ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam

28.1.2019 - (COM(2018)0365 – C8-0383/2018 – 2018/0189(COD)) - ***I

Juridiskā komiteja
Referente: Virginie Rozière

Procedūra : 2018/0189(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A8-0036/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0036/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 16/04/2019 - 8.3

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0361

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam

(COM(2018)0365 – C8-0383/2018 – 2018/0189(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0365),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0383/2018),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu[1],

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Juridiskā komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Vides, Sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0036/2019),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Lai Savienība varētu pilnīgi īstenot savu ekskluzīvo kompetenci attiecībā uz savu kopējo tirdzniecības politiku, tā kļūs par Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas akta (“Ženēvas akts”)2 dalībpusi atbilstoši Padomes Lēmumam (ES) ../... ³Ženēvas akta dalībpuses ir dalībnieces īpašā savienībā, kas izveidota ar Lisabonas Vienošanos par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju4 (“Īpašā savienība”). Saskaņā ar Lēmuma (ES) ../.. 3. pantu Komisijai ir jāpārstāv Savienība Īpašajā savienībā.	(1) Lai Savienība varētu pilnīgi īstenot savu ekskluzīvo kompetenci attiecībā uz savu kopējo tirdzniecības politiku un pilnībā ievērot savas saistības, kas ir noteiktas Pasaules Tirdzniecības organizācijas Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS), tā kļūs par Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas akta (“Ženēvas akts”) dalībpusi atbilstoši Padomes Lēmumam (ES) ../...³ Ženēvas akta dalībpuses ir dalībnieces īpašā savienībā, kas izveidota ar Lisabonas Vienošanos par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju (“Īpašā savienība”). Saskaņā ar Lēmuma (ES) ../.. 3. pantu Komisijai ir jāpārstāv Savienība Īpašajā savienībā.
__________________	__________________
² http://www.wipo.int/edocs/lexdocs/treaties/en/lisbon/trt_lisbon_009en.pdf.
³ OV L […], […], […]. lpp.	³ OV L […], […], […]. lpp.
⁴ http://www.wipo.int/export/sites/www/lisbon/en/legal_texts/lisbon_agreement.pdf.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) 2015. gada 6. oktobrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības iespējamo attiecināšanu uz nelauksaimnieciskiem produktiem, kurā tas izklāstīja savus uzskatus par šo jautājumu.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Pēc Savienības pievienošanās Ženēvas aktam Komisijai vispirms būtu jāiesniedz Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam (“Starptautiskais birojs”) pieteikums, lai tā reģistrā (“Starptautiskais reģistrs”) tiktu reģistrēts tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts, kuru izcelsme ir Savienībā un kuras tiek aizsargātas Savienības teritorijā. Nosakot kritērijus šāda saraksta izveidei, līdzīgi kā tas ir gadījumā ar dažiem Savienības noslēgtiem divpusējiem un reģionāliem nolīgumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, jo īpaši ir jāņem vērā produkcijas vērtība un eksporta vērtība, aizsardzība atbilstoši citiem nolīgumiem, kā arī pašreizēja vai potenciāla ļaunprātīga izmantošana attiecīgajās trešās valstīs.	(4) Pēc Savienības pievienošanās Ženēvas aktam Komisijai vispirms ciešas sadarbības ar dalībvalstīm, arodasociācijām un ieinteresētajiem ražotājiem kontekstā būtu jāiesniedz Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam (“Starptautiskais birojs”) pieteikums, lai tā reģistrā (“Starptautiskais reģistrs”) tiktu reģistrēts tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts, kuru izcelsme ir Savienībā un kuras tiek aizsargātas Savienības teritorijā. Attiecīgi, lai Komisija varētu izveidot šādu sarakstu, dalībvalstij, ieinteresētajai ražotāju grupai vai atsevišķam ražotājam, kas izmanto Savienībā aizsargātu un reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, būtu jāpaziņo Komisijai tie ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nosaukumi, kurus tie vēlētos iekļaut minētajā sarakstā. Komisijai šie nosaukumi būtu jāiekļauj minētajā sarakstā. Tomēr, balstoties uz kritērijiem, kurus bieži izmanto dažiem Savienības noslēgtiem divpusējiem un reģionāliem nolīgumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, jo īpaši produkcijas vērtību un eksporta vērtību, aizsardzību atbilstoši citiem nolīgumiem, kā arī pašreizēju vai potenciālu ļaunprātīgu izmantošanu attiecīgajās trešās valstīs, Komisijai vajadzētu spēt iebilst pret konkrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes iekļaušanu to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstā, kuru izcelsme ir Savienība un kuras Savienības teritorijā ir aizsargātas, un šajā sakarā šis lēmums būtu jāpamato. Turklāt sarakstā būtu jāiekļauj visas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas pašlaik tiek aizsargātas ar Savienības tiesību aktiem un ko dalībvalstis, kuras bija Īpašās savienības dalībnieces pirms Savienības pievienošanās Ženēvas aktam, ir reģistrējušas Starptautiskajā reģistrā.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Lai nodrošinātu, ka Starptautiskajā reģistrā tiek reģistrētas vēl citas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir aizsargātas un reģistrētas Savienībā, ir lietderīgi vēlāk pilnvarot Komisiju iesniegt pieteikumus šādu citu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautiskajai reģistrācijai vai nu pēc tās iniciatīvas, vai pēc dalībvalsts vai ieinteresētas ražotāju grupas, vai — izņēmuma gadījumos — atsevišķa ražotāja lūguma.	(5) Lai nodrošinātu, ka Starptautiskajā reģistrā tiek reģistrētas vēl citas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir aizsargātas un reģistrētas Savienībā, tostarp pēc ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības iespējamās attiecināšanas uz nelauksaimnieciskiem produktiem, ir lietderīgi vēlāk pilnvarot Komisiju iesniegt pieteikumus šādu citu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautiskajai reģistrācijai vai nu pēc tās iniciatīvas, vai pēc dalībvalsts, Eiropas Parlamenta, attiecīgu arodasociāciju vai ieinteresētas ražotāju grupas, vai — izņēmuma gadījumos — atsevišķa ražotāja lūguma. Komisijai attiecīgi būtu regulāri jāapspriežas ar visām attiecīgajām personām. Turklāt tam, ka Savienība pievienojas Ženēvas aktam, nevajadzētu apdraudēt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kas ir vai tiks noteikta divpusējos brīvās tirdzniecības nolīgumos.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Starptautiskais reģistrs būtu jāpapildina ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm nolūkā nodrošināt kvalitatīvus produktus, godīgu konkurenci un patērētāju aizsardzību. Tā kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ir nozīmīga kultūras un ekonomiskā vērtība, reģistra papildināšana būtu jāizvērtē, ņemot vērā vietējām kopienām radīto vērtību, lai sniegtu atbalstu lauku attīstībai un veicinātu jaunas darba iespējas ražošanas, pārstrādes un citu saistītu pakalpojumu jomā.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 5.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5b) Komisijai būtu jāievieš mehānisms regulārām apspriedēm ar dalībvalstīm, arodasociācijām un Savienības ražotājiem, lai īstenotu pastāvīgu dialogu ar ieinteresētajām personām.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Ir lietderīgi paredzēt aizsardzības atteikuma atsaukšanas procedūru, jo īpaši tad, ja Savienības tiesību aktos tiek veiktas turpmākas izmaiņas nolūkā nodrošināt aizsardzību nelauksaimniecisku produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Ir iespējams, ka arī minētās septiņas dalībvalstis, kuras bija Īpašās savienības dalībnieces, vēlētos pievienoties Ženēvas aktam, lai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kurām nav nodrošināta Savienības līmeņa horizontāla aizsardzība. Lai tās to varētu izdarīt, būtu jāapsver iespēja atļaut šīm dalībvalstīm daļēju dalību Ženēvas aktā, attiecīgā gadījumā neskarot Savienības kompetences.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Lai segtu deficītu Īpašās savienības darbības budžetā, Savienībai ir jābūt iespējai paredzēt īpašu iemaksu, ņemot vērā Savienības gada budžetā šim nolūkam pieejamos līdzekļus.	(10) Lai segtu deficītu Īpašās savienības darbības budžetā, Savienībai ir jābūt iespējai paredzēt īpašu iemaksu, ņemot vērā Savienības gada budžetā šim nolūkam pieejamos līdzekļus, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības ekonomisko un kultūras vērtību.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Savienības dalībai Īpašajā savienībā, ir jāuztic Komisijai īstenošanas pilnvaras sagatavot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu pieteikuma iesniegšanai Starptautiskajam birojam par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko reģistrāciju pēc pievienošanās Ženēvas aktam, vēlākai pieteikuma iesniegšanai Starptautiskajam birojam par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautisko reģistrāciju, iebilduma noraidīšanai, lēmuma pieņemšanai par to, vai piešķirt Starptautiskajā reģistrā reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, un Starptautiskajā reģistrā reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības atcelšanai Savienībā. Minētās pilnvaras ir jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011⁷,	(11) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Savienības dalībai Īpašajā savienībā, ir jāuztic Komisijai īstenošanas pilnvaras sagatavot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu pieteikuma iesniegšanai Starptautiskajam birojam par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko reģistrāciju pēc pievienošanās Ženēvas aktam, vēlākai pieteikuma iesniegšanai Starptautiskajam birojam par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautisko reģistrāciju, iebilduma noraidīšanai, lēmuma pieņemšanai par to, vai piešķirt Starptautiskajā reģistrā reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, Starptautiskajā reģistrā reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības atcelšanai Savienībā un starptautiskas reģistrācijas tiesisko seku atteikuma atsaukšanai. Minētās pilnvaras ir jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011⁷. Regulā (ES) Nr. 182/2011 minēto komiteju saraksts būtu jāatjaunina gadījumā, ja Savienības tiesību aktos tiek veiktas turpmākas izmaiņas nolūkā aizsargāt nelauksaimnieciskus produktus.
__________________	__________________
⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).	⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Lai Savienība varētu pilnībā piedalīties Ženēvas aktā, ar Savienības līmeņa horizontālo tiesību aktu palīdzību ir jāizveido sistēma nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai. Tāpēc būtu vēlams, lai Komisija iespējami drīz iesniegtu tiesību akta priekšlikumu par Savienības tiesību aktos noteiktās ģeogrāfisko izcelsmes norāžu aizsardzības attiecināšanu arī uz nelauksaimnieciskiem produktiem. Līdz šādas sistēmas izveidei šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstīs aizsargātās nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 11.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11b) Ņemot vērā to, ka trešo valstu dalībpušu līdzdalība Ženēvas aktā ir joprojām ierobežota, ir svarīgi nodrošināt, ka Komisija laika gaitā uzrauga un novērtē Savienības līdzdalību minētajā aktā. Lai veiktu šādu novērtēšanu, Komisijai būtu, inter alia, jāņem vērā paziņoto un ar Savienības tiesību aktiem aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu skaits, trešo pušu noraidītās norādes, to trešo valstu skaita pieaugums, kuras piedalās Ženēvas aktā, Komisijas rīcība, lai palielinātu šo skaitu un to nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu skaits, kuru izcelsme ir trešo valstu dalībpuses un kuras Komisija ir noraidījusi.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā regulā cilmes vietu nosaukumi, tostarp “cilmes vietas nosaukumi”, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1151/2012 un Regulā (ES) Nr. 1308/2013, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes turpmāk kopā tiek saukti par “ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”.	Šajā regulā cilmes vietu nosaukumi, tostarp “cilmes vietas nosaukumi”, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1151/2012 un Regulā (ES) Nr. 1308/2013, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes turpmāk kopā tiek saukti par “lauksaimniecisku un nelauksaimniecisku produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 2. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. pants	2. pants
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautiskā reģistrācija pēc pievienošanās	Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautiskā reģistrācija pēc pievienošanās
Savienībai pievienojoties Ženēvas aktam, Komisija iesniedz Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam (“Starptautiskais birojs”) pieteikumus par tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko reģistrāciju atbilstoši Ženēvas akta 5. panta 1. un 2. punktam, kas ir aizsargātas un reģistrētas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un attiecas uz Savienības izcelsmes produktiem.	1. Savienībai pievienojoties Ženēvas aktam, Komisija iesniedz Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam (“Starptautiskais birojs”) pieteikumus par tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko reģistrāciju atbilstoši Ženēvas akta 5. panta 1. un 2. punktam, kas ir aizsargātas un reģistrētas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un attiecas uz Savienības izcelsmes produktiem.
Lai novērtētu to, vai iesniegt starptautiskās reģistrācijas pieteikumu, Komisija ņem vērā 2. panta trešajā daļā noteiktos kritērijus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.	Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko izveido pirmajā daļā minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu, saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.	2. Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko izveido šā panta 1. punktā minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu, saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Minētajā sarakstā iekļauj visas Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ko dalībvalstis, kuras bija Īpašās savienības dalībnieces pirms Savienības pievienošanās Ženēvas aktam, ir reģistrējušas Starptautiskajā reģistrā.
	3. Līdz ... [seši mēneši no šīs regulas stāšanās spēkā] dalībvalsts iestāde, ieinteresētā ražotāju grupa vai atsevišķs ražotājs, kas izmanto Savienībā aizsargātu un reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, paziņo Komisijai to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nosaukumus, kuras viņi vēlētos iekļaut 2. pantā minētajā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstā.
Lai izveidotu otrajā daļā minēto sarakstu, Komisija jo īpaši ņem vērā:	Lai izveidotu 2. punktā minēto sarakstu, Komisija tajā iekļauj visas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas tai tika paziņotas saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.
	Tomēr Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, arodasociācijām un attiecīgajiem ražotājiem var atteikties iekļaut minētajā sarakstā konkrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un pamato savu lēmumu, jo īpaši ņemot vērā:
(a) ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkcijas vērtību;
(b) ģeogrāfiskās izcelsmes norādes eksporta vērtību;	(b) ģeogrāfiskās izcelsmes norādes eksporta vērtību vai tās eksporta potenciālu, vai abus;
	(ba) ģeogrāfiskās izcelsmes norādes īpašo ekonomisko un reģionālo nozīmi;
(c) ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību atbilstoši citiem starptautiskiem nolīgumiem;
(d) ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pašreizēju vai potenciālu ļaunprātīgu izmantošanu citās Īpašās savienības dalībniecēs;
(e) to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kopskaitu, kuru izcelsme ir Īpašās savienības pārējās dalībniecēs un kuras reģistrētas Starptautiskā biroja reģistrā (“Starptautiskais reģistrs”).
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 3. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. pants	3. pants
Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu turpmāka starptautiskā reģistrācija	Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu turpmāka starptautiskā reģistrācija
Pēc Savienības pievienošanās Ženēvas aktam Komisija var pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz lūgumu, ko izteikusi dalībvalsts, ieinteresēta ražotāju grupa vai atsevišķs ražotājs, kurš izmanto Savienībā aizsargātu un reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, pieņemt īstenošanas aktus, lai iesniegtu Starptautiskajam birojam pieteikumu par tādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautisko reģistrāciju, kas ir aizsargāta un reģistrēta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un attiecas uz Savienības izcelsmes produktu.	Pēc Savienības pievienošanās Ženēvas aktam Komisija var pēc savas iniciatīvas vai, pamatojoties uz lūgumu, ko izteikusi dalībvalsts, Eiropas Parlaments, ieinteresēta ražotāju grupa vai atsevišķs ražotājs, kurš izmanto Savienībā aizsargātu un reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, pieņemt īstenošanas aktus, lai iesniegtu Starptautiskajam birojam pieteikumu par tādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautisko reģistrāciju, kas ir aizsargāta un reģistrēta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un attiecas uz Savienības izcelsmes produktu. Tāpēc Komisija regulāri apspriežas ar dalībvalstīm, arodasociācijām un Savienības ražotājiem.
Lai novērtētu to, vai iesniegt starptautiskās reģistrācijas pieteikumu, Komisija ņem vērā 2. panta trešajā daļā noteiktos kritērijus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.	Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 4. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. pants	4. pants
Starptautiskajā reģistrā reģistrētu trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu novērtēšana	Starptautiskajā reģistrā reģistrētu trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu novērtēšana
(1) Komisija novērtē Starptautiskā biroja atbilstoši Ženēvas akta 6. panta 4. punktam paziņoto publikāciju par Starptautiskajā reģistrā reģistrētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuru izcelsmes dalībpuse, kas definēta Ženēvas akta 1. panta xv) punktā, nav ES dalībvalsts, lai noteiktu, vai publikācija ietver Lisabonas vienošanās un Lisabonas vienošanās Ženēvas akta Kopīgā reglamenta (“Kopīgais reglaments”)⁸ 5. noteikuma 2. punktā definētos obligātos elementus un 5. noteikuma 3. punktā noteiktās ziņas par kvalitāti, reputāciju un īpašībām, kā arī lai novērtētu, vai minētā publikācija attiecas uz produktu, attiecībā uz kuru tajā laikā ir nodrošināta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība Savienībā. Šādai novērtēšanai nepieciešamais termiņš nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus, un minētā novērtēšana neietver citu tādu īpašu Savienības noteikumu novērtēšanu, kuri attiecas uz produktu laišanu tirgū un jo īpaši uz sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem, tirdzniecības standartiem un pārtikas marķēšanu.	1. Komisija novērtē Starptautiskā biroja atbilstoši Ženēvas akta 6. panta 4. punktam paziņoto publikāciju par Starptautiskajā reģistrā reģistrētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuru izcelsmes dalībpuse, kas definēta Ženēvas akta 1. panta xv) punktā, nav ES dalībvalsts, lai noteiktu, vai publikācija ietver Lisabonas vienošanās un Lisabonas vienošanās Ženēvas akta Kopīgā reglamenta (“Kopīgais reglaments”)⁸ 5. noteikuma 2. punktā definētos obligātos elementus un 5. noteikuma 3. punktā noteiktās ziņas par kvalitāti, reputāciju un īpašībām, kā arī lai novērtētu, vai minētā publikācija attiecas uz produktu, attiecībā uz kuru ir nodrošināta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība Savienībā. Šādai novērtēšanai nepieciešamais termiņš nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus, un minētā novērtēšana neietver citu tādu īpašu Savienības noteikumu novērtēšanu, kuri attiecas uz produktu laišanu tirgū un jo īpaši uz sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem, tirdzniecības standartiem un pārtikas marķēšanu.
(2) Ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstoši 1. punktam, Komisija uzskata, ka minētajā punktā definētie nosacījumi ir prima facie izpildīti, tā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuru ierosināts aizsargāt Savienībā, kopā ar informāciju par produkta veidu un izcelsmes valsti publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.	2. Ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstoši 1. punktam, Komisija uzskata, ka minētajā punktā definētie nosacījumi ir prima facie izpildīti, tā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuru ierosināts aizsargāt Savienībā, kopā ar informāciju par produkta veidu un izcelsmes valsti publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.
(3) Ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstoši 1. punktam, Komisija uzskata, ka minētajā punktā definētie nosacījumi nav izpildīti, tā nolemj atteikt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, pieņemot īstenošanas aktu saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Lēmumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas attiecas uz produktiem, kuri nav 13. panta 1. punktā minēto komiteju kompetencē, Komisija pieņems, nepiemērojot 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.	3. Ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstoši 1. punktam, Komisija uzskata, ka minētajā punktā definētie nosacījumi nav izpildīti, tā pieņem pamatotu lēmumu atteikt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, pieņemot īstenošanas aktu saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Saskaņā ar Ženēvas akta 15. panta 1. punktu Komisija par attiecīgās starptautiskās reģistrācijas tiesisko seku atzīšanas atteikumu Savienības teritorijā paziņo Starptautiskajam birojam viena gada laikā no starptautiskās reģistrācijas paziņojuma saņemšanas saskaņā ar Ženēvas akta 6. panta 4. punktu.	Saskaņā ar Ženēvas akta 15. panta 1. punktu Komisija par attiecīgās starptautiskās reģistrācijas tiesisko seku atzīšanas atteikumu Savienības teritorijā paziņo Starptautiskajam birojam viena gada laikā no starptautiskās reģistrācijas paziņojuma saņemšanas saskaņā ar Ženēvas akta 6. panta 4. punktu.
	3.a Ja pēc tam, kad Savienības teritorijā ir paziņots attiecīgās starptautiskās reģistrācijas tiesisko seku atzīšanas atteikums tāpēc, ka starp Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm kāda produktu kategorija nav aizsargāta, un ja ar Savienības tiesību aktos veiktām turpmākām izmaiņām attiecīgos produktus, uz kuriem attiecas atteikums, var aizsargāt, Komisija no jauna novērtē, vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, attiecībā uz kuru iepriekš tika saņemts atteikums, Savienības teritorijā tagad var aizsargāt.
	Ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šo punktu, Komisija uzskata, ka 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, tā, pamatojoties uz īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, pieņem lēmumu atsaukt atteikumu.
	Saskaņā ar Ženēvas akta 16. pantu Komisija paziņo Starptautiskajam birojam par attiecīgās starptautiskās reģistrācijas tiesisko seku atzīšanas atteikuma atsaukšanu Savienības teritorijā.
_________________	_________________
⁸Lisabonas vienošanās un Lisabonas vienošanās Ženēvas akta Kopīgais reglaments, ko pieņēmusi Lisabonas Savienības Asambleja 2017. gada 11. oktobrī, http://www.wipo.int/meetings/en/doc_details.jsp?doc_id=376416, dok. WIPO A/57/11, 2017. gada 11. oktobris.	⁸Lisabonas vienošanās un Lisabonas vienošanās Ženēvas akta Kopīgais reglaments, ko pieņēmusi Lisabonas Savienības Asambleja 2017. gada 11. oktobrī, dok. WIPO A/57/11, 2017. gada 11. oktobris.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Divos mēnešos no dienas, kad ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 4. panta 2. punktu, dalībvalsts iestādes vai tādas trešās valsts iestādes, kas nav izcelsmes dalībpuse, vai arī likumīgi ieinteresēta un Savienībā vai trešā valstī, kas nav izcelsmes dalībpuse, reģistrēta fiziska vai juridiska persona var iesniegt Komisijai iebildumu vienā no Savienības oficiālajām valodām.	(1) Sešos mēnešos no dienas, kad ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 4. panta 2. punktu, dalībvalsts iestādes vai tādas trešās valsts iestādes, kas nav izcelsmes dalībpuse, vai arī likumīgi ieinteresēta un Savienībā vai trešā valstī, kas nav izcelsmes dalībpuse, reģistrēta fiziska vai juridiska persona var iesniegt Komisijai iebildumu vienā no Savienības oficiālajām valodām.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) Starptautiskajā reģistrā reģistrētā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde attiecas uz produktu, attiecībā uz kuru pašlaik nav nodrošināta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība ES;	svītrots
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 13.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13.a pants
	Uzraudzība un pārskatīšana
	1. Līdz ... [divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija novērtē Savienības līdzdalību Ženēvas aktā un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par galvenajiem secinājumiem.
	Šā novērtējuma pamatā, inter alia, ir šādi elementi:
	a) paziņoto un ar Savienības tiesību aktiem aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu skaits un pamatojums par paziņoto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izvēli, kā arī ar Savienības tiesību aktiem aizsargātās, bet trešo pušu noraidītās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;
	b) to trešo valstu skaita pieaugums, kuras piedalās Ženēvas aktā, un Komisijas rīcība, lai palielinātu šo skaitu; un
	c) to nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu skaits, kuru izcelsme ir trešās valstis un kuras Komisija ir noraidījusi.
	2. Līdz ... [divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm piešķirtās aizsardzības attiecināšanu arī uz nelauksaimnieciskiem produktiem, paredzot Savienības pilnīgu līdzdalību Ženēvas aktā.

[1] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju ir 1958. gada vienošanās dokuments, kurā piedāvāti līdzekļi cilmes vietu nosaukumu aizsardzībai dalībpusēs. Vienošanās pašreiz aptver divdesmit astoņas dalībpuses, tostarp septiņas ES dalībvalstis. Tomēr Savienība nav dalībpuse, jo Lisabonas vienošanās nosaka, ka tās dalībpuses var būt tikai valstis.

Lisabonas vienošanos atjaunināja ar Ženēvas aktu, kas ļauj starptautiskām organizācijām kļūt par dalībpusēm. Tādējādi Parlaments tiks aicināts sniegt savu piekrišanu Savienības līdzdalībai Ženēvas aktā, lai Savienība varētu pilnībā īstenot savu ekskluzīvo kompetenci attiecībā uz kopējo tirdzniecības politiku. Šis regulas priekšlikums ļaus Savienībai efektīvāk piedalīties Lisabonas Savienībā.

Kopumā referente atzinīgi vērtē šo priekšlikumu, kas nostiprinās Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pozīcijas starptautiskā līmenī, kā arī Savienības vadošo lomu vietējās kultūras un ražotāju aizsardzībā un ļaus uzlabot tirdzniecību ar konkrētiem Eiropas produktiem ārpus divpusējiem nolīgumiem, ko Savienība noslēgusi ar saviem partneriem.

Referente tomēr uzskata, ka priekšlikumā būtu jānovērš daži trūkumi, lai tas kļūtu vēl izdevīgāks Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

1. Referente vēlas ierosināt, ka Komisijai būtu jāiesniedz pirmais ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts, pamatojoties uz dalībvalstu un ieinteresēto personu sniegto ieguldījumu. Jo tieši dalībvalstis un ieinteresētās personas ir vispiemērotākās tam, lai noteiktu attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas iekļaujamas Starptautiskajā reģistrā. Turklāt referente uzskata, ka Komisijai būtu savā sarakstā jāiekļauj visas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas pašlaik tiek aizsargātas ar Savienības tiesību aktiem un ko dalībvalstis, kuras bija Īpašās savienības dalībnieces pirms Savienības pievienošanās Ženēvas aktam, ir reģistrējušas Starptautiskajā reģistrā. Šis saraksts būtu jāatjaunina kādā vēlākā posmā, un tajā būtu jācenšas iekļaut pēc iespējas vairāk Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Turklāt Parlamentam vajadzētu spēt ieteikt tās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas reģistrējamas Lisabonas Savienībā.

2. Lai gan Lisabonas vienošanās aptver gan lauksaimniecisku, gan nelauksaimniecisku produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, Savienība nenodrošina aizsardzību nelauksaimnieciskiem produktiem. Tas rada būtiskus trūkumus, kuri pašlaik liedz Savienībai pilnībā piedalīties Ženēvas aktā. Turklāt, ņemot vērā Savienības ekskluzīvo kompetenci, dalībvalstis, kas aizsargā nelauksaimniecisku produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, nespēs tās aizsargāt saskaņā ar Ženēvas aktu. Referente pauž nožēlu par šo situāciju, jo īpaši tāpēc, ka šos trūkumus varēja novērst pirms šī akta pieņemšanas, jo Parlaments iepriekšējos gados ir vairākkārt pieprasījis uzlabot šīs kategorijas produktu aizsardzību. Rezultātā referente ierosina Komisijai ar horizontālu tiesību aktu palīdzību ātri ieviest instrumentu, ar kuru aizsargāt nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Pamatojoties uz šo ierosinājumu, referente piedāvā izmaiņas, lai nodrošinātu, ka šī regula joprojām ir atbilstīga nolūkam gadījumā, ja Savienības tiesību aktos tiek veiktas turpmākas izmaiņas attiecībā uz nelauksaimnieciskiem produktiem.

3. Lisabonas Savienībā ir iestājušās septiņas dalībvalstis, un tās ir akceptējušas trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Referente atzinīgi vērtē pārejas perioda noteikšanu, lai minētās dalībvalstis varētu izpildīt savas starptautiskās saistības, kuras tās ir uzņēmušās pirms Savienības pievienošanās Ženēvas aktam. Referente vēlas arī uzsvērt to, ka būtu jāapsver risinājums, piemēram, daļēja šo valstu līdzdalība Ženēvas aktā, lai tās spētu pilnībā turpināt aizsargāt savas nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

4. Lai gan Ženēvas akts ļauj starptautiskām organizācijām kļūt par Īpašās savienības dalībniecēm, tas automātiski nepiešķir tām balsošanas tiesības. Turklāt katrai starptautiskai organizācijai ir tāds balsu skaits, kas līdzvērtīgs tam, kāda ir tās dalībvalstu daļa Ženēvas aktā. Ņemot vērā Savienības ekskluzīvo kompetenci, šis apstāklis liegtu Savienībai izmantot balsošanas tiesības. Referente vēlas paust bažas par šo situāciju un aicina Komisiju pētīt šīs problēmas iespējamo risinājumu, piemēram, dalībvalstis varētu ratificēt šo instrumentu Savienības interesēs.

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (3.12.2018)

Juridiskajai komitejai

Atzinuma sagatavotājs: Christophe Hansen

ĪSS PAMATOJUMS

Šā Komisijas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt Savienības pilnvērtīgas dalības tiesisko satvaru Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Lisabonas Savienībā pēc tam, kad Savienība būs kļuvusi par Ženēvas akta dalībpusi. Referents atzinīgi vērtē šo konkrēto priekšlikumu, kas ir iesniegts kritiskā ģeopolitiskā situācijā, kurā daudzpusējos forumos īstenotās blokādes diemžēl samazina jēgpilna progresa izredzes ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā. Priekšlikumā galvenā vērība ir pievērsta vairākiem aspektiem, cita starpā, tajā ir tuvāk aplūkoti turpmāk izklāstītie jautājumi.

1. ES pievienošanās Ženēvas aktam radīs ievērojamas priekšrocības. Referents atzinīgi vērtē iespējamo paplašināto aizsardzības apjomu, ko Ženēvas akts ļauj nodrošināt Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā; turklāt pēc pievienošanās Ženēvas aktam Savienība var turpināt nodrošināt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, slēdzot divpusējus nolīgumus ar tirdzniecības partneriem, kas Ženēvas aktu parakstījuši (vēl) nav.

2. Referents papildus tam vēlas piekodināt, ka šis priekšlikums no paredzamās iespējamās savienošanas viedokļa ir saderīgs ar PTO Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem.

3. ES būtu jāiesniedz tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts, kas ir sastādīts, izmantojot atzītās ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Minētais saraksts būtu jāsastāda, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām, un to var vēlāk pielāgot, lai atspoguļotu jaunos tirgus uzstādījumus.

4. ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu ātru, augsta līmeņa un galīgu aizsardzību principā nodrošinās visas šā brīža un turpmākās Ženēvas akta dalībpuses, un vienlaikus daudzpušu reģistrs un plašais ģeogrāfiskais aizsardzības areāls, kas ir paredzēts Ženēvas aktā, uzlabos ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reputāciju.

5. Lisabonas Savienībā ir iestājušās septiņas dalībvalstis, un tās ir akceptējušas trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Lai izpildītu starptautiskas saistības, kas ir uzņemtas pirms Savienības pievienošanās Ženēvas aktam, ir nepieciešams pārejas laikposms.

Atzinuma sagatavotājs kopumā piekrīt šiem pielāgojumiem, izņemot turpmāk minētos grozījumus.

GROZĪJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Lai Savienība varētu pilnīgi īstenot savu ekskluzīvo kompetenci attiecībā uz savu kopējo tirdzniecības politiku, tā kļūs par Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas akta (“Ženēvas akts”)² dalībpusi atbilstoši Padomes Lēmumam (ES) ../...³ Ženēvas akta dalībpuses ir dalībnieces īpašā savienībā, kas izveidota ar Lisabonas Vienošanos par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju⁴ (“Īpašā savienība”). Saskaņā ar Lēmuma (ES) ../.. 3. pantu Komisijai ir jāpārstāv Savienība Īpašajā savienībā.	(1) Lai Savienība varētu pilnīgi īstenot savu ekskluzīvo kompetenci attiecībā uz savu kopējo tirdzniecības politiku un pilnībā ievērot visas savas saistības, kas ir noteiktas Pasaules Tirdzniecības organizācijas Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS), tā kļūs par Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas akta (“Ženēvas akts”)² dalībpusi atbilstoši Padomes Lēmumam (ES) ../...³. Ženēvas akta dalībpuses ir dalībnieces īpašā savienībā, kas izveidota ar Lisabonas Vienošanos par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju⁴ (“Īpašā savienība”). Saskaņā ar Lēmuma (ES) ../.. 3. pantu Komisijai ir jāpārstāv Savienība Īpašajā savienībā.
__________________	__________________
² http://www.wipo.int/edocs/lexdocs/treaties/en/lisbon/trt_lisbon_009en.pdf.	² http://www.wipo.int/edocs/lexdocs/treaties/en/lisbon/trt_lisbon_009en.pdf.
³ OV L […], […], […]. lpp.	³ OV L […], […], […]. lpp.
⁴ http://www.wipo.int/export/sites/www/lisbon/en/legal_texts/lisbon_agreement.pdf.	⁴ http://www.wipo.int/export/sites/www/lisbon/en/legal_texts/lisbon_agreement.pdf.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Pēc Savienības pievienošanās Ženēvas aktam Komisijai vispirms būtu jāiesniedz Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam (“Starptautiskais birojs”) pieteikums, lai tā reģistrā (“Starptautiskais reģistrs”) tiktu reģistrēts tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts, kuru izcelsme ir Savienībā un kuras tiek aizsargātas Savienības teritorijā. Nosakot kritērijus šāda saraksta izveidei, līdzīgi kā tas ir gadījumā ar dažiem Savienības noslēgtiem divpusējiem un reģionāliem nolīgumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, jo īpaši ir jāņem vērā produkcijas vērtība un eksporta vērtība, aizsardzība atbilstoši citiem nolīgumiem, kā arī pašreizēja vai potenciāla ļaunprātīga izmantošana attiecīgajās trešās valstīs.	(4) Pēc Savienības pievienošanās Ženēvas aktam Komisijai , cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, arodasociācijām un attiecīgajiem ražotājiem, vispirms Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam (“Starptautiskais birojs”) būtu jāiesniedz pieteikums, lai tā reģistrā (“Starptautiskais reģistrs”) tiktu reģistrēts tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts, kuru izcelsme ir Savienībā un kuras tiek aizsargātas Savienības teritorijā. Šajā sarakstā būtu jāiekļauj iespējami daudz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, ko pirms Eiropas Savienības pievienošanās Ženēvas aktam jau ir reģistrējušas dalībvalstis, kas bija Īpašās savienības dalībpuses. Turklāt, nosakot kritērijus šāda saraksta izveidei, līdzīgi kā tas ir gadījumā ar dažiem Savienības noslēgtiem divpusējiem un reģionāliem nolīgumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, jo īpaši būtu jāņem vērā produkcijas vērtība un eksporta vērtība, aizsardzība atbilstoši citiem nolīgumiem, kā arī pašreizēja vai potenciāla ļaunprātīga izmantošana attiecīgajās trešās valstīs.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Lai nodrošinātu, ka Starptautiskajā reģistrā tiek reģistrētas vēl citas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir aizsargātas un reģistrētas Savienībā, ir lietderīgi vēlāk pilnvarot Komisiju iesniegt pieteikumus šādu citu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautiskajai reģistrācijai vai nu pēc tās iniciatīvas, vai pēc dalībvalsts vai ieinteresētas ražotāju grupas, vai — izņēmuma gadījumos — atsevišķa ražotāja lūguma.	(5) Lai nodrošinātu, ka Starptautiskajā reģistrā tiek reģistrētas vēl citas vai turpmākās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir aizsargātas un reģistrētas Savienībā, tostarp saistībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības tvēruma iespējamu paplašināšanu, attiecinot to arī uz nelauksaimnieciskiem produktiem, ir lietderīgi pilnvarot Komisiju vēlāk iesniegt pieteikumus šādu papildu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautiskajai reģistrācijai vai nu pēc tās iniciatīvas attiecībā uz nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, vai pēc dalībvalsts vai ieinteresētas ražotāju grupas, vai — izņēmuma gadījumos — atsevišķa ražotāja lūguma. Savienības pievienošanās Ženēvas aktam neskar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kas ir vai tiks noteikta divpusējos brīvās tirdzniecības nolīgumos. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizmanto mehānisms, ar kura palīdzību tā regulāri apspriestos ar dalībvalstīm, arodasociācijām un Eiropas ražotājiem, lai iedibinātu raitu dialogu ar ieinteresētajām personām.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Ir taisnīgi, ja maksas, kas jāmaksā atbilstoši Ženēvas aktam un Lisabonas vienošanās un Ženēvas akta Kopīgajam reglamentam, par pieteikuma iesniegšanu Starptautiskajā birojā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautiskajai reģistrācijai, kā arī maksas, kas jāmaksā saistībā ar citiem ierakstiem Starptautiskajā reģistrā un par izrakstu, apliecinājumu vai citas informācijas sniegšanu saistībā ar šādas starptautiskās reģistrācijas saturu, sedz dalībvalsts, kurā ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izcelsme. Minētais neskar dalībvalsts lēmumus pieprasīt, lai šādas maksas valstij atmaksātu ražotāju grupa vai atsevišķs ražotājs, kas izmanto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuras starptautiskā reģistrācija tiek prasīta.	(9) Ir taisnīgi, ja maksas, kas jāmaksā atbilstoši Ženēvas aktam un Lisabonas vienošanās un Ženēvas akta Kopīgajam reglamentam, par pieteikuma iesniegšanu Starptautiskajā birojā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautiskajai reģistrācijai, kā arī maksas, kas jāmaksā saistībā ar citiem ierakstiem Starptautiskajā reģistrā un par izrakstu, apliecinājumu vai citas informācijas sniegšanu saistībā ar šādas starptautiskās reģistrācijas saturu, būtu jāsedz dalībvalstij, kurā ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izcelsme.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā regulā cilmes vietu nosaukumi, tostarp “cilmes vietas nosaukumi”, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1151/2012 un Regulā (ES) Nr. 1308/2013, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes turpmāk kopā tiek saukti par “ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”.	Šajā regulā cilmes vietu nosaukumi, tostarp “cilmes vietas nosaukumi”, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1151/2012 un Regulā (ES) Nr. 1308/2013, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes turpmāk kopā tiek saukti par “lauksaimniecisku un nelauksaimniecisku produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Savienībai pievienojoties Ženēvas aktam, Komisija iesniedz Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam (“Starptautiskais birojs”) pieteikumus par tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko reģistrāciju atbilstoši Ženēvas akta 5. panta 1. un 2. punktam, kas ir aizsargātas un reģistrētas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un attiecas uz Savienības izcelsmes produktiem.	Savienībai pievienojoties Ženēvas aktam, Komisija Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam (“Starptautiskais birojs”) iesniedz pieteikumus par tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko reģistrāciju atbilstoši Ženēvas akta 5. panta 1. un 2. punktam, kas ir aizsargātas un reģistrētas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un attiecas uz Savienības izcelsmes produktiem, vai dara to pašu nelauksaimniecisku produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu gadījumā pēc dalībvalsts vai ieinteresētas ražotāju grupas lūguma.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko izveido pirmajā daļā minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu, saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.	Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko izveido pirmajā daļā minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu, saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Sarakstā iekļauj iespējami daudz Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, ko Starptautiskajā reģistrā pirms Eiropas Savienības pievienošanās Ženēvas aktam jau ir reģistrējušas dalībvalstis, kas bija Īpašās savienības dalībpuses.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai izveidotu otrajā daļā minēto sarakstu, Komisija jo īpaši ņem vērā:	Lai izveidotu otrajā daļā minēto sarakstu, Komisija cita starpā ņem vērā:
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pēc Savienības pievienošanās Ženēvas aktam Komisija var pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz lūgumu, ko izteikusi dalībvalsts, ieinteresēta ražotāju grupa vai atsevišķs ražotājs, kurš izmanto Savienībā aizsargātu un reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, pieņemt īstenošanas aktus, lai iesniegtu Starptautiskajam birojam pieteikumu par tādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautisko reģistrāciju, kas ir aizsargāta un reģistrēta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un attiecas uz Savienības izcelsmes produktu.	Pēc Savienības pievienošanās Ženēvas aktam Komisija pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz lūgumu, ko ir izteikusi dalībvalsts, ieinteresēta ražotāju grupa vai atsevišķs ražotājs, kurš izmanto Savienībā aizsargātu un reģistrētu lauksaimniecisku un nelauksaimniecisku produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, pieņem īstenošanas aktus, lai Starptautiskajam birojam iesniegtu pieteikumu par tādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautisko reģistrāciju, kas ir aizsargāta un reģistrēta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un attiecas uz Savienības izcelsmes produktu. Šajā nolūkā Komisija izmanto mehānismu, ar kura palīdzību tā regulāri apspriežas ar dalībvalstīm, arodasociācijām un Eiropas ražotājiem.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai novērtētu to, vai iesniegt starptautiskās reģistrācijas pieteikumu, Komisija ņem vērā 2. panta trešajā daļā noteiktos kritērijus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.	Kā ir teikts šā panta pirmajā daļā, minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Komisija novērtē Starptautiskā biroja atbilstoši Ženēvas akta 6. panta 4. punktam paziņoto publikāciju par Starptautiskajā reģistrā reģistrētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuru izcelsmes dalībpuse, kas definēta Ženēvas akta 1. panta xv) punktā, nav ES dalībvalsts, lai noteiktu, vai publikācija ietver Lisabonas vienošanās un Lisabonas vienošanās Ženēvas akta Kopīgā reglamenta (“Kopīgais reglaments”)⁸ 5. noteikuma 2. punktā definētos obligātos elementus un 5. noteikuma 3. punktā noteiktās ziņas par kvalitāti, reputāciju un īpašībām, kā arī lai novērtētu, vai minētā publikācija attiecas uz produktu, attiecībā uz kuru tajā laikā ir nodrošināta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība Savienībā. Šādai novērtēšanai nepieciešamais termiņš nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus, un minētā novērtēšana neietver citu tādu īpašu Savienības noteikumu novērtēšanu, kuri attiecas uz produktu laišanu tirgū un jo īpaši uz sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem, tirdzniecības standartiem un pārtikas marķēšanu.	(1) Komisija novērtē Starptautiskā biroja atbilstoši Ženēvas akta 6. panta 4. punktam paziņoto publikāciju par Starptautiskajā reģistrā reģistrētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuru izcelsmes dalībpuse, kā definēts Ženēvas akta 1. panta xv) punktā, nav ES dalībvalsts, lai noteiktu, vai publikācija ietver Lisabonas vienošanās un Lisabonas vienošanās Ženēvas akta Kopīgā reglamenta (“Kopīgais reglaments”)⁸ 5. noteikuma 2. punktā definētos obligātos elementus un 5. noteikuma 3. punktā noteiktās ziņas par kvalitāti, reputāciju un īpašībām, kā arī lai novērtētu, vai minētā publikācija attiecas uz produktu, attiecībā uz kuru ir nodrošināta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība Savienībā. Šādai novērtēšanai nepieciešamais termiņš nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus, un minētā novērtēšana neietver citu tādu īpašu Savienības noteikumu novērtēšanu, kuri attiecas uz produktu laišanu tirgū un jo īpaši uz sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem, tirdzniecības standartiem un pārtikas marķēšanu.
_________________	_________________
⁸ Lisabonas vienošanās un Lisabonas vienošanās Ženēvas akta Kopīgais reglaments, ko pieņēmusi Lisabonas Savienības Asambleja 2017. gada 11. oktobrī, http://www.wipo.int/meetings/en/doc_details.jsp?doc_id=376416, dok. WIPO A/57/11, 2017. gada 11. oktobris.	⁸ Lisabonas vienošanās un Lisabonas vienošanās Ženēvas akta Kopīgais reglaments, ko pieņēmusi Lisabonas Savienības Asambleja 2017. gada 11. oktobrī, http://www.wipo.int/meetings/en/doc_details.jsp?doc_id=376416, dok. WIPO A/57/11, 2017. gada 11. oktobris.
Pamatojums
Regulā būtu jāņem vērā Eiropas Savienības tiesību aktu jebkāda turpmākā attīstība, piemēram, attiecībā uz tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kuras neattiecas uz lauksaimniecības produktiem.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) Starptautiskajā reģistrā reģistrētā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde attiecas uz produktu, attiecībā uz kuru pašlaik nav nodrošināta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība ES;	(e) Starptautiskajā reģistrā reģistrētā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde attiecas uz produktu, attiecībā uz kuru iebilduma celšanas brīdī nav nodrošināta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība ES;
Pamatojums
Regulā būtu jāņem vērā Eiropas Savienības tiesību aktu jebkāda turpmākā attīstība, piemēram, attiecībā uz tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kuras neattiecas uz lauksaimniecības produktiem.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Minētais neskar dalībvalsts lēmumus pieprasīt, lai pirmajā daļā minētās maksas valstij atmaksātu ražotāju grupa vai atsevišķs ražotājs, kas izmanto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuras starptautiskā reģistrācija tiek prasīta.	svītrots

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Savienības rīcība pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam
Atsauces	COM(2018)0365 – C8-0383/2018 – 2018/0189(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 10.9.2018
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 10.9.2018
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Christophe Hansen 29.8.2018
Izskatīšana komitejā	20.11.2018
Pieņemšanas datums	10.12.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	39 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Arena, Tiziana Beghin, David Borrelli, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Karoline Graswander-Hainz, Christophe Hansen, Yannick Jadot, France Jamet, Elsi Katainen, Jude Kirton-Darling, Danilo Oscar Lancini, Bernd Lange, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Franck Proust, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Iuliu Winkler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Klaus Buchner, Dita Charanzová, Sajjad Karim, Seán Kelly, Gabriel Mato, Georg Mayer, Ralph Packet, Johannes Cornelis van Baalen, Jarosław Wałęsa
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Paloma López Bermejo, Francisco José Millán Mon, Anders Sellström, Miguel Urbán Crespo, Marco Zullo

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

39	+
ALDE	Johannes Cornelis van Baalen, Dita Charanzová, Elsi Katainen, Marietje Schaake
ECR	Sajjad Karim, Ralph Packet, Joachim Starbatty
EFDD	Tiziana Beghin, Marco Zullo
ENF	France Jamet, Danilo Oscar Lancini, Georg Mayer
GUE/NGL	Paloma López Bermejo, Anne-Marie Mineur, Helmut Scholz, Miguel Urbán Crespo
NI	David Borrelli
PPE	Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Christophe Hansen, Seán Kelly, Gabriel Mato, Francisco José Millán Mon, Sorin Moisă, Franck Proust, Tokia Saïfi, Anders Sellström, Adam Szejnfeld, Jarosław Wałęsa, Iuliu Winkler
S&D	Maria Arena, Karoline Graswander-Hainz, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, Alessia Maria Mosca, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Joachim Schuster
VERTS/ALE	Klaus Buchner, Yannick Jadot

0	-

0	0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (30.11.2018)

Juridiskajai komitejai

Atzinuma sagatavotāja: Adina-Ioana Vălean

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ierosināt Eiropas Parlamentam pieņemt nostāju pirmajā lasījumā, apstiprinot Komisijas priekšlikumu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Savienības rīcība pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam
Atsauces	COM(2018)0365 – C8-0383/2018 – 2018/0189(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 10.9.2018
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 10.9.2018
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Adina-Ioana Vălean 30.8.2018
Pieņemšanas datums	27.11.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	49 8 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Ivo Belet, Paul Brannen, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, Bas Eickhout, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Jytte Guteland, György Hölvényi, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Jiří Maštálka, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, John Procter, Julia Reid, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Elena Gentile, Christophe Hansen, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Jan Huitema, Ulrike Müller, Alojz Peterle, Keith Taylor, Tiemo Wölken
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Martina Anderson, Edward Czesak, Jens Geier, Jude Kirton-Darling, Vladimír Maňka, Anna Záborská

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

49	+
ALDE	Gerben-Jan Gerbrandy, Jan Huitema, Valentinas Mazuronis, Ulrike Müller, Frédérique Ries
ECR	Edward Czesak, Mark Demesmaeker, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, Jadwiga Wiśniewska
EFDD	Piernicola Pedicini
GUE/NGL	Martina Anderson, Stefan Eck, Anja Hazekamp, Kateřina Konečná, Jiří Maštálka
NI	Zoltán Balczó
PPE	Pilar Ayuso, Ivo Belet, Birgit Collin-Langen, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Julie Girling , Françoise Grossetête, Christophe Hansen, György Hölvényi, Giovanni La Via, Peter Liese, Alojz Peterle, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Adina-Ioana Vălean, Anna Záborská
S&D	Paul Brannen, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Jens Geier, Elena Gentile, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Jude Kirton Darling, Jo Leinen, Vladimír Maňka, Susanne Melior, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Tiemo Wölken

8	-
ECR	John Procter
EFDD	Julia Reid
VERTS/ALE	Margrete Auken, Bas Eickhout, Martin Häusling, Michèle Rivasi, Davor Škrlec, Keith Taylor

0	0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētāja Czesław Adam Siekierski 2018. gada 1. oktobra vēstule Juridiskās komitejas priekšsēdētājam Pavel Svoboda

Tulkojums

Godātais priekšsēdētāj!

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam (COM(2018)365final - 2018/0189(COD)), par kuru Juridiskā (JURI) komiteja ir vadošā atbildīgā komiteja, tika nosūtīts Lauksaimniecības (AGRI) komitejai atzinuma sniegšanai.

AGRI komitejas koordinatori 2018. gada 29. augusta sanāksmē, ņemot vērā, ka šim priekšlikumam pēc būtības tehnisks raksturs, nolēma nesniegt oficiālu atzinumu par šo rezolūcijas priekšlikumu, bet tā vietā šajā vēstulē izklāstīt vadošajai atbildīgajai komitejai vispārējos apsvērumus par attiecīgo jautājumu.

Galvenais, ko vēlamies darīt zināmu referentiem, ēnu referentiem un citiem JURI komitejas locekļiem, kuri izskata šo priekšlikumu, ir uzsvērt, cik būtiska nozīme ir atbilstošai cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai ES lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas nozarē, jo lielākā daļa nosaukumu, uz kuriem attiecas šādas norādes par cilmes vietām un ģeogrāfisko izcelsmi, ir saistīti ar pārtikas produktiem. Kā atgādināts priekšlikuma paskaidrojuma rakstā, šāda veida aizsardzībai ir liela nozīme kvalitātes veicināšanā, patērētāju uzticēšanās nodrošināšanā, tradīciju saglabāšanā, lauku apvidu dzīvotspējas veicināšanā un — pats svarīgākais — ievērojama uzcenojuma nodrošināšanā ražotājiem.

AGRI komitejai ir bijusi izšķiroša loma ES iekšējo tiesību aktu izstrādē šajā jomā (jo īpaši pieņemot Regulu (ES) Nr. 1151/2012 un Regulu (ES) Nr. 1308/2013). Starptautiskā līmenī tā vienmēr ir atbalstījusi ES vispārējo politiku veicināt un uzlabot cilmes vietu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, izmantojot divpusējus, reģionālus un daudzpusējus nolīgumus, neraugoties uz dažu mūsu tirdzniecības partneru nepārprotamu nevēlēšanos aizsargāt šīs norādes. Šajā sakarībā Savienības pievienošanās Lisabonas Vienošanās Ženēvas aktam, kā arī ar to saistītais tiesību akta priekšlikums, lai nodrošinātu tās efektīvu līdzdalību šajā daudzpusējā instrumentā, nepārprotami liecina par pozitīvu attīstību.

Attiecībā uz priekšlikuma saturu AGRI komiteja vēlas izteikt trīs šādus apsvērumus:

Acīmredzami Komisijas galvenajam mērķim, īstenojot savas kompetences saskaņā ar ierosināto regulu, vajadzētu būt pēc iespējas lielāka skaita ES nosaukumu aizsargāšana, iekļaujot tos Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Starptautiskajā reģistrā. Risinot sarunas par divpusējiem nolīgumiem (piemēram, CETA vai nolīgumu, par kuru pašlaik notiek sarunas ar MercoSur valstīm), ES rīcībā bieži vien ir ļoti ierobežots saraksts ar nosaukumiem, kas rada lielu neapmierinātību to ražotāju vidū, kuru AO vai GI nosaukumi nav iekļauti šajā sarakstā. Daudzpusējā kontekstā, piemēram, Lisabonas Vienošanās sistēmas kontekstā, kurā visas iesaistītās valstis atzīst atbilstošas AO un GI nosaukumu aizsardzības vērtību un priekšrocības, Komisijai nevajadzētu vilcināties būt drosmīgai un uzstājīgai, cenšoties panākt, lai reģistrā tiktu iekļauti visi ES nosaukumi (vai vismaz tie, kam ir patiesa vērtība starptautiskajā tirdzniecībā).

Lisabonas Vienošanās sistēma kā mūsu AO un GI nosaukumu starptautiskās aizsardzības instrumenta vērtību zināmā mērā mazina ļoti ierobežotais šīs sistēmas dalībnieku skaits. Saskaņā ar iepriekšējo balsojumu tikai 23 valstis, kas nav ES dalībvalstis, bija līgumslēdzējas puses Lisabonas Vienošanās dokumentā un tikai viena no tām ir starp mūsu desmit galvenajiem tirdzniecības partneriem (Turcija). Šā iemesla dēļ ES nevajadzētu taupīt pūles, lai mudinātu citas valstis pievienoties Lisabonas Vienošanās sistēmai un turpināt, izmantojot divpusējas sarunas ar neiesaistītajām valstīm, savu AO un GI norāžu aizsardzību, ko nevar nodrošināt ar šo daudzpusējo instrumentu.

Visbeidzot, raugoties no institucionālā viedokļa, AGRI komiteja vēlas norādīt, ka saskaņā ar pašreizējo tiesību akta priekšlikumu visi svarīgie ES lēmumi, piemēram, par to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu, kas jāiekļauj sākotnējā aizsardzības un reģistrācijas pieteikumā, papildu ES pieteikumu iesniegšana, trešo valstu GI nosaukumu aizsardzības piešķiršana vai atteikšana vai šādas aizsardzības turpmāka atcelšana, tiktu pieņemti ar īstenošanas aktiem, kas šādu lēmumu pieņemšanu atstātu gandrīz pilnīgi ārpus Parlamenta kontroles. Tādēļ rodas jautājums, vai, piemērojot šo regulu, nevajadzētu paredzēt zināmu Parlamenta ieguldījumu, tostarp, piemēram, iespēju apstiprināt sākotnējo GI nosaukumu sarakstu, ko Komisija sastāda saskaņā ar 2. pantu, vai vajadzības gadījumā iesniegt papildu pieteikumus saskaņā ar 3. pantu.

Protams, vienmēr un bez ierobežojumiem būšu jūsu rīcībā, ja jūsu komitejas referents vai Jūs pats vēlētos turpināt viedokļu apmaiņu šajā jautājumā, un ceru, ka minētās idejas tiks iekļautas JURI komitejas sagatavošanā esošajā normatīvajā ziņojumā.

Ar cieņu,

Czesław Adam SIEKIERSKI

CC: Bernd Lange, Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Savienības rīcība pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam
Atsauces	COM(2018)0365 – C8-0383/2018 – 2018/0189(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	27.7.2018
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 10.9.2018
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 10.9.2018	ENVI 10.9.2018	AGRI 10.9.2018
Referenti Iecelšanas datums	Virginie Rozière 24.9.2018
Izskatīšana komitejā	6.12.2018
Pieņemšanas datums	23.1.2019
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Max Andersson, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Mady Delvaux, Rosa Estaràs Ferragut, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Luis de Grandes Pascual, Pascal Durand, Angelika Niebler, Virginie Rozière, Tiemo Wölken, Kosma Złotowski
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Lola Sánchez Caldentey
Iesniegšanas datums	28.1.2019

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21	+
ALDE	Jean-Marie Cavada, António Marinho e Pinto
ENF	Marie-Christine Boutonnet, Gilles Lebreton
GUE/NGL	Lola Sánchez Caldentey
PPE	Rosa Estaràs Ferragut, Luis de Grandes Pascual, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka
S&D	Mady Delvaux, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Evelyn Regner, Virginie Rozière, Tiemo Wölken
VERTS/ALE	Max Andersson, Pascal Durand, Julia Reda

2	-
ECR	Sajjad Karim, Kosma Złotowski

0	0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 11. februāris

Juridisks paziņojums - Privātuma politika