ZIŅOJUMS ar nenormatīvas rezolūcijas priekšlikumu par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku

29.1.2019 - (07971/2018 – C8-0446/2018 – 2018/0093M(NLE))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: David Martin

EIROPAS PARLAMENTA NENORMATĪVAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku

(07971/2018 – C8-0446/2018 – 2018/0093M(NLE))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (07971/2018),

–  ņemot vērā tekstu, kas ierosināts brīvās tirdzniecības nolīgumam (BTN) starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku (Singapūru) un lielā mērā saskan ar 2013. gada 20. septembrī parafēto nolīgumu,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses (COM(2018)0194),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 207. panta 4. punktu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C8-0446/2018),

–  ņemot vērā ES un Singapūras partnerības un sadarbības nolīgumu, ko plānots parakstīt 2018. gada 19. oktobrī,

–  ņemot vērā saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu sniegto Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 16. maija atzinumu 2/15, kuru Komisija pieprasīja 2015. gada 10. jūlijā,

–  ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā[1],

–  ņemot vērā 2016. gada 3. februāra rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Komisijai attiecībā uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA)[2],

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku”,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 22. decembra lēmumu risināt divpusējas sarunas par BTN ar atsevišķām Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) dalībvalstīm, sākot ar Singapūru,

–  ņemot vērā 2007. gada 23. aprīļa norādes sarunām par reģionu BTN ar ASEAN dalībvalstīm,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā V sadaļu par Savienības ārējo darbību,

–  ņemot vērā LESD un jo īpaši tā 91., 100., 168. un 207. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

–  ņemot vērā Parlamenta ... normatīvo rezolūciju[3] par Padomes lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A8-0048/2019),

A.  tā kā ES un Singapūrai ir kopīgas nozīmīgas vērtības, tostarp demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību ievērošana, kultūras un lingvistiskā daudzveidība, kā arī stingra apņemšanās īstenot atvērtu un noteikumos balstītu tirdzniecību un daudzpusēju tirdzniecības sistēmu;

B.  tā kā šis ir pirmais divpusējais tirdzniecības nolīgums, kas noslēgts starp ES un ASEAN dalībvalsti, un svarīgs solis ceļā uz galīgo mērķi, proti, BTN noslēgšanu starp reģioniem; tā kā nolīgums arī kalpos par paraugu tiem nolīgumiem, par kuriem ES patlaban ved sarunas ar citām nozīmīgām ASEAN ekonomikām;

C.  tā kā ASEAN reģionā Singapūra ir pārliecinoši lielākais ES partneris, veidojot nedaudz mazāk par vienu trešdaļu no ES un ASEAN preču un pakalpojumu tirdzniecības, kā arī aptuveni divas trešdaļas no ieguldījumiem starp abiem reģioniem;

D.  tā kā ES un Singapūras tirdzniecības apjoms pārsniedz 50 miljardus EUR gadā;

E.  tā kā tiek prognozēts, ka 90 % turpmākās globālās ekonomikas izaugsmes notiks ārpus Eiropas un konkrētāk — Āzijā;

F.  tā kā Singapūra ir Visaptverošās un progresīvās Klusā okeāna valstu partnerības (CPTPP) dalībvalsts un piedalās sarunās par reģionālu visaptverošu ekonomisko partnerību (RCEP);

G.  tā kā Singapūra ir valsts ar augstu ienākumu līmeni, kuras nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija 52 600 USD; tā kā tās ekonomikas izaugsme ir viena no augstākajām pasaulē — vidēji 7,7 % gadā kopš neatkarības iegūšanas;

H.  tā kā Singapūra tiek vērtēta kā viena no uzņēmējdarbībai vispiemērotākajām valstīm pasaulē, ir viena no pasaules konkurētspējīgākajām ekonomikām un korupcijas līmenis tajā ir viens no viszemākajiem pasaulē;

I.  tā kā apstrādes rūpniecība, īpaši elektronika un precīzā inženierija, un pakalpojumu nozare joprojām ir divi galvenie Singapūras augstas pievienotās vērtības ekonomikas balsti;

J.  tā kā Singapūra ir pasaules nozīmes dalībnieks finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu jomā;

K.  tā kā vairāk nekā 10 000 Eiropas uzņēmumu ir reģionālie biroji Singapūrā un tie darbojas juridiskās drošības un noteiktības apstākļos; tā kā aptuveni 50 000 Eiropas uzņēmumu eksportē uz Singapūru un 83 % no tiem ir mazi vai vidēji uzņēmumi (MVU);

L.  tā kā ES un Singapūras BTN, visticamāk, ļoti pozitīvi ietekmēs tirdzniecību un ieguldījumu plūsmas starp ES un Singapūru; tā kā Eiropas Parlamenta vajadzībām sagatavotā 2018. gada pētījumā tika lēsts, ka pirmajos piecos gados ES un Singapūras tirdzniecības apjoms palielinātos par 10 %;

M.  tā kā citām lielām ekonomikām, piemēram, Japānai, ASV un Ķīnai, jau ir BTN ar Singapūru un Eiropas Savienība tādējādi nonāk neizdevīgākos konkurences apstākļos;

N.  tā kā 2009. gadā veiktajā ES un ASEAN BTN ietekmes uz tirdzniecību un ilgtspējības novērtējumā tika secināts, ka šis divpusējais BTN būtu savstarpēji izdevīgs nacionālā ienākuma, IKP un nodarbinātības ziņā, tā kā ne saistībā tieši ar ES un Singapūras tirdzniecības attiecībām, ne arī par salīdzinoši nesenu periodu nav sagatavots ietekmes uz tirdzniecību un ilgtspējības novērtējums;

O.  tā kā ES un Singapūras BTN ekonomiskās ietekmes analīzē, ko Eiropas Komisija veica 2013. gadā, ir norādīts, ka Singapūras IKP varētu pieaugt par 0,94 % jeb 2,7 miljardiem EUR un ES IKP — par 550 miljoniem EUR,

1.  atzinīgi vērtē BTN parakstīšanu Briselē 2018. gada 19. oktobrī;

2.  uzsver, ka sarunas sākotnēji tika noslēgtas 2012. gadā un bija balstītas uz Padomes 2007. gada aprīlī pieņemtajām sarunu norādēm par ES un ASEAN BTN; pauž nožēlu par ilgo kavēšanos saistībā ar nolīguma virzīšanu ratifikācijai, kas cita starpā bija saistīta ar Komisijas pieprasījumu Eiropas Savienības Tiesai sniegt atzinumu, lai nodrošinātu skaidrību par to, vai jautājumi, uz kuriem attiecas šis nolīgums, ir ES ekskluzīvā kompetencē, vai arī tie ir dalītā kompetencē; atzinīgi vērtē juridisko skaidrību, ko ir sniedzis Eiropas Savienības Tiesas atzinums, un uzskata, ka tas ir stiprinājis Eiropas Parlamenta demokrātiski leģitīmo lomu un viesis skaidrību par ES kompetenci tirdzniecības politikas jomā; atzinīgi vērtē Singapūras pastāvīgo iesaistīšanos, neraugoties uz šo kavēšanos, un prasa ātri panākt nolīguma stāšanos spēkā, tiklīdz Parlaments to būs ratificējis;

3.  uzskata par ļoti svarīgu to, lai ES saglabātu līderpozīcijas atvērtā un uz noteikumiem balstītā tirdzniecības sistēmā, un atzinīgi vērtē to, ka 10 gadus pēc sarunu sākuma ES un Singapūras BTN ir kļuvis par svarīgu šā procesa elementu; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi vērsties pie citiem globālajiem partneriem, lai turpinātu īstenot vērienīgu pasaules mēroga taisnīgu un atklātu tirdzniecības programmu, izdarot secinājumus no BTN ar Singapūru un pamatojoties uz to;

4.  uzsver šī nolīguma ekonomisko un stratēģisko nozīmību, jo Singapūra ir viens no visa ASEAN reģiona centriem; uzskata šo nolīgumu par ievērojamu soli uz priekšu, kas iedibinās precedentu tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem ar citām ASEAN dalībvalstīm, un par pirmo soli ceļā uz reģionālu tirdzniecības nolīgumu; uzsver arī to, ka šis nolīgums novērsīs ES eksportētāju neizdevīgāku stāvokli konkurētspējas ziņā salīdzinājumā ar uzņēmumiem no pārējām CPTPP un RCEP valstīm; atzinīgi vērtē to, ka šī nolīguma noslēgšana, kas notiks ES globālās taisnīgas un atvērtas tirdzniecības programmas ietvaros, nodrošinās ievērojamus ieguvumus ne tikai patērētājiem, bet arī nodarbinātajiem;

5.  norāda, ka Singapūra jau bija atcēlusi lielāko daļu tarifu, ko tā piemēro ES ražojumiem, un ka līdz ar šī nolīguma spēkā stāšanos tiks pilnībā likvidēti nedaudzie atlikušie tarifi;

6.  atzinīgi vērtē to, ka Singapūra atcels atsevišķus pasākumus, kuri var veidot tirdzniecības šķēršļus, piemēram, dubultas drošības pārbaudes automašīnām, kā arī rezerves daļām un elektronikai, tādējādi vienkāršojot ES uzņēmumu preču eksportu uz Singapūru;

7.  uzsver, ka ar šo nolīgumu ES uzņēmumiem tiks nodrošināta lielāka piekļuve Singapūras pakalpojumu tirgum, piemēram, finanšu, telekomunikāciju, inženierijas, arhitektu, jūras transporta un pasta pakalpojumiem, un ka šādas liberalizācijas pamatā ir pozitīva saraksta pieeja;

8.  saistībā ar finanšu pakalpojumu liberalizāciju atgādina, ka nolīgumā ir iekļauta piesardzības atkāpe, kura ļauj pusēm piesardzības apsvērumu dēļ pieņemt vai saglabāt pasākumus un konkrētāk — aizsargāt noguldītājus un ieguldītājus un nodrošināt pušu finanšu sistēmu integritāti un stabilitāti;

9.  atzinīgi vērtē to, ka Singapūra 2017. gada 21. jūnijā parakstīja daudzpusējo nolīgumu par kompetentajām iestādēm (MCAA), lai īstenotu globālo standartu attiecībā uz automātisku nodokļu informācijas apmaiņu, un ka 2017. gada 30. jūnijā tā informēja ESAO par nodomu saskaņā ar šo nolīgumu sākt automātisku apmaiņu ar visām ES dalībvalstīm, ar kurām tai nav divpusēja nolīguma šajā jautājumā; norāda, ka Singapūra nav iekļauta nedz ES Rīcības kodeksa jautājumu grupas “melnajā sarakstā”, nedz tās sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu jomā nesadarbojas, lai gan dažas NVO to ir kritizējušas par nodokļu atvieglojumu piedāvāšanu uzņēmumiem;

10.  uzsver, ka šis nolīgums nodrošina lielāku piekļuvi Singapūras publiskā iepirkuma tirgum nekā Nolīgums par valsts iepirkumu; uzsver, ka, piešķirot publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības, būtu jāņem vērā arī sociālie un vides aizsardzības kritēriji; uzsver, ka publiskajam iepirkumam gan Savienībā, gan Singapūrā arī turpmāk jābūt iedzīvotāju interesēs;

11.  atzinīgi vērtē to, ka Singapūra ir piekritusi izveidot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas sistēmu, kas aizsargās aptuveni 190 ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, paredzot iespēju vēlāk pievienot vēl vairāk; atgādina, ka 2016. gadā ES eksportēja uz Singapūru lauksaimniecības pārtikas produktus 2,2 miljardu EUR vērtībā, un norāda, ka Singapūra ir ES pārtikas un dzērienu piektais lielākais eksporta tirgus Āzijā, kas nodrošina ievērojamas iespējas ES lauksaimniekiem un lauksaimniecības pārtikas ražotājiem; tāpēc atzinīgi vērtē šajā nolīgumā iekļauto Singapūras apņemšanos saglabāt nulles nodokļa likmi lauksaimniecības pārtikas produktiem un ieviest to ES gaļas ražotāju sertificēšanas sistēmu, kuri vēlas eksportēt uz Singapūru; tomēr pauž nožēlu par to, ka BTN ar Singapūru tieši neaizsargā 196 ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ietvertas nodaļas par intelektuālo īpašumu pielikumā, jo visām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm — neatkarīgi no izcelsmes vietas —, lai tās tiktu aizsargātas, būs jāiziet pārbaude un publiskošana (un eventuālu iebildumu iesniegšana) saskaņā ar reģistrācijas procedūru Singapūrā; uzsver, ka īstenošanas tiesību akti par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ar ko izveido Singapūras ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistru un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas procedūru, stāsies spēkā tad, kad Parlaments būs ratificējis šo nolīgumu; aicina Singapūras iestādes nekavējoties sākt darbu pie reģistrācijas procedūras, kā arī ātri izveidot reģistru un nodrošināt tā stāšanos spēkā, kad Parlaments būs ratificējis šo nolīgumu; aicina Komisiju turpināt intensīvi strādāt ar Singapūras iestādēm, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas vairāk ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiek aizsargātas atbilstoši BTN (tostarp pielikumus vai zemsvītras piezīmēs) iekļautajiem aizsardzības noteikumiem, nepieļaujot nekādus izņēmumus vai ierobežojumus;

12.  uzsver, ka nolīgumā ir atzītas dalībvalstu tiesības visos līmeņos noteikt un sniegt publiskos pakalpojumus un nolīgums neliedz valdībām īstenot jebkura privatizēta pakalpojuma atgriešanu atpakaļ valsts sektoram;

13.  uzsver, ka nolīgumā ir aizsargātas ES tiesības saglabāt un piemērot savus standartus visām precēm un pakalpojumiem, kas tiek tirgoti ES, un ka tāpēc visam importam no Singapūras ir jāatbilst ES standartiem; uzsver, ka ES standarti nekad nebūtu jāuzskata par tirdzniecības šķēršļiem, un uzsver, ka ir svarīgi šos standartus veicināt pasaules līmenī; uzsver, ka nolīgumā nav nekā tāda, kas liegtu piemērot piesardzības principu, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību;

14.  uzsver uz vērtībām balstītas un atbildīgas tirdzniecības politikas nozīmību un nepieciešamību veicināt ilgtspējīgu attīstību; tāpēc atzinīgi vērtē to, ka tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļā abas puses ir apņēmušās nodrošināt augsta līmeņa vides un darba tiesību aizsardzību un ka šis nolīgums līdz ar to ir uzskatāms par progresīvu tirdzniecības nolīgumu; norāda, ka nolīgumā ir iekļauta arī nodaļa par netarifu šķēršļiem atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā; norāda, ka ES un Singapūras nolīgums varētu būt klimata pārmaiņu apkarošanas un to pasākumu un ieguldījumu paātrināšanas un pastiprināšanas instruments, kas nepieciešami ilgtspējīgas mazoglekļa nākotnes vārdā; aicina ES un Singapūru veikt visus pasākumus, kas nepieciešami ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai;

15.  apstiprina, ka puses ir apņēmušās ieguldīt pūles, lai ratificētu un efektīvi īstenotu SDO pamatkonvencijas; pieņem zināšanai Singapūras valdības līdz šim sniegto informāciju par to, kā tā ievēro trīs vēl neratificētās SDO pamatkonvencijas, proti, par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību, par diskrimināciju un par piespiedu darbu, un aicina Singapūru ciešāk sadarboties ar SDO, lai pakāpeniski nodrošinātu pilnīgu atbilstību šo konvenciju saturam un beigu beigās saprātīgā termiņā tās ratificētu;

16.  atzinīgi vērtē apņemšanos efektīvi īstenot daudzpusējus vides nolīgumus, piemēram, Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, kā arī ilgtspējīgi apsaimniekot mežus un pārvaldīt zivsaimniecību;

17.  uzsver, ka sadarbība regulējuma jomā ir brīvprātīga un tai nekādā veidā nevajadzētu ierobežot tiesības noteikt regulējumu;

18.  mudina puses pilnībā izmantot noteikumus par sadarbību dzīvnieku labturības jomā un pēc iespējas drīzāk pēc BTN stāšanās spēkā izveidot kopīgu darba grupu nolūkā vienoties par rīcības plānu saistībā ar attiecīgām nozarēm, piemēram, zivju labturību akvakultūrā;

19.  uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšana nolīguma īstenošanas uzraudzībā ir izšķiroši svarīga, un prasa pēc nolīguma stāšanās spēkā ātri izveidot vietējas konsultatīvas grupas un nodrošināt tajās līdzsvarotu pilsoniskās sabiedrības pārstāvību; aicina Komisiju piešķirt pietiekamu finansējumu, lai tās varētu efektīvi darboties, un sniegt atbalstu, lai nodrošinātu konstruktīvu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību;

20.  norāda, ka ES un Singapūras partnerības un sadarbības nolīgumā Eiropas Savienībai ir paredzēta iespēja apturēt BTN, ja Singapūra pārkāpj cilvēka pamattiesības;

21.  aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk izmantot nolīguma vispārīgās pārskatīšanas klauzulu, lai stiprinātu darba un vides noteikumu izpildāmību, izpildes nodrošināšanas metodēs kā galējo līdzekli iekļaujot sankciju mehānisma piemērošanas iespēju;

22.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, EĀDD, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Singapūras Republikas valdībai un parlamentam.

• [1]  OV C 101, 16.3.2018., 30. lpp.
• [2]  OV C 35, 31.1.2018., 21. lpp.
• [3]  Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(0000)0000.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Padomes lēmums par brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku
Atsauces	2018/0093M(NLE)
Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums	6.9.2018
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 13.9.2018
Referenti        Iecelšanas datums	David Martin 16.5.2018
Izskatīšana komitejā	10.7.2018	5.11.2018	3.12.2018
Pieņemšanas datums	24.1.2019
Galīgais balsojums	+: –: 0:	25 10 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Arena, David Campbell Bannerman, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Eleonora Forenza, Karoline Graswander-Hainz, Christophe Hansen, Heidi Hautala, Yannick Jadot, France Jamet, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, David Martin, Emmanuel Maurel, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Kārlis Šadurskis, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, William (The Earl of) Dartmouth, Jan Zahradil
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Syed Kamall, Frédérique Ries, Fernando Ruas, Paul Rübig, Pedro Silva Pereira, Ramon Tremosa i Balcells, Jarosław Wałęsa
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	José Blanco López, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Jozo Radoš, Jasenko Selimovic, Mihai Ţurcanu, Anna Záborská
Iesniegšanas datums	29.1.2019

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25	+
ALDE	Jozo Radoš, Frédérique Ries, Jasenko Selimovic, Ramon Tremosa i Balcells
ECR	David Campbell Bannerman, Syed Kamall, Joachim Starbatty, Jan Zahradil
EFDD	William (The Earl of) Dartmouth
PPE	Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Christophe Hansen, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Sorin Moisă, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Fernando Ruas, Paul Rübig, Kārlis Šadurskis, Adam Szejnfeld, Mihai Ţurcanu, Jarosław Wałęsa, Anna Záborská
S&D	Bernd Lange, David Martin, Pedro Silva Pereira

10	-
ENF	France Jamet
GUE/NGL	Eleonora Forenza, Emmanuel Maurel, Anne-Marie Mineur, Helmut Scholz
S&D	Maria Arena, José Blanco López, Karoline Graswander-Hainz, Joachim Schuster
VERTS/ALE	Yannick Jadot

2	0
S&D	Jude Kirton-Darling
VERTS/ALE	Heidi Hautala

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas