ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu „Eiropas Solidaritātes korpuss“ un atceļ [Eiropas Solidaritātes korpusa regulu] un Regulu (ES) Nr. 375/2014

14.2.2019 - (COM(2018)0440 – C8-0264/2018 – 2018/0230(COD)) - ***I

Kultūras un izglītības komiteja
Referente: Michaela Šojdrová
Atzinumu sagatavotāji (*):
Eleni Theocharous, Attīstības komiteja
Deirdre Clune, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
* Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

Grozījumi

Procedūra : 2018/0230(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A8-0079/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0079/2019

Debates :

PV 11/03/2019 - 18
CRE 11/03/2019 - 18

Balsojumi :

PV 12/03/2019 - 9.16
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0150

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
Attīstības komitejas atzinums
Nodarbinātības un sociālo Lietu komitejas atzinums
Budžeta komitejas Atzinums
Reģionālās Attīstības komitejas atzinums
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu „Eiropas Solidaritātes korpuss“ un atceļ [Eiropas Solidaritātes korpusa regulu] un Regulu (ES) Nr. 375/2014

(COM(2018)0440 – C8-0264/2018 – 2018/0230(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0440),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 165. panta 4. punktu, 166. panta 4. punktu un 214. panta 5. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0264/2018),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu[1],

– ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 6. decembra atzinumu[2],

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Budžeta komitejas, kā arī Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A8-0079/2019),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Eiropas Savienības pamatā ir tās pilsoņu un dalībvalstu solidaritāte. Šī kopīgā vērtība nosaka tās rīcību un nodrošina vajadzīgo vienotību, risinot pašreizējās un turpmākās sabiedrības problēmas, kuru novēršanā Eiropas jaunieši vēlas sniegt ieguldījumu, praksē apliecinot savu solidaritāti.	(1) Eiropas Savienības pamatā ir tās pilsoņu un dalībvalstu solidaritāte. Šī kopīgā vērtība, ko paredz Līguma par Eiropas Savienību 2. pants, nosaka tās rīcību un nodrošina vajadzīgo vienotību, risinot pašreizējās un turpmākās sabiedrības problēmas, kuru novēršanā Eiropas jaunieši vēlas sniegt ieguldījumu, praksē apliecinot savu solidaritāti.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Ņemot vērā humanitāro krīžu un globālo ārkārtas situāciju ievērojamo pieaugumu un nolūkā veicināt Savienības iedzīvotāju solidaritāti un humānās palīdzības pamanāmību, ir nepieciešams attīstīt solidaritāti starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm, kuras saskārušās ar cilvēka izraisītām vai dabas katastrofām.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 1.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1b) Humānā palīdzība ir balstīta uz objektivitātes, neitralitātes un nediskriminācijas principiem, kuri ir nostiprināti starptautiskajās humanitārajās tiesībās un Savienības tiesību aktos. Humānā palīdzība nodrošina vajadzībām atbilstīgu ārkārtas palīdzību, kuras mērķis ir nosargāt dzīvību, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas, saglabāt cilvēka cieņu un nodrošināt aizsardzību neaizsargātām grupām cilvēka izraisītu vai dabas katastrofu gadījumā. Būtiski humānās palīdzības elementi ir arī katastrofu riska mazināšana un sagatavotība katastrofām, īstenojot spēju un noturības veidošanas pasākumus.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Komisija savā 2016. gada 7. decembra paziņojumā “Eiropas Solidaritātes korpuss”¹⁸ uzsvēra vajadzību stiprināt pamatus darbam solidaritātes jomā visā Eiropā, nodrošināt jauniešiem vairāk un labākas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, aptverot virkni dažādu jomu, un atbalstīt valsts un vietējo dalībnieku centienus pārvarēt dažādas problēmas un krīzes. Ar šo paziņojumu sākās Eiropas Solidaritātes korpusa pirmais posms, kurā tika mobilizētas dažādas Savienības programmas, lai jauniešiem visā Savienībā piedāvātu brīvprātīgā darba, stažēšanās vai darba iespējas.	(3) Komisija savā 2016. gada 7. decembra paziņojumā “Eiropas Solidaritātes korpuss”¹⁸ uzsvēra vajadzību stiprināt pamatus darbam solidaritātes jomā visā Eiropā, nodrošināt jauniešiem vairāk un labākas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, aptverot virkni dažādu jomu, un atbalstīt valsts, reģionālo un vietējo dalībnieku centienus pārvarēt dažādas problēmas un krīzes. Ar šo paziņojumu sākās Eiropas Solidaritātes korpusa pirmais posms, kurā tika mobilizētas dažādas Savienības programmas, lai jauniešiem visā Savienībā piedāvātu brīvprātīgā darba, stažēšanās vai darba iespējas.
___________________	__________________
¹⁸ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Solidaritātes korpuss”, COM(2016) 0942 final.	¹⁸ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Solidaritātes korpuss”, COM(2016)0942 final.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Šīs regulas kontekstā solidaritāte uzskatāma par katras personas atbildību attiecībā uz visiem, lai kopējo interešu labā veltītu pūles, kuras izpaužas konkrētās darbībās, neparedzot saņemt pretī pakalpojumu.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 4.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4b) Palīdzība ārpus Savienības esošiem cilvēkiem un kopienām, kas saskaras ar katastrofām vai kas ir īpaši neaizsargātas pret katastrofām un kam nepieciešama humānā palīdzība, pamatojoties uz neitralitātes, cilvēcīguma, neatkarības un objektivitātes pamatprincipiem, ir svarīgs solidaritātes apliecinājums.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 4.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4c) Iesaistītajiem brīvprātīgajiem un organizācijām, kas īsteno Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa darbības, būtu jāievēro principi, kas noteikti Eiropas konsensā par humāno palīdzību.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 4.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4d) Ir jāturpina attīstīt solidaritāti ar trešo valstu iedzīvotājiem, kuri cietuši krīzēs vai katastrofās, kā arī jāuzlabo gan Savienības iedzīvotāju informētība par humāno palīdzību un brīvprātīgo darbu, gan arī humānās palīdzības un brīvprātīgā darba pamanāmība.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 4.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4e) Savienība un dalībvalstis ir apņēmušās īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tajā paredzētos ilgtspējīgas attīstības mērķus gan iekšēji, gan ar ārējām darbībām.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 4.f apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4f) Padome 2017. gada 19. maija secinājumos par humanitāro un attīstības pasākumu saiknes izmantošanu ir atzinusi, ka ir jāstiprina noturība, labāk sasaistot humāno palīdzību un attīstības sadarbību, un vēl vairāk jānostiprina operatīvā saikne starp humāno palīdzību papildinošām pieejām, attīstības sadarbību un konfliktu novēršanu.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Jauniešiem ir jānodrošina viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, kas tiem varētu sniegt iespēju apliecināt savu apņemšanos sniegt labumu kopienām, vienlaikus gūstot noderīgu pieredzi, prasmes un kompetenci personīgajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, sociālajai, pilsoniskajai un profesionālajai attīstībai, tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību. Šīm darbībām būtu jāatbalsta arī jauniešu brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāte.	(5) Jauniešiem ir jānodrošina viegli pieejamas, iekļaujošas un jēgpilnas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, kas tiem varētu sniegt iespēju apliecināt savu apņemšanos sniegt labumu kopienām, vienlaikus gūstot noderīgu pieredzi, zināšanas, prasmes un kompetenci personīgajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, sociālajai, pilsoniskajai un profesionālajai attīstībai, tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību. Šīm darbībām būtu jāatbalsta arī jauniešu brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāte un daudzkultūru apmaiņa.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes darbībām būtu jābūt kvalitatīvām, proti, jāatbilst nenodrošinātām sabiedrības vajadzībām, jāsekmē kopienu stiprināšana, jāsniedz jauniešiem iespēja iegūt vērtīgas zināšanas un kompetenci, jābūt jauniešiem finansiāli pieejamām, un tās būtu jāīsteno drošos un veselībai labvēlīgos apstākļos.	(6) Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes darbībām būtu jābūt kvalitatīvām; ar tām vajadzētu censties risināt sabiedrības problēmas, stiprināt solidaritāti un sekmēt kopienas un demokrātisku līdzdalību. Tām jāsniedz jauniešiem iespēja iegūt vērtīgas zināšanas, prasmes un kompetenci. Tām jābūt jauniešiem finansiāli pieejamām, un tās būtu jāīsteno drošos, iekļaujošos un veselībai labvēlīgos apstākļos. Būtu jāveicina dialogs ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un Eiropas tīkliem, kas specializējušies neatliekamos sociālajos jautājumos, lai pēc iespējas labāk noteiktu neatrisinātās sabiedrības vajadzības un nodrošinātu uz vajadzībām orientētu programmu. Solidaritātes darbībām nebūtu negatīvi jāietekmē pašreizējās darba vietas vai stažēšanās vietas un būtu jācenšas stiprināt uzņēmumu korporatīvā sociālā atbildība, tās neaizstājot.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Eiropas Solidaritātes korpuss visā Savienībā un ārpus tās nodrošina vienotu kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes darbībām. Būtu jānodrošina saskaņotība un papildināmība ar citām atbilstošām Savienības rīcībpolitikām un programmām. Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā ir priekšgājēju programmu un spēkā esošo programmu, jo īpaši Eiropas Brīvprātīgo dienesta¹⁹ un iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie”²⁰ priekšrocības un sinerģijas. Tas arī papildina darbu, ko dalībvalstis veic, atbalstot jauniešus un atvieglojot viņu pāreju no skolas uz darba dzīvi ar programmu “Garantija jauniešiem”, kura tiem sniedz papildu iespējas spert pirmos soļus darba tirgū, proti, jauniešiem tiek piedāvāts stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstīs. Ir nodrošināta arī papildināmība ar pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kas saistīti ar Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros veiktajām darbībām, piemēram, Eiropas mēroga valstu nodarbinātības dienestu tīklu, EURES un Eurodesk tīklu. Turklāt būtu jānodrošina arī papildināmība starp spēkā esošajām saistītajām shēmām, jo īpaši starp valsts solidaritātes un mobilitātes shēmām jauniešiem un Eiropas Solidaritātes korpusu, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz labu praksi.	(7) Eiropas Solidaritātes korpuss visā Savienībā un ārpus tās nodrošina vienotu kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes darbībām. Būtu jānodrošina saskaņotība un papildināmība ar citām atbilstošām Savienības rīcībpolitikām un programmām. Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā ir priekšgājēju programmu un spēkā esošo programmu, jo īpaši Eiropas Brīvprātīgo dienesta¹⁹ un iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie”²⁰ priekšrocības un sinerģijas. Tas arī papildina darbu, ko dalībvalstis veic, atbalstot jauniešus un atvieglojot viņu pāreju no skolas uz darba dzīvi ar tādām programmām kā „Garantija jauniešiem“, kura tiem sniedz papildu iespējas spert pirmos soļus darba tirgū, proti, jauniešiem tiek piedāvāts stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstīs. Ir nodrošināta arī papildināmība ar pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kas saistīti ar Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros veiktajām darbībām, piemēram, Eiropas mēroga valstu nodarbinātības dienestu tīklu, EURES un Eurodesk tīklu un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp sociālajiem partneriem un tīkliem, kas pārstāv jauniešus un brīvprātīgos. Turklāt būtu jānodrošina arī papildināmība starp spēkā esošajām saistītajām shēmām, jo īpaši starp valsts solidaritātes shēmām, piemēram, brīvprātīgo darbu, pilsonisko dienestu un mobilitātes shēmām jauniešiem un Eiropas Solidaritātes korpusu, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz labu praksi, lai savstarpēji uzlabotu un bagātinātu šādu shēmu ietekmi un priekšrocības un pamatotos uz labu praksi. Ar Eiropas Solidaritātes korpusu nedrīkstētu aizstāt valsts shēmas. Jānodrošina, lai valsts solidaritātes darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem. Komisijai būtu jāizstrādā praktiskas pamatnostādnes par programmas papildināmību ar citām Savienības programmām un finansējuma avotiem, kā arī par sinerģiju starp tiem.
__________________	__________________
¹⁹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50.–73. lpp.).	¹⁹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50.–73. lpp.).
²⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 375/2014, ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”) (OV L 122, 24.4.2014., 1.–17 lpp.).	²⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 375/2014, ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”) (OV L 122, 24.4.2014., 1.–17 lpp.).
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Programmā nebūtu atkārtoti jāveic nosūtošo un uzņemošo organizāciju sertifikācija, kas veikta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 375/20141, un, īstenojot šo regulu, no 2021. gada būtu jāatzīst līdzvērtība.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Eiropas Solidaritātes korpuss sniedz jauniešiem jaunas iespējas veikt brīvprātīgo darbu, stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās, kā arī izdomāt un izstrādāt solidaritātes projektus pēc savas iniciatīvas. Šīs iespējas sniedz ieguldījumu viņu personīgās, ar izglītības ieguvi saistītās, sociālās, pilsoniskās un profesionālās attīstības veicināšanā. Eiropas Solidaritātes korpuss arī atbalsta tā dalībniekiem un organizācijām paredzētas tīklošanas darbības, kā arī pasākumus atbalstīto darbību kvalitātes nodrošināšanai un tajās gūto mācību rezultātu uzlabotai atzīšanai. Tādējādi tas arī veicinās jauniešiem svarīgu Eiropas sadarbību un uzlabos informētību par tās pozitīvo ietekmi.	(9) Eiropas Solidaritātes korpuss sniedz jauniešiem jaunas neformālās un ikdienējās mācīšanās iespējas — tie var veikt brīvprātīgo darbu, stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās, kā arī izdomāt un izstrādāt solidaritātes projektus pēc savas iniciatīvas. Šīs iespējas sniedz ieguldījumu viņu personīgās, ar izglītības ieguvi saistītās, sociālās, pilsoniskās un profesionālās attīstības veicināšanā. Eiropas Solidaritātes korpuss arī atbalsta tā dalībniekiem un organizācijām paredzētas tīklošanas darbības, kā arī pasākumus atbalstīto darbību kvalitātes nodrošināšanai un tajās gūto mācību rezultātu uzlabotai atzīšanai. Tādējādi tas arī veicinās jauniešiem svarīgu Eiropas sadarbību un uzlabos informētību par tās pozitīvo ietekmi. Tam būtu jācenšas stiprināt kopienas un atbalstīt pašreizējās organizācijas, kas īsteno solidaritātes darbības.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Minētajām darbībām būtu jāsniedz ieguvumi kopienām un vienlaikus jāveicina indivīda personīgā, ar izglītības ieguvi saistītā, sociālā, pilsoniskā un profesionālā attīstība; šādas darbības var tikt īstenotas kā brīvprātīgais darbs, stažēšanās un darbs, projekti vai tīklošanas darbības, un tās var būt saistītas ar dažādām jomām, piemēram, izglītību un apmācību, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, uzņēmējdarbību, jo īpaši sociālo uzņēmējdarbību, pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, vidi un dabas aizsardzību, rīcību klimata politikas jomā, katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un to seku novēršanu, lauksaimniecību un lauku attīstību, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšanu, veselību un labjutību, radošumu un kultūru, fizisko izglītību un sportu, sociālo palīdzību un labklājību, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un integrēšanu, teritoriālo sadarbību un kohēziju, kā arī pārrobežu sadarbību. Šādām solidaritātes darbībām būtu jāietver spēcīga mācību un prasmju apguves dimensija, piedāvājot dalībniekiem atbilstošas aktivitātes pirms solidaritātes darbības, tās laikā un pēc tās.	(10) Šādām solidaritātes darbībām būtu jārada skaidra Eiropas pievienotā vērtība un jāsniedz ieguvumi kopienām un vienlaikus jāveicina indivīda personīgā, ar izglītības ieguvi saistītā, sociālā, pilsoniskā un profesionālā attīstība. Vajadzētu būt iespējai šādas darbības īstenot kā brīvprātīgo darbu, stažēšanos un darbu, projektus vai tīklošanas darbības, un tās var būt saistītas ar dažādām jomām, piemēram, izglītību un apmācību, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, uzņēmējdarbību, jo īpaši sociālo uzņēmējdarbību, pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, starpkultūru un starpreliģiju dialogu, sociālo iekļautību, cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu, vides un dabas aizsardzību, rīcību klimata politikas jomā, katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un to seku novēršanu, lauksaimniecību un lauku attīstību, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšanu, veselību un labjutību, kultūru, tostarp kultūras mantojumu, radošumu, fizisko izglītību un sportu, sociālo palīdzību un labklājību, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un integrēšanu, pievēršot uzmanību to problēmu novēršanai, ar kurām saskaras migranti, teritoriālo sadarbību un kohēziju, kā arī pārrobežu sadarbību. Šādām solidaritātes darbībām būtu jāietver spēcīga mācību un prasmju apguves dimensija, piedāvājot dalībniekiem atbilstošas aktivitātes pirms solidaritātes darbības, tās laikā un pēc tās.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Brīvprātīgais darbs (gan Savienībā, gan ārpus tās) sniedz bagātīgu pieredzi neformālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā, un šī pieredze veicina jauniešu personīgo, sociālo, ar izglītības ieguvi saistīto un profesionālo attīstību, kā arī viņu pilsonisko aktivitāti un nodarbināmību. Brīvprātīgajam darbam nevajadzētu negatīvi ietekmēt iespējamu vai esošu apmaksātu nodarbinātību, nedz arī tas būtu jāuzskata par apmaksāta darba aizstājēju. Komisijai un dalībvalstīm, izmantojot atvērto koordinēšanas metodi, būtu jāsadarbojas attiecībā uz brīvprātīgā darba kārtību jaunatnes jomā.	(11) Brīvprātīgais darbs (gan Savienībā, gan ārpus tās) sniedz bagātīgu pieredzi neformālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā, un šī pieredze veicina jauniešu personīgo, sociālo, ar izglītības ieguvi saistīto un profesionālo attīstību, kā arī viņu pilsonisko aktivitāti, demokrātisko līdzdalību un nodarbināmību. Brīvprātīgajam darbam būtu jāpamatojas uz rakstisku vienošanos par brīvprātīgo darbu, un tam nevajadzētu negatīvi ietekmēt iespējamu vai esošu apmaksātu nodarbinātību, nedz arī tas būtu jāuzskata par apmaksāta darba aizstājēju. Komisijai un dalībvalstīm, izmantojot atvērto koordinēšanas metodi, būtu jāsadarbojas attiecībā uz brīvprātīgā darba kārtību jaunatnes jomā.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Stažēšanās un darbs ar solidaritāti saistītās jomās jauniešiem var piedāvāt papildu iespējas iekļūt darba tirgū, vienlaikus sniedzot ieguldījumu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā. Tas var palīdzēt uzlabot jauniešu nodarbināmību un produktivitāti, vienlaikus atvieglojot pāreju no izglītības uz nodarbinātību, kas ir svarīgs faktors jauniešu iespēju uzlabošanai darba tirgū. Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvātā stažēšanās notiek saskaņā ar kvalitātes principiem, kas noteikti Padomes ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu²¹. Piedāvātā stažēšanās un darbs ir jauniešu atspēriena punkts ienākšanai darba tirgū, un minētās darbības papildina atbilstošs atbalsts pēc darbības beigām. Stažēšanos un darbu organizē atbildīgie darba tirgus dalībnieki, konkrētāk, valsts un privātie nodarbinātības dienesti, sociālie partneri un tirdzniecības kameras, un atlīdzību maksā dalīborganizācija. Dalīborganizācijām būtu jāpiesakās finansējuma saņemšanai kompetentajā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrā nolūkā būt par starpnieku starp jauniešiem (dalībniekiem) un darba devējiem, kuri piedāvā stažēšanās un darbu solidaritātes jomā.	(12) Viegli pieejama stažēšanās un darbs būtu skaidri jānošķir no brīvprātīgā darba gan no finansiālā, gan organizatoriskā viedokļa. Nekad nevajadzētu aizvietot darbavietu ar stažēšanās vietu. Tomēr apmaksāta stažēšanās un darbs var būt stimuls nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem un tiem jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, līdzdarboties ar solidaritāti saistītās darbībās, kas citādi viņiem var nebūt pieejamas, un vienlaikus sniegt nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību, palīdzot risināt novārtā atstātas svarīgas sociālās problēmas un stiprinot vietējās kopienas. Stažēšanās var palīdzēt jauniešiem pāriet no izglītības uz nodarbinātību un var uzlabot jauniešu nodarbinātību, kas ir svarīgs faktors ilgtspējīgai jauniešu integrēšanai darba tirgū. Piedāvātā stažēšanās un darbs ir jauniešu atspēriena punkts ienākšanai darba tirgū. Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvātā stažēšanās un nodarbinātība jāapmaksā tai dalīborganizācijai, kas dalībniekam piedāvā attiecīgo stažēšanās vai darba vietu. Stažēšanās pamatā būtu jābūt rakstiskam stažēšanās līgumam saskaņā ar tās valsts piemērojamajiem tiesību aktiem, kurā notiek stažēšanās, un attiecīgā gadījumā tai būtu jānotiek saskaņā ar principiem, kas noteikti Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu²¹. Darba pamatā vajadzētu būt darba līgumam saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai piemērojamiem koplīgumiem, vai abiem iesaistītajā valstī, kurā darbs tiek veikts. Finansiālu atbalstu dalīborganizācijām, kas nodrošina darba vietas, nevajadzētu piešķirt ilgāk kā divpadsmit mēnešus. Attiecīgajām dalīborganizācijām būtu jāpiesakās finansējuma saņemšanai kompetentajā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrā nolūkā būt par starpnieku starp gados jauniem dalībniekiem un darba devējiem, kuri piedāvā stažēšanos un darbu solidaritātes jomā. Stažēšanos un nodarbinātību būtu jāpapildina ar atbilstošu un ar dalībnieka līdzdalību saistītu sagatavošanu, apmācību darbavietā un atbalstu pēc darbības beigām. Stažēšanos un darbu varētu atvieglot attiecīgie darba tirgus dalībnieki, konkrētāk, valsts un privātie nodarbinātības dienesti, sociālie partneri un tirdzniecības kameras, kā arī pārrobežu darbību gadījumā EURES dalīborganizācijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/589^21a.
__________________	__________________
²¹ Padomes 2018. gada 15. marta Ieteikums par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.).	²¹ Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikums par stažēšanās kvalitātes sistēmu (OV C 88, 27.3.2014., 1. lpp.).
	^21a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 13. aprīļa Regula (ES) 2016/589 par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Būtu jācenšas nodrošināt, lai stažēšanās un darbs būtu pieejams visiem jauniešiem, jo īpaši tiem jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju piedalīties ar solidaritāti saistītos pasākumos, tostarp jauniešiem ar invaliditāti, jauniešiem, kuri atrodas sociāli vai kultūras ziņā nelabvēlīgā situācijā, migrantiem un nomaļu lauku apvidu un tālāko Savienības reģionu iedzīvotājiem.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Jauniešu iniciatīvas gars ir svarīga sabiedrības un darba tirgus vērtība. Eiropas Solidaritātes korpuss sekmē iniciatīvas garu, piedāvājot jauniešiem iespēju izstrādāt un īstenot pašiem savus projektus, kas ir vērsti uz konkrētu problēmu risināšanu, sniedzot ieguvumus vietējām kopienām. Šie projekti ir iespēja praksē izmēģināt idejas, un tie palīdz jauniešiem pašiem kļūt par solidaritātes darbību virzītājiem. Projekti turklāt ir arī platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes darbībās, un tie ir pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekus kļūt par pašnodarbinātajiem vai veidot apvienības, nevalstiskās organizācijas vai citas struktūras, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un ar jaunatni saistītās jomās.	(13) Jauniešu iniciatīvas gars ir svarīga sabiedrības un darba tirgus vērtība. Eiropas Solidaritātes korpuss sekmē iniciatīvas garu, piedāvājot jauniešiem iespēju izstrādāt un īstenot pašiem savus projektus, kas ir vērsti uz konkrētu problēmu risināšanu, sniedzot ieguvumus vietējām kopienām. Šie projekti ir iespēja praksē izmēģināt idejas, lai ar augšupējas pieejas palīdzību rastu inovatīvus risinājumus kopējām problēmām, un tie palīdz jauniešiem pašiem kļūt par solidaritātes darbību virzītājiem. Projekti turklāt ir arī platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes darbībās, un tie ir pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekus kļūt par pašnodarbinātajiem un turpināt būt aktīviem pilsoņiem, darbojoties kā brīvprātīgajiem, stažieriem vai strādājot apvienībās, nevalstiskās organizācijās vai citās struktūrās, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un ar jaunatni saistītās jomās. Eiropas Solidaritātes korpusa galvenais mērķis ir radīt vidi, kas jauniešus arvien vairāk motivē iesaistīties solidaritātes darbībās un kalpot sabiedrības interesēm.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a) Ja, veicot pienācīgu atlasi, apmācību un sagatavošanu nosūtīšanai, ir nodrošināts, ka brīvprātīgajiem ir vajadzīgās prasmes un kompetences, lai maksimāli efektīvi palīdzētu grūtībās nonākušiem cilvēkiem, un ja brīvprātīgā darba veikšanas vietā viņiem ir pietiekams atbalsts un uzraudzība, brīvprātīgie var palīdzēt stiprināt Savienības spēju sniegt vajadzībām atbilstīgu un principos balstītu humāno palīdzību un var sekmēt humanitārās jomas efektivitātes palielināšanu. Tādēļ, lai veicinātu humānās palīdzības pasākumu efektivitāti, kā arī atbalstītu brīvprātīgos, svarīga loma ir prasmīgu, labi apmācītu un pieredzējušu darbaudzinātāju vai mentoru darbībai uz vietas.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistītajiem jauniešiem un dalīborganizācijām būtu jājūt, ka tie pieder personu un struktūru kopienai, kas apņēmusies stiprināt solidaritāti visā Eiropā. Tostarp dalīborganizācijām ir vajadzīgs atbalsts, lai tās uzlabotu spēju piedāvāt kvalitatīvas darbības arvien lielākam skaitam dalībnieku. Eiropas Solidaritātes korpuss atbalsta tīklošanas darbības, kuru mērķis ir stiprināt jauniešu un dalīborganizāciju iesaistīšanos šajā kopienā, veicināt Eiropas Solidaritātes korpusa garu, kā arī sekmēt noderīgas prakses un pieredzes apmaiņu. Šīs darbības arī veicina valsts un privātā sektora dalībnieku informētības uzlabošanu par Eiropas Solidaritātes korpusu, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanā iesaistīto dalībnieku un dalīborganizāciju atsauksmju apkopošanu.	(14) Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistītajiem jauniešiem un dalīborganizācijām būtu jājūt, ka tie pieder personu un struktūru kopienai, kas apņēmusies stiprināt solidaritāti visā Eiropā. Tostarp dalīborganizācijām ir vajadzīgs atbalsts, lai tās uzlabotu spēju piedāvāt kvalitatīvas darbības arvien lielākam skaitam dalībnieku. Eiropas Solidaritātes korpuss atbalsta tīklošanas darbības, kuru mērķis ir stiprināt jauniešu un dalīborganizāciju iesaistīšanos šajā kopienā, veicināt Eiropas Solidaritātes korpusa garu, kā arī sekmēt labākās prakses un pieredzes apmaiņu. Šīs darbības arī veicina valsts un privātā sektora dalībnieku informētības uzlabošanu par Eiropas Solidaritātes korpusu, kā arī iesaistīto dalībnieku un dalīborganizāciju detalizētu un jēgpilnu atsauksmju apkopošanu par dažādiem Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas posmiem. Apkopojot atsauksmes, būtu jāuzdod jautājumi par programmas mērķiem, lai varētu labāk izvērtēt to sasniegšanu.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Lai nodrošinātu veiksmīgu programmas īstenošanu, ir jāpalielina tās pamanāmība un informētība par to, un ir vairāk jāpopularizē pieejamās finansējuma iespējas, organizējot informācijas kampaņas, tostarp ikgadēju Eiropas Solidaritātes korpusa informācijas dienu, un izmantojot dinamiskus komunikācijas līdzekļus, turklāt īpaša uzmanība jāpievērš sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai nodrošinātu maksimālu informētību mērķauditorijas grupās — gan personu, gan organizāciju vidū.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Īpaša uzmanība būtu jāvelta darbību un citu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros sniegto iespēju kvalitātes nodrošināšanai, proti, piedāvājot dalībniekiem apmācības, valodas atbalstu, apdrošināšanu, administratīvo palīdzību un palīdzību pēc darbības beigām, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa pieredzes laikā gūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu. Brīvprātīgo drošība un aizsardzība arī turpmāk būs izšķirošs aspekts, un brīvprātīgie nebūtu jānodarbina operācijās, kas notiek starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu zonās.	(15) Īpaša uzmanība būtu jāvelta darbību un citu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros sniegto iespēju kvalitātes nodrošināšanai un iekļautības mērķa panākšanai, proti, piedāvājot dalībniekiem piemērotu tiešsaistes un bezsaistes apmācību, valodas atbalstu, saprātīgu izmitināšanu, samērīgu apdrošināšanu, vienkāršotas administratīvas procedūras un palīdzību pirms un pēc darbības beigām, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa pieredzes laikā gūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu. Atbalsta pasākumi būtu jāizstrādā un jānodrošina sadarbībā ar jauniešu organizācijām un citām bezpeļņas un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, izmantojot to pieredzi šajā jomā. Dalībnieku un paredzēto atbalsta saņēmēju drošība un aizsardzība arī turpmāk būs izšķirošs aspekts. Visās darbībās būtu jāievēro kaitējuma nenodarīšanas princips. Dalībnieki nebūtu jānodarbina operācijās, kas notiek starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu zonās, ne arī struktūrās, kuras pārkāpj starptautisko cilvēktiesību standartus. Darbībās, kas saistītas ar tiešu saskarsmi ar bērniem, būtu jāvadās pēc bērna interesēm, un tajās attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj dalībnieku iepriekšējās darbības pārbaudes vai citu pasākumu pieņemšana bērnu aizsardzības nodrošināšanai.
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Saskaņā ar ES pamatnostādnēm par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību (2017) un ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9. pantu Savienībai un dalībvalstīm ir jāveicina un jāatbalsta pāreja no neaizsargātu personu, piemēram, personu ar invaliditāti un bērnu, aprūpes iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi ģimenē un kopienā. Šajā sakarībā programmai nebūtu jāatbalsta pasākumi vai iniciatīvas, kas kavē apņemšanos izbeigt aprūpi iestādē vai bērniem vai personām ar invaliditāti kaitējošu ievietošanu iestādē.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 15.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15b) Visos programmas īstenošanas posmos, tostarp dalībnieku un organizāciju apzināšanā un atlasē, būtu pilnībā jāievēro Savienības principi attiecībā uz iespēju vienlīdzību un nediskrimināciju.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai nodrošinātu Eiropas Solidaritātes korpusa darbību ietekmi uz dalībnieku personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību, būtu pienācīgi jānosaka un jādokumentē darbības mācību rezultāti — zināšanas, prasmes un kompetence — atbilstīgi valstu apstākļiem un īpatnībām, kā ieteikts Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu²².	(16) Lai nodrošinātu Eiropas Solidaritātes korpusa darbību ietekmi uz dalībnieku personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, sociālo, kultūras, pilsonisko un profesionālo attīstību, būtu pienācīgi jānosaka un jādokumentē darbības mācību rezultāti — zināšanas, prasmes un kompetence — atbilstīgi valstu apstākļiem un īpatnībām, kā ieteikts Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu²². Lai panāktu, ka reģistrētajiem kandidātiem tiek piedāvātas piemērotas solidaritātes darbības, informācija par solidaritātes darbību mācību rezultātiem būtu kandidātiem jānodrošina, pirms tie nolemj tajās piedalīties. Tāpēc attiecīgā gadījumā ir jāveicina tādu efektīvu instrumentu izmantošana gan Savienības, gan valstu līmenī, kuros atzīta neformālā un ikdienējā mācīšanās, piemēram, Youthpass un Europass.
__________________	__________________
²² Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1.–5. lpp.).	²² Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1.–5. lpp.).
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) Valstu aģentūrām būtu arī jāmudina brīvprātīgie jaunieši kļūt par programmas vēstniekiem, kuri dalītos savā pieredzē jauniešu tīklos, izglītības iestādēs un darbsemināros. Bijušie brīvprātīgie vai vēstnieki arī varētu palīdzēt apmācīt nākamos kandidātus.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Kvalitātes zīmei būtu jānodrošina dalīborganizāciju atbilstība Eiropas Solidaritātes korpusa hartā paredzētajiem principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām un pienākumiem visos solidaritātes pieredzes gūšanas posmos. Kvalitātes zīmes iegūšana ir dalības priekšnosacījums, bet tā automātiski nenodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma piešķiršanu.	(17) Kvalitātes zīmei būtu jānodrošina dalīborganizāciju atbilstība Savienības vērtībām, principiem un mērķiem, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa hartā paredzētajiem principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām un pienākumiem, un drošības standartiem visos solidaritātes pieredzes gūšanas posmos, tostarp pirms un pēc darbību īstenošanas. Kvalitātes zīmes iegūšana ir dalības priekšnosacījums, bet tā automātiski nenodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma piešķiršanu. Dažādiem solidaritātes darbību veidiem būtu jāpiešķir atšķirīgas kvalitātes zīmes.
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Ikvienai struktūrai, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, būtu jāsaņem kvalitātes zīme, kas norāda, ka ir izpildīti attiecīgie nosacījumi. Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrām būtu regulāri jāveic procedūra, kuras rezultātā tiek piešķirta kvalitātes zīme. Attiecībā uz piešķirtu kvalitātes zīmi periodiski būtu jāveic atkārtota novērtēšana, un, ja veicamo pārbaužu ietvaros tiek konstatēts, ka piešķiršanas nosacījumi vairs netiek pildīti, šo zīmi var atsaukt.	(18) Ikvienai struktūrai, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, būtu jāsaņem kvalitātes zīme, kas norāda, ka ir izpildīti attiecīgie nosacījumi. Lai nodrošinātu efektīvu dalīborganizāciju atbilstību Eiropas Solidaritātes korpusa hartā paredzētajiem principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām un pienākumiem, būtu jāievieš atsevišķas kvalitātes zīmes solidaritātes darbībās iesaistītajiem brīvprātīgajiem, brīvprātīgajiem, kuri atbalsta humānās palīdzības darbības, un stažieriem un darbiniekiem, un tām ir jāparedz arī atšķirības atkarībā no dalīborganizācijas funkcijām. Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrām būtu regulāri jāveic procedūra, kuras rezultātā tiek piešķirta kvalitātes zīme. Attiecībā uz piešķirtu kvalitātes zīmi regulāri būtu jāveic atkārtota novērtēšana, un, ja veicamo pārbaužu ietvaros tiek konstatēts, ka piešķiršanas nosacījumi vairs netiek pildīti, šo zīmi vajadzētu atsaukt. Administratīvais process būtu, cik vien iespējams, jāsamazina, lai neatturētu mazākas organizācijas no piedalīšanās.
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(19a) Parasti dotāciju pieprasījumi jāiesniedz tās valsts aģentūrai, kurā atrodas dalīborganizācija. Dotāciju pieprasījumi par solidaritātes darbībām, ko organizē Eiropas mēroga vai starptautiskas organizācijas, brīvprātīgā darba grupu solidaritātes pasākumi Eiropas līmenī noteiktajās prioritārajās jomās un solidaritātes darbības, kuras sniedz atbalstu humānās palīdzības operācijām trešās valstīs, būtu jāiesniedz Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrai (EACEA), kas izveidota ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/776/ES ^1a .
	__________________
	^1aKomisijas 2013. gada 18. decembra Īstenošanas lēmums 2013/776/ES, ar ko izveido Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2009/336/EK (OV L 343, 19.12.2013., 46. lpp.).
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Eiropas Solidaritātes korpusa dalīborganizācijas var īstenot dažādas funkcijas. Uzņēmējorganizācijas lomā tās īsteno ar dalībnieku uzņemšanu saistītus pasākumus, tai skaitā organizē darbības un sniedz norādes un atbalstu solidaritātes darbības dalībniekiem (pēc vajadzības). Atbalsta funkcijas izpildītāja lomā tās īsteno pasākumus, kas saistīti ar dalībnieku nosūtīšanu un sagatavošanu pirms došanās uz solidaritātes darbību, tās laikā un pēc tās, ieskaitot apmācību un norāžu sniegšanu dalībniekiem par vietējām organizācijām pēc darbības pabeigšanas.	(20) Eiropas Solidaritātes korpusa dalīborganizācijas var īstenot dažādas funkcijas. Uzņēmējorganizācijas lomā tās īsteno ar dalībnieku uzņemšanu saistītus pasākumus, tai skaitā organizē darbības un sniedz norādes un atbalstu solidaritātes darbības dalībniekiem, kā arī apkopo atsauksmes pēc darbības beigām (pēc vajadzības). Atbalsta funkcijas izpildītāja lomā tās īsteno pasākumus, kas saistīti ar dalībnieku nosūtīšanu un sagatavošanu pirms došanās uz solidaritātes darbību, tās laikā un pēc tās, ieskaitot apmācību un norāžu sniegšanu dalībniekiem par vietējām organizācijām pēc darbības pabeigšanas, lai palielinātu iespējas arī turpmāk iegūt pieredzi solidaritātes jomā. Valstu aģentūrām būtu arī jāmudina brīvprātīgie kļūt par programmas vēstniekiem un ar jauniešu tīklu un izglītības iestāžu starpniecību dalīties savā pieredzē, tādējādi palīdzot popularizēt programmu. Šajā saistībā valstu aģentūrām būtu jānodrošina brīvprātīgajiem atbalsts.
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20a) Lai atbalstītu jauniešu dalību solidaritātes darbībās, dalīborganizācijām būtu jābūt bezpeļņas vai peļņu gūstošām publiskām vai privātām struktūrām vai starptautiskām organizācijām, un to starpā var būt gan jauniešu organizācijas, reliģiskas institūcijas un labdarības asociācijas, sekulāras humānistiskas organizācijas, NVO vai citi pilsoniskās sabiedrības dalībnieki. Programmai būtu jāfinansē tikai un vienīgi dalīborganizāciju bezpeļņas darbības.
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Būtu jāveicina Eiropas Solidaritātes korpusa projektu paplašināšana. Vajadzētu iedibināt īpašus pasākumus, lai palīdzētu Eiropas Solidaritātes korpusa projektu virzītājiem pieteikties dotācijām vai veidot sinerģijas, izmantojot atbalstu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un programmām, kas saistītas ar migrāciju, drošību, tiesiskumu un pilsonību, veselību un kultūru.	(21) Būtu jāveicina Eiropas Solidaritātes korpusa projektu paplašināšana. Vienlaikus būtu jāsniedz precīza un pastāvīgi atjaunināta informācija par šīm iespējām potenciālajiem atbalsta saņēmējiem. Vajadzētu iedibināt īpašus pasākumus, lai palīdzētu Eiropas Solidaritātes korpusa projektu virzītājiem pieteikties dotācijām vai veidot sinerģijas, izmantojot atbalstu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un programmām, kas saistītas ar migrāciju, drošību, tiesiskumu un pilsonību, veselību un kultūru.
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Eiropas Solidaritātes korpusa portāls būtu pastāvīgi jāpilnveido, lai nodrošinātu ērtu piekļūstamību Eiropas Solidaritātes korpusam un lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūru gan ieinteresētajām privātpersonām, gan organizācijām, kurā cita starp varētu reģistrēties, identificēt un sameklēt savstarpēji atbilstošus profilus un iespējas, veidot sadarbības tīklus un virtuāli sazināties, apgūt apmācību tiešsaistē, saņemt valodas atbalstu un palīdzību pēc darbības beigām, kā arī piekļūt citām noderīgām funkcijām, kas varētu izrādīties noderīgas nākotnē.	(23) Eiropas Solidaritātes korpusa portāls būtu pastāvīgi jāpilnveido, lai nodrošinātu ērtu, bezšķēršļu un lietotājiem draudzīgu piekļūstamību Eiropas Solidaritātes korpusam saskaņā ar standartiem, kuri paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2102^1a. Eiropas Solidaritātes korpusa portāls nodrošina vienas pieturas aģentūru gan ieinteresētajām privātpersonām, gan organizācijām, kurā cita starp varētu reģistrēties, identificēt un sameklēt savstarpēji atbilstošus profilus un iespējas, veidot sadarbības tīklus un virtuāli sazināties, apgūt apmācību tiešsaistē, saņemt valodas atbalstu un palīdzību pirms darbības un pēc tās beigām, apkopot atsauksmes un izveidot novērtēšanas mehānismu, kā arī piekļūt citām noderīgām funkcijām, kas varētu izrādīties noderīgas nākotnē. Lai gan vienas pieturas aģentūra nodrošina priekšrocības, ko sniedz integrēta pieeja daudzveidīgām darbībām, indivīdi var saskarties ar fiziskiem, sociāliem un citiem šķēršļiem, piekļūstot Eiropas Solidaritātes korpusa portālam. Lai pārvarētu šādus šķēršļus, dalīborganizācijām būtu jāsniedz dalībniekiem atbalsts saistībā ar reģistrāciju.
	__________________
	^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Direktīva (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Eiropas Solidaritātes korpusa portāla turpmākajā izstrādē būtu jāņem vērā Eiropas sadarbspējas satvars²³, kurš sniedz konkrētas norādes, kā izveidot sadarbspējīgus digitālos publiskos pakalpojumus, un kuru Savienības dalībvalstīs un pārējās Eiropas Ekonomikas zonas valstīs īsteno, izmantojot valstu sadarbspējas satvarus. Eiropas sadarbspējas satvars publiskajām pārvaldes iestādēm piedāvā 47 konkrētus norādījumus par to, kā uzlabot savu sadarbspējas pasākumu pārvaldību, izveidot starporganizāciju attiecības, racionalizēt procesus, kas atbalsta savienotus digitālos pakalpojumus, kā arī nodrošināt to, lai esošie un jaunie tiesību akti nebūtu pretrunā sadarbspējas centieniem.	(24) Eiropas Solidaritātes korpusa portāla turpmākajā izstrādē būtu jāņem vērā Eiropas sadarbspējas satvars²³, kurš sniedz konkrētas norādes, kā izveidot sadarbspējīgus digitālos publiskos pakalpojumus, un kuru Savienības dalībvalstīs un pārējās Eiropas Ekonomikas zonas valstīs īsteno, izmantojot valstu sadarbspējas satvarus. Eiropas sadarbspējas satvars publiskajām pārvaldes iestādēm piedāvā 47 konkrētus norādījumus par to, kā uzlabot savu sadarbspējas pasākumu pārvaldību, izveidot starporganizāciju attiecības, racionalizēt procesus, kas atbalsta savienotus digitālos pakalpojumus, kā arī nodrošināt to, lai esošie un jaunie tiesību akti nebūtu pretrunā sadarbspējas centieniem. Turklāt portāls būtu jāizveido saskaņā ar Direktīvā (ES) 2016/2102 noteiktajiem standartiem.
_________________	_________________
²³ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas sadarbspējas satvars — Īstenošanas stratēģija” (COM(2017) 134 final).	²³ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas sadarbspējas satvars — Īstenošanas stratēģija” (COM(2017) 134 final).
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 24.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(24a) Lai uzlabotu īstenošanas procesa pārredzamību un palielinātu Programmas efektivitāti, Komisijai būtu regulāri jāapspriežas ar galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp dalīborganizācijām, par Programmas īstenošanu.
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 24.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(24b) Lai nodrošinātu Programmas pienācīgu darbību un tās savlaicīgu veikšanu ir būtiski Programmas darba programmu satvarā izveidot mehānismus, ar kuriem tiek garantēts, ka reģistrētie kandidāti ar piedāvājumiem tiek iepazīstināti saprātīgā un salīdzinoši paredzamā termiņā. Tāpēc būtu periodiski jāsūta reģistrētajiem kandidātiem informācija un jaunākās ziņas par pieejamajām darbības vietām un aktīvajām dalīborganizācijām, lai viņus mudinātu pēc reģistrēšanās iesaistīties Programmas darbībā, vienlaikus sniedzot šiem kandidātiem iespēju tiešā veidā sazināties ar tiem dalībniekiem, kas darbojas solidaritātes jomā gan valsts, gan Eiropas līmenī.
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 27.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(27a) Ievērojot Savienības iespēju vienlīdzības un nediskriminācijas principus, visiem Savienības pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no nodarbošanās un vecuma vajadzētu būt iespējai iesaistīties kā aktīviem pilsoņiem. Ņemot vērā īpašos humānās palīdzības darbību izaicinājumus, iniciatīvas “Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss” dalībniekiem vajadzētu būt vismaz 18 gadus veciem un viņi var pārstāvēt daudzas un dažādas specialitātes un paaudzes, piedāvājot prasmes, kuras ir svarīgas šādu humānās palīdzības operāciju sekmīgai veikšanai.
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītās darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem. Būtu jāievieš īpaši pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un nelabvēlīgā situācijā esošo jauniešu iesaistīšanos, kā arī ņemtu vērā ierobežojumus, ko rada vairāku Savienības lauku teritoriju, kā arī attālu reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība. Arī iesaistītajām valstīm vajadzētu censties veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai Eiropas Solidaritātes korpusa darbībai. Šādiem pasākumiem, neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ja iespējams, būtu jārisina administratīvās problēmas, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, kā arī Eiropas veselības apdrošināšanas kartes izdošanu pārrobežu darbību gadījumā Eiropas Savienībā.	(28) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītās darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši tiem jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, kā izsmeļošāk paskaidrots Iekļaušanas un daudzveidības stratēģijā, kas ir izstrādāta un tiek piemērota Erasmus+ programmas ietvaros. Būtu jāievieš īpaši pasākumi, piemēram, atbilstīgi solidaritātes darbību formāti un individuālas konsultācijas, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un to jauniešu, kuriem ir mazāk iespēju, iesaistīšanos, kā arī ņemtu vērā ierobežojumus, ko rada vairāku Savienības lauku teritoriju, kā arī attālu reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība. Šajā nolūkā, neskarot iespēju piedalīties pilna laika darbībā valstī, kas nav viņu dzīvesvietas valsts, jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju vajadzētu arī būt iespējai piedalīties darbībā nepilnu laiku un savā dzīvesvietas valstī un gūt labumu no citiem pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt viņu līdzdalību Programmā. Arī iesaistītajām valstīm vajadzētu censties veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai Eiropas Solidaritātes korpusa darbībai. Šādiem pasākumiem, neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ja iespējams, būtu jārisina administratīvās problēmas, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, kā arī Eiropas veselības apdrošināšanas kartes izdošanu pārrobežu darbību gadījumā Eiropas Savienībā.
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 28.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(28a) Īpaša uzmanība un atbalsts būtu jāveltī uzņemošo partnerorganizāciju spējām trešās valstīs un nepieciešamībai integrēt brīvprātīgo darbu vietējā kontekstā un veicināt brīvprātīgo mijiedarbību ar vietējiem humānajā palīdzībā iesaistītajiem dalībniekiem, uzņemošo kopienu un pilsonisko sabiedrību.
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un izpildīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma palīdzēs integrēt darbībās klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķi, proti, ka 25 % no Savienības budžeta izdevumiem tiek paredzēti klimata mērķu sasniegšanai. Programmas sagatavošanas un īstenošanas gaitā tiks noteiktas šim mērķim atbilstīgas darbības, kuras pārskatīs saistībā ar attiecīgajiem izvērtējumiem un pārskatīšanas procedūrām.	(29) Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma palīdzēs integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas periodā vismaz 25 % no Savienības budžeta izdevumiem atvēlēt klimata jomā izvirzīto mērķu atbalstam un pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā 2027. gadā, sasniegt ikgadēju mērķrādītāju — 30 %. Programmas sagatavošanas un īstenošanas gaitā tiks noteiktas šim mērķim atbilstīgas darbības, kuras pārskatīs saistībā ar attiecīgajiem izvērtējumiem un pārskatīšanas procedūrām.
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 30.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(30a) Pienācīga budžeta daļa būtu jānovirza dalībvalstu paraugprakses apmaiņai un jauniešu tīklu veidošanai.
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 35. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(35) Saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”³¹ Programmā būtu jāņem vērā šo reģionu situācijas īpatnības. Tiks veikti pasākumi, lai palielinātu attālāko reģionu līdzdalību visās darbībās. Tiks veikta to izpildes pārraudzība un regulāra izvērtēšana.	(35) Saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”³¹ Programmā būtu jāņem vērā šo reģionu situācijas īpatnības. Tiks veikti pasākumi, tostarp plašākas publicitātes veicināšanai, lai palielinātu attālāko reģionu līdzdalību visās darbībās. Tiks veikta to izpildes pārraudzība un regulāra izvērtēšana.
__________________	__________________
³¹ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” (COM(2017) 623 final).	³¹ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” (COM(2017) 623 final).
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 36. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(36) Saskaņā ar Finanšu regulu Komisijai būtu jāpieņem darba programmas un jāinformē par tām Eiropas Parlaments un Padome. Darba programmās būtu jānosaka to īstenošanai vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Programmas vispārējo mērķi un konkrētajiem mērķiem, atlases un piešķiršanas kritēriji attiecībā uz dotācijām, kā arī visi citi prasītie elementi. Darba programmas un jebkādi to grozījumi būtu jāpieņem ar īstenošanas aktiem saskaņā ar pārbaudes procedūru.	(36) Ņemot vērā to, ka Programmas īstenošanas laikposms ir septiņi gadi, ir nepieciešams nodrošināt pienācīgu elastīgumu, lai panāktu, ka Programmas solidaritātes darbību īstenošanā ir iespējams pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un politiskajām prioritātēm. Tādēļ šajā regulā nav sīki izklāstīts, kā darbības tiks plānotas, un nav lemts par to, kādas nākamajos septiņos gados būs politiskās vai attiecīgās budžeta prioritātes. Tā vietā sekundāras politiskās izvēles iespējas un prioritātes, tostarp dažādu darbību satvarā īstenojamu konkrētu pasākumu detaļas, tiks noteiktas gada darba programmā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1046^1a (Finanšu regula). Darba programmās būtu jānosaka arī to īstenošanai vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Programmas vispārējo mērķi un konkrētajiem mērķiem, atlases un piešķiršanas kritēriji attiecībā uz dotācijām, kā arī visi citi prasītie elementi. Darba programmas un to grozījumi būtu jāpieņem, izmantojot deleģētos aktus. Lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jāveic atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
	____________________
	^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
Pamatojums
Šis grozījums attiecas uz īstenošanas aktu aizstāšanu ar deleģētajiem aktiem kā instrumentu darba programmu pieņemšanai. Ar to tiek norādīts, ka regulā elastīguma garantēšanas nolūkā nav ietverts daudz politisku detaļu un ka izraudzītie politiskie risinājumi tiks detalizēti izklāstīti darba programmā. Tas atspoguļo horizontālu pieeju, kas atbilst citām CULT komitejas DFS lietām.
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 38. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(38) Eiropas, valsts un vietējā līmenī būtu jānodrošina pietiekama publicitāte un informācijas izplatīšana pēc iespējas plašākai auditorijai attiecībā uz Programmas atbalstīto darbību radītajām iespējām un rezultātiem. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sociālajiem uzņēmumiem, aicinot tos atbalstīt Eiropas Solidaritātes korpusa darbības. Minētās publicitātes un informācijas izplatīšanas darbības, kas tiecas uzrunāt iespējami plašāku auditoriju, paliek visu Programmas īstenošanas struktūru pārziņā, taču nepieciešamības gadījumā tām palīdz galvenās ieinteresētās personas.	(38) Eiropas, reģionālā, valsts un vietējā līmenī būtu jānodrošina pietiekama publicitāte un informācijas izplatīšana pēc iespējas plašākai auditorijai attiecībā uz Programmas atbalstīto darbību radītajām iespējām un rezultātiem. Lai uzrunātu lielu skaitu potenciālo kandidātu, Programma būtu jāpopularizē, izmantojot dinamiskus komunikācijas līdzekļus, īpaši sociālos plašsaziņas līdzekļus. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sociālajiem uzņēmumiem, aicinot tos atbalstīt Eiropas Solidaritātes korpusa darbības. Minētās publicitātes un informācijas izplatīšanas darbības, kas tiecas uzrunāt iespējami plašāku auditoriju, būtu jāveic izmantojot visas Programmas īstenošanas struktūras, Savienības tīmekļvietnes un ar Eiropas Solidaritātes korpusu saistītas Savienības programmas, un attiecīgā gadījumā tajās iesaistās citas galvenās ieinteresētās personas.
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 39. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(39) Lai labāk sasniegtu Programmas mērķus, būtu ieteicams, ka Komisija, dalībvalstis un valstu aģentūras strādā ciešā partnerībā ar nevalstiskajām organizācijām, jaunatnes organizācijām un vietējām ieinteresētajām personām, kurām ir pieredze solidaritātes darbībās.	(39) Lai labāk sasniegtu Programmas mērķus, būtu ieteicams, ka Komisija, dalībvalstis un valstu aģentūras strādā ciešā partnerībā ar nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem uzņēmumiem, jaunatnes organizācijām, organizācijām, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti, un vietējām ieinteresētajām personām, kurām ir pieredze solidaritātes darbībās, tostarp brīvprātīgo darba infrastruktūrā un atbalsta aģentūrās, piemēram, brīvprātīgo centros.
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 40. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(40) Lai komunikācijā ar plašu sabiedrību nodrošinātu lielāku atdevi un spēcīgākas sinerģijas starp komunikācijas pasākumiem, kas īstenoti pēc Komisijas iniciatīvas, saskaņā ar šo regulu komunikācijas pasākumiem piešķirtie līdzekļi būtu jāizmanto arī korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ar nosacījumu, ka tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējo mērķi.	(40) Lai komunikācijā ar plašu sabiedrību nodrošinātu lielāku atdevi un spēcīgākas sinerģijas starp komunikācijas pasākumiem, kas īstenoti pēc Komisijas iniciatīvas, saskaņā ar šo regulu komunikācijas pasākumiem piešķirtie līdzekļi būtu jāizmanto arī bez grūtībām pieejamai korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ar nosacījumu, ka tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējo mērķi.
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 42. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(42) Lai katrā iesaistītajā valstī nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību un juridisko noteiktību, visām valsts iestādēm būtu jānorīko neatkarīga revīzijas iestāde. Ja praktiski iespējams un lai panāktu optimālu efektivitāti, neatkarīgā revīzijas iestāde varētu būt tā pati struktūra, kas norīkota saistībā ar [jaunās “Erasmus” regulas] III nodaļā minētajām darbībām.	(42) Lai katrā iesaistītajā valstī nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību, izmaksu optimizēšanu un juridisko noteiktību, visām valsts iestādēm būtu jānorīko neatkarīga revīzijas iestāde. Ja praktiski iespējams un lai panāktu optimālu efektivitāti, neatkarīgā revīzijas iestāde varētu būt tā pati struktūra, kas norīkota saistībā ar [jaunās “Erasmus” regulas] III nodaļā minētajām darbībām.
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 43. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43) Dalībvalstīm būtu jācenšas pieņemt visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu juridiskus un administratīvus šķēršļus pareizai Programmas darbībai. Ja iespējams, šādi pasākumi, neskarot Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ietver arī tādu problēmu novēršanu, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/801³² dalībvalstis tiek mudinātas izveidot paātrinātas uzņemšanas procedūras.	(43) Dalībvalstīm būtu jācenšas pieņemt visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu juridiskus un administratīvus šķēršļus pareizai Programmas darbībai. Ja iespējams, šādi pasākumi, neskarot Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ietver arī tādu problēmu novēršanu, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, un citu tādu juridisku sarežģījumu novēršanu, kas varētu liegt jauniešiem piekļuvi Programmai. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/801³² dalībvalstis tiek mudinātas izveidot paātrinātas uzņemšanas procedūras.
_________________	_________________
³² Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/801 par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (OV L 132, 21.5.2016., 21. lpp.).	³² Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/801 par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (OV L 132, 21.5.2016., 21. lpp.).
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 45. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(45) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011³³.	svītrots
_________________
³³ Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Pamatojums
Šis grozījums atbilst īstenošanas aktu aizstāšanai ar deleģētajiem aktiem kā instruments darba programmu pieņemšanai.
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 48. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(48) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.³⁵ Proti, šīs regulas mērķis ir pilnībā nodrošināt tiesības uz vīriešu un sieviešu līdztiesību un tiesības uz nediskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ, un veicināt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. panta piemērošanu.	(48) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.³⁵ Proti, šīs regulas mērķis ir pilnībā nodrošināt tiesības uz vīriešu un sieviešu līdztiesību un tiesības uz nediskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas un sociālekonomiskās vides dēļ, un veicināt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. panta piemērošanu.
_________________	_________________
³⁵ ES Pamattiesību harta (OV C 326, 26.10.2012., 391. lpp.).	³⁵ ES Pamattiesību harta (OV C 326, 26.10.2012., 391. lpp.).
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) “solidaritātes darbība” ir kvalitatīva īslaicīga darbība, kas veicina Eiropas Solidaritātes korpusa mērķu sasniegšanu; šāda darbība var tikt īstenota kā brīvprātīgais darbs, stažēšanās, darbs, solidaritātes projekts un tīklošanas darbība dažādās jomās, arī kā viena no 13. punktā minētajām darbībām, un šāda darbība nodrošina Eiropas pievienoto vērtību un ir atbilstīga veselības un drošības noteikumiem;	(1) “solidaritātes darbība” ir kvalitatīva, iekļaujoša un pienācīgi finansēta darbība, ar kuru tiek risināti sabiedrībai svarīgi jautājumi, sniedzot labumu kopienai vai visai sabiedrībai, un kura veicina Eiropas Solidaritātes korpusa mērķu sasniegšanu; šāda darbība var tikt īstenota kā brīvprātīgais darbs, stažēšanās, darbs, solidaritātes projekts un tīklošanas darbība dažādās jomās, tostarp kā viena no 13. punktā minētajām darbībām, un šāda darbība nodrošina Eiropas pievienoto vērtību un ir atbilstīga veselības un drošības noteikumiem un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem;
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) “reģistrēts kandidāts” ir persona vecumā no 17 līdz 30 gadiem, kas ir reģistrējusies Eiropas Solidaritātes korpusa portālā, lai izrādītu interesi par iesaistīšanos solidaritātes darbībā, bet vēl nav šādas darbības dalībnieks;	(2) “reģistrēts kandidāts” ir persona vecumā no 17 līdz 30 gadiem, kas likumīgi uzturas kādā no iesaistītajām valstīm un ir reģistrējusies Eiropas Solidaritātes korpusa portālā, lai izrādītu interesi par iesaistīšanos solidaritātes darbībā, bet vēl nav šādas darbības dalībnieks;
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) “dalībnieks” ir persona vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kas reģistrējusies Eiropas Solidaritātes korpusa portālā un piedalās Eiropas Solidaritātes korpusa solidaritātes darbībā;	(3) “dalībnieks” ir persona vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kas likumīgi uzturas kādā no iesaistītajām valstīm, ir reģistrējusies Eiropas Solidaritātes korpusa portālā un piedalās Eiropas Solidaritātes korpusa solidaritātes darbībā;
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) “jaunieši, kuriem ir mazāk iespēju” ir jaunieši, kuriem ir kādi šķēršļi, kas traucē viņiem efektīvi piekļūt Programmā piedāvātajām iespējām ekonomisku, sociālu, kultūras, ģeogrāfisku vai ar veselību saistītu iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ kā invaliditāte un mācīšanās grūtības;	(4) “jaunieši, kuriem ir mazāk iespēju” ir jaunieši, kuriem ir nepieciešams papildu atbalsts tādēļ, ka viņi saskaras ar dažādiem šķēršļiem, ko rada, piemēram, invaliditāte, veselības problēmas, ar izglītības ieguvi saistītas grūtības, migrantu izcelsme, kultūras atšķirības, ekonomiskā, sociālā un ģeogrāfiskā situācija, tostarp jaunieši no marginalizētām kopienām vai jaunieši, ko apdraud diskriminācija, kuras pamatā ir kāds no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā noteiktajiem iemesliem;
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) “dalīborganizācija” ir jebkura publiska vai privāta — vietēja, reģionāla, valsts mēroga vai starptautiska — struktūra, kurai piešķirta Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīme;	(5) “dalīborganizācija” ir jebkura publiska vai privāta — bezpeļņas vai peļņu gūstoša, vietēja, reģionāla, valsts mēroga vai starptautiska — struktūra, kurai piešķirta Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīme kā uzņēmējorganizācijai vai atbalsta funkcijas izpildītājai, vai abu minēto funkciju izpildītājai, apliecinot, ka struktūra spēj nodrošināt solidaritātes darbību augstu kvalitāti atbilstoši Programmas mērķiem;
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) “brīvprātīgais darbs” ir solidaritātes darbība, kas tiek veikta kā neapmaksāts brīvprātīgs darbs ne ilgāk kā 12 mēnešus;	(6) “brīvprātīgais darbs” ir neobligāta solidaritātes darbība, kas izpaužas kā sabiedriskā labuma vārdā veikts darbs un ieguldījums sabiedrības labklājības uzlabošanā un ko dalībnieks ne ilgāk kā 12 mēnešus veic savā brīvajā laikā pēc brīvas gribas un bez tiesībām saņemt atlīdzību;
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) “stažēšanās” ir divus līdz sešus mēnešus ilga solidaritātes darbība, kuru var pagarināt vienu reizi, tās ilgumam nepārsniedzot 12 mēnešus, un kuru piedāvā un apmaksā dalīborganizācija, kas uzņem Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku;	(7) “stažēšanās” ir tāda trīs līdz sešus mēnešus ilga apmaksāta solidaritātes darbība, kas izpaužas kā darba prakse dalīborganizācijā un ko var pagarināt vienu reizi; tās ilgums nepārsniedz 12 mēnešus, to piedāvā un apmaksā dalīborganizācija, kas uzņem Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku, un tajā ietver mācību komponentu, lai palīdzētu apgūt attiecīgās prasmes un pieredzi;
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) “darbs” ir divus līdz 12 mēnešus ilga solidaritātes darbība, ko apmaksā dalīborganizācija, kas nodarbina Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku;	(8) “darbs” ir pienācīgi apmaksāta trīs līdz 12 mēnešus ilga solidaritātes darbība, kura ietver mācīšanos un apmācības elementus, kuras pamatā ir rakstisks līgums, kuru piedāvā un apmaksā dalīborganizācija, kas nodarbina Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku, un ar kuru neizstāj jau pastāvošu nodarbinātības iespēju;
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) “solidaritātes projekts” ir ne vairāk kā 12 mēnešus ilga neapmaksāta iekšzemes solidaritātes darbība, kuru, lai risinātu svarīgas dalībnieku kopienas problēmas, vienlaikus sniedzot skaidru Eiropas pievienoto vērtību, īsteno grupas, kuras veido vismaz pieci Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieki;	(9) “solidaritātes projekts” ir ne vairāk kā 12 mēnešus ilga neapmaksāta pārrobežu solidaritātes darbība, kuru, lai risinātu svarīgas dalībnieku kopienas problēmas, vienlaikus sniedzot skaidru Eiropas pievienoto vērtību, īsteno grupas, kuras veido vismaz pieci Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieki;
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 10. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) “kvalitātes zīme” ir sertifikāts, kas ir piešķirts dalīborganizācijai, kura Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros vēlas nodrošināt solidaritātes darbības kā uzņēmējorganizācija un/vai atbalsta funkcijas izpildītājs;	(10) “kvalitātes zīme” ir sertifikāts, kas, pamatojoties uz dažādām prasībām atkarībā no nodrošinātās solidaritātes darbības veida, ir piešķirts dalīborganizācijai, kura Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros vēlas nodrošināt solidaritātes darbības kā uzņēmējorganizācija un/vai atbalsta funkcijas izpildītāja, un kas apliecina, ka organizācija spēj nodrošināt solidaritātes darbību kvalitāti visos solidaritātes darbības posmos atbilstīgi Programmas principiem un mērķiem;
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Programmas vispārīgais mērķis ir veicināt jauniešu un organizāciju iesaistīšanos pieejamās un kvalitatīvās solidaritātes darbībās, tādā veidā stiprinot kohēziju, solidaritāti un demokrātiju Savienībā un ārpus tās, risinot sabiedrības un humāna rakstura problēmas uz vietas, it īpaši pievēršoties sociālās iekļaušanas veicināšanai.	1. Programmas vispārīgais mērķis ir popularizēt solidaritāti kā vērtību, galvenokārt ar brīvprātīgā darba palīdzību, veicināt to, lai solidaritātes darbībās vairāk iesaistītos jauniešu paaudze un pieejamās un kvalitatīvās solidaritātes darbībās iesaistītos organizācijas, tādā veidā stiprinot sociālo kohēziju, solidaritāti, demokrātiju, Eiropas identitāti un aktīvu pilsoniskumu Savienībā un ārpus tās, atbalstot kopienas un reaģējot uz sabiedrības un humāna rakstura problēmas uz vietas, it īpaši pievēršoties sociālās iekļaušanas un vienlīdzīgu iespēju veicināšanai.
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Programmas konkrētais mērķis ir nodrošināt jauniešiem, arī tiem, kuriem ir mazāk iespēju, viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās Eiropā un ārpus tās, vienlaikus uzlabojot un pienācīgi atzīstot viņu kompetences, kā arī sekmējot viņu nodarbināmību un atvieglojot pāreju uz darba tirgu.	2. Programmas konkrētais mērķis ir nodrošināt jauniešiem, arī tiem, kuriem ir mazāk iespēju, viegli pieejamas un iekļaujošas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, radot sabiedrības pozitīvas pārmaiņas Eiropā un ārpus tās un vienlaikus uzlabojot un pienācīgi atzīstot viņu personiskās, izglītības, sociālās, kultūras, pilsoniskās un profesionālās izaugsmes spējas, kā arī sekmējot viņu kā aktīvu pilsoņu nemitīgu iesaisti, nodarbināmību un atvieglojot pāreju uz darba tirgu.
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 3. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Atsauksmēs, ko sniedz dalībnieki un dalīborganizācijas, iekļauj arī izvērtējumu par Programmas mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) jauniešu dalība solidaritātes darbībās, kas risina sabiedrības problēmas, aprakstīta 6. pantā;	(a) jauniešu dalība solidaritātes darbībās, kas risina sabiedrības problēmas, kā norādīts 6. pantā, un centieni sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus;
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) jauniešu dalība solidaritātes darbībās, kas saistītas ar humāno palīdzību (Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss), aprakstīta 10. pantā.	(b) jauniešu un personu ar specializētām zināšanām dalība solidaritātes darbībās, kas saistītas ar humāno palīdzību (Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss), kā norādīts 10. pantā, un darbībās Savienībā un ārpus Savienības, kuru mērķis ir stiprināt uzņemošo organizāciju spēju sniegt humāno palīdzību trešās valstīs, kā norādīts 11. pantā.
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 3. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Darbības mērķi un atbilstīgās politikas prioritātes darbībām, kas īstenojamas, veicot šī panta 3. punktā minētajās sadaļās ietilpstošos pasākumus, tiek detalizēti norādītas gada darba programmās, kuras jāpieņem saskaņā ar 18. pantu.
Pamatojums
Šis grozījums attiecas uz īstenošanas aktu aizstāšanu ar deleģētajiem aktiem kā instrumentu darba programmu pieņemšanai. Grozījumā tiek atzīts, ka regulā elastīguma garantēšanas nolūkā nav ietverts daudz politisku detaļu un ka izraudzītie politiskie risinājumi tiks detalizēti izklāstīti gada darba programmā. Tas atspoguļo horizontālu pieeju, kas atbilst citām CULT komitejas DFS lietām.
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) stažēšanās un darbs, kā aprakstīts 8. pantā;	(b) augstas kvalitātes stažēšanās un darbs, kā aprakstīts 8. pantā;
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) tās mudina iesaistīties dažādas izcelsmes jauniešus;	(d) tās ir iekļaujošas un spēj efektīvi iesaistīt dažādas izcelsmes jauniešus, tostarp jauniešus ar invaliditāti;
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 4. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Saskaņā ar 18. pantu pieņemtajās gada darba programmās ietver sarakstu ar darbībām, kuras ir potenciāli kaitīgas dalībniekiem, labuma guvējiem un sabiedrībai vai nav piemērotas dalībniekiem, kuras neīsteno programmas satvarā vai uz kurām attiecas īpaša apmācība, iepriekšējās darbības pārbaudes vai citi pasākumi.
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) pastiprinātu dalīborganizāciju spēju piedāvāt kvalitatīvus projektus arvien lielākam skaitam Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku;	(a) pastiprinātu dalīborganizāciju spēju piedāvāt augstas kvalitātes, viegli pieejamus un atbilstīgi finansētus projektus arvien lielākam skaitam Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku;
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) piesaistītu jaunpienācējus — gan jauniešus, gan dalīborganizācijas;	(b) piesaistītu jaunpienācējus — gan jauniešus, gan tos, kuriem ir zināma pieredze iniciatīvā “Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss” un dalīborganizācijās;
Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) atvieglotu cilvēku ar invaliditāti piekļuvi visām piedāvātajām darbībām;
Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) dotu iespēju sniegt atgriezenisko saiti par solidaritātes darbībām un	(c) dotu iespēju sniegt atgriezenisko saiti par solidaritātes darbībām, kā arī popularizēt Programmu, kļūstot par tās vēstnieku, un
Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) pasākumus, ar kuriem aizsargā solidaritātes darbību labuma saņēmējus, tostarp to dalībnieku mērķtiecīgu apmācību, kuri veic solidaritātes darbības, kas paredzētas mazāk aizsargātām grupām, piemēram, bērniem, un to dalībnieku, kas strādā ar bērniem, iepriekšējās darbības pārbaudi;
Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – ab apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ab) pasākumus, kuru mērķis ir veicināt sociālo iekļaušanu un vienlīdzīgas iespējas, jo īpaši lai iesaistītu jauniešus, kuriem ir mazāk iespēju, piemēram atbilstoša veida solidaritātes darbības un individualizētu atbalstu;
Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – ac apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ac) pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt dalīborganizāciju spēju veidošanu un tām paredzētu administratīvo atbalstu;
Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) struktūrām, kuras vēlas nodrošināt Eiropas Solidaritātes korpusa solidaritātes darbības, piešķiramās kvalitātes zīmes izstrādi un uzturēšanu;	(b) struktūrām, kuras vēlas nodrošināt Eiropas Solidaritātes korpusa solidaritātes darbības, piešķiramo kvalitātes zīmju izstrādi un uzturēšanu;
Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) Eiropas Solidaritātes korpusa portāla un citu svarīgu tiešsaistes pakalpojumu, kā arī vajadzīgo IT atbalsta sistēmu un tīmekļa rīku izveidi, uzturēšanu un atjaunināšanu.	(d) vismaz visās oficiālajās Savienības valodās pieejama Eiropas Solidaritātes korpusa portāla un citu svarīgu tiešsaistes pakalpojumu, kā arī vajadzīgo IT atbalsta sistēmu un tīmekļa rīku izveidi, uzturēšanu un atjaunināšanu, kas atbilst Direktīvā (ES) 2016/2102 noteiktajām piekļūstamības prasībām.
Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) pasākumus, kas mudina sociālos uzņēmumus atbalstīt Programmas darbības vai ļauj darbiniekiem Programmas satvarā iesaistīties brīvprātīgā darbā;
Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(db) dalībniekiem un dalīborganizācijām paredzētas skaidras un detalizētas procedūras izstrādi, nosakot visu solidaritātes darbību posmus un termiņus;
Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Darbības, ko īsteno sadaļā “Jauniešu dalība solidaritātes darbībās, kas risina sabiedrības problēmas”, sekmē kohēzijas, solidaritātes un demokrātijas stiprināšanu Savienībā un ārpus tās, vienlaikus arī risinot sabiedrības problēmas, it īpaši cenšoties veicināt sociālo iekļaušanu.	1. Darbības, ko īsteno sadaļā “Jauniešu dalība solidaritātes darbībās, kas risina sabiedrības problēmas”, sekmē kohēzijas, solidaritātes, pilsoniskuma un demokrātijas stiprināšanu Savienībā un ārpus tās, vienlaikus arī risinot sabiedrības problēmas, it īpaši cenšoties veicināt sociālo iekļaušanu un vienlīdzīgas iespējas.
Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) ar stažēšanos un darbu, kā aprakstīts 8. pantā;	(b) ar augstas kvalitātes stažēšanos un darbu, kā aprakstīts 8. pantā;
Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais brīvprātīgais darbs ietver mācību un prasmju apguves komponentu, bet neaizstāj stažēšanos vai darbu, un tas tiek veikts pēc rakstveida vienošanās par brīvprātīgo darbu.	1. Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais brīvprātīgais darbs ietver stabilu izglītības un apmācības dimensiju un tiešsaistes un bezsaistes apmācību, kas pielāgota konkrētajai darbībai pirms tās īstenošanas un īstenošanās laikā, cenšas panākt skaidru ietekmi uz konkrētajām kopienas vajadzībām, bet neaizstāj stažēšanos vai darbu, un tas tiek veikts, pamatojoties uz rakstisku brīvprātīgā darba līgumu saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem. Ar šādu līgumu nodrošina pienācīgu dalībnieka tiesisko, sociālo un finansiālo aizsardzību.
Grozījums Nr. 86 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Brīvprātīgais darbs var tikt veikts gan valstī, kas nav dalībnieka dzīvesvietas valsts (pārrobežu brīvprātīgais darbs), gan dalībnieka dzīvesvietas valstī (iekšzemes brīvprātīgais darbs).	2. Brīvprātīgais darbs primāri tiek veikts valstī, kas nav dalībnieka dzīvesvietas valsts (pārrobežu brīvprātīgais darbs). Brīvprātīgais darbs var tikt veikts dalībnieka dzīvesvietas valstī (iekšzemes brīvprātīgais darbs), bet tajā var piedalīties tikai jaunieši, kuriem ir mazāk iespēju, un šīs darbības īstenošanā piedalās dalībnieki, kas nedzīvo valstī, kurā notiek darbība.
Grozījums Nr. 87 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā stažēšanās notiek saskaņā ar rakstveida vienošanos par stažēšanos, kas noslēgta atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam attiecīgi valstī, kurā tā notiek, un saskaņā ar stažēšanās kvalitātes sistēmā (2014/C 88/01) paredzētajiem principiem. Stažēšanās neaizstāj darbu.	1. Stažēšanās notiek un tiek apmaksāta saskaņā ar rakstveida stažēšanās līgumu, kas tiek noslēgts stažēšanās sākumā atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam valstī, kurā tā notiek. Stažēšanās līgumā ietver izglītības mērķus, darba nosacījumus un stažēšanās ilgumu, atlīdzību, kas dalībniekam jāsaņem, un pušu tiesības un pienākumus, un tajā ņem vērā stažēšanās kvalitātes sistēmā (2014/C 88/01) paredzētos principus. Stažēšanās neaizstāj darbu.
Grozījums Nr. 88 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais darbs tiek veikts saskaņā ar darba līgumu, kas noslēgts atbilstīgi tiesiskajam regulējumam tajā iesaistītajā valstī, kurā darbs tiek veikts. Finansiālo atbalstu dalīborganizācijām, kas piedāvā darbu, sniedz ne ilgāk kā 12 mēnešus, pat, ja darba līguma ilgums pārsniedz 12 mēnešus.	2. Darbs tiek veikts saskaņā ar rakstisku darba līgumu, kurā ir ievēroti visi nodarbinātības nosacījumi, ko paredz tās valsts tiesību akti, kurā darbs tiek veikts, un/vai piemērojamie koplīgumi. Finansiālo atbalstu dalīborganizācijām, kas piedāvā darbu, sniedz ne ilgāk kā divpadsmit mēnešus, pat, ja darba līguma ilgums pārsniedz divpadsmit mēnešus.
Grozījums Nr. 89 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Stažēšanās un darbs ietver mācību un prasmju apguves komponentu.	3. Stažēšanās un darbs ietver stabilu izglītības un mācību komponentu pirms darbības īstenošanas un tās laikā, lai palīdzētu dalībniekam iegūt atbilstošu pieredzi nolūkā attīstīt kompetenci, kas būs noderīga viņa personiskajai, izglītības, sociālajai, pilsoniskajai un profesionālajai izaugsmei.
Grozījums Nr. 90 Regulas priekšlikums 8. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Stažēšanās un darbs var tikt veikts valstī, kas nav dalībnieka dzīvesvietas valsts (pārrobežu stažēšanās un darbs), vai dalībnieka dzīvesvietas valstī (iekšzemes stažēšanās un darbs).	4. Stažēšanās un darbs primāri tiek veikts valstī, kas nav dalībnieka dzīvesvietas valsts (pārrobežu stažēšanās un darbs). Stažēšanās un darbs var tikt veikts dalībnieka dzīvesvietas valstī (iekšzemes brīvprātīgais darbs), bet tajā var piedalīties tikai jaunieši, kuriem ir mazāk iespēju, un šīs darbības īstenošanā piedalās dalībnieki, kas nedzīvo valstī, kurā notiek darbība.
Grozījums Nr. 91 Regulas priekšlikums 8. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Lai finansētu saprātīgus pielāgojumus, tādējādi radot iespēju darbībās efektīvi un ar vienlīdzīgiem nosacījumiem piedalīties personām ar invaliditāti, saskaņā ar 27. pantu ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām un Padomes Direktīvu 2000/78/EK^1a tiek piešķirts pienācīgs budžets.
	____________________
	^1a Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.).
Grozījums Nr. 92 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Sadaļā “Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss” īstenotās darbības palīdz nodrošināt vajadzībām atbilstīgu humāno palīdzību, kuras mērķis ir nosargāt dzīvību, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas un saglabāt cilvēka cieņu, kā arī stiprināt apdraudētu un katastrofu skartu kopienu spējas un noturību.	1. Sadaļā “Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss” īstenotās darbības palīdz nodrošināt vajadzībām atbilstīgu humāno palīdzību, kuras mērķis ir nosargāt dzīvību, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas un saglabāt cilvēka cieņu dabas katastrofu vai cilvēka izraisītu katastrofu situācijā, kā arī stiprināt apdraudētu, nestabilu vai dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu skartu kopienu spējas un noturību un atvieglot pāreju no humānās palīdzības saņemšanas uz ilgtermiņa ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību.
Grozījums Nr. 93 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šajā nodaļā paredzētās darbības īsteno, ievērojot humānās palīdzības principus — cilvēcību, neitralitāti, objektivitāti un neatkarību.	2. Šajā nodaļā paredzētās darbības īsteno saskaņā ar Eiropas konsensu par humāno palīdzību, veicinot humānās palīdzības pamatprincipus — cilvēcību, neitralitāti, objektivitāti un neatkarību un vienlaikus atkārtoti uzsverot Savienības stingro apņemšanos īstenot uz vajadzībām balstītu pieeju, nepieļaujot diskrimināciju skartajās iedzīvotāju kopienās vai starp tām un ievērojot starptautiskās tiesības.
Grozījums Nr. 94 Regulas priekšlikums 10. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Savienības humāno palīdzību sniedz situācijās, kad, iespējams, tiek izmantoti citi ar attīstības sadarbību, krīžu pārvarēšanu un civilo aizsardzību saistīti instrumenti. Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa darbības ir saskaņotas un papildinošas, un tiek novērsta to pārklāšanās ar attiecīgiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, jo īpaši Savienības humānās palīdzības politiku, attīstības sadarbības politiku un Savienības civilās aizsardzības mehānismu.
Grozījums Nr. 95 Regulas priekšlikums 10. pants – 2.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Veicinot saskaņotu starptautisku reakciju uz humanitārajām krīzēm, šajā nodaļā paredzētās darbības ir saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Humānās palīdzības koordinācijas biroja koordinētajām darbībām.
Grozījums Nr. 96 Regulas priekšlikums 10. pants – 2.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.c Eiropas Humānās palīdzības korpuss palīdz stiprināt dzimumperspektīvu Savienības humānās palīdzības jomā, veicinot sieviešu īpašajām vajadzībām atbilstošus humānās palīdzības pasākumus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta sadarbībai ar sieviešu grupām un tīkliem nolūkā palielināt sieviešu līdzdalību un vadošo lomu humānās palīdzības jomā un izmantot viņu spējas un zināšanas, lai palīdzētu likvidēt sekas, panākt mieru, samazināt katastrofu risku un attīstīt skarto kopienu noturību.
Grozījums Nr. 97 Regulas priekšlikums 10. pants – 2.d punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.d Konkrētos nosūtīšanas nosacījumus, tostarp tiesības un pienākumus, nosūtīšanas ilgumu un vietu, kā arī uzdevumus nosaka, nosūtošajām organizācijām un Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusam savstarpēji vienojoties un cieši konsultējoties ar uzņemošajām organizācijām.
Grozījums Nr. 98 Regulas priekšlikums 10. pants – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) solidaritātes projekti;
Grozījums Nr. 99 Regulas priekšlikums 10. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Pamatojoties iepriekšēju trešo valstu vajadzību novērtējumu, ar šo regulu atbalsta darbības, kas stiprina humānas palīdzības spēju, lai uzlabotu vietējo sagatavotību un reaģēšanu uz humanitārajām krīzēm un nodrošinātu brīvprātīgo darba efektīvu un ilgtspējīgu ietekmi nosūtījuma vietā, tostarp:
	(a) ar dabas izraisītu katastrofu saistīta riska pārvaldību, sagatavotību katastrofām un reaģēšanu uz tām, apmācīšanu, uzņemošo organizāciju darbinieku un brīvprātīgo mācības par brīvprātīgo pārvaldību un par citām saistītam tēmām;
	(b) paraugprakses apmaiņu, tehnisko palīdzību, mērķsadarbības programmas un darbinieku un brīvprātīgo apmaiņu, tīklu izveidi un citus piemērotus pasākumus.
Grozījums Nr. 100 Regulas priekšlikums 10. pants – 3.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Komisija sekmē, uztur un atjaunina Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa datubāzi, regulē tās pieejamību un izmantošanu, tostarp attiecībā uz ES palīdzības brīvprātīgo pieejamību un piemērotību, tādējādi ļaujot nepārtraukt atgriezušos brīvprātīgo dalību. To personas datu apstrādi, kuri tika apkopoti šajā datubāzē vai tās nolūkiem, attiecīgā gadījumā veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679^1a un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725^1b.
	____________________
	^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)
	^1b Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
Grozījums Nr. 101 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais brīvprātīgais darbs, kuru veic humānās palīdzības operāciju atbalstam, ietver mācību un prasmju apguves komponentu, bet neaizstāj stažēšanos vai darbu, un tas tiek veikts pēc rakstveida vienošanās par brīvprātīgo darbu.	1. Brīvprātīgais darbs, kuru veic humānās palīdzības operāciju atbalstam, ietver atbilstošas mācības un prasmju apguvi, tostarp pirms norīkojuma, saistībā ar projektiem, kuros tiks iesaistīti jaunie brīvprātīgie, pievēršot pienācīgu uzmanību 10. panta 2. punktā minētajiem humānās palīdzības principiem, tostarp nekaitēšanas principam, un tā neaizstāj stažēšanos vai darbu un balstās uz rakstveida vienošanos par brīvprātīgo darbu.
Grozījums Nr. 102 Regulas priekšlikums 11. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa iniciatīva veicina vietējo brīvprātīgo līdzdalību no trešām valstīm.
Grozījums Nr. 103 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šajā sadaļā brīvprātīgais darbs var tikt veikts vienīgi trešās valstīs,	2. Šajā sadaļā brīvprātīgais darbs var tikt veikts vienīgi vietās,
Grozījums Nr. 104 Regulas priekšlikums 11. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Pamatojoties uz nosūtošo un uzņemošo organizāciju un citu attiecīgo iesaistīto pušu iepriekšēju novērtējumu par vajadzībām trešās valstīs, Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss atbalsta darbības, kuru mērķis ir:
	(a) stiprināt uzņemošo organizāciju spēju sniegt humāno palīdzību trešās valstīs, lai uzlabotu vietējo sagatavotību un reaģēšanu uz humanitārajām krīzēm un lai nodrošinātu Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa veiktā darba efektīvu un ilgtspējīgu ietekmi uz vietas, nodrošinot katastrofu riska pārvaldību, sagatavotību un reaģēšanu, pāreju no humānās palīdzības pasākumiem uz ilgtspējīgu vietējo attīstību, darbaudzināšanu un apmācību brīvprātīgo pārvaldības jomā;
	(b) paraugprakses apmaiņa, tehniskā palīdzība, mērķsadarbības programmas un darbinieku un brīvprātīgo apmaiņa.
Grozījums Nr. 105 Regulas priekšlikums 11. pants – 2.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Riska līmeņa novērtēšana attiecībā uz brīvprātīgo drošību un drošumu ir prioritāte, jo īpaši valstīs vai teritorijās, kuras uzskata par nestabilām, vai kurās pastāv tūlītējs risks.
Grozījums Nr. 106 Regulas priekšlikums 11. pants – 2.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.c Saistībā ar Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa iniciatīvu Komisija veic komunikācijas kampaņas par Eiropas Solidaritātes korpusu galvenokārt Savienības teritorijā un pievēršas darbam, ko veic brīvprātīgie un humānās palīdzības darbinieki saskaņā ar humānās palīdzības principiem, proti, cilvēcību, neatkarību, neitralitāti un objektivitāti, kas ir šo darbību pamatā.
Grozījums Nr. 107 Regulas priekšlikums 11. pants – 2.d punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.d Brīvprātīgo darbu veic atbilstīgi faktiskajām vietējām vajadzībām un trūkumiem, ko noteikušas uzņemošās organizācijas.
Grozījums Nr. 108 Regulas priekšlikums 11.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.a pants
	Brīvprātīgo kandidātu apzināšana un atlase
	1. Pamatojoties uz trešo valstu vajadzību iepriekšēju novērtējumu, Komisija sadarbībā ar valsts aģentūrām un uzņēmējorganizācijām apzina un atlasa brīvprātīgo kandidātus apmācībai.
	2. Brīvprātīgo kandidātu apzināšanu un atlasi veic saskaņā ar 14. pantu, ievērojot nediskriminācijas, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju principus.
	3. Regulas 2. un 15. pantā minētos vecuma ierobežojumus nepiemēro brīvprātīgajam darbam, kas atbalsta humānās palīdzības darbības atbilstīgi šim pantam.
Grozījums Nr. 109 Regulas priekšlikums 11.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.b pants
	Brīvprātīgo kandidātu apmācība
	1. Balstoties uz esošām programmām un procedūrām, Komisija izveido mācību programmu ar mērķi sagatavot brīvprātīgo kandidātus, lai atbalstītu un papildinātu humānās palīdzības pasākumus.
	2. Mācību programmā, ko īsteno kvalificētas organizācijas, ir tiesīgi piedalīties brīvprātīgo kandidāti, kuri apzināti un atlasīti saskaņā ar pieteikuma procedūru. Brīvprātīgo kandidāta apmācības individuālo apjomu un saturu nosaka, apspriežoties ar sertificēto uzņēmējorganizāciju atbilstoši vajadzībām, ņemot vērā brīvprātīgo kandidāta iepriekšējo pieredzi un plānoto brīvprātīgā darba vietu.
	3. Mācību programmā ietver novērtējumu par nosūtāmo brīvprātīgo kandidātu gatavību, lai atbalstītu un papildinātu humānās palīdzības pasākumus trešās valstīs, un atbilstību vietējām vajadzībām.
Grozījums Nr. 110 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir EUR 1 260 000 000 pašreizējās cenās.	1. Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir EUR 1 112 988 000 2018. gada cenās [EUR 1 260 000 000 pašreizējās cenās].
Grozījums Nr. 111 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai Programmas īstenošanā, piemēram, sagatavošanās, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, ieskaitot korporatīvās informācijas tehnoloģiju sistēmas.	2. Panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai Programmas īstenošanā, piemēram, sagatavošanās, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, ieskaitot korporatīvās informācijas tehnoloģiju sistēmas. Pienācīgs budžeta līdzekļu apmērs tiek novirzīts arī dalībvalstu paraugprakses apmaiņai un jauniešu tīklu veidošanai.
Grozījums Nr. 112 Regulas priekšlikums 12. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu attiecība uz šīs regulas grozīšanu, lai nodrošinātu indikatīvā budžeta sadalījuma elastību un pielāgošanu attiecībā uz 12.a pantā minētajām darbībām. Saskaņā ar šo pantu pieņemts deleģētais akts atspoguļo jaunās politiskās prioritātes, koriģējot sadalījumu, ar kuru ievēro maksimālo 20 % robežu.
Pamatojums
Indikatīvā robeža attiecas uz pašreizējā Erasmus priekšlikumā paredzēto robežu.
Grozījums Nr. 113 Regulas priekšlikums 12.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.a pants
	Budžeta sadalījums 7., 8., 9. un 11. pantā minētajām darbībām
	Indikatīvais budžeta sadalījums 7., 8., 9. un 11. pantā minētajām darbībām ir šāds:
	(a) 7. un 9. pantā paredzētajam brīvprātīgajam darbam solidaritātes darbībās un solidaritātes projektos: 86 %;
	(b) 8. pantā paredzētajiem stažēšanās projektiem un darbam: 8 %; un
	(c) 11. pantā paredzētajam brīvprātīgajam darbam humānās palīdzības operāciju atbalstam: 6 %.
Grozījums Nr. 114 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Programmas sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, proti, dotācijas, godalgas un iepirkums.	2. Programmas sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, proti, dotācijas, godalgas un iepirkums. Lai vienkāršotu atbalsta saņēmējiem noteiktās prasības, pēc iespējas vairāk izmanto vienreizējus maksājumus, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējumu.
Grozījums Nr. 115 Regulas priekšlikums 14. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par trešo valstu sniegto finansiālo ieguldījumu Programmā, kā arī par to gaidāmo ieguldījumu, to paziņo abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm Programmas gada vai starpposma ziņojumu ietvaros.
Grozījums Nr. 116 Regulas priekšlikums 15. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībniekiem, kuri dodas uz citu valsti, garantē tādu pilnvērtīgu veselības aprūpi, kādu tie saņem savā dzīvesvietas dalībvalstī, nevis tikai neatliekamo veselības aprūpi. Veselības aprūpi nodrošina ar tās dalībvalsts sabiedriskajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kurā tiek īstenots attiecīgais pasākums, un gadījumā, ja šādi pakalpojumi nav pieejami vai ja tie acīmredzami neatbilst dzīvesvietas dalībvalsts kvalitātes standartiem, — ar minētās dalībvalsts privātās veselības aprūpes pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 117 Regulas priekšlikums 15. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Īstenojot šo regulu, Komisija, dalībvalstis un citas iesaistītās valstis veicina sociālo iekļaušanu un vienlīdzīgas piekļuves nosacījumus, tostarp to jauniešu līdzdalību, kuriem ir mazāk iespēju.
Grozījums Nr. 118 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Eiropas Solidaritātes korpusā var iesaistīties publiskas vai privātas struktūras un starptautiskas organizācijas, ievērojot nosacījumu, ka tās ir saņēmušas Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi.	1. Eiropas Solidaritātes korpusā var iesaistīties bezpeļņas vai peļņu gūstošas publiskas vai privātas struktūras un starptautiskas organizācijas, tostarp jauniešu organizācijas, reliģiskas institūcijas, labdarības asociācijas, sekulāras humānistiskas organizācijas, NVO vai citi pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, ievērojot nosacījumu, ka tās piedāvā solidaritātes darbības, tām saskaņā ar reģistrācijas valsts tiesību aktiem ir juridiskas personas statuss un tās ir saņēmušas Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi. Kvalitātes zīme apliecina, ka minētās darbības var īstenot 3. panta minētos mērķus un nodrošināt 4. pantā minētos pasākumus.
Grozījums Nr. 119 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pieteikumu, ko struktūra iesniedz, lai kļūtu par Eiropas Solidaritātes korpusa dalīborganizāciju, novērtē kompetentā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūra, pamatojoties uz šādiem principiem: vienlīdzīga attieksme; vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija; darbinieku aizvietošanas nepieļaušana; tādu kvalitatīvu darbību nodrošināšana, kam piemīt mācību apguves dimensija ar uzsvaru uz personīgo, sociāli izglītojošo un profesionālo izaugsmi; pienācīgi apmācību, darba un brīvprātīgā darba nosacījumi; droša un pienācīga vide un apstākļi; un bezpeļņas princips saskaņā ar Finanšu regulu. Atbilstība iepriekš minētajiem principiem nosaka, vai struktūras piedāvātās darbības atbilst Eiropas Solidaritātes korpusa prasībām.	2. Pieteikumu, ko struktūra iesniedz, lai kļūtu par Eiropas Solidaritātes korpusa dalīborganizāciju, novērtē kompetentā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūra, pamatojoties uz šādiem principiem: vienlīdzīga attieksme; vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija; darbinieku aizvietošanas nepieļaušana; tādu kvalitatīvu, viegli pieejamu un iekļaujošu darbību nodrošināšana, kam piemīt pievienotā vērtība attiecībā uz konkrētu kopienas vajadzību nodrošināšanu un mācību apguves dimensija ar uzsvaru uz personīgo, sociāli izglītojošo un profesionālo izaugsmi; pienācīgi apmācību, darba un brīvprātīgā darba nosacījumi; droša un pienācīga vide un apstākļi; un bezpeļņas princips saskaņā ar Finanšu regulu. Atbilstība iepriekš minētajiem principiem nosaka, vai struktūras piedāvātās darbības atbilst Eiropas Solidaritātes korpusa prasībām un mērķiem. Kvalitātes zīmi piešķir tikai tām organizācijām, kas ir apņēmušās ievērot šos principus.
Grozījums Nr. 120 Regulas priekšlikums 16. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Novērtējuma rezultātā struktūrai var piešķirt Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi. Piešķirto kvalitātes zīmi periodiski atkārtoti novērtē, un to var atsaukt.	3. Novērtējuma rezultātā struktūrai var piešķirt Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi. Īpašās prasības kvalitātes zīmes iegūšanai mainās atkarībā no solidaritātes darbības veida un struktūras funkcijas. Piešķirto kvalitātes zīmi periodiski atkārtoti novērtē, un to var atsaukt gadījumā, ja tā tiek ļaunprātīgi izmantota vai ja netiek ievēroti 2. punktā izklāstītie principi. Ikviena struktūra, kas būtiski maina savas darbības, par to informē kompetento īstenošanas struktūru, lai tā varētu veikt atkārtotu novērtēšanu.
Grozījums Nr. 121 Regulas priekšlikums 16. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Dalīborganizācijām, kam ir piešķirta kvalitātes zīme, ir pieejama platforma vienkāršotai piemērotu kandidātu meklēšanai, lai atvieglotu gan dalībnieku, gan dalīborganizāciju iesaistīšanos solidaritātes darbībās.
Grozījums Nr. 122 Regulas priekšlikums 16. pants – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Dalīborganizācijas atvieglo Programmas veicināšanu, piedāvājot bijušajiem dalībniekiem iespēju dalīties savā pieredzē un būt par vēstniekiem potenciālajai nākamajai Programmas dalībnieku paaudzei, izmantojot tīklošanu.
Grozījums Nr. 123 Regulas priekšlikums 16. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.b Eiropas Solidaritātes korpusa dalīborganizācijas var īstenot dažādas funkcijas. Uzņēmējorganizācijas lomā tās īsteno pasākumus saistībā ar solidaritātes darbību piedāvāšanu reģistrētajiem dalībniekiem, dalībnieku atlasi un uzņemšanu, tai skaitā organizē darbības un sniedz norādes un atbalstu dalībniekiem visos solidaritātes darbības posmos, nodrošina dalībniekiem drošu un ērtu darba vidi, kā arī pēc vajadzības sniedz dalībniekiem atgriezenisko saiti pēc darbības beigām. Atbalsta funkcijas izpildītāja lomā tās īsteno pasākumus, kas saistīti ar dalībnieku nosūtīšanu, sagatavošanu un atbalstīšanu pirms došanās uz solidaritātes darbību, tās laikā un pēc tās, ieskaitot dalībnieku apmācību un viņiem sniegtās norādes par vietējām organizācijām pēc darbības pabeigšanas. Organizācijas, īstenojot atbalsta funkciju, var arī sniegt solidaritātes projektu dalībniekiem administratīvu un loģistikas atbalstu.
Grozījums Nr. 124 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai var pieteikties jebkura iesaistītā valstī reģistrēta publiska vai privāta struktūra un starptautiskas organizācijas. 7., 8. un 11. pantā minēto darbību gadījumā dalīborganizācijai jāiegūst kvalitātes zīme, kas ir priekšnosacījums Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai. 9. pantā minēto solidaritātes projektu gadījumā Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku neformālas grupas vārdā finansējuma saņemšanai var pieteikties fiziskas personas.	Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai var pieteikties jebkura iesaistītā valstī reģistrēta publiska vai privāta struktūra un starptautiskas organizācijas. 7., 8. un 11. pantā minēto darbību gadījumā dalīborganizācijai jāiegūst kvalitātes zīme, kas ir priekšnosacījums Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai. 9. pantā minēto solidaritātes projektu gadījumā Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku neformālas grupas vārdā finansējuma saņemšanai var pieteikties fiziskas personas. Parasti dotāciju pieprasījumus iesniedz tās valsts aģentūrai, kurā atrodas organizācija. Dotāciju pieprasījumus par darbībām, ko organizē Eiropas mēroga vai starptautiskas organizācijas, brīvprātīgā darba grupu darbībām Eiropas līmenī noteiktajās prioritārajās jomās un darbībām, kuras sniedz atbalstu humānās palīdzības operācijām trešās valstīs, iesniedz EACEA.
Grozījums Nr. 125 Regulas priekšlikums 18. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Darba programma	Gada darba programma
Grozījums Nr. 126 Regulas priekšlikums 18. pants – -1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Sekundārās politiskās izvēles un prioritātes, tostarp 4. līdz 11. pantā minēto konkrēto pasākumu sīkākus aspektus, katru gadu nosaka darba programmā, kā minēts Finanšu regulas [110.] pantā. Minētajās programmās norāda arī konkrētu informāciju par Programmas īstenošanu. Turklāt darba programmā norāda katrai darbībai piešķirto summu un līdzekļu sadalījumu starp dalībvalstīm un Programmas asociētajām trešajām valstīm darbību pārvaldībai ar valsts aģentūras starpniecību. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu nolūkā papildināt šo regulu, pieņemot gada darba programmas.
Pamatojums
Šis grozījums attiecas uz īstenošanas aktu aizstāšanu ar deleģētajiem aktiem kā instrumentu darba programmu pieņemšanai. Ar to tiek norādīts, ka regulā elastīguma garantēšanas nolūkā nav ietverts daudz politisku detaļu un ka izraudzītie politiskie risinājumi tiks detalizēti izklāstīti darba programmā. Tas atspoguļo horizontālu pieeju, kas atbilst citām CULT komitejas DFS lietām.
Grozījums Nr. 127 Regulas priekšlikums 20. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Programmas starpposma izvērtēšanu veic, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par programmas īstenošanu, taču ne vēlāk kā četrus gadus pēc programmas īstenošanas sākuma. Izvērtējuma rezultātiem pievieno arī iepriekšējās programmas galīgo izvērtējumu.	2. Programmas vidusposma novērtēšanu veic, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par Programmas īstenošanu. Komisija vidusposma novērtējumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ne vēlāk kā 2024. gada 30. jūnijā. Izvērtējuma rezultātiem pievieno arī iepriekšējās programmas galīgo izvērtējumu.
Grozījums Nr. 128 Regulas priekšlikums 20. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Vajadzības gadījumā Komisija, pamatojoties uz vidusposma novērtējumu un dalībvalstu iesniegtajiem īstenošanas ziņojumiem, iesniedz likumdošanas priekšlikumus par grozījumu izdarīšanu šajā regulā. Komisija uzstājas atbildīgajā Eiropas Parlamenta komitejā, lai ziņotu par vidusposma novērtējumu un to, vai tā uzskata par nepieciešamu grozīt šo regulu.
Pamatojums
Šis punkts nodrošina pienācīgu vidusposma novērtēšanas un pārskatīšanas klauzulu, atspoguļojot horizontālo pieeju, kas atbilst pārējām CULT komitejas DFS lietām.
Grozījums Nr. 129 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Savienības finansējuma saņēmēji, it īpaši, kad tie popularizē programmas darbības un to rezultātus, atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību, sniedzot konsekventu, lietderīgu un samērīgu informāciju, kas paredzēta dažādām auditorijām, ieskaitot plašsaziņas līdzekļus un sabiedrību.	1. Savienības finansējuma saņēmēji atzīst tās finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir ātra, konsekventa, lietderīga un samērīga.
Grozījums Nr. 130 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija īsteno informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar Programmu, tās darbībām un rezultātiem. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.	2. Komisija sadarbībā ar valsts iestādēm un valsts aģentūrām iesaistītajās valstīs un attiecīgajiem Savienības līmeņa tīkliem īsteno informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar Programmu, tās darbībām un rezultātiem. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.
Grozījums Nr. 131 Regulas priekšlikums 21. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šīs regulas 23. pantā minētās valstu aģentūras izstrādā konsekventu stratēģiju, lai efektīvi uzrunātu pēc iespējas plašāku auditoriju, kā arī izplatītu un izmantotu to darbību rezultātus, kuras tās pārvalda Programmā iekļauto darbību ietvaros; minētās aģentūras palīdz Komisijai veikt vispārējo uzdevumu izplatīt informāciju par Programmu, ieskaitot informāciju par valstu un Savienības līmenī pārvaldītām darbībām un pasākumiem, un informāciju par Programmas rezultātiem, kā arī informē attiecīgās mērķgrupas par darbībām un pasākumiem, ko veic attiecīgajā valstī.	3. Šīs regulas 23. pantā minētās valstu aģentūras izstrādā konsekventu stratēģiju, lai informētu un efektīvi uzrunātu pēc iespējas plašāku auditoriju, kā arī izplatītu visiem iespējamiem atbalsta saņēmējiem un izmantotu to darbību rezultātus, kuras tās pārvalda Programmā iekļauto darbību ietvaros; minētās aģentūras palīdz Komisijai veikt vispārējo uzdevumu izplatīt informāciju par Programmu, ieskaitot informāciju par valstu un Savienības līmenī pārvaldītām darbībām un pasākumiem, un informāciju par Programmas rezultātiem, kā arī informē attiecīgās mērķgrupas par darbībām un pasākumiem, ko veic attiecīgajā valstī.
Grozījums Nr. 132 Regulas priekšlikums 21. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ar Programmu saistītas komunikācijas un informācijas izplatīšanas nolūkā dalīborganizācijas izmanto zīmolu “Eiropas Solidaritātes korpuss”.
Grozījums Nr. 133 Regulas priekšlikums 23. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Valsts aģentūra regulāri apspriežas ar Programmas atbalsta saņēmējiem (personām un organizācijām), lai saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm ievāktu atsauksmes par Programmu, novērtētu darbības kvalitāti un darbības norisi, sniegtu atbalstu grūtībās nonākušiem dalībniekiem un uzlabotu Programmas īstenošanu valsts līmenī, balstoties uz ievāktajām atsauksmēm un atbalsta saņēmēju pieredzi.
Grozījums Nr. 134 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) nosaka attiecīgās valsts aģentūras iekšējās kontroles standartus un noteikumus, saskaņā ar kuriem tā pārvalda dotāciju piešķiršanai paredzētos Savienības līdzekļus;	(a) paredz attiecīgās valsts aģentūras iekšējās kontroles standartus un noteikumus, saskaņā ar kuriem valsts aģentūras pārvalda dotāciju piešķiršanai paredzētos Savienības līdzekļus, ņemot vērā vienkāršošanas prasības un dalībniekiem un dalīborganizācijām neuzliekot papildu slogu;
Grozījums Nr. 135 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) iekļauj prasību rīkot regulāras sanāksmes un mācības ar valstu aģentūru tīklu, lai nodrošinātu saskaņotu Programmas īstenošanu visās iesaistītajās valstīs;
Grozījums Nr. 136 Regulas priekšlikums 24. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komisija rīko regulāras sanāksmes par Programmas īstenošanu ar reprezentatīva skaita un veida tīkliem, kas pārstāv jauniešus un brīvprātīgos, un citām attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp sociālajiem partneriem un tīkliem, kuriem ir nozīme Programmas darbībās.
Grozījums Nr. 137 Regulas priekšlikums 24. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.b Ja Komisija nevar pieņemt vadības ikgadējo deklarāciju vai neatkarīgas revīzijas iestādes atzinumu par to vai ja valsts aģentūra neapmierinoši īsteno Komisijas apsvērumus, Komisija var īstenot jebkādus piesardzības un koriģējošos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai saskaņā ar Finanšu regulas 131. panta 3. punkta c) apakšpunktu aizsargātu Savienības finanšu intereses.
Grozījums Nr. 138 Regulas priekšlikums 24.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	24.a pants
	Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra
	Savienības līmenī EACEA atbild par visu to dotāciju posmu pārvaldību, ko piešķir par 7. pantā minētajām Programmas projektu darbībām, kuras ir iesniegušas Eiropas mēroga vai platformas organizācijas, brīvprātīgā darba grupu darbībām Eiropas līmenī noteiktajās prioritārajās jomās un darbībām, kuras sniedz atbalstu humānās palīdzības operācijām trešās valstīs.
	EACEA atbild arī par tādu organizāciju akreditāciju (t. i., kvalitātes zīme) un uzraudzību, kas ir Eiropas mēroga vai platformas organizācijas, par valsts shēmu vai Savienības dalītas pārvaldības fondu īstenošanu atbildīgas organizācijas vai organizācijas, kas vēlas īstenot humānās palīdzības operāciju atbalsta darbības.
Grozījums Nr. 139 Regulas priekšlikums 25. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Saskaņā ar Finanšu regulas [127. pantu] vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, arī tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.	1. Saskaņā ar Finanšu regulas [127.] pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu, un šīs revīzijas visās dalībvalstīs notiek saskaņā ar vieniem un tiem pašiem kritērijiem.
Grozījums Nr. 140 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Valsts aģentūras ir atbildīgas par Eiropas Solidaritātes korpusa darbībām, kuru pārvaldība tām uzticēta, paredzēto dotāciju saņēmēju primāro kontroli. Minētie kontroles pasākumi sniedz pamatotu ticamību, ka piešķirtās dotācijas tiek izlietotas paredzētajiem nolūkiem un atbilstīgi piemērojamiem Savienības noteikumiem.	2. Valsts aģentūras ir atbildīgas par Eiropas Solidaritātes korpusa darbībām, kuru pārvaldība tām uzticēta, paredzēto dotāciju saņēmēju primāro kontroli. Minētās pārbaudes ir samērīgas un adekvātas, un tās sniedz pamatotu ticamību, ka piešķirtās dotācijas tiek izlietotas paredzētajiem nolūkiem un atbilstīgi piemērojamiem Savienības noteikumiem.
Grozījums Nr. 141 Regulas priekšlikums 28. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Eiropas Solidaritātes korpusa darbības ir saskanīgas ar attiecīgajām Savienības līmeņa rīcībpolitikām, instrumentiem un programmām un tos papildina, jo īpaši programmu “Erasmus”, kā arī papildina pastāvošos Savienības līmeņa tīklus, kuriem ir nozīme Eiropas Solidaritātes korpusa darbībās.	1. Eiropas Solidaritātes korpusa darbības ir saskanīgas ar attiecīgajām Savienības līmeņa rīcībpolitikām, instrumentiem un programmām, jo īpaši programmu “Erasmus”, Eiropas strukturālos un investīciju fondiem (ESI fondi) un programmu “Tiesības un vērtības”, kā arī esošos Savienības līmeņa tīkliem, kuriem ir nozīme Eiropas Solidaritātes korpusa darbībās, un tos papildina.
Grozījums Nr. 142 Regulas priekšlikums 28. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Eiropas Solidaritātes korpusa darbības ir arī saskanīgas ar attiecīgajām valsts rīcībpolitikām, programmām un instrumentiem iesaistītajās valstīs un tās papildina. Šajā sakarā Komisija, valstu iestādes un valstu aģentūras apmainās ar informāciju par pastāvošajām valsts shēmām un prioritātēm saistībā ar solidaritāti un jaunatni, no vienas puses, un darbībām Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, no otras puses, lai pamatotos uz atbilstošu labo praksi un panāktu efektivitāti un lietderīgumu.	2. Eiropas Solidaritātes korpusa darbības nevis aizstāj attiecīgās valsts, reģionālā un vietējā līmeņa rīcībpolitikas, programmas un instrumentus iesaistītajās valstīs, bet gan ir ar tiem saskanīgas un tos papildina. Šajā sakarā Komisija, valstu iestādes un valstu aģentūras apmainās ar informāciju par pastāvošajām valsts shēmām un prioritātēm saistībā ar solidaritāti un jaunatni, no vienas puses, un darbībām Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, no otras puses, lai pamatotos uz atbilstošu labo praksi un panāktu efektivitāti un lietderīgumu.
Grozījums Nr. 143 Regulas priekšlikums 28. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Lai maksimāli palielinātu Savienības finansējuma efektivitāti un Programmas ietekmi, attiecīgās visu līmeņu iestādes cenšas saskaņoti izveidot sinerģijas visās attiecīgajās programmās. Šādas sinerģijas nenoved pie tā, ka līdzekļus izmanto mērķiem, kas nav noteikti šajā regulā. Ar sinerģijām un papildināmību panāk vienkāršotas pieteikuma procedūras īstenošanas līmenī, kurām pievieno attiecīgas īstenošanas pamatnostādnes.
Grozījums Nr. 144 Regulas priekšlikums 28. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Regulas 11. pantā minētās Eiropas Solidaritātes korpusa darbības trešajās valstīs jo īpaši papildina un ir saskanīgas ar citām Savienības ārējās darbības jomām, konkrētāk, ar humānās palīdzības politiku, attīstības sadarbības politiku, paplašināšanās politiku, kaimiņattiecību politiku un Savienības civilās aizsardzības mehānismu.	3. Regulas 11. pantā minētās Eiropas Solidaritātes korpusa darbības trešajās valstīs jo īpaši papildina un ir saskanīgas ar citām Savienības ārējās darbības jomām, konkrētāk, ar humānās palīdzības politiku, attīstības sadarbības politiku, drošības politiku, paplašināšanās politiku, kaimiņattiecību politiku un Savienības civilās aizsardzības mehānismu.
Grozījums Nr. 145 Regulas priekšlikums 29. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pilnvaras pieņemt 19. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz visu programmas darbības termiņu.	2. Pilnvaras pieņemt 12., 18. un 19. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz Programmas darbības laiku.
Pamatojums
Šis grozījums attiecas uz īstenošanas aktu aizstāšanu ar deleģētajiem aktiem kā instrumentu darba programmu un attiecīgo izmaiņu pieņemšanai.
Grozījums Nr. 146 Regulas priekšlikums 29. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 19. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošu deleģēto aktu spēkā esību.	3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12., 18. un 19. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
Pamatojums
Šis grozījums attiecas uz īstenošanas aktu aizstāšanu ar deleģētajiem aktiem kā instrumentu darba programmu un attiecīgo izmaiņu pieņemšanai.
Grozījums Nr. 147 Regulas priekšlikums 29. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Saskaņā ar 19. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.	6. Saskaņā ar 12., 18. un 19. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Pamatojums
Šis grozījums attiecas uz īstenošanas aktu aizstāšanu ar deleģētajiem aktiem kā instrumentu darba programmu un attiecīgo izmaiņu pieņemšanai.
Grozījums Nr. 148 Regulas priekšlikums Pielikums – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pārraudzības un ziņošanas rādītāji:	Programma tiek cieši uzraudzīta, lai novērtētu, kādā ziņā tiek sasniegts vispārējais mērķis un konkrētie mērķi, kā arī lai uzraudzītu tās iznākumu, rezultātus un ietekmi. Šajā nolūkā tiek noteikts minimāls rādītāju satvars, kas kalpo par pamatu turpmākajai detalizētai programmai, lai uzraudzītu Programmas iznākumu, rezultātus un ietekmi, tostarp paplašināts kvalitatīvu un kvantitatīvu rādītāju kopums:
Grozījums Nr. 149 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) dalībnieku, kuriem ir mazāk iespēju, īpatsvars un	(b) dalībnieku, kuriem ir mazāk iespēju, īpatsvars
Grozījums Nr. 150 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) to organizāciju skaits, kurām piešķirta Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīme.	(c) to organizāciju skaits, kurām piešķirta Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīme;
Grozījums Nr. 151 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – ca punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) nodarbināto dalībnieku skaits (iekšzemes un pārrobežu) pa valstīm, pēc vecuma, dzimuma, profesionālās pieredzes un izglītības;
Grozījums Nr. 152 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – cb punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(cb) solidaritātes projektos iesaistīto dalībnieku skaits pa valstīm, pēc vecuma, dzimuma, profesionālās pieredzes un izglītības;
Grozījums Nr. 153 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – cc punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(cc) to organizāciju skaits, kurām anulēta kvalitātes zīme;
Grozījums Nr. 154 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – cd punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(cd) to organizāciju skaits, kam piešķirta kvalitātes zīme, pa valstīm un pēc saņemtā finansējuma apmēra;
Grozījums Nr. 155 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – ce punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ce) to dalībnieku skaits, kas ir jaunieši, kuriem ir mazāk iespēju. Rezultātu rādītāji (saliktie rādītāji);
Grozījums Nr. 156 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – cf punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(cf) dalībnieku skaits, par kuriem reģistrēti pozitīvi mācību procesa iznākumi;
Grozījums Nr. 157 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – cg punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(cg) to dalībnieku īpatsvars, kuru mācību procesa iznākumi ir atzīti, viņiem piešķirot sertifikātu, piemēram, Youthpass, vai kāda cita veida oficiālu apliecinājumu par viņu dalību Eiropas Solidaritātes korpusā;
Grozījums Nr. 158 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – ch punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ch) vispārējais dalībnieku apmierinātības līmenis par darbību kvalitāti; un
Grozījums Nr. 159 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – ci punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ci) to cilvēku skaits, kam ar solidaritātes darbībām ir sniegts tiešs vai netiešs atbalsts.

[1] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts
[2] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts

PASKAIDROJUMS

Jaunā priekšlikuma konteksts un politiskās izvēles

Eiropas Savienības pamatā ir solidaritāte — solidaritāte starp tās iedzīvotājiem, solidaritāte pārrobežu mērogā starp tās dalībvalstīm un solidaritāte tās darbībā Savienības teritorijā un ārpus tās robežām.

Reaģējot uz skaidro pieprasījumu darīt vairāk jauniešu labā, Eiropas Parlaments un Padome 2018. gada jūnijā panāca politisku vienošanos (pieņemta 2018. gada 11. septembra plenārsēdē) par Eiropas Solidaritātes korpusa izveidošanu, apvienojot vairākas ES brīvprātīgā darba un solidaritātes jomas stažēšanās/darba shēmas vienā kopīgā programmā, kas darbojas kā vienas pieturas aģentūra, lai nodrošinātu jauniešiem visas ar solidaritāti saistītās iespējas. Programma paver jaunas iespējas jauniešiem iesaistīties kvalitatīvās solidaritātes darbībās vietējā un Eiropas mērogā un nodrošina viņiem nepieciešamos rīkus, lai jaunieši radītu pozitīvu ietekmi uz sabiedrību, vienlaikus iegūstot lietderīgu apmācību un kompetences turpmākai personīgajai attīstībai.

Eiropas Komisija 2018. gada 11. jūnijā publicēja jaunu priekšlikumu par Eiropas Solidaritātes korpusu (COM(2018)0440 final). Jaunajā priekšlikumā programmas darbības ir saskaņotas ar daudzgadu finanšu shēmas ciklu, ierosinot piešķirt budžeta līdzekļus no īpašas budžeta pozīcijas. Papildus tam priekšlikumā arī paredzēts paplašināt Eiropas Solidaritātes korpusa darbības jomu, iekļaujot arī darbības humānās palīdzības operāciju atbalstam, kuras pašreiz tiek īstenotas iniciatīvas "ES palīdzības brīvprātīgie" ietvaros. Ņemot vērā divu minēto programmu līdzību, Komisija uzskata, ka to apvienošana nesīs šādus ieguvumus:

• visus dalībniekus varēs iekļaut vienotā sarakstā, tādējādi tiks uzlabota atlases pārredzamība un ātrums,

• būs iespējams izstrādāt vienotus zīmola veidošanas un komunikācijas pasākumus — tas palielinās programmas popularizēšanas pasākumu uzrunāto auditoriju, padarot programmu par vienas pieturas aģentūru, kas rūpējas par jauniešu solidaritātes darbībām,

• būs iespējams izveidot vienotu īstenošanas mehānismu — visas organizācijas un projektu virzītāji varēs izmantot vienu e-veidni, lai pieteiktos kvalitātes zīmes un finansējuma saņemšanai; tas vienkāršos procedūras, kas jāpilda organizācijām, un samazinās kopējās pārvaldības izmaksas,

• uzturot vienotu rīku un sistēmu kopumu, varēs panākt būtisku sinerģiju un izmaksu ietaupījumus.

Turklāt jaunā priekšlikuma pamatā ir politiskā vienošanās, kas panākta 2018. gada jūnijā (pieņemta 2018. gada 11. septembra plenārsēdē); priekšlikumā iekļauti daudzi tās elementi, vienlaikus piešķirot papildu vērienu — paredzēts lielāks budžets, plašāka darbības joma un programmas darbības uzlabošana.

Referentes nostāja

Ņemot vērā panākumus, kas saistīti ar pašreizējo politisko vienošanos par Eiropas Solidaritātes korpusa izveidi, kā arī ņemot vērā dažādus jaunā priekšlikuma elementus, referente ierosina atjaunot dažus elementus, par ko iepriekš panākta vienošanās Eiropas Solidaritātes korpusa 2018.–2020. gada darbības kontekstā un kas nav iekļauti jaunajā priekšlikumā.

Referente organizēja plašu un iekļaujošu apspriešanos ar daudzām dažādām ieinteresētajām personām. Pamatojoties uz šo apspriešanās procesu, kā arī pašreizējā regulējuma un jaunā priekšlikuma padziļinātu analīzi, kopumā var secināt, ka Eiropas Solidaritātes korpuss varētu būt veiksmīgāks satvars solidaritātes darbībām, ja:

• tiktu noteikti skaidrāki mērķi un izveidota labāka sasaiste ar jauniešu reālajiem apstākļiem un vajadzībām, kā arī sabiedrības vajadzībām,

• Eiropas Solidaritātes korpusa darbības būtu iekļaujošākas un pieejamākas, lai uzrunātu visus jauniešus, ņemot vērā viņu atšķirīgos sociālekonomiskos apstākļus un iespējamos šķēršļus,

• tiktu nodrošināta reāla sinerģija un darbību saderība starp Eiropas Solidaritātes korpusu, nākamo Erasmus programmu un citām attiecīgām programmām atbilstoši atjaunotajai ES jaunatnes stratēģijai.

Šajā saistībā referente ierosina vairākus grozījumus, kuru mērķis ir sasniegt minētos vispārīgos mērķus.

Budžeta sadalījums darbībām. Pašreizējā politiskā vienošanās par Eiropas Solidaritātes korpusa darbību 2018.–2020. gadā paredz indikatīvas robežvērtības budžeta sadalījumam pa darbības virzieniem. Referente uzskata, ka arī jaunajā priekšlikumā būtu jānorāda, kā budžeta līdzekļi tiks sadalīti dažādajām darbībām, ko paredzēts veikt jaunā Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, un ka sadalījumam būtu jāatbilst programmas mērķiem un reālistiskām prognozēm, kas noteiktas, ņemot vērā iepriekšējo programmu īstenošanu. Referente uzskata, ka programmas kodolam jābūt brīvprātīgajam darbam, tomēr budžeta sadalījumam jābūt indikatīvam, lai nodrošinātu nepieciešamo elastību.

• Eiropas Solidaritātes korpusa redzamības uzlabošana. Lai sasniegtu mērķi septiņu gadu laikā norīkot 350 000 un vairāk dalībnieku, Eiropas Solidaritātes korpuss un tā iespējas jāpopularizē, rīkojot vērienīgāku komunikācijas un atpazīstamības vairošanas kampaņu. Referente šajā nolūkā ierosina:

o iecelt Eiropas Solidaritātes korpusa vēstniekus (mudināt bijušos dalībniekus ar jauniešu tīklu un izglītības iestāžu starpniecību dalīties savā pieredzē, saņemot attiecīgu atbalstu no valstu aģentūrām),

o programmas popularizēšanai izmantot dinamiskus komunikācijas līdzekļus, tostarp sociālos plašsaziņas līdzekļus,

o paplašināt publicitātes un komunikācijas stratēģijas, īpaši attālos reģionos.

• Lielāka ieinteresēto personu iesaiste visos posmos. Referente uzskata, ka visā programmas īstenošanas gaitā būtu regulāri jāapspriežas ar ieinteresētajām personām, īpaši jauniešu tīkliem un dalīborganizācijām.

• Iekļautības mērķa uzsvēršana un konkretizēšana. Pamatojoties uz pierādījumiem un apspriešanās rezultātiem, referente uzskata, ka visos programmas posmos varētu uzlabot un stiprināt iekļautības aspektu. Referente šajā nolūkā ierosina:

o atsauksmēs iekļaut dalībnieka izvērtējumu par to, cik labi, viņaprāt, ir sasniegts iekļautības mērķis (un pārējie programmas mērķi),

o iekšzemes darbības veikt tikai tādu projektu ietvaros, kuru galvenais mērķis ir iekļaušana (iekšzemes darbības principā būtu jāfinansē dalībvalstīm, tomēr gadījumos, kad valsts shēmas nav pieejamas, nebūtu taisnīgi liegt dalību jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju un kuriem dažkārt nav alternatīvu),

o Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvāt arī nepilna laika dalību solidaritātes darbībās jauniešiem ar ierobežotām iespējām.

• Kvalitātes zīmju diferencēšana. Lai nodrošinātu kvalitatīvas iespējas, referentes skatījumā dalīborganizācijām būtu jāpiemēro atšķirīgas prasības kvalitātes zīmes piešķiršanai atkarībā no darbības veida (dažādām darbībām ir vajadzīgas dažādas spējas un pakalpojumi).

• Uzsvars uz brīvprātīgo darbu ilgtermiņā. Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros gūtai brīvprātīgā darba pieredzei vajadzētu mudināt dalībniekus arī turpmāk mūža garumā iesaistīties solidaritātes darbībās. Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jāstiprina jauniešu brīvprātīgas darbošanās gars.

• Darbs un stažēšanās. Referente uzskata, ka visām ar solidaritātes darbībām saistītajām darba un stažēšanās iespējām būtu jāietver stabils un jēgpilns mācību un prasmju apguves komponents (kā noteikts stažēšanās kvalitātes sistēmā). Turklāt, lai nostiprinātu darbību solidaritātes dimensiju, visās darbvietās un stažēšanās norīkojumos Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros neatkarīgi no organizācijas veida jāveic tikai uzdevumi, kas nav saistīti ar peļņas gūšanu.

• Darba programmu pieņemšana ar deleģētajiem aktiem. Referente uzskata, ka ierosinātā darba programmas pieņemšana ar īstenošanas aktiem dod Komisijai iespēju pieņemt sekundārus politiskos lēmumus. Šādai iespējai būtu jābūt likumdevēju kompetencē. Tādēļ darba programmu pieņemšanai piemērots instruments ir deleģētie akti. Šis jautājums ir saistīts arī ar vispārīgo diskusiju par Eiropas Parlamenta uzraudzības pilnvarām.

• Solidaritātes definīcija un precīzāka brīvprātīgā darba definīcija. Referente uzskata, ka Eiropas Solidaritātes korpusam ir liels potenciāls stiprināt solidaritātes garu visā Eiropā. Spēcīgāka solidaritāte varētu veicināt stipras, vienotas un noturīgas Savienības veidošanu. Referente arī uzskata, ka jēdziena "solidaritāte" definīcija varētu būt vienojošais princips programmas īstenošanā. Solidaritātes gars vislabāk izpaužas brīvprātīgajā darbā. Tāpēc precīzāka brīvprātīgā darba definīcija būtu noderīgs uzlabojums.

• Spēcīga ietekme uz sabiedrības vajadzībām. Solidaritātes norīkojumu iespējām Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros jābūt ar spēcīgu ietekmi uz sabiedrību — tām jāstiprina kohēzija, solidaritāte un demokrātija Eiropā un citviet. Referente uzskata, ka ietekme uz sabiedrību būtu lielāka, ja darbības atbilstu konkrētām vietējās sabiedrības vajadzībām un humanitārajām problēmām, īpašu uzmanību veltot sociālās iekļautības veicināšanai.

• Precīzāk plānoti ieguvumi dalībniekiem. Eiropas Solidaritātes korpuss ir vērtīgs instruments dalībnieku personīgajai izaugsmei. Lai šo potenciālu izmantotu pilnībā, dalībniekiem jau pirms darbības sākšanas jābūt pieejamai informācijai par noteiktajiem konkrēto darbību mācību rezultātiem, lai dalībnieki tādējādi varētu izvēlēties darbības, kas vislabāk atbilst viņu gaidām un prasmēm. Dalībniekiem jāsaņem arī jēgpilna atgriezeniskā saite.

Šajā ziņojuma projektā nav aplūkoti noteikumi, kas ietverti IV nodaļā (10. un 11. pantā par Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu), jo minētie noteikumi ir ekskluzīvā DEVE komitejas kompetencē (Reglamenta 54. pants).

Attīstības komitejas atzinums (25.1.2019)

Kultūras un izglītības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” un atceļ [Eiropas Solidaritātes korpusa regulu] un Regulu (ES) Nr. 375/2014
(COM(2018)0440 – C8-0264/2018 – 2018/0230(COD))

Atzinuma sagatavotāja (*): Eleni Theocharous

(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 54. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Komisija ir ierosinājusi apvienot nesen darbību sākušo, jauniešiem paredzēto Eiropas Solidaritātes korpusu ar iniciatīvu “ES palīdzības brīvprātīgie” / Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu, kas tika izveidots 2014. gadā, pamatojoties uz LESD 214. pantu, kurš veido juridisko pamatu humānajai palīdzībai.

Iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie” tika izveidota saskaņā ar Līguma prasībām, un tās mērķis ir sniegt vajadzībām atbilstīgu humāno palīdzību un attīstīt apdraudētu vai katastrofu skartu kopienu spējas un noturību trešās valstīs. Neraugoties uz iniciatīvai “ES palīdzības brīvprātīgie” daudzos aspektos piemītošo potenciālu, tās sākums ir bijis visai gauss, brīvprātīgo skaitam ne tuvu nesasniedzot Komisijas sākotnējās ieceres un starpposma novērtētājiem atzīstot, ka partneru iesaistīšanās humānās palīdzības nozarē nav progresējusi vajadzīgajā apmērā. Obligātā sertifikācija, kurai ir pakļautas organizācijas, kas ir ieinteresētas piedalīties šajā iniciatīvā, ir balstīta ilgā un apgrūtinošā procedūrā. Rezultātā brīvprātīgo skaits ievērojami palielinājās (bet joprojām nepietiekamā mērā) tikai 2017. gadā. Tāpēc vēl aizvien ir grūti pilnībā novērtēt iniciatīvas potenciālu, un tas neapšaubāmi netiek izmantots pilnā mērā.

Tomēr vairums ieinteresēto personu, šķiet, atzinīgi vērtē iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” apvienošanu ar Eiropas Solidaritātes korpusu, ko tā var papildināt, piedāvājot brīvprātīgā darba pieredzi humanitārajā jomā ārpus Savienības. Ja to pienācīgi popularizēs, iniciatīvai būtu jānodrošina nozīmīgs atspēriens jauniešiem, kurus interesē profesionāla karjera humānās palīdzības jomā, un tā varētu būt vērtīgs sākumpunkts brīvprātīgajam darbam un iesaistei sabiedriskajā dzīvē, un kopumā rosināt ieinteresētību humanitāros problēmjautājumos pasaules mērogā.

Turklāt būtu jāpatur iespēja bezpeļņas humanitārajām organizācijām un speciālistiem ar ilgāku darba stāžu izmantot apmācības un finansēšanas iespējas, ja tie vēlas piedalīties jaunajā programmā. Tādēļ atzinuma sagatavotāja iesaka sadaļā, kuras pamatā ir iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”, nepiemērot vispārējo maksimālā vecuma ierobežojumu — 30 gadus, lai humānās palīdzības sniegšanā varētu brīvprātīgi piedalīties arī personas ar lielāku pieredzi, jo īpaši tāpēc, ka pirms nosūtīšanas šiem cilvēkiem var būt nepieciešama īpaša apmācība.

Kā minēts iepriekš, organizācijas, kuras vēlas piedalīties iniciatīvā “ES palīdzības brīvprātīgie”, ir pakļautas smagnējai akreditācijas procedūrai, kas ir izrādījusies būtisks šķērslis, lai sasniegtu ievērojamu skaitu brīvprātīgo. Tāpēc ir svarīgi, lai, stājoties spēkā jaunajai regulai, organizācijām, kuras jau ir akreditētas, vairs nebūtu atkārtoti jāveic līdzīga procedūra. Cits būtisks jautājums ir vienkāršotas un racionālas procedūras iesaistītajām organizācijām saistībā ar jauno kvalitātes zīmi.

Turklāt mūsu komitejai ir jānodrošina, lai noteikumi par Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa darbībām (IV nodaļa), kas ir mūsu komitejas ekskluzīvā kompetencē, nodrošinātu papildināmību un saskaņotību ar citām ES humānās palīdzības darbībām un Eiropas konsensu par humāno palīdzību. Šī topošās programmas sadaļa ir jāīsteno, pilnībā ievērojot humanitāros principus, un jāintegrē vajadzībās balstītā, koordinētā un efektīvā humānajā palīdzībā.

Šajā sakarībā atzinuma sagatavotāja uzskata, ka vislielākais potenciāls ir darbībām, kas vērstas uz organizatorisko un vietējo spēju veidošanu, noturību un neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaisti (LRRD), pievēršoties humanitāro un attīstības pasākumu saiknei, katastrofu riska mazināšanai un sagatavotībai, kā arī vispārīgāk — izpratnes veicināšanai un informēšanai par humanitārajām vajadzībām un principiem.

Noslēgumā jāpiebilst, ka attiecībā uz šā tiesību akta priekšlikuma noteikumiem, kuri ir mūsu komitejas un Kultūras un izglītības komitejas kopīgā kompetencē, uzskatām, ka kopumā lielāks uzsvars būtu jāliek uz ilgtspējīgu attīstību, principu “neatstāt nevienu novārtā”, nabadzības izskaušanu, cilvēktiesībām un dzimumu līdztiesību.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Ņemot vērā humanitāro krīžu un globālo ārkārtas situāciju ievērojamo pieaugumu un nolūkā veicināt Savienības iedzīvotāju solidaritāti un humānās palīdzības redzamību, ir nepieciešams attīstīt solidaritāti starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm, kuras skārušas cilvēka vai dabas izraisītas katastrofas.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1b) Humānā palīdzība ir balstīta uz starptautiskajās humanitārajās tiesībās un Savienības tiesību aktos nostiprinātajiem objektivitātes, neitralitātes un nediskriminācijas principiem. Humānā palīdzība nodrošina vajadzībām atbilstīgu ārkārtas palīdzību, kuras mērķis ir nosargāt dzīvību, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas un saglabāt cilvēka cieņu, kā arī nodrošināt aizsardzību neaizsargātām grupām cilvēka izraisītu katastrofu vai dabas katastrofu gadījumā. Būtiski humānās palīdzības elementi ir arī katastrofu riska mazināšana un sagatavotība katastrofām, īstenojot spēju un noturības veidošanas pasākumus.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) 2016. gada 14. septembra uzrunā par stāvokli Savienībā tika uzsvērta vajadzība ieguldīt jauniešos un paziņots par Eiropas Solidaritātes korpusa (“Programma”) izveidošanu, lai jauniešiem Savienībā radītu iespējas sniegt nozīmīgu ieguldījumu sabiedrībā, paust solidaritāti, pilnveidot prasmes un tādējādi iegūt ne tikai darba, bet arī nenovērtējamu cilvēcisko pieredzi.	svītrots
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Komisija savā 2016. gada 7. decembra paziņojumā “Eiropas Solidaritātes korpuss” uzsvēra vajadzību stiprināt pamatus darbam solidaritātes jomā visā Eiropā, nodrošināt jauniešiem vairāk un labākas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, aptverot virkni dažādu jomu, un atbalstīt valsts un vietējo dalībnieku centienus pārvarēt dažādas problēmas un krīzes. Ar šo paziņojumu sākās Eiropas Solidaritātes korpusa pirmais posms, kurā tika mobilizētas dažādas Savienības programmas, lai jauniešiem visā Savienībā piedāvātu brīvprātīgā darba, stažēšanās vai darba iespējas.	svītrots
__________________
¹ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Solidaritātes korpuss”, COM(2016) 942 final.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Brīvprātīgais darbs ir konkrēta un uzskatāma solidaritātes izpausme, kas cilvēkiem dod iespēju veltīt savas zināšanas, prasmes un laiku, kalpojot sabiedrībai, vietējām kopienām vai līdzcilvēkiem bez finansiālas motivācijas.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 4.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4b) Palīdzība ārpus Savienības esošiem cilvēkiem un kopienām, kas saskaras ar katastrofām vai kas ir īpaši neaizsargātas pret katastrofām un kam nepieciešama humānā palīdzība, pamatojoties uz neitralitātes, cilvēcīguma, neatkarības un objektivitātes pamatprincipiem, ir svarīgs solidaritātes apliecinājums. Ar finanšu piešķīrumiem būtu jāatspoguļo šis princips un jāļauj piedalīties humānās palīdzības operācijās vismaz 5000 brīvprātīgajiem.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 4.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4c) Iesaistītajiem brīvprātīgajiem un organizācijām, kas īsteno Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu, būtu jāievēro principi, kas noteikti Eiropas konsensā par humāno palīdzību.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 4.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4d) Ir jāturpina izvērst solidaritāti ar trešo valstu iedzīvotājiem, kuri cietuši krīzēs vai katastrofās, kā arī jāuzlabo Savienības iedzīvotāju informētība par humāno palīdzību un brīvprātīgo darbu kopumā un humānās palīdzības un brīvprātīgā darba kā visa mūža garumā īstenojamas nodarbošanās pamanāmība.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 4.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4e) Savienība un dalībvalstis ir apņēmušās īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus gan iekšēji, gan ar ārējām darbībām.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 4.f apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4f) Padome 2017. gada 19. maija secinājumos “Likt lietā humanitāro un attīstības pasākumu saikni” ir atzinusi, ka ir jāstiprina noturība, labāk sasaistot humāno palīdzību un attīstības sadarbību, un vēl vairāk jānostiprina operatīvā saikne starp humāno palīdzību papildinošām pieejām, attīstības sadarbību un konfliktu novēršanu.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Jauniešiem ir jānodrošina viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, kas tiem varētu sniegt iespēju apliecināt savu apņemšanos sniegt labumu kopienām, vienlaikus gūstot noderīgu pieredzi, prasmes un kompetenci personīgajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, sociālajai, pilsoniskajai un profesionālajai attīstībai, tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību. Šīm darbībām būtu jāatbalsta arī jauniešu brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāte.	(5) Jauniešiem, tostarp neaizsargātiem jauniešiem un jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, ir jānodrošina viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, kas tiem varētu sniegt iespēju apliecināt savu apņemšanos sniegt labumu kopienām, vienlaikus gūstot noderīgu pieredzi, prasmes un kompetenci personīgajai, kultūras, ar izglītības ieguvi saistītajai, sociālajai, pilsoniskajai un profesionālajai attīstībai, tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību. Šīm darbībām būtu jāatbalsta arī jauniešu brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāte.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes darbībām būtu jābūt kvalitatīvām, proti, jāatbilst nenodrošinātām sabiedrības vajadzībām, jāsekmē kopienu stiprināšana, jāsniedz jauniešiem iespēja iegūt vērtīgas zināšanas un kompetenci, jābūt jauniešiem finansiāli pieejamām, un tās būtu jāīsteno drošos un veselībai labvēlīgos apstākļos.	(6) Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes darbībām būtu jābūt kvalitatīvām, proti, jāatbilst nenodrošinātām sabiedrības vajadzībām, jāsekmē kopienu stiprināšana un spēju veidošana, jāsniedz jauniešiem iespēja iegūt vērtīgas zināšanas un kompetenci, jābūt jauniešiem finansiāli pieejamām, un tās būtu jāīsteno drošos un veselībai labvēlīgos apstākļos, turpretim dialogs ar vietējām un reģionālajām iestādēm un ieinteresētajām personām būtu jāveicina, lai nodrošinātu uz vajadzībām orientētu programmu un atbalstītu brīvprātīgo darbu partnervalstīs, kā arī pievienotu spēcīgu attīstības vērtību solidaritātes darbībām.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Jaunajā programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss” nebūtu atkārtoti jāveic nosūtošo un uzņemošo organizāciju sertifikācija, kas veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 375/2014^1a, un, īstenojot šo regulu, no 2021. gada būtu jāatzīst līdzvērtība.
	____________________
	^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 375/2014, ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”) (OV L 122, 24.4.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Eiropas Solidaritātes korpuss sniedz jauniešiem jaunas iespējas veikt brīvprātīgo darbu, stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās, kā arī izdomāt un izstrādāt solidaritātes projektus pēc savas iniciatīvas. Šīs iespējas sniedz ieguldījumu viņu personīgās, ar izglītības ieguvi saistītās, sociālās, pilsoniskās un profesionālās attīstības veicināšanā. Eiropas Solidaritātes korpuss arī atbalsta tā dalībniekiem un organizācijām paredzētas tīklošanas darbības, kā arī pasākumus atbalstīto darbību kvalitātes nodrošināšanai un tajās gūto mācību rezultātu uzlabotai atzīšanai. Tādējādi tas arī veicinās jauniešiem svarīgu Eiropas sadarbību un uzlabos informētību par tās pozitīvo ietekmi.	(9) Eiropas Solidaritātes korpuss sniedz jauniešiem jaunas iespējas veikt brīvprātīgo darbu, stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās, kā arī izdomāt un izstrādāt solidaritātes projektus pēc savas iniciatīvas. Šīs iespējas sniedz ieguldījumu viņu personīgās, ar izglītības ieguvi saistītās, sociālās, kultūras, pilsoniskās un profesionālās attīstības veicināšanā. Eiropas Solidaritātes korpuss arī atbalsta tā dalībniekiem un organizācijām paredzētas tīklošanas darbības, kā arī pasākumus atbalstīto darbību kvalitātes nodrošināšanai un tajās gūto mācību rezultātu uzlabotai atzīšanai. Tādējādi tas arī veicinās jauniešiem svarīgu Eiropas sadarbību un uzlabos informētību par tās pozitīvo ietekmi.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Minētajām darbībām būtu jāsniedz ieguvumi kopienām un vienlaikus jāveicina indivīda personīgā, ar izglītības ieguvi saistītā, sociālā, pilsoniskā un profesionālā attīstība; šādas darbības var tikt īstenotas kā brīvprātīgais darbs, stažēšanās un darbs, projekti vai tīklošanas darbības, un tās var būt saistītas ar dažādām jomām, piemēram, izglītību un apmācību, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, uzņēmējdarbību, jo īpaši sociālo uzņēmējdarbību, pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, vidi un dabas aizsardzību, rīcību klimata politikas jomā, katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un to seku novēršanu, lauksaimniecību un lauku attīstību, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšanu, veselību un labjutību, radošumu un kultūru, fizisko izglītību un sportu, sociālo palīdzību un labklājību, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un integrēšanu, teritoriālo sadarbību un kohēziju, kā arī pārrobežu sadarbību. Šādām solidaritātes darbībām būtu jāietver spēcīga mācību un prasmju apguves dimensija, piedāvājot dalībniekiem atbilstošas aktivitātes pirms solidaritātes darbības, tās laikā un pēc tās.	(10) Minētajām darbībām būtu jāsniedz ieguvumi kopienām un vienlaikus jāveicina indivīda personīgā, ar izglītības ieguvi saistītā, sociālā, kultūras pilsoniskā un profesionālā attīstība; šādas darbības var tikt īstenotas kā brīvprātīgais darbs, stažēšanās un darbs, projekti vai tīklošanas darbības, un tās var būt saistītas ar dažādām jomām, piemēram, izglītību un apmācību, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, uzņēmējdarbību, jo īpaši sociālo uzņēmējdarbību, aprites ekonomiku, pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, vidi un dabas aizsardzību, rīcību klimata politikas jomā, cilvēka vai dabas izraisītu katastrofu novēršanu un to seku novēršanu, katastrofu skartu neaizsargātu grupu aizsardzību, noturību, nabadzības mazināšanu, pārtikas nodrošinājumu, lauksaimniecību un lauku attīstību, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšanu, veselību un labjutību, radošumu un kultūru, fizisko audzināšanu un sportu, sociālo palīdzību un labklājību, trešo valstu valstspiederīgo, īpaši nepavadītu bērnu uzņemšanu un integrēšanu, konfliktu novēršanu, mieru un samierināšanu, cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību, teritoriālo sadarbību un kohēziju, kā arī pārrobežu sadarbību. Šādām solidaritātes darbībām būtu jāietver spēcīga mācību un prasmju apguves dimensija, piedāvājot dalībniekiem atbilstošas aktivitātes pirms solidaritātes darbības, tās laikā un pēc tās.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Brīvprātīgais darbs (gan Savienībā, gan ārpus tās) sniedz bagātīgu pieredzi neformālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā, un šī pieredze veicina jauniešu personīgo, sociālo, ar izglītības ieguvi saistīto un profesionālo attīstību, kā arī viņu pilsonisko aktivitāti un nodarbināmību. Brīvprātīgajam darbam nevajadzētu negatīvi ietekmēt iespējamu vai esošu apmaksātu nodarbinātību, nedz arī tas būtu jāuzskata par apmaksāta darba aizstājēju. Komisijai un dalībvalstīm, izmantojot atvērto koordinēšanas metodi, būtu jāsadarbojas attiecībā uz brīvprātīgā darba kārtību jaunatnes jomā.	(11) Brīvprātīgais darbs (gan Savienībā, gan ārpus tās) sniedz bagātīgu pieredzi neformālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā, un šī pieredze veicina gados jauno dalībnieku personīgo, kultūras, sociālo, ar izglītības ieguvi saistīto un profesionālo attīstību, atbildības izjūtu, kā arī viņu pilsonisko aktivitāti un nodarbināmību. Brīvprātīgajam darbam nevajadzētu negatīvi ietekmēt iespējamu vai esošu apmaksātu nodarbinātību, nedz arī tas būtu jāuzskata par apmaksāta darba aizstājēju. Programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” ietvaros brīvprātīgajam darbam arī būtu jātiecas papildināt jau pastāvošas vietējas, reģionālas un valsts mēroga brīvprātīgā darba shēmas, ja šādas shēmas ir ieviestas. Komisijai un dalībvalstīm, izmantojot atvērto koordinēšanas metodi, būtu jāsadarbojas attiecībā uz brīvprātīgā darba kārtību jaunatnes jomā.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Stažēšanās un darbs ar solidaritāti saistītās jomās jauniešiem var piedāvāt papildu iespējas iekļūt darba tirgū, vienlaikus sniedzot ieguldījumu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā. Tas var palīdzēt uzlabot jauniešu nodarbināmību un produktivitāti, vienlaikus atvieglojot pāreju no izglītības uz nodarbinātību, kas ir svarīgs faktors jauniešu iespēju uzlabošanai darba tirgū. Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvātā stažēšanās notiek saskaņā ar kvalitātes principiem, kas noteikti Padomes ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu¹. Piedāvātā stažēšanās un darbs ir jauniešu atspēriena punkts ienākšanai darba tirgū, un minētās darbības papildina atbilstošs atbalsts pēc darbības beigām. Stažēšanos un darbu organizē atbildīgie darba tirgus dalībnieki, konkrētāk, valsts un privātie nodarbinātības dienesti, sociālie partneri un tirdzniecības kameras, un atlīdzību maksā dalīborganizācija. Dalīborganizācijām būtu jāpiesakās finansējuma saņemšanai kompetentajā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrā nolūkā būt par starpnieku starp jauniešiem (dalībniekiem) un darba devējiem, kuri piedāvā stažēšanās un darbu solidaritātes jomā.	(12) Stažēšanās un darbs ar solidaritāti saistītās jomās jauniešiem, tostarp jauniešiem ar invaliditāti un tiem, kuriem ir mazāk iespēju, var piedāvāt papildu iespējas iekļūt darba tirgū, vienlaikus sniedzot ieguldījumu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā. Tas var palīdzēt uzlabot jauniešu nodarbināmību un produktivitāti, vienlaikus atvieglojot pāreju no izglītības uz nodarbinātību, kas ir svarīgs faktors jauniešu iespēju uzlabošanai darba tirgū, tostarp bezpeļņas organizācijās un sociālajā un humanitārajā jomā. Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvātā stažēšanās notiek saskaņā ar kvalitātes principiem, kas noteikti Padomes ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu¹, un ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām izklāstītajiem principiem. Piedāvātā stažēšanās un darbs ir jauniešu atspēriena punkts ienākšanai darba tirgū, un minētās darbības papildina atbilstošs atbalsts pēc darbības beigām. Stažēšanos un darbu organizē atbildīgie darba tirgus dalībnieki, konkrētāk, valsts un privātie nodarbinātības dienesti, sociālie partneri un tirdzniecības kameras, un atlīdzību maksā dalīborganizācija. Dalīborganizācijām būtu jāpiesakās finansējuma saņemšanai kompetentajā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrā nolūkā būt par starpnieku starp jauniešiem (dalībniekiem) un darba devējiem, kuri piedāvā stažēšanās un darbu solidaritātes jomā.
__________________	__________________
¹Padomes 2018. gada 15. marta Ieteikums par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.).	¹Padomes 2018. gada 15. marta Ieteikums par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Jauniešu iniciatīvas gars ir svarīga sabiedrības un darba tirgus vērtība. Eiropas Solidaritātes korpuss sekmē iniciatīvas garu, piedāvājot jauniešiem iespēju izstrādāt un īstenot pašiem savus projektus, kas ir vērsti uz konkrētu problēmu risināšanu, sniedzot ieguvumus vietējām kopienām. Šie projekti ir iespēja praksē izmēģināt idejas, un tie palīdz jauniešiem pašiem kļūt par solidaritātes darbību virzītājiem. Projekti turklāt ir arī platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes darbībās, un tie ir pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekus kļūt par pašnodarbinātajiem vai veidot apvienības, nevalstiskās organizācijas vai citas struktūras, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un ar jaunatni saistītās jomās.	(13) Jauniešu iniciatīvas gars ir svarīga sabiedrības un darba tirgus vērtība. Eiropas Solidaritātes korpuss sekmē iniciatīvas garu, piedāvājot jauniešiem iespēju izstrādāt un īstenot pašiem savus projektus, kas ir vērsti uz konkrētu problēmu risināšanu, sniedzot ieguvumus vietējām kopienām un sabiedrības trūcīgākajām personām. Šie projekti ir iespēja praksē izmēģināt idejas, un tie palīdz jauniešiem pašiem kļūt par solidaritātes darbību virzītājiem. Projekti turklāt ir arī platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes darbībās, un tie ir pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekus turpināt būt aktīviem pilsoņiem, darbojoties kā brīvprātīgajiem vai strādājot apvienībās vai veidojot apvienības, nevalstiskās organizācijas vai citas struktūras, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un ar jaunatni saistītās jomās.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a) Ja, veicot pienācīgu atlasi, apmācību un sagatavošanu nosūtīšanai, ir nodrošināts, ka brīvprātīgajiem ir vajadzīgās prasmes un kompetences, lai maksimāli efektīvi palīdzētu grūtībās nonākušiem cilvēkiem, un ja brīvprātīgā darba veikšanas vietā viņiem ir pietiekams atbalsts un uzraudzība, brīvprātīgie var palīdzēt uzlabot Savienības spēju sniegt vajadzībām atbilstīgu un principos balstītu humāno palīdzību un sekmēt humanitārās jomas efektivitātes palielināšanu. Tādēļ, lai veicinātu humānās palīdzības pasākumu efektivitāti, kā arī atbalstītu brīvprātīgos, ārkārtīgi svarīga loma ir prasmīgu, augsti kvalificētu un pieredzējušu darbaudzinātāju/mentoru darbībai uz vietas.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Valstu aģentūrām būtu jāmudina bijušos dalībniekus kļūt par Eiropas Solidaritātes korpusa vēstniekiem, kuri dalītos savā pieredzē jauniešu organizācijās, izglītības iestādēs un darbsemināros. Kā vēstnieki viņi piedalītos turpmāko kandidātu apmācībā, tādējādi veicinot programmas popularizēšanu. Šajā saistībā valstu aģentūrām būtu jānodrošina brīvprātīgajiem atbalsts.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 14.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14b) Lai nodrošinātu panākumus Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanā, ir vajadzīga lielāka atpazīstamība un informētība un ir vairāk jāpopularizē pieejamās finansējuma iespējas, organizējot informācijas kampaņas (tostarp ikgadēju Eiropas Solidaritātes korpusa informācijas dienu) un izmantojot dinamiskus komunikācijas līdzekļus, turklāt īpašu uzmanību pievēršot sociālajiem medijiem, lai nodrošinātu maksimālu informētību mērķauditorijas grupās — gan personu, gan organizāciju vidū.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Īpaša uzmanība būtu jāvelta darbību un citu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros sniegto iespēju kvalitātes nodrošināšanai, proti, piedāvājot dalībniekiem apmācības, valodas atbalstu, apdrošināšanu, administratīvo palīdzību un palīdzību pēc darbības beigām, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa pieredzes laikā gūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu. Brīvprātīgo drošība un aizsardzība arī turpmāk būs izšķirošs aspekts, un brīvprātīgie nebūtu jānodarbina operācijās, kas notiek starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu zonās.	(15) Īpaša uzmanība būtu jāvelta darbību un citu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros sniegto iespēju kvalitātes nodrošināšanai, proti, piedāvājot dalībniekiem apmācības, valodas atbalstu (ja nav iespējams citādi — tiešsaistē), apdrošināšanu, administratīvo palīdzību un palīdzību pēc darbības beigām, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa pieredzes laikā gūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu. Sevišķi liela nozīme būtu jāpiešķir brīvprātīgo pienācīgai apmācībai, drošībai un aizsardzībai, un par to būtu jāveic regulāra informācijas un riska novērtējuma datu apmaiņa, īpaši saistībā ar Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu. Brīvprātīgie nebūtu jānodarbina operācijās, kas notiek starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu zonās. Pienācīga uzmanība jāpievērš arī bērnu un citu neaizsargātu personu drošībai un interesēm saskarē ar brīvprātīgajiem. Darbībās, kas saistītas ar tiešu saskarsmi ar bērniem, būtu jāvadās pēc bērna interesēm, un par šādām darbībām attiecīgā gadījumā būtu jāveic iepriekšējās darbības pārbaudes vai citi pasākumi, lai nodrošinātu bērnu aizsardzību .
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Visos Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas posmos būtu pilnībā jāievēro Savienības principi attiecībā uz iespēju vienlīdzību un nediskrimināciju, tostarp iesaistīto brīvprātīgo un organizāciju apzināšanā un atlasē.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai nodrošinātu Eiropas Solidaritātes korpusa darbību ietekmi uz dalībnieku personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību, būtu pienācīgi jānosaka un jādokumentē darbības mācību rezultāti — zināšanas, prasmes un kompetence — atbilstīgi valstu apstākļiem un īpatnībām, kā ieteikts Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu²².	(16) Lai nodrošinātu Eiropas Solidaritātes korpusa darbību ietekmi uz dalībnieku personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, sociālo, kultūras, pilsonisko un profesionālo attīstību, būtu pienācīgi jānosaka un jādokumentē darbības mācību rezultāti — zināšanas, prasmes un kompetence — atbilstīgi valstu apstākļiem un īpatnībām, kā ieteikts Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu²².
_________________	_________________
²² Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. –5. lpp.).	²² Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. –5. lpp.).
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) Valstu aģentūrām būtu arī jāmudina brīvprātīgie jaunieši kļūt par programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” vēstniekiem, kuri dalītos savā pieredzē jauniešu tīklos, izglītības iestādēs un darbsemināros. Bijušie brīvprātīgie/vēstnieki arī varētu palīdzēt apmācīt nākamos kandidātus.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Kvalitātes zīmei būtu jānodrošina dalīborganizāciju atbilstība Eiropas Solidaritātes korpusa hartā paredzētajiem principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām un pienākumiem visos solidaritātes pieredzes gūšanas posmos. Kvalitātes zīmes iegūšana ir dalības priekšnosacījums, bet tā automātiski nenodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma piešķiršanu.	(17) Kvalitātes zīmei būtu jānodrošina dalīborganizāciju atbilstība Savienības vērtībām, principiem un mērķiem, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa hartā paredzētajiem principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām, drošību un pienākumiem visos solidaritātes pieredzes gūšanas posmos. Kvalitātes zīmes iegūšana ir dalības priekšnosacījums, bet tā automātiski nenodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma piešķiršanu.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Ikvienai struktūrai, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, būtu jāsaņem kvalitātes zīme, kas norāda, ka ir izpildīti attiecīgie nosacījumi. Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrām būtu regulāri jāveic procedūra, kuras rezultātā tiek piešķirta kvalitātes zīme. Attiecībā uz piešķirtu kvalitātes zīmi periodiski būtu jāveic atkārtota novērtēšana, un, ja veicamo pārbaužu ietvaros tiek konstatēts, ka piešķiršanas nosacījumi vairs netiek pildīti, šo zīmi var atsaukt.	(18) Ikvienai struktūrai, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, būtu jāsaņem kvalitātes zīme, kas norāda, ka ir izpildīti attiecīgie nosacījumi. Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrām būtu regulāri jāveic procedūra, kuras rezultātā tiek piešķirta kvalitātes zīme saskaņā ar spēkā esošajiem sertifikācijas mehānismiem. Kvalitātes zīmes iegūšanas process būtu jāvienkāršo jau sertificētām organizācijām, jo īpaši saistībā ar pašreizējo Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu un ĢD ECHO partnerības pamatnolīgumu turētājiem. Šajā procedūrā būtu pienācīgi jāņem vērā līdzīgas procedūras, kas veiktas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 375/2014, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1475^1a, kā arī Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/96^1b. Attiecībā uz piešķirtu kvalitātes zīmi periodiski būtu jāveic atkārtota novērtēšana, un, ja veicamo pārbaužu ietvaros tiek konstatēts, ka piešķiršanas nosacījumi vairs netiek pildīti, šo zīmi var atsaukt. Ar kvalitātes zīmes piešķiršanu un atkārtotās novērtēšanas procesu saistītais administratīvais slogs būtu, cik vien iespējams, jāsamazina, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi un neatturētu mazākas organizācijas no piedalīšanās.
	______________________
	^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2. oktobra Regula (ES) 2018/1475, ar ko paredz Eiropas Solidaritātes korpusa tiesisko regulējumu un groza Regulu (ES) Nr. 1288/2013, Regulu (ES) Nr. 1293/2013 un Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (OV L 250, 4.10.2018., 1. lpp.).
	^1bPadomes 1996. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību (OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.)
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20a) Lai uzlabotu īstenošanas procesa pārredzamību un palielinātu programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” efektivitāti, Komisijai būtu regulāri jāapspriežas ar galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp dalīborganizācijām, un citām attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp jaunatnes tīkliem un valstu jaunatnes padomēm, kā arī darba devējus un arodbiedrības pārstāvošiem tīkliem.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Eiropas Solidaritātes korpusa portāls būtu pastāvīgi jāpilnveido, lai nodrošinātu ērtu piekļūstamību Eiropas Solidaritātes korpusam un lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūru gan ieinteresētajām privātpersonām, gan organizācijām, kurā cita starp varētu reģistrēties, identificēt un sameklēt savstarpēji atbilstošus profilus un iespējas, veidot sadarbības tīklus un virtuāli sazināties, apgūt apmācību tiešsaistē, saņemt valodas atbalstu un palīdzību pēc darbības beigām, kā arī piekļūt citām noderīgām funkcijām, kas varētu izrādīties noderīgas nākotnē.	(23) Eiropas Solidaritātes korpusa portāls būtu pastāvīgi jāpilnveido, lai visiem lietotājiem nodrošinātu ērtu piekļūstamību Eiropas Solidaritātes korpusam atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2102^1a noteiktajām piekļūstamības prasībām un lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūru gan ieinteresētajām privātpersonām, gan organizācijām, kurā cita starp varētu reģistrēties, identificēt un sameklēt savstarpēji atbilstošus profilus un iespējas, veidot sadarbības tīklus un virtuāli sazināties, apgūt apmācību tiešsaistē, saņemt valodas atbalstu un palīdzību pēc darbības beigām (ja nav iespējams citādi — tiešsaistē), kā arī piekļūt citām noderīgām funkcijām, kas varētu izrādīties noderīgas nākotnē. Attiecībā uz nosūtīšanu humānās palīdzības pasākumu atbalstam un ilgo laikposmu starp pieteikuma iesniegšanu un brīvprātīgās personas nosūtīšanu, humānās palīdzības pasākumu dalībniekiem nevajadzētu saskarties ar papildu šķēršļiem, salīdzinot ar citu jomu dalībniekiem.
	_______________________
	^1aEiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Direktīva (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Eiropas Solidaritātes korpusa mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kuriem, lai varētu piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusa piedāvātajās darbībās, vispirms ir jāreģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā.	(27) Eiropas Solidaritātes korpusa galvenā mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 18 līdz 35 gadiem, taču humānās palīdzības vajadzības un situācija trešās valstīs var būt par pamatu šo vecuma robežu pārsniegušu ekspertu dalībai. Lai varētu piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusa piedāvātajās darbībās, vispirms būtu jāreģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš dzimumu līdztiesībai attiecībā uz sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas dalības veicināšanu un sekmēšanu.
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 27.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(27a) Ievērojot Savienības iespēju vienlīdzības un nediskriminācijas principus, visiem Savienības pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no nodarbošanās un vecuma vajadzētu būt iespējai iesaistīties kā aktīviem pilsoņiem. Ņemot vērā īpašos humānās palīdzības darbību izaicinājumus, iniciatīvas “Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss” dalībniekiem vajadzētu būt vismaz 18 gadus veciem un viņi var pārstāvēt daudzas un dažādas specialitātes un paaudzes, piedāvājot prasmes, kuras ir svarīgas šādu humānās palīdzības operāciju sekmīgai veikšanai.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītās darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem. Būtu jāievieš īpaši pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un nelabvēlīgā situācijā esošo jauniešu iesaistīšanos, kā arī ņemtu vērā ierobežojumus, ko rada vairāku Savienības lauku teritoriju, kā arī attālu reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība. Arī iesaistītajām valstīm vajadzētu censties veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai Eiropas Solidaritātes korpusa darbībai. Šādiem pasākumiem, neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ja iespējams, būtu jārisina administratīvās problēmas, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, kā arī Eiropas veselības apdrošināšanas kartes izdošanu pārrobežu darbību gadījumā Eiropas Savienībā.	(28) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītās darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem un neaizsargātiem jauniešiem, tostarp brīvprātīgā darba veikšanas kandidātiem ar invaliditāti. Būtu jāievieš īpaši pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļaušanu, apmācību un nelabvēlīgā situācijā esošo jauniešu iesaistīšanos, kā arī ņemtu vērā ierobežojumus, ko rada vairāku Savienības lauku teritoriju, kā arī attālu reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība. Arī iesaistītajām valstīm vajadzētu censties veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai Eiropas Solidaritātes korpusa darbībai. Šādiem pasākumiem, neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ja iespējams, būtu jārisina administratīvās problēmas, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, kā arī Eiropas veselības apdrošināšanas kartes izdošanu pārrobežu darbību gadījumā Eiropas Savienībā.
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 28.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(28a) Īpaša uzmanība un atbalsts būtu jāveltī uzņemošo partnerorganizāciju spējām trešās valstīs un nepieciešamībai integrēt brīvprātīgo darbu vietējā kontekstā un veicināt brīvprātīgo mijiedarbību ar vietējiem humānajā palīdzībā iesaistītajiem dalībniekiem, uzņemošo kopienu un pilsonisko sabiedrību.
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 35. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(35) Saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”¹ Programmā būtu jāņem vērā šo reģionu situācijas īpatnības. Tiks veikti pasākumi, lai palielinātu attālāko reģionu līdzdalību visās darbībās. Tiks veikta to izpildes pārraudzība un regulāra izvērtēšana.	(35) Saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”¹, lai visefektīvāk un vienkāršāk nodrošinātu labāku sadarbību, Programmā būtu jāņem vērā šo reģionu situācijas īpatnības un vajadzības, jo īpaši politiskās, ekonomiskās un sociālās situācijas attīstība, it sevišķi jauniešu bezdarba līmenis. Tiks veikti pasākumi, lai palielinātu attālāko reģionu līdzdalību visās darbībās. Tiks veikta to izpildes pārraudzība un regulāra izvērtēšana.
__________________	__________________
¹Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” (COM(2017) 623 final).	¹Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” (COM(2017) 623 final).
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 39. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(39) Lai labāk sasniegtu Programmas mērķus, būtu ieteicams, ka Komisija, dalībvalstis un valstu aģentūras strādā ciešā partnerībā ar nevalstiskajām organizācijām, jaunatnes organizācijām un vietējām ieinteresētajām personām, kurām ir pieredze solidaritātes darbībās.	(39) Lai labāk sasniegtu Programmas mērķus, būtu ieteicams, ka Komisija, dalībvalstis un valstu aģentūras strādā ciešā partnerībā ar valstu valdībām, nevalstiskajām organizācijām, sociāliem uzņēmumiem, jaunatnes organizācijām, privāto sektoru un vietējām ieinteresētajām personām, kurām ir pieredze solidaritātes darbībās, saskaņā ar spēkā esošajām valstu un reģionālajām brīvprātīgā darba programmām.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 42. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(42) Lai katrā iesaistītajā valstī nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību un juridisko noteiktību, visām valsts iestādēm būtu jānorīko neatkarīga revīzijas iestāde. Ja praktiski iespējams un lai panāktu optimālu efektivitāti, neatkarīgā revīzijas iestāde varētu būt tā pati struktūra, kas norīkota saistībā ar [jaunās “Erasmus” regulas] III nodaļā minētajām darbībām.	(42) Lai katrā iesaistītajā valstī nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību, izmaksu optimizēšanu un juridisko noteiktību, visām valsts iestādēm būtu jānorīko neatkarīga revīzijas iestāde. Ja praktiski iespējams un lai panāktu optimālu efektivitāti, neatkarīgā revīzijas iestāde varētu būt tā pati struktūra, kas norīkota saistībā ar [jaunās “Erasmus” regulas] III nodaļā minētajām darbībām.
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 1 pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) “solidaritātes darbība” ir kvalitatīva īslaicīga darbība, kas veicina Eiropas Solidaritātes korpusa mērķu sasniegšanu; šāda darbība var tikt īstenota kā brīvprātīgais darbs, stažēšanās, darbs, solidaritātes projekts un tīklošanas darbība dažādās jomās, arī kā viena no 13. punktā minētajām darbībām, un šāda darbība nodrošina Eiropas pievienoto vērtību un ir atbilstīga veselības un drošības noteikumiem;	(1) “solidaritātes darbība” ir viegli pieejama, kvalitatīva, iekļaujoša un pienācīgi finansēta īslaicīga darbība, kas veicina Eiropas Solidaritātes korpusa mērķu sasniegšanu; šāda darbība var tikt īstenota kā brīvprātīgais darbs, stažēšanās, darbs, solidaritātes projekts un tīklošanas darbība dažādās jomās, tostarp kā viena no 13. punktā minētajām darbībām, un šāda darbība nodrošina Eiropas pievienoto vērtību un ir atbilstīga veselības un drošības noteikumiem;
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) “reģistrēts kandidāts” ir persona vecumā no 17 līdz 30 gadiem, kas ir reģistrējusies Eiropas Solidaritātes korpusa portālā, lai izrādītu interesi par iesaistīšanos solidaritātes darbībā, bet vēl nav šādas darbības dalībnieks;	(2) “reģistrēts kandidāts” ir persona, kas ir reģistrējusies Eiropas Solidaritātes korpusa portālā, lai izrādītu interesi par iesaistīšanos solidaritātes darbībā, bet vēl nav šādas darbības dalībnieks;
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) “dalībnieks” ir persona vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kas reģistrējusies Eiropas Solidaritātes korpusa portālā un piedalās Eiropas Solidaritātes korpusa solidaritātes darbībā;	(3) “dalībnieks” ir persona, kas reģistrējusies Eiropas Solidaritātes korpusa portālā un piedalās Eiropas Solidaritātes korpusa solidaritātes darbībā; attiecībā uz darbībām, kas nav minētas IV nodaļā, dalībnieki ir personas vecumā no 18 līdz 35 gadiem;
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) “jaunieši, kuriem ir mazāk iespēju” ir jaunieši, kuriem ir kādi šķēršļi, kas traucē viņiem efektīvi piekļūt Programmā piedāvātajām iespējām ekonomisku, sociālu, kultūras, ģeogrāfisku vai ar veselību saistītu iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ kā invaliditāte un mācīšanās grūtības;	(4) “jaunieši, kuriem ir mazāk iespēju” ir jaunieši, kuriem ir kādi šķēršļi, kas traucē viņiem bez īpaši pielāgota papildu atbalsta efektīvi piekļūt Programmā piedāvātajām iespējām ekonomisku, sociālu, kultūras, ģeogrāfisku vai ar veselību saistītu iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ kā mācīšanās grūtības un invaliditāte, tostarp ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kā norādīts ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām;
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) “brīvprātīgais darbs” ir solidaritātes darbība, kas tiek veikta kā neapmaksāts brīvprātīgs darbs ne ilgāk kā 12 mēnešus;	(6) “brīvprātīgais darbs” ir solidaritātes darbība, kas tiek veikta kā neapmaksāts brīvprātīgs darbs ne ilgāk kā 12 mēnešus un dod cilvēkiem iespēju veltīt savas zināšanas, prasmes un laiku, kalpojot sabiedrībai, kopienai vai līdzcilvēkiem bez finansiālas motivācijas;
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) “stažēšanās” ir divus līdz sešus mēnešus ilga solidaritātes darbība, kuru var pagarināt vienu reizi, tās ilgumam nepārsniedzot 12 mēnešus, un kuru piedāvā un apmaksā dalīborganizācija, kas uzņem Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku;	(7) „stažēšanās“ ir divus līdz sešus mēnešus ilga solidaritātes darbība, kuru var pagarināt vienu reizi, tās ilgumam nepārsniedzot 12 mēnešus, kuru piedāvā un apmaksā dalīborganizācija, kas uzņem Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku un kura ietver mācīšanās elementu;
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Programmas vispārīgais mērķis ir veicināt jauniešu un organizāciju iesaistīšanos pieejamās un kvalitatīvās solidaritātes darbībās, tādā veidā stiprinot kohēziju, solidaritāti un demokrātiju Savienībā un ārpus tās, risinot sabiedrības un humāna rakstura problēmas uz vietas, it īpaši pievēršoties sociālās iekļaušanas veicināšanai.	1. Programmas vispārīgais mērķis ir veicināt jauniešu un organizāciju iesaistīšanos pieejamās un kvalitatīvās solidaritātes un bezpeļņas darbībās, tādā veidā stiprinot kohēziju, solidaritāti, mieru un demokrātiju Savienībā un ārpus tās, tiecoties sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, risinot sabiedrības un humāna rakstura problēmas uz vietas, sevišķi mazinot dabas un cilvēka radīto katastrofu, nestabilu valstu un pēckonflikta valstu ārkārtas situāciju riskus, it īpaši pievēršoties sociālās iekļaušanas veicināšanai.
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Programmas konkrētais mērķis ir nodrošināt jauniešiem, arī tiem, kuriem ir mazāk iespēju, viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās Eiropā un ārpus tās, vienlaikus uzlabojot un pienācīgi atzīstot viņu kompetences, kā arī sekmējot viņu nodarbināmību un atvieglojot pāreju uz darba tirgu.	2. Programmas konkrētais mērķis ir nodrošināt jauniešiem, arī personām ar invaliditāti un tiem, kuriem ir mazāk iespēju, viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās Eiropā un ārpus tās, vienlaikus uzlabojot un pienācīgi atzīstot viņu starpkultūru izpratni un profesionālās un pilsoniskās kompetences, kā arī sekmējot viņu nodarbināmību un atvieglojot pāreju uz darba tirgu.
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) jauniešu dalība solidaritātes darbībās, kas risina sabiedrības problēmas, aprakstīta 6. pantā;	a) jauniešu dalība solidaritātes darbībās, kas risina sabiedrības problēmas, un pūliņi sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā minēts 6. pantā;
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) jauniešu dalība solidaritātes darbībās, kas saistītas ar humāno palīdzību (Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss), aprakstīta 10. pantā.	b) jauniešu un personu ar specializētām zināšanām dalība solidaritātes darbībās, kas saistītas ar humāno palīdzību (Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss) un aprakstīta 10. pantā, un darbībās Savienībā un ārpus Savienības, kuru mērķis ir stiprināt uzņemošo organizāciju spēju sniegt humāno palīdzību trešās valstīs, atbilstīgi minētajam 11. pantā.
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 4. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Saskaņā ar 18. pantu pieņemtajā ikgadējā darba programmā ietver sarakstu ar darbībām, kas ir potenciāli kaitīgas dalībniekiem, saņēmējiem un sabiedrībai, vai nepiemērotas dalībniekiem, un kuras neīsteno programmas gaitā vai uz kurām attiecas īpaša apmācība, iepriekšējās darbības pārbaudes vai citi pasākumi.
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) pastiprinātu dalīborganizāciju spēju piedāvāt kvalitatīvus projektus arvien lielākam skaitam Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku;	a) pastiprinātu dalīborganizāciju un to vietējo partneru spēju sadarboties un piedāvāt kvalitatīvus projektus arvien lielākam skaitam Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku;
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) piesaistītu jaunpienācējus — gan jauniešus, gan dalīborganizācijas;	b) piesaistītu jaunpienācējus — gan jauniešus, gan tos, kuriem ir zināma pieredze iniciatīvā “Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss” un dalīborganizācijās;
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) Eiropas Solidaritātes korpusa portāla un citu svarīgu tiešsaistes pakalpojumu, kā arī vajadzīgo IT atbalsta sistēmu un tīmekļa rīku izveidi, uzturēšanu un atjaunināšanu.	d) Eiropas Solidaritātes korpusa portāla un citu svarīgu tiešsaistes pakalpojumu, kā arī vajadzīgo IT atbalsta sistēmu un tīmekļa rīku izveidi, uzturēšanu un atjaunināšanu atbilstoši Direktīvā (ES) 2016/2102 noteiktajām piekļūstamības prasībām.
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Sadaļā “Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss” īstenotās darbības palīdz nodrošināt vajadzībām atbilstīgu humāno palīdzību, kuras mērķis ir nosargāt dzīvību, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas un saglabāt cilvēka cieņu, kā arī stiprināt apdraudētu un katastrofu skartu kopienu spējas un noturību.	1. Sadaļā “Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss” īstenotās darbības palīdz nodrošināt vajadzībām atbilstīgu humāno palīdzību, kuras mērķis ir nosargāt dzīvību, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas un saglabāt cilvēka cieņu dabas katastrofu vai cilvēka izraisītu katastrofu situācijā, kā arī stiprināt apdraudētu, nestabilu vai dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu skartu kopienu spējas un noturību un atvieglot pāreju no humānās palīdzības uz ilgtermiņa ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību.
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šajā nodaļā paredzētās darbības īsteno, ievērojot humānās palīdzības principus — cilvēcību, neitralitāti, objektivitāti un neatkarību.	2. Šajā nodaļā paredzētās darbības īsteno saskaņā ar Eiropas konsensu par humāno palīdzību, veicinot humānās palīdzības pamatprincipus — cilvēcību, neitralitāti, objektivitāti un neatkarību un vienlaikus atkārtoti uzsverot Savienības stingro apņemšanos īstenot uz vajadzībām balstītu pieeju, nepieļaujot diskrimināciju skartajās iedzīvotāju kopienās vai starp tām un ievērojot starptautiskās tiesības.
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 10. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Savienības humāno palīdzību sniedz situācijās, kad, iespējams, tiek izmantoti citi ar attīstības sadarbību, krīžu pārvarēšanu un civilo aizsardzību saistīti instrumenti. Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa darbības ir saskaņotas un papildinošas, un tiek novērsta to pārklāšanās ar attiecīgiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, jo īpaši Savienības humānās palīdzības politiku, attīstības sadarbības politiku un Savienības civilās aizsardzības mehānismu.
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 10. pants – 2.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Veicinot saskaņotu starptautisku reakciju uz humanitārajām krīzēm, šajā nodaļā paredzētās darbības ir saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Humānās palīdzības koordinācijas biroja koordinētajām darbībām.
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 10. pants – 2.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.c Eiropas Humānās palīdzības korpuss palīdz stiprināt dzimumperspektīvu Savienības humānās palīdzības jomā, veicinot sieviešu īpašajām vajadzībām atbilstošus humānās palīdzības pasākumus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta sadarbībai ar sieviešu grupām un tīkliem nolūkā palielināt sieviešu līdzdalību un vadošo lomu humānās palīdzības jomā un izmantot viņu spējas un zināšanas, lai palīdzētu likvidēt sekas, panākt mieru, samazināt katastrofu risku un attīstīt skarto kopienu noturību.
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 10. pants – 2.d punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.d Konkrētos nosūtīšanas nosacījumus, tostarp tiesības un pienākumus, nosūtīšanas ilgumu un vietu, kā arī uzdevumus nosaka starp nosūtošajām organizācijām un Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu noslēgtā līgumā, cieši konsultējoties ar uzņemošajām organizācijām.
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 10. pants – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) ar solidaritātes projektiem, kā aprakstīts 9. pantā;
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 10. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Pamatojoties iepriekšēju trešo valstu vajadzību novērtējumu, ar šo regulu atbalsta darbības, kas stiprina humānas palīdzības spēju, lai uzlabotu vietējo sagatavotību un reaģēšanu uz humanitārajām krīzēm un nodrošinātu brīvprātīgo darba efektīvu un ilgtspējīgu ietekmi nosūtījuma vietā, tostarp:
	a) ar dabas izraisītu katastrofu saistīta riska pārvaldību, sagatavotību katastrofām un reaģēšanu uz tām, apmācīšanu, uzņemošo organizāciju darbinieku un brīvprātīgo mācības par brīvprātīgo pārvaldību un par citām saistītam tēmām;
	b) paraugprakses apmaiņu, tehnisko palīdzību, mērķsadarbības programmas un darbinieku un brīvprātīgo apmaiņu, tīklu izveidi un citus piemērotus pasākumus.
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 10. pants – 3.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Komisija sekmē, uztur un atjaunina Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa datubāzi, regulē tās pieejamību un izmantošanu, tostarp attiecībā uz ES palīdzības brīvprātīgo pieejamību un piemērotību, tādējādi ļaujot nepārtraukt atgriezušos brīvprātīgo dalību. To personas datu apstrādi, kuri tika apkopoti šajā datubāzē vai tās nolūkiem, attiecīgā gadījumā veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679^1a un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725^1b.
	____________________
	^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)
	^1bEiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais brīvprātīgais darbs, kuru veic humānās palīdzības operāciju atbalstam, ietver mācību un prasmju apguves komponentu, bet neaizstāj stažēšanos vai darbu, un tas tiek veikts pēc rakstveida vienošanās par brīvprātīgo darbu.	1. Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais brīvprātīgais darbs, kuru veic humānās palīdzības operāciju atbalstam, ietver atbilstošas mācības un prasmju apguvi, tostarp pirms norīkojuma, saistībā ar projektiem, kuros tiks iesaistīti jaunie brīvprātīgie, pievēršot pienācīgu uzmanību 10. panta 2. punktā minētajiem humānās palīdzības principiem, tostarp nekaitēšanas principam, un tā neaizstāj stažēšanos vai darbu un balstās uz rakstveida vienošanās par brīvprātīgo darbu.
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 11. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa iniciatīva veicina vietējo brīvprātīgo līdzdalību no trešām valstīm.
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šajā sadaļā brīvprātīgais darbs var tikt veikts vienīgi trešās valstīs,	2. Šajā sadaļā brīvprātīgais darbs var tikt veikts vienīgi vietās,
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 11. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Pamatojoties uz nosūtošo un uzņemošo organizāciju un citu attiecīgo iesaistīto pušu iepriekšēju novērtējumu par vajadzībām trešās valstīs, Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss atbalsta darbības, kuru mērķis ir:
	a) stiprināt uzņemošo organizāciju spēju sniegt humāno palīdzību trešās valstīs, lai uzlabotu vietējo sagatavotību un reaģēšanu uz humanitārajām krīzēm un lai nodrošinātu Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa veiktā darba efektīvu un ilgtspējīgu ietekmi uz vietas, nodrošinot katastrofu riska pārvaldību, sagatavotību un reaģēšanu, pāreju no reaģēšanas humanitārā situācijā uz ilgtspējīgu vietējo attīstību, darbaudzināšanu un apmācību brīvprātīgo pārvaldības jomā;
	b) paraugprakses apmaiņa, tehniskā palīdzība, mērķsadarbības programmas un darbinieku un brīvprātīgo apmaiņa.
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 11. pants – 2.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Riska līmeņa novērtēšana attiecībā uz brīvprātīgo drošību un drošumu ir prioritāte, jo īpaši valstīs vai teritorijās, kuras uzskata par nestabilām, vai kurās pastāv tūlītējs risks.
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 11. pants – 2.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.c Saistībā ar iniciatīvu “Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss” Komisija veic komunikācijas kampaņas par Eiropas Solidaritātes korpusu galvenokārt Savienības teritorijā un pievēršas darbam, ko veic brīvprātīgie un humānās palīdzības darbinieki saskaņā ar humānās palīdzības principiem, proti, cilvēcību, neatkarību, neitralitāti un objektivitāti, kas ir šo darbību pamatā.
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 11. pants – 2.d punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.d Brīvprātīgo darbu veic atbilstīgi faktiskajām vietējām vajadzībām un trūkumiem, ko noteikušas uzņemošās organizācijas.
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 11.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.a pants
	Brīvprātīgo kandidātu apzināšana un atlase
	1. Pamatojoties uz trešo valstu vajadzību iepriekšēju novērtējumu, Komisija sadarbībā ar valsts aģentūrām un uzņēmējorganizācijām apzina un atlasa brīvprātīgo kandidātus apmācībai.
	2. Brīvprātīgo kandidātu apzināšanu un atlasi veic saskaņā ar 14. pantu, ievērojot nediskriminācijas, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju principus.
	3. 2. un 15. pantā minētos vecuma ierobežojumus nepiemēro brīvprātīgajam darbam, kas atbalsta humānās palīdzības darbības atbilstīgi šim pantam.
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 11.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.b pants
	Brīvprātīgo kandidātu apmācība
	1. Balstoties uz esošām programmām un procedūrām, Komisija izveido mācību programmu ar mērķi sagatavot brīvprātīgo kandidātus, lai atbalstītu un papildinātu humāno palīdzību.
	2. Mācību programmā, ko īsteno kvalificētas organizācijas, ir tiesīgi piedalīties brīvprātīgo kandidāti, kuri apzināti un atlasīti saskaņā ar pieteikuma procedūru. Brīvprātīgo kandidāta apmācības individuālo apjomu un saturu nosaka, apspriežoties ar sertificēto uzņēmējorganizāciju atbilstoši vajadzībām, ņemot vērā brīvprātīgo kandidāta iepriekšējo pieredzi un plānoto brīvprātīgā darba vietu.
	3. Mācību programmā ietver novērtējumu par nosūtāmo brīvprātīgo kandidātu gatavību, lai atbalstītu un papildinātu humāno palīdzību trešās valstīs, un atbilstību vietējām vajadzībām.
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 12.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.a pants
	Budžeta sadalījums 7., 8., 9. un 11. pantā minētajām darbībām
	Indikatīvais budžeta sadalījums 7., 8., 9. un 11. pantā minētajām darbībām ir šāds:
	a) 7. un 9. pantā paredzētajam brīvprātīgajam darbam solidaritātes darbībās un solidaritātes projektiem: 85 %;
	b) stažēšanās iespējām un darbam, kā minēts 8. pantā; vismaz 7,5 %;
	c) 11. pantā minētajam brīvprātīgajam darbam, lai sniegtu atbalstu humānās palīdzības operācijām: vismaz 7,5 %.
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Programmas sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, proti, dotācijas, godalgas un iepirkums.	2. Programmas sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, proti, dotācijas, godalgas un iepirkums. Lai vienkāršotu atbalsta saņēmējiem noteiktās prasības, pēc iespējas vairāk izmanto vienreizējus maksājumus, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējumu.
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Jaunieši vecumā no 17 līdz 30 gadiem, kuri vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, reģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā. Jāņem vērā, ka reģistrētajam jaunietim brīvprātīgā darba, stažēšanās, darba vai solidaritātes projekta uzsākšanas brīdī jābūt vismaz 18 gadus vecam un ne vecākam par 30 gadiem.	1. Personas, kuras likumīgi uzturas kādā no valstīm, kas piedalās Programmā, vai kurām ir Savienības pilsonība un kuras vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, reģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā. Jaunietim brīvprātīgā darba uzsākšanas brīdī jābūt vismaz 18 gadus vecam un ne vecākam par 35 gadiem.
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 15. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Minēto maksimālā vecuma ierobežojumu nepiemēro IV nodaļā minētajām Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa darbībām.
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Eiropas Solidaritātes korpusā var iesaistīties publiskas vai privātas struktūras un starptautiskas organizācijas, ievērojot nosacījumu, ka tās ir saņēmušas Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi.	1. Eiropas Solidaritātes korpusā var iesaistīties publiskas vai privātas struktūras un starptautiskas organizācijas, ievērojot nosacījumu, ka tās ir saņēmušas Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi. Organizācijas, kurām jau ir piešķirta zīme, kas ir sertificēta iniciatīvā “Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss”, un starp NVO un Komisijas Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ĢD (ECHO) noslēgtā partnerības pamatnolīguma puses var būt tiesīgas izmantot vienkāršotu procedūru, lai iegūtu jaunajā programmā pieprasīto zīmi.
Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 16. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Novērtējuma rezultātā struktūrai var piešķirt Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi. Piešķirto kvalitātes zīmi periodiski atkārtoti novērtē, un to var atsaukt.	3. Novērtējuma rezultātā struktūrai var piešķirt Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi. Piešķirto kvalitātes zīmi periodiski vai pēc dalībnieku pieprasījuma atkārtoti novērtē, un to var atsaukt. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai izvairītos no darba dublēšanās.
Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 16. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Eiropas Solidaritātes korpusa dalīborganizācijas var īstenot šādas funkcijas:
	a) uzņemošās organizācijas funkciju — attiecīgi īstenojot ar dalībnieku uzņemšanu saistītus pasākumus, tostarp organizējot darbības, izstrādājot mācību programmas, sniedzot norādes un atbalstu dalībniekiem solidaritātes darbības īstenošanas gaitā un nodrošinot dalībniekiem atgriezenisko saiti un paveiktā atzīšanu pēc darbības beigām;
	b) atbalsta funkciju — īstenojot ar dalībnieku nosūtīšanu un sagatavošanu saistītus pasākumus pirms izbraukšanas, solidaritātes darbības laikā un pēc tās, tostarp veicot dalībnieku iztaujāšanu, nodrošinot mācīšanās rezultātu atzīšanu un veicinot turpmāku iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā pēc atgriešanās mājās.
Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 19. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Pienācīga pārraudzība un ziņošana ietver regulāru apspriešanos ar valstu aģentūrām un dalīborganizācijām, kā arī attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un jaunatnes tīkliem, pievēršoties iespējamiem Programmas īstenošanas uzlabojumiem.
Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 24. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Komisija rīko regulāras sanāksmes un mācības ar valstu aģentūru tīklu un tam, lai nodrošinātu saskaņotu Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanu visās iesaistītajās valstīs. Komisija arī aicina esošos Savienības līmeņa tīklus, kas saistīti ar programmas darbībām, sociālos partnerus un tīklus, kuri pārstāv jauniešus un brīvprātīgos. Komisija ar galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp dalīborganizācijām, regulāri apspriežas par Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanu.
Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 28. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Eiropas Solidaritātes korpusa darbības ir arī saskanīgas ar attiecīgajām valsts rīcībpolitikām, programmām un instrumentiem iesaistītajās valstīs un tās papildina. Šajā sakarā Komisija, valstu iestādes un valstu aģentūras apmainās ar informāciju par pastāvošajām valsts shēmām un prioritātēm saistībā ar solidaritāti un jaunatni, no vienas puses, un darbībām Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, no otras puses, lai pamatotos uz atbilstošu labo praksi un panāktu efektivitāti un lietderīgumu.	2. Eiropas Solidaritātes korpusa darbības ir arī saskanīgas ar attiecīgajām valsts rīcībpolitikām, programmām un instrumentiem iesaistītajās valstīs un tās papildina, lai nodrošinātu iesaistīto valstu atbildības sajūtu. Šajā sakarā Komisija, valstu iestādes un valstu aģentūras apmainās ar informāciju par pastāvošajām valsts shēmām un prioritātēm saistībā ar solidaritāti, jaunatni un humanitārajām vajadzībām, no vienas puses, un darbībām Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, no otras puses, lai pamatotos uz atbilstošu labo praksi un panāktu efektivitāti un lietderīgumu.
Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 28. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Regulas 11. pantā minētās Eiropas Solidaritātes korpusa darbības trešajās valstīs jo īpaši papildina un ir saskanīgas ar citām Savienības ārējās darbības jomām, konkrētāk, ar humānās palīdzības politiku, attīstības sadarbības politiku, paplašināšanās politiku, kaimiņattiecību politiku un Savienības civilās aizsardzības mehānismu.	3. Regulas 11. pantā minētās Eiropas Solidaritātes korpusa darbības trešajās valstīs jo īpaši papildina un ir saskanīgas ar citām Savienības ārējās darbības jomām, konkrētāk, ar humānās palīdzības politiku, attīstības sadarbības politiku, drošības politiku, paplašināšanās politiku, kaimiņattiecību politiku un Savienības civilās aizsardzības mehānismu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums, ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss”
Atsauces	COM(2018)0440 – C8-0264/2018 – 2018/0230(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 2.7.2018
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 2.7.2018
Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē	5.7.2018
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Eleni Theocharous 18.7.2018
Izskatīšana komitejā	8.10.2018	20.11.2018
Pieņemšanas datums	22.1.2019
Galīgais balsojums	+: –: 0:	20 1 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mireille D’Ornano, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Bogusław Sonik, Eleni Theocharous, Anna Záborská, Joachim Zeller, Željana Zovko
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marina Albiol Guzmán, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Stefan Gehrold, Maria Noichl, Judith Sargentini

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20	+
ECR	Eleni Theocharous
GUE/NGL	Marina Albiol Guzmán, Lola Sánchez Caldentey
PPE	Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Stefan Gehrold, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Bogusław Sonik, Anna Záborská, Joachim Zeller, Željana Zovko
S&D	Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Linda McAvan, Norbert Neuser, Maria Noichl, Vincent Peillon, Elly Schlein
VERTS/ALE	Maria Heubuch, Judith Sargentini

1	-
EFDD	Mireille D'Ornano

0	0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

Nodarbinātības un sociālo Lietu komitejas atzinums (5.12.2018)

Kultūras un izglītības komitejai

Atzinuma sagatavotāja(*): Deirdre Clune

(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 54. pants

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Eiropas Savienības pamatā ir tās pilsoņu un dalībvalstu solidaritāte. Šī kopīgā vērtība nosaka tās rīcību un nodrošina vajadzīgo vienotību, risinot pašreizējās un turpmākās sabiedrības problēmas, kuru novēršanā Eiropas jaunieši vēlas sniegt ieguldījumu, praksē apliecinot savu solidaritāti.	(1) Solidaritāte — ne tikai iedzīvotāju, bet arī tautu un valstu vidū — ir attīstītu un demokrātisku sabiedrību pamats. Šī Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā paredzētā kopīgā vērtība būtu jāveicina, īpaši ņemot vērā pašreizējās un turpmākās sabiedrības problēmas, kuru novēršanā jaunieši varēs turpināt sniegt ieguldījumu, praksē apliecinot savu solidaritāti.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) 2016. gada 14. septembra uzrunā par stāvokli Savienībā tika uzsvērta vajadzība ieguldīt jauniešos un paziņots par Eiropas Solidaritātes korpusa (“Programma”) izveidošanu, lai jauniešiem Savienībā radītu iespējas sniegt nozīmīgu ieguldījumu sabiedrībā, paust solidaritāti, pilnveidot prasmes un tādējādi iegūt ne tikai darba, bet arī nenovērtējamu cilvēcisko pieredzi.	(2) 2016. gada 14. septembra uzrunā par stāvokli Savienībā tika uzsvērta vajadzība ieguldīt jauniešos un paziņots par Eiropas Solidaritātes korpusa (“Programma”) izveidošanu, lai jauniešiem Savienībā radītu iespējas sniegt nozīmīgu ieguldījumu sabiedrībā, paust solidaritāti, pilnveidot prasmes un veidot attiecības, pamatojoties uz savu praktisko pieredzi kopienas pasākumos.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Jauniešiem ir jānodrošina viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, kas tiem varētu sniegt iespēju apliecināt savu apņemšanos sniegt labumu kopienām, vienlaikus gūstot noderīgu pieredzi, prasmes un kompetenci personīgajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, sociālajai, pilsoniskajai un profesionālajai attīstībai, tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību. Šīm darbībām būtu jāatbalsta arī jauniešu brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāte.	(5) Jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, ir jānodrošina viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, kas tiem varētu sniegt iespēju apliecināt savu apņemšanos sniegt labumu kopienām, vienlaikus gūstot noderīgu pieredzi, prasmes un kompetenci personīgajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, sociālajai, pilsoniskajai un profesionālajai attīstībai, tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību. Šīm darbībām būtu jāatbalsta arī jauniešu brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāte un daudzkultūru apmaiņa.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes darbībām būtu jābūt kvalitatīvām, proti, jāatbilst nenodrošinātām sabiedrības vajadzībām, jāsekmē kopienu stiprināšana, jāsniedz jauniešiem iespēja iegūt vērtīgas zināšanas un kompetenci, jābūt jauniešiem finansiāli pieejamām, un tās būtu jāīsteno drošos un veselībai labvēlīgos apstākļos.	(6) Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes aktivitātēm vajadzētu būt kvalitatīvām, proti, tām būtu jāpalīdz sasniegt Eiropas Solidaritātes korpusa mērķus un jāpalīdz risināt sabiedrības problēmas un pastiprināt solidaritāti, vienlaikus pievēršoties vietējo kopienu vajadzībām. Solidaritātes darbībām būtu jāsniedz jauniešiem iespēja iegūt vērtīgas zināšanas un kompetenci personiskajai, sociālajai, pilsoniskajai un profesionālajai attīstībai, jāietver stabila mācīšanās un apmācības dimensija, jābūt pieejamām visiem jauniešiem, īpaši cenšoties veicināt jauniešu ar ierobežotām iespējām līdzdalību, tās būtu jāīsteno drošos un veselībai labvēlīgos apstākļos un tām jābūt pienācīgi apstiprinātām. Solidaritātes darbībām nebūtu negatīvi jāietekmē pašreizējās darba vietas vai stažēšanās vietas un būtu jāsekmē uzņēmumu korporatīvās sociālās atbildības stiprināšana, to neaizstājot.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Eiropas Solidaritātes korpuss visā Savienībā un ārpus tās nodrošina vienotu kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes darbībām. Būtu jānodrošina saskaņotība un papildināmība ar citām atbilstošām Savienības rīcībpolitikām un programmām. Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā ir priekšgājēju programmu un spēkā esošo programmu, jo īpaši Eiropas Brīvprātīgo dienesta un iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” priekšrocības un sinerģijas. Tas arī papildina darbu, ko dalībvalstis veic, atbalstot jauniešus un atvieglojot viņu pāreju no skolas uz darba dzīvi ar programmu “Garantija jauniešiem”, kura tiem sniedz papildu iespējas spert pirmos soļus darba tirgū, proti, jauniešiem tiek piedāvāts stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstīs. Ir nodrošināta arī papildināmība ar pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kas saistīti ar Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros veiktajām darbībām, piemēram, Eiropas mēroga valstu nodarbinātības dienestu tīklu, EURES un Eurodesk tīklu. Turklāt būtu jānodrošina arī papildināmība starp spēkā esošajām saistītajām shēmām, jo īpaši starp valsts solidaritātes un mobilitātes shēmām jauniešiem un Eiropas Solidaritātes korpusu, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz labu praksi.	(7) Eiropas Solidaritātes korpuss visā Savienībā un ārpus tās nodrošina vienotu kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes darbībām. Būtu jānodrošina saskaņotība un papildināmība ar citām atbilstošām Savienības rīcībpolitikām, programmām un instrumentiem. Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā ir priekšgājēju programmu un spēkā esošo programmu, jo īpaši Eiropas Brīvprātīgo dienesta un iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” priekšrocības un sinerģijas. Tas arī papildina darbu, ko dalībvalstis veic, atbalstot jauniešus un atvieglojot viņu pāreju no skolas uz darba dzīvi ar tādām programmām kā “Garantija jauniešiem”, kura tiem sniedz papildu iespējas spert pirmos soļus darba tirgū, proti, jauniešiem tiek piedāvāts stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstīs. Ir nodrošināta arī papildināmība ar pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kas saistīti ar Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros veiktajām darbībām, piemēram, Eiropas mēroga valstu nodarbinātības dienestu tīklu, EURES un Eurodesk tīklu. Turklāt būtu jāveicina papildināmība un lojāla sadarbība starp spēkā esošajām shēmām un Eiropas Solidaritātes korpusu, jo īpaši ar jauniešiem paredzētām solidaritātes, brīvprātīgā darba, pilsoniskās iesaistes un mobilitātes shēmām, kas darbojas valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, kā arī ar prioritātēm, kas saistītas ar solidaritāti un jauniešiem iesaistītajās valstīs, atkarībā no vajadzības, lai savstarpēji uzlabotu un paplašinātu šādu shēmu ietekmi un kvalitāti un tās balstītu uz labu praksi. Eiropas Solidaritātes korpusam nebūtu jāaizstāj līdzīgas valsts solidaritātes, brīvprātīgā darba, pilsoniskā dienesta un mobilitātes shēmas. Jānodrošina, lai valsts solidaritātes darbības būtu vienlīdz pieejamas visiem jauniešiem. Jāveicina partnerattiecības ar tiem Eiropas tīkliem, kas darbojas saistībā ar steidzamu sociālo problēmu risināšanu.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Eiropas Solidaritātes korpuss sniedz jauniešiem jaunas iespējas veikt brīvprātīgo darbu, stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās, kā arī izdomāt un izstrādāt solidaritātes projektus pēc savas iniciatīvas. Šīs iespējas sniedz ieguldījumu viņu personīgās, ar izglītības ieguvi saistītās, sociālās, pilsoniskās un profesionālās attīstības veicināšanā. Eiropas Solidaritātes korpuss arī atbalsta tā dalībniekiem un organizācijām paredzētas tīklošanas darbības, kā arī pasākumus atbalstīto darbību kvalitātes nodrošināšanai un tajās gūto mācību rezultātu uzlabotai atzīšanai. Tādējādi tas arī veicinās jauniešiem svarīgu Eiropas sadarbību un uzlabos informētību par tās pozitīvo ietekmi.	(9) Eiropas Solidaritātes korpuss sniedz jauniešiem jaunas iespējas veikt brīvprātīgo darbu, stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās, kā arī izdomāt un izstrādāt solidaritātes projektus pēc savas iniciatīvas. Ar šo iespēju palīdzību būtu jāvar reaģēt uz neapmierinātām sociālām vajadzībām un dot ieguldījumu kopienu stiprināšanā, pie viena sniedzot arī ieguldījumu viņu personīgās, sociālās, ar izglītības ieguvi saistītās, pilsoniskās un profesionālās attīstības veicināšanā. Eiropas Solidaritātes korpuss arī atbalsta tā dalībniekiem un organizācijām paredzētas tīklošanas darbības, kā arī pasākumus atbalstīto darbību kvalitātes nodrošināšanai un tajās gūto mācību rezultātu uzlabotai atzīšanai. Tādējādi tas arī veicinās jauniešiem svarīgu Eiropas sadarbību un uzlabos informētību par tās pozitīvo ietekmi. Tam būtu jāsekmē arī atbalsts tām pašreizējām organizācijām, kas īsteno solidaritātes darbības, un jāstiprina šīs organizācijas.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Minētajām darbībām būtu jāsniedz ieguvumi kopienām un vienlaikus jāveicina indivīda personīgā, ar izglītības ieguvi saistītā, sociālā, pilsoniskā un profesionālā attīstība; šādas darbības var tikt īstenotas kā brīvprātīgais darbs, stažēšanās un darbs, projekti vai tīklošanas darbības, un tās var būt saistītas ar dažādām jomām, piemēram, izglītību un apmācību, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, uzņēmējdarbību, jo īpaši sociālo uzņēmējdarbību, pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, vidi un dabas aizsardzību, rīcību klimata politikas jomā, katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un to seku novēršanu, lauksaimniecību un lauku attīstību, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšanu, veselību un labjutību, radošumu un kultūru, fizisko izglītību un sportu, sociālo palīdzību un labklājību, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un integrēšanu, teritoriālo sadarbību un kohēziju, kā arī pārrobežu sadarbību. Šādām solidaritātes darbībām būtu jāietver spēcīga mācību un prasmju apguves dimensija, piedāvājot dalībniekiem atbilstošas aktivitātes pirms solidaritātes darbības, tās laikā un pēc tās.	(10) Minētajām darbībām būtu jāsniedz ieguvumi kopienām un vienlaikus jāveicina indivīda personīgā, ar izglītības ieguvi saistītā, sociālā, pilsoniskā un profesionālā attīstība; šādas darbības var tikt īstenotas kā brīvprātīgais darbs, stažēšanās un darbs, projekti vai tīklošanas darbības, un tās var būt saistītas ar dažādām jomām, piemēram, izglītību un apmācību, cilvēku ar invaliditāti sociālo iekļaušanu un integrāciju, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, uzņēmējdarbību, jo īpaši sociālo uzņēmējdarbību, pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, vidi un dabas aizsardzību, rīcību klimata politikas jomā, katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un to seku novēršanu, lauksaimniecību un lauku attīstību, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšanu, veselību un labjutību, radošumu un kultūru, kultūras mantojuma aizsardzību, fizisko izglītību un sportu, sociālo palīdzību un labklājību, palīdzību jauniešiem, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un integrēšanu, teritoriālo sadarbību un kohēziju, kā arī pārrobežu sadarbību. Šādām solidaritātes darbībām būtu jāietver spēcīga mācību un prasmju apguves dimensija, piedāvājot dalībniekiem atbilstošas aktivitātes pirms solidaritātes darbības, tās laikā un pēc tās.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Brīvprātīgais darbs (gan Savienībā, gan ārpus tās) sniedz bagātīgu pieredzi neformālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā, un šī pieredze veicina jauniešu personīgo, sociālo, ar izglītības ieguvi saistīto un profesionālo attīstību, kā arī viņu pilsonisko aktivitāti un nodarbināmību. Brīvprātīgajam darbam nevajadzētu negatīvi ietekmēt iespējamu vai esošu apmaksātu nodarbinātību, nedz arī tas būtu jāuzskata par apmaksāta darba aizstājēju. Komisijai un dalībvalstīm, izmantojot atvērto koordinēšanas metodi, būtu jāsadarbojas attiecībā uz brīvprātīgā darba kārtību jaunatnes jomā.	(11) Brīvprātīgais darbs (gan Savienībā, gan ārpus tās) sniedz bagātīgu pieredzi neformālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā, un šī pieredze veicina jauniešu personīgo, sociālo, ar izglītības ieguvi saistīto un profesionālo attīstību, kā arī viņu pilsonisko aktivitāti, demokrātisko līdzdalību un nodarbināmību. Brīvprātīgajam darbam jāpamatojas uz rakstisku vienošanos par brīvprātīgo darbu, un tam nevajadzētu negatīvi ietekmēt iespējamu vai esošu apmaksātu nodarbinātību, nedz arī tas būtu jāuzskata par apmaksāta darba aizstājēju. Komisijai un dalībvalstīm, izmantojot atvērto koordinēšanas metodi, būtu jāsadarbojas attiecībā uz brīvprātīgā darba kārtību jaunatnes jomā.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Stažēšanās un darbs ar solidaritāti saistītās jomās jauniešiem var piedāvāt papildu iespējas iekļūt darba tirgū, vienlaikus sniedzot ieguldījumu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā. Tas var palīdzēt uzlabot jauniešu nodarbināmību un produktivitāti, vienlaikus atvieglojot pāreju no izglītības uz nodarbinātību, kas ir svarīgs faktors jauniešu iespēju uzlabošanai darba tirgū. Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvātā stažēšanās notiek saskaņā ar kvalitātes principiem, kas noteikti Padomes ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu²¹. Piedāvātā stažēšanās un darbs ir jauniešu atspēriena punkts ienākšanai darba tirgū, un minētās darbības papildina atbilstošs atbalsts pēc darbības beigām. Stažēšanos un darbu organizē atbildīgie darba tirgus dalībnieki, konkrētāk, valsts un privātie nodarbinātības dienesti, sociālie partneri un tirdzniecības kameras, un atlīdzību maksā dalīborganizācija. Dalīborganizācijām būtu jāpiesakās finansējuma saņemšanai kompetentajā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrā nolūkā būt par starpnieku starp jauniešiem (dalībniekiem) un darba devējiem, kuri piedāvā stažēšanās un darbu solidaritātes jomā.	(12) Viegli pieejama stažēšanās un darbs būtu skaidri jānošķir no brīvprātīgā darba gan no finansiālā, gan organizatoriskā viedokļa. Nekad nevajadzētu aizvietot darbavietu ar stažēšanās vietu. Tomēr apmaksāta stažēšanās un darbs var būt stimuls nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem un tiem jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, līdzdarboties ar solidaritāti saistītās darbībās, kas citādi viņiem var nebūt pieejamas, un vienlaikus sniegt nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību, palīdzot risināt novārtā atstātas svarīgas sociālās problēmas un stiprinot vietējās kopienas. Stažēšanās var palīdzēt jauniešiem pāriet no izglītības uz nodarbinātību un var uzlabot jauniešu nodarbinātību, kas ir svarīgs faktors ilgtspējīgai jauniešu integrēšanai darba tirgū. Piedāvātā stažēšanās un darbs ir jauniešu atspēriena punkts ienākšanai darba tirgū. Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvātā stažēšanās un nodarbinātība jāapmaksā tai dalīborganizācijai, kas dalībniekam piedāvā attiecīgo stažēšanās vai darba vietu. Stažēšanās pamatā attiecīgā gadījumā būtu jābūt rakstiskam stažēšanās līgumam saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem valstī, kurā notiek stažēšanās, kā arī būtu jāievēro principi, kas izklāstīti Padomes 2014. gada 10. marta ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu, un tai vienmēr ir jābūt apmaksātai un balstītai uz rakstisku līgumu²¹. Darba pamatā vajadzētu būt darba līgumam saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai piemērojamiem koplīgumiem, vai abiem iesaistītajā valstī, kurā darbs tiek veikts. Finansiālu atbalstu dalīborganizācijām, kas nodrošina darba vietas, nevajadzētu piešķirt ilgāk kā divpadsmit mēnešus. Attiecīgajām dalīborganizācijām būtu jāpiesakās finansējuma saņemšanai kompetentajā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrā nolūkā būt par starpnieku starp jauniešiem (dalībniekiem) un darba devējiem, kuri piedāvā stažēšanās un darbu solidaritātes jomā. Stažēšanos un nodarbinātību būtu jāpapildina ar atbilstošu un ar dalībnieka līdzdalību saistītu sagatavošanu, apmācību darbavietā un atbalstu pēc darbības beigām. Pārrobežu aktivitāšu gadījumā stažēšanos un darbu varētu atvieglot attiecīgie darba tirgus dalībnieki, jo īpaši valsts un privātie nodarbinātības dienesti, sociālie partneri un tirdzniecības palātas, kā arī EURES dalīborganizācijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/589^21a 7. pantu.
__________________	__________________
²¹ Padomes 2018. gada 15. marta Ieteikums par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.).	²¹ Padomes 2014. gada 14. marta Ieteikums par stažēšanās kvalitātes sistēmu (OV C 88, 27.3.2014., 1. lpp.).
	^21a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/589 (2016. gada 13. aprīlis) par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Būtu jācenšas nodrošināt, lai stažēšanās un darbs būtu pieejams visiem jauniešiem, jo īpaši tiem jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju piedalīties ar solidaritāti saistītos pasākumos, tostarp jauniešiem ar invaliditāti, jauniešiem, kuri atrodas sociāli vai kultūras ziņā nelabvēlīgā situācijā, migrantiem un nomaļu lauku apvidu un tālāko Savienības reģionu iedzīvotājiem.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Jauniešu iniciatīvas gars ir svarīga sabiedrības un darba tirgus vērtība. Eiropas Solidaritātes korpuss sekmē iniciatīvas garu, piedāvājot jauniešiem iespēju izstrādāt un īstenot pašiem savus projektus, kas ir vērsti uz konkrētu problēmu risināšanu, sniedzot ieguvumus vietējām kopienām. Šie projekti ir iespēja praksē izmēģināt idejas, un tie palīdz jauniešiem pašiem kļūt par solidaritātes darbību virzītājiem. Projekti turklāt ir arī platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes darbībās, un tie ir pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekus kļūt par pašnodarbinātajiem vai veidot apvienības, nevalstiskās organizācijas vai citas struktūras, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un ar jaunatni saistītās jomās.	(13) Jauniešu iniciatīvas gars un viņu aktīva pilsonība ir svarīga sabiedrības un darba tirgus vērtība. Eiropas Solidaritātes korpuss sekmē iniciatīvas garu, piedāvājot jauniešiem iespēju izstrādāt un īstenot pašiem savus projektus, kas ir vērsti uz konkrētu problēmu risināšanu, sniedzot ieguvumus vietējām kopienām. Šiem projektiem būtu jāsniedz iespēja jauniešiem izstrādāt inovatīvus risinājumus un ilgtspējīgā veidā izmēģināt idejas, kas palīdzētu viņiem pašiem būt solidaritātes darbību virzītājiem. Šie projekti arī varētu kalpot kā platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes darbībās, un tie varētu būt pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekus pievērsties sociālajai uzņēmējdarbībai vai darboties kā brīvprātīgajiem apvienībās, nevalstiskajās organizācijās (NVO), jaunatnes organizācijās vai citās struktūrās, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas, ar jaunatni un invaliditāti saistītās jomās, un izveidot pašiem savas apvienības. Jauniešiem tiks sniegts atbalsts pēc darbības beigšanas, lai palīdzētu viņiem arī turpmāk palikt nodarbinātiem un aktīvi darboties solidaritātes jomā, tostarp viņus iesaistot apvienībās, kooperatīvos, sociālajos uzņēmumos, jauniešu organizācijās un kopienu centros, kā arī nozarē, kas sniedz atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistītajiem jauniešiem un dalīborganizācijām būtu jājūt, ka tie pieder personu un struktūru kopienai, kas apņēmusies stiprināt solidaritāti visā Eiropā. Tostarp dalīborganizācijām ir vajadzīgs atbalsts, lai tās uzlabotu spēju piedāvāt kvalitatīvas darbības arvien lielākam skaitam dalībnieku. Eiropas Solidaritātes korpuss atbalsta tīklošanas darbības, kuru mērķis ir stiprināt jauniešu un dalīborganizāciju iesaistīšanos šajā kopienā, veicināt Eiropas Solidaritātes korpusa garu, kā arī sekmēt noderīgas prakses un pieredzes apmaiņu. Šīs darbības arī veicina valsts un privātā sektora dalībnieku informētības uzlabošanu par Eiropas Solidaritātes korpusu, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanā iesaistīto dalībnieku un dalīborganizāciju atsauksmju apkopošanu.	(14) Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistītajiem jauniešiem un dalīborganizācijām būtu jājūt, ka tie pieder personu un struktūru kopienai, kas apņēmusies stiprināt solidaritāti visā Eiropā. Tostarp dalīborganizācijām ir vajadzīgs atbalsts, lai tās uzlabotu spēju piedāvāt kvalitatīvas darbības arvien lielākam skaitam dalībnieku. Eiropas Solidaritātes korpuss atbalsta tīklošanas darbības, kuru mērķis ir stiprināt jauniešu un dalīborganizāciju iesaistīšanos šajā kopienā, veicināt Eiropas Solidaritātes korpusa garu, kā arī sekmēt paraugprakses un pieredzes apmaiņu. Šīs darbības arī veicina valsts un privātā sektora dalībnieku informētības uzlabošanu par Eiropas Solidaritātes korpusu, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanā iesaistīto dalībnieku un dalīborganizāciju atsauksmju apkopošanu.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Īpaša uzmanība būtu jāvelta darbību un citu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros sniegto iespēju kvalitātes nodrošināšanai, proti, piedāvājot dalībniekiem apmācības, valodas atbalstu, apdrošināšanu, administratīvo palīdzību un palīdzību pēc darbības beigām, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa pieredzes laikā gūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu. Brīvprātīgo drošība un aizsardzība arī turpmāk būs izšķirošs aspekts, un brīvprātīgie nebūtu jānodarbina operācijās, kas notiek starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu zonās.	(15) Īpaša uzmanība būtu jāvelta solidaritātes darbību un citu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros sniegto iespēju kvalitātes nodrošināšanai, proti, piedāvājot dalībniekiem tiešsaistes un klātienes apmācības un valodas atbalstu veidā, kas ievēro daudzvalodības principu, apdrošināšanu, administratīvo palīdzību un palīdzību pēc darbības beigām, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa pieredzes laikā gūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu. Šie atbalsta pasākumi būtu jāizstrādā un jānodrošina sadarbībā ar jauniešu organizācijām un citām bezpeļņas un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, izmantojot to pieredzi šajā jomā. Nosakot atbalsta pasākumus, būtu jāņem vērā vide un dalībnieku veikto darbību veids, īpašu uzmanību pievēršot jebkādiem iespējamiem riskiem. Dalībnieku, jo īpaši bērnu un neaizsargātā situācijā nonākušu personu, drošība un aizsardzība arī turpmāk būs izšķirošs aspekts, un brīvprātīgie nebūtu jānodarbina ne operācijās, kas notiek starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu zonās, ne objektos, kur tiek pārkāpti starptautisko cilvēktiesību standarti vai ES politikas nostādnes, piemēram, apņemšanās izbeigt bērnu institucionalizāciju un pasākumi, kas aizliedz izmantot ESIF, lai uzturētu ilgtermiņa aprūpes iestādes.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Ja solidaritātes darbības ir saistītas ar bērniem, jānodrošina, lai ar šiem bērniem tiešā saskarē nonāktu tikai tie dalībnieki, kuriem ir tieši atbilstoša kvalifikācija, un lai viņi pirms darbības sākšanas būtu sagatavoti bērnu aizsardzības un drošības pārbaužu procedūru jomā. Jānodrošina, lai šādas darbības laikā būtu atbilstošas aizsardzības politikas nostādnes un procedūras bērnu un dalībnieku aizsardzībai, un brīvprātīgo darbs būtu pastāvīgi jāuzrauga, lai nodrošinātu bērnu aizsardzības politikas nostādņu efektīvu īstenošanu.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai nodrošinātu Eiropas Solidaritātes korpusa darbību ietekmi uz dalībnieku personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību, būtu pienācīgi jānosaka un jādokumentē darbības mācību rezultāti — zināšanas, prasmes un kompetence — atbilstīgi valstu apstākļiem un īpatnībām, kā ieteikts Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu²².	(16) Lai nodrošinātu Eiropas Solidaritātes korpusa darbību ietekmi uz dalībnieku personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību, būtu pienācīgi jānosaka un jādokumentē darbības mācību rezultāti — zināšanas, prasmes un kompetence — atbilstīgi valstu apstākļiem un īpatnībām, kā ieteikts Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu²². Tāpēc attiecīgā gadījumā ir jāveicina tādu efektīvu instrumentu izmantošana gan Savienības, gan valstu līmenī, kuros atzīta neformālā un ikdienējā mācīšanās, piemēram, Youthpass un Europass.
__________________	__________________
²² Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. –5. lpp.).	²² Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. –5. lpp.).
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Kvalitātes zīmei būtu jānodrošina dalīborganizāciju atbilstība Eiropas Solidaritātes korpusa hartā paredzētajiem principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām un pienākumiem visos solidaritātes pieredzes gūšanas posmos. Kvalitātes zīmes iegūšana ir dalības priekšnosacījums, bet tā automātiski nenodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma piešķiršanu.	(17) Kvalitātes zīmei būtu jānodrošina dalīborganizāciju atbilstība Eiropas Solidaritātes korpusa hartā paredzētajiem principiem un prasībām. Būtu jāievieš atsevišķas kvalitātes zīmes brīvprātīgajiem un atsevišķas kvalitātes zīmes ― stažieriem un darbiniekiem, ņemot vērā katra iesaistīšanās veida īpašās iezīmes, lai nodrošinātu efektīvu un nepārtrauktu dalīborganizāciju atbilstību Eiropas Solidaritātes korpusa principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām un pienākumiem visos solidaritātes pieredzes gūšanas posmos. Kvalitātes zīmes iegūšanai vajadzētu būt dalības priekšnosacījumam, bet tai nevajadzētu automātiski nodrošināt Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma piešķiršanu. Kvalitātes zīmes piešķiršanas procesam nebūtu jārada papildu birokrātija, kas atturētu organizācijas un privātos uzņēmumus no sava ieguldījuma sniegšanas Eiropas Solidaritātes korpusā.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Eiropas Solidaritātes korpusa portāls būtu pastāvīgi jāpilnveido, lai nodrošinātu ērtu piekļūstamību Eiropas Solidaritātes korpusam un lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūru gan ieinteresētajām privātpersonām, gan organizācijām, kurā cita starp varētu reģistrēties, identificēt un sameklēt savstarpēji atbilstošus profilus un iespējas, veidot sadarbības tīklus un virtuāli sazināties, apgūt apmācību tiešsaistē, saņemt valodas atbalstu un palīdzību pēc darbības beigām, kā arī piekļūt citām noderīgām funkcijām, kas varētu izrādīties noderīgas nākotnē.	(23) Eiropas Solidaritātes korpusa portāls būtu pastāvīgi jāpilnveido, lai nodrošinātu ērtu piekļūstamību Eiropas Solidaritātes korpusam, tostarp novēršot piekļuves šķēršļus cilvēkiem ar invaliditāti, un lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūru gan ieinteresētajām privātpersonām, gan organizācijām, kurā cita starp varētu reģistrēties, identificēt un sameklēt savstarpēji atbilstošus profilus un iespējas, veidot sadarbības tīklus un virtuāli sazināties, apgūt apmācību tiešsaistē, saņemt valodas atbalstu un palīdzību pēc darbības beigām, kā arī piekļūt citām noderīgām funkcijām, kas varētu izrādīties noderīgas nākotnē.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 24.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(24a) No šīs programmas optimālas darbības un darbību savlaicīgas veikšanas viedokļa ir būtiski, lai Eiropas Solidaritātes korpusa darba programmās tiktu paredzēta tādu mehānismu izveide, ar kuriem garantē to, ka piedāvājumi reģistrētiem jauniešiem tiek adresēti saprātīgā un salīdzinoši paredzamā termiņā. Tāpēc reģistrētajām personām ir periodiski jāsaņem informācija un tās atjauninājumi par pieejamajām darbības vietām un aktīvajām dalīborganizācijām, lai tās mudinātu pēc reģistrēšanās iesaistīties Eiropas Solidaritātes korpusa darbībā, vienlaikus sniedzot šīm personām iespēju tiešā veidā sazināties ar tiem dalībniekiem, kas darbojas solidaritātes jomā gan valsts, gan Eiropas līmenī.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītās darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem. Būtu jāievieš īpaši pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un nelabvēlīgā situācijā esošo jauniešu iesaistīšanos, kā arī ņemtu vērā ierobežojumus, ko rada vairāku Savienības lauku teritoriju, kā arī attālu reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība. Arī iesaistītajām valstīm vajadzētu censties veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai Eiropas Solidaritātes korpusa darbībai. Šādiem pasākumiem, neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ja iespējams, būtu jārisina administratīvās problēmas, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, kā arī Eiropas veselības apdrošināšanas kartes izdošanu pārrobežu darbību gadījumā Eiropas Savienībā.	(28) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītās aktivitātes būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši jauniešiem ar ierobežotām iespējām, kā sīkāk izklāstīts iekļaušanas un dažādības stratēģijā, kura ir izstrādāta un piemērota saistībā ar programmu Erasmus+ jaunatnes jomā. Būtu jāievieš īpaši pasākumi, piemēram, atbilstīgi solidaritātes darbību formāti un individuālas konsultācijas, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un nelabvēlīgā situācijā esošo jauniešu un jauniešu ar invaliditāti iesaistīšanos, kā arī ņemtu vērā ierobežojumus, ko rada vairāku Savienības lauku teritoriju, kā arī attālu reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība. Arī iesaistītajām valstīm vajadzētu censties veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai Eiropas Solidaritātes korpusa darbībai. Šādiem pasākumiem, neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ja iespējams, būtu jārisina administratīvās problēmas, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, kā arī Eiropas veselības apdrošināšanas kartes izdošanu pārrobežu darbību gadījumā Eiropas Savienībā.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 39. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(39) Lai labāk sasniegtu Programmas mērķus, būtu ieteicams, ka Komisija, dalībvalstis un valstu aģentūras strādā ciešā partnerībā ar nevalstiskajām organizācijām, jaunatnes organizācijām un vietējām ieinteresētajām personām, kurām ir pieredze solidaritātes darbībās.	(39) Lai labāk sasniegtu Programmas mērķus, Komisijai, dalībvalstīm un valstu aģentūrām būtu jāstrādā ciešā partnerībā ar nevalstiskajām organizācijām, jaunatnes organizācijām, organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti, un vietējām ieinteresētajām personām, kurām ir pieredze solidaritātes darbībās.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 40. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(40) Lai komunikācijā ar plašu sabiedrību nodrošinātu lielāku atdevi un spēcīgākas sinerģijas starp komunikācijas pasākumiem, kas īstenoti pēc Komisijas iniciatīvas, saskaņā ar šo regulu komunikācijas pasākumiem piešķirtie līdzekļi būtu jāizmanto arī korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ar nosacījumu, ka tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējo mērķi.	(40) Lai komunikācijā ar plašu sabiedrību nodrošinātu lielāku atdevi un spēcīgākas sinerģijas starp komunikācijas pasākumiem, kas īstenoti pēc Komisijas iniciatīvas, saskaņā ar šo regulu komunikācijas pasākumiem piešķirtie līdzekļi būtu jāizmanto arī ikvienam pieejamai korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ar nosacījumu, ka tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējo mērķi.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) “solidaritātes darbība” ir kvalitatīva īslaicīga darbība, kas veicina Eiropas Solidaritātes korpusa mērķu sasniegšanu; šāda darbība var tikt īstenota kā brīvprātīgais darbs, stažēšanās, darbs, solidaritātes projekts un tīklošanas darbība dažādās jomās, arī kā viena no 13. punktā minētajām darbībām, un šāda darbība nodrošina Eiropas pievienoto vērtību un ir atbilstīga veselības un drošības noteikumiem;	(1) “solidaritātes darbība” ir kvalitatīva īslaicīga darbība, kas veicina Eiropas Solidaritātes korpusa mērķu sasniegšanu; šāda darbība var tikt īstenota kā brīvprātīgais darbs, stažēšanās, darbs, solidaritātes projekts un tīklošanas darbība dažādās jomās, arī kā viena no 13. punktā minētajām darbībām, un šāda darbība nodrošina Eiropas pievienoto vērtību, ir atbilstīga veselības un drošības noteikumiem un neietver darbības, kas pārkāpj starptautisko cilvēktiesību standartus un Savienības politikas nostādnes, piemēram, apņemšanos izbeigt bērnu un personu ar invaliditāti institucionalizāciju;
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) “jaunieši, kuriem ir mazāk iespēju” ir jaunieši, kuriem ir kādi šķēršļi, kas traucē viņiem efektīvi piekļūt Programmā piedāvātajām iespējām ekonomisku, sociālu, kultūras, ģeogrāfisku vai ar veselību saistītu iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ kā invaliditāte un mācīšanās grūtības;	(4) “jaunieši, kuriem ir mazāk iespēju” ir jaunieši, kuriem ir kādi šķēršļi, kas traucē viņiem efektīvi piekļūt Programmā piedāvātajām iespējām ekonomisku, sociālu, kultūras, ģeogrāfisku vai ar veselību saistītu iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ kā invaliditāte, mācīšanās grūtības vai uzaugšana aprūpes iestādē;
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) “dalīborganizācija” ir jebkura publiska vai privāta — vietēja, reģionāla, valsts mēroga vai starptautiska — struktūra, kurai piešķirta Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīme;	(5) “dalīborganizācija” ir jebkura publiska vai privāta — vietēja, reģionāla, valsts mēroga vai starptautiska — struktūra, kas darbojas ar peļņu vai bez peļņas un kurai piešķirta Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīme, kas nodrošina, ka šī struktūra spēj īstenot solidaritātes darbības saskaņā ar Eiropas Solidaritātes korpusa mērķiem, un piedāvā brīvprātīgā darba, stažēšanās vai darba iespējas dalībniekam vai īsteno un atbalsta citas darbības saistībā ar Eiropas Solidaritātes korpusu;
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) “brīvprātīgais darbs” ir solidaritātes darbība, kas tiek veikta kā neapmaksāts brīvprātīgs darbs ne ilgāk kā 12 mēnešus;	(6) “brīvprātīgais darbs” ir solidaritātes darbība, kas tiek veikta kā neapmaksāts brīvprātīgs darbs ne ilgāk kā 12 mēnešus un kas jauniešiem nodrošina iespēju sniegt ieguldījumu tādu dalīborganizāciju darbā, kuras īsteno ar solidaritāti saistītas darbības, sniedzot labumu kopienām, kurās darbības tiek veiktas;
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) “stažēšanās” ir divus līdz sešus mēnešus ilga solidaritātes darbība, kuru var pagarināt vienu reizi, tās ilgumam nepārsniedzot 12 mēnešus, un kuru piedāvā un apmaksā dalīborganizācija, kas uzņem Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku;	(7) “stažēšanās” ir tāda trīs līdz sešus mēnešus ilga algota solidaritātes darbība darba prakses veidā dalīborganizācijā, kuru var pagarināt vienu reizi, tās ilgumam nepārsniedzot 12 mēnešus, kuru piedāvā un apmaksā dalīborganizācija, kas uzņem Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku, un kas ietver mācību komponentu, kura nolūks ir palīdzēt apgūt attiecīgās prasmes un pieredzi;
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) “darbs” ir divus līdz 12 mēnešus ilga solidaritātes darbība, ko apmaksā dalīborganizācija, kas nodarbina Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku;	(8) “darbs” ir algota trīs līdz 12 mēnešus ilga solidaritātes darbība, kura ietver mācīšanās un mācīšanas elementu, kuras pamatā ir rakstisks līgums, kuru piedāvā un apmaksā dalīborganizācija, kas nodarbina Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku, un ar kuru neizstāj jau pastāvošu nodarbinātības iespēju;
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 10. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) “kvalitātes zīme” ir sertifikāts, kas ir piešķirts dalīborganizācijai, kura Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros vēlas nodrošināt solidaritātes darbības kā uzņēmējorganizācija un/vai atbalsta funkcijas izpildītājs;	(10) “kvalitātes zīme” ir sertifikāts, ko piešķir organizācijai, kura vēlas nodrošināt solidaritātes darbības, pildot uzņēmējas organizācijas vai atbalsta, ieskaitot nosūtīšanu, vai abas funkcijas, un kas apliecina, ka organizācija spēj nodrošināt solidaritātes darbību kvalitāti saskaņā ar Eiropas Solidaritātes korpusa principiem un mērķiem, un ko piešķir saskaņā ar atšķirīgām konkrētām prasībām atkarībā no solidaritātes darbības veida un organizācijas funkcijas; ievieš atsevišķas kvalitātes zīmes attiecībā uz brīvprātīgo darbu un attiecībā uz stažēšanos un darbu;

Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 3. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. pants	3. pants
Programmas mērķi	Programmas mērķi
1. Programmas vispārīgais mērķis ir veicināt jauniešu un organizāciju iesaistīšanos pieejamās un kvalitatīvās solidaritātes darbībās, tādā veidā stiprinot kohēziju, solidaritāti un demokrātiju Savienībā un ārpus tās, risinot sabiedrības un humāna rakstura problēmas uz vietas, it īpaši pievēršoties sociālās iekļaušanas veicināšanai.	1. Programmas vispārīgais mērķis ir veicināt solidaritāti, demokrātiju un kohēziju Savienībā un ārpus tās, atbalstīt kopienas un reaģēt uz sabiedrības un humāna rakstura problēmām uz vietas, it īpaši pievēršoties sociālās iekļaušanas un demokrātiskas līdzdalības veicināšanai, paplašinot jauniešu un organizāciju iesaistīšanos pieejamās un kvalitatīvās solidaritātes darbībās.
2. Programmas konkrētais mērķis ir nodrošināt jauniešiem, arī tiem, kuriem ir mazāk iespēju, viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās Eiropā un ārpus tās, vienlaikus uzlabojot un pienācīgi atzīstot viņu kompetences, kā arī sekmējot viņu nodarbināmību un atvieglojot pāreju uz darba tirgu.	2. Programmas konkrētais mērķis ir nodrošināt jauniešiem, arī tiem, kuriem ir mazāk iespēju, viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās Eiropā un ārpus tās, vienlaikus uzlabojot un pienācīgi atzīstot viņu kompetences un attīstot viņu prasmes, kā arī sekmējot viņu nodarbināmību un atvieglojot pāreju uz darba tirgu.
3. Programmas mērķus īsteno šādās darbību sadaļās:	3. Programmas mērķus īsteno šādās darbību sadaļās:
(a) jauniešu dalība solidaritātes darbībās, kas risina sabiedrības problēmas, aprakstīta 6. pantā;	(a) solidaritātes darbības, kas risina sabiedrības problēmas, kā aprakstīts 6. pantā;
(b) (b) jauniešu dalība solidaritātes darbībās, kas saistītas ar humāno palīdzību (Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss), aprakstīta 10. pantā.	(b) Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss, kā aprakstīts 10. pantā.
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) ar stažēšanos un darbu, kā aprakstīts 8. pantā;	(b) ar kvalitatīvu stažēšanos un darbu, kā aprakstīts 8. pantā;
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) tās mudina iesaistīties dažādas izcelsmes jauniešus;	(d) tās ir iekļaujošas un spēj efektīvi iesaistīt dažādas izcelsmes jauniešus, tostarp jauniešus ar invaliditāti;
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. pants	5. pants
Abām sadaļām kopīgās darbības	Abām sadaļām kopīgās darbības
1. Tīklošanas darbības, kas minētas 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā, paredzētas, lai:	1. Tīklošanas darbības, kas minētas 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā, paredzētas, lai:
(a) pastiprinātu dalīborganizāciju spēju piedāvāt kvalitatīvus projektus arvien lielākam skaitam Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku;	(a) pastiprinātu dalīborganizāciju spēju piedāvāt augstas kvalitātes projektus arvien lielākam skaitam Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku;
(b) piesaistītu jaunpienācējus — gan jauniešus, gan dalīborganizācijas;	(b) piesaistītu jaunpienācējus — gan jauniešus, gan dalīborganizācijas,
	(ba) atvieglotu cilvēku ar invaliditāti piekļuvi visām piedāvātajām darbībām;
(c) dotu iespēju sniegt atgriezenisko saiti par solidaritātes darbībām un	(c) sniegtu atgriezenisko saiti par solidaritātes darbībām un
(d) veicinātu pieredzes apmaiņu un stiprinātu to personu un struktūru piederības sajūtu, kas piedalās Eiropas Solidaritātes korpusā, tādējādi atbalstot tā plašāku pozitīvo ietekmi.	(d) veicinātu pieredzes apmaiņu un stiprinātu to personu un struktūru piederības sajūtu, kas piedalās Eiropas Solidaritātes korpusā, tādējādi atbalstot tā plašāku pozitīvo ietekmi.
2. Kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumi, kas minēti 4. panta 1. punkta e) apakšpunktā, ietver:	2. Kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumi, kas minēti 4. panta 1. punkta e) apakšpunktā, ietver:
(a) brīvprātīgā darba, stažēšanās vai darba kvalitātes nodrošināšanas pasākumus, ieskaitot apmācības, valodas atbalstu, papildu apdrošināšanu, atbalstu pirms vai pēc solidaritātes darbības, arī Youthpass, kurā būtu noteiktas un dokumentētas kompetences, ko dalībnieki ieguvuši solidaritātes darbībās, turpmāku izmantošanu, kā arī dalīborganizāciju spēju veidošanu un administratīvā atbalsta sniegšanu tām;	(a) brīvprātīgā darba, stažēšanās, darba vai solidaritātes projektu kvalitātes un pieejamības nodrošināšanas pasākumus un pasākumus vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai visiem jauniešiem visās dalībvalstīs, ieskaitot klātienes un tiešsaistes apmācības, valodas atbalstu, dalībnieku, kuri strādā ar bērniem, apmācību bērnu aizsardzības jomā un šo dalībnieku biogrāfijas pārbaudes, administratīvo atbalstu dalībniekiem un dalīborganizācijām, papildu apdrošināšanu, atbalstu pirms un vajadzības gadījumā pēc solidaritātes darbības, arī Youthpass, lai noteiktu un dokumentētu kompetences, ko dalībnieki ieguvuši solidaritātes darbībās, turpmāku izmantošanu, kā arī dalīborganizāciju spēju veidošanu un administratīvā atbalsta sniegšanu tām;
(b) struktūrām, kuras vēlas nodrošināt Eiropas Solidaritātes korpusa solidaritātes darbības, piešķiramās kvalitātes zīmes izstrādi un uzturēšanu;	(b) atsevišķu kvalitātes zīmju izstrādi un uzturēšanu struktūrām, kuras vēlas nodrošināt Eiropas Solidaritātes korpusam attiecīgi brīvprātīgo darbu, stažēšanos vai darbu, lai nodrošinātu atbilstību Programmas principiem un prasībām;
(c) Eiropas Solidaritātes korpusa resursu centru darbības, ko veic, lai atbalstītu un uzlabotu Eiropas Solidaritātes korpusa darbību īstenošanas kvalitāti un veicinātu to rezultātu atzīšanu;	(c) Eiropas Solidaritātes korpusa resursu centru darbības, ko veic, lai atbalstītu un uzlabotu Eiropas Solidaritātes korpusa darbību īstenošanas kvalitāti un veicinātu to rezultātu atzīšanu;
(d) Eiropas Solidaritātes korpusa portāla un citu svarīgu tiešsaistes pakalpojumu, kā arī vajadzīgo IT atbalsta sistēmu un tīmekļa rīku izveidi, uzturēšanu un atjaunināšanu.	(d) Eiropas Solidaritātes korpusa daudzvalodu portāla un citu svarīgu tiešsaistes pakalpojumu, kā arī vajadzīgo IT atbalsta sistēmu un tīmekļa rīku izveidi, uzturēšanu un atjaunināšanu.
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums III NODAĻA – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
JAUNIEŠU DALĪBA SOLIDARITĀTES DARBĪBĀS, KAS RISINA SABIEDRĪBAS PROBLĒMAS	SOLIDARITĀTES DARBĪBAS, KAS RISINA SABIEDRĪBAS PROBLĒMAS
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Darbības, ko īsteno sadaļā “Jauniešu dalība solidaritātes darbībās, kas risina sabiedrības problēmas”, sekmē kohēzijas, solidaritātes un demokrātijas stiprināšanu Savienībā un ārpus tās, vienlaikus arī risinot sabiedrības problēmas, it īpaši cenšoties veicināt sociālo iekļaušanu.	1. Darbības, ko īsteno sadaļā “Solidaritātes darbības, kas risina sabiedrības problēmas”, sekmē kohēzijas, solidaritātes un demokrātijas stiprināšanu Savienībā un ārpus tās, vienlaikus arī risinot sabiedrības problēmas, it īpaši cenšoties veicināt sociālo iekļaušanu.
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) ar stažēšanos un darbu, kā aprakstīts 8. pantā;	(b) ar kvalitatīvu stažēšanos un darbu, kā aprakstīts 8. pantā;
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais brīvprātīgais darbs ietver mācību un prasmju apguves komponentu, bet neaizstāj stažēšanos vai darbu, un tas tiek veikts pēc rakstveida vienošanās par brīvprātīgo darbu.	1. Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais brīvprātīgais darbs jauniešiem sniedz iespēju piedalīties to organizāciju ikdienas darbā, kas īsteno solidaritātes darbības, no kurām labumu gūst kopienas, kur šīs darbības tiek veiktas, ietver mācību un prasmju apguves komponentu, bet neaizstāj stažēšanos vai darbu, un tas tiek veikts pēc rakstveida vienošanās par brīvprātīgo darbu.
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 8. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. pants	8. pants
Stažēšanās un darbs	Stažēšanās un darbs
1. Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā stažēšanās notiek saskaņā ar rakstveida vienošanos par stažēšanos, kas noslēgta atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam attiecīgi valstī, kurā tā notiek, un saskaņā ar stažēšanās kvalitātes sistēmā (2014/C 88/01) paredzētajiem principiem. Stažēšanās neaizstāj darbu.	1. Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā stažēšanās vienmēr ir atalgota un notiek saskaņā ar rakstveida vienošanos par stažēšanos, kas noslēgta stažēšanās sākumā atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam attiecīgi valstī, kurā tā notiek, un saskaņā ar stažēšanās kvalitātes sistēmā (2014/C 88/01) paredzētajiem principiem. Šajā līgumā norāda izglītības mērķus, darba apstākļus, stažēšanās ilgumu, dalībnieka atlīdzību un pušu tiesības un pienākumus. Stažēšanās neaizstāj darbu.
2. Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais darbs tiek veikts saskaņā ar darba līgumu, kas noslēgts atbilstīgi tiesiskajam regulējumam tajā iesaistītajā valstī, kurā darbs tiek veikts. Finansiālo atbalstu dalīborganizācijām, kas piedāvā darbu, sniedz ne ilgāk kā 12 mēnešus, pat, ja darba līguma ilgums pārsniedz 12 mēnešus.	2. Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais darbs tiek veikts saskaņā ar rakstisku darba līgumu, kurā ir ievēroti visi nodarbinātības nosacījumi, ko paredz tās valsts tiesiskais regulējums, kur darbs tiek veikts, un/vai piemērojamie koplīgumi. Finansiālo atbalstu dalīborganizācijām, kas piedāvā darbu, sniedz ne ilgāk kā divpadsmit mēnešus, pat ja darba līguma ilgums pārsniedz divpadsmit mēnešus.
3. Stažēšanās un darbs ietver mācību un prasmju apguves komponentu.	3. Stažēšanās un darbs ietver mācību un prasmju apguves komponentu, lai palīdzētu dalībniekam iegūt atbilstošu pieredzi ar mērķi attīstīt kompetenci, kas būs noderīga viņa personiskajai, izglītības, sociālajai, pilsoniskajai un profesionālajai izaugsmei.
4. Stažēšanās un darbs var tikt veikts valstī, kas nav dalībnieka dzīvesvietas valsts (pārrobežu stažēšanās un darbs), vai dalībnieka dzīvesvietas valstī (iekšzemes stažēšanās un darbs).	4. Stažēšanās un darbs var tikt veikts valstī, kas nav dalībnieka dzīvesvietas valsts (pārrobežu stažēšanās un darbs), vai dalībnieka dzīvesvietas valstī (iekšzemes stažēšanās un darbs).
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 12. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a No finanšu atbalsta solidaritātes darbībām, kas minētas 7. pantā un 8. pantā, orientējoši 80 % paredz brīvprātīgā darba un solidaritātes projektiem; un 20 % vai nu stažēšanās darbībām vai darbam, vai abiem, nosakot maksimālo apjomu, proti, 20 % , iekšzemes darbībām.
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai Programmas īstenošanā, piemēram, sagatavošanās, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, ieskaitot korporatīvās informācijas tehnoloģiju sistēmas.	2. Panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai Programmas īstenošanā, piemēram, sagatavošanās, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, ieskaitot korporatīvās informācijas tehnoloģiju sistēmas. Šo summu dara vienlīdz pieejamu visos trīs programmas darbības atzaros, un to sadala, balstoties uz pierādāmām attiecīgo projektu un darbību vajadzībām.
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Jaunieši vecumā no 17 līdz 30 gadiem, kuri vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, reģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā. Jāņem vērā, ka reģistrētajam jaunietim brīvprātīgā darba, stažēšanās, darba vai solidaritātes projekta uzsākšanas brīdī jābūt vismaz 18 gadus vecam un ne vecākam par 30 gadiem.	Jaunieši vecumā no 17 līdz 30 gadiem, kuri vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, reģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā, kas ir pieejams personām ar invaliditāti. Jāņem vērā, ka reģistrētajam jaunietim brīvprātīgā darba, stažēšanās, darba vai solidaritātes projekta uzsākšanas brīdī jābūt vismaz 18 gadus vecam.
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 16. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
16. pants	16. pants
Dalīborganizācijas	Dalīborganizācijas
1. Eiropas Solidaritātes korpusā var iesaistīties publiskas vai privātas struktūras un starptautiskas organizācijas, ievērojot nosacījumu, ka tās ir saņēmušas Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi.	1. Eiropas Solidaritātes korpusā var iesaistīties publiskas vai privātas struktūras un starptautiskas organizācijas, ievērojot nosacījumu, ka tās ir saņēmušas Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi un ka tās piedāvā darbības, kas ir saskaņā ar Eiropas Solidaritātes korpusa principiem un mērķiem un pilnībā atbilst šajā regulā iekļautajai solidaritātes darbības definīcijai. Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 dotāciju mērķis vai sekas nav peļņas radīšana.
2. Pieteikumu, ko struktūra iesniedz, lai kļūtu par Eiropas Solidaritātes korpusa dalīborganizāciju, novērtē kompetentā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūra, pamatojoties uz šādiem principiem: vienlīdzīga attieksme; vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija; darbinieku aizvietošanas nepieļaušana; tādu kvalitatīvu darbību nodrošināšana, kam piemīt mācību apguves dimensija ar uzsvaru uz personīgo, sociāli izglītojošo un profesionālo izaugsmi; pienācīgi apmācību, darba un brīvprātīgā darba nosacījumi; droša un pienācīga vide un apstākļi; un bezpeļņas princips saskaņā ar Finanšu regulu. Atbilstība iepriekš minētajiem principiem nosaka, vai struktūras piedāvātās darbības atbilst Eiropas Solidaritātes korpusa prasībām.	2. Pieteikumu, ko struktūra iesniedz, lai kļūtu par Eiropas Solidaritātes korpusa dalīborganizāciju, novērtē kompetentā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūra, pamatojoties uz šādiem principiem: vienlīdzīga attieksme; vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija; darbinieku aizvietošanas nepieļaušana; tādu kvalitatīvu darbību nodrošināšana, kam piemīt mācību apguves dimensija ar uzsvaru uz personīgo, sociāli izglītojošo un profesionālo izaugsmi; pienācīgi apmācību, darba un brīvprātīgā darba nosacījumi; droša un pienācīga vide un apstākļi, tostarp politikas nostādnes un procedūras, lai nodrošinātu bērnu aizsardzību laikā, kamēr tiek īstenota darbība; starptautisko cilvēktiesību standartu ievērošana; apņemšanās izbeigt bērnu un personu ar invaliditāti institucionalizāciju un bezpeļņas princips saskaņā ar Finanšu regulu. Atbilstība iepriekš minētajiem principiem nosaka, vai struktūras piedāvātās darbības atbilst Eiropas Solidaritātes korpusa prasībām. Kvalitātes zīmi piešķir tikai tām organizācijām, kas ir apņēmušās ievērot šos principus. Atbilstību pārbauda saskaņā ar šīs regulas 26. un 27. pantu.
3. Novērtējuma rezultātā struktūrai var piešķirt Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi. Piešķirto kvalitātes zīmi periodiski atkārtoti novērtē, un to var atsaukt.	3. Novērtējuma rezultātā struktūrai var piešķirt Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi. Piešķirto kvalitātes zīmi periodiski atkārtoti novērtē, to var atkārtoti novērtēt pēc dalībnieku pieprasījuma, un to var atsaukt. Ikviena struktūra, kas būtiski maina savas darbības, par to informē kompetento īstenošanas struktūru, lai tā varētu veikt atkārtotu novērtēšanu. Process kvalitātes zīmes piešķiršanai par brīvprātīgo darbu atšķiras no procesa šīs zīmes piešķiršanai par stažēšanos un darbu.
4. Visām struktūrām, kas saņēmušas Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi, kā uzņēmējorganizācijām un/vai atbalsta funkcijas izpildītājām piešķir piekļuvi Eiropas Solidaritātes korpusa portālam un ļauj vērsties pie reģistrētiem dalībniekiem ar solidaritātes darbību piedāvājumiem.	4. Visām struktūrām, kas saņēmušas Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi, kā uzņēmējorganizācijām un/vai atbalsta funkcijas izpildītājām piešķir piekļuvi Eiropas Solidaritātes korpusa portālam un ļauj vērsties pie reģistrētiem dalībniekiem ar solidaritātes darbību piedāvājumiem.
	4.a dalīborganizācijām, kam ir piešķirta kvalitātes zīme, ir pieejama platforma vienkāršotai piemērotu kandidātu meklēšanai, lai atvieglotu gan dalībnieku, gan dalīborganizāciju iesaistīšanos solidaritātes darbībās.
	4.b Dalīborganizācijas atvieglo Eiropas Solidaritātes korpusa darbības veicināšanu, koordinējot tīkla darbību un piedāvājot bijušajiem dalībniekiem iespēju dalīties savā pieredzē un būt par korpusa sūtņiem nākamajai Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku paaudzei.
5. Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīme automātiski nenodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma piešķiršanu.	5. Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīme automātiski nenodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma piešķiršanu.
6. Dalīborganizācijas piedāvātās solidaritātes darbības un saistītie kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumi var saņemt finansējumu no Eiropas Solidaritātes korpusa vai citiem finansējuma avotiem, kas nav atkarīgi no Savienības budžeta.	6. Dalīborganizācijas piedāvātās solidaritātes darbības un saistītie kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumi var saņemt finansējumu no Eiropas Solidaritātes korpusa vai citiem finansējuma avotiem, kas nav atkarīgi no Savienības budžeta.
7. Saistībā ar darbībām, kas minētas 11. pantā, dalīborganizāciju prioritāte ir brīvprātīgo drošība un aizsardzība.	7. Saistībā ar darbībām, kas minētas 11. pantā, dalīborganizāciju prioritāte ir brīvprātīgo drošība un aizsardzība.
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 21. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šīs regulas 23. pantā minētās valstu aģentūras izstrādā konsekventu stratēģiju, lai efektīvi uzrunātu pēc iespējas plašāku auditoriju, kā arī izplatītu un izmantotu to darbību rezultātus, kuras tās pārvalda Programmā iekļauto darbību ietvaros; minētās aģentūras palīdz Komisijai veikt vispārējo uzdevumu izplatīt informāciju par Programmu, ieskaitot informāciju par valstu un Savienības līmenī pārvaldītām darbībām un pasākumiem, un informāciju par Programmas rezultātiem, kā arī informē attiecīgās mērķgrupas par darbībām un pasākumiem, ko veic attiecīgajā valstī.	3. Šīs regulas 23. pantā minētās valstu aģentūras izstrādā politikas nostādnes, lai efektīvi uzrunātu pēc iespējas plašāku auditoriju. Šīs politikas nostādnes attiecas arī uz tiem jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, tostarp attālos rajonos, kā arī paredz izplatīt un izmantot to darbību rezultātus, kuras pārvalda minētās valstu aģentūras, attiecīgā gadījumā šajā procesā iesaistot arī jauniešu organizācijas un īpašus jauniešu informatīvos dienestus.
	Komunikācijas darbības arī sniedz ieguldījumu komunikācijā par Savienības politiskajām prioritātēm, ar noteikumu, ka tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējo mērķi un ka tās ir uzskatāmas par Savienības pievienotās vērtības un atpazīstamības faktoru.
	Ar Eiropas Solidaritātes korpusu saistītās komunikācijas un informācijas izplatīšanas nolūkā dalīborganizācijas izmanto zīmolu “Eiropas Solidaritātes korpuss”.
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 24. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Komisija rīko regulāras sanāksmes un mācības ar valstu aģentūru tīklu un priekš tā, lai nodrošinātu saskaņotu Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanu visās iesaistītajās valstīs. Komisija regulāri apspriežas ar galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp ar dalīborganizācijām, par Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanu.
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums Pielikums – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pārraudzības un ziņošanas rādītāji:	Eiropas Solidaritātes korpuss tiek cieši uzraudzīts, lai novērtētu, kādā mērā tiek sasniegts vispārējais mērķis un konkrētie mērķi, kā arī lai uzraudzītu tā tiešos iznākumus, rezultātus un ietekmi. Tāpēc ir noteikti obligātie rādītāji, uz kuru pamata nākotnē tiks izstrādāta sīki izklāstīta programma Eiropas Solidaritātes korpusa tiešo iznākumu, rezultātu un ietekmes uzraudzībai, tostarp sīkāku kvalitatīvu un kvantitatīvu rādītāju kopums:
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums Pielikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pielikums	Pielikums
Pārraudzības un ziņošanas rādītāji:	Tiešo iznākumu rādītāji
(a) solidaritātes darbībās iesaistīto dalībnieku skaits;	(a) brīvprātīgā darba dalībnieku skaits (valstu un pārrobežu) pa valstīm, pēc vecuma, dzimuma, profesionālās pieredzes un izglītības;
(b) dalībnieku, kuriem ir mazāk iespēju, īpatsvars un	(b) stažēšanās dalībnieku skaits (valsts mēroga un pārrobežu) pa valstīm, pēc vecuma, dzimuma, profesionālās pieredzes un izglītības;
(c) to organizāciju skaits, kurām piešķirta Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīme.	(c) dalībnieku skaits darbvietās (valstu un pārrobežu) pa valstīm, pēc vecuma, dzimuma, profesionālās pieredzes un izglītības;
	(ca) solidaritātes projektu dalībnieku skaits pa valstīm, pēc vecuma, dzimuma, profesionālās pieredzes un izglītības;
	(cb) to organizāciju skaits valstu un saņemtā finansējuma griezumā, kurām ir piešķirta Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīme;
	(cc) jauniešu ar ierobežotām iespējām skaits dalībnieku vidū. Rezultātu rādītāji (saliktie rādītāji)
	(cd) dalībnieku skaits, par kuriem reģistrēti pozitīvi mācību procesa iznākumi;
	(ce) dalībnieku procentuālā daļa, kuru mācību procesa iznākumi ir tikuši atzīti ar sertifikātu, piemēram, Youthpass, vai cita veida formālas atzīšanas dokumentu par viņu piedalīšanos Eiropas Solidaritātes korpusā;
	(cf) vispārējais dalībnieku apmierinātības līmenis attiecībā uz aktivitāšu kvalitāti;
	(cg) to cilvēku skaits, kas atbalstīti tieši vai netieši, izmantojot solidaritātes aktivitātes.
	Attiecīgā gadījumā nodrošina saskaņotību ar galvenajiem uz jauniešiem attiecināmajiem kritērijiem, kas minēti [jaunās “Erasmus+” regulas XX] pielikumā.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums, ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss”
Atsauces	COM(2018)0440 – C8-0264/2018 – 2018/0230(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 2.7.2018
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 2.7.2018
Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē	5.7.2018
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Deirdre Clune 29.6.2018
Izskatīšana komitejā	24.9.2018	19.11.2018
Pieņemšanas datums	3.12.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 3 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laura Agea, Guillaume Balas, Brando Benifei, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Michael Detjen, Geoffroy Didier, Lampros Fountoulis, Marian Harkin, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Dennis Radtke, Terry Reintke, Robert Rochefort, Claude Rolin, Siôn Simon, Ulrike Trebesius
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Georges Bach, Heinz K. Becker, Deirdre Clune, Tania González Peñas, Alex Mayer, Jasenko Selimovic, Helga Stevens, Monika Vana
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Caterina Chinnici, Paolo De Castro

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

34	+
ALDE	Enrique Calvet Chambon, Marian Harkin, Robert Rochefort, Jasenko Selimovic
ECR	Helga Stevens, Ulrike Trebesius
PPE	Georges Bach, Heinz K. Becker, David Casa, Deirdre Clune, Geoffroy Didier, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Dennis Radtke, Claude Rolin
S&D	Guillaume Balas, Brando Benifei, Caterina Chinnici, Paolo De Castro, Michael Detjen, Agnes Jongerius, Jan Keller, Alex Mayer, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Siôn Simon
VERTS/ALE	Jean Lambert, Terry Reintke, Monika Vana

3	-
GUE/NGL	Tania González Peñas, Rina Ronja Kari, Patrick Le Hyaric

2	0
EFDD	Laura Agea
NI	Lampros Fountoulis

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

Budžeta komitejas Atzinums (22.11.2018)

Kultūras un izglītības komitejai

Atzinuma sagatavotājs: Tiemo Wölken

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotājs pauž gandarījumu par Eiropas Komisijas 2018. gada 11. jūnijā izvirzīto priekšlikumu izveidot Eiropas Solidaritātes korpusu (ESK) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Eiropas Savienības pamatā ir solidaritāte — solidaritāte starp tās pilsoņiem, solidaritāte pārrobežu mērogā starp tās dalībvalstīm un solidaritāte tās darbībā Eiropas Savienības teritorijā un ārpus tās robežām. Tā ir kopēja vērtība, kas tiek pārliecinoši apliecināta visā Eiropas Savienībā.

Ar ESK tiek izveidota iniciatīva, kas sniedz iespēju jauniešiem, kuri vēlas iesaistīties solidārās darbībās, attīstīt savas prasmes, vienlaikus īstenojot savus sapņus par labāku Savienību. Lielāka solidaritāte ļaus apvienot Eiropu un centīsies panākt spēcīgāku Savienību, kas sadarbojas solidaritātes jomā.

ESK tiek izmantota ne tikai tā pieredze, kas gūta jau izveidotajās programmās, piemēram, Eiropas Brīvprātīgajā dienestā, kurš pēdējo 20 gadu laikā ir nodrošinājis iespējas jauniešiem, bet tā tiek arī paplašināta, piedāvājot jaunas iespējas, plašāku atpazīstamību un lielāku ietekmi. Tas palīdzēs jauniešiem visā Savienībā radīt kopīgas vērtības un tādējādi stiprināt Eiropas Savienību.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) diskriminācijas nepieļaušana ir ļoti svarīga, lai izpildītu Savienības saistības attiecībā uz iekļaujošas Eiropas izveidi; tāpēc Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jāveicina dzimumu līdzsvars un stingri jāuzsver dzimumu līdztiesības panākšanas saistības.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Eiropas Solidaritātes korpuss sniedz jauniešiem jaunas iespējas veikt brīvprātīgo darbu, stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās, kā arī izdomāt un izstrādāt solidaritātes projektus pēc savas iniciatīvas. Šīs iespējas sniedz ieguldījumu viņu personīgās, ar izglītības ieguvi saistītās, sociālās, pilsoniskās un profesionālās attīstības veicināšanā. Eiropas Solidaritātes korpuss arī atbalsta tā dalībniekiem un organizācijām paredzētas tīklošanas darbības, kā arī pasākumus atbalstīto darbību kvalitātes nodrošināšanai un tajās gūto mācību rezultātu uzlabotai atzīšanai. Tādējādi tas arī veicinās jauniešiem svarīgu Eiropas sadarbību un uzlabos informētību par tās pozitīvo ietekmi.	(9) Eiropas Solidaritātes korpuss sniedz jauniešiem jaunas formālās un ikdienējās mācīšanās iespējas veikt brīvprātīgo darbu, stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās, kā arī izdomāt un izstrādāt solidaritātes projektus pēc savas iniciatīvas. Šīs iespējas sniedz ieguldījumu viņu personīgās, ar izglītības ieguvi saistītās, sociālās, pilsoniskās un profesionālās attīstības veicināšanā. Eiropas Solidaritātes korpuss arī atbalsta tā dalībniekiem un organizācijām paredzētas tīklošanas darbības, kā arī pasākumus atbalstīto darbību kvalitātes nodrošināšanai un tajās gūto mācību rezultātu uzlabotai atzīšanai. Tādējādi tas arī veicinās jauniešiem svarīgu Eiropas sadarbību un uzlabos informētību par tās pozitīvo ietekmi.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Stažēšanās un darbs ar solidaritāti saistītās jomās jauniešiem var piedāvāt papildu iespējas iekļūt darba tirgū, vienlaikus sniedzot ieguldījumu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā. Tas var palīdzēt uzlabot jauniešu nodarbināmību un produktivitāti, vienlaikus atvieglojot pāreju no izglītības uz nodarbinātību, kas ir svarīgs faktors jauniešu iespēju uzlabošanai darba tirgū. Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvātā stažēšanās notiek saskaņā ar kvalitātes principiem, kas noteikti Padomes ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu²¹. Piedāvātā stažēšanās un darbs ir jauniešu atspēriena punkts ienākšanai darba tirgū, un minētās darbības papildina atbilstošs atbalsts pēc darbības beigām. Stažēšanos un darbu organizē atbildīgie darba tirgus dalībnieki, konkrētāk, valsts un privātie nodarbinātības dienesti, sociālie partneri un tirdzniecības kameras, un atlīdzību maksā dalīborganizācija. Dalīborganizācijām būtu jāpiesakās finansējuma saņemšanai kompetentajā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrā nolūkā būt par starpnieku starp jauniešiem (dalībniekiem) un darba devējiem, kuri piedāvā stažēšanās un darbu solidaritātes jomā.	(12) Bezpeļņas stažēšanās un darbs ar solidaritāti saistītās jomās jauniešiem var piedāvāt papildu iespējas iekļūt darba tirgū, vienlaikus sniedzot ieguldījumu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā. Tas var palīdzēt uzlabot jauniešu nodarbināmību un produktivitāti, vienlaikus atvieglojot pāreju no izglītības uz nodarbinātību, kas ir svarīgs faktors jauniešu iespēju uzlabošanai darba tirgū. Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvātā stažēšanās notiek saskaņā ar kvalitātes principiem, kas noteikti Padomes ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu²¹. Piedāvātā stažēšanās un darbs ir jauniešu atspēriena punkts ienākšanai darba tirgū, un minētās darbības papildina atbilstošs atbalsts pēc darbības beigām. Stažēšanos un darbu organizē atbildīgie darba tirgus dalībnieki, konkrētāk, valsts un privātie nodarbinātības dienesti, sociālie partneri un tirdzniecības kameras, un atlīdzību maksā dalīborganizācija. Dalīborganizācijām būtu jāpiesakās finansējuma saņemšanai kompetentajā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrā nolūkā būt par starpnieku starp jauniešiem (dalībniekiem) un darba devējiem, kuri piedāvā stažēšanās un darbu solidaritātes jomā.
_________________	_________________
²¹ Padomes 2018. gada 15. marta Ieteikums par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.).	²¹ Padomes 2018. gada 15. marta Ieteikums par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Eiropas Solidaritātes korpusa mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kuriem, lai varētu piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusa piedāvātajās darbībās, vispirms ir jāreģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā.	(27) Eiropas Solidaritātes korpusa mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kuriem, lai varētu piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusa piedāvātajās darbībās, vispirms ir jāreģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā. Attiecībā uz humānās palīdzības darbībām atkāpi no vecuma ierobežojumiem vajadzētu piemērot, lai pieņemtu darbā dalībniekus ar īpašām profesionālām prasmēm, kas ir vajadzīgas šo darbību sekmīgai īstenošanai.
Pamatojums
Pašreizējā brīvprātīgā darba programma humānās palīdzības pasākumiem, Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss, ir pieejama dalībniekiem, kas vecāki par 18 gadiem, un šai programmai nav maksimālā vecuma ierobežojuma. Šī labā prakse būtu jāturpina pēc programmu apvienošanas. Tas būtu jādara, lai pieņemtu darbā dalībniekus ar īpašām profesionālām prasmēm, kas būtu vajadzīgas veiksmīgai humānās palīdzības operāciju veikšanai.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītās darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem. Būtu jāievieš īpaši pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un nelabvēlīgā situācijā esošo jauniešu iesaistīšanos, kā arī ņemtu vērā ierobežojumus, ko rada vairāku Savienības lauku teritoriju, kā arī attālu reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība. Arī iesaistītajām valstīm vajadzētu censties veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai Eiropas Solidaritātes korpusa darbībai. Šādiem pasākumiem, neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ja iespējams, būtu jārisina administratīvās problēmas, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, kā arī Eiropas veselības apdrošināšanas kartes izdošanu pārrobežu darbību gadījumā Eiropas Savienībā.	(28) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītās darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem. Būtu jāievieš īpaši pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un nelabvēlīgā situācijā esošo jauniešu iesaistīšanos, kā arī ņemtu vērā ierobežojumus, ko rada vairāku Savienības lauku teritoriju, kā arī attālu reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība. Līdz ar to programmas uzraudzība ziņo par to, cik lielā mērā programma spēj īstenot mērķi atspoguļot Eiropas sabiedrības daudzveidību etniskās izcelsmes, dzimuma, spēju vai īpašu vajadzību, sociālās izcelsmes un ģeogrāfiskās atrašanās vietas ziņā. Arī iesaistītajām valstīm vajadzētu censties veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai Eiropas Solidaritātes korpusa darbībai. Šādiem pasākumiem, neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ja iespējams, būtu jārisina administratīvās problēmas, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, kā arī Eiropas veselības apdrošināšanas kartes izdošanu pārrobežu darbību gadījumā Eiropas Savienībā.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un izpildīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma palīdzēs integrēt darbībās klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķi, proti, ka 25 % no Savienības budžeta izdevumiem tiek paredzēti klimata mērķu sasniegšanai. Programmas sagatavošanas un īstenošanas gaitā tiks noteiktas šim mērķim atbilstīgas darbības, kuras pārskatīs saistībā ar attiecīgajiem izvērtējumiem un pārskatīšanas procedūrām.	(29) Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma palīdzēs integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 2021.–2027. gada DFS periodā vismaz 25 % no Savienības budžeta izdevumiem atvēlēt klimata jomā izvirzīto mērķu atbalstam un pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā 2027. gadā, sasniegt ikgadēju mērķrādītāju — 30 %. Programmas sagatavošanas un īstenošanas gaitā tiks noteiktas šim mērķim atbilstīgas darbības, kuras pārskatīs saistībā ar attiecīgajiem izvērtējumiem un pārskatīšanas procedūrām.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir EUR 1 260 000 000 pašreizējās cenās.	1. Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir EUR 1 112 988 000 2018. gada cenās (EUR 1 260 000 000 pašreizējās cenās).
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 14. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) Tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par trešo valstu sniegto finansiālo ieguldījumu programmā, kā arī par to gaidāmo ieguldījumu, to paziņo abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm programmas gada/ vai starpposma ziņojumu ietvaros.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Jaunieši vecumā no 17 līdz 30 gadiem, kuri vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, reģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā. Jāņem vērā, ka reģistrētajam jaunietim brīvprātīgā darba, stažēšanās, darba vai solidaritātes projekta uzsākšanas brīdī jābūt vismaz 18 gadus vecam un ne vecākam par 30 gadiem.	Jaunieši vecumā no 17 līdz 30 gadiem, kuri vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, reģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā. Jāņem vērā, ka reģistrētajam jaunietim brīvprātīgā darba, stažēšanās, darba vai solidaritātes projekta uzsākšanas brīdī jābūt vismaz 18 gadus vecam un ne vecākam par 30 gadiem. Attiecībā uz humānās palīdzības darbībām atkāpi no vecuma ierobežojumiem piemēro, lai pieņemtu darbā dalībniekus ar profesionālām prasmēm, kas ir vajadzīgas šo darbību sekmīgai īstenošanai.
Pamatojums
Pašreizējā brīvprātīgā darba programma humānās palīdzības pasākumiem, Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss, ir pieejama dalībniekiem, kas vecāki par 18 gadiem, un šai programmai nav maksimālā vecuma ierobežojuma. Šī labā prakse būtu jāturpina pēc programmu apvienošanas. Tas būtu jādara, lai pieņemtu darbā dalībniekus ar īpašām profesionālām prasmēm, kas būtu vajadzīgas veiksmīgai humānās palīdzības operāciju veikšanai.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – ba punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) Savienības dzimumu līdzsvara, etniskās izcelsmes, spēju vai īpašo vajadzību un ģeogrāfiskās atrašanās vietas procentuālais īpatsvars.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums, ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss”
Atsauces	COM(2018)0440 – C8-0264/2018 – 2018/0230(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 2.7.2018
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 2.7.2018
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Tiemo Wölken 28.6.2018
Izskatīšana komitejā	26.9.2018
Pieņemšanas datums	21.11.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	27 4 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean Arthuis, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, André Elissen, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, John Howarth, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Jan Olbrycht, Răzvan Popa, Petri Sarvamaa, Jordi Solé, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Monika Vana, Daniele Viotti, Tiemo Wölken, Stanisław Żółtek
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Karine Gloanec Maurin, Giovanni La Via, Ivana Maletić, Andrey Novakov, Tomáš Zdechovský

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

27	+
ALDE	Jean Arthuis, Gérard Deprez
ECR	Zbigniew Kuźmiuk
PPE	Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Giovanni La Via, Ivana Maletić, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Inese Vaidere, Tomáš Zdechovský
S&D	Eider Gardiazabal Rubial, Karine Gloanec Maurin, John Howarth, Vladimír Maňka, Răzvan Popa, Manuel dos Santos, Isabelle Thomas, Daniele Viotti, Tiemo Wölken
VERTS/ALE	Jordi Solé, Indrek Tarand, Monika Vana

4	-
ECR	Bernd Kölmel
ENF	André Elissen, Stanisław Żółtek
NI	Eleftherios Synadinos

0	0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

Reģionālās Attīstības komitejas atzinums (21.1.2019)

Kultūras un izglītības komitejai

Atzinuma sagatavotāja: Ivana Maletić

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Solidaritātes korpuss ir jaunā ES iniciatīva, kas veicina ES pilsoņu un dalībvalstu solidaritāti kā ES pamatvērtību un rada iespējas jauniešiem veikt brīvprātīgo darbu vai strādāt projektos savā valstī vai ārvalstīs, kas dod labumu kopienām un cilvēkiem visā Eiropā.

Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes darbībām būtu jābūt kvalitatīvām, proti, jāatbilst nenodrošinātām sabiedrības vajadzībām, jāsekmē kopienu stiprināšana, jāsniedz jauniešiem iespēja iegūt vērtīgas zināšanas un kompetenci, jābūt jauniešiem finansiāli pieejamām, un tās būtu jāīsteno drošos un veselībai labvēlīgos apstākļos. Referente ir īpaši uzsvērusi, ka jauniešiem piedāvātajiem solidaritātes pasākumiem būtu jāattiecas uz tiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET).

Brīvprātīgais darbs (gan Savienībā, gan ārpus tās) sniedz bagātīgu pieredzi neformālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā, un šī pieredze veicina jauniešu personīgo, sociālo, ar izglītības ieguvi saistīto un profesionālo attīstību, kā arī viņu pilsonisko aktivitāti un spējas tikt nodarbinātiem. Referente ir uzsvērusi, ka brīvprātīgo darba dalībniekiem vajadzētu saņemt pilnīgu kompensāciju par to izmaksām, kas saistītas ar brīvprātīgo darbu, piemēram, izmitināšanu, vietējo transportu, kabatas naudu, maltītēm, transportēšanu no dzīvesvietas līdz brīvprātīgo darba vietai un atpakaļ.

Eiropas Solidaritātes korpuss sekmē iniciatīvas garu, piedāvājot jauniešiem iespēju izstrādāt un īstenot pašiem savus projektus, kas ir vērsti uz konkrētu problēmu risināšanu, nodrošinot ieguvumus vietējām kopienām. Šie projekti ir iespēja turpināt iesaistīšanos solidaritātes pasākumos un praksē izmēģināt idejas, un tie palīdz jauniešiem pašiem kļūt par solidaritātes pasākumu virzītājiem. Turklāt Eiropas Solidaritātes korpusa projekti ir pirmais solis, lai mudinātu Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekus kļūt par pašnodarbinātajiem vai veidot apvienības, nevalstiskās organizācijas, sociālos uzņēmumus vai citas struktūras, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un ar jaunatni saistītās jomās.

Ikvienai struktūrai, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, būtu jāsaņem kvalitātes zīme, kas ir priekšnosacījums dalībai. Referente ir uzsvērusi, ka attiecībā uz piešķirto kvalitātes zīmi periodiski būtu jāveic atkārtota novērtēšana vismaz reizi divus gados, un, ja veicamo pārbaužu ietvaros tiek konstatēts, ka piešķiršanas nosacījumi vairs netiek pildīti, šo zīmi var atsaukt.

Eiropas, valsts, regionālajā un vietējā līmenī būtu jānodrošina pietiekama publicitāte un informācijas izplatīšana pēc iespējas plašākai auditorijai attiecībā uz Programmas atbalstīto darbību radītajām iespējām un rezultātiem. Šādā veidā īpaša uzmanība būtu jāpievērš sociālajiem uzņēmumiem, aicinot tos atbalstīt Eiropas Solidaritātes korpusa darbības. Lai labāk sasniegtu Eiropas Solidaritātes korpusa programmas mērķus, būtu ieteicams, ka Komisija, dalībvalstis un valstu aģentūras strādā ciešā partnerībā ar nevalstiskajām organizācijām, jaunatnes organizācijām, sociālajiem uzņēmumiem un vietējām ieinteresētajām personām, kurām ir pieredze solidaritātes darbībās.

Ar šo priekšlikumu ievieš vairākus privātpersonām paredzētus vienkāršojumus, organizāciju un iestāžu līmenī. Referente ierosina vēl vairāk vienkāršot pašreizējo finanšu procedūru, dodot priekšroku vienkāršotajai izmaksu iespējai, lai vienkāršotu atbalsta saņēmējiem izvirzāmas prasības. Referente piekrīt priekšlikumam attiecībā uz attiecīgās valsts aģentūras iekšējās kontroles standartu un tādu noteikumu paredzēšanu, saskaņā ar kuriem valsts aģentūra pārvalda dotāciju piešķiršanai paredzētos Savienības līdzekļus, ņemot vērā vienkāršošanas prasības un tāpēc dalībniekiem un dalīborganizācijām neuzliekot papildu slogu.

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Eiropas Savienības pamatā ir tās pilsoņu un dalībvalstu solidaritāte. Šī kopīgā vērtība nosaka tās rīcību un nodrošina vajadzīgo vienotību, risinot pašreizējās un turpmākās sabiedrības problēmas, kuru novēršanā Eiropas jaunieši vēlas sniegt ieguldījumu, praksē apliecinot savu solidaritāti.	(1) Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un solidaritāti starp tās pilsoņiem un dalībvalstīm, kā arī starp paaudzēm. Šīs kopīgās vērtības nosaka tās rīcību un nodrošina vajadzīgo vienotību, Eiropas un starptautiskajā līmenī risinot pašreizējās un turpmākās sabiedrības problēmas, kuru novēršanā Eiropas jaunieši vēlas sniegt ieguldījumu, praksē apliecinot savu solidaritāti.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Komisija savā 2016. gada 7. decembra paziņojumā “Eiropas Solidaritātes korpuss”¹⁸ uzsvēra vajadzību stiprināt pamatus darbam solidaritātes jomā visā Eiropā, nodrošināt jauniešiem vairāk un labākas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, aptverot virkni dažādu jomu, un atbalstīt valsts un vietējo dalībnieku centienus pārvarēt dažādas problēmas un krīzes. Ar šo paziņojumu sākās Eiropas Solidaritātes korpusa pirmais posms, kurā tika mobilizētas dažādas Savienības programmas, lai jauniešiem visā Savienībā piedāvātu brīvprātīgā darba, stažēšanās vai darba iespējas.	(3) Komisija savā 2016. gada 7. decembra paziņojumā “Eiropas Solidaritātes korpuss”¹⁸ uzsvēra vajadzību stiprināt pamatus darbam solidaritātes jomā visā Eiropā, nodrošināt jauniešiem vairāk un labākas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, aptverot virkni dažādu jomu, un atbalstīt valsts, reģionālo un vietējo dalībnieku centienus pārvarēt dažādas problēmas un krīzes. Ar šo paziņojumu sākās Eiropas Solidaritātes korpusa pirmais posms, kurā tika mobilizētas dažādas Savienības programmas, lai jauniešiem visā Savienībā piedāvātu brīvprātīgā darba, stažēšanās vai darba iespējas.
___________________	__________________
¹⁸ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Solidaritātes korpuss”, COM(2016) 942 final.	¹⁸ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Solidaritātes korpuss”, COM(2016) 942 final.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Jauniešiem ir jānodrošina viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, kas tiem varētu sniegt iespēju apliecināt savu apņemšanos sniegt labumu kopienām, vienlaikus gūstot noderīgu pieredzi, prasmes un kompetenci personīgajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, sociālajai, pilsoniskajai un profesionālajai attīstībai, tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību. Šīm darbībām būtu jāatbalsta arī jauniešu brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāte.	(5) Jauniešiem ir jānodrošina viegli pieejamas un iekļaujošas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, kas tiem varēs sniegt iespēju apliecināt savu apņemšanos sniegt labumu kopienām, tostarp vietējām kopienām, vienlaikus gūstot noderīgu pieredzi, zināšanas, prasmes un kompetenci personīgajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, sociālajai, pilsoniskajai un profesionālajai attīstībai, tādējādi uzlabojot savu piemērotību darba tirgum dalībvalstu, Eiropas un vajadzības gadījumā — pārrobežu un starptautiskā līmenī. Šīm darbībām būtu jāatbalsta arī jauniešu brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāte.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes darbībām būtu jābūt kvalitatīvām, proti, jāatbilst nenodrošinātām sabiedrības vajadzībām, jāsekmē kopienu stiprināšana, jāsniedz jauniešiem iespēja iegūt vērtīgas zināšanas un kompetenci, jābūt jauniešiem finansiāli pieejamām, un tās būtu jāīsteno drošos un veselībai labvēlīgos apstākļos.	(6) Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes darbībām būtu jābūt kvalitatīvām un paredzētām tieši tiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), proti, jāatbilst nenodrošinātām sabiedrības vajadzībām, jāsekmē vietējo kopienu stiprināšana, jāsniedz jauniešiem iespēja iegūt vērtīgas zināšanas, prasmes un kompetenci, jābūt jauniešiem finansiāli pieejamām, un tās būtu jāīsteno drošos, iekļaujošos un veselībai labvēlīgos apstākļos.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Eiropas Solidaritātes korpuss visā Savienībā un ārpus tās nodrošina vienotu kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes darbībām. Būtu jānodrošina saskaņotība un papildināmība ar citām atbilstošām Savienības rīcībpolitikām un programmām. Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā ir priekšgājēju programmu un spēkā esošo programmu, jo īpaši Eiropas Brīvprātīgo dienesta¹⁹ un iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie”²⁰ priekšrocības un sinerģijas. Tas arī papildina darbu, ko dalībvalstis veic, atbalstot jauniešus un atvieglojot viņu pāreju no skolas uz darba dzīvi ar programmu “Garantija jauniešiem”, kura tiem sniedz papildu iespējas spert pirmos soļus darba tirgū, proti, jauniešiem tiek piedāvāts stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstīs. Ir nodrošināta arī papildināmība ar pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kas saistīti ar Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros veiktajām darbībām, piemēram, Eiropas mēroga valstu nodarbinātības dienestu tīklu, EURES un Eurodesk tīklu. Turklāt būtu jānodrošina arī papildināmība starp spēkā esošajām saistītajām shēmām, jo īpaši starp valsts solidaritātes un mobilitātes shēmām jauniešiem un Eiropas Solidaritātes korpusu, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz labu praksi.	(7) Eiropas Solidaritātes korpuss visā Savienībā un ārpus tās nodrošina vienotu kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes darbībām. Būtu jānodrošina saskaņotība un papildināmība ar citām atbilstošām Savienības rīcībpolitikām un programmām. Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā ir priekšgājēju programmu un spēkā esošo programmu, jo īpaši Eiropas Brīvprātīgo dienesta¹⁹ un iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie”²⁰ priekšrocības un sinerģijas. Tas papildina arī darbu, ko dalībvalstis, reģioni un pilsētas veic, lai saskaņā ar garantiju jauniešiem atbalstītu jauniešus un atvieglotu viņu pāreju no skolas uz darba dzīvi, sniedzot tiem papildu iespējas spert pirmos soļus darba tirgū, proti, piedāvājot viņiem stažēšanās vai darba iespējas ar solidaritāti saistītās jomās to attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstīs. Ir nodrošināta arī papildināmība ar pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kas saistīti ar Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros veiktajām darbībām, piemēram, Eiropas mēroga valstu nodarbinātības dienestu tīklu, EURES un Eurodesk tīklu. Turklāt būtu jānodrošina arī papildināmība starp spēkā esošajām saistītajām shēmām, jo īpaši starp valsts solidaritātes un mobilitātes shēmām jauniešiem un Eiropas Solidaritātes korpusu, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz labu praksi.
_________________	_________________
¹⁹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50.–73. lpp.).	¹⁹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50.–73. lpp.).
²⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 375/2014, ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”) (OV L 122, 24.4.2014., 1.–17 lpp.).	²⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 375/2014, ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”) (OV L 122, 24.4.2014., 1.–17 lpp.).
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Eiropas Solidaritātes korpuss sniedz jauniešiem jaunas iespējas veikt brīvprātīgo darbu, stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās, kā arī izdomāt un izstrādāt solidaritātes projektus pēc savas iniciatīvas. Šīs iespējas sniedz ieguldījumu viņu personīgās, ar izglītības ieguvi saistītās, sociālās, pilsoniskās un profesionālās attīstības veicināšanā. Eiropas Solidaritātes korpuss arī atbalsta tā dalībniekiem un organizācijām paredzētas tīklošanas darbības, kā arī pasākumus atbalstīto darbību kvalitātes nodrošināšanai un tajās gūto mācību rezultātu uzlabotai atzīšanai. Tādējādi tas arī veicinās jauniešiem svarīgu Eiropas sadarbību un uzlabos informētību par tās pozitīvo ietekmi.	(9) Eiropas Solidaritātes korpuss sniedz jauniešiem jaunas iespējas veikt brīvprātīgo darbu, stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās, kā arī izdomāt un izstrādāt solidaritātes programmas un projektus pēc savas iniciatīvas. Šīs iespējas sniedz ieguldījumu viņu personīgās, ar izglītības ieguvi saistītās, sociālās, pilsoniskās un profesionālās attīstības veicināšanā. Eiropas Solidaritātes korpuss arī atbalsta tā dalībniekiem un organizācijām paredzētas tīklošanas darbības, kā arī pasākumus atbalstīto darbību kvalitātes nodrošināšanai un tajās gūto mācību rezultātu uzlabotai atzīšanai. Tādējādi tas arī veicinās jauniešiem svarīgu Eiropas sadarbību un uzlabos informētību par tās pozitīvo ietekmi.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Minētajām darbībām būtu jāsniedz ieguvumi kopienām un vienlaikus jāveicina indivīda personīgā, ar izglītības ieguvi saistītā, sociālā, pilsoniskā un profesionālā attīstība; šādas darbības var tikt īstenotas kā brīvprātīgais darbs, stažēšanās un darbs, projekti vai tīklošanas darbības, un tās var būt saistītas ar dažādām jomām, piemēram, izglītību un apmācību, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, uzņēmējdarbību, jo īpaši sociālo uzņēmējdarbību, pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, vidi un dabas aizsardzību, rīcību klimata politikas jomā, katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un to seku novēršanu, lauksaimniecību un lauku attīstību, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšanu, veselību un labjutību, radošumu un kultūru, fizisko izglītību un sportu, sociālo palīdzību un labklājību, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un integrēšanu, teritoriālo sadarbību un kohēziju, kā arī pārrobežu sadarbību. Šādām solidaritātes darbībām būtu jāietver spēcīga mācību un prasmju apguves dimensija, piedāvājot dalībniekiem atbilstošas aktivitātes pirms solidaritātes darbības, tās laikā un pēc tās.	(10) Minētajām darbībām būtu jāsniedz ieguvumi kopienām, un vietējām reģionālajām iestādēm tās būtu jāatbalsta, vienlaikus veicinot indivīda personīgā, ar izglītības ieguvi saistītā, sociālā, pilsoniskā un profesionālā attīstība; šādas darbības var tikt īstenotas kā brīvprātīgais darbs, stažēšanās un darbs, projekti vai tīklošanas darbības, IT un jaunās tehnoloģijas, kas var būt saistītas ar dažādām jomām, piemēram, formālu un neformālu izglītību un ikdienēju mācīšanos, kultūru dialogu, sociālo iekļaušanu un apmācību, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, uzņēmējdarbību, jo īpaši sociālo uzņēmējdarbību, pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, vidi un dabas aizsardzību, rīcību klimata politikas jomā, katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un to seku novēršanu, lauksaimniecību un lauku attīstību, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšanu, veselību un labjutību, radošumu un kultūru, fizisko izglītību un sportu, sociālo palīdzību un labklājību, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un integrēšanu, teritoriālo sadarbību un kohēziju, kā arī pārrobežu sadarbību. Šādām solidaritātes darbībām būtu jāietver spēcīga izglītības, mācību un prasmju apguves dimensija, piedāvājot dalībniekiem atbilstošas aktivitātes pirms solidaritātes darbības, tās laikā un pēc tās.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Brīvprātīgais darbs (gan Savienībā, gan ārpus tās) sniedz bagātīgu pieredzi neformālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā, un šī pieredze veicina jauniešu personīgo, sociālo, ar izglītības ieguvi saistīto un profesionālo attīstību, kā arī viņu pilsonisko aktivitāti un nodarbināmību. Brīvprātīgajam darbam nevajadzētu negatīvi ietekmēt iespējamu vai esošu apmaksātu nodarbinātību, nedz arī tas būtu jāuzskata par apmaksāta darba aizstājēju. Komisijai un dalībvalstīm, izmantojot atvērto koordinēšanas metodi, būtu jāsadarbojas attiecībā uz brīvprātīgā darba kārtību jaunatnes jomā.	(11) Brīvprātīgais darbs (gan Savienībā, gan ārpus tās) sniedz bagātīgu pieredzi neformālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā, un šī pieredze veicina jauniešu personīgo, sociālo, ar izglītības ieguvi saistīto un profesionālo attīstību, kā arī viņu pilsonisko aktivitāti, apmaiņu ar paraugpraksi un izredzes būt piemērotiem darba tirgus prasībām. Brīvprātīgajam darbam nevajadzētu negatīvi ietekmēt iespējamu vai esošu apmaksātu nodarbinātību, nedz arī tas būtu jāuzskata par apmaksāta darba aizstājēju. Brīvprātīgo darba dalībniekiem vajadzētu saņemt pilnīgu kompensāciju par to izmaksām, kas saistītas ar brīvprātīgo darbu, tostarp izmitināšanu, vietējo transportu, kabatas naudu, maltītēm, transportēšanu no dzīvesvietas līdz brīvprātīgo darba vietai un atpakaļ. Komisijai un dalībvalstīm, izmantojot atvērto koordinēšanas metodi, būtu jāsadarbojas attiecībā uz brīvprātīgā darba kārtību jaunatnes jomā.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Jauniešu iniciatīvas gars ir svarīga sabiedrības un darba tirgus vērtība. Eiropas Solidaritātes korpuss sekmē iniciatīvas garu, piedāvājot jauniešiem iespēju izstrādāt un īstenot pašiem savus projektus, kas ir vērsti uz konkrētu problēmu risināšanu, sniedzot ieguvumus vietējām kopienām. Šie projekti ir iespēja praksē izmēģināt idejas, un tie palīdz jauniešiem pašiem kļūt par solidaritātes darbību virzītājiem. Projekti turklāt ir arī platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes darbībās, un tie ir pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekus kļūt par pašnodarbinātajiem vai veidot apvienības, nevalstiskās organizācijas vai citas struktūras, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un ar jaunatni saistītās jomās.	(13) Jauniešu iniciatīvas gars ir svarīga sabiedrības un darba tirgus vērtība. Eiropas Solidaritātes korpuss sekmē iniciatīvas garu, piedāvājot jauniešiem iespēju izstrādāt un īstenot pašiem savus projektus, kas ir vērsti uz konkrētu problēmu risināšanu, sniedzot ieguvumus vietējām un reģionālajām kopienām un vajadzības gadījumā ņemot vērā īpašos vietējos, reģionālos un pārrobežu kritērijus. Šie projekti ir iespēja izstrādāt novatoriskus risinājumus galveno problēmu risināšanai, un tie palīdz jauniešiem pašiem kļūt par solidaritātes darbību virzītājiem. Projekti turklāt ir arī platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes darbībās, un tie ir pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekus kļūt par pašnodarbinātajiem vai veidot apvienības, nevalstiskās organizācijas, sociālus uzņēmumus vai citas struktūras, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un ar jaunatni saistītās jomās.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Īpaša uzmanība būtu jāvelta darbību un citu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros sniegto iespēju kvalitātes nodrošināšanai, proti, piedāvājot dalībniekiem apmācības, valodas atbalstu, apdrošināšanu, administratīvo palīdzību un palīdzību pēc darbības beigām, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa pieredzes laikā gūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu. Brīvprātīgo drošība un aizsardzība arī turpmāk būs izšķirošs aspekts, un brīvprātīgie nebūtu jānodarbina operācijās, kas notiek starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu zonās.	(15) Īpaša uzmanība būtu jāvelta darbību un citu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros sniegto iespēju kvalitātes nodrošināšanai, proti, piedāvājot dalībniekiem apmācības, valodas atbalstu, piekļuvi personīgam atbalsta pakalpojumam, apdrošināšanu, administratīvo palīdzību un palīdzību pirms darbības un pēc darbības beigām, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa pieredzes laikā gūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu. Brīvprātīgo drošība un aizsardzība arī turpmāk būs izšķirošs aspekts, un brīvprātīgie nebūtu jānodarbina operācijās, kas notiek starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu zonās.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Kvalitātes zīmei būtu jānodrošina dalīborganizāciju atbilstība Eiropas Solidaritātes korpusa hartā paredzētajiem principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām un pienākumiem visos solidaritātes pieredzes gūšanas posmos. Kvalitātes zīmes iegūšana ir dalības priekšnosacījums, bet tā automātiski nenodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma piešķiršanu.	(17) Kvalitātes zīmei būtu jānodrošina dalīborganizāciju efektīva un nepārtraukta atbilstība Eiropas Solidaritātes korpusa hartā paredzētajiem principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām un pienākumiem visos solidaritātes pieredzes gūšanas posmos, tostarp darbības sagatavošanas un turpināšanas fāzēs. Kvalitātes zīmes iegūšana ir dalības priekšnosacījums, bet tā automātiski nenodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma piešķiršanu.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Ikvienai struktūrai, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, būtu jāsaņem kvalitātes zīme, kas norāda, ka ir izpildīti attiecīgie nosacījumi. Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrām būtu regulāri jāveic procedūra, kuras rezultātā tiek piešķirta kvalitātes zīme. Attiecībā uz piešķirtu kvalitātes zīmi periodiski būtu jāveic atkārtota novērtēšana, un, ja veicamo pārbaužu ietvaros tiek konstatēts, ka piešķiršanas nosacījumi vairs netiek pildīti, šo zīmi var atsaukt.	(18) Ikvienai struktūrai, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, būtu jāsaņem kvalitātes zīme, kas norāda, ka ir izpildīti attiecīgie nosacījumi. Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrām būtu regulāri jāveic procedūra, kuras rezultātā tiek piešķirta kvalitātes zīme. Attiecībā uz piešķirtu kvalitātes zīmi vismaz reizi četros gados būtu jāveic atkārtota novērtēšana, un, ja veicamo pārbaužu ietvaros tiek konstatēts, ka piešķiršanas nosacījumi vairs netiek pildīti, šo zīmi var atsaukt.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Būtu jāveicina Eiropas Solidaritātes korpusa projektu paplašināšana. Vajadzētu iedibināt īpašus pasākumus, lai palīdzētu Eiropas Solidaritātes korpusa projektu virzītājiem pieteikties dotācijām vai veidot sinerģijas, izmantojot atbalstu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un programmām, kas saistītas ar migrāciju, drošību, tiesiskumu un pilsonību, veselību un kultūru.	(21) Būtu jāveicina Eiropas Solidaritātes korpusa projektu paplašināšana. Vienlaikus būtu jāsniedz precīza un pastāvīgi atjaunināta informācija par šīm iespējām potenciālajiem atbalsta saņēmējiem. Vajadzētu iedibināt īpašus pasākumus, lai palīdzētu Eiropas Solidaritātes korpusa projektu virzītājiem pieteikties dotācijām vai veidot sinerģijas, izmantojot atbalstu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un programmām, kas saistītas ar migrāciju, drošību, tiesiskumu un pilsonību, veselību un kultūru.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Eiropas Solidaritātes korpusa portāls būtu pastāvīgi jāpilnveido, lai nodrošinātu ērtu piekļūstamību Eiropas Solidaritātes korpusam un lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūru gan ieinteresētajām privātpersonām, gan organizācijām, kurā cita starp varētu reģistrēties, identificēt un sameklēt savstarpēji atbilstošus profilus un iespējas, veidot sadarbības tīklus un virtuāli sazināties, apgūt apmācību tiešsaistē, saņemt valodas atbalstu un palīdzību pēc darbības beigām, kā arī piekļūt citām noderīgām funkcijām, kas varētu izrādīties noderīgas nākotnē.	(23) Eiropas Solidaritātes korpusa portāls būtu pastāvīgi jāpilnveido, lai nodrošinātu ērtu un lietotājdraudzīgu piekļūstamību Eiropas Solidaritātes korpusam un lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūru gan ieinteresētajām privātpersonām, gan organizācijām, kurā cita starp varētu reģistrēties, identificēt un sameklēt savstarpēji atbilstošus profilus un iespējas, veidot sadarbības tīklus un virtuāli sazināties, apgūt apmācību tiešsaistē, saņemt valodas atbalstu un palīdzību pēc darbības beigām, kā arī piekļūt citām noderīgām funkcijām, kas varētu izrādīties noderīgas nākotnē.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītās darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem. Būtu jāievieš īpaši pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un nelabvēlīgā situācijā esošo jauniešu iesaistīšanos, kā arī ņemtu vērā ierobežojumus, ko rada vairāku Savienības lauku teritoriju, kā arī attālu reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība. Arī iesaistītajām valstīm vajadzētu censties veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai Eiropas Solidaritātes korpusa darbībai. Šādiem pasākumiem, neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ja iespējams, būtu jārisina administratīvās problēmas, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, kā arī Eiropas veselības apdrošināšanas kartes izdošanu pārrobežu darbību gadījumā Eiropas Savienībā.	(28) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītās darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem. Būtu jāievieš īpaši pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un nelabvēlīgā situācijā esošo jauniešu iesaistīšanos, kā arī ņemtu vērā ierobežojumus, ko rada vairāku Savienības lauku teritoriju, kā arī attālu reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība. Tādējādi programmas uzraudzība ziņo par to, cik lielā mērā dalība spēj īstenot mērķi atspoguļot sabiedrības daudzveidību etnisko grupu, dzimuma, spēju vai īpašu vajadzību, atrašanās sociāli un/vai finansiāli nelabvēlīgā situācijā un dalībnieku reģionālās izcelsmes ziņā. Arī iesaistītajām valstīm vajadzētu censties veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai Eiropas Solidaritātes korpusa darbībai. Šādiem pasākumiem, neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ja iespējams, būtu jārisina administratīvās problēmas, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, kā arī Eiropas veselības apdrošināšanas kartes izdošanu pārrobežu darbību gadījumā Eiropas Savienībā.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 38. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(38) Eiropas, valsts un vietējā līmenī būtu jānodrošina pietiekama publicitāte un informācijas izplatīšana pēc iespējas plašākai auditorijai attiecībā uz Programmas atbalstīto darbību radītajām iespējām un rezultātiem. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sociālajiem uzņēmumiem, aicinot tos atbalstīt Eiropas Solidaritātes korpusa darbības. Minētās publicitātes un informācijas izplatīšanas darbības, kas tiecas uzrunāt iespējami plašāku auditoriju, paliek visu Programmas īstenošanas struktūru pārziņā, taču nepieciešamības gadījumā tām palīdz galvenās ieinteresētās personas.	(38) Eiropas, valsts, reģionālajā un vietējā līmenī būtu jānodrošina pietiekama publicitāte un informācijas izplatīšana pēc iespējas plašākai auditorijai attiecībā uz Programmas atbalstīto darbību radītajām iespējām un rezultātiem. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sociālajiem uzņēmumiem, aicinot tos atbalstīt Eiropas Solidaritātes korpusa darbības. Minētās publicitātes un informācijas izplatīšanas darbības, kas tiecas uzrunāt iespējami plašāku auditoriju, paliek visu Programmas īstenošanas struktūru pārziņā, taču nepieciešamības gadījumā tām palīdz galvenās ieinteresētās personas.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 39. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(39) Lai labāk sasniegtu Programmas mērķus, būtu ieteicams, ka Komisija, dalībvalstis un valstu aģentūras strādā ciešā partnerībā ar nevalstiskajām organizācijām, jaunatnes organizācijām un vietējām ieinteresētajām personām, kurām ir pieredze solidaritātes darbībās.	(39) Lai labāk sasniegtu Programmas mērķus, būtu ieteicams, ka Komisija, dalībvalstis un valstu aģentūras strādā ciešā partnerībā ar nevalstiskajām organizācijām, sociāliem uzņēmumiem, jaunatnes organizācijām un vietējām ieinteresētajām personām, kurām ir pieredze solidaritātes darbībās, tostarp brīvprātīgo darba infrastruktūrā un atbalsta aģentūrās, piemēram, piemēram, brīvprātīgo centros.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 41. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(41) Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu un lietderīgu īstenošanu, Programmai pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto jau esošās pārvaldības procedūras. Šā iemesla dēļ Programmas īstenošana būtu jāuztic jau pastāvošām struktūrām, proti, Eiropas Komisijai un valstu aģentūrām, kas norīkotas pārvaldīt [jaunās “Erasmus” regulas] III nodaļā minētās darbības. Komisijai ar galvenajām ieinteresētajām personām, ieskaitot dalīborganizācijas, regulāri būtu jāapspriežas par Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanu.	(41) Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu un lietderīgu īstenošanu, Programmai pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto jau esošās pārvaldības procedūras. Šā iemesla dēļ Programmas īstenošana būtu jāuztic jau pastāvošām struktūrām, proti, Eiropas Komisijai un valstu aģentūrām, kas norīkotas pārvaldīt [jaunās “Erasmus” regulas] III nodaļā minētās darbības. Komisijai ar galvenajām ieinteresētajām personām, ieskaitot dalīborganizācijas, regulāri būtu jāapspriežas par Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanu un jāiesaista tās lēmumu pieņemšanas procesā.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) “brīvprātīgais” ir persona, kas reģistrējusies Eiropas Solidaritātes korpusa portālā, un pēc savas brīvas gribas veic darbības, no kurām labumu gūst sabiedrība;
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) “solidaritātes projekts” ir ne vairāk kā 12 mēnešus ilga neapmaksāta iekšzemes solidaritātes darbība, kuru, lai risinātu svarīgas dalībnieku kopienas problēmas, vienlaikus sniedzot skaidru Eiropas pievienoto vērtību, īsteno grupas, kuras veido vismaz pieci Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieki;	(9) “solidaritātes projekts” ir ne vairāk kā 12 mēnešus ilga neapmaksāta iekšzemes vai pārrobežu solidaritātes darbība, kuru, lai risinātu svarīgas dalībnieku kopienas problēmas, vienlaikus sniedzot skaidru Eiropas pievienoto vērtību, īsteno grupas, kuras veido vismaz pieci Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieki, vai dalīborganizācijas;
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Programmas konkrētais mērķis ir nodrošināt jauniešiem, arī tiem, kuriem ir mazāk iespēju, viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās Eiropā un ārpus tās, vienlaikus uzlabojot un pienācīgi atzīstot viņu kompetences, kā arī sekmējot viņu nodarbināmību un atvieglojot pāreju uz darba tirgu.	2. Programmas konkrētais mērķis ir nodrošināt jauniešiem, arī tiem, kuriem ir mazāk iespēju, viegli pieejamas un iekļaujošas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās Eiropā un ārpus tās, īpašu uzmanību pievēršot kandidātvalstīm un iespējamām kandidātvalstīm un vienlaikus uzlabojot, pienācīgi atzīstot viņu zināšanas un kompetences, kā arī sekmējot viņu piemērotību darba tirgum.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) tās mudina iesaistīties dažādas izcelsmes jauniešus;	(d) tās mudina iesaistīties dažādas izcelsmes un nelabvēlīgākā situācijā esošus jauniešus, tostap tos, kas saskaras ar šķēršļiem neierobežoti piedalīties programmā;
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) brīvprātīgā darba, stažēšanās vai darba kvalitātes nodrošināšanas pasākumus, ieskaitot apmācības, valodas atbalstu, papildu apdrošināšanu, atbalstu pirms vai pēc solidaritātes darbības, arī Youthpass, kurā būtu noteiktas un dokumentētas kompetences, ko dalībnieki ieguvuši solidaritātes darbībās, turpmāku izmantošanu, kā arī dalīborganizāciju spēju veidošanu un administratīvā atbalsta sniegšanu tām;	(a) brīvprātīgā darba, stažēšanās vai darba kvalitātes un pieejamības nodrošināšanas pasākumus, ieskaitot apmācības, valodas atbalstu, papildu apdrošināšanu, atbalstu pirms vai pēc solidaritātes darbības, arī Youthpass, kurā būtu noteiktas un dokumentētas kompetences, ko dalībnieki ieguvuši solidaritātes darbībās, turpmāku izmantošanu, kā arī dalīborganizāciju spēju veidošanu un administratīvā atbalsta sniegšanu tām;
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) pasākumus, kuru mērķis ir veicināt sociālo iekļaušanu un vienlīdzīgas iespējas;
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais brīvprātīgais darbs ietver mācību un prasmju apguves komponentu, bet neaizstāj stažēšanos vai darbu, un tas tiek veikts pēc rakstveida vienošanās par brīvprātīgo darbu.	1. Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais brīvprātīgais darbs koncentrējas uz identificētām sabiedrības vajadzībām un ietekmē tās, ietver mācību un prasmju apguves komponentu, bet neaizstāj stažēšanos vai darbu, un tas tiek veikts pēc rakstveida vienošanās par brīvprātīgo darbu. Ar šādu vienošanos nodrošina pienācīgu dalībnieka tiesisko un sociālo aizsardzību. Brīvprātīgo darba dalībnieki saņem adekvātu kompensāciju par izmaksām, kas ir saistītas ar brīvprātīgo darbu.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Priekšroka tiek dota vienkāršotajai izmaksu iespējai, lai vienkāršotu atbalsta saņēmējiem izvirzāmas prasības.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 15. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Īstenojot šo regulu, Komisija un iesaistītās valstis veicina sociālo iekļaušanu un vienlīdzīgas piekļuves nosacījumus, tostarp to jauniešu līdzdalību, kuriem ir mazāk iespēju
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 16. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Novērtējuma rezultātā struktūrai var piešķirt Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi. Piešķirto kvalitātes zīmi periodiski atkārtoti novērtē, un to var atsaukt.	3. Novērtējuma rezultātā struktūrai var piešķirt Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi. Piešķirto kvalitātes zīmi pārvērtē vismaz reizi četros gados, un nepareizas izmantošanas gadījumā to var atsaukt.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 20. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Programmas starpposma izvērtēšanu veic, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par programmas īstenošanu, taču ne vēlāk kā četrus gadus pēc programmas īstenošanas sākuma. Izvērtējuma rezultātiem pievieno arī iepriekšējās programmas galīgo izvērtējumu.	2. Programmas starpposma izvērtēšanu veic, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par programmas īstenošanu, taču ne vēlāk kā četrus gadus pēc programmas īstenošanas sākuma. Izvērtējuma rezultātiem pievieno iepriekšējās programmas galīgo izvērtējumu.
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Savienības finansējuma saņēmēji, it īpaši, kad tie popularizē programmas darbības un to rezultātus, atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību, sniedzot konsekventu, lietderīgu un samērīgu informāciju, kas paredzēta dažādām auditorijām, ieskaitot plašsaziņas līdzekļus un sabiedrību.	1. Savienības finansējuma saņēmēji atzīst tās finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir ātra, konsekventa, lietderīga un samērīga.
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija īsteno informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar Programmu, tās darbībām un rezultātiem. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.	2. Komisija īsteno informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar Programmu, tās mērķauditoriju, tās ilgumu un tās darbībām un rezultātiem. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 21. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šīs regulas 23. pantā minētās valstu aģentūras izstrādā konsekventu stratēģiju, lai efektīvi uzrunātu pēc iespējas plašāku auditoriju, kā arī izplatītu un izmantotu to darbību rezultātus, kuras tās pārvalda Programmā iekļauto darbību ietvaros; minētās aģentūras palīdz Komisijai veikt vispārējo uzdevumu izplatīt informāciju par Programmu, ieskaitot informāciju par valstu un Savienības līmenī pārvaldītām darbībām un pasākumiem, un informāciju par Programmas rezultātiem, kā arī informē attiecīgās mērķgrupas par darbībām un pasākumiem, ko veic attiecīgajā valstī.	3. Šīs regulas 23. pantā minētās valstu aģentūras izstrādā konsekventu stratēģiju, lai informētu un efektīvi uzrunātu pēc iespējas plašāku auditoriju, kā arī izplatītu visiem iespējamiem atbalsta saņēmējiem un izmantotu to darbību rezultātus, kuras tās pārvalda Programmā iekļauto darbību ietvaros; minētās aģentūras palīdz Komisijai veikt vispārējo uzdevumu izplatīt informāciju par Programmu, ieskaitot informāciju par valstu un Savienības līmenī pārvaldītām darbībām un pasākumiem, un informāciju par Programmas rezultātiem, kā arī informē attiecīgās mērķgrupas par darbībām un pasākumiem, ko veic attiecīgajā valstī.
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) nosaka attiecīgās valsts aģentūras iekšējās kontroles standartus un noteikumus, saskaņā ar kuriem tā pārvalda dotāciju piešķiršanai paredzētos Savienības līdzekļus;	(a) paredz attiecīgās valsts aģentūras iekšējās kontroles standartus un noteikumus, saskaņā ar kuriem valsts aģentūras pārvalda dotāciju piešķiršanai paredzētos Savienības līdzekļus, ņemot vērā vienkāršošanas prasības un tāpēc dalībniekiem un dalīborganizācijām neuzliekot papildu slogu.
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 25. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Saskaņā ar Finanšu regulas [127. pantu] vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, arī tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.	1. Saskaņā ar Finanšu regulas [127.] pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu, un šīs revīzijas visās dalībvalstīs notiek saskaņā ar vieniem un tiem pašiem kritērijiem.
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Valsts aģentūras ir atbildīgas par Eiropas Solidaritātes korpusa darbībām, kuru pārvaldība tām uzticēta, paredzēto dotāciju saņēmēju primāro kontroli. Minētie kontroles pasākumi sniedz pamatotu ticamību, ka piešķirtās dotācijas tiek izlietotas paredzētajiem nolūkiem un atbilstīgi piemērojamiem Savienības noteikumiem.	2. Valsts aģentūras ir atbildīgas par Eiropas Solidaritātes korpusa darbībām, kuru pārvaldība tām uzticēta, paredzēto dotāciju saņēmēju primāro kontroli. Minētās pārbaudes ir samērīgas un adekvātas, un tās sniedz pamatotu ticamību, ka piešķirtās dotācijas tiek izlietotas paredzētajiem nolūkiem un atbilstīgi piemērojamiem Savienības noteikumiem.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 28. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finanšu intereses.
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) dalībnieku, kuriem ir mazāk iespēju, īpatsvars un	(b) dalībnieku, kuriem ir mazāk iespēju, īpatsvars
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – ba punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) dalībnieku dzimumu līdzsvara, piederības minoritāšu grupām, spēju vai īpašo vajadzību un reģionālās izcelsmes procentuālais īpatsvars.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums, ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss”
Atsauces	COM(2018)0440 – C8-0264/2018 – 2018/0230(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 2.7.2018
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 2.7.2018
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Ivana Maletić 20.6.2018
Izskatīšana komitejā	21.11.2018
Pieņemšanas datums	17.1.2019
Galīgais balsojums	+: –: 0:	28 1 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pascal Arimont, Franc Bogovič, Rosa D’Amato, Tamás Deutsch, Aleksander Gabelic, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Marc Joulaud, Sławomir Kłosowski, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Konstantinos Papadakis, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Joachim Zeller
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ivana Maletić, Bronis Ropė, Maria Gabriela Zoană
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Damiano Zoffoli

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

28	+
ALDE	Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg
ECR	Sławomir Kłosowski, Mirosław Piotrowski, Ruža Tomašić
PPE	Pascal Arimont, Franc Bogovič, Tamás Deutsch, Krzysztof Hetman, Marc Joulaud, Ivana Maletić, Lambert van Nistelrooij, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Ramón Luis Valcárcel Siso, Joachim Zeller
S&D	Aleksander Gabelic, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Liliana Rodrigues, Monika Smolková, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Maria Gabriela Zoană, Damiano Zoffoli

1	-
NI	Konstantinos Papadakis

5	0
EFDD	Rosa D'Amato
GUE/NGL	Martina Michels, Younous Omarjee
VERTS/ALE	Bronis Ropė, Monika Vana

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums, ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss”
Atsauces	COM(2018)0440 – C8-0264/2018 – 2018/0230(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	11.6.2018
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 2.7.2018
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 2.7.2018	BUDG 2.7.2018	EMPL 2.7.2018	ENVI 2.7.2018
	REGI 2.7.2018
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	ENVI 21.6.2018
Iesaistītās komitejas Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 5.7.2018	EMPL 5.7.2018
Referenti Iecelšanas datums	Michaela Šojdrová 1.6.2018
Izskatīšana komitejā	10.10.2018
Pieņemšanas datums	4.2.2019
Galīgais balsojums	+: –: 0:	14 1 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Silvia Costa, María Teresa Giménez Barbat, Petra Kammerevert, Rupert Matthews, Luigi Morgano, Michaela Šojdrová, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Norbert Erdős, Romeo Franz, Dietmar Köster
Iesniegšanas datums	15.2.2019

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

14	+
ALDE	María Teresa Giménez Barbat
PPE	Andrea Bocskor, Norbert Erdős, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver
S&D	Silvia Costa, Petra Kammerevert, Dietmar Köster, Luigi Morgano, Julie Ward
VERTS/ALE	Romeo Franz, Helga Trüpel

1	-
ENF	Dominique Bilde

1	0
ECR	Rupert Matthews

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 6. marts

Juridisks paziņojums - Privātuma politika