Procedūra : 2018/2159(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0075/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0075/2019

Debates :

PV 11/03/2019 - 24
CRE 11/03/2019 - 24

Balsojumi :

PV 12/03/2019 - 9.24
CRE 12/03/2019 - 9.24
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0158

ZIŅOJUMS     
PDF 202kWORD 60k
11.2.2019
PE 630.661v02-00 A8-0075/2019

par ES konfliktu novēršanas un mediācijas spēju uzlabošanu

(2018/2159(INI))

Ārlietu komiteja

Referente: Soraya Post

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES konfliktu novēršanas un mediācijas spēju uzlabošanu

(2018/2159(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus ANO cilvēktiesību līgumus un instrumentus,

–  ņemot vērā ANO Statūtu principus un mērķus,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktu un visus tā principus, jo tas ir Eiropas un plašāka reģiona drošības kārtības stūrakmens,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par konfliktu novēršanu un mediāciju, kā arī rezolūcijas par sievietēm, mieru un drošību, un par jauniešiem, mieru un drošību,

–  ņemot vērā 2009. gada 10. novembrī pieņemto Padomes koncepciju par ES starpniecības un dialoga spēju stiprināšanu (15779/09),

–  ņemot vērā Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, ko 2016. gada 28. jūnijā iesniedza Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP/PV) Federika Mogerīni, kā arī pirmo ziņojumu par šīs stratēģijas īstenošanu „From Shared Vision to Common Action: Implementing the EU Global Strategy“ („No kopīga redzējuma uz kopīgu rīcību — ES globālās stratēģijas īstenošana“), kas tika publicēts 2017. gada 18. jūnijā,

  ņemot vērā tā 2017. gada 15. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un EĀDD par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra samitam(1),

–  ņemot vērā tā 2018. gada 27. jūnija ieteikumu Padomei par ANO Ģenerālās asamblejas 73. plenārsesiju(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulu (ES) 2017/2306, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu(3),

–  ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2018. gada 13. jūnija priekšlikumu Padomei, kas iesniegts ar Komisijas atbalstu, par Padomes lēmumu, ar ko izveido Eiropas Miera nodrošināšanas fondu (HR(2018) 94),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0075/2019),

A.  tā kā starptautiskā miera un drošības veicināšana ir daļa no ES raison d’être, kas tika atzīts 2012. gada Nobela Miera prēmijas pasniegšanā, un tam ir būtiska nozīme Lisabonas līgumā;

B.  tā kā ES ir apņēmusies īstenot programmu sieviešu, miera un drošības jomā saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325 un turpmākiem atjauninājumiem un Jaunatnes, miera un drošības programmu saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2250 un turpmākajiem atjauninājumiem;

C.  tā kā ES ir viena no lielākajām līdzekļu devējām, kas atbalsta konfliktu novēršanu un miera veidošanu, izmantojot savus ārējās palīdzības instrumentus;

D.  tā kā ES kā galvenajai starptautisko organizāciju atbalstītājai, palīdzības sniedzējai un pasaules lielākajai tirdzniecības partnerei būtu jāuzņemas vadošā loma miera veidošanā, konfliktu novēršanā un starptautiskās drošības stiprināšanā; tā kā konfliktu novēršana un mediācija būtu jāformulē kā daļa no visaptverošas pieejas, kas apvieno drošību, diplomātiju un attīstību;

E.  tā kā ir nepieciešama sadarbība ar reģionālām organizācijām, piemēram, ar EDSO un tās 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktu, kurā cita starpā paredzēti principi par spēka neizmantošanu, valstu teritoriālo integritāti, vienlīdzīgām tiesībām un tautu pašnoteikšanos, un tā kā šīm organizācijām ir būtiska nozīme konfliktu novēršanā un mediācijā;

F.  tā kā vardarbīgu konfliktu novēršanai ir būtiska nozīme, lai risinātu drošības problēmas, ar kurām saskaras Eiropa un tās kaimiņvalstis, un lai panāktu politisko un sociālo progresu; tā kā novēršana ir arī būtisks efektīvu daudzpusēju attiecību elements un tā ir lietderīga, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) , jo īpaši 16. mērķi par miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību, tiesu iestāžu pieejamību visām personām un efektīvas, pārskatatbildīgas un iekļaujošas iestādes visos līmeņos;

G.  tā kā pastāvīgs ES atbalsts trešo valstu civilajiem un militārajiem dalībniekiem ir svarīgs faktors, lai novērstu atkārtotus vardarbīgus konfliktus; tā kā ilgtspējīgs un ilgstošs miers un drošība nav nošķirami no ilgtspējīgas attīstības;

H.  tā kā konfliktu novēršanai un mediācijai būtu jānodrošina stabilitātes saglabāšana un attīstība tajās valstīs un ģeogrāfiskajās zonās, kuru situācija rada tiešus draudus Savienības drošībai;

I.  tā kā novēršana ir stratēģiska funkcija, ar kuru tiek nodrošināta efektīva rīcība pirms krīzēm; tā kā arī mediācija ir viens no diplomātijas instrumentiem, ko var izmantot, lai novērstu, ierobežotu vai atrisinātu konfliktu;

J.  tā kā iekšējā un ārējā drošība ir arvien ciešāk saistītas un sarežģīto globālo problēmu risināšanai ir vajadzīga visaptveroša un integrēta ES pieeja ārējiem konfliktiem un krīzēm;

K.  tā kā ir vajadzīga stingrāka starpiestāžu pieeja, lai nodrošinātu, ka ES spēj pilnībā attīstīt un īstenot savas spējas;

L.  tā kā ES globālā stratēģija, politiskie paziņojumi un iestāžu attīstība ir atzinīgi vērtējami pierādījumi par AP/PV apņemšanos piešķirt prioritāti konfliktu novēršanai un starpniecībai;

M.  tā kā ārējās finansēšanas instrumenti sniedz ievērojamu ieguldījumu konfliktu novēršanā un miera veidošanā;

N.  tā kā pārejas tiesiskums ir svarīgs tiesas un ārpustiesas mehānismu kopums, kura uzmanības lokā ir pārskatatbildība par iepriekšējiem pārkāpumiem, kā arī ilgtspējīgas, taisnīgas un miermīlīgas nākotnes izveidošana;

O.  tā kā Parlaments ir ieņēmis nozīmīgu lomu parlamentārās diplomātijas jomā, tostarp attiecībā uz starpniecības un dialoga procesiem, ņemot vērā tā iedibināto dialoga un vienprātības veidošanas kultūru;

P.  tā kā vardarbīgi konflikti un karš nesamērīgi ietekmē civilos iedzīvotājus, īpaši sievietes un bērnus un vairāk pakļauj sievietes nekā vīriešus ekonomiskās un seksuālās izmantošanas, piespiedu darba, pārvietošanas un aizturēšanas riskam, kā arī tādai seksuālai vardarbībai kā izvarošana, ko izmanto kā karadarbības taktiku; tā kā sieviešu un jauniešu aktīvai dalībai ir svarīga nozīme konfliktu novēršanā, miera veidošanā, kā arī visu veidu vardarbības, tostarp seksuālās un ar dzimumu saistītas vardarbības, novēršanā;

Q.  tā kā ir būtiski iekļaut un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības un vietējo dalībnieku, gan civilo, gan arī militāro, tostarp sieviešu, minoritāšu, pamatiedzīvotāju un jauniešu, aktīvu un jēgpilnu līdzdalību, veicinot un atvieglojot spēju un uzticības palielināšanu mediācijā, dialogā un samierināšanā;

R.  tā kā konfliktu novēršanai, miera veidošanai un miera saglabāšanas pūliņiem bieži nav piešķirts pietiekams finansējums, neraugoties uz ES līmeņa politiskajām saistībām, kas savukārt ietekmē spēju veicināt un sekmēt rīcību šajās jomās,

1.  mudina Savienību piešķirt prioritāti konfliktu novēršanai un mediācijai, ievērojot vai atbalstot esošos saskaņotos sarunu formātus un principus; uzsver, ka šāda pieeja nodrošina augstu ES pievienotās vērtības līmeni politikas, sociālajā, ekonomikas un cilvēku drošības jomā pasaules mērogā; atgādina, ka konfliktu novēršanas un mediācijas darbības veicina Savienības klātbūtni un tās uzticamību starptautiskā mērogā;

2.  atzīst kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) civilo un militāro misiju lielo nozīmi miera uzturēšanā, konfliktu novēršanā un starptautiskās drošības stiprināšanā;

3.  aicina AP/PV, Komisijas priekšsēdētāju un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju noteikt kopīgas ilgtermiņa prioritātes konfliktu novēršanas un starpniecības jomā, kam jākļūst par daļu no regulāras stratēģiskās plānošanas;

4.  aicina veidot mieru ilgtermiņā, lai novērstu konfliktu pamatcēloņus;

5.  aicina stiprināt pašreizējo struktūru, lai atbalstītu turpmāk norādītās ES prioritātes;

6.  pieprasa uz konfliktu novēršanu un uz cilvēkiem orientētu pieeju, kura par ES iesaistes pamatu nosaka cilvēku drošību, lai uz vietas iegūtu pozitīvus un ilgtspējīgus rezultātus;

7.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisijas dienestus, kas nodarbojas ar ārējo darbību, iesniegt Parlamentam ikgadēju ziņojumu par progresu, kas panākts, īstenojot ES politikas saistības konfliktu novēršanas un starpniecības jomā;

Par ES konfliktu novēršanas un mediācijas institucionālo spēju uzlabošanu

8.  atbalsta saskaņotāku un visaptverošāku ES iesaistīšanos ārējos konfliktos un krīzēs, uzskata, ka integrēta pieeja ārējiem konfliktiem un krīzēm rada pievienoto vērtību Savienības ārējai darbībai un ka visi pasākumi ir jāīsteno pēc iespējas ātrāk, lai precizētu ES atbildi katrā konflikta posmā un padarītu šo integrēto pieeju operatīvāku un efektīvāku; šajā sakarībā atgādina starptautisko tiesību ANO Statūtu normas un principus un pauž atbalstu pašreizējām sarunu programmām, pieejām un principiem; atkārtoti norāda, ka katrs konflikts būtu jāskata atsevišķi;

9.  uzsver, ka šai spēju veidošanai būtu jāļauj dalībvalstīm noteikt prioritārās ģeogrāfiskās zonas konfliktu novēršanas un mediācijas darbībām un jāveicina divpusēja sadarbība starp Eiropas valstīm;

10.  aicina AP/PV vadībā izveidot ES augsta līmeņa konsultatīvo padomi par konfliktu novēršanu un mediāciju ar mērķi izveidot visaptverošu augsta līmeņa politisko mediatoru un konfliktu novēršanas ekspertu grupu, lai īsā laikā darītu pieejamas politiskās un tehniskās zināšanas; uzskata, ka ir nepieciešams arī ekspertu kopums izlīguma un pārejas tiesiskuma jomā;

11.  aicina iecelt ES īpašo sūtni miera jautājumos, kurš vadītu ES augsta līmeņa konsultatīvo padomi, lai veicinātu saskaņotību un koordināciju starp iestādēm, tostarp to attiecībās ar pilsonisko sabiedrību, uzlabotu informācijas apmaiņu un panāktu spēcīgāku un ātrāku rīcību;

12.  aicina izveidot citus iestāžu mehānismus, piemēram, darba grupas konkrētās konfliktu novēršanas situācijās;

13.  aicina izveidot īpašu Padomes darba grupu konfliktu novēršanai un mediācijai, ar kuru uzsvērtu ES stingro apņemšanos nodrošināt mieru un stabilitāti savos kaimiņreģionos;

Par Eiropas Ārējās darbības dienestu

14.  atzinīgi vērtē īpašas EĀDD Konfliktu novēršanas, miera veidošanas un mediācijas instrumentu vienības izveidi un tādu instrumentu izstrādi kā agrīnās brīdināšanas sistēma un potenciālo scenāriju analīze; aicina veikt ieguldījumus, lai turpinātu attīstīt šādus instrumentus;

15.  aicina sistemātiskāk apkopot, pārvaldīt un izplatīt attiecīgās zināšanas visu ES iestāžu darbiniekiem pieejamos, praktiskos un izmantojamos formātos;

16.  aicina turpināt štata darbinieku, mediatoru un citu ekspertu, kā arī trešo personu spēju attīstību attiecībā uz dzimumsensitīvu konfliktu analīzi, agrīnu brīdināšanu, izlīgumu un konfliktu novēršanu, sadarbojoties ar EĀDD un iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

Par Eiropas Komisiju

17.  atgādina, ka aizvien pieaug nepieciešamība novērst konfliktus, risinot konfliktu pamatcēloņus un sasniedzot IAM, īpašu uzmanību pievēršot demokrātijai un cilvēktiesībām, tiesiskumam, tiesu sistēmas reformai un pilsoniskās sabiedrības atbalstam;

18.  uzsver, ka visos ES intervences pasākumos, kas notiek teritorijās, kuras skar vardarbība un konflikti, ir jāņem vērā konfliktu un dzimumu līdztiesības aspekti; aicina nekavējoties rīkoties, lai iekļautu šos aspektus visās attiecīgajās politikas jomās, stratēģijās, darbībās un operācijās, vairāk uzsverot izvairīšanos no kaitējuma nodarīšanas, vienlaikus maksimāli palielinot ES ieguldījumu ilgtermiņa konfliktu novēršanas un miera veidošanas mērķu sasniegšanā;

Par Eiropas Parlamentu

19.  uzsver Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupas (DEG) un tās vadošo Eiropas Parlamenta deputātu lomu mediācijas un dialoga iniciatīvu koordinēšanā un atzinīgi vērtē jaunas iniciatīvas, piemēram, Žana Monē dialogu par mieru un demokrātiju (izmantojot vēsturisko Žana Monē māju Bazošā (Francija)), pasākumus, kas skar ar vēlēšanām saistītu vardarbību, partiju dialogu un vienprātības panākšanu, kā arī Jauno politisko līderu programmu, un iesaka šīs iniciatīvas attīstīt tālāk kā galvenos Eiropas Parlamenta instrumentus mediācijas, veicināšanas un dialoga jomā; atzinīgi vērtē DEG lēmumu izmantot Žana Monē dialogā ar Maķedonijas asambleju (Sobranie) gūto veiksmīgo pieredzi un šī dialoga metodiku piemērot arī pārējām Rietumbalkānu valstīm;

20.  atzinīgi vērtē partnerību ar Ukrainas Augstāko radu, izmantojot Žana Monē dialogus ar mērķi panākt Augstākās radas politisko frakciju un partiju vienprātību un vēl jo svarīgāk — pārveidot tās politisko kultūru par modernu Eiropas parlamentāro pieeju, kas pamatotos uz demokrātisku dialogu un vienprātības panākšanu;

21.  atzinīgi vērtē secinājumus, kas tika pieņemti piektajā Žana Monē dialogā, kurš norisinājās 2018. gada 11.–13. oktobrī un kurā tika pieņemti lēmumi par atbalstu asociācijas nolīguma īstenošanai; atzīst prasību par to, lai Eiropas Parlaments kopā ar Eiropas Komisiju sekmētu dialogu ar Augstākās radas un Ukrainas valdības galvenajām ieinteresētajām personām ar mērķi uzlabot Augstākās radas efektivitāti attiecībā uz asociācijas nolīguma īstenošanu;

22.  atzinīgi vērtē Ukrainas, Moldovas un Gruzijas parlamentu priekšsēdētāju jauno trīspusējo iniciatīvu izveidot reģionālo parlamentāro asambleju, kas būtu svarīga reģionālā dialoga platforma stratēģisku jautājumu izskatīšanai, tostarp par asociācijas nolīgumu īstenošanu un svarīgu drošības problēmu, tostarp hibrīdkara un dezinformācijas, novēršanu; uzskata, ka Eiropas Parlamenta atbalsts šim reģionālajam parlamentārajam dialogam būtiski liecina par tā apņemšanos sadarboties ar šo reģionu kopīgu reģionālās drošības problēmu risināšanā;

23.  atzīst tā pieaugošo nozīmi politiskajos mediācijas procesos; šajā sakarībā izceļ Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāra un trīs Eiropas Parlamenta mediatoru E. Kukan, I. Vajgl un K. Fleckenstein kopējo iniciatīvu, lai sniegtu atbalstu bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas partiju vadītājiem politiskās krīzes pārvarēšanā ar 2015. gada Pržinas nolīguma pieņemšanu; apstiprina tā gatavību izmantot minēto ciešo iestāžu sadarbību ar Komisiju un EĀDD, lai vairāk iesaistītos politiskā dialoga un izlīguma procesa stiprināšanā Rietumbalkānos un plašākā kaimiņattiecību politikas reģionā;

24.  aicina turpināt attīstīt Jauno politisko līderu programmu saistībā ar Jaunatnes, miera un drošības programmu, kas pamatojas uz ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 2250, kā arī turpināt lielisko sadarbību ar AP/PV Vidusjūras reģiona iniciatīvu programmā „Young Med Voices“;

25.  uzskata, ka augsta līmeņa jaunatnes dialogs „Bridging the gap“ (Plaisas novēršana) sniedz iespēju Rietumbalkānu reģiona valstu jaunatnes pārstāvjiem un gados jauniem parlamenta deputātiem iesaistīties dialogā, kas ir svarīgi partiju dialoga un izlīguma kultūras atbalstam, kā arī lai šā reģiona valstīm sekmētu Eiropas perspektīvu;

26.  iesaka turpināt attīstīt Eiropas Parlamenta deputātiem, īpaši tiem, kuri iecelti par mediatoriem vai galvenajiem novērotājiem, šobrīd pieejamās parlamentārās apmācības un konsultēšanas programmas, kā arī trešo valstu parlamentāriešu, politisko partiju un personāla apmācības programmas, tostarp tās, kas saistītas ar dzimumu līdztiesības un jaunatnes aspektiem, tostarp sadarbojoties ar tām dalībvalstu struktūrām, kurām ir īpašas zināšanas šajā jomā;

27.  uzskata, ka Parlamenta spējas varētu attīstīt vēl vairāk, ieceļot priekšsēdētāja vietnieku, kas būtu atbildīgs par starpniecības koordinēšanu un dialoga pasākumu veicināšanu un kas cieši sadarbotos ar Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupu (DEG);

28.  uzsver Eiropas Parlamenta piešķirtās Saharova balvas nozīmi izpratnes veicināšanā par pasaulē notiekošajiem konfliktiem; aicina nākamajā Parlamenta sasaukumā palielināt piešķirtās balvas apmēru;

29.  atzīst, ka Parlamentam, atbalstot vispārējos ES centienus, ir jāinstitucionalizē savas procedūras attiecībā uz mediāciju; aicina stiprināt parlamentārās diplomātijas un apmaiņas pasākumus, arī izmantojot parlamentāro delegāciju darbu;

30.  uzsver Parlamenta un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) ilgstošo ciešo sadarbību vēlēšanu un demokrātijas atbalsta jomā; aicina paplašināt šo sadarbību mediācijas un dialoga jomā;

Par sievietēm, mieru un drošību — dzimumu līdztiesības iespēju uzlabošana ES konfliktu novēršanā un mediācijā

31.  aicina īstenot pilnīgu dzimumu līdztiesību un pielikt īpašus pūliņus, lai nodrošinātu sieviešu, meiteņu un jauniešu līdzdalību un viņu tiesību aizsardzību visā konfliktu ciklā, sākot no konfliktu novēršanas līdz pēckonflikta atjaunošanai, saistībā ar ES konfliktu novēršanas un mediācijas darbībām;

32.  aicina veikt visus pasākumus, kas saistīti ar sadarbību, apmācību un iejaukšanos, ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ES iniciatīvas, kā arī to aktīvo ieguldījumu nākamajā Dzimumu līdztiesības rīcības plānā un jauno ES stratēģisko pieeju attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību;

33.  aicina visos konfliktu novēršanas, mediācijas un miera veidošanas procesa posmos iekļaut specializētās zināšanas par dzimumu līdztiesību, tostarp ar dzimumu saistītas vardarbības un ar konfliktu saistītas seksuālās vardarbības jomā;

34.  aicina ES uzņemties vadošo lomu, īstenojot ANO Drošības padomes rezolūcijas par jauniešiem, mieru un drošību un iekļaujot tajās ietvertos principus visos ES konfliktu novēršanas un mediācijas pasākumos;

35.  aicina ņemt vērā un apzināt jaunu sieviešu un jaunu vīriešu vajadzības un vēlmes visos sadarbību, apmācību un pasākumos, ievērojot dažādos veidus, kādos vardarbīgi konflikti ietekmē viņu dzīvi un nākotni, kā arī vērtīgo ieguldījumu, ko viņi var veikt, novēršot un atrisinot vardarbīgus konfliktus;

Par pilsoniskās sabiedrības organizāciju lielāku nozīmi un labākām spējām attiecībā uz ES pieeju konfliktu novēršanai un starpniecībai

36.  uzskata, ka ES vispārējās pieejas īstenošanā un tās prioritāšu noteikšanā attiecībā uz spēju attīstīšanu būtu jāņem vērā pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīme;

37.  uzsver, ka konfliktu novēršanā un atrisināšanā ir ļoti svarīgi uzticības veidošanas pasākumi un tieši personiskie kontakti;

38.  aicina rīkot apspriedes ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jo īpaši tām, kas specializējušās sieviešu tiesību un minoritāšu cilvēktiesību jomā, izstrādājot un īstenojot ES programmas un politikas virzienus attiecībā uz mieru, drošību un mediāciju;

Par finanšu un budžeta resursiem, kas pieejami ES konfliktu novēršanai un mediācijai

39.  uzskata, ka pieaugošās problēmas prasa lielākas apropriācijas konfliktu novēršanai un īpašu personāla spēju nodrošināšanai;

40.  uzsver nepieciešamību nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (2021–2027) paredzēt pietiekamus un īpaši tam paredzētus finanšu resursus ES konfliktu novēršanas un starpniecības pasākumiem;

41.  aicina AP/PV sniegt Parlamentam jaunāko informāciju par EĀDD budžeta pozīciju, kas paredzēta konflikta analīzes un konflikta kontekstuālās izpratnes, agrīnās brīdināšanas un mediācijas atbalstam un turpmākajām prioritātēm šajā jomā;

°

°  °

42.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas un Padomes priekšsēdētājiem, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, EĀDD, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, Komisijai, EDSO, ANO ģenerālsekretāram un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV C 356, 4.10.2018., 130. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0312.

(3)

OV L 335, 15.12.2017., 6. lpp.


PASKAIDROJUMS

Eiropas Savienība savā būtībā ir miera veidošanas projekts, līdz ar to ir tikai dabiski, ka tās ārpolitikas galvenais elements ir konfliktu novēršana un miera veidošana. Saskaņā ar Lisabonas līgumu ES cenšas veicināt mieru (I sadaļas 3. panta 1. punkts) un tā gūst sapratni par mieru no savām vērtībām un principiem.

Šie principi attiecas uz ārpolitikas mērķiem, kuru pamatā ir visaptveroša miera definīcija, kas ietver ne tikai drošību un stabilitāti (piemēram, bruņotas vardarbības neesamību), bet arī novērš konfliktu pamatcēloņus, veicinot demokrātiju, labu pārvaldību, cilvēktiesības, ilgtspējīgu attīstību un cilvēku drošību. Būtībā tas nozīmē, ka miers ir cieši saistīts ar ikviena cilvēka dzīves un labklājības aizsardzību visos viņu dzīves aspektos, un to var panākt, radot drošību, kas balstīta uz cilvēktiesībām un cilvēku drošību, nevis ar militarizāciju.

ANO komitejas 30. vispārīgajā ieteikumā par CEDAW (Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu) tiek atgādināts, ka sieviešu pieredze bieži vien netiek uzskatīta par būtisku, lai prognozētu konfliktu, un ka sieviešu līdzdalība konfliktu novēršanā ir zema, un sievietes ir maz pārstāvētas iestādēs, kas nodarbojas ar preventīvo diplomātiju. ES arī atzīst, ka sieviešu nepietiekama pārstāvība starpniecības procesos un miera sarunās, kā arī nepietiekamas specializētās zināšanas par dzimumu jautājumiem starpniecības grupās būtiski ierobežo to, cik lielā mērā šajos procesos tiek ņemta vērā sieviešu konflikta pieredze un turpmākās vajadzības pēc tiesiskuma un atjaunošanas” (2009. gada ES Koncepcija par starpniecības un dialoga spējām).

Ja sievietes un mazākumtautības nav iekļautas darbā par konfliktu novēršanu, tam pietrūks būtiskas informācijas un būtisku aspektu. Tikai nodrošinot sieviešu iekļaujošu pārstāvību un izmantojot konflikta dzimumaspektu analīzi, mēs varēsim izstrādāt precīzas atbildes un panākt ilgtspējīgu mieru. Sieviešu dalībai, balsij un spējām, kā arī krusteniskai dzimumu analīzei ir izšķiroša nozīme dialogos, lai mēs varētu formulēt labāku politiku un panākt taisnīgus miera līgumus. Tas bija redzams dažādās situācijās, piemēram, Lībijā, Jemenā, Nigērijā un Kolumbijā. Patiesībā mēs esam to redzējuši visā pasaulē.

Starptautiskā sieviešu līga mieram un brīvībai saka šādus vārdus: „Programmai sieviešu, miera un drošības jomā ir transformatīvs potenciāls. Tas ir spēcīgs instruments, lai pārietu no ekskluzīvas uz demokrātisku lēmumu pieņemšanu, no dzimumu nevienlīdzības uz taisnīgumu dzimumu jomā un no konfliktiem uz ilgtspējīgu mieru.”

Programma sieviešu, miera un drošības jomā šobrīd jau ir starptautiski atzīta, taču joprojām pastāv lielas grūtības tās īstenošanā. EĀDD atzīst, ka dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanai konfliktu novēršanā un mediācijā ir nepieciešamas zināšanas un specializētās zināšanas par dzimumiem gan konkrētos jautājumos, gan attiecībā uz visu miera procesu (faktu lapa — EĀDD starpniecības atbalsta projekts — Sieviešu līdzdalība un dzimumu līdztiesība). Vēl viens svarīgs uzdevums, protams, ir saistības pārvērst par reālu darbību un atbalstīt tās ar īpašiem mērķiem paredzētu finansējumu un resursiem. Šajā ziņā ES var uzņemties spēcīgu vadošo lomu, īstenojot programmu sieviešu, miera un drošības jomā, kas arī nozīmē uzņemties vadošo lomu globāla miera veicināšanā.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

4.2.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

4

16

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Bas Belder, Goffredo Maria Bettini, Elmar Brok, Klaus Buchner, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Michael Gahler, Iveta Grigule-Pēterse, Sandra Kalniete, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Clare Moody, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Dobromir Sośnierz, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Brando Benifei, Neena Gill, Liisa Jaakonsaari, Marek Jurek, Soraya Post, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Helmut Scholz

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

José Blanco López, Santiago Fisas Ayxelà, Karin Kadenbach, Ramón Luis Valcárcel Siso, Julie Ward, Flavio Zanonato


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

ALDE

Iveta Grigule-Pēterse, Javier Nart

ECR

Charles Tannock, Geoffrey Van Orden

S&D

Brando Benifei, Goffredo Maria Bettini, José Blanco López, Neena Gill, Liisa Jaakonsaari, Karin Kadenbach, Arne Lietz, Andrejs Mamikins, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Soraya Post, Julie Ward, Flavio Zanonato

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Barbara Lochbihler

4

-

ECR

Bas Belder, Marek Jurek

NI

Georgios Epitideios, Dobromir Sośnierz

16

0

GUE/NGL

Helmut Scholz

PPE

Michèle Alliot-Marie, Elmar Brok, Arnaud Danjean, Santiago Fisas Ayxelà, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, David McAllister, Ramona Nicole Mănescu, Francisco José Millán Mon, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Ramón Luis Valcárcel Siso

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 27. februārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika