ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām

29.1.2019 - (COM(2018)0337 – C8-0220/2018 – 2018/0169(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Simona Bonafè

Procedūra : 2018/0169(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A8-0044/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0044/2019

Debates :

PV 12/02/2019 - 7
CRE 12/02/2019 - 7

Balsojumi :

PV 12/02/2019 - 9.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0071

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām

(COM(2018)0337 – C8-0220/2018 – 2018/0169(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0337),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8–0020/2018),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu[1],

– ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 6. decembra atzinumu[2],

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A8-0044/2019),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Savienības ūdens resursi tiek aizvien vairāk noslogoti, un tas noved pie ūdens trūkuma un kvalitātes pasliktināšanās. Pilsētu attīstības un lauksaimniecības dēļ situācija ar saldūdens pieejamību kļūst aizvien spiedīgāka, un problēmu saasina klimata pārmaiņas un sausums.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Savienības iespējas reaģēt uz augošo ūdens resursu noslodzi vairotu attīrītu notekūdeņu plašāka atkalizmantošana. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK¹⁵ minēts, ka ūdens atkalizmantošana ir viens no papildu pasākumiem, ko dalībvalstis var izmantot, lai sasniegtu direktīvas mērķus — panākt virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu labi kvalitatīvo un kvantitatīvo stāvokli. Padomes Direktīva 91/271/EEK¹⁶ paredz, ka attīrītus notekūdeņus vajadzīgs atkalizmantot, kad vien tas iespējams.

(2) Savienības iespējas reaģēt uz augošo ūdens resursu noslodzi varētu palielināt attīrītu notekūdeņu plašāka atkalizmantošana, kas mazinātu ūdens ieguvi no ūdensobjektiem un gruntsūdeņiem, mazinātu attīrītu notekūdeņu novadīšanas ūdensobjektos ietekmi un veicinātu ūdens taupīšanu, vairākkārt izmantojot komunālos notekūdeņus, un vienlaikus nodrošinātu augstu vides aizsardzības līmeni. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK¹⁵ ūdens atkārtota izmantošana apvienojumā ar ūdeni lietderīgi izmantojošu tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu rūpniecībā un ūdeni taupošu apūdeņošanas sistēmu izmantošanu ir minēta kā viens no papildpasākumiem, ko dalībvalstis var izvēlēties īstenot, lai sasniegtu direktīvas mērķus panākt labu virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitatīvo un kvantitatīvo stāvokli. Padomes Direktīva 91/271/EEK¹⁶ paredz, ka attīrītus notekūdeņus vajadzīgs atkalizmantot, kad vien tas iespējams.

––––––––––––––––––––

¹⁵Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

¹⁶ Padomes 1991. gada 21. maija Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2a) Īpaša problēma daudzās jomās ir attīrītu notekūdeņu sadales infrastruktūras vecums un sliktais stāvoklis, kas izraisa milzīgu šo attīrīto notekūdeņu zudumu un līdz ar to šādā ūdens attīrīšanā ieguldīto finanšu līdzekļu izšķiešanu. Tāpēc par prioritāti būtu jānosaka visas šādas cauruļvadu infrastruktūras modernizēšanu.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas ūdens resursu aizsardzības konceptuālais plāns”¹⁷ norādīts, ka ūdens atkalizmantošana apūdeņošanas vai rūpnieciskām vajadzībām ir ūdensapgādes alternatīva, kas pelnījusi Savienības uzmanību.

(3) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas ūdens resursu aizsardzības konceptuālais plāns”¹⁷ norādīts uz nepieciešamību izveidot instrumentu ūdens atkārtotas izmantošanas standartu regulēšanai Savienības līmenī un novērst šķēršļus šādas alternatīvas ūdensapgādes iespējas plaši izplatītai izmantošanai, kas jo īpaši var palīdzēt mazināt ūdens trūkumu un apgādes sistēmu neaizsargātību.

___________________

¹⁷ COM(2012) 673.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Meklējot risinājumu sausuma un ūdens trūkuma problēmai Eiropas Savienībā”¹⁸ izklāstīts, kāda ir to pasākumu hierarhiskā kārtība, ko dalībvalstis varētu izmantot, lai tiktu galā ar ūdens trūkumu un sausumu. Tajā minēts, ka reģionos, kuros ir ieviesti visi preventīvie pasākumi atbilstīgi ūdens hierarhijai, bet pieprasījums joprojām pārsniedz pieejamo apjomu, papildu ūdensapgādes infrastruktūru dažos gadījumos, turklāt ņemot vērā rentabilitātes aspektu, var uzskatīt par iespējamo ceļu liela sausuma ietekmes mazināšanai.

(4) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Meklējot risinājumu sausuma un ūdens trūkuma problēmai Eiropas Savienībā”¹⁸ izklāstīts, kāda ir to pasākumu hierarhiskā kārtība, ko dalībvalstis varētu izmantot, lai tiktu galā ar ūdens trūkumu un sausumu. Šajā pašā nolūkā būtu ieteicams Direktīvā 2000/60/EK noteikt saistošu pasākumu hierarhiju pareizai ūdens apsaimniekošanai. Tajā minēts, ka reģionos, kuros ir ieviesti visi preventīvie pasākumi atbilstīgi ūdens hierarhijai, bet pieprasījums joprojām pārsniedz pieejamo apjomu, papildu ūdensapgādes infrastruktūru dažos gadījumos, turklāt ņemot vērā rentabilitātes aspektu, var uzskatīt par iespējamo ceļu liela sausuma ietekmes mazināšanai.

___________________

¹⁸ COM(2007) 414.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4a) Eiropas Parlaments 2008. gada 9. oktobra rezolūcijā par risinājumu meklēšanu sausuma un ūdens trūkuma problēmai Eiropas Savienībā^1a atgādina, ka ūdens resursu apsaimniekošanā priekšroka būtu dodama uz pieprasījumu orientētai pieejai, un uzskata, ka ES ūdens resursu apsaimniekošanā būtu jāīsteno holistiska pieeja, apvienojot pieprasījuma pārvaldības pasākumus un pasākumus, lai optimizētu pašreizējos resursus ūdens ciklā, kā arī pasākumus jaunu resursu radīšanai, un ka šādā pieejā būtu jāintegrē vides, sociālie un ekonomiskie apsvērumi.

___________________

^1aOV C 9 E, 15.1.2010., 33. lpp.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Aprites ekonomikas rīcības plānā¹⁹ Komisija apņēmās veikt virkni pasākumu, ar ko veicinātu attīrītu notekūdeņu atkalizmantošanu, tostarp sagatavot likumdošanas priekšlikumu par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām. Komisijai būtu jāatjaunina savs rīcības plāns un ūdens resursi jāsaglabā kā prioritāra intervences jomā.

___________________

¹⁹ COM(2015) 614.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Uzskata, ka pienācīgi attīrītu notekūdeņu (piemēram, no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām vai rūpnieciskām stacijām) atkalizmantošana vidi ietekmē mazāk nekā citas alternatīvās ūdensapgādes metodes, piemēram, ūdens resursu pārdale vai ūdens atsāļošana, tomēr šāda veida atkalizmantošanu Savienībā praktizē reti. Zināmā mērā tas skaidrojams ar to, ka nav vienotu Savienības vidisko vai veselības aizsardzības standartu attiecībā uz ūdens atkalizmantošanu un ka pastāv potenciāli šķēršļi tādu specifisku lauksaimniecības produktu brīvai apritei, kas apūdeņoti ar pārgūtu ūdeni.

(6) Uzskata, ka pienācīgi attīrītu notekūdeņu (piemēram, no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām) atkalizmantošana vidi ietekmē mazāk nekā citas alternatīvās ūdensapgādes metodes, piemēram, ūdens resursu pārdale vai ūdens atsāļošana. Tomēr šādu atkalizmantošanu, kas varētu mazināt ūdens izšķērdēšanu un ļautu ietaupīt ūdeni, Savienībā praktizē reti. Zināmā mērā tas skaidrojams ar notekūdeņu atkalizmantošanas sistēmas būtiskajām izmaksām, to, ka nav vienotu Savienības vidisko un veselības aizsardzības standartu attiecībā uz ūdens atkalizmantošanu, un — īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktiem — potenciāliem veselības un vides apdraudējumiem un potenciāliem šķēršļiem šādu ar pārgūtu ūdeni apūdeņotu produktu brīvai apritei. Tajā pašā laikā būtu jāpatur prātā, ka atsevišķās dalībvalstīs apūdeņošanas infrastruktūra ir neatbilstoša vai šādas infrastruktūras nav vispār.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a) Ūdens atkalizmantošana varētu veicināt barības vielu, ko satur attīrīti notekūdeņi, atgūšanu, un pārgūta ūdens izmantošana apūdeņošanai lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā varētu būt veids, kā dabiskos bioģeoķīmiskos ciklos atjaunot tādas barības vielas kā slāpeklis, fosfors un kālijs.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6b) Atbilstoši attīrīta pārgūta ūdens izmantošanai apūdeņošanas nolūkā saskaņā ar šo regulu vajadzētu būtu videi nekaitīgai. Tādēļ tai nevajadzētu palielināt slāpekļa un fosfora noplūdi, jo šādu barības vielu pārmērīga koncentrācija izraisa augsnes un virszemes ūdens un gruntsūdens objektu eitrofikāciju, tādējādi nodarot kaitējumu ekosistēmām un veicinot bioloģiskās daudzveidības mazināšanos.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

6.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6c) Lai garantētu komunālo notekūdeņu resursu efektīvu atkalizmantošanu, būtu jāatzīst, ka ne visu veidu reciklētu ūdeni var izmantot visiem kultūraugiem. Tāpēc lauksaimnieki būtu jāapmāca optimāli izmantot dažādus reciklēta ūdens veidus kultūraugiem, attiecībā uz kuriem izmantotā ūdens kvalitātei nav ietekmes no sabiedrības veselības viedokļa.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Nodrošināt veselības aizsardzības standartus attiecībā uz tādu lauksaimniecības produktu pārtikas higiēnu, kas apūdeņoti ar pārgūtu ūdeni, ir iespējams tikai tad, ja kvalitātes prasības, kas piemērojamas lauksaimnieciskā apūdeņošanā izmantojamam pārgūtam ūdenim, dalībvalstu starpā būtiski neatšķiras. Prasību saskaņošana arī veicinās iekšējā tirgus efektīvu darbību saistībā ar šādiem produktiem. Tāpēc ir lietderīgi ieviest minimālu saskaņotību, proti, noteikt ūdens kvalitātes un monitoringa minimālās prasības. Šīs minimālās prasības sastāvētu no pārgūtajam ūdenim noteiktiem minimālajiem parametriem un citām stingrākām vai papildu prasībām, ko vajadzības gadījumā paredz kompetentās iestādes kopā ar jebkādiem relevantiem preventīviem pasākumiem. Lai noskaidrotu, kādas stingrākas vai papildu prasības jānosaka ūdens kvalitātei, pārgūšanas staciju operatoriem būtu jāpilda būtiskākie riska pārvaldības uzdevumi. Parametru pamatā ir Komisijas Kopīgā pētniecības centra sagatavotais tehniskais ziņojums, un tie atspoguļo starptautiskos standartus ūdens atkalizmantošanas jomā.

(7) Nodrošināt līdzvērtīgus veselības aizsardzības standartus attiecībā uz tādu lauksaimniecības produktu pārtikas higiēnu, kas apūdeņoti ar pārgūtu ūdeni, ir iespējams tikai tad, ja kvalitātes prasības, kas piemērojamas lauksaimnieciskā apūdeņošanā izmantojamam pārgūtam ūdenim, dalībvalstu starpā būtiski neatšķiras. Prasību saskaņošana arī veicinās iekšējā tirgus efektīvu darbību saistībā ar šādiem produktiem. Tāpēc ir lietderīgi ieviest minimālu saskaņotību, nosakot minimālās prasības attiecībā uz ūdens kvalitāti, monitoringa biežumu un būtiskākajiem riska pārvaldības uzdevumiem. Šīs minimālās prasības sastāvētu no pārgūtajam ūdenim noteiktiem minimālajiem parametriem un citām stingrākām vai papildu prasībām, ko vajadzības gadījumā paredz kompetentās iestādes kopā ar jebkādiem relevantiem preventīviem pasākumiem. Pārgūšanas iekārtas operatoram sadarbībā ar attiecīgajām iesaistītajām personām būtu jāizstrādā ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plāns, un šim operatoram vajadzētu būt atļautam noteikt stingrākas vai papildu prasības attiecībā uz pārgūtā ūdens kvalitāti. Pārgūšanas iekārtas operatoram sadarbībā vismaz ar pārgūtā ūdens sadales operatoru un pārgūtā ūdens uzglabāšanas operatoru būtu jāpilda būtiskākie riska pārvaldības uzdevumi. Ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plāns būtu pastāvīgi jāatjaunina un jāizstrādā saskaņā ar starptautiski atzītām standartizētām procedūrām. Parametru pamatā ir Komisijas Kopīgā pētniecības centra sagatavotais tehniskais ziņojums, un tie atspoguļo starptautiskos standartus ūdens atkalizmantošanas jomā. Komisijas Kopīgajam pētniecības centram būtu jāizstrādā parametri un mērīšanas metodes, lai noteiktu mikroplastmasas un farmaceitisko atliekvielu klātbūtni pārgūtā ūdenī.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7a) Mikroplastmasas klātbūtne var radīt apdraudējumu cilvēka veselībai un videi. Tādēļ mikroplastmasas izcelšanās avotu, sadales, aprites un ietekmes padziļinātas pārskatīšanas ietvaros notekūdeņu attīrīšanas kontekstā Komisijai būtu jāizstrādā metodika mikroplastmasas satura mērīšanai komunālajos notekūdeņos, kas attīrīti saskaņā ar Direktīvu 91/271/EEK un pārgūti saskaņā ar šo regulu.

Pamatojums

Šajā sakarā ir vērts pieminēt arī Parlamenta prasību Komisijai saistībā ar direktīvas par dzeramā ūdens kvalitāti pārstrādi, paturot prātā Parlamenta nostāju, kas pausta 2018. gada 13. septembra rezolūcijā par Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā (sk. it īpaši tās 46. punktu).

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7b) Nepietiekami attīrītu notekūdeņu izmantošana sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, ielu tīrīšanai vai parku un golfa laukumu apūdeņošanai, var būt kaitīga veselībai. Tādēļ Komisijai būtu jānosaka kvalitātes mērķi attiecībā uz ūdens atkalizmantošanu sabiedriskiem pakalpojumiem, lai aizsargātu cilvēka un dzīvnieku veselību, kā arī gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu kvalitāti.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

7.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7c) Nosakot kvalitātes prasības attiecībā uz apūdeņošanai izmantotu ūdeni, būtu jāņem vērā zinātnes attīstība, jo īpaši attiecībā uz mikropiesārņotāju un jaunu nesen parādījušos vielu testēšanu, lai garantētu drošu ūdens izmantošanu un aizsargātu vidi un sabiedrības veselību.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

7.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7d) Nosakot ūdens kvalitātes prasības, būtu jāņem vērā veiktie eksperimenti, it īpaši attiecībā uz notekūdeņu dūņu un metanizācijas efluentu izmantošanu lauksaimniecībā.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Ja tiktu ievērotas ūdens atkalizmantošanas minimālās prasības, tas palīdzētu sasniegt ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam izvirzītos ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 6. mērķi — nodrošināt ūdens un sanitārijas pieejamību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu ikvienam, kā arī visā pasaulē ievērojami kāpināt ūdens reciklēšanu un drošu atkalizmantošanu. Bez tam viens no šīs regulas uzdevumiem ir nodrošināt, ka tiek īstenots arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. pants par vides aizsardzību.

(8) Ūdens atkalizmantošanas minimālo prasību ievērošanai būtu jāatbilst Savienības ūdens politikai un jāpalīdz sasniegt ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam izvirzītos ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 6. mērķi — nodrošināt ūdens un sanitārijas pieejamību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu ikvienam, kā arī visā pasaulē ievērojami kāpināt ūdens reciklēšanu un tā drošu atkalizmantošanu, lai veicinātu Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķa Nr. 12 — kas attiecas uz ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu — sasniegšanu. Bez tam viens no šīs regulas uzdevumiem ir nodrošināt, ka tiek īstenots arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. pants par vides aizsardzību.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8a) Kvalitātes prasības attiecībā uz dzeramos ūdeni ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) .../...^1a. Lai nepieļautu dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanos, dalībvalstīm būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka dzeramā ūdens ieguvei izmantotie ūdens resursi nav piesārņoti ar pārgūtu ūdeni.

_______________________

^1aDirektīvā (ES) .../... par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L ..., ..., .... lpp.).

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8b) Dažos gadījumos pārgūšanas iekārtu operatori pirms pārgūtā ūdens piegādes nākamajiem ķēdes dalībniekiem, tādiem kā pārgūtā ūdens sadales operatori, pārgūtā ūdens uzglabāšanas operatori vai galaizmantotāji, pārgūto ūdeni joprojām transportē un uzglabā aiz pārgūšanas iekārtas izejas punkta. Ir jānosaka atbilstības punkts, lai precizētu, kur beidzas pārgūšanas iekārtu operatora atbildība un kur sākas nākamā ķēdes dalībnieka atbildība.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Riska pārvaldībai būtu jāietver gan proaktīva risku identificēšana un pārvaldība, gan tāda pārgūta ūdens sagatavošanas koncepcija, kura kvalitāte atbilst konkrētu izmantojumu vajadzībām. Riska novērtējumā būtu jābalstās uz būtiskākajiem riska pārvaldības uzdevumiem, un tajā būtu jānorāda jebkādas tādas ūdens kvalitātes prasības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vides, cilvēka veselības un dzīvnieku veselības aizsardzību.

(9) Riska pārvaldībai būtu jāietver gan proaktīva risku identificēšana un pārvaldība, gan tāda pārgūta ūdens sagatavošanas, sadales, uzglabāšanas un izmantošanas koncepcija, kura kvalitāte atbilst konkrētu izmantojumu vajadzībām. Riska novērtējumā būtu jābalstās uz būtiskākajiem riska pārvaldības uzdevumiem un arī uz piesardzības principa stingru piemērošanu, un tajā būtu jānorāda jebkādas tādas ūdens kvalitātes prasības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vides, cilvēka veselības un dzīvnieku veselības aizsardzību. Riska pārvaldībai vajadzētu būt visu attiecīgo ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā iesaistīto personu kopīgai atbildībai. Iesaistīto personu loma un atbildība būtu skaidri jānorāda ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā. Piešķirot atļauju, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai attiecīgās ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā iesaistītās personas veiktu turpmākus riska pārvaldības pasākumus.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9a) Sadarbība un mijiedarbība starp dažādajām ūdens pārgūšanā iesaistītajām personām būtu jāizvirza par priekšnosacījumu pārgūšanas procedūru noteikšanai saskaņā ar prasībām attiecībā uz konkrētiem izmantojumiem un lai varētu plānot pārgūta ūdens piegādi atbilstoši galaizmantotāju pieprasījumam.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Lai patiešām aizsargātu vidi un cilvēka veselību, pārgūšanas staciju operatoriem vajadzētu būt primāri atbildīgiem par pārgūtā ūdens kvalitāti. Lai izpildītu minimālās prasības un kompetentās iestādes noteiktos papildu nosacījumus, pārgūšanas staciju operatoriem vajadzētu veikt pārgūtā ūdens kvalitātes monitoringu. Tāpēc ir lietderīgi noteikt minimālās monitoringa prasības, proti, prasības par parastā (rutīnas) monitoringa biežumu un validācijas monitoringa grafiku un veikuma mērķrādītājiem. Dažas no parastā (rutīnas) monitoringa prasībām ir noteiktas saskaņā ar Direktīvu 91/271/EEK.

(10) Lai efektīvi aizsargātu vidi, tostarp augsnes kvalitāti, un cilvēka veselību, pārgūšanas iekārtu operatoriem vajadzētu būt primāri atbildīgiem par pārgūtā ūdens kvalitāti atbilstības punktā. Lai izpildītu minimālās prasības un jebkādus kompetentās iestādes noteiktus papildu nosacījumus, pārgūšanas iekārtu operatoriem būtu jāveic pārgūtā ūdens kvalitātes monitorings saskaņā ar minimālajām prasībām un jebkādiem kompetentās iestādes noteiktiem papildu nosacījumiem. Tāpēc ir lietderīgi noteikt minimālās monitoringa prasības, proti, prasības par parastā (rutīnas) monitoringa biežumu un validācijas monitoringa grafiku un veikuma mērķrādītājiem. Dažas no parastā (rutīnas) monitoringa prasībām ir noteiktas saskaņā ar Direktīvu 91/271/EEK.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Ir jānodrošina pārgūtā ūdens droša izmantošana, jo tas veicinās ūdens atkalizmantošanu Savienības līmenī un vairos sabiedrības uzticēšanos tai. Tāpēc pārgūta ūdens piegāde konkrētiem izmantojumiem būtu atļaujama tikai ar nosacījumu, ka dalībvalstu kompetentās iestādes ir piešķīrušas atļauju. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju Savienības līmenī, izsekojamību un pārredzamību, būtiskākie noteikumi attiecībā uz šādu atļauju būtu jānosaka Savienības līmenī. Tomēr atļauju piešķiršanas kārtība būtu sīkāk jānosaka pašām dalībvalstīm. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļauju piešķiršanā izmantot jau esošās procedūras, kas būtu jāpielāgo tā, lai tiktu ņemtas vērā ar šo regulu ieviestās prasības.

(11) Ir jānodrošina pārgūtā ūdens droša piegāde, uzglabāšana un izmantošana, tādējādi veicinot ūdens atkalizmantošanas attīstību Savienības līmenī, mudinot jo īpaši Savienības lauksaimniekus pieņemt šo praksi un vairojot sabiedrības uzticēšanos tai. Izmantoto attīrīto notekūdeņu apjomam, veidam, apstrādes metodēm un raksturlielumiem — neatkarīgi no tā, kā tie tiek izmantoti, — vajadzētu būt tādam, ka to apstrāde, izmantošana un uzglabāšana, tostarp izsmidzināšana, pilienveida apūdeņošana, ar uzglabāšanu vai bez tās, nedz tieši, nedz netieši neietekmē cilvēka vai dzīvnieku veselību un augsnes un ūdens vides kvalitāti īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tāpēc pārgūta ūdens piegāde un uzglabāšana konkrētiem izmantojumiem būtu atļaujama tikai ar nosacījumu, ka dalībvalstu kompetentās iestādes ir piešķīrušas atļauju. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju Savienības līmenī, izsekojamību un pārredzamību, būtiskākie noteikumi attiecībā uz šādu atļauju būtu jānosaka Savienības līmenī. Tomēr atļauju piešķiršanas kārtība būtu sīkāk jānosaka pašām dalībvalstīm, kuru kompetentās iestādes pašas ir atbildīgas par tādu risku novērtēšanu, kuri ir saistīti ar ūdens atkalizmantošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļauju piešķiršanā izmantot jau esošās procedūras, kas būtu jāpielāgo tā, lai tiktu ņemtas vērā ar šo regulu ieviestās prasības.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11a) Pārgūta ūdens piegāde un uzglabāšana, kā arī tā izmantošana galaizmantotāju vajadzībām ir neatņemama daļa no ūdens atkalizmantošanas sistēmas. Izmaiņas ūdens sastāvā pārgūtā ūdens piegādes un uzglabāšanas procesā var negatīvi ietekmēt tā ķīmisko un bioloģisko kvalitāti. Pārgūtais ūdens būtu atbilstoši jāizmanto, ņemot vērā pārgūtā ūdens kategorijas, kultūraugu īpašības un apūdeņošanas metodes. Nosakot būtiskākos riska pārvaldības uzdevumus, būtu jāņem vērā iespējamā negatīvā ietekme uz veselību un vides matricām, kas saistītas ar pārgūtā ūdens piegādi, uzglabāšanu un paredzēto izmantošanu. Šajā sakarā Komisijai būtu jāizstrādā norādījumu dokumenti, lai palīdzētu kompetentajām iestādēm pārgūtā ūdens piegādes, uzglabāšanas un izmantošanas kontroles un monitoringa veikšanā.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

11.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11 b) Ja ir nepieciešami pārgūta ūdens sadales operators un pārgūta ūdens uzglabāšanas operators, ikviena šāda operatora darbības priekšnosacījumam vajadzētu būt atļaujas saņemšanai. Ja ir izpildītas visas atļaujas saņemšanai nepieciešamās prasības, dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu jāizsniedz atļauja, kurai būtu jāietver visi riska novērtējumā noteiktie nosacījumi un pasākumi, kas nepieciešami, lai garantētu galaizmantotājiem paredzēta pārgūta ūdens drošu sadali un uzglabāšanu.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Šīs regulas noteikumi papildina prasības citos Savienības tiesību aktos, jo īpaši attiecībā uz iespējamiem veselības un vidiskajiem riskiem. Lai nodrošinātu, ka iespējamie riski cilvēka un dzīvnieku veselībai tiek risināti ar holistisku pieeju, pārgūšanas staciju operatoriem un kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā prasības citos relevantos Savienības tiesību aktos, proti, Padomes Direktīvās 86/278/EEK, 91/676/EEK²⁰ un 98/83/EK²¹, Direktīvās 91/271/EEK un 2000/60/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 178/2002²², (EK) Nr. 852/2004²³, (EK) Nr. 183/2005²⁴, (EK) Nr. 396/2005²⁵ un (EK) Nr. 1069/2009²⁶, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2006/7/EK²⁷, 2006/118/EK²⁸, 2008/105/EK²⁹ un 2011/92/ES³⁰, Komisijas Regulās (EK) Nr. 2073/2005³¹, (EK) Nr. 1881/2006³² un (ES) 142/2011³³.

(12) Šīs regulas noteikumi papildina prasības citos Savienības tiesību aktos, jo īpaši attiecībā uz iespējamiem veselības un vidiskajiem riskiem. Lai nodrošinātu, ka iespējamie riski cilvēka, dzīvnieku un augu veselībai papildus attiecīgā gadījumā ar vides aizsardzību saistītiem riskiem tiek risināti ar holistisku pieeju, kompetentajām iestādēm būtu jāievēro prasības, kas noteiktas citos attiecīgos Savienības tiesību aktos, proti, Padomes Direktīvās 86/278/EEK, 91/676/EEK²⁰ un 98/83/EK²¹, Direktīvās 91/271/EEK un 2000/60/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 178/2002²², (EK) Nr. 852/2004²³, (EK) Nr. 183/2005²⁴, (EK) Nr. 396/2005²⁵ un (EK) Nr. 1069/2009²⁶, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2006/7/EK²⁷, 2006/118/EK²⁸, 2008/105/EK²⁹ un 2011/92/ES³⁰, Komisijas Regulās (EK) Nr. 2073/2005³¹, (EK) Nr. 1881/2006³² un (ES) 142/2011³³.

__________________

²⁰ Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1.-8. lpp.).

²¹Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīva 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.).

²¹ Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīva 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.).

²² Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

²³ Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).

²⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 183/2005, ar ko paredz barības higiēnas prasības (OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.).

²⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).

²⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

²⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra Direktīva 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu (OV L 64, 4.3.2006., 37. lpp.).

²⁸ Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.).

²⁹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK (OV L 348, 24.12.2008., 84. lpp.).

³⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).

³¹ Komisijas 2005. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.).

³² Komisijas 2006. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.).

³³ Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12a) Šīs regulas piemērošanas nolūkā būtu jāparedz iespēja komunālo notekūdeņu attīrīšanas un pārgūšanas darbības veikt vienā fiziskā vietā, izmantojot vienu iekārtu vai dažādas atsevišķas iekārtas. Turklāt būtu jāparedz, ka ūdens attīrīšanas iekārtas operators un ūdens pārgūšanas iekārtas operators var būt viena un tā pati persona.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13a) Lai labāk veicinātu ūdens atkalizmantošanas darbības, konkrētu izmantošanas veidu norādīšanai šajā regulā nevajadzētu liegt dalībvalstīm iespēju pārgūto ūdeni izmantot citiem mērķiem, tostarp atkalizmantošanu rūpnieciskiem, ar komunālajiem pakalpojumiem saistītiem un ar vidi saistītiem mērķiem ar noteikumu, ka dalībvalstis nodrošina, ka tiek pildīts pienākums nodrošināt augstu cilvēka un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Lai vairotu uzticēšanos ūdens atkalizmantošanai, būtu jāinformē sabiedrība. Informēšana par ūdens atkalizmantošanu ļautu nodrošināt aizvien lielāku pārredzamību un izsekojamību un varētu sevišķi noderēt citām attiecīgajām iestādēm, kuras skar konkrētais ūdens atkalizmantojums.

(14) Lai vairotu uzticēšanos ūdens atkalizmantošanai, būtu jāinformē sabiedrība. Skaidras, visaptverošanas un atjauninātas informācijas par ūdens atkalizmantošanu publiskošanai būtu jānodrošina aizvien lielāka pārredzamība un izsekojamība, un tā arī varētu sevišķi noderēt citām attiecīgajām iestādēm, kuras skar konkrētais ūdens atkalizmantojums. Lai veicinātu ūdens atkalizmantošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek izstrādātas īpašas dažādām iesaistītajām personām pielāgotas informatīvas izpratnes veicināšanas kampaņas, kuru mērķis ir uzlabot šo personu informētību par pilsētu ūdens aprites ciklu, nepieciešamību pēc ūdens atkalizmantošanas un no tās izrietošajām priekšrocībām, tādējādi veicinot to, ka ieinteresētās personas pieņem atkalizmantošanuas praksi un iesaistās tajā.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14a) Lauksaimnieciskajā apūdeņošanā iesaistīto galaizmantotāju izglītošanai un apmācībai ir svarīga nozīme kā preventīvu pasākumu īstenošanas un uzturēšanas komponentiem. Galaizmantotāji būtu pilnībā jāinformē par pārgūta ūdens atbilstošu izmantošanu, jo tie ir īpaši neaizsargāti. Būtu jāīsteno virkne ar iedarbību uz cilvēkiem saistītu preventīvu pasākumu, piemēram, individuālu aizsardzības līdzekļu izmantošana, roku mazgāšana un personīgā higiēna. Šādu pasākumu pienācīgas piemērošanas uzraudzībai vajadzētu būt daļai no būtiskākajiem riska pārvaldības uzdevumiem.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Lai esošās minimālās prasības un būtiskākos riska pārvaldības pasākumus pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam, Komisijai būtu deleģējamas pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, ar kuriem groza minimālās prasības un būtiskos riska pārvaldības uzdevumus. Turklāt, lai nodrošinātu vides un cilvēka veselības augsta līmeņa aizsardzību, Komisijai būtu jābūt iespējai pieņemt deleģētos aktus, ar ko pieņem tehniskās specifikācijas, ar kurām papildina būtiskos riska pārvaldības uzdevumus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu³⁷. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(16) Lai esošās minimālās prasības un būtiskākos riska pārvaldības pasākumus pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam, Komisijai būtu deleģējamas pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, ar kuriem groza minimālās prasības un būtiskākos riska pārvaldības uzdevumus, tajā pašā laikā neapdraudot pienācīgi apstrādātu notekūdeņu atkalizmantošanas iespējas. Turklāt, lai nodrošinātu vides un cilvēka veselības augsta līmeņa aizsardzību, Komisijai būtu jābūt iespējai pieņemt deleģētos aktus, ar ko pieņem tehniskās specifikācijas, ar kurām papildina būtiskos riska pārvaldības uzdevumus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu³⁷. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

__________________

³⁷ OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Kompetentajām iestādēm būtu jāverificē, vai pārgūtais ūdens atbilst atļaujā izklāstītajiem nosacījumiem. Ja konstatēta neatbilstība, tām būtu jāprasa, lai pārgūšanas iekārtas operators veic atbilstības nodrošināšanai nepieciešamos pasākumus. Ja neatbilstība pārsniedz noteiktās maksimālās vērtības un tā rezultātā rada būtisku risku videi vai cilvēka veselībai, pārgūšanas iekārtu operatoriem būtu nekavējoties jāaptur jebkāda turpmāka pārgūtā ūdens piegāde. Kompetentajām iestādēm būtu cieši jāsadarbojas ar galaizmantotājiem, lai atvieglotu pienācīgi attīrītu notekūdeņu atkalizmantošanu. Kompetentajām iestādēm būtu jākontrolē un jāuzrauga pārgūtā ūdens piegāde, uzglabāšana un izmantošana, ņemot vērā attiecīgos veselības un vides apdraudējumus.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25a) Lai pēc iespējas vairāk attīstītu un veicinātu pienācīgi attīrītu notekūdeņu atkalizmantošanu, Eiropas Savienībai ar programmas “Apvārsnis Eiropa” palīdzību būtu jāatbalsta pētniecība un izstrāde šajā jomā nolūkā panākt ievērojamus uzlabojumus attiecībā uz pienācīgi attīrītu notekūdeņu drošumu un dzīvotspējīgiem izmantošanas paņēmieniem.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

25.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25b) Lai efektīvi aizsargātu vidi un cilvēka veselību, dalībvalstīm sadarbībā ar ieinteresētajām personām būtu jāievieš augsnes kvalitātes pārbaudes īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

25.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25c) Šīs regulas mērķis ir veicināt ūdens ilgtspējīgu izmantošanu. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisijai būtu jāuzņemas izmantot Savienības programmas, tostarp LIFE programmu, lai atbalstītu vietējās iniciatīvas, kuras paredz pienācīgi attīrītu notekūdeņu atkalizmantošanu.

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šajā regulā ir noteiktas ūdens kvalitātes un monitoringa minimālās prasības un pienākums veikt norādītos būtiskākos riska pārvaldības uzdevumus ar mērķi nodrošināt attīrītu komunālo notekūdeņu drošu atkalizmantošanu integrētas ūdens resursu apsaimniekošanas kontekstā.

1. Šajā regulā ir noteiktas pārgūta ūdens kvalitātes un monitoringa minimālās prasības un pienākums veikt norādītos būtiskākos riska pārvaldības uzdevumus ar mērķi nodrošināt attīrītu komunālo notekūdeņu drošu atkalizmantošanu integrētas ūdens resursu apsaimniekošanas kontekstā, un tā veicina Direktīvā 2000/60/EK noteikto mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šīs regulas mērķis ir garantēt, ka pārgūtais ūdens ir droši izmantojams paredzētajām vajadzībām, un tādējādi koordinēti visā Savienībā nodrošināt cilvēka un dzīvnieku veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību, risināt ūdens trūkuma un no tā izrietošās ūdens resursu noslodzes problēmu un tādējādi sekmēt arī iekšējā tirgus netraucētu darbību.

2. Šīs regulas mērķis ir garantēt, ka pārgūtais ūdens ir droši izmantojams tam paredzētajam nolūkam, tādā veidā nodrošinot cilvēka un dzīvnieku veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību un vienlaikus mazinot ūdens resursu izmantošanas negatīvo ietekmi un uzlabojot tās efektivitāti, koordinēti visā Savienībā risinot ar ūdens trūkumu, klimata pārmaiņām un Savienības vides mērķiem saistītos jautājumus un izrietošo ūdens resursu noslodzes problēmu, tādējādi sekmējot ilgtspējīgu ūdens izmantošanas risinājumu lietošanu, atbalstot pāreju uz aprites ekonomiku un nodrošinot Savienības ilgtermiņa konkurētspēju un efektīvu iekšējā tirgus darbību.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

1. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka dzeramā ūdens ieguvei izmantotie ūdens resursi nav piesārņoti ar pārgūtu ūdeni.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro pārgūtam ūdenim, kas paredzēts kādam no I pielikuma 1. iedaļā norādītajiem izmantojumiem.

Šo regulu nepiemēro izmēģinājuma projektiem, kuros galvenā uzmanība veltīta ūdens atkalizmantošanai pārgūšanas stacijās.

Pamatojums

Būtu jāparedz pietiekama elastība dalībvalstīm, lai tās varētu piešķirt atbrīvojumus nolūkā atvieglot pētniecības projektus un tādējādi novērst to, ka šajā regulā noteikto pienākumu dēļ tiek bloķētas inovatīvas idejas.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. “galaizmantotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto pārgūto ūdeni;

3. “galaizmantotājs” ir fiziska vai juridiska persona, publiska vai privāta vienība, kas izmanto pārgūto ūdeni tam paredzētajā nolūkā;

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a “attīrīti notekūdeņi” ir komunālie notekūdeņi, kas ir attīrīti saskaņā ar Direktīvā 91/271/EEK noteiktajām prasībām;

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. “pārgūtais ūdens” ir komunālie notekūdeņi, kas attīrīti saskaņā ar Direktīvā 91/271/EEK izklāstītajām prasībām un pēc tam tālāk attīrīti pārgūšanas stacijā;

5. “pārgūtais ūdens” ir attīrīti notekūdeņi, kuri iegūti pārgūšanas iekārtā veiktas tālākas attīrīšanas rezultātā un kuru kvalitāte pēc šādas attīrīšanas ir atbilstoša izmantošanai nolūkam, kādam tie ir paredzēti;

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a “ūdens atkalizmantošana” ir tāda noteiktas kvalitātes pārgūta ūdens izmantošana, kurš ir piemērots I pielikuma 1. iedaļā minētam izmantojumam ar sadales sistēmas palīdzību, tādējādi daļēji vai pilnībā aizstājot virszemes ūdeņu vai gruntsūdeņu izmantošanu;

Pamatojums

Ir nepieciešams definēt ūdens atkalizmantošanu.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. “pārgūšanas stacija” ir komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacija vai cita stacija, kurā tālāk attīra Direktīvas 91/271/EEK prasībām atbilstošus komunālos notekūdeņus nolūkā sagatavot ūdeni, kas ir piemērots kādam no I pielikuma 1. iedaļā norādītajiem izmantojumiem;

6. “pārgūšanas iekārta” ir daļa no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas vai citas iekārtas, kurā tālāk attīra komunālos notekūdeņus, kuri pirms tam ir attīrīti saskaņā ar Direktīvā 91/271/EEK noteiktajām prasībām, lai sagatavotu pārgūtu ūdeni, kas ir piemērots kādam no I pielikuma 1. iedaļā norādītajiem izmantojumiem, un tā ietver jebkādu uzglabāšanas infrastruktūru un jebkādu infrastruktūru, kura ir paredzēta pārgūtā ūdens nogādāšanai uz pārgūtā ūdens sadales infrastruktūru vai galaizmantotājam;

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. “pārgūšanas stacijas operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai kontrolē pārgūšanas staciju;

7. “pārgūšanas iekārtas operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai kontrolē pārgūšanas iekārtu;

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.a “pārgūta ūdens sadales infrastruktūra” ir īpaši šim nolūkam paredzētu cauruļvadu un sūkņu sistēma vai citas īpaši šim nolūkam paredzētas transportēšanas iekārtas, kas projektētas pārgūtā ūdens nogādāšanai galaizmantotājam, tostarp jebkādas iekārtas izlīdzināšanai, tālākai attīrīšanai un uzglabāšanai ārpus attiecīgās pārgūšanas iekārtas;

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.b “pārgūta ūdens sadales operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai kontrolē pārgūtā ūdens sadales infrastruktūru;

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.c “pārgūta ūdens uzglabāšanas infrastruktūra” ir pārgūtā ūdens uzglabāšanai paredzētu uzglabāšanas iekārtu sistēma;

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.d “pārgūta ūdens uzglabāšanas operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai kontrolē pārgūtā ūdens uzglabāšanas infrastruktūru;

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 11. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11. “preventīvs pasākums” ir jebkāda darbība vai rīcība, ko var izmantot, lai risku veselībai un videi novērstu vai likvidētu, vai samazinātu līdz pieņemamam līmenim.

11. “preventīvs pasākums” ir atbilstoša darbība vai rīcība, ko var izmantot, lai risku veselībai un videi novērstu vai likvidētu, vai samazinātu līdz pieņemamam līmenim.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 11.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11.a “atbilstības punkts” ir punkts, kurā pārgūšanas iekārtas operators pārgūto ūdeni piegādā nākamajam ķēdes dalībniekam;

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 11.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11.b “mikropiesārņotājs” ir nevēlama viela, ko vidē iespējams atklāt ļoti zemā koncentrācijā, kā minēts Direktīvas 2000/60/EK VIII pielikumā.

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

4. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārgūšanas staciju operatoru pienākumi attiecībā uz ūdens kvalitāti

Pārgūšanas iekārtu operatoru pienākumi attiecībā uz ūdens kvalitāti

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pārgūšanas staciju operatori nodrošina, ka pārgūtais ūdens, kas paredzēts kādam no I pielikuma 1. iedaļā norādītajiem izmantojumiem, pārgūšanas stacijas izejas punktā (atbilstības punktā) atbilst šādiem nosacījumiem:

1. Pārgūšanas iekārtu operatori nodrošina, ka pārgūtais ūdens, kas paredzēts kādam no I pielikuma 1. iedaļā norādītajiem izmantojumiem, atbilstības punktā atbilst šādiem nosacījumiem:

a) I pielikuma 2. iedaļā noteiktās ūdens kvalitātes minimālās prasības;

b) jebkādi papildu nosacījumi, ko attiecībā uz ūdens kvalitāti attiecīgajā atļaujā paredzējusi kompetentā iestāde saskaņā ar 7. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu.

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Pārgūšanas iekārtu operatori nodrošina arī to, ka pārgūšanas iekārtā pilnībā tiek īstenoti vismaz tie riska pārvaldības pasākumi, kas izklāstīti 5. panta -1. punktā minētajā ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā.

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.b Pēc atbilstības punkta par ūdens kvalitāti vairs nav atbildīgs pārgūšanas iekārtas operators, bet gan nākamais ķēdes dalībnieks.

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza šo regulu, lai I pielikuma 2. iedaļā noteiktās minimālās prasības pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam.

svītrots

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

4.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a pants

Pārgūta ūdens sadales operatoru, pārgūta ūdens uzglabāšanas operatoru un galaizmantotāju pienākumi

1. Pārgūta ūdens sadales operators pārgūta ūdens kvalitāti pārgūta ūdens sadales infrastruktūrā saglabā vismaz tādā pašā līmenī, kāds noteikts I pielikuma 2. iedaļā. Pārgūta ūdens sadales operators nodrošina arī to, ka pārgūta ūdens sadales infrastruktūrā pilnībā tiek īstenoti vismaz tie riska pārvaldības pasākumi, kas izklāstīti 5. panta -1. punktā minētajā ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā.

Piešķirot atļauju saskaņā ar 7. pantu, kompetentā iestāde var pieprasīt veikt turpmākus riska pārvaldības pasākumus attiecībā uz uzdevumiem, kas jāveic pārgūta ūdens sadales operatoram, un precizēt papildu prasības un preventīvus pasākumus, kuri nepieciešami saskaņā ar II pielikuma b) un c) punktu.

2. Pārgūta ūdens uzglabāšanas operators pārgūta ūdens kvalitāti pārgūta ūdens uzglabāšanas infrastruktūrā saglabā vismaz tādā pašā līmenī, kāds noteikts I pielikuma 2. iedaļā. Pārgūta ūdens uzglabāšanas operators nodrošina arī to, ka pārgūta ūdens uzglabāšanas infrastruktūrā pilnībā tiek īstenoti vismaz tie riska pārvaldības pasākumi, kas izklāstīti 5. panta -1. punktā minētajā ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā.

Piešķirot atļauju saskaņā ar 7. pantu, kompetentā iestāde var pieprasīt veikt turpmākus riska pārvaldības pasākumus attiecībā uz uzdevumiem, kas jāveic pārgūtā ūdens uzglabāšanas operatoram, un precizēt papildu prasības un preventīvus pasākumus, kuri nepieciešami saskaņā ar II pielikuma b) un c) punktu.

3. Galaizmantotāju izmantotā pārgūtā ūdens kvalitāte ir vismaz tādā pašā līmenī, kāds noteikts I pielikuma 2. iedaļā. Kompetentā iestāde papildus I pielikuma 2. iedaļā noteiktajām prasībām var paredzēt turpmākas prasības galaizmantotājiem.

4. Komisija izstrādā norādījumu dokumentus, lai palīdzētu kompetentajām iestādēm īstenot prasības, kas saistītas ar pārgūtā ūdens sagatavošanas, sadales, uzglabāšanas un izmantošanas kontroli un monitoringu.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

5. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-1. Pārgūšanas iekārtas operators sadarbībā ar šā panta 1. punktā minētajām attiecīgajām personām izstrādā ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānu. Ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plāns balstās uz II pielikuma a)punktā izklāstītajiem būtiskākajiem riska pārvaldības uzdevumiem, un tajā nosaka jebkādas prasības papildus tām, kas izklāstītas I pielikumā saskaņā ar II pielikuma b) punktu, un identificē apdraudējumus, riskus un atbilstošus preventīvus pasākumus saskaņā ar II pielikuma c) punktu.

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pārgūtā ūdens sagatavošanas un piegādes vajadzībām pārgūšanas stacijas operators veic riska pārvaldību saziņā ar šādiem aktoriem:

1. Pārgūta ūdens drošas sagatavošanas, sadales, uzglabāšanas un izmantošanas vajadzībām kompetentā iestāde pārrauga riska pārvaldību, apspriežoties ar šādiem aktoriem:

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) tās(-o) komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas(-u) operators, kas piegādā ūdeni pārgūšanas stacijai, ja tas nav arī pārgūšanas stacijas operators;

a) tās(-o) komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas(-u) operators, kas piegādā attīrītus notekūdeņus pārgūšanas iekārtai saskaņā ar Direktīvā 91/271/EEK noteiktajām kvalitātes prasībām, ja tas nav arī pārgūšanas iekārtas operators;

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa) pārgūšanas iekārtas operators;

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ab) pārgūta ūdens sadales operators;

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – ac apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ac) pārgūta ūdens uzglabāšanas operators;

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) citas puses, ko pārgūšanas stacijas operators uzskata par relevantām.

c) jebkura cita puse, ko kompetentā iestāde uzskata par būtisku.

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pārgūšanas stacijas operators sagatavo ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānu, kura pamatā ir II pielikumā izklāstītie būtiskākie riska pārvaldības uzdevumi. Ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā ierosina, kādas prasības papildus I pielikumā minētajām ir jānosaka, lai vēl vairāk mazinātu riskus, un cita starpā norāda apdraudējumus, riskus un piemērotus preventīvos pasākumus.

2. Pārgūšanas iekārtas operators, pārgūta ūdens sadales operators un pārgūta ūdens uzglabāšanas operators veic vismaz -1. punktā minētajā ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā noteiktos riska pārvaldības uzdevumus. Pārgūšanas iekārtas operatora, pārgūta ūdens sadales operatora un pārgūta ūdens uzglabāšanas operatora izmantotās riska pārvaldības metodes balstās uz starptautiski atzītām metodikām.

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

5. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Attiecīgajā atļaujā, kas piešķirta saskaņā ar 7. pantu, kompetentā iestāde var precizēt dažādus uzdevumus un pienākumus dažādajām ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā iesaistītajām personām.

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

5. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.b Ja apūdeņojamo kultūraugu veidu paredzēts tirgot vairākos atšķirīgos veidos un tas ietilpst vairākās atšķirīgās pārgūta ūdens kvalitātes klasēs, pārgūšanas iekārtas operatoram tiek prasīts nodrošināt lauksaimnieku ar ūdeni, kas atbilst visaugstākajai no attiecīgajām kvalitātes klasēm.

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo regulu groza, lai II pielikumā izklāstītos būtiskos riska pārvaldības pasākumus pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam.

svītrots

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir arī pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo regulu papildina, lai noteiktu II pielikumā izklāstīto būtisko riska pārvaldības pasākumu tehniskās specifikācijas.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo regulu papildina, lai noteiktu II pielikumā izklāstīto būtisko riska pārvaldības pasākumu tehniskās specifikācijas.

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

5. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Ja galaizmantotājam rodas aizdomas, ka saskaņā ar 4.a panta 2. punktu uzglabātais ūdens neatbilst šajā regulā noteiktajām minimālajām prasībām, tas:

a) par to nekavējoties informē attiecīgo veselības aizsardzības iestādi un attiecīgā gadījumā tai sniedz visu pieejamo informāciju;

b) pilnībā sadarbojas ar attiecīgo kompetento iestādi, lai pārbaudītu un noteiktu aizdomu pamatu un I pielikuma 2. iedaļas 2. un 4. tabulā minēto neatļauto vielu vai vērtību iespējamu klātbūtni.

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

6. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pieteikums atļaujai piegādāt pārgūto ūdeni

Pieteikums atļaujai sagatavot, sadalīt un uzglabāt pārgūtu ūdeni

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai pārgūto ūdeni piegādātu kādam no I pielikuma 1. iedaļā norādītajiem izmantojumiem, ir vajadzīga atļauja.

1. Lai veiktu jebkādu pārgūta ūdens sagatavošanu, sadali un uzglabāšanu I pielikuma 1. iedaļā norādīta izmantojuma nolūkā, ir vajadzīga atļauja.

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Operators pieteikumu 1. punktā minētās atļaujas saņemšanai vai esošas atļaujas grozīšanai iesniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā notiek vai tiek plānota pārgūšanas stacijas ekspluatācija.

2. Pārgūšanas iekārtas operators pieteikumu 1. punktā minētās atļaujas saņemšanai vai esošas atļaujas grozīšanai iesniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā notiek vai tiek plānota pārgūšanas iekārtas ekspluatācija.

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānu, kas sagatavots saskaņā ar 5. panta 2. punktu;

a) ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānu, kas sagatavots saskaņā ar 5. panta -1. punktu;

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa) jaunākos pieejamos datus, kas uzskatāmi parāda attīrīto notekūdeņu atbilstību Direktīvas 1991/271/EEK nozīmē notekūdeņu attīrīšanas stacijā, kas ir pārgūstamā ūdens izcelsmes avots;

Pamatojums

Pārgūšanas iekārtas operatoram (kas var nebūt attīrīšanas stacijas operators) būtu uzskatāmi jāparāda, ka pārgūstamais ūdens, attiecībā uz kuru tiek prasīta atļauja, ir attīrīts tādā veidā, kas atbilst prasībām, kuras piemēro pilsētas teritorijai, ko apkalpo tā notekūdeņu attīrīšanas stacija, no kuras tas tiek ņemts. Šāds ūdens jebkurā gadījumā būtu jāpakļauj sekundārai/līdzvērtīgai vai pamatīgākai attīrīšanai, ja attīrīšanas stacija, no kuras šo ūdeni iegūst, parasti novada ūdeni sensitīvās teritorijās.

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) aprakstu par to, kā pārgūšanas stacijas operators izpildīs I pielikuma 2. iedaļā izklāstītās ūdens kvalitātes un monitoringa minimālās prasības;

b) aprakstu par to, kā pārgūšanas iekārtas operators atbilstības punktā izpildīs I pielikuma 2. iedaļā izklāstītās ūdens kvalitātes un monitoringa minimālās prasības;

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) aprakstu par to, kā pārgūšanas stacijas operators izpildīs ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā ierosinātās papildu prasības.

c) aprakstu par to, kā pārgūšanas iekārtas operators atbilstības punktā izpildīs ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā ierosinātās papildu prasības.

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

6. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Pārgūta ūdens sadales operators tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā darbojas vai tiek plānots, ka darbosies attiecīgā pārgūta ūdens sadales infrastruktūra, iesniedz pieteikumu 1. punktā minētās atļaujas saņemšanai vai jau piešķirtas atļaujas grozīšanai. Šajā pieteikumā iekļauj aprakstu par to, kā pārgūta ūdens sadales operatoram ir jāievēro 4.a panta 1. punktā noteiktās prasības.

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

6. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.b Pārgūta ūdens uzglabāšanas operators tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā darbojas vai tiek plānots, ka darbosies attiecīgā pārgūta ūdens uzglabāšanas infrastruktūra, iesniedz pieteikumu 1. punktā minētās atļaujas saņemšanai vai jau piešķirtas atļaujas grozīšanai. Šajā pieteikumā iekļauj aprakstu par to, kā pārgūta ūdens uzglabāšanas operatoram ir jāievēro 4.a panta 2. punktā noteiktās prasības.

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) citām relevantām iestādēm tajā pašā dalībvalstī, jo īpaši ar ūdeņu iestādi, ja tā nav tā pati kompetentā iestāde;

a) citām attiecīgajām tās pašas dalībvalsts iestādēm, jo īpaši ūdens apsaimniekošanas un veselības aizsardzības jomas iestādēm, ja tās nav attiecīgā kompetentā iestāde;

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Kompetentā iestāde 3 mēnešu laikā pēc pilnīga 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā pieteikuma saņemšanas nolemj, vai atļauju piešķirt. Ja pieteikuma sarežģītības dēļ kompetentajai iestādei vajadzīgs vairāk laika lēmuma pieņemšanai, tā par to informē pieteikuma iesniedzēju, norāda paredzamo atļaujas piešķiršanas datumu un izklāsta termiņa pagarinājuma iemeslus.

2. Kompetentā iestāde izvērtē pieteikumu, šajā procesā izmantojot atbilstošu zinātnisko atbalstu, un 3 mēnešu laikā pēc 6. panta 2., 3., 3.a un 3.b punktā minētā pilnīgā pieteikuma saņemšanas nolemj, piešķirt atļauju vai ne. Ja pieteikuma sarežģītības dēļ kompetentajai iestādei vajadzīgs vairāk laika lēmuma pieņemšanai, tā par to nekavējoties informē pieteikuma iesniedzēju un norāda paredzamo atļaujas piešķiršanas vai tās atteikšanas datumu un sniedz šādas termiņa pagarināšanas iemeslus. Jebkurā gadījumā kompetentā iestāde pieņem lēmumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc 6. panta 2., 3., 3.a un 3.b punktā minētā pilnīgā pieteikuma saņemšanas.

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) jebkādi citi nosacījumi, kas vajadzīgi, lai vēl vairāk mazinātu jebkādu nepieņemamu risku cilvēka un dzīvnieku veselībai un videi.

c) jebkādi citi nosacījumi, kas vajadzīgi, lai izskaustu jebkādus nepieņemamus riskus cilvēka un dzīvnieku veselībai un videi.

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

7. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Ja nosacījumi, kas līdzvērtīgi 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, jau nav iekļauti 5. pantā minētajā ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā, kompetentā iestāde nekavējoties šo plānu atjaunina.

Pamatojums

Ja papildu prasības nav iekļautas iestādes izstrādātajā pārvaldības plāna projektā, taču tiek noteiktas atļaujas piešķiršanas laikā, iestādei tās nekavējoties jāiekļauj riska pārvaldības plānā.

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kompetentā iestāde verificē, vai pārgūtais ūdens atbilstības punktā atbilst atļaujā izklāstītajiem nosacījumiem. Atbilstības pārbaudi veic ar šādiem paņēmieniem:

1. Kompetentā iestāde verificē, vai pārgūtais ūdens atbilstības punktā atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti saskaņā ar 7. pantu piešķirtajās atļaujās. Atbilstības pārbaudi veic ar šādiem paņēmieniem:

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja konstatēta neatbilstība, tad kompetentā iestāde prasa, lai pārgūšanas stacijas operators veic visus nepieciešamos pasākumus, lai bez kavēšanās atbilstību atjaunotu.

2. Ja ir konstatēta neatbilstība, tad kompetentā iestāde prasa, lai atkarībā no konkrētā gadījuma pārgūšanas iekārtas operators, pārgūta ūdens sadales operators vai pārgūta ūdens uzglabāšanas operators veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ātri atjaunotu atbilstību, un nekavējoties par to informē galaizmantotājus, uz kuriem tas attiecas.

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja neatbilstība rada nopietnu risku videi vai cilvēka veselībai, pārgūšanas stacijas operators nekavējoties aptur jebkādas turpmākas pārgūtā ūdens piegādes līdz brīdim, kad kompetentā iestāde konstatē, ka atbilstība ir atjaunota.

3. Ja kāda parametra individuālā vērtība pārsniedz I pielikuma 2. iedaļas a) punktā minētās minimālās prasības attiecībā uz ūdens kvalitāti, pārgūšanas iekārtas operators nekavējoties aptur jebkādu turpmāku atgūtā ūdens piegādi. Kompetentā iestāde atbilstības atjaunošanu var noteikt tikai pēc tam, kad vismaz trīs secīgās pārbaudēs ir konstatēts, ka parametra vai parametru individuālā vērtība, kas pārsniedza attiecīgās minimālās ūdens kvalitātes prasības, ir zemāka par maksimālo pieļaujamo vērtību.

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Ja notiek incidents, kas ietekmē atbilstību atļaujas nosacījumiem, pārgūšanas stacijas operators nekavējoties informē kompetento iestādi un potenciāli skartos galaizmantotājus un kompetentajai iestādei sniedz šāda incidenta seku novērtēšanai nepieciešamo informāciju.

4. Ja notiek incidents, kas ietekmē atbilstību atļaujas nosacījumiem, atkarībā no konkrētā gadījumā pārgūšanas iekārtas operators, pārgūta ūdens sadales operators vai pārgūta ūdens uzglabāšanas operators nekavējoties informē kompetento iestādi un potenciāli skartos galaizmantotājus un kompetentajai iestādei sniedz šāda incidenta seku novērtēšanai nepieciešamo informāciju.

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

8. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Pēc atļaujas piešķiršanas saskaņā ar 7. pantu kompetentā iestāde regulāri pārbauda to, ka pārgūšanas iekārtas operators, pārgūta ūdens sadales operators un pārgūta ūdens uzglabāšanas operators īsteno ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā izklāstītos pasākumus.

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

8. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.b Ja augsnes vai lauksaimniecības produktu piesārņojums ar pārgūtu ūdeni rada apdraudējumu veselībai un videi, par kaitējuma nodarīšanu un radušos zaudējumu atlīdzināšanu atbild atbildīgais pārgūšanas iekārtas operators.

Pamatojums

Tas, ka ūdens piegādātājs uzņemas atbildību par kaitējumu, kas tiek nodarīts neatbilstošu pārgūšanas metožu izmantošanas rezultātā, un par radušos zaudējumu atlīdzināšanu, ir svarīgi, lai veicinātu pārgūta ūdens izmantošanu.

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.a pants

Informatīvas izpratnes veicināšanas kampaņas

Dalībvalstis rīko informatīvas izpratnes veicināšanas kampaņas, kuru mērķauditorija ir potenciālie galaizmantotāji, tostarp iedzīvotāji, un kuru temats ir ūdens atkalizmantošanas drošums un ūdens atkalizmantošanas radīti ūdens resursu ietaupījumi.

Dalībvalstis rīko arī lauksaimniekiem paredzētas informēšanas kampaņas, lai nodrošinātu, ka viņi optimāli izmanto pārgūtu ūdeni kultūraugu apūdeņošanai un tādējādi novērš jebkādu kaitīgu šādas izmantošanas ietekmi uz veselību vai vidi.

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Neskarot Direktīvu 2003/4/EK un Direktīvu 2007/2/EK, dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai tiešsaistē ir pieejama pienācīga jaunākā informācija par ūdens atkalizmantošanu. Šī informācija ietver šādas ziņas:

1. Neskarot Direktīvu 2003/4/EK, Direktīvu 2007/2/EK un Direktīvas 2000/69/EK 9. panta 4. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai tiešsaistē vai ar citādu viegli izmantojamu metožu palīdzību, ievērojot datu aizsardzības noteikumus, ir pieejama pienācīga, atjaunināta un pieejama informācija par ūdens atkalizmantošanu. Šī informācija ietver šādas ziņas:

Pamatojums

Sabiedrībai pieejamajai informācijai jābūt atbilstošai, atjauninātai un pieejamai, lai iedzīvotāji varētu iegūt pilnīgu informāciju.

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa) pārgūta ūdens izmantošana procentos no kopējā šajā regulā paredzētajiem mērķiem izmantotā saldūdens apjoma;

Pamatojums

Iedzīvotājiem pieejamajai informācijai jāietver dati par atgūtā ūdens daudzumu procentos no kopējā šajā regulā paredzētajiem mērķiem izmantotā saldūdens apjoma.

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba) saskaņā ar šo regulu piegādātā pārgūtā ūdens īpatsvars attiecīgajā dalībvalstī no attīrīto komunālo notekūdeņu kopējā apjoma;

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

10. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004, ar ko nosaka vispārīgus noteikumus, kas piemērojami pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem un kas attiecas uz cilvēka patēriņam paredzētu pārtikas produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un tirdzniecību, kompetentās iestādes informē lietotājus par maksimālo barības vielu saturu piegādātajos pienācīgi attīrītajos notekūdeņos, lai lietotāji, tostarp lauksaimnieki, varētu pārliecināties, ka tas atbilst attiecīgajos Savienības noteikumos paredzētajiem barības vielu līmeņiem.

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt sīkus noteikumus par atbilstīgi 1. punktam sniedzamās informācijas formātu un izklāstu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. pantā minēto pārbaudes procedūru.

svītrots

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) līdz [trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] izveido un publicē, un pēc tam ik pēc sešiem gadiem atjaunina datu kopu, kas satur informāciju par tās atbilstības pārbaudes iznākumu, kas veikta saskaņā ar 8. panta 1. punktu, un citu informāciju, kas saskaņā ar 10. pantu jādara pieejama sabiedrībai tiešsaistē;

a) līdz ... [četri gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] izveido un publicē, un pēc tam ik pēc sešiem gadiem atjaunina datu kopu, kas satur informāciju par tās atbilstības pārbaudes iznākumu, kas veikta saskaņā ar 8. panta 1. punktu, un citu informāciju, kas saskaņā ar 10. pantu jādara pieejama sabiedrībai tiešsaistē;

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija līdz [6 gadi pēc regulas stāšanās spēkā] šo regulu izvērtē. Izvērtējuma pamatā ir vismaz šādi elementi:

1. Komisija līdz ... [pieci gadi pēc regulas stāšanās spēkā] šo regulu izvērtē. Izvērtējuma pamatā ir vismaz šādi elementi:

Grozījums Nr. 99

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ea) veiktie eksperimenti, jo īpaši attiecībā uz notekūdeņu dūņu un metanizācijas efluentu izmantošanu lauksaimniecībā.

Grozījums Nr. 100

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

da) arvien pieaugošā mikropiesārņotāju un jaunu nesen parādījušos vielu klātbūtne atkalizmantotā ūdenī.

Grozījums Nr. 101

Regulas priekšlikums

13. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Šā panta 1. punktā minētās izvērtēšanas ietvaros Komisija izvērtē, vai ir iespējams:

a) paplašināt šīs regulas darbības jomu, iekļaujot tajā pārgūtu ūdeni, kas paredzēts turpmākiem konkrētiem izmantojumiem, tostarp atkalizmantošanai rūpnieciskiem nolūkiem;

b) paplašināt šīs regulas prasību piemērošanas jomu, tās attiecinot arī uz attīrītu komunālo notekūdeņu netiešu izmantošanu;

(c) noteikt minimālās prasības, kas piemērojamas ūdens nesējslāņa papildināšanai paredzētu attīrītu komunālo notekūdeņu kvalitātei.

Grozījums Nr. 102

Regulas priekšlikums

13. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.b Attiecīgā gadījumā Komisija 1. punktā minēto izvērtējumu papildina ar leģislatīva akta priekšlikuma.

Grozījums Nr. 103

Regulas priekšlikums

16. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

16. pants

Sodi

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis līdz … [trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] par šiem noteikumiem un pasākumiem paziņo Komisijai un tai paziņo arī par jebkādiem turpmākiem grozījumiem vai izmaiņām, kas tos skar.

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis līdz … [četri gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] par šiem noteikumiem un pasākumiem paziņo Komisijai un tai paziņo arī par jebkādiem turpmākiem grozījumiem vai izmaiņām, kas tos skar.

Grozījums Nr. 104

Regulas priekšlikums

17. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

17. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ... [viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

To piemēro no ... [divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Grozījums Nr. 105

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. iedaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. iedaļa. 2. pantā minētie pārgūtā ūdens izmantojumi

a) Lauksaimnieciskā apūdeņošana

Lauksaimnieciskā apūdeņošana ir šādu kultūru apūdeņošana:

— svaigā veidā patērējami pārtikas kultūraugi, proti, kultūraugi, kas paredzēti cilvēka patēriņam un ēdami svaigi vai nepārstrādāti;

— pārstrādātā veidā patērējami pārtikas kultūraugi, proti, kultūraugi, kas paredzēti cilvēka patēriņam un ēdami nevis svaigi, bet gan apstrādāti (piem., termiski apstrādāti, rūpnieciski pārstrādāti);

— nepārtikas kultūraugi, proti, kultūraugi, kas nav paredzēti cilvēka patēriņam (piem., ganības, lopbarības augi, šķiedraugi, dekoratīvi augi, sēklas kultūraugi, enerģētiskie kultūraugi, zālāji).

Neskarot attiecīgos Savienības tiesību aktus vides un veselības jomā, dalībvalstis pārgūtu ūdeni var izmantot turpmākiem nolūkiem, tādiem kā rūpnieciska ūdens atkalizmantošana, un ar komunālajiem pakalpojumiem un vidi saistītiem nolūkiem.

Grozījums Nr. 106

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. iedaļa – 2.1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.1. Minimālās prasības attiecībā uz pārgūto ūdeni, ko paredzēts izmantot lauksaimnieciskajā apūdeņošanā

Minimālās prasības attiecībā uz pārgūtu ūdeni, kas paredzēts lauksaimnieciskai apūdeņošanai

Grozījums Nr. 107

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. iedaļa – 2.1. punkts – 1. tabula


Komisijas ierosinātais teksts
Pārgūtā ūdens minimālā kvalitātes klase	Kultūraugu kategorija	Apūdeņošanas metode
A	Visi pārtikas kultūraugi, tostarp svaigā veidā patērējami sakņaugi un pārtikas kultūraugi, kuru ēdamā daļa ir tiešā saskarē ar pārgūto ūdeni	Visas apūdeņošanas metodes
B	Svaigā veidā patērējami pārtikas kultūraugi, kuru ēdamā daļa atrodas virs zemes un nav tiešā saskarē ar pārgūto ūdeni, pārstrādājami pārtikas kultūraugi un nepārtikas kultūraugi, tostarp kultūraugi, ko izbaro piena vai gaļas lopiem	Visas apūdeņošanas metodes
C		Tikai pilienveida apūdeņošana*
D	Rūpnieciskie kultūraugi, enerģētiskie kultūraugi un sētie kultūraugi	Visas apūdeņošanas metodes
________________
(*) Pilienveida apūdeņošana ir mikroapūdeņošanas sistēma, kur ūdeni augiem padod pilienu vai sīku tērcīšu veidā; ūdeni ļoti lēni (2–20 l/h) pilina uz augsnes vai tieši zem augsnes virskārtas pa maza diametra plastmasas caurulītēm, kam ir speciālas izlaides — pilinātāji.
Grozījums
Pārgūtā ūdens minimālā kvalitātes klase	Kultūraugu kategorija	Apūdeņošanas metode
A	Visi pārtikas kultūraugi, tostarp svaigā veidā patērējami sakņaugi un pārtikas kultūraugi, kuru ēdamā daļa ir tiešā saskarē ar pārgūto ūdeni	Visas apūdeņošanas metodes
B	Svaigā veidā patērējami pārtikas kultūraugi, kuru ēdamā daļa atrodas virs zemes un nav tiešā saskarē ar pārgūto ūdeni, pārstrādājami pārtikas kultūraugi un nepārtikas kultūraugi, tostarp kultūraugi, ko izbaro piena vai gaļas lopiem	Visas apūdeņošanas metodes
C		Tikai tās apūdeņošanas metodes, kuras izmantojot, nav tieša kontakta starp kultūraugiem un pārgūto ūdeni. Piemēram, pilienveida apūdeņošana*.
D	Rūpnieciskie kultūraugi, enerģētiskie kultūraugi un sētie kultūraugi	Visas apūdeņošanas metodes
________________
(*) Pilienveida apūdeņošana ir mikroapūdeņošanas sistēma, kur ūdeni augiem padod pilienu vai sīku tērcīšu veidā; ūdeni ļoti lēni (2–20 l/h) pilina uz augsnes vai tieši zem augsnes virskārtas pa maza diametra plastmasas caurulītēm, kam ir speciālas izlaides — pilinātāji.

Pamatojums

Šis grozījums ir nepieciešams, lai apūdeņošanas metodēs varētu vairāk izmantot inovāciju, tādējādi palielinot to efektivitāti.

Grozījums Nr. 108

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. iedaļa – 2.1. punkts - a apakšpunkts – 2. tabula


Komisijas ierosinātais teksts
Pārgūtā ūdens kvalitātes klase	Indikatīvā mērķtehnoloģija	Kvalitātes prasības
		E. coli (KVV/100 ml)	BSP₅ (mg/l)		KSC (mg/l)		Duļķainība (NTU)		Citas
A	Otrreizējā attīrīšana, filtrācija, dezinfekcija	≤10 vai zem noteikšanas robežas	≤10		≤10		≤5		Legionella spp.: <1000 KVV/l, ja siltumnīcās pastāv aerosolizācijas risks \| zarnu nematodes (helmintu olas): ≤1 ola/l, ja ūdeni izmanto ganību vai lopbarības augu apūdeņošanai;
B	Otrreizējā attīrīšana un dezinfekcija	≤100	Saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/271/EEK¹ (I pielikuma 1. tabula)		Saskaņā ar Direktīvu 91/271/EEK \| (I pielikuma 1. tabula)		-
C	Otrreizējā attīrīšana un dezinfekcija	≤1 000					-
D	Otrreizējā attīrīšana un dezinfekcija	≤10 000					-
______________________
¹ Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).

Grozījums
Pārgūtā ūdens kvalitātes klase	Indikatīvā atbilstošā attīrīšana	Robežvērtība
		E. coli (KVV/100 ml)		BSP₅ (mg/l)		KSC (mg/l)		Duļķainība (NTU)	Citas
A	Otrreizējā attīrīšana, filtrācija, dezinfekcija	≤10 vai zem noteikšanas robežas		≤10		≤10		≤5	Legionella spp.: <1000 KVV/l, ja siltumnīcās pastāv aerosolizācijas risks \| zarnu nematodes (helmintu olas): ≤1 ola/l, ja ūdeni izmanto ganību vai lopbarības augu apūdeņošanai; Salmonella: nav
B	Otrreizējā attīrīšana un dezinfekcija	≤100		Saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/271/EEK¹ (I pielikuma 1. tabula)		Saskaņā ar Direktīvu 91/271/EEK \| (I pielikuma 1. tabula)		-
C	Otrreizējā attīrīšana un dezinfekcija	≤1 000						-
D	Otrreizējā attīrīšana un dezinfekcija	≤10 000						-
______________________
¹ Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).

Grozījums Nr. 109

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. iedaļa – 2.1. punkts – a apakšpunkts – 1. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

- norādītās vērtības attiecībā uz E. coli, Legionella spp. un zarnu nematodēm nav pārsniegtas vismaz 90 % paraugu. Neviena vērtība paraugos nedrīkst pārsniegt maksimālo novirzes robežu — 1 logaritmisko vienību — no attiecībā uz E. coli un Legionella norādītās vērtības un 100 % no attiecībā uz zarnu nematodēm norādītās vērtības;

- norādītās vērtības attiecībā uz E. coli, Legionella spp. un zarnu nematodēm nav pārsniegtas vismaz 90 % paraugu. Neviena maksimālā vērtība paraugos nedrīkst pārsniegt maksimālo novirzes robežu — 1 logaritmisko vienību — no attiecībā uz E. coli un Legionella norādītās vērtības un 100 % no attiecībā uz zarnu nematodēm norādītās vērtības. Prasību nodrošināt salmonellas neesamību piemēro pilnīgi visiem paraugiem.

Pamatojums

Ir jānosaka atskaites parametru maksimālās vērtības, kuru pārsniegšanas gadījumā pārgūšanas stacijas operatoram ir jāpārtrauc pārgūta ūdens piegāde.

Grozījums Nr. 110

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. iedaļa – 2.1. punkts – a apakšpunkts – 1. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

- norādītās vērtības attiecībā uz A klases ūdeņu BSP₅, KSC un duļķainību nav pārsniegtas vismaz 90 % paraugu. Neviena vērtība paraugos nedrīkst pārsniegt maksimālo novirzes robežu — 100 % no norādītās vērtības.

- norādītās vērtības attiecībā uz A klases ūdeņu BSP₅, KSC un duļķainību nav pārsniegtas vismaz 90 % paraugu. Neviena maksimālā vērtība paraugos nedrīkst pārsniegt maksimālo novirzes robežu — 100 % no norādītās vērtības.

Pamatojums

Ir jānosaka atskaites parametru maksimālās vērtības, kuru pārsniegšanas gadījumā pārgūšanas stacijas operatoram ir jāpārtrauc pārgūta ūdens piegāde.

Grozījums Nr. 111

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. iedaļa – 2.1. punkts – b apakšpunkts – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārgūšanas staciju operatori veic parasto (rutīnas) monitoringu, lai verificētu, ka pārgūtais ūdens atbilst a) punktā noteiktajām ūdens kvalitātes minimālajām prasībām. Parasto (rutīnas) monitoringu iekļauj ūdens atkalizmantošanas sistēmas verifikācijas procedūrās.

Pārgūšanas iekārtu operatori veic parasto (rutīnas) monitoringu, lai verificētu, ka pārgūtais ūdens atbilst a) punktā noteiktajām ūdens kvalitātes minimālajām prasībām. Parasto (rutīnas) monitoringu iekļauj ūdens atkalizmantošanas projekta verifikācijas procedūrās.

Grozījums Nr. 112

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. iedaļa – 2.1. punkts – b apakšpunkts – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Paraugus, ko izmanto, lai pārbaudītu atbilstību mikrobioloģiskajiem parametriem atbilstības punktā, ņem saskaņā ar EN ISO 19458 standartu.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek iekļauts tāds pats ISO standarts, kāds paredzēts Dzeramā ūdens direktīvā attiecībā uz paraugu ņemšanu mikrobioloģisko parametru verifikācijas nolūkā.

Grozījums Nr. 113

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. iedaļa – 2.1. punkts – b apakšpunkts – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Validācijas monitoringu veic pirms pārgūšanas stacijas laišanas ekspluatācijā, kā arī tad, ja aprīkojums tiek modernizēts vai tiek ieviests jauns aprīkojums vai procesi.

Validācijas monitoringu veic pirms pārgūšanas iekārtas laišanas ekspluatācijā, kā arī tad, ja aprīkojums tiek modernizēts vai tiek ieviests jauns aprīkojums vai procesi, un jebkurā gadījumā tad, kad tiek piešķirta jauna atļauja vai tiek grozīta jau piešķirta atļauja.

Pamatojums

Pārgūšanas stacijas validācijas monitorings jāveic arī ikreiz, kad tiek izsniegta jauna atļauja vai tiek grozīta jau piešķirta atļauja.

Grozījums Nr. 114

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. iedaļa – 2.1. punkts – b apakšpunkts – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Validācijas monitoringu veic tai pārgūto ūdeņu klasei, kam noteiktas visstingrākās prasības (proti, A klasei), lai novērtētu, vai tiek izpildīti veikuma mērķrādītāji (log₁₀ samazinājums). Validācijas monitorings ietver ar katru patogēnu grupu (baktērijas, vīrusi, protozoji) saistīto indikatormikroorganismu monitoringu. Izvēlētie indikatormikroorganismi ir šādi: patogēniskām baktērijām — E. coli; patogēniskiem vīrusiem — F-specifiskie kolifāgi, somatiskie kolifāgi vai kolifāgi; protozojiem — Clostridium perfringens sporas vai sporveidotājas sulfātreducējošās baktērijas. Izvēlēto indikatormikroorganismu validācijas monitoringa veikuma mērķrādītāji (log₁₀ samazinājums) ir norādīti 4. tabulā, un tie ir jāsasniedz pārgūšanas stacijas izejas punktā (atbilstības punktā), ņemot vērā koncentrācijas neattīrītajos notekūdeņos, kas ieplūst komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijā.

Validācijas monitoringu veic tai pārgūto ūdeņu klasei, kam noteiktas visstingrākās prasības (proti, A klasei), lai novērtētu, vai tiek izpildīti veikuma mērķrādītāji (log₁₀ samazinājums). Validācijas monitorings ietver ar katru patogēnu grupu (baktērijas, vīrusi, protozoji) saistīto indikatormikroorganismu monitoringu. Izvēlētie indikatormikroorganismi ir šādi: patogēniskām baktērijām — E. coli; patogēniskiem vīrusiem — F-specifiskie kolifāgi, somatiskie kolifāgi vai kolifāgi; protozojiem — Clostridium perfringens sporas vai sporveidotājas sulfātreducējošās baktērijas. Izvēlēto indikatormikroorganismu validācijas monitoringa veikuma mērķrādītāji (log₁₀ samazinājums) ir norādīti 4. tabulā, un tie ir jāsasniedz pārgūšanas iekārtas izejas punktā, ņemot vērā koncentrācijas neattīrītajos notekūdeņos, kas ieplūst komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijā. Vismaz 90 % no validācijas paraugiem sasniedz vai pārsniedz veikuma mērķrādītāju.

Grozījums Nr. 115

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. iedaļa – 2.1. punkts – b apakšpunkts – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja bioloģiskais indikators neattīrītos notekūdeņos nav pietiekamā daudzumā, lai sasniegtu log₁₀ samazinājumu, šāda bioloģiskā indikatora neesamība neattīrītajos notekūdeņos nozīmē to, ka ir jāievēro validācijas prasības. Atbilstību veikuma mērķrādītājam var noteikt, veicot analītisku kontroli, saskaitot veikumu, kas piešķirts individuāliem attīrīšanas posmiem, balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem attiecībā uz vispāratzītiem standartprocesiem (piemēram, publicētie testēšanas pārskatu dati, konkrētu gadījumu analīze u. c.) vai balstoties uz laboratorijas testiem kontrolētos apstākļos inovatīvas attīrīšanas nolūkā.

Grozījums Nr. 116

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. iedaļa – 2.1. punkts – b apakšpunkts – 4. tabula – 1. zemsvītras piezīme

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(*) Validācijas monitoringā šo mikroorganismu vietā var izmantot arī references patogēnus Campylobacter, Rotavirus un Cryptosporidium. Tādā gadījumā piemēro šādus veikuma mērķrādītājus (log₁₀ samazinājums): Campylobacter (≥ 5,0), Rotavirus (≥ 6,0) un Cryptosporidium (≥ 5,0). Nacionālā veselības aizsardzības iestāde var noteikt papildu rādītājus, kas saistīti ar konkrēto gadījumu, ja ir pierādījumi par nepieciešamību nodrošināt augstu cilvēka un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni.

Grozījums Nr. 117

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. iedaļa – 2.1. punkts – b apakšpunkts – 4. tabula – 2. zemsvītras piezīme

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(**) Par vispiemērotāko vīrusindikatoru ir izraudzīts “visi kolifāgi”. Tomēr, ja visu kolifāgu analīze nav iespējama, jāanalizē vismaz viens no tiem (F-specifiskie vai somatiskie kolifāgi). Ja neattīrītos notekūdeņos “visi kolifāgi” nav pietiekošā daudzumā, atbilstību veikuma mērķrādītājam var noteikt, saskaitot veikumu, kas piešķirts individuāliem attīrīšanas posmiem, balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem attiecībā uz vispāratzītiem standartprocesiem (piemēram, publicētie testēšanas pārskatu dati, konkrētu gadījumu analīze u. c.) vai balstoties uz laboratorijas testiem kontrolētos apstākļos inovatīvas attīrīšanas nolūkā.

Grozījums Nr. 118

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. iedaļa – 2.1. punkts – b apakšpunkts – 4. tabula – 3. zemsvītras piezīme

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(***) Par vispiemērotāko protozoju indikatoru ir izraudzīts Clostridium perfringens sporas. Tomēr, ja Clostridium perfringens sporu koncentrācija nav tāda, lai būtu iespējams validēt vajadzīgo log₁₀ samazinājumu, kā alternatīvu var izmantot sporveidotājas sulfātreducējošās baktērijas. Ja neattīrītos notekūdeņos Clostridium perfringens nav pietiekošā daudzumā, atbilstību veikuma mērķrādītājam var noteikt, saskaitot veikumu, kas piešķirts individuāliem attīrīšanas posmiem, balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem attiecībā uz vispāratzītiem standartprocesiem (piemēram, publicētie testēšanas pārskatu dati, konkrētu gadījumu analīze u. c.) vai balstoties uz laboratorijas testiem kontrolētos apstākļos inovatīvas attīrīšanas nolūkā.

Grozījums Nr. 119

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. iedaļa – 2.1. punkts – b apakšpunkts – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Operators monitoringā izmantojamās analīzes metodes validē un dokumentē saskaņā ar EN ISO/IEC-17025 vai citiem nacionāliem vai starptautiskiem standartiem, kas nodrošina līdzvērtīgu kvalitāti. Pārgūšanas stacijas operators nodrošina, ka validācijas monitoringam atlasītās laboratorijas īsteno kvalitātes vadības praksi atbilstoši ISO/IEC-17025 standartam.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek iekļauts tāds pats ISO standarts, kāds paredzēts Dzeramā ūdens direktīvā validācijas monitoringa veikšanai.

Grozījums Nr. 120

Regulas priekšlikums

II pielikums – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Būtiskākie riska pārvaldības uzdevumi

a) Būtiskākie riska pārvaldības uzdevumi

Grozījums Nr. 121

Regulas priekšlikums

II pielikums – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-1. Veikt paredzētās pārgūšanas iekārtas īstenojamības analīzi, kurā ņem vērā vismaz iekārtas attīstības izmaksas saistībā ar teritoriālo pieprasījumu pēc pārgūta ūdens, potenciālajiem galalizmantotājiem un vajadzības pēc ūdens, kas attīrīts ar šo iekārtu, un izvērtē iekārtā ieplūstošo apstrādāto notekūdeņu kvalitāti.

Grozījums Nr. 122

Regulas priekšlikums

II pielikums – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Identificēt vides, populācijas un indivīdus, ko apdraud tieša vai netieša eksponētība identificētajiem potenciālajiem apdraudējumiem, ņemot vērā gan specifiskus vidiskos faktorus (piem., vietējā hidroģeoloģija, topoloģija, augsnes tips, ekoloģija), gan ar kultūraugiem un lauksaimniecisko praksi saistītos faktorus. Visos notekūdeņu atkalizmantošanas sistēmas posmos ņem vērā veselības risku novērtējumu, tostarp apdraudējuma identificēšanu, devas–atbildes reakciju, eksponētības novērtējumu un riska raksturojumu. Jāapsver arī ūdens pārguves operāciju, tādu kā sadale, uzglabāšana un izmantošana, iespējamā neatgriezeniskā vai ilgtermiņa negatīvā ietekme uz vidi vai veselību, tostarp iespējamā negatīvā ietekme uz ekoloģisko caurplūdumu.

Grozījums Nr. 123

Regulas priekšlikums

II pielikums – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Veikt riska novērtējumu, kas aptver gan vidiskos riskus, gan riskus cilvēka un dzīvnieku veselībai, ņemot vērā identificēto potenciālo apdraudējumu raksturu, identificētās vides, populācijas un indivīdus, ko apdraud tieša vai netieša eksponētība identificētajiem potenciālajiem apdraudējumiem, apdraudējumu iespējamās ietekmes smagumu, kā arī visus attiecīgos Savienības un nacionālos tiesību aktus, norāžu dokumentus un minimālās prasības, kas saistītas ar pārtikas un barības nekaitīgumu un darba aizsardzību. Riska raksturošanai piemītošo zinātnisko nenoteiktību ņem vērā saskaņā ar piesardzības principu.

4. Veikt riska novērtējumu, kas aptver gan vidiskos riskus, gan riskus cilvēka un dzīvnieku veselībai, ņemot vērā identificēto potenciālo apdraudējumu raksturu, identificētās vides, populācijas un indivīdus, ko apdraud tieša vai netieša eksponētība identificētajiem potenciālajiem apdraudējumiem, apdraudējumu iespējamās ietekmes smagumu, kā arī visus attiecīgos Savienības un nacionālos tiesību aktus, norāžu dokumentus un minimālās prasības, kas saistītas ar pārtikas un barības nekaitīgumu un darba aizsardzību, un vides jomā noteiktos mērķus. Riska novērtēšanā var izmantot kvalitatīvus pētījumus. Riska raksturošanai piemītošo zinātnisko nenoteiktību ņem vērā saskaņā ar piesardzības principu.

Grozījums Nr. 124

Regulas priekšlikums

II pielikums – 4. punkts – b apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i. apdraudējumu rakstura konstatācija, tostarp attiecīgā gadījumā devas–atbildes reakcijas sakarība;

i. apdraudējumu rakstura konstatācija, tostarp attiecīgā gadījumā devas–atbildes reakcijas sakarība, sadarbībā ar veselības iestādēm;

Grozījums Nr. 125

Regulas priekšlikums

II pielikums – 4. punkts – 3. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Riska novērtējumā ņem vērā vismaz šādas prasības un pienākumus:

Riska novērtēšanā izpilda vismaz šādas prasības un pienākumus:

Grozījums Nr. 126

Regulas priekšlikums

II pielikums – b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) Nosacījumi attiecībā uz papildu prasībām

(Iekļaujams pirms 5. punkta.)

Grozījums Nr. 127

Regulas priekšlikums

II pielikums – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Ja tas ir vajadzīgi un lietderīgi, lai nodrošinātu vides un cilvēka veselības pienācīgu aizsardzību, norādīt ūdens kvalitātes un monitoringa prasības, kas ir papildus I pielikumā noteiktajām vai stingrākas par tām.

Atkarībā no 4. punktā minētā riska novērtējuma iznākuma šādas papildu prasības var jo īpaši attiekties uz:

Šādas papildu prasības var jo īpaši attiekties uz:

a) smagajiem metāliem;

b) pesticīdiem;

c) dezinfekcijas blakusproduktiem;

d) zālēm;

da) mikroplastmasas klātbūtni;

e) citām bažas raisošām vielām;

e) citiem piesārņotājiem, kas izrādījušies nozīmīgi saskaņā ar vietējā līmenī veiktām ar vidi un sabiedrības veselību saistītām analīzēm;

f) rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem.

Grozījums Nr. 128

Regulas priekšlikums

II pielikums – c apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) Preventīvi pasākumi

(Iekļaujams pirms 6. punkta.)

Grozījums Nr. 129

Regulas priekšlikums

II pielikums – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.a Nodrošināt, ka pārgūšanas iekārta ir aprīkota ar alternatīviem līdzekļiem to apstrādāto notekūdeņu novadīšanai, kuri netiek izmantoti atkal.

Grozījums Nr. 130

Regulas priekšlikums

II pielikums – 9.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.a Nodrošināt, ka pārgūta ūdens sadales infrastruktūra ir nodalīta un uzbūvēta tā, ka tā novērš cilvēka patēriņam paredzēta ūdens piegādes un sadales sistēmas piesārņošanas risku.

Grozījums Nr. 131

Regulas priekšlikums

II pielikums – 9.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.b Nodrošināt, ka pārgūta ūdens sadales infrastruktūra ir atbilstoši iezīmēta un ka gadījumos, kad tā ir uzbūvēta, izmantojot atklātus pārvadus, tā ir atbilstoši aprīkota ar pietiekami redzamām zīmēm, tostarp tad, ja šie notekūdeņi tiek jaukti ar ūdeni no citiem izcelsmes avotiem.

Grozījums Nr. 132

Regulas priekšlikums

II pielikums – 9.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.c Nodrošināt, ka starp dažādajiem ķēdes dalībniekiem ir izveidoti koordinācijas mehānismi, lai garantētu pārgūta ūdens drošu sagatavošanu un izmantošanu.

[1] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
[2] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Vispārīga informācija

Pieaugošā globālā konkurence par ūdens resursu izmantošanu rada pieaugošu risku to valstu ekonomikai, kopienām un ekosistēmām, no kuriem tās atkarīgas. Par to liecina kaut vai tikai tas, ka 2017. gadā kopējais ūdens ieguves apjoms bija aptuveni 6000 kubikkilometru, un tiek lēsts, ka 2050. gadā tas var sasniegt apmēram 8700 kubikkilometru, bet 2100. gadā — līdz 12 700 kubikkilometru.

Šis nepārtrauktais pieprasījuma pieaugums kopā ar klimata pārmaiņu izraisīto ietekmi un ar to saistīto vidējās temperatūras paaugstināšanos rada bažas par iespējamību, ka var palielināties to apgabalu skaits, kuri cieš no ūdens trūkuma.

Ūdens resursu pareizas un efektīvas apsaimniekošanas jautājums kļūst arvien aktuālāks, jo šie resursi pamatoti tiek uzskatīti par vērtīgu un ierobežotu aktīvu.

Eiropa nav uzskatāma par kontinentu, kam raksturīgs sausums, bet ūdensapgādes avoti pašlaik rada bažas vismaz pusei ES iedzīvotāju.

Eiropas ģeogrāfija un klimats nosaka atšķirības ūdens apgādē ES, un šī situācija cilvēku darbības dēļ ir kļuvusi nopietnāka. Piemēram, Dienvideiropā tūrisma attīstība ir izraisījusi ūdens pieprasījuma pieaugumu, radot tādas problēmas kā pārtuksnešošanās un sālsūdens ieplūšana dažādu saldūdens piekrastes teritoriju ūdens slāņos. Saskaņā ar EEZ veiktajiem pētījumiem, novērtējot ūdens izmantošanas indeksu, tik konstatēts, ka tādām valstīm kā Kipra, Bulgārija, Beļģija, Spānija, Itālija un Malta šis rādītājs pašlaik ir 20 % vai augstāks. Tas liecina par nopietnu situācijas pasliktināšanos saistībā ar ūdens resursu rezervēm. Patiešām, ūdens trūkums dienvidos ir vērtējams kā kritisks, bet šo problēmu nevar attiecināt tikai uz šiem apgabaliem, jo kopš 1976. gada, kā uzsvērusi Eiropas Komisija, gandrīz visas dalībvalstis ir skāris sausums, un daudzas no tām arī tagad ziņo par biežām ūdens trūkuma problēmām, kā arī pārmērīgu gruntsūdeņu izmantošanu.

Ūdens trūkums ir problēma, kas skar vismaz 11 % Eiropas iedzīvotāju un 17 % ES teritorijas. Kopš 1980. gada sausuma perioda Eiropā ir vērojams šīs problēmas epizodisks pieaugums un situācijas pasliktināšanās, un pēdējos trīsdesmit gados izmaksas ir lēstas 100 miljardu EUR apmērā.

2017. gada vasaras sausums kārtējo reizi parādīja ekonomisko zaudējumu apjomu; lēstie zaudējumi tikai Itālijas lauksaimniecības nozarē vien sasniedza 2 miljardus EUR. Paredzams, ka šī tendence turpināsies un ūdens trūkums vairs neskars tikai dažus Eiropas nostūrus, bet gan radīs problēmas jau visā ES.

Tāpēc, lai aizsargātu ūdens resursu pietiekamību, ir būtiski svarīgi rast pienācīgus risinājumus ES līmenī, lai tādējādi saglabātu iedzīvotāju labklājību un saudzētu vidi.

Priekšlikuma konteksts

Eiropas Komisija jau savā 2012. gada paziņojumā "Eiropas ūdens resursu aizsardzības konceptuālais plāns" ir atzinusi, ka komunālo notekūdeņu atkārtota izmantošana ir viens no alternatīviem nelielas ietekmes uz vidi ūdens apgādes pasākumiem, ar ko iespējams novērst ūdens resursu problemātisko trūkumu.

ES tiesību aktos, konkrēti Ūdens pamatdirektīvā (2000/60/EK), jau tika minēts, ka komunālo notekūdeņu atkārtota izmantošana ir papildu pasākums efektīvai ūdens apsaimniekošanai.

Tomēr priekšrocības, kas izriet no šādas darbības, šodien vēl netiek pilnībā izmantotas, jo trūkst konkrētu tiesību aktu un skaidru noteikumu.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegtajiem datiem kopējais ūdens atkārtotas izmantošanas potenciāls līdz 2025. gadam ir aptuveni 6,6 miljardi m³, salīdzinot ar pašreizējo izmantošanas apjomu, proti, 1,1 miljardu m³ gadā. Tam būtu nepieciešamas investīcijas līdz 700 miljoniem EUR, un tas ļautu atkārtoti izmantot vairāk nekā 50 % no kopējā teorētiski pieejamā ūdens daudzuma, ko iegūtu no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ES un vairāk nekā 5 % apmērā novērstu tiešu ūdens ņemšanu no ūdenskrātuvēm un gruntsūdeņiem.

Komisijas priekšlikuma nolūks ir sasniegt iepriekš minētos mērķus, nosakot saskaņotus standartus Savienības līmenī, lai novērstu situāciju, kad atšķirīgas prasības dalībvalstīs negatīvi ietekmē vienlīdzīgus konkurences apstākļus un rada šķēršļus iekšējā tirgus pienācīgai darbībai.

Komisijas priekšlikums attiecas tikai uz ūdeni, ko izmanto lauksaimnieciskajā apūdeņošanā, jo lauksaimniecība ir viena no būtiskām ūdens izmantošanas nozarēm. Priekšlikuma mērķis ir arī nodrošināt, lai atgūtie notekūdeņi būtu droši, tādējādi aizsargājot iedzīvotājus un vidi.

Referente atbalsta vajadzību pieņemt regulu, ar ko ES mērogā nosaka saskaņotus kritērijus komunālo notekūdeņu atkārtotas izmantošanas darbībām. Šā iemesla dēļ viņa šo priekšlikumu uzskata par lietderīgu instrumentu, lai nodrošinātu drošību un veicinātu atgūšanas darbību lielāku izplatību.

Tomēr viņa uzskata, ka ir jāievieš dažas izmaiņas, lai tiesību aktu precizētu vēl vairāk, jo īpaši attiecībā uz dažādo iesaistīto personu definīcijām, lomām un pienākumiem, kā arī uz galvenajām riska pārvaldības darbībām. Referente arī uzskata, ka ir svarīgi paplašināt šīs regulas darbības jomu, attiecinot to arī uz izmantojumiem civilām vajadzībām un vides aizsardzībai, lai palielinātu ieguvumus, ko sniedz ūdens atkārtotas izmantošana.

Precīzāk jānosaka atšķirība starp "attīrītiem" ūdeņiem, proti, ūdeņiem, uz kuriem attiecas atbilstoša attīrīšana, kā noteikts Direktīvā 91/271/EEK, un atgūtiem ūdeņiem, uz ko attiecas šī regula.

Ir jānosaka galvenās personas, kas iesaistītas komunālo notekūdeņu atgūšanas darbībās. Šā iemesla dēļ attīrīšanas stacijas operatora, atgūšanas stacijas operatora un gala lietotāja lomas ir noteiktas un regulētas vienlaikus ar sadales tīkla operatora lomu.

Referente atbalsta pienākumu izstrādāt riska pārvaldības plānu atgūto ūdeņu atgūšanai, taču uzskata, ka šis uzdevums būtu jākoordinē kompetentajai iestādei, kura nodrošinātu precīzāku un neatkarīgāku visas ūdens apgādes ķēdes novērtējumu. Obligātie uzdevumi, kas paredzēti dažādām personām, noteikti turpmāk II pielikumā.

Attiecībā uz atgūtā ūdens kvalitātes obligātajām prasībām referente piekrīt Komisijas ierosinātajiem parametriem, pamatojoties uz JRC veikto pētījumu, bet uzskata, ka ir nepieciešams iekļaut papildu parametru "Salmonella", lai iedzīvotājiem nodrošinātu vēl lielāku pārtikas nekaitīgumu.

Ir svarīgi neierobežot iespējamos izmantojuma veidus tikai uz lauksaimnieciskās apūdeņošanas mērķiem, bet gan tos paplašināt, kā tas jau notiek vairākās dalībvalstīs, arī uz civiliem mērķiem (zaļo zonu vai golfa laukumu apūdeņošanu), kā arī vides aizsardzības mērķiem (sālsūdens ieplūšanas novēršanu vai minimālo ekoloģisko plūsmu saglabāšanu). Šajā nolūkā referente uzskata, ka šie izmantojumi jāsalīdzina ar parametriem, kas attiecas uz visstingrāko klasi, proti, A klasi. Referente ir nolēmusi nenoteikt saskaņotus parametrus atkārtotai izmantošanai rūpniecības līmenī, taču uzskata, ka šāda atkārtota izmantošana būtu jāveicina un jāregulē valsts līmenī, pamatojoties uz individuāliem gadījumiem.

Referente arī uzskata, ka ir svarīgi koncentrēties uz izpratnes veidošanas pasākumu nepieciešamību, lai atklātu tos ūdens resursu ietaupījumus, kas rodas no komunālo notekūdeņu atkārtotas izmantošanas, un kontroles sistēmu, kas spēj nodrošināt atgūto ūdeņu nekaitīgumu veselībai.

Visbeidzot, referente pauž nožēlu par to, ka Komisijas priekšlikuma darbības jomā nav iekļauti saskaņoti noteikumi attiecībā uz gruntsūdeņu atjaunošanu. Šā iemesla dēļ aicina paredzēt pārskatīšanu, kas notiktu ik pēc pieciem gadiem, lai nodrošinātu iespēju iesniegt tiesību akta priekšlikumu šajā jomā. Komisijai pēc tam būtu jāpārbauda, vai ir nepieciešami īpaši noteikumi attiecībā uz netiešu atkārtotu izmantošanu.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (5.12.2018)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām
(COM(2018)0337 – C8-0220/2018 – 2018/0169(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Marijana Petir

ĪSS PAMATOJUMS

Saskaņā ar laikposmā no 1983. līdz 2012. gadam publicētajiem IPCC ziņojumiem[1] katra no trim iepriekšējām desmitgadēm globālā līmenī ir bijusi aizvien siltāka nekā jebkura no iepriekšējām desmitgadēm kopš 1850. gada. Laikposms no 1983. līdz 2012. gadam, iespējams, ir vissiltākais 30 gadu laikposms, kāds bijis iepriekšējos 1400 gados. Nesenās klimata pārmaiņas būtiski ir ietekmējušas lauksaimniecību un ekonomiku, un tiek lēsts, ka iepriekšējos trīsdesmit gados klimata pārmaiņu ietekmē daudz biežāk novērots sausums, tas bijis ilgāks un nodarījis lielākus kaitējumus videi un ekonomikai. Laikposmā no 1976. gada līdz 2006. gadam sausuma skarto reģionu un iedzīvotāju skaits pieaudzis gandrīz par 20 % un sausuma dēļ kopējās izmaksas sasniegušas EUR 100 miljardus (Eiropas Komisija, 2012. gads). Ja ņem vērā to, ka Eiropas lauksaimniecība apmēram ceturto daļu no kopējiem saldūdens resursiem izmanto apūdeņošanai, savukārt Eiropas dienvidaustrumu reģionos šis rādītājs ir 60 %, turklāt dažos ūdens baseinu apvidos pat 80 % no kopējiem saldūdens resursiem izmanto apūdeņošanai, tad ūdens saglabāšana un alternatīvi risinājumi, kā piegādāt ūdeni apūdeņošanai lauksaimniecības vajadzībām, kļūst par prioritāti.

Saskaņā ar pieņemtajiem tiesību aktiem un apstiprinātajām Savienības rīcībpolitikām, tādām kā Ūdens pamatdirektīva[2] un ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku[3], ir radīta iespēja reglamentēt komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās pārgūtā ūdens atkalizmantošanu, lai laikus kompensētu šā izšķirīgā resursa iespējamo un faktisko trūkumu.

Balstoties uz piesardzības principu un sekojot labākajai pasaules pieredzei, kā arī ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas ierobežojumus un ieteikumus[4], Komisija ir ierosinājusi regulu, ar ko izveido standartus, procedūras un pasākumus komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās pārgūtā ūdens atkalizmantošanai ES līmenī.

Tā kā Komisija nav veikusi īpašus pētījumus par riskiem, kas saistīti ar ūdens atkalizmantošanu lauksaimniecībā, šis likumdošanas priekšlikums balstās uz labāko pieredzi, kāda gūta trešās valstīs (ASV, Jaunzēlandē, Austrālijā), kā arī dalībvalstīs, kas jau piekopj ūdens atkalizmantošanu lauksaimniecībā. Ņemot vērā, ka regulu piemēros tikai tiem tirgus dalībniekiem, kas plāno apstrādāt un laist tirgū komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās pārgūto ūdeni, referente uzskata, ka minimālajās prasībās ierosinātie pamatrādītāji ir piemēroti un metodika un procedūras pārgūtā ūdens piegādes atļaušanai ir atbilstīgas, lai gan lauksaimniekiem, gan patērētājiem nodrošinātu vajadzīgo sabiedrības drošības līmeni. Priekšlikums paredz, ka laikā, kad noris administratīvā procedūra pārgūtā ūdens piegādes atļauju apstiprināšanai, kompetentajām iestādēm atļaus piemērot stingrākus noteikumus nekā šajā regulā paredzētie, kā arī vajadzības gadījumā mainīt atļauju apstiprināšanas nosacījumus.

Vienlaikus tiesiskajam regulējumam un šīs regulas īstenošanas izmaksām nebūtu jāattur tirgus dalībniekus no notekūdeņu attīrīšanas staciju pielāgošanas ūdens atkalizmantošanai lauksaimniecībā. Tāpēc būtu jāizvairās no jebkādu nepamatotu šķēršļu vai izmaksu radīšanas attiecīgajiem tirgus dalībniekiem. Jānodrošina, lai riska pārvaldības plānu izstrādei piemērotais tiesiskais regulējums tiktu piemērots vienādi visā Savienībā un lai visas dalībvalstis vienādi izprastu un piemērotu ierosinātās riska novērtēšanas prasības.

Ņemot vērā ierosinātā jaunā tiesību akta nozīmību un iespējamo ietekmi uz pašreizējo situāciju attiecīgajā jomā, šīs regulas stāšanās spēkā termiņš, kā arī termiņš, kādā attīrīšanas stacijas jāpielāgo šīs regulas prasībām, būtu no ierosinātā viena gada termiņa jāpagarina līdz diviem gadiem, sākot no dienas, kad regula publicēta Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesī.

Kā Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekļi mēs cenšamies nodrošināt sabiedrības drošību un uzticību pārtikas un lauksaimniecības produktu veselīgumam un augstajai kvalitātei, vienlaikus arī nodrošinot Eiropas lauksaimniecībai pietiekamus saldūdens resursus apūdeņošanas vajadzībām, jo īpaši Savienības dienvidu un austrumu reģionos.

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums -1. apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-1) Ūdens nav vienkārši kārtējā komercializējamā prece, tas ir mantojums, kas jāaizsargā, jāaizstāv un prasa pienācīgu apiešanos.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Savienības ūdens resursi tiek aizvien vairāk noslogoti, un tas noved pie ūdens trūkuma un kvalitātes pasliktināšanās. Pilsētu attīstības un lauksaimniecības dēļ situācija ar saldūdens pieejamību kļūst aizvien spiedīgāka, un problēmu saasina klimata pārmaiņas un sausums.	(1) Savienības ūdens resursi tiek aizvien vairāk noslogoti, un tas noved pie ūdens trūkuma un kvalitātes pasliktināšanās. Pilsētu attīstības un lauksaimniecības prakses dēļ situācija ar saldūdens pieejamību un piegādi kļūst aizvien spiedīgāka, un problēmu saasina klimata pārmaiņas, neparedzami laikapstākļi un sausums.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Pašlaik ar ūdens atkalizmantošanu saistīti risinājumi vēl arvien tiek praktizēti reti, lai gan to potenciāls ir liels un lielākoties vēl nav apgūts.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 1.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1b) Ir jāveicina efektīva resursu izmantošana un jāsamazina pārmērīga ūdens resursu noslodze, jo īpaši ūdens trūkuma problēma, un līdz ar to ir jāsekmē attīrītu notekūdeņu drošas atkalizmantošanas risinājumu izstrāde.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 1.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1c) Eiropas ūdens resursi tiek pakļauti aizvien lielākai noslodzei, kas izraisa ūdens trūkumu un kvalitātes pasliktināšanos. Klimata pārmaiņu, sausuma un pilsētu attīstības spiediena rezultātā aizvien sarežģītāka kļūst dzeramā ūdens apgāde. Šajā saistībā būtu jāpalielina Eiropas spēja reaģēt uz ūdens resursu aizvien lielāko apdraudējumu un jāpaplašina attīrītu notekūdeņu atkalizmantošana.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Savienības iespējas reaģēt uz augošo ūdens resursu noslodzi vairotu attīrītu notekūdeņu plašāka atkalizmantošana. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK¹⁵ minēts, ka ūdens atkalizmantošana ir viens no papildu pasākumiem, ko dalībvalstis var izmantot, lai sasniegtu direktīvas mērķus — panākt virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu labi kvalitatīvo un kvantitatīvo stāvokli. Padomes Direktīva 91/271/EEK¹⁶ paredz, ka attīrītus notekūdeņus vajadzīgs atkalizmantot, kad vien tas iespējams.	(2) Savienības iespējas reaģēt uz augošo ūdens resursu noslodzi vairotu attīrītu notekūdeņu plašāka atkalizmantošana. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK minēts, ka ūdens atkalizmantošana ir viens no papildu pasākumiem, ko dalībvalstis var izmantot, lai sasniegtu direktīvas mērķus — panākt virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu labi kvalitatīvo un kvantitatīvo stāvokli, kas ir ļoti svarīgi gan cilvēkiem, gan ekosistēmai. Padomes Direktīva 91/271/EEK¹⁶ paredz, ka attīrītus notekūdeņus vajadzīgs atkalizmantot, kad vien tas iespējams.
_________________
¹⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).	¹⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
¹⁶ Padomes 1991. gada 21. maija Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).	¹⁶ Padomes 1991. gada 21. maija Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2 a) Ietekme uz vidi ir iespaidīga, un iespaidīgs ir enerģijas apjoms, kas nepieciešams saldūdens ieguvei un pārvadei.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas ūdens resursu aizsardzības konceptuālais plāns”¹⁷ norādīts, ka ūdens atkalizmantošana apūdeņošanas vai rūpnieciskām vajadzībām ir ūdensapgādes alternatīva, kas pelnījusi Savienības uzmanību.	(3) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas ūdens resursu aizsardzības konceptuālais plāns” norādīts, ka ūdens atkalizmantošana apūdeņošanas vai rūpnieciskām vajadzībām ir ūdensapgādes alternatīva, kas pelnījusi Savienības uzmanību, lai spētu nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, iedzīvotāju aizsardzību un nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanu.
_________________	_________________
¹⁷ COM (2012) 673	¹⁷ COM (2012) 673
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Eiropas Parlaments 2008. gada 9. oktobra rezolūcijā par risinājumu meklēšanu sausuma un ūdens trūkuma problēmai Eiropas Savienībā^1a atgādina, ka ūdens resursu apsaimniekošanā priekšroka jādod uz pieprasījumu orientētai pieejai, un uzskata, ka Savienībai ūdens resursu apsaimniekošanā jāīsteno holistiska pieeja, apvienojot pieprasījuma pārvaldības pasākumus un pasākumus, ar ko optimizētu pašreizējos resursus ūdens aprites ciklā, kā arī pasākumus jaunu resursu radīšanai, un ka šādā pieejā jāintegrē vides, sociālie un ekonomiskie apsvērumi.
	__________________
	^1a 2008/2074(INI)
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Uzskata, ka pienācīgi attīrītu notekūdeņu (piemēram, no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām vai rūpnieciskām stacijām) atkalizmantošana vidi ietekmē mazāk nekā citas alternatīvās ūdensapgādes metodes, piemēram, ūdens resursu pārdale vai ūdens atsāļošana, tomēr šāda veida atkalizmantošanu Savienībā praktizē reti. Zināmā mērā tas skaidrojams ar to, ka nav vienotu Savienības vidisko vai veselības aizsardzības standartu attiecībā uz ūdens atkalizmantošanu un ka pastāv potenciāli šķēršļi tādu specifisku lauksaimniecības produktu brīvai apritei, kas apūdeņoti ar pārgūtu ūdeni.	(6) Uzskata, ka pienācīgi attīrītu notekūdeņu (piemēram, no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām vai rūpnieciskām stacijām) atkalizmantošana vidi ietekmē mazāk nekā citas alternatīvās ūdensapgādes metodes, piemēram, ūdens resursu pārdale vai ūdens atsāļošana. Tomēr šāda veida atkalizmantošanu Savienībā praktizē reti. Zināmā mērā tas skaidrojams ar to, ka notekūdeņu atkalizmantošanas sistēmu izmaksas ir iespaidīgas, nav vienotu Savienības vidisko vai veselības aizsardzības standartu attiecībā uz ūdens atkalizmantošanu un ka pastāv potenciāli veselības un vides apdraudējumi un potenciāli šķēršļi tādu specifisku lauksaimniecības produktu brīvai apritei, kas apūdeņoti ar pārgūtu ūdeni. Tomēr būtu arī jāpatur prātā, ka atsevišķās dalībvalstīs apūdeņošanas infrastruktūra ir neatbilstīga vai šādas infrastruktūras nav vispār.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Lai garantētu komunālo notekūdeņu resursu efektīvu atkalizmantošanu, ir jāapzinās, ka ne jau visu veidu reciklētu ūdeni var izmantot visiem kultūraugiem. Tāpēc ir jāapmāca lauksaimnieki, kā optimāli izmantot dažādus reciklēta ūdens veidus kultūraugiem, kuriem izmantotā ūdens kvalitāte neietekmē sabiedrības veselību.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Nodrošināt veselības aizsardzības standartus attiecībā uz tādu lauksaimniecības produktu pārtikas higiēnu, kas apūdeņoti ar pārgūtu ūdeni, ir iespējams tikai tad, ja kvalitātes prasības, kas piemērojamas lauksaimnieciskā apūdeņošanā izmantojamam pārgūtam ūdenim, dalībvalstu starpā būtiski neatšķiras. Prasību saskaņošana arī veicinās iekšējā tirgus efektīvu darbību saistībā ar šādiem produktiem. Tāpēc ir lietderīgi ieviest minimālu saskaņotību, proti, noteikt ūdens kvalitātes un monitoringa minimālās prasības. Šīs minimālās prasības sastāvētu no pārgūtajam ūdenim noteiktiem minimālajiem parametriem un citām stingrākām vai papildu prasībām, ko vajadzības gadījumā paredz kompetentās iestādes kopā ar jebkādiem relevantiem preventīviem pasākumiem. Lai noskaidrotu, kādas stingrākas vai papildu prasības jānosaka ūdens kvalitātei, pārgūšanas staciju operatoriem būtu jāpilda būtiskākie riska pārvaldības uzdevumi. Parametru pamatā ir Komisijas Kopīgā pētniecības centra sagatavotais tehniskais ziņojums, un tie atspoguļo starptautiskos standartus ūdens atkalizmantošanas jomā.	(7) Nodrošināt līdzvērtīgus veselības aizsardzības standartus attiecībā uz tādu lauksaimniecības produktu pārtikas higiēnu, kas apūdeņoti ar pārgūtu ūdeni, visā Savienībā ir iespējams tikai tad, ja kvalitātes prasības, kas piemērojamas lauksaimnieciskā apūdeņošanā izmantojamam pārgūtam ūdenim, dalībvalstu starpā būtiski neatšķiras. Prasību saskaņošana arī veicinās iekšējā tirgus efektīvu darbību saistībā ar šādiem produktiem. Tāpēc ir lietderīgi ieviest minimālu saskaņotību, proti, noteikt ūdens kvalitātes un monitoringa minimālās prasības, tomēr ļaujot dalībvalstīm spert soli tālāk un noteikt augstākus standartus un izvērtēt ar konkrēto vietu saistītos riskus un jo īpaši ietekmi uz vidi. Šīs minimālās prasības sastāvētu no pārgūtajam ūdenim noteiktiem minimālajiem parametriem un citām stingrākām vai papildu prasībām, ko vajadzības gadījumā paredz kompetentās iestādes kopā ar jebkādiem relevantiem preventīviem pasākumiem. Lai noskaidrotu, kādas stingrākas vai papildu prasības jānosaka ūdens kvalitātei, pārgūšanas iekārtu operatoriem būtu jāpilda būtiskākie riska pārvaldības uzdevumi. Parametru pamatā ir Komisijas Kopīgā pētniecības centra sagatavotais tehniskais ziņojums, un tie atspoguļo starptautiskos standartus ūdens atkalizmantošanas jomā.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Attiecībā uz apūdeņošanu lauksaimniecības vajadzībām būtu jānosaka kvalitātes prasību minimums, tostarp mikrobioloģiskie un fizikālķīmiskie parametri, ar tiem saistītās robežvērtības un monitoringa biežums.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 7.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7b) Nosakot kvalitātes prasības ūdenim, kas tiek izmantots apūdeņošanai, būtu jāņem vērā zinātnes attīstība, sevišķi saistībā ar mikropiesārņotāju un jaunu revolucionāru vielu testēšanu, lai garantētu drošu ūdens izmantošanu un vides un sabiedrības veselības aizsardzību.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Riska pārvaldībai būtu jāietver gan proaktīva risku identificēšana un pārvaldība, gan tāda pārgūta ūdens sagatavošanas koncepcija, kura kvalitāte atbilst konkrētu izmantojumu vajadzībām. Riska novērtējumā būtu jābalstās uz būtiskākajiem riska pārvaldības uzdevumiem, un tajā būtu jānorāda jebkādas tādas ūdens kvalitātes prasības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vides, cilvēka veselības un dzīvnieku veselības aizsardzību.	(9) Riska pārvaldībai būtu jāietver gan proaktīva risku identificēšana un pārvaldība, gan tāda pārgūta ūdens sagatavošanas koncepcija, kura kvalitāte atbilst konkrētu izmantojumu vajadzībām. Riska novērtējumā būtu jābalstās uz būtiskākajiem riska pārvaldības uzdevumiem, un tajā būtu jānorāda jebkādas tādas ūdens kvalitātes prasības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vides, cilvēka veselības un dzīvnieku veselības aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz attīrītu notekūdeņu izmantošanu lauksaimniecības zemē, kura tiek izmantota pārtikas ražošanai.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Lai patiešām aizsargātu vidi un cilvēka veselību, pārgūšanas staciju operatoriem vajadzētu būt primāri atbildīgiem par pārgūtā ūdens kvalitāti. Lai izpildītu minimālās prasības un kompetentās iestādes noteiktos papildu nosacījumus, pārgūšanas staciju operatoriem vajadzētu veikt pārgūtā ūdens kvalitātes monitoringu. Tāpēc ir lietderīgi noteikt minimālās monitoringa prasības, proti, prasības par parastā (rutīnas) monitoringa biežumu un validācijas monitoringa grafiku un veikuma mērķrādītājiem. Dažas no parastā (rutīnas) monitoringa prasībām ir noteiktas saskaņā ar Direktīvu 91/271/EEK.	(10) Lai patiešām aizsargātu vidi, cilvēka veselību un augsnes kvalitāti, pārgūšanas iekārtu operatori un kompetentās iestādes uzņemas galveno atbildību par pārgūtā ūdens kvalitāti. Lai lietotājiem un jo īpaši lauksaimniekiem tiktu piegādāts ūdens, kura kvalitāte atbilst noteiktajiem parametriem, pārgūšanas iekārtu operatoriem vajadzētu veikt pārgūtā ūdens kvalitātes monitoringu, ievērojot minimālās prasības un jebkādus kompetentās iestādes papildu nosacījumus. Tāpēc ir lietderīgi noteikt minimālās monitoringa prasības, proti, prasības par parastā (rutīnas) monitoringa biežumu un validācijas monitoringa grafiku un veikuma mērķrādītājiem. Dažas no parastā (rutīnas) monitoringa prasībām ir noteiktas saskaņā ar Direktīvu 91/271/EEK.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Ir jānodrošina pārgūtā ūdens droša izmantošana, jo tas veicinās ūdens atkalizmantošanu Savienības līmenī un vairos sabiedrības uzticēšanos tai. Tāpēc pārgūta ūdens piegāde konkrētiem izmantojumiem būtu atļaujama tikai ar nosacījumu, ka dalībvalstu kompetentās iestādes ir piešķīrušas atļauju. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju Savienības līmenī, izsekojamību un pārredzamību, būtiskākie noteikumi attiecībā uz šādu atļauju būtu jānosaka Savienības līmenī. Tomēr atļauju piešķiršanas kārtība būtu sīkāk jānosaka pašām dalībvalstīm. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļauju piešķiršanā izmantot jau esošās procedūras, kas būtu jāpielāgo tā, lai tiktu ņemtas vērā ar šo regulu ieviestās prasības.	(11) Ar pārgūtā ūdens drošu un nekaitīgu izmantošanu ir nepieciešams un ir būtiski nodrošināt ekonomisku paļāvību uz šo resursu un tā drošumu, jo tas veicinās ūdens atkalizmantošanas risinājumu izstrādi Savienības līmenī, mudinās ES lauksaimniekus pārņemt šo praksi un vairos sabiedrības uzticēšanos tai. Tāpēc pārgūta ūdens piegāde konkrētiem izmantojumiem būtu atļaujama tikai ar nosacījumu, ka dalībvalstu kompetentās iestādes ir piešķīrušas atļauju. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju Savienības līmenī, izsekojamību un pārredzamību, būtiskākie noteikumi attiecībā uz šādu atļauju būtu jānosaka Savienības līmenī. Tomēr atļauju piešķiršanas kārtība būtu sīkāk jānosaka pašām dalībvalstīm, kuru kompetentās iestādes pašas ir atbildīgas par to, lai tiktu izvērtēti ar ūdens atkalizmantošanu saistītie riski. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļauju piešķiršanā izmantot jau esošās procedūras, kas būtu jāpielāgo tā, lai tiktu ņemtas vērā ar šo regulu ieviestās prasības.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Ja ir jānodrošina pārgūta ūdens izplatīšana, par ikvienu šādu izplatīšanu būtu vajadzīga atļauja. Ja izpildītas visas prasības, dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu jāizsniedz atļauja, kurā ietverti visi nepieciešamie nosacījumi un pasākumi, kas noteikti riska novērtējumā par pārgūta ūdens drošu izplatīšanu gala lietotājam.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Regulā (EK) Nr. 852/2004 ir noteiktas vispārīgās prasības pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, un tā aptver cilvēka patēriņam paredzētas pārtikas ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un laišanu tirgū. Minētā regula veltīta pārtikas sanitārajai kvalitātei, un viens no tās galvenajiem principiem ir tāds, ka primāro atbildību par pārtikas nekaitīgumu uzņemas pārtikas apritē iesaistītais uzņēmums. Par minēto regulu sagatavoti arī sīki norādījumi, un te īpaši jāmin Komisijas paziņojums “Vadlīnijas par mikrobioloģisko risku novēršanu svaigu augļu un dārzeņu primārajā ražošanā, ievērojot labu higiēnu” (2017/C 163/01). Šajā regulā paredzētie pārgūtā ūdens veikuma mērķrādītāji neliedz pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem panākt tādu ūdens kvalitāti, kas nepieciešama, lai izpildītu Regulu (EK) Nr. 852/2004, proti, vēlākos posmos izmantot vairākus ūdens attīrīšanas paņēmienus vienus pašus vai kombinācijā ar citiem paņēmieniem, kas nav attīrīšana.	(13) Regulā (EK) Nr. 852/2004 ir noteiktas vispārīgās prasības pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, un tā aptver cilvēka patēriņam paredzētas pārtikas ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un laišanu tirgū. Minētā regula veltīta pārtikas sanitārajai kvalitātei, un viens no tās galvenajiem principiem ir tāds, ka primāro atbildību par pārtikas nekaitīgumu uzņemas pārtikas apritē iesaistītais uzņēmums. Par minēto regulu sagatavoti arī sīki norādījumi, un te īpaši jāmin Komisijas paziņojums “Vadlīnijas par mikrobioloģisko risku novēršanu svaigu augļu un dārzeņu primārajā ražošanā, ievērojot labu higiēnu” (2017/C 163/01). Šajā regulā paredzētie pārgūtā ūdens veikuma mērķrādītāji neliedz pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem panākt tādu ūdens kvalitāti, kas nepieciešama, lai izpildītu Regulu (EK) Nr. 852/2004. Neskarot lauksaimnieku atbildību par savas produkcijas kvalitāti, būtu jāuzdod kompetentajām iestādēm izvērtēt ar pārgūta ūdens izmantošanu saistītos riskus un apdraudējumus.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Lai vairotu uzticēšanos ūdens atkalizmantošanai, būtu jāinformē sabiedrība. Informēšana par ūdens atkalizmantošanu ļautu nodrošināt aizvien lielāku pārredzamību un izsekojamību un varētu sevišķi noderēt citām attiecīgajām iestādēm, kuras skar konkrētais ūdens atkalizmantojums.	(14) Ja vēlamies sasniegt Savienības mērķus attiecībā uz resursu taupīšanu, ir svarīgi informēt patērētājus par viņu pienākumiem. Jo sevišķi būtu jāpārskata dabas resursu izmantošanas prakse nolūkā gūt ietaupījumus. Lai vairotu uzticēšanos ūdens atkalizmantošanai un panāktu, ka patērētāji pieņem šo ilgtspējīgo praksi, būtu jāinformē sabiedrība, papildus nodrošinot arī atlīdzinājumu un stimulu sistēmu lietotājiem. Informēšana par ūdens atkalizmantošanu ļautu nodrošināt aizvien lielāku pārredzamību un izsekojamību un varētu sevišķi noderēt citām attiecīgajām iestādēm, kuras skar konkrētais ūdens atkalizmantojums.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Ir jāgarantē finansējums, kas segtu kopējās izmaksas, ko rada atgūtā ūdens ražošanas, izplatīšanas un drošas izmantošanas sistēma.
Pamatojums
Kopējās izmaksas ietver: būvniecības, ekspluatācijas, ražošanas iekārtu un/vai izplatīšanas tīkla uzturēšanas un kvalitatīvas uzraudzības izmaksas riska pārvaldības nolūkā, kā arī atļauju piešķiršanas izmaksas.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 14.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14b) Ir jāuzlabo monitoringa, novērtēšanas un informācijas kvalitāte un kvantitāte, jo sevišķi jomās, kurās vide cieš no ļoti piesārņojošu rūpniecisko un lauksaimniecisko darbību ietekmes un kurās notekūdeņu sistēmu un notekūdeņu savākšanas un reģenerācijas iekārtu būvniecība nav pietiekami aktīva, un līdz ar to tiek pārkāpti Eiropas tiesību akti.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai esošās minimālās prasības un būtiskākos riska pārvaldības pasākumus pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam, Komisijai būtu deleģējamas pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, ar kuriem groza minimālās prasības un būtiskos riska pārvaldības uzdevumus. Turklāt, lai nodrošinātu vides un cilvēka veselības augsta līmeņa aizsardzību, Komisijai būtu jābūt iespējai pieņemt deleģētos aktus, ar ko pieņem tehniskās specifikācijas, ar kurām papildina būtiskos riska pārvaldības uzdevumus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu³⁷. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.	(16) Lai esošās minimālās prasības un būtiskākos riska pārvaldības pasākumus pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam, Komisijai būtu deleģējamas pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, ar kuriem groza minimālās prasības un būtiskos riska pārvaldības uzdevumus, bet nesašaurinot darbības jomu pienācīgi apstrādātu notekūdeņu atkalizmantošanai. Turklāt, lai nodrošinātu vides un cilvēka veselības augsta līmeņa aizsardzību, Komisijai būtu jābūt iespējai pieņemt deleģētos aktus, ar ko pieņem tehniskās specifikācijas, ar kurām papildina būtiskos riska pārvaldības uzdevumus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu³⁷. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
_________________	_________________
³⁷ OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.	³⁷ OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Kompetentajām iestādēm būtu jāverificē, vai pārgūtais ūdens atbilst atļaujā izklāstītajiem nosacījumiem. Ja konstatēta neatbilstība, tām būtu jāprasa, lai pārgūšanas stacijas operators veic atbilstības atjaunošanai nepieciešamos pasākumus. Ja neatbilstība rada nopietnu risku videi vai cilvēka veselībai, pārgūšanas stacijas operatoriem būtu nekavējoties jāaptur jebkādas turpmākas pārgūtā ūdens piegādes.	(18) Lai samazinātu šo risku, pārtikas audzēšanai paredzētas lauksaimniecības zemes apstrādāšanā ar attīrītiem notekūdeņiem būtu jāievēro augsts standarts. Kompetentajām iestādēm būtu jāverificē, vai pārgūtais ūdens atbilst atļaujā izklāstītajiem nosacījumiem. Ja konstatēta neatbilstība, tām būtu jāprasa, lai pārgūšanas iekārtu operators veic atbilstības atjaunošanai nepieciešamos pasākumus. Ja neatbilstība rada nopietnu risku videi vai cilvēka veselībai, pārgūšanas iekārtu operatoriem būtu nekavējoties jāaptur jebkādas turpmākas pārgūtā ūdens piegādes. Kompetentajām iestādēm būtu cieši jāsadarbojas ar lauksaimniekiem, lai veicinātu pārgūtā ūdens atkalizmantošanu.
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 25.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(25a) Lai attīstītu un veicinātu pienācīgi attīrītu notekūdeņu atkalizmantošanu, Eiropas Savienībai šajā jomā ir jāatbalsta pētniecība un izstrāde, izmantojot programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai būtiski uzlabotu uzticamību pienācīgi attīrītu notekūdeņu lietošanai un dzīvotspējīgām izmantošanas metodēm.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 25.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(25b) Šīs regulas mērķis ir veicināt ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāapņemas izmantot Savienības programmas, tostarp programmu LIFE, lai atbalstītu vietējās iniciatīvas, kas saistītas ar pienācīgi attīrītu notekūdeņu atkalizmantošanu.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šīs regulas mērķis ir garantēt, ka pārgūtais ūdens ir droši izmantojams paredzētajām vajadzībām, un tādējādi koordinēti visā Savienībā nodrošināt cilvēka un dzīvnieku veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību, risināt ūdens trūkuma un no tā izrietošās ūdens resursu noslodzes problēmu un tādējādi sekmēt arī iekšējā tirgus netraucētu darbību.	2. Šīs regulas mērķis ir garantēt, ka pārgūtais ūdens ir droši izmantojams paredzētajām vajadzībām, un tādējādi koordinēti visā Savienībā nodrošināt cilvēka un dzīvnieku veselības un vides maksimāli augsta līmeņa aizsardzību, risināt ūdens trūkuma un no tā izrietošās ūdens resursu noslodzes problēmu un tādējādi sekmēt arī iekšējā tirgus netraucētu darbību.
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 1. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Ar šo regulu ir jāmudina lietotājus, kuri ūdeni patērē lielos daudzumos, tostarp lauksaimniekus, izstrādāt ilgtspējīgu ūdens izmantošanas praksi, kas nodrošina ūdens ietaupījumus.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 1. pants – 2.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Ar šo regulu jācenšas ieviest tādus ūdens izmantošanas risinājumus, kas palīdzētu risināt klimata pārmaiņu problēmas.
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. “pārgūtais ūdens” ir komunālie notekūdeņi, kas attīrīti saskaņā ar Direktīvā 91/271/EEK izklāstītajām prasībām un pēc tam tālāk attīrīti pārgūšanas stacijā;	5. “pārgūtais ūdens” ir komunālie notekūdeņi, kas attīrīti saskaņā ar Direktīvā 91/271/EEK izklāstītajām prasībām un pēc tam tālāk attīrīti pārgūšanas iekārtā;
	(Termina “pārgūšanas stacija” grozīšana uz “pārgūšanas iekārta” attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā attiecīgas izmaiņas būs jāveic visā tekstā.)
Pamatojums
Ir vajadzīga terminu “stacija” un “iekārta” saskaņošana ar ES vides tiesību aktiem. Ūdens pārgūšanas iekārta var būt daļa no ūdens attīrīšanas stacijas, ko var pārvaldīt cits operators.
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. “pārgūšanas stacija” ir komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacija vai cita stacija, kurā tālāk attīra Direktīvas 91/271/EEK prasībām atbilstošus komunālos notekūdeņus nolūkā sagatavot ūdeni, kas ir piemērots kādam no I pielikuma 1. iedaļā norādītajiem izmantojumiem;	6. “pārgūšanas iekārta” ir komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacija vai cita stacija, kurā tālāk attīra Direktīvas 91/271/EEK prasībām atbilstošus komunālos notekūdeņus nolūkā sagatavot pārgūtu ūdeni, kas ir piemērots kādam no I pielikuma 1. iedaļā norādītajiem izmantojumiem;
	(Termina “pārgūšanas stacija” grozīšana uz “pārgūšanas iekārta” attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā attiecīgas izmaiņas būs jāveic visā tekstā.)
Pamatojums
Ir vajadzīga terminu “stacija” un “iekārta” saskaņošana ar ES vides tiesību aktiem. Ūdens pārgūšanas iekārta var būt daļa no ūdens attīrīšanas stacijas, ko var pārvaldīt cits operators.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. “pārgūšanas stacijas operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai kontrolē pārgūšanas staciju;	7. “pārgūšanas iekārtas operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai kontrolē pārgūšanas iekārtu;
	(Termina “pārgūšanas stacija” grozīšana uz “pārgūšanas iekārta” attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā attiecīgas izmaiņas būs jāveic visā tekstā.)
Pamatojums
Ir vajadzīga terminu “stacija” un “iekārta” saskaņošana ar ES vides tiesību aktiem. Ūdens pārgūšanas iekārta var būt daļa no ūdens attīrīšanas stacijas, ko var pārvaldīt cits operators.
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 11.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.a. “atbilstības punkts” ir pārgūšanas iekārtas izejas punkts;
Pamatojums
Termins “atbilstības punkts”, kā tas jau definēts 4. pantā, ir jāiekļauj sadaļā “Definīcijas”.
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 11.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.b “mikropiesārņotājs” ir nevēlama viela, kas vidē nosakāma ļoti zemā koncentrācijā, kā minēts Direktīvas 2000/60/EK VIII pielikumā;
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 11.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.c “pārgūtā ūdens izplatītājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas atbildīga par pārgūtā ūdens izplatīšanu vai tīkla kontroli.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 4. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pārgūšanas staciju operatoru pienākumi attiecībā uz ūdens kvalitāti	Pārgūšanas iekārtu operatoru pienākumi attiecībā uz ūdens kvalitāti
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pārgūšanas staciju operatori nodrošina, ka pārgūtais ūdens, kas paredzēts kādam no I pielikuma 1. iedaļā norādītajiem izmantojumiem, pārgūšanas stacijas izejas punktā (atbilstības punktā) atbilst šādiem nosacījumiem:	1. Pārgūšanas iekārtu operatori nodrošina, ka pārgūtais ūdens, kas paredzēts kādam no I pielikuma 1. iedaļā norādītajiem izmantojumiem, atbilstības punktā atbilst šādiem nosacījumiem:
Pamatojums
Saskaņots ar ierosinātajām definīcijām.
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) jebkādi papildu nosacījumi, ko attiecībā uz ūdens kvalitāti attiecīgajā atļaujā paredzējusi kompetentā iestāde saskaņā ar 7. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu.	(b) jebkādi labi pamatoti papildu nosacījumi, ko attiecībā uz ūdens kvalitāti attiecīgajā atļaujā paredzējusi kompetentā iestāde saskaņā ar 7. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu.
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Lai nodrošinātu atbilstību 1. punktā minētajām prasībām un nosacījumiem, pārgūšanas stacijas operators veic ūdens kvalitātes monitoringu saskaņā ar šādiem nosacījumiem:	2. Lai nodrošinātu atbilstību 1. punktā minētajām prasībām un nosacījumiem, attiecīgais pārgūšanas iekārtas operators veic ūdens kvalitātes monitoringu saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 4. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Pēc atbilstības punkta ūdens kvalitāte vairs nav pārgūšanas iekārtas operatora atbildība, bet kļūst par tās personas atbildību, kura nodrošina ūdens atkalizmantošanas ķēdes nākamā posma darbību.
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pārgūtā ūdens sagatavošanas un piegādes vajadzībām pārgūšanas stacijas operators veic riska pārvaldību saziņā ar šādiem aktoriem:	1. Pārgūtā ūdens sagatavošanas un piegādes vajadzībām pārgūšanas iekārtas operators veic riska pārvaldību saziņā ar šādiem aktoriem:
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) tās(-o) komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas(-u) operators, kas piegādā ūdeni pārgūšanas stacijai, ja tas nav arī pārgūšanas stacijas operators;	(a) tās(-o) komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas(-u) operators, kas piegādā ūdeni pārgūšanas iekārtai, ja tas nav arī pārgūšanas iekārtas operators;
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) pārgūtā ūdens izplatītājs(-i);
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) citas puses, ko pārgūšanas stacijas operators uzskata par relevantām.	(c) citas puses, ko pārgūšanas iekārtas operators uzskata par relevantām.
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pārgūšanas stacijas operators sagatavo ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānu, kura pamatā ir II pielikumā izklāstītie būtiskākie riska pārvaldības uzdevumi. Ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā ierosina, kādas prasības papildus I pielikumā minētajām ir jānosaka, lai vēl vairāk mazinātu riskus, un cita starpā norāda apdraudējumus, riskus un piemērotus preventīvos pasākumus.	2. Attiecīgais pārgūšanas iekārtas operators sagatavo ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānu, kura pamatā ir II pielikumā izklāstītie būtiskākie riska pārvaldības uzdevumi, par kuriem tas ir atbildīgs.
	Ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā ierosina, kādas prasības papildus I pielikumā minētajām ir jānosaka, lai vēl vairāk mazinātu riskus, un cita starpā norāda apdraudējumus, riskus un piemērotus preventīvos pasākumus.
	Pārgūšanas iekārtas operators informē gala lietotāju, tiklīdz ir savākta pietiekama informācija.
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 6. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ja attiecīgais apūdeņojamais kultūraugs tiks tirgots vairākos atšķirīgos veidos un tam var piemērot vairākas atšķirīgas attīrītā ūdens kvalitātes klases, pārgūšanas iekārtas operatoram ir pienākums piegādāt lauksaimniekam ūdeni ar visaugstāko attiecīgo kvalitātes klasi.
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 7. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Valsts ūdens pārvaldes iestādes kopā ar Komisiju organizē speciālistu apmācību un informatīvas sanāksmes valsts aģentūru darbiniekiem, kas būs atbildīgi par operatoru iesniegto atļauju pieteikumu izskatīšanu; turklāt Komisija arī apņemas sagatavot un izplatīt valsts iestādēm informatīvas brošūras un, iespējams, tiešsaistes saturu par noteikumiem un prasībām, kas reglamentē ūdens atkalizmantošanas minimālos standartus.
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 7.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a pants
	Pārgūta ūdens izplatīšana
	1. Lai nodrošinātu pārgūta ūdens izplatīšanu kādam no I pielikuma 1. iedaļā norādītajiem izmantojumiem, ir vajadzīga atļauja.
	2. Kompetentā iestāde 3 mēnešu laikā no dienas, kurā saņemts pieteikums ar atļaujas pieprasījumu, pieņem lēmumu par to, vai attiecīgā atļauja ir piešķirama.
	3. Atļaujā ietverti visi nepieciešamie nosacījumi un pasākumi, kas saistīti ar pārgūta ūdens drošu izplatīšanu gala lietotājam un noteikti saskaņā ar 6. pantu veiktajā riska novērtējumā.
	4. Atļauju regulāri un vismaz reizi piecos gados pārskata un vajadzības gadījumā tajā izdara grozījumus.
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Kompetentā iestāde verificē, vai pārgūtais ūdens atbilstības punktā atbilst atļaujā izklāstītajiem nosacījumiem. Atbilstības pārbaudi veic ar šādiem paņēmieniem:	1. Pirms atļaujas izsniegšanas kompetentā iestāde verificē, vai pārgūtais ūdens atbilstības punktā atbilst atļaujā izklāstītajiem nosacījumiem. Atbilstības pārbaudi veic ar šādiem paņēmieniem:
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja konstatēta neatbilstība, tad kompetentā iestāde prasa, lai pārgūšanas stacijas operators veic visus nepieciešamos pasākumus, lai bez kavēšanās atbilstību atjaunotu.	2. Ja konstatēta neatbilstība pēc atļaujas izdošanas, tad kompetentā iestāde prasa, lai pārgūšanas iekārtas operators aptur pārgūtā ūdens piegādi, līdz tiek veikti nepieciešamie pasākumi atbilstības atjaunošanai, un attiecīgi informē pārgūtā ūdens izplatītājus un gala lietotājus, kurus varētu skart konkrētā situācija.
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja neatbilstība rada nopietnu risku videi vai cilvēka veselībai, pārgūšanas stacijas operators nekavējoties aptur jebkādas turpmākas pārgūtā ūdens piegādes līdz brīdim, kad kompetentā iestāde konstatē, ka atbilstība ir atjaunota.	3. Ja neatbilstība rada nopietnu risku videi vai cilvēka veselībai, pārgūšanas iekārtas operators nekavējoties aptur jebkādas turpmākas pārgūtā ūdens piegādes līdz brīdim, kad kompetentā iestāde konstatē, ka atbilstība ir atjaunota.
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 8. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja notiek incidents, kas ietekmē atbilstību atļaujas nosacījumiem, pārgūšanas stacijas operators nekavējoties informē kompetento iestādi un potenciāli skartos galaizmantotājus un kompetentajai iestādei sniedz šāda incidenta seku novērtēšanai nepieciešamo informāciju.	4. Ja notiek incidents, kas ietekmē atbilstību atļaujas nosacījumiem, pārgūšanas iekārtas operators nekavējoties informē kompetento iestādi un visus pārgūtā ūdens izplatītājus un kompetentajai iestādei sniedz šāda incidenta seku novērtēšanai nepieciešamo informāciju.
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 10. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004, ar ko nosaka vispārīgus noteikumus, kas piemērojami pārtikas nozares uzņēmējiem un kas attiecas uz lietošanai pārtikā paredzētu pārtikas produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un tirdzniecību, kompetentajām iestādēm jāinformē lietotājs par maksimālo barības vielu saturu piegādātajos pienācīgi attīrītajos notekūdeņos, lai lauksaimnieks varētu pārliecināties, ka tie atbilst attiecīgajos ES noteikumos paredzētajiem barības vielu līmeņiem.
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 11. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Komisija apņemas reizi 10 gados vai ikreiz, kad situācija to prasa, pārskatīt minimālos pārgūtā ūdens kvalitātes standartus, pamatojoties uz pētījumiem, kas veikti ES, nevis trešās valstīs.
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) veiktie eksperimenti, jo īpaši attiecībā uz notekūdeņu dūņu un metanizācijas efluentu izmantošanu lauksaimniecībā.
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) arvien pieaugošā mikropiesārņotāju un jaunu revolucionāru vielu klātbūtne atkalizmantotā ūdenī.
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
To piemēro no ... [viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].	To piemēro no ... [divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].
Pamatojums
Ņemot vērā pielāgojumu skaitu, kas šīs regulas ievērošanas nolūkā ir jāveic pašreizējās iekārtās, uzlabojot esošo aprīkojumu, mainot darbību un nodrošinot kontroli un jo īpaši veicot riska novērtēšanu un izstrādājot riska pārvaldības plānu, kā arī sadalot atbildību, ierosinātais viena gada termiņš būtu jāpagarina vismaz par diviem gadiem, lai attiecīgi varētu nodrošināt prasīto atbilstību.
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums II pielikums – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Aprakstīt ūdens atkalizmantošanas sistēmu no notekūdeņu ieplūšanas komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijā līdz izmantošanas punktam, tostarp norādīt notekūdeņu avotus, attīrīšanas posmus un tehnoloģijas pārgūšanas stacijā, padeves un uzkrāšanas infrastruktūru, paredzēto izmantojumu, izmantošanas vietu un piegādājamos pārgūtā ūdens daudzumus. Šā uzdevuma mērķis ir sagatavot detalizētu aprakstu par ūdens atkalizmantošanas sistēmu kopumā.	1. Aprakstīt ūdens atkalizmantošanas sistēmu no notekūdeņu ieplūšanas komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijā līdz izmantošanas punktam, tostarp norādīt notekūdeņu avotus, attīrīšanas posmus un tehnoloģijas pārgūšanas iekārtā, padeves, izplatīšanas un uzkrāšanas infrastruktūru, paredzēto izmantojumu, izmantošanas vietu un piegādājamos pārgūtā ūdens daudzumus. Šā uzdevuma mērķis ir sagatavot detalizētu aprakstu par ūdens atkalizmantošanas sistēmu kopumā.
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums II pielikums – 4. punkts – 2. daļa – b punkts – i apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i. apdraudējumu rakstura konstatācija, tostarp attiecīgā gadījumā devas–atbildes reakcijas sakarība;	i. apdraudējumu rakstura konstatācija, tostarp attiecīgā gadījumā devas–atbildes reakcijas sakarība, ko nosaka sadarbībā ar veselības iestādēm;
Pamatojums
Devas–atbildes reakcijas sakarību un riska novērtēšanas pētījumu jomā ir vajadzīgas zināmas prasmes, zināšanas un dati, ko varētu nodrošināt dalībvalstu veselības iestādes.
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums II pielikums – 4. punkts – 2. daļa – ba punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) dzīvnieku veselības apdraudējumu novērtējums.
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums II pielikums – 4. punkts – 3. daļa – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) pienākums nodrošināt, ka aizsargājamās dzeramā ūdens iegūšanas teritorijas atbilst Padomes Direktīvas 98/83/EK⁴⁰ prasībām;	(b) pienākums nodrošināt, ka aizsargājamās dzeramā ūdens iegūšanas teritorijas atbilst Padomes Direktīvas 98/83/EK⁴⁰ prasībām, tostarp attiecībā uz hormoniem, zālēm un mikroplastmasu;
__________________	__________________
⁴⁰ Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīva 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.).	⁴⁰ Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīva 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.).
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums II pielikums – 4. punkts – 3. daļa – ma punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ma) prasības, kuru mērķis ir novērst piesārņojumu vai veselības ietekmējumu, ko izraisa endokrīni disruptori, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009^1a;
	__________________
	^1aEiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums II pielikums – 5. punkts – 1. daļa – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) pesticīdiem;	(b) pesticīdiem, tostarp endokrīniem disruptoriem;
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums II pielikums – 5. punkts – 1. daļa – d punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) zālēm;	(d) zālēm un hormoniem;
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums II pielikums – 5. punkts – 1. daļa – e punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) citām bažas raisošām vielām;	(e) citām bažas raisošām vielām, tādām kā mikroplastmasa;
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums II pielikums – 6. punkts – 1. tabula – 2. rinda – 2. sleja
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
- Cūkas nedrīkst nonākt saskarē ar lopbarību, kas audzēta, apūdeņojot ar pārgūtu ūdeni, izņemot gadījumus, kad ir pietiekami dati, kas liecina, ka konkrētajā gadījumā riskus iespējams pārvaldīt.	- Produktīvie dzīvnieki nedrīkst nonākt saskarē ar lopbarību, kas audzēta, apūdeņojot ar pārgūtu ūdeni, izņemot gadījumus, kad ir pietiekami dati, kas liecina, ka konkrētajā gadījumā riskus iespējams pārvaldīt.
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums II pielikums – 6. punkts – 1. tabula – 3. rinda – 2. sleja – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
- Piena govis laktācijas periodā nelaiž ganībās, iekams tās nav nožuvušas.	- Piena govis laktācijas periodā nelaiž ganībās piecas dienas pēc pēdējās apūdeņošanas.
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums II pielikums – 8. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pārgūšanas stacijas operatoram ieteicams izveidot un uzturēt ISO 9001 vai līdzvērtīgu kvalitātes vadības sistēmu.	Pārgūšanas iekārtas operatoram ieteicams izveidot un uzturēt ISO 9001 vai līdzvērtīgu kvalitātes vadības sistēmu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Ūdens atkalizmantošanas minimālās prasības
Atsauces	COM(2018)0337 – C8-0220/2018 – 2018/0169(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 2.7.2018
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 2.7.2018
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Marijana Petir 4.7.2018
Pieņemšanas datums	3.12.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	28 3 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Daniel Buda, Jacques Colombier, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Luke Ming Flanagan, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Jan Huitema, Jarosław Kalinowski, Zbigniew Kuźmiuk, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, Nuno Melo, Ulrike Müller, James Nicholson, Maria Noichl, Marijana Petir, Bronis Ropė, Maria Lidia Senra Rodríguez, Maria Gabriela Zoană, Marco Zullo
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Heubuch, Karin Kadenbach, Sofia Ribeiro, Annie Schreijer-Pierik
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Birgit Collin-Langen, Renate Sommer

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

28	+
ALDE	Jan Huitema, Ulrike Müller
ECR	Zbigniew Kuźmiuk, James Nicholson
ENF	Jacques Colombier, Philippe Loiseau
PPE	Daniel Buda, Birgit Collin-Langen, Michel Dantin, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Jarosław Kalinowski, Mairead McGuinness, Nuno Melo, Marijana Petir, Sofia Ribeiro, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer
S&D	Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Paolo De Castro, Karin Kadenbach, Maria Noichl, Maria Gabriela Zoană
Verts/ALE	Maria Heubuch, Martin Häusling, Bronis Ropė

3	-
ECR	Jørn Dohrmann
EFDD	Marco Zullo
GUE/NGL	Maria Lidia Senra Rodríguez

2	0
GUE/NGL	Luke Ming Flanagan, Anja Hazekamp

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

[1] IPCC, 2014: Klimata pārmaiņas 2014: Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes piektais izvērtējuma ziņojums par klimata pārmaiņām [Core Writing Team, R.K. Pachauri un L.A. Meyer (red.)]. IPCC, Ženēva, Šveice
https://www.ipcc.ch/pdf/assessment-report/ar5/syr/SYR_AR5_FINAL_full_wcover.pdf
[2] COM(2015) 614
[3] Direktīva 2000/60/EK, OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.
[4] PVO pamatnostādnes par notekūdeņu, ekskrētu un dūņu izmantošanu lauksaimniecībā (PVO, 2006a)

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Ūdens atkalizmantošanas minimālās prasības
Atsauces	COM(2018)0337 – C8-0220/2018 – 2018/0169(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	28.5.2018
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 2.7.2018
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 2.7.2018	ITRE 2.7.2018	REGI 2.7.2018	AGRI 2.7.2018
	PECH 2.7.2018
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	BUDG 28.6.2018	ITRE 19.6.2018	REGI 20.6.2018	PECH 20.6.2018
Referenti Iecelšanas datums	Simona Bonafè 29.5.2018
Izskatīšana komitejā	25.10.2018
Pieņemšanas datums	22.1.2019
Galīgais balsojums	+: –: 0:	53 1 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Margrete Auken, Pilar Ayuso, Catherine Bearder, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Peter Liese, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Rory Palmer, Gilles Pargneaux, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, John Procter, Frédérique Ries, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Ivica Tolić, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nikos Androulakis, Cristian-Silviu Buşoi, Christophe Hansen, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Jan Huitema, Tilly Metz, Bart Staes, Tiemo Wölken
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Olle Ludvigsson
Iesniegšanas datums	29.1.2019

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

53	+
ALDE :	Catherine Bearder, Jan Huitema, Anneli Jäätteenmäki, Valentinas Mazuronis, Frédérique Ries, Nils Torvalds
ECR:	Mark Demesmaeker
EFDD :	Sylvie Goddyn
ENF :	Jean-François Jalkh
GUE/NGL :	Stefan Eck, Anja Hazekamp, Kateřina Konečná
PPE:	Pilar Ayuso, Ivo Belet, Cristian Silviu Buşoi, Birgit Collin Langen, Angélique Delahaye, José Inácio Faria, Karl Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Christophe Hansen, Peter Liese, Miroslav Mikolášik, Annie Schreijer Pierik, Ivica Tolić, Adina Ioana Vălean
S&D:	Nikos Androulakis, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Jytte Guteland, Olle Ludvigsson, Susanne Melior, Rory Palmer, Gilles Pargneaux, Pavel Poc, Daciana Octavia Sârbu, Tiemo Wölken, Damiano Zoffoli
VERTS/ALE:	Margrete Auken, Bas Eickhout, Martin Häusling, Benedek Jávor, Tilly Metz, Bart Staes

1	-
ECR:	Arne Gericke

4	0
ECR:	Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, John Procter, Jadwiga Wiśniewska

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 8. februāris

Juridisks paziņojums - Privātuma politika