Ziņojums - A8-0041/2019Ziņojums
A8-0041/2019

    ZIŅOJUMS par līguma noteikumu par ES pilsonību īstenošanu

    29.1.2019 - (2018/2111(INI))

    Konstitucionālo jautājumu komiteja
    Referente: Maite Pagazaurtundúa Ruiz


    Procedūra : 2018/2111(INI)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    A8-0041/2019
    Iesniegtie teksti :
    A8-0041/2019
    Pieņemtie teksti :

    PASKAIDROJUMS – FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS

    Ievads

    Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 9. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20. pantu jebkura persona, kas ir kādas dalībvalsts valstspiederīgais, ir arī Savienības pilsonis. Savienības pilsonība papildina dalībvalsts pilsonību, to neaizstājot, un to veido tādu tiesību un pienākumu kombinācija, kuras ir saistītas ar tām, ko piešķir uz dalībvalsts pilsonības pamata.

    Eiropas pilsonība nekad nav pilnībā guvusi tādu nozīmi, kāda Eiropas pilsoņiem ir citos Eiropas izveides aspektos, un tai ir ļoti ierobežota reāla ietekme uz vidusmēra pilsoni.

    Eiropas pilsonība ir veidojums, kam pasaulē nav līdzīga. Tās ieviešana ir Eiropas projekta panākums, bet nevar noliegt, ka tā nav sasniegusi savu pilno potenciālu. Šis ziņojums par Līguma noteikumu īstenošanu ir sagatavots, lai novērtētu Līgumos ietverto koncepciju efektivitāti. Ziņojuma mērķis ir sniegt ieteikumus Eiropas iestādēm, lai uzlabotu to veikto īstenošanas darbu, kā arī to darbības jomu un efektivitāti nolūkā mazināt plaisu starp Eiropas integrācijas procesu un potenciālu, ko piedāvā Eiropas pilsonība.

    Faktu vākšanas pasākumi

    Ziņojuma sagatavošanas procesā tika veiktas šādas faktu vākšanas darbības:

    -  tehniskas sanāksmes ar Eiropas Komisiju, JUST ĢD, C3 — Pilsonība un brīva pārvietošanās;

    -  zinātniskās literatūras par brīvu pārvietošanos, nediskrimināciju, bezvalstniecību un pilsonības iegūšanu analīze, kā arī Politikas departamenta C pētījuma par šķēršļiem ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (2016. gada decembris) un Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta pētījuma par programmu “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (2016. gada jūlijs) analīze;

    -  Pamattiesību aģentūras ziņojuma “Making EU citizens’ rights a reality: national courts enforcing freedom of movement and related rights” (“ES pilsoņu tiesību īstenošana: valsts tiesu atbalstīta pārvietošanās brīvība un saistītās tiesības”) (2018. gada augusts) analīze;

    -  jo īpaši ar brīvu pārvietošanos un Direktīvas 2004/38/ES piemērošanu saistītas judikatūras pārskatīšana, konkrēti — Zhu un Chen lieta (C-200/02), Ruiz Zambrano lieta (C-34/09), Rottmann lieta (C-135/08), McCarthy lieta (C-434/09), Dereci lieta (C-256/11), lieta O un citi (C-356/11 un C-357/11), Iida lieta (Iida, C-40/11), Alimanovic lieta (C-67/14).

    ES pilsonības neskaidrais statuss

    Neraugoties uz to, ka Lisabonas līgumā ES ir definēta kā valstu un pilsoņu savienība, jēdziens “Eiropas pilsonis” rada dažas neskaidrības.

    Vislielākās neskaidrības rada tas, ka vairāku minēto tiesību īstenošana ir tieši saistīta ar vienoto tirgu, pamatojoties uz Līguma noteikumiem par brīvu pārvietošanos, un tādēļ attiecas tikai uz mobilajiem pilsoņiem. Starp minētajām tiesībām ir vēlēšanu tiesības, kā arī diskriminācijas aizliegums pilsonības dēļ. Ierobežota skaita pilsoņu tiesības ES pilsoņi var īstenot neatkarīgi, piemēram, atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvu (LESD 24. pants), piekļūt dokumentiem (LES 11. pants), iesniegt lūgumrakstu, tiesības vērsties Ombudā un tiesības sazināties ar ES iestādēm jebkurā no oficiālajām valodām (24. pants), kā arī noteiktā apjomā īstenot tiesības uz konsulāro aizsardzību (LESD 23. pants). Tomēr šīs tiesības īstenot ir vēl sarežģītāk, jo ES pilsonības koncepcija ir arī saistīta ar vairākiem citiem noteikumiem, piemēram, tiem, kas ietverti ES Pamattiesību hartā.

    ES tiesas ir lielā mērā veicinājušas ES pilsonības attīstību, un kā priekšnoteikums ir bijis tas, ka “Savienības pilsoņa statuss ir paredzēts kā dalībvalstu pilsoņu pamatstatuss”[1]. Tiesas to panāca, pirmkārt, precizējot tiesību aktos par brīvu pārvietošanos ietvertus vairākus jēdzienus, kas vēlāk tika konsolidēti ES Pilsonības direktīvā 2004/38/ES. Otrkārt, ES Tiesa pakāpeniski precizēja saistību starp valstu pasākumiem un ES pilsonību. Tā jo īpaši pilnveidoja savu judikatūru atbilstīgi LESD 20. pantam, kas “nepieļauj tādus valsts pasākumus, kuru rezultātā Savienības pilsoņiem tiek atņemta iespēja faktiski izmantot tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar viņu kā Savienības pilsoņu statusu”[2].

    Politiskās tiesības

    Politiskajā ziņā pilsonības būtība ir pilsoņu piederība kādai politiskai kopienai saistībā ar tādiem svarīgiem elementiem kā lēmumu pieņemšanas leģitimitāte un personu piedalīšanās politiskajā darbībā. Politisko tiesību loma ir uzlabot pilsoņu aktīvu līdzdalību politiskajos procesos un sekmēt labu pārvaldību.

    LESD 15. pants (piekļuve dokumentiem), LESD 22. pants (tiesības balsot Eiropas un vietējās vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī) un LESD 24. pants (tiesības iesniegt lūgumrakstu) ir iedibināti labi un veido uz Eiropas pilsonības pamata piešķirto politisko tiesību kodolu. Lai gan vidējais līdzdalības līmenis 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija 42,6 %, grupa, kas atturējās no līdzdalības vēlēšanās, visticamāk, bija gados jauni eiropieši (vecumā no 18 līdz 24 gadiem). Saskaņā ar neseno Eirobarometra aptauju tikai 19 % aptaujāto eiropiešu zināja nākamo Eiropas vēlēšanu datumu, savukārt 31 % nosauca nepareizu datumu un 50 % respondentu atbildēja — “nezinu”.

    Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā LESD 15. panta 3. punkts kļuva par juridisko pamatu publiskai piekļuvei dokumentiem. Šis noteikums attiecas uz visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, taču tuvākajā laikā joprojām nav paredzēts pieņemt jaunu regulu, ar kuru publiskas piekļuves dokumentiem režīmu varētu pielāgot Līguma prasībām.

    Viena no Līgumos noteiktajām pamattiesībām ir tiesības uz nediskrimināciju, kas ieviestas, ņemot vērā LESD 19. panta juridisko pamatu. Lai gan tika pieņemtas vairākas nozaru direktīvas, kopš 2008. gada, diemžēl, nav panākta vienošanās par horizontālo nediskriminācijas direktīvu.

    Ņemot vērā personas datu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, vēlēšanu drošības un integritātes nodrošināšana kļuva arī par sabiedrības rūpestu. Ir svarīgi atzīt Komisijas vērtīgo ieguldījumu gaidāmo Eiropas vēlēšanu norises drošības uzlabošanā.[3]

    Eiropas pilsoņu iniciatīva (LESD 24. pants) ir galvenais pilsoņu demokrātiskās līdzdalības instruments, kas pašlaik tiek pārskatīts. Kopš 2012. gada tikai četras iniciatīvas ir bijušas sekmīgas: Right2Water (Tiesības uz ūdeni), One of Us (Viens no mums), Stop Vivisection (Izbeigt vivisekciju) un Stop Glyphosate (Aizliegt glifosātu). Regula par EPI pašlaik tiek pārskatīta, un pārskatīšanas kopīgais mērķis ir uzlabot šīs unikālās ES pilsoņu tiesības aktīvi piedalīties ES politiskajā dzīvē.

    “Eiropa pilsoņiem” ir ES programma, kas paredzēta, lai veicinātu Eiropas pilsonību, stimulējot pilsoņu aktīvu līdzdalību ES demokrātiskajos procesos. Šogad Komisija iesniedza priekšlikumu par turpmāku programmu “Tiesības un vērtības”[4].

    Ir lietderīgi pieminēt, ka šajās programmās liela vērība pievērsta izglītībai. Lai gan Eiropas Savienībai ir ierobežota kompetence šajā jomā, ES līgumu un jo īpaši LESD 165. panta potenciāls reti ir izmantots par juridisko pamatu, lai gan tas ļautu veicināt Eiropas dimensiju pilsoņu izglītības jomā.

    Mums ir jāatgādina pašiem sev, ka pilsoņi, kas pilnībā īsteno savas demokrātiskās tiesības saskaņā ar tiesiskuma principu, ir iedzīvotāji, kas būs saistīti ar demokrātiju, ko viņi veido, un ka demokrātija un tiesiskums ir Eiropas Savienības vērtības saskaņā ar LES 2. pantu.

    Pārvietošanās brīvība

    Tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs (LES 21. pants), diskriminācijas aizliegums pilsonības dēļ (LES 18. pants) un darba ņēmēju tiesības brīvi pārvietoties (LES 45. pants) viennozīmīgi ir iedzīvotājiem vistuvākie Eiropas pilsonības aspekti, tāpēc ka tās ir brīvības, ko var izmantot ikdienā[5], un, iespējams, arī tāpēc ka tās ir brīvības, kas viennozīmīgi pamatojas uz uzticēšanos, solidaritāti un Eiropas kohēziju.

    Tomēr ir jāuzsver, ka pārvietošanās brīvība tiek īstenota tikai tad, ja Eiropas pilsoņi pārvietojas (saskaņā ar Eurostat sniegto informāciju 16 miljoni eiropiešu dzīvo citā dalībvalstī). Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (Pilsoņu tiesību direktīva)[6] tika izstrādāta, lai racionalizētu šo tiesību īstenošanu, mazinot administratīvās formalitātes. Tomēr Komisijas, Eiropas Parlamenta un citu ES struktūru un aģentūru pētījumos un ziņojumos sistemātiski ir uzsvērti trūkumi tās īstenošanā[7]. Pētījumi liecina, ka vairākām dalībvalstīm ir ievērojamas grūtības identificēt attiecīgo judikatūru, kas būtu noderīga valsts iestāžu un valsts tiesu praksē. Tāpat ir ziņots par gadījumiem saistībā ar nodarbinātības pieejamību, dažādiem pakalpojumiem (īres, banku un izglītības jomā) un nodokļu uzlikšanu, kad ir notikusi diskriminācija pilsonības dēļ, kam gan nav tiešas saistības ar Pilsonības direktīvu, bet kam ir nozīme, īstenojot tiesības brīvi pārvietoties. Visbeidzot, vairākās dalībvalstīs problēmas rada jautājums par to ES pilsoņu ģimenes locekļu tiesībām ierasties un uzturēties dalībvalstī, kuri ir trešās valsts valstspiederīgie,  — bieži vien viņiem liedz piekļūt paātrinātām procedūrām, lai iegūtu vīzas, un uz robežām viņiem tiek izvirzītas pārmērīgas administratīvas prasības.

    Pārvietošanās brīvība ir viens no svarīgākajiem Brexit sarunu jautājumiem. Joprojām nav skaidrības par pilsonības statusu vairāk nekā 4,5 miljoniem iedzīvotāju (3,5 miljoniem eiropiešu, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē, un vairāk nekā miljonam britu, kas dzīvo citās dalībvalstīs).

    Tiesības ārvalstīs

    LES 23. pantā garantētās tiesības uz konsulāro iestāžu aizsardzību izriet no tā, ka ne visām dalībvalstīm ir vēstniecības vai konsulāti visās pārējās pasaules valstīs (14 trešām valstīm ir tikai viena vēstniecība kādā no ES dalībvalstīm).

    Informētība par šīm tiesībām, tāpat kā šo tiesību īstenošana, ir ierobežota, un tādēļ ir nepieciešama šo tiesību īstenošanas novērtēšana. Ir vērts apsvērt, kā turpmāk varētu uzlabot ES delegāciju lomu, jo īpaši ņemot vērā to, ka Direktīva 2016/679 nodrošina elastību attiecībā uz darba dalīšanu starp delegācijām un dalībvalstu pārstāvniecībām.

    Informētība par ES pilsoņu tiesībām un šo tiesību īstenošana

    Informētība par tiesībām, ko garantē ES pilsonība, un izpratne par tām ir viena no horizontālajām problēmām, kas attiecas uz visiem augstāk izklāstītajiem pilsonības aspektiem. Pilsonības jautājumam veltītajās nesenajās Eirobarometra aptaujās[8] tika noskaidrots, ka 54 % respondentu ir noteiktā mērā informēti par savām ES pilsoņu tiesībām, savukārt 45 % respondentu nebija nekādu zināšanu, bet 67 % vēlētos uzzināt par tām vairāk. Lai sekmīgi risinātu ar ES pilsonību saistītos jautājumus, labākai un skaidrākai informācijai par šīm tiesībām un precīzākai atjauninātai interpretācijai par to, kā tās izmantojamas, ir milzīga nozīme.

    LESD 25. panta potenciāls

    Lai gan tagad Eiropas Savienības pilsonība tiek izmantota jaunos un sarežģītos apstākļos, tā tomēr nav skaidri paredzēta Līgumos, kas ir Eiropas arhitektūras apstiprinātāji. LESD 25. pantam ir unikāls potenciāls, lai atspoguļotu jaunās dimensijas turpmākajā ES pilsoņu tiesību izvērtēšanā. Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta, lai paplašinātu un uzlabotu šīs tiesības, šis mērķis ir dalībvalstu un Komisijas ziņā.

    • [1]  Grzelczyk lieta (C-184/99)
    • [2]  Ruiz Zambrano lieta (C-34/09)
    • [3]  Komisijas 2018. gada 12. septembra Ieteikums par vēlēšanu sadarbības tīkliem, tiešsaistes pārredzamību, aizsardzību pret kiberdrošības incidentiem un cīņu pret dezinformācijas kampaņām saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
    • [4]  COM(2018)0383.
    • [5]  Lielai daļai Eiropas pilsoņu ikdienas “eiropeizācija” ir lielāka, nekā mēs to iedomājamies. Piemēram, vairāk nekā 50 % eiropiešu regulāri sazinās pa tālruni, internetu, pastu vai e-pastu ar ģimenes locekļiem un/vai draugiem ārvalstīs, ir apmeklējuši vismaz vienu dalībvalsti iepriekšējo divu gadu laikā, skatās TV pārraides svešvalodā vai prot vismaz vienu citas ES dalībvalsts valodu (sk. ES finansēto pētniecisko projektu EUCROSS).
    • [6]  OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.
    • [7]  Sk., piemēram, Pamattiesību aģentūras sagatavoto jaunāko dokumentu “Making EU citizens’ rights a reality: national courts enforcing freedom of movement and related rights” (“ES pilsoņu tiesību īstenošana: valsts tiesu atbalstīta pārvietošanās brīvība un saistītās tiesības”) (2018. gads).
    • [8]  2018. gada pavasara Eirobarometrs Nr. 89, ziņojums par pilsonību.

    EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

    par līguma noteikumu par ES pilsonību īstenošanu

    (2018/2111(INI))

    Eiropas Parlaments,

    –  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 6., 9., 10., 11., 12., 21. un 23. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8., 9., 10., 15., 18., 20., 21., 22., 23., 24., 26., 45., 46., 47., 48., 153. un 165. pantu,

    –  ņemot vērā LES 10. un 11. pantu un 10. panta 3. punktā minēto apgalvojumu, ka “katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē”,

    –  ņemot vērā LES 3. panta 2. punktu, kurā noteiktas personu tiesības brīvi pārvietoties,

    –  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

    –  ņemot vērā daudzgadu finanšu shēmu 2020.–2027. gadam,

      ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem[1],

    –  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK[2],

    –  ņemot vērā Padomes 2014. gada 14. aprīļa Regulu (ES) Nr. 390/2014, ar ko izveido programmu “Eiropa pilsoņiem”[3],

    –  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regulu (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā[4],

    –  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 13. aprīļa Regulu (ES) 2016/589 par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013[5],

    –  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu[6],

    –  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīvu 2013/55/ES, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu[7] un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu[8],

    –  ņemot vērā priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko nosaka ES pagaidu ceļošanas dokumentu un atceļ Lēmumu 96/409/KĀDP (COM(2018)0358),

    –  ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. aprīļa Direktīvu (ES) 2015/637 par koordinācijas un sadarbības pasākumiem, ar ko veicina nepārstāvēto Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību trešās valstīs, un ar ko atceļ Lēmumu 95/553/EK,

    –  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Tiesības un vērtības” (COM(2018)0383),

    –  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 2. jūlija paziņojumu par norādījumiem, kā labāk transponēt un piemērot Komisijas Direktīvu 2004/38/EK par Eiropas Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (COM(2009)0313),

    –  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 24. janvāra ziņojumu par ES pilsonību “Pilsoņu tiesību stiprināšana demokrātisku pārmaiņu Savienībā” (COM(2017)0030),

    –  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 12. septembra Ieteikumu par vēlēšanu sadarbības tīkliem, tiešsaistes pārredzamību, aizsardzību pret kiberdrošības incidentiem un cīņu pret dezinformācijas kampaņām saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām (C(2018)5949),

    –  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma[9] piedāvāto potenciālu,

    –  ņemot vērā 2015. gada 28. oktobra rezolūciju par Eiropas pilsoņu iniciatīvu[10] un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (COM(2017)0482),

    –  ņemot vērā 2014. gada 16. janvāra rezolūciju par ES pilsonību par maksu[11],

    –  ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par mācīšanos par ES skolā[12],

    –  ņemot vērā 2017. gada 2. marta rezolūciju par Padomes 2014. gada 14. aprīļa Regulas (ES) Nr. 390/2014, ar ko izveido programmu “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, īstenošanu[13],

    –  ņemot vērā 2017. gada 15. marta rezolūciju par šķēršļiem ES pilsoņu brīvībai pārvietoties un strādāt iekšējā tirgū[14],

    –  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 31. janvāra atzinumu “Nostiprināt ES pilsonību un atbalstīt ES pilsoņu vēlēšanu tiesības”,

    –  ņemot vērā Parlamenta Politikas departamenta C 2016. gadā publicēto pētījumu “Šķēršļi ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu brīvas pārvietošanās un uzturēšanas tiesībām”,

    –  ņemot vērā Pamattiesību aģentūras 2018. gada ziņojumu “Making EU citizens’ rights a reality: national courts enforcing freedom of movement and related rights” (“ES pilsoņu tiesību īstenošana: valsts tiesu atbalstīta pārvietošanās brīvība un saistītās tiesības”),

    –  ņemot vērā Eirobarometra 89/2018 rezultātus,

      ņemot vērā 2018. gada 7. februāra rezolūciju par Eiropas Parlamenta sastāvu[15],

      ņemot vērā 2018. gada 4. jūlija nostāju par projektu Padomes lēmumam, ar ko groza Aktu par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās, kurš pievienots Padomes 1976. gada 20. septembra Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom (turpmāk “Vēlēšanu akts”)[16],

    –  ņemot vērā 2018. gada 7. februāra lēmumu par pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām pārskatīšanu[17],

      ņemot vērā 2018. gada 30. maija rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.−2027. gadam un pašu resursiem[18]

    –  ņemot vērā 2018. gada 14. novembra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.−2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos[19],

      ņemot vērā Komisijas 2018. gada 12. septembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Brīvu un taisnīgu Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšana” (COM(2018)0637),

    –  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī tā 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

    –  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A8-0041/2019),

    A.  tā kā ES pilsonība un ar to saistītās tiesības sākotnēji tika ieviestas 1992. gadā ar Māstrihtas līgumu un nostiprinātas ar Lisabonas līgumu, kas stājās spēkā 2009. gada decembrī, taču ir tikušas īstenotas tikai daļēji;

    B.  tā kā LES 2. un 6. pantā ietvertās tiesības, vērtības un principi, uz ko pamatojas Savienība, nosaka, ka Eiropas projekta centrālais elements ir pilsonis; tā kā tādēļ debates par Eiropas nākotni ir saistītas arī ar pārdomām par to, kā stiprināt kopīgo identitāti;

    C.  tā kā ES iestāžu un lēmumu pieņemšanas procesu pārredzamības, integritātes un pārskatatbildības principi, kas izriet no LES 10. un 11. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta, ir būtiski pilsonības jēdzienu veidojoši elementi un tiem ir svarīga nozīme ticamības un uzticēšanās veidošanā un nostiprināšanā Savienībā kopumā; tā kā ad hoc un starpvaldību pasākumu un instrumentu izmantošana vairākās ES politikas jomās, kā arī neformālās lēmumu pieņemšanas iestādēs, apejot parasto likumdošanas procedūru un mazinot tās institucionālo raksturu, būtiski apdraud šo principu ievērošanu;

    D.  tā kā ES ir bijušas grūtības, saskaroties ar daudzām krīzēm, kurām ir nozīmīga sociālekonomiska ietekme un kuru rezultātā ir radušās Eiropas vērtībām pretrunīgas populistiskas un nacionālistiskas ideoloģijas, kas pamatojas uz identitāšu ekskluzivitāti un rasu pārākuma kritērijiem;

    E.  tā kā dažādu krīžu neapmierinošas pārvaldības dēļ ir palielinājusies pilsoņu neapmierinātība ar dažiem ES integrācijas projekta rezultātiem; tā kā ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, ka ES pilsonība tiek uzskatīta par pilsoņu atzītu privilēģiju, atjaunojot uzticēšanos ES projektam, piešķirot prioritāti visu pilsoņu tiesību, tostarp pilsonisko, politisko, kā arī sociālo tiesību, veicināšanai, uzlabojot demokrātijas kvalitāti Savienībā, praktiskās iespējas izmantot pamattiesības un pamatbrīvības, kā arī iespēju ikvienam pilsonim piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, vienlaikus nodrošinot lielāku pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procesos;

    F.  tā kā EPI pašreizējās pārskatīšanas mērķis ir uzlabot tās efektivitāti un sekmēt līdzdalības demokrātiju un aktīvu pilsonību;

    G.  tā kā ES pilsonību var iegūt tikai tad, ja ir iegūta kādas dalībvalsts valstspiederība, ko reglamentē dalībvalstu tiesību akti; tā kā tai pašā laikā no ES pilsonības izrietošās tiesības un pienākumi ir noteikti ES tiesību aktos un nav atkarīgi no dalībvalstīm, tātad — dalībvalstis tos nevar nepamatoti ierobežot;

    H.  tā kā dalībvalstu pilsonības pieejamības kontekstā dalībvalstīm būtu jāievēro ES tiesību aktu principi, piemēram, proporcionalitātes, tiesiskuma un nediskriminācijas principi, kuri ir rūpīgi izstrādāti Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā;

    I.  tā kā gaidāmā Brexit dēļ ir akcentēta ES pilsonības tiesību nozīme, jo īpaši gados jaunu eiropiešu vidū, un šo tiesību loma miljoniem ES iedzīvotāju dzīvē un Eiropas Savienībā ir arī palielinājusies informētība par šo tiesību iespējamu zaudēšanu abās pusēs;

    J.  tā kā vidējais līdzdalības līmenis 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija 42,6 %; tā kā saskaņā ar 2018. gada maijā publicēto jaunāko Eirobarometra aptauju tikai 19 % aptaujāto eiropiešu varēja nosaukt gaidāmo Eiropas vēlēšanu datumu;

    K.  tā kā ES pilsoņi gandrīz nemaz nav informēti par “Europe Direct” birojiem, neraugoties uz šo biroju galveno uzdevumu sniegt informāciju;

    L.  tā kā visā ES ir vairāk nekā 400 “Europe Direct” informācijas centru, kas nolūkā panākt pilsoņu iesaisti vietējā un reģionālā līmenī sekmē Komisijas saziņu ar pilsoņiem par tiem Eiropas Savienības politikas virzieniem, kuri izraisa viņos tiešu ieinteresētību;

    M.  tā kā pilsonības jēdziens ir definēts kā pilsoņu saikne ar politisku kopienu un ietver tiesības, pienākumus un atbildību; tā kā saskaņā ar LESD 20. pantu Savienības pilsoņiem ir tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem;

    N.  tā kā Eiropas pilsoņi ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā un ES iestādēm pret ikvienu pilsoni jāpauž vienlīdzīga attieksme; tā kā ar LESD 8. pantu ir iedibināts princips par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, nosakot, ka “veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību”;

    O.  tā kā Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa) vairākās lietās ir noteikusi, ka ar ES pilsonību saistītās tiesības dalībvalsts valstspiederīgie var izmantot arī attiecībās ar minēto dalībvalsti[20];

    P.  tā kā vairākas dalībvalstis piedāvā tā dēvētās “zelta vīzu programmas” un ieguldītāju shēmas, kas ir veids, kā iegūt šo dalībvalstu valstspiederību;

    Q.  tā kā pārvietošanās brīvība nodrošina ES pilsoņiem iespējas ceļot, studēt, strādāt un dzīvot citās ES valstīs; tā kā vairāk nekā 16 miljoni eiropiešu izmanto savas tiesības uzturēties citā ES valstī;

    R.  tā kā tiesības uz pārvietošanās brīvību ir svarīgs ES pilsonības elements un papildina citas ES iekšējā tirgus brīvības; tā kā gados jaunos eiropiešus jo īpaši saista pārvietošanās brīvība, kas tiek uzskatīta par vislielāko ES sasniegumu pēc miera nodrošināšanas Eiropā;

    S.  tā kā Direktīvas 2004/38/EK īstenošanā ir bijušas praktiskas grūtības un eiropieši joprojām uzskata, ka ar valstspiederību saistītas diskriminācijas dēļ un ierašanās un uzturēšanās prasību dēļ pārcelties uz citu dalībvalsti vai dzīvot citā dalībvalstī ir sarežģīti; tā kā Tiesa ir izstrādājusi nozīmīgu judikatūru, kas paredzēta, lai precizētu galvenos jēdzienus mobilajiem ES pilsoņiem;

    T.  tā kā LESD 20. un 23. pantā ir garantētas tiesības uz konsulāro aizsardzību un tādēļ ES pilsoņiem trešās valsts teritorijā, kurā viņu valstspiederības dalībvalsts nav pārstāvēta, ir tiesības uz kādas citas dalībvalsts aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā minētās dalībvalsts valstspiederīgajiem; tā kā ārkārtas gadījumi, dabas katastrofas vai tādi gadījumi kā teroristu uzbrukumi var ietekmēt Eiropas pilsoņus, kas ir no dalībvalsts, kura attiecīgajā trešā valstī nav pārstāvēta;

    U.  tā kā Komisija 2017. gada ziņojumā par ES pilsonību ir paudusi apņemšanos organizēt ES mēroga informācijas un izpratnes veidošanas kampaņu par ES pilsonību, lai tādējādi palīdzētu viņiem labāk izprast savas tiesības; tā kā dalībvalstīm un pilsoniskajai sabiedrībai ir kopīgi jāatbild par šo pienākumu labāk informēt ES pilsoņus par viņu tiesībām un pienākumiem;

    V.  tā kā saskaņā ar Komisijas 2017. gada ziņojumu par ES pilsonību arvien vairāk cilvēku kopš 2012. gada ir atzinuši, ka ir saskārušies ar tāda vai citāda veida diskrimināciju;

    W.  tā kā Šengenas zonas izveide un Šengenas acquis integrēšana ES regulējumā ir būtiski veicinājusi pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā un ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas procesa sasniegumiem;

    X.  tā kā Eiropas pilsonības ieviešana ir Eiropas projekta panākums un tā potenciāls vēl nav pilnībā izmantots; uzsver, ka šis ir unikāls veidojums, kas nav atrodams nekur citur pasaulē,

    1.  uzskata, ka ne visi ar ES pilsonību saistītie noteikumi ir īstenoti tā, lai sasniegtu to pilno potenciālu, kaut gan tas ļautu konsolidēt Eiropas identitāti; uzsver, ka Savienības pilsonības izveidošana ir pierādījusi, ka ir iespējama tāda pilsonība, kas nav saistīta ar valstspiederību, un ka tā veido pamatu politikas jomai, no kuras izriet tiesības un pienākumi, kas ir noteikti nevis valsts tiesību aktos, bet gan Eiropas Savienības tiesību aktos; aicina Savienības iestādes pieņemt pasākumus, kas nepieciešami, lai uzlabotu ar pilsonību saistīto Līgumu noteikumu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ietverto attiecīgo noteikumu īstenošanu, darbības jomu un efektivitāti; norāda, ka Savienības pilsoņi nav pietiekami informēti par savām tiesībām, kas izriet no Savienības pilsonības;

    2.  atgādina, ka ES pilsonība papildina dalībvalsts pilsonību; uzsver, ka ES pilsonība ļauj pilsonim apvienot dažādas identitātes un ka izslēdzošas nacionālisma un populisma ideoloģijas šo iespēju ierobežo; uzskata, ka aktīvas pilsonības īstenošana un pilsoniskās līdzdalības veicināšana ir svarīgi aspekti, lai nostiprinātu piederības sajūtu politiskajam projektam nolūkā sekmēt kopējas Eiropas identitātes sajūtas attīstību, savstarpēju sapratni, starpkultūru dialogu un transnacionālu sadarbību un lai izveidotu atvērtu, iekļaujošu un noturīgu sabiedrību;

    3.  uzskata, ka ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru veikta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas pilnīga īstenošana un tajā ietverto tiesību un principu aktīva veicināšana ir būtisks līdzeklis, ar kuru var garantēt pilsoņu efektīvu iesaistīšanos ES demokrātiskajos procesos un konkretizēt LESD 20. pantā ietvertos noteikumus;

    4.  uzsver, ka Savienības pilsonībā ietverto tiesību un pienākumu kopumu nedrīkst nepamatoti ierobežot; šajā sakarā mudina dalībvalstis izmantot savu prerogatīvu piešķirt pilsonību lojālas sadarbības garā, tostarp gadījumos, kas saistīti ar ES pilsoņu bērniem, kuri saskaras ar grūtībām izpildīt valsts tiesību aktos noteiktos pilsonības iegūšanas kritērijus; uzsver — lai varētu sekmīgi izmantot pilsonības tiesības, ir jāaizsargā un jāveicina visas Pamattiesību hartā ietvertās tiesības un brīvības, tostarp arī attiecībā uz personām ar invaliditāti, kuriem vajadzētu spēt īstenot savas pamattiesības tādā pašā veidā kā jebkuriem citiem pilsoņiem, un princips par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai ir jāīsteno tā, lai nodrošinātu sievietēm iespēju pilnībā īstenot ar ES pilsonību saistītās tiesības;

    5.  atgādina, ka Savienības pilsonībai ir arī plašāka ietekme un ka, pamatojoties uz to, tiek piešķirtas demokrātiskās līdzdalības tiesības, kuras izriet no LES 10. un 11. panta; uzsver, ka, lai būtu iespējams īstenot tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, lēmumu pieņemšanai vajadzētu būt pēc iespējas atklātai un tuvinātai pilsoņiem, un ka tādēļ ir svarīgi nodrošināt attiecīgās garantijas saistībā ar pārredzamību lēmumu pieņemšanas procesā un cīnīties pret korupciju;

    6.  ar nožēlu norāda uz Līgumu daļu neievērošanu dažās dalībvalstīs, kas nelabvēlīgi ietekmē un rada de facto atšķirības pilsoņu tiesībās, kurām saskaņā ar Līgumiem vajadzētu būt vienādām;

    7.  norāda, ka programma “Erasmus+”, programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un programma “Eiropa pilsoņiem” sniedz ES pilsoņiem un jo īpaši jauniešiem lielas priekšrocības, palielinot viņu informētību par savu kā ES pilsoņu statusu un uzlabojot viņu zināšanas par tiesībām, ko šis statuss un ar to saistītās vērtības nodrošina; uzskata, ka Eiropas brīvprātīgo programmām, piemēram, Eiropas Brīvprātīgo dienestam un Eiropas Solidaritātes korpusam, arī ir svarīga nozīme Eiropas pilsonības veidošanā; uzsver šādu programmu ārkārtīgi lielo nozīmi, jo īpaši jauniešu vidū, un prasa, lai tām tiktu piešķirti lielāki finanšu līdzekļi;

    Politiskās tiesības

    8.  pauž bažas par to, ka vēlētāju, jo īpaši jauniešu, aktivitātei valsts un Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir tendence uz lejupslīdi; pauž pārliecību par to, ka ES publiskās telpas nostiprināšanai un Eiropas pilsonības pilnīgai īstenošanai piemīt potenciāls, kas vajadzīgs, lai apturētu šo lejupslīdi, un tas panākams, palielinot pilsoņu piederības sajūtu Eiropas kopienai un uzlabojot pārstāvības demokrātiju;

    9.  atgādina, ka ES vēlēšanu sakarā transnacionāliem sarakstiem ir potenciāls nostiprināt ES publisko telpu, veicinot visā ES debates par jautājumiem, kas saistīti ar ES politikas virzieniem, nevis veidojot vēlēšanu kampaņas, kuru centrā būtu valsts mēroga jautājumi;

    10.  atzīst Komisijas centienus veicināt programmas, kas atbalsta Eiropas pilsonību un vairo pilsoņu informētību par viņu politiskajām tiesībām; tomēr konstatē, ka progress LESD 165. panta kā juridiskā pamata īstenošanā, lai pilsoņu izglītībā veicinātu Eiropas dimensiju, ir niecīgs; uzskata, ka ir būtiski veicināt pilsoņu līdzdalību ES demokrātiskajā dzīvē, uz uzskata, ka ES mācību programmas ieviešanai izglītības sistēmās vajadzētu būt prioritātei, lai arī turpmāk varētu paļauties uz ES pilsonības potenciālu;

    11.  vēlreiz pauž nožēlu par to, ka dažiem ES pilsoņiem viņu piederības dalībvalstīs tiek liegts izmantot tiesības un viņi savā dzīvesvietas valstī nevar piedalīties valsts parlamenta vēlēšanās; uzsver, ka vēlēšanu tiesību zaudēšana tādēļ, ka dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, var atturēt pilsoņus no pārcelšanās uz citu dalībvalsti un tāpēc šis apstāklis būtu uzskatāms par LESD 18. panta iespējamu pārkāpumu;

    12.  uzskata, ka pārstāvības demokrātijas sistēmā ir būtiski nodrošināt pareizu ES iestāžu darbību, lai aizsargātu visas ES pilsoņu politiskās tiesības; uzsver, ka ir svarīgi piekļūt informācijai par ES pilsonību un tiesībām, kas izriet no tās iegūšanas, visās oficiālajās Eiropas Savienības valodās, lai nostiprinātu ES pilsonības jēdzienu; pauž nožēlu par to, ka kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā LESD 15. panta 3. punkts, kas kļuva par juridisko pamatu publiskai piekļuvei dokumentiem un kas noteikumus par piekļuvi attiecina uz visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, vēl nav pilnībā īstenots; uzskata, ka dalībvalstis konsekventi ir kavējušas progresu jaunās regulas pieņemšanā;

    Pārvietošanās brīvība

    13.  atzinīgi vērtē priekšrocības, ko ES pilsoņiem un dalībvalstu tautsaimniecībai nodrošina brīva pārvietošanās; norāda, ka tiesības, kas izriet no Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ne vienmēr ir zināmas un tiek respektētas, un ka tas rada šķēršļus ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu pārvietošanās brīvībai, kā arī izraisa pret viņiem vērstu diskrimināciju; atgādina par dalībvalstu pienākumu aizsargāt tiesības brīvi pārvietoties, tostarp viena dzimuma laulāto tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos;

    14.  pauž bažas par to, ka dalībvalstu tiesu sniegtā konkrētu Direktīvas 2004/38/EK noteikumu un jēdzienu interpretācija atšķiras ne tikai dalībvalstīs, bet reizēm pat vienā un tajā pašā jurisdikcijā; ar bažām norāda, ka dalībvalstu iestādes ne vienmēr pilnībā apzinās to, kādas ir tiesības un pienākumi, kas noteikti Direktīvā 2004/38/EK;

    15.  uzsver, ka problēmu rada tas, ka trūkst informācijas par vīzas prasībām ģimenes locekļiem vai par uzturēšanās tiesībām un ka tiek sniegta nepareiza vai maldinoša informācija par tām; uzstāj, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina nevajadzīgu šķēršļu likvidēšana attiecībā uz ieceļošanas/uzturēšanās tiesībām, jo īpaši tiem trešās valsts valstspiederīgajiem, kuri ir ES pilsoņu ģimenes locekļi;

    16.  pauž bažas par grūtībām, ar kādām visā Eiropā saskaras pilsoņi saistībā ar savu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu; uzskata, ka Profesionālo kvalifikāciju direktīva un Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra ir palīdzējušas atzīšanas sekmēšanai starp dalībvalstīm; turklāt uzskata, ka profesionālo kvalifikāciju atzīšana ir svarīga, lai nodrošinātu augstāka līmeņa mobilitāti gan studējošajiem, gan profesionāļiem; aicina Komisiju arī turpmāk pēc iespējas vairāk sekmēt profesionālo kvalifikāciju atzīšanu;

    17.  pauž dziļas bažas par secinājumiem pētījumā, kuru veikusi Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra un kurā identificēta diskriminācija darba meklēšanas jomā, dažādu pakalpojumu pieejamībā, piemēram, automašīnas iznomāšanas, dzīvokļa izīrēšanas vai konkrētu banku pakalpojumu jomā, kā arī izglītības un nodokļu noteikšanas jomās; uzsver, ka diskriminācija pilsonības dēļ var radīt šķēršļus Savienības pilsoņu brīvas pārvietošanās iespējām; prasa ES un dalībvalstīm pievērst īpašu uzmanību šādu diskriminācijas gadījumu uzraudzībai un rīkoties izšķirīgi, lai tos novērstu;

    18.  uzsver mobilitātes nozīmi jauniešu personīgajā izaugsmē, jo tā veicina izglītības un kultūras apmaiņu un uzlabo izpratni par aktīvu pilsonību un tās praksi; mudina dalībvalstis atbalstīt ES programmas, kas veicina mobilitāti;

    19.  novērtē kultūras, mākslas un zinātņu kā aktīvas ES pilsonības neatņemamu aspektu nozīmi; uzsver to lomu pilsoņu kopīgās piederības sajūtas nostiprināšanā Savienībai, savstarpējas saprašanās rosināšanā un kultūru dialoga veicināšanā;

    Konsulārā aizsardzība

    20.  norāda, ka gandrīz septiņi miljoni ES pilsoņu pašreiz dzīvo valstīs ārpus ES un ir sagaidāms, ka šis skaits līdz 2020. gadam palielināsies, sasniedzot vismaz 10 miljonus;

    21.  uzskata, ka visiem ES pilsoņiem ir tiesības uz konsulāro aizsardzību, un atgādina, ka 2015. gada 20. aprīļa Direktīvā (ES) 2015/637 par konsulāro aizsardzību[21] jēdziens “konsulārā aizsardzība” ir interpretēts visplašākajā iespējamajā nozīmē, t. i., kā jebkura veida konsulārā palīdzība; uzsver, ka informētība par šīm tiesībām joprojām ir ierobežota;

    22.  aicina Komisiju publicēt Direktīvas (ES) 2015/637 īstenošanas novērtējumu un attiecīgos gadījumos sākt pārkāpumu procedūru; aicina dalībvalstis izstrādāt ārkārtas gadījumos piemērojamus protokolus, ņemot vērā nepārstāvētos pilsoņus, lai sadarbībā ar citu dalībvalstu pārstāvniecībām un ES delegācijām uzlabotu saziņu ārkārtas situācijās; atgādina par joprojām aktuālo prasību nostiprināt ES delegāciju nozīmi trešās valstīs un uzsver pievienoto vērtību, ko nodrošina ES diplomātiskais tīkls uz vietas;

    Lūgumraksts Eiropas Parlamentam un sūdzība Eiropas Ombudam

    23.  uzsver, ka svarīgas ir attiecīgi LESD 227. pantā un Pamattiesību hartas 44. pantā noteiktās tiesības iesniegt lūgumrakstu un LESD 228. pantā un Pamattiesību hartas 43. pantā ietvertās tiesības vērsties Ombudā; atzinīgi vērtē darbu, ko Eiropas Ombuds veic, lai izskaustu Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru administratīvās kļūmes, jo īpaši pārredzamības jomā; uzsver, ka pārredzamībai ir svarīga nozīme, lai Savienībā nodrošinātu atbilstīgu demokrātisku darbību un līdzdalību, tādējādi radot iedzīvotāju uzticēšanos; šajā ziņā atbalsta ieteikumus ombudes nesen sagatavotajā īpašajā ziņojumā par pārredzamību Padomes likumdošanas procesā;

    Ieteikumi

    24.  iesaka Komisijai izmantot savas prerogatīvas saskaņā ar LESD 258.pantu un lūgt Tiesai izlemt, vai gadījumi, kad ir liegts izmantot tiesības tādēļ, ka dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, būtu jāuzskata par pārvietošanās un uzturēšanās brīvības pārkāpumiem; vēlreiz aicina dalībvalstis īstenot Venēcijas komisijas Labas prakses kodeksu vēlēšanu jautājumos, tostarp atcelt ekspatriantu balsošanas tiesību ierobežojumus dalībvalstu parlamentu vēlēšanās;

    25.  ierosina Komisijai izmantot LESD 25. pantā noteikto procedūru un paplašināt LESD 20. panta 2. punktā uzskaitītās tiesības tā, lai ES pilsoņi varētu izvēlēties balsot vai nu savas valstspiederības valstī, vai savas dzīvesvietas valstī un lai šajā paplašinājumā tiktu ietvertas visas vēlēšanas atbilstoši katras dalībvalsts konstitucionālajām iespējām;

    26.  aicina dalībvalstis vietējā un valsts līmenī ieviest e-demokrātijas rīkus un pienācīgi tos integrēt politiskajā procesā, sekmējot gan pilsoņu, gan iedzīvotāju demokrātisko līdzdalību;

    27.  uzskata, ka Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) reglamentējošā tiesiskā regulējuma pārskatīšana ir iespēja, kā palielināt pilsoņu līdzdalību ES politikas veidošanā, padarot šo instrumentu mazāk birokrātisku un pieejamāku;

    28.  aicina Komisiju izstrādāt stingrāku praksi attiecībā uz turpmākajiem politiskajiem un juridiskajiem pasākumiem saistībā ar sekmīgām EPI;

    29.  uzstāj, ka vairāk resursu ir jāiegulda tādās papildu programmās un iniciatīvās un tādu programmu un iniciatīvu izveidē, kuru mērķis ir sekmēt Eiropas publisko telpu, kurā pamattiesību un pamatbrīvību īstenošana, sociālā labklājība un Eiropas vērtību ievērošana kļūst par pilsoņu identitāti veidojošu modeli; atzinīgi vērtē programmu “Tiesības un vērtības”, uzskatot to par vērtīgu paraugu tam, kā Savienība, arī atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas veicina un aizsargā šīs tiesības un vērtības, aktīvi atbalsta vērtības un tiesības, kas izriet no ES pilsonības un ir noteiktas Līgumos; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt pašreizējo programmas “Tiesības un vērtības” budžetu; stingri iebilst pret jaunajā daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam Komisijas ierosināto līdzekļu samazinājumu;

    30.  stingri iesaka Eiropas politiskajām partijām un to locekļiem nodrošināt starp kandidātiem līdzsvarotu dzimumu pārstāvību, izmantojot dzimumu paritātes sarakstus vai citas līdzvērtīgas metodes;

    31.  ierosina būtiski palielināt “Europe Direct” biroju redzamību; uzsver, ka šiem birojiem būtu jādarbojas kā starpniekiem, sadarbojoties ar dalībvalstu administratīvajām iestādēm dalībvalstīs un pilsonisko sabiedrību (tostarp arodbiedrībām, uzņēmumu asociācijām un publiskām un privātām struktūrām), lai aktīvi informētu Eiropas pilsoņus par viņu tiesībām un pienākumiem un vietējā līmenī sekmētu pilsoņu līdzdalību Eiropas Savienības demokrātiskajā dzīvē; mudina dalībvalstis un reģionālā un vietējā līmeņa struktūras aktīvi sadarboties ar šiem birojiem; uzsver, ka šiem birojiem būtu jādarbojas sinerģijā ar tādām programmām kā programma “Eiropa pilsoņiem”; aicina Komisiju nodrošināt, ka šajos birojos ir pieejama attiecīgā informācija, kas ļauj ES pilsoņiem īstenot viņu tiesības, un sekmēt ES pilsonības tiesību īstenošanu; uzskata, ka iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkla SOLVIT darbība būtu jāturpina racionalizēt, lai tas varētu efektīvāk aizsargāt ES pilsoņu tiesības, pirms viņi lūdz juridisko vai administratīvi tiesisko aizsardzību;

    32.  ievērojot iepriekš minēto, aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu gan par “Europe Direct” biroju lomas uzlabošanu, gan par ES pilsonības īstenošanu, balstoties uz darba ņēmējiem piešķirtajām tiesībām, piemērojot Direktīvu 2014/54/ES, tostarp ES pilsoņu tiesībām uz aizsardzību pret diskrimināciju, balsošanas tiesību īstenošanu saskaņā ar LESD 22. pantu un tiesībām brīvi pārvietoties saskaņā ar LESD 21. pantu un Direktīvu 2004/38/EK, kā arī viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties;

    33.  aicina Komisiju sistemātiski rīkoties gadījumos, kad dalībvalstis pārkāpj Direktīvu 2004/38/EK, un prasa pārstrādāt ES vadlīnijas attiecībā uz ES pilsoņus ietekmējošo tiesību aktu piemērošanu un interpretēšanu, lai ietvertu Tiesas jaunākos norādījumus, tādējādi nodrošinot ES tiesību aktu pilnīgu efektivitāti;

    34.  prasa konsekventi īstenot principu par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās ES darbībās, jo īpaši pieņemot tiesību aktus vai īstenojot politiku, kas saistīta ar ES pilsonību;

    35.  atgādina, ka kopš 2014. gada Parlaments vairākkārt ir paudis bažas par to, ka ikviena valsts shēma, kas saistīta ar tiešu vai netiešu ES pilsonības tirgošanu, apdraud Eiropas pilsonības jēdziena būtību; aicina Komisiju uzraudzīt šādas shēmas un, kā paredzēts 2017. gada ziņojumā par pilsonību, sagatavot ziņojumu par valsts shēmām, uz kuru pamata ieguldītājiem tiek piešķirta ES pilsonība;

    36.   pauž nožēlu par to, ka Komisijas 2017. gada ziņojumā par pilsonību nav minēta atsauce uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, tiesībām iesniegt lūgumrakstu, tiesībām vērsties Eiropas Ombudā, tiesībām piekļūt dokumentiem vai tiesībām atbalstīt EPI; aicina Komisiju pilnībā ņemt vērā hartas noteikumus un nākamajā izvērtēšanā novērst šos trūkumus;

    37.  uzsver, ka aizvien lielāks skaits Eiropas pilsoņu ir cietuši no teroristu uzbrukumiem valstī, kas nav viņu valsts, un tāpēc steidzami aicina dalībvalstīs izveidot protokolus, lai teroristu uzbrukuma gadījumā palīdzētu citu dalībvalstu valstspiederīgajiem saskaņā ar Direktīvu (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu;

    38.  ierosina dalībvalstīm iedibināt 9. maija Eiropas svētku dienu par dienu, kurā tiek stiprināta piederība Eiropai un radīta telpa pilsoniskajām kustībām un pasākumiem;

    39.  atgādina par aicinājumu Komisijai nākt klajā ar priekšlikumu Parlamenta ieteikumu īstenošanai attiecībā uz ES mehānismu demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām;

    40.   noteikti uzskata, ka diskriminācijas aizliegums ir Eiropas pilsonības pamats, kā arī ES tiesību pamatprincips un pamatvērtība, kā noteikts LES 2. pantā; mudina Padomi pabeigt horizontālās ES diskriminācijas novēršanas direktīvas pieņemšanu, lai turpmāk Savienībā garantētu pamattiesības, pieņemot konkrētus ES tiesību aktus, ar kuriem varētu pilnībā īstenot LESD 18. un 19. pantu, izmantojot horizontālu pieeju; pauž nožēlu par to, ka desmit gadus pēc Komisijas priekšlikuma publicēšanas Padome joprojām bloķē direktīvu par diskriminācijas novēršanu;

    41.  atgādina par to, ka Līgumos ir noteikts pienākums pievienoties Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECTK); aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai pabeigtu Savienības pievienošanos ECTK un Eiropas Sociālajai hartai;

    42.  uzsver, ka visu vecumu cilvēkiem paredzēta pilsoniskā izglītība (gan formāla, gan neformāla) ir ārkārtīgi svarīga, lai pilsoņi varētu pašapzinīgi izmantot savas demokrātiskās tiesības un lai nodrošinātu demokrātiskas sabiedrības pareizu darbību; norāda, ka augstāku līdzdalības līmeni Eiropas līmeņa vēlēšanās, lielāku starpkultūru sapratni un solidaritāti Eiropā, kā arī diskriminācijas, aizspriedumu un dzimumu nevienlīdzības novēršanu var panākt tikai ar nepārtrauktiem centieniem izglītības jomā; iesaka izmantot LESD 165., 166. un 167. pantu par juridisko pamatu, lai noskaidrotu izglītības, profesionālās izglītības un jaunatnes politiku potenciālu;

    43.  atgādina politisko partiju apņemšanos Eiropas līmenī veicināt “Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu” (LES 10. panta 4. punkts); tādēļ aicina nodrošināt katram ES pilsonim iespēju tieši pieteikties dalībai Eiropas līmeņa politiskajās partijās;

    44.  atgādina par nepieciešamību veicināt Eiropas Parlamenta vēlēšanu Eiropas dimensiju nolūkā sekmēt Parlamenta potenciālo darbu nākotnē, izmantojot tā tiesības prasīt iesniegt tiesību aktu priekšlikumu saskaņā ar LESD 225. pantu; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt savus centienus, lai Eiropas pilsoņu vidū popularizētu pilsoņu tiesības, tostarp tās, kas saistītas ar tiesībām balsot; uzsver, ka labāka un mērķtiecīgāka informācija par Eiropas politikas virzieniem un ES tiesību aktu ietekmi uz pilsoņu ikdienas dzīvi uzlabotu aktivitāti Eiropas vēlēšanās; atgādina, ka līdzdalība Eiropas vēlēšanās ir jāveicina, palielinot Eiropas politisko partiju redzamību; atkārtoti norāda, ka līdzdalības palielināšana Eiropas vēlēšanās ir dalīta pilsoņu, dalībvalstu un ES atbildība; uzsver, ka pilsoņi ir jāinformē par vēlēšanu likuma neseno reformu un Spitzenkandidat (labāko kandidātu) procesu; uzsver šo personu politisko nozīmi un simboliskumu attiecībā uz ES pilsonības nostiprināšanu;

    45.  atgādina, ka Eiropas Parlaments ir visas Savienības parlaments un ka tam ir būtiska nozīme ES politisko iestāžu leģitimitātes nodrošināšanā, liekot tām būt atbildīgām, jo Parlaments nodrošina pienācīgu parlamentāro uzraudzību; tādēļ uzstāj, ka ir jāgarantē, jākonsolidē un jānostiprina Parlamenta likumdošanas pilnvaras un kontroles tiesības;

    46.  atgādina par Komisijas norādījumiem par Savienības datu aizsardzības tiesību aktu piemērošanu vēlēšanu kontekstā un tās 2018. gada 12. septembra paziņojumu “Brīvu un taisnīgu Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšana” (COM(2018)0637); prasa pielikt visas iespējamās pūles, lai vēlēšanu laikā nebūtu nekādas ļaunprātīgas iejaukšanās tajās; uzsver, ka ir jādefinē ES politika, lai risinātu jautājumus saistībā ar propagandu, kas vērsta pret ES, un mērķtiecīgu maldinošu informāciju;

    47.  mudina Komisiju aktīvāk veicināt demokrātisko līdzdalību, pastiprinot tās dialogu ar pilsoņiem, uzlabojot pilsoņu izpratni par ES tiesību aktu nozīmi viņu ikdienas dzīvē, kā arī uzsverot viņu tiesības balsot un kandidēt vietējā, valsts un Eiropas līmeņa vēlēšanās;

    48.  aicina Komisiju šajā sakarībā izmantot sociālos plašsaziņas līdzekļus un digitālos rīkus, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai palielinātu jauniešu un personu ar invaliditāti līdzdalību; aicina izstrādāt un ieviest e-demokrātijas rīkus, piemēram, tiešsaistes platformas, lai tiešāk iesaistītu pilsoņus ES demokrātiskajā dzīvē, tādējādi sekmējot viņu iesaistīšanos;

    49.  atbalsta tādu preses un multivides materiālu sagatavošanu un izplatīšanu visās oficiālajās ES valodās, kuri vērsti uz to, lai palielinātu ES pilsoņu informētību par viņu tiesībām un nostiprinātu viņu spējas efektīvi īstenot šīs tiesības katrā dalībvalstī;

    50.  uzskata, ka, ņemot vērā sabiedrisko mediju pastiprināto ietekmi uz pilsoņu dzīvi, Eiropas iestādēm būtu jāturpina izstrādāt jaunus mehānismus un sabiedriskās politikas, kas paredzētas, lai aizsargātu personu pamattiesības digitālajā vidē; uzsver, ka pilsoņu datu apmaiņai ir jābūt drošai, godīgai un pārredzamai; uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu brīvība un piekļuve viedokļu daudzveidībai ir neatņemama veselīgas demokrātijas daļa un ka medijpratība ir svarīga un būtu jāattīsta jau agrīnā vecumā;

    51.  mudina izmantot LESD 25. pantu, lai pieņemtu pasākumus, kas varētu veicināt Eiropas pilsonības izmantošanu ikdienā;

    52.  lūdz Komisiju saskaņā ar LESD 25. pantu nākamajā ziņojumā par pilsonību ņemt vērā ES pilsonības tiesību attīstību sekundārajos tiesību aktos un jurisprudencē un ierosināt ceļvedi, lai sasaistītu kopā visus šos attīstības aspektus nolūkā oficiāli ņemt vērā šīs jomas attīstību Savienībā;

    53.  uzsver, ka saskaņā ar LESD 25. pantā minēto procedūru šā uzdevuma galīgais mērķis būtu īstenot konkrētas iniciatīvas nolūkā konsolidēt konkrētas pilsoņu tiesības un brīvības saskaņā ar ES pilsonības statūtiem, kas ir līdzīgi Eiropas sociālo tiesību pīlāram, ietverot Pamattiesību hartā noteiktās pamattiesības un pamatbrīvības, kā arī Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktās sociālās tiesības un LESD 2. pantā noteiktās vērtības, kas ir Eiropas “publisko telpu” raksturojoši elementi, un, cita starpā, ietverot publiskajai telpai atbilstošu pārvaldības modeli, cieņu, brīvību, tiesiskumu, demokrātiju, plurālismu, iecietību, taisnīgumu un solidaritāti, kā arī līdztiesību un nediskrimināciju, kas būtu jāņem vērā nākotnē vai Līgumu iespējamajā reformā;

    °

    °  °

    54.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstīm.

    • [1]  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
    • [2]  OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.
    • [3]  OV L 115, 17.4.2014., 3. lpp.
    • [4]  OV L 141, 27.5.2011., 1. lpp.
    • [5]  OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.
    • [6]  OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.
    • [7]  OV L 354, 28.12.2013., 132. lpp.
    • [8]  OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.
    • [9]  OV C 252, 18.7.2018., 215. lpp.
    • [10]  OV C 355, 20.10.2017., 17. lpp.
    • [11]  OV C 482, 23.12.2016., 117. lpp.
    • [12]  OV C 58, 15.2.2018., 57. lpp.
    • [13]  OV C 263, 25.7.2018., 28. lpp.
    • [14]  OV C 263, 25.7.2018., 98. lpp.
    • [15]  OV C 463, 21.12.2018., 83. lpp.
    • [16]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0282.
    • [17]  OV C 463, 21.12.2018., 89. lpp.
    • [18]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0226.
    • [19]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0449.
    • [20]  Piemēram, Tiesas 2011. gada 8. marta spriedums lietā Gerardo Ruiz Zambrano / Office national de l’emploi (ONEM), C-34/09, ECLI:EU:C:2011:124, Tiesas 2010. gada 2. marta spriedums lietā Janko Rottman / Freistaat Bayern, C-135/08, ECLI:EU:C:2010:104, Tiesas 2011. gada 5. maija spriedums lietā Shirley McCarthy / Secretary of State for the Home Department, C-434/09, ECLI:EU:C:2011:277 un Tiesas 2011. gada 15. novembra spriedums lietā Murat Dereci and Others / Bundesministerium für Inneres, C-256/11, ECLI:EU:C:2011:734.
    • [21]  OV L 106, 24.4.2015., 1. lpp.

    Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS (11.1.2019)

    Konstitucionālo jautājumu komitejai

    par Līguma noteikumu par ES pilsonību īstenošanu
    (2018/2111(INI))

    Atzinuma sagatavotāja: Martina Anderson

    IEROSINĀJUMI

    Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

    –  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 24. janvāra paziņojumu “Pilsoņu tiesību stiprināšana demokrātisku pārmaiņu Savienībā ― 2017. gada ziņojums par ES pilsonību” (COM(2017)0030),

    –  ņemot vērā 2017. gada 12. decembra rezolūciju par 2017. gada ziņojumu par ES pilsonību: pilsoņu tiesību stiprināšana demokrātisku pārmaiņu Savienībā[1],

    –  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/38/EK[2] par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā,

    –  ņemot vērā Padomes 2011. gada 9. jūnija secinājumus (attiecīgi 9166/3/11 un 9167/3/11) par novērtēšanas procesa pabeigšanu attiecībā uz valstu — Bulgārijas un Rumānijas — gatavību īstenot Šengenas acquis,

    –  ņemot vērā Apvienotās Karalistes premjerministres saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. panta 2. punktu 2017. gada 29. martā sniegto paziņojumu Eiropadomei par nodomu izstāties no Eiropas Savienības,

    –  ņemot vērā 2018. gada 13. novembra rezolūciju par minoritāšu minimālajiem standartiem ES[3],

    –  ņemot vērā 2018. gada 7. februāra rezolūciju par minoritāšu aizsardzību un nediskriminēšanu ES dalībvalstīs[4],

    A.  tā kā saskaņā ar LES 2. pantu Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības;

    B.  tā kā ES Pamattiesību harta apvieno visas ES pilsoņu personiskās, pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības; tā kā Hartas mērķis ir aizsargāt Eiropas pilsoņus no jebkādas diskriminācijas, piemēram, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās un sociālās izcelsmes, ģenētisku īpatnību, valodas, reliģijas vai ticības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālai minoritātei, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ; tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 18. pantā ir aizliegta diskriminācija pilsonības dēļ;

    C.  tā kā pilsoņu tiesību un demokrātisko iestāžu konsolidācija ietver arī cīņu pret visu veidu diskrimināciju un dzimumu nevienlīdzību;

    D.  tā kā pilsonības tiesību sekmīgai īstenošanai ir nepieciešams, lai dalībvalstis ievērotu visas Pamattiesību hartā paredzētās tiesības un brīvības;

    E.  tā kā ES pilsonību iegūst, ja personai ir kādas dalībvalsts pilsonība, un tā nepārprotami papildina dalībvalsts pilsonību saskaņā ar LES 9. pantu; tā kā ES pilsonība nevis aizstāj dalībvalsts pilsonību, bet to papildina; tā kā dalībvalstīm būtu jāizmanto to prerogatīva piešķirt pilsonību lojālas sadarbības garā, ievērojot Līgumus, kuros ir konsolidētas ES pilsonības tiesības un aizsardzības pasākumi, tādā veidā piešķirot Pamattiesību hartai juridisku nozīmi; tā kā Ziemeļīrija ir īpašs gadījums, kuras pilsoņiem saskaņā ar ES un Apvienotās Karalistes 2017. gada decembra kopīgo vienošanos vajadzētu būt iespējai īstenot un izmantot ES pilsoņu tiesības savā dzīvesvietā; tā kā LESD 20. pants paredz, ka ikviena persona, kurai ir kādas dalībvalsts pilsonība, ir arī Savienības pilsonis ar tiesībām un pienākumiem, kas nostiprināti Līgumos un Hartā;

    F.  tā kā tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem un visu cilvēku pamattiesības; tā kā, iedibinot Savienības pilsonību, LES 9. pantā ir skaidri norādīts, ka Savienībai jāievēro pilsoņu vienlīdzības principu, pret ikvienu paužot vienlīdzīgu attieksmi tās iestādēs, struktūrās un aģentūrās;

    G.  tā kā aptuveni 8 % ES pilsoņu ir piederīgi kādai nacionālajai minoritātei un aptuveni 10 % runā reģionālā vai minoritātes valodā; tā kā ES joprojām nav izstrādājusi vienotu ES tiesisko regulējumu, kurš garantētu viņu tiesības un kurā varētu būt ietverti kritēriji un sankcijas;

    H.  tā kā saskaņā ar Komisijas 2017. gada ziņojumu par ES pilsonību kopš 2012. gada arvien vairāk cilvēku ir ziņojuši par to, ka viņi ir saskārušies ar tāda vai citāda veida diskrimināciju;

    I.  tā kā pārvietošanās brīvība ir viena no četrām ES pamatbrīvībām, Eiropas integrācijas stūrakmens un viena no visnovērtētākajām ES pilsoņu tiesībām; tā kā tiesības uz pārvietošanās brīvību un to izmantošana ir ES pilsonības jēdziena kodols; tā kā ES pilsoņi joprojām var saskarties ar vairākiem pastāvīgiem vai jauniem šķēršļiem viņu pārvietošanās brīvības un uzturēšanās tiesību īstenošanā, tādiem kā pārmērīgas dokumentācijas prasības, apgrūtinošas uzturēšanās tiesību iegūšanas procedūras, grūtības piekļūt veselības aprūpes pakalpojumiem vai ilgstošas darba atļauju iegūšanas vai profesionālo kvalifikāciju atzīšanas procedūras; tā kā daži Eiropas pilsoņi ir tikuši pakļauti izraidīšanai vai izraidīšanas rīkojumiem ES robežās;

    J.  tā kā Šengenas zonas izveide un Šengenas acquis integrēšana ES sistēmā lielā mērā uzlabo pārvietošanās brīvību ES un ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas procesa sasniegumiem; tā kā Padome 2011. gada 9. jūnija secinājumos Nr. 9166/3/11 un 9167/3/11 apstiprināja to, ka novērtēšanas process ir sekmīgi noslēgts un Bulgārija un Rumānija ir tehniski gatavas pievienoties Šengenas zonai;

    K.  tā kā Eiropas Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā ES iestāde; tā kā Eiropas Parlamenta pamatpīlāri ir pārstāvības demokrātijas, pārskatatbildības un pārredzamības principi;

    L.  tā kā Eiropas pilsoņi ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā un viņiem ir demokrātiskas tiesības kandidēt un balsot Eiropas vēlēšanās, neraugoties uz to, ka dažās dalībvalstīs ir īpaša kārtība, kā paredzēts Līgumos; tā kā šīs tiesības būtu jārespektē pat tad, ja pilsoņi dzīvo citas dalībvalsts teritorijā; tā kā ES pilsoņiem saskaņā ar LESD 22. pantu un LES 10. pantu vajadzētu būt tiesīgiem balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās;

    M.  tā kā pārvietošanās brīvība ir viens no vissvarīgākajiem Eiropas Savienības principiem; tā kā tie Eiropas pilsoņi, kas ir īstenojuši savu pārvietošanās brīvību, var saskarties ar vēlēšanu tiesību ierobežojumiem vai šķēršļiem dalībai Eiropas un vietējās vēlēšanās uzņēmējās dalībvalstīs, kurās šīs tiesības netiek adekvāti veicinātas un sekmētas;

    N.  tā kā Brexit visvairāk skars Ziemeļīriju; tā kā “stingras robežas” ieviešana ar Īrijas Republiku rada īpašas bažas, kas skar pārvietošanās brīvību un ES pilsonības tiesības;

    O.  tā kā Eiropas pilsonības ieviešana ir Eiropas projekta panākums, kura potenciāls vēl nav pilnībā izmantots; uzsver, ka šis ir unikāls veidojums, kas nav atrodams nekur citur pasaulē,

    1.  uzsver, ka ES ir pienākums aizsargāt minoritātes un garantēt viņu tiesības tādā pašā mērā, kā tas notiek attiecībā uz pārējo sabiedrību; norāda, ka LES 2. pantā ir noteikts, ka minoritāšu aizsardzība ir viena no ES pamatvērtībām; norāda arī to, ka Līgumā par Eiropas Savienības darbību Pamattiesību hartas 21. pants (diskriminācijas aizliegums) un 22. pants (kultūru, reliģiju un valodu daudzveidība) ir ieguvis juridiski saistošu formu; norāda, ka visas pašreizējās tiesības, kas ir pieejamas saskaņā ar Hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (ECTK), un Eiropas Savienības Tiesas nodrošinātā uzraudzība un aizsardzība ir būtiskas pilsoņiem Ziemeļīrijā Lielās piektdienas vienošanās īstenošanā;

    2.  uzsver, ka autohtonu nacionālo, etnisko vai lingvistisko minoritāšu kopienas sniedz īpašu ieguldījumu Eiropas daudzveidībā un kultūrā; atgādina, ka kultūru un valodu daudzveidības saglabāšana un veicināšana dalībvalstīs un starp dalībvalstīm ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām un vienlaikus arī viens no tās galvenajiem uzdevumiem;

    3.  norāda, ka Eiropas pilsoņi nav pietiekami informēti par savām tiesībām, kas izriet no Savienības pilsonības, tostarp tiesībām balsot Eiropas un vietējās vēlēšanās vai saņemt konsulāro aizsardzību no citu dalībvalstu vēstniecībām; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt pilsoņu līdzdalību demokrātiskajos procesos, pilnībā viņus informējot par viņu vēlēšanu tiesībām un likvidējot šķēršļus, kas kavē viņu līdzdalību, un risināt jautājumus par piekļuvi, līdzdalību, nediskrimināciju un vienlīdzību tā, lai visi Eiropas pilsoņi, tostarp cilvēki ar invaliditāti, varētu īstenot savas pamattiesības līdzvērtīgā mērā ar citiem pilsoņiem;

    4.  norāda, ka ir dalībvalstis, kuras neattiecina tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās uz saviem valstspiederīgajiem, kas ir Eiropas pilsoņi, un šāda prakse ierobežo viedokļu daudzveidību Parlamentā un mazina Eiropas iestāžu atbildību Savienības pilsoņu priekšā; uzskata, ka dalībvalstīm pilnībā būtu jānodrošina saviem iedzīvotājiem visu ar ES pilsonību saistīto ekonomisko, sociālo, politisko, vides un demokrātisko tiesību aizsardzība; norāda, ka dalībvalstīs ir atšķirīga prakse, kā piemērot LESD 20. panta 2. punktā noteiktās tiesības; mudina dalībvalstis balsstiesības piešķirt pēc iespējas lielākai daļai valstspiederīgo;

    5.  aicina Komisiju regulāri uzraudzīt Direktīvas 2004/38/EK piemērošanu dalībvalstīs un pieņemt atbilstošus pasākumus, kas novērstu iespējamos pārvietošanās brīvības šķēršļus, tādējādi ļaujot visiem ES pilsoņiem pilnībā izmantot pārvietošanās brīvību, nesaskaroties ar robežkontroļu radītajiem šķēršļiem;

    6.  aicina Padomi un Eiropadomi ļaut visām valstīm, kas izpilda nepieciešamos tehniskos kritērijus, kļūt par Šengenas zonas dalībniecēm, tādējādi visiem ES pilsoņiem ļaujot izmantot tiesības brīvi pārvietoties bez aizkavēšanas robežkontrolēs;

    7.  norāda, ka gandrīz 7 miljoni ES pilsoņu pašreiz dzīvo valstīs ārpus ES un ir sagaidāms, ka šis skaits līdz 2020. gadam palielināsies, sasniedzot vismaz 10 miljonus; uzsver, ka ir jāatbalsta plaša demokrātiska līdzdalība gaidāmajās 2019. gada Eiropas vēlēšanās; prasa pilnībā un efektīvi īstenot Direktīvu (ES) 2015/637, lai nodrošinātu ES pilsoņu konsulāro aizsardzību trešās valstīs, kurās dalībvalstis nav pārstāvētas;

    8.  pauž bažas par dažu valstu praksi piešķirt pilsonību, piemēram, “zelta vīzas”, trešo valstu pilsoņiem pret investīcijām attiecīgajā dalībvalstī, pamatojoties uz minimāliem kritērijiem; uzsver, ka ES pilsonību nevajadzētu noreducēt līdz preces līmenim; aicina dalībvalstis atteikties no uzturēšanās atļauju un valstspiederības tirdzniecības, izmantojot “zelta” vīzas un investoru programmu shēmas, jo pastāv augsts korupcijas, ļaunprātīgas izmantošanas un Šengenas zonas noteikumu izmantošanas noziedzīgiem nolūkiem risks; aicina Komisiju kontekstā ar tās priekšlikumu uzmanīgi pārbaudīt “valstu noteikumus par ES pilsonības piešķiršanu investoriem” un uzstāt uz procedūrām, saskaņā ar kurām dalībvalstīm, īstenojot to pilnvaras piešķirt pilsonību, būtu pilnībā jāievēro ES tiesību akti;

    9.  mudina dalībvalstis ņemt vērā īpašo situāciju, kādā atrodas to ES pilsoņu bērni, kuri īsteno savas Līgumos paredzētās tiesības, proti, gadījumus, kad šie bērni var saskarties ar grūtībām izpildīt pilsonības kritērijus atbilstoši valsts noteikumiem, jo īpaši, kad pilsonības iegūšanas prasība liek uzrādīt ciešu saikni ar attiecīgo valsti;

    10.  ar bažām norāda, ka var tikt apdraudētas daudzu ES valstspiederīgo, kas ir laulībā vai kam ir stabilas attiecības ar trešās valsts valstspiederīgo, tiesības uz ģimenes dzīvi valsts likumu vai to vājās īstenošanas dēļ, kā arī viņu iespējas īstenot Līgumos noteiktās tiesības, kad tie ceļo ES;

    11.  mudina dalībvalstis ievērot samērīgumu jebkura lēmuma pieņemšanā attiecībā uz citu dalībvalstu ES pilsoņu izraidīšanu no to teritorijas un atgādina, ka šādi lēmumi ir attiecināmi uz konkrēto personu pēc pienācīgas apstākļu pārbaudes un tajos ir jāievēro pamattiesības;

    12.  aicina Pamattiesību aģentūru savā darba programmā ietvert pasākumus, kas vērsti pret reģionālo vai minoritāšu valodu diskrimināciju vietējā, reģionālā un valsts mērogā;

    13.  uzskata — lai piešķirtu jēgu attiecīgi LES 2. panta atsaucei uz minoritātēm un 9. panta atsaucei uz visu ES pilsoņu vienlīdzību un lai labāk izmantotu ES pilsonības potenciālu, ES vajadzētu veikt pasākumus, lai garantētu ES pamatvērtību un minoritāšu tiesību aizsardzību; atkārtoti uzsver, ka ir vajadzīga visaptveroša ES aizsardzības sistēma autohtonajām nacionālajām, etniskajām un lingvistiskajām minoritātēm, iekļaujot spēkā esošos starptautisko tiesību instrumentus un sekojot ES pierādītai paraugpraksei; uzskata, ka šādai sistēmai vajadzētu būt ar saviem augstiem standartiem un to vajadzētu papildināt ar stingru uzraudzības mehānismu;

    14.  stingri nosoda pieaugošo rasisma, ksenofobijas, diskriminācijas un naida kurināšanas gadījumu skaitu, kā arī vardarbības izpausmes, par kurām ir atbildīgas neofašistu un neonacistu organizācijas vairākās ES dalībvalstīs;

    15.  uzsver, ka ES-27 ES valstu pilsoņu, kas dzīvo vai dzīvoja Apvienotajā Karalistē, un to Apvienotās Karalistes pilsoņu, kas dzīvo vai dzīvoja ES-27 valstīs, tiesību un interešu aizsardzība ir jāuzskata par absolūtu prioritāti sarunās par Apvienotās Karalistes izstāšanos; pauž nopietnas bažas par pašreizējo stāvokli sarunās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, kā arī par katastrofālajām sekām, ko vairāk nekā pieciem miljoniem cilvēku radītu izstāšanās bez vienošanās; aicina Apvienotās Karalistes un Īrijas valdību nodrošināt, ka saskaņā ar ES Līgumiem un attiecīgiem starptautiskiem nolīgumiem paredzētās Lielbritānijā un Ziemeļīrijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesības pēc Brexit tiek aizsargātas;

    16.  aicina Komisiju rīkoties stingri un ātri pieprasīt dalībvalstīm visus attiecīgos datus un informāciju par kontroles pasākumiem, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēta Šengenas sistēmas integritāte un drošība.

    INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

    Pieņemšanas datums

    10.1.2019

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    40

    7

    0

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Asim Ademov, Martina Anderson, Heinz K. Becker, Monika Beňová, Michał Boni, Caterina Chinnici, Rachida Dati, Frank Engel, Laura Ferrara, Romeo Franz, Kinga Gál, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Monika Hohlmeier, Sophia in ‘t Veld, Cécile Kashetu Kyenge, Monica Macovei, Roberta Metsola, Claude Moraes, Ivari Padar, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Udo Voigt, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský, Auke Zijlstra

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Dennis de Jong, Anna Hedh, Lívia Járóka, Marek Jurek, Jean Lambert, Jeroen Lenaers, Andrejs Mamikins, Angelika Mlinar, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy

    Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Norbert Erdős, Fernando Ruas, Adam Szejnfeld

    ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

    40

    +

    ALDE

    Nathalie Griesbeck, Sophia in ‘t Veld, Angelika Mlinar, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Cecilia Wikström

    EFDD

    Laura Ferrara

    GUE/NGL

    Martina Anderson, Dennis de Jong, Marie-Christine Vergiat

    PPE

    Asim Ademov, Heinz K. Becker, Michał Boni, Rachida Dati, Frank Engel, Kinga Gál, Monika Hohlmeier, Lívia Járóka, Jeroen Lenaers, Roberta Metsola, Fernando Ruas, Csaba Sógor, Adam Szejnfeld, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský

    S&D

    Monika Beňová, Caterina Chinnici, Ana Gomes, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Cécile Kashetu Kyenge, Andrejs Mamikins, Claude Moraes, Ivari Padar, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Birgit Sippel, Josef Weidenholzer

    VERTS/ALE

    Romeo Franz, Jean Lambert, Judith Sargentini, Bodil Valero

    7

    -

    ECR

    Marek Jurek, Monica Macovei, Helga Stevens, Kristina Winberg

    ENF

    Auke Zijlstra

    NI

    Udo Voigt

    PPE

    Norbert Erdős

    0

    0

     

     

    Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

    +  :  par

    -  :  pret

    0  :  atturas

    • [1]  OV C 369, 11.10.2018., 11. lpp.
    • [2]  OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.
    • [3]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0447.
    • [4]  OV C 463, 21.12.2018., 21. lpp.

    Lūgumrakstu komitejaS ATZINUMS (21.11.2018)

    Konstitucionālo jautājumu komitejai

    par Līguma noteikumu par ES pilsonību īstenošanu
    (2018/2111(INI))

    Atzinuma sagatavotājs: Notis Marias

    IEROSINĀJUMI

    Lūgumrakstu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

    1.  atgādina, ka Savienības pilsonībai, kā noteikts LESD 20. pantā, papildus tam, ka tā nodrošina pilsoņiem ar Līgumu piešķirtās tiesības, proti, brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā, balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās, vajadzības gadījumā — tiesībām uz jebkuras dalībvalsts konsulāro iestāžu aizsardzību, tiesībām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentā un rakstīt Eiropas Ombudam jebkurā no Līguma valodām, ir arī plašāka nozīme, kas piešķir demokrātiskās līdzdalības tiesības, kuras papildus citiem juridiskajiem pamatiem izriet no LES 11. panta un LESD 24. panta, kā arī no ES Pamattiesību hartas V sadaļas;

    2.  uzskata, ka ES iestādēm būtu jāpastiprina centieni, lai palielinātu Savienības pilsoņu vēlēšanu tiesību izpildes efektivitāti un iedarbīgi risinātu vēlētāju aktivitātes samazināšanās problēmu; uzsver, ka vēlēšanu tiesību akti daudzās dalībvalstīs joprojām ir sarežģīti vai diskriminējoši un dažkārt rada pārmērīgus šķēršļus, kas ierobežo vai pat tieši aizliedz izmantot balsošanas tiesības, — jo īpaši tas skar tos aptuveni 15 miljonus ES pilsoņu, kuri ir izmantojuši tiesības brīvi pārvietoties; aicina Komisiju izvērtēt jautājumu par balsošanas tiesību ierobežošanu ES pilsoņiem, kuri dzīvo citā dalībvalstī, un ierosināt konkrētas darbības, lai aizsargātu viņu tiesības; mudina Komisiju aicināt dalībvalstis aktīvi atbalstīt labāko praksi, kas palīdz ES pilsoņiem balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās saskaņā ar LESD 22. panta 2. punktu, un cita starpā publicēt vēlēšanu tiesību aktus vismaz gadu pirms ES vēlēšanām, cīnīties pret viltus ziņām un jebkādu populistisku retoriku, kā arī veicināt izglītību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu; uzskata, ka publiskajiem un privātajiem plašsaziņas līdzekļiem, publicējot EP deputātu viedokļus, būtu jānodrošina objektivitāte un plurālisms;

    3.  atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesa (EST), izmantojot Eiropas konstitucionālo sistēmu, ir veicinājusi pilsonības jēdziena progresīvu attīstību, panākot to, ka daži aspekti ieguva relatīvu autonomiju; atgādina, ka LESD 20. pantā ir aizliegti tādi valstu pasākumi, kurus īstenojot, Savienības pilsoņiem tiek atņemta iespēja faktiski izmantot tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar viņu kā Savienības pilsoņu statusu[1];

    4.  atgādina, ka saskaņā ar LES 17. pantu, lai ieceltu Komisijas priekšsēdētāju, ir jāņem vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti; uzsver šīs personas politisko nozīmi un simboliskumu attiecībā uz ES pilsonību un uzskata, ka nākamās Komisijas priekšsēdētājs Eiropadomei būtu jāizvirza no "izcilākajiem kandidātiem", kuri kopumā var saņemt vislielāko atbalstu no dažādām Eiropas Parlamenta grupām;

    5.  noteikti uzskata, ka diskriminācijas aizliegums ir Eiropas pilsonības pamats, kā arī ES tiesību pamatprincips un pamatvērtība, kā noteikts LES 2. pantā; jo īpaši uzsver, ka LESD 10. pantā ir aizliegta diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, nosakot un īstenojot politikas nostādnes un darbības; atgādina, ka arī Pamattiesību hartas 21. pants aizliedz diskrimināciju minēto iemeslu dēļ, kā arī aizliedz diskrimināciju ģenētisku īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ vai saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, un diskrimināciju īpašuma vai izcelsmes dēļ; atgādina, ka ar Rasu vienlīdzības direktīvu (2000/43/EK)[2] tika ieviests diskriminācijas aizliegums rases vai etniskās piederības dēļ saistībā ar nodarbinātību; atgādina, ka direktīva par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem (2004/113/EK)[3] un Dzimumu līdztiesības direktīva (2006/54/EK)[4] nodrošina vienlīdzīgu attieksmi tikai attiecībā uz sociālo nodrošinājumu; pauž nožēlu par to, ka vairāk nekā desmit gadus pēc transponēšanas termiņa beigām minētās direktīvas joprojām netiek īstenotas;

    6.  pauž nožēlu par to, ka desmit gadus pēc Komisijas priekšlikuma publicēšanas Padome joprojām bloķē direktīvu par diskriminācijas novēršanu, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi ārpus darba tirgus, paplašinot aizsardzību pret diskrimināciju ar horizontālu pieeju; uzskata, ka nākamajām Padomes prezidentūrām līdz pilnvaru termiņa beigām būtu jācenšas pieņemt nostāju attiecībā uz šo direktīvu;

    7.  vēlreiz atgādina Lūgumrakstu komitejas 2017. gada jūnijā rīkotās atklātās uzklausīšanas "Atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos un ticību Eiropas projektam" rezultātus, kuros cita starpā uzsvērta nepieciešamība nodrošināt to, lai ES lēmumu pieņemšanas process un iestādes kļūtu atvērtākas un pārredzamākas visiem Savienības iedzīvotājiem; uzskata, ka iedzīvotāju tieša līdzdalība un pilnīga pārredzamība visos ES lēmumu pieņemšanas procesu posmos ir būtiski svarīga, lai varētu uzlabot viņu iespējas īstenot demokrātiskās tiesības un cīnīties pret demokrātijas deficītu ES līmenī; uzstāj, ka pārliecinoša cīņa pret korupciju būtu izšķiroša Savienības virzība, kas ne vien nodrošinātu labu pārvaldību visās dalībvalstīs un aizsargātu nodokļu maksātāju vispārējās intereses, bet arī stiprinātu tās tēlu ES iedzīvotāju uztverē; uzskata, ka ES ir jākļūst par paraugu un jāpiemēro visaugstākie standarti, lai novērstu visus interešu konfliktus, arī saistībā ar iecelšanu attiecīgajos amatos ES iestādēs un aģentūrās; pauž nožēlu par nesenajiem "virpuļdurvju efekta" gadījumiem saistībā ar komisāru iecelšanu, kuri negatīvi ietekmē sabiedrības attieksmi pret Savienību;

    8.  atgādina — lai nodrošinātu, ka dalībvalstis efektīvi īsteno Savienības tiesību aktus attiecībā uz visām pilsoņu tiesībām, kuras izriet no Līgumiem, it īpaši attiecībā uz tiesībām brīvi pārvietoties, Komisijai kā Līgumu ievērošanas uzraudzītājai ir pilnībā jāizpilda saistības, kas tai noteiktas LESD 258.–260. pantā; mudina Komisiju šajā nolūkā izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus un mehānismus; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt Savienības lēmumu pieņemšanas un izpildes darbību lielāku efektivitāti un pamanāmību, lai nodrošinātu, ka Savienības iedzīvotāji, kas veido sabiedrības viedokli par ES, ir labāk informēti;

    9.  norāda uz savu 2017. gada 12. decembra rezolūciju par 2017. gada ziņojumu par ES pilsonību "Pilsoņu tiesību stiprināšana demokrātisku pārmaiņu Savienībā"[5], kur cita starpā uzsvērts, ka dalībvalstis nevar nepamatoti ierobežot tiesības un pienākumus, kas nostiprināti Līgumā; uzsver, ka pilsonības tiesību sekmīgai īstenošanai ir nepieciešams, lai dalībvalstis ievērotu visas Pamattiesību hartā paredzētās tiesības un brīvības;

    10.  aicina visas Eiropas iestādes vērsties pret "Briseles vainošanu", kad dalībvalstis prasa Eiropas Savienībai uzņemties atbildību par lēmumiem, kurus tās pieņēmušas kā Padomes locekles; aicina Padomi uzlabot lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību;

    11.  prasa, lai, izvērtējot spēkā esošos tiesību aktus un novērtējot turpmāko aktu priekšlikumus pilsonības jomā, visos procesos tiktu iekļauta integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un dzimumperspektīva;

    12.  atgādina politisko partiju apņemšanos Eiropas līmenī veicināt "Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu" (LES 10. panta 4. punkts); tādēļ aicina nodrošināt katram ES pilsonim iespēju tieši pieteikties dalībai Eiropas līmeņa politiskajās partijās;

    13.  uzskata, ka iespēja Savienības pilsoņiem saskaņā ar LESD 22. panta 1. punktu īstenot vēlēšanu tiesības pašvaldību līmenī ir būtiski saistīta ar brīvas pārvietošanās tiesībām un Savienības pilsonību; uzskata, ka līdzdalības demokrātija ES līmenī varētu būt efektīvāka, izveidojot patiesi demokrātisku pārvaldību, kas spētu nodrošināt pilnīgu ES lēmumu pieņemšanas procesu pārredzamību, pamattiesību efektīvu aizsardzību, iedzīvotāju tiešu iesaistīšanu šajos procesos un ES iedzīvotāju prioritāšu iekļaušanu ES politiskajā programmā; uzskata, ka līdzdalīgas un tiešas demokrātijas instrumenti ir jāstiprina arī tādēļ, lai palielinātu iedzīvotāju politisko iesaisti vietējās un valsts līmeņa kopienās; šajā saistībā mudina Komisiju turpināt labāko praksi nolūkā veicināt lielāku vēlētāju aktivitāti arī pašvaldību un vietējās vēlēšanās visā Savienībā, jo īpaši, rīkojot izglītojošus pasākumus, veidojot izpratni par vietējām vēlēšanām, sniedzot informāciju par ES pilsoņu tiesībām šajā jomā un tieši veicinot piedalīšanos šādās vēlēšanās; atzīst, ka ir jāizbeidz pašreizējā situācija, kad dažu dalībvalstu pilsoņi zaudē tiesības balsot valsts vēlēšanās izcelsmes valstī, vienlaikus viņiem nav arī tiesību balsot savas dzīvesvietas valsts vēlēšanās; apgalvo, ka šāda ES iedzīvotāju balsošanas tiesību ierobežošana ir pretrunā Līgumā paredzētajām viņu tiesībām "pilnībā piedalīties Savienības demokrātijas procesos";

    14.  atgādina, ka tiesības iesniegt lūgumrakstus saskaņā ar LESD 227. pantu ir oficiāla iespēja iedzīvotājiem tieši sazināties ar ES iestādēm, vērst uzmanību uz ES tiesību aktu nepilnībām un neatbilstībām, ņemot vērā mērķi nodrošināt ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību pilnīgu ievērošanu, un brīdināt par to, ka valsts iestādes nepareizi piemēro vai transponē Savienības tiesību aktus; norāda — lai gan iedzīvotāji visā Savienībā ir informēti par tiesībām iesniegt lūgumrakstu, ES iestādes joprojām efektīvi nerisina problēmas, uz kurām iedzīvotāji vērsuši uzmanību lūgumrakstos; aicina ES iestādes pieņemt efektīvu stratēģiju, kas nodrošinātu pilsoņu pamattiesību pilnīgu aizsardzību, un paplašināt sadarbību ar valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, jo īpaši politikas jomās, kurās ir lielākais lūgumrakstu skaits, proti: vide, pamata cilvēktiesības (jo īpaši aktīvās vēlēšanu tiesības un bērna tiesības), personu brīva pārvietošanās, sociālās lietas un nodarbinātība, diskriminācija un imigrācija;

    15.  uzsver, ka tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam ir Savienības pilsonības pamatelements; atkārto, ka saskaņā ar LESD 227. pantu un Pamattiesību hartas 44. pantu ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības iesniegt lūgumrakstu; atgādina par svarīgo saikni starp lūgumrakstu procesu un Komisijas uzraudzības un izpildes pasākumiem saskaņā ar LESD 258.–260. pantu; prasa visām ES iestādēm, kā arī dalībvalstīm veicināt to, ka visiem Savienības iedzīvotājiem tiek sniegta informācija un zināšanas par tiesībām iesniegt lūgumrakstu, lai tas kalpotu kā līdzeklis, ar ko sekmē līdzdalību veicinošu demokrātiju un palielina iedzīvotāju iesaistīšanos; uzsver, ka obligāta ir ES iestāžu un to politikas satura pilnīga pieejamība, arī digitālā veidā un attiecībā uz personām ar invaliditāti;

    16.  uzsver to, cik liela nozīme ir ikviena Savienības pilsoņa un jebkuras fiziskas personas, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskas personas, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, tiesībām atbilstoši LESD 24. un 228. pantam vērsties pie Eiropas Ombuda ar sūdzībām par ES iestāžu darbības sliktu pārvaldību, it īpaši saistībā ar tiesībām piekļūt dokumentiem; prasa gan ES iestādēm, gan dalībvalstīm vairot visu Savienības iedzīvotāju informētību par minētajām tiesībām; norāda, ka iedzīvotāju paļaušanās uz atklātu, efektīvu un neatkarīgu Eiropas pārvaldību joprojām ir būtiska, lai faktiski izmantotu minētās tiesības atbilstīgi Pamattiesību hartas 41. pantam; atgādina LES 1. pantu, kurā noteikts, ka lēmumu pieņemšanai jābūt cik iespējams tuvinātai pilsoņiem; atgādina par būtisko ieguldījumu, ko Eiropas Ombuda birojs devis, lai uzlabotu ES lēmumu pieņemšanas un likumdošanas procesa vispārējo pārredzamību un atklātību, tādējādi atbalstot Savienības iedzīvotāju aktīvu līdzdalību minētajos procesos un vairojot viņu uzticēšanos; šajā sakarā pilnībā atbalsta Eiropas ombudes ieteikumus, kas pausti stratēģiskajā izmeklēšanā OU/2/2017/TE par ES Padomes darba sagatavošanas struktūrās notiekošo leģislatīvo diskusiju pārredzamību;

    17.  ierosina pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1049/2001[6] par publisku piekļuvi dokumentiem, lai uzlabotu šo tiesību izmantošanu ES iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai;

    18.  stingri uzskata, ka pārredzamība ir būtiska tiesiskuma sastāvdaļa un ka, nodrošinot tās ievērošanu likumdošanas procesā, tiek ietekmēta tādu tiesību praktiska īstenošana kā tiesības balsot un kandidēt vēlēšanās, kā arī citas tiesības, piemēram, tiesības izteikties un jo īpaši to vārda brīvības aspekts, un tiesības saņemt informāciju; turklāt uzskata, ka aktīva Eiropas pilsoniskuma veicināšanai ir jārada iespēja sabiedrībai veikt kontroli, pārskatīt procesu un novērtēt to, kā arī iespēja apstrīdēt iznākumu; uzsver, ka tas veicinātu to, ka iedzīvotāji pakāpeniski iepazīst likumdošanas procesa pamatjēdzienus, un sekmētu pilsoņu līdzdalības aspektus Savienības demokrātiskajā dzīvē;

    19.  uzskata, ka daudzvalodība iestādēs un to saziņā ar iedzīvotājiem ir būtisks ES pilsonības jēdziena stiprināšanas aspekts; aicina pastiprināt centienus, lai papildus trim darba valodām pēc iespējas nodrošinātu oficiālo dokumentu pieejamību arī citās valodās;

    20.  mudina dalībvalstis savās skolu programmās piešķirt lielāku nozīmi politiskajai izglītībai par ES jautājumiem, tostarp par ES pilsoņu tiesībām, un atbilstoši pielāgot skolotāju apmācību;

    21.  norāda uz saikni starp Savienības pilsoņu tiesībām un Eiropas Sociālo tiesību pīlāru; uzsver, ka tiesības brīvi pārvietoties un strādāt Savienībā var nostiprināt tikai tad, ja īsteno papildu likumdošanas pasākumus, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi darba tirgum, godīgus darba apstākļus, kā arī sociālo aizsardzību un iekļautību visā ES; prasa Komisijai veikt konkrētus pasākumus, lai veicinātu Eiropas Sociālo tiesību pīlāra īstenošanu; aicina dalībvalstis pilnībā un efektīvi īstenot Regulu (EK) Nr. 987/2009[7], ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, lai nodrošinātu sociālā nodrošinājuma pabalstu (tostarp valsts pensiju, veselības apdrošināšanas, bezdarbnieka pabalstu un ģimenes pabalstu) pārnesamību;

    22.  uzsver, ka ir jānoraida taupības pasākumi un ES līmenī jāpieņem efektīva un konsekventa politika, lai nodrošinātu pilnīgu nodarbinātību un pienācīgu sociālo aizsardzību, augstāko izglītības un apmācības līmeni un cilvēku veselības un vides labāko iespējamo aizsardzību;

    23.  ar nožēlu norāda uz līgumu daļu neievērošanu dažās dalībvalstīs, kas nelabvēlīgi ietekmē un rada de facto atšķirības pilsoņu tiesībās, kurām saskaņā ar līgumiem vajadzētu būt vienādām;

    24.  uzskata, ka Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) reglamentējošā tiesiskā regulējuma pārskatīšana ir iespēja palielināt pilsoņu līdzdalību ES politikas veidošanā, padarot šo instrumentu mazāk birokrātisku, pieejamāku un efektīvāku; uzsver, ka Savienībai ir jānodrošina resursi pietiekamas infrastruktūras nodrošināšanai, kā arī atbalsts visa EPI procesa veikšanai; atgādina, ka pilsoņu iniciatīva ir pelnījusi ES iestāžu pienācīgu uzmanību, kā uzsvērts nesenajā Tiesas judikatūrā (lieta T-646/13 Minority SafePack - one million signatures for diversity in Europe pret Eiropas Komisiju); uzsver, ka ir jāizstrādā visaptverošāki noteikumi un labāka prakse attiecībā uz turpmākajiem politiskajiem un juridiskajiem pasākumiem saistībā ar sekmīgām Eiropas pilsoņu iniciatīvām;

    25.  atzīst, ka Brexit būs pirmā reize, kad ES iedzīvotājiem tiks atņemta ES pilsonība un ar to saistītās tiesības, priekšrocības un aizsardzība; atgādina, ka tiklīdz ES pilsonība ir piešķirta, ir jānodrošina, ka pēc tās atņemšanas, jo īpaši tad, ja tas nenotiek pēc pašu vēlēšanās, kā pierādīja Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, cilvēki, kuri ir izmantojuši pilsonības radītās priekšrocības, netiktu atstāti juridiskā vakuumā; prasa notiekošajās Brexit sarunās pilsoņu tiesības nodrošināt atsevišķā nolīgumā, lai nošķirtu tās no politikas procesa un nodrošinātu to aizsardzību pat tad, ja Brexit notiks bez vienošanās; uzskata, ka jāapsver iespēja ieviest beztermiņa ES pilsonību vai saistīto pilsonību tiem cilvēkiem, kuriem ES pilsonība ir atņemta;

    26.  uzskata, ka iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīklu SOLVIT būtu jāturpina integrēt, un, lai tas kļūtu efektīvāks, tam būtu jāpiešķir papildu pilnvaras risināt jautājumus, kas saistīti ar brīvas pārvietošanās tiesībām, tostarp tiesībām ieceļot dalībvalstīs, kā arī jautājumus, kas saistīti ar uzturēšanos dalībvalstīs un ar diskrimināciju, pirms tiek lūgta juridiskā vai administratīvā tiesiskā aizsardzība, tādējādi taupot iedzīvotāju laiku un nepieciešamību meklēt juridiskus līdzekļus un savlaicīgi risinot viņu problēmas;

    27.  uzskata, ka tādas ES pilsonības programmas kā "Erasmus+" vai "Eiropa pilsoņiem" kopā ar citām iniciatīvām, kuru mērķis ir sekmēt demokrātisko līdzdalību Savienības procesos, piemēram, kolektīvā finansēšana, ir būtiski svarīgi elementi, kas būtu jāatjaunina un jāatbalsta jaunajā daudzgadu finanšu shēmā;

    28.  uzskata, ka Pamattiesību harta, kas iekļauta Lisabonas līgumā, ir gan simboliski, gan saturiski svarīgākais tiesību aktu dokuments, kas veido ES pilsonības satvaru; pauž nožēlu, ka tās 51. pants, kas turklāt regulāri tiek pārāk šauri interpretēts, bieži padara tās piemērošanu par nederīgu;

    29.  uzskata — lai gan Eiropas iestādes ir ieguldījušas lielu darbu, daudzās dalībvalstīs joprojām netiek pietiekami veicināta izpratne tiesību jomā, tāpēc tas ir lielākais šķērslis, kas kavē izmantot no Eiropas pilsoņa statusa izrietošās tiesības;

    30.  uzsver, ka Savienības pilsonībā ietverto tiesību un pienākumu kopumu nedrīkst nepamatoti ierobežot;

    31.  aicina dalībvalstis labāk informēt Eiropas iedzīvotājus par viņu tiesībām un pienākumiem un sekmēt vienādu piekļuvi šīm tiesībām gan viņu izcelsmes valstī, gan citās dalībvalstīs;

    32.  atgādina, ka Lisabonas līgums paredz procedūru tā pārskatīšanai, kā noteikts LES 48. pantā; uzsver, ka tas ir vērtīgs līdzeklis, ko izmantot, lai turpinātu veicināt ES pilsonības iespējas; norāda, ka pēc pēdējās Līguma pārskatīšanas ir pagājuši desmit gadi, kas ir viens no pēdējās desmitgadēs ilgākajiem laikposmiem bez pārskatīšanas; uzskata, ka Brexit realitāte ir acīmredzams pamatojums un unikāls ierosinātājs, lai veiktu jaunu pārskatīšanas procesu; ierosina šajā nolūkā izstrādāt jaunu Eiropas konvenciju.

    INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

    Pieņemšanas datums

    21.11.2018

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    19

    1

    6

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Margrete Auken, Beatriz Becerra Basterrechea, Andrea Cozzolino, Pál Csáky, Miriam Dalli, Rosa Estaràs Ferragut, Eleonora Evi, Takis Hadjigeorgiou, Peter Jahr, Rikke-Louise Karlsson, Svetoslav Hristov Malinov, Lukas Mandl, Notis Marias, Ana Miranda, Miroslavs Mitrofanovs, Marlene Mizzi, Gabriele Preuß, Eleni Theocharous, Cecilia Wikström

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Urszula Krupa, Kostadinka Kuneva, Julia Pitera, Ángela Vallina

    Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Asim Ademov, Adam Szejnfeld, Mihai Ţurcanu

    ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

    19

    +

    ALDE

    ECR

    EFDD

    GUE/NGL

    NI

    PPE

    S&D

    VERTS/ALE

    Beatriz Becerra Basterrechea, Cecilia Wikström,

    Urszula Krupa, Notis Marias, Eleni Theocharous

    Eleonora Evi

    Takis Hadjigeorgiou, Kostadinka Kuneva, Ángela Vallina

    Rikke-Louise Karlsson

    Pál Csáky, Julia Pitera

    Andrea Cozzolino, Miriam Dalli, Marlene Mizzi, Gabriele Preuß

    Margrete Auken, Ana Miranda, Miroslavs Mitrofanovs

    1

    -

    PPE

    Rosa Estaràs Ferragut

    6

    0

    PPE

    Asim Ademov, Peter Jahr, Mihai Ţurcanu Svetoslav Hristov Malinov, Lukas Mandl Adam Szejnfeld, Mihai Ţurcanu,

    Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

    +  :  par

    -  :  pret

    0  :  atturas

    • [1]  Tiesas (virspalāta) 2011. gada 8. marta spriedums, Gerardo Ruiz Zambrano pret Office national de l'emploi (ONEm), C-34/09, ECLI:EU:C:2011:124.
    • [2]  Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.).
    • [3]  Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).
    • [4]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).
    • [5]  OV C 369, 11.10.2018., 11. lpp.
    • [6]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
    • [7]  OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.

    INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

    Pieņemšanas datums

    22.1.2019

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    19

    3

    0

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Gerolf Annemans, Mercedes Bresso, Pascal Durand, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Ramón Jáuregui Atondo, Alain Lamassoure, Jo Leinen, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Markus Pieper, Paulo Rangel, Helmut Scholz, György Schöpflin, Pedro Silva Pereira, Barbara Spinelli, Josep-Maria Terricabras, Kazimierz Michał Ujazdowski

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Pervenche Berès, Ashley Fox, Sylvia-Yvonne Kaufmann

    Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Michael Gahler, Jarosław Wałęsa

    ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

    19

    +

    ALDE

    Maite Pagazaurtundúa Ruiz

    GUE/NGL

    Helmut Scholz, Barbara Spinelli

    NI

    Kazimierz Michał Ujazdowski

    PPE

    Michael Gahler, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Alain Lamassoure, Markus Pieper, György Schöpflin, Jarosław Wałęsa

    S&D

    Pervenche Berès, Mercedes Bresso, Ramón Jáuregui Atondo, Sylvia Yvonne Kaufmann, Jo Leinen, Pedro Silva Pereira

    VERTS/ALE

    Pascal Durand, Josep Maria Terricabras

    3

    -

    ECR

    Ashley Fox

    ENF

    Gerolf Annemans

    PPE

    Paulo Rangel

    0

    0

     

     

    Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

    +  :  par

    -  :  pret

    0  :  atturas

    Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 8. februāris
    Juridisks paziņojums - Privātuma politika