa kustībā” ietvaros.
Efektīvs, vieds un ilgtspējīgs transports ir īpaši būtisks ES iekšējā tirgus efektīvai darbībai un svarīgs nolūkā nodrošināt konkurētspēju, radīt jaunas uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespējas, aizsargāt vidi un ierobežot klimata pārmaiņas, veicinot mazemisiju mobilitāti. Tāpēc ir svarīgi veicināt ieguldījumus ar būtisku ES pievienoto vērtību transporta infrastruktūrā, jo īpaši attīstot TEN-T.
TEN-T veido divi plānošanas līmeņi — visaptverošais tīkls (aptver visus Eiropas reģionus, būtu jāīsteno līdz 2050. gadam) un pamattīkls (vissvarīgākie savienojumi, būtu jāīsteno līdz 2030. gadam).
TEN-T tīkla ieviešana, īpaši uzsverot pārrobežu savienojumus un ievērojot noteiktos laikposmus, novērsīs nepilnības, izveidos trūkstošos savienojumus, jo īpaši pārrobežu posmos, un uzlabos dažādu transporta veidu savstarpējo izmantojamību.
Tomēr pastāv bažas, ka konstatēto problēmu dēļ saistībā ar kavējumiem un tiesisko nenoteiktību TEN-T pamattīkla izveides pabeigšanai noteiktais termiņš — 2030. gads — netiks ievērots.
Komisijas priekšlikuma vispārējais mērķis ir novērst kavēšanos un augsto nenoteiktības līmeni, kas ietekmē efektīvu TEN-T projektu īstenošanu. Konstatētie problēmu cēloņi ir šādi:
i) atļauju piešķiršanas procedūrām ir daudz posmu un tajās ir iesaistīts daudz iestāžu,
ii) termiņi nav noteikti, vai netiek panākta to ievērošana,
iii) atšķiras publiskā iepirkuma procedūras pārrobežu TEN-T projektos,
iv) pastāv koordinācijas problēmas pārrobežu projektu īstenošanā,
iv) tiek uzskatīts, ka ar valsts atbalsta procedūrām ir saistīta nenoteiktība.
Tāpēc Komisijas priekšlikumā galvenā uzmanība ir pievērsta šādiem jautājumiem:
- koordinācijas pastiprināšana publiskā iepirkuma procedūrās pārrobežu TEN-T projektiem,
- atļauju piešķiršanas noteikumu vienkāršošana un termiņu noteikšana tiem,
- dokumentu un administratīvo procedūru vienkāršošana visos transporta veidos,
- kavējumu ierobežošana infrastruktūras projektos,
- privāto ieguldītāju iesaistes atvieglošana,
- precizēti sabiedriskās apspriešanas noteikumi.
TEN-T tīklam ir izšķirīga nozīme Eiropas reģionu ilgtspējīgā attīstībā. Atzinuma sagatavotājs uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka TEN-T tiks ņemti vērā nomaļi un salu reģioni, tālākie reģioni un blakus esoši pārrobežu reģioni. Tāpēc Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) ir svarīgs līdzeklis ceļā uz šo mērķi.
Atzinuma sagatavotājs atzīst EISI pievienoto vērtību saistībā ar TEN-T, jo tas rada sviras efektu uz ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, kā arī sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju. Lai palielinātu ES finansējuma ietekmi, atzinuma sagatavotājs atbalsta privāto un valsts finansēšanas shēmu optimālu izmantošanu, ņemot vērā arī EISI un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” apvienošanu ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un citiem finanšu instrumentiem.
Atzinuma sagatavotājs uzsver nepieciešamību Komisijai, Eiropas koordinatoriem un pārējām ieinteresētajām personām, kas ir iesaistītas, vienlīdz lielu nozīmi piešķirt gan lieliem, gan mazākiem TEN-T projektiem un īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguvumiem, ko var sniegt šādi projekti.
Eiropas Komisija ir aplēsusi, ka ieguldījumi TEN-T pamattīkla izveidei laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam būs aptuveni 500 miljardi EUR, tādējādi līdz 2030. gadam izveidojot 13 miljonus darbvietu un radot papildu ieņēmumus 1,8 % apmērā no ES IKP.
Turklāt atzinuma sagatavotājs atzīst, cik svarīgi ir aizsargāt vides aspektus, kas saistīti ar TEN-T plānošanu un īstenošanu, veicinot mazemisiju transportu un sasniedzot zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas mērķus. Turklāt visiem transporta aspektiem, kas saistīti ar veselību un sociālo labklājību, vajadzētu būt vienlīdz aizsargātiem.
TEN-T projektu efektīva īstenošana ir atkarīga arī no tā, vai ieinteresētās personas ir iesaistītas transporta infrastruktūras ļoti agrīnā plānošanas posmā un apspriešanās ar sabiedrību, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un attiecīgajām vietējām iestādēm efektīvā un savlaicīgā organizēšanā. Sociālais un pilsoniskais dialogs valsts, reģionālā un vietējā līmenī var sniegt būtisku ieguldījumu, lai veicinātu sabiedrības atbalstu sabiedriskā transporta infrastruktūras projektiem, iegūtu uzticamību un ierobežotu konfliktus vēlākos projekta posmos.
Atzinuma sagatavotājs norāda — nodrošinot, ka projekts efektīvi veicina reģionālo un vietējo attīstību, attieksme pret projektu automātiski uzlabosies un palielināsies kopējā labuma izjūta un piederības sajūta vietējā līmenī.
Atzinuma sagatavotājs uzsver vispārējos ieguvumus, ko ES iedzīvotāju ikdienas dzīvē dos izveidotais TEN-T tīkls. Šajā ziņā ir svarīgi, lai dalībvalstis pieņemtu lēmumu par saviem valsts infrastruktūras plāniem saskaņā ar TEN-T mērķiem nolūkā nodrošināt integrētu perspektīvu, kas nodrošinās lielāku un labāku mobilitāti visiem ES iedzīvotājiem, kas ir īpaši būtisks sociālās iekļaušanas un vides aizsardzības faktors.
GROZĪJUMI
Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. norāde | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu, |
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 171. panta 2. punktu un 172. pantu, |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/201322 ir noteikts vienots satvars mūsdienīgu, savstarpēji izmantojamu tīklu izveidei, lai attīstītu iekšējo tirgu. Eiropas transporta tīkliem (TEN-T) ir divslāņu struktūra: visaptverošais tīkls nodrošina savienojumus starp visiem Savienības reģioniem, savukārt pamattīkls sastāv no tiem tīkla elementiem, kas Savienībai ir stratēģiski visnozīmīgākie. Regulā (ES) Nr. 1315/2013 ir noteikti saistoši īstenošanas pabeigšanas mērķi, proti, noteikts, ka pamattīkls jāpabeidz līdz 2030. gadam, bet visaptverošais tīkls līdz 2050. gadam. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/201322 ir noteikts vienots satvars mūsdienīgu, savstarpēji izmantojamu tīklu izveidei, lai attīstītu iekšējo tirgu, kurā būtu jāņem vērā arī transporta nozares attīstības dinamika un jaunās tehnoloģijas nākotnē. Eiropas transporta tīklu (ΤΕΝ-T)plānošana, izstrāde un ekspluatācija ir vērsta uz to, lai attīstītu viedu, drošu un ilgtspējīgu personu un preču mobilitāti, nodrošinot pieejamību un savienojamību visiem Savienības reģioniem, tostarp attāliem, salu un tālākajiem reģioniem, un veicinātu turpmāku ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, vienlaikus tiecoties sasniegt vides, sociālos un ilgtspējīgas attīstības mērķus. TEN-T ir divslāņu struktūra: visaptverošais tīkls nodrošina savienojumus starp visiem Savienības reģioniem, savukārt pamattīkls sastāv no tiem tīkla elementiem, kas Savienībai ir stratēģiski visnozīmīgākie. Regulā (ES) Nr. 1315/2013 ir noteikti saistoši īstenošanas pabeigšanas mērķi, proti, noteikts, ka pamattīkls jāpabeidz līdz 2030. gadam, bet visaptverošais tīkls līdz 2050. gadam nolūkā panākt viedu, drošu un ilgtspējīgu mobilitāti, kas atbalstīs attīstību un savienojamību starp pilsētu, piepilsētu un lauku teritorijām, veicinot ekonomikas attīstību un kohēziju. |
|
__________________ |
__________________ |
|
22 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.). |
22 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.). |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 2. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) Neraugoties uz vajadzību un saistošiem termiņiem, pieredze liecina, ka daudzos gadījumos ieguldījumus TEN-T pabeigšanā kavē sarežģītas atļauju piešķiršanas procedūras, pārrobežu iepirkuma procedūras un citas procedūras. Šāda situācija apdraud projektu savlaicīgu īstenošanu un daudzos gadījumos izraisa būtisku kavēšanos un izmaksu palielināšanos. Lai atrisinātu šīs problēmas un lai būtu iespējama sinhrona TEN-T pabeigšana, ir vajadzīga saskaņota rīcība Savienības līmenī. |
(2) Neraugoties uz vajadzību un saistošiem termiņiem, pieredze liecina, ka daudzos gadījumos ieguldījumus TEN-T pabeigšanā kavē lēnas un apgrūtinošas atļauju piešķiršanas procedūras, pārrobežu iepirkuma procedūras un citas sarežģītas procedūras. Šāda situācija apdraud projektu savlaicīgu īstenošanu un daudzos gadījumos izraisa būtisku kavēšanos un izmaksu palielināšanos, kā arī rada nenoteiktību projektu virzītājiem un iespējamiem privātiem ieguldītājiem. Lai atrisinātu šīs problēmas un lai būtu iespējama sinhrona TEN-T pabeigšana, ir vajadzīga saskaņota rīcība Savienības līmenī. Šajā sakarībā dalībvalstīm būtu jālemj par valsts infrastruktūras plāniem saskaņā ar TEN-T mērķiem. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 3. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) Daudzu dalībvalstu tiesiskajā regulējumā ir piešķirts prioritārs režīms konkrētām projektu kategorijām, pamatojoties uz to stratēģisko nozīmīgumu ekonomikā. Prioritārais režīms paredz īsākus termiņus, vienlaicīgas procedūras vai ierobežotus termiņus pārsūdzību iesniegšanai, vienlaikus nodrošinot, ka tiek sasniegti arī citu horizontālās politikas virzienu mērķi. Ja valsts tiesiskajā regulējumā ir šāds satvars, tas būtu automātiski jāpiemēro Savienības projektiem, kas atzīti par kopīgu interešu projektiem atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1315/2013. |
(3) Daudzu dalībvalstu tiesiskajā regulējumā ir piešķirts prioritārs režīms konkrētām projektu kategorijām, kas gūst labumu no paātrinātām procedūrām, pamatojoties uz to lielāku Eiropas pievienoto vērtību un stratēģisko nozīmīgumu ekonomikā. Prioritāru režīmu raksturo iegūstamo atļauju skaita samazinājums, īsāki termiņi, vienlaicīgas un vienkāršotas procedūras vai ierobežoti termiņi atļaujas piešķiršanas procedūras noslēgšanai vai pārsūdzības iesniegšanai, vienlaikus nodrošinot, ka tiek sasniegti arī citu horizontālo politikas jomu mērķi. Ja valsts tiesiskajā regulējumā ir šāds satvars, tas būtu automātiski jāpiemēro Savienības projektiem, kas atzīti par kopīgu interešu projektiem atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1315/2013, lai šādu projektu galvenie mērķi tiktu sasniegti Eiropas līmenī. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Lai uzlabotu ietekmes uz vidi novērtējumu efektivitāti un racionalizētu lēmumu pieņemšanas procesu, ja pienākums veikt novērtējumus saistībā ar vides jautājumiem pamattīkla projektos izriet vienlaicīgi no Direktīvas 2011/92/ES, kas grozīta ar Direktīvu 2014/52/ES, un no citiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Direktīvas 92/43/EEK, Direktīvas 2009/147/EK, Direktīvas 2000/60/EK, Direktīvas 2008/98/EK, Direktīvas 2010/75/ES, Direktīvas 2012/18/ES un Direktīvas 2011/42/EK, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir paredzēta apvienota procedūra, kas atbilst minēto direktīvu prasībām. |
(4) Lai uzlabotu ietekmes uz vidi novērtējumu efektivitāti un racionalizētu lēmumu pieņemšanas procesu, ja pienākums veikt novērtējumus saistībā ar vides jautājumiem, saskaņojot tos ar 2030. gada tīra gaisa mērķiem, pamattīkla projektos izriet vienlaicīgi no Direktīvas 2011/92/ES, kas grozīta ar Direktīvu 2014/52/ES, un no citiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Direktīvas 92/43/EEK, Direktīvas 2009/147/EK, Direktīvas 2000/60/EK, Direktīvas 2008/98/EK, Direktīvas 2010/75/ES, Direktīvas 2012/18/ES un Direktīvas 2011/42/EK, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir paredzēta apvienota procedūra, kas atbilst minēto direktīvu prasībām. Turklāt ietekmes uz vidi agrīna novērtēšana un agrīna diskusija ar kompetento iestādi par vides novērtējumu saturu var samazināt kavēšanos atļauju izsniegšanas posmā un kopumā uzlabot novērtējumu kvalitāti. Papildus vides novērtējumiem jāveic arī sociālās ietekmes detalizēts novērtējums attiecībā uz nodarbinātību, ES kohēziju, veselību (nelaimes gadījumu skaita samazināšana), dzīves kvalitāti, vietējiem ieguvumiem un sociālo iekļautību. |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 5. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) Pamattīkla projekti būtu jāatbalsta ar integrētām atļauju piešķiršanas procedūrām, lai būtu iespējama skaidra vispārējās procedūras pārvaldība un lai nodrošinātu vienotu kontaktpunktu ieguldītājiem. Dalībvalstīm būtu jāieceļ kompetenta iestāde saskaņā ar savu tiesisko regulējumu un administratīvo kārtību. |
(5) Pamattīkla TEN-T projekti — gan liela mēroga, gan mazāki — ir jāatbalsta ar integrētām atļauju piešķiršanas procedūrām, lai būtu iespējama skaidra, pārredzama un vienota vispārējās procedūras pārvaldība un lai nodrošinātu vienotu kontaktpunktu ieguldītājiem. Dalībvalstīm būtu jāieceļ kompetenta iestāde saskaņā ar savu tiesisko regulējumu un administratīvo kārtību. |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 6. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(6) Tādas vienotas kompetentas iestādes izveidei valsts līmenī, kuras pārziņā ir visas atļauju piešķiršanas procedūras (vienas pieturas aģentūra), būtu jāsamazina procedūru sarežģītība, jāuzlabo to efektivitāte un jāpalielina to pārredzamība. Tai attiecīgā gadījumā arī būtu jāuzlabo dalībvalstu savstarpējā sadarbība. Procedūrām būtu jāsekmē reāla sadarbība starp ieguldītājiem un vienoto kompetento iestādi, un tāpēc vajadzētu būt iespējai noteikt piemērošanas jomu atļauju piešķiršanas procedūras pirmspieteikuma posmā. Šāda piemērošanas jomas noteikšana būtu jāiekļauj sīki izstrādātajā pieteikumu iesniegšanas kārtības aprakstā un jāveic atbilstoši procedūrai, kas noteikta ar Direktīvu 2014/52/ES grozītās Direktīvas 2011/92/ES 5. panta 2. punktā. |
(6) Tādas vienotas kompetentas iestādes izveidei valsts līmenī, kuras pārziņā ir visas atļauju piešķiršanas procedūras (vienas pieturas aģentūra), būtu jāsamazina procedūru sarežģītība, jāpazemina to izmaksas, jāuzlabo to efektivitāte un koordinācija un jāpalielina to pārredzamība un spēja tās pieņemt, lai veicinātu projektu efektīvu īstenošanu un noteikto mērķu sasniegšanu. Tai arī būtu jāuzlabo dalībvalstu savstarpējā sadarbība un jāveicina sinerģija starp dažādajiem instrumentiem šā mērķa sasniegšanai, ņemot vērā, ka TEN-T stimulēšana veicinās uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanos Eiropas vienotajā tirgū, dodot priekšroku Kopienas iekšējai tirdzniecībai. Procedūrām būtu jāsekmē reāla sadarbība starp ieguldītājiem un vienoto kompetento iestādi, un tāpēc vajadzētu būt iespējai noteikt piemērošanas jomu atļauju piešķiršanas procedūras pirmspieteikuma posmā. Šāda piemērošanas jomas noteikšana būtu jāiekļauj sīki izstrādātajā pieteikumu iesniegšanas kārtības aprakstā un jāveic atbilstoši procedūrai, kas noteikta ar Direktīvu 2014/52/ES grozītās Direktīvas 2011/92/ES 5. panta 2. punktā. |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 7. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7) Šajā regulā izklāstītā procedūra nedrīkstētu ietekmēt to prasību izpildi, kuras noteiktas starptautiskajās un Savienības tiesībās, tostarp vides un cilvēka veselības aizsardzības noteikumu izpildi. |
(7) Šajā regulā izklāstītā procedūra nedrīkstētu ietekmēt to prasību izpildi, kuras noteiktas starptautiskajās un Savienības tiesībās, tostarp vides un cilvēka veselības aizsardzības noteikumu izpildi, veicinot ilgtspējīgu transportu ar zemu emisiju līmeni un sasniedzot mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz zemam līmenim. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 8. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(8) Ņemot vērā TEN-T pamattīkla pabeigšanas steidzamību, papildus atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanai būtu jānosaka termiņš, kurā atbildīgajām kompetentajām iestādēm jāpieņem visaptverošs lēmums par projekta būvniecību. Šādam termiņam būtu jāveicina efektīvāka procedūru īstenošana, un tas nekādā ziņā nedrīkstētu apdraudēt Savienības augstos vides aizsardzības un sabiedrības līdzdalības standartus. |
(8) Ņemot vērā TEN-T pamattīkla pabeigšanas steidzamību, papildus atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanai būtu jānosaka termiņš, kurā atbildīgajām kompetentajām iestādēm jāpieņem visaptverošs lēmums par projekta būvniecību. Šādam termiņam būtu jānodrošina efektīvāka procedūru īstenošana, un tas nekādā ziņā nedrīkstētu apdraudēt Savienības augstos vides aizsardzības un sabiedrības līdzdalības standartus. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(8 a) Efektīvas un plašas apspriešanās procedūras ar sabiedrību, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un attiecīgām reģionālajām un vietējām iestādēm provizoriskās plānošanas agrīnākajos posmos ļaus risināt jautājumus, kas saistīti ar kavēšanos projektu atļauju izsniegšanas un īstenošanas procesos, kā arī nodrošinās ieguvumu no projektiem vietējā līmenī. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 10. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10) Pārrobežu TEN-T infrastruktūras projektos ir īpašas problēmas saistībā ar atļauju piešķiršanas procedūru koordināciju. Būtu jāpiešķir Eiropas koordinatoriem pilnvaras uzraudzīt šīs procedūras un veicināt to sinhronizāciju un pabeigšanu. |
(10) Pārrobežu TEN-T infrastruktūras projektos ir īpašas problēmas saistībā ar atļauju piešķiršanas procedūru koordināciju. Lai novērstu kavēšanos šo projektu pārrobežu īstenošanā, Eiropas koordinatori, kam palīdz vietējās un reģionālās iestādes, ir pilnvaroti uzraudzīt šīs procedūras un veicināt to sinhronizāciju un pabeigšanu, pastiprinot sadarbību izpildes jomā un par pamatu ņemot INTERREG projektus ilgtspējīgas mobilitātes jomā pārrobežu apgabalos. |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 11. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(11) Publiskais iepirkums kopīgu interešu pārrobežu projektos būtu jāveic saskaņā ar Līgumu un Direktīvu 2014/25/ES un/vai 2014/24/ES. Lai nodrošinātu pamattīkla kopīgu interešu pārrobežu projektu efektīvu pabeigšanu, publiskajam iepirkumam, ko rīko kopējs subjekts, būtu jāpiemēro vienas valsts tiesību akti. Atkāpjoties no Savienības tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā, principā būtu jāpiemēro tās dalībvalsts noteikumi, kurā atrodas kopējā subjekta juridiskā adrese. Joprojām vajadzētu būt iespējai noteikt piemērojamos tiesību aktus starpvaldību nolīgumā. |
(11) Publiskais iepirkums kopīgu interešu pārrobežu projektos būtu jāveic saskaņā ar Līgumu un Direktīvu 2014/25/ES un/vai 2014/24/ES. Lai nodrošinātu pamattīkla kopīgu interešu pārrobežu projektu efektīvu pabeigšanu, publiskajam iepirkumam, ko rīko kopējs subjekts, būtu jāpiemēro vienas valsts tiesību akti. Atkāpjoties no Savienības tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā, principā būtu jāpiemēro tās dalībvalsts noteikumi, kurā atrodas kopējā subjekta juridiskā adrese, vai būtu jānosaka piemērojamie tiesību akti starpvaldību nolīgumā. |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 12. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(12) Komisija netiek sistemātiski iesaistīta individuālu projektu apstiprināšanā. Tomēr dažos gadījumos daži projekta sagatavošanas aspekti ir jāapstiprina Savienības līmenī. Ja procedūrās iesaistās Komisija, tā piešķir prioritāru režīmu Savienības kopīgu interešu projektiem un nodrošina noteiktību projektu virzītājiem. Dažos gadījumos var būt vajadzīga valsts atbalsta apstiprināšana. Atbilstoši Paraugprakses kodeksam par valsts atbalsta pārbaudes procedūru izpildi dalībvalstis var lūgt, lai Komisija TEN-T pamattīkla kopīgu interešu projektiem, ko tās uzskata par prioritāriem, nosaka paredzamākus termiņus atbilstoši “lietu portfeļa” pieejai vai savstarpēji saskaņotam plānam. |
(12) Komisija netiek sistemātiski iesaistīta individuālu projektu apstiprināšanā. Tomēr dažos gadījumos daži projekta sagatavošanas aspekti ir jāapstiprina Savienības līmenī. Ja procedūrās iesaistās Komisija, tā piešķir prioritāru režīmu Savienības kopīgu interešu projektiem un nodrošina noteiktību projektu virzītājiem. Dažos gadījumos var būt vajadzīga valsts atbalsta apstiprināšana, savukārt ātra novērtēšanas procedūra tiks pieņemta gadījumos, kad projekts atbilst valsts atbalsta noteikumiem, kas uzlabotu juridisko noteiktību un ieguldījumu paredzamību. Atbilstoši Paraugprakses kodeksam par valsts atbalsta pārbaudes procedūru izpildi dalībvalstis var lūgt, lai Komisija TEN-T pamattīkla kopīgu interešu projektiem, ko tās uzskata par prioritāriem, nosaka paredzamākus termiņus atbilstoši “lietu portfeļa” pieejai vai savstarpēji saskaņotam plānam. Komisijai būs arī noteikti jāveicina labākās prakses apmaiņa, lai nodrošinātu sekmīgu Eiropas transporta tīklu darbību. |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 13. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(13) TEN-T pamattīkla infrastruktūras projektu īstenošana būtu arī jāatbalsta ar Komisijas pamatnostādnēm, kas vieš lielāku skaidrību par konkrētu projektu veidu īstenošanu, vienlaikus ievērojot Savienības acquis. Piemēram, Rīcības plānā dabai, cilvēkam un ekonomikai23 ir paredzēti šādi norādījumi, lai viestu lielāku skaidrību saistībā ar Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas ievērošanu. Kopīgu interešu projektos būtu jādara pieejams tiešs atbalsts saistībā ar publisko iepirkumu, lai gūtu maksimālu vērtību no publiskā finansējuma24. Turklāt, lai finansiāli atbalstītu kopīgu interešu TEN-T projektus, būtu jādara pieejama atbilstoša tehniskā palīdzība saskaņā ar mehānismiem, kas izstrādāti daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam. |
(13) TEN-T pamattīkla infrastruktūras projektu īstenošana būtu arī jāatbalsta ar Komisijas pamatnostādnēm, kas vieš lielāku skaidrību par konkrētu projektu veidu īstenošanu, vienlaikus ievērojot Savienības acquis, attīstības vajadzības un ES mērķus klimata pārmaiņu jomā. Piemēram, Rīcības plānā dabai, cilvēkam un ekonomikai23 ir paredzēti šādi norādījumi, lai viestu lielāku skaidrību saistībā ar Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas ievērošanu. Būtu jānodrošina, ka liela apjoma infrastruktūras projektu iepirkuma aspektu brīvprātīgas ex-ante novērtēšanas mehānisms ir pieejams visiem TEN-T projektiem. Izmantojot rīku kombināciju (palīdzības dienests, paziņošanas mehānisms un informācijas apmaiņa), valsts, reģionālās un vietējās iestādes un projektu virzītāji gūs ievērojamu labumu no esošajām zināšanām un maksimālu vērtību no publiskā finansējuma24. Turklāt, lai finansiāli atbalstītu kopīgu interešu TEN-T projektus, būtu jādara pieejama atbilstoša tehniskā palīdzība saskaņā ar mehānismiem, kas izstrādāti daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam, tādējādi veicinot Komisijas multimodālo mērķu sasniegšanu. |
|
__________________ |
__________________ |
|
23 COM(2017) 198 final. |
23 COM(2017) 198 final. |
|
24 COM(2017) 573 final. |
24 COM(2017) 573 final. |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(13 a) Komisijai būtu jāierosina satvars, lai projektiem ar Savienības pievienoto vērtību varētu rast papildu līdzekļus, nesamazinot budžeta apropriācijas kohēzijas politikas instrumentiem. |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – d punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(d) “vienota kompetenta iestāde” ir iestāde, ko dalībvalsts ieceļ par iestādi, kura atbild par šīs regulas uzlikto pienākumu izpildi; |
(d) “vienota kompetenta iestāde” ir esoša vai jaundibināta iestāde , ko dalībvalsts noteikusi atbilstīgā administratīvā līmenī un kas darbojas kā projekta virzītāju kontaktpunkts, cieši sadarbojas ar attiecīgajiem Eiropas koordinatoriem un atvieglo šīs regulas īstenošanu; |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Lai nodrošinātu efektīvas ar kopīgu interešu projektiem saistītās administratīvās procedūras, projektu virzītāji un visas attiecīgās iestādes nodrošina, ka šādiem projektiem tiek piemērots visātrākais juridiski iespējamais režīms, tostarp resursu piešķiršanas ziņā. |
3. Lai nodrošinātu ātras un efektīvas ar kopīgu interešu projektiem saistītās administratīvās procedūras, projektu virzītāji un visas attiecīgās iestādes nodrošina, ka šādiem projektiem tiek piemērots visātrākais, efektīvākais un lietderīgākais juridiski iespējamais režīms, tostarp resursu piešķiršanas ziņā. |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Lai ievērotu 6. pantā noteiktos termiņus un mazinātu ar kopīgu interešu projektu pabeigšanu saistīto administratīvo slogu, visas administratīvās procedūras, kas izriet no piemērojamajiem valsts un Savienības tiesību aktiem, integrē un par tām pieņem tikai vienu visaptverošu lēmumu. |
1. Lai ievērotu 6. pantā noteiktos termiņus, sekmētu sinerģiju starp pieejamiem instrumentiem un mazinātu ar kopīgu interešu projektu pabeigšanu saistīto administratīvo slogu, visas administratīvās procedūras, kas izriet no piemērojamajiem valsts un Savienības tiesību aktiem, integrē un par tām pieņem tikai vienu visaptverošu lēmumu. |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Tādu kopīgu interešu projektu gadījumā, kuros pienākums veikt ietekmes uz vidi novērtējumus izriet gan no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES, gan no citiem Savienības tiesību aktiem, dalībvalstis nodrošina, ka ir paredzētas apvienotas procedūras Direktīvas 2011/92/ES 2. panta 3. punkta nozīmē. |
2. Tādu kopīgu interešu projektu gadījumā, kuros pienākums veikt ietekmes uz vidi novērtējumus izriet gan no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES, gan no citiem Savienības tiesību aktiem, dalībvalstis nodrošina, ka ir paredzētas apvienotas procedūras Direktīvas 2011/92/ES 2. panta 3. punkta nozīmē. Dalībvalstis arī novērš sarežģījumus saistībā ar iespējamu ietekmi uz vidi pārrobežu projektos, tostarp attiecīgā gadījumā ietekmi uz ūdens resursiem vai NATURA 2000 aizsargājamām teritorijām. Specializēts atbalsts tiek prasīts ūdenstransporta nozares projektiem, kas ietver jūras ostas, iekšējās ostas un iekšzemes ūdensceļus, jo šī nozare ir atkarīga no ūdens resursiem. Šādi projekti ir jānovērtē, ievērojot Ūdens pamatdirektīvas prasības. |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ca) atbildīgā iestāde ar dalībvalstīm koordinē pārrobežu projektus |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 6. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – iv punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(iv) būtiskākie sasniedzamie starprezultāti un to termiņi ceļā uz pieņemamo visaptverošo lēmumu; |
(iv) būtiskākie sasniedzamie starprezultāti un to termiņi ceļā uz pieņemamo visaptverošo lēmumu, kā arī paredzētais kopējais laikposms; |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 6. pants – 8. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
8. Vienotā kompetentā iestāde novērtē pieteikumu un pieņem visaptverošu lēmumu viena gada laikā no dienas, kad saskaņā ar 7. punktu ir iesniegta pilnīga pieteikuma dokumentācija. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā var noteikt īsāku termiņu. |
8. Vienotā kompetentā iestāde novērtē pieteikumu un pieņem visaptverošu lēmumu viena gada laikā no dienas, kad saskaņā ar 7. punktu ir iesniegta pilnīga pieteikuma dokumentācija. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā var noteikt īsāku termiņu, kā arī piemērot sankcijas kavētu termiņu gadījumā. |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Regulas (ES)² Nr. 1315/2013 45. pantā minētais Eiropas koordinators ir pilnvarots cieši sekot līdzi atļauju piešķiršanas procedūrai kopīgu interešu pārrobežu projektu gadījumā un veicināt saziņu starp iesaistītajām kompetentajām iestādēm. |
2. Regulas (ES)² Nr. 1315/2013 45. pantā minētais Eiropas koordinators un vietējo un reģionālo iestāžu pārstāvji ir pilnvaroti cieši sekot līdzi atļauju piešķiršanas procedūrai kopīgu interešu pārrobežu projektu gadījumā un veicināt saziņu starp iesaistītajām kompetentajām iestādēm. |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Pēc projekta virzītāja vai dalībvalsts lūguma Savienība saskaņā ar attiecīgajām Savienības finansēšanas programmām un neskarot daudzgadu finanšu shēmu dara pieejamu tehnisko palīdzību šīs regulas īstenošanai un kopīgu interešu projektu īstenošanas veicināšanai. |
Pēc projekta virzītāja vai dalībvalsts lūguma Savienība saskaņā ar attiecīgajām Savienības finansēšanas programmām un neskarot daudzgadu finanšu shēmu dara pieejamu mērķtiecīgu tehnisko palīdzību šīs regulas īstenošanai un kopīgu interešu projektu īstenošanas veicināšanai. |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. daļa – 1.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Īpaša palīdzība ir vajadzīga arī tīkla uzturēšanas nodrošināšanai, lai garantētu TEN-T infrastruktūras ilgtspēju un veiktspēju. Šajā sakarībā Komisijai un dalībvalstīm kopā ar EIB būtu jāizpēta jaunas finansēšanas shēmas, ar ko tiktu atbalstīti ieguldījumi tīkla uzturēšanā. |
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Pasākumu racionalizēšana ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla ieviešanu |
||||
|
Atsauces |
COM(2018)0277 – C8-0192/2018 – 2018/0138(COD) |
||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
TRAN 11.6.2018 |
|
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
REGI 11.6.2018 |
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Demetris Papadakis 20.6.2018 |
||||
|
Izskatīšana komitejā |
9.10.2018 |
|
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
15.11.2018 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
30 5 1 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Pascal Arimont, Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Steeve Briois, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Raymond Finch, Iratxe García Pérez, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Sławomir Kłosowski, Constanze Krehl, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Konstantinos Papadakis, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Kerstin Westphal |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Martina Anderson, Daniel Buda, Ivana Maletić, Tonino Picula, Bronis Ropė, Milan Zver |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Mircea Diaconu, David Martin |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
30 |
+ |
|
|
ALDE |
Mircea Diaconu, Ivan Jakovčić, Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg |
|
|
ECR |
Ruža Tomašić |
|
|
EFDD |
Rosa D'Amato |
|
|
GUE/NGL |
Martina Michels, Younous Omarjee |
|
|
PPE |
Pascal Arimont, Daniel Buda, Krzysztof Hetman, Ivana Maletić, Lambert van Nistelrooij, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Ramón Luis Valcárcel Siso, Milan Zver |
|
|
S&D |
Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Iratxe García Pérez, Constanze Krehl, David Martin, Tonino Picula, Liliana Rodrigues, Monika Smolková, Kerstin Westphal |
|
|
VERTS/ALE |
Bronis Ropė, Monika Vana |
|
|
5 |
- |
|
|
ECR |
Sławomir Kłosowski, Mirosław Piotrowski |
|
|
EFDD |
Raymond Finch |
|
|
ENF |
Steeve Briois |
|
|
NI |
Konstantinos Papadakis |
|
|
1 |
0 |
|
|
GUE/NGL |
Martina Anderson |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Pasākumu racionalizēšana ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla ieviešanu |
||||
|
Atsauces |
COM(2018)0277 – C8-0192/2018 – 2018/0138(COD) |
||||
|
Datums, kad to iesniedza EP |
17.5.2018 |
|
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
TRAN 11.6.2018 |
|
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ENVI 11.6.2018 |
IMCO 11.6.2018 |
REGI 11.6.2018 |
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums |
ENVI 21.6.2018 |
IMCO 19.6.2018 |
|
|
|
|
Referenti Iecelšanas datums |
Dominique Riquet 6.7.2018 |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
9.10.2018 |
|
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
10.1.2019 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
37 6 4 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Tania González Peñas, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Innocenzo Leontini, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Gesine Meissner, Cláudia Monteiro de Aguiar, Renaud Muselier, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Gabriele Preuß, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, David-Maria Sassoli, Claudia Țapardel, Keith Taylor, Pavel Telička, Marita Ulvskog, Wim van de Camp, Marie-Pierre Vieu, Roberts Zīle |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Rosa D’Amato, Michael Gahler, Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Peter Kouroumbashev, Evžen Tošenovský |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Pascal Durand, Andrey Novakov, Csaba Sógor, Sergei Stanishev, Mylène Troszczynski |
||||
|
Iesniegšanas datums |
15.1.2019 |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
37 |
+ |
|
|
ALDE |
Izaskun Bilbao Barandica, Gesine Meissner, Dominique Riquet, Pavel Telička |
|
|
ECR |
Roberts Zīle |
|
|
ENF |
Georg Mayer |
|
|
PPE |
Georges Bach, Wim van de Camp, Deirdre Clune, Andor Deli, Michael Gahler, Luis de Grandes Pascual, Dieter-Lebrecht Koch, Innocenzo Leontini, Marian-Jean Marinescu, Cláudia Monteiro de Aguiar, Renaud Muselier, Andrey Novakov, Markus Pieper, Massimiliano Salini, Csaba Sógor |
|
|
S&D |
Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Peter Kouroumbashev, Gabriele Preuß, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, David-Maria Sassoli, Sergei Stanishev, Claudia Țapardel, Marita Ulvskog |
|
|
VERTS/ALE |
Michael Cramer, Pascal Durand, Keith Taylor |
|
|
6 |
- |
|
|
ECR |
Jacqueline Foster, Peter Lundgren, Tomasz Piotr Poręba |
|
|
EFDD |
Daniela Aiuto, Rosa D'Amato |
|
|
ENF |
Mylène Troszczynski |
|
|
4 |
0 |
|
|
ECR |
Evžen Tošenovský |
|
|
GUE/NGL |
Tania González Peñas, Merja Kyllönen, Marie-Pierre Vieu |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas