ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013

23.5.2019 - (COM(2018)0392 – C8‑0248/2018 – 2018/0216(COD)) - ***I

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
Referente: Esther Herranz García
Atzinuma sagatavotājs (*):
Giovanni La Via, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 54. pants

Procedūra : 2018/0216(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A8-0200/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0200/2019

Debates :

PV 20/10/2020 - 5
CRE 20/10/2020 - 5
PV 23/11/2021 - 2
CRE 23/11/2021 - 2

Balsojumi :

PV 20/10/2020 - 21
PV 21/10/2020 - 9
PV 21/10/2020 - 17
PV 22/10/2020 - 2
PV 22/10/2020 - 12
PV 22/10/2020 - 16
CRE 22/10/2020 - 2
PV 23/10/2020 - 3
PV 23/10/2020 - 11
PV 23/11/2021 - 6

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0287
P9_TA(2021)0456

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ATZINUMS
Attīstības komitejas ATZINUMS
Budžeta komitejas ATZINUMS
Budžeta kontroles komitejas ATZINUMS
Reģionālās attīstības komitejas ATZINUMS
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ATZINUMS
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013

(COM(2018)0392 – C8‑0248/2018 – 2018/0216(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0392),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 42. pantu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0248/2018),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 13. pantu,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā 1979. gada Pievienošanās aktu un jo īpaši 6. punktu tam pievienotajā 4. protokolā par kokvilnu,

– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Francijas Nacionālā asambleja un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam (PE627.925 – 24/40/2018),

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu[1],

– ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 6. decembra atzinumu[2],

– ņemot vērā Revīzijas palātas 2018. gada 25. oktobra atzinumu[3],

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Attīstības komitejas, Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0200/2019),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a) KLP joprojām ir svarīga loma Savienības lauku apvidu attīstībā. Tāpēc jācenšas ierobežot lauksaimnieciskās darbības pakāpenisku pamešanu, saglabājot spēcīgu un pienācīgi finansētu KLP, lai novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos un arī turpmāk apmierinātu patērētāju gaidas vidiskā, uzturdrošības un dzīvnieku labturības ziņā. Ņemot vērā problēmas, ar kādām Savienības ražotāji saskaras, reaģējot uz jaunām normatīvām prasībām un vērienīgākiem vidiskiem mērķiem apstākļos, kad vērojama cenu nestabilitāte un Savienības robežas kļūst aizvien atvērtākas importam no trešām valstīm, KLP budžets būtu jāsaglabā vismaz tādā pašā līmenī kā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1b) Lai pievērstos KLP globālajai dimensijai un ietekmei, Komisijai būtu jānodrošina saskaņotība ar citām Savienības ārējām rīcībpolitikām un instrumentiem un jānodrošina to nepārtrauktība, jo īpaši attīstības sadarbības un tirdzniecības jomā. Savienības apņemšanās panākt saskaņotu attīstības politiku prasa, lai, izstrādājot rīcībpolitikas, tiktu ņemti vērā attīstības mērķi un principi.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) KLP ir straujāk un aktīvāk jāreaģē uz Savienības, starptautiska, valstu, reģionāla, vietēja un saimniecību līmeņa izaicinājumiem un iespējām, un tādēļ ir jāracionalizē KLP pārvaldība un jāuzlabo šīs politikas devums Savienības mērķu sasniegšanā, kā arī ievērojami jāsamazina administratīvais slogs — jo īpaši galasaņēmējiem. Uz veikuma konkrētību balstītā KLP īstenošanas modelī Savienībai būtu jāparedz politikas pamatparametri (tādi kā KLP mērķi un pamatprasības), bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība par veidu, kādā tās nodrošina izvirzīto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu, vienlaikus nodrošinot politikas noteiktību un finansiālo drošību nozarei. Lielāka subsidiaritāte ļauj labāk ņemt vērā vietējos apstākļus un vajadzības, jo tā individualizē atbalstu un šādi palielina tā pienesumu Savienības mērķu sasniegšanā. Tomēr, lai šāda subsidiaritāte neizraisītu KLP renacionalizāciju, šajā regulā būtu jāiekļauj stingrs Eiropas Savienības noteikumu kopums, kura mērķis būtu novērst konkurences izkropļojumus un nodrošināt nediskriminējošu attieksmi pret visiem Savienības lauksaimniekiem visā Savienības teritorijā.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Pilnībā Savienības līmenī noteiktu kopēju definīciju izmantošana dalībvalstīm ir radījusi zināmas grūtības savu nacionālo, reģionālo un vietējo īpatnību atspoguļošanā. Tāpēc būtu jādod rīcības brīvība dalībvalstīm pašām noteikt dažas KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamās definīcijas. Lai nodrošinātu kopīgus vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Savienības līmenī tomēr būtu jāparedz zināma sistēma un tās būtiskie pamatelementi (“pamatdefinīcijas”), kuras jāiestrādā minētajās definīcijās.

(3) Būtu jādod rīcības brīvība dalībvalstīm pašām noteikt dažas KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamās definīcijas. Lai nodrošinātu kopīgus vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Savienības līmenī tomēr būtu jāparedz zināma sistēma un tās nepieciešamie kopīgie elementi (“pamatdefinīcijas”), kuras jāiestrādā minētajās definīcijās.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Lai nodrošinātu to, ka Savienība spēj ievērot savas PTO Lauksaimniecības nolīgumā noteiktās starptautiskās saistības par iekšējo atbalstu, un jo īpaši to, lai ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts un ar to saistītās intervences arī turpmāk varētu tikt paziņotas kā tā saucamais zaļās grupas atbalsts, kuram nav vai gandrīz nav tirgu kropļojošas ietekmes vai ietekmes uz ražošanu, lauksaimnieciskās darbības pamatdefinīcijā būtu jāparedz gan lauksaimniecības produktu ražošana, gan lauksaimniecības platības apsaimniekošana. Dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos šī vispārīgā lauksaimnieciskās darbības definīcija būtu jāpielāgo vietējiem apstākļiem.

(4) Lai nodrošinātu to, ka Savienība spēj ievērot savas PTO Lauksaimniecības nolīgumā noteiktās starptautiskās saistības par iekšējo atbalstu, un jo īpaši to, lai ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts un ar to saistītās intervences arī turpmāk varētu tikt paziņotas kā tā saucamais zaļās grupas atbalsts, kuram nav vai gandrīz nav tirgu kropļojošas ietekmes vai ietekmes uz ražošanu, lauksaimnieciskās darbības pamatdefinīcijā būtu jāparedz gan lauksaimniecības produktu ražošana, gan lauksaimniecības platības apsaimniekošana. Dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos šī lauksaimnieciskās darbības definīcija būtu jāpielāgo vietējiem apstākļiem, ievērojot Savienības pamatdefinīcijas kopīgos elementus.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Lauksaimniecības platības pamatdefinīcija būtu jānosaka tā, lai saglabātu Savienības mērogā būtiskos elementus, kas nodrošina dalībvalstu lēmumu salīdzināmību, bet lai neierobežotu dalībvalstu iespējas sasniegt Savienības līmenī nospraustos mērķus. Ar lauksaimniecības platības pamatdefinīciju saistītās aramzemes, ilggadīgo stādījumu un ilggadīgo zālāju pamatdefinīcijas būtu jāformulē plaši, lai dalībvalstis tās vēlāk varētu precizēt atbilstoši vietējiem apstākļiem. Aramzemes pamatdefinīcija būtu jāformulē tā, lai ar dalībvalstu definīciju varētu aptvert dažādus ražošanas veidus, tostarp tādas sistēmas kā agromežsaimniecība un aramas platības, kurās aug arī krūmi un koki, un sistēmas, kurās jāizmanto papuves, un šādi nodrošināt to, ka attiecīgās intervences ir atsaistītas. Ar ilggadīgo stādījumu pamatdefinīciju būtu jāaptver gan faktiski ražojošas, gan neražojošas platības, kā arī stādaudzētavas un īscirtmeta atvasājs, precīzāku definīciju atstājot dalībvalstu ziņā. Ilggadīgo zālāju pamatdefinīcija būtu jāformulē tādā veidā, kas ļauj dalībvalstīm norādīt papildu kritērijus un iekļaut noganīšanai derīgas vai dzīvnieku barības iegūšanai izmantojamas platības, kurās aug ne tikai zāle vai kurās aug citi lopbarības zālaugi, neatkarīgi no tā, vai šādas platības tiek izmantotas.

(5) Lauksaimniecības platības pamatdefinīcija būtu jānosaka tā, lai saglabātu Savienības mērogā kopīgos pamatelementus, kas nodrošina dalībvalstu lēmumu salīdzināmību un vienlīdzīgu attieksmi starp Savienības lauksaimniekiem, bet lai neierobežotu dalībvalstu iespējas sasniegt Savienības līmenī nospraustos mērķus. Ar lauksaimniecības platības pamatdefinīciju saistītās aramzemes, ilggadīgo stādījumu un ilggadīgo zālāju pamatdefinīcijas būtu jāformulē plaši, lai dalībvalstis tās vēlāk varētu precizēt atbilstoši vietējiem apstākļiem un tradicionālajai praksei. Aramzemes pamatdefinīcija būtu jāformulē tā, lai ar dalībvalstu definīciju varētu aptvert dažādus ražošanas veidus, tostarp tādas sistēmas kā agromežsaimniecība un aramas platības, kurās aug arī krūmi un koki, un sistēmas, kurās jāizmanto papuves, un šādi nodrošināt to, ka attiecīgās intervences ir atsaistītas. Ar ilggadīgo stādījumu pamatdefinīciju būtu jāaptver gan faktiski ražojošas, gan neražojošas platības, kā arī stādaudzētavas un īscirtmeta atvasājs, precīzāku definīciju atstājot dalībvalstu ziņā. Ilggadīgo zālāju pamatdefinīcija būtu jāformulē tādā veidā, kas ļauj dalībvalstīm norādīt papildu kritērijus un iekļaut tikai noganīšanai vai citādi derīgas vai dzīvnieku barības iegūšanai izmantojamas platības, kurās aug ne tikai zāle vai kurās aug citi lopbarības zālaugi, neatkarīgi no tā, vai šādas platības tiek izmantotas.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a) Nākotnē galvenā uzmanība lauksaimniecībā būtu jāpievērš augstas kvalitātes pārtikas ražošanai, jo šajā jomā Eiropa ir sevišķi konkurētspējīga. Pēc iespējas būtu jāsaglabā un jāstiprina Savienības standarti un būtu jāievieš pasākumi, ar kuriem vēl vairāk palielināt pārtikas ražošanas nozares ilgtermiņa produktivitāti un konkurētspēju, kā arī ieviest jaunas tehnoloģijas un resursu efektīvāku izmantošanu, tādējādi nostiprinot Savienības vadošo lomu pasaulē.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Lai aizsargātu sabiedrības veselību un nodrošinātu saskaņotību ar pārējo tiesisko regulējumu, atbalsttiesīgā hektāra definīcijā attiecībā uz kaņepju audzēšanas platībām būtu jāparedz, ka drīkst izmantot tikai tādu kaņepju šķirņu sēklas, kurām tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,2 %.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Lai turpinātu uzlabot KLP veikumu, ienākumu atbalsts būtu jāorientē uz īsteniem lauksaimniekiem. Lai Savienības līmenī nodrošinātu vienotu pieeju šādai atbalsta orientēšanai, būtu jānosaka īstena lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver būtiskākos šā jēdziena elementus. Uz šā pamata dalībvalstīm savā KLP stratēģiskajā plānā, pamatojoties uz tādiem nosacījumiem kā, piemēram, ienākumu pārbaudes, darbaspēka izlietojums saimniecībā, uzņēmējsabiedrības mērķis un atrašanās reģistros, būtu jānosaka tas, kādi lauksaimnieki nav uzskatāmi par īsteniem. Turklāt šādi no atbalsta nebūtu jāizslēdz daudznozaru lauksaimnieki, kuri ir aktīvi lauksaimniecībā, bet veic arī nelauksaimniecisku darbību ārpus savas saimniecības, jo viņu daudzpusīgā darbošanās bieži ir lauku apvidu sociālekonomiskās vides stiprinātāja.

(9) Lai turpinātu uzlabot KLP veikumu, ienākumu atbalsts būtu jāorientē uz aktīviem lauksaimniekiem. Lai Savienības līmenī nodrošinātu vienotu pieeju šādai atbalsta orientēšanai, būtu jānosaka jēdziena “aktīvs lauksaimnieks” pamatdefinīcija, kura ietver kopīgos šā jēdziena elementus. No atbalsta nebūtu jāizslēdz daudznozaru lauksaimnieki, kuri ir aktīvi lauksaimniecībā, bet veic arī nelauksaimniecisku darbību ārpus savas saimniecības, jo viņu daudzpusīgā darbošanās bieži ir lauku apvidu sociālekonomiskās vides stiprinātāja. Jebkurā gadījumā pamatdefinīcijai būtu jāpalīdz saglabāt Savienībā esošo ģimenes lauku saimniecību modeli.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9a) Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viens no Savienības pamatprincipiem, un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ir svarīgs instruments, ar ko šo principu iestrādāt KLP. Tādēļ īpaša uzmanība būtu jāpievērš sieviešu līdzdalības veicināšanai lauku apvidu sociālekonomiskajā attīstībā. Sieviešu vadītās saimniecības parasti ir mazākas, un darbs, ko sievietes veic kā lauksaimnieku dzīvesbiedres, ne vienmēr ir atzīts un redzams, kas attiecīgi ietekmē viņu ekonomisko neatkarību. Šai regulai būtu jāpalīdz panākt, ka sieviešu darbs kļūst redzamāks, labāk novērtēts un tiek ņemts vērā konkrētajos mērķos, kas dalībvalstīm jāierosina savos stratēģiskajos plānos. Dzimumu līdztiesības, kā arī nediskriminēšanas principiem vajadzētu būt neatņemamai daļai no KLP intervenču sagatavošanas, īstenošanas un novērtēšanas. Dalībvalstīm jāstiprina arī savas spējas dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanā un pēc dzimuma sadalītu datu vākšanā.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Lai ar paaudžu maiņu saistītā mērķa kontekstā nodrošinātu konsekvenci starp tiešo maksājumu intervencēm un lauku attīstības intervencēm, būtu jānosaka gados jauna lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver būtiskākos šā jēdziena elementus.

(10) Lai ar paaudžu maiņu saistītā mērķa kontekstā nodrošinātu konsekvenci starp tiešo maksājumu intervencēm un lauku attīstības intervencēm, Savienības līmenī būtu jānosaka gados jauna lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver kopīgos šā jēdziena elementus.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10a) Lai, tuvinot mērķi sekmēt uzņēmējdarbības attīstību lauku apvidos, nodrošinātu konsekvenci starp tiešo maksājumu intervenču veidiem un lauku attīstības intervenču veidiem, Savienības līmenī būtu jānosaka jēdziena “iesācējs lauksaimnieks” pamatdefinīcija, kura ietvertu kopīgos šā jēdziena elementus.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Lai saturiski piepildītu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pantā nospraustos KLP mērķus un nodrošinātu to, ka Savienība pienācīgi stājas pretī tās nesenākajiem izaicinājumiem, ir lietderīgi izvirzīt vispārīgu mērķu kopumu, kas atspoguļotu paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” doto ievirzi. Turpinājumā Savienības līmenī būtu jānosaka konkrētu mērķu kopums, un dalībvalstīm tie būtu jāpiemēro savos KLP stratēģiskajos plānos. Ar šiem konkrētajiem mērķiem, kuri nodrošina attīstības ilgtspējīguma dažādo dimensiju līdzsvaru un ir saskaņā ar ietekmes novērtējumu, KLP vispārīgie mērķi būtu jāpārtulko konkrētākās prioritātēs, kurās ņemti vērā attiecīgie Savienības tiesību akti, jo īpaši klimata. enerģētikas un vides jomā.

(11) Lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pantā nospraustos KLP mērķus un nodrošinātu to, ka Savienība pienācīgi stājas pretī tās nesenākajiem izaicinājumiem, ir lietderīgi izvirzīt vispārīgu mērķu kopumu, kas atspoguļotu paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” doto ievirzi. Turpinājumā Savienības līmenī būtu jānosaka konkrētu mērķu kopums, un dalībvalstīm būtu jācenšas tos īstenot savos KLP stratēģiskajos plānos. Ar šiem konkrētajiem mērķiem, kuri nodrošina ilgtspējīgas attīstības dažādo dimensiju līdzsvaru un ir saskaņā ar ietekmes novērtējumu, KLP vispārīgie mērķi būtu jārealizē konkrētākās prioritātēs ekonomikas, vides un sociālajā jomā.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Saskaņā ar KLP īstenošanas modeli Savienībai būtu jānosprauž Savienības mērķi un jānosaka intervenču veidi, kā arī dalībvalstīm piemērojamās Savienības pamatprasības, bet dalībvalstīm šis Savienības satvars būtu jāpārveido atbalsta kārtībā, kuru piemēro saņēmējiem. Šajā kontekstā dalībvalstīm būtu jārīkojas saskaņā ar Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem un jānodrošina, lai to tiesiskais regulējums par Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem pamatotos uz KLP stratēģisko plānu un būtu saskaņā ar šīs regulas un [HzR] principiem un prasībām.

(13) Saskaņā ar KLP īstenošanas modeli Savienībai būtu jānosprauž Savienības mērķi un jānosaka intervenču veidi, kā arī dalībvalstīm piemērojamās Savienības kopīgās prasības, bet dalībvalstīm šis Savienības satvars būtu jāpārveido atbalsta kārtībā, kuru piemēro saņēmējiem. Šajā kontekstā dalībvalstīm būtu jārīkojas saskaņā ar Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem un jānodrošina, lai to tiesiskais regulējums par Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem pamatotos uz KLP stratēģisko plānu un būtu saskaņā ar šīs regulas un [HzR] principiem un prasībām.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13a) Īstenojot KLP stratēģiskos plānus, būtu jāievēro horizontālie principi, kas minēti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, kā noteikts LES 5. pantā. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un integrēt dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) nevajadzētu atbalstīt darbības, kas rada jebkāda veida segregāciju, diskrimināciju vai atstumtību. Šo fondu mērķi būtu jāsasniedz, virzoties uz ilgtspējīgu attīstību un saskaņā ar mērķi, kas ietverts Orhūsas konvencijā un ko atbalsta Savienība, proti, saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, piemērojot principu “maksā piesārņotājs”.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13b) Īstenošanas modelis nedrīkstētu radīt situāciju, kurā pastāv 27 atšķirīgas nacionālās lauksaimniecības rīcībpolitikas, tādējādi apdraudot KLP kopības būtību un radot izkropļojumus. Zināma elastība dalībvalstīm būtu jādod stingrā kopējā regulējuma satvarā.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Saistībā ar lielāku KLP orientēšanos uz tirgu, kas iezīmēta paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, tirgus riski, klimata pārmaiņas un to radīto ekstrēmo laikapstākļu notikumu pieaugošais biežums un intensitāte, kā arī sanitārās un fitosanitārās krīzes var radīt cenu nestabilitātes riskus un pastiprināt spiedienu uz ienākumiem. Tāpēc, lai arī galīgie atbildīgie par savas saimniecības stratēģiju ir paši lauksaimnieki, būtu jāizveido stabila sistēma, kas nodrošina pienācīgu riska pārvaldību. Mērķis ir sagādāt dalībvalstīm un lauksaimniekiem iespēju izmantot Savienības līmeņa platformu, kas iekārtota spēju veidošanai riska pārvaldības jomā un nodrošina lauksaimniekiem investīciju vajadzībām pienācīgus finanšu instrumentus, kā arī piekļuvi apgrozāmajam kapitālam, apmācībai, zināšanu pārnesei un konsultāciju pakalpojumiem.

(15) Saistībā ar lielāku KLP orientēšanos uz tirgu, kas iezīmēta paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, tirgus riski, tirdzniecības nolīgumi ar trešām valstīm, klimata pārmaiņas un to radīto ekstrēmo laikapstākļu notikumu pieaugošais biežums un intensitāte, kā arī sanitārās un fitosanitārās krīzes var radīt cenu nestabilitātes riskus un pastiprināt spiedienu uz ienākumiem. Nevienlīdzība pārtikas aprites ķēdē, kas galvenokārt kaitē primārajam sektoram kā vājākajam ķēdes posmam, negatīvi ietekmē arī ražotāju ienākumus. Tāpēc, lai arī galīgie atbildīgie par savas saimniecības stratēģiju ir paši lauksaimnieki, būtu jāizveido stabila sistēma, kas nodrošina pienācīgu riska pārvaldību. Mērķis ir sagādāt dalībvalstīm un lauksaimniekiem iespēju izmantot Savienības līmeņa platformu, kas iekārtota spēju veidošanai riska pārvaldības jomā un nodrošina lauksaimniekiem investīciju vajadzībām pienācīgus finanšu instrumentus, kā arī piekļuvi apgrozāmajam kapitālam, apmācībai, zināšanu pārnesei un konsultāciju pakalpojumiem.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Labākai vidrūpei un lielākiem klimata darbiem Savienības vidisko un klimatisko mērķu tuvināšanas kontekstā ir ļoti augsta prioritāte Savienības lauksaimniecības un mežsaimniecības nākotnes ainā. Tāpēc KLP struktūrai būtu jāatspoguļo izlēmīgāka virzība uz šo mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar [jauno] īstenošanas modeli vidiskās degradācijas un klimata pārmaiņu jomā jārīkojas, orientējoties uz rezultātu, un LESD 11. pants tālab būtu jāuzskata par tādu, kas uzliek pienākumu sasniegt rezultātu.

(16) Vides aizsardzības, bioloģiskās daudzveidības un ģenētiskās daudzveidības atbalstīšanai un uzlabošanai lauksaimniecības sistēmā, kā arī rīcībai klimata jomā Savienības vidisko un klimatisko mērķu tuvināšanas kontekstā ir ļoti augsta prioritāte Savienības lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības nākotnes ainā. Tāpēc KLP struktūrai būtu jāatspoguļo izlēmīgāka virzība uz šo mērķu sasniegšanu, vienlaikus atbilstīgi atspoguļojot arī lielāko slogu un prasības ražotājiem. Saskaņā ar [jauno] īstenošanas modeli vidiskās degradācijas un klimata pārmaiņu jomā jārīkojas, orientējoties uz rezultātu, un LESD 11. pants tālab būtu jāuzskata par tādu, kas uzliek pienākumu sasniegt rezultātu.

Daudzus lauku apvidus Savienībā vajā tādas strukturālas problēmas kā pievilcīgu darba iespēju trūkums, prasmju deficīts un savienojamības, infrastruktūras un pamatpakalpojumu nepietiekamība, kā arī jaunatnes aizplūšana, tāpēc ir būtiski nostiprināt šo apvidu sociālekonomisko vidi saskaņā ar Korkas 2.0. deklarāciju, radot darbvietas un nodrošinot paaudžu maiņu, iedzīvinot šajos apvidos Komisijas iniciatīvu par nodarbinātību un izaugsmi, veicinot sociālo iekļaušanu, paaudžu maiņu un t. s. viedo ciematu veidošanos visās Eiropas lauku teritorijās. Kā norādīts paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, labu izaugsmes un nodarbinātības potenciālu lauku apvidiem sola pievienotās vērtības veidošanas ķēdes tādās laukiem jaunās jaunās jomās kā atjaunojamā enerģija, jaunietekmes nozare – bioekonomika, aprites ekonomika un ekotūrisms. Šajā kontekstā finanšu instrumentiem un InvestEU garantijas izmantošanai var būt būtiska nozīme finansējuma pieejamības nodrošināšanā saimniecībām un uzņēmumiem un to izaugsmes spējas vairošanā. Lauku apvidos potenciāli ir iespējams nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kas likumīgi uzturas dalībvalstī, un tādējādi veicināt viņu sociālo un ekonomisko integrāciju, it sevišķi sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju satvarā.

Daudzus lauku apvidus Savienībā vajā tādas strukturālas problēmas kā pievilcīgu darba iespēju trūkums, prasmju deficīts un nepietiekamas investīcijas platjoslā un savienojamībā, infrastruktūrā un pamatpakalpojumos, kā arī jaunatnes aizplūšana, tāpēc ir būtiski nostiprināt šo apvidu sociālekonomisko vidi saskaņā ar Korkas 2.0 deklarāciju, jo īpaši radot darbvietas un nodrošinot paaudžu maiņu, iedzīvinot šajos apvidos Komisijas iniciatīvu par nodarbinātību un izaugsmi, veicinot sociālo iekļaušanu, atbalstu jauniešiem, sieviešu lielāku līdzdalību lauku ekonomikā, paaudžu maiņu un t. s. viedo ciematu veidošanos visās Eiropas lauku teritorijās. Lai stabilizētu un diversificētu lauku ekonomiku, būtu jāatbalsta arī nelauksaimniecisku uzņēmumu attīstība, darījumdarbības sākšana un saglabāšana. Kā norādīts paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, labu izaugsmes un nodarbinātības potenciālu lauku apvidiem, vienlaikus saglabājot dabas resursus, sola pievienotās vērtības veidošanas ķēdes tādās laukiem jaunās jomās kā atjaunojamā enerģija, jaunietekmes nozare – bioekonomika, aprites ekonomika un ekotūrisms. Šajā kontekstā finanšu instrumentiem var būt būtiska nozīme finansējuma pieejamības nodrošināšanā saimniecībām un uzņēmumiem un to izaugsmes spējas vairošanā. Lauku apvidos potenciāli ir iespējams nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kas likumīgi uzturas dalībvalstī, un tādējādi veicināt viņu sociālo un ekonomisko integrāciju, it sevišķi sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju satvarā.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16a) Gādājot par lauku apvidu sociālekonomisko ilgtspēju, Komisijai būtu jāpārbauda, vai dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā nodrošina saskaņotību starp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/41/ES^1a piemērošanu un ilgtermiņa pieeju attiecībā uz lauku attīstības fondu izmantošanu.

^{____________________}

^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīva 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) KLP vajadzētu turpināt gādāt par uzturdrošību, kas būtu jāsaprot kā jebkurā laikā iespējama piekļuve pietiekamam daudzumam nekaitīga un uzturvielām bagāta ēdiena. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot Savienības lauksaimniecības spēja reaģēt uz jaunām sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, arī par ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, veselīgāku uzturu, pārtikas atkritumiem un dzīvnieku labturību. KLP arī turpmāk būtu jāveicina tādas produkcijas noiets, kurai piemīt konkrētas vērtīgas īpašības, un vienlaikus jāpalīdz lauksaimniekiem aktīvi pielāgot ražošanu tirgus signāliem un patērētāju pieprasījumam.

(17) KLP vajadzētu turpināt gādāt par uzturdrošību, kas būtu jāsaprot kā jebkurā laikā iespējama piekļuve pietiekamam daudzumam nekaitīga un uzturvielām bagāta ēdiena. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot Savienības lauksaimniecības spēju reaģēt uz jaunām sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, arī par ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, veselīgāku uzturu, augstu ražošanas kvalitāti un kvalitātes diferencēšanu, pārtikas atkritumiem un dzīvnieku labturību. KLP arī turpmāk būtu jāveicina tādas ilgtspējīgas produkcijas noiets, kurai piemīt konkrētas vērtīgas īpašības, piemēram, augstas dabas vērtības lauksaimniecības sistēmas, un vienlaikus jāpalīdz lauksaimniekiem aktīvi pielāgot ražošanu tirgus signāliem un patērētāju pieprasījumam.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17a) “Viena veselība” rīcības plānā cīņai ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR) norādīts, ka vakcinācija ir rentabla sabiedrības veselības intervence AMR apkarošanai, taču salīdzinājumā ar tradicionālajām antibiotikām relatīvi augstākās diagnosticēšanas, antimikrobiālo alternatīvu un vakcinācijas izmaksas ir šķērslis, kas traucē palielināt dzīvnieku vakcinācijas rādītāju.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) LLVS standartu sistēmas mērķis ir palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, risināt ar ūdens resursiem saistītās problēmas, gādāt par augsnes aizsardzību un kvalitāti un par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un kvalitāti. Šī sistēma ir jāstiprina, lai ņemtu vērā, piemēram, līdz 2020. gadam piekopto praksi, kas saistīta ar tiešo maksājumu zaļināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un vajadzību uzlabot lauku saimniecību ilgtspēju, jo sevišķi barības vielu pārvaldības jomā. Ir atzīts, ka ikviens LLVS standarts veicina vairāku mērķu sasniegšanu. Lai minēto standartu sistēmu īstenotu, dalībvalstīm attiecībā uz katru no Savienības līmenī noteiktajiem standartiem būtu jādefinē savs nacionālais standarts, kurā ņemta vērā attiecīgās teritorijas specifika, tostarp pedoloģiskie un klimatiskie apstākļi, pastāvošie lauksaimniecības apstākļi, zemes izmantojums, augsekas, lauksaimnieciskā prakse un lauku saimniecību struktūra. Lai uzlabotu LLVS vidiskā un klimatiskā pienesuma vērtību, dalībvalstis turklāt var noteikt vēl citus nacionālos standartus, kas ir saistīti ar III pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem. Lai lauku saimniecībās balstītu gan agronomisko, gan vidisko veikumu, LLVS satvarā tiks izveidoti barības vielu pārvaldības plāni; tālab izmantos īpaši šim nolūkam paredzētu elektronisku Lauku saimniecības ilgtspējas rīku, kuru dalībvalstis darīs pieejamu individuāliem lauksaimniekiem. Šim rīkam – iesākumā ar minimālajām barības vielu pārvaldības funkcijām – būtu jānodrošina lēmumu pieņemšanas atbalsts lauku saimniecībās. Ar plašas sadarbspējas un modularitātes palīdzību turklāt būtu jānodrošina iespēja pievienot rīkam vēl citas elektroniskas lauksaimnieciskās un e-pārvaldības lietotnes. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus lauksaimnieku starpā un visā Savienībā, Komisija var dalībvalstīm palīdzēt ar šā rīka izstrādi un ar datu glabāšanu un apstrādes pakalpojumiem.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Dalībvalstīm ir pilnībā jāīsteno tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, lai tās sāktu darboties saimniecību līmenī un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem. Lai nodrošinātu to, ka nosacījumu sistēma konsekventi stiprina politikas ilgtspējību, ar SMR būtu jāaptver galvenie Savienības tiesību akti tādās jomās kā vide, sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība, augu veselība un dzīvnieku labturība, jo šo aktu īstenošana valsts līmenī nozīmē precīzi noteiktus individuālu lauksaimnieku pienākumus, tostarp pienākumus, ko paredz Padomes Direktīva 92/43/EEK¹¹ un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK¹² vai Padomes Direktīva 91/676/EEK¹³. Lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1306/2013¹⁴, nosacījumu sistēmas jomā kā SMR ir iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK¹⁵ un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK¹⁶ attiecīgie noteikumi un ir atbilstoši koriģēts laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartu saraksts.

(23) Dalībvalstīm ir pilnībā jāīsteno tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, lai tās sāktu darboties saimniecību līmenī un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem. Lai nodrošinātu to, ka nosacījumu sistēma konsekventi stiprina politikas ilgtspējību, ar SMR būtu jāaptver galvenie Savienības tiesību akti tādās jomās kā vide, sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība, augu veselība un dzīvnieku labturība, jo šo aktu īstenošana valsts līmenī nozīmē precīzi noteiktus individuālu lauksaimnieku pienākumus, tostarp pienākumus, ko paredz Padomes Direktīva 92/43/EEK¹¹ un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK¹² vai Padomes Direktīva 91/676/EEK¹³. Lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1306/2013¹⁴, nosacījumu sistēmas jomā kā SMR ir iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK¹⁵ (Ūdens pamatdirektīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK¹⁶ attiecīgie noteikumi un ir atbilstoši koriģēts laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartu saraksts.

____________________

^11. Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

^12. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

^13. Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.).

^14. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

^15. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

^16. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Lai ilgtspējīgāk pārvaldītu lauku saimniecības un lauku darījumdarbību un uzlabotu tās vispārējo veikumu, dalībvalstīm būtu jāizveido ekonomiskos, vidiskos un sociālos aspektus aptveroši lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi, kuru uzdevums būtu noteikt vajadzīgos uzlabojumus attiecībā uz visiem saimniecību līmeņa pasākumiem, kas paredzēti ar KLP stratēģiskajiem plāniem. Šiem lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem būtu jāpalīdz lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem kļūt informētākiem par to, kā mijiedarbojas lauku saimniecību pārvaldība un zemes apsaimniekošana, no vienas puses, un noteikti – tostarp vidiski un klimatiski – standarti, prasības un informācija, no otras puses. Pēdējo skaitā ir KLP stratēģiskajā plānā noteiktie standarti, kurus piemēro vai kuri ir vajadzīgi lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem, kā arī standarti, kas izriet no tiesiskā regulējuma tādās jomās kā ūdens, pesticīdu ilgtspējīga lietošana un kas izriet no iniciatīvām pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanā un risku pārvaldībā. Stiprinot šādu konsultāciju kvalitāti un lietderīgumu, dalībvalstīm konsultanti būtu jāintegrē lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmās (AKIS), lai tādējādi būtu iespējams sniegt pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju.

(24) Lai ilgtspējīgāk pārvaldītu lauku saimniecības un lauku darījumdarbību un uzlabotu tās vispārējo veikumu, dalībvalstīm būtu jānodrošina ekonomiskos, vidiskos un sociālos aspektus aptveroši augstas kvalitātes lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi, kuru uzdevums būtu noteikt vajadzīgos uzlabojumus attiecībā uz visiem saimniecību līmeņa pasākumiem, kas paredzēti ar KLP stratēģiskajiem plāniem. Šiem lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem būtu jāpalīdz lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem kļūt informētākiem par to, kā mijiedarbojas lauku saimniecību pārvaldība un zemes apsaimniekošana, no vienas puses, un noteikti – tostarp vidiski un klimatiski – standarti, prasības un informācija, no otras puses. Pēdējo skaitā ir KLP stratēģiskajā plānā noteiktie standarti, kurus piemēro vai kuri ir vajadzīgi lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem, kā arī standarti, kas izriet no tiesiskā regulējuma tādās jomās kā ūdens, pesticīdu ilgtspējīga lietošana un kas izriet no iniciatīvām pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanā un risku pārvaldībā. Stiprinot šādu konsultāciju kvalitāti un lietderīgumu, dalībvalstīm konsultanti būtu jāintegrē lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmās (AKIS), lai tādējādi būtu iespējams sniegt pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju. Visas ar konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas sistēmām saistītās Savienības iniciatīvas pēc iespējas būtu jābalsta uz dalībvalstu līmenī jau esošiem pakalpojumiem un sistēmām.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Savienības tiesību aktos būtu jāparedz, ka dalībvalstīm savā KLP stratēģiskajā plānā jānosaka prasības par to, kāda ir minimālā platība, par kuru var saņemt atsaistītos maksājumus. Šādām prasībām vajadzētu novērst pārmērīgu administratīvo slogu, kādu rada daudzu sīku maksājumu pārvaldība, un nodrošināt, ka atbalsts dod vērtīgu ieguldījumu to KLP mērķu īstenošanā, uz kuriem attiecas atsaistītie tiešie maksājumi. Lai garantētu lauksaimnieciskā ienākumu atbalsta minimumu visiem īstenajiem lauksaimniekiem, kā arī lai ievērotu Līgumā noteikto mērķi nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem, būtu jāizveido ikgadējs platībatkarīgs atsaistītais maksājums, kurš būtu piederīgs intervences veidam “ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts”. Lai šo atbalstu labāk orientētu uz mērķi, maksājuma summas būtu jādiferencē atkarībā no teritoriju grupām un pamatojoties uz sociālekonomiskajiem un/vai agronomiskajiem apstākļiem. Lai traucējoši neietekmētu lauksaimnieku ienākumus, dalībvalstis var izvēlēties ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu īstenot uz maksājumtiesību pamata. Šajā gadījumā maksājumtiesību vērtībai pirms jebkādas turpmākas konverģences būtu jābūt proporcionālai to vērtībai, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 paredzētajām pamata maksājuma shēmām, ņemot vērā arī par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi paredzētos maksājumus. Lai turpinātu pakāpeniski attālināties no vēsturiskajām vērtībām, dalībvalstīm būtu jāturpina arī konverģēšana.

(26) Savienības tiesību aktos būtu jāparedz, ka dalībvalstīm savā KLP stratēģiskajā plānā jānosaka prasības par to, kāda ir minimālā platība, par kuru var saņemt atsaistītos maksājumus. Šādām prasībām vajadzētu novērst pārmērīgu administratīvo slogu, kādu rada daudzu sīku maksājumu pārvaldība, un nodrošināt, ka atbalsts dod vērtīgu ieguldījumu to KLP mērķu īstenošanā, uz kuriem attiecas atsaistītie tiešie maksājumi. Lai garantētu lauksaimnieciskā ienākumu atbalsta minimumu visiem aktīvajiem lauksaimniekiem, kā arī lai ievērotu Līgumā noteikto mērķi nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem, būtu jāizveido ikgadējs platībatkarīgs atsaistītais maksājums, kurš būtu piederīgs intervences veidam “ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts”. Lai šo atbalstu labāk orientētu uz mērķi, maksājuma summas būtu jādiferencē atkarībā no teritoriju grupām un pamatojoties uz sociālekonomiskajiem, vidiskajiem un/vai agronomiskajiem apstākļiem. Lai traucējoši neietekmētu lauksaimnieku ienākumus, dalībvalstis var izvēlēties ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu īstenot uz maksājumtiesību pamata. Šajā gadījumā maksājumtiesību vērtībai pirms jebkādas turpmākas konverģences būtu jābūt proporcionālai to vērtībai, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 paredzētajām pamata maksājuma shēmām, ņemot vērā arī par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi paredzētos maksājumus. Lai pakāpeniski virzītos uz pilnīgas konverģences panākšanu 2026. gadā, dalībvalstīm būtu jāturpina arī konverģēšana.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26 a) KLP ietvaros piešķirtais ienākumu atbalsts ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nodrošina daudzu mazo un ģimenes saimniecību stabilitāti un ilgtspēju visā Eiropā, un, lai gan no lauksaimniekiem sagaida vairāk, monetārie pabalsti nav mainījušies. Eiropas Savienības kopējais KLP īpatsvars samazinās, savukārt tirgus krīzes nozarē un aktīvo lauksaimnieku skaita samazināšanās joprojām apdraud nozares izdzīvošanu. Ģimenes saimniecības modelis būtu jāaizsargā kā vispārējs KLP mērķis un jānostiprina dalībvalstu stratēģiskajos plānos, pienācīgu vietu atvēlot šā modeļa būtiskajai lomai lauku dzīves sociālās vides saglabāšanā un dzīves veida nodrošināšanā daudziem lauku iedzīvotājiem. Ģimenes saimniecības sekmē ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, dabas resursu saglabāšanu, diversificēšanas vajadzību apmierināšanu, kā arī nodrošina uzturdrošību. Lauksaimnieki, kas pirmie cietīs no milzīgā globalizācijas spiediena, būs tie, kuri turas pie mazas ģimenes saimniecības modeļa. Šāda situācija būtu nepārprotama neveiksme attiecībā uz KLP mērķu sasniegšanu un vājinātu argumentus par vajadzību turpināt KLP atbalstu nākotnē. Tādēļ KLP stratēģiskie plāni būtu jāīsteno atbilstīgi to konkrētajiem mērķiem, turpinot aizsargāt šo lauksaimniecības modeli.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) Mazās lauku saimniecības ir un paliek Savienības lauksaimniecības stūrakmens, jo tās balsta nodarbinātību laukos un sekmē teritoriālo attīstību. Lai veicinātu līdzsvarotāku atbalsta sadalījumu un samazinātu administratīvo slogu mazo summu saņēmējiem, dalībvalstīm vajadzētu spēt piedāvāt mazajiem lauksaimniekiem iespēju tiešos maksājumus aizstāt ar mazajiem lauksaimniekiem paredzētu fiksētas summas maksājumu. Tomēr, lai vēl vairāk mazinātu administratīvo slogu, būtu jāļauj dalībvalstīm sākotnēji atsevišķus lauksaimniekus automātiski iekļaut vienkāršotajā shēmā, piedāvājot iespēju noteiktā termiņā no shēmas izstāties. Saskaņā ar proporcionalitātes principu būtu jādod iespēja dalībvalstīm izveidot nosacījumu izpildes pārbaužu ierobežotu sistēmu, ko piemēro tiem mazajiem lauksaimniekiem, kuri piedalās vienkāršotajā shēmā.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30a) Daudzās dalībvalstīs attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pierādījusi, ka spēj nodrošināt sabiedriskos labumus, saglabāt ekosistēmu pakalpojumus un dabas resursus, samazināt ražošanas izmaksas, piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un jo īpaši sievietes, radīt darbvietas, eksperimentēt ar jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, apmierināt sabiedrības prasības un atdzīvināt lauku apvidus. Tomēr pieaugošais pieprasījums pēc bioloģiskiem produktiem joprojām apsteidz ražošanas pieaugumu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to KLP stratēģiskie plāni ietver mērķus palielināt bioloģiski apsaimniekotas lauksaimniecības zemes īpatsvaru, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc bioloģiskiem produktiem un attīstītu visu bioloģiskās piegādes ķēdi. Dalībvalstīm būtu jāspēj finansēt pāreju uz bioloģisku saimniekošanu un šādas saimniekošanas saglabāšanu, īstenojot vai nu lauku attīstības pasākumus, vai izmantojot ekoshēmas, vai arī apvienojot abas minētās iespējas, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka piešķirtais budžets atbilst prognozētajam bioloģiskās ražošanas kāpumam.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31) KLP būtu jāgādā, lai sava klimatiskā pienesuma vērtību dalībvalstis palielinātu, cienot vietējās vajadzības un lauksaimnieku faktiskos apstākļus. KLP stratēģiskajos plānos tiešo maksājumu sadaļā dalībvalstīm būtu jāparedz lauksaimniekiem brīvprātīgas ekoshēmas, kurām vajadzētu būt pilnībā saskaņotām ar citām attiecīgajām intervencēm. Dalībvalstīm šīs shēmas būtu jādefinē vai nu kā maksājums, ko piešķir, lai stimulētu un atlīdzinātu par sabiedriskā labuma radīšanu ar videi un klimatam labvēlīgas lauksaimnieciskās prakses starpniecību, vai kā kompensācija par šādas prakses uzsākšanu. Abos gadījumos mērķim vajadzētu būt uzlabot KLP vidisko un klimatisko veikumu, un attiecīgi šīs shēmas būtu jāveido tā, lai pārsniegtu obligātās prasības, kas jau ir paredzētas ar nosacījumu sistēmu. Dalībvalstis var izvēlēties veidot tādu lauksaimniecības prakšu ekoshēmas kā, piemēram, izvērstāka pastāvīgo ganību un ainavas iezīmju pārvaldība un bioloģiskā lauksaimniecība. Šādās shēmās var paredzēt arī sākuma līmeni, kurš jāsasniedz, pirms notiek tālejošāku saistību uzņemšanās lauku attīstības jomā.

(31) KLP būtu jāgādā, lai sava klimatiskā pienesuma vērtību dalībvalstis palielinātu, cienot vietējās vajadzības un lauksaimnieku faktiskos apstākļus. KLP stratēģiskajos plānos tiešo maksājumu sadaļā dalībvalstīm būtu jāparedz lauksaimniekiem brīvprātīgas ekoshēmas, kurām vajadzētu būt pilnībā saskaņotām ar citām attiecīgajām intervencēm. Dalībvalstīm šīs shēmas būtu jādefinē kā maksājums, ko piešķir, lai stimulētu un atlīdzinātu par sabiedrisko labumu radīšanu ar videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecisko praksi, cenšoties uzlabot KLP vidisko un klimatisko veikumu, un attiecīgi šīs shēmas būtu jāveido tā, lai pārsniegtu obligātās prasības, kas jau ir paredzētas ar nosacījumu sistēmu. Dalībvalstis var izvēlēties veidot ekoshēmas, lai popularizētu videi labvēlīgus ražošanas modeļus, jo īpaši ekstensīvo lopkopību, kā arī veicinātu visu veidu lauksaimniecības prakses, kā, piemēram, izvērstāka pastāvīgo ganību un ainavas iezīmju pārvaldība, un vides sertifikācijas shēmas, kā, piemēram, bioloģiskā lauksaimniecība, integrētā ražošana vai saglabājoša lauksaimniecība. Šādās shēmās var paredzēt arī pasākumus, kas atšķiras no tiem, kuri attiecas uz lauku attīstības vidiskām un klimatiskām saistībām, vai tāda paša veida pasākumus, kas pielīdzināmi shēmām ar sākuma līmeni, kurš jāsasniedz, pirms notiek tālejošāku saistību uzņemšanās lauku attīstības jomā.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33) Būtu jānodrošina saistītā ienākumu atbalsta atbilstība Savienības starptautiskajām saistībām. Konkrēti tas attiecas uz prasībām, kas noteiktas VTT satvarā noslēgtajā Eiropas Ekonomikas kopienas un Amerikas Savienoto Valstu Saprašanās memorandā¹⁷ par eļļas augiem, kāds tas ir piemērojams pēc ES atsevišķās eļļas augu bāzes platības izmaiņām sakarā ar ES sastāva izmaiņām. Tālab Komisijai būtu jābūt pilnvarotai pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem šajā jomā.

svītrots

_________________

¹⁷ VVTT satvarā noslēgtais Eiropas Ekonomikas kopienas un Amerikas Savienoto Valstu Saprašanās memorands par eļļas augiem (OV L 147, 18.6.1993.).

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35) Nozariskās intervences ir vajadzīgas, lai palīdzētu sasniegt KLP mērķus un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgu vai negodīgu konkurenci, saskaņā ar jauno īstenošanas modeli Savienības līmenī būtu jāizstrādā minimālās prasības par šādu nozarisko intervenču saturu un mērķiem. Dalībvalstīm būtu jāpamato šo intervenču iekļaušana savos KLP stratēģiskajos plānos un jānodrošina konsekvence ar pārējām attiecīgās nozares intervencēm. Savienības līmenī nosakāmajiem intervenču pamatveidiem būtu jāattiecas uz tādām nozarēm kā augļi un dārzeņi, vīns, biškopības produkti, olīveļļa un galda olīvas, apiņi un vēl nenoteikti citi produkti, kuru gadījumā tiek uzskatīts, ka nozarisku programmu izveide labvēlīgi ietekmēs dažu vai visu šīs regulas aptverto KLP vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

(35) Nozariskās intervences ir vajadzīgas, lai palīdzētu sasniegt KLP mērķus un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgu vai negodīgu konkurenci, saskaņā ar jauno īstenošanas modeli Savienības līmenī būtu jāizstrādā minimālās prasības par šādu nozarisko intervenču saturu un mērķiem. Dalībvalstīm būtu jāpamato šo intervenču iekļaušana savos KLP stratēģiskajos plānos un jānodrošina konsekvence ar pārējām attiecīgās nozares intervencēm. Savienības līmenī nosakāmajiem intervenču pamatveidiem būtu jāattiecas uz tādām nozarēm kā augļi un dārzeņi, vīns, biškopības produkti, olīveļļa un galda olīvas, apiņi un citi 39. pantā noteiktie produkti, kuru gadījumā tiek uzskatīts, ka nozarisku programmu izveide labvēlīgi ietekmēs dažu vai visu šīs regulas aptverto KLP vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

35.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35a) Ņemot vērā biškopības nozarei paredzētā finansējuma palielinājumu un atzīstot šīs nozares būtisko lomu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un pārtikas ražošanā, būtu jāpalielina arī Savienības līdzfinansējuma maksimālais apjoms un jāiekļauj jauni atbalsttiesīgi pasākumi, kuru mērķis ir šīs nozares attīstīšana.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37) Lauku attīstības intervenču principus nosaka Savienības līmenī; jo īpaši tas attiecas uz dalībvalstu izmantoto atlases kritēriju piemērošanas pamatprasībām. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt lielai rīcības brīvībai atbilstoši savām vajadzībām paredzēt īpašus nosacījumus. Lauku attīstības intervences ietver maksājumus par vidiskām, klimatiskām un citām pārvaldības saistībām, kuras dalībvalstīm atbilstoši to īpašajām nacionālajām, reģionālajām vai vietējām vajadzībām būtu jāatbalsta visā to teritorijā. Dalībvalstīm vajadzētu piešķirt maksājumus lauksaimniekiem un citiem zemes apsaimniekotājiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pārvaldības saistības, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī vides aizsargāšanu un uzlabošanu, tostarp tādos aspektos kā ūdens kvalitāte un daudzums, gaisa kvalitāte, augsne, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, tostarp brīvprātīgas saistības par Natura 2000 teritorijām un atbalsts ģenētiskajai daudzveidībai. Atbalstu pārvaldības saistību maksājumu veidā var piešķirt arī par vietējā līmenī vadītu, integrētu vai sadarbīgu pieeju un par intervencēm, kas orientētas uz konkrētu rezultātu.

(37) Lauku attīstības intervenču principus nosaka Savienības līmenī; jo īpaši tas attiecas uz dalībvalstu izmantoto atlases kritēriju piemērošanas pamatprasībām. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt lielai rīcības brīvībai atbilstoši savām vajadzībām paredzēt īpašus nosacījumus. Lauku attīstības intervences ietver maksājumus par vidiskām, klimatiskām un citām pārvaldības saistībām, kuras dalībvalstīm atbilstoši to īpašajām nacionālajām, reģionālajām vai vietējām vajadzībām būtu jāatbalsta visā to teritorijā. Dalībvalstīm vajadzētu piešķirt maksājumus lauksaimniekiem, lauksaimnieku grupām un citiem zemes apsaimniekotājiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pārvaldības saistības, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī vides aizsargāšanu un uzlabošanu, tostarp tādos aspektos kā ūdens kvalitāte un daudzums, gaisa kvalitāte, augsne, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, tostarp brīvprātīgas saistības par Natura 2000 teritorijām, augstas dabas vērtības teritorijām un atbalsts ģenētiskajai daudzveidībai. Atbalstu pārvaldības saistību maksājumu veidā var piešķirt arī par vietējā līmenī vadītu, integrētu, kolektīvu vai sadarbīgu pieeju un par intervencēm, kas orientētas uz konkrētu rezultātu.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38) Pārvaldības saistību atbalsta piemēri ir bioloģiskās lauksaimniecības prēmijas par bioloģiskās saimniekošanas platības uzturēšanu vai par pāreju uz to; maksājumi par cita veida intervenci, ar kuru atbalsta videi nekaitīgas ražošanas sistēmas, piemēram, agroekoloģiju, saglabājošo lauksaimniecību un integrēto ražošanu; meža vidiskie un klimatiskie pakalpojumi un meža saglabāšana; prēmijas par mežu un agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana; dzīvnieku labturība; ģenētisko resursu saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana un izstrāde. Dalībvalstis pēc vajadzības var izstrādāt citas šāda veida shēmas. Šāda veida maksājumiem vajadzētu segt tikai tās papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas izriet no saistībām, kuras pārsniedz Savienības un valsts tiesību aktos vai – ar zināmiem nosacījumiem – KLP stratēģiskajos plānos noteiktos parastos obligātos standartus un prasības. Uz šā veida intervencēm attiecošās saistības var uzņemties uz iepriekš noteiktu gada vai daudzgadu laikposmu, un pienācīga pamatojuma gadījumā to ilgums varētu arī pārsniegt septiņus gadus.

(38) Pārvaldības saistību atbalsta piemēri ir bioloģiskās lauksaimniecības prēmijas par bioloģiskās saimniekošanas platības uzturēšanu vai par pāreju uz to; maksājumi par cita veida intervenci, ar kuru atbalsta videi nekaitīgas ražošanas sistēmas, piemēram, augstas dabas vērtības lauksaimniecību, agroekoloģiju, saglabājošo lauksaimniecību un integrēto ražošanu; meža vidiskie un klimatiskie pakalpojumi un meža saglabāšana; prēmijas par mežu un agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana; tradicionālo lauksaimniecisko ainavu aizsardzība, dzīvnieku labturība; ģenētisko resursu saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana un izstrāde. Dalībvalstis pēc vajadzības var izstrādāt citas šāda veida shēmas un stiprināt biškopības nozarei raksturīgos agrovides pasākumus, kuri jau ir ieviesti atsevišķos Savienības reģionos, kā arī izstrādāt papildu pasākumus. Šāda veida maksājumiem vajadzētu segt tikai tās papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas izriet no saistībām, kuras pārsniedz Savienības un valsts tiesību aktos vai – ar zināmiem nosacījumiem – KLP stratēģiskajos plānos noteiktos parastos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina finansiāli stimuli saņēmējiem, un uz šā veida intervencēm attiecošās saistības var uzņemties uz iepriekš noteiktu gada vai daudzgadu laikposmu, un pienācīga pamatojuma gadījumā to ilgums varētu arī pārsniegt septiņus gadus.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39) Mežsaimniecības pasākumiem būtu jāveicina Savienības meža stratēģijas īstenošana, un tiem būtu jābalstās uz dalībvalstu nacionālā vai vietējā mēroga meža programmām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas jāveido, pamatojoties uz saistībām, kuras izriet no regulas par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam (“LULUCF regula”) un kuru uzņemšanās notikusi ministru konferencē par Eiropas mežu aizsardzību. Intervences būtu jābalsta uz meža apsaimniekošanas plāniem vai līdzvērtīgiem instrumentiem, un tās var ietvert meža platību paplašināšanu un meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tostarp apmežojot zemi un ierīkojot agromežsaimniecības sistēmas; meža resursu aizsargāšanu, atjaunošanu un uzlabošanu, ņemot vērā adaptācijas vajadzības; investīcijas, ar kurām garantē un veicina mežu saglabāšanu un izturētspēju, un meža ekosistēmas un klimatisko pakalpojumu sniegšanu, un pasākumus un investīcijas par labu atjaunojamai enerģijai un bioekonomikai.

(39) Mežsaimniecības pasākumiem būtu jāveicina agromežsaimniecības sistēmu plašāka izmantošana un Savienības meža stratēģijas īstenošana, un tiem būtu jābalstās uz dalībvalstu nacionālā vai vietējā mēroga meža programmām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas jāveido, pamatojoties uz saistībām, kuras izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/841^1a, un saistībām, kuru uzņemšanās notikusi ministru konferencēs par Eiropas mežu aizsardzību. Intervences būtu jābalsta uz meža apsaimniekošanas plāniem vai līdzvērtīgiem instrumentiem, un tās var ietvert meža platību paplašināšanu un meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tostarp apmežojot zemi, novēršot meža ugunsgrēkus un ierīkojot agromežsaimniecības sistēmas; meža resursu aizsargāšanu, atjaunošanu un uzlabošanu, ņemot vērā adaptācijas vajadzības; investīcijas, ar kurām garantē un veicina mežu saglabāšanu un izturētspēju, un meža ekosistēmas un klimatisko pakalpojumu sniegšanu, un pasākumus un investīcijas par labu atjaunojamai enerģijai un bioekonomikai.

_____________________

^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40) Lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienības teritorijā, dalībvalstis var lauksaimniekiem piešķirt atbalstu par platībām, kurās ir dabiski vai citi platībatkarīgi ierobežojumi. Attiecībā uz ANC maksājumiem par platībām, kurās ir dabiski ierobežojumi, būtu jāturpina piemērot 2014.–2020. gada Lauku attīstības politikā izmantotais apzīmējums. Lai KLP dotu lielāku Savienības pievienoto vidisko vērtību un stiprinātu sinerģijas ar investīciju finansēšanu dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā, ir jāsaglabā atsevišķs pasākums, kura mērķis ir kompensēt saņēmējiem ar Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvu saistītos traucēkļus. Tāpēc un lai veicinātu Natura 2000 teritoriju efektīvu pārvaldību, būtu jāturpina piešķirt atbalstu lauksaimniekiem un meža tiesiskajiem valdītājiem un tādējādi palīdzēt tiem novērst konkrētus traucēkļus, kuri izriet no Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK īstenošanas. Būtu jādara pieejams atbalsts arī tam, lai lauksaimniekiem upes baseina apgabalos palīdzētu novērst traucēkļus, kas tiem radušies Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas rezultātā. Atbalsts būtu jāsaista ar konkrētām prasībām, kas izklāstītas KLP stratēģiskajā plānā un pārsniedz attiecīgos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina, lai maksājumi lauksaimniekiem nedublētos ar ekoshēmu maksājumiem. Turklāt dalībvalstīm KLP stratēģisko plānu vispārējā koncepcijā būtu jāņem vērā Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības.

(40) Lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienības teritorijā, dalībvalstis var lauksaimniekiem piešķirt atbalstu par platībām, kurās ir dabas vai citi platībatkarīgi ierobežojumi, ietverot kalnu apvidus un salu reģionus. Attiecībā uz ANC maksājumiem par platībām, kurās ir dabas ierobežojumi, būtu jāturpina piemērot 2014.–2020. gada lauku attīstības politikā izmantotais apzīmējums. Lai KLP dotu lielāku Savienības pievienoto vidisko vērtību un stiprinātu sinerģijas ar investīciju finansēšanu dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā, ir jāsaglabā atsevišķs pasākums, kura mērķis ir kompensēt saņēmējiem ar Natura 2000 (noteikts ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK^1a)un Ūdens pamatdirektīvas īstenošanu saistītos traucēkļus. Tāpēc un lai veicinātu Natura 2000 teritoriju efektīvu pārvaldību, būtu jāturpina piešķirt atbalstu lauksaimniekiem un meža tiesiskajiem valdītājiem un tādējādi palīdzēt tiem novērst konkrētus traucēkļus, kuri izriet no Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK īstenošanas. Būtu jādara pieejams atbalsts arī tam, lai lauksaimniekiem upes baseina apgabalos palīdzētu novērst traucēkļus, kas tiem radušies Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas rezultātā. Atbalsts būtu jāsaista ar konkrētām prasībām, kas izklāstītas KLP stratēģiskajā plānā un pārsniedz attiecīgos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina, lai maksājumi lauksaimniekiem nedublētos ar ekoshēmu maksājumiem, vienlaikus nodrošinot pietiekamu elastīgumu stratēģiskajos plānos, lai sekmētu papildināmību starp dažādām intervencēm. Turklāt dalībvalstīm KLP stratēģisko plānu vispārējā koncepcijā būtu jāņem vērā Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības.

____________________

^1a Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41) Vēl viens veids, kā virzīties uz KLP mērķu sasniegšanu, ir investīciju — kā ienesīgu, tā neienesīgu — atbalstīšana lauku saimniecībās un ārpus tām. Šādas investīcijas var attiekties, piemēram, uz infrastruktūru, kas saistīta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, arī ar piekļuvi lauksaimniecības un meža zemei, zemes konsolidāciju un uzlabošanu, agromežsaimniecības praksi, energoapgādi un energotaupību un ūdensapgādi un ūdens resursu taupību. Lai KLP stratēģiskos plānus konsekventāk saskaņotu ar Savienības mērķiem un lai dalībvalstīm radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, šajā regulā būtu jāiekļauj neatbalstāmu investīciju veidu saraksts.

(41) Vēl viens veids, kā virzīties uz KLP mērķu sasniegšanu, ir investīciju — kā ienesīgu, tā neienesīgu — atbalstīšana nolūkā stiprināt lauku saimniecību izturētspēju. Šādas investīcijas var attiekties, piemēram, uz infrastruktūru, kas saistīta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, arī ar piekļuvi lauksaimniecības un meža zemei, zemes konsolidāciju un uzlabošanu, agromežsaimniecības praksi, energoapgādi un energotaupību un ūdensapgādi un ūdens resursu taupību. Lai KLP stratēģiskos plānus konsekventāk saskaņotu ar Savienības mērķiem un lai dalībvalstīm radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, šajā regulā būtu jāiekļauj neatbalstāmu investīciju veidu saraksts.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42) Ir jānovērš ieguldījumu nepietiekamība Savienības lauksaimniecības nozarē un jāuzlabo piekļuve finanšu instrumentiem attiecībā uz prioritārām grupām, proti, gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, jo tiem ir augstāks riska profils, un tāpēc būtu jāveicina InvestEU garantiju, kā arī dotāciju un finanšu instrumentu apvienojuma izmantošana. Dažādās dalībvalstīs finanšu instrumentus izmanto visai dažādi, jo atšķiras tas, cik viegli ir piekļūt finansējumam, cik attīstīts ir banku sektors, vai jāņem vērā riska kapitāla faktors, cik ierasti tie ir valsts pārvaldes iestādēm un kāds ir potenciālais saņēmēju loks, tāpēc dalībvalstīm KLP stratēģiskajos plānos būtu jānosaka attiecīgas mērķvērtības, saņēmēji un preferenciālie nosacījumi un arī citi iespējamie attiecināmības noteikumi.

(42) Ir jānovērš ieguldījumu nepietiekamība Savienības lauksaimniecības nozarē un jāuzlabo piekļuve finanšu instrumentiem attiecībā uz prioritārām grupām, proti, gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, jo tiem ir augstāks riska profils, un tāpēc būtu jāveicina dotāciju un finanšu instrumentu kombinēta izmantošana. Dažādās dalībvalstīs finanšu instrumentus izmanto visai dažādi, jo atšķiras tas, cik viegli ir piekļūt finansējumam, cik attīstīts ir banku sektors, vai jāņem vērā riska kapitāla faktors, cik ierasti tie ir valsts pārvaldes iestādēm un kāds ir potenciālais saņēmēju loks, tāpēc dalībvalstīm KLP stratēģiskajos plānos būtu jānosaka attiecīgi mērķrādītāji, saņēmēji un preferenciālie nosacījumi un arī citi iespējamie attiecināmības noteikumi.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43) Gados jaunie lauksaimnieki un nozares jaunpienācēji joprojām saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem attiecībā uz piekļuvi zemei, augstajām cenām un kredītu pieejamību. Viņu saimniecisko darbību (gan ražošanas līdzekļus, gan produkciju) vairāk apdraud cenu svārstības, un viņu vajadzības pēc izglītošanās uzņēmējdarbības un riska pārvaldības priekšmetos ir lielas. Tāpēc ir ļoti svarīgi turpināt atbalstīt jaunuzņēmumu veidošanu un jaunās saimniecības. Saskaņā ar šo jautājumu saistīto konkrēto mērķi dalībvalstīm būtu jāparedz stratēģiska pieeja un jānosaka skaidrs un saskaņots intervenču kopums attiecībā uz paaudžu maiņu. Tālab dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā var paredzēt preferenciālus nosacījumus par finanšu instrumentiem, kas domāti gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, un šim nolūkam būtu jānodala summa, kas atbilst vismaz 2 % ikgadējo tiešo maksājumu finansējuma. Maksimālo atbalstu par gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanu būtu jāparedz palielināt līdz pat 100 000 EUR; tam vajadzētu būt pieejamam ar finanšu instrumentu veidā sniegta atbalsta starpniecību vai apvienojumā šādu atbalstu.

(43) Gados jaunie lauksaimnieki un iesācēji lauksaimnieki joprojām saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem attiecībā uz piekļuvi zemei, augstajām cenām un kredītu pieejamību. Viņu saimniecisko darbību (gan ražošanas līdzekļus, gan produkciju) vairāk apdraud cenu svārstības, un viņu vajadzības pēc izglītošanās uzņēmējdarbības, riska novēršanas un pārvaldības priekšmetos ir lielas. Tāpēc ir ļoti svarīgi turpināt atbalstīt jaunuzņēmumu veidošanu un jaunās saimniecības. Saskaņā ar šo jautājumu saistīto konkrēto mērķi dalībvalstīm būtu jāparedz stratēģiska pieeja un jānosaka skaidrs un saskaņots intervenču kopums attiecībā uz paaudžu maiņu. Tālab dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā var paredzēt preferenciālus nosacījumus par finanšu instrumentiem, kas domāti gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, un šim nolūkam būtu jānodala summa, kas pirmajā pīlārā atbilst vismaz 2 % no ikgadējo tiešo maksājumu finansējuma. Maksimālo atbalstu par gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanu būtu jāparedz palielināt līdz pat 100 000 EUR; tam vajadzētu būt pieejamam ar finanšu instrumentu veidā sniegta atbalsta starpniecību vai apvienojumā ar šādu atbalstu.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44) Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt atbilstīgus riska pārvaldības instrumentus, būtu jāsaglabā apdrošināšanas prēmiju un kopfondu maksājumi, kurus finansētu ELFLA. Kopfondu kategorijā ietilpst gan ar ražošanas zaudējumiem saistītie fondi, gan vispārēji un nozarspecifiski ienākumu stabilizācijas instrumenti, kas ir saistīti ar ienākumu zaudējumiem. Lai riska pārvaldības instrumentus pielāgotu lauksaimniekiem risināmajām problēmām, ietverot klimata pārmaiņas, KLP instrumentu klāstā būtu jāietver kompensācijas lauksaimniekiem par izmaksām un zaudējumiem, kas radušies saistībā ar dzīvnieku slimību un augu kaitīgo organismu apkarošanas pasākumiem, vai par zaudējumiem, kas bioloģiskajiem lauksaimniekiem radušies no viņiem neatkarīga ārējā piesārņojuma dēļ. Tomēr būtu jānodrošina ELFLA finansēto intervenču saderība ar nacionālajām riska pārvaldības sistēmām.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45) Ar atbalstu būtu jānodrošina iespēja izveidot un īstenot vismaz divu subjektu sadarbību nolūkā sasniegt KLP mērķus. Atbalstīt var jebkuru šādas sadarbības aspektu: tā var būt kvalitātes shēmu izveidošana; kolektīvi vidiskie un klimata darbi; īsu piegādes ķēžu un vietējo tirgu izveides veicināšana; izmēģinājuma projekti; darbības grupu projekti plašākā EIP “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” vietējās attīstības projektu, viedo ciematu, pircēju klubu un lauksaimniecības tehnikas apvienību kontekstā; saimniecību partnerības; meža apsaimniekošanas plāni: tīkli un kopas jeb klasteri; sociālā lauksaimniecība; kopienas atbalstīta lauksaimniecība; ar LEADER saistītā rīcība un ražotāju grupu un ražotāju organizāciju dibināšana, kā arī citu veidu sadarbība, ko uzskata par vajadzīgu, lai sasniegtu kādus konkrētus KLP mērķus.

(45) Ar atbalstu būtu jānodrošina iespēja izveidot un īstenot vismaz divu subjektu sadarbību nolūkā sasniegt KLP mērķus. Atbalstīt var jebkuru šādas sadarbības aspektu: tā var būt kvalitātes shēmu izveidošana, sertifikācijas izmaksas un kvalitātes shēmu veicināšana; kolektīvi vidiskie un klimata darbi; īsu piegādes ķēžu un vietējo tirgu izveides veicināšana; izmēģinājuma projekti; darbības grupu projekti plašākā EIP “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” vietējās attīstības projektu, viedo ciematu, pircēju klubu un lauksaimniecības tehnikas apvienību kontekstā; saimniecību partnerības; meža apsaimniekošanas plāni: tīkli un kopas jeb klasteri; sociālā lauksaimniecība; kopienas atbalstīta lauksaimniecība; ar LEADER saistītā rīcība; un ražotāju grupu un ražotāju organizāciju, tostarp Regulā (ES) Nr. 115/12 atzīto ražotāju grupu, dibināšana, kā arī citu veidu sadarbība, ko uzskata par vajadzīgu, lai sasniegtu kādus konkrētus KLP mērķus. Kā veids, kas veicina paaudžu nomaiņu, būtu jāapsver īpaša atbalsta sniegšana lauksaimniekiem, kuri vēlas pārtraukt lauksaimniecisku darbību pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un plāno savu saimniecību nodot kādam jaunākam lauksaimniekam, ar ko jau notiek sadarbība.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47) No ELGF būtu jāturpina finansēt tiešo maksājumu intervences un nozariskās intervences, bet no ELFLA būtu jāturpina finansēt lauku attīstības intervences, kas aprakstītas šajā regulā. KLP finanšu pārvaldības noteikumi būtu jānosaka atsevišķi katram no šiem abiem fondiem un to atbalstītajām aktivitātēm, ņemot vērā to, ka attiecībā uz mērķu sasniegšanu jaunais īstenošanas modelis dalībvalstīm nodrošina lielāku elastību un subsidiaritāti. Šīs regulas paredzētajām intervencēm būtu jāaptver laikposms no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

(47) No ELGF būtu jāturpina finansēt tiešo maksājumu intervences un nozariskās intervences, bet no ELFLA būtu jāturpina finansēt lauku attīstības intervences, kas aprakstītas šajā regulā. KLP finanšu pārvaldības noteikumi būtu jānosaka atsevišķi katram no šiem abiem fondiem un to atbalstītajām aktivitātēm, ņemot vērā to, ka attiecībā uz mērķu sasniegšanu jaunais īstenošanas modelis dalībvalstīm nodrošina lielāku elastību un subsidiaritāti. Šīs regulas paredzētajām intervencēm būtu jāaptver laikposms no 2022. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48) Atbalsts par KLP stratēģiskā plāna paredzētajiem tiešajiem maksājumiem būtu jāpiešķir šīs regulas noteiktu valsts piešķīrumu robežās. Šiem valsts piešķīrumiem būtu jāatspoguļo turpinošās izmaiņas, kuru gaitā piešķīrumi tajās dalībvalstīs, kur atbalsta līmenis par hektāru ir viszemākais, tiek pakāpeniski palielināti, lai izlīdzinātu 50 % no pašreizējās atšķirības un sasniegtu 90 % no Savienības vidējā rādītāja. Lai ņemtu vērā maksājumu samazināšanas mehānismu un to, kā dalībvalsts izmanto šādi iegūtos līdzekļus, būtu jāatļauj dalībvalsts KLP stratēģiskā plāna gada indikatīvo finanšu piešķīrumu kopsummai pārsniegt valsts piešķīruma summu.

(48) No ELGF nebūtu jāatbalsta darbības, kas var kaitēt videi vai kas nav saderīgas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas lauksaimniecības pārvaldības principiem. Atbalsts par KLP stratēģiskā plāna paredzētajiem tiešajiem maksājumiem būtu jāpiešķir šīs regulas noteiktu valsts piešķīrumu robežās. Šiem valsts piešķīrumiem būtu jāatspoguļo turpinošās izmaiņas, kuru gaitā piešķīrumi tajās dalībvalstīs, kur atbalsta līmenis par hektāru ir viszemākais, tiek pakāpeniski palielināti, lai izlīdzinātu 50 % no pašreizējās atšķirības un sasniegtu 90 % no Savienības vidējā rādītāja. Lai ņemtu vērā maksājumu samazināšanas mehānismu un to, kā dalībvalsts izmanto šādi iegūtos līdzekļus, būtu jāatļauj dalībvalsts KLP stratēģiskā plāna gada indikatīvo finanšu piešķīrumu kopsummai pārsniegt valsts piešķīruma summu.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49) Lai atvieglotu ELFLA līdzekļu pārvaldību, attiecībā uz publiskajiem izdevumiem dalībvalstīs būtu jānosaka vienota iemaksas likme atbalstam no ELFLA. Lai ņemtu vērā dažu veidu darbību īpašo nozīmi vai specifiku, tām būtu jānosaka īpašas iemaksu likmes. Lai mazinātu specifiskos ierobežojumus, ko rada attīstības pakāpe, nošķirtība un atrašanās uz salām, būtu jānosaka piemērota ELFLA iemaksu likme mazāk attīstītajiem reģioniem, LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām.

(49) Lai atvieglotu ELFLA līdzekļu pārvaldību, attiecībā uz publiskajiem izdevumiem dalībvalstīs būtu jānosaka vispārēja iemaksas likme atbalstam no ELFLA. Lai ņemtu vērā dažu veidu darbību īpašo nozīmi vai specifiku, tām būtu jānosaka īpašas iemaksu likmes. Lai mazinātu specifiskos ierobežojumus, ko rada LESD 349. pantā minēto tālāko reģionu un Regulas (ES) Nr. 229/2013 1. panta 2. punktā minēto Egejas jūras nelielo salu attīstības pakāpe, nošķirtība un atrašanās uz salām, šiem reģioniem būtu jānosaka augstāka ELFLA iemaksu likme.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

49.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49a) ELFLA atbalsta saņemšanai būtu jānosaka objektīvi kritēriji reģionu un teritoriju iedalīšanai kategorijās Savienības līmenī. Tālab reģionu un teritoriju apzināšanai Savienības līmenī vajadzētu balstīties uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003. Jaunākās klasifikācijas un dati būtu jāizmanto, lai nodrošinātu pietiekamu atbalstu, jo īpaši atsevišķu reģionu atpalicības novēršanai un reģionu atšķirību mazināšanai dalībvalstu iekšienē.

__________________

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

50. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(50) No ELFLA nebūtu jāatbalsta videi potenciāli kaitīgas investīcijas. Tāpēc šajā regulā jāparedz vairāki izņēmumi, kā arī iespēja minētās garantijas sīkāk izstrādāt ar deleģētajiem aktiem. Jānorāda, ka no ELFLA nevajadzētu finansēt investīcijas apūdeņošanā, kas nav saistītas ar laba attiecīgo ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu vai saglabāšanu, un investīcijas apmežošanā, kas nav saistītas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem.

(50) No ELFLA prioritāri būtu jāatbalsta investīcijas, kas rada gan ekonomiskus ieguvumus, gan ieguvumus videi, savukārt nebūtu jāatbalsta videi potenciāli kaitīgas investīcijas. Tāpēc šajā regulā jāparedz vairāki izņēmumi, kā arī iespēja minētās garantijas sīkāk izstrādāt ar deleģētajiem aktiem. Jānorāda, ka no ELFLA nevajadzētu finansēt investīcijas apmežošanā, kas nav saistītas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem. Turklāt no ELFLA nevajadzētu finansēt investīcijas apūdeņošanā, kas nav saistītas ar laba attiecīgā ūdensobjekta vai ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu vai saglabāšanu.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

51.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(51a) Lai Savienība kļūtu neatkarīga no proteīnaugu importa, saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu KLP mērķis ir veicināt tādu biodegvielu izmantošanu, kas iegūtas no proteīnaugu eļļas blakusproduktiem.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

54. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(54) Lai palielinātu Savienības pievienoto vērtību un saglabātu funkcionējošu lauksaimniecības iekšējo tirgu, kā arī lai sasniegtu iepriekšminētos vispārīgos un konkrētos mērķus, dalībvalstīm šajā regulā paredzētos lēmumus nevajadzētu pieņemt izolēti, bet gan strukturētā procesā, kura taustāmā izpausme ir KLP stratēģiskais plāns. Ar lejupējiem Savienības noteikumiem būtu jānosaka KLP konkrētie ES mēroga mērķi, galvenie intervences veidi, veikuma satvars un pārvaldības struktūra. Šādas uzdevumu sadales mērķis ir panākt, lai ieguldītie finanšu resursi pilnībā atspoguļotos sasniegtajos rezultātos.

(54) Lai palielinātu Savienības pievienoto vērtību un saglabātu funkcionējošu lauksaimniecības iekšējo tirgu, kā arī lai sasniegtu iepriekšminētos vispārīgos un konkrētos mērķus, dalībvalstīm šajā regulā paredzētos lēmumus nevajadzētu pieņemt izolēti, bet gan strukturētā procesā, kura taustāmā izpausme ir KLP stratēģiskais plāns. Ar lejupējiem Savienības noteikumiem būtu jānosaka KLP konkrētie Savienības mēroga mērķi, galvenie intervences veidi, veikuma satvars un pārvaldības struktūra. Šādas uzdevumu sadales mērķis ir panākt, lai ieguldītie finanšu resursi pilnībā atspoguļotos sasniegtajos rezultātos.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

55. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(55) Lai šie KLP stratēģiskie plāni būtu patiesi stratēģiski un lai veicinātu to sasaisti ar citām Savienības rīcībpolitikām un konkrēti ar valsts ilgtermiņa mērķrādītājiem, kas jau ir noteikti, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem vai uz starptautiskiem nolīgumiem klimata pārmaiņu, meža, bioloģiskās daudzveidības un ūdens resursu jomā, ir lietderīgi, lai katrai dalībvalstij būtu viens vienots KLP stratēģiskais plāns.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

55.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(55 a) Ir būtiski, lai KLP stratēģiskajiem plāniem būtu skaidrs, vienkāršs un nepārprotams satvars, kas ļautu izvairīties no politikas pārmērīgas reglamentēšanas valsts, reģionālā vai vietējā līmenī.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

55.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(55b) Jaunajam īstenošanas modelim nebūtu jārada šaubas par vienotā tirgus integritāti vai KLP vēsturiski raksturīgo Eiropas mērogu, un KLP arī turpmāk vajadzētu būt īsteni kopīgai politikai, nodrošinot Eiropas mēroga pieeju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

56. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(56) KLP stratēģiskā plāna izstrādes gaitā dalībvalstīm būtu jāanalizē sava specifiskā situācija un vajadzības, jānosaka ar KLP mērķu sasniegšanu saistītie mērķrādītāji un jāizstrādā šo mērķrādītāju izpildei vajadzīgās intervences, kas vienlaikus ir atbilstošas valsts un konkrētajam reģionālajam kontekstam; tas attiecas arī uz LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem. Šādam procesam būtu jāveicina lielāka subsidiaritāte vienotā Savienības satvarā un vienlaikus būtu nodrošināta vispārējo Savienības tiesību principu un KLP mērķu ievērošana. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, kādiem jābūt KLP stratēģisko plānu strukturālajiem un saturiskajiem elementiem.

(56) KLP stratēģiskā plāna izstrādes gaitā dalībvalstīm būtu jāanalizē sava specifiskā situācija un vajadzības, jānosaka ar KLP mērķu sasniegšanu saistītie mērķrādītāji, kuriem jābūt reālistiskiem, un jāizstrādā šo mērķrādītāju izpildei vajadzīgās intervences, kas nodrošina noteiktību galasaņēmējiem un vienlaikus ir atbilstošas valsts un konkrētajam reģionālajam kontekstam; tas attiecas arī uz LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem. Šādam procesam būtu jāveicina lielāka subsidiaritāte vienotā Savienības satvarā un vienlaikus būtu nodrošināta vispārējo Savienības tiesību principu un KLP mērķu ievērošana. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, kādiem jābūt KLP stratēģisko plānu strukturālajiem un saturiskajiem elementiem. Lai dalībvalstu noteiktie mērķrādītāji un izstrādātās intervences būtu atbilstīgas un dotu pēc iespējas lielāku ieguldījumu KLP mērķu sasniegšanā, vienlaikus nodrošinot politikas vienotību, KLP stratēģisko plānu pamatā jābūt iepriekšējai vietējo apstākļu analīzei un vajadzību novērtējumam saistībā ar KLP mērķiem. Izstrādājot KLP stratēģiskos plānus, jānodrošina lauksaimnieku un lauksaimnieku organizāciju iesaiste.

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

57. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(57) Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstu noteiktie mērķrādītāji un izstrādātās intervences ir pienācīgas un dod iespējami lielāku ieguldījumu KLP mērķu īstenošanā, KLP stratēģisko plānu pamatā ir jābūt iepriekšējai vietējo apstākļu analīzei un vajadzību novērtējumam saistībā ar KLP mērķiem. Svarīgi ir arī tas, lai KLP stratēģiskajos plānos pienācīgi atspoguļotu dalībvalstu apstākļu, struktūru (gan iekšēju, gan ārēju) un tirgus stāvokļa pārmaiņas un lai plānus laika gaitā attiecīgi varētu pielāgot, ietverot konkrētās pārmaiņas.

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

58. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(58) Ar KLP stratēģiskajiem plāniem būtu jāaptver gan tiešo maksājumu, gan nozariskās, gan lauku attīstības intervences, un tāpēc tiem būtu jābūt orientētiem uz daudzveidīgo KLP instrumentu savstarpējās saskaņotības stiprināšanu. Tiem būtu arī jānodrošina un jāparāda dalībvalstu izvēļu salāgotība un piemērotība Savienības prioritātēm un mērķiem. Tāpēc ir lietderīgi minētajos plānos ietvert uz rezultātu orientētu intervences stratēģiju, kas strukturēta ar KLP konkrēto mērķu palīdzību, pie kuriem norādīti arī skaitliski mērķrādītāji. Lai būtu iespējama ikgadēja uzraudzība, minētos mērķrādītājus ir lietderīgi pamatot ar rezultātu rādītājiem.

(58) Ar KLP stratēģiskajiem plāniem būtu jāaptver gan tiešo maksājumu, gan nozariskās, gan lauku attīstības intervences, un tāpēc tiem būtu jābūt orientētiem uz daudzveidīgo KLP instrumentu savstarpējās saskaņotības stiprināšanu. Tiem būtu arī jānodrošina un jāparāda dalībvalstu izvēļu salāgotība un piemērotība Savienības prioritātēm un mērķiem. Tāpēc ir lietderīgi minētajos plānos ietvert uz rezultātu orientētu intervences stratēģiju, kas strukturēta ar KLP konkrēto mērķu palīdzību, pie kuriem norādīti arī skaitliski mērķrādītāji. Lai būtu iespējama uzraudzība, minētos mērķrādītājus ir lietderīgi pamatot ar rezultātu rādītājiem.

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

59.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(59 a) Tā kā ienākumu atbalsta shēmai ir liela nozīme lauku saimniecību ekonomiskās dzīvotspējas garantēšanā, ir lietderīgi ņemt vērā sociālo ietekmi, kāda KLP ir attiecībā uz darbvietu nodrošināšanu lauku apvidos. Tādēļ dalībvalstīm, izstrādājot stratēģiskos plānus, būtu jāņem vērā arī attiecīgā uzņēmuma ietekme uz nodarbinātību konkrētajā apvidū. Izstrādājot un īstenojot attiecīgos politikas instrumentus, par prioritāriem būtu jānosaka pasākumi un darbības, kas rada lielākas darba iespējas.

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

60. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(60) Būtu jādod dalībvalstīm izvēles elastīguma iespēja attiecībā uz to, vai KLP stratēģiskā plāna īstenošana būtu daļēji deleģējama reģioniem; lai labāk koordinētu reģionu darbu, kad tie risina jautājumus, kuri ir aktuāli visas valsts mērogā, šādai deleģēšanai jānotiek, pamatojoties uz valsts līmeņa sistēmu, un tāpēc ir lietderīgi KLP stratēģiskajos plānos aprakstīt to, kā jānotiek valsts un reģionālā līmeņa intervenču mijiedarbībai.

(60) Būtu jādod dalībvalstīm izvēles elastīguma iespēja attiecībā uz to, vai KLP stratēģiskā plāna izstrāde un īstenošana būtu daļēji deleģējama reģioniem; lai labāk koordinētu reģionu darbu, kad tie risina jautājumus, kuri ir aktuāli visas valsts mērogā, šādai deleģēšanai jānotiek, pamatojoties uz lauku attīstības intervences programmām saskaņā ar valsts līmeņa sistēmu, un tāpēc ir lietderīgi KLP stratēģiskajos plānos aprakstīt to, kā jānotiek valsts un reģionālā līmeņa intervenču mijiedarbībai.

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

69. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(69) Par katra KLP stratēģiskā plāna pārvaldību un īstenošanu būtu jāatbild vadošajai iestādei. Tās pienākumi būtu jānorāda šajā regulā. Vadošajai iestādei būtu jādod iespēja daļu savu pienākumu deleģēt, vienlaikus saglabājot atbildību par pārvaldības efektivitāti un pareizību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai KLP stratēģisko plānu pārvaldībā un īstenošanā Savienības finansiālās intereses tiktu aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunā Finanšu regula] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [jaunā Horizontālā regula].

(69) Par katra KLP stratēģiskā plāna pārvaldību un īstenošanu būtu jāatbild vadošajai iestādei. Tomēr gadījumā, ja ar lauku attīstības politiku saistītos elementus izstrādā reģionālā līmenī, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot reģionālas vadošās iestādes. To pienākumi būtu jānorāda šajā regulā. Vadošajām iestādēm būtu jādod iespēja daļu savu pienākumu deleģēt, vienlaikus saglabājot atbildību par pārvaldības efektivitāti un pareizību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai KLP stratēģisko plānu pārvaldībā un īstenošanā Savienības finansiālās intereses tiktu aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunā Finanšu regula] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [jaunā Horizontālā regula].

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

70. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(70) Saskaņā ar dalītās pārvaldības principu KLP īstenošanā Komisijai palīdz komitejas, kuras sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem. Lai vienkāršotu sistēmu un racionalizētu stāvokli dalībvalstīm, šīs regulas īstenošanas nolūkiem izveido tikai vienu – Uzraudzības komiteju, kurā tiek apvienotas uz 2014.–2020. gada plānošanas perioda laiku izveidotās Lauku attīstības komiteja un Tiešo maksājumu komiteja. Tādējādi pienākumu palīdzēt dalībvalstīm ar KLP stratēģisko plānu īstenošanu savstarpēji dala attiecīgā vadošā iestāde un minētā Uzraudzības komiteja. Saskaņā ar šo regulu Komisijas palīgu vidū būtu jābūt arī Kopējās lauksaimniecības politikas komitejai.

(70) Saskaņā ar dalītās pārvaldības principu KLP īstenošanā Komisijai palīdz komitejas, kuras sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem. Lai vienkāršotu sistēmu un racionalizētu stāvokli dalībvalstīm, šīs regulas īstenošanas nolūkiem izveido tikai vienu – Uzraudzības komiteju, kurā tiek apvienotas uz 2014.–2020. gada plānošanas perioda laiku izveidotās Lauku attīstības komiteja un Tiešo maksājumu komiteja. Tādējādi pienākumu palīdzēt dalībvalstīm ar KLP stratēģisko plānu īstenošanu savstarpēji dala attiecīgā vadošā iestāde un minētā Uzraudzības komiteja. Tomēr gadījumā, ja ar lauku attīstības politiku saistītos elementus izstrādā reģionālā līmenī, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot reģionālas uzraudzības komitejas. Saskaņā ar šo regulu Komisijas palīgu vidū būtu jābūt arī Kopējās lauksaimniecības politikas komitejai.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

71. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(71) Ar ELFLA tehnisko palīdzību pēc Komisijas ierosmes būtu jāatbalsta rīcība, kas saistīta ar [HzR 7. pantā] minēto uzdevumu izpildi. Tehnisko palīdzību pēc dalībvalstu ierosmes var sniegt arī tālab, lai izpildītu uzdevumus, kas vajadzīgi pārvaldības efektivitātes nodrošināšanai un atbalsta īstenošanai saistībā ar KLP stratēģisko plānu. Tehniskās palīdzības palielināšana pēc dalībvalsts ierosmes ir pieejama vienīgi attiecībā uz Maltu.

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

74. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(74) Orientēšanās uz rezultātu, kuru ir iedarbinājis jaunais īstenošanas modelis, prasa veidot izteiktu veikuma kultūru, jo sevišķi tāpēc, lai KLP stratēģisko plānu pienesums palīdzētu virzīties arī uz citu dalīti pārvaldīto politiku plašajiem vispārīgajiem mērķiem. Veikumā balstīta politika paredz veikt ikgadēju un daudzgadēju novērtējumu, kura pamatā ir atlasīti izlaides, rezultātu un ietekmes rādītāji, kas definēti veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmā. Tālab būtu jāatlasa apjomā ierobežots un mērķorientēts rādītāju kopums, kurš pēc iespējas ciešāk atspoguļo to, vai atbalstītā intervence palīdz sasniegt nospraustos mērķus. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem saistītie rezultātu un izlaides rādītāji var aptvert intervences, kuras paredzētas ar valsts vidiskās un klimatiskās plānošanas instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(74) Orientēšanās uz rezultātu, kuru ir iedarbinājis jaunais īstenošanas modelis, prasa veidot izteiktu veikuma kultūru, jo sevišķi tāpēc, lai KLP stratēģisko plānu pienesums palīdzētu virzīties arī uz citu dalīti pārvaldīto politiku plašajiem vispārīgajiem mērķiem. Veikumā balstīta politika paredz veikt novērtējumus, kuru pamatā ir atlasīti izlaides, rezultātu un ietekmes rādītāji, kas definēti veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmā. Tālab būtu jāatlasa apjomā ierobežots un mērķorientēts rādītāju kopums, kurš pēc iespējas ciešāk atspoguļo to, vai atbalstītā intervence palīdz sasniegt nospraustos mērķus. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem saistītie rezultātu un izlaides rādītāji var aptvert intervences, kuras paredzētas ar valsts vidiskās un klimatiskās plānošanas instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

75. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(75) Veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas satvarā dalībvalstīm būtu jāuzrauga paveiktais un katru gadu jāziņo Komisijai par sasniegtajiem rezultātiem. Uz dalībvalstu sniegtās informācijas pamata Komisijai, izmantojot rādītāju pamatkopumu, būtu jāziņo par to, kas virzībā uz konkrēto mērķu sasniegšanu paveikts visā plānošanas periodā.

(75) Veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas satvarā dalībvalstīm būtu jāuzrauga paveiktais un jāziņo par sasniegtajiem rezultātiem. Uz dalībvalstu sniegtās informācijas pamata Komisijai, izmantojot rādītāju pamatkopumu, būtu jāziņo par to, kas virzībā uz konkrēto mērķu sasniegšanu paveikts visā plānošanas periodā.

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

76. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(76) Būtu jāievieš mehānismi, kas ļautu aizsargāt Savienības finansiālās intereses gadījumā, ja KLP stratēģisko plānu īstenošana ievērojami attālinātos no noteiktajiem mērķrādītājiem. Ievērojama un nepamatota negatīva veikuma gadījumā dalībvalstīm var būt jāiesniedz rīcības plāni. Tas varētu izraisīt maksājumu atlikšanu un pat Savienības līdzekļu piešķīruma samazināšanu, ja plānotos rezultātus sasniegt neizdotos. Lai veicinātu labu vidisko un klimatisko veikumu, kā daļa no stimulēšanas mehānisma turklāt tiek iedibināta vispārīga veikuma prēmija.

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

80.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(80a) Ar trešām valstīm parakstītos tirdzniecības nolīgumos saistībā ar lauksaimniecības nozari būtu jāiekļauj mehānismi un drošības klauzulas, lai Savienības un ārpussavienības valstu lauksaimniekiem garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un aizsargātu patērētājus.

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

81. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(81) Personas dati, kas savākti šīs regulas noteikumu piemērošanas nolūkā, būtu jāapstrādā šādam nolūkam atbilstošā veidā. Tie būtu arī jāanonimizē, jāagregē, ja tos apstrādā uzraudzības vai izvērtēšanas nolūkā, un jāaizsargā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001¹⁹ un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679²⁰. Datu subjekti būtu jāinformē par šādu apstrādi un par viņu tiesībām attiecībā uz datu aizsardzību.

(81) Personas dati, kas savākti šīs regulas noteikumu piemērošanas nolūkā, būtu jāapstrādā šādam nolūkam atbilstošā veidā. Tie būtu arī jāanonimizē, jāagregē, ja tos apstrādā uzraudzības vai izvērtēšanas nolūkā, un jāaizsargā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) 2018/1725¹⁹ un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679²⁰. Datu subjekti būtu jāinformē par šādu apstrādi un par viņu tiesībām attiecībā uz datu aizsardzību.

_________________

¹⁹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

¹⁹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

²⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

83. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(83) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, aizsargātu lauksaimnieku tiesības un garantētu to, ka tiešo maksājumu intervences noris gludi, saskanīgi un iedarbīgi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt noteiktus aktus, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī paredz kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un šo šķirņu tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību; pieņem laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa noteikumus un nosaka dažus ar tiem saistītus elementus attiecībā uz atbalsttiesīguma prasībām un noteikumus par deklarāciju saturu un maksājumtiesību aktivizēšanas prasībām; sīkākus noteikumus par ekoshēmām; pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai saistītā ienākumu atbalsta saņēmēji neciestu no strukturāliem nozares tirgus traucējumiem, tostarp lēmumu par to, ka šāda atbalsta izmaksāšanu, pamatojoties uz ražošanas vienībām, par kurām tas bijis piešķirts iepriekšējā atsauces laikposmā, drīkst turpināt līdz 2027. gadam; noteikumus un nosacījumus par konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļaušanu saistībā ar kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu un noteikumus par tā piešķiršanas nosacījumiem.

(83) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, aizsargātu lauksaimnieku tiesības un garantētu to, ka tiešo maksājumu intervences noris gludi, saskanīgi un iedarbīgi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt noteiktus aktus, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī paredz kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un šo šķirņu tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību; pieņem laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa noteikumus un nosaka dažus ar tiem saistītus elementus attiecībā uz atbalsttiesīguma prasībām, izstrādā kritērijus līdzvērtīgu pasākumu noteikšanai un atbilstīgas prasības, kas piemērojamas valstu vai reģionālām sertifikācijas shēmām; izveido katalogu ar lauksaimniecības prakšu piemēriem, kas ir labvēlīgi klimatam, videi un dzīvnieku labturībai; pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai saistītā ienākumu atbalsta saņēmēji neciestu no strukturāliem nozares tirgus traucējumiem, tostarp lēmumu par to, ka šāda atbalsta izmaksāšanu, pamatojoties uz ražošanas vienībām, par kurām tas bijis piešķirts iepriekšējā atsauces laikposmā, drīkst turpināt līdz 2027. gadam; noteikumus un nosacījumus par konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļaušanu saistībā ar kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu un noteikumus par tā piešķiršanas nosacījumiem.

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

84. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(84) Lai nozariskās intervences palīdzētu sasniegt KLP mērķus un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgu vai negodīgu konkurenci, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar kuriem nosaka starpnozaru organizāciju apstiprināšanas kritērijus un noteikumus, ko piemēro situācijās, kad apstiprinātā starpnozaru organizācija šiem kritērijiem neatbilst, un ražotāju pienākumus; noteikumus, ar kuriem nodrošina nozarisko intervenču pareizu darbību, noteikumus par Savienības finansiālās palīdzības aprēķināšanu, par atsauces laikposmiem un to, kā aprēķināma tirgū laistās produkcijas vērtība, un noteikumus par Savienības finansiālās palīdzības maksimālo līmeni attiecībā uz izņemšanu no tirgus; noteikumus, ar kuriem nosaka izdevumu maksimālo apjomu attiecībā uz vīnadārzu atkārtoto apstādīšanu; noteikumus, saskaņā ar kuriem ražotājiem jāizņem no tirgus vīndarības blakusprodukti, noteikumus par izņēmumiem no minētā pienākuma, kurus nosaka, lai neradītu papildu administratīvo slogu, un noteikumus par destilētāju brīvprātīgu sertificēšanos, kā arī noteikumus saistībā ar veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz pagaidu atkāpšanos no noteikumu izpildes ļoti nelabvēlīgos apstākļos, tādos kā katastrofāli notikumi vai epidēmijas. Komisija būtu arī jāpilnvaro noteikt prakses, kas būtu līdzvērtīgas lauksaimniecības un vides praksēm un valsts vai reģionālām vides sertifikācijas shēmām. Konkrētāk, lai nodrošinātu Savienības fondu izmantojuma efektivitāti un lietderīgumu biškopības nozariskajās intervencēs, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar kuriem nosaka papildu prasības par paziņošanas pienākumu un par minimālajām Savienības iemaksām attiecībā uz izdevumiem, ar kuriem šā veida intervences īsteno. Lai izstrādātu KLP stratēģiskos plānus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus nolūkā izstrādāt rīcības kodeksu attiecībā uz partnerības veidošanu starp dalībvalsti un kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī citiem partneriem.

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

85. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(85) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un garantētu, ka lauku attīstības intervences sasniedz nospraustos mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz pārvaldības saistībām, investīcijām un sadarbību.

(85) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un garantētu, ka lauku attīstības intervences sasniedz nospraustos mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz to, lai noteiktiem intervenču veidiem papildinātu atbalsta minimālās un maksimālās summas.

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

86. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(86) Lai būtu iespējams grozīt dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt tiesību aktus attiecībā uz dalībvalstu piešķīrumiem par tiešo maksājumu intervencēm un noteikumus par KLP stratēģiskā plāna saturu.

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

87. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(87) Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus un novērstu lauksaimnieku negodīgu konkurenci vai diskriminēšanu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz eļļas augu atsauces atbalstplatību noteikšanu; to, kādā kārtībā piešķirama ar kultūratkarīgo kokvilnas maksājumu saistītā konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļauja un kādi ir ar šo atļauju saistītie paziņojumi; kā aprēķināms maksājuma samazinājums, ja atbalsttiesīgā kokvilnas platība pārsniedz bāzes platību; kāda ir Savienības finansiālā palīdzība par vīndarības blakusproduktu destilāciju; kāds ir lauku attīstības intervencēm paredzētās Savienības palīdzības kopapjoma ikgadējais sadalījums dalībvalstīm; kādi ir KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamo elementu pasniegšanas noteikumi; kāda ir KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas kārtība un termiņi un kā notiek KLP stratēģisko plānu grozīšanas prasījumu iesniegšana un apstiprināšana; kādi ir attiecībā uz KLP stratēģisko plānu piedāvātajām iespējām paredzamo informācijas un publicitātes prasību piemērošanas vienotie nosacījumi; kādi ir veikuma, uzraudzības un izvērtējuma noteikumi; kā pasniedzams gada veikuma ziņojuma saturs; kādi ir noteikumi par informāciju, kas dalībvalstīm jānosūta, lai Komisija varētu izdarīt veikuma novērtējumu, un noteikumi par datu vajadzībām un sinerģiju starp potenciālajiem datu avotiem, un kādā kārtībā nodrošināma konsekventa pieeja, kas ļauj lemt par veikuma prēmiju piešķiršanu dalībvalstīm. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011²².

(87) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai un novērstu lauksaimnieku negodīgu konkurenci vai diskriminēšanu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz eļļas augu atsauces atbalstplatību noteikšanu; to, kādā kārtībā piešķirama ar kultūratkarīgo kokvilnas maksājumu saistītā konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļauja un kādi ir ar šo atļauju saistītie paziņojumi; kā aprēķināms maksājuma samazinājums, ja atbalsttiesīgā kokvilnas platība pārsniedz bāzes platību; kāda ir Savienības finansiālā palīdzība par vīndarības blakusproduktu destilāciju; kāds ir lauku attīstības intervencēm paredzētās Savienības palīdzības kopapjoma ikgadējais sadalījums dalībvalstīm; kāda ir KLP stratēģisko plānu standartizētā forma; kāda ir KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas kārtība un termiņi un kā notiek KLP stratēģisko plānu grozīšanas prasījumu iesniegšana un apstiprināšana; kādi ir attiecībā uz KLP stratēģisko plānu piedāvātajām iespējām paredzamo informācijas un publicitātes prasību piemērošanas vienotie nosacījumi un kā pasniedzams gada veikuma ziņojuma saturs. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011²².

_________________

²² Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

92.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(92a) Savienības salu reģioni lauksaimnieciskajās darbībās un lauku apvidu attīstīšanā saskaras ar īpašām grūtībām. Būtu jāveic KLP ietekmes novērtējums šajos reģionos un jāapsver Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 229/2013 minēto pasākumu paplašināšana, tos attiecinot uz visiem Savienības salu reģioniem.

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

93. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(93) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un nepārtrauktību, īpašos noteikumus, kurus Horvātijai piemēro saskaņā ar tiešo maksājumu un valsts tiešo papildmaksājumu pakāpeniskās ieviešanas mehānismu, būtu jāturpina piemērot. Horvātijai saskaņā ar Pievienošanās līgumu būs tiesības saņemt līdzekļus 2022. gadā, tostarp papildfinansējumu, lai izveidotu valsts rezervi atmīnētās zemes apstrādei Horvātijā, un šīs tiesības būtu jāiekļauj valsts finansējuma 2022. gadam aprēķinā.

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) intervences veidiem un kopējām prasībām, kas dalībvalstīm izvirzītas minēto mērķu sasniegšanai, kā arī ar to saistīto finansēšanas kārtību;

b) intervences veidiem un kopējām prasībām, kas dalībvalstīm izvirzītas minēto mērķu sasniegšanai, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kā arī ar to saistīto finansēšanas kārtību;

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) KLP stratēģiskajiem plāniem, kuri jāizstrādā dalībvalstīm un kuros saskaņā ar konkrētajiem mērķiem un konstatētajām vajadzībām nosaka mērķrādītājus un intervences un iedala finanšu resursus;

c) KLP stratēģiskajiem plāniem, kuri jāizstrādā dalībvalstīm un (attiecīgā gadījumā) sadarbībā ar to reģioniem un kuros saskaņā ar konkrētajiem mērķiem un konstatētajām vajadzībām, kā arī saskaņā ar iekšējo tirgu nosaka mērķrādītājus un intervences un iedala finanšu resursus;

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šo regulu piemēro Savienības atbalstam, ar kuru no ELGF un ELFLA finansē KLP stratēģiskajā plānā paredzētās intervences; minēto plānu izstrādā ikviena dalībvalsts, apstiprina Komisija, un tas aptver laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Atbalstam, kuru ELFLA finansē saskaņā ar šo regulu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) [CPR]²⁶ II sadaļas III nodaļu, III sadaļas II nodaļu un 41. un 43. pantu.

2. Lai nodrošinātu Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) un KLP stratēģisko plānu saskaņotību, atbalstam, kuru ELFLA finansē saskaņā ar šo regulu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) [CPR]²⁶ II sadaļas III nodaļu, III sadaļas II nodaļu un 41. un 43. pantu.

__________________

²⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes [..] Regula (ES) [../..] [..] (OV L [..], [..], [..]. lpp.).

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) “lauksaimnieks” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa neatkarīgi no šādai grupai un tās locekļiem valsts tiesību aktos piešķirtā juridiskā statusa, kuras saimniecība atrodas vietā, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā definēts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 52. pantā saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. un 355. pantu, un kura veic dalībvalstu definētu lauksaimniecisku darbību;

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b a) “sabiedriskie labumi” ir preces vai pakalpojumi, par kuriem negūst ieņēmumus no tirgus un kuri nodrošina vidiskus un sabiedriskus rezultātus, kas pārsniedz tos, kuri paredzēti vides, klimata un dzīvnieku labturības tiesību aktos;

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – bb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b b) “Eiropas sabiedriskie labumi” ir sabiedriskas preces vai pakalpojumi, kuru efektīva nodrošināšana iespējama tikai Savienības līmenī ar intervences pasākumiem, lai panāktu koordināciju starp dalībvalstīm un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības lauksaimniecības tirgū. Eiropas sabiedriskie labumi jo īpaši ietver ūdens resursu saglabāšanu, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, augsnes auglības aizsardzību, apputeksnētāju aizsardzību un dzīvnieku labturību;

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) “kopfonds” ir shēma, ko dalībvalsts akreditējusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem un kas paredz iesaistīto lauksaimnieku apdrošināšanos un kompensāciju izmaksāšanu, ja iesaistītie lauksaimnieki cieš ekonomiskus zaudējumus;

e) “kopfonds” ir shēma, ko dalībvalsts akreditējusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem un kas paredz iesaistīto lauksaimnieku nodrošināšanos pret riskiem un kompensāciju saņemšanu gadījumā, ja ciesti ekonomiski zaudējumi vai samazinājušies ienākumi;

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – f punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) projekts, līgums, rīcība vai projektu grupa, kas atlasīta attiecīgo programmu satvarā;

i) projekts, līgums, rīcība vai projektu grupa, kas atlasīta attiecīgā stratēģiskā plāna satvarā;

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – f punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii) (finanšu instrumentu kontekstā) programmieguldījums finanšu instrumentā un sekojošais finansiālais atbalsts, kuru ar minētā finanšu instrumenta starpniecību sniedz galasaņēmējam;

ii) (finanšu instrumentu kontekstā) stratēģiskā plāna ieguldījums finanšu instrumentā un sekojošais finansiālais atbalsts, kuru ar minētā finanšu instrumenta starpniecību sniedz galasaņēmējam;

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – h punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) publisko tiesību vai privāttiesību struktūra, subjekts, kuram var arī nebūt juridiskas personas statusa, vai fiziska persona, kas ir atbildīga par darbību sākšanu vai par darbību sākšanu un īstenošanu;

i) publisko tiesību vai privāttiesību struktūra, subjekts, kuram var arī nebūt juridiskas personas statusa, fiziska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa, kas ir atbildīga par darbību sākšanu vai par darbību sākšanu un īstenošanu;

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – h punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii) (valsts atbalsta shēmu kontekstā) atbalstu saņemošā struktūra;

ii) (valsts atbalsta shēmu kontekstā) atbalstu saņemošais subjekts;

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) “mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti parametri, kas zināma laikposma beigās jāsasniedz ar konkrētu mērķi raksturojošiem rezultātu rādītājiem;

i) “mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti parametri, kas KLP stratēģiskā plāna laikposma beigās jāsasniedz saistībā ar konkrētu mērķi raksturojošiem rezultātu rādītājiem;

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – j punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

j) “starpposma mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti starpposma parametri, kas zināmā KLP stratēģiskā plāna laikposma brīdī jāsasniedz ar konkrētu mērķi raksturojošiem rādītājiem.

j) “starpposma mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti starpposma parametri, kas zināmā KLP stratēģiskā plāna laikposma brīdī dalībvalstij jāsasniedz, lai panāktu savlaicīgu progresu saistībā ar konkrētu mērķi raksturojošiem rezultatīviem rādītājiem.

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos definē, kas ir lauksaimnieciska darbība, lauksaimniecības platība, atbalsttiesīgs hektārs, īstens lauksaimnieks un gados jauns lauksaimnieks:

1. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos definē, kas ir lauksaimnieciska darbība, lauksaimniecības platība, atbalsttiesīgs hektārs, aktīvs lauksaimnieks, gados jauns lauksaimnieks un iesācējs lauksaimnieks:

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) “lauksaimniecības platību” definē tā, lai aptvertu aramzemi, ilggadīgos stādījumus un ilggadīgos zālājus. Terminus “aramzeme”, “ilggadīgie stādījumi” un “ilggadīgie zālāji” dalībvalstis sīkāk precizē pēc šādas sistēmas:

b) “lauksaimniecības platību” definē tā, lai aptvertu aramzemi, ilggadīgos stādījumus, ilggadīgos zālājus un agromežsaimniecības sistēmas. Ainavas iezīmes iekļauj kā lauksaimniecības platības komponentus. Terminus “aramzeme”, “ilggadīgie stādījumi”, “ilggadīgie zālāji” un “agromežsaimniecības sistēmas” dalībvalstis sīkāk precizē pēc šādas sistēmas:

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) “aramzeme” ir apstrādāta augkopības zeme vai augkopībai pieejama papuves platība un ietver arī platības, kuras atstātas atmatā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999²⁸ 22., 23. un 24. pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005²⁹ 39. pantu, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu vai šīs regulas 65. pantu;

i) “aramzeme” ir apstrādāta augkopības zeme vai augkopībai pieejama papuves platība un var ietvert kultūru kombinēšanu ar kokiem un/vai krūmiem, lai veidotu meža aramzemes agromežsaimniecības sistēmu, un ietver arī platības, kuras atstātas atmatā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999²⁸ 22., 23. un 24. pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005²⁹ 39. pantu, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu vai šīs regulas 65. pantu;

__________________

²⁸ Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.).

²⁹ Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii) “ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības” (kopā saukti par ilggadīgajiem zālājiem) ir zeme, kura piecus gadus vai ilgāk vairs nav iekļauta saimniecības augsekas sistēmā un kuru izmanto zāles vai citu lopbarības zālaugu dabiskai audzēšanai (pašsējā) vai kultivējot (iesējot). Tur var augt arī citi augi, piemēram, krūmi un/vai koki, kurus var noganīt vai izmantot dzīvnieku barības ieguvei;

iii) “ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības” (kopā saukti par ilggadīgajiem zālājiem) ir zeme, kuru izmanto zāles vai citu lopbarības zālaugu dabiskai audzēšanai (pašsējā) vai kultivējot (iesējot) un kura septiņus gadus vai ilgāk nav iekļauta saimniecības augsekas sistēmā, kā arī kura (ja dalībvalstis tā nolemj) piecus gadus vai ilgāk nav aparta; tur var augt arī citi augi, piemēram, krūmi un/vai koki, kurus var noganīt, un (ja dalībvalstis tā nolemj) citas sugas, tādas kā krūmi un/vai koki, no kurām iegūst lopbarību, ar noteikumu, ka dominējošā kultūra joprojām ir stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi. Dalībvalstis var arī nolemt, ka par ilggadīgiem zālājiem ir uzskatāma:

i) zeme, kas izmantojama noganīšanai un ir daļa no iedibinātās vietējās prakses, ja stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi ganību teritorijās tradicionāli nav dominējošā kultūra; un/vai

ii) zeme, kas izmantojama noganīšanai, ja stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi ganību teritorijās nav dominējošā kultūra vai nav sastopami;

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iiia) “agromežsaimniecības sistēmas” ir zemes izmantošanas sistēmas, kurās kokus audzē tajā pašā zemē, kurā piekopj lauksaimniecisku praksi;

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) tiešo maksājumu intervenču vajadzībām “atbalsttiesīgu hektāru” definē tā, lai ietvertu visas saimniecībā esošās lauksaimniecības platības:

c) tiešo maksājumu intervenču vajadzībām “atbalsttiesīgu hektāru” definē tā, lai ietvertu visas saimniecībā esošās lauksaimniecības platības, tostarp mobilas vai stacionāras pagaidu tehniskās iekārtas, jo īpaši iekšējās saimniecību brauktuves un dzirdinātavas, kā arī skābbarības ruļļu glabātuves un apūdeņotas platības, kas tiek izmantotas kultūru audzēšanai mitrājos, proti, platības:

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) kas tā gada laikā, par kuru pieprasīts atbalsts, ir izmantotas lauksaimnieciskai darbībai vai – ja platību izmanto arī ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām – ir izmantotas pārsvarā lauksaimnieciskām darbībām, un kas ir lauksaimnieka rīcībā. Ja ir pienācīgi pamatoti vidiski iemesli, atbalsttiesīgie hektāri var ietvert atsevišķas platības, ko lauksaimnieciskām darbībām izmanto tikai reizi divos gados;

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kaņepju audzēšanas platības atbalsttiesīgas ir tikai tad, ja izmantoto šķirņu tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,2 %;

Kaņepju audzēšanas platības atbalsttiesīgas ir tikai tad, ja izmantoto šķirņu tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,3 %;

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) “īstenu lauksaimnieku” definē tā, lai atbalstu nepiešķirtu personām, kuru lauksaimnieciskā darbība ir maznozīmīga daļa no šo personu vispārējās saimnieciskās darbības vai kuru galvenā darījumdarbība nav lauksaimnieciska, bet arī tā, lai no atbalsta neizslēgtu daudznozaru lauksaimniekus. Šī definīcija, pamatojoties uz tādiem nosacījumiem kā, piemēram, ienākumu pārbaudes, darbaspēka izlietojums saimniecībā, uzņēmējsabiedrības mērķis un/vai atrašanās reģistros, ļauj noteikt, kādus lauksaimniekus neuzskata par īsteniem;

d) “aktīvu lauksaimnieku” dalībvalstis definē tā, lai atbalstu nepiešķirtu personām, kuru lauksaimnieciskā darbība ir tikai maznozīmīga daļa no šo personu vispārējās saimnieciskās darbības, bet arī tā, lai no atbalsta neizslēgtu daudznozaru lauksaimniekus. Šī definīcija jebkurā gadījumā saglabā Savienības ģimenes lauku saimniecības modeli ar individuālām vai grupas iezīmēm neatkarīgi no saimniecības lieluma, un, ja nepieciešams, var ņemt vērā LESD 349. pantā definētās reģionu īpatnības. Dalībvalstis no šīs definīcijas var izslēgt fiziskas personas vai uzņēmumus, kas veic liela mēroga lauksaimniecības produktu pārstrādi; izslēgšanu neattiecina uz lauksaimnieku grupām.

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) “gados jaunu lauksaimnieku” definē tā, lai paredzētu, ka:

e) “gados jaunu lauksaimnieku” definē tā, lai paredzētu 40 gadu vecuma ierobežojumu un to, ka:

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) lauksaimnieka vecums nepārsniedz 40 gadus;

svītrots

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii) lauksaimnieks ir attiecīgi apmācīts un/vai ar vajadzīgajām prasmēm.

iii) lauksaimnieks ir attiecīgi apmācīts un/vai ar attiecīgām prasmēm.

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – 2. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Novērtējot atbilstību nosacījumiem saistībā ar lauku saimniecības vadītāja statusu, dalībvalstis ņem vērā partnerības īpatnības.

Grozījums Nr. 99

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e a) “iesācēju lauksaimnieku” definē tā, lai paredzētu, ka:

i) lauksaimnieks ir lauku saimniecības vadītājs;

ii) lauksaimnieks ir attiecīgi apmācīts un/vai ar vajadzīgajām prasmēm;

iii) lauksaimnieka vecums pārsniedz 40 gadus.

Saskaņā ar šo definīciju “iesācēju lauksaimnieku” neuzskata par “gados jaunu lauksaimnieku”, kā definēts e) apakšpunktā.

Grozījums Nr. 100

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī nosaka kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un 1. punkta c) apakšpunktā minētā tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību.

(2) Lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu ar noteikumiem, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī nosaka kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību.

Grozījums Nr. 101

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ELGF un ELFLA atbalstu sniedz, lai lauksaimniecība, nodrošinājums ar pārtiku un lauku apvidi attīstītos ilgtspējīgākā veidā, un šis atbalsts palīdz sasniegt šādus vispārīgos mērķus:

Saistībā ar LESD 39. pantā noteiktajiem KLP mērķiem ELGF un ELFLA atbalstu sniedz, lai lauksaimniecība, nodrošinājums ar pārtiku un lauku apvidi attīstītos ilgtspējīgākā veidā, un šis atbalsts palīdz sasniegt šādus vispārīgos mērķus ekonomikas, vides un sociālajā jomā:

Grozījums Nr. 102

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) attīstīt gudru, izturētspējīgu un daudzveidīgu lauksaimniecību, kas garantē uzturdrošību;

a) attīstīt modernu, konkurētspējīgu, izturētspējīgu un daudzveidīgu lauksaimniecību, kas garantē ilgtermiņa uzturdrošību, vienlaikus saglabājot ģimenes lauku saimniecības modeli;

Grozījums Nr. 103

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) balstīt vidprūpi un klimata darbus un veicināt Savienības vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanu;

b) atbalstīt un uzlabot vides aizsardzību, bioloģisko daudzveidību un rīcību klimata jomā un veicināt Savienības vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanu;

Grozījums Nr. 104

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) stiprināt sociālekonomisko vidi lauku apvidos.

c) stiprināt sociālekonomisko vidi lauku apvidos, lai sekmētu darbvietu radīšanu un saglabāšanu, garantējot lauksaimniekiem dzīvotspējīgus ienākumus, cenšoties panākt pienācīgu dzīves līmeni visiem lauksaimniecībā iesaistītajiem un risinot lauku iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu, īpašu uzmanību pievēršot mazāk apdzīvotiem un mazāk attīstītiem reģioniem un līdzsvarotai teritoriālai attīstībai.

Grozījums Nr. 105

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šos mērķus papildina horizontālais mērķis – ar zināšanām, inovāciju un digitalizēšanu modernizēt lauksaimniecību un lauku apvidus, veicinot jaunā apgūšanu, kopīgošanu un tālāku izplatīšanu.

Šos mērķus papildina un savstarpēji saista horizontālais mērķis, proti, modernizēt nozari, nodrošinot lauksaimniekiem piekļuvi pētniecībai, apmācībai, zināšanu kopīgošanai un zināšanu pārneses pakalpojumiem, inovācijai un digitalizācijai lauksaimniecībā un lauku apvidos, un veicinot šo iespēju izmantošanu.

Grozījums Nr. 106

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) lai stiprinātu uzturdrošību, atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un saimniecību izturētspēju visā Savienībā;

a) lai stiprinātu ilgtermiņa uzturdrošību un lauksaimniecības daudzveidību, nodrošināt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienībā, vienlaikus nodrošinot drošu un kvalitatīvu pārtiku par taisnīgām cenām nolūkā novērst lauksaimnieku skaita samazināšanos un nodrošināt Savienības lauksaimnieciskās ražošanas ekonomisko ilgtspēju;

Grozījums Nr. 107

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) pastiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot konkurētspēju, tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, tehnoloģijām un digitalizāciju;

b) pastiprināt orientēšanos uz tirgu vietējos, valsts, Savienības un starptautiskajos tirgos, kā arī uzlabot tirgus stabilizāciju, riska un krīzes pārvaldību un palielināt lauku saimniecību ilgtermiņa konkurētspēju, lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības iespējas, lielāku uzmanību pievēršot kvalitātes diferenciācijai, pētniecībai, inovācijai, tehnoloģijām, zināšanu pārnesei un apmaiņai un digitalizācijai, kā arī atvieglinot lauksaimnieku piekļuvi aprites ekonomikas dinamikai;

Grozījums Nr. 108

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) uzlabot lauksaimnieku stāvokli pievienotās vērtības veidošanas ķēdē;

c) uzlabot lauksaimnieku sarunu pozīcijas pievienotās vērtības veidošanas ķēdēs, mudinot veidot apvienības, ražotāju organizācijas un vest kolektīvas sarunas, kā arī veicinot īsas piegādes ķēdes un uzlabojot tirgus pārredzamību;

Grozījums Nr. 109

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku;

d) dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un spējās pielāgoties globālajai sasilšanai, kā arī atbalstīt ilgtspējīgas enerģijas izmantošanu, vienlaikus nodrošinot uzturdrošību nākotnē, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas lauksaimniecības un pārtikas nozarē, tostarp ar oglekļa dioksīda piesaisti augsnē un mežu aizsardzību saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem;

Grozījums Nr. 110

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu;

e) veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu, vienlaikus samazinot atkarību no ķīmisko vielu lietošanas, lai sasniegtu attiecīgajos likumdošanas instrumentos noteiktos mērķus un atalgotu par tādām lauksaimniecības praksēm un sistēmām, kas sniedz daudzus ieguvumus videi, tostarp aptur pārtuksnešošanos;

Grozījums Nr. 111

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību, stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas;

f) palīdzēt apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, tostarp aizsargājot videi labvēlīgu faunu, arī apputeksnētāju sugas, veicinot agrobioloģisko daudzveidību, vides pakalpojumus, dabas aizsardzību un agromežsaimniecību, kā arī palīdzēt novērst dabas apdraudējumu un panākt lielāku izturētspēju, atjaunot un saglabāt augsni, ūdensobjektus, biotopus un ainavas un atbalstīt lauksaimniecības sistēmas ar augstu dabas vērtību (HNV);

Grozījums Nr. 112

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g) piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību lauku apvidos;

g) piesaistīt un atbalstīt gados jaunus lauksaimniekus un iesācējus lauksaimniekus, un veicināt sieviešu iesaistīšanos lauksaimniecības nozarē, jo īpaši vismazāk apdzīvotajos apvidos un apvidos ar dabas ierobežojumiem; veicināt apmācību un pieredzes uzkrāšanu visā Savienībā, ilgtspējīgu darījumdarbību un darbvietu radīšanu lauku apvidos;

Grozījums Nr. 113

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, tostarp veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību;

h) veicināt sociālo un teritoriālo kohēziju lauku apvidos, tostarp radot darbvietas, un veicināt izaugsmi, investīcijas, sociālo iekļautību, apkarojot nabadzību lauku apvidos un panākot vietējo attīstību, tostarp sniedzot augstas kvalitātes vietējos pakalpojumus lauku kopienām, īpašu uzmanību pievēršot apvidiem ar dabas ierobežojumiem; veicināt pienācīgus dzīves, darba un ekonomiskos apstākļus; diversificēt darbības un ienākumus, tostarp agrotūrismu, bioekonomiku, aprites ekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību, vienlaikus nodrošinot dzimumu līdztiesību; atbalstīt iespēju vienlīdzību lauku apvidos, īstenojot konkrētus atbalsta pasākumus, un atzīt sieviešu darbu lauksaimniecībā, amatniecībā, tūrismā un vietējo pakalpojumu sniegšanā;

Grozījums Nr. 114

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par pārtikas atkritumiem un par dzīvnieku labturību.

i) uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu, augstas kvalitātes un ilgtspējīgi ražotu pārtiku, par bioloģisko lauksaimniecību, pārtikas atkritumiem, kā arī par vides ilgtspēju, rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem un dzīvnieku veselības un labturības uzlabošanu, kā arī palielināt sabiedrības izpratni par lauksaimniecības un lauku teritoriju nozīmi, vienlaikus veicinot Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu.

Grozījums Nr. 115

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Konkrēto mērķu īstenošanā dalībvalstis nodrošina KLP atbalsta vienkāršošanu un veikuma faktiskumu.

2. Lai sasniegtu konkrētos mērķus, dalībvalstis un Komisija nodrošina KLP atbalsta veikuma faktiskumu un vienkāršošanu galasaņēmējiem, samazinot administratīvo slogu un vienlaikus nodrošinot saņēmēju nediskrimināciju.

Grozījums Nr. 116

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

To, cik lielā mērā ir sasniegti 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktie mērķi, novērtē, pamatojoties uz kopējiem rādītājiem, kuri raksturo izlaidi, rezultātu un ietekmi. Kopējo rādītāju komplektā ietilpst:

To, cik lielā mērā ir sasniegti 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktie mērķi, novērtē, pamatojoties uz kopējiem rādītājiem, kuri raksturo izlaidi, rezultātu un ietekmi, un balstoties uz oficiāliem informācijas avotiem. Kopējo rādītāju komplektā ietilpst:

Grozījums Nr. 117

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) rezultāta rādītāji, kas ir saistīti ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem un ko izmanto, lai KLP stratēģiskajos plānos attiecībā uz šiem mērķiem noteiktu skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus un novērtētu, kā sekmējas virzība uz minēto mērķrādītāju sasniegšanu. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem konkrētajiem mērķiem saistītie mērķrādītāji var aptvert intervences, kuras īsteno ar attiecīgiem valsts vidiskās un klimatiskās plānošanas instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar XI pielikumā uzskaitītajiem Savienības tiesību aktiem;

b) rezultāta rādītāji, kas ir saistīti ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem un ko izmanto, lai KLP stratēģiskajos plānos attiecībā uz šiem mērķiem noteiktu skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus un novērtētu, kā sekmējas virzība uz minēto mērķrādītāju sasniegšanu. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem konkrētajiem mērķiem saistītie mērķrādītāji var aptvert intervences, kuras sekmē to saistību izpildi, kas uzņemtas saskaņā ar XI pielikumā uzskaitītajiem Savienības tiesību aktiem;

Grozījums Nr. 118

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) ietekmes rādītāji, kas ir saistīti ar 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktajiem mērķiem un tiek izmantoti KLP stratēģisko plānu un pašas KLP kontekstā.

c) ietekmes rādītāji, kas ir saistīti ar 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktajiem mērķiem un tiek izmantoti KLP stratēģisko plānu kontekstā, ņemot vērā ārējos faktorus ārpus KLP.

Grozījums Nr. 119

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var sīkāk iedalīt I pielikumā noteiktos izlaides rādītājus un rezultāta rādītājus saistībā ar konkrētiem valsts un reģionālajiem aspektiem, kas iekļauti to stratēģiskajos plānos.

Grozījums Nr. 120

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt I pielikumu grozošus deleģētos aktus, ar kuriem kopējos izlaides, rezultāta un ietekmes rādītājus koriģē, lai ņemtu vērā to piemērošanas pieredzi un vajadzības gadījumā pievienotu jaunus rādītājus.

2. Līdz stratēģisko plānu piemērošanas trešā gada beigām Komisija veic I pielikumā noteikto izlaides, rezultāta un ietekmes rādītāju efektivitātes pilnīgu novērtējumu.

Pēc minētā novērtējuma Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā grozīt I pielikumu, lai vajadzības gadījumā koriģētu kopējos rādītājus, ņemot vērā pieredzi, kas gūta šajā regulā noteiktās politikas īstenošanā.

Grozījums Nr. 121

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis, kad tās saskaņā ar šajā nodaļā iekļautajām kopējām prasībām nosaka šīs sadaļas II, III un IV nodaļā aprakstītajiem intervenču veidiem atbilstošas intervences, cenšas sasniegt II sadaļā izklāstītos mērķus.

Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā to reģioni, kad saskaņā ar šajā nodaļā iekļautajām kopējām prasībām tiek noteiktas šīs sadaļas II, III un IV nodaļā aprakstītajiem intervenču veidiem atbilstošas intervences, cenšas sasniegt II sadaļā izklāstītos mērķus.

Grozījums Nr. 122

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sava KLP stratēģiskā plāna intervences dalībvalstis veido saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem.

Sava KLP stratēģiskā plāna intervences dalībvalstis, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar saviem reģioniem, veido saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem.

Grozījums Nr. 123

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, lai intervences būtu izveidotas, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, būtu saderīgas ar iekšējo tirgu un nekropļotu konkurenci.

Dalībvalstis, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar saviem reģioniem, nodrošina, lai intervences būtu izveidotas, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, un neradītu šķēršļus pareizai iekšējā tirgus darbībai.

Grozījums Nr. 124

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis izveido tiesisko regulējumu, kurš Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem regulē atbilstīgi KLP stratēģiskajam plānam un saskaņā ar šīs regulas un Regulas (ES) [HzR] principiem un prasībām.

Dalībvalstis, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar saviem reģioniem, izveido tiesisko regulējumu, kurš Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem regulē atbilstīgi KLP stratēģiskajam plānam un saskaņā ar šīs regulas un Regulas (ES) [HzR] principiem un prasībām.

Grozījums Nr. 125

Regulas priekšlikums

9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.a pants

Dzimumperspektīvas integrēšana

Dalībvalstis nodrošina dzimumperspektīvas integrēšanu savu KLP stratēģisko plānu sagatavošanā, īstenošanā un novērtēšanā, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un apkarotu diskrimināciju dzimuma dēļ.

Grozījums Nr. 126

Regulas priekšlikums

10. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-1. Komisija nodrošina, ka dalībvalstu stratēģiskajos plānos tiek ievērotas Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) saistības.

Grozījums Nr. 127

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, lai šīs regulas II pielikumā uzskaitītajiem intervenču veidiem atbilstošās intervences, kuras ietver definīcijas, kas noteiktas 3. pantā vai formulējamas KLP stratēģiskajā plānā, kā noteikts 4. pantā, būtu saskaņā ar PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma 1. punktu.

Šīs regulas II pielikumā uzskaitītajiem intervenču veidiem atbilstošās intervences, kuras ietver definīcijas, kas noteiktas 3. pantā vai formulējamas KLP stratēģiskajā plānā, kā noteikts 4. pantā, ir saskaņā ar PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma 1. punktu.

Grozījums Nr. 128

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nodrošina, lai intervences, kuru pamatā ir šīs sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā paredzētais kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu, būtu saskaņā ar PTO Lauksaimniecības nolīguma 6. panta 5. punktu.

svītrots

Grozījums Nr. 129

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis iekļauj nosacījumu sistēmu, ar kuru saskaņā šīs sadaļas II nodaļā paredzēto tiešo maksājumu vai 65., 66. un 67. pantā paredzēto ikgadējo piemaksu saņēmējus administratīvi soda tad, ja tie neievēro III pielikumā minētās Savienības tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un KLP stratēģiskajā plānā noteiktos III pielikumā minētos laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus šādās konkrētās jomās:

1. Savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis iekļauj nosacījumu sistēmu, kas atbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām un KLP stratēģiskajā plānā noteiktajiem III pielikumā minētajiem laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartiem šādās konkrētās jomās:

Grozījums Nr. 130

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) klimats un vide;

a) klimats un vide, tostarp ūdens kvalitāte, augsnes saglabāšana un bioloģiskā daudzveidība;

Grozījums Nr. 131

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamie noteikumi par administratīvajiem sodiem ir saskanīgi ar Regulas (ES) [HZR] IV sadaļas IV nodaļas prasībām.

2. Noteikumi par efektīvu administratīvo sodu sistēmu, kas paredzēti Regulas (ES) [HZR] IV sadaļas IV nodaļā, ir piemērojami visiem saņēmējiem, kuri saņem tiešos maksājumus saskaņā ar šīs sadaļas II nodaļu vai 65., 66. un 67. pantā paredzētās gada piemaksas, ja viņi neievēro šā panta 1. punktā minētos nosacījumu sistēmas noteikumus.

Grozījums Nr. 132

Regulas priekšlikums

11. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu attiecībā uz pagaidu atkāpēm no nosacījumu sistēmas noteikumiem slimību epidēmiju, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, katastrofālu notikumu vai dabas katastrofu laikā.

Grozījums Nr. 133

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina to, lai visās lauksaimniecības platībās, tostarp zemē, ko vairs neizmanto ražošanai, saglabātos labs lauksaimnieciskais un vidiskais stāvoklis. Dalībvalstis, ievērojot III pielikumā minēto standartu galvenos mērķus, un ņemot vērā raksturīgās attiecīgo platību īpašības – tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantojumu, augseku, lauksaimniecības praksi un saimniecību struktūru –, valsts vai reģiona līmenī nosaka minimālos standartus, kurus piemēro ar labu zemes lauksaimniecisko un vidisko stāvokli saistītā atbalsta saņēmējiem.

1. Dalībvalstis nodrošina to, lai visās lauksaimniecības platībās, tostarp zemē, ko vairs neizmanto ražošanai, saglabātos labs lauksaimnieciskais un vidiskais stāvoklis. Dalībvalstis, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, ievērojot III pielikumā minēto standartu galvenos mērķus un iespēju robežās ņemot vērā raksturīgās attiecīgo platību īpašības – tostarp augsnes, ūdens un klimatiskos apstākļus, dažādu produktu specifiskās agronomiskās un ekoloģiskās īpašības, atšķirības starp viengadīgām kultūrām, ilggadīgām kultūrām un citiem specializētiem produktiem, esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantojumu, augseku, vietējo un tradicionālo lauksaimniecības praksi un saimniecību struktūru —, un nodrošinot, ka zemes izmantojums palīdz sasniegt konkrētos mērķus, kas izvirzīti 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā, valsts vai attiecīgā gadījumā reģiona līmenī nosaka minimālos standartus, kurus piemēro ar labu zemes lauksaimniecisko un vidisko stāvokli saistītā atbalsta saņēmējiem.

Grozījums Nr. 134

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Attiecībā uz III pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem un ar tiem saistītajiem standartiem dalībvalstis var noteikt savus papildu standartus. Tomēr dalībvalstis minimālos standartus nosaka tikai tādiem galvenajiem mērķiem, kas izklāstīti III pielikumā.

2. Lai aizsargātu KLP kopīgumu un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, attiecībā uz III pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem dalībvalstis nosacījumu sistēmas ietvaros papildus standartiem, kas ietverti minētajā pielikumā, nenosaka savus standartus. Turklāt dalībvalstis minimālos standartus nosaka tikai tādiem galvenajiem mērķiem, kas izklāstīti III pielikumā.

Grozījums Nr. 135

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis izveido sistēmu, ar kuru ieinteresētajiem saņēmējiem nodrošina III pielikumā attiecībā uz barības vielām minēto Lauku saimniecības ilgtspējas rīku ar minimālo saturu un funkcijām, kas noteiktas minētajā pielikumā.

svītrots

Komisija var dalībvalstīm palīdzēt ar šā rīka un ar datu glabāšanas un apstrādes pakalpojumu prasību izstrādi.

Grozījums Nr. 136

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Dalībvalstis var atļaut prakses, kas ir līdzvērtīgas 1. punktā izklāstītajām praksēm un tiek izstrādātas saskaņā ar deleģētajā aktā noteiktajiem kritērijiem, kā paredzēts 4. punktā, ar nosacījumu, ka tās, salīdzinot ar vienu vai vairākām 1. punktā izklāstītajām praksēm, rada līdzvērtīgu vai lielāku labumu klimatam un videi. Šīs līdzvērtīgās prakses ietver:

a) saistības, kas uzņemtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 65. pantu vai 28. panta 2. punktu;

b) saistības, kas uzņemtas saskaņā ar šīs regulas 28. pantu;

c) valsts vai reģionālās vides sertifikācijas shēmas, tostarp shēmas atbilstības valsts vides tiesību aktiem sertifikācijai, un šādas shēmas pārsniedz obligātos standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs regulas III pielikumu nolūkā sasniegt mērķus saistībā ar augsnes un ūdens kvalitāti, bioloģisko daudzveidību, ainavas saglabāšanu un klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

Grozījums Nr. 137

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.b Lauksaimnieki, kuri ievēro Regulā (ES) 2018/848 noteiktās prasības bioloģiskās lauksaimniecības jomā, uzskatāmi par tādiem, kas ievēro šīs regulas III pielikuma 1., 8. un 9. noteikumu par zemes laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) standartiem.

Grozījums Nr. 138

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.c Savienības tālākajiem reģioniem, kas definēti saskaņā ar LESD 349. pantu, un Egejas jūras nelielajām salām, kas definētas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 229/2013 1. panta 2. punktu, piemēro atbrīvojumu no šīs regulas III pielikumā noteikto standartu attiecībā uz zemes labu lauksaimniecisko un vidisko stāvokli 1., 2., 8. un 9. prasības

Grozījums Nr. 139

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.d Dalībvalstis, vajadzības gadījumā izmantojot elektroniskus līdzekļus, attiecīgajiem? saņēmējiem izplata saimniecību līmenī piemērojamo prasību un standartu sarakstu, kā arī skaidru un precīzu informāciju par šīm prasībām un standartiem.

Grozījums Nr. 140

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus par laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa noteikumiem, tostarp noteikt III pielikumā minētās ilggadīgo zālāju īpatsvara saglabāšanas sistēmas (LLVS 1) elementus, proti, atskaites gadu un pārveidojumu proporciju, kā arī noteikt attiecībā uz barības vielām izstrādātā Lauku saimniecības ilgtspējas rīka formātu un šo rīku papildinošo elementu un funkciju minimumu.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu attiecībā uz:

a) III pielikumā minētās ilggadīgo zālāju īpatsvara saglabāšanas sistēmas (LLVS 1) papildu elementiem un pārveidojumu proporciju;

b) kritērijiem līdzvērtīgu pasākumu noteikšanai;

c) noteikumiem, ar kuriem paredz piemērotas prasības, kas piemērojamas 3.a punkta c) apakšpunktā minētajām valstu vai reģionālajām sertifikācijas shēmām, arī par šādu shēmu sniegto garantijas līmeni.

Grozījums Nr. 141

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā iekļauj pakalpojumu sistēmu, kura lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem nodrošina konsultācijas par zemes apsaimniekošanu un lauku saimniecības vadīšanu (“lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi”).

1. Dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā iekļauj kvalitatīvu un neatkarīgu pakalpojumu sistēmu, kura lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem nodrošina konsultācijas par zemes apsaimniekošanu un lauku saimniecības vadīšanu (“lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi”), kas attiecīgā gadījumā balstās uz jau esošām sistēmām dalībvalstu līmenī. Šo pakalpojumu finansēšanai dalībvalstis piešķir atbilstīgu budžetu un valsts KLP stratēģiskajos plānos iekļauj pakalpojumu īsu aprakstu.

Grozījums Nr. 142

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver ekonomisko, vidisko un sociālo dimensiju un sniedz pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju. Tos iestrādā saistītajā pakalpojumu struktūrā, kurā lauksaimniecības konsultanti, pētnieki, lauksaimnieku organizācijas un citas attiecīgas ieinteresētās personas kopā veido lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS).

2. Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver ekonomisko, vidisko un sociālo dimensiju un sniedz pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju, ņemot vērā tradicionālos lauksaimniecības prakses veidus un paņēmienus. Tos iestrādā saistītajā pakalpojumu struktūrā, kurā lauku saimniecību konsultāciju tīkli, pētnieki, lauksaimnieku organizācijas, kooperatīvi un citas attiecīgas ieinteresētās personas kopā veido lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS).

Grozījums Nr. 143

Regulas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis nodrošina, lai sniegtās lauksaimnieciskās konsultācijas būtu objektīvas un lai konsultantiem nebūtu interešu konflikta.

3. Dalībvalstis nodrošina, lai sniegtās lauksaimnieciskās konsultācijas būtu objektīvas, pielāgotas visam ražošanas un saimniecību veidu spektram un lai konsultantiem nebūtu interešu konflikta.

Grozījums Nr. 144

Regulas priekšlikums

13. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Dalībvalstis nodrošina, lai ar lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem konsultētu gan par ražošanu, gan arī par sabiedrisko labumu nodrošināšanu.

Grozījums Nr. 145

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver vismaz:

4. Dalībvalstu ieviestie lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver vismaz:

Grozījums Nr. 146

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) visas lauksaimniekiem un citiem KLP stratēģiskajā plānā noteiktiem saņēmējiem piemērojamās prasības, nosacījumus un pārvaldības saistības, tostarp nosacījumu sistēmas paredzētās prasības un standartus, atbalsta shēmu nosacījumus, kā arī informāciju par finanšu instrumentiem un darījumdarbības plāniem, kas izveidoti saskaņā ar KLP stratēģisko plānu;

a) visas lauksaimniekiem un citiem KLP stratēģiskajā plānā noteiktiem saņēmējiem piemērojamās prasības, nosacījumus un pārvaldības saistības, tostarp nosacījumu sistēmas un ekoshēmu paredzētās prasības un standartus, kā arī 65. pantā paredzētās vidiskās, klimatiskās un citas pārvaldības saistības, atbalsta shēmu nosacījumus, kā arī informāciju par finanšu instrumentiem un darījumdarbības plāniem, kas izveidoti saskaņā ar KLP stratēģisko plānu;

Grozījums Nr. 147

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) 70. pantā minēto riska pārvaldību;

d) riska novēršanu un pārvaldību;

Grozījums Nr. 148

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fa) paņēmienus, kā optimizēt ražošanas sistēmu ekonomisko sniegumu, uzlabot konkurētspēju, orientēties uz tirgu, veidot īsas piegādes ķēdes un veicināt uzņēmējdarbību;

Grozījums Nr. 149

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fb) īpašas konsultācijas lauksaimniekiem, kuri pirmo reizi sāk saimniecisku darbību;

Grozījums Nr. 150

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – fc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fc) drošības standartus un labjutību lauksaimnieku kopienās;

Grozījums Nr. 151

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – fd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fd) barības vielu ilgtspējīgu pārvaldību;

Grozījums Nr. 152

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – fe apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fe) agroekoloģiskās un agromežsaimniecības prakses un paņēmienu uzlabošanu gan lauksaimniecības, gan meža zemēs;

Grozījums Nr. 153

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – ff apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ff) pievēršanos ražotāju organizācijām un citām lauksaimnieku grupām;

Grozījums Nr. 154

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – fg apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fg) palīdzību lauksaimniekiem, kuri vēlas mainīt ražošanu, jo īpaši saistībā ar patērētāju pieprasījuma izmaiņām, arī konsultācijas par nepieciešamajām jaunajām prasmēm un aprīkojumu;

Grozījums Nr. 155

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – fh apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fh) zemes mobilitātes un nomaiņas plānošanas pakalpojumus;

Grozījums Nr. 156

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – fi apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fi) visu veidu lauksaimniecības praksi, kas ļauj samazināt mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, popularizējot dabīgas metodes augsnes auglības uzlabošanai un kaitīgo organismu apkarošanai; un

Grozījums Nr. 157

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – fj apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fj) izturētspējas uzlabošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Grozījums Nr. 158

Regulas priekšlikums

13. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Neskarot valsts tiesību aktus un citus attiecīgus Savienības tiesību aktu noteikumus, par konsultāciju pakalpojumiem atbildīgās personas un struktūras nevienai citai personai, kas nav konsultētais lauksaimnieks vai saņēmējs, neizpauž nekādu personisku vai uzņēmējdarbības informāciju vai datus, kuri attiecas uz konkrēto lauksaimnieku vai saņēmēju un ir iegūti konsultāciju sniegšanas gaitā, izņemot pārkāpumus, par kuriem obligāti jāziņo valsts iestādēm saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 159

Regulas priekšlikums

13. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.b Ieviešot atbilstīgu valsts procedūru, dalībvalstis arī nodrošina, ka konsultanti, kuri strādā lauku saimniecību konsultatīvajā sistēmā, ir pienācīgi kvalificēti un sistemātiski tiek apmācīti.

Grozījums Nr. 160

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) klimatiskās un vidiskās shēmas.

d) klimatiskās, vidiskās un dzīvnieku labturības shēmas; un

Grozījums Nr. 161

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

da) konkurences veicināšanas shēmas;

Grozījums Nr. 162

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Tiešo maksājumu summu, kura konkrētā kalendārajā gadā lauksaimniekam piešķirama saskaņā ar šo nodaļu un kuras apjoms pārsniedz 60 000 EUR, dalībvalstis samazina šādi:

1. Tiešo maksājumu summu, kura konkrētā kalendārajā gadā lauksaimniekam piešķirama saskaņā ar šo nodaļu un kuras apjoms pārsniedz sliekšņvērtību 100 000 EUR, dalībvalstis samazina.

a) vismaz par 25 %, ja summa ir robežās no 60 000 līdz 75 000 EUR;

b) vismaz par 50 %, ja summa ir robežās no 75 000 līdz 90 000 EUR;

c) vismaz par 75 %, ja summa ir robežās no 90 000 līdz 100 000 EUR;

d) par 100 %, ja summa pārsniedz 100 000 EUR.

Grozījums Nr. 163

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirms 1. punkta piemērošanas dalībvalstis no tiešo maksājumu summas, kura konkrētā kalendārajā gadā lauksaimniekam piešķirama saskaņā ar šo nodaļu, atskaita:

Pirms 1. punkta piemērošanas dalībvalstis no tiešo maksājumu summas, kura konkrētā kalendārajā gadā lauksaimniekam piešķirama saskaņā ar šo nodaļu, var atskaitīt:

Grozījums Nr. 164

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) lauksaimnieka deklarētās ar lauksaimniecisku darbību saistītās algas, tostarp ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas, un

a) 50 % no lauksaimnieka deklarētajām ar lauksaimniecisku darbību saistītajām algām, tostarp ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas,

Grozījums Nr. 165

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) tādam regulāram un neapmaksātam darbam atbilstošās izmaksas, kuru saistībā ar lauksaimniecisku darbību veic attiecīgajā saimniecībā strādājošas personas, kas algu nesaņem vai saņem mazāku atalgojumu nekā to, kādu parasti maksā par sniegtajiem pakalpojumiem, bet kas tiek atalgotas ar lauksaimnieciskās darījumdarbības saimniecisko rezultātu starpniecību.

svītrots

Grozījums Nr. 166

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba) 27. un 28. pantā minēto tiešo atbalstu;

Grozījums Nr. 167

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iepriekš a) un b) punktā minētās summas dalībvalstis aprēķina, ar lauksaimniecisku darbību saistītās vidējās standartalgas, kādas tās ir valsts vai reģionālā līmenī, reizinot ar attiecīgā lauksaimnieka deklarēto gada darba vienību skaitu.

Iepriekš a) punktā minētās summas dalībvalstis aprēķina, ar lauksaimniecisku un ar to saistītu darbību saistītās faktiskās algu izmaksas vai vidējās standartalgas, kādas tās ir valsts vai reģionālā līmenī, reizinot ar attiecīgā lauksaimnieka deklarēto gada darba vienību skaitu. Dalībvalstis var izmantot rādītājus par standartalgu izmaksām, kas saistītas ar dažādiem lauku saimniecību veidiem, un atsauces datus par darbvietu radīšanu katrā no dažādajiem lauku saimniecību veidiem.

Grozījums Nr. 168

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Maksājumu samazināšanas rezultātā iegūtās aplēstās summas galvenokārt izlieto ilgtspēju sekmējošajam pārdalošajam ienākumu papildatbalstam un pēc tam – citām atsaistīto tiešo maksājumu intervencēm.

Maksājumu samazināšanas rezultātā iegūtās aplēstās summas prioritāri izmanto ilgtspēju sekmējoša pārdalošā ienākumu papildatbalsta finansēšanai un pēc tam – citām atsaistīto tiešo maksājumu intervencēm.

Grozījums Nr. 169

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minētās summas dalībvalstis drīkst arī pilnībā vai daļēji izmantot, lai ar pārvietojuma palīdzību finansētu IV nodaļā paredzētās intervences, kuras ir saistītas ar ELFLA. Šādu pārvietojumu uz ELFLA atspoguļo KLP stratēģiskā plāna finanšu tabulās, un 2023. gadā to var pārskatīt saskaņā ar 90. pantu. Uz minēto pārvietojumu neattiecas saskaņā ar 90. pantu noteiktais maksimālais apmērs, ko piemēro līdzekļu pārvietojumiem no ELGF un ELFLA.

Grozījums Nr. 170

Regulas priekšlikums

15. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Attiecībā uz juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām dalībvalstis var piemērot 1. punktā minēto samazinājumu šādu juridisku personu vai grupu locekļu līmenī, ja valsts tiesību aktos paredzēts, ka katram loceklim jāuzņemas tiesības un pienākumi, kas salīdzināmi ar tādu individuālu lauksaimnieku tiesībām un pienākumiem, kuri ir lauku saimniecību vadītāji, jo īpaši attiecībā uz viņu ekonomisko, sociālo un nodokļu maksātāja statusu, ar nosacījumu, ka viņi palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

Grozījums Nr. 171

Regulas priekšlikums

15. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.b Ja dalībvalsts saskaņā ar 26. pantu piešķir pārdalošo ienākumu papildatbalstu lauksaimniekiem un šajā nolūkā izmanto vismaz 10% no sava finansējuma tiešajiem maksājumiem, kā noteikts IV pielikumā, dalībvalsts var nolemt šo pantu nepiemērot.

Grozījums Nr. 172

Regulas priekšlikums

15. pants – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.c Netiek piešķirtas nekādas priekšrocības, ar ko ļautu izvairīties no maksājumu samazināšanas lauksaimniekiem, attiecībā uz kuriem konstatēts, ka viņi mākslīgi radījuši nosacījumus, lai izvairītos no šā panta sekām.

Grozījums Nr. 173

Regulas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Lai nodrošinātu līdzekļu pareizu sadali atbalsttiesīgajiem saņēmējiem, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem nosaka saskaņotu pamatu, ko piemērot 1. punktā noteiktā maksājumu samazinājuma aprēķināšanā.

svītrots

Grozījums Nr. 174

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Atsaistītos tiešos maksājumus dalībvalstis piešķir saskaņā ar šīs iedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Atsaistītos tiešos maksājumus dalībvalstis piešķir aktīviem lauksaimniekiem saskaņā ar šīs iedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 175

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nosaka platības sliekšņvērtību un atsaistītos tiešos maksājumus piešķir tikai īsteniem lauksaimniekiem, kuru saimniecības atbalsttiesīgā platība, par ko tiek pieprasīti atsaistītie tiešie maksājumi, ir lielāka nekā minētā platības sliekšņvērtība.

Dalībvalstis nosaka platības sliekšņvērtību un/vai tiešo maksājumu minimālo apmēru un tiešos maksājumus piešķir tikai aktīviem lauksaimniekiem, kuru tiešo maksājumu platības un/vai apmēri atbilst šīm sliekšņvērtībām vai tās pārsniedz.

Grozījums Nr. 176

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kad dalībvalstis nosaka platības sliekšņvērtību, tās cenšas nodrošināt, lai atsaistītos tiešos maksājumus īsteniem lauksaimniekiem piešķirtu tikai tad, ja:

Kad dalībvalstis nosaka platības sliekšņvērtību vai maksājumu minimālo apmēru, tās cenšas nodrošināt, lai tiešos maksājumus aktīviem lauksaimniekiem piešķirtu tikai tad, ja:

Grozījums Nr. 177

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – 2. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) attiecīgo maksājumu pārvaldība nerada pārmērīgu administratīvo slogu un

a) to maksājumu pārvaldība, kuru apmērs atbilst minētajai sliekšņvērtībai vai to pārsniedz, nerada pārmērīgu administratīvo slogu un

Grozījums Nr. 178

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – 2. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) attiecīgie maksājumi dod lietderīgu pienesumu to 6. panta 1. punktā nosaukto mērķu izpildē, kuru labad atsaistītie tiešie maksājumi tiek piešķirti.

b) saņemtie maksājumi, kuri pārsniedz noteikto sliekšņvērtību, dod lietderīgu pienesumu to 6. panta 1. punktā nosaukto mērķu izpildē, kuru labad atsaistītie tiešie maksājumi tiek piešķirti.

Grozījums Nr. 179

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Attiecīgās dalībvalstis drīkst nolemt 1. punktu nepiemērot tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām.

3. Attiecīgās dalībvalstis drīkst nolemt šo pantu nepiemērot tālākajiem reģioniem, Egejas jūras nelielajām salām un Baleāru salu arhipelāgam.

Grozījums Nr. 180

Regulas priekšlikums

17. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Īpašās situācijās, kad lauksaimniecības sistēmas īpatnību dēļ lauksaimniekiem nav zemes, taču līdz ar šīs regulas stāšanos spēkā viņiem tiek piešķirts atbalsts pamata maksājuma veidā, ienākumu pamatatbalstu sniedz, izmaksājot noteiktu summu par katru saimniecību.

Grozījums Nr. 181

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Neskarot 19.–24. pantu, ienākumu pamatatbalstu piešķir par katru īstena lauksaimnieka deklarēto atbalsttiesīgo hektāru.

3. Neskarot 19.–24. pantu, ienākumu pamatatbalstu piešķir par katru aktīvā lauksaimnieka deklarēto atbalsttiesīgo hektāru.

Grozījums Nr. 182

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Attiecībā uz līdzīgos sociālekonomiskos un agronomiskos apstākļos esošām teritoriju grupām dalībvalstis var nolemt par hektāru izmaksājamā ienākumu pamatatbalsta summu diferencēt.

2. Atbilstoši sociālekonomiskajiem, vides vai agronomiskajiem apstākļiem dalībvalstis var nolemt diferencēt par hektāru izmaksājamā ienākumu atbalsta summu dažādām teritoriju grupām. Dalībvalstis var nolemt palielināt izmaksājamās summas reģioniem ar dabas vai konkrētajam apvidum raksturīgiem ierobežojumiem un mazapdzīvotiem apvidiem.

Grozījums Nr. 183

Regulas priekšlikums

18. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dalībvalstis var noteikt mehānismus, ar ko ierobežo to atbalsttiesīgo hektāru skaitu valstī, par kuriem var saņemt atbalstu, pamatojoties uz dalībvalsts noteiktu atsauces laikposmu.

Grozījums Nr. 184

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja dalībvalstis, kas ir piemērojušas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas I nodaļas 1. iedaļā noteikto pamata maksājuma shēmu, nolemj maksājumtiesības ienākumu pamatatbalsta piešķiršanā neizmantot, tad maksājumtiesības, kas iedalītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, zaudē spēku 2022. gada 31. decembrī. Dalībvalstis, kuras jau ir pabeigušas maksājumtiesību pielāgošanas iekšējo procesu, var nolemt no maksājumtiesībām atteikties agrāk.

Grozījums Nr. 185

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pirms īstenot šajā pantā paredzēto konverģenci, dalībvalstis nosaka maksājumtiesību vienības vērtību, un to dara, maksājumtiesību vērtību precizējot atbilstoši šo tiesību vērtībai, kas par 2020. pieprasījumu gadu noteikta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, un radniecīgajam maksājumam, kas par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi attiecībā uz 2020. pieprasījumu gadu paredzēts minētās regulas III sadaļas III nodaļā.

1. Pirms īstenot šajā pantā paredzēto konverģenci, dalībvalstis nosaka maksājumtiesību vienības vērtību, un to dara, maksājumtiesību vērtību precizējot atbilstoši šo tiesību vērtībai, kas par 2021. pieprasījumu gadu noteikta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, un radniecīgajam maksājumam, kas par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi attiecībā uz 2021. pieprasījumu gadu paredzēts minētās regulas III sadaļas III nodaļā.

Grozījums Nr. 186

Regulas priekšlikums

20. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Ja maksājumtiesību vērtība, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu, dalībvalsts robežās vai saskaņā ar 18. panta 2. punktu noteiktas teritoriju grupas robežās nav vienāda, dalībvalstis nodrošina, lai vēlākais līdz 2026. pieprasījumu gadam maksājumtiesību vērtība būtu konverģējusi, tuvinoties vienotai vienības vērtībai.

4. Ja maksājumtiesību vērtība, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu, dalībvalsts robežās vai saskaņā ar 18. panta 2. punktu noteiktas teritoriju grupas robežās nav vienāda, dalībvalstis nodrošina, lai vēlākais līdz 2026. pieprasījumu gadam maksājumtiesību vērtība būtu pilnībā konverģēta, tuvinoties vienotai vienības vērtībai.

Grozījums Nr. 187

Regulas priekšlikums

20. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Kad dalībvalstis piemēro 4. punktu, tās nodrošina, lai vēlākais par 2026. pieprasījumu gadu maksājumtiesību vērtība visos gadījumos būtu vismaz 75 % no tās vidējās summas par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam plānota par 2026. pieprasījumu gadu un attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā.

5. Kad dalībvalstis piemēro 4. punktu, tās nodrošina, lai vēlākais par 2024. pieprasījumu gadu maksājumtiesību vērtība visos gadījumos būtu vismaz 75 % no tās vidējās summas par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam plānota par 2024. pieprasījumu gadu un attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 188

Regulas priekšlikums

20. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a Kad dalībvalstis piemēro 4. punktu, tās nodrošina, lai ne vēlāk kā plānošanas perioda pēdējā pieprasījumu gadā maksājumtiesību vērtība visos gadījumos būtu 100 % no tās vidējās summas par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam plānota par 2026. pieprasījumu gadu un attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 189

Regulas priekšlikums

20. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Šā panta 6. punktā minēto samazināšanu veic, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Neskarot atbilstīgi 5. punktam noteikto minimumu, šādi kritēriji var ietvert samazinājuma maksimuma noteikšanu, un tas nedrīkst būt mazāks par 30 %.

Grozījums Nr. 190

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ienākumu pamatatbalstu īsteniem lauksaimniekiem, kuriem ir īpašumā esošas vai nomātas maksājumtiesības, dalībvalstis piešķir pēc tam, kad šīs maksājumtiesības ir aktivizētas. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesību aktivizēšanas nolūkā īsteni lauksaimnieki deklarētu ar maksājumtiesībām saistītos atbalsttiesīgos hektārus.

1. Ienākumu pamatatbalstu lauksaimniekiem, kuriem ir īpašumā esošas vai nomātas maksājumtiesības, dalībvalstis piešķir pēc tam, kad šīs maksājumtiesības ir aktivizētas. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesību aktivizēšanas nolūkā aktīvie lauksaimnieki deklarētu ar maksājumtiesībām saistītos atbalsttiesīgos hektārus.

Grozījums Nr. 191

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ikviena dalībvalsts, kura nolemj ienākumu pamatatbalstu piešķirt, pamatojoties uz maksājumtiesībām, pārvalda valsts rezervi.

1. Ikviena dalībvalsts, kura nolemj ienākumu pamatatbalstu piešķirt, pamatojoties uz maksājumtiesībām, izveido valsts rezervi, kas atbilst ne vairāk kā 3 % no VII pielikumā noteikto piešķīrumu apmēra.

Grozījums Nr. 192

Regulas priekšlikums

22. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Vajadzības gadījumā dalībvalstis var pārsniegt 1. punktā minēto procentuālo daļu, lai apmierinātu piešķiršanas vajadzības saskaņā ar 4. punkta a) un b) apakšpunktu un 5. punktu.

Grozījums Nr. 193

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesības no rezerves tiktu iedalītas vienīgi īsteniem lauksaimniekiem.

3. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesības no rezerves tiktu iedalītas vienīgi aktīviem lauksaimniekiem.

Grozījums Nr. 194

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) gados jauniem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību;

a) gados jauniem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību; vai

Grozījums Nr. 195

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību, ir tās vadītāji un kuri ir atbilstoši apmācīti vai ieguvuši vajadzīgās prasmes, ko dalībvalstis noteikušas attiecībā uz jaunajiem lauksaimniekiem.

b) lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību, ir tās vadītāji un kuri ir atbilstoši apmācīti vai ieguvuši vajadzīgās prasmes un zināšanas;

Grozījums Nr. 196

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba) šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā izklāstītajos gadījumos dalībvalstis var piešķirt prioritāti sievietēm, lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punkta h) apakšpunktā minēto mērķi.

Grozījums Nr. 197

Regulas priekšlikums

22. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Dalībvalstis atbilstīgi objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem var noteikt arī citus gadījumus, kuros lauksaimnieki saskaņā ar 96. pantā izklāstīto vajadzību novērtējumu ir mazāk aizsargāti vai ciešāk saistīti ar 6. pantā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu, ietverot lauksaimniekus, kuri tikko sākuši izmantot kolektīvi pārvaldītas platības.

Grozījums Nr. 198

Regulas priekšlikums

22. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Dalībvalstis iedala [jaunas] maksājumtiesības vai palielina esošo maksājumtiesību vērtību īsteniem lauksaimniekiem, kuri uz to ir tiesīgi saskaņā ar galīgu tiesas nolēmumu vai saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemtu galīgu administratīvu aktu. Dalībvalstis nodrošina, lai minētie īstenie lauksaimnieki ar minēto nolēmumu vai aktu noteiktās maksājumtiesības pienācīgā skaitā un vērtībā saņemtu termiņā, kuru nosaka pašas dalībvalstis.

5. Dalībvalstis iedala [jaunas] maksājumtiesības vai palielina esošo maksājumtiesību vērtību aktīviem lauksaimniekiem, kuri uz to ir tiesīgi saskaņā ar galīgu tiesas nolēmumu vai saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemtu galīgu administratīvu aktu. Dalībvalstis nodrošina, lai minētie aktīvie lauksaimnieki ar minēto nolēmumu vai aktu noteiktās maksājumtiesības pienācīgā skaitā un vērtībā saņemtu termiņā, kuru nosaka pašas dalībvalstis.

Grozījums Nr. 199

Regulas priekšlikums

22. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a Dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai visiem palielinātu ienākumu pamatatbalstu vai izpildītu 6. panta 1. punktā minētos konkrētos mērķus, pamatojoties uz nediskriminējošiem kritērijiem, ar nosacījumu, ka pietiekamas summas atliek piešķīrumiem, kas paredzēti šā panta 4. un 5. punktā.

Grozījums Nr. 200

Regulas priekšlikums

23. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

23. pants

svītrots

Deleģētās pilnvaras

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem paredz noteikumus par:

a) rezerves izveidošanu;

b) piekļuvi rezervei;

c) deklarāciju saturu un maksājumtiesību aktivizēšanas prasībām.

Grozījums Nr. 201

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Izņemot faktisku vai paredzamu mantošanu, maksājumtiesības nodod vienīgi īsteniem lauksaimniekiem.

1. Izņemot faktisku vai paredzamu mantošanu, maksājumtiesības nodod vienīgi aktīviem lauksaimniekiem.

Grozījums Nr. 202

Regulas priekšlikums

24. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Maksājumtiesībām nedrīkst piešķirt tirgus vērtību.

Grozījums Nr. 203

Regulas priekšlikums

25. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Fiksētas summas maksājums mazajiem lauksaimniekiem

Vienkāršota shēma mazajiem lauksaimniekiem

Grozījums Nr. 204

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Maksājumus pašu dalībvalstu definētiem mazajiem lauksaimniekiem dalībvalstis drīkst piešķirt fiksētas summas veidā, tādējādi aizstājot šajā iedaļā un šīs nodaļas 3. iedaļā paredzētos tiešos maksājumus. Atbilstošo intervenci savā KLP stratēģiskajā plānā dalībvalstis izstrādā kā tādu, kas lauksaimniekiem ir fakultatīva.

Dalībvalstis ievieš vienkāršotu shēmu tiem mazajiem lauksaimniekiem, kuru pieprasītā atbalsta summa nepārsniedz 1250 EUR. Šāda shēma var sastāvēt no vienreizēja maksājuma, aizstājot šajā iedaļā un šīs nodaļas 3. iedaļā paredzētos tiešos maksājumus, vai arī var izmaksāt maksājumus par hektāru, kurus var diferencēt atkarībā no teritoriju veida, kā definēts 18. panta 2. punktā. Atbilstošo intervenci savā KLP stratēģiskajā plānā dalībvalstis izstrādā kā tādu, kas lauksaimniekiem ir fakultatīva.

Grozījums Nr. 205

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Lauksaimnieki, kuri vēlas piedalīties vienkāršotajā shēmā, iesniedz pieteikumu ne vēlāk kā dalībvalsts noteiktā termiņā, neskarot dalībvalstu spējas nosacījumiem atbilstīgos lauksaimniekus iekļaut automātiski un piedāvāt viņiem iespēju konkrētā termiņā no šīs shēmas izstāties.

Grozījums Nr. 206

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.b Lauksaimniekiem, kuri piedalās vienkāršotajā shēmā, dalībvalstis var piemērot vienkāršotas nosacījumu sistēmas pārbaudes, kā noteikts Regulas (ES) [HzR] 84. pantā.

Grozījums Nr. 207

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.c Dalībvalstis var izstrādāt noteikumus un pakalpojumus, ar ko samazināt administratīvās izmaksas, atbalstot mazo lauksaimnieku sadarbību.

Grozījums Nr. 208

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.d Dalībvalstis nodrošina, lai nevienu šajā pantā paredzēto priekšrocību nepiešķirtu lauksaimniekiem, par kuriem konstatēts, ka viņi pēc 2018. gada 1. jūnija mākslīgi radījuši nosacījumus, kas viņiem ļauj saņemt maziem lauksaimniekiem paredzētos maksājumus.

Grozījums Nr. 209

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Atbalsta pārdalīšanu no lielākām uz mazākām vai vidēji lielām lauku saimniecībām dalībvalstis nodrošina, paredzot pārdalošu ienākumu atbalstu, proti, ikgadēju atsaistītu maksājumu, kuru par atbalsttiesīgu hektāru izmaksā lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi saņemt 17. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu.

2. Atbalsta taisnīgu pārdalīšanu no lielākām uz mazākām vai vidēji lielām lauku saimniecībām dalībvalstis nodrošina, paredzot pārdalošu ienākumu atbalstu, proti, ikgadēju atsaistītu maksājumu, kuru par atbalsttiesīgu hektāru izmaksā lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi saņemt 17. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu.

Grozījums Nr. 210

Regulas priekšlikums

26. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis nosaka vienotu atbalsta summu par hektāru vai diferencē atbalsta summu atkarībā no hektāru kopskaita, kā arī nosaka, kāds ir maksimālais hektāru skaits, par kuru lauksaimniekam ir iespējams saņemt pārdalošo ienākumu atbalstu.

3. Dalībvalstis nosaka maksājumu, kas līdzvērtīgs atbalsta summai par hektāru, vai diferencē šo summu atkarībā no hektāru kopskaita. Dalībvalstis var diferencēt šīs summas atbilstīgi teritorijām, kas definētas saskaņā ar 18. panta 2. punktu.

Grozījums Nr. 211

Regulas priekšlikums

26. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Pārdalošais maksājums par hektāru nepārsniedz 65 % no ienākumu pamatatbalsta ilgtspējai atbilstīgi valsts vai teritorijas vidējam rādītājam, kas reizināts ar atbalsttiesīgo hektāru skaitu.

Grozījums Nr. 212

Regulas priekšlikums

26. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.b Atbalsttiesīgo hektāru skaits vienam lauksaimniekam nepārsniedz lauku saimniecību vidējo lielumu valstī vai vidējo lielumu atbilstīgi teritorijām, kas definētas saskaņā ar 18. panta 2. punktu. Dalībvalstis piekļuvi šim maksājumam piešķir, sākot no lauku saimniecības pirmā atbalsttiesīgā hektāra.

Grozījums Nr. 213

Regulas priekšlikums

26. pants – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.c Dalībvalstis saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā izvirzīto mērķi nosaka nediskriminējošus kritērijus, ar ko aprēķināt summu, kas KLP stratēģisko plānu kontekstā jāpiešķir kā pārdalošais papildu ienākums ilgtspējai, un nosaka arī finansējuma maksimālo apjomu, kuru pārsniedzot lauku saimniecībām nav tiesību saņemt pārdalošo maksājumu. Dalībvalstis ņem vērā lauku saimniecību ienākumu vidējo līmeni valsts vai reģionālā līmenī. Nosakot pārdalīšanas kritērijus, ņem vērā arī dabas un īpašos ierobežojumus, ar kādiem lauksaimnieciskās darbības izvēršanā saskaras atsevišķi reģioni, tostarp salu reģioni.

Grozījums Nr. 214

Regulas priekšlikums

26. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Konkrētam pieprasījumu gadam plānotā summa par hektāru nepārsniedz tiešo maksājumu vidējo summu par hektāru, kuru valstī maksā attiecīgajā pieprasījumu gadā.

svītrots

Grozījums Nr. 215

Regulas priekšlikums

26. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Valstī veikto tiešo maksājumu vidējo summu par hektāru nosaka pēc valsts maksimālā apjoma, kas IV pielikumā tiešajiem maksājumiem noteikts par konkrētu pieprasījumu gadu, un ienākumu pamatatbalsta apjoma, kurš par minēto pieprasījumu gadu pienākas par hektāros izteiktu kopējo plānoto izlaidi.

svītrots

Grozījums Nr. 216

Regulas priekšlikums

26. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a Attiecībā uz juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām dalībvalstis var piemērot 3. punktā minēto maksimālo hektāru skaitu šādu juridisku personu vai grupu locekļu līmenī, ja valsts tiesību aktos paredzēts, ka katram loceklim jāuzņemas tiesības un pienākumi, kas salīdzināmi ar tādu individuālu lauksaimnieku tiesībām un pienākumiem, kuri ir lauku saimniecību vadītāji, jo īpaši attiecībā uz viņu ekonomisko, sociālo un nodokļu maksātāja statusu, ar nosacījumu, ka viņi palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

Grozījums Nr. 217

Regulas priekšlikums

26. pants – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.b Dalībvalstis nodrošina, ka šajā nodaļā noteiktās priekšrocības nepiešķir lauksaimniekiem, par kuriem konstatēts, ka viņi savu lauku saimniecību sadalījuši vienīgi tādēļ, lai saņemtu pārdalošos maksājumus. Tas attiecas arī uz lauksaimniekiem, kuru saimniecības radušās šādas sadalīšanas rezultātā.

Grozījums Nr. 218

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri definēti saskaņā ar 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 219

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pildot 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi “piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību lauku apvidos” un pienākumu vismaz 2 % no summām, ko dalībvalsts iedala tiešajiem maksājumiem, saskaņā ar 86. panta 4. punktu atvēlēt šim mērķim, dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību un kuri ir tiesīgi saņemt 17. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu.

2. Pildot pienākumu piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus saskaņā ar 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā noteikto mērķi un pienākumu vismaz 2 % no summām, ko dalībvalsts iedala tiešajiem maksājumiem, saskaņā ar 86. panta 4. punktu atvēlēt šim mērķim, dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību un ir tās vadītāji un kuri ir tiesīgi saņemt 17. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu.

Grozījums Nr. 220

Regulas priekšlikums

27. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem paredz par atbalsttiesīgu hektāru piešķirama ikgadēja atsaistīta maksājuma veidā.

3. Ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem piešķir uz laikposmu, kas nepārsniedz septiņus gadus, sākot no dienas, kurā iesniegts pieteikums maksājuma gados jaunajiem lauksaimniekiem saņemšanai, un to sniedz kā ikgadēju atsaistītu maksājumu par atbalsttiesīgu hektāru. To var aprēķināt valsts līmenī vai atbilstīgi teritorijām, kas definētas saskaņā ar 18. panta 2. punktu.

Grozījums Nr. 221

Regulas priekšlikums

27. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Gados jaunie lauksaimnieki, kuri Regulas (ES) Nr. 1307/2013 piemērošanas pēdējā gadā saņēmuši minētās regulas 50. pantā paredzēto atbalstu, var saņemt šajā pantā paredzēto atbalstu uz laikposmu, kas kopā nepārsniedz 3. punktā minēto laikposmu.

Grozījums Nr. 222

Regulas priekšlikums

27. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.b Maksājumu piešķir par hektāru skaitu, kas nepārsniedz lauku saimniecību vidējo lielumu valsts līmenī, vai atbilstīgi teritorijām, kas definētas saskaņā ar 18. panta 2. punktu.

Grozījums Nr. 223

Regulas priekšlikums

27. pants – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.c Attiecībā uz gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri pieder pie lauksaimnieku grupām, ražotāju organizācijām vai kooperatīviem, dalībvalstis var paredzēt īpašus noteikumus, lai attiecīgie lauksaimnieki, pievienojoties šādām struktūrām, nezaudētu šajā pantā paredzēto atbalstu.

Grozījums Nr. 224

Regulas priekšlikums

28. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Klimatiskās un vidiskās shēmas

Klimatiskās, vidiskās un dzīvnieku labturības shēmas

Grozījums Nr. 225

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Brīvprātīgu klimatisko un vidisko shēmu (“ekoshēmu”) satvarā sniegtu atbalstu dalībvalstis paredz saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Brīvprātīgu klimatisko, vidisko un dzīvnieku labturības shēmu (“ekoshēmu”) satvarā sniegtu atbalstu dalībvalstis izveido un paredz saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 226

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šā atbalsta mērķis ir saglabāt labvēlīgas prakses un/vai veicināt nepieciešamo pāreju uz praksēm un paņēmieniem, kas sniedz lielāku vidisko un klimatisko ieguldījumu.

Atbalstu var novirzīt lauksaimniecisku prakšu īstenošanai konkrētās nozarēs un/vai ģeogrāfiskos apvidos, kurus definējušas dalībvalstis. Apvidus, kas noteikti saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK vai Direktīvu 2009/147/EK, automātiski uzskata par tiesīgiem saņemt atbalstu no šīs shēmas.

Grozījums Nr. 227

Regulas priekšlikums

28. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ar šā veida intervenci dalībvalstis atbalsta īstenus lauksaimniekus, kuri apņemas savos atbalsttiesīgajos hektāros piekopt klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi.

2. Ar šā veida intervenci dalībvalstis atbalsta aktīvus lauksaimniekus vai lauksaimnieku grupas, kas apņemas piekopt klimatam, videi un dzīvnieku labturībai labvēlīgu lauksaimniecības praksi un sertificētas shēmas, ar kurām nodrošina viena vai vairāku 6. panta 1. punkta d), e), f) un i) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu un kuras ir pielāgotas konkrētām valsts vai reģionālām vajadzībām.

Grozījums Nr. 228

Regulas priekšlikums

28. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis izveido klimatam un videi labvēlīgas lauksaimniecības prakses paņēmienu sarakstu.

3. Komisija līdz ... [divi mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu un izveidot klimatam, videi un dzīvnieku labturībai labvēlīgas lauksaimniecības prakses paņēmienu katalogu, ņemot vērā šā panta 4. punktā minētos nosacījumus.

Lai ņemtu vērā savas konkrētās vajadzības, dalībvalstis sadarbībā ar valsts, reģionālām un vietējām ieinteresētajām personām var izveidot valsts papildu sarakstus vai izmantot kādu no piemēriem, kas iekļauti iepriekšējā punktā minētajā katalogā.

Šajos sarakstos iekļauj pasākumus, kas ir citāda veida pasākumi nekā 65. pantā paredzētie, vai pasākumus, kuri būtībā ir 65. pantā iekļautie pasākumi, taču ar citu vērienu. Lai varētu saņemt atbalstu, lauksaimniekiem jāizvēlas vismaz viens no šādiem pasākumiem.

Grozījums Nr. 229

Regulas priekšlikums

28. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Šajos sarakstos dalībvalstis iekļauj vismaz ekoshēmas, ar kurām nosaka minimālo lauksaimnieciskās platības daļu, kas jāatvēlē neproduktīvam izmantojumam vai platībām, kā arī ekoshēmas, ar kurām izmanto saimniecību instrumentu barības vielu ilgtspējīgai pārvaldībai un (attiecīgā gadījumā) nodrošina mitrāju un kūdrāju pienācīgu uzturēšanu.

Grozījums Nr. 230

Regulas priekšlikums

28. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Visus šos praktiskos paņēmienus izstrādā tā, lai ar tiem sasniegtu vienu vai vairākus no 6. panta 1. punkta d), e), f) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem, klimatiskajiem un dzīvnieku labturības mērķiem.

Grozījums Nr. 231

Regulas priekšlikums

28. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) pārsniegt prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un dzīvnieku labturību, kā arī citas obligātās prasības, kas noteiktas ar valsts un Savienības tiesību aktiem;

b) pārsniegt prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz dzīvnieku labturību un mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu samazinātu izmantošanu, kā arī citas obligātās prasības, kas noteiktas ar Savienības tiesību aktiem;

Grozījums Nr. 232

Regulas priekšlikums

28. pants – 5. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) pildīt saistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 65. pantu.

d) pildīt saistības vai papildsaistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 65. pantu.

Grozījums Nr. 233

Regulas priekšlikums

28. pants – 5. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

da) veicināt videi labvēlīgu prakšu uzturēšanu.

Grozījums Nr. 234

Regulas priekšlikums

28. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Ekoshēmu atbalstu paredz par atbalsttiesīgu hektāru piešķirama ikgadēja maksājuma veidā, proti, vai nu kā

6. Ekoshēmu atbalstu paredz par atbalsttiesīgu hektāru piešķirama ikgadēja maksājuma un/vai par lauku saimniecību piešķirama maksājuma veidā kā stimulējošu maksājumu, kas pārsniedz kompensāciju par papildu izmaksām un zaudētajiem ienākumiem, un to var izmaksāt kā vienreizēju maksājumu.

a) maksājumus, kuri papildina šīs iedaļas 2. apakšiedaļā noteikto ienākumu pamatatbalstu, vai

b) maksājumus, ar kuriem saņēmējiem pilnībā vai daļēji kompensē 65. pantā noteikto apņemšanos rezultātā radušās papildu izmaksas un negūtos ienākumus.

Grozījums Nr. 235

Regulas priekšlikums

28. pants – 6. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai efektīvi stimulētu līdzdalību, maksājumu līmenis, pamatojoties uz nediskriminējošiem kritērijiem, atšķiras atkarībā no katrai intervencei vai intervenču kopumam izvirzīto ilgtspējas mērķu vērienīguma.

Grozījums Nr. 236

Regulas priekšlikums

28. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Dalībvalstis nodrošina, lai šā panta intervences būtu saskaņā ar 65. panta intervencēm.

7. Dalībvalstis nodrošina, lai šā panta intervences būtu saskaņā ar 65. panta intervencēm, un attiecīgi nošķir abu veidu intervences. Ja abiem pantiem atbilstīgās intervences nošķir atkarībā no vidisko mērķu vērienīguma, dalībvalstīm jānovērš dubulta finansēšana.

Grozījums Nr. 237

Regulas priekšlikums

28. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem paredz sīkākus noteikumus par ekoshēmām.

svītrots

Grozījums Nr. 238

Regulas priekšlikums

28.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

28.a pants

Konkurētspējas veicināšanas shēmas

1. Dalībvalstis saskaņā ar šajā pantā un dalībvalstu KLP stratēģiskajos plānos izklāstītajiem nosacījumiem atbalsta brīvprātīgas shēmas konkurētspējas veicināšanai (“veicināšanas shēmas”).

2. Ar šāda veida intervenci dalībvalstis atbalsta aktīvus lauksaimniekus, kuri uzņemas izdevumu saistības, lai veicinātu lauksaimnieka konkurētspēju lauksaimniecības jomā.

3. Dalībvalstis izveido sarakstu ar attiecināmo izdevumu kategorijām, kas veicina lauksaimnieka konkurētspēju.

4. Šāda prakse ir izstrādāta tā, lai atbilstu vienam vai vairākiem konkrētiem ekonomikas mērķiem, kas noteikti 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, un veicina 5. pantā izvirzītā horizontālā mērķa sasniegšanu.

5. Šāda veida intervencēs dalībvalstis maksājumus piešķir tikai par tādu saistību segšanu, kas attiecībā uz šo regulu nerada dubultu finansēšanu.

6. Veicināšanas shēmām atbalstu piešķir kā ikgadēju maksājumu, un atbalsta veidi ir šādi:

a) maksājumi, kas balstīti uz atbalsttiesīgiem hektāriem un kas papildina šīs iedaļas 2. apakšiedaļā noteikto ienākumu pamatatbalstu; vai

b) maksājumi, kas saņēmējiem kompensē visas radušās izmaksas vai to daļu; vai

c) maksājumi, kas balstīti uz šāda veida intervencei raksturīgu izlaidi.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka šajā pantā paredzētās intervences ir saskanīgas ar tām, kas piešķirtas saskaņā ar 27., 28., 65., 68., 69., 70., 71. un 72. pantu.

8. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu ar turpmākiem noteikumiem par veicināšanas shēmām.

Grozījums Nr. 239

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis var piešķirt saistīto ienākumu atbalstu īsteniem lauksaimniekiem, un to dara saskaņā ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Dalībvalstis var piešķirt saistīto ienākumu atbalstu aktīviem lauksaimniekiem, un to dara saskaņā ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 240

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstu intervences 30. pantā uzskaitītajām atbalstāmajām nozarēm un produkcijai vai īpašajiem saimniekošanas veidiem palīdz tādā veidā, ka, uzlabojot konkurētspēju, strukturējumu, ilgtspēju vai kvalitāti, ļauj tiem risināt aktuālās problēmas vai grūtības. Turklāt šīm intervencēm jābūt saskaņotām ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem, kas izvirzīti 6. panta 1. punktā.

Grozījums Nr. 241

Regulas priekšlikums

29. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Saistīto ienākumu atbalstu paredz par hektāru vai par dzīvnieku piešķirama ikgadēja maksājuma veidā.

3. Saistītais atbalsts ir ražošanas limitu shēma ikgadēja maksājuma veidā, kas balstīts uz noteiktām platībām un ražas apjomiem vai noteiktu dzīvnieku skaitu un kas atbilst maksimālajam finansējumam, kuru dalībvalstis nosaka katram pasākumam un paziņo Komisijai.

Grozījums Nr. 242

Regulas priekšlikums

29. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Dalībvalstis var nolemt mērķorientēt vai palielināt saistīto atbalstu atkarībā no saņēmēja uzņemtajām saistībām uzlabot konkurētspēju, kvalitāti vai nozares strukturējumu.

Grozījums Nr. 243

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saistīto ienākumu atbalstu drīkst piešķirt tikai šādām nozarēm, kuru produkcijas un īpašo saimniekošanas veidu uzturēšanai ir svarīgi ekonomiski, sociāli vai vidiski iemesli: labība, eļļas augi, proteīnaugi, pākšaugi, lini, kaņepes, rīsi, rieksti, cietes kartupeļi, piens un piena produkti, sēklas, aitas gaļa un kazas gaļa, liellopu un teļa gaļa, olīveļļa, zīdtārpiņi, sausā lopbarība, apiņi, cukurbietes, cukurniedres un cigoriņi, augļi un dārzeņi, īscirtmeta atvasāji un citas nepārtikas kultūras, kas nav kokaugi un ko izmanto tādas produkcijas ražošanai, ar kuru potenciāli varētu aizstāt fosilos materiālus.

Saistīto ienākumu atbalstu drīkst piešķirt tikai šādām nozarēm un produkcijai vai īpašiem saimniekošanas veidiem: labība, eļļas augi, proteīnaugi, pākšaugi, lini, kaņepes, rīsi, rieksti, cietes kartupeļi, piens un piena produkti, sēklas, aitas gaļa un kazas gaļa, liellopu un teļa gaļa, olīveļļa, zīdtārpiņi, sausā lopbarība, apiņi, cukurbietes, cukurniedres un cigoriņi, augļi un dārzeņi, īscirtmeta atvasāji.

Grozījums Nr. 244

Regulas priekšlikums

31. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Atkāpjoties no 1. punkta, saistīto atbalstu var piešķirt arī lauksaimniekiem, kuru rīcībā nav atbalsttiesīgu hektāru.

Piešķirot saistīto atbalstu, dalībvalstis nodrošina, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) pastāv acīmredzama vidiska vai sociālekonomiska vajadzība vai ieguvums;

b) atbalsts nerada lielus izkropļojumus iekšējā tirgū; un

c) atbalsts lopkopībai tiek piešķirts saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK.

Grozījums Nr. 245

Regulas priekšlikums

33. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Grozījums Nr. 246

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Īsteniem lauksaimniekiem, kuri audzē kokvilnu ar KN kodu 5201 00, dalībvalstis ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem piešķir kultūratkarīgu maksājumu par kokvilnu.

Aktīviem lauksaimniekiem, kuri audzē kokvilnu ar KN kodu 5201 00, dalībvalstis ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem piešķir kultūratkarīgu maksājumu par kokvilnu.

Grozījums Nr. 247

Regulas priekšlikums

36. pants – 3. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– Bulgārija: 624,11 EUR;

– Bulgārija: X EUR;

Grozījums Nr. 248

Regulas priekšlikums

36. pants – 3. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– Grieķija: 225,04 EUR;

– Grieķija: X EUR;

Grozījums Nr. 249

Regulas priekšlikums

36. pants – 3. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– Spānija: 348,03 EUR;

– Spānija: X EUR;

Grozījums Nr. 250

Regulas priekšlikums

36. pants – 3. punkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– Portugāle: 219,09 EUR.

– Portugāle: X EUR.

Grozījums Nr. 251

Regulas priekšlikums

39. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) augļi un dārzeņi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta i) apakšpunktā;

a) augļi un dārzeņi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta i) apakšpunktā, un šādi pārstrādei paredzētie produkti;

Grozījums Nr. 252

Regulas priekšlikums

39. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) citi produkti, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta a)–h), k), m), o)–t) un w) apakšpunktā.

f) citi produkti, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta a)–h), k), m), o)–t) un w) apakšpunktā, kā arī proteīnaugi.

Grozījums Nr. 253

Regulas priekšlikums

40. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā var izvēlēties, vai īstenot nozariskās intervences 39. panta d), e) un f) punktā minētajās nozarēs.

3. Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā var izvēlēties, vai īstenot nozariskās intervences 39. panta d), e) un f) punktā minētajās nozarēs, un pamato, kāpēc tās izvēlējušās konkrētās nozares un intervenču veidus.

Grozījums Nr. 254

Regulas priekšlikums

41. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) pareizu šajā nodaļā paredzēto veidu intervenču darbību;

a) pareizu šajā nodaļā paredzēto intervenču veidu darbību, jo īpaši nolūkā novērst konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū;

Grozījums Nr. 255

Regulas priekšlikums

41. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa) atbalsta sniegšanu ražotāju organizācijām saistībā ar ražotāju konkrēto uzdevumu izpildi, kā norādīts šajā nodaļā;

Grozījums Nr. 256

Regulas priekšlikums

41. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) Savienības finansiālās palīdzības maksimālo līmeni attiecībā uz 46. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto izņemšanu no tirgus un attiecībā uz 52. panta 3. punktā minētajām intervencēm, kā arī bezmaksas izplatīšanai no tirgus izņemto produktu pakošanas un pārvadāšanas izmaksu fiksētām likmēm un izmaksām, kas saistītas ar produktu pārstrādi pirms to nodošanas bezmaksas izplatīšanai;

Grozījums Nr. 257

Regulas priekšlikums

41. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ca) darbības fonda izveidošanas un pārvaldīšanas nosacījumiem, kā arī atbalsta un avansa maksājumu pieprasīšanas nosacījumiem.

Grozījums Nr. 258

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Augļu un dārzeņu nozarē ir nosprausti šādi mērķi:

Saskaņā ar 5. un 6. pantu augļu un dārzeņu nozarē ir nosprausti šādi mērķi:

Grozījums Nr. 259

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem koncentrēt augļu un dārzeņu nozares produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū, tostarp izmantojot tiešo pārdošanu;

b) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem koncentrēt augļu un dārzeņu nozares produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū, tostarp izmantojot tiešo pārdošanu un īsas piegādes ķēdes, kā arī veicināt kolektīvās sarunas par līgumiem;

Grozījums Nr. 260

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veikt pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par kultūru noturību pret kaitēkļiem un inovatīvu praksi, kas palielina ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību;

c) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veikt piemērošanas, pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem un inovatīvu praksi, kas palielina ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību;

Grozījums Nr. 261

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) saskaņā ar 6. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem izstrādāt, ieviest vai veicināt vidi saudzējošas ražošanas metodes, videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši ūdens, augsnes, gaisa, bioloģiskās daudzveidības un citu dabas resursu aizsardzību;

d) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d), e), f) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem izstrādāt, ieviest vai veicināt vidi saudzējošas ražošanas metodes, videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši ūdens, augsnes, gaisa, bioloģiskās daudzveidības un citu dabas resursu aizsardzību;

Grozījums Nr. 262

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi paaugstināt produkcijas komerciālo vērtību un kvalitāti, tostarp uzlabot produktu kvalitāti un izstrādāt jaunus produktus satvarā, ko regulē ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai ar valstiskām kvalitātes shēmām;

f) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi paaugstināt produkcijas komerciālo vērtību un kvalitāti, tostarp uzlabot pārstrādei paredzētos produktus un izstrādāt jaunus produktus satvarā, ko regulē ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai citām publiskām vai privātām kvalitātes shēmām;

Grozījums Nr. 263

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt svaigas un pārstrādātas augļu un dārzeņu produkcijas noietu un izvērst tās tirdzniecību;

g) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt svaigas un pārstrādātas augļu un dārzeņu produkcijas noietu un izvērst tās tirdzniecību;

Grozījums Nr. 264

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem likt lietā krīžu novēršanas un riska pārvaldības instrumentus, lai novērstu un risinātu augļu un dārzeņu tirgu krīzes.

i) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem likt lietā krīžu novēršanas un riska mazināšanas un pārvaldības instrumentus, ietverot fitosanitāros aspektus, lai novērstu un risinātu augļu un dārzeņu tirgu krīzes.

Grozījums Nr. 265

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ia) apsaimniekot blakusproduktus un atkritumus un samazināt to daudzumu;

Grozījums Nr. 266

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – ib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ib) veicināt ģenētisko daudzveidību.

Grozījums Nr. 267

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, īpaši vērstas uz ūdens un enerģijas ekonomiju, ekoiepakojumu un atkritumu daudzuma samazināšanu;

a) investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, ietverot tās, kas vērstas uz ūdens ekonomiju un kvalitāti, enerģijas ražošanu un ekonomiju, ekoiepakojumu, atkritumu daudzuma samazināšanu un atkritumu plūsmu uzraudzību;

Grozījums Nr. 268

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa) augļu un dārzeņu nozares produktu ražošanas plānošana un pielāgošana pieprasījumam, jo īpaši kvalitatīvā un kvantitatīvā ziņā;

Grozījums Nr. 269

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ab) rīcība produktu tirgus vērtības palielināšanai;

Grozījums Nr. 270

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – ac apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ac) ražotāju organizācijas vai tās biedru saražotās produkcijas kolektīva uzglabāšana;

Grozījums Nr. 271

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) pētniecība un eksperimentālā ražošana, īpaši vērsta uz ūdens un enerģijas ekonomiju, ekoiepakojumu, atkritumu daudzuma samazināšanu, kultūru noturību pret kaitēkļiem, pesticīdu lietošanas risku un ietekmes mazināšanu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma novēršanu un mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu augļu un dārzeņu šķirņu audzēšanas paplašināšanu;

b) pētniecība un eksperimentālā ražošana, kas vērsta uz tādiem pasākumiem kā ūdens ekonomija un kvalitāte, enerģijas ražošana un ekonomija, ekoiepakojums, atkritumu daudzuma samazināšana, izturētspēja pret kaitīgajiem organismiem, integrētā augu aizsardzība (IAA), pesticīdu lietošanas risku un ietekmes mazināšana, apputeksnētāju saglabāšana, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma novēršana un mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu augļu un dārzeņu šķirņu audzēšanas paplašināšana;

Grozījums Nr. 272

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca) rīcība nolūkā uzlabot vidi, mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām;

Grozījums Nr. 273

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) integrētā ražošana;

d) integrētā ražošana, kas veicina dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, vienlaikus samazinot atkarību no pesticīdiem un citiem ražošanas līdzekļiem;

Grozījums Nr. 274

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) augsni saglabājoša un augsnes oglekļa krājumus vairojoša rīcība;

e) augsnes struktūru saglabājoša un atjaunojoša un augsnes oglekļa krājumus vairojoša rīcība, tostarp nolūkā nepieļaut augsnes degradāciju;

Grozījums Nr. 275

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) kultūru noturību pret kaitēkļiem uzlabojoša rīcība;

h) rīcība izturētspējas pret kaitīgajiem organismiem uzlabošanai un kaitīgo organismu nodarītā kaitējuma mazināšanai, tostarp veicinot IAA;

Grozījums Nr. 276

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ha) rīcība, ar ko ievieš ražošanas sistēmas, kas sevišķi palielina bioloģisko un strukturālo daudzveidību;

Grozījums Nr. 277

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

k) augļu un dārzeņu produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība;

k) augļu un dārzeņu produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša un īsas piegādes ķēdes veicinoša rīcība;

Grozījums Nr. 278

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – m apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

m) Savienības un valstu kvalitātes shēmu īstenošana;

m) Savienības un citu publiskā vai privātā sektora pārvaldītu publisku un privātu kvalitātes shēmu īstenošana;

Grozījums Nr. 279

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – n apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

n) noieta veicināšana un saziņa, tostarp rīcība un aktivitātes, kuru mērķis ir dažādot un saliedēt augļu un dārzeņu tirgus un informēt par augļu un dārzeņu veselīgumu;

n) noieta veicināšana un saziņa, tostarp rīcība un aktivitātes, kuru mērķis ir dažādot un saliedēt augļu un dārzeņu tirgus, meklēt jaunus noieta tirgus, kā arī informēt par augļu un dārzeņu veselīgumu;

Grozījums Nr. 280

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – o apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

o) konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitēkļu apkarošanas metodēm, pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu.

o) konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu apkarošanas metodēm, pesticīdu ilgtspējīgu un samazinātu lietošanu, IAA, pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu, agroekoloģisku praksi, produktu kvalitātes un tirgus nosacījumu uzlabošanu, kā arī attiecībā uz vienošanos par fitosanitārajiem eksporta protokoliem un šādu protokolu piemērošanu trešām valstīm;

Grozījums Nr. 281

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – p apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

p) apmācība un apmaiņa ar labāko praksi, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitēkļu apkarošanas metodēm, pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu.

p) apmācība un apmaiņa ar labāko praksi, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu apkarošanas metodēm, pesticīdu alternatīvām, pesticīdu ilgtspējīgu un samazinātu lietošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu.

Grozījums Nr. 282

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – pa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

pa) rīcība kvalitātes uzlabošanai ar inovāciju;

Grozījums Nr. 283

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – pb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

pb) izsekojamības/sertifikācijas sistēmu ieviešana.

Grozījums Nr. 284

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos;

b) tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, tostarp kolektīvā uzglabāšanā;

Grozījums Nr. 285

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) produktu izņemšana no tirgus, lai tos izplatītu bez maksas vai citiem mērķiem;

d) produktu izņemšana no tirgus, lai tos izplatītu bez maksas, tostarp sedzot izņemto produktu pārstrādes izmaksas pirms to bezmaksas izplatīšanas, vai citiem mērķiem;

Grozījums Nr. 286

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g) ražas apdrošināšana, kas palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus gadījumos, kad tie cieš zaudējumus sakarā ar dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, slimībām vai kaitēkļu invāziju, un vienlaikus gādāšana par to, lai saņēmēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus;

g) ražas apdrošināšana, tostarp uz rādītājiem balstītas apdrošināšanas rīcībpolitikas, kas sedz izmērāmu zaudējumu rašanos, kas palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus gadījumos, kad tie cieš zaudējumus sakarā ar dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, slimībām vai kaitīgo organismu invāziju, un vienlaikus gādāšana par to, lai saņēmēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus;

Grozījums Nr. 287

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) padomdošana citām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām vai individuāliem ražotājiem;

h) profesionālas pieredzes apmaiņa un/vai padomdošana citām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām vai individuāliem ražotājiem;

Grozījums Nr. 288

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ha) reaģējot uz tirgus krīzēm — produktu popularizēšana un izpratnes veidošana par augļu un dārzeņu patēriņa labvēlīgo ietekmi uz veselību;

Grozījums Nr. 289

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) trešo valstu fitosanitāro protokolu ieviešana un pārvaldība Savienības teritorijā, lai atvieglotu piekļuvi trešo valstu tirgiem;

i) vienošanās par trešo valstu fitosanitārajiem protokoliem, šādu protokolu ieviešana un pārvaldība Savienības teritorijā, lai nodrošinātu piekļuvi trešo valstu tirgiem, ietverot tirgus izpēti;

Grozījums Nr. 290

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ia) fitosanitāro krīžu novēršana un pārvaldība;

Grozījums Nr. 291

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

k) konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitēkļu apkarošanas metodēm un pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu.

k) konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu apkarošanas metodēm, piemēram, IAA, un pesticīdu ilgtspējīgu un samazinātu lietošanu;

Grozījums Nr. 292

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – ka apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ka) apmācības pasākumi un apmaiņa ar paraugpraksi.

Grozījums Nr. 293

Regulas priekšlikums

44. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Darbības programmas aptver vismaz trīs, bet ne vairāk kā septiņus gadus ilgu laikposmu. Ar tām tiecas sasniegt 42. panta d) un e) punkta mērķus un vēl vismaz divus citus minētā panta mērķus.

2. Darbības programmas aptver vismaz trīs, bet ne vairāk kā septiņus gadus ilgu laikposmu. Ar tām tiecas sasniegt 42. panta b), d) un e) punkta mērķus un vēl vismaz divus citus minētā panta mērķus.

Grozījums Nr. 294

Regulas priekšlikums

44. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a Ražotāju organizāciju apvienību darbības programmas var būt daļējas darbības programmas vai pilnīgas darbības programmas. Pilnīgām darbības programmām jāatbilst tādiem pašiem pārvaldības noteikumiem un nosacījumiem, kādiem atbilst ražotāju organizāciju darbības programmas.

Grozījums Nr. 295

Regulas priekšlikums

44. pants – 6. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmā iekļauj tādas intervences, kuras nav paredzētas dalībniekorganizāciju darbības programmās. Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmu dalībvalstis izskata kopā ar dalībniekorganizāciju darbības programmām.

Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmā iekļauj tādas darbības, kuras nav paredzētas dalībniekorganizāciju darbības programmās. Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmu dalībvalstis izskata kopā ar dalībniekorganizāciju darbības programmām. Ražotāju organizāciju apvienības var iesniegt daļējas darbības programmas, kas sastāv no pasākumiem, kurus dalībniekorganizācijas iekļāvušas savās darbības programmās, taču vēl nav īstenojušas.

Grozījums Nr. 296

Regulas priekšlikums

44. pants – 6. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) ražotāju organizāciju apvienības darbības programmas intervences tiktu pilnībā finansētas no dalībniekorganizāciju iemaksām un šādu finansējumu iegūtu no minēto dalībniekorganizāciju darbības fondiem;

a) ražotāju organizāciju apvienības darbības programmas darbības tiktu pilnībā finansētas no dalībniekorganizāciju iemaksām un šādu finansējumu iegūtu no minēto dalībniekorganizāciju darbības fondiem;

Grozījums Nr. 297

Regulas priekšlikums

44. pants – 7. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) vismaz 20 % no darbības programmu izdevumiem būtu par intervencēm, kuras ir saistītas ar 42. panta d) un e) punktā nospraustajiem mērķiem;

a) vismaz 15 % no darbības programmu izdevumiem būtu par intervencēm, kuras ir saistītas ar 42. panta d) un e) punktā nospraustajiem mērķiem;

Grozījums Nr. 298

Regulas priekšlikums

44. pants – 7. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa) darbības programmas ietvertu 3 vai vairāk darbības, kas saistītas ar 42. panta d) un e) apakšpunktā izvirzītajiem mērķiem;

Grozījums Nr. 299

Regulas priekšlikums

44. pants – 7. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) vismaz 5 % no darbības programmu izdevumiem būtu par intervencēm, kuras ir saistītas ar 42. panta c) punktā nosprausto mērķi;

b) vismaz 1 % no darbības programmu izdevumiem būtu par intervencēm, kuras ir saistītas ar 42. panta c) punktā nosprausto mērķi;

Grozījums Nr. 300

Regulas priekšlikums

44. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.a Darbības programmas, kas apstiprinātas pirms ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena], līdz to pabeigšanai jāpārvalda saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem tās apstiprinātas, ja vien ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība nenolemj brīvprātīgi pieņemt šo regulu.

Grozījums Nr. 301

Regulas priekšlikums

45. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) finansiālām iemaksām, ko veikuši:

svītrots

i) ražotāju organizācijas biedri un/vai pati ražotāju organizācija vai

ii) ražotāju organizāciju apvienības ar minēto apvienību dalībniekorganizāciju starpniecību;

Grozījums Nr. 302

Regulas priekšlikums

46. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Augļu un dārzeņu ražotāju organizācijas un/vai to apvienības var izveidot darbības fondu. Šo fondu finansē ar:

1. Augļu un dārzeņu ražotāju organizācijas un/vai to apvienības var izveidot darbības fondu, lai finansētu dalībvalstu apstiprinātas darbības programmas. Šo fondu finansē ar ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības un/vai to partneru iemaksām, ko papildina 46. pantā paredzētā finansiālā palīdzība.

Grozījums Nr. 303

Regulas priekšlikums

46. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) 4,5 % no katras ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtības;

b) 4,5 % no katras ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtības; un

Grozījums Nr. 304

Regulas priekšlikums

46. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba) 5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības:

- ražotāju organizācijām, kuru tirgū laistās produkcijas vērtība un dalībnieku skaits darbības programmas iesniegšanas gadā ir par 25 % lielāks nekā vidējā tirgū laistās produkcijas vērtība un vidējais dalībnieku skaits, kāds reģistrēts iepriekšējās darbības programmas īstenošanas laikā;

- pirmajai ražotāju organizācijas darbības programmai pēc apvienošanās;

- katrai transnacionālai ražotāju organizācijai vai transnacionālai ražotāju organizāciju apvienībai.

Grozījums Nr. 305

Regulas priekšlikums

46. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) 5 % no katras transnacionālas ražotāju organizācijas vai transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtības.

svītrots

Grozījums Nr. 306

Regulas priekšlikums

46. pants – 2. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no pirmās daļas, Savienības finansiālo palīdzību var palielināt šādi:

Atkāpjoties no pirmās daļas, Savienības finansiālo palīdzību, kas paredzēta a), b) un ba) apakšpunktā, var palielināt par 0,5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības ar nosacījumu, ka šo procentuālo daļu izmanto vienīgi vienai vai vairākām intervencēm, kas saistītas ar 42. panta c), d), e), g), h) un i) apakšpunktā minētajiem mērķiem;

a) ražotāju organizācijas gadījumā minēto procentuālo daļu var palielināt līdz 4,6 % no tirgū laistās produkcijas vērtības ar nosacījumu, ka summu, kas pārsniedz 4,1 % no tirgū laistās produkcijas vērtības, izmanto vienīgi ar 42. panta c), d), e), g), h) un i) punktā nospraustajiem mērķiem saistītām intervencēm;

b) ražotāju organizāciju apvienības gadījumā minēto procentuālo daļu var palielināt līdz 5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības ar nosacījumu, ka summu, kas pārsniedz 4,5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības, izmanto vienīgi ar 42. panta c), d), e), g), h) un i) punktā nospraustajiem mērķiem saistītām intervencēm, kuras ražotāju organizāciju apvienība īsteno savu biedru vārdā;

c) transnacionālas ražotāju organizācijas vai transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības gadījumā minēto procentuālo daļu var palielināt līdz 5,5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības ar nosacījumu, ka summu, kas pārsniedz 5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības, izmanto vienīgi ar 42. panta c), d), e), g), h) un i) punktā nospraustajiem mērķiem saistītām intervencēm, kuras transnacionāla ražotāju organizācija vai transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība īsteno savu biedru vārdā.

Grozījums Nr. 307

Regulas priekšlikums

46. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) dažādās dalībvalstīs darbojošās ražotāju organizācijas transnacionāli īsteno intervences, kuras ir saistītas ar 42. panta b) un e) punktā nospraustajiem mērķiem;

a) dažādās dalībvalstīs darbojošās ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības transnacionāli īsteno intervences, kuras ir saistītas ar 42. panta b) un e) punktā nospraustajiem mērķiem;

Grozījums Nr. 308

Regulas priekšlikums

46. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzīta ražotāju organizāciju apvienība pirmo reizi īsteno darbības programmu;

d) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzīta ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība, kas darbojas vienā dalībvalstī, vai ražotāju organizāciju apvienība, kas darbojas dažādās dalībvalstīs, pirmo reizi īsteno darbības programmu;

Grozījums Nr. 309

Regulas priekšlikums

46. pants – 3. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fa) ražotāju organizācijas darbojas kalnu apgabalos un salu reģionos;

Grozījums Nr. 310

Regulas priekšlikums

47. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstu reģionos, kur augļu un dārzeņu audzētāju pašorganizācijas pakāpe ir ievērojami zemāka par Savienības vidējo rādītāju, dalībvalstis ražotāju organizācijām, kas ir atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, var piešķirt valsts finansiālo palīdzību, kuras apjoms nepārsniedz 80 % no 45. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām finansiālajām iemaksām un 10 % no jebkuras šādas ražotāju organizācijas tirgū laistās produkcijas vērtības. Valsts finansiālā palīdzība papildina, nevis aizstāj darbības fondu.

1. Dalībvalstu reģionos, kur augļu un dārzeņu audzētāju pašorganizācijas pakāpe ir ievērojami zemāka par Savienības vidējo rādītāju, un salu un nomaļos reģionos, dalībvalstis ražotāju organizācijām, kas ir atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, var piešķirt valsts finansiālo palīdzību, kuras apjoms nepārsniedz 80 % no 45. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām finansiālajām iemaksām un 10 % no jebkuras šādas ražotāju organizācijas tirgū laistās produkcijas vērtības. Valsts finansiālā palīdzība papildina, nevis aizstāj darbības fondu.

Grozījums Nr. 311

Regulas priekšlikums

48. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Biškopības produktu nozarē dalībvalstis cenšas īstenot vismaz vienu no 6. panta 1. punktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem.

Biškopības produktu nozarē dalībvalstis cenšas īstenot attiecīgos 6. panta 1. punktā nosauktos konkrētos mērķus.

Grozījums Nr. 312

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Attiecībā uz katru 6. panta 1. punktā nosaukto konkrēto mērķi dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem biškopības produktu nozariskās intervences veidiem:

1. Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem biškopības produktu nozariskās intervences veidiem:

Grozījums Nr. 313

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) tehniskais atbalsts biškopjiem un biškopju organizācijām;

a) tehniskais atbalsts biškopjiem un biškopju organizācijām, tostarp labas prakses, informētības un publicitātes veicināšana, kā arī pamatizglītība, tālākizglītība un tālākapmācība;

Grozījums Nr. 314

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) bišu parazītus un slimības, jo īpaši varrozi apkarojoša rīcība;

b) bišu parazītus un slimības, jo īpaši varrozi, apkarojoša un preventīva rīcība, un epidēmiju izturētspēju uzlabojoša rīcība;

Grozījums Nr. 315

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba) bišu veselības valsts tīklu izveide un/vai attīstība;

Grozījums Nr. 316

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) biškopības produktus analizējošo laboratoriju atbalstoša rīcība;

d) rīcība biškopības produktus analizējošo valsts, reģionālo vai vietējo laboratoriju atbalstam, tostarp attiecībā uz bišu zaudēšanu vai produktivitātes samazināšanos un bitēm potenciāli toksiskām vielām;

Grozījums Nr. 317

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) bišu skaita atjaunināšana stropos Savienībā;

e) rīcība nolūkā saglabāt vai palielināt līdzšinējo bišu populāciju skaitu;

Grozījums Nr. 318

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) sadarbība ar specializētām struktūrām, lai īstenotu pētnieciskās programmas biškopības un biškopības produktu jomā;

f) sadarbība ar specializētām struktūrām, lai piemērotu pētnieciskās un eksperimentālās programmas biškopības un biškopības produktu jomā;

Grozījums Nr. 319

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ha) investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos;

Grozījums Nr. 320

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

hb) rīcība ražošanas plānošanai un piedāvājuma pielāgošanai pieprasījumam;

Grozījums Nr. 321

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

hc) preventīvi pasākumi nelabvēlīgu klimatisko apstākļu problēmas risināšanai;

Grozījums Nr. 322

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

hd) rīcība nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām un nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem;

Grozījums Nr. 323

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – he apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

he) pasākumi biškopju un lauksaimnieku sadarbības veicināšanai, jo īpaši nolūkā mazināt pesticīdu lietošanas ietekmi;

Grozījums Nr. 324

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hf apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

hf) energotaupība, energoefektivitātes palielināšana un ekoiepakojums;

Grozījums Nr. 325

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hg apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

hg) atkritumu radīšanas samazināšana un labāka blakusproduktu un atkritumu izmantošana un apsaimniekošana;

Grozījums Nr. 326

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hh apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

hh) rīcība medus bišu apputeksnēšanas spēju un līdzāspastāvēšanas savvaļas apputeksnētājiem uzlabošanai, tostarp izveidojot un uzturot labvēlīgas dzīvotnes;

Grozījums Nr. 327

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hi apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

hi) ģenētisko daudzveidību uzlabojoša rīcība;

Grozījums Nr. 328

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hj apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

hj) pasākumi gados jaunu vai iesācēju biškopju atbalstam.

Grozījums Nr. 329

Regulas priekšlikums

49. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Savienības finansiālā palīdzība par 2. punktā minētajām intervencēm nepārsniedz 50 % no attiecīgajiem izdevumiem. Atlikušo izdevumu daļu sedz dalībvalstis.

4. Savienības finansiālā palīdzība par 2. punktā minētajām intervencēm nepārsniedz 75 % no attiecīgajiem izdevumiem, izņemot tālāko reģionu gadījumā, attiecībā uz kuriem palīdzības robežvērtība ir 85 %. Atlikušo izdevumu daļu sedz dalībvalstis.

Grozījums Nr. 330

Regulas priekšlikums

49. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Kad dalībvalstis gatavo savu KLP stratēģisko plānu, tās konsultējas ar biškopības organizāciju pārstāvjiem.

5. Kad dalībvalstis gatavo savu KLP stratēģisko plānu, tās konsultējas ar biškopības organizāciju pārstāvjiem un kompetentajām iestādēm.

Grozījums Nr. 331

Regulas priekšlikums

49. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai, kāds ir bišu saimju skaits to teritorijā.

6. Dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai, kāds ir bišu saimju un/vai bišu stropu skaits to teritorijā.

Grozījums Nr. 332

Regulas priekšlikums

49. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a Visas valstu programmas, kas apstiprinātas pirms ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena], līdz plānotajam to pabeigšanas termiņam tiek pārvaldītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

Grozījums Nr. 333

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem attiecībā uz šo iedaļu nosaka papildu prasības:

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem attiecībā uz šo iedaļu nosaka papildu prasības:

Grozījums Nr. 334

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) par 49. panta 6. punktā noteikto pienākumu dalībvalstīm katru gadu paziņot Komisijai, kāds ir bišu saimju skaits to teritorijā;

a) par 49. panta 6. punktā noteikto pienākumu dalībvalstīm katru gadu paziņot Komisijai, kāds ir bišu saimju un/vai bišu stropu skaits to teritorijā;

Grozījums Nr. 335

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) par to, kāda ir bišu saimes definīcija un kā aprēķināms bišu saimju skaits;

b) par to, kāda ir bišu saimes definīcija un kā aprēķināms bišu stropu un saimju skaits;

Grozījums Nr. 336

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vīna nozarē dalībvalstis cenšas īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem:

Saskaņā ar 5. un 6. pantu vīna nozarē dalībvalstis cenšas īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem:

Grozījums Nr. 337

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b)–f) un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīna ražotāju konkurētspēju, tostarp palīdzēt uzlabot ražošanas sistēmu ilgtspēju un samazināt Savienības vīna nozares ietekmi uz vidi;

a) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu uzlabot ekonomisko ilgtspēju un Savienības vīna ražotāju konkurētspēju;

Grozījums Nr. 338

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, uzlabot ilgtspējīgas ražošanas sistēmas un samazināt Savienības vīna nozares ietekmi uz vidi, tostarp palīdzot vīnkopjiem samazināt ražošanas līdzekļu izmantojumu un īstenot vidiski ilgtspējīgākas metodes un audzēšanas paņēmienus, kā arī saglabāt tradicionālo Savienības šķirņu daudzveidību;

Grozījums Nr. 339

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a)–e), g) un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīna uzņēmumu veiktspēju un spēju pielāgoties tirgus prasībām, kā arī palielināt to konkurētspēju vīnkopības produktu ražošanas un tirdzniecības jomā, tostarp attiecībā uz energotaupību, vispārējo energoefektivitāti un procesu ilgtspējīgumu;

b) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a)–e), g) un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīna uzņēmumu veiktspēju un spēju pielāgoties tirgus prasībām, kā arī palielināt to ilgtermiņa konkurētspēju vīnkopības produktu ražošanas un tirdzniecības jomā, tostarp attiecībā uz energotaupību, vispārējo energoefektivitāti un procesu ilgtspējīgumu;

Grozījums Nr. 340

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ca) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā nosaukto mērķi uzlabot piedāvājuma koncentrāciju, lai veicinātu ekonomikas sniegumu un nozares strukturēšanu;

Grozījums Nr. 341

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem vīndarīšanas blakusproduktus izmantot rūpnieciskām un enerģētiskām vajadzībām, tādējādi nodrošinot Savienības vīna kvalitāti un vienlaikus aizsargājot vidi;

f) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem vīndarīšanas blakusproduktus un atliekvielas izmantot rūpnieciskām un enerģētiskām vai agronomiskām vajadzībām, tādējādi nodrošinot Savienības vīna kvalitāti un vienlaikus aizsargājot vidi;

Grozījums Nr. 342

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīnkopības produktu konkurētspēju trešās valstīs;

h) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīnkopības produktu konkurētspēju trešās valstīs, ietverot vīna tirgu atvēršanu, diversificēšanu un konsolidēšanu;

Grozījums Nr. 343

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ia) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem nodrošināt vīnkopības ekonomisko ilgtspēju un rentabilitāti apvidos ar būtiskiem dabas ierobežojumiem, kalnu nogāzēs un mazāk attīstītos apvidos;

Grozījums Nr. 344

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) vīnadārzu pārstrukturēšana un pārveidošana, arī vīnadārzu vēlreizēja apstādīšana vajadzības gadījumā, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ, bet ne parastā vīnadārzu atjaunošana, kad, beidzoties vīnogulāju dabīgajam dzīves ciklam, to pašu zemesgabalu no jauna apstāda ar tās pašas vīna vīnogu šķirnes vīnogulājiem saskaņā ar to pašu audzēšanas sistēmu;

a) vīnadārzu pārstrukturēšana un pārveidošana, arī vīnadārzu vēlreizēja apstādīšana vajadzības gadījumā, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ vai kad tie izarti brīvprātīgā kārtā, lai apstādītu no jauna saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ģenētiskās daudzveidības uzlabošanu, bet ne parastā vīnadārzu atjaunošana, kad, beidzoties vīnogulāju dabīgajam dzīves ciklam, to pašu zemesgabalu no jauna apstāda ar tās pašas vīna vīnogu šķirnes vīnogulājiem saskaņā ar to pašu audzēšanas sistēmu;

Grozījums Nr. 345

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa) vīnogulāju stādīšana zemē, kuras apstādīšanai atļauja piešķirta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 3. nodaļas 1. iedaļā noteikto atļauju sistēmu, tradicionālajos vīndarības apgabalos, kuriem draud izzušana un kurus nosaka dalībvalstis kā vīndarības daudzveidību aizsargājošu pasākumu;

Grozījums Nr. 346

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ab) pētniecība un eksperimentālā ražošana un citi pasākumi, jo īpaši tādās jomās kā Eiropas vīnogu šķirņu starpšķirņu un iekššķirnes daudzveidības saglabāšana, pētīšana un uzlabošana, kā arī pasākumi šķirņu ekonomiskā pielietojuma veicināšanai;

Grozījums Nr. 347

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ac apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ac) rīcība pesticīdu lietošanas samazināšanai;

Grozījums Nr. 348

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ad apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ad) rīcība nolūkā samazināt risku vīnkopjiem, kuri apņemas fundamentāli mainīt metodes un ražošanas sistēmu, lai ražošanu padarītu ilgtspējīgāku, tostarp palielinot strukturālo un bioloģisko daudzveidību;

Grozījums Nr. 349

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) materiālas un nemateriālas investīcijas pārstrādes iekārtās un vīndarītavas infrastruktūrā, kā arī tirgvedības struktūrās un rīkos;

b) materiālas un nemateriālas investīcijas vīnkopju saimniecībās, tostarp kalnu nogāžu un terasveida apgabalos (izņemot investīcijas darbībās, kas atbilst 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā izklāstītajam intervences veidam), pārstrādes iekārtās un vīndarītavas infrastruktūrā, kā arī tirgvedības struktūrās un rīkos; šādu investīciju mērķis var būt vīnadārzu aizsargāšana no klimatiskiem apdraudējumiem un saimniecību pielāgošana jaunajām Savienības tiesību aktu prasībām;

Grozījums Nr. 350

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) ražas apdrošināšana pret ienākumu zaudēšanu sakarā ar nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, ko var pielīdzināt dabas katastrofai, ar [citiem] nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai ar dzīvnieku, augu slimību vai kaitēkļu invāzijas nodarītiem postījumiem;

Grozījums Nr. 351

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) materiālas un nemateriālas investīcijas inovācijā, proti, inovatīvu vīndarības produktu un blakusproduktu, procesu un tehnoloģiju izstrāde, un citas investīcijas, kas palielina pievienoto vērtību kādā no piegādes ķēdes posmiem, tostarp zināšanu apmaiņas ceļā;

e) materiālas un nemateriālas investīcijas digitalizācijā un inovācijā, proti, inovatīvu vīndarības produktu un tehnoloģisko procesu, kas saistīti ar Regulas Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā minētajiem produktiem vai ar vīndarības blakusproduktiem, procesu un tehnoloģiju izstrāde, un citas investīcijas, kas palielina pievienoto vērtību kādā no piegādes ķēdes posmiem, tostarp zināšanu apmaiņas ceļā, un/vai palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām;

Grozījums Nr. 352

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fa) materiālas un nemateriālas investīcijas iekārtās un procedūrās saistībā ar vinifikācijas atliekvielu metanizāciju un kompostēšanu;

Grozījums Nr. 353

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g) dalībvalstīs veikta, par Savienības vīniem informējoša rīcība, ar kuru aicina vīnu lietot atbildīgi vai popularizē Savienības kvalitātes shēmas, kas attiecas uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

g) dalībvalstīs veikta, par Savienības vīniem informējoša rīcība, ar kuru aicina vīnu lietot atbildīgi;

Grozījums Nr. 354

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ga) rīcība nolūkā uzlabot zināšanas par tirgiem, piemēram, ekonomiski un regulatīvi pētījumi par tagadējiem tirgiem, kā arī pasākumi vīna tūrisma popularizēšanai, lai vairotu Eiropas vīnadārzu slavu;

Grozījums Nr. 355

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) noieta veicināšana trešās valstīs, ietverot vienu vai vairākus no šādiem elementiem:

h) noieta veicināšana un saziņa trešās valstīs, ietverot vienu vai vairākas no šādām darbībām un pasākumiem nolūkā uzlabot vīna nozares konkurētspēju un atvērt, diversificēt un konsolidēt tirgus:

Grozījums Nr. 356

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv) jaunu tirgu izpēte, kas vajadzīga jaunu noieta tirgu apgūšanai;

iv) jaunu vai tagadējo tirgu izpēte, kas vajadzīga jaunu noieta tirgu apgūšanai un konsolidēšanai;

Grozījums Nr. 357

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – vi punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

vi) tehniskās dokumentācijas, tostarp laboratorisko analīžu un novērtējumu sagatavošana par vīndarības metodēm, fitosanitārajiem un higiēnas noteikumiem, kā arī citām trešo valstu prasībām attiecībā uz vīna nozares produktu importēšanu; dokumentācijas gatavošanas nolūks ir atvieglot piekļuvi trešo valstu tirgiem;

Grozījums Nr. 358

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ia) ūdens resursu izmantošanu un apsaimniekošanu uzlabojoša rīcība;

Grozījums Nr. 359

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ib apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ib) bioloģiskā ražošana;

Grozījums Nr. 360

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ic apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ic) integrētā ražošana;

Grozījums Nr. 361

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – id apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

id) precīzā vai digitalizētā ražošana;

Grozījums Nr. 362

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ie apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ie) augsnes saglabāšana un oglekļa vairošana augsnē;

Grozījums Nr. 363

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – if apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

if) bioloģiskai daudzveidībai vai ainavas saglabāšanai labvēlīgu dzīvotņu izveidošana vai uzturēšana, tostarp ainavas vēsturiskās vērtības saglabāšana;

Grozījums Nr. 364

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ig apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ig) vīnogulāju izturētspējas pret kaitīgajiem organismiem un slimībām uzlabošana;

Grozījums Nr. 365

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ih apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ih) atkritumu radīšanas samazināšana un labāka atkritumu apsaimniekošana.

Grozījums Nr. 366

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirmās daļas h) apakšpunktā minētie veicināšanas pasākumi attiecas tikai uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai uz vīniem ar norādi uz vīnogu šķirni.

Grozījums Nr. 367

Regulas priekšlikums

52. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā pamato, kāpēc tās izvēlējušās konkrētos mērķus un intervences veidus. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalstis nosaka atbilstošās intervences. Dalībvalstis var paredzēt konkrētus noteikumus par informēšanas un veicināšanas rīcību, ko aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārvaldības struktūras īsteno visu attiecīgo uzņēmumu vārdā, jo īpaši noteikumus attiecībā uz šādas rīcības maksimālo ilgumu.

Grozījums Nr. 368

Regulas priekšlikums

53. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vīnadārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu nepārsniedz 50 % no vīnadārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām vai 75 % no vīnadārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām mazāk attīstītajos reģionos.

Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vīnadārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu nepārsniedz 50 % no vīnadārzu brīvprātīgas pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām vai 75 % no vīnadārzu obligātas pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām.

Grozījums Nr. 369

Regulas priekšlikums

53. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) 50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos;

a) 50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos, vīnadārzos kalnu nogāzēs un salu reģionos, kas nav minēti šā punkta c) un d) apakšpunktā;

Grozījums Nr. 370

Regulas priekšlikums

53. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) 75 % no attiecināmajām investīciju izmaksām LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos;

c) 85 % no attiecināmajām investīciju izmaksām LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos;

Grozījums Nr. 371

Regulas priekšlikums

53. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Savienības finansiālā palīdzība 52. panta 1. punkta aa), ab), ac), fa), j), k), l), m), n), o), p) un q) apakšpunktā minētajiem mērķiem nepārsniedz 50 % no tiešajām vai attiecināmajām izmaksām.

Grozījums Nr. 372

Regulas priekšlikums

53. pants – 5. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) 50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos;

a) 50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos, vīnadārzos kalnu nogāzēs un salu reģionos, kas nav minēti šā punkta c) un d) apakšpunktā;

Grozījums Nr. 373

Regulas priekšlikums

53. pants – 5. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) 75 % no attiecināmajām investīciju izmaksām LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos;

c) 85 % no attiecināmajām investīciju izmaksām LESD 349. panta 1. punktā minētajos tālākajos reģionos;

Grozījums Nr. 374

Regulas priekšlikums

53. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienības finansiālo palīdzību tās maksimālajā apmērā, kas minēts pirmajā daļā, piemēro tikai mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Ieteikumā 2003/361/EK; tomēr to var piemērot jebkuram uzņēmumam LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos un Regulas (ES) Nr. 229/2013 1. panta 2. punktā definētajās nelielajās Egejas jūras salās.

svītrots

Grozījums Nr. 375

Regulas priekšlikums

53. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma I sadaļas 2. panta 1. punkts un kuros ir mazāk nekā 750 darbinieku vai kuru apgrozījums ir mazāks par 200 miljoniem EUR, šā panta pirmajā daļā noteikto maksimālo apmēru samazina uz pusi.

Pirmajā daļā noteikto maksimālo apmēru var samazināt investīcijām, ko veic uzņēmumi, kas nav mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi. Tomēr to var piemērot visiem uzņēmumiem LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos un Regulas (ES) Nr. 229/2013 1. panta 2. punktā definētajās Egejas jūras nelielajās salās.

Grozījums Nr. 376

Regulas priekšlikums

53. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktā minēto informējošo rīcību un noieta veicināšanu nepārsniedz 50 % no attiecināmajiem izdevumiem.

6. Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktā minēto informējošo rīcību un noieta veicināšanu nepārsniedz 50 % no attiecināmajiem izdevumiem. Dalībvalstis palīdzību var diferencēt atkarībā no uzņēmumu lieluma, lai palielinātu atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr. 377

Regulas priekšlikums

54. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Attiecīgās dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā nosaka, kādu procentuālo minimumu tās sedz no izdevumiem par rīcību, kuras mērķis ir vides aizsardzība, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ražošanas sistēmu un procesu ilgtspējas uzlabošana, Savienības vīna nozares vidiskās ietekmes samazināšana, enerģijas ietaupīšana un vispārējās energoefektivitātes uzlabošana vīna nozarē.

4. Attiecīgās dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā nodrošina, ka vismaz 5 % no izdevumiem piešķir vai vismaz vienu pasākumu pieņem, lai saskaņā ar 51. panta aa), b) un f) punktā noteiktajiem mērķiem sasniegtu mērķus, kas saistīti ar vides aizsardzību, pielāgošanos klimata pārmaiņām, ražošanas sistēmu un procesu ilgtspējas uzlabošanu, Savienības vīna nozares vidiskās ietekmes samazināšanu, enerģijas ietaupīšanu un vispārējās energoefektivitātes uzlabošanu vīna nozarē.

Grozījums Nr. 378

Regulas priekšlikums

54. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Visas programmas, kas apstiprinātas pirms ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena], līdz plānotajam to pabeigšanas termiņam tiek pārvaldītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

Grozījums Nr. 379

Regulas priekšlikums

55. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šīs regulas 82. panta 3. punktā minētā dalībvalsts savā KLP stratēģiskajā plānā nosaka, kuru vai kurus no 60. pantā nosauktajiem intervences veidiem tā izmantos, lai sasniegtu mērķus, kurus tā izraudzījusies no 1. punkta piedāvājuma. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalsts nosaka atbilstošās intervences. Šīs regulas 82. panta 3. punktā minētā dalībvalsts savā KLP stratēģiskajā plānā pamato, kāpēc tā izvēlējusies konkrētos mērķus, intervences veidus un minēto mērķu sasniegšanai vajadzīgās intervences.

Grozījums Nr. 380

Regulas priekšlikums

56. pants – 1. daļa – cpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem samazināt olīvu audzēšanas ietekmi uz vidi un ar olīvu audzēšanas palīdzību strādāt klimata darbus;

c) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem samazināt olīvu audzēšanas ietekmi uz vidi un ar olīvu audzēšanas palīdzību veicināt rīcību klimata jomā, pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu;

Grozījums Nr. 381

Regulas priekšlikums

56. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) saskaņā ar 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi uzlabot olīveļļas un galda olīvu kvalitāti;

d) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un f) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi uzlabot olīveļļas un galda olīvu kvalitāti;

Grozījums Nr. 382

Regulas priekšlikums

56. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) saskaņā ar 6. panta 1. punkta h) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi likt lietā krīžu novēršanas un pārvaldības instrumentus, lai uzlabotu pretkaitēkļu noturību un novērstu un risinātu olīveļļas un galda olīvu tirgu krīzes.

f) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi likt lietā krīžu novēršanas un pārvaldības instrumentus, lai uzlabotu izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem un novērstu un risinātu olīveļļas un galda olīvu tirgu krīzes, ietverot izturētspējas pret kaitīgajiem organismiem un profilakses uzlabošanu.

Grozījums Nr. 383

Regulas priekšlikums

57. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šīs regulas 82. panta 4. punktā minētās dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos nosaka, kuru vai kurus no 60. pantā nosauktajiem intervences veidiem tās izmantos, lai lūkotu sasniegt 56. panta mērķus. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalstis nosaka atbilstošās intervences.

1. Šīs regulas 82. panta 4. punktā minētās dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos nosaka, kuru vai kurus no 60. pantā nosauktajiem intervences veidiem tās izmantos, lai lūkotu sasniegt 56. panta mērķus, kas jānosaka dalībvalstu līmenī. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalstis nosaka atbilstošās intervences.

Grozījums Nr. 384

Regulas priekšlikums

57. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Intervences, ko noteikušas 82. panta 4. punktā minētās dalībvalstis, īsteno ar tādu apstiprinātu darbības programmu palīdzību, kuras izstrādājušas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītas ražotāju organizācijas un/vai ražotāju organizāciju apvienības. Tālab piemēro šīs regulas 61. un 62. pantu.

Grozījums Nr. 385

Regulas priekšlikums

57. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis, kas minētas 82. panta 4. punktā, var uzticēt darbības programmu īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 157. pantu atzītām starpnozaru organizācijām, ja šīs organizācijas jau īsteno līdzīgu programmu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

Grozījums Nr. 386

Regulas priekšlikums

58. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) 75 % no faktiskajām izmaksām par 60. panta 1. punkta f) un h) apakšpunktā minētā veida intervenci, ja darbības programmu īsteno vismaz trijās trešās valstīs vai neražotājdalībvalstīs un ja to dara ražotāju organizācijas no vismaz divām ražotājdalībvalstīm; 50 % no faktiskajām izmaksām, ja šis nosacījums minētā veida intervencē nav izpildīts.

d) 85 % no faktiskajām izmaksām par 60. panta 1. punkta f) un h) apakšpunktā minētā veida intervenci, ja darbības programmu īsteno vismaz trijās trešās valstīs vai neražotājdalībvalstīs un ja to dara ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības no vismaz divām ražotājdalībvalstīm; 50 % no faktiskajām izmaksām, ja šis nosacījums minētā veida intervencē nav izpildīts.

Grozījums Nr. 387

Regulas priekšlikums

58. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

da) attiecībā uz salu reģioniem a) līdz d) apakšpunktā minēto procentu likmi palielina par 10 %;

Grozījums Nr. 388

Regulas priekšlikums

58. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis nodrošina papildu finansējumu, kura apjoms ir līdz 50 % no izmaksām, kuras netiek segtas ar Savienības finansiālo palīdzību.

svītrots

Grozījums Nr. 389

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs regulas 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozarēs dalībvalstis cenšas īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem:

Saskaņā ar 5. un 6. pantu šīs regulas 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozarēs dalībvalstis cenšas īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem:

Grozījums Nr. 390

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem plānot ražošanu, salāgot ražošanu ar pieprasījumu, jo īpaši kvalitātes un daudzumu ziņā, optimizēt ražošanas izmaksas un peļņu no investētā kapitāla un stabilizēt ražotāju noteiktās cenas;

a) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem plānot ražošanu, salāgot ražošanu ar pieprasījumu, jo īpaši kvalitātes, daudzumu un daudzveidības ziņā, optimizēt ražošanas izmaksas un peļņu no investētā kapitāla un stabilizēt ražotāju noteiktās cenas;

Grozījums Nr. 391

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem koncentrēt attiecīgās produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū;

b) koncentrēt attiecīgās produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū un veicināt kolektīvas sarunas par līgumiem; minētie mērķi ir saistīti ar 6. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem;

Grozījums Nr. 392

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veikt pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par kultūru noturību pret kaitēkļiem, inovatīvu praksi un ražošanas paņēmieniem, kas palielina ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību;

c) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), c), d), e), f) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veikt piemērošanas, pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par kultūru izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem, noturību pret dzīvnieku slimībām, noturību pret klimata pārmaiņām, ģenētisko daudzveidību, augsnes aizsardzību, biodrošības uzlabošanu un antimikrobiālo līdzekļu izmantojuma samazināšanu, kā arī inovatīvu praksi un ražošanas paņēmieniem, kas palielina ilgtermiņa ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību;

Grozījums Nr. 393

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) saskaņā ar 6. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt, izstrādāt vai ieviest vidi saudzējošas un dzīvnieku labturības standartiem atbilstošas ražošanas metodes, noturību pret kaitēkļiem nodrošinošus un videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus un metodes, blakusproduktu un atkritumu izmantošanu un pārvaldīšanu videi nekaitīgā veidā, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši ūdens, augsnes un citu dabas resursu aizsardzību;

d) saskaņā ar 6. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt, izstrādāt vai ieviest vidi saudzējošas un dzīvnieku labturības standartiem atbilstošas ražošanas metodes, izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem nodrošinošus un videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus un metodes, noturību pret dzīvnieku slimībām, blakusproduktu un atkritumu izmantošanu un pārvaldīšanu videi nekaitīgā veidā, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši ūdens, augsnes un citu dabas resursu aizsardzību, emisiju samazināšanu un energoefektivitātes palielināšanu;

Grozījums Nr. 394

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām;

e) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām, tostarp novērst tropiskās un zoonozes slimības un veikt to pārvaldības pasākumus;

Grozījums Nr. 395

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi paaugstināt produkcijas komerciālo vērtību un kvalitāti, tostarp uzlabot produktu kvalitāti un tirgus segmentāciju un izstrādāt jaunus produktus satvarā, ko regulē ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai ar valstiskām kvalitātes shēmām;

Grozījums Nr. 396

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt 40. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru produkcijas noietu un izvērst tās tirdzniecību;

g) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru produkcijas noietu un izvērst tās tirdzniecību;

Grozījums Nr. 397

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem likt lietā krīžu novēršanas un riska pārvaldības instrumentus, lai novērstu un risinātu 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru tirgus krīzes.

h) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem likt lietā krīžu novēršanas un riska mazināšanas un pārvaldības instrumentus, lai novērstu un risinātu 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru tirgus krīzes;

Grozījums Nr. 398

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – ha punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ha) novērst plēsēju sugu uzbrukumus lauksaimniecības dzīvniekiem;

Grozījums Nr. 399

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – hb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

hb) sekmēt Savienības stratēģiju proteīnaugu popularizēšanai, jo īpaši attiecībā uz lopbarības kultūrām un pākšaugiem;

Grozījums Nr. 400

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Attiecībā uz 59. panta a)–g) punktā nospraustajiem mērķiem dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

1. Attiecībā uz 56. panta a)–f) punktā un 59. panta a)–g) punktā nospraustajiem mērķiem dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

Grozījums Nr. 401

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) augsnes saglabāšana, tostarp augsnes oglekļa krājumu vairošana,

i) augsnes saglabāšana, tostarp augsnes degradācijas novēršana un augsnes spējas piesaistīt oglekli vairošana,

Grozījums Nr. 402

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii) ūdens resursu izmantošanas un apsaimniekošanas, tostarp ūdens ekonomijas un nosusināšanas uzlabošana,

ii) ūdens resursu izmantošanas un pareizas apsaimniekošanas, tostarp ūdens ekonomijas un nosusināšanas uzlabošana, veicinot laba ūdens baseinu stāvokļa panākšanu,

Grozījums Nr. 403

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv) energotaupības un energoefektivitātes palielināšana,

iv) energotaupības un energoefektivitātes palielināšana, tostarp atjaunojamo energoresursu izmantošana, piemēram, lauksaimniecības atlikumu ilgtspējīga izmantošana,

Grozījums Nr. 404

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iva punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iva) piesārņojošo gāzu un siltumnīcefekta gāzu samazināšana,

Grozījums Nr. 405

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

v) ekoiepakojums,

v) ekoiepakojums un iepakojuma atkritumu daudzuma samazināšana,

Grozījums Nr. 406

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – vi punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

vi) dzīvnieku veselība un labturība,

vi) biodrošība, dzīvnieku veselības aizsardzība un labturība,

Grozījums Nr. 407

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – viia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

viia) tropisko un zoonozes slimību novēršana un pārvaldība;

Grozījums Nr. 408

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – viii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

viii) kultūru pretkaitēkļu noturības uzlabošana,

viii) izturētspējas pret kaitīgajiem organismiem uzlabošana, veicot pārvaldības pasākumus, un dzīvnieku slimību apkarošanas,

Grozījums Nr. 409

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ix punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ix) pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmējuma samazināšana,

ix) pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmes, kā arī atkarības no pesticīdu lietošanas samazināšana,

Grozījums Nr. 410

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – x punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

x) bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu dzīvotņu veidošana un uzturēšana;

x) bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu dzīvotņu veidošana un uzturēšana un vietējo šķirņu popularizēšana;

Grozījums Nr. 411

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – xa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

xa) antimikrobiālo līdzekļu izmantojuma samazināšana,

Grozījums Nr. 412

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – xb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

xb) audzēšanas, ražas novākšanas un piegādes apstākļu uzlabošana;

Grozījums Nr. 413

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – xc punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

xc) tirgus uzraudzības, zinātības veicināšanas un pārraudzības pasākumi;

Grozījums Nr. 414

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – xd punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

xd) plēsēju sugu uzbrukumu lauksaimniecības dzīvniekiem novēršana.

Grozījums Nr. 415

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu;

b) konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu, kaitīgo organismu un dzīvnieku slimību apkarošanu un izturētspējas pret tiem uzlabošanu, kā arī produktu kvalitātes uzlabošanu;

Grozījums Nr. 416

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

da) integrētā ražošana;

Grozījums Nr. 417

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) šīs regulas 40. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība;

e) šīs regulas 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība;

Grozījums Nr. 418

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) izsekojamības un sertifikācijas sistēmu īstenošana, jo īpaši attiecībā uz galapatērētājiem pārdoto produktu kvalitātes uzraudzību.

h) izsekojamības un sertifikācijas sistēmu īstenošana visos ražošanas ķēdes posmos, jo īpaši attiecībā uz galapatērētājiem pārdoto produktu kvalitātes uzraudzību, tostarp attiecībā uz olīvu un olīveļļas izcelsmes izsekojamību dažādos ražošanas ķēdes posmos, kā arī informāciju par ražošanas metodēm;

Grozījums Nr. 419

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ha) trešo valstu fitosanitāro un veterināro protokolu īstenošana.

Grozījums Nr. 420

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Attiecībā uz 59. panta h) punkta mērķi dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

2. Attiecībā uz 56. panta f) punkta un 59. panta h) punkta mērķi dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

Grozījums Nr. 421

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos;

b) tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, un piedāvājuma labāka pielāgošana pieprasījumam;

Grozījums Nr. 422

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) ražotāju organizācijas vai tās biedru saražotās produkcijas kopīga uzglabāšana;

c) ražotāju organizācijas vai tās biedru saražotās produkcijas kopīga uzglabāšana, kā arī produkcijas pārstrāde, lai atvieglotu tās uzglabāšanu;

Grozījums Nr. 423

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) vajadzības gadījumā augļu dārzu vēlreizēja apstādīšana pēc tam, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ, vai tālab, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;

d) vajadzības gadījumā augļu dārzu vai olīvu audžu atjaunošana pēc tam, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ vai tālab, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;

Grozījums Nr. 424

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

da) pasākumi dzīvnieku veselības un labturības veicināšanai;

Grozījums Nr. 425

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

db) ganāmpulka atjaunošana pēc piespiedu kaušanas veselības apsvērumu dēļ vai dabas katastrofu izraisītu zaudējumu dēļ;

Grozījums Nr. 426

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – dc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

dc) ģenētisko resursu uzlabošana;

Grozījums Nr. 427

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – dd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

dd) saimniecību obligātā sanitārā pārtraukuma pagarināšana pēc krīzēm, ko izraisījušas dzīvnieku slimības;

Grozījums Nr. 428

Regulas priekšlikums

61. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Dalībvalstis nodrošina, lai ar 59. panta h) punktā minēto mērķi saistīto intervenču izmaksas nepārsniegtu vienu trešdaļu no ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību darbības programmu kopējiem izdevumiem.

7. Dalībvalstis nodrošina, lai ar 59. panta h) punktā minēto mērķi saistīto intervenču izmaksas nepārsniegtu 50 % no ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību darbības programmu kopējiem izdevumiem.

Grozījums Nr. 429

Regulas priekšlikums

62. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darbības fondi

Ražotāju organizāciju darbības fondi

Grozījums Nr. 430

Regulas priekšlikums

63. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Šā panta 1. punktā paredzēto 50 % ierobežojumu palielina līdz 60 % attiecībā uz ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībām, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, pirmajos piecos gados pēc atzīšanas gada, un attiecībā uz ražotāju organizācijām, kas darbojas tikai apvidos, kuros ir dabas ierobežojumi.

Grozījums Nr. 431

Regulas priekšlikums

64. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) vidiskās, klimatiskās un citas pārvaldības saistības;

a) agrovides ilgtspēja, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumi un citas pārvaldības saistības;

Grozījums Nr. 432

Regulas priekšlikums

64. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana;

e) gados jaunu lauksaimnieku, iesācēju lauksaimnieku un ilgtspējīgu lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana un attīstīšana;

Grozījums Nr. 433

Regulas priekšlikums

64. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ea) sievietes lauku apvidos;

Grozījums Nr. 434

Regulas priekšlikums

64. pants – 1. daļa – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) zināšanu apmaiņa un informēšana;

h) zināšanu apmaiņa un informēšana, un

Grozījums Nr. 435

Regulas priekšlikums

64. pants – 1. daļa – ha punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ha) digitālo tehnoloģiju ierīkošana;

Grozījums Nr. 436

Regulas priekšlikums

65. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vidiskās, klimatiskās un citas pārvaldības saistības

Agrovides ilgtspēja, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumi un citas pārvaldības saistības

Grozījums Nr. 437

Regulas priekšlikums

65. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis var piešķirt vidisku, klimatisku un citu pārvaldības saistību maksājumus, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Dalībvalstis var piešķirt maksājumus agrovides ilgtspējas veicināšanas praksei, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem, tostarp dabas radītu risku novēršanai, kā arī citu pārvaldības saistību maksājumus, piemēram, mežsaimniecībai, ģenētisko resursu aizsardzībai un uzlabošanai un dzīvnieku veselības un labturības nodrošināšanai, saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 438

Regulas priekšlikums

65. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Atkarībā no tā, kādas ir īpašās vajadzības valsts, reģionālā vai vietējā mērogā, ar šā veida intervencēm saistīto atbalstu dalībvalstis var darīt pieejamu visā to teritorijā.

3. Atkarībā no tā, kādas ir īpašās vajadzības valsts, reģionālā vai vietējā mērogā, ar šā veida intervencēm saistīto atbalstu dalībvalstis dara pieejamu visā to teritorijā. Minētais atbalsts nepārsniedz maksimālās summas, kas noteiktas IXaa pielikumā.

Grozījums Nr. 439

Regulas priekšlikums

65. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Maksājumus dalībvalstis piešķir tikai tiem lauksaimniekiem un citiem saņēmējiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pildīt pārvaldības saistības, kas tiek uzskatītas par labvēlīgām 6. panta 1. punktā nosaukto konkrēto mērķu sasniegšanai.

4. Maksājumus dalībvalstis piešķir tikai tiem lauksaimniekiem, lauksaimnieku grupām un citiem zemes apsaimniekotājiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pildīt pārvaldības saistības, kas tiek uzskatītas par labvēlīgām 6. panta 1. punktā nosaukto attiecīgo konkrēto mērķu sasniegšanai, tostarp nodrošināt mitrāju un organiskās augsnes pienācīgu aizsardzību. Prioritāti var piešķirt shēmām, kas īpaši paredzētas vietējiem vides apstākļiem un vajadzībām, un attiecīgā gadījumā veicina XI pielikumā minētajos tiesību aktos noteikto mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr. 440

Regulas priekšlikums

65. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) pārsniegt attiecīgo prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, dzīvnieku labturību un rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem novēršanu, kā arī citas attiecīgās obligātās prasības, kas noteiktas ar Savienības tiesību aktiem;

Grozījums Nr. 441

Regulas priekšlikums

65. pants – 5. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) pildīt saistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 28. pantu.

d) pildīt saistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 28. pantu, vai pildīt saistības, kas papildina saistības, par kurām tiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 28. pantu, vienlaikus izvairoties no dubultas finansēšanas.

Grozījums Nr. 442

Regulas priekšlikums

65. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Dalībvalstis saņēmējiem kompensē minēto saistību pildīšanas rezultātā radušās izmaksas un negūtos ienākumus. Vajadzības gadījumā tās var segt arī darījuma izmaksas. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis atbalstu var piešķirt kā vienotas likmes maksājumu vai kā vienreizēju maksājumu par vienību. Maksājumus piešķir reizi gadā.

6. Dalībvalstis saņēmējiem kompensē minēto saistību pildīšanas rezultātā radušās izmaksas un negūtos ienākumus. Dalībvalstis nodrošina saņēmējiem arī finanšu stimulu, un vajadzības gadījumā tās var segt arī darījuma izmaksas. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis atbalstu var piešķirt kā vienotas likmes maksājumu vai kā vienreizēju maksājumu par vienību vai par dzīvnieku, bišu saimi vai citu noteiktu vienību. Maksājumus piešķir reizi gadā.

Grozījums Nr. 443

Regulas priekšlikums

65. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a Maksājumu līmenis atšķiras atkarībā no katras prakses vai prakšu kopuma ilgtspējas mērķu pakāpes, pamatojoties uz nediskriminējošiem kritērijiem, lai efektīvi stimulētu līdzdalību. Dalībvalstis var arī diferencēt maksājumus, ņemot vērā to, kādi ir lauksaimniecisko darbību ietekmējošie ierobežojumi, kas izriet no uzņemtajām saistībām, un atkarībā no dažādām lauksaimniecības sistēmām.

Grozījums Nr. 444

Regulas priekšlikums

65. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Lai stimulētu lauksaimniekus ievērojami uzlabot vides kvalitāti lielākā mērogā un izmērāmā veidā, dalībvalstis var veicināt un atbalstīt kolektīvas shēmas un rezultātnoteiktu maksājumu shēmas.

7. Lai stimulētu lauksaimniekus un lauksaimnieku grupas ievērojami uzlabot vides kvalitāti lielākā mērogā un izmērāmā veidā, dalībvalstis var veicināt un atbalstīt brīvprātīgas kolektīvās shēmas un pārvaldības saistību kopumu kā vietējā līmenī vadītas shēmas un rezultātnoteiktu maksājumu shēmas, tostarp īstenojot teritoriālu pieeju. Dalībvalstis nodrošina visus vajadzīgos līdzekļus konsultāciju, mācību un zināšanu pārneses jomā, lai palīdzētu lauksaimniekiem, kuri maina savas ražošanas sistēmas.

Grozījums Nr. 445

Regulas priekšlikums

65. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Saistības uzņemas uz piecu līdz septiņu gadu ilgu laikposmu. Tomēr, ja tas nepieciešams noteiktu vēlamu vidisko ieguvumu sasniegšanai vai saglabāšanai, dalībvalstis attiecībā uz konkrētiem saistību veidiem savos KLP stratēģiskajos plānos var noteikt ilgāku laikposmu, tostarp paredzot ikgadējas saistību pagarināšanas iespēju pēc sākotnējā laikposma beigām. Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos un attiecībā uz jaunām saistībām, kuras uzņemas tūlīt pēc sākotnējā laikposma saistību izpildes, dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā var noteikt īsāku laikposmu.

8. Saistības parasti uzņemas uz piecu līdz septiņu gadu ilgu laikposmu. Tomēr, ja tas nepieciešams noteiktu vēlamu vidisko ieguvumu sasniegšanai vai saglabāšanai, tostarp ņemot vērā mežsaimniecības ilgtermiņa raksturu, dalībvalstis attiecībā uz konkrētiem saistību veidiem savos KLP stratēģiskajos plānos var noteikt ilgāku laikposmu, tostarp paredzot ikgadējas saistību pagarināšanas iespēju pēc sākotnējā laikposma beigām. Pienācīgi pamatotos gadījumos un attiecībā uz jaunām saistībām, kuras uzņemas tūlīt pēc sākotnējā laikposma saistību izpildes, dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā var noteikt īsāku laikposmu.

Grozījums Nr. 446

Regulas priekšlikums

65. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. Ja ar šā veida intervencēm atbalstu piešķir par agrovides un klimata saistībām, par apņemšanos pāriet uz Regulā (EK) Nr. 834/2007 noteiktu bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm vai turpināt to izmantošanu un par meža vidiskajiem un klimatiskajiem pakalpojumiem, atbalsta summu dalībvalstis nosaka par hektāru.

9. Ja ar šā veida intervencēm atbalstu piešķir par agrovides un klimata saistībām, tostarp par apņemšanos pāriet uz Regulā (EK) Nr. 834/2007 noteiktu bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm, integrēto augu aizsardzību un agromežsaimniecības sistēmu aizsardzību vai turpināt to izmantošanu un par meža vidiskajiem un klimatiskajiem pakalpojumiem, atbalsta summu dalībvalstis nosaka par hektāru.

Grozījums Nr. 447

Regulas priekšlikums

65. pants – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. Dalībvalstis nodrošina, lai personām, kuras darbojas ar šā veida intervencēm, būtu pieejamas šādu darbību īstenošanai vajadzīgās zināšanas un informācija.

10. Dalībvalstis nodrošina, lai personām, kuras darbojas ar šā veida intervencēm, būtu šādu darbību īstenošanai vajadzīgās attiecīgās zināšanas un informācija un lai personām, kuras to pieprasa, tiktu darīta pieejama atbilstīga apmācība, kā arī piekļuve specializētām zināšanām ar mērķi palīdzēt lauksaimniekiem, kuri apņemas mainīt savas ražošanas sistēmas.

Grozījums Nr. 448

Regulas priekšlikums

66. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punktā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt dabisku un citu platībatkarīgu ierobežojumu maksājumus, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punktā nosauktos attiecīgos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt maksājumus par dabas un citiem platībatkarīgiem ierobežojumiem, tostarp kalnu apgabaliem un salu reģioniem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 449

Regulas priekšlikums

66. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šos maksājumus īsteniem lauksaimniekiem piešķir par apgabaliem [platībām], kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantu.

2. Šos maksājumus aktīviem lauksaimniekiem piešķir par apgabaliem [platībām], kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantu, kā arī par kara skartiem apgabaliem Horvātijas Republikā.

Grozījums Nr. 450

Regulas priekšlikums

66. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Attiecībā uz juridisku personu vai fizisku vai juridisku personu grupu dalībvalstis atbalstu var piemērot minēto juridisko personu vai grupu locekļiem, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka atsevišķu locekļu tiesības un pienākumi ir salīdzināmi ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti individuāliem lauksaimniekiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši saistībā ar viņu ekonomisko, sociālo un nodokļu maksātāja statusu, ar nosacījumu, ka viņi palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

Grozījums Nr. 451

Regulas priekšlikums

66. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tādēļ, lai saņēmējiem pilnībā vai daļēji kompensētu papildu izmaksas un negūtos ienākumus saistībā ar attiecīgās platības dabas vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem. Tās saņēmējiem var sniegt arī finanšu stimulus, lai tie turpinātu lauksaimniecības darbību šajās platībās. Atbalsta summu var koriģēt, lai ņemtu vērā to dabas ierobežojumu nopietnību, kas ietekmē lauksaimniecisko darbību un lauksaimniecības sistēmu. Piešķirot maksājumus, vajadzības gadījumā var ņemt vērā arī sociāli ekonomiskos un vides kritērijus. Dalībvalstis nodrošina, ka aprēķini ir atbilstīgi, pareizi un noteikti iepriekš, pamatojoties uz taisnīgu aprēķina metodi.

Grozījums Nr. 452

Regulas priekšlikums

66. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Maksājumus piešķir reizi gadā par hektāru.

5. Maksājumus piešķir reizi gadā par hektāru, un tos nosaka, ņemot vērā minimālās un maksimālās summas, kas paredzētas IXaa pielikumā.

Grozījums Nr. 453

Regulas priekšlikums

67. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punktā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt maksājumus par platībatkarīgiem traucēkļiem, kuri ir Direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK vai Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas rezultāts, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punktā nosauktos attiecīgos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt maksājumus par platībatkarīgiem traucēkļiem, kuri ir Direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK vai Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas rezultāts, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 454

Regulas priekšlikums

67. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šos maksājumus var piešķirt lauksaimniekiem, meža tiesiskajiem valdītājiem un citiem zemes apsaimniekotājiem attiecībā uz platībām, kurās ir 1. punktā minētie platībatkarīgie traucēkļi.

2. Šos maksājumus var piešķirt lauksaimniekiem, lauksaimnieku grupām, meža īpašniekiem un meža īpašnieku grupām. Pienācīgi pamatotos gadījumos tos var piešķirt arī citiem zemes apsaimniekotājiem.

Grozījums Nr. 455

Regulas priekšlikums

67. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 456

Regulas priekšlikums

67. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) (attiecībā uz ierobežojumiem, kuri izriet no Direktīvas 2000/60/EK) samērīgi ar traucēkļiem, kas ir to prasību rezultāts, kuras pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, izņemot III pielikumā minēto SMR2, un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, un to nosacījumu rezultāts, kuri liek lauksaimniecības platību uzturēt noteiktā stāvoklī saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

b) (attiecībā uz ierobežojumiem, kuri izriet no Direktīvas 2000/60/EK) samērīgi ar traucēkļiem, kas ir to prasību rezultāts, kuras pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, izņemot III pielikumā minēto SMR 1, un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, un to nosacījumu rezultāts, kuri liek lauksaimniecības platību uzturēt noteiktā stāvoklī saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Grozījums Nr. 457

Regulas priekšlikums

67. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Maksājumus piešķir reizi gadā par hektāru.

6. Maksājumus piešķir reizi gadā par hektāru, un tos nosaka, ņemot vērā maksimālās summas, kas paredzētas IXaa pielikumā.

Grozījums Nr. 458

Regulas priekšlikums

68. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Lai par investīciju darbībām būtu tiesības pretendēt uz ELFLA atbalstu, pirms tām veic novērtējumu par paredzamo ietekmi uz vidi saskaņā ar tiesību aktiem, kas attiecas uz šāda veida investīciju, ja investīcijai varētu būt negatīva ietekme uz vidi.

Grozījums Nr. 459

Regulas priekšlikums

68. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai par materiālām un/vai nemateriālām investīcijām, kuras palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus. Mežsaimniecības nozarē atbalstu piešķir, pamatojoties uz meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu.

2. Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai par materiālām un/vai nemateriālām investīcijām, tostarp kolektīvām investīcijām, kuras palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos attiecīgos konkrētos mērķus. Mežsaimniecības nozarē atbalstu piešķir, pamatojoties uz meža apsaimniekošanas plānu, kurā iekļauta prasība nodrošināt, lai augu sugas būtu pielāgotas vietējām ekosistēmām, vai līdzvērtīgu instrumentu, ja atbalstu piešķir saimniecībām, kuras pārsniedz konkrētu lielumu, ko noteikušas dalībvalstis.

Grozījums Nr. 460

Regulas priekšlikums

68. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dalībvalstis var piešķirt prioritāti investīcijām, ko saskaņā ar šo pantu īsteno gados jauni lauksaimnieki.

Grozījums Nr. 461

Regulas priekšlikums

68. pants – 3. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) dzīvnieku iegāde, viengadīgu augu iegāde un stādīšana, kas nav saistīta ar lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanu pēc dabas katastrofām un katastrofāliem notikumiem;

d) dzīvnieku iegāde, izņemot dzīvniekus, kurus izmanto mašīnu vietā, lai nodrošinātu ainavu saglabāšanu un aizsardzību pret lielajiem plēsējiem;

Grozījums Nr. 462

Regulas priekšlikums

68. pants – 3. punkts – 1. daļa – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

da) viengadīgu augu iegāde un stādīšana, kas nav saistīta ar lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanu pēc dabas katastrofām un katastrofāliem notikumiem;

Grozījums Nr. 463

Regulas priekšlikums

68. pants – 3. punkts – 1. daļa – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) investīcijas apūdeņošanā, kas nav saistītas ar laba ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punktam, tostarp apūdeņošanas paplašināšana, kas ietekmē ūdensobjektus, kuru stāvoklis attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā noteikts par mazāk nekā labu;

svītrots

Grozījums Nr. 464

Regulas priekšlikums

68. pants – 3. punkts – 1. daļa – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g) investīcijas lielās infrastruktūrās, kas nav daļa no vietējās attīstības stratēģijas;

g) investīcijas lielās infrastruktūrās, kas nav daļa no vietējās attīstības stratēģijas; dalībvalstis var arī paredzēt īpašas atkāpes attiecībā uz investīcijām platjoslas infrastruktūrā, ja tiek noteikti skaidri kritēriji, kas nodrošina papildināmību ar atbalstu no citiem Savienības instrumentiem;

Grozījums Nr. 465

Regulas priekšlikums

68. pants – 3. punkts – 1. daļa – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ha) investīcijas, kas neatbilst tiesību aktiem dzīvnieku veselības un labturības jomā vai Direktīvai 91/676/EEK;

Grozījums Nr. 466

Regulas priekšlikums

68. pants – 3. punkts – 1. daļa – hb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

hb) investīcijas bioenerģijas ražošanā, kas neatbilst Atjaunojamo energoresursu direktīvā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem;

Grozījums Nr. 467

Regulas priekšlikums

68. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no pirmās daļas a) līdz h) apakšpunkta, dalībvalstis var noteikt atkāpes attiecībā uz salu reģioniem, tostarp tālākajiem reģioniem, lai novērstu traucēkļus saistībā ar atrašanos uz salām un nošķirtību.

Grozījums Nr. 468

Regulas priekšlikums

68. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām.

Dalībvalstu atbalsts nepārsniedz maksimālo likmi no attiecināmajām izmaksām, kas noteiktas IXaa pielikumā.

Grozījums Nr. 469

Regulas priekšlikums

68. pants – 4. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) ar 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem saistītā apmežošana un neienesīgās investīcijas;

a) ar 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem saistītā apmežošana, agromežsaimniecības sistēmu izveide un neienesīgās investīcijas, tostarp zemes konsolidācija;

Grozījums Nr. 470

Regulas priekšlikums

68. pants – 4. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) investīcijas lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanā pēc dabas katastrofām un katastrofāliem notikumiem un investīcijas piemērotā preventīvā rīcībā saistībā ar meža un lauku vidi.

c) investīcijas tā lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanā, kam nodarīts kaitējums ugunsgrēku un citu dabas katastrofu vai katastrofālu notikumu dēļ, tostarp vētru, plūdu, kaitīgo organismu un slimību dēļ, kā arī mežu atjaunošanā, veicot atmīnēšanu, un investīcijas piemērotā preventīvā rīcībā saistībā ar mežu un lauku vidi, kā arī mežu veselības saglabāšanā.

Grozījums Nr. 471

Regulas priekšlikums

68. pants – 4. punkts – 2. daļa – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ca) investīcijas novatoriskās ražošanas metodēs un sistēmās, vienlaikus sekmējot 6. panta 1. punkta a), b), d), e) un f) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanu;

Grozījums Nr. 472

Regulas priekšlikums

68. pants – 4. punkts – 2. daļa – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

cb) investīcijas ganāmpulku aizsardzībai pret plēsējiem;

Grozījums Nr. 473

Regulas priekšlikums

68. pants – 4. punkts – 2. daļa – cc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

cc) investīcijas tālākajos reģionos un apgabalos ar dabas ierobežojumiem, tostarp kalnu un salu reģionos;

Grozījums Nr. 474

Regulas priekšlikums

68. pants – 4. punkts – 2. daļa – cd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

cd) investīcijas, kas saistītas ar dzīvnieku labturību;

Grozījums Nr. 475

Regulas priekšlikums

68.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

68.a pants

Investīcijas apūdeņošanā

1. Neskarot šīs regulas 68. pantu, attiecībā uz apūdeņošanu jaunās un pašreizējās apūdeņotās platībās un nosusinātās teritorijās par attiecināmām izmaksām uzskata vienīgi tādas investīcijas, kas atbilst šā panta nosacījumiem.

2. Saskaņā ar Direktīvā 2000/60/EK paredzētajiem noteikumiem Komisijai jābūt paziņotam upes baseina apsaimniekošanas plānam attiecībā uz visu apgabalu, kurā ir plānotas investīcijas, kā arī pārējiem apgabaliem, kuru vidi investīcijas varētu ietekmēt. Attiecīgajā pasākumu programmā jābūt precizētiem pasākumiem, ko veic atbilstīgi upes baseina apsaimniekošanas plānam saskaņā ar minētās direktīvas 11. pantu un kas attiecas uz lauksaimniecības nozari.

3. Jābūt uzstādītiem tādiem ūdens skaitītājiem vai daļa no investīcijas jāvelta tādu ūdens skaitītāju uzstādīšanai, kas ļauj mērīt ūdens patēriņu saistībā ar investīciju, kurai tiek piešķirts atbalsts.

4. Par investīciju, ar ko uzlabo pastāvošās apūdeņošanas iekārtas vai kādu apūdeņošanas infrastruktūras elementu, atbalstu var saņemt tikai tad, ja ex ante novērtējumā tiek atzīts, ka tā ļauj nodrošināt potenciālu ūdens ietaupījumu vismaz 5–25 % apmērā saskaņā ar pastāvošās iekārtas vai infrastruktūras tehniskajiem parametriem.

Ja investīcija ietekmē gruntsūdeņus vai virszemes ūdensobjektus, kuru stāvoklis tikai ar ūdens kvantitāti saistīto iemeslu dēļ attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā noteikts mazāk nekā labs:

a) investīcijai jānodrošina ūdens patēriņa efektīvs samazinājums investīcijas līmenī,, kas sasniedz vismaz 50 % no potenciālā ūdens resursu ietaupījuma, kuru iespējams panākt ar investīcijas palīdzību;

b) gadījumā, ja investīcija tiek veikta vienā lauku saimniecībā, ar investīciju arī jāsamazina attiecīgās lauku saimniecības kopējais ūdens patēriņš, sasniedzot vismaz 50 % no potenciālā ūdens resursu ietaupījuma, ko iespējams panākt investīcijas līmenī. Kopējais saimniecībā izmantotā ūdens apjoms ietver arī tās pārdoto ūdeni.

Neviens no 4. punktā minētajiem nosacījumiem neattiecas uz investīcijām jau pastāvošās iekārtās, kas skar tikai energoefektivitāti, vai uz investīcijām ūdenskrātuves izveidei, vai uz investīcijām reģenerēta ūdens izmantošanai, kas neietekmē gruntsūdeņus vai virszemes ūdensobjektus.

5. Investīcijas, kuru rezultātā rodas apūdeņotās platības neto pieaugums, kas ietekmē attiecīgos gruntsūdeņus vai attiecīgo virszemes ūdensobjektu, var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja:

a) ūdensobjekta stāvoklis attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā tikai ūdens kvantitātes dēļ nav noteikts mazāk nekā labs, kā arī

b) ex ante vides faktoru analīze liecina, ka investīcijai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes; šādu ietekmes uz vidi analīzi veic vai apstiprina kompetentā iestāde, un tā var attiekties arī uz lauku saimniecību grupām.

Programmā noteiktās un pamatotās neapūdeņotās platības, kurās iepriekš ir darbojušās apūdeņošanas iekārtas, var tikt uzskatītas par apūdeņotām platībām nolūkā izvērtēt apūdeņoto platību neto pieaugumu.

6. Atkāpjoties no 5. punkta a) apakšpunkta, investīcijas, kuru rezultātā rodas apūdeņotās platības neto pieaugums, joprojām var pretendēt uz atbalstu, ja:

a) investīciju apvieno ar investīciju pastāvošā apūdeņošanas iekārtā vai apūdeņošanas infrastruktūras elementā, kas ex ante novērtējumā atzīts par tādu, kurš dod iespēju potenciāli ietaupīt ūdeni vismaz 5–25 % apmērā saskaņā ar pastāvošās iekārtas vai infrastruktūras tehniskajiem parametriem, un

b) investīcija nodrošina ūdens patēriņa efektīvu samazinājumu investīcijas kopējā līmenī, sasniedzot vismaz 50 % no potenciālā ūdens resursu ietaupījuma, ko iespējams panākt ar investīciju pastāvošajā apūdeņošanas iekārtā vai infrastruktūras elementā.

7. Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta maksimālo likmi var palielināt attiecībā uz investīcijām tālākajos reģionos un apgabalos ar dabas ierobežojumiem, tostarp kalnu un salu reģionos.

Grozījums Nr. 476

Regulas priekšlikums

68.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

68.b pants

Digitālo tehnoloģiju ierīkošana

1. Neskarot šīs regulas 68. pantu, nolūkā palīdzēt sasniegt 5. pantā noteikto horizontālo mērķi un 6. pantā noteiktos konkrētos mērķus dalībvalstis var piešķirt atbalstu digitālo tehnoloģiju ierīkošanai lauku apvidos saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.

2. Ar šā veida intervenci dalībvalstis var piešķirt atbalstu, lai palīdzētu ierīkot digitālās tehnoloģijas un šādi cita starpā veicinātu precīzās lauksaimniecības tehnoloģiju izmantošanu, viedo ciemu veidošanu, darījumdarbību laukos, kā arī IKT infrastruktūru veidošanu saimniecību līmenī.

3. Dalībvalstu atbalsta digitālo tehnoloģiju ierīkošanai maksimālā likme nepārsniedz attiecināmās izmaksas, kas noteiktas IXaa pielikumā.

Grozījums Nr. 477

Regulas priekšlikums

69. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana

Gados jaunu lauksaimnieku, iesācēju lauksaimnieku un ilgtspējīgu lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana un attīstīšana

Grozījums Nr. 478

Regulas priekšlikums

69. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai palīdzētu sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt maksājumus par gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanu, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Lai palīdzētu sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt atbalstu gados jaunu lauksaimnieku darījumdarbības uzsākšanai vai iekļaušanai pastāvošajās lauku saimniecībās, iesācēju lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanai un attīstīšanai, tostarp lauksaimnieciskās darbības dažādošanai, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. Atbalstu saskaņā ar šo pantu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegts darījumdarbības plāns.

Grozījums Nr. 479

Regulas priekšlikums

69. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tālab, lai palīdzētu:

2. Saskaņā ar šo pantu dalībvalstis atbalstu drīkst piešķirt tikai tālab, lai palīdzētu:

Grozījums Nr. 480

Regulas priekšlikums

69. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa) iesācējiem lauksaimniekiem uzsākt darījumdarbību;

Grozījums Nr. 481

Regulas priekšlikums

69. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) ar lauksamniecību un mežsaimniecību vai lauku saimniecības ienākumu dažādošanu saistītiem lauku jaunuzņēmumiem uzsākt darījumdarbību;

b) ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, bioekonomiku, aprites ekonomiku un agrotūrismu saistītiem lauku jaunuzņēmumiem uzsākt un attīstīt darījumdarbību vai dažādot ienākumus;

Grozījums Nr. 482

Regulas priekšlikums

69. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) jaunuzņēmumiem uzsākt vietējā attīstības stratēģijā ietilpstošu nelauksaimniecisku darījumdarbību lauku apvidos.

c) lauksaimniekiem, kuri dažādo savu darbību, kā arī mikrouzņēmumiem un fiziskām personām lauku apvidos uzsākt vietējā attīstības stratēģijā ietilpstošu nelauksaimniecisku darījumdarbību lauku apvidos.

Grozījums Nr. 483

Regulas priekšlikums

69. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dalībvalstis var paredzēt īpašus noteikumus, lai nodrošinātu, ka gados jauni lauksaimnieki un iesācēji lauksaimnieki, kuri iesaistās lauksaimnieku grupās, ražotāju organizācijās vai kooperatīvās struktūrās, nezaudē atbalstu darījumdarbības uzsākšanai. Šādi noteikumi atbilst proporcionalitātes principam un paredz gados jaunu lauksaimnieku un iesācēju lauksaimnieku dalību struktūrā.

Grozījums Nr. 484

Regulas priekšlikums

69. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Atbalstu dalībvalstis piešķir fiksētas summas veidā. Atbalsta maksimālā summa nepārsniedz 100 000 EUR, un to drīkst apvienot ar finanšu instrumentiem.

4. Atbalstu dalībvalstis piešķir fiksētas summas veidā, ko var diferencēt saskaņā ar objektīviem kritērijiem. Atbalsta maksimālā summa nepārsniedz IXaa pielikumā paredzēto summu, un to drīkst apvienot ar finanšu instrumentiem.

Grozījums Nr. 485

Regulas priekšlikums

69. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Šajā pantā paredzēto atbalstu var izmaksāt vairākās daļās.

Grozījums Nr. 486

Regulas priekšlikums

70. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis piešķir atbalstu par riska pārvaldības instrumentiem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par riska pārvaldības instrumentiem, ņemot vērā savas vajadzības un SVID analīzi, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. Dalībvalstis nodrošina, lai šie noteikumi nekaitētu privātiem vai publiskiem valstu mēroga riska pārvaldības instrumentiem.

Grozījums Nr. 487

Regulas priekšlikums

70. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ar šā veida intervenci dalībvalstis atbalsta tādu riska pārvaldības instrumentu izmantošanu, kuri īsteniem lauksaimniekiem palīdz pārvaldīt ar konkrēto lauksaimniecisko darbību saistītos ražošanas un ienākumu riskus, kas ir ārpus lauksaimnieka kontroles, un kuri palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus.

2. Ar šā veida intervenci atbalstu var piešķirt tādu riska pārvaldības instrumentu izmantošanai, kuri aktīviem lauksaimniekiem palīdz pārvaldīt ar konkrēto lauksaimniecisko darbību saistītos ražošanas un ienākumu riskus, kas ir ārpus lauksaimnieka kontroles, un kuri palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos attiecīgos konkrētos mērķus. Šie instrumenti var ietvert vairāku risku pārvaldības sistēmas.

Turklāt jāveicina riska mazināšanas stratēģijas, lai palielinātu saimniecību izturētspēju pret dabas radītiem un ar klimata pārmaiņām saistītiem riskiem, kā arī lai mazinātu ienākumu nestabilitātes radīto ietekmi.

Grozījums Nr. 488

Regulas priekšlikums

70. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) finansiālas iemaksas par apdrošināšanas shēmu prēmijām;

a) finansiālas iemaksas apdrošināšanas shēmu prēmijām, sedzot zaudējumus, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dabas katastrofas vai katastrofāli notikumi, dzīvnieku vai augu slimību uzliesmojumi, vides incidents, bioloģisko kultūraugu piesārņojums vai pasākums, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK pieņemts, lai izskaustu vai apturētu augu slimību vai kaitīgo organismu invāziju;

Grozījums Nr. 489

Regulas priekšlikums

70. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) finansiālas iemaksas kopfondos, tostarp lai segtu administratīvās izmaksas par to izveidošanu.

b) finansiālas iemaksas kopfondos, tostarp lai segtu administratīvās izmaksas par to izveidošanu, ar mērķi izmaksāt lauksaimniekiem finansiālu kompensāciju to zaudējumu segšanai, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dabas katastrofas vai katastrofāli notikumi, dzīvnieku vai augu slimību izplatīšanās, vides incidents, bioloģisko kultūraugu piesārņojums vai pasākums, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK pieņemts, lai izskaustu vai apturētu augu slimību vai kaitēkļu invāziju;

Grozījums Nr. 490

Regulas priekšlikums

70. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba) finansiālas iemaksas ienākumu stabilizācijas instrumentā, kas izpaužas kā finansiāli ieguldījumi kopfondos, lai nodrošinātu:

i) kompensāciju visu nozaru lauksaimniekiem saistībā ar būtisku ienākumu kritumu;

ii) kompensāciju konkrētas nozares lauksaimniekiem saistībā ar būtisku ienākumu kritumu;

Grozījums Nr. 491

Regulas priekšlikums

70. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Dalībvalstis ierobežo 3. punkta b) un c) apakšpunktā minētās finansiālās iemaksas kopfondos šādiem elementiem:

a) kopfonda izveidošanas administratīvās izmaksas, kas sadalītas maksimāli trim gadiem, pakāpeniski samazinot to apjomu;

b) summas, ko kopfonds izmaksājis lauksaimniekiem kā finanšu kompensāciju; turklāt finansiālās iemaksas var attiekties uz procentiem par komerciālajiem aizņēmumiem, kurus kopfonds ņēmis, lai izmaksātu finansiālu kompensāciju lauksaimniekiem krīzes gadījumā;

c) fondā veikto gada iemaksu papildināšana;

d) kopfonda sākotnējais kapitāls.

Grozījums Nr. 492

Regulas priekšlikums

70. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) atbalsttiesīgo apdrošināšanas shēmu un kopfondu veidi un darbības joma;

a) atbalsttiesīgo apdrošināšanas shēmu, kopfondu un ienākumu stabilizācijas instrumentu veidi un darbības joma;

Grozījums Nr. 493

Regulas priekšlikums

70. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) zaudējumu aprēķināšanas metodika un kompensācijas mehānismu iedarbinošie faktori;

b) zaudējumu aprēķināšanas metodika un kompensācijas mehānismu iedarbinošie faktori, tostarp izmantojot bioloģiskos, klimatiskos vai ekonomiskos rādītājus, kas piemēroti saimniecību vai vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

Grozījums Nr. 494

Regulas priekšlikums

70. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz 70 % no attiecināmajām izmaksām.

6. Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz attiecināmās izmaksas, kas noteiktas IXaa pielikumā.

Grozījums Nr. 495

Regulas priekšlikums

70. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.a Dalībvalstis, kuras ievieš valsts riska pārvaldības shēmas vai kurās šādas shēmas jau ir ieviestas pirms ... [šīs regulas stāšanās spēkā diena], var izmantot šajā pantā noteiktos instrumentus, lai segtu tādus riskus, kas nav ietverti minētajās shēmās.

Grozījums Nr. 496

Regulas priekšlikums

71. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par sadarbību, kuras gaitā sagatavo un īsteno darbības grupu projektus, ko paredz 114. pantā minētā Eiropas inovācijas partnerība “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” un LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību, un lai veicinātu dalību kvalitātes shēmās, ražotāju organizācijās vai ražotāju grupās vai veicinātu citas sadarbības formas; atbalstu piešķir saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par sadarbību, kuras gaitā sagatavo un īsteno darbības grupu projektus, ko paredz 114. pantā minētā Eiropas inovācijas partnerība “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” un LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību, un lai veicinātu dalību kvalitātes shēmās, ražotāju organizācijās vai ražotāju grupās vai veicinātu citas sadarbības formas, tostarp tās, uz kuru produktiem attiecas Regula (ES) Nr. 1151/2012; atbalstu piešķir saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 497

Regulas priekšlikums

71. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tālab, lai veicinātu tādas sadarbības formas, kura ietver vismaz divus subjektus un palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus.

2. Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tālab, lai veicinātu un turpinātu tādas sadarbības formas, kuras ietver vismaz divus subjektus, no kuriem vismaz viens ir iesaistīts lauksaimnieciskajā ražošanā, un palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus.

Grozījums Nr. 498

Regulas priekšlikums

71. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, dalībvalstis var piešķirt ELFLA atbalstu vietējām rīcības grupām, kas īsteno vietēju attīstības stratēģiju, ar kuru sekmē 6. pantā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr. 499

Regulas priekšlikums

71. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šā veida intervencē dalībvalstis var segt ar jebkādiem sadarbības aspektiem saistītās izmaksas.

3. Šā veida intervencē dalībvalstis var segt ar jebkādiem vajadzīgajiem sadarbības aspektiem saistītās izmaksas, tostarp sertifikācijas izmaksas saistībā ar dalību Savienības kvalitātes shēmā.

Grozījums Nr. 500

Regulas priekšlikums

71. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis drīkst piešķirt atbalstu, kura mērķis ir sekmēt kvalitātes shēmas, ražotāju organizācijas, ražotāju grupas vai citus sadarbības veidus, fiksētas summas veidā.

Grozījums Nr. 501

Regulas priekšlikums

71. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Dalībvalstu atbalsta ilgums nepārsniedz septiņus gadus, izņemot – pienācīgi pamatotos gadījumos – kolektīvus vidiskos un klimata darbus, kuri palīdz sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktos konkrētos vidiskos un klimatiskos mērķus.

8. Dalībvalstu atbalsta ilgums nepārsniedz septiņus gadus, izņemot – pienācīgi pamatotos gadījumos – kolektīvas darbības vides un klimata jomā, kuru mērķis ir sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktos konkrētos vidiskos un klimatiskos mērķus.

Grozījums Nr. 502

Regulas priekšlikums

71. pants – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.a Vietējās rīcības grupas var pieprasīt kompetentajai maksājumu aģentūrai avansa maksājumu, ja šāda iespēja paredzēta stratēģiskajā plānā. Avansa summa nepārsniedz 50 % no publiskā atbalsta, kas saistīts ar darbības un iedzīvināšanas izmaksām.

Grozījums Nr. 503

Regulas priekšlikums

71. pants – 8.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.b Atbalsta apjoms lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, tostarp informēšanas un noieta veicināšanas darbībām, kā arī ražotāju grupu un organizāciju izveidei ir ierobežots atbilstoši IXb pielikumā paredzētajai maksimālajai summai.

Grozījums Nr. 504

Regulas priekšlikums

71.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

71.a pants

Lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmu tematiskās apakšprogrammas

Dalībvalstis 6. panta 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanai var izveidot lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmu tematiskas apakšprogrammas, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1151/2012.

Grozījums Nr. 505

Regulas priekšlikums

72. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par lauksaimniecisku, mežsaimniecisku un lauku darījumdarbības zināšanu apmaiņu un informēšanu, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par individuālu vai kolektīvu zināšanu apmaiņu un informēšanu lauksaimniecības, mežsaimniecības, tostarp agromežsaimniecības, vides un klimata aizsardzības, lauku darījumdarbības, viedo ciemu un KLP intervences jomā, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 506

Regulas priekšlikums

72. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šā veida intervencē dalībvalstis drīkst segt izmaksas par jebkādu attiecīgu rīcību, kas veicina inovāciju, piekļuvi apmācībai un konsultācijām, kā arī zināšanu un informācijas apmaiņu un izplatīšanu un kas palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus.

2. Šā veida intervencē dalībvalstis un Savienība drīkst segt izmaksas par jebkādu attiecīgu rīcību, kas veicina inovāciju, piekļuvi apmācībai un konsultācijām, plānu izstrādi un pētījumu veikšanu, kā arī zināšanu un informācijas apmaiņu un izplatīšanu un kas palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus.

Grozījums Nr. 507

Regulas priekšlikums

72. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām.

Dalībvalstu atbalsts nepārsniedz maksimālo likmi, kas noteikta IXaa pielikumā.

Grozījums Nr. 508

Regulas priekšlikums

72. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no pirmās daļas, lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumu uzsākšanas gadījumā dalībvalstis atbalstu drīkst piešķirt fiksētas summas veidā, un šīs summas maksimālais apjoms ir 200 000 EUR.

Atkāpjoties no pirmās daļas, lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumu uzsākšanas gadījumā dalībvalstis atbalstu drīkst piešķirt, nepārsniedzot maksimālo summu, kas noteikta IXaa pielikumā.

Grozījums Nr. 509

Regulas priekšlikums

72. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Atkāpjoties no 3. punkta, tālākajos reģionos un citos pienācīgi pamatotos gadījumos, lai sasniegtu 6. punktā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis drīkst piemērot lielāku atbalsta likmi vai lielāku summu, nekā noteikts minētajā punktā.

svītrots

Grozījums Nr. 510

Regulas priekšlikums

72. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a Šajā pantā paredzētais atbalsts neattiecas uz sagatavošanas vai mācību kursiem, kas ir daļa no standarta izglītības programmas vai sistēmas vidējās vai augstākās izglītības līmenī.

Grozījums Nr. 511

Regulas priekšlikums

72. pants – 6.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.b Struktūrām, kas piedāvā zināšanu pārneses un informācijas pakalpojumus, ir šā uzdevuma veikšanai piemērotas spējas, ņemot vērā personāla kvalifikāciju un apmācību.

Grozījums Nr. 512

Regulas priekšlikums

72.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

72.a pants

Pasākumi lauku sieviešu atbalstam

1. Dalībvalstis, veicot intervenci saskaņā ar šo regulu, pieņem īpašus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt sieviešu aktīvāku dalību lauku ekonomikā nolūkā sekmēt 6. panta 1. punktā noteikto mērķu sasniegšanu.

2. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var paredzēt atbalstu, lai veicinātu sieviešu iesaisti cita starpā zināšanu pārneses un informēšanas darbībās, konsultatīvos pakalpojumos, investīciju veikšanā materiālajos aktīvos, kā arī saimniecību un lauku uzņēmumu darījumdarbības uzsākšanā un attīstīšanā, digitālo tehnoloģiju ierīkošanā un sadarbībā.

Grozījums Nr. 513

Regulas priekšlikums

72.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

72.b pants

Viedo ciematu stratēģijas izstrāde

1. Lai veicinātu digitalizāciju un inovāciju un sekmētu uzņēmējdarbības attīstību, sociālo iekļautību un nodarbinātību lauku apvidos, dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos izstrādā un īsteno viedo ciematu stratēģiju, ņemot vērā 64. panta a), b), d), e), g) un h) punktā noteiktos intervences veidus, un 102. pantā minētos elementus, kas nodrošina modernizāciju un stratēģijas.

2. Papildus iepriekšējā punktā noteiktajiem intervenču veidiem dalībvalstīm īpaši jārūpējas par pasākumiem, kas attiecas uz šādiem jautājumiem lauku apvidos:

a) lauku ekonomikas digitalizācija;

b) precīzā lauksaimniecība;

c) digitālo platformu izstrāde;

d) lauku mobilitāte;

e) sociālā inovācija;

f) viedo energosistēmu, tīklu un uzkrātuvju attīstīšana vietējā līmenī, kā arī atbalsts enerģētikas kooperatīvu attīstībai.

3. Dalībvalstis īpaši ņem vērā koordināciju starp ELFLA un citiem Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem, kā noteikts 98. panta d) punkta iii) apakšpunktā.

4. Dalībvalstis var iekļaut savu viedo ciematu stratēģiju Kopienas vadītās vietējās attīstības integrētajās stratēģijās, kā noteikts Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 25. panta c) punktā.

Grozījums Nr. 514

Regulas priekšlikums

73. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

KLP stratēģiskā plāna vadošā iestāde vai cita izraudzīta starpniekstruktūra pēc apspriešanās ar 111. pantā minēto uzraudzības komiteju nosaka intervenču atlases kritērijus attiecībā uz šādu veidu intervencēm: investīcijas, gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana, sadarbība un zināšanu apmaiņa un informēšana. Atlases kritēriju mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem, finanšu resursu labāku izmantošanu un atbalsta orientēšanu uz intervences mērķi.

KLP stratēģiskā plāna vadošā iestāde vai attiecīgā gadījumā reģionālās vadošās iestādes, vai citas izraudzītas starpniekstruktūras pēc apspriešanās ar 111. pantā minēto uzraudzības komiteju nosaka intervenču atlases kritērijus attiecībā uz šādu veidu intervencēm: investīcijas, gados jaunu lauksaimnieku, iesācēju lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana, sadarbība un zināšanu apmaiņa un informēšana, kā arī īpaši pasākumi lauku sieviešu atbalstam un digitālo tehnoloģiju ierīkošanai. Atlases kritēriju mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem, finanšu resursu labāku izmantošanu un atbalsta orientēšanu uz intervences mērķi.

Grozījums Nr. 515

Regulas priekšlikums

73. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var nolemt atlases kritērijus nepiemērot investīciju intervencēm, kuras ir nepārprotami orientētas uz vidiskiem mērķiem vai tiek īstenotas saistībā ar atjaunošanas darbībām.

Dalībvalstis var nolemt atlases kritērijus nepiemērot investīcijām saistībā ar atjaunošanas darbībām, ko veic pēc katastrofāliem notikumiem.

Grozījums Nr. 516

Regulas priekšlikums

73. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Atlases kritērijus drīkst nenoteikt attiecībā uz darbībām, kas ir saņēmušas programmas “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” izcilības zīmogu vai ir atlasītas programmā “LIFE+”, ar nosacījumu, ka šādas darbības ir saskanīgas ar KLP stratēģisko plānu.

svītrots

Grozījums Nr. 517

Regulas priekšlikums

74. pants – 5. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja lauksaimnieku darbību ietekmējuši bargi klimatiskie apstākļi un/vai tirgus krīze, maksājumus saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu var garantēt ar apgrozāmo kapitālu.

Grozījums Nr. 518

Regulas priekšlikums

74. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a Ja šajā pantā paredzētie līdzekļi no finanšu instrumenta netiek izmantoti vai tiek atmaksāti, tie būtu jāsaglabā izmantošanai KLP stratēģiskā plāna lauku attīstības daļā.

Grozījums Nr. 519

Regulas priekšlikums

75. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Grozījums Nr. 520

Regulas priekšlikums

78. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem šīs nodaļas sakarībā nosaka papildu prasības par nosacījumiem, ar kādiem piešķir atbalstu par šādu veidu lauku attīstības intervencēm:

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt IXa pielikumu par šajā nodaļā noteikto maksājumu minimālo un maksimālo apmēru.

a) 65. pantā minētās pārvaldības saistības;

b) 68. pantā minētās investīcijas;

c) 71. pantā minētā sadarbība.

Grozījums Nr. 521

Regulas priekšlikums

79. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ELGF un ELFLA izdevumi

ELGF un ELFLA finanšu piešķīrumi

Grozījums Nr. 522

Regulas priekšlikums

79. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. No ELGF finansē tādu veidu intervences, kas ir saistītas ar:

1. Finansējums ELGF 2021.–2027. gadam ir 286 143 miljoni EUR 2018. gada cenās (322 511 miljoni EUR faktiskajās cenās).

No šā finansējuma neatkarīgi no Regulas (ES) [HzR] II sadaļas I nodaļas noteikumiem ELGF finansē tādu veidu intervences, kas ir saistītas ar:

Grozījums Nr. 523

Regulas priekšlikums

79. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. No ELFLA finansē III sadaļas IV nodaļā minēto veidu intervences.

2. Finansējums Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) 2021.–2027. gadam ir 96 712 miljoni EUR 2018. gada cenās (109 000 miljoni EUR faktiskajās cenās).

No ELFLA finansē III sadaļas IV nodaļā minēto veidu intervences, tehnisko palīdzību pēc dalībvalstu ierosmes, kā minēts 112. pantā, un tehnisko palīdzību pēc Komisijas ierosmes, kā minēts 83. panta 2. punktā.

Grozījums Nr. 524

Regulas priekšlikums

80. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Izdevumi uz ELGF un ELFLA iemaksām attiecināmi kļūst no nākamā gada 1. janvāra pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi KLP stratēģisko plānu.

1. Izdevumi uz ELGF un ELFLA iemaksām attiecināmi kļūst pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi KLP stratēģisko plānu.

Grozījums Nr. 525

Regulas priekšlikums

80. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izdevumi, kuri par attiecināmiem kļūst KLP stratēģiskā plāna grozīšanas rezultātā, uz ELFLA iemaksām attiecināmi ir no dienas, kurā grozīšanas prasījums iesniegts Komisijai.

Izdevumi, kuri par attiecināmiem kļūst KLP stratēģiskā plāna grozīšanas rezultātā, uz ELFLA un ELGF iemaksām attiecināmi ir no dienas, kurā grozīšanas prasījums iesniegts Komisijai.

Grozījums Nr. 526

Regulas priekšlikums

80. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no 73. panta 5. punkta un no šā punkta pirmās daļas, ārkārtas pasākumu gadījumā, kurus iedarbina dabas katastrofas, katastrofāli notikumi vai nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai arī tas, ka ir būtiski un pēkšņi mainījušies dalībvalsts vai reģiona sociālekonomiskie apstākļi, KLP stratēģiskajā plānā var paredzēt, ka ELFLA finansēto un ar plāna grozījumiem saistīto izdevumu attiecināmība var sākt darboties no notikuma dienas.

Atkāpjoties no 73. panta 5. punkta un no šā punkta pirmās daļas, ja veic ārkārtas pasākumus, jo notikušas dabas katastrofas, katastrofāli notikumi, tostarp ugunsgrēks, sausums vai plūdi, radušies nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, izplatījušās epidēmijas vai būtiski un pēkšņi mainījušies dalībvalsts vai reģiona sociālekonomiskie apstākļi, KLP stratēģiskajā plānā var paredzēt, ka ELFLA finansēto un ar plāna grozījumiem saistīto izdevumu attiecināmība var sākt darboties no notikuma dienas.

Grozījums Nr. 527

Regulas priekšlikums

80. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Izdevumi uz ELFLA iemaksām attiecināmi ir tad, ja tie radušies saņēmējam un samaksāti līdz [2029]. gada 31. decembrim. Turklāt, lai izdevumi būtu attiecināmi uz ELFLA iemaksām, maksājumu aģentūrai attiecīgo atbalstu jābūt faktiski izmaksājušai līdz [2029]. gada 31. decembrim.

3. Izdevumi uz ELFLA iemaksām attiecināmi ir tad, ja tie radušies saņēmējam un samaksāti līdz [2030]. gada 31. decembrim. Turklāt, lai izdevumi būtu attiecināmi uz ELFLA iemaksām, maksājumu aģentūrai attiecīgo atbalstu jābūt faktiski izmaksājušai līdz [2030]. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr. 528

Regulas priekšlikums

82. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Savienības finansiālā palīdzība, kuru par apiņu nozariskajām intervencēm iedala Vācijai, ir 2 188 000 EUR gadā.

3. Savienības finansiālā palīdzība, kuru par apiņu nozariskajām intervencēm iedala Vācijai, ir X EUR gadā.

Grozījums Nr. 529

Regulas priekšlikums

82. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) Grieķijai 10 666 000 EUR gadā;

a) Grieķijai X EUR gadā;

Grozījums Nr. 530

Regulas priekšlikums

82. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) Francijai 554 000 EUR gadā un

b) Francijai X EUR gadā un

Grozījums Nr. 531

Regulas priekšlikums

82. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) Itālijai 34 590 000 EUR gadā.

c) Itālijai X EUR gadā.

Grozījums Nr. 532

Regulas priekšlikums

82. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. 2023. gadā, izmantojot 107. pantā minēto KLP stratēģiskā plāna grozīšanas iespēju, dalībvalstis savu 6. punktā minēto lēmumu var pārskatīt.

7. Izmantojot 107. pantā minēto KLP stratēģiskā plāna grozīšanas iespēju, divus gadus pēc dienas, kad sāk piemērot stratēģiskos plānus, dalībvalstis savu 6. punktā minēto lēmumu var pārskatīt.

Grozījums Nr. 533

Regulas priekšlikums

83. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam³⁸ kopējais Savienības atbalsta apjoms šīs regulas paredzētajām lauku attīstības intervencēm laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir 78 811 miljoni EUR faktiskajās cenās.

__________________

³⁸ Priekšlikums – Padomes regula, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam – Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – COM(2018)322 final.

Grozījums Nr. 534

Regulas priekšlikums

85. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. KLP stratēģiskajos plānos nosaka visām intervencēm vienu ELFLA iemaksu likmi.

1. KLP stratēģiskajos plānos nosaka vienotu ELFLA iemaksu intervenču atbalstam reģionos, kas atbilst kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas 2. līmenim (“NUTS 2. līmeņa reģioni”), kura noteikta ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003.

Grozījums Nr. 535

Regulas priekšlikums

85. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a ELFLA līdzekļus sadala starp šādām trim NUTS 2. līmeņa reģionu kategorijām:

a) mazāk attīstīti reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 75 % no vidējā IKP ES 27 dalībvalstīs (“mazāk attīstīti reģioni”);

b) pārejas reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 100 % no vidējā IKP ES 27 dalībvalstīs (“pārejas reģioni”);

c) vairāk attīstīti reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā 100 % no vidējā IKP ES 27 dalībvalstīs (“vairāk attīstīti reģioni”).

Reģionus iekļauj kādā no trim reģionu kategorijām, pamatojoties uz to, kāds ir katra reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts kā pirktspējas līmenis (“PSL”) un aprēķināts, pamatojoties uz Savienības rādītājiem par 2014.–2016. gadu, attiecībā pret vidējo IKP ES 27 dalībvalstīs tajā pašā pārskata periodā.

Grozījums Nr. 536

Regulas priekšlikums

85. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) 70 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās Regulas (ES) Nr. 229/2013 nozīmē;

a) 85 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās Regulas (ES) Nr. 229/2013 nozīmē;

Grozījums Nr. 537

Regulas priekšlikums

85. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) 70 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem mazāk attīstītajos reģionos;

b) 85 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem mazāk attīstītajos reģionos;

Grozījums Nr. 538

Regulas priekšlikums

85. pants – 2. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba) 65 % pārejas reģionos;

Grozījums Nr. 539

Regulas priekšlikums

85. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) 65 % no attiecināmajiem izdevumiem par maksājumiem, kurus veic saskaņā ar 66. pantu;

c) 75 % no attiecināmajiem izdevumiem par maksājumiem, kurus veic saskaņā ar 66. pantu;

Grozījums Nr. 540

Regulas priekšlikums

85. pants – 2. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) 43 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem pārējos reģionos.

d) 53 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem pārējos reģionos.

Grozījums Nr. 541

Regulas priekšlikums

85. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) 80 % par šīs regulas 65. pantā minētajām pārvaldības saistībām; par maksājumiem, kurus veic saskaņā ar šīs regulas 67. pantu; par šīs regulas 68. pantā minētajām neienesīgajām investīcijām; par atbalstu Eiropas inovācijas partnerībai, ko piešķir saskaņā ar šīs regulas 71. pantu; par LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību;

a) 90 % par šīs regulas 65. pantā minētajām pārvaldības saistībām; par maksājumiem, kurus veic saskaņā ar šīs regulas 67. pantu; par šīs regulas 68. pantā minētajām neienesīgajām investīcijām, kas saistītas ar apmežošanu un ar konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem, kuri minēti 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā, attiecībā uz darbībām, kas minētas 69. panta 2. punkta a) apakšpunktā; par atbalstu Eiropas inovācijas partnerībai, ko piešķir saskaņā ar šīs regulas 71. pantu; par LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību; par 72. pantā minētajām darbībām; par darbībām, ko atbalsta ar finanšu instrumentiem; par 72.a pantā (jauns) minētajiem pasākumiem un par mazapdzīvotiem apgabaliem;

Grozījums Nr. 542

Regulas priekšlikums

85. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) 100 % par darbībām, kas finansējumu saņem no līdzekļiem, kuri uz ELFLA pārvietoti saskaņā ar šīs regulas 15. un 90. pantu.

b) 100 % par darbībām, kas finansējumu saņem no līdzekļiem, kuri uz ELFLA pārvietoti saskaņā ar šīs regulas 90. pantu, ja minētās darbības palīdz sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos konkrētos vidiskos un klimatiskos mērķus.

Grozījums Nr. 543

Regulas priekšlikums

86. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vismaz 30 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti intervencēm, kuras ir par 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem; izņēmums ir ar 66. pantu pamatotās intervences.

Vismaz 30 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti visu veidu intervencēm, kuras ir par šīs regulas 6. panta 1. punkta d), e), f) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem.

Aprēķinot pirmajā daļā minēto ELFLA kopējo iemaksu, var ņemt vērā ne vairāk kā 40 % maksājumu, kas piešķirti saskaņā ar 66. pantu.

Grozījums Nr. 544

Regulas priekšlikums

86. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Vismaz 30 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti 68., 70., 71. un 72. pantā noteiktajām intervencēm, lai veicinātu viedas, noturīgas un diversificētas lauksaimniecības nozares attīstību saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem.

Grozījums Nr. 545

Regulas priekšlikums

86. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Šīs regulas X pielikumā attiecībā uz katru dalībvalsti norādītā minimālā summa tiek rezervēta 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā nosauktajam konkrētajam mērķim – piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību. Pamatojoties uz stāvokļa analīzi stipro un vājo pušu, iespēju un draudu izteiksmē (SVID analīze) un uz apzinātajām vajadzībām, minēto summu izmanto šādu veidu intervencei:

4. Dalībvalstis 27. pantā noteiktajam ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem rezervē vismaz X pielikumā noteiktās summas.

a) 27. pantā paredzētais ienākumu papildatbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem;

b) 69. pantā minētā gados jaunu lauksaimnieku darījumdarbības uzsākšana.

Grozījums Nr. 546

Regulas priekšlikums

86. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Vismaz 60 % no summām, kas norādītas VII pielikumā, dalībvalstis rezervē III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļā paredzētajam ilgtspēju sekmējošajam ienākumu pamatatbalstam un pārdalošajam maksājumam.

Grozījums Nr. 547

Regulas priekšlikums

86. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.b Vismaz 5 % no summām, kas norādītas VII pielikumā, dalībvalstis rezervē 26. pantā minētajam pārdalošā maksājuma atbalstam.

Grozījums Nr. 548

Regulas priekšlikums

86. pants – 4.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.c Vismaz 20 % no summām, kas norādītas VII pielikumā, dalībvalstis rezervē 28. pantā minētajām intervencēm.

Grozījums Nr. 549

Regulas priekšlikums

86. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļā minētajām saistītā ienākumu atbalsta intervencēm atbilstošie indikatīvie finanšu piešķīrumi nepārsniedz 10 % no VII pielikumā norādītajām summām. Dalībvalstis daļu šo piešķīrumu var pārvietot, lai palielinātu 82. panta 6. punktā noteikto maksimālo piešķīrumu, ja šis piešķīrums ir nepietiekams, lai finansētu III sadaļas III nodaļas 7. iedaļā minētās intervences.

Grozījums Nr. 550

Regulas priekšlikums

86. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Neskarot Regulas (ES) [HzR] 15. pantu, maksimālā summa, kuru dalībvalstī kalendārajā gadā drīkst piešķirt saskaņā ar šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļu un pirms tiek piemērots šīs regulas 15. pants, nepārsniedz summas, kas KLP stratēģiskajā plānā noteiktas saskaņā ar 6. punktu.

Grozījums Nr. 551

Regulas priekšlikums

86. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Dalībvalstis var nolemt zināmu ELFLA piešķīruma daļu savos KLP stratēģiskajos plānos izmantot, lai ar šo atbalstu kā ar sviru plašāk izvērstu stratēģiskos dabas projektus, kas definēti [LIFE regulā], un lai saskaņā ar [Erasmus regulu] finansētu rīcību, ar ko veicina lauksaimniecības un lauku attīstības jomas cilvēku un jo īpaši gados jauno lauksaimnieku transnacionālo mācībmobilitāti.

7. Dalībvalstis var nolemt zināmu ELFLA piešķīruma daļu savos KLP stratēģiskajos plānos izmantot, lai ar šo atbalstu kā ar sviru plašāk izvērstu stratēģiskos dabas projektus, kas definēti [LIFE regulā], ja ir iesaistītas lauksaimnieku kopienas, un lai saskaņā ar [Erasmus regulu] finansētu rīcību, ar ko veicina lauksaimniecības un lauku attīstības jomas cilvēku un jo īpaši gados jauno lauksaimnieku un lauku sieviešu transnacionālo mācībmobilitāti.

Grozījums Nr. 552

Regulas priekšlikums

87. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) 100 % attiecībā uz izdevumiem par 86. panta 2. punkta pirmajā daļā minētajām intervencēm;

c) 100 % attiecībā uz izdevumiem par 86. panta 2. punkta pirmajā daļā minētajām intervencēm, izņemot d) apakšpunktā minētos izdevumus;

Grozījums Nr. 553

Regulas priekšlikums

87.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

87.a pants

Ar konkurētspējas uzlabošanu saistītu izdevumu līdzsekošana

1. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un izmantojot vienkāršu un vienotu metodiku, Komisija izvērtē politikas ieguldījumu ar konkurētspējas palielināšanu saistīto mērķu īstenošanā.

2. Šo ieguldījumu izdevumu mērķrādītāja sasniegšanā aprēķina, piemērojot konkrētus svērumus, kurus diferencē atkarībā no tā, vai atbalsts ir devis būtisku vai mērenu ieguldījumu konkurētspējas uzlabošanā saistībā ar 5. pantā minēto horizontālo mērķi un 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem ekonomiskajiem mērķiem. Šo svērumu pamatā ir tādu rādītāju kopums, ar ko mēra minēto mērķu sasniegšanu, un tos izstrādā Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu.

Grozījums Nr. 554

Regulas priekšlikums

89. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Procentuālā variācija ir procentuālais daudzums, par kādu realizētā vidējā vai vienotā summa par vienu vienību drīkst pārsniegt KLP stratēģiskajā plānā minēto plānoto vidējo vai vienoto summu par vienu vienību.

Procentuālā variācija ir procentuālais daudzums, par kādu realizētā vidējā vai vienotā indikatīvā summa par vienu vienību drīkst pārsniegt KLP stratēģiskajā plānā minēto plānoto vidējo vai vienoto indikatīvo summu par vienu vienību.

Grozījums Nr. 555

Regulas priekšlikums

89. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katrai atsevišķai tiešo maksājumu intervencei realizētā vidējā vai vienotā summa par vienu vienību nekad nav mazāka par plānoto summu par vienu vienību; izņēmums ir situācija, kad realizētā izlaide pārsniedz plānoto izlaidi tā, kā tas noteikts KLP stratēģiskajā plānā.

Katrai atsevišķai tiešo maksājumu intervencei realizētā vidējā vai vienotā indikatīvā summa par vienu vienību nekad nav mazāka par plānoto indikatīvo summu par vienu vienību; izņēmums ir situācija, kad realizētā izlaide pārsniedz plānoto izlaidi tā, kā tas noteikts KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 556

Regulas priekšlikums

89. pants – 1. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja vienā intervencē ir noteiktas atšķirīgas summas par vienu vienību, šo punktu piemēro ikvienai vienotajai vai vidējai summai par vienu vienību, kas noteikta minētajā intervencē.

Ja vienā intervencē ir noteiktas atšķirīgas indikatīvās summas par vienu vienību, šo punktu piemēro ikvienai vienotajai vai vidējai indikatīvai summai par vienu vienību, kas noteikta minētajā intervencē.

Grozījums Nr. 557

Regulas priekšlikums

89. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dalībvalstis var pārdalīt vienai intervencei paredzēto summu citu veidu intervencēm.

Grozījums Nr. 558

Regulas priekšlikums

90. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) līdz 15 % no dalībvalsts piešķīrumiem, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti IV pielikumā, un no kuriem atskaitīti 2021.–2026. kalendārā gada piešķīrumi par kokvilnu, kas noteikti VI pielikumā, pārvietot uz dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem par 2022.–2027. finanšu gadu vai

a) līdz 15 % no dalībvalsts piešķīrumiem, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti IV pielikumā, un no kuriem atskaitīti 2022.–2026. kalendārā gada piešķīrumi par kokvilnu, kas noteikti VI pielikumā, pārvietot uz dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem par 2023.–2027. finanšu gadu ar noteikumu, ka atbilstošo palielinājumu dalībvalstis izmanto agrovides intervencēm, kurās saņēmēji ir lauksaimnieki;

Grozījums Nr. 559

Regulas priekšlikums

90. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) līdz 15 % no dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem par 2022.–2027. finanšu gadu pārvietot uz dalībvalsts piešķīrumiem par 2021.–2026. kalendāro gadu, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti IV pielikumā.

b) līdz 5 % no dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem par 2023.–2027. finanšu gadu pārvietot uz dalībvalsts piešķīrumiem par 2022.–2026. kalendāro gadu, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti IV pielikumā, ar noteikumu, ka atbilstošo palielinājumu piešķir 28. pantā noteiktajām darbībām.

Grozījums Nr. 560

Regulas priekšlikums

90. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirmajā daļā minēto pārvietojumu, ko veic no tiešajiem maksājumiem paredzētajiem dalībvalsts piešķīrumiem uz tās pašas dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem, procentuālā izteiksmē drīkst palielināt:

Atkāpjoties no pirmās daļas b) apakšpunkta, Horvātija, Polija, Ungārija un Slovākija līdz 15 % no saviem ELFLA piešķīrumiem var pārvietot uz IV pielikumā noteiktajiem tiešajiem maksājumiem ar noteikumu, ka 5 % tiek paredzēti 28. pantā noteiktajām darbībām.

a) nepārsniedzot 15 procentpunktus, ar noteikumu, ka atbilstošo palielinājumu dalībvalstis izmanto no ELFLA finansētām intervencēm, kuras ir par 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem;

b) nepārsniedzot 2 procentpunktus, ar noteikumu, ka atbilstošo palielinājumu dalībvalstis izmanto saskaņā ar 86. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

Grozījums Nr. 561

Regulas priekšlikums

90. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. 2023. gadā, izmantojot 107. pantā minēto KLP stratēģiskā plāna grozīšanas iespēju, dalībvalstis savu 1. punktā minēto lēmumu var pārskatīt.

3. 2024. gadā, izmantojot 107. pantā minēto KLP stratēģiskā plāna grozīšanas iespēju, dalībvalstis savu 1. punktā minēto lēmumu var pārskatīt.

Grozījums Nr. 562

Regulas priekšlikums

91. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai, īstenojot no ELGF un ELFLA finansētu Savienības atbalstu, sasniegtu 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis saskaņā ar šo regulu izveido KLP stratēģiskos plānus.

Lai, īstenojot no ELGF un ELFLA finansētu Savienības atbalstu, sasniegtu 6. panta 1. punktā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā dalībvalstis sadarbībā ar reģioniem saskaņā ar šo regulu izveido KLP stratēģiskos plānus.

Grozījums Nr. 563

Regulas priekšlikums

91. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojoties uz 103. panta 2. punktā minēto SVID analīzi un 96. pantā minēto vajadzību novērtējumu, dalībvalstis KLP stratēģiskajos plānos iestrādā saskaņā ar 97. pantu izveidotu intervences stratēģiju, kurā, lai sasniegtu 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, nosaka skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus. Mērķrādītājus nosaka, izmantojot kopējus rezultātu rādītājus, kas norādīti I pielikumā.

Pamatojoties uz 103. panta 2. punktā minēto SVID analīzi un 96. pantā minēto vajadzību novērtējumu, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā dalībvalstis sadarbībā ar reģioniem KLP stratēģiskajos plānos iestrādā saskaņā ar 97. pantu izveidotu intervences stratēģiju, kurā, lai sasniegtu 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, nosaka skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus. Mērķrādītājus nosaka, izmantojot kopējus rezultātu rādītājus, kas norādīti I pielikumā.

Grozījums Nr. 564

Regulas priekšlikums

91. pants – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katrs KLP stratēģiskais plāns aptver laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Katrs KLP stratēģiskais plāns aptver laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr. 565

Regulas priekšlikums

91. pants – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

KLP stratēģisko plānu apstiprināšana un to īstenošana dalībvalstīs nerada kavēšanos atbalsta pieteikumu iesniegšanas periodā attiecībā uz atbalsta saņēmējiem, nedz arī savlaicīgā atbalsta izmaksā atbalsta saņēmējiem.

Grozījums Nr. 566

Regulas priekšlikums

92. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vērienīgāki vidiskie un klimatiskie mērķi

Vērienīgāki centieni attiecībā uz mērķiem, kas saistīti ar agrovidi un klimatu

Grozījums Nr. 567

Regulas priekšlikums

92. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ar KLP stratēģiskajiem plāniem un jo īpaši ar 97. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem intervences stratēģijas elementiem dalībvalstis cenšas dod tādu kopējo ieguldījumu 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosaukto konkrēto vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanā, kas ir lielāks par 2014.–2020. gada laikposmā doto kopējo ieguldījumu Regulas (ES) Nr. 1306/2013 110. panta 2. punkta pirmās daļas b) punkta mērķa sasniegšanā ar ELGF un ELFLA atbalsta palīdzību.

1. Ar KLP stratēģiskajiem plāniem un jo īpaši ar 97. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem intervences stratēģijas elementiem dalībvalstis cenšas nodrošināt tādu kopējo budžeta daļu 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķu, kas saistīti ar agrovidi un klimatu, sasniegšanā, kas ir lielāka par 2014.–2020. gada laikposmā nodrošināto kopējo budžeta daļu Regulas (ES) Nr. 1306/2013 110. panta 2. punkta pirmās daļas b) punkta mērķa sasniegšanā ar ELGF un ELFLA atbalsta palīdzību.

Grozījums Nr. 568

Regulas priekšlikums

92. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis izskaidro, kādā veidā tās gatavojas sasniegt 1. punktā minēto lielāko kopējo ieguldījumu. Skaidrojuma pamatā ir attiecīga informācija, piemēram, 95. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā un 95. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie elementi.

Grozījums Nr. 569

Regulas priekšlikums

93. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katra dalībvalsts izveido vienu KLP stratēģisko plānu visai tās teritorijai.

Katra dalībvalsts — attiecīgā gadījumā sadarbībā ar reģioniem — izveido vienu KLP stratēģisko plānu visai tās teritorijai.

Grozījums Nr. 570

Regulas priekšlikums

93. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja dažus KLP stratēģiskā plāna elementus veido reģionālā līmenī, dalībvalsts nodrošina šo elementu saskaņotību un konsekvenci ar valsts līmenī izveidotajiem KLP stratēģiskā plāna elementiem.

Ja dažus KLP stratēģiskā plāna elementus veido un/vai īsteno reģionālā līmenī, izmantojot reģionālās intervences programmas, dalībvalsts nodrošina šo elementu saskaņotību un konsekvenci ar valsts līmenī izveidotajiem KLP stratēģiskā plāna elementiem.

Grozījums Nr. 571

Regulas priekšlikums

94. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Par KLP stratēģiskā plāna izstrādi atbildīgā dalībvalsts struktūra nodrošina, lai plāna vidiskās un klimatiskās daļas sagatavošanā faktiski iesaistītos vides un klimata jomā kompetentās iestādes.

2. Par KLP stratēģiskā plāna izstrādi atbildīgā dalībvalsts struktūra nodrošina, lai plāna vidiskās un klimatiskās daļas sagatavošanā pilnvērtīgi iesaistītos vides un klimata jomā kompetentās publiskā sektora iestādes.

Grozījums Nr. 572

Regulas priekšlikums

94. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katra dalībvalsts veido partnerību ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm. Partnerībā iesaista vismaz šādus partnerus:

Katra dalībvalsts veido partnerību ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī ar citiem partneriem. Partnerībā iesaista vismaz šādus partnerus:

Grozījums Nr. 573

Regulas priekšlikums

94. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) nevalstiskās organizācijas;

b) ekonomiskos un sociālos partnerus, jo īpaši lauksaimniecības nozares pārstāvjus, tostarp vietējās rīcības grupas programmas LEADER kontekstā;

Grozījums Nr. 574

Regulas priekšlikums

94. pants – 3. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību un – vajadzības gadījumā – struktūras, kas ir atbildīgas par sociālās iekļautības veicināšanu, pamattiesību ievērošanu, dzimumu līdztiesības veicināšanu un diskriminācijas novēršanu.

c) attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību un ir saistītas ar visiem 5. pantā un 6. panta 1. punktā noteiktajiem mērķiem, un – vajadzības gadījumā – struktūras, kas ir atbildīgas par sociālās iekļautības veicināšanu, pamattiesību ievērošanu, dzimumu līdztiesības veicināšanu un diskriminācijas novēršanu.

Grozījums Nr. 575

Regulas priekšlikums

94. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis iesaista šos partnerus KLP stratēģiskā plāna sagatavošanā.

Dalībvalstis pilnvērtīgi iesaista šos partnerus KLP stratēģiskā plāna sagatavošanā.

Grozījums Nr. 576

Regulas priekšlikums

94. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai efektīvi koordinētu KLP stratēģisko plānu īstenošanu, ņemot vērā proporcionalitātes un dalītās pārvaldības principu.

4. Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai efektīvi koordinētu KLP stratēģisko plānu īstenošanu, ņemot vērā proporcionalitātes un dalītās pārvaldības principu, kā arī nepieciešamību nodrošināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

Grozījums Nr. 577

Regulas priekšlikums

94. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 138. pantu nolūkā paredzēt rīcības kodeksu, lai palīdzētu dalībvalstīm organizēt 3. punktā minēto partnerību. Rīcības kodeksā nosaka sistēmu, kurai atbilstīgi dalībvalstīm saskaņā ar saviem tiesību aktiem un reģionālajām kompetencēm ir jācenšas īstenot partnerības principu.

Grozījums Nr. 578

Regulas priekšlikums

95. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) mērķrādītāju un finanšu plāni;

e) mērķrādītāju un finanšu plāni, tostarp attiecīgā gadījumā reģionālajās intervences programmās minētie mērķrādītāju un finanšu plāni;

Grozījums Nr. 579

Regulas priekšlikums

95. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) III pielikums – apspriešanās ar partneriem;

c) III pielikums – apspriešanās ar partneriem – kopsavilkums par komentāriem, ko iesniegušas kompetentās reģionālās un vietējās iestādes un partneri, kuri minēti 94. panta 3. punktā;

Grozījums Nr. 580

Regulas priekšlikums

95. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) IV pielikums – kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu;

d) IV pielikums – attiecīgā gadījumā kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu;

Grozījums Nr. 581

Regulas priekšlikums

95. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) V pielikums – papildu finansējums, ko valsts piešķir KLP stratēģiskā plāna satvarā.

e) V pielikums – stratēģiskajam plānam paredzētais valsts atbalsts, kas nav atbrīvots no LESD 107., 108. un 109. panta noteikumu piemērošanas, saskaņā ar 131. panta 4. punktu un papildu finansējums, kas paredzēts visām attīstības intervencēm un ko valsts piešķir KLP stratēģiskā plāna satvarā.

Grozījums Nr. 582

Regulas priekšlikums

95. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ea) VI pielikums — klimatiskās un vidiskās shēmas, kā arī dzīvnieku labturības shēmas, kā noteikts 28. pantā;

Grozījums Nr. 583

Regulas priekšlikums

95. pants – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

eb) VII pielikums — reģionālās intervences programmas un

Grozījums Nr. 584

Regulas priekšlikums

95. pants – 2. punkts – ec apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ec) VIII pielikums — stratēģisko plānu elementi, ar ko veicina konkurētspējas uzlabošanu.

Grozījums Nr. 585

Regulas priekšlikums

96. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) identificē vajadzības attiecībā uz katru 6. pantā noteikto konkrēto mērķi, pamatojoties uz pierādījumiem no SVID analīzes. Visas vajadzības tiek aprakstītas neatkarīgi no tā, vai tās tiks iekļautas KLP stratēģiskajā plānā;

b) identificē vajadzības attiecībā uz katru 6. pantā noteikto konkrēto mērķi, tostarp dzīvnieku labturības jomā, pamatojoties uz pierādījumiem no SVID analīzes. Visas vajadzības tiek aprakstītas neatkarīgi no tā, vai tās tiks iekļautas KLP stratēģiskajā plānā;

Grozījums Nr. 586

Regulas priekšlikums

96. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) attiecīgā gadījumā iekļauj analīzi par konkrētām vajadzībām jutīgajos ģeogrāfiskajos apgabalos, piemēram, tālākajos reģionos;

d) attiecīgā gadījumā iekļauj analīzi par konkrētām vajadzībām izolētos vai jutīgos ģeogrāfiskajos apgabalos, piemēram, tālākajos reģionos, kalnu reģionos un salu reģionos;

Grozījums Nr. 587

Regulas priekšlikums

96. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) nosaka un attiecīgā secībā sarindo prioritātes, tai skaitā ar argumentiem pamato izdarītās izvēles un vajadzības gadījumā paskaidro, kāpēc dažas identificētās vajadzības nav iekļautas vai tikai daļēji iekļautas KLP stratēģiskajā plānā.

e) nosaka prioritātes un sarindo vajadzības atbilstīgi izdarītajām izvēlēm un vajadzības gadījumā paskaidro iemeslus, kāpēc dažas identificētās vajadzības nav iekļautas vai tikai daļēji iekļautas KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 588

Regulas priekšlikums

96. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ea) iekļauj to jomu kopsavilkumu, kurās trūkst pamatinformācijas vai tā ir nepietiekama, lai nodrošinātu pašreizējās situācijas pilnu aprakstu attiecībā uz 6. pantā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem un uzraudzītu šo mērķu sasniegšanu;

Grozījums Nr. 589

Regulas priekšlikums

96. pants – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Novērtējumam dalībvalstis izmanto jaunākos un uzticamākos datus.

Novērtējumam dalībvalstis izmanto jaunākos un uzticamākos datus, kā arī attiecīgā gadījumā izmanto datus, kas sadalīti pēc dzimuma.

Grozījums Nr. 590

Regulas priekšlikums

97. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa) skaidrojums par KLP stratēģiskā plāna sociālo un ekonomisko struktūru, aprakstot papildināmību un pamatnosacījumus attiecībā uz dažādām intervencēm, ar kurām cenšas sasniegt konkrētos ar lauksaimniecības ekonomisko attīstību un lauku apvidiem saistītos mērķus, kas ir noteikti attiecīgi 6. panta 1. punkta a), b), c), g), h) un i) apakšpunktā;

Grozījums Nr. 591

Regulas priekšlikums

97. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba) attiecīgā gadījumā pārskats par to, kā ar KLP stratēģisko plānu nodrošina augstas dabas vērtības lauksaimniecības sistēmu vajadzības, tostarp aspektus, kas saistīti ar to sociāli ekonomisko dzīvotspēju;

Grozījums Nr. 592

Regulas priekšlikums

97. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) attiecībā uz 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi “piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību” – kopaina par attiecīgajām KLP stratēģiskajā plānā iekļautajām intervencēm un konkrētajiem nosacījumiem, kas minēti 22. panta 4. punktā, 27., 69. pantā un 71. panta 7. punktā. Sniedzot finanšu plānu attiecībā uz 27. un 69. punktā minētajiem intervenču veidiem, dalībvalstis jo īpaši atsaucas uz 86. panta 5. punktu. Kopainā arī ir jāpaskaidro mijiedarbība ar valsts instrumentiem, kuras mērķis ir uzlabot saskaņotību starp Savienības rīcību un dalībvalstu rīcību šajā jomā;

c) attiecībā uz mērķi “piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību” saskaņā ar 6. panta 1. punkta g) apakšpunktu ― kopaina par attiecīgajām KLP stratēģiskajā plānā iekļautajām intervencēm un konkrētajiem nosacījumiem, kas minēti 22. panta 4. punktā, 27., 69. pantā un 71. panta 7. punktā. Sniedzot finanšu plānu attiecībā uz 27. un 69. punktā minētajiem intervenču veidiem, dalībvalstis jo īpaši atsaucas uz 86. panta 5. punktu. Kopainā arī ir jāpaskaidro mijiedarbība ar valsts instrumentiem, kuras mērķis ir uzlabot saskaņotību starp Savienības rīcību un dalībvalstu rīcību šajā jomā;

Grozījums Nr. 593

Regulas priekšlikums

97. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) valsts un reģionālo intervenču mijiedarbības apraksts, tai skaitā finanšu piešķīrumu sadalījums pa intervencēm un pa fondiem.

f) valsts un reģionālo intervenču mijiedarbības apraksts, tai skaitā finanšu piešķīrumu sadalījums pa intervencēm un pa fondiem, un

Grozījums Nr. 594

Regulas priekšlikums

97. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fa) skaidrojums par to, kā ar KLP stratēģisko plānu ir paredzēts sekmēt to, lai tiktu sasniegts mērķis uzlabot dzīvnieku veselību un labturību un mazināt rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem; dalībvalstis īpaši norāda 28. un 65. pantā paredzēto intervenču veidus;

Grozījums Nr. 595

Regulas priekšlikums

98. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vairāku veidu intervencēm kopīgie elementi

Stratēģiskajos plānos noteiktajām vairāku veidu intervencēm kopīgie elementi

Grozījums Nr. 596

Regulas priekšlikums

98. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) aprakstu par to, kā tiek izmantota “tehniskā palīdzība”, kā minēts 83. panta 2. punktā, 86. panta 3. punktā un 112. pantā, un KLP tīkli, kā minēts 113. pantā;

c) aprakstu par to, kā tiek izmantota “tehniskā palīdzība”, kā minēts 83. panta 2. punktā, 86. panta 3. punktā un 112. pantā, un KLP tīkli, kā minēts 113. pantā; un

Grozījums Nr. 597

Regulas priekšlikums

99. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) minētās intervences koncepcija vai prasības, kas nodrošina efektīvu ieguldījumu 6. panta nosauktā(-o) mērķa(-u) sasniegšanā. Attiecībā uz vidiskajām un klimatiskajām intervencēm – informācija par atbilstību nosacījumu sistēmas prasībām, lai pierādītu to, ka prakses nepārklājas;

c) minētās intervences koncepcija vai prasības, kas nodrošina efektīvu ieguldījumu 6. panta nosauktā(-o) attiecīgā(-o) mērķa(-u) sasniegšanā. Attiecībā uz vidiskajām un klimatiskajām intervencēm – informācija par atbilstību nosacījumu sistēmas prasībām, lai pierādītu to, ka prakses nepārklājas;

Grozījums Nr. 598

Regulas priekšlikums

99. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) atbalsttiesīguma nosacījumi;

d) atbalsttiesīguma nosacījumi saskaņā ar šo regulu;

Grozījums Nr. 599

Regulas priekšlikums

99. pants – 1. daļa – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) attiecīgais gada piešķīrums intervencei, ka minēts 88. pantā. Vajadzības gadījumā sniedz sadalījumu pa summām, kas plānotas dotācijām, un pa summām, kas plānotas finanšu instrumentiem;

h) attiecīgais gada piešķīrums intervencei, kā minēts 88. pantā. Vajadzības gadījumā sniedz sadalījumu pa summām, kas plānotas dotācijām, un pa summām, kas plānotas finanšu instrumentiem; un

Grozījums Nr. 600

Regulas priekšlikums

99. pants – 1. daļa – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) norāde par to, vai uz intervenci neattiecas LESD 42. panta piemērošanas joma un vai uz to attiecas valsts atbalsta novērtējums.

i) norāde par to, vai uz intervenci neattiecas LESD 42. panta piemērošanas joma un vai uz to attiecas valsts atbalsta novērtējums saskaņā ar Komisijas norādēm pamatnostādnēs par valsts atbalstu.

Grozījums Nr. 601

Regulas priekšlikums

100. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Iepriekš 95. panta 1. panta e) apakšpunktā minētā mērķrādītāju plānā ietver kopsavilkuma tabulu, kurā norādīti 97. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie mērķrādītāji un izklāstīts gada starpposma mērķrādītāju sadalījums.

Grozījums Nr. 602

Regulas priekšlikums

100. pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) III sadaļas III nodaļas VII iedaļā minētajam nozariskajām intervencēm paredzēto piešķīrumu sadalījumu pa intervencēm, noradot plānoto izlaidi un par vienību izmaksājamo vidējo summu;

e) III sadaļas III nodaļā minētajām nozariskajām intervencēm paredzēto piešķīrumu sadalījumu pa intervencēm, norādot plānoto izlaidi un par vienību izmaksājamo vidējo summu;

Grozījums Nr. 603

Regulas priekšlikums

100. pants – 2. punkts – 1. daļa – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) lauku attīstībai paredzēto dalībvalstu piešķīrumu sadalījumu (kas izdarīts pēc b) apakšpunktā noteiktajiem pārvietojumiem uz tiešajiem maksājumiem un no tiem) pa intervences veidiem un intervencēm (ar kopsummām par periodu), norādot arī piemērojamo ELFLA iemaksu likmi; attiecīgā gadījumā – piešķīrumu sadalījumu pa intervencēm un reģionu veidiem. Ja līdzekļi pārvietoti no tiešajiem maksājumiem, norāda ar attiecīgo pārvietojumu finansēto(-ās) intervenci(-es) vai intervences daļu. Šajā tabulā norāda arī plānoto izlaidi par katru intervenci, kā arī par vienību izmaksājamās vidējās vai vienotās summas, turklāt attiecīgā gadījumā norāda dotācijām plānoto summu sadalījumu un finanšu instrumentiem plānoto summu sadalījumu. Norāda arī tehniskajai palīdzībai paredzētās summas;

Grozījums Nr. 604

Regulas priekšlikums

100. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā pantā minētos elementus nosaka katram gadam.

Šajā pantā minētos elementus vajadzības gadījumā nosaka katram gadam, un tie attiecīgā gadījumā var ietvert arī reģionālās tabulas.

Grozījums Nr. 605

Regulas priekšlikums

100.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

100.a pants

Reģionālās intervences programmas

Katra reģionālās intervences programma lauku attīstībai ietver vismaz šādas sadaļas:

a) SVID analīzes kopsavilkums;

b) vajadzību novērtējuma kopsavilkums;

c) intervences stratēģija;

d) operatīvs to intervenču apraksts, kuras pārvalda un īsteno reģionālā līmenī saskaņā ar valsts stratēģisko plānu, kā noteikts 99. pantā. Precīzāk, katrai intervencei, kas stratēģijā noteikta šā panta c) punktā, ir jāiekļauj šādi elementi:

i) intervences apraksts;

ii) atbalsttiesīguma nosacījumi;

iii) atbalsta likme;

iv) par vienību izmaksājamās atbalsta summas aprēķins;

v) finanšu plāns;

vi) rezultātu rādītāji;

vii) mērķrādītāji;

viii) skaidrojums par mērķrādītāju sasniegšanu;

e) daudzgadu finanšu plāns un

f) pārvaldības un koordinācijas sistēmas apraksts.

Grozījums Nr. 606

Regulas priekšlikums

102. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aprakstot elementus, kas nodrošina 95. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto KLP modernizēšanos, jo īpaši izceļ KLP stratēģiskajā plānā iekļautos lauksaimniecības nozares un KLP modernizēšanos atbalstošos elementus; aprakstā jo īpaši ietver:

Aprakstot elementus, kas nodrošina 95. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto KLP modernizāciju, jo īpaši izceļ KLP stratēģiskajā plānā iekļautos elementus, ar kuriem atbalsta lauksaimniecības nozares un KLP modernizāciju nolūkā risināt jaunus uzdevumus, tostarp pāreju uz ilgtspējīgākiem modeļiem; aprakstā jo īpaši ietver:

Grozījums Nr. 607

Regulas priekšlikums

102. pants – 1. daļa – a punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) pārskatu par to, kā KLP stratēģiskais plāns palīdzēs sasniegt 5. panta otrajā daļā nosaukto vispārīgo horizontālo mērķi attiecībā uz zināšanu, inovācijas un digitalizēšanas apgūšanu un kopīgošanu un to tālākās nodošanas sekmēšanu; minētajā pārskatā iekļauj:

a) pārskatu par to, kā KLP stratēģiskais plāns palīdzēs sasniegt 5. panta otrajā daļā nosaukto vispārīgo horizontālo mērķi attiecībā uz zināšanu apmaiņu, inovāciju un digitalizāciju lauksaimniecībā un lauku apvidos un to tālākās nodošanas sekmēšanu un popularizēšanu; minētajā pārskatā iekļauj:

Grozījums Nr. 608

Regulas priekšlikums

102. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) aprakstu, kurā izklāstīta stratēģija gan digitālo tehnoloģiju attīstībai lauksaimniecībā un lauku apvidos, gan arī šo tehnoloģiju izmantošanai, lai uzlabotu KLP stratēģiskajā plānā iekļauto intervenču lietderību un efektivitāti.

b) aprakstu, kurā izklāstīta stratēģija gan digitālo tehnoloģiju attīstībai lauksaimniecībā un lauku apvidos, gan viedo ciematu attīstībai, gan arī nosacījumi šo tehnoloģiju izmantošanai, tostarp nosacījumi, kas cita starpā paredz informēt lauksaimniekus par viņu tiesībām saistībā ar viņu personas datu aizsardzību un izmantošanu, lai uzlabotu KLP stratēģiskajā plānā iekļauto intervenču lietderību un efektivitāti.

Grozījums Nr. 609

Regulas priekšlikums

103. pants – 2. punkts – 3. daļa – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) vajadzības gadījumā – iekļauj teritoriālo aspektu analīzi, norādot teritorijas, uz kurām konkrēti attiecas intervences;

e) vajadzības gadījumā ― iekļauj teritoriālo aspektu analīzi, norādot teritorijas, uz kurām konkrēti attiecas intervences, tostarp lauksaimniecības zemes ar augstu dabas vērtību;

Grozījums Nr. 610

Regulas priekšlikums

103. pants – 2. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā nosaukto mērķi piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus SVID analīzē iekļauj īsu analīzi attiecībā uz zemes pieejamību, zemes mobilitāti, zemes pārstrukturēšanu, iespēju saņemt finansējumu un kredītus un iespēju iegūt attiecīgās zināšanas un saņemt padomus.

Grozījums Nr. 611

Regulas priekšlikums

103. pants – 5. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) īsu aprakstu par valsts papildfinansējumu, kas sniegts KLP stratēģiskā plāna piemērošanas jomas ietvaros, norādot summas par katru pasākumu un informāciju par atbilstību šīs regulas prasībām;

a) īsu aprakstu par valsts papildfinansējumu, kas sniegts KLP stratēģiskā plāna piemērošanas jomas ietvaros, norādot summas par katru intervenci un informāciju par atbilstību šīs regulas prasībām;

Grozījums Nr. 612

Regulas priekšlikums

103. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a KLP stratēģiskā plāna VI pielikumā iekļauj 28. pantā noteikto klimatisko, vidisko un dzīvnieku labturības shēmu aprakstu.

Grozījums Nr. 613

Regulas priekšlikums

103. pants – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.b KLP stratēģiskā plāna VII pielikumā iekļauj reģionālo intervences programmu aprakstu.

Grozījums Nr. 614

Regulas priekšlikums

103. pants – 5.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.c KLP stratēģiskā plāna VIII pielikumā iekļauj aprakstu par stratēģisko plānu elementiem, ar kuriem veicina konkurētspējas uzlabošanu.

Grozījums Nr. 615

Regulas priekšlikums

104. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

104. pants

svītrots

Deleģētās pilnvaras attiecībā uz KLP stratēģiskā plāna saturu

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo nodaļu groza attiecībā uz KLP stratēģiskā plāna un tā pielikumu saturu.

Grozījums Nr. 616

Regulas priekšlikums

105. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz KLP stratēģiskā plāna saturu

Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz KLP stratēģiskā plāna veidu

Grozījums Nr. 617

Regulas priekšlikums

105. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz 96.–103. pantā izklāstīto KLP stratēģiskā plāna elementu sniegšanas noteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka saskaņotu veidlapu un 96.–103. pantā izklāstīto KLP stratēģiskā plāna elementu sniegšanas noteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 618

Regulas priekšlikums

106. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī Komisijai iesniedz KLP stratēģiskā plāna priekšlikumu, kurā ietverta 95. pantā minētā informācija.

1. Katra dalībvalsts N+1. gada 1. janvārī pēc ... [šīs regulas stāšanās spēkā diena] Komisijai iesniedz KLP stratēģiskā plāna priekšlikumu, kurā ietverta 95. pantā minētā informācija.

Grozījums Nr. 619

Regulas priekšlikums

106. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija novērtē ierosinātos KLP stratēģiskos plānus, pamatojoties uz plānu pilnīgumu, konsekvenci un saskaņotību ar Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem, šo regulu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu un horizontālo regulu, plānu faktisko ieguldījumu konkrēto mērķu sasniegšanā, ietekmi uz iekšējā tirgus pareizu darbību un konkurences kropļojumu, administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem un pārvaldes iestādēm. Novērtējumā galvenokārt izskata KLP stratēģiskā plāna stratēģijas pietiekamību, attiecīgos konkrētos mērķus, mērķrādītājus, intervences un budžeta līdzekļus, kas vajadzīgi KLP stratēģiskā plāna konkrētajiem mērķiem, kuru izpildes nodrošināšana paredzēta ar ierosināto intervenču komplektu, pamatojoties uz SVID analīzi un ex ante izvērtējumu.

2. Komisija novērtē ierosinātos KLP stratēģiskos plānus, pamatojoties uz plānu pilnīgumu, konsekvenci un saskaņotību ar Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem, šo regulu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu un horizontālo regulu, plānu faktisko ieguldījumu 6. panta 1. punktā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanā, ietekmi uz iekšējā tirgus pareizu darbību un konkurences kropļojumu, administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem un pārvaldes iestādēm. Novērtējumā galvenokārt izskata KLP stratēģiskā plāna stratēģijas pietiekamību, tostarp izmantotās informācijas kvalitāti, attiecīgos konkrētos mērķus, mērķrādītājus, intervences un budžeta līdzekļus, kas vajadzīgi KLP stratēģiskā plāna konkrētajiem mērķiem, kuru izpildes nodrošināšana paredzēta ar ierosināto intervenču komplektu, pamatojoties uz SVID analīzi un ex ante izvērtējumu.

Grozījums Nr. 620

Regulas priekšlikums

106. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Apstiprinājums neattiecas uz informāciju, kas minēta 101. panta c) apakšpunktā un KLP stratēģiskā plāna I–IV pielikumos, par kuriem ir runa 95. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā.

svītrots

Grozījums Nr. 621

Regulas priekšlikums

106. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.a Komisija sešu mēnešu laikā pēc valstu KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopsavilkuma ziņojumu par šiem plāniem un pievieno tam skaidri aprakstītus vērtējumus, sniedzot informāciju par dalībvalstu pieņemtajiem lēmumiem 6. panta 1. punktā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr. 622

Regulas priekšlikums

106. pants – 7.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.b Komisija KLP stratēģiskos plānus tulko angļu valodā un publicē tā, lai nodrošinātu publicitāti un pārredzamību Savienības līmenī.

Grozījums Nr. 623

Regulas priekšlikums

106. pants – 7.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.c KLP stratēģisko plānu apstiprināšana un īstenošana dalībvalstīs nerada kavēšanos atbalsta pieteikumu iesniegšanas periodā attiecībā uz atbalsta saņēmējiem, nedz arī kavējumus savlaicīgā atbalsta izmaksā, jo īpaši pirmajā īstenošanas gadā.

Grozījums Nr. 624

Regulas priekšlikums

107. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis drīkst iesniegt Komisijai pieprasījumus grozīt savus KLP stratēģiskos plānus.

1. Dalībvalstis drīkst iesniegt Komisijai pieprasījumus grozīt savus KLP stratēģiskos plānus, tostarp attiecīgā gadījumā reģionālās intervences programmas.

Grozījums Nr. 625

Regulas priekšlikums

107. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. KLP stratēģisko plānu grozījuma pieprasījumus pienācīgi pamato un tajos jo īpaši izklāsta plāna izmaiņu paredzamo ietekmi uz 6. panta 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu. Pieprasījumiem pievieno grozītos plānus un attiecīgos atjauninātos pielikumus.

2. KLP stratēģisko plānu grozījuma pieprasījumos iekļauj paskaidrojumu, izklāstot plāna izmaiņu paredzamo ietekmi uz 6. panta 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu. Pieprasījumiem pievieno grozītos plānus un attiecīgos atjauninātos pielikumus.

Grozījums Nr. 626

Regulas priekšlikums

107. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. KLP stratēģiskā plāna grozījuma pieprasījumu drīkst iesniegt ne biežāk kā reizi kalendārajā gadā, ja vien Komisija saskaņā ar 109. pantu nav noteikusi izņēmumus.

7. KLP stratēģiskā plāna grozījuma pieprasījumu drīkst iesniegt ne biežāk kā reizi kalendārajā gadā, ja vien šajā regulā nav noteikti izņēmumi, kā arī? ja Komisija saskaņā ar 109. pantu nav noteikusi izņēmumus.

Grozījums Nr. 627

Regulas priekšlikums

107. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Katru KLP stratēģiskā plāna grozījumu apstiprina ar Komisijas īstenošanas lēmumu, nepiemērojot 139. pantā minēto komitejas procedūru.

8. Katru KLP stratēģiskā plāna grozījumu apstiprina ar Komisijas īstenošanas lēmumu, nepiemērojot 139. pantā minēto komitejas procedūru. Par to pienācīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

Grozījums Nr. 628

Regulas priekšlikums

107. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. Neskarot 80. pantu, KLP stratēģisko plānu grozījumu juridiskas sekas stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos apstiprinājusi Komisija.

9. Neskarot 80. pantu, KLP stratēģisko plānu grozījumu juridiskās sekas stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos apstiprinājusi Komisija, un šos grozījumus publicē.

Grozījums Nr. 629

Regulas priekšlikums

108. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minētajā termiņā nav ietverts laikposms, kas sākas nākamajā dienā pēc dienas, kad Komisija nosūta savus apsvērumus vai pieprasījumu, kurā dalībvalstij lūgts iesniegt pārskatītus dokumentus, un ilgst līdz dienai, kad dalībvalsts sniedz Komisijai attiecīgo atbildi.

svītrots

Grozījums Nr. 630

Regulas priekšlikums

109. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) attiecībā uz to, cik bieži plānošanas periodā KLP stratēģiskie plāni ir jāiesniedz, tostarp attiecībā uz tādu ārkārtas gadījumu noteikšanu, kuros 107. panta 7. punktā minētajam maksimālajam grozījumu skaitam nav nozīmes.

c) attiecībā uz to, cik bieži KLP stratēģisko plānu piemērošanas periodā ir jāiesniedz KLP stratēģisko plānu grozījumi, tostarp attiecībā uz tādu ārkārtas gadījumu noteikšanu, kuros 107. panta 7. punktā minētajam maksimālajam grozījumu skaitam nav nozīmes.

Grozījums Nr. 631

Regulas priekšlikums

110. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Neskarot 1. punkta pirmās daļas noteikumus, dalībvalstis saskaņā ar savu stratēģisko plānu var arī izveidot reģionālas iestādes no ELFLA finansēto intervenču īstenošanai un pārvaldībai, ja šīs intervences piemēro reģionālā mērogā. Šādā gadījumā valsts vadošā iestāde ieceļ valsts ELFLA koordinācijas struktūru, kuras uzdevums ir nodrošināt Savienības noteikumu vienotu piemērošanu, nodrošinot atbilstību valsts līmenī noteiktā stratēģiskā plāna elementiem saskaņā ar 93. panta otro daļu.

Grozījums Nr. 632

Regulas priekšlikums

110. pants – 2. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g) lai gada veikuma ziņojums, tai skaitā apkopotās uzraudzības tabulas, tiktu sagatavotas un pēc apspriešanās ar uzraudzības komiteju nosūtītas Komisijai;

g) lai uzraudzības veikuma ziņojums, tai skaitā apkopotās uzraudzības tabulas, tiktu sagatavotas un pēc apspriešanās ar uzraudzības komiteju nosūtītas Komisijai;

Grozījums Nr. 633

Regulas priekšlikums

110. pants – 2. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) lai, ņemot vērā Komisijas apsvērumus par gada veikuma ziņojumu, tiktu veikti attiecīgie pēcpasākumi;

h) lai, ņemot vērā Komisijas apsvērumus par veikuma ziņojumu, tiktu veikti attiecīgie pēcpasākumi;

Grozījums Nr. 634

Regulas priekšlikums

110. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem 2. punkta j) un k) apakšpunktā minēto informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasību īstenošanai paredz sīki izstrādātus noteikumus.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu ar sīki izstrādātiem noteikumiem par 2. punkta j) un k) apakšpunktā minēto informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasību piemērošanu.

Grozījums Nr. 635

Regulas priekšlikums

110. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

svītrots

Grozījums Nr. 636

Regulas priekšlikums

110.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

110.a pants

Mediācijas struktūra

Neskarot valstu noteikumus par administratīvu pārskatīšanu un pārskatīšanu tiesā, dalībvalstis izraugās funkcionāli neatkarīgu mediācijas struktūru, kas ir atbildīga par kompetento iestāžu pieņemto lēmumu pārskatīšanu. Minētās struktūras pēc atbalsta saņēmēju pieprasījuma cenšas rast iesaistītajām personām pieņemamus risinājumus. Tās nodrošina nepieciešamās īpašās zināšanas un iestāžu un ieinteresēto personu pārstāvību.

Grozījums Nr. 637

Regulas priekšlikums

111. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai uzraudzītu KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, dalībvalsts pirms KLP stratēģiskā plāna iesniegšanas izveido komiteju (turpmāk “uzraudzības komiteja”).

Lai uzraudzītu KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, dalībvalsts izveido valsts komiteju (turpmāk “uzraudzības komiteja”) un attiecīgā gadījumā reģionālas uzraudzības komitejas.

Grozījums Nr. 638

Regulas priekšlikums

111. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Uzraudzības komiteja pieņem savu reglamentu.

Uzraudzības komiteja pieņem savu reglamentu. Valsts uzraudzības komiteja sadarbībā ar reģionālajām uzraudzības komitejām pieņem savus noteikumus.

Grozījums Nr. 639

Regulas priekšlikums

111. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Uzraudzības komiteja sanāk vismaz reizi gadā un izskata visus jautājumus, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna progresu tā mērķrādītāju sasniegšanā.

Uzraudzības komiteja atbilstīgi savai kompetencei sanāk vismaz reizi gadā un izskata visus jautājumus, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna progresu tā mērķrādītāju sasniegšanā.

Grozījums Nr. 640

Regulas priekšlikums

111. pants – 1. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalsts publicē uzraudzības komitejas reglamentu, kā arī visus datus un informāciju, kuras apmaiņa notikusi ar uzraudzības komiteju tiešsaistē.

Dalībvalsts publicē uzraudzības komiteju reglamentu un atzinumus un iesniedz tos Komisijai.

Grozījums Nr. 641

Regulas priekšlikums

111. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalsts un attiecīgā gadījumā reģioni lemj par uzraudzības komiteju sastāvu, pienācīgi ņemot vērā interešu konfliktu novēršanu, un nodrošina 94. panta 3. punktā minēto attiecīgo valsts iestāžu un starpniekstruktūru, kā arī to partneru pārstāvju līdzsvarotu pārstāvību, kas ir nozīmīgi visu 6. panta 1. punktā minēto mērķu īstenošanai.

Grozījums Nr. 642

Regulas priekšlikums

111. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalsts tiešsaistē publicē uzraudzības komitejas locekļu sarakstu.

Dalībvalsts tiešsaistē publicē uzraudzības komitejas locekļu sarakstu un paziņo to Komisijai.

Grozījums Nr. 643

Regulas priekšlikums

111. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Uzraudzības komiteja jo īpaši pārbauda:

3. Uzraudzības komitejas jo īpaši pārbauda:

Grozījums Nr. 644

Regulas priekšlikums

111. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) visas problēmas, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna veikumu, un šo problēmu risināšanai veikto rīcību;

b) visas problēmas, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna veikumu, un šo problēmu risināšanai veiktās darbības, tostarp uzraudzības veikšanai pieejamo datu un rādītāju kvalitāti un daudzumu;

Grozījums Nr. 645

Regulas priekšlikums

111. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

da) attiecīgo informāciju, ko sniedz KLP valsts tīkls;

Grozījums Nr. 646

Regulas priekšlikums

111. pants – 3. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fa) veikuma ziņojumus;

Grozījums Nr. 647

Regulas priekšlikums

111. pants – 3. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fb) progresu virzībā uz vienkāršošanu un administratīvā sloga mazināšanu galasaņēmējiem.

Grozījums Nr. 648

Regulas priekšlikums

111. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) KLP stratēģiskā plāna projektu;

svītrots

Grozījums Nr. 649

Regulas priekšlikums

111. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) gada veikuma ziņojumiem;

c) veikuma ziņojumiem;

Grozījums Nr. 650

Regulas priekšlikums

111. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Uzraudzības komitejas var pieprasīt no KLP valsts tīkla informāciju un analīzi saistībā ar konkrētām intervencēm.

Grozījums Nr. 651

Regulas priekšlikums

113. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Katra dalībvalsts vēlākais 12 mēnešus pēc tam, kad Komisija apstiprinājusi tās KLP stratēģisko plānu, izveido kopējās lauksaimniecības politikas valsts tīklu (KLP valsts tīklu), lai valsts līmenī nodrošinātu tīklošanu starp organizācijām, lauksaimniecības nozaru pārstāvjiem un iestādēm, konsultantiem, pētniekiem, citām inovāciju sekmējošām personām un citiem dalībniekiem, kas darbojas lauksaimniecības un lauku attīstības jomā. KLP valsts tīkls tiek veidots, pamatojoties uz dalībvalstī jau pastāvošajām tīkla struktūrām.

Grozījums Nr. 652

Regulas priekšlikums

113. pants – 4. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

j) KLP valsts tīklu gadījumā – iesaistīties KLP Eiropas tīkla darbā un sekmēt šā tīkla aktivitātes.

j) KLP valsts tīklu gadījumā ― iesaistīties KLP Eiropas tīkla darbā un sekmēt šā tīkla aktivitātes;

Grozījums Nr. 653

Regulas priekšlikums

113. pants – 4. punkts – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ja) attiecībā uz KLP Eiropas tīklu — piedalīties valstu tīklu aktivitātēs un sekmēt tās;

Grozījums Nr. 654

Regulas priekšlikums

113. pants – 4. punkts – jb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

jb) sniegt informāciju, ko pieprasījušas 111. pantā minētās uzraudzības komitejas.

Grozījums Nr. 655

Regulas priekšlikums

114. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. EIP mērķis ir rosināt inovāciju un uzlabot apmaiņu ar zināšanām.

2. EIP mērķis ir rosināt ilgtspējīgu inovāciju un uzlabot apmaiņu ar zināšanām.

Grozījums Nr. 656

Regulas priekšlikums

114. pants – 4. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) veicina novatorisku risinājumu ātrāku un plašāku ieviešanu praksē, kā arī

c) veicina novatorisku risinājumu ātrāku un plašāku ieviešanu praksē, tostarp zināšanu apmaiņu lauksaimnieku starpā, un

Grozījums Nr. 657

Regulas priekšlikums

114. pants – 4. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) informē zinātnieku aprindas par attiecīgajai lauksaimniecības praksei vajadzīgo pētniecības darbu.

d) informē zinātnieku aprindas un lauksaimniekus par attiecīgajai lauksaimniecības praksei vajadzīgo pētniecības darbu.

Grozījums Nr. 658

Regulas priekšlikums

114. pants – 4. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIP darbības grupas ir EIP daļa. Tās izstrādā plānu novatoriskajiem projektiem, kas jāattīsta, jāpārbauda, jāpielāgo vai jāīsteno, pamatojoties uz interaktīvu inovācijas modeli, kuram ir šādi galvenie principi:

EIP darbības grupas veido, lai sasniegtu EIP mērķus, un to izveidi var ierosināt cita starpā ražotāju un starpnozaru organizācijas, un tajās var darboties dažādu dalībvalstu pārstāvji. Tās izstrādā plānu novatoriskajiem projektiem, kas jāattīsta, jāpārbauda, jāpielāgo vai jāīsteno, pamatojoties uz interaktīvu inovācijas modeli, kuram ir šādi galvenie principi:

Grozījums Nr. 659

Regulas priekšlikums

114. pants – 4. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) izstrādāt inovatīvus risinājumus, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimnieku vai mežsaimnieku vajadzībām un vienlaikus arī risinot mijiedarbību visā piegādes ķēdē, ja tas ir lietderīgi;

Grozījums Nr. 660

Regulas priekšlikums

114. pants – 4. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iecerēto inovāciju var pamatot ne tikai ar jauno, bet arī ar tradicionālo praksi, kura integrēta jaunajā ģeogrāfiskajā vai vidiskajā kontekstā.

Iecerēto inovāciju var pamatot ne tikai ar jauno, bet arī ar tradicionālo un agroekoloģisko praksi, kura integrēta jaunajā ģeogrāfiskajā vai vidiskajā kontekstā.

Grozījums Nr. 661

Regulas priekšlikums

114. pants – 4. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darbības grupas izplata savu projektu plānus un rezultātus, jo īpaši izmantojot KLP tīklus.

Darbības grupas izplata savu projektu plānus un rezultātus, jo īpaši izmantojot KLP tīklus, un to locekļi ir vairāk nekā vienas dalībvalsts pārstāvji.

Grozījums Nr. 662

Regulas priekšlikums

115. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) kopējo konteksta, rezultātu, izlaides un ietekmes rādītāju komplekts, tai skaita 7. pantā minētie rādītāji, kurus kā pamatu izmantos uzraudzībā, izvērtēšanā un gada veikuma ziņojumu sagatavošanā;

a) kopējo konteksta, rezultātu, izlaides un ietekmes rādītāju komplekts, kā noteikts 7. pantā, ko kā pamatu izmantos uzraudzībā, izvērtēšanā un veikuma ziņojumu sagatavošanā;

Grozījums Nr. 663

Regulas priekšlikums

115. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji, kuri noteikti attiecīgajam konkrētajam mērķim, kas atbilst rezultātu rādītājiem;

b) mērķrādītāji un gada vai attiecīgā gadījumā daudzgadu mērķrādītāji, kuri noteikti attiecīgajam konkrētajam mērķim, kas atbilst rezultātu rādītājiem;

Grozījums Nr. 664

Regulas priekšlikums

115. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Veikuma satvars attiecas uz:

3. Veikuma satvars attiecas uz KLP stratēģisko plānu saturu, tostarp attiecīgā gadījumā uz reģionālo intervences programmu saturu.

a) KLP stratēģisko plānu saturu;

b) Regulā (ES) Nr. 1308/2013 paredzētajiem tirgus pasākumiem un citām intervencēm.

Grozījums Nr. 665

Regulas priekšlikums

116. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) lai novērtētu KLP iedarbību, lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību un pievienoto vērtību;

a) lai novērtētu KLP iedarbību, lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību un Savienības pievienoto vērtību, kā arī atbalsta saņēmējiem nodrošināto vienkāršošanu;

Grozījums Nr. 666

Regulas priekšlikums

116. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) lai atbalstītu kopīgas mācīšanās procesu saistībā ar uzraudzību un izvērtēšanu.

e) lai atbalstītu kopīgas mācīšanās procesu saistībā ar uzraudzību un izvērtēšanu, ņemot vērā jomas, kurās nav pamatdatu vai tie ir nepietiekami un kurām var izstrādāt atbilstošākus un precīzākus rādītājus.

Grozījums Nr. 667

Regulas priekšlikums

117. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis izveido elektronisku informācijas sistēmu, kurā tās reģistrē un saglabā KLP stratēģisko plānu galveno īstenošanas informāciju, kas vajadzīga uzraudzībai un izvērtēšanai un kas, konkrētāk, attiecas uz katru finansēšanai izraudzīto intervenci, kā arī uz pabeigtajām intervencēm, tai skaitā informāciju par katru saņēmēju un darbību.

Dalībvalstis izveido elektronisku informācijas sistēmu vai izmanto jau pastāvošu sistēmu, kurā tās reģistrē un saglabā KLP stratēģisko plānu galveno īstenošanas informāciju, kas vajadzīga uzraudzībai un izvērtēšanai un kas, konkrētāk, attiecas uz katru finansēšanai izraudzīto intervenci, kā arī uz pabeigtajām intervencēm, tai skaitā informāciju par katru saņēmēju un darbību.

Grozījums Nr. 668

Regulas priekšlikums

118. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, lai KLP stratēģiskā plāna intervenču atbalsta saņēmēji un vietējās rīcības grupas apņemtos sniegt vadošajai iestādei vai citām struktūrām, kam deleģēts veikt funkcijas tās vārdā, visu informāciju, kas vajadzīga, lai uzraudzītu un izvērtētu KLP stratēģisko plānu.

Dalībvalstis nodrošina, lai KLP stratēģiskā plāna intervenču atbalsta saņēmēji un vietējās rīcības grupas apņemtos sniegt vadošajai iestādei vai reģionālajām vadošajām iestādēm, vai citām struktūrām, kam deleģēts veikt funkcijas tās vārdā, visu informāciju, kas vajadzīga, lai uzraudzītu un izvērtētu KLP stratēģisko plānu.

Grozījums Nr. 669

Regulas priekšlikums

118. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina visaptverošus, pilnīgus, savlaicīgus un ticamus datu avotus, lai, balstoties uz izlaides, rezultātu un ietekmes rādītājiem, iedarbīgi pārraudzītu rīcībpolitikas panākumus mērķu sasniegšanā.

Dalībvalstis nodrošina visaptverošus, savlaicīgus un ticamus datu avotus, tostarp datubāzes, lai, balstoties uz izlaides, rezultātu un ietekmes rādītājiem, iedarbīgi pārraudzītu rīcībpolitikas panākumus mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr. 670

Regulas priekšlikums

119. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojoties uz izlaides un rezultātu rādītājiem, vadošā iestāde un uzraudzības komiteja uzrauga KLP stratēģiskā plāna īstenošanu un progresu, kas panākts KLP stratēģiskā plāna mērķrādītāju izpildē.

Pamatojoties uz izlaides un rezultātu rādītājiem, vadošā iestāde un uzraudzības komiteja attiecīgā gadījumā sadarbībā ar reģionālajām vadošajām iestādēm un reģionālajām uzraudzības komitejām uzrauga KLP stratēģiskā plāna īstenošanu un progresu, kas panākts KLP stratēģiskā plāna mērķrādītāju izpildē.

Grozījums Nr. 671

Regulas priekšlikums

120. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz veikuma satvaru

Deleģētās pilnvaras attiecībā uz veikuma satvaru

Grozījums Nr. 672

Regulas priekšlikums

120. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija pieņem īstenošanas aktus par veikuma satvara saturu. Šajos aktos ietver sarakstu, kurā uzskaitīti konteksta un citi rādītāji, kas vajadzīgi atbilstīgai rīcībpolitikas uzraudzīšanai un izvērtēšanai, rādītāju aprēķināšanas metode un noteikumi, lai garantētu dalībvalstu ievākto datu precizitāti un ticamību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija pieņem deleģētos aktus šīs regulas papildināšanai, nosakot veikuma satvara saturu. Šajos aktos ietver sarakstu, kurā uzskaitīti konteksta un citi rādītāji, kas vajadzīgi atbilstīgai rīcībpolitikas uzraudzīšanai un izvērtēšanai, rādītāju aprēķināšanas metode un noteikumi, lai garantētu dalībvalstu ievākto datu precizitāti un ticamību. Minētos deleģētos aktus pieņem saskaņā ar 138. pantu.

Grozījums Nr. 673

Regulas priekšlikums

121. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Gada veikuma ziņojumi

Veikuma ziņojumi

Grozījums Nr. 674

Regulas priekšlikums

121. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalsts līdz 2023. gada 15. februārim un līdz katra turpmākā gada 15. februārim (2030. gadu ieskaitot) iesniedz Komisijai gada veikuma ziņojumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu iepriekšējā finanšu gadā. 2023. gadā iesniegtais ziņojums attiecas uz 2021. un 2022. finanšu gadu. Ziņojums par tiešajiem maksājumiem, kas minēti III sadaļas II nodaļā, attiecas tikai uz 2022. finanšu gadu.

1. Dalībvalsts iesniedz Komisijai veikuma ziņojumus par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) [HzR] 8. pantu.

Grozījums Nr. 675

Regulas priekšlikums

121. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pēdējā gada veikuma ziņojumā, kas iesniedzams līdz 2030. gada 15. februārim, ietver īstenošanas laikposmā veikto izvērtējumu kopsavilkumu.

2. Pēdējā iesniedzamajā veikuma ziņojumā ietver īstenošanas laikposmā veikto izvērtējumu kopsavilkumu.

Grozījums Nr. 676

Regulas priekšlikums

121. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Lai gada veikuma ziņojums būtu pieņemams, tajā iekļauj visu 4., 5. un 6. punktā prasīto informāciju. Komisija 15 darbdienās no gada veikuma ziņojuma saņemšanas informē dalībvalsti, ja tas nav pieņemams; pretējā gadījumā to uzskata par pieņemamu.

3. Lai veikuma ziņojums būtu pieņemams, tajā iekļauj visu 4., 5. un 6. punktā prasīto informāciju. Komisija 15 darbdienās no veikuma ziņojuma saņemšanas informē dalībvalsti, ja tas nav pieņemams; pretējā gadījumā to uzskata par pieņemamu.

Grozījums Nr. 677

Regulas priekšlikums

121. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Gada veikuma ziņojumos saskaņā ar 118. panta otro daļu izklāsta galveno kvalitatīvo un kvantitatīvo informāciju par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, atsaucoties uz finanšu datiem, izlaides un rezultāta rādītājiem. Tajos iekļauj arī informāciju par faktisko izlaidi, faktiskajiem izdevumiem, faktiskajiem rezultātiem un laiku, kas vajadzīgs, lai sasniegtu attiecīgos mērķrādītājus.

Veikuma ziņojumos saskaņā ar 118. panta otro daļu izklāsta galveno kvalitatīvo un kvantitatīvo informāciju par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, atsaucoties uz finanšu datiem, izlaides un rezultāta rādītājiem. Tajos iekļauj arī informāciju par faktisko izlaidi, faktiskajiem izdevumiem, faktiskajiem rezultātiem un laiku, kas vajadzīgs, lai sasniegtu attiecīgos mērķrādītājus.

Grozījums Nr. 678

Regulas priekšlikums

121. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja attiecībā uz intervenču veidiem, uz kuriem neattiecas šīs regulas 89. pants, faktiskās izlaides un faktisko izdevumu attiecība no gada plānotās izlaides un izdevumu attiecības atšķiras par 50 %, dalībvalsts iesniedz Komisijai attiecīgās novirzes pamatojumu.

svītrots

Grozījums Nr. 679

Regulas priekšlikums

121. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Nosūtītie dati attiecas uz daļēji un pilnīgi īstenotajās intervencēs sasniegtajām rādītāju vērtībām. Datos sniedz arī kopsavilkumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanas stāvokli iepriekšējā finanšu gadā, kā arī par visām problēmām, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna veikumu, jo īpaši attiecībā uz novirzēm no starpposma mērķrādītājiem, minot attiecīgos iemeslus un vajadzības gadījumā aprakstot veiktos pasākumus.

5. Nosūtītie dati attiecas uz daļēji un pilnīgi īstenotajās intervencēs sasniegtajām rādītāju vērtībām. Datos sniedz arī kopsavilkumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanas stāvokli, kā arī par visām problēmām, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna veikumu, jo īpaši attiecībā uz novirzēm no starpposma mērķrādītājiem, minot attiecīgos iemeslus un vajadzības gadījumā aprakstot veiktos pasākumus.

Grozījums Nr. 680

Regulas priekšlikums

121. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Pamatojoties uz gada veikuma ziņojumos sniegto informāciju, Komisija veikuma ikgadēju izskatīšanu un veikuma ikgadēju noskaidrošanu, kas minēta Regulas (ES) [HzR] [52]. pantā.

svītrots

Grozījums Nr. 681

Regulas priekšlikums

121. pants – 8. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Veikuma iekgadējā izskatīšanā Komisija par gada veikuma ziņojumiem var sniegt apsvērumus mēneša laikā pēc to iesniegšanas. Ja Komisija minētajā termiņā nekādus apsvērumus nesniedz, ziņojumus uzskata par pieņemtiem.

Komisija veic veikuma izskatīšanu, pamatojoties uz veikuma ziņojumos sniegto informāciju, un var sniegt apsvērumus ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc to galīgās iesniegšanas. Ja Komisija minētajā termiņā nekādus apsvērumus nesniedz, ziņojumus uzskata par pieņemtiem.

Grozījums Nr. 682

Regulas priekšlikums

121. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. Ja atklāj, ka viena vai vairāku rezultātu rādītāju deklarētā vērtība par vairāk nekā 25 % atšķiras no attiecīgā starpposma mērķrādītāja, kas noteikts attiecīgajam pārskata gadam, Komisija var prasīt dalībvalstij saskaņā ar Regulas (ES) [HzR] 39. panta 1. punktu iesniegt rīcības plānu, kurā izklāstītas iecerētās korektīvās darbības un paredzamais termiņš.

9. Ja atklāj, ka viena vai vairāku rezultātu rādītāju deklarētā vērtība par vairāk nekā 25 % atšķiras no attiecīgā mērķrādītāja, kas noteikts attiecīgajam pārskata gadam, dalībvalstis iesniedz šīs atšķirības pamatojumu. Vajadzības gadījumā Komisija var prasīt dalībvalstij saskaņā ar Regulas (ES) [HzR] 39. panta 1. punktu iesniegt rīcības plānu, kuru izstrādā, apspriežoties ar Komisiju, un kurā izklāstītas iecerētās korektīvās darbības un paredzamais tā izpildes termiņš.

Grozījums Nr. 683

Regulas priekšlikums

121. pants – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. Gada veikuma ziņojumus, kā arī to saturu kopsavilkumus, kas paredzēti iedzīvotājiem, dara publiski pieejamus.

10. Sagatavo iedzīvotājiem paredzētu veikuma ziņojumu satura kopsavilkumu un dara to publiski pieejamu.

Grozījums Nr. 684

Regulas priekšlikums

121. pants – 11. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz gada veikuma ziņojuma satura sagatavošanas noteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

11. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz veikuma ziņojuma satura sagatavošanas noteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 685

Regulas priekšlikums

122. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ikgadējas izskatīšanas sanāksmes

Izskatīšanas sanāksmes

Grozījums Nr. 686

Regulas priekšlikums

122. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Katru gadu dalībvalstis organizē ikgadēju izskatīšanas sanāksmi ar Komisiju, kas notiek ne agrāk kā divus mēnešus pēc gada veikuma ziņojuma iesniegšanas; minētā sanāksme tiek vadīta kopīgi vai arī to vada Komisija.

1. Katru gadu dalībvalstis organizē izskatīšanas sanāksmi ar Komisiju, kas notiek ne agrāk kā divus mēnešus pēc veikuma ziņojuma iesniegšanas; minētā sanāksme tiek vadīta kopīgi vai arī to vada Komisija.

Grozījums Nr. 687

Regulas priekšlikums

122. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Gada izskatīšanas sanāksmes mērķis ir apskatīt katra plāna veikumu, tai skaitā panākto progresu izvirzīto mērķu sasniegšanā, visas veikumu ietekmējošās problēmas un šo problēmu risināšanai agrāk veikto un turpmāk veicamo rīcību.

2. Izskatīšanas sanāksmes mērķis ir apskatīt katra plāna veikumu, tai skaitā panākto progresu izvirzīto mērķu sasniegšanā, visas veikumu ietekmējošās problēmas un šo problēmu risināšanai agrāk veikto un turpmāk veicamo rīcību. Šādās sanāksmēs, ja iespējams, veic arī ietekmes novērtējumu.

Grozījums Nr. 688

Regulas priekšlikums

123. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

123. pants

svītrots

Veikuma bonuss

1. Lai atalgotu apmierinošu vidisko un klimatisko mērķrādītāju izpildi, dalībvalstīm 2026. gadā var piešķirt veikuma bonusu, ja vien katra attiecīgā dalībvalsts ir izpildījusi 124. panta 1. punktā paredzēto nosacījumu.

2. Veikuma bonuss ir 5 % no summas, kas 2027. finanšu gadam katrai dalībvalstij ir norādīta IX pielikumā.

Veikuma bonusa aprēķinā neiekļauj tādus līdzekļu pārvietojumus starp ELGF un ELFLA, kas minēti 15. un 90. pantā.

Grozījums Nr. 689

Regulas priekšlikums

124. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

124. pants

svītrots

Veikuma bonusa piešķiršana

1. Pamatojoties uz 2026. gada veikuma izskatīšanu, veikuma bonusu, kas ieturēts no dalībvalsts piešķīruma atbilstīgi 123. panta otrajai daļai, attiecīgajai dalībvalstij piešķir, ja tās KLP stratēģiskā plāna rezultātu rādītāji, kas piemēroti 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem, ir sasnieguši vismaz 90 % no dalībvalstu mērķrādītāja vērtības, kas noteikta 2025. gadam.

2. Komisija divos mēnešos pēc tam, kad 2026. gadā saņemts gada veikuma ziņojums, nepiemērojot 139. pantā minēto komiteju procedūru, pieņem īstenošanas aktu, lai par katru dalībvalsti lemtu, vai attiecīgie KLP stratēģiskie plāni ir sasnieguši atbilstību šā panta 1. punktā minētajai mērķrādītāja vērtībai.

3. Ja atbilstība 1. punktā minētajai mērķrādītāja vērtībai ir sasniegta, Komisija attiecīgajām dalībvalstīm piešķir veikuma bonusa summu, kas tiek uzskatīta par galīgi piešķirtu 2027. finanšu gadam, pamatojoties uz 2. punktā minēto lēmumu.

4. Ja atbilstība 1. punktā minētajai mērķrādītāja vērtībai nav sasniegta, Komisija neizpilda 2027. gadam paredzētās saistības attiecībā uz veikuma bonusa summu, kas rezervēta attiecīgajām dalībvalstīm.

5. Lai piešķirtu veikuma bonusu, Komisija var ņemt vērā nepārvaramas varas un nopietnu sociālekonomisku krīžu gadījumus, kas kavē attiecīgo starpposma mērķrādītāju izpildi.

6. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai dalībvalstīm plānotajai veikuma bonusa piešķiršanai nodrošinātu konsekventu pieeju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 690

Regulas priekšlikums

125. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis veic ex ante izvērtēšanu, lai uzlabotu savu KLP stratēģisko plānu koncepcijas kvalitāti.

1. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā dalībvalstis kopā ar reģioniem veic ex ante izvērtēšanu, lai uzlabotu savu KLP stratēģisko plānu koncepcijas kvalitāti.

Grozījums Nr. 691

Regulas priekšlikums

125. pants – 3. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g) to, cik piemērotas ir procedūras, kuras attiecas uz KLP stratēģiskā plāna uzraudzību un tādu datu vākšanu, kas vajadzīgas izvērtējumu sagatavošanai;

g) to, cik piemērotas ir procedūras, kuras attiecas uz KLP stratēģiskā plāna uzraudzību un tādu datu, tostarp attiecīgā gadījumā pēc dzimuma sadalītu datu, vākšanu, kas vajadzīgi izvērtējumu sagatavošanai;

Grozījums Nr. 692

Regulas priekšlikums

126. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis veic KLP stratēģisko plānu izvērtēšanu, lai uzlabotu plānu koncepcijas kvalitāti un īstenošanu, kā arī lai novērtētu to lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību, Savienības pievienoto vērtību un ietekmi attiecībā uz to ieguldījumu 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosaukto KLP vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanā.

1. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā dalībvalstis kopā ar reģioniem veic KLP stratēģisko plānu izvērtēšanu, lai uzlabotu plānu koncepcijas kvalitāti un īstenošanu, kā arī lai novērtētu to lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību, Savienības pievienoto vērtību un ietekmi attiecībā uz to ieguldījumu 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosaukto KLP vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr. 693

Regulas priekšlikums

126. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis uztic izvērtēšanu funkcionāli neatkarīgiem ekspertiem.

2. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģioni uztic izvērtēšanu funkcionāli neatkarīgiem ekspertiem.

Grozījums Nr. 694

Regulas priekšlikums

126. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Lai sagatavotu un vāktu izvērtēšanai vajadzīgos datus, dalībvalstis nodrošina attiecīgo procedūru ieviešanu.

3. Lai sagatavotu un vāktu izvērtēšanai vajadzīgos datus, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģioni nodrošina attiecīgo procedūru ieviešanu.

Grozījums Nr. 695

Regulas priekšlikums

126. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai izvērtētu KLP stratēģiskajos plānos iekļauto intervenču pietiekamību 6. panta 1. punktā nosaukto konkrēto mērķu sasniegšanai.

4. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģioni ir atbildīgi par to, lai izvērtētu KLP stratēģiskajos plānos iekļauto intervenču pietiekamību 6. panta 1. punktā nosaukto konkrēto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr. 696

Regulas priekšlikums

126. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Dalībvalstis izstrādā izvērtēšanas plānu, kurā sniegtas norādes par izvērtēšanas aktivitātēm, kas plānotas īstenošanas laikā.

5. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģioni izstrādā izvērtēšanas plānu, kurā sniegtas norādes par izvērtēšanas aktivitātēm, kas plānotas īstenošanas laikā.

Grozījums Nr. 697

Regulas priekšlikums

126. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Ne vēlāk kā gadu pēc KLP stratēģiskā plāna pieņemšanas dalībvalstis iesniedz izvērtēšanas plānu uzraudzības komitejai.

6. Ne vēlāk kā gadu pēc KLP stratēģiskā plāna pieņemšanas dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģioni iesniedz izvērtēšanas plānu uzraudzības komitejai.

Grozījums Nr. 698

Regulas priekšlikums

127. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Komisija savos izvērtēšanas ziņojumos ņem vērā rādītājus, kas minēti šīs regulas I pielikumā, kā arī ar KLP nesaistītus faktorus, kas ietekmējuši veikumu.

Grozījums Nr. 699

Regulas priekšlikums

129. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Konteksta un ietekmes rādītājiem vajadzīgos datus iegūst galvenokārt no tādiem vispāratzītiem datu avotiem kā lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkls un Eurostat. Ja dati par šiem rādītājiem nav pieejami vai nav pilnīgi, trūkstošos datus cenšas iegūt, izmantojot Eiropas Statistikas programmu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009⁴⁰, tiesisko regulējumu, kas reglamentē Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklu, vai oficiālus nolīgumus ar citiem datu sniedzējiem, tādiem kā Kopīgais pētniecības centrs un Eiropas Vides aģentūra.

2. Konteksta un ietekmes rādītājiem vajadzīgos datus iegūst galvenokārt no tādiem vispāratzītiem datu avotiem kā lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkls un Eurostat. Ja dati par šiem rādītājiem nav pieejami vai nav pilnīgi, Komisija trūkstošos datus iegūst, izmantojot Eiropas Statistikas programmu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009⁴⁰, tiesisko regulējumu, kas reglamentē lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklu, vai oficiālus nolīgumus ar citiem datu sniedzējiem, tādiem kā Kopīgais pētniecības centrs un Eiropas Vides aģentūra.

__________________

⁴⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

Grozījums Nr. 700

Regulas priekšlikums

129. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Esošos administratīvos reģistrus, piemēram, IAKS, ZGIS, dzīvnieku un vīna dārzu reģistrus, saglabā. Lai labāk pielāgotos statistikas lietotāju vajadzībām, turpina pilnveidot IAKS un ZGIS. Statistikas nolūkos iespējami vairāk izmanto administratīvo reģistru datus, sadarbojoties ar dalībvalstu statistikas iestādēm un Eurostat.

3. Saglabā atjauninātus pastāvošos administratīvos reģistrus, piemēram, IAKS, ZGIS, dzīvnieku un vīna dārzu reģistrus. Lai labāk pielāgotos statistikas lietotāju vajadzībām, turpina pilnveidot IAKS un ZGIS. Statistikas nolūkos iespējami vairāk izmanto administratīvo reģistru datus, sadarbojoties ar dalībvalstu statistikas iestādēm un Eurostat.

Grozījums Nr. 701

Regulas priekšlikums

129. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko, ņemot vērā nepieciešamību neradīt lieko administratīvo slogu, paredz noteikumus par informāciju, kuras nosūtīšana jāveic dalībvalstīm, kā arī par vajadzīgajiem datiem un sinerģiju starp potenciālajiem datu avotiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

svītrots

Grozījums Nr. 702

Regulas priekšlikums

130. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja saskaņā ar šīs regulas III sadaļu paredzētais atbalsts attiecas uz tādas sadarbības veidiem, kura noris starp uzņēmumiem, šo atbalstu var piešķirt tikai par tādiem sadarbības veidiem, kas atbilst konkurences noteikumiem, ko piemēro, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 206.–209. pantu.

Ja saskaņā ar šīs regulas III sadaļu paredzētais atbalsts attiecas uz tādu līgumu, lēmumu un saskaņotas prakses veidiem, ko īsteno uzņēmumu vidū, šo atbalstu var piešķirt tikai par tādiem līgumu, lēmumu un saskaņotas prakses veidiem, kas atbilst konkurences noteikumiem, ko piemēro, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 206.–209. pantu.

Grozījums Nr. 703

Regulas priekšlikums

133. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

LESD 107., 108. un 109. pantu nepiemēro valsts fiskālajiem pasākumiem, ar kuriem dalībvalstis nolemj atkāpties no vispārējiem nodokļu noteikumiem, atļaujot ienākuma nodokļa bāzi, ko piemēro lauksaimniekiem, aprēķināt uz daudzgadu laikposma pamata.

Lai ierobežotu ienākumu mainīguma ietekmi, iedrošinot lauksaimniekus veidot iekrājumus labajos gados ar mērķi kompensēt sliktos gadus, LESD 107., 108. un 109. pantu nepiemēro valsts fiskālajiem pasākumiem, ar kuriem dalībvalstis nolemj atkāpties no vispārējiem nodokļu noteikumiem, atļaujot ienākuma nodokļa bāzi, ko piemēro lauksaimniekiem, aprēķināt uz daudzgadu laikposma pamata, tostarp pārnesot daļu no nodokļu bāzes, tostarp atliekot daļu no nodokļu bāzes, vai pieļaujot atbrīvojumu attiecībā uz summām, kas noguldītas īpašā lauksaimniecības krājkontā.

Grozījums Nr. 704

Regulas priekšlikums

135. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Tiešajiem maksājumiem, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļu piešķirti Savienības tālākajiem reģioniem, piemēro tikai šīs regulas 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, 4. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, 16. pantu un IX sadaļu. Regulas 4. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, 16. pantu un IX sadaļu piemēro, neradot pienākumus saistībā ar KLP stratēģisko plānu.

1. Tiešajiem maksājumiem, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļu piešķirti Savienības tālākajiem reģioniem, piemēro tikai šīs regulas 3. panta a) un b) punktu, 4. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, 16. pantu un IX sadaļu. Regulas 4. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, 16. pantu un IX sadaļu piemēro, neradot pienākumus saistībā ar KLP stratēģisko plānu.

Grozījums Nr. 705

Regulas priekšlikums

135. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Tiešajiem maksājumiem, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļu piešķirti Egejas jūras nelielajām salām, piemēro tikai šīs regulas 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, 4. pantu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, III sadaļas II nodaļas 1. un 2. iedaļu un IX sadaļu. Regulas 4. pantu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, III sadaļas II nodaļas 1. un 2. iedaļu un IX sadaļu piemēro, neradot pienākumus saistībā ar KLP stratēģisko plānu.

2. Tiešajiem maksājumiem, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļu piešķirti Egejas jūras nelielajām salām, piemēro tikai šīs regulas 3. panta a) un b) punktu, 4. pantu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, III sadaļas II nodaļas 1. un 2. iedaļu un IX sadaļu. Regulas 4. pantu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, III sadaļas II nodaļas 1. un 2. iedaļu un IX sadaļu piemēro, neradot pienākumus saistībā ar KLP stratēģisko plānu.

Grozījums Nr. 706

Regulas priekšlikums

138. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pilnvaras pieņemt 4., 7., 12., 15., 23., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50.,78., 81., 104. un 141. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģējumu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējums tiek automātiski pagarināts uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

2. Pilnvaras pieņemt 4., 7., 11., 12., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50., 78., 81., 83., 94., 110., 120. un 141. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģējumu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējums tiek automātiski pagarināts uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Grozījums Nr. 707

Regulas priekšlikums

138. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4., 7., 12., 15., 23., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50., 78., 81., 104. un 141. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4., 7., 11., 12., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50., 78., 81., 83., 94., 110., 120. un 141. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr. 708

Regulas priekšlikums

138. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 4., 7., 12., 15., 23., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50., 78., 81., 104. un 141. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc Eiropas Parlamenta un Padomes informēšanas par šo aktu no Eiropas Parlamenta vai Padomes nav saņemti iebildumi vai ja līdz minētā termiņa beigām Komisija ir saņēmusi informāciju gan no Eiropas Parlamenta, gan no Padomes par to, ka iebildumi netiks celti. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

6. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 4., 7., 11., 12., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50., 78., 81., 83., 94., 110., 120. un 141. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc Eiropas Parlamenta un Padomes informēšanas par šo aktu no Eiropas Parlamenta vai Padomes nav saņemti iebildumi vai ja līdz minētā termiņa beigām Komisija ir saņēmusi informāciju gan no Eiropas Parlamenta, gan no Padomes par to, ka iebildumi netiks celti. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr. 709

Regulas priekšlikums

139.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

139.a pants

Vidusposma novērtējums

Vēlākais līdz 2026. gada 30. jūnijam Komisija veic KLP vidusposma novērtējumu, iesniedzot ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, nolūkā novērtēt dalībvalstu ieviestā jaunā īstenošanas modeļa darbību, un Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību aktu priekšlikumus.

(Šis pants būtu jāiekļauj IV nodaļā pirms 140. panta)

Grozījums Nr. 710

Regulas priekšlikums

140. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Regulu (ES) Nr. 1305/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

Regulu (ES) Nr. 1305/2013 atceļ no 2022. gada 1. janvāra.

Tomēr, neskarot šīs regulas IX un IXa pielikumu, Regulu (ES) Nr. 1305/2013 turpina līdz 2022. gada 31. decembrim piemērot:

a) darbībām, ko īsteno saskaņā ar lauku attīstības programmām, kuras Komisija apstiprinājusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013, un

b) lauku attīstības programmām, kas pirms 2022. gada 1. janvāra apstiprinātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 10. panta 2. punktu.

Grozījums Nr. 711

Regulas priekšlikums

140. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Regulu (ES) Nr. 1307/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

Regulu (ES) Nr. 1307/2013 atceļ no 2022. gada 1. janvāra.

Grozījums Nr. 712

Regulas priekšlikums

140. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tomēr to turpina piemērot atbalsta pieteikumiem, kuri attiecas uz pieprasījumu gadiem, kas sākas pirms 2021. gada 1. janvāra.

Tomēr to turpina piemērot atbalsta pieteikumiem, kuri attiecas uz pieprasījumu gadiem, kas sākas pirms 2022. gada 1. janvāra.

Grozījums Nr. 713

Regulas priekšlikums

140. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Regulas (ES) Nr. 1307/2013 17. un 19. pantu, kā arī minētās regulas I pielikumu vajadzības gadījumā turpina piemērot attiecībā uz Horvātiju līdz 2021. gada 31. decembrim.

Regulas (ES) Nr. 1307/2013 17. un 19. pantu, kā arī minētās regulas I pielikumu vajadzības gadījumā turpina piemērot attiecībā uz Horvātiju līdz 2022. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr. 714

Regulas priekšlikums

141. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt deleģētos aktus, kas šo regulu papildina ar pasākumiem, lai jebkādas saņēmēju iegūtās tiesības un tiesisko paļāvību aizsargātu tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs pārejai no kārtības, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, uz šajā regulā noteikto kārtību. Minētajos pārejas noteikumos jo īpaši paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1305/2013, var iekļaut atbalstā, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, tai skaitā attiecībā uz tehnisko palīdzību un ex post izvērtējumiem.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu ar pasākumiem, kuru mērķis ir jebkādas saņēmēju iegūtās tiesības un tiesisko paļāvību aizsargāt tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs pārejai no kārtības, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013, uz šajā regulā noteikto kārtību. Minētajos pārejas noteikumos jo īpaši paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1305/2013, Regulai (ES) Nr. 1307/2013 un Regulai (ES) Nr. 1308/2013, var iekļaut atbalstā, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, tai skaitā attiecībā uz tehnisko palīdzību un ex post izvērtējumiem.

Grozījums Nr. 715

Regulas priekšlikums

141.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

141.a pants

Ziņojumi

Eiropas Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu par to, kā KLP ir ietekmējusi salu reģionus, kas nav minēti 135. pantā. Šim ziņojumam pievieno priekšlikumus par stratēģisko plānu grozīšanu, lai ņemtu vērā šo teritoriju īpatnības un uzlabotu gaidāmos rezultātus saskaņā ar 6. panta 1. punktā noteiktajiem mērķiem.

Grozījums Nr. 716

Regulas priekšlikums

I pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

ES vispārīgais horizontālais mērķis: modernizācija	Rādītājs	Rezultātu rādītāji (tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)	Lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS)	Izlaides rādītāji
Veicināt zināšanas, inovāciju un digitalizēšanu lauksaimniecībā un lauku apvidos un rosināt to izmantošanu	I.1. Zināšanu un inovācijas kopīgošana: KLP budžeta daļa, kas paredzēta zināšanu izplatīšanai un inovācijai	R.1. Veikuma uzlabošana, izmantojot zināšanas un inovāciju: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kas saņem atbalstu konsultācijām, apmācībai, zināšanu apmaiņai vai dalībai darbības grupās, lai uzlabotu ekonomiskā, vidiskā, klimatiskā un resursu veikuma efektivitāti	Eiropas Inovācijas partnerība lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas jomā (EIP)**	O.1. EIP darbības grupu skaits
		R.2. Konsultāciju sasaiste ar zināšanu sistēmām: AKIS integrētu konsultantu skaits (salīdzinājumā ar lauksaimnieku kopskaitu)		O.2. Tādu konsultantu skaits, kuri veido EIP darbības grupas vai darbojas tajās
		R.3. Lauksaimniecības digitalizēšana: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri KLP ietvaros saņem atbalstu par precīzās lauksaimniecības tehnoloģiju

ES konkrētie mērķi	Ietekmes rādītāji	Rezultātu rādītāji (tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)	Intervenču veidi	Izlaides rādītāji (katrai intervencei)
Stiprināt uzturdrošību, atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un saimniecību izturētspēju visā Savienībā	I.2. Ienākumu nevienlīdzības samazināšana: lauksaimniecisko ienākumu attīstība salīdzinājumā ar ekonomiku kopumā	R.4. Ienākumu atbalsta sasaiste ar standartiem un paraugpraksi: tādu ILZP īpatsvars, uz kurām attiecas ienākumu atbalsts un nosacījumu sistēma	KLP atbalsts	O.3. KLP atbalsta saņēmēju skaits
	I.3. Saimniecību ienākumu atšķirības samazināšana: lauksaimniecības ienākumu attīstība	R.5. Riska pārvaldība: tādu saimniecību īpatsvars, kurām ir KLP riska pārvaldības instrumenti	Atsaistītais tiešais atbalsts	O.4. Platība (ha), par ko saņem atsaistīto tiešo maksājumu
	I.4. Saimniecību ienākumu pietiekamības atbalstīšana: lauksaimniecisko ienākumu līmeņa attīstība nozarēs (salīdzinājumā ar vidējo līmeni lauksaimniecībā)	R.6. Pārdalīšana mazākām saimniecībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru atbilstīgām saimniecībām, kuru izmērs ir mazāks par vidējo saimniecības izmēru (salīdzinājumā ar vidējo)		O.5. Atsaistīto tiešo maksājumu saņēmēju skaits
	I.5. Ieguldījums teritoriālajā līdzsvarā: lauksaimniecisko ienākumu attīstība apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi (salīdzinājumā ar vidējo)	R.7. Atbalsta palielinājums saimniecībām, kas atrodas apgabalos ar īpašām vajadzībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru apgabalos ar lielākām vajadzībām (salīdzinājumā ar vidējo)		O.6. Platība (ha), kurai piemēro lielāku ienākumu atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem O.7. Gados jauniem lauksaimniekiem piešķirta lielāka ienākumu atbalsta saņēmēju skaits
Stiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot konkurētspēju, tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, tehnoloģijām un digitalizāciju	I.6. Saimniecību ražīguma palielināšana: kopējais faktoru ražīgums	R.8. Atbalsta orientēšana uz saimniecībām grūtību skartās nozarēs: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem saistīto atbalstu par konkurētspējas, ilgtspējības vai kvalitātes uzlabošanu	Riska pārvaldības instrumenti	O.8. Tādu lauksaimnieku skaits, kuriem ir nodrošināti atbalstīti riska pārvaldības instrumenti
	I.7. Lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecības izmantošana: lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecības imports un eksports	R.9. Saimniecību modernizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem atbalstu ieguldījumiem pārstrukturēšanā un modernizācijā, tostarp resursu efektivitātes uzlabošanā	Saistītais atbalsts	O.9. Platība (ha), par kuru piešķir saistīto atbalstu
Uzlabot lauksaimnieku stāvokli pievienotās vērtības veidošanas ķēdē	I.8. Lauksaimnieku pozīcijas uzlabošana vērtības ķēdē: pievienotā vērtība pārtikas produktu apritē iesaistītajiem primārajiem ražotājiem	R.10. Labāka piegādes ķēdes organizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri darbojas atbalstītās ražotāju grupās, ražotāju organizācijās, vietējos tirgos, īsajās piegādes ķēdēs un kvalitātes shēmās	Saistītais atbalsts	O.10. Tādu vienību skaits, par kurām piešķir saistīto atbalstu
		R.11. Piedāvājuma koncentrēšana: darbības programmās iesaistītu ražotāju organizāciju pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars	Maksājumi par dabas ierobežojumiem un citiem ar reģionu saistītiem ierobežojumiem	O.11. Platība (ha), par ko piešķir piemaksu par apgabalu, kurā ir dabas ierobežojumi (3 kategorijas)
Dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku	I.9. Saimniecību noturības uzlabošana: indekss	R.12. Pielāgošanās klimata pārmaiņām: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņām		O.12. Platība (ha), par ko piešķir atbalstu saskaņā ar Natura 2000 vai Ūdens pamatdirektīvu
	I.10. Klimata pārmaiņu seku mazināšanas veicināšana: lauksaimniecībā saražotās SEG emisijas samazināšana	R.13. Emisijas samazināšana lopkopības nozarē: liellopu vienības, kurās noteikts atbalsts SEG un/vai amonjaka emisijas samazināšanai, tostarp kūtsmēslu pārvaldība	Maksājumi par pārvaldības saistībām (vide un klimats, ģenētiskie resursi, dzīvnieku labturība)	O.13. Platība (lauksaimniecības zeme) (ha), kurā noteiktās vidiskās/klimatiskās saistības pārsniedz obligātās prasības
	I.11. Oglekļa piesaistes uzlabošana: augsnes organiskā oglekļa daudzuma palielināšana	R.14. Oglekļa uzglabāšana augsnē un biomasā: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt emisiju, uzturēt un/vai palielināt oglekļa uzglabāšanu (ilggadīgie zālāji, lauksaimniecības zeme kūdrājos, meži utt.)
	I.12. Ilgtspējīgas enerģijas palielināšana lauksaimniecībā: atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā	R.15. Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ražotā zaļā enerģija: ieguldījumi atjaunojamo energoresursu enerģijas, tostarp bioenerģijas, ražošanas iespēju uzlabošanā (MW)
		R.16. Energoefektivitātes uzlabošana: enerģijas ietaupījumi lauksaimniecībā
		R.17. Apmežota zeme: teritorija, kurai piešķirts atbalsts par apmežošanu un kokaugiem klātas platības veidošanu, tostarp agromežsaimniecību
Veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu	I.13. Augsnes erozijas samazināšana: mērenas vai izteiktas augsnes erozijas skartas zemes īpatsvars lauksaimniecības zemē	R.18. Augsnes kvalitātes uzlabošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības augsnes pārvaldības nolūkā		O.14. Platība (mežsaimniecības) (ha), kurā noteiktās vidiskās/klimatiskās saistības pārsniedz obligātās prasības
	I.14. Gaisa kvalitātes uzlabošana: lauksaimniecībā saražotā amonjaka emisijas samazināšana	R.19. Gaisa kvalitātes uzlabošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt amonjaka emisiju		O.15. Platība (ha), kurai piešķir atbalstu par bioloģisko lauksaimniecību
	I.15. Ūdens kvalitātes uzlabošana: augu barības vielu kopējā bilance lauksaimniecības zemē	R.20. Ūdens kvalitātes aizsardzība: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības ūdens kvalitātes uzlabošanas nolūkā		O.16. Liellopu vienības, par kurām piešķirts atbalsts saistībā ar dzīvnieku labturību, veselību vai pastiprinātiem biodrošības pasākumiem
	I.16. Barības vielu noplūdes samazināšana: nitrāti gruntsūdenī — tādu gruntsūdens staciju īpatsvars procentos, kurās nitrātu koncentrācija pārsniedz 50 mg/l, kā noteikts Nitrātu direktīvā	R.21. Barības vielu ilgtspējīga pārvaldība: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot barības vielu pārvaldību		O.17. Tādu projektu skaits, ar kuriem atbalsta ģenētiskos resursus
	I.17. Ūdens resursu noslodzes samazināšana: ūdens patēriņa indekss WEI+	R.22. Ilgtspējīga ūdens izmantošana: tādas apūdeņotas teritorijas īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot ūdens līdzsvaru	Ieguldījumi	O.18. Atbalstītu ienesīgo investīciju skaits lauku saimniecībās
		R.23. Vidiskais/klimatiskais veikums (izmantojot investīcijas): lauksaimnieki, kas saņem investīciju atbalstu, lai rūpētos par vidi vai klimatu		O.19. Atbalstītu vietējo infrastruktūru skaits
		R.24. Vidiskais/klimatiskais veikums (izmantojot zināšanas): lauksaimnieki, kas saņem atbalstu par konsultācijām/apmācību saistībā ar vidisko un klimatisko veikumu		O.20. Atbalstītu neienesīgo investīciju skaitsO.21. Ārpussaimniecības ienesīgo investīciju skaits
Palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību, stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas	I.18. Lauku putnu populāciju skaita palielināšana: lauku putnu populāciju indekss	R.25. Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšana: tādas meža zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības meža aizsardzības un pārvaldības nolūkā	Darbības sākšanas dotācijas	O.22. Darbības sākšanas dotācijas saņēmušu lauksaimnieku skaits
	I.19. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības uzlabošana: tādu Kopienā nozīmīgu sugu un biotopu īpatsvars procentos, kas saistītas ar lauksaimniecību ar stabilām vai augšupejošām tendencēm	R.26. Meža ekosistēmu aizsardzība: tādas meža zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības ainavas, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu veicināšanai		O.23. Darbības sākšanas dotācijas saņēmušu lauku uzņēmēju skaits
	I.20. Uzlabota ekosistēmu pakalpojumu sniegšana: tādu ILZP īpatsvars, kurās ir ainavas iezīmes	R.27. Dzīvotņu un sugu saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai	Sadarbība	O.24. Atbalstīto ražotāju grupu/organizāciju skaits O.25. Tādu lauksaimnieku skaits, kuri saņem atbalstu dalībai ES kvalitātes shēmās
		R.28. Natura 2000 atbalstīšana: teritorijas Natura 2000 tīklā, kurās noteiktas aizsardzības, apsaimniekošanas un atjaunošanas saistības		O.26. Paaudžu maiņas projektu skaits (gados jauniem / citiem lauksaimniekiem)
		R.29. Ainavas iezīmju saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības pārvaldīt ainavas iezīmes, tostarp dzīvžogus		O.27. Vietējās attīstības stratēģiju skaits (LEADER) O.28. Citu sadarbības grupu skaits (neskaitot EIP, kas minētas O.1. punktā)
Piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību lauku apvidos	I.21. Gados jaunu lauksaimnieku piesaistīšana: jaunu lauksaimnieku skaita attīstība	R.30. Paaudžu maiņa: tādu gados jaunu lauksaimnieku skaits, kuri izveidojuši saimniecības ar KLP atbalstu	Zināšanu apmaiņa un informācija	O.29. Apmācītu/konsultētu lauksaimnieku skaits
Veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, tostarp veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību)	I.22. Nodarbinātības veicināšana lauku apvidos: nodarbinātības līmeņa attīstība galvenokārt lauku apvidos	R.31. Lauku apvidu izaugsme un darbvietas: jaunas darbvietas atbalstītajos projektos		O.30. Tādu apmācītu/konsultētu personu skaits, kas nav lauksaimnieki
	I.23. Izaugsmes veicināšana lauku apvidos: IKP uz vienu iedzīvotāju attīstība galvenokārt lauku apvidos	R.32. Lauku bioekonomikas attīstība: atbalsta rezultātā izveidotu bioekonomikas uzņēmumu skaits	Horizontālie rādītāji	O.31. Platība (ha), kurā tiek veikti ar vidi saistīti pasākumi (sintēzes rādītājs fiziskā platībā, kurai piemēro atbilstības nosacījumus, ELS, agrovides un klimata pasākumi, mežsaimniecības pasākumi, bioloģiskā lauksaimniecība)
	I.24. Taisnīgāka KLP: KLP atbalsta sadalījuma uzlabošana	R.33. Lauku ekonomikas digitalizācija: lauku iedzīvotāji, uz kuriem attiecas Viedo ciematu stratēģija	Horizontālie rādītāji	O.32. Platība (ha), kurai piemēro atbilstības nosacījumus (sadalījumā pēc GAEP prakses)
	I.25. Lauku iekļaušanas veicināšana: nabadzības indeksa attīstība lauku apvidos	R.34. Eiropas lauku apgabalu saikne: tādu lauku iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegūst labāku piekļuvi pakalpojumiem un infrastruktūrai, pateicoties KLP atbalstam	Nozares programmas	O.33. Darbības fondu/programmu izveidojušu ražotāju organizāciju skaits
		R.35. Sociālās iekļaušanas veicināšana: minoritātes un/vai mazāk aizsargātu grupu pārstāvošu cilvēku skaits, kas gūst labumu no sociālās iekļaušanas projektiem		O.34. Popularizēšanas un informēšanas darbību skaits un tirgus uzraudzība
Uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par pārtikas atkritumiem un par dzīvnieku labturību	I.26. Antibiotiku lietošanas ierobežošana lauksaimniecībā: pārdošana /izmantošana pārtiku ražojošiem dzīvniekiem	R.36. Antibiotiku lietošanas ierobežošana: tādu liellopu vienību īpatsvars, uz kurām attiecas atbalstītas darbības antibiotiku lietošanas ierobežošanas nolūkā (profilakse/samazināšana)		O.35. Darbību skaits biškopības nozares saglabāšanai/uzlabošanai
	I.27. Pesticīdu ilgtspējīga lietošana: pesticīdu radīto risku un ietekmes samazināšana**	R.37. Pesticīdu ilgtspējīga lietošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, uz kuru attiecas konkrētas darbības ar mērķi panākt pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, lai samazinātu pesticīdu radītos riskus un ietekmi
	I.28. Reaģēšana uz patērētāju pieprasījumu pēc kvalitatīvas pārtikas: ražošanas vērtība ES kvalitātes shēmās (tostarp attiecībā uz bioloģisko pārtiku)	R.38. Dzīvnieku labturības palielināšana: tādu liellopu vienību īpatsvars, uz kurām attiecas atbalstītas darbības ar mērķi palielināt dzīvnieku labturību

* Lielākā daļa ietekmes rādītāju jau tiek vākti, izmantojot citus kanālus, (Eiropas statistika, JRC, EVA utt.) un lietoti citu ES tiesību aktu vai IAM ietvaros. Dati ne vienmēr tiek vākti katru gadu, un ir iespējama kavēšanās 2–3 gadus. ** Direktīva par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu

* Aizstājējdati rezultātiem. Dati, ko dalībvalstis iesniedz katru gadu, lai uzraudzītu progresu attiecībā uz KLP plānos noteiktajiem mērķiem.

* Dati par deklarētajiem izdevumiem, ko sniedz katru gadu.

** Atbalstam EIP darbības grupām piemēro sadarbības nosacījumus.

Grozījums

ES vispārīgais horizontālais mērķis: modernizācija	Rādītājs	Rezultātu rādītāji (tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)	Lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS)	Izlaides rādītāji
Modernizēt nozari, nodrošinot, ka lauksaimniekiem ir piekļuve pētniecībai, apmācībai un zināšanu izplatīšanas un zināšanu pārneses pakalpojumiem, inovācijai un digitalizācijai lauksaimniecībā un lauku apvidos, un rosināt to izmantošanu.	I.1. Zināšanu un inovācijas kopīgošana: KLP budžeta daļa, kas paredzēta zināšanu izplatīšanai un inovācijai	R.1. Veikuma uzlabošana, izmantojot zināšanas un inovāciju: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kas saņem atbalstu konsultācijām, apmācībai, zināšanu apmaiņai vai dalībai darbības grupās, lai uzlabotu ekonomiskā, vidiskā, klimatiskā un resursu veikuma efektivitāti	Eiropas Inovācijas partnerība lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas jomā (EIP)**	O.1. EIP darbības grupu skaits
		R.2. Konsultāciju sasaiste ar zināšanu sistēmām: AKIS integrētu konsultantu skaits (salīdzinājumā ar lauksaimnieku kopskaitu)		O.2. Tādu konsultantu skaits, kuri veido EIP darbības grupas vai darbojas tajās
		R.3. Lauksaimniecības digitalizēšana: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri KLP ietvaros saņem atbalstu par precīzās un viedās lauksaimniecības tehnoloģiju

ES konkrētie mērķi	Ietekmes rādītāji	Rezultātu rādītāji (tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)	Intervenču veidi	Izlaides rādītāji (katrai intervencei)
Atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienībā, lai sekmētu ilgtermiņa uzturdrošību un lauksaimniecības daudzveidību, vienlaikus nodrošinot drošu un kvalitatīvu pārtiku par taisnīgām cenām nolūkā apturēt lauksaimnieku skaita samazināšanos un nodrošināt Savienības lauksaimnieciskās ražošanas ekonomisko ilgtspēju	I.2. Ienākumu nevienlīdzības samazināšana: lauksaimniecisko ienākumu dinamika salīdzinājumā ar ekonomiku kopumā	R.4. Ienākumu atbalsta sasaiste ar standartiem un paraugpraksi: tādu ILZP īpatsvars, uz kurām attiecas ienākumu atbalsts un nosacījumu sistēma	KLP atbalsts	O.3. KLP atbalsta saņēmēju skaits, tostarp sadalījums pa intervences veidiem
	I.3. Saimniecību ienākumu atšķirības samazināšana: lauksaimniecības ienākumu dinamika	R.5. Riska pārvaldība: tādu saimniecību īpatsvars, kurām ir KLP riska pārvaldības instrumenti	Atsaistītais tiešais atbalsts	O.4. Platība (ha), par ko saņem atsaistīto tiešo maksājumu
	I.4. Saimniecību ienākumu pietiekamības atbalstīšana: lauksaimniecisko ienākumu līmeņa dinamika nozarēs (salīdzinājumā ar vidējo līmeni lauksaimniecībā)	R.6. Pārdalīšana mazākām saimniecībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru atbilstīgām saimniecībām, kuru izmērs ir mazāks par vidējo saimniecības izmēru (salīdzinājumā ar vidējo)		O.5. Atsaistīto tiešo maksājumu saņēmēju skaits O.5.a Ienākumu pamatatbalsta saņēmēju skaits
	I.4.a Lauksaimnieku skaita samazināšanās novēršana: lauksaimnieku skaita dinamika pa nozarēm (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pirms stratēģisko plānu piemērošanas)			O.6. Platība (ha), kurai piemēro lielāku ienākumu atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem
	I.5. Ieguldījums teritoriālajā līdzsvarā: lauksaimniecisko ienākumu attīstība apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi (salīdzinājumā ar vidējo)	R.7. Atbalsta palielinājums saimniecībām, kas atrodas apgabalos ar īpašām vajadzībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru apgabalos ar lielākām vajadzībām (salīdzinājumā ar vidējo)		O.7. Gados jauniem lauksaimniekiem piešķirta lielāka ienākumu atbalsta saņēmēju skaits O.7.b Ekoshēmu atbalsta saņēmēju skaits
Stiprināt orientēšanos uz tirgu vietējos, valsts, Savienības un starptautiskajos tirgos, kā arī uzlabot tirgus stabilizāciju, riska un krīzes pārvaldību un uzlabot lauku saimniecību ilgtermiņa konkurētspēju, lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības iespējas, lielāku uzmanību pievēršot kvalitātes diferenciācijai, pētniecībai, inovācijai, tehnoloģijām, zināšanu pārnesei un apmaiņai un digitalizācijai, kā arī atvieglojot lauksaimnieku piekļuvi aprites ekonomikas dinamikai	I.6. Saimniecību ražīguma palielināšana: kopējais faktoru ražīgums	R.8. Atbalsta orientēšana uz saimniecībām grūtību skartās nozarēs: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem saistīto atbalstu par konkurētspējas, ilgtspējības vai kvalitātes uzlabošanu	Riska pārvaldības instrumenti	O.8. Tādu lauksaimnieku skaits, kuriem ir nodrošināti atbalstīti riska pārvaldības instrumenti
	I.7. Lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecības izmantošana: lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecības imports un eksports I.7.a Tirgu dažādošana un veidošana: izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pirms stratēģisko plānu piemērošanas	R.9. Saimniecību modernizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem atbalstu ieguldījumiem pārstrukturēšanā un modernizācijā, tostarp resursu efektivitātes uzlabošanā R.9.a Klātbūtnes ārējos tirgos uzlabošana: ārējiem tirgiem paredzētu veicināšanas pasākumu īpatsvars R.9.b Ražošanas nozaru dažādošana: katram kultūraugam vai ražošanas nozarei izmantotās reģionālās lauksaimniecības zemes platības īpatsvars	Saistītais atbalsts	O.9. Platība (ha), par kuru piešķir saistīto atbalstu
Uzlabot lauksaimnieku sarunu pozīcijas pievienotās vērtības veidošanas ķēdēs, mudinot veidot apvienības, ražotāju organizācijas un vest kolektīvās sarunas, kā arī veicinot īsas piegādes ķēdes	I.8. Lauksaimnieku pozīcijas uzlabošana vērtības ķēdē: pievienotā vērtība pārtikas produktu apritē iesaistītajiem primārajiem ražotājiem	R.10. Labāka piegādes ķēdes organizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri darbojas atbalstītās ražotāju grupās, ražotāju organizācijās, vietējos tirgos, īsajās piegādes ķēdēs un kvalitātes shēmās	Saistītais atbalsts	O.10. Tādu vienību skaits, par kurām piešķir saistīto atbalstu O. 10.a Platība (ha), uz kuru attiecas saistības audzēt pākšaugus
		R.11. Piedāvājuma koncentrēšana: darbības programmās iesaistītu ražotāju organizāciju pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars	Maksājumi par dabas ierobežojumiem un citiem ar reģionu saistītiem ierobežojumiem	O.11. Platība (ha), par ko piešķir piemaksu par apgabalu, kurā ir dabas ierobežojumi (3 kategorijas)
Dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un spējās pielāgoties globālajai sasilšanai, kā arī atbalstīt ilgtspējīgas enerģijas izmantošanu, vienlaikus nodrošinot uzturdrošību nākotnē, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas lauksaimniecības un pārtikas nozarē, tostarp ar oglekļa dioksīda piesaisti augsnē un mežu aizsardzību, saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem	I.9. Saimniecību noturības uzlabošana: indekss	R.12. Pielāgošanās klimata pārmaiņām: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņām		O.12. Platība (ha), par ko piešķir atbalstu saskaņā ar Natura 2000 vai Ūdens pamatdirektīvu
	I.10. Klimata pārmaiņu seku mazināšanas veicināšana: lauksaimniecībā saražotās SEG emisijas samazināšana	R.13. Emisijas samazināšana lopkopības nozarē: liellopu vienības, kurās noteikts atbalsts SEG un/vai amonjaka emisijas samazināšanai, tostarp kūtsmēslu pārvaldība	Maksājumi par pārvaldības saistībām (vide un klimats, ģenētiskie resursi, dzīvnieku labturība)	O.13. Platība (lauksaimniecības zeme) (ha) un citu tādu vienību skaits, kurās noteiktās vidiskās/klimatiskās saistības pārsniedz obligātās prasības, tostarp ekoshēmas
	I.11. Oglekļa piesaistes uzlabošana: augsnes organiskā oglekļa daudzuma palielināšana	R.14. Oglekļa uzglabāšana augsnē un biomasā: tādas zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt emisiju, uzturēt un/vai palielināt oglekļa uzglabāšanu (ilggadīgie zālāji, lauksaimniecības zeme mitrājos un kūdrājos, meži utt.)		O. 13.a Platība (ha), uz ko attiecas saistības zemei ar augstu dabas vērtību
	I.12. Ilgtspējīgas enerģijas palielināšana lauksaimniecībā: atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un agromežsaimniecībā	R.15. Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ražotā atjaunojamā enerģija: ieguldījumi atjaunojamo energoresursu enerģijas, tostarp bioenerģijas, ražošanas iespēju uzlabošanā (MW)
		R.16. Energoefektivitātes uzlabošana: neto enerģijas ietaupījumi lauksaimniecībā
		R.17. Apmežota zeme: teritorija, kurai piešķirts atbalsts par apmežošanu un pastāvīgas kokaugiem klātas platības atjaunošanu un veidošanu, tostarp agromežsaimniecību
Veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu — ūdens, augsnes un gaisa — efektīvu pārvaldīšanu, vienlaikus samazinot atkarību no ķīmisko vielu lietošanas, lai sasniegtu attiecīgajos likumdošanas instrumentos noteiktos mērķus un atalgotu par tādām lauksaimniecības praksēm un sistēmām, kas sniedz daudzveidīgus ieguvumus videi, tostarp aptur pārtuksnešošanos	I.13. Augsnes erozijas samazināšana un noturības pret ekstrēmiem laikapstākļiem palielināšana: mērenas vai izteiktas augsnes erozijas skartas zemes īpatsvars lauksaimniecības zemē	R.18. Augsnes kvalitātes uzlabošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības augsnes kvalitātes uzlabošanai un bagātīgas augsnes biotas nodrošināšanai		O.14. Platība (mežsaimniecības) (ha), kurā noteiktās vidiskās/klimatiskās saistības pārsniedz obligātās prasības O.14.a Platība (ha), uz ko attiecas saistības sekmēt integrēto augu aizsardzību
	I.14. Gaisa kvalitātes uzlabošana: lauksaimniecībā saražotā amonjaka emisijas samazināšana	R.19. Gaisa kvalitātes uzlabošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt amonjaka emisiju		O.15. Platība (ha), kurai piešķir atbalstu par bioloģisko lauksaimniecību
	I.15. Ūdens kvalitātes uzlabošana: augu barības vielu kopējā bilance lauksaimniecības zemē	R.20. Ūdens kvalitātes aizsardzība: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības ūdens kvalitātes uzlabošanas nolūkā, lai uzlabotu ūdensobjektu stāvokli		O.16. Liellopu vienības, par kurām piešķirts atbalsts saistībā ar dzīvnieku labturību, veselību vai pastiprinātiem biodrošības pasākumiem
	I.16. Barības vielu noplūdes samazināšana: nitrāti gruntsūdenī — tādu gruntsūdens staciju īpatsvars procentos, kurās nitrātu koncentrācija pārsniedz 50 mg/l, kā noteikts Nitrātu direktīvā	R.21. Barības vielu ilgtspējīga pārvaldība: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot barības vielu pārvaldību		O.17 Tādu projektu un lauksaimnieku skaits, kuri atbalsta ģenētiskos resursus un ģenētisko daudzveidību, tostarp sadalījums pa nozarēm
	I.17. Ūdens resursu noslodzes samazināšana: ūdens patēriņa indekss WEI+	R.22. Ilgtspējīga ūdens izmantošana: tādas apūdeņotas teritorijas īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot ūdens līdzsvaru	Investīcijas	O.18. Atbalstītu ienesīgo investīciju skaits lauku saimniecībās
		R.23. Vidiskais/klimatiskais veikums (izmantojot investīcijas): lauksaimnieki, kas saņem ienesīgu un neienesīgu investīciju atbalstu, lai rūpētos par vidi vai klimatu		O.19. Atbalstītu vietējo infrastruktūru skaits
		R.24. Vidiskais/klimatiskais veikums (izmantojot zināšanas): lauksaimnieki, kas saņem atbalstu par konsultācijām/apmācību saistībā ar vidisko un klimatisko veikumu		O.20 Atbalstītu neienesīgo investīciju skaits
				O.21 Ārpussaimniecības ienesīgo investīciju skaits
Palīdzēt apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, tostarp aizsargājot videi labvēlīgu faunu, tajā skaitā apputeksnētāju sugas, veicinot agrobioloģisko daudzveidību, vides pakalpojumus, dabas aizsardzību un agromežsaimniecības sistēmu, kā arī palīdzēt novērst dabas radītu risku un panākt lielāku izturētspēju, atjaunot un saglabāt augsni, ūdensobjektus, biotopus un ainavas, un atbalstīt lauksaimniecības sistēmas ar augstu dabas vērtību	I.18. Lauku putnu populāciju skaita palielināšana: lauku putnu populāciju indekss	R.25. Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšana: tādas meža zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības meža aizsardzības un pārvaldības nolūkā	Darbības sākšanas dotācijas	O.22. Darbības sākšanas dotācijas saņēmušu gados jaunu lauksaimnieku skaits O.22.a Darbības sākšanas dotācijas saņēmušu iesācēju lauksaimnieku skaits
	I.19. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības uzlabošana: tādu ar lauksaimniecību saistītu Kopienā nozīmīgu sugu un biotopu īpatsvars procentos, kam vērojamas stabilas vai augšupejošas tendences I.19.a Apputeksnētāju samazināšanās ES novēršana: ES apputeksnētāju indekss*^a	R.26. Meža ekosistēmu aizsardzība: tādas meža zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības ainavas, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu veicināšanai	Darbības sākšanas dotācijas	O.23. Darbības sākšanas dotācijas saņēmušu lauku uzņēmēju skaits
	I.20. Uzlabota ekosistēmu pakalpojumu sniegšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurās ir ainavas iezīmes	R.27. Dzīvotņu un sugu saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai, ietverot augstas dabas vērtības (ADV) lauksaimniecības zemi	Sadarbība	O.24. Atbalstīto ražotāju grupu/organizāciju skaits O.25. Tādu lauksaimnieku skaits, kuri saņem atbalstu dalībai ES kvalitātes shēmās
	I.20.a Uzlabota agrobioloģiskā daudzveidība lauksaimniecības sistēmā: lielāka šķirņu daudzveidība	R.28. Natura 2000 atbalstīšana: teritorijas Natura 2000 tīklā, kurās noteiktas aizsardzības, apsaimniekošanas un atjaunošanas saistības		O.26. Paaudžu maiņas projektu skaits (gados jauniem / citiem lauksaimniekiem)
		R.28.a Bioloģiskās daudzveidības uzlabošana: tādas zemes īpatsvars, uz kuru attiecas saistības agrobioloģiskās daudzveidības veicināšanai, sniedzot sadalījumu pēc intervences veidiem
		R.29. Ainavas iezīmju saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības pārvaldīt ainavas iezīmes, tostarp dzīvžogus, kokus un citu daļēji dabisku veģetāciju R.29.a Bišu saimju saglabāšana: atbalsta biškopībai saņēmēju skaits		O.27. Vietējās attīstības stratēģiju skaits (LEADER) O.28. Citu sadarbības grupu skaits (neskaitot EIP, kas minētas O.1. punktā)
Piesaistīt un atbalstīt gados jaunus lauksaimniekus un iesācējus lauksaimniekus un veicināt sieviešu iesaistīšanos lauksaimniecības nozarē, jo īpaši vismazāk apdzīvotajos apvidos un apvidos ar dabas ierobežojumiem; veicināt apmācību un pieredzes uzkrāšanu visā Savienībā, ilgtspējīgu darījumdarbību un darbvietu radīšanu lauku apvidos	Gados jaunu lauksaimnieku un iesācēju lauksaimnieku piesaistīšana un darījumdarbības attīstības veicināšana: gados jaunu lauksaimnieku, iesācēju lauksaimnieku un MVU skaita dinamika lauku apvidos I.21.a Sieviešu piesaistīšana: to sieviešu skaita dinamika, kuras sāk darboties kā gados jauni lauksaimnieki vai iesācēji lauksaimnieki	R.30. Paaudžu maiņa: tādu gados jaunu un iesācēju lauksaimnieku skaits, kuri izveidojuši saimniecības ar KLP atbalstu, tostarp sadalījums pēc dzimuma	Zināšanu apmaiņa un informācija	O.29. Apmācītu/konsultētu lauksaimnieku skaits
Veicināt sociālo un teritoriālo kohēziju lauku apvidos, tostarp radot jaunas darbvietas, un veicināt izaugsmi, investīcijas, sociālo iekļautību, apkarojot nabadzību lauku apvidos un panākot vietējo attīstību, tostarp sniedzot kvalitatīvus vietējos pakalpojumus lauku kopienām, īpašu uzmanību pievēršot apvidiem ar dabas ierobežojumiem; veicināt pienācīgus dzīves, darba un ekonomiskos apstākļus, diversificēt darbības un ienākumus, tostarp lauku tūrismu, bioekonomiku, aprites ekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību, vienlaikus nodrošinot dzimumu līdztiesību; atbalstīt iespēju vienlīdzību lauku apvidos, īstenojot konkrētus atbalsta pasākumus, un atzīt sieviešu darbu lauksaimniecībā, amatniecībā, tūrismā un vietējo pakalpojumu sniegšanā	I.22. Nodarbinātības veicināšana lauku apvidos: nodarbinātības līmeņa dinamika galvenokārt lauku apvidos, tostarp sadalījums pēc dzimuma	R.31. Lauku apvidu izaugsme un darbvietas: jaunas darbvietas atbalstītajos projektos, tostarp sadalījums pēc dzimuma	Zināšanu apmaiņa un informācija	O.30. Tādu apmācītu/konsultētu personu skaits, kas nav lauksaimnieki
	I.23. Izaugsmes veicināšana lauku apvidos: IKP uz vienu iedzīvotāju dinamika galvenokārt lauku apvidos	R.32. Lauku bioekonomikas attīstība: atbalsta rezultātā izveidotu bioekonomikas uzņēmumu skaits	Horizontālie rādītāji	O.31. Platība (ha), kurā tiek veikti ar vidi saistīti pasākumi (sintēzes rādītājs fiziskā platībā, kurai piemēro atbilstības nosacījumus, ELS, agrovides un klimata pasākumi, mežsaimniecības pasākumi, bioloģiskā lauksaimniecība)
	I.24. Taisnīgāka KLP: KLP atbalsta sadalījuma uzlabošana	R.33. Lauku ekonomikas digitalizācija: to lauku iedzīvotāju īpatsvars, uz kuriem attiecas atbalstītie lauksaimniecības digitalizācijas pasākumi, un to lauku teritoriju īpatsvars, uz kurām attiecas Viedo ciematu stratēģija	Horizontālie rādītāji	O.32. Platība (ha), kurai piemēro atbilstības nosacījumus (sadalījumā pēc GAEP prakses)
	I.25. Lauku iekļaušanas veicināšana: nabadzības indeksa dinamika lauku apvidos, tostarp sadalījums pēc dzimuma	R.34. Eiropas lauku apgabalu saikne: tādu lauku iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegūst labāku piekļuvi pakalpojumiem un infrastruktūrai, pateicoties KLP atbalstam	Nozares programmas	O.33. Darbības fondu/programmu izveidojušu ražotāju organizāciju skaits
		R.35. Sociālās iekļaušanas veicināšana: minoritātes un/vai mazāk aizsargātu grupu pārstāvošu cilvēku skaits, kas gūst labumu no sociālās iekļaušanas projektiem		O.34. Popularizēšanas un informēšanas darbību skaits un tirgus uzraudzība
Uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu, kvalitatīvu un ilgtspējīgi ražotu pārtiku, par bioloģisko lauksaimniecību, pārtikas atkritumiem, kā arī par vides ilgtspēju, rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem un dzīvnieku veselības un labturības uzlabošanu, kā arī palielināt sabiedrības izpratni par lauksaimniecības un lauku teritoriju nozīmi, vienlaikus sekmējot Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu	I.26. Antibiotiku lietošanas ierobežošana lauksaimniecībā: pārdošana /izmantošana pārtiku ražojošiem dzīvniekiem	R.36. Antibiotiku lietošanas ierobežošana: tādu liellopu vienību īpatsvars, uz kurām attiecas atbalstītas darbības antibiotiku lietošanas ierobežošanas nolūkā (profilakse/samazināšana)		O.35. Darbību skaits biškopības nozares saglabāšanai/uzlabošanai
	I.27. Pesticīdu ilgtspējīga un samazināta lietošana: pesticīdu lietošanas, to radīto risku un ietekmes samazināšana**	R.37. Pesticīdu ilgtspējīga un samazināta lietošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, uz kuru attiecas konkrētas darbības ar mērķi panākt pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, lai samazinātu pesticīdu radītos riskus un ietekmi
	I.28. Reaģēšana uz patērētāju pieprasījumu pēc kvalitatīvas pārtikas: ražošanas vērtība ES kvalitātes shēmās (tostarp attiecībā uz bioloģisko pārtiku)	R.38. Dzīvnieku labturības palielināšana: tādu liellopu vienību īpatsvars, uz kurām attiecas atbalstītas darbības ar mērķi palielināt dzīvnieku labturību R.38.a Bioloģisko lauku saimniecību skaita palielināšana: saimniecību skaits, kuras ir saņēmušas atbalstu par pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību

* Lielākā daļa ietekmes rādītāju jau tiek vākti, izmantojot citus kanālus, (Eiropas statistika, JRC, EVA utt.) un lietoti citu ES tiesību aktu vai IAM ietvaros. Dati ne vienmēr tiek vākti katru gadu, un ir iespējama kavēšanās 2–3 gadus. *ª Apputeksnētāju indekss tiks ieviests pēc tam, kad Komisija izstrādās metodoloģiju. ** Direktīva par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu.

* Aizstājējdati rezultātiem. Dati, ko dalībvalstis iesniedz katru gadu, lai uzraudzītu progresu attiecībā uz KLP plānos noteiktajiem mērķiem.

* Dati par deklarētajiem izdevumiem, ko sniedz katru gadu.

** Atbalstam EIP darbības grupām piemēro sadarbības nosacījumus.

Grozījums Nr. 717

Regulas priekšlikums

III pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Jomas	Galvenais jautājums	Prasības un standarti		Standarta galvenais mērķis
Klimats un vide	Klimata pārmaiņas (seku mazināšana un pielāgošanās)	LLVS 1	Ilggadīgo zālāju uzturēšana, pamatojoties uz ilggadīgo zālāju platības un lauksaimniecības platības attiecību	Vispārēja aizsardzība pret pāreju uz citiem izmantošanas veidiem lauksaimniecībā, lai saglabātu oglekļa uzkrājumu
		LLVS 2	Pienācīga mitrāju un kūdrāju aizsardzība	Ar oglekli bagātas augsnes aizsardzība
		LLVS 3	Aizliegums dedzināt aramos rugājus, izņemot augu veselības apsvērumu dēļ	Augsnes organisko vielu satura saglabāšana
	Ūdens	SMR 1	Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā: 11. panta 3. punkta e) un h) apakšpunkts attiecībā uz obligātajām prasībām par fosfātu piesārņojuma difūzo avotu kontroli
		SMR 2	Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.): 4. un 5. pants
		LLVS 4	Buferjoslu izveide gar ūdensteci[4]	Upju aizsardzība pret piesārņojumu un noteci

		LLVS 5	Saimniecību ilgtspējības instrumenta barības vielām[5] izmantošana	Barības vielu ilgtspējīga pārvaldība
	Augsne (aizsardzība un kvalitāte)	LLVS 6	Augsnes apstrāde, kas samazina augsnes degradācijas risku, tostarp ņemot vērā nogāzes slīpumu	Minimāla tādas zemes apsaimniekošana, kurā tiek ņemti vērā vietai specifiskie apstākļi, lai ierobežotu eroziju
		LLVS 7	Nav pieļaujama kaila zeme visjutīgākajā(-ajos) periodā(-os)	Augsnes aizsardzība ziemā
		LLVS 8	Augseka	Augsnes potenciāla saglabāšana
	Bioloģiskā daudzveidība un ainava(aizsardzība un kvalitāte)	SMR 3	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.): 3. panta 1. punkts, 3. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 4. panta 1., 2. un 4. punkts
		SMR 4	Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.): 6. panta 1. un 2. punkts
		LLVS 9	• Minimālā lauksaimniecības platības daļa, kas atvēlēta ar ražošanu nesaistītām iezīmēm vai teritorijām • Ainavas iezīmju saglabāšana • Aizliegums griezt dzīvžogus un cirst kokus putnu vairošanās un ligzdošanas sezonā • Invazīvu augu sugu izplatības novēršanas pasākumi kā izvēles iespēja	Ar ražošanu nesaistītu iezīmju un teritorijas uzturēšana, lai uzlabotu saimniecības bioloģisko daudzveidību
		LLVS 10	Aizliegums pārveidot vai apart ilggadīgos zālājus Natura 2000 teritorijās	Dzīvotņu un sugu aizsardzība
Sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība un augu veselība	Pārtikas nekaitīgums	SMR 5	Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.): 14. un 15. pants, 17. panta 1. punkts[6] un 18., 19. un 20. pants
		SMR 6	Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/22/EK par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.): 3. panta a), b), d) un e) punkts un 4., 5. un 7. pants
	Dzīvnieku identifikācija un reģistrācija	SMR 7	Padomes 2008. gada 15. jūlija Direktīva 2008/71/EK par cūku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 213, 8.8.2005., 31. lpp.): 3., 4. un 5. pants
		SMR 8	Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.): 4. un 7. pants
		SMR 9	Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.): 3., 4. un 5. pants
	Dzīvnieku slimības	SMR 10	Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.): 7., 11., 12., 13. un 15. pants
	Dzīvnieku slimības	SMR 11	Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (OV L 84, 31.3.2016.., 1. lpp.) 18. panta 1. punkts, tikai attiecībā uz mutes un nagu sērgu, cūku vezikulāro slimību un infekciozo katarālo drudzi
	Augu aizsardzības līdzekļi	SMR 12	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.): 55. panta pirmais un otrais teikums
	Augu aizsardzības līdzekļi	SMR 13	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.): 5. panta 2. punkts un 8. panta 1.–5. punkts 12. pants attiecībā uz pesticīdu lietojuma ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, kas definētas, pamatojoties uz Ūdens pamatdirektīvu un Natura 2000 regulējumu 13. panta 1. un 3. punkts attiecībā uz pesticīdu lietošanu un uzglabāšanu, kā arī atlieku likvidēšanu
Dzīvnieku labturība	Dzīvnieku labturība	SMR 14	Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/119/EK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (OV L 10, 15.1.2009., 7. lpp.): 3. un 4. pants
		SMR 15	Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/120/EK, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai (OV L 47, 18.2.2009., 5. lpp.): 3. un 4. pants
		SMR 16	Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.): 4. pants

Grozījums

Jomas	Galvenais jautājums	Prasības un standarti		Standarta galvenais mērķis
Klimats un vide	Klimata pārmaiņas (seku mazināšana un pielāgošanās)	LLVS 1	Ilggadīgo zālāju uzturēšana reģionālā un valsts līmenī, pamatojoties uz ilggadīgo zālāju platības un lauksaimniecības platības attiecību salīdzinājumā ar pārskata gadu pirms 2019. gada Maksimālais variācijas koeficients ir 5 %	Vispārēja aizsardzība pret pāreju uz citiem izmantošanas veidiem lauksaimniecībā, lai saglabātu oglekļa uzkrājumu
		LLVS 2	Mitrāju un kūdrāju uzturēšana jutīgajās Natura 2000 teritorijās	Ar oglekli bagātas augsnes aizsardzība
		LLVS 3	Aizliegums dedzināt aramos rugājus, izņemot augu veselības apsvērumu dēļ	Augsnes organisko vielu satura saglabāšana, gaisa piesārņojuma samazināšana
	Ūdens	SMR 1	Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā: 11. panta 3. punkta e) un h) apakšpunkts attiecībā uz obligātajām prasībām par fosfātu piesārņojuma difūzo avotu kontroli
		SMR 2	Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.): 5. pants
		LLVS 4	Tādu buferjoslu izveide gar ūdensteci, kurās neizmanto pesticīdus un mēslojumu	Upju, ūdens krājumu un ekosistēmu aizsardzība pret piesārņojumu un noteci

		LLVS 5	Svītrots	Svītrots
	Augsnes aizsardzība un kvalitāte (augsnes spēja saistīt un saglabāt mitrumu)	LLVS 6	Piemērota augsnes apstrāde, kas samazina augsnes degradācijas un noneses risku, tostarp ņemot vērā nogāzes slīpumu	Minimāla tādas zemes apsaimniekošana, kurā tiek ņemti vērā vietai specifiskie apstākļi, lai ierobežotu eroziju
		LLVS 7	Minimālais augsnes pārklājums vai aizsardzība, lai ierobežotu eroziju sensitīvākajos periodos	Fiziska augsnes aizsardzība pret eroziju, saglabājot augsnes biotu
		LLVS 8	Augseka vai alternatīva prakse attiecībā uz aramzemi, izņemot zem ūdens audzējamas kultūras	Augsnes potenciāla saglabāšana
	Bioloģiskā daudzveidība un ainava (aizsardzība un kvalitāte)	SMR 3	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.): 3. panta 1. punkts, 3. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 4. panta 1., 2. un 4. punkts
		SMR 4	Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.): 6. panta 1. un 2. punkts
		LLVS 9	• Ainavas iezīmju saglabāšana • Aizliegums griezt dzīvžogus un cirst kokus putnu vairošanās un ligzdošanas sezonā • Invazīvu augu sugu izplatības novēršanas pasākumi kā izvēles iespēja	Ar ražošanu nesaistītu iezīmju un teritorijas uzturēšana, lai uzlabotu saimniecības bioloģisko daudzveidību
		LLVS 10	Ilggadīgo zālāju pienācīga aizsardzība Natura 2000 teritorijās, kas atzītas par jutīgām teritorijām saskaņā ar teritoriju īpašajiem pārvaldības plāniem	Dzīvotņu un sugu aizsardzība, oglekļa dioksīda piesaiste
Sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība un augu veselība	Pārtikas nekaitīgums	SMR 5	Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.): 14. un 15. pants, 17. panta 1. punkts[7] un 18., 19. un 20. pants
	Pārtikas nekaitīgums	SMR 6	Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/22/EK par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.): 3. panta a), b), d) un e) punkts un 4., 5. un 7. pants
	Dzīvnieku identifikācija un reģistrācija	SMR 7	Padomes 2008. gada 15. jūlija Direktīva 2008/71/EK par cūku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 213, 8.8.2005., 31. lpp.): 3. un 4. pants
		SMR 8	Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.): 7. pants
		SMR 9	Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.): 3. un 5. pants
	Dzīvnieku slimības	SMR 10	Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.): 7., 11., 12., 13. un 15. pants
	Dzīvnieku slimības	SMR 11	Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (OV L 84, 31.3.2016.., 1. lpp.) 18. panta 1. punkts, tikai attiecībā uz mutes un nagu sērgu, cūku vezikulāro slimību un infekciozo katarālo drudzi
	Augu aizsardzības līdzekļi	SMR 12	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.): 55. panta pirmais un otrais teikums
	Augu aizsardzības līdzekļi	SMR 13	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.): panta 2. punkts un 8. panta 1.–5. punkts 12. pants attiecībā uz pesticīdu lietojuma ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, kas definētas, pamatojoties uz Ūdens pamatdirektīvu un Natura 2000 regulējumu 13. panta 1. un 3. punkts attiecībā uz pesticīdu lietošanu un uzglabāšanu, kā arī atlieku likvidēšanu
Dzīvnieku labturība	Dzīvnieku labturība	SMR 14	Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/119/EK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (OV L 10, 15.1.2009., 7. lpp.): 3. un 4. pants
		SMR 15	Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/120/EK, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai (OV L 47, 18.2.2009., 5. lpp.): 3. un 4. pants
		SMR 16	Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.): 4. pants

Grozījums Nr. 718

Regulas priekšlikums

IV pielikums – tabula

Komisijas ierosinātais teksts
TĀDI DALĪBVALSTU PIEŠĶĪRUMI TIEŠAJIEM MAKSĀJUMIEM, KAS MINĒTI 81. PANTA 1. PUNKTA PIRMAJĀ DAĻĀ

(pašreizējās cenās, EUR)

Kalendārais gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027. un turpmākie gadi
Beļģija	485 603 954	485 603 954	485 603 954	485 603 954	485 603 954	485 603 954	485 603 954
Bulgārija	776 281 570	784 748 620	793 215 670	801 682 719	810 149 769	818 616 819	818 616 819
Čehijas Republika	838 844 295	838 844 295	838 844 295	838 844 295	838 844 295	838 844 295	838 844 295
Dānija	846 124 520	846 124 520	846 124 520	846 124 520	846 124 520	846 124 520	846 124 520
Vācija	4 823 107 939	4 823 107 939	4 823 107 939	4 823 107 939	4 823 107939	4 823 107 939	4 823 107 939
Igaunija	167 721 513	172 667 776	177 614 039	182 560 302	187 506 565	192 452 828	192 452 828
Īrija	1 163 938 279	1 163 938 279	1 163 938 279	1 163 938 279	1 163 938 279	1 163 938 279	1 163 938 279
Grieķija	2 036 560 894	2 036 560 894	2 036 560 894	2 036 560 894	2 036 560 894	2 036 560 894	2 036 560 894
Spānija	4 768 736 743	4 775 898 870	4 783 060 997	4 790 223 124	4 797 385 252	4 804 547 379	4 804 547 379
Francija	7 147 786 964	7 147 786 964	7 147 786 964	7 147 786 964	7 147 786 964	7 147 786 964	7 147 786 964
Horvātija	344 340 000	367 711 409	367 711 409	367 711 409	367 711 409	367 711 409	367 711 409
Itālija	3 560 185 516	3 560 185 516	3 560 185 516	3 560 185 516	3 560 185 516	3 560 185 516	3 560 185 516
Kipra	46 750 094	46 750 094	46 750 094	46 750 094	46 750 094	46 750 094	46 750 094
Latvija	299 633 591	308 294 625	316 955 660	325 616 694	334 277 729	342 938 763	342 938 763
Lietuva	510 820 241	524 732 238	538 644 234	552 556 230	566 468 227	580 380 223	580 380 223
Luksemburga	32 131 019	32 131 019	32 131 019	32 131 019	32 131 019	32 131 019	32 131 019
Ungārija	1 219 769 672	1 219 769 672	1 219 769 672	1 219 769 672	1 219 769 672	1 219 769 672	1 219 769 672
Malta	4 507 492	4 507 492	4 507 492	4 507 492	4 507 492	4 507 492	4 507 492
Nīderlande	703 870 373	703 870 373	703 870 373	703 870 373	703 870 373	703 870 373	703 870 373
Austrija	664 819 537	664 819 537	664 819 537	664 819 537	664 819 537	664 819 537	664 819 537
Polija	2 972 977 807	3 003 574 280	3 034 170 753	3 064 767 227	3 095 363 700	3 125 960 174	3 125 960 174
Portugāle	584 824 383	593 442 972	602 061 562	610 680 152	619 298 742	627 917 332	627 917 332
Rumānija	1 856 172 601	1 883 211 603	1 910 250 604	1 937 289 605	1 964 328 606	1 991 367 607	1 991 367 607
Slovēnija	129 052 673	129 052 673	129 052 673	129 052 673	129 052 673	129 052 673	129 052 673
Slovākija	383 806 378	388 574 951	393 343 524	398 112 097	402 880 670	407 649 243	407 649 243
Somija	505 999 667	507 783 955	509 568 242	511 352 530	513 136 817	514 921 104	514 921 104
Zviedrija	672 760 909	672 984 762	673 208 615	673 432 468	673 656 321	673 880 175	673 880 175

Grozījums
TĀDI DALĪBVALSTU PIEŠĶĪRUMI TIEŠAJIEM MAKSĀJUMIEM, KAS MINĒTI 81. PANTA 1. PUNKTA PIRMAJĀ DAĻĀ

(pašreizējās cenās, EUR)

Kalendārais gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027. un turpmākie gadi
Beļģija	X	X	X	X	X	X	X
Bulgārija	X	X	X	X	X	X	X
Čehijas Republika	X	X	X	X	X	X	X
Dānija	X	X	X	X	X	X	X
Vācija	X	X	X	X	X	X	X
Igaunija	X	X	X	X	X	X	X
Īrija	X	X	X	X	X	X	X
Grieķija	X	X	X	X	X	X	X
Spānija	X	X	X	X	X	X	X
Francija	X	X	X	X	X	X	X
Horvātija	X	X	X	X	X	X	X
Itālija	X	X	X	X	X	X	X
Kipra	X	X	X	X	X	X	X
Latvija	X	X	X	X	X	X	X
Lietuva	X	X	X	X	X	X	X
Luksemburga	X	X	X	X	X	X	X
Ungārija	X	X	X	X	X	X	X
Malta	X	X	X	X	X	X	X
Nīderlande	X	X	X	X	X	X	X
Austrija	X	X	X	X	X	X	X
Polija	X	X	X	X	X	X	X
Portugāle	X	X	X	X	X	X	X
Rumānija	X	X	X	X	X	X	X
Slovēnija	X	X	X	X	X	X	X
Slovākija	X	X	X	X	X	X	X
Somija	X	X	X	X	X	X	X
Zviedrija	X	X	X	X	X	X	X

Grozījums Nr. 719

Regulas priekšlikums

V pielikums – tabula

EUR, pašreizējās cenās

Bulgārija

25 721 000

Čehijas Republika

4 954 000

Vācija

37 381 000

Grieķija

23 030 000

Spānija

202 147 000

Francija

269 628 000

Horvātija

10 410 000

Itālija

323 883 000

Kipra

4 465 000

Lietuva

43 000

Ungārija

27 970 000

Austrija

13 155 000

Portugāle

62 670 000

Rumānija

45 844 000

Slovēnija

4 849 000

Slovākija

4 887 000

Grozījums

TĀDI DALĪBVALSTU GADA PIEŠĶĪRUMI PAR VĪNA NOZARISKAJĀM INTERVENCĒM, KAS MINĒTI 82. PANTA 1. PUNKTĀ

EUR, pašreizējās cenās

Bulgārija

Čehijas Republika

Vācija

Grieķija

Spānija

Francija

Horvātija

Itālija

Kipra

Lietuva

Ungārija

Austrija

Portugāle

Rumānija

Slovēnija

Slovākija

Grozījums Nr. 720

Regulas priekšlikums

VI pielikums – tabula

Komisijas ierosinātais teksts
DALĪBVALSTU PIEŠĶĪRUMI PAR KOKVILNU, KAS MINĒTI 81. PANTA 1. PUNKTA OTRAJĀ DAĻĀ
(pašreizējās cenās, EUR)

Kalendārais gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027. un turpmākie gadi
Bulgārija	2 509 615	2 509 615	2 509 615	2 509 615	2 509 615	2 509 615	2 509 615
Grieķija	180 532 000	180 532 000	180 532 000	180 532 000	180 532 000	180 532 000	180 532 000
Spānija	58 565 040	58 565 040	58 565 040	58 565 040	58 565 040	58 565 040	58 565 040
Portugāle	174 239	174 239	174 239	174 239	174 239	174 239	174 239

Grozījums
DALĪBVALSTU PIEŠĶĪRUMI PAR KOKVILNU, KAS MINĒTI 81. PANTA 1. PUNKTA OTRAJĀ DAĻĀ
(pašreizējās cenās, EUR)

Kalendārais gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027. un turpmākie gadi
Bulgārija	X	X	X	X	X	X	X
Grieķija	X	X	X	X	X	X	X
Spānija	X	X	X	X	X	X	X
Portugāle	X	X	X	X	X	X	X

Grozījums Nr. 721

Regulas priekšlikums

VII pielikums – tabula

Komisijas ierosinātais teksts
TĀDI DALĪBVALSTU PIEŠĶĪRUMI TIEŠAJIEM MAKSĀJUMIEM (BEZ KOKVILNAS UN PIRMS IEROBEŽOŠANAS REZULTĀTA PĀRVIETOJUMA), KAS MINĒTI 81. PANTA 1. PUNKTA TREŠAJĀ DAĻĀ

(pašreizējās cenās, EUR)

Kalendārais gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027. un turpmākie gadi
Beļģija	485 603 954	485 603 954	485 603 954	485 603 954	485 603 954	485 603 954	485 603 954
Bulgārija	773 771 955	782 239 005	790 706 055	799 173 104	807 640 154	816 107 204	816 107 204
Čehijas Republika	838 844 295	838 844 295	838 844 295	838 844 295	838 844 295	838 844 295	838 844 295
Dānija	846 124 520	846 124 520	846 124 520	846 124 520	846 124 520	846 124 520	846 124 520
Vācija	4 823 107 939	4 823 107 939	4 823 107 939	4 823 107 939	4 823 107 939	4 823 107 939	4 823 107 939
Igaunija	167 721 513	172 667 776	177 614 039	182 560 302	187 506 565	192 452 828	192 452 828
Īrija	1 163 938 279	1 163 938 279	1 163 938 279	1 163 938 279	1 163 938 279	1 163 938 279	1 163 938 279
Grieķija	1 856 028 894	1 856 028 894	1 856 028 894	1 856 028 894	1 856 028 894	1 856 028 894	1 856 028 894
Spānija	4 710 171 703	4 717 333 830	4 724 495 957	4 731 658 084	4 738 820 212	4 745 982 339	4 745 982 339
Francija	7 147 786 964	7 147 786 964	7 147 786 964	7 147 786 964	7 147 786 964	7 147 786 964	7 147 786 964
Horvātija	344 340 000	367 711 409	367 711 409	367 711 409	367 711 409	367 711 409	367 711 409
Itālija	3 560 185 516	3 560 185 516	3 560 185 516	3 560 185 516	3 560 185 516	3 560 185 516	3 560 185 516
Kipra	46 750 094	46 750 094	46 750 094	46 750 094	46 750 094	46 750 094	46 750 094
Latvija	299 633 591	308 294 625	316 955 660	325 616 694	334 277 729	342 938 763	342 938 763
Lietuva	510 820 241	524 732 238	538 644 234	552 556 230	566 468 227	580 380 223	580 380 223
Luksemburga	32 131 019	32 131 019	32 131 019	32 131 019	32 131 019	32 131 019	32 131 019
Ungārija	1 219 769 672	1 219 769 672	1 219 769 672	1 219 769 672	1 219 769 672	1 219 769 672	1 219 769 672
Malta	4 507 492	4 507 492	4 507 492	4 507 492	4 507 492	4 507 492	4 507 492
Nīderlande	703 870 373	703 870 373	703 870 373	703 870 373	703 870 373	703 870 373	703 870 373
Austrija	664 819 537	664 819 537	664 819 537	664 819 537	664 819 537	664 819 537	664 819 537
Polija	2 972 977 807	3 003 574 280	3 034 170 753	3 064 767 227	3 095 363 700	3 125 960 174	3 125 960 174
Portugāle	584 650 144	593 268 733	601 887 323	610 505 913	619 124 503	627 743 093	627 743 093
Rumānija	1 856 172 601	1 883 211 603	1 910 250 604	1 937 289 605	1 964 328 606	1 991 367 607	1 991 367 607
Slovēnija	129 052 673	129 052 673	129 052 673	129 052 673	129 052 673	129 052 673	129 052 673
Slovākija	383 806 378	388 574 951	393 343 524	398 112 097	402 880 670	407 649 243	407 649 243
Somija	505 999 667	507 783 955	509 568 242	511 352 530	513 136 817	514 921 104	514 921 104
Zviedrija	672 760 909	672 984 762	673 208 615	673 432 468	673 656 321	673 880 175	673 880 175

Grozījums
TĀDI DALĪBVALSTU PIEŠĶĪRUMI TIEŠAJIEM MAKSĀJUMIEM (BEZ KOKVILNAS UN PIRMS IEROBEŽOŠANAS REZULTĀTA PĀRVIETOJUMA), KAS MINĒTI 81. PANTA 1. PUNKTA TREŠAJĀ DAĻĀ

(pašreizējās cenās, EUR)

Kalendārais gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027. un turpmākie gadi
Beļģija	X	X	X	X	X	X	X
Bulgārija	X	X	X	X	X	X	X
Čehijas Republika	X	X	X	X	X	X	X
Dānija	X	X	X	X	X	X	X
Vācija	X	X	X	X	X	X	X
Igaunija	X	X	X	X	X	X	X
Īrija	X	X	X	X	X	X	X
Grieķija	X	X	X	X	X	X	X
Spānija	X	X	X	X	X	X	X
Francija	X	X	X	X	X	X	X
Horvātija	X	X	X	X	X	X	X
Itālija	X	X	X	X	X	X	X
Kipra	X	X	X	X	X	X	X
Latvija	X	X	X	X	X	X	X
Lietuva	X	X	X	X	X	X	X
Luksemburga	X	X	X	X	X	X	X
Ungārija	X	X	X	X	X	X	X
Malta	X	X	X	X	X	X	X
Nīderlande	X	X	X	X	X	X	X
Austrija	X	X	X	X	X	X	X
Polija	X	X	X	X	X	X	X
Portugāle	X	X	X	X	X	X	X
Rumānija	X	X	X	X	X	X	X
Slovēnija	X	X	X	X	X	X	X
Slovākija	X	X	X	X	X	X	X
Somija	X	X	X	X	X	X	X
Zviedrija	X	X	X	X	X	X	X

Grozījums Nr. 722

Regulas priekšlikums

IX pielikums – tabula

Komisijas ierosinātais teksts
LAUKU ATTĪSTĪBAS INTERVENCĒM SNIEGTĀ SAVIENĪBAS ATBALSTA SADALĪJUMS (2021–2027), KAS MINĒTS 83. PANTA 3. PUNKTĀ

(pašreizējās cenās, EUR)

Gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	KOPĀ 2021.–2027. gadā
Beļģija	67 178 046	67 178 046	67 178 046	67 178 046	67 178 046	67 178 046	67 178 046	470 246 322
Bulgārija	281 711 396	281 711 396	281 711 396	281 711 396	281 711 396	281 711 396	281 711 396	1 971 979 772
Čehijas Republika	258 773 203	258 773 203	258 773 203	258 773 203	258 773 203	258 773 203	258 773 203	1 811 412 421
Dānija	75 812 623	75 812 623	75 812 623	75 812 623	75 812 623	75 812 623	75 812 623	530 688 361
Vācija	989 924 996	989 924 996	989 924 996	989 924 996	989 924 996	989 924 996	989 924 996	6 929 474 972
Igaunija	87 875 887	87 875 887	87 875 887	87 875 887	87 875 887	87 875 887	87 875 887	615 131 209
Īrija	264 670 951	264 670 951	264 670 951	264 670 951	264 670 951	264 670 951	264 670 951	1 852 696 657
Grieķija	509 591 606	509 591 606	509 591 606	509 591 606	509 591 606	509 591 606	509 591 606	3 567 141 242
Spānija	1 001 202 880	1 001 202 880	1 001 202 880	1 001 202 880	1 001 202 880	1 001 202 880	1 001 202 880	7 008 420 160
Francija	1 209 259 199	1 209 259 199	1 209 259 199	1 209 259 199	1 209 259 199	1 209 259 199	1 209 259 199	8 464 814 393
Horvātija	281 341 503	281 341 503	281 341 503	281 341 503	281 341 503	281 341 503	281 341 503	1 969 390 521
Itālija	1 270 310 371	1 270 310 371	1 270 310 371	1 270 310 371	1 270 310 371	1 270 310 371	1 270 310 371	8 892 172 597
Kipra	15 987 284	15 987 284	15 987 284	15 987 284	15 987 284	15 987 284	15 987 284	111 910 988
Latvija	117 307 269	117 307 269	117 307 269	117 307 269	117 307 269	117 307 269	117 307 269	821 150 883
Lietuva	195 182 517	195 182 517	195 182 517	195 182 517	195 182 517	195 182 517	195 182 517	1 366 277 619
Luksemburga	12 290 956	12 290 956	12 290 956	12 290 956	12 290 956	12 290 956	12 290 956	86 036 692
Ungārija	416 202 472	416 202 472	416 202 472	416 202 472	416 202 472	416 202 472	416 202 472	2 913 417 304
Malta	12 207 322	12 207 322	12 207 322	12 207 322	12 207 322	12 207 322	12 207 322	85 451 254
Nīderlande	73 151 195	73 151 195	73 151 195	73 151 195	73 151 195	73 151 195	73 151 195	512 058 365
Austrija	480 467 031	480 467 031	480 467 031	480 467 031	480 467 031	480 467 031	480 467 031	3 363 269 217
Polija	1 317 890 530	1 317 890 530	1 317 890 530	1 317 890 530	1 317 890 530	1 317 890 530	1 317 890 530	9 225 233 710
Portugāle	493 214 858	493 214 858	493 214 858	493 214 858	493 214 858	493 214 858	493 214 858	3 452 504 006
Rumānija	965 503 339	965 503 339	965 503 339	965 503 339	965 503 339	965 503 339	965 503 339	6 758 523 373
Slovēnija	102 248 788	102 248 788	102 248 788	102 248 788	102 248 788	102 248 788	102 248 788	715 741 516
Slovākija	227 682 721	227 682 721	227 682 721	227 682 721	227 682 721	227 682 721	227 682 721	1 593 779 047
Somija	292 021 227	292 021 227	292 021 227	292 021 227	292 021 227	292 021 227	292 021 227	2 044 148 589
Zviedrija	211 550 876	211 550 876	211 550 876	211 550 876	211 550 876	211 550 876	211 550 876	1 480 856 132
Kopā ES 27	11 230 561 046	11 230 561 046	11 230 561 046	11 230 561 046	11 230 561 046	11 230 561 046	11 230 561 046	78 613 927 322

Tehniskā palīdzība (0,25 %)	28 146 770	28 146 770	28 146 770	28 146 770	28 146 770	28 146 770	28 146 770	197 027 390
Kopā	11 258 707 816	11 258 707 816	11 258 707 816	11 258 707 816	11 258 707 816	11 258 707 816	11 258 707 816	78 810 954 712

Grozījums
LAUKU ATTĪSTĪBAS INTERVENCĒM SNIEGTĀ SAVIENĪBAS ATBALSTA SADALĪJUMS (2021–2027), KAS MINĒTS 83. PANTA 3. PUNKTĀ

(pašreizējās cenās, EUR)

Gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	KOPĀ 2021.–2027. gadā
Beļģija	X	X	X	X	X	X	X	X
Bulgārija	X	X	X	X	X	X	X	X
Čehijas Republika	X	X	X	X	X	X	X	X
Dānija	X	X	X	X	X	X	X	X
Vācija	X	X	X	X	X	X	X	X
Igaunija	X	X	X	X	X	X	X	X
Īrija	X	X	X	X	X	X	X	X
Grieķija	X	X	X	X	X	X	X	X
Spānija	X	X	X	X	X	X	X	X
Francija	X	X	X	X	X	X	X	X
Horvātija	X	X	X	X	X	X	X	X
Itālija	X	X	X	X	X	X	X	X
Kipra	X	X	X	X	X	X	X	X
Latvija	X	X	X	X	X	X	X	X
Lietuva	X	X	X	X	X	X	X	X
Luksemburga	X	X	X	X	X	X	X	X
Ungārija	X	X	X	X	X	X	X	X
Malta	X	X	X	X	X	X	X	X
Nīderlande	X	X	X	X	X	X	X	X
Austrija	X	X	X	X	X	X	X	X
Polija	X	X	X	X	X	X	X	X
Portugāle	X	X	X	X	X	X	X	X
Rumānija	X	X	X	X	X	X	X	X
Slovēnija	X	X	X	X	X	X	X	X
Slovākija	X	X	X	X	X	X	X	X
Somija	X	X	X	X	X	X	X	X
Zviedrija	X	X	X	X	X	X	X	X
Kopā ES 27	X	X	X	X	X	X	X	X

Tehniskā palīdzība (0,25 %)	X	X	X	X	X	X	X	X
Kopā	X	X	X	X	X	X	X	X

Grozījums Nr. 723

Regulas priekšlikums

IXa pielikums – tabula

Komisijas ierosinātais teksts
LAUKU ATTĪSTĪBAS INTERVENCĒM SNIEGTĀ SAVIENĪBAS ATBALSTA SADALĪJUMS (2021–2027), KAS MINĒTS 83. PANTA 3. PUNKTĀ

(2018. gada cenās¹, EUR)

Gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	KOPĀ 2021.–2027. gadā
Beļģija	63 303 373	62 062 131	60 845 226	59 652 182	58 482 532	57 335 815	56 211 584	417 892 843
Bulgārija	265 462 940	260 257 785	255 154 691	250 151 658	245 246 723	240 437 964	235 723 494	1 752 435 255
Čehijas Republika	243 847 768	239 066 440	234 378 862	229 783 198	225 277 645	220 860 437	216 529 840	1 609 744 190
Dānija	71 439 928	70 039 145	68 665 828	67 319 440	65 999 451	64 705 344	63 436 611	471 605 747
Vācija	932 828 433	914 537 679	896 605 568	879 025 067	861 789 281	844 891 452	828 324 953	6 158 002 433
Igaunija	82 807 411	81 183 737	79 591 899	78 031 273	76 501 248	75 001 224	73 530 611	546 647 403
Īrija	249 405 348	244 515 047	239 720 635	235 020 230	230 411 990	225 894 108	221 464 812	1 646 432 170
Grieķija	480 199 552	470 783 875	461 552 818	452 502 763	443 630 160	434 931 529	426 403 460	3 170 004 157
Spānija	943 455 836	924 956 702	906 820 296	889 039 505	871 607 358	854 517 018	837 761 782	6 228 158 497
Francija	1 139 511 952	1 117 168 580	1 095 263 314	1 073 787 562	1 052 732 904	1 032 091 083	1 011 854 003	7 522 409 398
Horvātija	265 114 382	259 916 061	254 819 668	249 823 204	244 924 709	240 122 264	235 413 984	1 750 134 272
Itālija	1 197 041 834	1 173 570 426	1 150 559 241	1 127 999 256	1 105 881 623	1 084 197 670	1 062 938 892	7 902 188 942
Kipra	15 065 175	14 769 779	14 480 176	14 196 251	13 917 893	13 644 993	13 377 444	99 451 711
Latvija	110 541 260	108 373 784	106 248 808	104 165 498	102 123 037	100 120 625	98 157 475	729 730 487
Lietuva	183 924 845	180 318 475	176 782 819	173 316 489	169 918 127	166 586 399	163 319 999	1 214 167 153
Luksemburga	11 582 043	11 354 944	11 132 298	10 914 018	10 700 017	10 490 213	10 284 523	76 458 056
Ungārija	392 196 885	384 506 750	376 967 402	369 575 884	362 329 298	355 224 802	348 259 610	2 589 060 631
Malta	11 503 233	11 277 679	11 056 548	10 839 753	10 627 209	10 418 832	10 214 541	75 937 795
Nīderlande	68 932 004	67 580 397	66 255 291	64 956 167	63 682 517	62 433 840	61 209 647	455 049 863
Austrija	452 754 814	443 877 269	435 173 793	426 640 974	418 275 464	410 073 985	402 033 318	2 988 829 617
Polija	1 241 877 681	1 217 527 138	1 193 654 057	1 170 249 075	1 147 303 015	1 124 806 877	1 102 751 840	8 198 169 683
Portugāle	464 767 377	455 654 291	446 719 893	437 960 679	429 373 215	420 954 132	412 700 130	3 068 129 717
Rumānija	909 815 361	891 975 844	874 486 121	857 339 335	840 528 760	824 047 803	807 890 003	6 006 083 227
Slovēnija	96 351 317	94 462 075	92 609 878	90 793 998	89 013 723	87 268 356	85 557 212	636 056 559
Slovākija	214 550 513	210 343 640	206 219 255	202 175 740	198 211 510	194 325 010	190 514 716	1 416 340 384
Somija	275 178 124	269 782 474	264 492 622	259 306 492	254 222 051	249 237 305	244 350 299	1 816 569 367
Zviedrija	199 349 116	195 440 310	191 608 147	187 851 124	184 167 769	180 556 636	177 016 310	1 315 989 412
Kopā ES 27	10 582 808 505	10 375 302 457	10 171 865 154	9 972 416 815	9 776 879 229	9 585 175 716	9 397 231 093	69 861 678 969

Tehniskā palīdzība (0,25 %)	26 523 330	26 003 264	25 493 396	24 993 526	24 503 457	24 022 997	23 551 958	175 091 928
Kopā	10 609 331 835	10 401 305 721	10 197 358 550	9 997 410 341	9 801 382 686	9 609 198 713	9 420 783 051	70 036 770 897
__________________
¹ "2018. gada cenās" norādītās summas ir iekļautas informācijas nolūkā; tās ir indikatīvas un nav juridiski saistošas.

Grozījums
LAUKU ATTĪSTĪBAS INTERVENCĒM SNIEGTĀ SAVIENĪBAS ATBALSTA SADALĪJUMS (2021–2027), KAS MINĒTS 83. PANTA 3. PUNKTĀ

(2018. gada cenās¹, EUR)

Gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	KOPĀ 2021.–2027. gadā
Beļģija	X	X	X	X	X	X	X	X
Bulgārija	X	X	X	X	X	X	X	X
Čehijas Republika	X	X	X	X	X	X	X	X
Dānija	X	X	X	X	X	X	X	X
Vācija	X	X	X	X	X	X	X	X
Igaunija	X	X	X	X	X	X	X	X
Īrija	X	X	X	X	X	X	X	X
Grieķija	X	X	X	X	X	X	X	X
Spānija	X	X	X	X	X	X	X	X
Francija	X	X	X	X	X	X	X	X
Horvātija	X	X	X	X	X	X	X	X
Itālija	X	X	X	X	X	X	X	X
Kipra	X	X	X	X	X	X	X	X
Latvija	X	X	X	X	X	X	X	X
Lietuva	X	X	X	X	X	X	X	X
Luksemburga	X	X	X	X	X	X	X	X
Ungārija	X	X	X	X	X	X	X	X
Malta	X	X	X	X	X	X	X	X
Nīderlande	X	X	X	X	X	X	X	X
Austrija	X	X	X	X	X	X	X	X
Polija	X	X	X	X	X	X	X	X
Portugāle	X	X	X	X	X	X	X	X
Rumānija	X	X	X	X	X	X	X	X
Slovēnija	X	X	X	X	X	X	X	X
Slovākija	X	X	X	X	X	X	X	X
Somija	X	X	X	X	X	X	X	X
Zviedrija	X	X	X	X	X	X	X	X
Kopā ES 27	X	X	X	X	X	X	X	X

Tehniskā palīdzība (0,25 %)	X	X	X	X	X	X	X	X
Kopā	X	X	X	X	X	X	X	X
__________________
¹ "2018. gada cenās" norādītās summas ir iekļautas informācijas nolūkā; tās ir indikatīvas un nav juridiski saistošas.

Grozījums Nr. 724

Regulas priekšlikums

X pielikums – tabula

Komisijas ierosinātais teksts
MINIMĀLĀS SUMMAS, KAS REZERVĒTAS MĒRĶIM “PIESAISTĪT GADOS JAUNUS LAUKSAIMNIEKUS UN VEICINĀT DARĪJUMDARBĪBU LAUKU APVIDOS”, KĀ MINĒTS 86. PANTA 5. PUNKTĀ

(pašreizējās cenās, EUR)

Kalendārais gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027. un turpmākie gadi
Beļģija	9 712 079	9 712 079	9 712 079	9 712 079	9 712 079	9 712 079	9 712 079
Bulgārija	15 475 439	15 644 780	15 814 121	15 983 462	16 152 803	16 322 144	16 322 144
Čehijas Republika	16 776 886	16 776 886	16 776 886	16 776 886	16 776 886	16 776 886	16 776 886
Dānija	16 922 490	16 922 490	16 922 490	16 922 490	16 922 490	16 922 490	16 922 490
Vācija	96 462 159	96 462 159	96 462 159	96 462 159	96 462 159	96 462 159	96 462 159
Igaunija	3 354 430	3 453 356	3 552 281	3 651 206	3 750 131	3 849 057	3 849 057
Īrija	23 278 766	23 278 766	23 278 766	23 278 766	23 278 766	23 278 766	23 278 766
Grieķija	37 120 578	37 120 578	37 120 578	37 120 578	37 120 578	37 120 578	37 120 578
Spānija	94 203 434	94 346 677	94 489 919	94 633 162	94 776 404	94 919 647	94 919 647
Francija	142 955 739	142 955 739	142 955 739	142 955 739	142 955 739	142 955 739	142 955 739
Horvātija	6 886 800	7 354 228	7 354 228	7 354 228	7 354 228	7 354 228	7 354 228
Itālija	71 203 710	71 203 710	71 203 710	71 203 710	71 203 710	71 203 710	71 203 710
Kipra	935 002	935 002	935 002	935 002	935 002	935 002	935 002
Latvija	5 992 672	6 165 893	6 339 113	6 512 334	6 685 555	6 858 775	6 858 775
Lietuva	10 216 405	10 494 645	10 772 885	11 051 125	11 329 365	11 607 604	11 607 604
Luksemburga	642 620	642 620	642 620	642 620	642 620	642 620	642 620
Ungārija	24 395 393	24 395 393	24 395 393	24 395 393	24 395 393	24 395 393	24 395 393
Malta	90 150	90 150	90 150	90 150	90 150	90 150	90 150
Nīderlande	14 077 407	14 077 407	14 077 407	14 077 407	14 077 407	14 077 407	14 077 407
Austrija	13 296 391	13 296 391	13 296 391	13 296 391	13 296 391	13 296 391	13 296 391
Polija	59 459 556	60 071 486	60 683 415	61 295 345	61 907 274	62 519 203	62 519 203
Portugāle	11 693 003	11 865 375	12 037 746	12 210 118	12 382 490	12 554 862	12 554 862
Rumānija	37 123 452	37 664 232	38 205 012	38 745 792	39 286 572	39 827 352	39 827 352
Slovēnija	2 581 053	2 581 053	2 581 053	2 581 053	2 581 053	2 581 053	2 581 053
Slovākija	7 676 128	7 771 499	7 866 870	7 962 242	8 057 613	8 152 985	8 152 985
Somija	10 119 993	10 155 679	10 191 365	10 227 051	10 262 736	10 298 422	10 298 422
Zviedrija	13 455 218	13 459 695	13 464 172	13 468 649	13 473 126	13 477 604	13 477 604

Grozījums
MINIMĀLĀS SUMMAS, KAS REZERVĒTAS GADOS JAUNIEM LAUKSAIMNIEKIEM, KĀ MINĒTS 86. PANTA 4. PUNKTĀ

(pašreizējās cenās, EUR)

Kalendārais gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027. un turpmākie gadi
Beļģija	X	X	X	X	X	X	X
Bulgārija	X	X	X	X	X	X	X
Čehijas Republika	X	X	X	X	X	X	X
Dānija	X	X	X	X	X	X	X
Vācija	X	X	X	X	X	X	X
Igaunija	X	X	X	X	X	X	X
Īrija	X	X	X	X	X	X	X
Grieķija	X	X	X	X	X	X	X
Spānija	X	X	X	X	X	X	X
Francija	X	X	X	X	X	X	X
Horvātija	X	X	X	X	X	X	X
Itālija	X	X	X	X	X	X	X
Kipra	X	X	X	X	X	X	X
Latvija	X	X	X	X	X	X	X
Lietuva	X	X	X	X	X	X	X
Luksemburga	X	X	X	X	X	X	X
Ungārija	X	X	X	X	X	X	X
Malta	X	X	X	X	X	X	X
Nīderlande	X	X	X	X	X	X	X
Austrija	X	X	X	X	X	X	X
Polija	X	X	X	X	X	X	X
Portugāle	X	X	X	X	X	X	X
Rumānija	X	X	X	X	X	X	X
Slovēnija	X	X	X	X	X	X	X
Slovākija	X	X	X	X	X	X	X
Somija	X	X	X	X	X	X	X
Zviedrija	X	X	X	X	X	X	X

Grozījums Nr. 725

Regulas priekšlikums

IXaa pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

IXaa PIELIKUMS (jauns)
ATBALSTA SUMMAS DAŽIEM LAUKU ATTĪSTĪBAI PAREDZĒTU INTERVENČU VEIDIEM

Pants	Priekšmets	Minimālās/maksimālās summas (EUR) vai likmes
65. pants	Atbalsts agrovides ilgtspējai, klimata pārmaiņu seku mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem, kā arī citām pārvaldības saistībām	600(*)	Maksimālā summa par hektāru gadā attiecībā uz viengadīgām kultūrām
		900(*)	Maksimālā summa par hektāru gadā attiecībā uz specializētajām daudzgadīgajām kultūrām
		450(*)	Maksimālā summa par hektāru gadā attiecībā uz citiem zemes izmantošanas veidiem
		200(*)	Maksimālā summa par nosacīto liellopu vienību (LV) gadā attiecībā uz vietējām šķirnēm, kuras lauksaimnieki var zaudēt
		500	Maksimālā summa par nosacīto LV attiecībā uz darbībām dzīvnieku labturības sekmēšanai
		200(*)	Maksimālā summa par hektāru gadā attiecībā uz darbībām, kas ietver meža, vides un klimata pakalpojumus un mežu saglabāšanu
66. pants	Atbalsts saistībā ar dabas vai citiem platībatkarīgiem ierobežojumiem	25	Minimālā summa par hektāru gadā uz vidējo atbalsta saņēmēja platību
		250(*)	Maksimālā summa par hektāru gadā
		450(*)	Maksimālā summa par hektāru gadā kalnu apgabalos, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 2. punktā
67. pants	Atbalsts saistībā ar platībatkarīgiem traucēkļiem, kas izriet no noteiktām obligātajām prasībām	500(*)	Maksimālā summa par hektāru gadā sākotnējā periodā, kas nepārsniedz piecus gadus
		200(*)	Maksimālā summa par hektāru gadā
		50(**)	Minimālā summa par hektāru gadā attiecībā uz maksājumiem, kas saistīti ar Ūdens pamatdirektīvu
68. pants	Atbalsts investīcijām	55%	Maksimālā attiecināmo izmaksu summas likme Šo likmi var pārsniegt saskaņā ar 68. panta 4. punktu.
68.a pants	Atbalsts investīcijām apūdeņošanas jomā	75%	Maksimālā attiecināmo izmaksu summas likme
69. pants	Atbalsts gados jaunu lauksaimnieku, iesācēju lauksaimnieku un ilgtspējīgu lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanai un attīstībai	100 000	Maksimālā summa vienam atbalsta saņēmējam
69.a pants	Atbalsts digitālo tehnoloģiju ierīkošanai	70%	Maksimālā attiecināmo izmaksu summas likme
70. pants	Atbalsts riska pārvaldības instrumentiem	70%	Maksimālā attiecināmo izmaksu summas likme
71. pants	Sadarbība: atbalsts lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	3 000	Maksimālā summa vienai saimniecībai gadā
		70%	No informēšanas un veicināšanas darbību attiecināmajām izmaksām
	Sadarbība: atbalsts ražotāju grupu un organizāciju izveidei	10 %	Kā procentuālā daļa no pārdotās produkcijas pirmajos piecos gados pēc atzīšanas. Atbalsts ir degresīvs.
		100 000	Maksimālā summa par gadu jebkurā gadījumā
72. pants	Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem	1 500	Maksimālā summa par vienu konsultāciju
		200 000	Maksimālā summa trīs gados par konsultantu apmācību
	Atbalsts citiem zināšanu apmaiņas un informācijas pakalpojumiem	100%	Maksimālā attiecināmo izmaksu summas likme

(*) Pienācīgi pamatotos gadījumos šīs summas var palielināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas jāpamato lauku attīstības programmās. (**) Pienācīgi pamatotos gadījumos šo summu var samazināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas jāpamato lauku attīstības programmās.

Grozījums Nr. 726

Regulas priekšlikums

XII pielikums – tabula

Komisijas ierosinātais teksts

Mērķi	Rādītāju pamatkopums
Stiprināt uzturdrošību, atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un saimniecību izturētspēju visā Savienībā	O.3. KLP atbalsta saņēmēju skaits
	R.6. Pārdalīšana mazākām saimniecībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru atbilstīgām saimniecībām, kuru izmērs ir mazāks par vidējo saimniecības izmēru (salīdzinājumā ar vidējo)
Pastiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot konkurētspēju, tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, tehnoloģijām un digitalizāciju	R.9. Saimniecību modernizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem atbalstu ieguldījumiem pārstrukturēšanā un modernizācijā, tostarp resursu efektivitātes uzlabošanā
Uzlabot lauksaimnieku stāvokli pievienotās vērtības veidošanas ķēdē	R.10. Labāka piegādes ķēdes organizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri darbojas atbalstītās ražotāju grupās, ražotāju organizācijās, vietējos tirgos, īsajās piegādes ķēdēs un kvalitātes shēmās
Dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku	R.14. Oglekļa uzglabāšana augsnē un biomasā: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt emisiju, uzturēt un/vai palielināt oglekļa uzglabāšanu (ilggadīgie zālāji, lauksaimniecības zeme kūdrājos, meži utt.)
Veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsne un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu	O.13. Platība (lauksaimniecības zeme) (ha), kurā noteiktās saistības vides/klimata jomā pārsniedz obligātās prasības
	R.4. Ienākumu atbalsta sasaiste ar standartiem un paraugpraksi: tādu ILZP īpatsvars, kuras saņem ienākumu atbalstu un kuram jāievēro atbilstības nosacījumi
Palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību, stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas	R.27. Dzīvotņu un sugu saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai
Piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību	R.30. Paaudžu maiņa: tādu gados jaunu lauksaimnieku skaits, kuri izveidojuši saimniecības ar KLP atbalstu
Veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, tostarp veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību	R.31. Lauku apvidu izaugsme un darbvietas: jaunas darbvietas atbalstītajos projektos
	R.34. Eiropas lauku apgabalu saikne: tādu lauku iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegūst labāku piekļuvi pakalpojumiem un infrastruktūrai, pateicoties KLP atbalstam
Uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par pārtikas atkritumiem un par dzīvnieku labturību	O.16. Liellopu vienības, kurām piešķirts atbalsts par dzīvnieku labturību, veselību vai pastiprinātiem biodrošības pasākumiem

Grozījums

Mērķi	Rādītāju pamatkopums
Stiprināt uzturdrošību, atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un saimniecību izturētspēju visā Savienībā	O.3. KLP atbalsta saņēmēju skaits, tostarp sadalījums pa intervences veidiem
	R.6. Pārdalīšana mazākām saimniecībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru atbilstīgām saimniecībām, kuru izmērs ir mazāks par vidējo saimniecības izmēru (salīdzinājumā ar vidējo)
Pastiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot konkurētspēju, tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, novatoriskiem risinājumiem, tehnoloģijām un digitalizāciju	R.9. Saimniecību modernizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem atbalstu ieguldījumiem pārstrukturēšanā un modernizācijā, tostarp resursu efektivitātes uzlabošanā
Uzlabot lauksaimnieku pozīcijas pievienotās vērtības veidošanas ķēdē	R.10. Labāka piegādes ķēdes organizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri darbojas atbalstītās ražotāju grupās, ražotāju organizācijās, vietējos tirgos, īsajās piegādes ķēdēs un kvalitātes shēmās
Dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku	R.14. Oglekļa uzglabāšana augsnē un biomasā: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt emisiju, uzturēt un/vai palielināt oglekļa uzglabāšanu (ilggadīgie zālāji, lauksaimniecības zeme mitrājos un kūdrājos, meži utt.)
Veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsne un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu	O.13. Platība (lauksaimniecības zeme) (ha) un citu tādu vienību skaits, kurās noteiktās saistības vides/klimata jomā pārsniedz obligātās prasības, tostarp ekoshēmas
	R.4. Ienākumu atbalsta sasaiste ar standartiem un paraugpraksi: tādu ILZP īpatsvars, kuras saņem ienākumu atbalstu un kurām jāievēro atbilstības nosacījumi
Palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību, stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas	R.27. Dzīvotņu un sugu saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai, ietverot augstas dabas vērtības (ADV) lauksaimniecības zemi
Piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību	R.30. Paaudžu maiņa: tādu gados jaunu un iesācēju lauksaimnieku skaits, kuri izveidojuši saimniecības ar KLP atbalstu, tostarp sadalījums pēc dzimuma
Veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, tostarp veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību	R.31. Lauku apvidu izaugsme un darbvietas: jaunas darbvietas atbalstītajos projektos, tostarp sadalījums pēc dzimuma
	R.34. Eiropas lauku apgabalu saikne: tādu lauku iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegūst labāku piekļuvi pakalpojumiem un infrastruktūrai, pateicoties KLP atbalstam
Uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu pārtiku un par dzīvnieku labturību	O.16. Liellopu vienības, par kurām piešķirts atbalsts saistībā ar dzīvnieku labturību, veselību vai pastiprinātiem biodrošības pasākumiem

[1] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
[2] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
[3] OV C 41, 1.2.2019., 1. lpp.
[4] [./.]
[5] [./.]
[6] [./.]
[7] [./.]

PASKAIDROJUMS

Eiropas Komisijas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas priekšlikums paredz vēl nebijušu radikālu paradigmas maiņu, jo tajā tiek ierosināts pāriet no pilnībā preskriptīvas shēmas, kuras pamatā ir sarežģīta atbilstības noteikumu sistēma, uz citu, kas vērsta uz konkrētu rezultātu sasniegšanu un ietver spēcīgus vides apsvērumus, nosakot dalībvalstīm plašas subsidiaritātes robežas, lai ņemtu vērā to īpašās vajadzības. Eiropas Komisija vairs neveiks KLP atbalsta pārvaldības pārbaudi uz vietas, un tās galvenais uzdevums būs dalībvalstu noteikto mērķrādītāju atbilstības līmeņa uzraudzība, pamatojoties uz konkrētiem kopējiem mērķiem. Kā norāda Eiropas Komisija, viens no priekšlikuma galvenajiem mērķiem ir vienkāršošana, kā arī administratīvā sloga samazināšana dalībvalstīm un atbalsta saņēmējiem.

Jaunais KLP modelis paredz tā dēvētā pirmā un otrā pīlāra apvienošanu vienā regulā un vienlaikus iekļauj būtisku daļu no lauksaimniecības produktu tirgus kopīgās organizācijas (TKO), to visu ietverot visaptverošākā pieejā jaunajiem valstu stratēģiskajiem plāniem.

Reformas pamatu veido KLP atbalsta pārdalīšana, modernizācija, inovācija un, galvenais, vidi saudzējošāka lauksaimniecība.

Manuprāt, tas ir projekts, kuru spēcīgi ietekmē budžeta samazinājuma draudi, ko Eiropas Savienība piedzīvo Apvienotās Karalistes izstāšanās un, iespējams, arī citu politisko prioritāšu dēļ.

Mana parlamentārā ziņojuma projekta sagatavošanas laikā sarunas par jauno daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam vēl turpinās, tādēļ Parlamenta Lauksaimniecības komitejai vajadzētu aicināt saglabāt KLP budžeta piešķīrumus vismaz tādā pašā līmenī kā pašreizējā plānošanas periodā. Ir jāatgādina Eiropas valdībām, cik liela nozīme ir šai politikai kā daudzu lauku apvidu dzinējspēkam un pārtikas kvalitātes, nekaitīguma un pietiekamības augsta līmeņa garantijai Eiropas patērētājiem.

Daudzi mūsu parlamentārās komitejas locekļi ir pauduši bažas par priekšlikumā ietverto lielo subsidiaritātes slogu, kas rada satraukumu par iespējamo renacionalizāciju. Tādēļ svarīgs ir uzdevums, kas tuvākajos mēnešos būs jāveic Eiropas Parlamentā, lai pašreizējo priekšlikuma tekstu ievirzītu atpakaļ pareizajās sliedēs nolūkā nostiprināt dažus kopīgus KLP elementus. Tomēr uzskatu, ka ir jāpanāk pienācīgs līdzsvars starp šīs kopējās sistēmas izveidi un vajadzību piešķirt dalībvalstīm rīcības brīvību, lai pielāgotu ES noteikumus konkrētajai situācijai to teritorijā. Nevēloties apšaubīt jaunā modeļa filozofiju, kas, šķiet, pieņem lielāko daļu no iesaistītajām nozarēm un valdībām, viens no mana ziņojuma galvenajiem mērķiem ir panākt stabilu Eiropas Savienības noteikumu kopumu, lai novērstu konkurences izkropļojumu risku dažādu dalībvalstu vai reģionu lauksaimnieku vidū.

Paradoksāli ir tas, ka Eiropas Komisija, no vienas puses, ierosina vienkāršot politiku un, no otras puses, ierosina jaunu modeli, kas vismaz pirmajos gados radīs sarežģījumus. Jauno stratēģisko plānu izstrāde un pārvaldība nebūs vienkāršs uzdevums, tāpēc ierosinu atlikt to īstenošanu līdz 2023. gadam. Tas arī novērstu ražotājiem paredzēto maksājumu kavēšanos.

Dalībvalstīm var nākties saskarties ar daudzām grūtībām, lai sasniegtu tos mērķrādītājus, kas saistīti ar vērienīgiem mērķiem vides, ekonomikas un sociālajā jomā. Šķiet, ir skaidrs, ka stratēģiskie plāni pirmos gadus savā ziņā līdzināsies izmēģinājuma projektiem, kuri laika gaitā ir pēc iespējas jāuzlabo. Tomēr lauksaimnieku administratīvā sloga samazināšana būs dalībvalstu pienākums. Principā to jāvar izpildīt, izmantojot satelītdatu vākšanas plašo izmantošanu.

Papildus modeļa izmaiņām priekšlikumā ir ietverti vairāki novatoriski elementi, piemēram, jaunas ekoshēmas iekļaušana saistītajam atbalstam paredzētajā nodaļā, kas, šķiet, ir atbilde uz pieaugošo spiedienu KLP piešķirt vides leģitimitāti. Šī shēma ir jāaplūko priekšlikumā ierosinātās jaunās zaļās arhitektūras kontekstā, kurā arī ir paredzēti pastiprināti nosacījumi un agrovides un klimata pasākumu saglabāšana, ko līdz šim uzskatīja par KLP otro pīlāru. No otras puses, lauku attīstības pasākumu vērienīgums vides jomā būtiski palielināsies, ja apgabali, kuros ir dabas ierobežojumi, netiks iekļauti tajos 30 %, ko aprēķina no ELFLA līdzekļiem, kuriem obligāti ir jābūt attiecināmiem uz saistībām tādās jomās kā vide un cīņa pret klimata pārmaiņām.

Lai novērstu to, ka jaunā ekoloģiskā shēma būtiski ietekmē ražotāju ienākumus, ierosinu iekļaut tādu noteiktu darbību uzturēšanu, kuras ir labvēlīgas lauku apgabalu saglabāšanai, lai aptvertu pēc iespējas vairāk saņēmēju. Turklāt šai jaunajai shēmai ir jāļauj būt lieliskam papildinājumam agrovides un klimata pasākumiem lauku attīstības jomā. Es ceru, ka attiecībā uz tiem apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi, parlamentārajās debatēs būs acīmredzama to svarīgā vidiskā nozīme un ka lēmums par to neiekļaušanu 30 procentu aprēķinā galu galā netiks pieņemts, ņemot vērā arī to, ka Eiropas Komisijas priekšlikumā, kā arī tā ietekmes novērtējumā ir ietverti elementi, kas ir pretrunā pamatam, uz kura balstās šī neiekļaušana.

Tāpat uzskatu, ka Komisijas ierosinātā veikuma prēmija netieši veido daļu no priekšlikuma vidiskās struktūras, kas, pretēji tam, kā sākotnēji varētu domāt, patiesībā nenozīmē līdzekļu palielināšanu valstīm, kuras gūst vislabākos rezultātus, bet gan pārtop par sodu tām, kuras tos nespēj sasniegt. Savā ziņojumā ierosinu to svītrot, jo jaunais modelis jau paredz finansiālas sankcijas tām valstīm, kuras neīsteno izvirzītos mērķus.

Otrs jaunā modeļa pīlārs ir KLP atbalsta pārdalīšana, un tādēļ Komisija ierosina, no vienas puses, samazināt līdzekļus, ko saņem lielākās saimniecības, un, no otras puses, ieviest obligātu pārdalošu maksājumu, no kā labumu gūtu vidējās un mazās saimniecības. Saziņā ar dažādiem reformā iesaistītajiem dalībniekiem secināju — liela daļa uzskata, ka Komisijas ierosinātajā tā sauktajā "maksimuma noteikšanā" (capping) nav ņemtas vērā dalībvalstu dažādās ražošanas struktūras, kas varētu radīt ļoti atšķirīgu ietekmi dažādās valstīs. Manis ieteiktie grozījumi ir paredzēti, lai kliedētu šīs bažas, piedāvājot izvēles risinājumu, kas būtu vairāk pielāgots katras valsts reālajai situācijai. Attiecībā uz pārdalošo maksājumu Komisijas priekšlikumā neatrisināti ir atstāti galvenie aspekti, kas, manuprāt, būtu jāatspoguļo pamataktā vismaz ar mērķi izveidot kopējus KLP atbalsta pārdales kritērijus.

Valstu stratēģiskajiem plāniem saskaņā ar priekšlikumu būs jāveicina deviņu konkrētu mērķu sasniegšana, attiecībā uz kuriem ir formulēti dažādi Eiropas Komisijas ierosinātie ietekmes, rezultātu un izlaides rādītāji, lai uzraudzītu katras valsts noteikto mērķrādītāju izpildes līmeni. Mans ziņojums neievieš būtiskas izmaiņas Komisijas priekšlikumā attiecībā uz mērķiem un rādītājiem, lai stratēģisko plānu īstenošanu nesarežģītu vēl vairāk, tomēr es vēlējos papildināt šos mērķus un rādītājus, lai galvenokārt uzsvērtu iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu un nepieciešamību uzlabot sieviešu līdzdalību lauku ekonomikā.

Jaunajam modelim svarīgāk par jebkuru mērķi ir nodrošināt pienācīgu ienākumu saglabāšanu Eiropas lauku iedzīvotājiem — prasība, kuru nevar atdalīt no mērķiem vides jomā, jo nepietiekami ienākumi negatīvi ietekmētu lauksaimnieku apņemšanos aizsargāt apkārtējo vidi. Tāpēc uzskatu, ka ilgtspēju sekmējošajam ienākumu pamatatbalstam ir jābūt nozīmīgam attiecībā uz visiem tiešajiem maksājumiem, kas paredzēti ražotājiem, un es ierosinu šim atbalstam piešķirt vismaz valsts tiešo maksājumu finansējumu.

Attiecībā uz sarežģīto definīciju daļu, starp kurām izceļas īstena lauksaimnieka definīcija, es ceru, ka parlamentārās debates viesīs skaidrību attiecībā uz dažiem būtiskiem aspektiem. Dažas Komisijas ierosinātās definīcijas nav pietiekami skaidras, piemēram, "ilggadīgo zālāju" definīcija, jo tajā nav ņemta vērā definīcija, par kuru vēl pirms pirms diviem gadiem saistībā ar KLP tekstu vidusposma pārskatīšanu notika vienošanās attiecībā uz "Omnibus" regulu. Jaunā definīcija nepietiekami aptver dažādos dalībvalstu apstākļus, jo īpaši Vidusjūras ganību stāvokli, sevišķi sklerofilos ganību mežus (dehesas).

Atbalsts, kas saistīts ar ražošanu, arī ir nozīmīgs diskusiju temats. Apzinos, cik lielā mērā šis atbalsts ir vajadzīgs saimniecībām, kuras rada nestabilu situāciju vides vai ekonomikas jomā, un jo īpaši bezzemes lopkopības saimniecībām, kuras nevar saņemt atbalstu no KLP citu instrumentu veidā. Ierosinu saglabāt tiešo saistīto maksājumu kvotu, lai gan vienlaikus es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas priekšlikumu nodrošināt dalībvalstīm iespēju piešķirt līdz pat 3 procentiem no tiešo maksājumu finansējuma jaunu intervenču ieviešanai nozaru mērogā, kuras arī varētu veicināt grūtību novēršanu attiecībā uz dažiem produkcijas veidiem.

Lai gan paaudžu maiņa ir minēta jaunās regulas mērķos, attiecībā uz gados jaunajiem lauksaimniekiem Komisijas priekšlikumā nav būtisku izmaiņu pašreizējos atbalsta instrumentos. Ja mērķis ir veicināt lauku apvidu atjaunošanos, uzskatu, ka mēs spējam uzlabot kopīgos atbilstības standartus, galveno uzmanību pievēršot jauniešiem, kā arī veicinot atbalstu iesācējiem lauksaimniekiem neatkarīgi no vecuma un sieviešu līdzdalību lauku apvidu ekonomikā.

Attiecībā uz lauku attīstību ierosinātā finansējuma samazināšana ir ļoti satraucoša, tāpat kā Eiropas līdzfinansējuma likmju samazināšana par vairāk nekā 10 procentiem. Komisija ir aizmirsusi par likviditātes problēmām dažās Eiropas valstīs un reģionos un to, ka tās ietekmē programmu izpildes līmeni, un, ja šie samazinājumi tiktu veikti, stāvoklis varētu pasliktināties.

Kopumā Eiropas Komisijas ierosinātā jaunā lauku attīstībai paredzētā nodaļa satura ziņā salīdzinājumā ar spēkā esošo regulu ir būtiski zaudējusi nozīmi, piešķirot dalībvalstīm lielāku elastību intervenču izstrādē. Lai gan būtībā ir vajadzīga zināma elastības pakāpe, uzskatu, ka teksts ir jāpapildina, precīzāk jānosaka, kas būs saņēmēji, un jānosaka visās dalībvalstīs kopējais maksimāli pieļaujamais atbalsts dažādām intervencēm.

Visbeidzot es vēlētos uzsvērt, ka mūsu rīcībā ir priekšlikums, kam ir liela ietekme un nozīme Eiropas lauku teritorijās, jo īpaši šajā Eiropas Savienības nākotnei izšķirošajā pārmaiņu laikā, un es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam šajā reformā ir svarīga loma, tāpēc es vēlos paust savu stingro nodomu strādāt, lai panāktu būtisku progresu debatēs pašreizējā pilnvaru termiņā.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ATZINUMS (04.04.2019)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013
(COM(2018)0392 – C8-0248/2018 – 2018/0216(COD))

Atzinuma sagatavotājs (*): Giovanni La Via

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Pēdējos gados KLP ir būtiski reformēta. Šim posmam ir bijusi būtiska nozīme Eiropas lielākās politikas nākotnes veidošanā, taču diemžēl nav izdevies pienācīgi atrisināt galvenās problēmas, kas mūs sagaida. Ar KLP ir jānodrošina sabiedrībai svarīgas lietas: pārtikas nodrošinājumu, ilgtspējīgu izaugsmi un konkrētu reakciju uz vides un klimata krīzi. Lai garantētu šo mērķu sasniegšanu, ir jāgarantē lauksaimniekiem pienācīgi ienākumi un nodarbinātības līmenis lauksaimniecības nozarē, sevišķi lauku apvidos.

Lai to panāktu, ir ārkārtīgi svarīgi nākamajā daudzgadu finanšu shēmā KLP saglabāt tādu pašu finansējuma līmeni. Pēc Brexit un pasaules mēroga ārkārtas situācijām, kuru risināšanai vajadzīgs lielāks atbalsts no ES budžeta, es saprotu nepieciešamību finansēt jaunas politikas jomas, taču tam nevajadzētu kaitēt vienai tradicionālai ES kopējai politikai, kurai pēdējās desmitgadēs nācies tikt galā ar jauniem izaicinājumiem un uzdevumiem.

Jaunais Komisijas priekšlikums ievieš jaunu modeli, kura pamatā ir deviņi mērķi un kurā uzsvars tiek likts uz mērķiem vides un klimata pārmaiņu jomā. ES ierosinu mainīt divus no deviņiem mērķiem, lai tos labāk saskaņotu ar pašreiz spēkā esošajiem tiesību aktiem vides jomā. Priekšlikumā ir definēta jauna paradigma, kas dod lielāku elastību dalībvalstīm, izmantojot savus stratēģiskos plānus, un priekšlikums iezīmē pāreju uz politiku, kas vairāk orientēta uz darbības rādītājiem.

Tomēr, lai gan atzinīgi vērtēju jaunos nosacījumus un obligātās ekoloģiskās shēmas potenciālu, kas varētu būt ieguvums tiem lauksaimniekiem, kuri sniedz konkrētu ieguldījumu ES klimata un vides mērķu un valsts mērķu sasniegšanā, šajā jaunajā priekšlikumā, manuprāt, ir atstāta pārāk liela rīcības brīvība dalībvalstīm līdzekļu izlietojuma jomā un mērķu vērienīguma ziņā. Tas diemžēl varētu radīt situāciju, kurā mums ir 27 lauksaimniecības politikas un pazūd KLP būtība. Tāpēc es plānoju stiprināt priekšlikuma kopīgos aspektus, pievienojot pamataktam dažus elementus un samazinot dalībvalstu rīcības brīvību. Protams, es uzskatu, ka zināma elastība ir pozitīva un ka tā atbilst subsidiaritātes principam, bet mums nevajadzētu ļaut dalībvalstīm veidot lauksaimniecības nākotni katrai savā virzienā un izturēties pret vienādu darbu darošiem lauksaimniekiem pilnīgi atšķirīgi.

Turklāt jaunajai, uz darbības rādītājiem orientētajai KLP ir vajadzīgs spēcīgs satvars, kas ļauj pienācīgi novērtēt un uzraudzīt politikas darbību konkrēto mērķu sasniegšanai, kurus nospraudušas dalībvalstis. Mums jābūt ļoti uzmanīgiem un jāizvairās no nepilnībām, tādējādi garantējot pārskatu pār izdevumiem un sasniegtajiem rezultātiem.

Turklāt priekšlikums paredz arī zināmu elastību dalībvalstīm attiecībā uz pārvietojumiem starp piešķīrumiem (līdz 15 % no tiešajiem maksājumiem var pārvietot uz ELFLA piešķīrumu un otrādi; augstāku procentuālo daļu var pārcelt tikai no pirmā pīlāra uz otrā pīlāra pasākumiem vides un klimata mērķu sasniegšanai). Es uzskatu, ka lietderīgāk būtu ļaut pārskaitījumus veikt tikai no pirmā pīlāra uz otro.

Mums vienmēr jāpatur prātā, ka nākotnes uzdevums būs ne tikai saražot lielāku daudzumu drošu un kvalitatīvu lauksaimniecības produktu, bet arī ražot pārtiku efektīvāk un ilgtspējīgāk, vienlaikus nodrošinot mūsu lauksaimnieku konkurētspēju, līdz ar to nodrošinot viņiem taisnīgu kompensāciju par vides pakalpojumiem, ko tie sniedz sabiedrībai. Tāpēc es atzinīgi vērtēju orientāciju uz jauniešiem. Man ir cieša pārliecība, ka pēc 2020. gada jauniešiem jābūt KLP centrā. Bez apņēmīgākas rīcības šajā virzienā Eiropas lauksaimniecībai (un ne tikai) nav nākotnes.

Noslēgumā es vēlētos uzsvērt, ka mums nākas pieņemt lēmumu laikā, kad šis Parlamenta sasaukums tuvojas beigām. Mēs, protams, esam iecerējuši pabeigt izskatāmo likumdošanas darbu, tostarp pieņemt šo svarīgo tiesību aktu, neraugoties uz ierobežoto laiku un to, ka trūkst informācijas par resursiem, kas būs pieejami KLP jaunajā daudzgadu finanšu shēmā, jo par to sarunas turpinās. Nav vienkārši izstrādāt šādu politiku visās detaļās, nezinot precīzu pieejamo resursu apjomu. Šo iemeslu dēļ man šķiet lietderīgi atlikt šīs regulas spēkā stāšanās dienu uz 2023. gadu, lai nodrošinātu netraucētu pāreju no pašreizējās KLP uz jauno nākotnes modeli.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” ir izklāstīta kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotnes problemātika, mērķi un virzieni pēc 2020. gada. Minētie mērķi ietver arī to, ka KLP vairāk jāorientējas uz konkrētiem rezultātiem, kā arī uz tirgu, jāveicina lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku apvidu modernizēšanās un ilgtspēja, tostarp ekonomiskā, sociālā, vidiskā un klimatiskā ilgtspēja, un jāpalīdz mazināt ar Savienības tiesību aktiem saistīto administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem. Bez tam jaunajai politikai vajadzētu būt saņēmējiem vienkāršāk izprotamai, un tādai, kas viņiem nodrošina taisnīgus ienākumus. Lai KLP sasniegtu šos mērķus, ir ļoti svarīgi 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā saglabāt tādu pašu finansējuma līmeni kā 2014.–2020. gadā.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a) KLP joprojām ir liela nozīme Eiropas Savienības lauku apvidu attīstībā, un no tās lielā mērā ir atkarīgs Savienības iedzīvotāju pašapgādes līmenis. Tāpēc jācenšas ierobežot lauksaimnieciskās darbības pakāpenisku pamešanu, saglabājot spēcīgu un pienācīgi finansētu KLP, lai novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos un arī turpmāk apmierinātu patērētāju gaidas vidiskā, uzturdzrošības un dzīvnieku labturības ziņā. Ņemot vērā problēmas, ar kādām Savienības ražotāji saskaras, reaģējot uz jaunām normatīvām prasībām un vērienīgākiem vidiskiem centieniem apstākļos, kad vērojama cenu nestabilitāte un Savienības robežas kļūst aizvien atvērtākas importam no trešām valstīm, KLP budžets būtu jāsaglabā vismaz tādā pašā līmenī kā 2014.–2020. gadā.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) KLP ir straujāk un aktīvāk jāreaģē uz Savienības, starptautiska, valstu, reģionāla, vietēja un saimniecību līmeņa izaicinājumiem un iespējām, un tādēļ ir jāracionalizē KLP pārvaldība un jāuzlabo šīs politikas devums Savienības mērķu sasniegšanā, kā arī ievērojami jāsamazina administratīvais slogs, jo īpaši attiecībā uz saņēmējiem. Uz veikuma konkrētību balstītā KLP īstenošanas modelī Savienībai būtu jāparedz politikas pamatparametri (tādi kā KLP mērķi un pamatprasības), bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība par veidu, kādā tās nodrošina izvirzīto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu. Lielāka subsidiaritāte, vienlaikus nodrošinot, lai netiktu apdraudētas KLP kopīgās intereses, ļauj labāk ņemt vērā vietējos apstākļus un vajadzības, jo tā individualizē atbalstu un šādi palielina tā pienesumu Savienības mērķu sasniegšanā.

Pamatojums

Ir jāatvieglina lauksaimniekiem izvirzītās prasības, vienlaikus saglabājot kopēju politiku.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Pilnībā Savienības līmenī noteiktu kopēju definīciju izmantošana dalībvalstīm ir radījusi zināmas grūtības savu nacionālo, reģionālo un vietējo īpatnību atspoguļošanā. Tāpēc būtu jādod noteikta līmeņa rīcības brīvība dalībvalstīm pašām noteikt dažas KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamās definīcijas. Lai nodrošinātu kopīgus vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Savienības līmenī tomēr būtu jāparedz zināma sistēma un tās būtiskie pamatelementi (“pamatdefinīcijas”), kuras jāiestrādā minētajās definīcijās.

Pamatojums

Dalībvalstīm vajadzētu būt zināmai elastībai attiecībā uz pasākumu īstenošanu, taču tas nedrīkst apdraudēt kopīgās politikas intereses. KLP būtu jābalstās uz vienotiem ES noteikumiem.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Lauksaimniecības platības pamatdefinīcija būtu jānosaka tā, lai saglabātu Savienības mērogā vienotus elementus, kas nodrošina dalībvalstu lēmumu salīdzināmību un vienlīdzīgu attieksmi pret Eiropas lauksaimniekiem, bet lai neierobežotu dalībvalstu iespējas sasniegt Savienības līmenī nospraustos mērķus. Ar lauksaimniecības platības pamatdefinīciju saistītās aramzemes, ilggadīgo stādījumu un ilggadīgo zālāju pamatdefinīcijas būtu jāformulē plaši, lai dalībvalstis tās vēlāk varētu precizēt atbilstoši vietējiem apstākļiem un tradicionālajai praksei. Aramzemes pamatdefinīcija būtu jāformulē tā, lai ar dalībvalstu definīciju varētu aptvert dažādus ražošanas veidus, tostarp tādas sistēmas kā agromežsaimniecība un aramas platības, kurās aug arī krūmi un koki, un sistēmas, kurās jāizmanto papuves, un šādi nodrošināt to, ka attiecīgās intervences ir atsaistītas. Ar ilggadīgo stādījumu pamatdefinīciju būtu jāaptver gan faktiski ražojošas, gan neražojošas platības, kā arī stādaudzētavas un īscirtmeta atvasājs, precīzāku definīciju atstājot dalībvalstu ziņā. Ilggadīgo zālāju pamatdefinīcija būtu jāformulē tādā veidā, kas ļauj dalībvalstīm norādīt papildu kritērijus un iekļaut noganīšanai derīgas vai dzīvnieku barības iegūšanai izmantojamas platības, kurās tiek nodrošināta zālaugu platība apputeksnētājiem, aug ne tikai zāle vai kurās aug citi lopbarības zālaugi, neatkarīgi no tā, vai šādas platības tiek izmantotas.

Pamatojums

Dažos apgabalos ilggadīgo zālāju aizsardzība ir atkarīga no tradicionālās prakses, un daudzas mazprasīgas platības ir būtiskas apputeksnētāju barošanās vietas.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) ELFLA un programmas “Apvārsnis Eiropa” sinerģijām būtu jāiedrošina ELFLA pēc iespējas labāk izmantot pētniecības un inovācijas rezultātus, jo sevišķi programmas “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas inovācijas partnerības (EIP) “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” finansēto projektu rezultātus, un tādējādi jāsekmē inovācija lauksaimniecības nozarē un lauku apvidos.

(6) ELFLA un programmas “Apvārsnis Eiropa” sinerģijām būtu jāiedrošina ELFLA pēc iespējas labāk izmantot pētniecības un inovācijas rezultātus, jo sevišķi programmas “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas inovācijas partnerības (EIP) “Lauksaimniecības ražīgums un vides ilgtspēja” finansēto projektu rezultātus, un tādējādi jāsekmē tāda inovācija, kurai būtu tieša pozitīva ietekme lauksaimniecības nozarē un lauku apvidos.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Lai turpinātu uzlabot KLP veikumu, ienākumu atbalsts būtu jāorientē uz īsteniem lauksaimniekiem. Lai Savienības līmenī nodrošinātu vienotu pieeju šādai atbalsta orientēšanai, būtu jānosaka īstena lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver būtiskākos šā jēdziena elementus. Uz šā pamata dalībvalstīm savā KLP stratēģiskajā plānā, pamatojoties uz tādiem nosacījumiem kā, piemēram, ienākumu pārbaudes, darbaspēka izlietojums saimniecībā, uzņēmējsabiedrības mērķis un atrašanās reģistros, būtu jānosaka tas, kādi lauksaimnieki nav uzskatāmi par īsteniem. Turklāt šādi no atbalsta nebūtu jāizslēdz daudznozaru lauksaimnieki, kuri ir aktīvi lauksaimniecībā un veicina lauksaimniecības nozares ilgtspēju, bet veic arī nelauksaimniecisku darbību ārpus savas saimniecības, jo viņu daudzpusīgā darbošanās bieži ir lauku apvidu sociālekonomiskās vides stiprinātāja.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Lai ar paaudžu maiņu saistītā mērķa, kas ir kritiski svarīgs, kontekstā nodrošinātu konsekvenci starp tiešā maksājuma intervencēm un lauku attīstības intervencēm, būtu jānosaka gados jauna lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver būtiskākos šā jēdziena plašus elementus, kas nedrīkstētu būt pārāk ierobežojoši, lai atvieglinātu jaunu dalībnieku ienākšanu lauksaimniecībā un atspoguļotu realitāti uz vietas dalībvalstīs.

Pamatojums

Iepriekšējās atbalsta shēmas šajā jomā bija pārāk ierobežojošas, kā rezultātā tika liegts atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10a) Eiropas un planētas nākotnei ir būtiski, lai Savienība steidzami atteiktos no lauksaimniecības atbalsta lauksaimniekiem, kuri neveic vidiski un klimatiski ilgtspējīgas darbības.

Pamatojums

Europas skattebetalare ska inte sponsra verksamhet som bidrar till klimatet och miljöns förstörelse. Därför är det viktigt att jordbruksfonden och fonden för landsbygdsutveckling belönar de verksamheter som säkrar vår mattillgång på ett ekologiskt hållbart sätt. Planeten står inför en klimatkris, där vi på en europeisk nivå har stora möjligheter att göra skillnad. Samtidigt finns det många lant- och jordbrukare som tar stort ansvar för miljö och klimat - men dom behöver bli fler. Europa ska gå före i både klimat och miljöfrågan och bör därför snarast fasa ut jordbruksstöd till verksamheter som inte bidrar till den målsättningen. Den gemensamma jordbrukspolitiken bör bemöta medborgarnas oro när det gäller hållbar jordbruksproduktion, samtidigt som man tar hänsyn till jordbrukarnas svårigheter att förutsäga produktion och efterfrågan. Därför bör stödet bibehållas, men gå till hållbar produktion.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Lai saturiski piepildītu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pantā nospraustos KLP mērķus, aizsargājot to kopīgās intereses, un nodrošinātu to, ka Savienība pienācīgi stājas pretī tās nesenākajiem izaicinājumiem un pilda starptautiskās saistības, ir lietderīgi izvirzīt vispārīgu mērķu kopumu, kas atspoguļotu paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” doto ievirzi. Turpinājumā Savienības līmenī būtu jānosaka konkrētu mērķu kopums, un dalībvalstīm tie būtu jāpiemēro savos KLP stratēģiskajos plānos. Lai panāktu attīstības ilgtspējīguma dažādo dimensiju līdzsvaru, vienlaikus saglabājot taisnīguma un vienlīdzības principus, dalībvalstīm būtu jārīkojas nolūkā sasniegt visus konkrētos mērķus. KLP vispārīgie mērķi būtu jāpārtulko konkrētākās prioritātēs, kurās ņemti vērā attiecīgie Savienības tiesību akti, jo īpaši klimata, enerģētikas, dzīvnieku labturības un vides jomā.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Lai spētu atbilst Savienības lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas sistēmu daudzfunkcionalitātei, KLP ir jākļūst gudrākai, modernākai un ilgtspējīgākai un, ieguldot spēkus tehnoloģiju izstrādē un digitalizācijā un uzlabojot piekļuvi objektīvām, pamatotām, būtiskām un jaunām zināšanām, jāizmanto pētniecības un inovācijas iespējas.

(12) Lai spētu atbilst Savienības lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas sistēmu daudzfunkcionalitātei, KLP ir jākļūst agroekoloģiskākai, modernākai un ilgtspējīgākai un, ieguldot spēkus tehnoloģiju izstrādē un agroekoloģhiskā praksē un uzlabojot piekļuvi un apmaiņu ar objektīvām, pamatotām, būtiskām un jaunām zināšanām, jāizmanto pētniecības un inovācijas iespējas.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13a) Īstenojot KLP stratēģiskos plānus, būtu jāievēro horizontālie principi, kas minēti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, kas minēti LES 5. pantā. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nebūtu jāatbalsta pasākumi, kas veicina jebkādu veidu segregāciju, diskrimināciju vai atstumtību. Fondu mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvaros un saskaņā ar Orhūsas konvenciju, atbalstot Savienības mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, piemērojot principu “piesārņotājs maksā”.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13b) Uz darbības iznākumu balstītais modelis nedrīkstētu radīt situāciju, kurā mums ir 27 lauksaimniecības politikas, jo tas apdraudētu KLP būtību un radītu izkropļojumus. Dalībvalstīm būtu jādod zināma elastība stingrā kopējā reglamentējošā satvarā.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Lai izkoptu lauksaimniecības dinamismu un izturētspēju un garantētu taisnīgu atbalstu lauksaimnieku ienākumiem, savu lielo nozīmi saglabā tiešie maksājumi. Līdzīgā kārtā, lai uzlabotos lauksaimnieku saņemtā tirgus atlīdzība, ir jāinvestē lauku saimniecību pārstrukturēšanā, modernizācijā, inovācijā, dažādošanā un jaunu tehnoloģiju ieviešanā.

(14) Lai izkoptu lauksaimniecības dinamismu un izturētspēju un garantētu taisnīgu atbalstu lauksaimnieku ienākumiem, stingru uzsvaru liekot uz mērķtiecīgiem maksājumiem vides, klimata un dzīvnieku labturības jomā, kā arī uz konkurētspējas uzlabošanu, savu lielo nozīmi saglabā tiešie maksājumi. Līdzīgā kārtā, lai uzlabotos lauksaimnieku saņemtā tirgus atlīdzība, ir jāinvestē lauku saimniecību pārstrukturēšanā, modernizācijā, inovācijā, dažādošanā un jaunu tehnoloģiju ieviešanā. Sociālās problēmas un tādi jautājumi kā klimata pārmaiņas (gan mazināšanas, gan pielāgošanās ziņā) jārisina tā, lai labumu gūtu lauksaimnieki.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Saistībā ar lielāku KLP orientēšanos uz tirgu, kas iezīmēta paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, tirgus riski, savstarpīguma klauzulu trūkums tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm, klimata pārmaiņas un to radīto ekstrēmo laikapstākļu notikumu pieaugošais biežums un intensitāte, kā arī sanitārās un fitosanitārās krīzes var radīt cenu nestabilitātes riskus un pastiprināt spiedienu uz ienākumiem. Tāpēc, lai arī galīgie atbildīgie par savas saimniecības stratēģiju un noturības uzlabošanu ir paši lauksaimnieki, būtu jāizveido stabila sistēma, kas nodrošina pienācīgu riska pārvaldību. Mērķis ir sagādāt dalībvalstīm un lauksaimniekiem iespēju izmantot Savienības līmeņa platformu, kas iekārtota spēju veidošanai riska pārvaldības jomā un nodrošina lauksaimniekiem investīciju vajadzībām pienācīgus finanšu instrumentus, kā arī piekļuvi apgrozāmajam kapitālam, apmācībai, zināšanu pārnesei un konsultāciju pakalpojumiem.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Vides aizsardzības, biodaudzveidības un ģenētiskās daudzveidības atbalstīšanai un uzlabošanai lauksaimniecības sistēmā, kā arī klimata darbiem Savienības vidisko un klimatisko mērķu tuvināšanas kontekstā ir ļoti augsta prioritāte Savienības lauksaimniecības un mežsaimniecības nākotnes ainā. Tāpēc KLP struktūrai būtu jāatspoguļo izlēmīgāka virzība uz šo mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar [jauno] īstenošanas modeli vidiskās degradācijas un klimata pārmaiņu jomā jārīkojas, orientējoties uz rezultātu, un LESD 11. pants tālab būtu jāuzskata par tādu, kas uzliek pienākumu sasniegt rezultātu.

Daudzus lauku apvidus Savienībā vajā tādas strukturālas problēmas kā pievilcīgu darba iespēju trūkums, prasmju deficīts un savienojamības, infrastruktūras un pamatpakalpojumu nepietiekamība, kā arī jaunatnes aizplūšana, tāpēc ir būtiski nostiprināt šo apvidu sociālekonomisko vidi saskaņā ar Korkas 2.0. deklarāciju, radot darbvietas un nodrošinot paaudžu maiņu, iedzīvinot šajos apvidos Komisijas iniciatīvu par nodarbinātību un izaugsmi, veicinot sociālo iekļaušanu, paaudžu maiņu, sieviešu lielāku iekļaušanu lauku ekonomikā un t. s. viedo ciematu veidošanos visās Eiropas lauku teritorijās. Kā norādīts paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, labu izaugsmes un nodarbinātības potenciālu lauku apvidiem, vienlaikus saglabājot dabas resursus, sola pievienotās vērtības veidošanas ķēdes tādās laukiem jaunās jomās kā atjaunojamā enerģija, jaunietekmes nozare – bioekonomika, aprites ekonomika un ekotūrisms. Šajā kontekstā finanšu instrumentiem un InvestEU garantijas izmantošanai var būt būtiska nozīme finansējuma pieejamības nodrošināšanā saimniecībām un uzņēmumiem un to izaugsmes spējas vairošanā. Lauku apvidos potenciāli ir iespējams nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kas likumīgi uzturas dalībvalstī, un tādējādi veicināt viņu sociālo un ekonomisko integrāciju, it sevišķi sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju satvarā.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) KLP vajadzētu turpināt gādāt par uzturdrošību, kas būtu jāsaprot kā jebkurā laikā iespējama piekļuve pietiekamam daudzumam nekaitīga, veselīga un uzturvielām bagāta ēdiena. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot Savienības lauksaimniecības spēja reaģēt uz jaunām sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, arī par ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, veselīgāku uzturu, pārtikas atkritumiem un dzīvnieku labturību. KLP arī turpmāk būtu jāveicina tādas ilgtspējīgas produkcijas noiets, kurai piemīt konkrētas vērtīgas īpašības, un vienlaikus jāpalīdz lauksaimniekiem aktīvi pielāgot ražošanu tirgus signāliem un patērētāju pieprasījumam.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17a) Saskaņā ar programmas 2030. gadam un Parīzes nolīguma saistībām un starptautiskā novērtējuma “Lauksaimniecības zināšanas, zinātne un tehnoloģija attīstībai” secinājumiem, kā arī ANO īpašā referenta par tiesībām uz pārtiku ieteikumiem Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāpāriet uz ilgtspējīgu Eiropas pārtikas un lauksaimniecības sistēmu. Lai īstenotu šo pāreju, būtu jāveicina dažādota un ilgtspējīga lauksaimniecība un noturīga lauksaimniekošanas prakse, kas palīdz aizsargāt un uzlabot dabas resursus, nostiprināt ekosistēmas un spēju pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt, pielāgojot lopkopību ekoloģiskai veiktspējai, mazinot atkarību no neilgtspējīgām izejvielām, tostarp fosilās enerģijas, un pakāpeniski uzlabojot bioloģisko daudzveidību un augsnes kvalitāti.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17b) Eiropas “Viena veselība” rīcības plānā pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai norādīts, ka vakcinācija ir rentabla sabiedrības veselības intervence AMR apkarošanai, taču salīdzinoši augstās diagnostikas izmaksas, antimikrobiālās alternatīvas un vakcinācija, salīdzinot ar tradicionālajām antibiotikām, ir šķērslis tam, lai varētu palielināt dzīvnieku vakcinācijas līmeni.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

17.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17c) Lai sasniegtu KLP vidiskos mērķus, kā arī apmierinātu sabiedrības prasības pēc drošākas pārtikas, būtu jāveicina tādu mēslošanas līdzekļu izmantošana, kam ir niecīgs smago metālu saturs.

Pamatojums

Nesen pieņemtajā ES regulā par mēslošanas līdzekļiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1069/2009 un Nr. 1107/2009, ietverti vairāki noteikumi par tādu smago metālu kā kadmijs un arsēns marķēšanu, jo īpaši fosfātos. Šāds marķējums lauksaimniekiem ļaus pilnībā apzināties, cik liels ir piesārņotāju daudzums viņu izmatotajos mēslošanas līdzekļos. Ar šādiem marķēšanas noteikumiem būtu jāveicina ilgtspējīgāka lauksaimniecība saskaņā ar KLP zaļināšanas mērķiem un augstas kvalitātes standartu veicināšanu ES.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Turpinot darbu, kas iesākts ar iepriekšējo, līdz 2020. gadam īstenojamo savstarpējās atbilstības sistēmu, jaunā nosacījumu sistēma KLP pilnapmēra atbalsta saņemšanu saista ar šā atbalsta saņēmēju atbilstību vides, klimata pārmaiņu, sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības pamatstandartiem. Šajos pamatstandartos vienkāršotā veidā pārņemta virkne tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību (SMR) un laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) standartu. Ar minētajiem pamatstandartiem būtu labāk jārisina vides un klimata jomas problemātika un labāk jāņem vērā KLP jaunā vidiskā struktūra, tādējādi paplašinot vidisko un klimatisko vērienu, kā Komisija to ir pieteikusi paziņojumos par pārtikas un lauksaimniecības nākotni un par daudzgadu finanšu shēmu (MFF). Nosacījumu sistēmas mērķis ir veicināt ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, panākot to, ka atbalsta saņēmēji labāk izprot nepieciešamību ievērot pamatstandartus. Vēl viens mērķis ir padarīt KLP vairāk atbilstošu tam, ko gaida sabiedrība, un tālab uzlabot šīs politikas saskaņotību ar vidiskajiem, sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības konkrētajiem mērķiem. Nosacījumu sistēmai būtu organiski jāiekļaujas KLP vidiskajā struktūrā, kļūstot par pamatscenārija daļu virzībā uz tālejošākām vidiskajām un klimatiskajām saistībām, un šī sistēma būtu vispārēji jāpiemēro visā Savienībā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai attiecībā uz šādām prasībām neatbilstošiem lauksaimniekiem saskaņā ar [HzR regulu] tiktu piemērotas samērīgas, efektīvas un preventīvas sankcijas.

(21) Turpinot darbu, kas iesākts ar iepriekšējo, līdz 2020. gadam īstenojamo savstarpējās atbilstības sistēmu, jaunā nosacījumu sistēma KLP pilnapmēra atbalsta saņemšanu saista ar šā atbalsta saņēmēju atbilstību vides, klimata pārmaiņu, sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības pamatstandartiem. Šajos pamatstandartos vienkāršotā veidā pārņemta virkne tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību (SMR) un laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) standartu. Ar minētajiem pamatstandartiem būtu labāk jārisina vides un klimata jomas problemātika un labāk jāņem vērā KLP jaunā vidiskā struktūra, tādējādi paplašinot vidisko un klimatisko vērienu, kā Komisija to ir pieteikusi paziņojumos par pārtikas un lauksaimniecības nākotni un par daudzgadu finanšu shēmu (MFF). Nosacījumu sistēmas mērķis ir veicināt ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, panākot to, ka atbalsta saņēmēji labāk izprot nepieciešamību ievērot pamatstandartus. Par šādu standartu ievērošanu atbalsta saņēmējiem būtu arī jāizmaksā atbilstīgas kompensācijas. Vēl viens mērķis ir padarīt KLP vairāk atbilstošu tam, ko gaida sabiedrība, un tālab uzlabot šīs politikas saskaņotību ar vidiskajiem, sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības konkrētajiem mērķiem. Nosacījumu sistēmai būtu organiski jāiekļaujas KLP vidiskajā struktūrā, kļūstot par pamatscenārija daļu virzībā uz tālejošākām vidiskajām un klimatiskajām saistībām, un šī sistēma būtu vispārēji jāpiemēro visā Savienībā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai attiecībā uz šādām prasībām neatbilstošiem lauksaimniekiem saskaņā ar [HzR regulu] tiktu piemērotas samērīgas, efektīvas un preventīvas sankcijas.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) LLVS standartu sistēmas mērķis ir palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, risināt ar ūdens resursiem saistītās problēmas, gādāt par augsnes aizsardzību un kvalitāti un par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un kvalitāti. Šī sistēma ir jāstiprina, lai ņemtu vērā, piemēram, līdz 2020. gadam piekopto praksi, kas saistīta ar tiešo maksājumu zaļināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un vajadzību uzlabot lauku saimniecību ilgtspēju, jo sevišķi barības vielu pārvaldības jomā, kā arī vajadzību samazināt ķimikāliju izmantošanu. Ir atzīts, ka ikviens LLVS standarts veicina vairāku mērķu sasniegšanu. Lai minēto standartu sistēmu īstenotu, dalībvalstīm attiecībā uz katru no Savienības līmenī noteiktajiem standartiem būtu jādefinē savs nacionālais standarts, kurā ņemta vērā attiecīgās teritorijas specifika, tostarp pedoloģiskie un klimatiskie apstākļi, pastāvošie lauksaimniecības apstākļi, zemes izmantojums, augsekas, lauksaimnieciskā prakse un lauku saimniecību struktūra. Lai uzlabotu LLVS vidiskā un klimatiskā pienesuma vērtību, dalībvalstis turklāt var noteikt vēl citus nacionālos standartus, kas ir saistīti ar III pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem. Lai lauku saimniecībās balstītu gan agronomisko, gan vidisko veikumu, LLVS satvarā tiks izveidoti barības vielu un ražošanas izmaksu samazināšanas pārvaldības plāni; tālab izmantos īpaši šim nolūkam paredzētu elektronisku Lauku saimniecības ilgtspējas rīku, kuru dalībvalstis darīs pieejamu individuāliem lauksaimniekiem. Barības vielu pārvaldības plāna īstenošanā būtu jāņem vērā saimniecības lielums un intensitāte.Šim rīkam – iesākumā ar minimālajām barības vielu un ražošanas izmaksu samazināšanas un pārvaldības funkcijām – būtu jānodrošina lēmumu pieņemšanas atbalsts lauku saimniecībās un jāuzlabo augsnes kvalitāte. Ar plašas sadarbspējas un modularitātes palīdzību turklāt būtu jānodrošina iespēja pievienot rīkam vēl citas elektroniskas lauksaimnieciskās un e-pārvaldības lietotnes. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus lauksaimnieku starpā un visā Savienībā, Komisija var dalībvalstīm palīdzēt ar šā rīka izstrādi un ar datu glabāšanu un apstrādes pakalpojumiem.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22a) Lai gan lauksaimnieciskas izcelsmes plastmasas izstrādājumi veido nelielu procentuālo daļu no kopējā izmantotās plastmasas un plastmasas atkritumu daudzuma, to izmantošana ir koncentrēta ģeogrāfiski. Turklāt lauksaimnieciskas izcelsmes plastmasas izstrādājumu kategorijām ir ļoti viendabīgs sastāvs, padarot šo atkritumu plūsmu par ļoti vērtīgu pārstrādātājam. Lauksaimnieciskas izcelsmes plastmasas atkritumu problēma būtu jārisina KLP stratēģisko plānu priekšlikumā un Eiropas Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāievieš jauns LLVS standarts attiecībā uz labu zemes lauksaimniecisko un vidisko stāvokli plastmasas atkritumu ziņā, un šāds standarts būtu jauns plašāku nosacījumu elements vidējā termiņā, proti, līdz 2023. gadam. Saskaņā ar jauno savstarpējās atbilstības prasību lauksaimniekiem būtu pienākums plastmasas savākšanas un reciklēšanas organizēšanai izmantot sertificēta atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma pakalpojumus, kā arī glabāt pierādījumus, ka plastmasas atkritumi tikuši apstrādāti pareizi.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Dalībvalstīm ir pilnībā jāīsteno tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, lai tās sāktu darboties saimniecību līmenī un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem. Lai nodrošinātu to, ka nosacījumu sistēma konsekventi stiprina politikas ilgtspējību, ar SMR būtu jāaptver galvenie Savienības tiesību akti tādās jomās kā vide, sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība, augu veselība un dzīvnieku labturība, jo šo aktu īstenošana valsts līmenī nozīmē precīzi noteiktus individuālu lauksaimnieku pienākumus, tostarp pienākumus, ko paredz Padomes Direktīva 92/43/EEK¹¹ un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK¹² vai Padomes Direktīva 91/676/EEK¹³. Lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1306/2013¹⁴, nosacījumu sistēmas jomā kā SMR ir iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK¹⁵ un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK¹⁶ attiecīgie noteikumi, kā arī ievērota Direktīva [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva XXX par konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšanu] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6^16a, un ir atbilstoši koriģēts laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartu saraksts.

__________________

¹¹ Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

¹² Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

¹³ Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.).

¹⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

¹⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

¹⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

^16a Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regula (ES) 2019/6 par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.).

Pamatojums

Dzīvnieku īpašnieku vai dzīvnieku audzētāju pienākums ir veikt uzskaiti par zālēm, ko viņi izmanto šiem dzīvniekiem. Tāpat regulā ir teikts, ka ”antimikrobiālās zāles neizmanto regulāri..”. EP savu pilnvaru robežās par SUP direktīvu šajā posmā (trialogos) ierosina aizliegt oksobioloģiski noārdāmus produktus, piemēram, tos, kurus vēl aizvien izmanto lauksaimniecībā (piemēram, mulčēšanas plēves). Lai augsne būtu veselīga, ir svarīgi, ka arī šī prasība tiktu īstenota un tās izpilde kontrolēta (vajadzības gadījumā kā LLVS, nevis SMR).

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Lai ilgtspējīgāk pārvaldītu lauku saimniecības un lauku darījumdarbību un uzlabotu tās vispārējo veikumu, dalībvalstīm būtu jāizveido un jādara pieejami ekonomiskos, vidiskos un sociālos aspektus aptveroši lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi, kuru uzdevums būtu noteikt vajadzīgos uzlabojumus attiecībā uz visiem saimniecību līmeņa pasākumiem, kas paredzēti ar KLP stratēģiskajiem plāniem. Šiem lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem būtu jāpalīdz lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem kļūt informētākiem par to, kā mijiedarbojas lauku saimniecību pārvaldība un zemes apsaimniekošana, no vienas puses, un noteikti – tostarp vidiski, klimatiski un dzīvnieku labturības – standarti, prasības un informācija, no otras puses. Pēdējo skaitā ir KLP stratēģiskajā plānā noteiktie standarti, kurus piemēro vai kuri ir vajadzīgi lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem, kā arī standarti, kas izriet no tiesiskā regulējuma tādās jomās kā ūdens, pesticīdu ilgtspējīga lietošana un kas izriet no iniciatīvām pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanā, risku pārvaldībā un barības vielu ilgtspējīgas pārvaldības un ražošanas izmaksu samazināšanas veicināšanā. Stiprinot šādu konsultāciju kvalitāti un lietderīgumu, dalībvalstīm konsultanti būtu jāintegrē lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmās (AKIS), lai tādējādi būtu iespējams sniegt pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24a) Lai visiem lauksaimniekiem Savienībā tiktu sniegtas kvalitatīvas konsultācijas, Komisijai būtu jānosaka lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumu minimālie standarti kvalitātes un sniegto pakalpojumu teritoriālā tvēruma ziņā. Pirms šīs regulas stāšanās spēkā un kvalitātes kontroles nolūkos Komisijai visi lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi būtu jāakreditē. Ja Komisija secina, ka lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojums neatbilst minimālajiem standartiem, tai rakstiski būtu jāinformē attiecīgā dalībvalsts, pieprasot veikt koriģējošas darbības.

Pamatojums

Lai ieviestu jaunas un ilgtspējīgākas lauksaimniecības prakses, kas bieži vien ir sarežģītākas par pašlaik izmantotajām, lauksaimniekiem ir jāapgūst jauna veida prasmes un zināšanas. Tādēļ augstas kvalitātes lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumu sniegšanai ir arvien būtiskāka nozīme. Taču patlaban KLP neparedz reālu lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumu kvalitātes kontroles sistēmu, turklāt minēto pakalpojumu sistēmu spēja palīdzēt lauksaimniekiem dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Lai ienākumu atbalstu sadalītu taisnīgāk, noteiktu maksimālo apjomu pārsniedzošas tiešo maksājumu summas būtu jāsamazina un iegūtie līdzekļi jāizmanto vai nu atsaistītajiem tiešajiem maksājumiem un prioritāri – ilgtspēju sekmējošajam pārdalošajam ienākumu papildatbalstam, vai jāpārvieto uz ELFLA. Lai tas nekaitētu nodarbinātībai, šā mehānisma piemērošanā būtu jāņem vērā darbaspēka izmaksas.

(25) Lai ienākumu atbalstu sadalītu taisnīgāk, noteiktu maksimālo apjomu pārsniedzošas tiešo maksājumu summas būtu jāierobežo un iegūtie līdzekļi prioritārā kārtā jāizmanto klimata un vides shēmām vai jāpārvieto uz ELFLA, kā arī jāizmanto atsaistītajiem tiešajiem maksājumiem un ilgtspēju sekmējošajam pārdalošajam ienākumu papildatbalstam.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) Mazās lauku saimniecības ir un paliek Savienības lauksaimniecības stūrakmens, jo tās balsta nodarbinātību laukos, sevišķi ģeogrāfiski nelabvēlīgās un perifērās teritorijās, un sekmē līdzsvarotu teritoriālo attīstību. Lai veicinātu līdzsvarotāku atbalsta sadalījumu un samazinātu administratīvo slogu mazo summu saņēmējiem, dalībvalstīm vajadzētu spēt piedāvāt mazajiem lauksaimniekiem iespēju visus pārējos tiešos maksājumus aizstāt ar mazajiem lauksaimniekiem paredzētu fiksētas summas maksājumu.

Pamatojums

Mazās saimniecības perifērās un ģeogrāfiski nelabvēlīgās teritorijās ir īpaši apdraudētas.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30a) Daudzās Eiropas valstīs attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, pierādot, ka tā spēj nodrošināt sabiedrisko labumu, saglabāt ekosistēmu pakalpojumus un dabas resursus, samazināt ražošanas izmaksas, piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un jo īpaši sievietes, radīt darbvietas, eksperimentēt ar jauniem darījumdarbības modeļiem, apmierināt sabiedrības prasības un atdzīvināt lauku apvidus. Tomēr pieaugošais pieprasījums pēc bioloģiskiem produktiem joprojām apsteidz ražošanas pieaugumu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to KLP stratēģiskie plāni ietver mērķus palielināt bioloģiski pārvaldītās lauksaimnieciskās zemes daļu, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc bioloģiskajiem produktiem un attīstītu visu bioloģiskās piegādes ķēdi. Dalībvalstis var finansēt pāreju uz bioloģisku saimniekošanu un tās uzturēšanu, izmantojot vai nu lauku attīstības pasākumus vai ekoshēmas, vai arī abas minētās iespējas, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka piešķirtais budžets atbilst prognozētajam bioloģiskās ražošanas kāpumam.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31) KLP būtu jāgādā, lai sava klimatiskā pienesuma vērtību dalībvalstis palielinātu, cienot vietējās vajadzības un lauksaimnieku faktiskos apstākļus. KLP stratēģiskajos plānos tiešo maksājumu sadaļā dalībvalstīm, pamatojoties uz Komisijas izveidotu klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniekošanas prakšu sarakstu, būtu jāparedz lauksaimniekiem brīvprātīgas ekoshēmas, kurām vajadzētu būt pilnībā saskaņotām ar citām attiecīgajām intervencēm. Dalībvalstīm šīs shēmas būtu jādefinē vai nu kā maksājums, ko piešķir, lai stimulētu un atlīdzinātu par sabiedriskā labuma radīšanu ar videi un klimatam labvēlīgas lauksaimnieciskās prakses starpniecību, vai kā kompensācija par šādas prakses uzsākšanu. Abos gadījumos mērķim vajadzētu būt uzlabot KLP vidisko un klimatisko veikumu, un attiecīgi šīs shēmas būtu jāveido tā, lai pārsniegtu obligātās prasības, kas jau ir paredzētas ar nosacījumu sistēmu. Dalībvalstīm noteikta procentuālā daļa no saviem tiešajiem maksājumiem būtu jāatvēl ekoshēmām. Dalībvalstis var izvēlēties veidot tādu lauksaimniecības prakšu ekoshēmas kā, piemēram, izvērstāka pastāvīgo ganību un ainavas pastāvīgo iezīmju pārvaldība, vides sertifikācijas sistēmas un bioloģiskā lauksaimniecība. Šādās shēmās var paredzēt arī sākuma līmeni, kurš jāsasniedz, pirms notiek tālejošāku saistību uzņemšanās lauku attīstības jomā.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32) Būtu jāļauj dalībvalstīm daļu no sava maksimālā finansiālā apjoma, kas ar tiešajiem maksājumiem pieejams saistītajam ienākumu atbalstam, izmantot, lai uzlabotu tādu konkrētu nozaru un produkcijas konkurētspēju, ilgtspēju un/vai kvalitāti, kuras sociāli, ekonomiski vai vidiski ir īpaši nozīmīgas un saskaras ar zināmām grūtībām. Turklāt būtu arī jāļauj dalībvalstīm papildu daļu no sava maksimālā finansiālā apjoma, kas pieejams tiešajiem maksājumiem, izmantot, lai saistīto ienākumu atbalstu piešķirtu īpaši par proteīnaugu audzēšanu, jo tādā veidā tiek samazināta Savienības atkarība šajā jomā.

(32) Būtu jāļauj dalībvalstīm daļu no sava maksimālā finansiālā apjoma, kas ar tiešajiem maksājumiem pieejams saistītajam ienākumu atbalstam, izmantot, lai uzlabotu tādu konkrētu nozaru un produkcijas konkurētspēju, ilgtspēju un/vai kvalitāti, kuras sociāli, ekonomiski, vidiski vai saistībā ar dzīvnieku labturību ietekmējošiem apstākļiem ir īpaši nozīmīgas un saskaras ar zināmām grūtībām. Turklāt būtu arī jāļauj dalībvalstīm papildu daļu no sava maksimālā finansiālā apjoma, kas pieejams tiešajiem maksājumiem, izmantot, lai saistīto ienākumu atbalstu piešķirtu īpaši par proteīnaugu audzēšanu, jo tādā veidā tiek samazināta Savienības atkarība šajā jomā.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37) Lauku attīstības intervenču principus nosaka Savienības līmenī; jo īpaši tas attiecas uz dalībvalstu izmantoto atlases kritēriju piemērošanas pamatprasībām. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt lielai rīcības brīvībai atbilstoši savām vajadzībām paredzēt īpašus nosacījumus. Lauku attīstības intervences ietver maksājumus par vidiskām, klimatiskām un citām pārvaldības saistībām, kuras dalībvalstīm atbilstoši to īpašajām nacionālajām, reģionālajām vai vietējām vajadzībām būtu jāatbalsta visā to teritorijā. Dalībvalstīm vajadzētu piešķirt maksājumus lauksaimniekiem un citiem zemes apsaimniekotājiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pārvaldības saistības, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī vides aizsargāšanu un uzlabošanu, tostarp tādos aspektos kā ūdens kvalitāte un daudzums, gaisa kvalitāte, augsne, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, tostarp brīvprātīgas saistības par Natura 2000 teritorijām, ekoloģiski augstvērtīgām teritorijām un atbalsts ģenētiskajai daudzveidībai. Atbalstu pārvaldības saistību maksājumu veidā var piešķirt arī par vietējā līmenī vadītu, integrētu vai sadarbīgu pieeju un par intervencēm, kas orientētas uz konkrētu rezultātu.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38) Pārvaldības saistību atbalsta piemēri ir bioloģiskās lauksaimniecības prēmijas par bioloģiskās saimniekošanas platības uzturēšanu vai par pāreju uz to; maksājumi par cita veida intervenci, ar kuru atbalsta videi nekaitīgas ražošanas sistēmas, piemēram, ekoloģiski augstvērtīgu lauksaimniecību, agroekoloģiju, integrēto ražošanu un videi labvēlīgu digitālo un precīzo lauksaimniecību; meža vidiskie un klimatiskie pakalpojumi un meža saglabāšana; prēmijas par mežu un agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana; dzīvnieku labturība un dzīvnieku veselība; ģenētisko resursu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana un izstrāde. Dalībvalstis pēc vajadzības var izstrādāt citas šāda veida shēmas. Šāda veida maksājumiem vajadzētu segt tikai tās papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas izriet no saistībām, kuras pārsniedz Savienības un valsts tiesību aktos vai – ar zināmiem nosacījumiem – KLP stratēģiskajos plānos noteiktos parastos obligātos standartus un prasības. Uz šā veida intervencēm attiecošās saistības var uzņemties uz iepriekš noteiktu gada vai daudzgadu laikposmu, un pienācīga pamatojuma gadījumā to ilgums varētu arī pārsniegt septiņus gadus.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39) Mežsaimniecības pasākumiem būtu jāveicina Savienības meža stratēģijas īstenošana, un tiem būtu jābalstās uz dalībvalstu nacionālā vai vietējā mēroga meža programmām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas jāveido, pamatojoties uz saistībām, kuras izriet no regulas par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam (“LULUCF regula”) un kuru uzņemšanās notikusi ministru konferencē par Eiropas mežu aizsardzību. Intervences būtu jābalsta uz meža apsaimniekošanas plāniem vai līdzvērtīgiem instrumentiem, un tās var ietvert meža platību paplašināšanu un meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tostarp apmežojot zemi un ierīkojot agromežsaimniecības sistēmas; meža resursu aizsargāšanu, atjaunošanu un uzlabošanu, ņemot vērā adaptācijas vajadzības; investīcijas, ar kurām garantē un veicina mežu saglabāšanu un izturētspēju, un meža ekosistēmas un klimatisko pakalpojumu sniegšanu. un pasākumus un investīcijas par labu atjaunojamai enerģijai un bioekonomikai.

(39) Mežsaimniecības pasākumiem būtu jāveicina Savienības meža stratēģijas īstenošana, un tiem būtu jābalstās uz dalībvalstu nacionālā vai vietējā mēroga meža programmām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas jāveido, pamatojoties uz saistībām, kuras izriet no regulas par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam (“LULUCF regula”) un kuru uzņemšanās notikusi ministru konferencē par Eiropas mežu aizsardzību. Intervences būtu jābalsta uz ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas plāniem vai līdzvērtīgiem instrumentiem, ar ko nodrošina efektīvu oglekļa piesaisti no atmosfēras, vienlaikus uzlabojot bioloģisko daudzveidību, un tās var ietvert meža platību paplašināšanu un meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tostarp apmežojot zemi, novēršot savvaļas ugunsgrēkus un ierīkojot agromežsaimniecības sistēmas; meža resursu aizsargāšanu, atjaunošanu un uzlabošanu, ņemot vērā adaptācijas vajadzības; investīcijas, ar kurām garantē un veicina mežu saglabāšanu un izturētspēju, un meža ekosistēmas un klimatisko pakalpojumu sniegšanu. un pasākumus un investīcijas par labu atjaunojamai enerģijai un bioekonomikai.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40) Lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienības teritorijā, dalībvalstis var lauksaimniekiem piešķirt atbalstu par platībām, kurās ir dabiski vai citi platībatkarīgi ierobežojumi. Attiecībā uz ANC maksājumiem par platībām, kurās ir dabiski ierobežojumi, būtu jāturpina piemērot 2014.–2020. gada Lauku attīstības politikā izmantotais apzīmējums. Lai KLP dotu lielāku Savienības pievienoto vidisko vērtību un stiprinātu sinerģijas ar investīciju finansēšanu dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā, ir jāsaglabā atsevišķs pasākums, kura mērķis ir kompensēt saņēmējiem ar Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvu saistītos traucēkļus. Tāpēc un lai veicinātu Natura 2000 teritoriju efektīvu pārvaldību, būtu jāturpina piešķirt atbalstu lauksaimniekiem un meža tiesiskajiem valdītājiem un tādējādi palīdzēt tiem novērst konkrētus traucēkļus, kuri izriet no Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK īstenošanas. Būtu jādara pieejams atbalsts arī tam, lai lauksaimniekiem upes baseina apgabalos palīdzētu novērst traucēkļus, kas tiem radušies Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas rezultātā. Atbalsts būtu jāsaista ar konkrētām prasībām, kas izklāstītas KLP stratēģiskajā plānā un pārsniedz attiecīgos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina, lai maksājumi lauksaimniekiem nedublētos ar ekoshēmu maksājumiem, vienlaikus nodrošinot pietiekamu elastīgumu KLP stratēģiskajos plānos, lai sekmētu papildināmību starp dažādām intervencēm. Turklāt dalībvalstīm KLP stratēģisko plānu vispārējā koncepcijā būtu jāņem vērā Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības.

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41) Vēl viens veids, kā virzīties uz KLP mērķu sasniegšanu, ir investīciju – kā ienesīgu, tā neienesīgu – atbalstīšana lauku saimniecībās un ārpus tām. Šādas investīcijas var attiekties, piemēram, uz infrastruktūru, kas saistīta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, arī ar piekļuvi lauksaimniecības un meža zemei, zemes konsolidāciju un uzlabošanu, agromežsaimniecības praksi, energoapgādi un energotaupību un ūdensapgādi un ūdens resursu taupību. Lai KLP stratēģiskos plānus konsekventāk saskaņotu ar Savienības mērķiem un lai dalībvalstīm radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, šajā regulā būtu jāiekļauj neatbalstāmu investīciju veidu saraksts.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44) Ņemot vērā nepieciešamību konkrētās nozarēs nodrošināt atbilstīgus riska pārvaldības instrumentus, būtu jāsaglabā kopfondu maksājumi, kurus finansētu ELGF. Kopfondu kategorijā ietilpst gan ar ražošanas zaudējumiem saistītie fondi, gan vispārēji un nozarspecifiski ienākumu stabilizācijas instrumenti, kas ir saistīti ar ienākumu zaudējumiem.

Pamatojums

Nav jāpiešķir atbalsts par riskantiem darījumiem.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45) Ar atbalstu būtu jānodrošina iespēja izveidot un īstenot vismaz divu subjektu sadarbību nolūkā sasniegt KLP mērķus. Atbalstīt var jebkuru šādas sadarbības aspektu: tā var būt kvalitātes shēmu izveidošana; kolektīvi vidiskie un klimata darbi; īsu piegādes ķēžu un vietējo tirgu izveides veicināšana; izmēģinājuma projekti; darbības grupu projekti plašākā EIP “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” vietējās attīstības projektu, viedo ciematu, pircēju klubu un lauksaimniecības tehnikas apvienību kontekstā; saimniecību partnerības; meža apsaimniekošanas plāni: tīkli un kopas jeb klasteri; sociālā lauksaimniecība; kopienas atbalstīta lauksaimniecība; ar LEADER saistītā rīcība un ražotāju grupu un ražotāju organizāciju dibināšana, kā arī citu veidu sadarbība, ko uzskata par vajadzīgu, lai sasniegtu kādus konkrētus KLP mērķus.

(45) Ar atbalstu būtu jānodrošina iespēja izveidot un īstenot vismaz divu subjektu sadarbību nolūkā sasniegt KLP mērķus. Atbalstīt var jebkuru šādas sadarbības aspektu: tā var būt kvalitātes shēmu izveidošana un uzturēšana; kolektīvi vidiskie un klimata darbi; īsu piegādes ķēžu un vietējo tirgu izveides veicināšana; izmēģinājuma projekti; darbības grupu projekti plašākā EIP “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” vietējās attīstības projektu, viedo ciematu, pircēju klubu un lauksaimniecības tehnikas apvienību kontekstā; saimniecību partnerības; meža apsaimniekošanas plāni, tostarp agromežsaimniecība; tīkli un kopas jeb klasteri; sociālā lauksaimniecība; kopienas atbalstīta lauksaimniecība; ar LEADER saistītā rīcība un ražotāju grupu un ražotāju organizāciju dibināšana, kā arī citu veidu sadarbība, ko uzskata par vajadzīgu, lai sasniegtu kādus konkrētus KLP mērķus.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48) ELGF nebūtu jāatbalsta darbības, kas varētu kaitēt videi vai kas neatbilst klimatiskiem un vidiskiem mērķiem. Atbalsts par KLP stratēģiskā plāna paredzētajiem tiešajiem maksājumiem būtu jāpiešķir šīs regulas noteiktu valsts piešķīrumu robežās. Šiem valsts piešķīrumiem būtu jāatspoguļo turpinošās izmaiņas, kuru gaitā piešķīrumi tajās dalībvalstīs, kur atbalsta līmenis par hektāru ir viszemākais, tiek pakāpeniski palielināti, lai izlīdzinātu 50 % no pašreizējās atšķirības un sasniegtu 90 % no Savienības vidējā rādītāja. Lai ņemtu vērā maksājumu samazināšanas mehānismu un to, kā dalībvalsts izmanto šādi iegūtos līdzekļus, būtu jāatļauj dalībvalsts KLP stratēģiskā plāna gada indikatīvo finanšu piešķīrumu kopsummai pārsniegt valsts piešķīruma summu.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

50. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(50) ELFLA nebūtu jāatbalsta investīcijas, kas varētu kaitēt videi vai kas neatbilst klimatiskiem, vidiskiem, dzīvnieku labturības un bioloģiskās daudzveidības mērķiem. Būtu jāuzsver investīcijas, kas rada gan ekonomiskus, gan vidiskus ieguvumus. Tāpēc šajā regulā jāparedz vairāki konkretizēti izņēmumi, kā arī iespēja minētās garantijas sīkāk izstrādāt ar deleģētajiem aktiem. Jānorāda, ka no ELFLA nevajadzētu finansēt investīcijas apūdeņošanā, kas nav saistītas ar laba attiecīgo ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu vai saglabāšanu, un investīcijas apmežošanā, kas nav saistītas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visās apmežošanas vai meža atjaunošanas darbībās aktīva loma ir iestādēm saistībā ar ekoloģiju un meža ugunsgrēku pārvaldību un ka tiek stiprināta nesaistošu preventīvu pasākumu un zemes izmantošanas pārvaldības loma.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(51) Lai nodrošinātu atbilstīgu finansējumu dažām konkrētām prioritātēm, ELFLA atbalsta sakarībā būtu jānosaka noteikumi par minimālajiem finanšu piešķīrumiem šīm prioritātēm. Lai lauksaimnieku vidū nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, būtu jānosaka arī tiešajos maksājumos ietilpstošā saistītā atbalsta maksimālais piešķīrums. Turklāt būtu arī jāļauj dalībvalstīm papildu daļu no sava maksimālā finansiālā apjoma, kas pieejams tiešajiem maksājumiem, izmantot, lai saistīto ienākumu atbalstu piešķirtu īpaši par proteīnaugu produkcijas konkurētspējas, ilgtspējas un/vai kvalitātes uzlabošanu.

(51) Lai nodrošinātu atbilstīgu finansējumu dažām konkrētām prioritātēm, ELFLA atbalsta sakarībā būtu jānosaka noteikumi par minimālajiem finanšu piešķīrumiem šīm prioritātēm. Lai lauksaimnieku vidū nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, būtu jānosaka arī tiešajos maksājumos ietilpstošā saistītā atbalsta maksimālais piešķīrums. Turklāt būtu arī jāļauj dalībvalstīm papildu daļu no sava maksimālā finansiālā apjoma, kas pieejams tiešajiem maksājumiem, izmantot, lai saistīto ienākumu atbalstu piešķirtu īpaši par produkcijas konkurētspējas, ilgtspējas un/vai kvalitātes uzlabošanu, lai samazinātu atkarību no proteīnaugu importa.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(52) Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus šī programma palīdzēs klimata darbus integrēt Savienības rīcībpolitikās un sasniegt kopējo mērķi, kurš paredz, ka 25 % no ES budžeta izdevumiem jākļūst par tādiem, kas atbalsta klimatisko mērķu sasniegšanu. Sagaidāms, ka ar KLP saistītās rīcības ietekme uz klimatiskajiem mērķiem izpaudīsies 40 % no KLP kopējā finansējuma. Attiecīgā rīcība tiks formulēta programmas sagatavošanas un īstenošanas posmā un pārvērtēta attiecīgo izvērtējuma un izskatīšanas procesu gaitā.

(52) Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus šī programma palīdzēs klimata darbus integrēt Savienības rīcībpolitikās, no tām izskaušot videi kaitīgas subsīdijas, un sasniegt kopējo mērķi, kurš paredz, ka vismaz 30 % no ES budžeta izdevumiem jākļūst par tādiem, kas atbalsta klimatisko mērķu sasniegšanu. No kopējā KLP finansējuma, kas piešķirts KLP darbībām, vismaz 40 % būtu jānovirza klimata mērķiem. Attiecīgā rīcība tiks formulēta programmas sagatavošanas un īstenošanas posmā un pārvērtēta attiecīgo izvērtējuma un izskatīšanas procesu gaitā.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

52.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(52a) Ņemot vērā, cik svarīgi ir apkarot bioloģiskās daudzveidības zudumu saskaņā ar Savienības saistībām īstenot Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma veicinās bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pasākumu iekļaušanu Savienības politikā, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecības platībām un dzīvotnēm, un nodrošinās KLP finansējumu 15 miljardu EUR apmērā, lai atbalstītu bioloģiskās daudzveidības mērķus, papildinot to ar 5 miljardu EUR finansējumu no dalībvalstīm. Jo īpaši ar šo finansējumu tiks atbalstīti bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumi saskaņā ar 28. pantu un pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai saskaņā ar 65. un 67. pantu.

Pamatojums

Jāaptur bioloģiskās daudzveidības zudums.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

58.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(58a) Tagadējā zināšanu bāze šā priekšlikuma 6. pantā minēto konkrēto mērķu uzraudzības vajadzībām atšķiras gan pieejamās informācijas daudzuma, gan kvalitātes ziņā. Saistībā ar dažiem konkrētiem mērķiem, jo īpaši bioloģiskās daudzveidības uzraudzību, zināšanu bāze pašlaik ir vāja vai nepietiekami pielāgota, lai varētu definēt stingrus ietekmes rādītājus, piemēram, par apputeksnētājiem un kultūraugu bioloģisko daudzveidību. Attiecīgi 6. pantā un 1. pielikumā Savienībai kopumā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem un rādītājiem būtu jāpamatojas uz kopīgu vai salīdzināmu zināšanu bāzi un metodiku visās dalībvalstīs. Komisijai būtu jānosaka jomas, kurās ir nepilnības zināšanās vai zināšanu bāze nav pietiekami pielāgota KLP ietekmes uzraudzībai. Komisijai būtu jāizmanto Savienības budžets, lai sniegtu vienotu risinājumu, kā novērst zināšanu trūkuma radītos un uzraudzības šķēršļus saistībā ar visiem 6. pantā minētajiem konkrētajiem mērķiem un rādītājiem. Tai vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim būtu jāsagatavo ziņojums par šo jautājumu un jāpublisko tā konstatējumi.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

59. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(59) Stratēģijā būtu arī jāizceļ KLP instrumentu un citu Savienības rīcībpolitiku savstarpējā papildināmība. Konkrēti katrā KLP stratēģiskajā plānā vajadzības gadījumā būtu jāuzņem vides un klimata jomas tiesību akti, bet no tiem izrietošie valstu plāni būtu jāapraksta nodaļā par pašreizējā stāvokļa analīzi (SVID analīzē). Ir lietderīgi uzskaitīt likumdošanas instrumentus, uz kuriem KLP stratēģiskajā plānā ir konkrēti jāatsaucas.

(59) Stratēģijā būtu arī jāizceļ KLP instrumentu un citu Savienības rīcībpolitiku, tostarp kohēzijas, savstarpējā papildināmība. Konkrēti katrā KLP stratēģiskajā plānā būtu jāņem vērā vides un klimata jomas tiesību akti un saistības, ko Savienības uzņēmusies politikas saskaņotības attīstībai ietvaros, bet no attiecīgajiem tiesību aktiem izrietošie valstu plāni būtu jāapraksta nodaļā par pašreizējā stāvokļa analīzi (SVID analīzē). Ir lietderīgi uzskaitīt likumdošanas instrumentus, uz kuriem KLP stratēģiskajā plānā ir konkrēti jāatsaucas.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

63. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(63) Ņemot vērā vispārējo mērķi modernizēt lauksaimniecības nozari un atzīmējot tās horizontālo raksturu, ir lietderīgi, lai dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā atsevišķi aprakstītu, kādā mērā šāds plāns veicinās minētā mērķa sasniegšanu.

(63) Ņemot vērā vispārējos mērķus palielināt vides izturētspēju, uzlabot primāro ražotāju stāvokli pārtikas aprites ķēdē un modernizēt lauksaimniecības nozari un atzīmējot tās horizontālo raksturu, ir lietderīgi, lai dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā atsevišķi aprakstītu, kādā mērā šāds plāns veicinās minēto mērķu sasniegšanu.

Pamatojums

Lauksaimniecībā pirms modernizācijas mērķa īstenošanas ir jāuzlabo vides aizsardzība un primāro ražotāju stāvoklis.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

68.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(68a) Ūdens ir būtisks ražošanas faktors lauksaimniecībā. Tāpēc ūdens resursu apsaimniekošana ir ļoti svarīgs jautājums, un ir vajadzīgi labāki ūdens resursu apsaimniekošanas veidi. Turklāt klimata pārmaiņām būs liela ietekme uz ūdens resursiem, un sagaidāmi biežāki un intensīvāki sausuma periodi, kā arī ilgstoši nokrišņu periodi. Konstruktīvs risinājums ir ūdens uzkrāšana rudenī un ziemā. Turklāt ūdensobjekti palīdz radīt bagātīgai biodaudzveidībai labvēlīgu vidi. Tie arī palīdz saglabāt dzīvību augsnēs un uztur pietiekamu plūsmu ūdenstecēs, tādējādi veicinot dzīvību ūdenī.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

69. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(69) Par katra KLP stratēģiskā plāna pārvaldību un īstenošanu būtu jāatbild vadošajai iestādei. Tomēr, ja ar lauku attīstības politiku saistītie elementi ir reģionāli, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot reģionālās pārvaldības iestādes. To pienākumi būtu jānorāda šajā regulā. Vadošajai iestādei būtu jādod iespēja daļu savu pienākumu deleģēt, vienlaikus saglabājot atbildību par pārvaldības efektivitāti un pareizību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai KLP stratēģisko plānu pārvaldībā un īstenošanā Savienības finansiālās intereses tiktu aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunā Finanšu regula] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [jaunā Horizontālā regula].

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

71. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(71) Ar ELFLA tehnisko palīdzību pēc Komisijas ierosmes būtu jāatbalsta rīcība, kas saistīta ar [HzR 7. pantā] minēto uzdevumu izpildi, tostarp ar 6. pantā minēto konkrēto mērķu uzraudzībai pieejamo pamatdatu apjoma un kvalitātes un I pielikumā minēto attiecīgo rādītāju atbilstības un precizitātes uzlabošanu. Tehnisko palīdzību pēc dalībvalstu ierosmes var sniegt arī tālab, lai izpildītu uzdevumus, kas vajadzīgi pārvaldības efektivitātes nodrošināšanai un atbalsta īstenošanai saistībā ar KLP stratēģisko plānu. Tehniskās palīdzības palielināšana pēc dalībvalsts ierosmes ir pieejama vienīgi attiecībā uz Maltu.

Pamatojums

Jaunā īstenošanas modeļa pamatā ir princips “publiskie naudas līdzekļi apmaiņā pret rezultātiem”. Tas nozīmē, ka rezultātu uzraudzībai jāpievērš lielāka uzmanība nekā iepriekš. Pašlaik trūkst efektīvai un konsekventai rezultātu uzraudzībai vajadzīgo pamatdatu. Tāpēc saskaņā ar šo priekšlikumu būtu jāatļauj Komisijai izmantot tehniskās palīdzības budžetu, lai novērstu pieejamo pamatdatu un attiecīgo rādītāju trūkumu.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

74. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(74) Orientēšanās uz rezultātu, kuru ir iedarbinājis jaunais īstenošanas modelis, prasa veidot izteiktu veikuma kultūru, jo sevišķi tāpēc, lai KLP stratēģisko plānu pienesums palīdzētu virzīties arī uz citu dalīti pārvaldīto politiku plašajiem vispārīgajiem mērķiem. Veikumā balstīta politika paredz veikt ikgadēju un daudzgadēju novērtējumu, kura pamatā ir atlasīti izlaides, rezultātu un ietekmes rādītāji, kas definēti veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmā. Tālab būtu jāatlasa apjomā ierobežots un mērķorientēts rādītāju kopums, kurš pēc iespējas ciešāk atspoguļo to, vai atbalstītā intervence palīdz sasniegt nospraustos mērķus. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem, piemēram, ūdens kvalitāti un daudzumu, saistītajiem rezultātu un izlaides rādītājiem būtu jāaptver intervences, kuras paredzētas ar valsts vidiskās un klimatiskās plānošanas instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

83. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(83) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, aizsargātu lauksaimnieku tiesības un garantētu to, ka tiešo maksājumu intervences noris gludi, saskanīgi un iedarbīgi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt noteiktus aktus, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī paredz kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un šo šķirņu tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību; pieņem laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa noteikumus un nosaka dažus ar tiem saistītus elementus attiecībā uz atbalsttiesīguma prasībām un noteikumus par deklarāciju saturu un maksājumtiesību aktivizēšanas prasībām; sīkākus noteikumus par ekoshēmām, tostarp izveidot klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības prakšu sarakstu; pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai saistītā ienākumu atbalsta saņēmēji neciestu no strukturāliem nozares tirgus traucējumiem, tostarp lēmumu par to, ka šāda atbalsta izmaksāšanu, pamatojoties uz ražošanas vienībām, par kurām tas bijis piešķirts iepriekšējā atsauces laikposmā, drīkst turpināt līdz 2027. gadam; noteikumus un nosacījumus par konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļaušanu saistībā ar kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu un noteikumus par tā piešķiršanas nosacījumiem.

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

87. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(87) Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus un novērstu lauksaimnieku negodīgu konkurenci vai diskriminēšanu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz eļļas augu atsauces atbalstplatību noteikšanu; to, kādā kārtībā piešķirama ar kultūratkarīgo kokvilnas maksājumu saistītā konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļauja un kādi ir ar šo atļauju saistītie paziņojumi; kā aprēķināms maksājuma samazinājums, ja atbalsttiesīgā kokvilnas platība pārsniedz bāzes platību; kāda ir Savienības finansiālā palīdzība par vīndarības blakusproduktu destilāciju, kā arī vīndarības atlieku metanizāciju un kompostēšanu; kāds ir lauku attīstības intervencēm paredzētās Savienības palīdzības kopapjoma ikgadējais sadalījums dalībvalstīm; kādi ir KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamo elementu pasniegšanas noteikumi; kāda ir KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas kārtība un termiņi un kā notiek KLP stratēģisko plānu grozīšanas prasījumu iesniegšana un apstiprināšana; kādi ir attiecībā uz KLP stratēģisko plānu piedāvātajām iespējām paredzamo informācijas un publicitātes prasību piemērošanas vienotie nosacījumi; kādi ir veikuma, uzraudzības un izvērtējuma noteikumi; kā pasniedzams gada veikuma ziņojuma saturs; kādi ir noteikumi par informāciju, kas dalībvalstīm jānosūta, lai Komisija varētu izdarīt veikuma novērtējumu, un noteikumi par datu vajadzībām un sinerģiju starp potenciālajiem datu avotiem, un kādā kārtībā nodrošināma konsekventa pieeja, kas ļauj lemt par veikuma prēmiju piešķiršanu dalībvalstīm. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011²².

__________________

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba) “ganāmpulka blīvums” ir dzīvnieku, kuri vienlaikus uzturas kādā mītnē, kopsvars uz vienu izmantojamās teritorijas kvadrātmetru;

Pamatojums

Ganāmpulka blīvumu var izmantot kā rādītāju intervencēs, kas attiecas uz dzīvnieku labturību un dzīvnieku veselību, un tāpēc tam ir jābūt definētam šajā regulā.

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – bb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(bb) “dzīvnieku blīvaudzēšanas darbība” ir mājlopu audzēšana saimniecībā, kurā dzīvniekus audzē blīvumā, kas pārsniedz kapacitāti, ko pieļauj saimniecības platība un dabas resursi vai maksimālā ietilpība, vai — ja tiek audzēti liellopi un atgremotāji — dzīvniekiem nav piekļuves ganībām vai atbilstīgā daudzumā (hektāros) nav pieejama lopbarības platība, kas nodrošinātu ganības vai zālāju lopbarību;

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) “kopfonds” ir shēma, ko dalībvalsts akreditējusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem un kas paredz iesaistīto lauksaimnieku apdrošināšanos un kompensāciju izmaksāšanu, ja iesaistītie lauksaimnieki cieš ekonomiskus zaudējumus;

Pamatojums

Kopfondam būtu jākompensē zaudējumi tikai tad, ja lauksaimnieks var pierādīt, ka viņš iepriekš ir veicis piesardzības pasākumus. Maksājumi būtu jāpiešķir par ražošanas zaudējumiem. Kopfondam nebūtu jāsedz cita veida zaudējumi.

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) “mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti parametri, kas zināma laikposma beigās jāsasniedz ar konkrētu mērķi raksturojošiem rezultātu rādītājiem;

(i) “mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti parametri, kas zināma laikposma beigās jāsasniedz ar konkrētu mērķi raksturojošiem rezultātu un ietekmes rādītājiem;

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ia) “politikas saskaņotība attīstībai” ir Savienības pienākums atbilstīgi LESD 208. pantam savas politikas īstenošanā ņemt vērā attīstības sadarbības mērķus un iekšpolitikas mērķu īstenošanā atturēties no nelabvēlīgiem politikas pasākumiem, kas kaitētu Savienības attīstības mērķiem;

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – ja punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ja) “vides un bioloģiskās daudzveidības noturība” ir strukturēts process, ar ko nodrošina instrumentu efektīvu pielietošanu, lai nepieļautu Savienības izdevumu nelabvēlīgu ietekmi un panāktu, ka tie maksimāli uzlabo Savienības vides un bioloģiskās daudzveidības stāvokli, balstoties uz Komisijas “Bioloģiskās daudzveidības noturības kopējo sistēmu ES budžetā”, un kas atbilst valstu noteikumiem un ieteikumiem (ja pieejami) vai starptautiski atzītiem standartiem;

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – jb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(jb) “klimatnoturība” ir process, kas nodrošina infrastruktūras izturētspēju pret klimata negatīvo iedarbību saskaņā ar valstu noteikumiem un ieteikumiem (ja pieejami) vai starptautiski atzītiem standartiem.

Grozījums Nr.60

Regulas priekšlikums

4. pants– 1. punkts – a un b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. pants

KLP stratēģiskajos plānos formulējamās definīcijas

1. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos definē, kas ir lauksaimnieciska darbība, lauksaimniecības platība, atbalsttiesīgs hektārs, īstens lauksaimnieks un gados jauns lauksaimnieks:

(a) “lauksaimniecisku darbību” definē tā, lai iekļautu gan LESD I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu ražošanu un arī kokvilnas un īscirtmeta atvasāja audzēšanu, gan lauksaimniecības platības uzturēšanu stāvoklī, kas ir piemērots noganīšanai vai kultūru audzēšanai bez īpašām sagatavošanas darbībām papildus parasto lauksaimniecības metožu un tehnikas izmantošanai;

(b) “lauksaimniecības platību” definē tā, lai aptvertu aramzemi, ilggadīgos stādījumus un ilggadīgos zālājus. Terminus “aramzeme”, “ilggadīgie stādījumi” un “ilggadīgie zālāji” dalībvalstis sīkāk precizē pēc šādas sistēmas:

(b) “lauksaimniecības platību” definē tā, lai aptvertu aramzemi, ilggadīgos stādījumus un ilggadīgos zālājus. Ainavas iezīmes var iekļaut kā lauksaimniecības platības sastāvdaļas. Terminus “aramzeme”, “ilggadīgie stādījumi” un “ilggadīgie zālāji” dalībvalstis sīkāk precizē pēc šādas sistēmas:

i) “aramzeme” ir apstrādāta augkopības zeme vai augkopībai pieejama papuves platība un ietver arī platības, kuras atstātas atmatā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999¹ 22., 23. un 24. pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005² 39. pantu, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu vai šīs regulas 65. pantu;

i) “aramzeme” ir apstrādāta augkopības zeme vai augkopībai pieejama papuves platība un var ietvert kultūru kombinēšanu ar kokiem un/vai krūmiem, lai veidotu meža aramzemes agromežsaimniecības sistēmu, un ietver arī platības, kuras atstātas atmatā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999¹ 22., 23. un 24. pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005² 39. pantu, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu vai šīs regulas 65. pantu;

ii) “ilggadīgie stādījumi” ir kultūraugi, ko neaudzē augsekā un kas nav ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības, un kas attiecīgajā zemē aug piecus gadus vai ilgāk un atkārtoti dod ražu, tostarp stādaudzētavas un īscirtmeta atvasāji;

iii) “ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības” (kopā saukti par ilggadīgajiem zālājiem) ir zeme, ko izmanto, lai dabīgi (ar pašiesēšanos) vai kultivējot (sējot) audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, kas piecus gadus vai ilgāk nav iekļauta saimniecības augsekas sistēmā, un kas piecus gadus vai ilgāk nav aparta; starp tām ir tādas citas sugas kā krūmi un/vai koki, ko var izmantot noganīšanai, un tādas citas sugas kā krūmi un/vai koki, kas ražo lopbarību, ar noteikumu, ka pārsvaru tiek saglabātas stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi;

iiia) “pagaidu zālājus” definē kā zāli vai zālaugu sugas, ko audzē aramzemē mazāk nekā piecus gadus pēc kārtas vai ilgāk par pieciem gadiem, ja notiek aršana un atkārtota sēja; tas netiek ņemts vērā attiecībā uz oglekļa dioksīda piesaistīšanu vai klimata mērķu sasniegšanu;

Dalībvalstis var arī nolemt, ka par ilggadīgiem zālājiem ir uzskatāma:

a) zeme, ko var izmantot noganīšanai un kas veido daļu no izveidotās vietējās prakses, ja stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi tradicionāli nav dominējoši ganību teritorijās, un/vai

(b) zeme, ko var izmantot noganīšanai, ja stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi ganību teritorijās nav dominējoši vai nav sastopami;

______________________

¹ Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.).

² Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. pants

Vispārīgie mērķi

ELGF un ELFLA atbalstu sniedz, lai lauksaimniecība, nodrošinājums ar pārtiku un lauku apvidi attīstītos ilgtspējīgākā veidā saskaņā ar Savienības vidiskiem un klimatiskiem mērķiem, un šis atbalsts palīdz sasniegt šādus vispārīgos mērķus:

(a) attīstīt gudru, izturētspējīgu un daudzveidīgu lauksaimniecību, kas garantē uzturdrošību;

(a) attīstīt iekļaujošu, gudru, izturētspējīgu un daudzveidīgu lauksaimniecību, kas ilgtermiņā garantē ilgtspējīgu uzturdrošību;

(b) balstīt vidprūpi un klimata darbus un veicināt Savienības vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanu;

(b) atbalstīt un uzlabot vides aizsardzību, klimata darbus un bioloģisko daudzveidību; sasniegt Savienības vidiskos un klimatiskos mērķus;

(c) stiprināt sociālekonomisko vidi lauku apvidos, gan attiecībā uz sievietēm, gan vīriešiem, panākt lauku ekonomikas līdzsvarotu teritoriālo attīstību un sekmēt, radīt un saglabāt nodarbinātību, ievērojot taisnīguma un vienlīdzības principus.

Šos mērķus papildina horizontālais mērķis – ar zināšanām, inovāciju un digitalizēšanu modernizēt lauksaimniecību un lauku apvidus, veicinot ilgtspējīgu attīstību, jaunā apgūšanu, kopīgošanu un tālāku izplatīšanu.

Šie mērķi jāsasniedz, vienlaikus cenšoties panākt ārēju konverģenci starp ES dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

Konkrētie mērķi

1. Vispārīgo mērķu sasniegšanu tuvina ar šādu konkrētu mērķu starpniecību:

(a) lai stiprinātu uzturdrošību, atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un saimniecību izturētspēju visā Savienībā;

(a) lai stiprinātu ilgtermiņa uzturdrošību, atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecisko izturētspēju visā Savienībā, nepieļaujot pārprodukciju;

(b) pastiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot konkurētspēju, tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, tehnoloģijām un digitalizāciju;

(b) pastiprināt orientēšanos uz vietējo, nacionālo un Eiropas tirgu un vairot vides ilgtspēju, ilgtermiņa konkurētspēju, tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, ieguldīšanu, tehnoloģijām un digitalizāciju, paturot prātā aprites ekonomiku;

(d) dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku;

(d) dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām, jo īpaši samazinot lauksaimniecības un pārtikas nozares radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp veicinot oglekļa piesaisti un sekvestrēšanu augsnē saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

(e) veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu;

(e) palīdzēt aizsargāt un uzlabot gaisa un ūdens kvalitāti, vienlaikus samazinot pesticīdu un antibiotiku izmantošanu, un veicināt ilgtspējīgāku ūdens lietošanu un augsnes aizsardzību un uzlabošanu;

(f) palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību, stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas;

(f) stiprināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp lauku apvidos, un apturēt un pavērst pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības zudumu, tostarp attiecībā uz apputeksnētājiem; veicināt biotopu, augstas dabas vērtības lauksaimniecības sistēmu, sugu un ainavu aizsardzību, saglabāšanu un uzlabošanu;

(g) piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību lauku apvidos;

(g) piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un jaunpienācējus lauksaimniecībā, jo īpaši mazāk apdzīvotos reģionos, sekmēt dzimumu līdztiesību un veicināt ilgtspējīgu uzņēmējdarbības attīstību lauku apvidos;

(h) veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, tostarp veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību;

(h) veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo iekļautību, dzimumu līdztiesību un vietējo un uzņēmējdarbības attīstību lauku apvidos, piemēram, apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi, tostarp veicināt ilgtspējīgu bioekonomiku, aprites ekonomiku un ilgtspējīgu lauksaimniecību un mežsaimniecību, lai panāktu sociālo un teritoriālo kohēziju;

(i) uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par pārtikas atkritumiem un par dzīvnieku labturību.

(i) uzlabot Savienības lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, rentablu lauksaimniekošanu un bioloģisko lauksaimniecību, par pārtikas atkritumu samazināšanu, kā arī par rezistences pret antimikrobiālajiem līdzekļiem novēršanu un dzīvnieku labturības uzlabošanu.

2. Konkrēto mērķu īstenošanā dalībvalstis nodrošina KLP atbalsta vienkāršošanu un veikuma faktiskumu.

2.a Dalībvalstis norāda savu ieguldījumu šajā pantā izklāstīto mērķu sasniegšanā un attiecīgi ierosina nacionālos mērķus. Vispārīgie un konkrētie mērķi, atbalsta pasākumi un nacionālie mērķi ir saskaņoti ar XI pielikumā noteiktajiem tiesību aktiem un tos papildina. Saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta V sadaļas III nodaļā, Komisija nodrošina, ka dalībvalstu plānotās intervences un attiecīgie ieguldījumi ir pietiekami, lai Savienības mērķus varētu sasniegt ar attiecīgajiem tiesību aktiem, kas izklāstīti XI pielikumā.

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. pants

Rādītāji

1. To, cik lielā mērā ir sasniegti 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktie mērķi, novērtē, pamatojoties uz kopējiem rādītājiem, kuri raksturo izlaidi, rezultātu un ietekmi. Kopējo rādītāju komplektā ietilpst:

(a) izlaides rādītāji, kas uzrāda ar atbalstītajām intervencēm panākto izlaidi;

(b) rezultāta rādītāji, kas ir saistīti ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem un ko izmanto, lai KLP stratēģiskajos plānos attiecībā uz šiem mērķiem noteiktu skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus un novērtētu, kā sekmējas virzība uz minēto mērķrādītāju sasniegšanu. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem konkrētajiem mērķiem saistītie mērķrādītāji var aptvert intervences, kuras īsteno ar attiecīgiem valsts vidiskās un klimatiskās plānošanas instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar XI pielikumā uzskaitītajiem Savienības tiesību aktiem;

(b) rezultāta rādītāji, kas ir saistīti ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem un ko izmanto, lai KLP stratēģiskajos plānos attiecībā uz šiem mērķiem noteiktu skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus un novērtētu, kā sekmējas virzība uz minēto mērķrādītāju sasniegšanu. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem konkrētajiem mērķiem saistītie mērķrādītāji attiecīgā gadījumā aptver intervences, kuras īsteno ar attiecīgiem valsts vidiskās un klimatiskās plānošanas instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar XI pielikumā uzskaitītajiem Savienības tiesību aktiem;

(c) ietekmes rādītāji, kas ir saistīti ar 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktajiem mērķiem un tiek izmantoti KLP stratēģisko plānu un pašas KLP kontekstā.

(c) ietekmes rādītāji, kas ir saistīti ar 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktajiem mērķiem un tiek izmantoti, lai atbalstītu kvantitatīvu darbības mērķu noteikšanu KLP stratēģisko plānu kontekstā un lai izvērtētu panākto progresu virzībā uz KLP mērķiem.

Kopējie izlaides, rezultāta un ietekmes rādītāji ir izklāstīti I pielikumā.

2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt I pielikumu grozošus deleģētos aktus, ar kuriem kopējos izlaides, rezultāta un ietekmes rādītājus koriģē, lai uzlabotu VII sadaļas I nodaļā minēto veikuma satvaru un ņemtu vērā to piemērošanas pieredzi un vajadzības gadījumā grozītu vai pievienotu jaunus rādītājus.

2.a Komisija veic starpposma novērtējumu par I pielikumā iekļauto izlaides, rezultāta un ietekmes rādītāju lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu un saskanību, līdztekus veicot 127. pantā noteikto daudzgadu izvērtēšanas plāna veikuma novērtējumu. Ziņojums ir daļa no ietekmes novērtējuma un priekšlikumiem saistībā ar KLP plānošanu, kam jāsākas 2028. gadā.

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

9. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu intervences pasākumu sagatavošanā, īstenošanā un novērtēšanā, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un apkarotu dzimumu diskrimināciju.

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.a pants

Ilgtspējīga attīstība

KLP stratēģisko plānu mērķus īsteno saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu un mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai KLP īpašo mērķu sagatavošanā un īstenošanā tiktu veicināta vides aizsardzības prasību ievērošana, resursefektivitāte, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, biodaudzveidība, katastrofu izturētspēja, kā arī riska mazināšana un novēršana. Intervences plāno un veic saskaņā ar attīstības politikas saskaņotības principu, kā noteikts LESD 208. pantā. Šo stratēģisko konsekvenci Komisija pārbauda saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta V sadaļas III nodaļā.

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

9.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.b pants

Atbilstība Parīzes nolīgumam

1. KLP stratēģisko plānu mērķus īsteno atbilstoši Parīzes nolīgumam un nolūkā sasniegt Parīzes nolīgumā izklāstītos vispārējos mērķus un pildīt saistības, ko uzliek Savienības un dalībvalstu nacionāli noteiktais devums.

2. KLP mērķis ir līdz 2027. gadam par 30 % samazināt lauksaimniecības un pārtikas nozares radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka to KLP stratēģiskie plāni atbilst jau noteiktajiem ilgtermiņa nacionālajiem mērķrādītājiem, kas izklāstīti XI pielikumā minētajos leģislatīvajos instrumentos vai no tiem izriet, un šā panta 2. punktā noteiktajiem mērķiem.

4. Komisija pirms KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas pārliecinās, ka visi stratēģiskajos plānos noteiktie mērķi un pasākumi kopā nodrošinās šajā pantā noteikto klimatisko mērķu sasniegšanu.

5. Lai visā Savienībā saglabātu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus, Komisija raugās, lai katras dalībvalsts nacionālie klimatiskie mērķrādītāji un pasākumi būtu līdzīgi.

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.a pants

KLP globālā dimensija

1. LESD 208. pants paredz, ka Savienība un dalībvalstis nodrošina, lai visās KLP intervencēs tiktu ņemti vērā attīstības sadarbības mērķi, kā arī ievērotas tiesības uz pārtiku un tiesības uz attīstību.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka KLP stratēģiskie plāni pēc iespējas palīdz laikus sasniegt mērķus, kas noteikti Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, jo īpaši 2. IAM, 10. IAM, 12. IAM un 13. IAM, kā arī Parīzes nolīguma mērķus. Tādēļ KLP intervences:

i) palīdz gan Savienībā, gan partnervalstīs attīstīt dažādotu un ilgtspējīgu lauksaimniecību un izturētspējīgas agroekoloģiskās prakses;

ii) palīdz gan Savienībā, gan partnervalstīs saglabāt sēklu, kultūraugu un lauksaimniecības un piejaucēto dzīvnieku un saistīto savvaļas sugu ģenētisko daudzveidību;

iii) palīdz gan Savienībā, gan partnervalstīs izmantot potenciālu, kāds piemīt mazajiem lauksaimniekiem un mazajiem lauksaimniecības uzņēmumiem, jo īpaši sievietēm lauksaimniecēm, pirmiedzīvotājiem, kuri aktīvi piedalās lauksaimnieciskajā ražošanā, un ganību lopkopjiem;

iv) palīdz gan Savienībā, gan partnervalstīs attīstīt vietējas pārtikas sistēmas un vietējus un reģionālus tirgus nolūkā mazināt atkarību no pārtikas importa un saīsināt pārtikas ķēdes;

v) izbeidz tādu tirdzniecības praksi, kas kropļo globālo tirdzniecību lauksaimniecības produktu tirgos;

vi) pilnībā integrē klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus;

vii) ievēro principu, ka klimats ir svarīgāks par tirdzniecību.

3. Regulāri tiek izvērtēta KLP atbilstība politikas saskaņotības attīstībai principam, cita starpā izmantojot datus, ko nodrošina 119.a pantā paredzētais uzraudzības mehānisms. Komisija iesniedz Padomei un Eiropas Parlamentam ziņojumu par novērtējuma rezultātiem un Savienības politisko risinājumu.

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11. pants

Princips un darbības joma

1. Savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis iekļauj nosacījumu sistēmu, ar kuru saskaņā šīs sadaļas II un III nodaļā paredzēto tiešo maksājumu vai 65., 66. un 67. pantā paredzēto ikgadējo piemaksu saņēmējiem administratīvos sodus piemēro tad, ja tie (attiecīgā gadījumā) neievēro III pielikumā minētās Savienības tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un KLP stratēģiskajā plānā noteiktos III pielikumā minētos laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus šādās konkrētās jomās:

(a) klimats un vide;

(a) klimats un vide, tostarp ūdens, gaiss, augsne, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi;

(b) sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība un augu veselība;

2. KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamie noteikumi par administratīvajiem sodiem ir saskanīgi ar Regulas (ES) [HZR] IV sadaļas IV nodaļas prasībām.

2. KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamie noteikumi par efektīvu un atturošu administratīvo sodu sistēmu ir saskanīgi ar Regulas (ES) [HZR] IV sadaļas IV nodaļas prasībām.

3. Tiesību aktus, kas attiecībā uz tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām minēti III pielikumā, piemēro tajā redakcijā, kurā tie ir kļuvuši piemērojami, bet direktīvas – tādā veidā, kā tās īstenotas dalībvalstīs.

4. Šajā iedaļā “tiesību aktos noteikta pārvaldības prasība” ir katra atsevišķa Savienības tiesību aktos noteiktā pārvaldības prasība, kas minēta III pielikumā, ir noteikta ar kādu konkrētu tiesību aktu un pēc būtības atšķiras no visām pārējām prasībām tajā pašā tiesību aktā.

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

12. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12. pants

Dalībvalstu pienākumi attiecībā uz labu lauksaimniecisko un vidisko stāvokli

1. Dalībvalstis nodrošina to, lai visās lauksaimniecības platībās, tostarp zemē, ko vairs neizmanto ražošanai, saglabātos labs lauksaimnieciskais un vidiskais stāvoklis. Dalībvalstis, ievērojot III pielikumā minēto standartu galvenos mērķus, un ņemot vērā raksturīgās attiecīgo platību īpašības – tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantojumu, augseku, lauksaimniecības praksi un saimniecību struktūru –, valsts vai reģiona līmenī nosaka minimālos standartus, kurus piemēro ar labu zemes lauksaimniecisko un vidisko stāvokli saistītā atbalsta saņēmējiem.

1. Dalībvalstis nodrošina to, lai visās lauksaimniecības platībās, tostarp zemē, ko vairs neizmanto ražošanai, saglabātos labs lauksaimnieciskais un vidiskais stāvoklis. Dalībvalstis, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, ievērojot III pielikumā minēto standartu galvenos mērķus, saskaņā ar XI pielikumā minētajiem tiesību aktiem un tos papildinot, valsts vai reģiona līmenī nosaka minimālos standartus, kurus piemēro ar labu zemes lauksaimniecisko un vidisko stāvokli saistītā atbalsta saņēmējiem. Lai sasniegtu 6. panta 1. punkta d), e), f) un i) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus, dalībvalstis ņem vērā raksturīgās attiecīgo platību īpašības – tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantojumu, augseku, lauksaimniecības praksi un saimniecību struktūru.

2. Dalībvalstis minimālos standartus nosaka tikai tādiem galvenajiem mērķiem, kas izklāstīti III pielikumā. Tomēr attiecībā uz III pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem un ar tiem saistītajiem standartiem dalībvalstis var noteikt savus papildu standartus.

2.a Komisija novērtē dalībvalstu noteikto standartu saskaņā ar 106. pantā paredzēto procedūru, ņemot vērā prasīto standarta efektivitāti un to, vai pastāv alternatīvas.

3. Dalībvalstis izveido sistēmu, ar kuru ieinteresētajiem saņēmējiem nodrošina III pielikumā attiecībā uz barības vielām un izmaksu samazināšanu minēto Lauku saimniecības ilgtspējas rīku ar minimālo saturu un funkcijām, kas noteiktas minētajā pielikumā. Lai nodrošinātu šā instrumenta efektīvu izmantošanu un īstenošanu, Komisija dalībvalstīm nodrošina atbilstīgu pārejas periodu.

Komisija var dalībvalstīm palīdzēt ar šā rīka un ar datu glabāšanas un apstrādes pakalpojumu prasību izstrādi.

4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus par laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa noteikumiem, tostarp noteikt ilggadīgo zālāju īpatsvara saglabāšanas sistēmas elementus, proti, noteikt attiecībā uz barības vielām un izmaksu samazināšanu izstrādātā Lauku saimniecības ilgtspējas rīka formātu un šo rīku papildinošo elementu un funkciju minimumu.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus par laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa noteikumiem force majeure gadījumos, tostarp dabas katastrofas, epidēmijas un augu slimību gadījumā.

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13. pants

Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi

1. Dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā iekļauj pakalpojumu sistēmu, kura lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem, tostarp attiecīgā gadījumā meža īpašniekiem, nodrošina konsultācijas par zemes apsaimniekošanu un lauku saimniecības vadīšanu (“lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi”).

2. Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver ekonomisko, vidisko un sociālo dimensiju un sekmē ilgtspējīgai un rentablai ražošanai vajadzīgo prasmju un zināšanu apguvi, izmantojot pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju. Tos iestrādā saistītajā pakalpojumu struktūrā, kurā lauksaimniecības konsultanti, pētnieki, lauksaimnieku organizācijas un citas attiecīgas ieinteresētās personas kopā veido lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS).

3. Dalībvalstis nodrošina, lai sniegtās lauksaimnieciskās konsultācijas būtu objektīvas un lai konsultantiem nebūtu interešu konflikta.

3. Dalībvalstis nodrošina, lai sniegtās lauksaimnieciskās konsultācijas būtu objektīvas un lai konsultantiem nebūtu interešu konflikta, kā arī lai lauksaimnieciskie konsultāciju pakalpojumi būtu pielāgoti dažādiem lauku saimniecību veidiem un ražošanas modeļiem.

3.a Komisija nosaka lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumu minimālos standartus attiecībā uz sniegto konsultāciju kvalitāti, neatkarību un teritoriālo tvērumu.

4. Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver vismaz:

(a) visas lauksaimniekiem un citiem KLP stratēģiskajā plānā noteiktiem saņēmējiem piemērojamās prasības, nosacījumus un pārvaldības saistības, tostarp nosacījumu sistēmas paredzētās prasības un standartus, atbalsta shēmu nosacījumus, kā arī informāciju par finanšu instrumentiem un darījumdarbības plāniem, kas izveidoti saskaņā ar KLP stratēģisko plānu;

(b) prasības, ko dalībvalstis noteikušas, lai īstenotu Direktīvu 2000/60/EK, Direktīvu 92/43/EEK, Direktīvu 2009/147/EK, Direktīvu 2008/50/EK, Direktīvu (ES) 2016/2284, Regulu (ES) 2016/2031, Regulu (ES) 2016/429, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009³⁰ 55. pantu un Direktīvu 2009/128/EK;

(b) prasības, ko dalībvalstis noteikušas, lai īstenotu Direktīvu 2000/60/EK, Direktīvu 92/43/EEK, Direktīvu 2009/147/EK, Direktīvu 2008/50/EK, Direktīvu (ES) 2016/2284, Regulu (ES) 2016/2031, Īstenošanas regulas (ES) 2013/485, (ES) 2018/783, (ES) 2017/784 un (ES) 2018/785, Regulu (ES) 2016/429, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009³⁰ 55. pantu un Direktīvu 2009/128/EK, Direktīvu 98/58/EK, Direktīvu 1999/74/EK, Direktīvu 2007/43/EK, Direktīvu 2008/119/EK, Direktīvu 2008/120/EK, Regulu (EK) 2008/543 un Regulu (EK) Nr. 1/2005, vienlaikus veicinot pāreju uz agroekoloģisku praksi;

(ba) pāreju uz agroekoloģisku praksi, ietverot agromežsaimniecību, un šādas prakses uzturēšanu;

(bb) Saimniecību ilgtspējības instrumentu barības vielām un izmaksu samazināšanai, kā minēts 12. panta 3. punktā;

(c) lauksaimniecisko praksi, kas novērš mikrobu rezistences veidošanos un ir minēta paziņojumā “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai”³¹;

(d) 70. pantā minēto riska pārvaldību;

(e) atbalstu inovācijai, jo īpaši 114. pantā minētās Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” darbības grupu projektu sagatavošanai un īstenošanai;

(f) lauksaimniecisko un lauku apvidu digitālo tehnoloģiju izstrādi, kas minēta 102. panta b) punktā.

(fa) atbalstu un palīdzību jaunajiem lauksaimniekiem un jaunpienācējiem piecus gadus pēc uzņēmējdarbības sākšanas;

(fb) ražotāju organizāciju izveidi un attīstību.

______________________

³⁰Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

______________________

³¹Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai (COM(2017) 339 final).

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

3. virsraksts – 1. nodaļa – 3.a iedaļa (jauna) – 13.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a iedaļa

Bioloģiskā lauksaimniecība

13.a pants

Bioloģiskā lauksaimniecība

Kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/848^1a, bioloģiskā lauksaimniecība ir sertificēta lauksaimniecības sistēma, kas var palīdzēt sasniegt daudzus KLP konkrētos mērķus, kuri izklāstīti šīs regulas 6. panta 1. punktā. Ņemot vērā bioloģiskās lauksaimniecības ieguvumus, kā arī augošo pieprasījumu pēc tās, kas joprojām apsteidz ražošanas pieaugumu, dalībvalstīm jāizvērtē atbalsta līmenis, kāds nepieciešams lauksaimniecības zemei, ko apsaimnieko bioloģisko produktu sertifikācijas ietvaros. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj analīzi par bioloģiskās nozares ražošanu, paredzamo pieprasījumu, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības potenciālu sasniegt KLP mērķus, un tās izvirzītos mērķus palielināt bioloģiski apsaimniekoto lauksaimniecības zemju īpatsvaru, kā arī attīstīt visu bioloģiskās apgādes ķēdi. Balstoties uz minēto novērtējumu, dalībvalstis nosaka atbilstošu atbalsta līmeni pārejai uz bioloģisku ražošanu un šādas ražošanas uzturēšanu, nodrošinot 65. pantā minētos lauku attīstības pasākumus vai īstenojot 28. pantā minētās ekoshēmas, vai veicot abus minētos pasākumus, un dalībvalstis nodrošina, ka atvēlētais budžets atbilst paredzētajam bioloģiskās ražošanas pieaugumam.

___________________

^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14. pants

Tiešo maksājumu intervenču veidi

1. Šajā nodaļā paredzētās intervences var izpausties kā atsaistītie un saistītie tiešie maksājumi.

2. Atsaistītie tiešie maksājumi ir šādi:

(a) ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts;

(b) ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts;

(d) klimatiskās un vidiskās shēmas.

3. Saistītie tiešie maksājumi ir šādi:

(a) saistītais ienākumu atbalsts;

(b) kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu.

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

14.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14.a pants

Šādas atbalsta saņēmēju kategorijas nav tiesīgas saņemt ienākumu atbalstu no ELVGF:

(a) valsts vai reģionu politiķi vai ierēdņi, kas tieši vai netieši atbild par KLP subsīdiju piešķiršanas plānošanu, pārvaldību vai uzraudzību;

(b) šā punkta a) apakšpunktā minēto personu ģimenes locekļi.

Pamatojums

Ņemot vērā plaši izplatītās interešu konfliktu problēmas, nav vēlams, lai lauksaimniecības ministri, ierēdņi, parlamentu lauksaimniecības komiteju locekļi vai šo personu ģimenes locekļi pieņemtu lēmumus par ienākumu atbalstu.

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

15. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15. pants

Maksājumu samazināšana

1. Tiešo maksājumu summu, kura konkrētā kalendārajā gadā lauksaimniekam piešķirama saskaņā ar šo nodaļu un kuras apjoms pārsniedz 60 000 EUR, dalībvalstis samazina šādi:

1. Tiešo maksājumu summu, kura konkrētā kalendārajā gadā lauksaimniekam piešķirama saskaņā ar šo nodaļu, dalībvalstis ierobežo līdz 80 000 EUR:

(a) vismaz par 25 %, ja summa ir robežās no 60 000 līdz 75 000 EUR;

(b) vismaz par 50 %, ja summa ir robežās no 75 000 līdz 90 000 EUR;

(d) par 100 %, ja summa pārsniedz 100 000 EUR.

2. Pirms 1. punkta piemērošanas dalībvalstis no tiešo maksājumu summas, kura konkrētā kalendārajā gadā lauksaimniekam piešķirama saskaņā ar šo nodaļu, atskaita:

2. Pirms 1. punkta piemērošanas dalībvalstis no tiešo maksājumu summas, kura konkrētā kalendārajā gadā lauksaimniekam piešķirama saskaņā ar šo nodaļu, atskaita maksājumus, kas saskaņā ar 28. pantu piešķirti klimatiskām un vidiskām shēmām.

(a) lauksaimnieka deklarētās ar lauksaimniecisku darbību saistītās algas, tostarp ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas, un

(b) tādam regulāram un neapmaksātam darbam atbilstošās izmaksas, kuru saistībā ar lauksaimniecisku darbību veic attiecīgajā saimniecībā strādājošas personas, kas algu nesaņem vai saņem mazāku atalgojumu nekā to, kādu parasti maksā par sniegtajiem pakalpojumiem, bet kas tiek atalgotas ar lauksaimnieciskās darījumdarbības saimniecisko rezultātu starpniecību.

3. Maksājumu samazināšanas rezultātā iegūtās aplēstās summas galvenokārt izlieto ilgtspēju sekmējošajam pārdalošajam ienākumu papildatbalstam un pēc tam – citām atsaistīto tiešo maksājumu intervencēm.

3. Maksājumu samazināšanas rezultātā iegūtās aplēstās summas galvenokārt izlieto klimatiskām un vidiskām shēmām un pēc tam, izdarot pārvietojumu, ELFLA ietvaros veiktām intervencēm, kā izklāstīts IV nodaļā. Šādu pārvietojumu uz ELFLA atspoguļo KLP stratēģiskā plāna finanšu tabulās, un 2023. gadā to var pārskatīt saskaņā ar 90. pantu. Uz minēto pārvietojumu neattiecas saskaņā ar 90. pantu noteiktais maksimālais apmērs, ko piemēro līdzekļu pārvietojumiem no ELGF un ELFLA.

Minētās summas dalībvalstis drīkst arī pilnībā vai daļēji izmantot, lai finansētu ilgtspēju sekmējošu pārdalošo ienākumu papildatbalstu vai citas atsaistīto tiešo maksājumu intervences.

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

17. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Ar atbalstu, kas noteikts saskaņā ar šo apakšiedaļu, nekādā gadījumā neatbalsta ražošanas sistēmas, kas negatīvi ietekmē vidi vai trešās valstis, vai ir pretrunā XI pielikumā minētajiem tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

17. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.b Šajā apakšiedaļā minēto atbalstu neizmanto, lai finansētu dzīvnieku blīvaudzēšanas darbības.

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Attiecībā uz līdzīgos sociālekonomiskos un agronomiskos apstākļos esošām teritoriju grupām dalībvalstis var nolemt par hektāru izmaksājamā ienākumu pamatatbalsta summu diferencēt.

svītrots

Pamatojums

Mēs vēlamies, lai KLP būtu taisnīga gan dalībvalstīs, gan to starpā. Neraugoties uz šā punkta formulējumu, ar to ļauj dalībvalstīm turpināt kropļojošo attieksmi pret zemieņu laukkopību, vienlaikus diskriminējot aktīvos lauksaimniekus, kuri nodrošina sabiedrisku labumu dažkārt skarbos apstākļos augstieņu ganībās vai jaukta izmantojuma platībās, kas bieži vien nozīmē ekoloģiski augstvērtīgu lauksaimniecību.

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

20. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

20. pants

Maksājumtiesību vērtība un konverģence

2. Dalībvalstis var nolemt maksājumtiesību vērtību diferencēt saskaņā ar 18. panta 2. punktu.

3. Dalībvalstis vēlākais līdz 2026. pieprasījumu gadam nosaka maksājumtiesību vērtības maksimālo līmeni dalībvalstī vai katrā saskaņā ar 18. panta 2. punktu noteiktajā teritoriju grupā.

6. Šā panta 4. un 5. punkta izpildei vajadzīgos maksājumtiesību vērtības pieaugumus dalībvalstis finansē, izmantojot 3. punkta piemērošanas rezultātā iegūtās varbūtīgās summas un vajadzības gadījumā samazinot atšķirību starp maksājumtiesību vienības vērtību, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu, un to vidējo summu par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam par 2026. pieprasījumu gadu plānota attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, un paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā.

Dalībvalstis var nolemt minēto samazinājumu piemērot visām maksājumtiesībām vai daļai maksājumtiesību, kuru vienības vērtība noteikta saskaņā ar 1. punktu un pārsniedz to vidējo summu par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam par 2026. pieprasījumu gadu plānota attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, un paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba) lai sasniegtu 6. panta 1. punkta h) apakšpunktā minēto mērķi, dalībvalstis a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos var apsvērt iespēju vajadzības gadījumā priekšroku dot sievietēm.

Pamatojums

Lielāku sieviešu līdzdalību saimnieciskajā darbībā ir jāveicina kā daļa no konkrētajiem mērķiem nolūkā sasniegt vispārējos mērķus.

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

26. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

26. pants

Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts

1. Ilgtspēju sekmējošu pārdalošu ienākumu papildatbalstu (“pārdalošais ienākumu papildatbalsts”) dalībvalstis paredz saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

4. Konkrētam pieprasījumu gadam plānotā summa par hektāru nepārsniedz tiešo maksājumu vidējo summu par hektāru, kuru valstī maksā attiecīgajā pieprasījumu gadā.

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pildot 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi “piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus” un pienākumu vismaz 4 % no summām, ko dalībvalsts iedala tiešajiem maksājumiem, saskaņā ar 86. panta 4. punktu atvēlēt šim mērķim, dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri ir tiesīgi saņemt 17. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu un kuri dibina savu pirmo lauku saimniecību, vai kuri lauku saimniecību izveidojuši piecus gadus pirms gados jauniem lauksaimniekiem paredzēto maksājumu pieteikuma iesniegšanas, ar nosacījumu, ka šie maksājumi tiek izmantoti ilgtspējīgai ražošanai un ka ienākumi/ finanšu aktīvi nepārsniedz 15. pantā noteikto maksimālo summu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, gados jaunie lauksaimnieki, kuri Regulas (ES) Nr. 1307/2013 piemērošanas pēdējā gadā saņēmuši šīs regulas 50. pantā minēto atbalstu, var saņemt šajā pantā minēto atbalstu uz laiku, kas nepārsniedz šā panta 3. punktā noteikto maksimālo laikposmu.

Pamatojums

Nodokļu maksātāju naudu nepiešķir gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuriem nauda nav vajadzīga vai kuri to izmantotu intensifikācijas nolūkā, kas ir pretrunā 5. un 6. panta mērķiem.

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

28. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

28. pants

Klimatiskās un vidiskās shēmas

1. Brīvprātīgu klimatisko, vidisko shēmu (“ekoshēmu”) un dzīvnieku labturības satvarā sniegtu atbalstu dalībvalstis paredz un sniedz saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā, kā arī dalībvalstis nosaka, ka minimālā finansējuma daļa ir vismaz 30 % no attiecīgajiem valstu piešķīrumiem, kā izklāstīts IV pielikumā.

2. Ar šā veida intervenci dalībvalstis atbalsta īstenus lauksaimniekus, kuri apņemas savos atbalsttiesīgajos hektāros piekopt klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi.

2. Ar šā veida intervenci dalībvalstis atbalsta īstenus lauksaimniekus vai lauksaimnieku grupas, kas apņemas savos atbalsttiesīgajos hektāros piekopt, saglabāt un veicināt klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi un sistēmas.

3. Dalībvalstis izveido klimatam un videi labvēlīgas lauksaimniecības prakses paņēmienu sarakstu.

3. Komisija saskaņā ar 138. pantu pieņem deleģēto aktu, ar ko papildina šo regulu, lai izveidotu Savienības sarakstu ar klimatam un videi labvēlīgas lauksaimniecības prakses paņēmieniem, ņemot vērā šā panta 4. punktā minētos nosacījumus.

Dalībvalstis papildus izveido valstu sarakstus ar klimatam un videi labvēlīgas lauksaimniecības prakses paņēmieniem, izvēloties no tiem, kas iekļauti pirmajā daļā minētajā Savienības sarakstā. Dalībvalstis priekšroku dod shēmām, kas sniedz papildu ieguvumus, veicina sinerģiju un uzsver integrētu pieeju.

Komisija, dalībvalstīm izstrādājot savus sarakstus, sniedz nepieciešamos norādījumus sadarbībā ar Eiropas un valstu kopējās lauksaimniecības politikas tīkliem, kā noteikts 113. pantā, lai veicinātu paraugprakses apmaiņu, uzlabotu zināšanu bāzi un risinājumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos konkrētos vidiskos un klimatiskos mērķus. Īpašu uzmanību pievērš to pasākumu un shēmu iespējamai atkārtošanai, kas pielāgoti konkrētiem vietējiem, reģionāliem vai valsts un/vai vidiskiem apstākļiem vai ierobežojumiem.

Pienācīgi pamatotos gadījumos valstu sarakstos var iekļaut papildu shēmas, kuras nav iekļautas Savienības sarakstā, ja to apstiprina Komisija saskaņā ar 106. un 107. pantā noteikto procedūru.

Izstrādājot sarakstus, Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka V sadaļas III nodaļā minētajā procesā saraksti tiek veidoti kā lauksaimniecības un vides iestāžu kopīgi centieni un sadarbībā ar ekspertiem.

Komisija katru gadu (vai reizi divos gados) izvērtē valstu sarakstus, ņemot vērā prasīto efektivitāti un to, vai pastāv alternatīvas sistēmas un vai shēmas veicina 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minēto konkrēto vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanu. Novērtējumus dara publiski pieejamus un neatbilstības/ negatīva novērtējuma gadījumā dalībvalstis ierosina grozījumus valstu sarakstos un shēmās saskaņā ar 107. pantā noteikto procedūru.

4. Šos praktiskos paņēmienus izstrādā tā, lai ar tiem sasniegtu vienu vai vairākus no 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem, un saistībā ar f) apakšpunktā minēto mērķi pienācīga uzmanība jāpievērš augstas dabas vērtības lauksaimniecībai un Natura 2000 atbilstīgai lauksaimniecībai.

5. Šā veida intervencēs dalībvalstis maksā tikai tiem saņēmējiem, kuri apņēmušies:

(a) pārsniegt attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu;

(b) pārsniegt prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un dzīvnieku labturību, kā arī citas obligātās prasības, kas noteiktas ar valsts un Savienības tiesību aktiem;

(c) pārsniegt nosacījumus, kas saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu paredzēti attiecībā uz lauksaimniecības platības uzturēšanu noteiktā stāvoklī;

(d) pildīt saistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 65. pantu.

(d) pildīt saistības vai papildsaistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 65. pantu.

6. Ekoshēmu atbalstu paredz par atbalsttiesīgu hektāru piešķirama ikgadēja maksājuma veidā, proti, vai nu kā

6. Ekoshēmu atbalstu paredz par atbalsttiesīgu hektāru vai par saimniecību piešķirama ikgadēja maksājuma veidā, proti, vai nu kā

(a) maksājumus, kuri papildina šīs iedaļas 2. apakšiedaļā noteikto ienākumu pamatatbalstu, vai

(b) maksājumus, ar kuriem saņēmējiem pilnībā vai daļēji kompensē 65. pantā noteikto apņemšanos rezultātā radušās papildu izmaksas un negūtos ienākumus.

6.a Dalībvalstis var prasīt obligātu dalību konkrētās ekoshēmās platībās ar augstu dabas vērtību vai tad, ja tas pienācīgi pamatots nolūkā sasniegt vienu vai vairākus 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos konkrētos vidiskos un klimatiskos mērķus.

6.b Dalībvalstis uz ekoshēmām neattiecina iespējamo maksājumu samazinājumu, kā noteikts 15. pantā, vai maksimālo finansējuma līmeni.

7. Dalībvalstis nodrošina, lai šā panta intervences būtu saskaņā ar 65. panta intervencēm.

8. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem paredz sīkākus noteikumus par ekoshēmām.

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

28.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

28.a pants

Dabiskie vai citi apgabalam specifiski ierobežojumi

1. Lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punktā minētos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt maksājumus par dabiskiem un citiem apgabalam specifiskiem ierobežojumiem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

2. Šos maksājumus īsteniem lauksaimniekiem piešķir par apgabaliem, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantu.

3. Šāda veida intervencēs dalībvalstis maksājumus var piešķirt vienīgi nolūkā saņēmējiem kompensēt papildu izmaksas un negūtos ienākumus saistībā ar attiecīgā apgabala dabiskiem vai citiem apgabalam specifiskiem ierobežojumiem.

4. Šā panta 3. punktā minētās papildu izmaksas un negūtos ienākumus attiecībā uz dabiskiem vai citiem apgabalam specifiskiem ierobežojumiem aprēķina, salīdzinot ar apgabaliem, kuros dabisku vai citu apgabalam specifisku ierobežojumu nepastāv.

5. Maksājumus piešķir reizi gadā par hektāru.

6. Dalībvalstis nosaka minimālo un maksimālo procentuālo daļu no kopējā ELGF ieguldījuma šajā pantā minētajām intervencēm. Izdevumi par pastāvīgām cenām no izdevumiem, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 31. pantu, atšķiras ne vairāk kā par 20 %.

Pamatojums

Pārceļot šo pantu uz pirmo pīlāru, vairāk naudas paliek otrajā pīlārā, ko izlietot vidiskiem un klimatiskiem pasākumiem.

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

29. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Saistīto ienākumu atbalstu paredz par hektāru vai par dzīvnieku piešķirama ikgadēja maksājuma veidā.

3. Saistīto ienākumu atbalstu paredz par hektāru vai par dzīvnieku piešķirama ikgadēja maksājuma veidā, kam dalībvalstis var noteikt griestus, lai nodrošinātu labāku atbalsta sadalījumu.

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

29. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Komisija saskaņā ar V sadaļas III nodaļu nodrošina, ka saistīto atbalstu mājlopiem piešķir tikai tām saimniecībām, kas attiecīgajā upes baseinā saglabā noteiktu maksimālo lopkopības blīvumu, kā definēts Direktīvā 2000/60/EK.

Pamatojums

Tā kā saistītais ienākumu atbalsts bieži vien tiek piešķirts intensīvajai gaļas un piena lopkopībai un lai mazinātu pārprodukcijas negatīvo ietekmi, sevišķi uz klimatu, kā arī uz saimniecības ieņēmumiem, atbalsts jāsniedz vien tādām saimniecībām, kas nepārsniedz ganāmpulka blīvumu, un tam būtu jāpalīdz lauksaimniekiem pāriet uz lielākā mērā dažādotiem ražošanas modeļiem. Šā pasākuma mērķis ir arī novērst pārprodukciju. Maksimālo ganāmpulka blīvumu var pielāgot reģionālajām īpatnībām, pamatojoties uz ŪPD upju baseinu apsaimniekošanas plāniem.

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

29. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.b Ja dalībvalsts savā KLP stratēģiskajā plānā ierosina brīvprātīgu saistīto atbalstu, kā paredzēts 106. pantā, Komisija nodrošina, ka:

(a) atbalsts atbilst nekaitēšanas principam;

(b) pastāv acīmredzama vidiska vai sociāla vajadzība vai ieguvumi, par ko liecina empīriski kvantificējami un neatkarīgi verificējami pierādījumi;

(c) atbalsts tiek izmantots, lai apmierinātu Savienības uzturdrošības vajadzības, un nerada kropļojumus iekšējos vai starptautiskajos tirgos;

(d) saistītā ienākumu atbalsta piešķiršana nerada tirdzniecības situāciju, kas nelabvēlīgi ietekmē agropārtikas nozares investīciju, ražošanas un pārstrādes attīstību jaunattīstības partnervalstīs;

(e) brīvprātīgais saistītais atbalsts netiek piešķirts tirgiem, kas ir krīzes situācijā pārprodukcijas vai pārmērīga piedāvājuma dēļ;

(f) lopkopībā atbalsts tiek piešķirts tikai tad, ja attiecīgais ganāmpulka blīvums ir zems un nepārsniedz attiecīgo Direktīvā 2000/60/EK paredzēto upju baseinu ekoloģisko kapacitāti un ja atbalsts ir saistīts ar pietiekamām lopbarības vai ganību platībām, kas uzturamas bez ārējiem resursiem.

Ja a) līdz f) apakšpunktā minētie nosacījumi tiek izpildīti, Komisija var apstiprināt, vai, koordinējot darbu ar attiecīgo dalībvalsti, kā izklāstīts šīs regulas 115. un 116. pantā, pielāgot attiecīgās dalībvalsts ierosinātos mainīgos lielumus.

Pamatojums

Saistītais ienākumu atbalsts būtu jāpiešķir ar zināmiem nosacījumiem, ja tiek ievēroti stingri ilgtspējas kritēriji, jo šāds atbalsts kropļo gan ES iekšējo, gan ārējo tirgu, radot ražošanas pārcelšanu no vienām dalībvalstīm uz citām vai no dalībvalstīm un trešām valstīm.

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saistīto ienākumu atbalstu drīkst piešķirt tikai šādām nozarēm un to produkcijai vai īpašiem saimniekošanas veidiem, kas pārsniedz minimālos tiesību aktos noteiktos dzīvnieku labturības vai vides standartus, vai ja to uzturēšanai ir svarīgi ekonomiski, sociāli vai vidiski iemesli un to nepieciešamība ir pamatota saskaņā ar V sadaļas III nodaļā izklāstīto procedūru, sniedzot empīriskus, kvantificējamus un neatkarīgi pārbaudāmus pierādījumus: labība, eļļas augi, proteīnaugi, pākšaugi, lini, kaņepes, rīsi, rieksti, cietes kartupeļi, piens un piena produkti, sēklas, aitas gaļa un kazas gaļa, liellopu un teļa gaļa, olīveļļa, zīdtārpiņi, sausā lopbarība, apiņi, cukurniedres un cigoriņi, augļi un dārzeņi.

Pamatojums

Coupled income support should be conditional to the respect of strict sustainability criteria since it creates distortions both in the internal EU market and externally, displacing production to some member states (MS) either from other MS or from third countries. Agrofuels shall not be granted coupled support because of their doubtful climate efficiency. Coupled income support to the sugar beet sector artificially stimulates overproduction, which in turn drives down prices for the producers across the Union and creates market distortions both inside and outside of the Union (see recent research by Wageningen Economic Research).

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

31. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Saņēmēji ir tiesīgi saņemt saistītā atbalsta maksājumus tikai tad, ja to ražošanas standarti ir augstāki nekā attiecīgie spēkā esošie minimālie vidiskie un dzīvnieku labturības standarti.

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

31. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja saistītais ienākumu atbalsts ir par liellopiem vai aitām un kazām, dalībvalstis izvirza atbalsttiesīguma priekšnosacījumu, kurš prasa dzīvniekus identificēt un reģistrēt attiecīgi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1760/2000³² vai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 21/2004³³. Tomēr, neskarot citus atbalsttiesīguma nosacījumus, liellopus vai aitas un kazas uzskata par atbalsttiesīgām arī tad, ja identificēšanas un reģistrēšanas prasības tiek izpildītas līdz konkrētai attiecīgā pieprasījumu gada dienai, kura jānosaka dalībvalstīm.

2. Saistīto ienākumu atbalstu var piešķirt tikai tad, ja:

(a) dalībvalsts pierāda, ka tā ir vienīgā atlikusī iespēja, jo īpaši attiecībā uz ganību sistēmām, kurās vidiskās shēmas vai nesaistītus maksājumus var būt grūti īstenot dēļ tā, ka ganības tiek izmantotas kopīgi vai tās ir vasaras ganības;

(b) dalībvalsts pierāda, ka tās segušas faktiski radušās papildu izmaksas un negūtos ienākumus, lai sasniegtu 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus.

__________________

³² Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).

³³ Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

31. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot pirmo daļu, atbalstu nepiešķir intensīvai lopkopībai. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, kuros ir definēti intensīvās lopkopības sistēmu veidi, uz kuriem saistītais atbalsts nav attiecināms, tādējādi liedzot iespēju atbalstu saņemt par piena produktiem, liellopiem vai aitām un kazām, ja pastāv neatbilstība starp atbalsttiesīgo hektāru skaitu un dzīvnieku skaitu. Šajā noteikumā ņem vērā ganīšanas vai vasaru ganību praksi.

Pamatojums

Already in the Special Report No 11/2012 it reads that without explicit and sufficient targeting provisions coupled aid may have the effect of subsidising more intensive animal farming methods. This did not improve and this model should change with the next reform. It is extensive animal farming, linked to traditional practice, high-nature value ecosystems, and possibly even fire prevention herding, that is threatened, and rural areas where this is practised. Intensive systems are not worth preserving, for either social, environmental or animal welfare point of view and public support should not serve to maintain them in existence.

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

31. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Ja saistītais ienākumu atbalsts attiecas uz liellopiem vai aitām un kazām, dalībvalstis atbalstu var piešķirt tikai par dzīvniekiem, kas tiek baroti ar zāli un audzēti ganību sistēmā, kurā tiek ievēroti ievērojami augstāki vidiskie un dzīvnieku labturības standarti.

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

31. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.b Komisija un dalībvalstis, izmantojot šīs regulas V sadaļā izklāstīto procedūru, nodrošina, ka KLP stratēģiskie plāni ietver noteikumus, ar kuriem tiek nodrošināts, ka stratēģiskā plāna plānošanas perioda beigās kopējais ganāmpulka blīvums katrā dalībvalstī nepārsniedz 0,7 ganāmpulka vienības uz hektāru.

Pamatojums

Ir svarīgi līdzsvarot dzīvnieku un augu audzēšanu. KLP jau ir precedents, jo mājlopu blīvums tika noteikts uz desmit gadiem, sākot no 2003. gada Saskaņā ar Eurostat pašreizējais vidējais kopējais ganāmpulka blīvums dalībvalstīs ir 0,75 ganāmpulka vienības uz hektāru.

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

31. pants – 2.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.c Saistīto atbalstu nepiešķir par dzīvnieku blīvaudzēšanas darbībām.

Pamatojums

Ir svarīgi atkal panākt līdzsvaru starp dzīvnieku un augu audzēšanu, nodrošinot, ka, piemēram, atgremotāju gadījumā, ganāmpulka izmērs vienā saimniecībā nepārsniedz tās pastāvīgo ganību vai pagaidu zālāju platību. Tas ierobežos strukturālu pārprodukciju un vides piesārņojumu, ko rada pārmērīgs barības vielu daudzums, un samazinās ietekmi uz klimatu.

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

31.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

31.a pants

Uzraudzība

Uzraugot politikas saskaņotību attīstībai, kā izklāstīts 119.a pantā, dalībvalstis un Komisija uzrauga piešķirto saistīto atbalstu. Ja tiek konstatēta negatīva ietekme, saistīto atbalstu attiecīgajā nozarē aptur vai pēc vajadzības samazina, lai tiktu izpildīti minētie nosacījumi.

Komisija ir pilnvarota sākt dialogus ar jaunattīstības partnervalstīm, kurās saistītā atbalsta izmantošana nelabvēlīgi ietekmē vietējās agropārtikas nozares attīstību, lai pieņemtu korektīvus pasākumus (tostarp Savienības tirdzniecības politikas ietvaros) nelabvēlīgās ietekmes mazināšanai.

Ja nepieciešams, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu, kuri papildina šo regulu ar pasākumiem, kas jāpieņem dalībvalstīm, piešķirot saistīto ienākumu atbalstu nolūkā novērst nelabvēlīgu ietekmi uz jaunattīstības partnervalstu agropārtikas nozares attīstību.

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu piešķir par atbalsttiesīgas kokvilnas platības hektāru. Platība ir atbalsttiesīga tikai tad, ja tā atrodas lauksaimniecības zemē, ko dalībvalsts atļāvusi izmantot kokvilnas audzēšanai; tai jābūt apsētai ar dalībvalsts atļautām šķirnēm un faktiski novāktai normālos audzēšanas apstākļos.

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

39. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ea) pākšaugi;

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

39. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) citi produkti, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta a)–h), k), m), o)–t) un w) apakšpunktā.

(f) citi produkti, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta a)–h), k), m), o), p), r), s) un w) apakšpunktā.

Pamatojums

No saraksta svītro q) (cūkgaļa) un t) (mājputnu gaļa) apakšpunktu, jo šīs nozares nekad nav subsidētas no KLP un tajās izmanto dzīvnieku intensīvās audzēšanas vai blīvaudzēšanas darbības.

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

42. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

42. pants

Augļu un dārzeņu nozares mērķi

Augļu un dārzeņu nozarē ir nosprausti šādi mērķi:

Neskarot 5. un 6. pantu par vispārīgajiem mērķiem, augļu un dārzeņu nozarē ir nosprausti šādi mērķi:

(a) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem plānot ražošanu, salāgot ražošanu ar pieprasījumu, jo īpaši kvalitātes un daudzumu ziņā, optimizēt ražošanas izmaksas un peļņu no investētā kapitāla un stabilizēt ražotāju noteiktās cenas;

(b) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem koncentrēt augļu un dārzeņu nozares produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū, tostarp izmantojot tiešo pārdošanu;

(c) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veikt pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par kultūru noturību pret kaitīgiem organismiem un inovatīvu praksi, kas palielina ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību;

(d) saskaņā ar 6. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem izstrādāt, ieviest vai veicināt vidi saudzējošas ražošanas metodes, videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši ūdens, augsnes, gaisa, bioloģiskās daudzveidības un citu dabas resursu aizsardzību;

(e) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām;

(f) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi paaugstināt produkcijas komerciālo vērtību un kvalitāti, tostarp uzlabot produktu kvalitāti un izstrādāt jaunus produktus satvarā, ko regulē ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai ar valstiskām kvalitātes shēmām;

(f) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi paaugstināt produkcijas komerciālo vērtību, daudzveidību un kvalitāti, tostarp uzlabot produktu kvalitāti un izstrādāt jaunus produktus satvarā, ko regulē ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai ar valstiskām kvalitātes shēmām;

(g) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt svaigas un pārstrādātas augļu un dārzeņu produkcijas noietu un izvērst tās tirdzniecību;

(h) saskaņā ar 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi palielināt svaigas un pārstrādātas augļu un dārzeņu produkcijas patēriņu;

(i) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem likt lietā krīžu novēršanas un riska pārvaldības instrumentus, lai novērstu un risinātu augļu un dārzeņu tirgu krīzes.

Grozījums Nr. 99

Proposal for a regulation

43. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

43. pants

Augļu un dārzeņu nozariskās intervences veidi

1. Attiecībā uz 42. panta a)–h) punktā nospraustajiem mērķiem dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

1. Attiecībā uz 42. panta a)–h) punktā nospraustajiem mērķiem dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas trīs vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

(a) investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, īpaši vērstas uz ūdens un enerģijas ekonomiju, ekoiepakojumu un atkritumu daudzuma samazināšanu;

(a) investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, īpaši vērstas uz ūdens un enerģijas ekonomiju, ekoiepakojumu, atkritumu daudzuma samazināšanu un ražošanas uzraudzību;

(b) pētniecība un eksperimentālā ražošana, īpaši vērsta uz ūdens un enerģijas ekonomiju, ekoiepakojumu, atkritumu daudzuma samazināšanu, kultūru noturību pret kaitīgiem organismiem, pesticīdu lietošanas risku un ietekmes mazināšanu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma novēršanu un mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu augļu un dārzeņu šķirņu audzēšanas paplašināšanu;

(d) integrētā ražošana;

(d) integrētā ražošana, veicinot, izstrādājot un ieviešot vidi saudzējošas ražošanas metodes, videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, jo īpaši ūdens, augsnes un citu dabas resursu aizsardzību, vienlaikus samazinot atkarību no ķimikālijām;

(e) augsni saglabājoša un augsnes oglekļa krājumus vairojoša rīcība;

(f) bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgas dzīvotnes veidojoša vai uzturoša rīcība vai ainavu, tostarp ainavas vēsturisko vērtību saglabājoša rīcība;

(g) energotaupīga, energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas izmantošanu palielinoša rīcība;

(h) kultūru izturētspējas pret kaitīgiem organismiem uzlabojoša rīcība;

(h) ilgtspējīgas kultūru izturētspējas pret kaitīgiem organismiem uzlabojoša rīcība, veicinot integrēto augu aizsardzību (IPM);

(i) ūdens resursu izmantošanu un apsaimniekošanu, tostarp ūdens ekonomiju un nosusināšanu uzlabojoša rīcība;

(j) atkritumu rašanos samazinoša un atkritumu apsaimniekošanu uzlabojoša rīcība un pasākumi;

(k) augļu un dārzeņu produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība;

(l) klimata pārmaiņas mazinoša un pielāgošanos veicinoša un atjaunojamās enerģijas izmantošanu palielinoša rīcība;

(m) Savienības un valstu kvalitātes shēmu īstenošana;

(n) noieta veicināšana un saziņa, tostarp rīcība un aktivitātes, kuru mērķis ir dažādot un saliedēt augļu un dārzeņu tirgus un informēt par augļu un dārzeņu veselīgumu;

(o) konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu apkarošanas metodēm, pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu.

(o) konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz ražojumu kvalitātes saglabāšanu un paaugstināšanu, tirgus nosacījumu uzlabošanu, agroekoloģiju, ilgtspējīgām kaitīgo organismu apkarošanas metodēm, pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu.

(p) apmācība un apmaiņa ar labāko praksi, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu apkarošanas metodēm, pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu.

(p) apmācība un apmaiņa ar labāko praksi, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu apkarošanas metodēm, pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, samazinot atkarību no lauksaimniecības ķimikālijām, un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu.

2. Attiecībā uz 42. panta i) punktā nosprausto mērķi dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

(a) kopfondu izveide un/vai papildināšana, ko veic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītas ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības;

(b) tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos;

(c) vajadzības gadījumā augļu dārzu vēlreizēja apstādīšana pēc tam, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ;

(d) produktu izņemšana no tirgus, lai tos izplatītu bez maksas vai citiem mērķiem;

(e) priekšlaicīga ražas novākšana, proti, tādu negatavu, netirgojamu produktu ražas pilnīga novākšana noteiktā zonā, kuri pirms priekšlaicīgās novākšanas nav bijuši bojāti ne klimatisku apstākļu dēļ, ne slimības dēļ, ne kaut kā citādi;

(f) augļu un dārzeņu ražas nenovākšana, proti, kārtējā ražošanas cikla izbeigšana attiecīgajā zonā, kad produkts ir labi attīstījies un ir labā, tirdzniecībai atbilstīgā kvalitātē, izņemot tad, ja produkciju iznīcina klimatiskie apstākļi vai slimība;

(g) ražas apdrošināšana, kas palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus gadījumos, kad tie cieš zaudējumus sakarā ar dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, slimībām vai kaitīgo organismu invāziju, un vienlaikus gādāšana par to, lai saņēmēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus;

(h) padomdošana citām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām vai individuāliem ražotājiem;

(i) trešo valstu fitosanitāro protokolu ieviešana un pārvaldība Savienības teritorijā, lai atvieglotu piekļuvi trešo valstu tirgiem;

(i) trešo valstu fitosanitāro protokolu apspriešana, ieviešana un pārvaldība Savienības teritorijā, lai atvieglotu piekļuvi trešo valstu tirgiem;

(j) Savienības un valstu kvalitātes shēmu īstenošana;

(k) konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu apkarošanas metodēm un pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu.

(k) konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu apkarošanas metodēm, integrētās augu aizsardzības īstenošanu un pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu.

3. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos paredz no 1. un 2. punkta piedāvājuma izvēlētajiem intervences veidiem atbilstošas intervences.

Grozījums Nr. 100

Regulas priekšlikums

48. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Biškopības produktu nozarē dalībvalstis cenšas īstenot vismaz vienu no 6. panta 1. punktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem.

Neatkarīgi no 5. un 6. panta par vispārīgajiem mērķiem ievērošanas biškopības produktu nozarē dalībvalstis cenšas īstenot 6. panta 1. punktā nosauktos konkrētos mērķus.

Grozījums Nr. 101

Regulas priekšlikums

49. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

49. pants

Biškopības produktu nozariskās intervences veidi un Savienības finansiālā palīdzība

(a) tehniskais atbalsts biškopjiem un biškopju organizācijām;

(b) bišu parazītus un slimības, jo īpaši varrozi apkarojoša rīcība;

(d) biškopības produktus analizējošo laboratoriju atbalstoša rīcība;

(e) bišu skaita atjaunināšana stropos Savienībā;

(f) sadarbība ar specializētām struktūrām, lai īstenotu pētnieciskās programmas biškopības un biškopības produktu jomā;

(g) tirgu uzraugoša rīcība;

(h) produkta kvalitāti uzlabojoša rīcība.

2. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos pamato, kāpēc tās izvēlējušās konkrētus mērķus un intervences veidus. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalstis nosaka atbilstošās intervences.

3. Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā norāda, kādu finansējumu tās piešķir par minētajā plānā ietvertajiem intervences veidiem.

4. Savienības finansiālā palīdzība par 2. punktā minētajām intervencēm nepārsniedz 50 % no attiecīgajiem izdevumiem. Atlikušo izdevumu daļu sedz dalībvalstis.

5. Kad dalībvalstis gatavo savu KLP stratēģisko plānu, tās konsultējas ar biškopības organizāciju pārstāvjiem.

6. Dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai, kāds ir bišu saimju skaits to teritorijā.

Grozījums Nr. 102

Regulas priekšlikums

51. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

51. pants

Vīna nozares mērķi

Vīna nozarē dalībvalstis cenšas īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem:

Neatkarīgi no 5. un 6. panta par vispārīgajiem mērķiem dalībvalstis vīna nozarē cenšas īstenot turpmāk a) un ia) punktā norādītos mērķus un vienu vai vairākus no turpmāk b)–i) punktā norādītajiem mērķiem:

(a) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b)–f) un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīna ražotāju konkurētspēju, tostarp palīdzēt uzlabot ražošanas sistēmu ilgtspēju un samazināt Savienības vīna nozares ietekmi uz vidi;

(a) uzlabot Savienības vīna ražotāju konkurētspēju, tostarp palīdzēt uzlabot ražošanas sistēmu ilgtspēju un samazināt Savienības vīna nozares ietekmi uz vidi. Tas ietver vidi saudzējošu ražošanas metožu un videi nekaitīgu audzēšanas un ražošanas paņēmienu īstenošanu un ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu, vienlaikus mazinot atkarību no pesticīdiem; minētie mērķi ir saskaņā ar 6. panta 1. punkta b)–f) apakšpunktā un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem;

(b) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a)–e), g) un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīna uzņēmumu veiktspēju un spēju pielāgoties tirgus prasībām, kā arī palielināt to konkurētspēju vīnkopības produktu ražošanas un tirdzniecības jomā, tostarp attiecībā uz energotaupību, vispārējo energoefektivitāti un procesu ilgtspējīgumu;

(b) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a)–e), g) un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīna uzņēmumu veikumu un spēju pielāgoties tirgus prasībām, kā arī palielināt to ilgtermiņa konkurētspēju vīnkopības produktu ražošanas un tirdzniecības jomā, tostarp attiecībā uz energotaupību, vispārējo energoefektivitāti un procesu ilgtspējīgumu;

(c) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi palīdzēt atjaunot piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru Savienības vīna tirgū, lai šādi novērstu tirgus krīzes;

(d) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi palīdzēt saglabāt Savienības vīna ražotāju ienākumus, kuru zaudēšanu izraisa dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieki, slimības vai kaitēkļu invāzija;

(e) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b), c), e) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem palielināt Savienības vīnkopības produktu tirgspēju un konkurētspēju, jo īpaši izstrādājot inovatīvus produktus, procesus un tehnoloģijas un palielinot pievienoto vērtību piegādes ķēdes posmos, tostarp zināšanu pārneses ceļā;

(f) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem vīndarīšanas blakusproduktus izmantot rūpnieciskām un enerģētiskām vajadzībām, tādējādi nodrošinot Savienības vīna kvalitāti un vienlaikus aizsargājot vidi;

(f) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem vīndarīšanas blakusproduktus un atliekas izmantot rūpnieciskām un enerģētiskām vajadzībām, tādējādi nodrošinot Savienības vīna kvalitāti un vienlaikus aizsargājot vidi;

(g) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt patērētāju informētību par to, cik svarīgi ir vīnu lietot atbildīgi, un par Savienības kvalitātes shēmām attiecībā uz vīnu;

(g) saskaņā ar 6. panta 1 punkta b) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt patērētāju informētību par atbildīgu vīna lietošanu;

(h) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīnkopības produktu konkurētspēju trešās valstīs;

(i) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi palīdzēt palielināt ražotāju izturētspēju pret tirgus svārstībām.

(i) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi palīdzēt palielināt ražotāju izturētspēju pret tirgus svārstībām;

(ia) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem dot ieguldījumu saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

Grozījums Nr. 103

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Attiecībā uz katru no 51. panta piedāvājuma izraudzīto mērķi dalībvalstis saviem KLP stratēģiskajiem plāniem atlasa vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

1. Attiecībā uz katru no 51. panta piedāvājuma izraudzīto mērķi dalībvalstis saviem KLP stratēģiskajiem plāniem atlasa divus vai vairāk no šādiem intervences veidiem:

Grozījums Nr. 104

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) vīnadārzu pārstrukturēšana un pārveidošana, arī vīnadārzu vēlreizēja apstādīšana vajadzības gadījumā, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ, bet ne parastā vīnadārzu atjaunošana, kad, beidzoties vīnogulāju dabīgajam dzīves ciklam, to pašu zemesgabalu no jauna apstāda ar tās pašas vīna vīnogu šķirnes vīnogulājiem saskaņā ar to pašu audzēšanas sistēmu;

(a) vīnadārzu pārstrukturēšana un pārveidošana, arī vīnadārzu ģenētiskās daudzveidības veicināšana, kā arī strukturālās un ar kultūraugiem nesaistītās bioloģiskās daudzveidības veicināšana, lai novērstu monokultūru ainavas, augsnes kopšana, arī attiecībā uz augu segu un nezāļu kontroli bez pesticīdiem, vīnadārzu vēlreizēja apstādīšana vajadzības gadījumā, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ vai kad tie tikuši izarti stādīšanas vajadzībām brīvprātīgā kārtā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītu apsvērumu dēļ, bet ne parastā vīnadārzu atjaunošana, kad, beidzoties vīnogulāju dabīgajam dzīves ciklam, to pašu zemesgabalu no jauna apstāda ar tās pašas vīna vīnogu šķirnes vīnogulājiem saskaņā ar to pašu audzēšanas sistēmu;

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir vīnadārzu pārstrukturēšanas darbībās iekļaut iespēju finansēt brīvprātīgu izaršanu ar mērķi atjaunot stādījumus ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītu apsvērumu dēļ.

Grozījums Nr. 105

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) ražas apdrošināšana pret ienākumu zaudēšanu sakarā ar nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, ko var pielīdzināt dabas katastrofai, ar [citiem] nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai ar dzīvnieku, augu slimību vai kaitēkļu invāzijas nodarītiem postījumiem;

Pamatojums

Riska pārvaldībai un apdrošināšanai nebūtu jānozīmē bezatbildīgas un novecojušas lauksaimniecības prakses saglabāšana, jo citādi tiks pārmērīgi tērēti aizvien ierobežotākie līdzekļi, kas atvēlēti lauku attīstībai. Klimata pārmaiņas un ar tām saistītie ārkārtējie laikapstākļi ir realitāte jau desmit gadus, tāpēc jebkura tālredzīga un finansiāli un resursu ziņā efektīva politika mudinātu gatavoties šādai iespējamībai. KLP drīzāk būtu jāpalīdz lauksaimniekiem pielāgoties šīm klimata pārmaiņām un citām sekām, izmantojot citu lauku attīstības programmas daļu un ekoshēmu finansējumu.

Grozījums Nr. 106

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g) dalībvalstīs veikta, par Savienības vīniem informējoša rīcība, ar kuru aicina vīnu lietot atbildīgi vai popularizē Savienības kvalitātes shēmas, kas attiecas uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

svītrots

Pamatojums

Iespēja finansēt vīna noieta veicināšanas pasākumus gan iekšējā tirgū, gan trešās valstīs būtu jāizbeidz, lai pakāpeniski izbeigtu piešķirt ar veselības apsvērumiem nesavienojamas subsīdijas un nodrošinātu publisko līdzekļu efektīvu izmantošanu, kā arī lai īstenotu principu par politikas saskaņotību attīstībai.

Grozījums Nr. 107

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h) noieta veicināšana trešās valstīs, ietverot vienu vai vairākus no šādiem elementiem:

svītrots

i) sabiedrisko attiecību, noieta veicināšanas vai reklāmas pasākumi, kas izceļ Savienības produktu augstos standartus, īpaši kvalitātes, pārtikas nekaitīguma vai vides ziņā;

ii) dalība starptautiski nozīmīgos pasākumos, gadatirgos vai izstādēs;

iii) informatīvi pasākumi, īpaši par Savienības kvalitātes shēmām attiecībā uz cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un bioloģisko ražošanu;

iv) jaunu tirgu izpēte, kas vajadzīga jaunu noieta tirgu apgūšanai;

v) pētījumi, kurus veic, lai izvērtētu informācijas un noieta veicināšanas pasākumu rezultātus;

Pamatojums

Laikā, kad KLP finansējums tiek samazināts, ar KLP nebūtu jāsubsidē noieta veicināšana trešās valstīs. Plašu kritiku ir izraisījis tas, ka šampanieša zīmoli, tostarp lielie starptautiskie uzņēmumi, kam nauda nav vajadzīga, ES subsidēto veicināšanas kampaņu dēļ ir vieni no lielākajiem KLP līdzekļu saņēmējiem Francijā. Mums jāizbeidz šī prakse un jābeidz finansēt noieta veicināšanas kampaņas.

Grozījums Nr. 108

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ia) pasākumi ūdens resursu izmantošanas un apsaimniekošanas, arī ūdens resursu saglabāšanas un nosusināšanas uzlabošanai;

Grozījums Nr. 109

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ib apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ib) bioloģiskā lauksaimniecība;

Grozījums Nr. 110

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ic apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ic) citi pasākumi, tajā skaitā pasākumi ar mērķi

i) aizsargāt augsni un palielināt oglekļa uzkrājumu augsnēs,

ii) izveidot vai saglabāt bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgas dzīvotnes vai uzturēt dabas teritoriju, arī saglabāt dabas teritorijas vēsturiskās īpašības,

iii) uzlabot izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem un vīnogulāju slimībām,

iv) samazināt atkritumu radīšanu un uzlabot atkritumu apsaimniekošanu.

Grozījums Nr. 111

Regulas priekšlikums

53. pants – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto ražas apdrošināšanu nepārsniedz:

4. Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto ražas apdrošināšanu tiek izmaksāta vienīgi ražotājiem, kas veic aktīvas risku mazināšanas vai novēršanas pasākumus (piemēram, augsnes aizsardzība, augsnes virsslāņa padziļināšana, kultūras ainavas strukturālās, bioloģiskās un ģenētiskās daudzveidības palielināšana), un nepārsniedz:

Grozījums Nr. 112

Regulas priekšlikums

53. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) a) apakšpunktā minētajiem zaudējumiem un zaudējumiem, ko radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi,

i) a) apakšpunktā minētajiem nenovēršamiem zaudējumiem un zaudējumiem, ko radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi,

Pamatojums

Grozījums Nr. 113

Regulas priekšlikums

53. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii) zaudējumiem, ko izraisījuši dzīvnieki, augu slimības vai kaitēkļu invāzija.

ii) nenovēršamiem zaudējumiem, ko izraisījuši dzīvnieki, augu slimības vai kaitīgo organismu invāzija.

Grozījums Nr. 114

Regulas priekšlikums

53. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktā minēto informējošo rīcību un noieta veicināšanu nepārsniedz 50 % no attiecināmajiem izdevumiem.

6. Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktā minēto informējošo rīcību un noieta veicināšanu nepārsniedz 20 % no attiecināmajiem izdevumiem.

Pamatojums

Laikā, kad tiek samazināts KLP finansējums, šampanieša zīmoli, tostarp lielie starptautiskie uzņēmumi, kam nauda nav vajadzīga, ir starp lielākajiem KLP līdzekļu saņēmējiem Francijā (piemēram), jo saņem līdzekļus no ES subsidētajām noieta veicināšanas kampaņām. Tas nav pieņemami, tādēļ ES finansējums šim pasākumam ir jāsamazina, lai to varētu izmantot tur, kur finansējums ir patiešām nepieciešams.

Grozījums Nr. 115

Regulas priekšlikums

54. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Attiecīgās dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā nosaka 20 % minimumu, ko tās sedz no izdevumiem par rīcību, kuras mērķis ir vides aizsardzība, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ražošanas sistēmu un procesu ilgtspējas uzlabošana, Savienības vīna nozares vidiskās ietekmes samazināšana, enerģijas ietaupīšana un vispārējās energoefektivitātes uzlabošana vīna nozarē.

Pamatojums

Šī procentuālā daļa, kas atvēlēta norādītajiem pasākumiem saistībā ar vidi un klimatu, ir tāda pati kā intervencei augļu un dārzeņu nozarē.

Grozījums Nr. 116

Regulas priekšlikums

54. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Dalībvalstis nodrošina, ka kopējā gada summa, ko piešķir vienam galasaņēmējam intervencei vīna nozarē, nepārsniedz 200 000 EUR.

Pamatojums

Francijā ir izraisījis sašutumu tas, ka vairāki šampanieša zīmoli, kas pieder vienam un tam pašam starptautiskajam uzņēmumam, pašreizējā plānošanas periodā ir saņēmuši vairākus miljonus eiro. Būtu jānosaka skaidri ierobežojumi.

Grozījums Nr. 117

Regulas priekšlikums

54. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.b Atbalsts ir atkarīgs no tā, vai tiek ievērotas vides un bioloģiskās daudzveidības prasības, kas pārsniedz minimālos standartus, īpašu uzmanību pievēršot ainavas iezīmju saglabāšanai un bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgas pārvaldības prakses īstenošanai.

Grozījums Nr. 118

Regulas priekšlikums

55. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šīs regulas 82. panta 3. punktā minētā dalībvalsts savā KLP stratēģiskajā plānā nosaka, kurus divus vai vairāk no 60. pantā nosauktajiem intervences veidiem tā izmantos, lai sasniegtu mērķus, ko tā izraudzījusies no 1. punkta piedāvājuma. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalsts nosaka atbilstošās intervences. Šīs regulas 82. panta 3. punktā minētā dalībvalsts savā KLP stratēģiskajā plānā pamato, kāpēc tā izvēlējusies konkrētos mērķus, intervences veidus un minēto mērķu sasniegšanai vajadzīgās intervences.

Grozījums Nr. 119

Regulas priekšlikums

56. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

56. pants

Olīveļļas un galda olīvu nozares mērķi

Šīs regulas 82. panta 4. punktā minētās dalībvalstis olīveļļas un galda olīvu nozarē cenšas īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem:

Neatkarīgi no 5. un 6. panta par vispārīgajiem mērķiem šīs regulas 82. panta 4. punktā minētās dalībvalstis olīveļļas un galda olīvu nozarē cenšas īstenot c) punktā nosaukto mērķi un var censties īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem:

(a) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem nostiprināt olīveļļas un galda olīvu ražošanas organizāciju un pārvaldību;

(b) saskaņā ar 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi modernizācijas ceļā uzlabot olīveļļas un galda olīvu nozares vidēja termiņa un ilgtermiņa konkurētspēju;

(b) saskaņā ar 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi modernizācijas ceļā uzlabot olīveļļas un galda olīvu nozares konkurētspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā;

(c) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem samazināt olīvu audzēšanas ietekmi uz vidi un ar olīvu audzēšanas palīdzību strādāt klimata darbus;

(c) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem samazināt olīvu audzēšanas ietekmi uz vidi un saistībā ar olīvu audzēšanu dot ieguldījumu attiecībā uz rīcību klimata jomā, pielāgošanos klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņu mazināšanu, arī veicinot daudzkultūru ainavas un uzlabojot augsnes kopšanu;

(d) saskaņā ar 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi uzlabot olīveļļas un galda olīvu kvalitāti;

(e) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veikt pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par kultūru noturību pret kaitēkļiem un inovatīvu praksi, kas palielina ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību;

(e) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veikt pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par sistēmas pieeju kaitīgo organismu pārvaldībai, integrēto augu aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu un atgūšanu, agroekosistēmu izturētspēju un inovatīvu praksi, kas palielina ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību;

(f) saskaņā ar 6. panta 1. punkta h) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi likt lietā krīžu novēršanas un pārvaldības instrumentus, lai uzlabotu pretkaitēkļu noturību un novērstu un risinātu olīveļļas un galda olīvu tirgu krīzes.

(f) saskaņā ar 6. panta 1. punkta h) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi likt lietā krīžu novēršanas un pārvaldības instrumentus, lai uzlabotu izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem un novērstu un risinātu olīveļļas un galda olīvu tirgu krīzes;

(fa) aizsargāt un veicināt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus, arī augsnes saglabāšanu.

Grozījums Nr. 120

Regulas priekšlikums

57. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šīs regulas 82. panta 4. punktā minētās dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos nosaka, kurus divus vai vairāk no 60. pantā nosauktajiem intervences veidiem tās izmantos, lai lūkotu sasniegt 56. panta mērķus. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalstis nosaka atbilstošās intervences.

Grozījums Nr. 121

Regulas priekšlikums

58.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a IEDAĻA

PĀKŠAUGU NOZARE

58.a pants

Pākšaugu nozares mērķi

Neatkarīgi no 5. un 6. panta par vispārīgajiem mērķiem ievērošanas pākšaugu nozarē dalībvalstis cenšas īstenot šādus mērķus:

(a) shēma palielina ilgtspējīgas pākšaugu ražošanas un patēriņa apjomus visā Savienībā, lai palielinātu pārtikas un dzīvnieku barības pašpietiekamo nodrošinājumu saskaņā ar I pielikumā noteiktajiem mērķrādītājiem;

(b) laukaugu pākšaugi, kuru audzēšanu atbalsta ar šo maksājumu, ir daļa no vismaz četru gadu augsekas vai sugu kombinācijas pagaidu zālāju platībās uz aramzemes. Tā ir saderīga ar klimatiskajām un vidiskajām shēmām (ekoshēmām), kuras paredz 28. pants un saskaņā ar kurām var atbalstīt četru gadu un ilgākas augsekas. Ar shēmu var atbalstīt arī segkultūru un starpkultūru audzēšanu, piemēram, pazemes āboliņa audzēšanu, ko neatbalsta citi pasākumi;

(c) subsidēt var arī dzīvnieku barošanos ganībās ar lielu sugu daudzveidību vai pļavu, kam raksturīga liela sugu daudzveidība, pļaušanu lopbarības vajadzībām patiešām pastāvīgās ganībās, kurās zālājā ir pākšaugu sugas, ar nosacījumu, ka nenotiek pāraršana vai pārsēja (atjaunināšana);

(d) ar šiem maksājumiem neatbalsta pākšaugu monokultūru audzēšanu vai tādu audzēšanu, kurā neizmanto augseku;

(e) mazināt atkarību no spēkbarības maisījumiem, kas satur soju, sevišķi importētu soju no nesen atmežotas vai pārveidotas zemes, saskaņā ar 15. IAM, Savienības solījumu nepieļaut atmežošanu un pastāvošajām privātuzņēmumu atmežošanas nepieļaušanas saistībām;

(f) noslēgt barības vielu aprites ciklus un mazināt to mērogu līdz vietēju un reģionālu upes baseinu mērogam saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK;

(g) stiprināt vietējos un reģionālos pārtikas, dzīvnieku barības un vietēji pielāgotu zema resursu patēriņa sēklu šķirņu tirgus;

šajā nozarē finansētie pasākumi ir saskanīgi ar Savienības klimatiskajām un vidiskajām saistībām un tiesību aktiem, tie neizraisa tiešu vai netiešu zemes izmantojuma maiņu, un tiem ir patiesi pozitīva ietekme uz globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām atbilstoši GLOBIOM.

Grozījums Nr. 122

Regulas priekšlikums

58.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

58.b pants

Intervences veidi

Attiecībā uz 58.a pantā minētajiem mērķiem dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

(a) investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos; pētniecība un eksperimentālā ražošana un cita veida rīcība, tostarp šādās jomās:

i) augsnes saglabāšana, arī reāla un pierādīta augsnes oglekļa krājumu vairošana bez sistemātiskas paļaušanās uz pesticīdiem;

ii) ūdens resursu izmantošanas un apsaimniekošanas, arī ūdens taupīšanas uzlabošana;

iii) mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu šķirņu un apsaimniekošanas paņēmienu izmantošanas veicināšana;

iv) apsaimniekošanas paņēmienu uzlabošana ar mērķi palielināt kultūraugu izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem un samazināt uzņēmību pret kaitīgajiem organismiem;

v) pesticīdu lietošanas un atkarības no pesticīdu lietošanas samazināšana;

vi) bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu lauksaimniecības dzīvotņu izveide un uzturēšana bez pesticīdu izmantošanas;

(b) konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, jo īpaši attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu, arī attiecībā uz piemērotākās augsekas izvēli, kas jāveic lauksaimniekam;

(d) bioloģiskā ražošana un metodes;

(e) pasākumi produktu pārvadāšanas un uzglabāšanas ilgtspējas un efektivitātes palielināšanai.

Grozījums Nr. 123

Regulas priekšlikums

59. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

59. pants

Citu produktu nozaru mērķi

Šīs regulas 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozarēs dalībvalstis cenšas īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem:

Neatkarīgi no 5. un 6. panta par vispārīgajiem mērķiem šīs regulas 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozarēs dalībvalstis cenšas īstenot d) un e) punktā nosauktos mērķus un var censties īstenot vienu vai vairākus no šādiem citiem mērķiem:

(a) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem plānot ražošanu, salāgot ražošanu ar pieprasījumu, jo īpaši kvalitātes, daudzveidības un daudzumu ziņā, optimizēt ražošanas izmaksas un peļņu no investētā kapitāla un stabilizēt ražotāju noteiktās cenas;

(b) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem koncentrēt attiecīgās produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū;

(c) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veikt pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par kultūru noturību pret kaitēkļiem, inovatīvu praksi un ražošanas paņēmieniem, kas palielina ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību;

(c) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veikt pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par agromežsaimniecību, izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem, augsnes kopšanu, arī attiecībā uz augu segu, kā arī inovatīvu praksi un ražošanas paņēmieniem, kas palielina ekonomisko konkurētspēju ilgtermiņā un veicina tirgus attīstību;

(d) saskaņā ar 6. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt, izstrādāt vai ieviest vidi saudzējošas un dzīvnieku labturības standartiem atbilstošas ražošanas metodes, noturību pret kaitēkļiem nodrošinošus un videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus un metodes, blakusproduktu un atkritumu izmantošanu un pārvaldīšanu videi nekaitīgā veidā, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši ūdens, augsnes un citu dabas resursu aizsardzību;

(d) saskaņā ar 6. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt, izstrādāt un īstenot vidi saudzējošas un dzīvnieku labturības standartiem atbilstošas ražošanas metodes, izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem un slimībām nodrošinošus un videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus un metodes, arī veicinot integrētu augu aizsardzību, pasākumus bioloģiskās drošības un noturības pret dzīvnieku slimībām uzlabošanai, vienlaikus samazinot antibiotiku izmantošanu, blakusproduktu un atkritumu izmantošanu un pārvaldīšanu videi nekaitīgā veidā, dabas resursu atjaunošanu un ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši ūdens, augsnes un citu dabas resursu aizsardzību, emisiju samazināšanu un energoefektivitāti;

(e) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām;

(e) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi dot ieguldījumu saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām;

(f) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi paaugstināt produkcijas komerciālo vērtību un kvalitāti, tostarp uzlabot produktu kvalitāti un izstrādāt jaunus produktus ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai saskaņā ar valsts kvalitātes shēmām;

(g) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt 40. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru produkcijas noietu un izvērst tās tirdzniecību;

(h) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem likt lietā krīžu novēršanas un riska pārvaldības instrumentus, lai novērstu un risinātu 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru tirgus krīzes.

Grozījums Nr.124

Regulas priekšlikums

60. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

60. pants

Intervences veidi

1. Attiecībā uz 59. panta a)–g) punktā nospraustajiem mērķiem dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

1. Attiecībā uz 59. panta a)–g) punktā nospraustajiem mērķiem dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas divus vai vairāk no šādiem intervences veidiem:

(a) investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos; pētniecība un eksperimentālā ražošana un cita veida rīcība, tostarp šādās jomās:

i) augsnes saglabāšana, tostarp augsnes oglekļa krājumu vairošana,

i) augsnes saglabāšana un augsnes auglības un struktūras atjaunošana, tostarp augsnes oglekļa krājumu vairošana un piesārņotāju samazināšana mēslošanas līdzekļos,

ii) ūdens resursu izmantošanas un apsaimniekošanas, tostarp ūdens ekonomijas un nosusināšanas uzlabošana,

iii) nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma novēršana un mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu šķirņu un apsaimniekošanas prakšu izmantošanas veicināšana,

iv) energotaupības un energoefektivitātes palielināšana,

v) ekoiepakojums,

v) atkritumu samazināšana, mazinot iepakojuma apjomu un lietojot ekoiepakojumu,

vi) dzīvnieku veselība un labturība,

vi) dzīvnieku veselība un labturība, arī tropisku un zoonozes slimību ilgtspējīga pārvaldīšana un profilakse,

vii) atkritumu daudzuma samazināšana un labāka blakusproduktu un atkritumu izmantošana un pārvaldīšana,

vii) emisiju un atkritumu radīšanas samazināšana un labāka blakusproduktu un atkritumu izmantošana un pārvaldīšana,

viii) kultūru pretkaitēkļu noturības uzlabošana,

viii) kultūraugu izturētspējas pret kaitīgajiem organismiem uzlabošana, veicinot integrētu augu aizsardzību, tostarp atbilstīgu apsaimniekošanas un audzēšanas praksi,

ix) pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmējuma samazināšana,

ix) pesticīdu lietošanas nozīmīga samazināšana,

ixa) noturības pret dzīvnieku slimībām uzlabošana un antibiotiku lietošanas samazināšana,

xi) bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu dzīvotņu veidošana un uzturēšana;

(b) konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu;

(b) konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz ražošanas kvalitāti, bioloģisko daudzveidību un vidi, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī kaitīgo organismu un dzīvnieku slimību apkarošanu;

(c) apmācība, tostarp padomdošana un paraugprakses apmaiņa, īpaši attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību, permakultūras kursiem un oglekļa rādītāju uzlabojošu praksi;

(d) bioloģiskā ražošana;

(e) šīs regulas 40. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība;

(f) noieta veicināšana, saziņa un tirgvedība, tostarp rīcība un aktivitātes, kuru konkrētais mērķis ir palielināt patērētāju informētību par Savienības kvalitātes shēmām un veselīga uztura nozīmi, kā arī dažādot tirgus;

(g) Savienības un valstu kvalitātes shēmu īstenošana;

(h) izsekojamības un sertifikācijas sistēmu īstenošana, jo īpaši attiecībā uz galapatērētājiem pārdoto produktu kvalitātes uzraudzību.

2. Attiecībā uz 59. panta h) punkta mērķi dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

(a) kopfondu izveide un/vai papildināšana, ko veic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītas ražotāju organizācijas;

(b) tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos;

(d) vajadzības gadījumā augļu dārzu vēlreizēja apstādīšana pēc tam, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ, vai tālab, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;

(d) vajadzības gadījumā augļu vai olīvu dārzu vēlreizēja apstādīšana pēc tam, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ vai tālab, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;

(e) produktu izņemšana no tirgus, lai tos izplatītu bez maksas vai citiem mērķiem;

(f) priekšlaicīga ražas novākšana, proti, tādu negatavu, netirgojamu produktu ražas pilnīga novākšana noteiktā zonā, kuri pirms priekšlaicīgās novākšanas nav bijuši bojāti ne klimatisku apstākļu dēļ, ne slimības dēļ, ne kaut kā citādi;

(g) ražas nenovākšana, proti, kārtējā ražošanas cikla izbeigšana attiecīgajā zonā, kad produkts ir labi attīstījies un ir labā, tirdzniecībai atbilstīgā kvalitātē, izņemot tad, ja produkciju iznīcina klimatiskie apstākļi vai slimība;

(h) ražas un ražošanas apdrošināšana, kas palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus gadījumos, kad tie cieš zaudējumus sakarā ar dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, slimībām vai kaitēkļu invāziju, un vienlaikus gādāšana par to, lai saņēmēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus.

(h) ražas un ražošanas apdrošināšana, kas palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus gadījumos, kad tie cieš zaudējumus sakarā ar dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, slimībām vai kaitīgo organismu invāziju, un vienlaikus gādāšana par to, lai visi saņēmēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus. Apdrošināšanu sedz vienīgi tad, ja ražotāji aktīvi veic pasākumus savu risku mazināšanai.

3. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos izvēlas, kurās nozarēs īstenot šajā pantā noteikto veidu intervenci. Attiecībā uz katru nozari tās izraugās vienu vai vairākus no 59. pantā nospraustajiem mērķiem un no šā panta 1. un 2. punkta piedāvājuma izvēlas vienu vai vairākus intervences veidus. Katram intervences veidam dalībvalstis nosaka atbilstošas intervences. Dalībvalstis pamato, kāpēc tās izvēlējušās konkrētas nozares, mērķus, intervences veidus un intervences.

Grozījums Nr. 125

Regulas priekšlikums

64. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

64. pants

Lauku attīstības intervences

Šajā nodaļā paredzētās intervences aptver šādas jomas:

(a) vidiskās, klimatiskās un citas pārvaldības saistības;

(a) vidiskās, klimatiskās un citas pārvaldības saistības, kas ir labvēlīgas videi;

(b) dabiskie vai citi platībatkarīgie ierobežojumi;

(b) dabiskie vai citi apgabalam specifiskie ierobežojumi;

(d) investīcijas;

(e) gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana;

(e) gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana un ilgtspējīga darījumdarbības attīstīšana;

(f) riska pārvaldības instrumenti;

(g) sadarbība;

(h) zināšanu apmaiņa un informēšana.

Grozījums Nr. 126

Regulas priekšlikums

65. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

65. pants

Vidiskās, klimatiskās un citas pārvaldības saistības

Vidiskās, klimatiskās un citas pārvaldības saistības, kas ir labvēlīgas videi

1. Dalībvalstis var piešķirt videi labvēlīgu vidisku, klimatisku un citu pārvaldības saistību maksājumus, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

2. KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis iekļauj agrovides un klimata saistības.

2. KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis iekļauj agrovides un klimata saistības saskaņā ar 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktu. Saskaņā ar 86. panta 2. punkta otro daļu šīm saistībām piešķir vismaz 40 % no ELFLA līdzekļiem.

4. Maksājumus dalībvalstis piešķir tikai tiem lauksaimniekiem vai lauksaimnieku grupām un citiem saņēmējiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pildīt pārvaldības saistības, kas tiek uzskatītas par labvēlīgām un mērķtiecīgām attiecībā uz 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķu sasniegšanu vai kas uzlabo dzīvnieku labturību.

5. Šā veida intervencēs dalībvalstis maksā tikai tiem saņēmējiem, kuri apņēmušies:

5. Šā veida intervencēs lauksaimniecības platībās dalībvalstis maksā tikai tiem saņēmējiem, kuru saistības netiek finansētas divkārši attiecībā uz maksājumiem, ko piešķir saskaņā ar šo regulu, un kuri apņēmušies:

(c) pārsniegt nosacījumus, kas saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu paredzēti attiecībā uz lauksaimniecības platības uzturēšanu noteiktā stāvoklī;

(d) pildīt saistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 28. pantu.

(d) pildīt saistības vai papildsaistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 28. pantu.

6. Dalībvalstis saņēmējiem kompensē minēto saistību pildīšanas rezultātā radušās izmaksas un negūtos ienākumus. Dalībvalstis stimula nolūkā var palielināt kompensāciju ar papildu piemaksu par sabiedrisko labumu sniegšanu, pamatojoties uz šajā regulā noteiktajiem nediskriminējošiem kritērijiem un rādītājiem, lai efektīvi stimulētu līdzdalību. Vajadzības gadījumā tās var segt arī darījuma izmaksas. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis atbalstu var piešķirt kā vienotas likmes maksājumu vai kā vienreizēju maksājumu par vienību. Maksājumus piešķir reizi gadā.

7. Lai stimulētu lauksaimniekus vai lauksaimnieku grupas ievērojami uzlabot vides kvalitāti lielākā mērogā un izmērāmā veidā, dalībvalstis var veicināt un atbalstīt kolektīvas shēmas un rezultātnoteiktu maksājumu shēmas.

9. Ja ar šā veida intervencēm atbalstu piešķir par agrovides un klimata saistībām, par apņemšanos pāriet uz Regulā (EK) Nr. 834/2007 noteiktu bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm vai turpināt to izmantošanu, atbalsta summu dalībvalstis nosaka par hektāru vai saimniecību.

9.a Attiecībā uz atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai saskaņā ar šo pantu maksājumus piešķir īsteniem lauksaimniekiem, kas noteikti 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

10. Dalībvalstis nodrošina, lai personām, kuras darbojas ar šā veida intervencēm, būtu pieejamas šādu darbību īstenošanai vajadzīgās zināšanas un informācija.

11. Dalībvalstis nodrošina, lai šā panta intervences būtu saskaņā ar 28. panta intervencēm.

Grozījums Nr. 127

Regulas priekšlikums

66. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

66. pants

svītrots

Dabiskie vai citi platībatkarīgie ierobežojumi

2. Šos maksājumus īsteniem lauksaimniekiem piešķir par apgabaliem [platībām], kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantu.

4. Šā panta 3. punktā minētās papildu izmaksas un negūtos ienākumus attiecībā uz dabiskiem vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem aprēķina, salīdzinot ar platībām, kurās dabisku vai citu platībatkarīgu ierobežojumu nav.

5. Maksājumus piešķir reizi gadā par hektāru.

Pamatojums

Pārcelšana uz pirmo pīlāru (28.a pants).

Grozījums Nr. 128

Regulas priekšlikums

67. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

67. pants

Platībatkarīgie traucēkļi, kas izriet no noteiktām obligātajām prasībām

Apgabalam specifiskie traucēkļi, kas izriet no noteiktām obligātajām prasībām

1. Lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punktā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt maksājumus par apgabalam specifiskiem traucēkļiem, kuri ir Direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK vai Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas rezultāts, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

3. Kad dalībvalstis nosaka, kurās platībās ir traucēkļi, tās drīkst ietvert šādas platības:

3. Kad dalībvalstis nosaka, kurās platībās ir traucēkļi, tās var ietvert šādas platības:

(a) Natura 2000 lauksaimnieciskās un meža teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK;

(b) citas norobežotas dabas aizsardzības teritorijas, kuru vidiskie ierobežojumi, kas palīdz īstenot Direktīvas 92/43/EEK 10. pantu, attiecas uz lauksaimniecību vai uz mežiem, bet ar noteikumu, ka šādas platības neaizņem vairāk kā 5 % no Natura 2000 teritorijām, kuras ietilpst katra KLP stratēģiskā plāna teritoriālajā darbības jomā;

(c) lauksaimniecības platības, kas iekļautas saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK izstrādātajos upes baseinu apsaimniekošanas plānos.

(c) lauksaimniecības platības, kas iekļautas saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK izstrādātajos upes baseinu apsaimniekošanas plānos;

(ca) teritorijas ar augstu dabas vērtību, kuras neietilpst a), b) un c) apakšpunktā minētajās teritorijās.

4. Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tādēļ, lai saņēmējiem pilnībā vai daļēji kompensētu papildu izmaksas un negūtos ienākumus saistībā ar attiecīgās platības platībatkarīgajiem traucēkļiem.

4. Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus var piešķirt tikai tādēļ, lai saņēmējiem pilnībā vai daļēji kompensētu papildu izmaksas un negūtos ienākumus saistībā ar attiecīgās platības apgabalam specifiskajiem traucēkļiem.

5. Šā panta 4. punktā minētās papildu izmaksas un negūtos ienākumus aprēķina:

(a) (attiecībā uz ierobežojumiem, kuri izriet no Direktīvas 92/43/EEK un Direktīvas 2009/147/EK) samērīgi ar traucēkļiem, kas ir to prasību rezultāts, kuras pārsniedz attiecīgos laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, un to nosacījumu rezultāts, kuri liek lauksaimniecības platību uzturēt noteiktā stāvoklī saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

(b) (attiecībā uz ierobežojumiem, kuri izriet no Direktīvas 2000/60/EK) samērīgi ar traucēkļiem, kas ir to prasību rezultāts, kuras pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, izņemot III pielikumā minēto SMR2, un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, un to nosacījumu rezultāts, kuri liek lauksaimniecības platību uzturēt noteiktā stāvoklī saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(b) (attiecībā uz ierobežojumiem, kuri izriet no Direktīvas 2000/60/EK) samērīgi ar traucēkļiem, kas ir to prasību rezultāts, kuras pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, izņemot III pielikumā minēto SMR1, un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, un to nosacījumu rezultāts, kuri liek lauksaimniecības platību uzturēt noteiktā stāvoklī saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

6. Maksājumus piešķir reizi gadā par hektāru.

Grozījums Nr. 129

Regulas priekšlikums

68. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

68. pants

Investīcijas

1. Dalībvalstis var finansiāli atbalstīt investīcijas, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

2. Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai par materiālām un/vai nemateriālām investīcijām, kuras palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, kas pierādāmi nekaitē videi. Mežsaimniecības nozarē atbalstu piešķir, pamatojoties uz meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu.

3. Dalībvalstis izveido to investīciju un izdevumu kategoriju sarakstu, kuras ir neattiecināmas; sarakstā iekļauj vismaz šādus elementus:

(a) lauksaimnieciskās ražošanas tiesību iegāde;

(b) maksājumtiesību iegāde;

(c) zemesgabalu iegāde, izņemot zemes pirkšanu vides saglabāšanas vajadzībām vai zemes pirkšanu, ko gados jauni lauksaimnieki veic ar finanšu instrumentu starpniecību;

(d) dzīvnieku iegāde, viengadīgu augu iegāde un stādīšana, kas nav saistīta ar lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanu pēc dabas katastrofām un katastrofāliem notikumiem un ko neveic nolūkā aizsargāt ganāmpulkus no plēsējiem un dzīvniekiem, kurus sarežģīta reljefa apstākļos izmanto tehnikas vietā, lai aizsargātu ainavu;

(e) parāda procenti, izņemot attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas kā procentu likmes subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas;

(f) investīcijas apūdeņošanā, kas nav saistītas ar laba ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punktam, tostarp apūdeņošanas paplašināšana, kas ietekmē ūdensobjektus, kuru stāvoklis attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā noteikts par mazāk nekā labu;

(f) investīcijas apūdeņošanā, kas nerada apūdeņošanai izmantotā ūdens neto samazinājumu attiecīgajā sateces baseinā un kas nav saistītas ar laba ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punktam, tostarp apūdeņošanas paplašināšana, kas ietekmē ūdensobjektus, kuru stāvoklis attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā noteikts par mazāk nekā labu;

(g) investīcijas lielās infrastruktūrās, kas nav daļa no vietējās attīstības stratēģijas;

(h) investīcijas apmežošanā, kas nav saistītas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, kuri izstrādāti Eiropas mēroga Pamatnostādnēs par apmežošanu un meža atjaunošanu.

(h) investīcijas apmežošanā un meža atjaunošanā, kas nav saistītas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, kuri izstrādāti Eiropas mēroga Pamatnostādnēs par apmežošanu un meža atjaunošanu;

(ha) investīcijas dzīvnieku blīvaudzēšanas darbībās un infrastruktūrā, kas neatbilst ieteikumiem par labu dzīvnieku labturību un Direktīvā 98/58/EK ietvertajiem principiem;

(hb) investīcijas bioenerģijas produktos, kas neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem.

Ja atbalstu sniedz ar finanšu instrumentu starpniecību, pirmās daļas a), b), d) un g) punktu nepiemēro.

Ja atbalstu sniedz ar finanšu instrumentu starpniecību, pirmās daļas a), b) un g) punktu nepiemēro.

4. Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām.

Maksimālo atbalsta likmi drīkst palielināt attiecībā uz šādām investīcijām:

(a) ar 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem saistītā apmežošana un neienesīgās investīcijas;

(a) ar 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem saistītā apmežošana, agromežsaimniecības sistēmu atjaunošana un neienesīgās investīcijas;

(b) lauku apvidos veiktas investīcijas pamatpakalpojumos;

(c) investīcijas lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanā pēc dabas katastrofām un katastrofāliem notikumiem un investīcijas piemērotā preventīvā rīcībā saistībā ar meža un lauku vidi.

(c) investīcijas lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanā pēc ugunsgrēkiem un citām dabas katastrofām vai katastrofāliem notikumiem un investīcijas piemērotā preventīvā rīcībā saistībā ar meža un lauku vidi.

__________________

^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

Grozījums Nr. 130

Regulas priekšlikums

69. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana

Gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana un ilgtspējīga darījumdarbības attīstīšana

Grozījums Nr. 131

Regulas priekšlikums

69. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dalībvalstis nodrošina, ka šajā pantā minētās intervences tiek sadalītas tā, lai veicinātu dzimumu līdztiesības panākšanu lauku apvidos.

Grozījums Nr. 132

Regulas priekšlikums

70. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

70. pants

Riska pārvaldības instrumenti

3. Dalībvalstis var piešķirt konkrēti šādu atbalstu:

(a) finansiālas iemaksas par apdrošināšanas shēmu prēmijām;

(b) finansiālas iemaksas kopfondos, tostarp lai segtu administratīvās izmaksas par to izveidošanu.

4. Dalībvalstis precizē šādus atbalsttiesīguma nosacījumus:

(a) atbalsttiesīgo apdrošināšanas shēmu un kopfondu veidi un darbības joma;

(b) zaudējumu aprēķināšanas metodika un kompensācijas mehānismu iedarbinošie faktori;

5. Dalībvalstis nodrošina, lai ar atbalstu segtu vienīgi tādus zaudējumus, kuri ir vismaz 20 % no lauksaimnieka gada vidējās produkcijas vai ienākumiem iepriekšējo triju gadu laikposmā vai no trīsgadu vidējās vērtības iepriekšējo piecu gadu laikposmā, no kura izslēgti augstākā un zemākā rādītāja gadi.

6. Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz 70 % no attiecināmajām izmaksām.

7. Dalībvalstis nodrošina, lai netiktu pieļauta pārmērīga kompensēšana, kas rodas, ja šā panta intervenci apvieno ar citām publiskām vai privātām riska pārvaldības shēmām.

Grozījums Nr. 133

Regulas priekšlikums

71. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

71. pants

Sadarbība

3. Šā veida intervencē dalībvalstis var segt ar jebkādiem sadarbības aspektiem saistītās izmaksas.

4. Atbalstu dalībvalstis drīkst piešķirt vai nu kā kopēju summu, kas sedz sadarbības izmaksas un īstenoto projektu un darbību izmaksas, vai segt tikai sadarbības izmaksas un projektu īstenošanai piesaistīt līdzekļus no cita veida intervencēm un valsts vai Savienības atbalsta instrumentiem.

5. Ja atbalstu izmaksā kā kopēju summu, dalībvalstis nodrošina, lai tiktu ievēroti Savienības noteikumi un prasības par līdzīga veida rīcību, kuru aptver cita veida intervences. Šo punktu nepiemēro attiecībā uz LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

6. Šā veida intervencē dalībvalstis neatbalsta tādu sadarbību, kurā visi partneri ir pētnieciskas struktūras.

7. Ja sadarbība norisinās lauku saimniecības pārņemšanas kontekstā, atbalstu dalībvalstis drīkst piešķirt tikai tiem lauksaimniekiem, kuri ir sasnieguši valsts tiesību aktos noteikto pensionēšanās vecumu.

7. Ja sadarbība norisinās lauku saimniecības pārņemšanas kontekstā un ar tālejošāku mērķi veicināt paaudžu maiņu saimniecības līmenī, atbalstu dalībvalstis var piešķirt tikai tiem lauksaimniekiem, kuri ir sasnieguši valsts tiesību aktos noteikto pensionēšanās vecumu.

8. Dalībvalstu atbalsta ilgums nepārsniedz septiņus gadus, izņemot — pienācīgi pamatotos gadījumos — kolektīvus vidiskos un klimata pasākumus, kuri palīdz sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktos konkrētos vidiskos un klimatiskos mērķus. Dalībvalstis neatbalsta intervences ar negatīvu ietekmi uz vidi.

8.a LEADER iniciatīva, kas saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību, kā izklāstīts 1. punktā, nodrošina lauku saimniecību un/vai mežsaimniecības uzņēmumu aktīvu un būtisku iesaisti.

Grozījums Nr. 134

Regulas priekšlikums

72. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par lauksaimniecisku, agromežsaimniecisku, mežsaimniecisku un lauku darījumdarbības zināšanu apmaiņu un informēšanu, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 135

Regulas priekšlikums

73. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atlasot darbības, vadošās iestādes nodrošina plānoto intervenču pārbaudi no klimata, vides un bioloģiskās daudzveidības viedokļa.

Grozījums Nr. 136

Regulas priekšlikums

86. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

86. pants

Minimālie un maksimālie finanšu piešķīrumi

1. Vismaz 5 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

2. Vismaz 30 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti intervencēm, kuras ir par 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem; izņēmums ir ar 66. pantu pamatotās intervences.

2. Vismaz 40 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti intervencēm, kuras ir par 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem; izņēmums ir ar 66. pantu pamatotās intervences. Vismaz 30 % no kopējās ELGF iemaksas KLP stratēģiskajā plānā, kas noteikta IV pielikumā, tiek rezervēti klimatiskajām un vidiskajām shēmām, kas noteiktas 28. pantā.

Katra dalībvalsts nosaka minimālo summu, ko piešķir 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā nosauktā konkrētā mērķa sasniegšanai. To aprēķina, pamatojoties uz SVID analīzi un ar prioritārajām sugām un dabiskajām dzīvotnēm saistīto vajadzību apzināšanu saskaņā ar prioritārās rīcības plānu, kā noteikts Direktīvā 92/43/EEK un Direktīvā 2009/147/EK. Šo summu izlieto pasākumiem, kas aprakstīti šīs regulas 65. un 67. pantā un 68. panta 4. punkta a) apakšpunktā, un saskaņā ar šā panta 7. punktu izmanto atbalstam stratēģiskajiem dabas projektiem, kas noteikti [LIFE regulā].

Pirmo daļu nepiemēro tālākajiem reģioniem.

3. Ne vairāk kā 4 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā var tikt izmantoti, lai finansētu ar to tehnisko palīdzību saistītu rīcību, kuru, kā minēts 112. pantā, īsteno pēc dalībvalsts ierosmes.

Ja Savienības lauku attīstības atbalsta kopapjoms nepārsniedz 90 miljonus EUR, ELFLA iemaksas proporciju KLP stratēģiskajā plānā drīkst palielināt līdz 6 %.

Tehnisko palīdzību atlīdzina ar vienotas likmes finansējumu atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) .../... [jaunā Finanšu regula] 125. panta 1. punkta e) apakšpunktam un saskaņā ar starpmaksājumu sistēmu, kas izklāstīta Regulas (ES) [HzR] 30. pantā. Minētā vienotā likme atbilst kopējo deklarēto izdevumu procentuālajai daļai, kas KLP stratēģiskajā plānā noteikta attiecībā uz tehnisko palīdzību.

4. Šīs regulas X pielikumā attiecībā uz katru dalībvalsti norādītā minimālā summa tiek rezervēta 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā nosauktajam konkrētajam mērķim — piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību. Pamatojoties uz stāvokļa analīzi stipro un vājo pušu, iespēju un draudu izteiksmē (SVID analīze) un uz apzinātajām vajadzībām, minēto summu izmanto šādu veidu intervencei:

(a) 27. pantā paredzētais ienākumu papildatbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem;

(b) 69. pantā minētā gados jaunu lauksaimnieku darījumdarbības uzsākšana.

5. Šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļā minētajām saistītā ienākumu atbalsta intervencēm atbilstošie indikatīvie finanšu piešķīrumi nepārsniedz 10 % no VII pielikumā norādītajām summām.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis, kuras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 53. panta 4. punktu brīvprātīgā saistītā atbalsta vajadzībām ir izmantojušas vairāk nekā 13 % no minētās regulas II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, drīkst saistītā ienākumu atbalsta vajadzībām izmantot vairāk nekā 10 % no VII pielikumā noteiktās summas. Izmantotais procentuālais daudzums nedrīkst pārsniegt to, kuru Komisija attiecībā uz brīvprātīgo saistīto atbalstu ir apstiprinājusi par 2018. pieprasījumu gadu.

Pirmajā daļā minēto procentuālo daudzumu var palielināt ne vairāk kā par 2 % ar noteikumu, ka minēto 10 % pārsniegumam atbilstošo summu iedala III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļā paredzētajam atbalstam par proteīnaugiem.

Apstiprinātajā KLP stratēģiskajā plānā iekļautās summas, kuras izriet no pirmās un otrās daļas piemērošanas, ir saistošas.

Grozījums Nr. 137

Regulas priekšlikums

87. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

87. pants

Klimata izdevumu līdzsekošana

Vides un klimata izdevumu līdzsekošana

1. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un izmantojot vienkāršu un kopēju metodiku, Komisija izvērtē politikas ieguldījumu ar klimata pārmaiņām saistīto mērķu īstenošanā.

1. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un izmantojot vienkāršu, piemērotu, precīzu un kopēju metodiku, Komisija izvērtē politikas ieguldījumu ar vidi un klimata pārmaiņām saistīto mērķu īstenošanā. Komisija regulāri ziņo par panākto vides un klimata rīcības integrēšanā, arī par izdevumu apmēru. Konstatējumus izklāsta ikgadējā izskatīšanā, kā noteikts 122. pantā.

2. Šādu ieguldījumu, kas dots izdevumu mērķrādītāja sasniegšanā, aplēš, piemērojot konkrētus svērumus, kurus diferencē atkarībā no tā, kādu ieguldījumu – ievērojamu vai mērenu – atbalsts ir devis ar klimata pārmaiņām saistīto mērķu sakarībā. Minētie svērumi ir šādi:

2. Šādu ieguldījumu, kas dots izdevumu mērķrādītāja sasniegšanā, aplēš, piemērojot konkrētus svērumus, kurus diferencē atkarībā no tā, kādu ieguldījumu — ievērojamu vai mērenu — atbalsts ir devis ar vidi un klimata pārmaiņām saistīto mērķu sakarībā, un papildina ar Savienības klimatisko marķieru sistēmu. Minētie svērumi ir šādi:

(a) 40 % attiecībā uz izdevumiem par ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu un ienākumu papildatbalstu, kas minēts III sadaļas II nodaļas II iedaļas attiecīgi 2. un 3. apakšiedaļā;

(a) 30 % attiecībā uz izdevumiem par ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu un ienākumu papildatbalstu, kas minēts III sadaļas II nodaļas II iedaļas attiecīgi 2. un 3. apakšiedaļā;

(b) 100 % attiecībā uz izdevumiem par klimatiskajām un vidiskajām shēmām, kas minētas III sadaļas II nodaļas II iedaļas 4. apakšiedaļā;

(d) 40 % attiecībā uz izdevumiem par 66. pantā minētajiem dabiskajiem vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem.

(d) 40 % attiecībā uz izdevumiem par 66. pantā minētajiem dabiskajiem vai citiem apgabalam specifiskiem ierobežojumiem.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar metodiku vides mērķiem, arī bioloģiskās daudzveidības mērķiem, paredzēto aplēsto izdevumu integrēšanas līdzsekošanai un izvērtēšanai. Komisija pielāgo konkrētos svērumus, ko piemēro izdevumiem klimata pārmaiņu jomā, lai ņemtu vērā jaunās metodikas un ar vidi saistīto izdevumu diferencēšanu.

Grozījums Nr. 138

Regulas priekšlikums

88. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos katrai atsevišķai intervencei nosaka indikatīvu finanšu piešķīrumu. Katrai intervencei šis indikatīvais finanšu piešķīrums ir plānotās izlaides reizinājums ar plānoto summu par vienu vienību, kam nepiemēro 89. pantā minēto procentuālo variāciju.

1. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos katrai atsevišķai intervencei nosaka indikatīvu finanšu piešķīrumu saskaņā ar 28. panta 1. punktu un 86. panta 2. punktu. Katrai intervencei šis indikatīvais finanšu piešķīrums ir plānotās izlaides reizinājums ar plānoto summu par vienu vienību, kam nepiemēro 89. pantā minēto procentuālo variāciju.

Grozījums Nr. 139

Regulas priekšlikums

89. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) atsaistītie tiešie maksājumi un saistītais ienākumu atbalsts, kas minēts III sadaļas II nodaļā;

(a) atsaistītie tiešie maksājumi, izņemot klimatiskās un vidiskās shēmas, kā noteikts 29. pantā, un saistītais ienākumu atbalsts, kas minēts III sadaļas II nodaļā;

Grozījums Nr. 140

Regulas priekšlikums

90. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

90. pants

Tiešo maksājumu piešķīrumu un ELFLA piešķīrumu savstarpējā elastība

1. Saistībā ar sava KLP stratēģiskā plāna priekšlikumu, kas minēts 106. panta 1. punktā, dalībvalstis var pieņemt lēmumu:

(a) līdz 15 % no dalībvalsts piešķīrumiem, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti IV pielikumā, un no kuriem atskaitīti 2021.–2026. kalendārā gada piešķīrumi par kokvilnu, kas noteikti VI pielikumā, pārvietot uz dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem par 2022.–2027. finanšu gadu vai

(a) līdz 15 % no dalībvalsts piešķīrumiem, kuri paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti IV pielikumā un no kuriem atskaitīti 2021.–2026. kalendārā gada piešķīrumi par kokvilnu, kas noteikti VI pielikumā, pārvietot uz dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem par 2022.–2027. finanšu gadu;

(b) līdz 15 % no dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem par 2022.–2027. finanšu gadu pārvietot uz dalībvalsts piešķīrumiem par 2021.–2026. kalendāro gadu, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti IV pielikumā.

(a) nepārsniedzot 15 procentpunktus, ar noteikumu, ka atbilstošo palielinājumu dalībvalstis izmanto no ELFLA finansētām intervencēm, kuras ir par 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem;

(b) nepārsniedzot 2 procentpunktus, ar noteikumu, ka atbilstošo palielinājumu dalībvalstis izmanto saskaņā ar 86. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

2. Šā panta 1. punktā minētajos lēmumos nosaka 1. punktā aprakstīto procentuālo daudzumu, kurš katrā kalendārajā gadā var būt atšķirīgs.

3. 2023. gadā, izmantojot 107. pantā minēto KLP stratēģiskā plāna grozīšanas iespēju, dalībvalstis savu 1. punktā minēto lēmumu var pārskatīt.

Grozījums Nr. 141

Regulas priekšlikums

91. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 142

Regulas priekšlikums

92. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

92. pants

Vērienīgāki vidiskie un klimatiskie mērķi

Vērienīgāki vidiskie, klimatiskie un ar dzīvnieku labturību saistītie mērķi

1. Ar KLP stratēģiskajiem plāniem un jo īpaši ar 97. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem intervences stratēģijas elementiem dalībvalstis dod tādu kopējo ieguldījumu 6. panta 1. punkta d), e), f) un i) apakšpunktā nosaukto konkrēto visu vidisko, klimatisko un ar dzīvnieku labturību saistīto mērķu sasniegšanā, kas ir lielāks par 2014.–2020. gada laikposmā doto kopējo ieguldījumu Regulas (ES) Nr. 1306/2013 110. panta 2. punkta pirmās daļas b) punkta mērķa sasniegšanā ar ELGF un ELFLA atbalsta palīdzību.

1.a KLP stratēģiskajos plānos paredzētie maksājumi pārejai uz bioloģisko lauksaimniecību un tās uzturēšanu saskaņā ar 28. un 65. pantu pārsniedz kopējos lauku attīstības maksājumus, kas līdz 2021. gadam ir piešķirti bioloģiskajiem lauksaimniekiem un ko aprēķina kā gada vidējo rādītāju, izmantojot salīdzināmās cenas.

2. Pamatojoties uz jaunāko un uzticamāko informāciju, dalībvalstis KLP stratēģiskajos plānos izskaidro, kādu ietekmi uz vidi un klimatu tās tiecas panākt 2021.–2027. gada laikposmā un kādā veidā tās gatavojas sasniegt 1. punktā minēto lielāko kopējo ieguldījumu, tostarp to, kā tās plāno nodrošināt, ka mērķi, kas noteikti, pamatojoties uz I pielikumā izklāstītajiem ietekmes rādītājiem, būs pašreizējā stāvokļa uzlabojums. Skaidrojuma pamatā ir attiecīga informācija, piemēram, 95. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā un 95. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētie elementi.

Grozījums Nr. 143

Regulas priekšlikums

94. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

94. pants

Procedūras noteikumi

1. Dalībvalstis savu KLP stratēģisko plānu izstrādā, pamatodamās uz pārredzamām procedūrām un saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko regulējumu.

1.a Dalībvalstis publisko KLP stratēģiskos plānus un saistītos pielikumus gan to sagatavošanas posmā, gan pēc to apstiprināšanas.

2. Par KLP stratēģiskā plāna izstrādi atbildīgā dalībvalsts struktūra nodrošina, lai plāna vidiskās un klimatiskās daļas sagatavošanā faktiski un iekļaujošā veidā iesaistītos vides un klimata jomā kompetentās iestādes.

3. Katra dalībvalsts veido partnerību ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm. Partnerībā iesaista vismaz šādus partnerus:

(a) attiecīgas valsts iestādes;

(b) nevalstiskās organizācijas;

(b) ekonomiskos, vidiskos un sociālos partnerus;

(c) attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību un – vajadzības gadījumā – struktūras, kas ir atbildīgas par sociālās iekļautības veicināšanu, pamattiesību ievērošanu, dzimumu līdztiesības veicināšanu un diskriminācijas novēršanu.

(c) attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, un attiecīgā gadījumā struktūras, kas ir atbildīgas par sociālās iekļautības, pamattiesību ievērošanas, sabiedrības veselības, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu.

Dalībvalstis iesaista šos partnerus KLP stratēģiskā plāna sagatavošanā.

Visi b) apakšpunktā minētie partneri ir vienlīdzīgi pārstāvēti, un tiek nodrošināta b) un c) apakšpunktā minēto partneru līdzsvarota pārstāvība. Dalībvalstis iesaista šos partnerus KLP stratēģiskā plāna sagatavošanā un īstenošanā, tostarp nodrošinot to līdzdalību uzraudzības komitejās saskaņā ar 111. pantu.

4. Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai efektīvi koordinētu KLP stratēģisko plānu īstenošanu, ņemot vērā proporcionalitātes un dalītās pārvaldības principu.

Grozījums Nr. 144

Regulas priekšlikums

96. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa) iekļauj kopsavilkumu par ietekmes rādītāju pašreizējiem parametriem un mērķlielumiem;

Grozījums Nr. 145

Regulas priekšlikums

96. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar pirmās daļas a)–e) punktu, tiks identificēti apgabali, par kuriem trūkst pamatinformācijas vai informācijas par konteksta rādītājiem vai šī informācija nav pietiekama, lai sniegtu pilnīgu pašreizējās situācijas aprakstu saistībā ar 6. pantā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem, dalībvalstis šādam secinājumam pievēršas savu KLP stratēģisko plānu satvarā vai ar citu instrumentu palīdzību un ierosinātos pasākumus izklāsta KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 146

Regulas priekšlikums

96. pants – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi novērtējumā ņem vērā atbilstību XIa pielikumā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.

Pamatojums

Regulas 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā ir izklāstīts mērķis saistībā ar sabiedrības prasībām, no kurām viena attiecas uz dzīvnieku labturību. XIa pielikumā ir uzskaitīti spēkā esošie tiesību akti dzīvnieku labturības jomā.

Grozījums Nr. 147

Regulas priekšlikums

96. pants – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Novērtējumam dalībvalstis izmanto jaunākos un uzticamākos datus.

Novērtējumam dalībvalstis izmanto jaunākos un uzticamākos datus, tostarp jaunāko informāciju par jebkādu pārkāpuma procedūras posmu un nesen slēgtām lietām saistībā ar šiem vidiskajiem un klimatiskajiem plāniem, ar ko tiek efektīvi transponēti Savienības tiesību akti. Lai veicinātu Savienības mērķu sasniegšanu, pārkāpuma gadījumā vajadzību novērtējumā neņem vērā plānā ierosinātos pasākumus, uz kuriem attiecas pārkāpums, un neapstiprina to finansēšanu.

Grozījums Nr. 148

Regulas priekšlikums

97. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

97. pants

Intervences stratēģija

1. Iepriekš 95. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā intervences stratēģijā par katru konkrēto mērķi, kas nosaukts 6. panta 1. punktā un iekļauts KLP stratēģiskajā plānā, norāda:

(a) mērķrādītājus par katru attiecīgo (kopīgo un vajadzības gadījumā KLP stratēģiskajā plānā noteikto) konkrēto rezultāta rādītāju un saistīto starpposma mērķrādītāju. Šo mērķrādītāju vērtību pamato, ņemot vērā 96. pantā minēto vajadzību novērtējumu. Mērķrādītāji, kuri attiecas uz 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem mērķiem, izriet no šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā sniegtajiem skaidrojumiem;

(a) mērķrādītājus par katru attiecīgo (kopīgo un vajadzības gadījumā KLP stratēģiskajā plānā noteikto) konkrēto rezultāta un ietekmes rādītāju un saistīto starpposma mērķrādītāju. Šo mērķrādītāju vērtību pamato, ņemot vērā 96. pantā minēto vajadzību novērtējumu. Mērķrādītāji, kuri attiecas uz 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem mērķiem, izriet no šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā sniegtajiem skaidrojumiem;

(b) III sadaļā uzskaitītajiem intervenču veidiem atbilstošās intervences, izņemot minētās sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā paredzēto kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu, kuras, pamatojoties uz skaidru intervences loģiku, tiek izstrādātas tā, lai attiecīgajā apgabalā risinātu konkrēto situāciju; intervences tiek pamatotas ar 125. pantā minēto ex ante novērtējumu, 103. panta 2. punktā minēto SVID analīzi un 96. pantā minēto vajadzību novērtējumu;

(c) elementus, kas parāda to, kā ar intervencēm var sasniegt mērķrādītājus un kādā mērā tās ir savstarpēji saskaņotas un saderīgas;

(d) elementus, kas pierāda, ka finanšu līdzekļu piešķīrums KLP stratēģiskajā plānā iekļautajām intervencēm ir pamatots un piemērots, lai sasniegtu attiecīgos mērķrādītājus, kā arī atbilst finanšu plānam, kā minēts 100. pantā.

2. Intervences stratēģijā iekļauj arī turpmāk minētos elementus, kas liecina par stratēģijas konsekvenci un par to, ka 6. panta 1. punktā nosaukto konkrēto mērķu sasniegšanā intervences ir savstarpēji papildinošas:

(a) KLP stratēģiskā plāna vidiskās un klimatiskās struktūras kopaina, kurā apraksta komplementaritāti un pamatnosacījumus attiecībā uz nosacījumu sistēmu un dažādām intervencēm, ar kurām cenšas sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktos konkrētos vidiskos un klimatiskos mērķus, kā arī apraksts par to, kādā veidā var panākt 92. pantā minēto lielāko kopējo ieguldījumu;

(b) paskaidrojums, kā ar KLP stratēģiskā plāna vidisko un klimatisko struktūru ir domāts veicināt jau noteiktos ilgtermiņā darbojošos valsts mērķrādītājus, kas paredzēti XI pielikumā minētajos likumdošanas instrumentos vai izstrādāti saskaņā ar tiem;

(ba) pārskats par pasākumiem ar mērķi veicināt dzīvnieku labturību;

(c) attiecībā uz 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi “piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību” – kopaina par attiecīgajām KLP stratēģiskajā plānā iekļautajām intervencēm un konkrētajiem nosacījumiem, kas minēti 22. panta 4. punktā, 27., 69. pantā un 71. panta 7. punktā. Sniedzot finanšu plānu attiecībā uz 27. un 68. punktā minētajiem intervenču veidiem, dalībvalstis jo īpaši atsaucas uz 83. panta 5. punktu. Kopainā arī ir jāpaskaidro mijiedarbība ar valsts instrumentiem, kuras mērķis ir uzlabot saskaņotību starp Savienības rīcību un dalībvalstu rīcību šajā jomā;

(c) attiecībā uz 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi “piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību” — kopaina par attiecīgajām KLP stratēģiskajā plānā iekļautajām intervencēm un konkrētajiem nosacījumiem, kas minēti 22. panta 4. punktā, 27. un 69. pantā un 71. panta 7. punktā. Sniedzot finanšu plānu attiecībā uz 27. un 69. punktā minētajiem intervenču veidiem, dalībvalstis jo īpaši atsaucas uz 86. panta 5. punktu. Kopainā arī ir jāpaskaidro mijiedarbība ar valsts instrumentiem, kuras mērķis ir uzlabot saskaņotību starp Savienības rīcību un dalībvalstu rīcību šajā jomā;

(d) nozarisko intervenču, tai skaitā III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļā minētā saistītā ienākumu atbalsta un III sadaļas III nodaļā minēto nozarisko intervenču, kopaina, kurā sniegts pamatojums, kāpēc pasākums vērsts tieši uz attiecīgajām nozarēm, intervenču saraksts pa nozarēm, intervenču komplementaritāte, kā arī konkrētie papildu mērķrādītāji (ja tādi ir), kuri attiecas uz intervencēm, kas atbilst III sadaļas III nodaļā uzskaitītajām nozariskajām intervencēm;

(e) skaidrojums par to, kuras intervences palīdzēs riska pārvaldībā nodrošināt saskaņotu un integrētu pieeju;

(ea) skaidrojums par to, kā KLP stratēģiskais plāns nodrošina integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un palīdz sasniegt dzimumu līdztiesības mērķi;

(f) valsts un reģionālo intervenču mijiedarbības apraksts, tai skaitā finanšu piešķīrumu sadalījums pa intervencēm un pa fondiem.

(f) valsts un reģionālo intervenču mijiedarbības apraksts, arī finanšu piešķīrumu sadalījums pa intervencēm un pa fondiem.

Grozījums Nr. 149

Regulas priekšlikums

98. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba) paskaidrojums par to, kā KLP stratēģiskais plāns atbalstīs bioloģisko lauksaimniecību, lai veicinātu pieaugošajam pieprasījumam pēc bioloģiskās lauksaimniecības produktiem atbilstošu ražošanas apjomu, kā noteikts 13.a pantā.

Grozījums Nr. 150

Regulas priekšlikums

98. pants – 1. daļa – d punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii) pārskatu par ELFLA un citu lauku apvidos darbojošos Savienības fondu koordinēšanu, nošķīrumu un komplementaritāti.

iii) pārskatu par ELFLA, ELGF un citu lauku apvidos darbojošos Savienības fondu koordinēšanu, nošķīrumu un komplementaritāti.

Grozījums Nr. 151

Regulas priekšlikums

100. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojums

Priekšroka būtu dodama divgadu starpposma mērķrādītājiem, jo tas atvieglotu dalībvalstu pārvaldes iestāžu darbu. Dažu mērķrādītāju sasniegšanai arī vajadzēs vairāk laika, un panāktais būs redzams tikai ilgākā laika posmā.

Grozījums Nr. 152

Regulas priekšlikums

102. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aprakstot 95. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētos elementus, kas nodrošina KLP modernizāciju, izceļ KLP stratēģiskajā plānā iekļautos elementus, kuri atbalsta lauksaimniecības nozares un KLP modernizāciju nolūkā risināt jaunus uzdevumus, tostarp pāreju uz ilgtspēju; aprakstā jo īpaši ietver:

Pamatojums

Modernizācija nav pašmērķis: vispārējais mērķis, kā tas vairākkārt norādīts Komisijas paziņojumā par KLP reformu, ir paradigmas maiņa nolūkā panākt ilgtspēju, reaģēt uz jaunām problēmām utt.

Grozījums Nr. 153

Regulas priekšlikums

102. pants – 1. daļa – a punkts – iia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iia) saskaņotību ar ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un starptautiskiem nolīgumiem klimata jomā.

Pamatojums

Grozījums Nr. 154

Regulas priekšlikums

103. pants – 2. punkts – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi SVID analīzē atsaucas uz XIa pielikumā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.

Pamatojums

Pielikums attiecas uz pārtikas nekaitīgumu un dzīvnieku labturību.

Grozījums Nr. 155

Regulas priekšlikums

106. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija novērtē ierosinātos KLP stratēģiskos plānus, pamatojoties uz skaidriem un objektīviem kritērijiem, tostarp plānu pilnīgumu, konsekvenci un saskaņotību ar Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem, šo regulu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu un horizontālo regulu, plānu potenciālu un faktisko ieguldījumu attiecībā uz 6. panta 1. punktā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu, saskaņotību ar XI pielikumā norādītajiem leģislatīvajiem aktiem un atbilstību tiem, ietekmi uz iekšējā tirgus pareizu darbību un konkurences izkropļojumu, administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem un pārvaldes iestādēm. Novērtējumā jo īpaši izskata KLP stratēģiskā plāna stratēģijas pietiekamību, attiecīgos konkrētos mērķus, mērķrādītājus, intervences un budžeta līdzekļus, kas vajadzīgi KLP stratēģiskā plāna konkrēto mērķu sasniegšanai ar ierosināto intervenču komplektu, pamatojoties uz SVID analīzi un ex ante izvērtējumu.

Grozījums Nr. 156

Regulas priekšlikums

106. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katru KLP stratēģisko plānu apstiprina ne vēlāk kā astoņus mēnešus pēc tam, kad to iesniegusi attiecīgā dalībvalsts.

Katru KLP stratēģisko plānu apstiprina ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad to iesniegusi attiecīgā dalībvalsts.

Pamatojums

Komisijai nebūtu jāatvēl vairāk laika stratēģisko plānu apstiprināšanai, nekā dalībvalstīm ir to sagatavošanai.

Grozījums Nr. 157

Regulas priekšlikums

106. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Apstiprinājums neattiecas uz informāciju, kas minēta 101. panta c) apakšpunktā un KLP stratēģiskā plāna I–IV pielikumos, par kuriem ir runa 95. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā.

svītrots

Grozījums Nr. 158

Regulas priekšlikums

106. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalsts drīkst Komisijai lūgt apstiprināt KLP stratēģisko plānu, kurā nav ietverti visi vajadzīgie elementi. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts norāda, kādas KLP stratēģiskā plāna daļas trūkst, un, lai pierādītu kopējo plāna konsekvenci un saskaņotību, attiecībā uz visu KLP stratēģisko plānu sniedz indikatīvus mērķrādītājus un finanšu plānus, kā minēts 100. pantā. KLP stratēģiskā plāna trūkstoši elementi Komisijai tiek iesniegti kā plāna grozījumi saskaņā ar 107. pantu.

svītrots

Pamatojums

Nepabeigtu plānu apstiprināšana nozīmē samazināt mērķu vērienu. Tas neatbilst pareizas finanšu pārvaldības principiem, jo īpaši attiecībā uz rezultātiem orientētu īstenošanas modeli.

Grozījums Nr. 159

Regulas priekšlikums

106. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a KLP stratēģisko plānu novērtējumus kopā ar saviem apsvērumiem Komisija dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Grozījums Nr. 160

Regulas priekšlikums

107. pants – 10.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.a Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc visu KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei salīdzinošo ziņojumu par dažādajiem dalībvalstu stratēģiskajiem plāniem, cita starpā par izvēlētajiem intervenču veidiem un finanšu summām, kas atvēlētas Savienības mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr. 161

Regulas priekšlikums

110. pants – 2. punkts – ka apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ka) lai ieinteresētajām organizācijām, kas pārstāv ekonomiskās un sociālās intereses, un ieinteresētajām nevalstiskajām organizācijām būtu nodrošināta piekļuve visai informācijai par KLP stratēģiskā plāna sagatavošanu, grozīšanu un apstiprināšanu, kā arī visai informācijai, kas sniegta uzraudzības komitejai, arī par īstenotajām konsultācijām un to rezultātiem.

Grozījums Nr. 162

Regulas priekšlikums

111. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalsts lemj par uzraudzības komitejas sastāvu, pienācīgi ievērojot interešu konfliktu novēršanu, un nodrošina 94. panta 3. punktā minēto to attiecīgo valsts iestāžu un starpniekstruktūru, kā arī partneru pārstāvju līdzsvarotu pārstāvību, kuri ir svarīgi visu 6. panta 1. punktā minēto mērķu īstenošanai.

Pamatojums

Dažādajos KLP stratēģisko plānu sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un izvērtēšanas posmos būtu pienācīgi jāiesaista attiecīgās kompetentās iestādes un ieinteresētās personas no visām jomām, to skaitā veselības aizsardzības, uz kurām attiecas 6. panta 1. punktā noteiktie KLP konkrētie mērķi. Kvalitatīvu pierādījumu izmantošanas nodrošināšana un interešu konfliktu novēršana ir daļa no efektīvas politikas nodrošināšanas.

Grozījums Nr. 163

Regulas priekšlikums

111. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba) jautājumus, kas saistīti ar rezultātu un veikuma uzraudzībai pieejamo datu un rādītāju kvalitāti un kvantitāti;

Pamatojums

Uzraudzības komitejai būtu jāapsver, vai ir jomas, kurās trūkst pamatdatu vai arī ar tiem nepietiek rezultātu un veikuma uzraudzībai, un jomas, kurās piemērotie rādītāji ir jāuzlabo.

Grozījums Nr. 164

Regulas priekšlikums

114. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. EIP mērķis ir rosināt inovāciju un uzlabot apmaiņu ar zināšanām.

2. EIP mērķis ir rosināt inovāciju un uzlabot apmaiņu ar zināšanām. Inovācija šajā saistībā sekmē konkurētspējas, ekoloģisko raksturlielumu un ilgtspējas uzlabošanos, jo īpaši nolūkā attīstīt ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi klimata, ūdens, augsnes, bioloģiskās daudzveidības un atkritumu jomā.

Grozījums Nr. 165

Regulas priekšlikums

114. pants – 4. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 166

Regulas priekšlikums

115. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba) plānā izklāstīto pasākumu saskaņotību ar Savienības attīstības politikas mērķiem.

Pamatojums

Saskaņā ar LESD 208. pantu ir jānodrošina politikas saskaņotība attīstībai.

Grozījums Nr. 167

Regulas priekšlikums

116. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) atbalstīt kopīgas mācīšanās procesu, kas saistīts ar uzraudzību un izvērtēšanu.

(e) atbalstīt kopīgas mācīšanās procesu, kas saistīts ar uzraudzību un izvērtēšanu, apzinot jomas, kurās nav pamatdatu vai tie ir nepietiekami un kurām var izstrādāt atbilstošākus un precīzākus rādītājus.

Pamatojums

Ir svarīgi apzināt jomas, kurās trūkst pamatdatu vai arī ar tiem uzraudzībai nepietiek, un kurās piemērotie rādītāji ir jāuzlabo.

Grozījums Nr. 168

Regulas priekšlikums

121. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalsts līdz 2023. gada 15. februārim un pēc tam katru otro gadu līdz 15. februārim (2030. gadu ieskaitot) iesniedz Komisijai divgadu veikuma ziņojumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu iepriekšējos divos finanšu gados. 2023. gadā iesniegtais ziņojums attiecas uz 2021. un 2022. finanšu gadu. Ziņojums par tiešajiem maksājumiem, kas minēti III sadaļas II nodaļā, attiecas tikai uz 2022. finanšu gadu.

Pamatojums

Priekšroka būtu dodama ziņošanai reizi divos gados, un tā būtu vienkāršāk dalībvalstu pārvaldes iestādēm.

Grozījums Nr. 169

Regulas priekšlikums

121. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Gada veikuma ziņojumos saskaņā ar 118. panta otro daļu izklāsta galveno kvalitatīvo un kvantitatīvo informāciju par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, atsaucoties uz finanšu datiem, izlaides un rezultāta rādītājiem. Tajos iekļauj arī informāciju par faktisko izlaidi, faktiskajiem izdevumiem, faktiskajiem rezultātiem un attālumu līdz attiecīgajiem mērķrādītājiem.

Gada veikuma ziņojumos saskaņā ar 118. panta otro daļu izklāsta galveno kvalitatīvo un kvantitatīvo informāciju par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, atsaucoties uz finanšu datiem, izlaides, rezultāta un ietekmes rādītājiem. Tajos iekļauj arī informāciju par faktisko izlaidi un ietekmi, faktiskajiem izdevumiem, faktiskajiem rezultātiem un to, cik tālu ir līdz attiecīgo mērķrādītāju sasniegšanai.

Grozījums Nr. 170

Regulas priekšlikums

122. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija katru gadu organizē ikgadēju izskatīšanas sanāksmi ar dalībvalstīm, kuru vada Komisija un kura notiek ne agrāk kā divus mēnešus pēc gada veikuma ziņojuma iesniegšanas.

Grozījums Nr. 171

Regulas priekšlikums

122. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Gada izskatīšanas sanāksmes mērķis ir apskatīt katra plāna veikumu, arī panākto progresu izvirzīto mērķu un Savienības vispārējo vides un klimata mērķu sasniegšanā, visas veikumu ietekmējošās problēmas un šo problēmu risināšanai agrāk veikto un turpmāk veicamo rīcību.

Grozījums Nr. 172

Regulas priekšlikums

122. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Gada izskatīšanas sanāksmju kopsavilkumus kopā ar saviem apsvērumiem Komisija dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Grozījums Nr. 173

Regulas priekšlikums

123. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

123. pants

Veikuma bonuss

Veikuma prēmija

1. Lai atalgotu apmierinošu veikumu saistībā ar vidiskajiem un klimatiskajiem mērķrādītājiem, dalībvalstīm 2026. gadā var piešķirt veikuma prēmiju, ja vien katra attiecīgā dalībvalsts ir izpildījusi 124. panta 1. punktā paredzēto nosacījumu.

2. Veikuma bonuss ir 5 % no summas, kas 2027. finanšu gadam katrai dalībvalstij ir norādīta IX pielikumā.

2. Veikuma prēmija ir 5 % no summas, kas 2027. finanšu gadam katrai dalībvalstij ir norādīta IX pielikumā.

Veikuma bonusa aprēķinā neiekļauj tādus līdzekļu pārvietojumus starp ELGF un ELFLA, kas minēti 15. un 90. pantā.

Veikuma prēmijas aprēķinā neiekļauj tādus līdzekļu pārvietojumus starp ELGF un ELFLA, kuri minēti 15. un 90. pantā.

Grozījums Nr. 174

Regulas priekšlikums

124. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

124. pants

Veikuma bonusa piešķiršana

Veikuma prēmijas piešķiršana

1. Pamatojoties uz 2026. gada veikuma izskatīšanu, veikuma prēmiju, kas ieturēta no dalībvalsts piešķīruma atbilstīgi 123. panta otrajai daļai, attiecīgajai dalībvalstij piešķir, ja tās KLP stratēģiskā plāna rezultātu rādītāji, kas piemēroti 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem, ir sasnieguši vismaz 90 % no dalībvalstu mērķrādītāja vērtības, kas noteikta 2025. gadam.

3. Ja atbilstība 1. punktā minētajai mērķrādītāja vērtībai ir sasniegta, Komisija attiecīgajām dalībvalstīm piešķir veikuma prēmijas summu, kas tiek uzskatīta par galīgi piešķirtu 2027. finanšu gadam, pamatojoties uz 2. punktā minēto lēmumu.

4. Ja atbilstība 1. punktā minētajai mērķrādītāja vērtībai nav sasniegta, Komisija neizpilda 2027. gadam paredzētās saistības attiecībā uz veikuma prēmijas summu, kas rezervēta attiecīgajām dalībvalstīm.

5. Lai piešķirtu veikuma bonusu, Komisija var ņemt vērā nepārvaramas varas un nopietnu sociālekonomisku krīžu gadījumus, kas kavē attiecīgo starpposma mērķrādītāju izpildi.

5. Lai piešķirtu veikuma prēmiju, Komisija var ņemt vērā nepārvaramas varas un nopietnu sociālekonomisku krīžu gadījumus, kas kavē attiecīgo starpposma mērķrādītāju izpildi.

6. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai nodrošinātu konsekventu pieeju veikuma prēmijas piešķiršanā dalībvalstīm. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 175

Regulas priekšlikums

127. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija veic starpposma izvērtēšanu, lai līdz trešā gada beigām pēc KLP stratēģisko plānu īstenošanas sākuma, ņemot vērā I pielikumā noteiktos rādītājus, izskatītu ELGF un ELFLA lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību, un Savienības pievienoto vērtību. Komisija var izmantot visu noderīgu informāciju, kas jau ir pieejama saskaņā ar [jaunās finanšu regulas] [128]. pantu.

2. Komisija veic izvērtēšanu, lai līdz trešā gada beigām pēc KLP stratēģisko plānu īstenošanas sākuma, ņemot vērā I pielikumā noteiktos rādītājus, izskatītu ELGF un ELFLA lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību un Savienības pievienoto vērtību, un šo izvērtējumu publisko. Komisija var izmantot visu attiecīgo informāciju, kas jau ir pieejama saskaņā ar [jaunās finanšu regulas] [128]. pantu. To papildina ar ārēju un neatkarīgu novērtējuma ziņojumu, kas aptver ELGF un ELFLA efektivitāti, lietderību, īstenošanu, papildināmību, rezultātus un ietekmi.

Grozījums Nr. 176

Regulas priekšlikums

127. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija veic ex post izvērtēšanu, lai izskatītu ELGF un ELFLA lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību, un Savienības pievienoto vērtību.

3. Līdz tā laikposma beigām, uz kuru attiecas šī regula, Komisija veic ex post izvērtēšanu, lai izskatītu ELGF un ELFLA lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību un Savienības pievienoto vērtību, un šo izvērtējumu dara publiski pieejamu. To papildina ar ārēju un neatkarīgu ex post novērtējuma ziņojumu, kas aptver ELGF un ELFLA efektivitāti, lietderību, īstenošanu, papildināmību, rezultātus un ietekmi.

Grozījums Nr. 177

Regulas priekšlikums

129. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu veikt KLP uzraudzību un izvērtēšanu.

1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai visu informāciju vai datus, kas vajadzīgi, lai varētu veikt KLP uzraudzību un izvērtēšanu. KLP līdzekļu piešķiršana ir atkarīga no tā, vai dalībvalstis sniedz šo informāciju un datus.

Pamatojums

Dalībvalstīm ir jāsavāc dati individuālu atbalsta saņēmēju līmenī, lai veiktu KLP paredzēto revīziju. Šo datu nodošana Eiropas Komisijai ir vieglākais un izmaksu ziņā efektīvākais veids, kā savākt informāciju uzraudzības un izvērtēšanas nolūkā, un ļauj ES pierādīt tās politikas veikumu.

Grozījums Nr. 178

Regulas priekšlikums

129. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Esošos administratīvos reģistrus, piemēram, IAKS, ZGIS, dzīvnieku un vīna dārzu reģistrus, saglabā. Lai labāk izpildītu KLP statistikas vajadzības, turpina pilnveidot IAKS un ZGIS. Statistikas un atbilstības uzraudzības nolūkos iespējami vairāk izmanto administratīvo reģistru datus, sadarbojoties ar dalībvalstu statistikas iestādēm un Eurostat.

Grozījums Nr. 179

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 3. rinda


Komisijas ierosinātais teksts
Veicināt zināšanas, inovāciju un digitalizēšanu lauksaimniecībā un lauku apvidos un rosināt to izmantošanu	I.1. Zināšanu un inovācijas kopīgošana: KLP budžeta daļa, kas paredzēta zināšanu izplatīšanai un inovācijai	R.1. Veikuma uzlabošana, izmantojot zināšanas un inovāciju: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kas saņem atbalstu konsultācijām, apmācībai, zināšanu apmaiņai vai dalībai darbības grupās, lai uzlabotu ekonomiskā, vidiskā, klimatiskā un resursu veikuma efektivitāti
		R.2. Konsultāciju sasaiste ar zināšanu sistēmām: AKIS integrētu konsultantu skaits (salīdzinājumā ar lauksaimnieku kopskaitu)
		R.3. Lauksaimniecības digitalizēšana: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri KLP ietvaros saņem atbalstu par precīzās lauksaimniecības tehnoloģiju
Grozījums
Veicināt zināšanas, inovāciju un digitalizēšanu lauksaimniecībā un lauku apvidos un rosināt to izmantošanu	I.1. Zināšanu un inovācijas kopīgošana: KLP budžeta daļa, kas paredzēta zināšanu izplatīšanai un inovācijai	R.1. Veikuma uzlabošana, izmantojot zināšanas un inovāciju: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kas saņem atbalstu konsultācijām, apmācībai, zināšanu apmaiņai vai dalībai darbības grupās, lai sekmētu ilgtspējīgu ekonomisko, vidisko, klimatisko un resursefektīvo veikumu
		R.2. Konsultāciju sasaiste ar zināšanu sistēmām: AKIS integrētu konsultantu skaits (salīdzinājumā ar lauksaimnieku kopskaitu)
		R.2. Zināšanas un konsultācijas par kaitīgo organismu dabisku kontroli bez pesticīdu izmantošanas: tādu neatkarīgu konsultantu skaits, kuri konsultē integrētās augu aizsardzības, zema resursu patēriņa sistēmu un ķīmisko vielu izmantošanai alternatīvu metožu jautājumos, un šādas prakses ieviešana
		R.3. Lauksaimniecības digitalizēšana: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri KLP ietvaros saņem atbalstu par precīzās lauksaimniecības tehnoloģiju, kas var samazināt resursu izmantošanu, veicina ilgtspēju un vidisko veikumu

Grozījums Nr. 180

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 4. rinda


Komisijas ierosinātais teksts
Stiprināt uzturdrošību, atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un saimniecību izturētspēju visā Savienībā	I.2. Ienākumu nevienlīdzības samazināšana: lauksaimniecisko ienākumu attīstība salīdzinājumā ar ekonomiku kopumā			R.4. Ienākumu atbalsta sasaiste ar standartiem un paraugpraksi: tādu ILZP īpatsvars, kuras saņem ienākumu atbalstu un kurām jāievēro atbilstības nosacījumi
	I.3. Saimniecību ienākumu atšķirības samazināšana: lauksaimniecības ienākumu attīstība			R.5. Riska pārvaldība: tādu saimniecību īpatsvars, kurām ir KLP riska pārvaldības instrumenti
	I.4. Saimniecību ienākumu pietiekamības atbalstīšana: lauksaimniecisko ienākumu līmeņa attīstība nozarēs (salīdzinājumā ar vidējo līmeni lauksaimniecībā)			R.6. Pārdalīšana mazākām saimniecībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru atbilstīgām saimniecībām, kuru izmērs ir mazāks par vidējo saimniecības izmēru (salīdzinājumā ar vidējo)
	I.5. Ieguldījums teritoriālajā līdzsvarā: lauksaimniecisko ienākumu attīstība apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi (salīdzinājumā ar vidējo)			R.7. Atbalsta palielinājums saimniecībām, kas atrodas apgabalos ar īpašām vajadzībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru apgabalos ar lielākām vajadzībām (salīdzinājumā ar vidējo)
Grozījums
Stiprināt uzturdrošību, atbalstot lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un saimniecību izturētspēju visā Savienībā		I.2. Ienākumu nevienlīdzības samazināšana: lauksaimniecisko ienākumu attīstība salīdzinājumā ar ekonomiku kopumā	R.4. Ienākumu atbalsta sasaiste ar standartiem un paraugpraksi: tādu ILZP īpatsvars, kuras saņem ienākumu atbalstu un kurām jāievēro atbilstības nosacījumi
		I.3. Saimniecību ienākumu atšķirības samazināšana: lauksaimniecisko ienākumu attīstība	R.5. Riska pārvaldība: tādu saimniecību īpatsvars, kurām ir KLP riska pārvaldības instrumenti
		I.4. Saimniecību ienākumu pietiekamības atbalstīšana: lauksaimniecisko ienākumu līmeņa attīstība nozarēs (salīdzinājumā ar vidējo līmeni lauksaimniecībā)	R.6. Pārdalīšana mazākām saimniecībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru atbilstīgām saimniecībām, kuru izmērs ir mazāks par vidējo saimniecības izmēru (salīdzinājumā ar vidējo)
		I.5. Ieguldījums teritoriālajā līdzsvarā: lauksaimniecisko ienākumu attīstība apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi (salīdzinājumā ar vidējo)	R.7. Atbalsta palielinājums saimniecībām, kas atrodas apgabalos ar īpašām vajadzībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru apgabalos ar lielākām vajadzībām (salīdzinājumā ar vidējo)

Grozījums Nr. 181

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 5. rinda


Komisijas ierosinātais teksts
Stiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot konkurētspēju, tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, tehnoloģijām un digitalizāciju	I.6. Saimniecību ražīguma palielināšana: kopējais faktoru ražīgums	R.8. Atbalsta orientēšana uz saimniecībām grūtību skartās nozarēs: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem saistīto atbalstu par konkurētspējas, ilgtspējības vai kvalitātes uzlabošanu
	I.7. Lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecības izmantošana: lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecības imports un eksports	R.9. Saimniecību modernizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem atbalstu ieguldījumiem pārstrukturēšanā un modernizācijā, tostarp resursu efektivitātes uzlabošanā
Grozījums
Stiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot konkurētspēju, tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, tehnoloģijām un digitalizāciju	I.6. Saimniecību ražīguma palielināšana: kopējais faktoru ražīgums	R.8. Atbalsta orientēšana uz saimniecībām grūtību skartās nozarēs: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem saistīto atbalstu par konkurētspējas, ilgtspējas vai kvalitātes uzlabošanu
	I.6.a Ražošanas nozaru dažādošana un to līdzsvara panākšana (ja praktiski iespējams): reģionālās lauksaimniecības platības īpatsvars katrā ražošanas nozarei
	I.7. Lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecības iespēju izmantošana: lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecības imports un eksports	R.9. Saimniecību modernizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem atbalstu ieguldījumiem pārstrukturēšanā un modernizācijā, tostarp resursu efektivitātes uzlabošanā

Grozījums Nr. 182

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 6. rinda


Komisijas ierosinātais teksts
Uzlabot lauksaimnieku stāvokli pievienotās vērtības veidošanas ķēdē	I.8. Lauksaimnieku pozīcijas uzlabošana vērtības ķēdē: pievienotā vērtība pārtikas produktu apritē iesaistītajiem primārajiem ražotājiem	R.10. Labāka piegādes ķēdes organizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri darbojas atbalstītās ražotāju grupās, ražotāju organizācijās, vietējos tirgos, īsajās piegādes ķēdēs un kvalitātes shēmās
		R.11. Piedāvājuma koncentrēšana: darbības programmās iesaistītu ražotāju organizāciju pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars
Grozījums
Uzlabot lauksaimnieku stāvokli vērtības veidošanas ķēdē	I.8. Lauksaimnieku stāvokļa uzlabošana pārtikas ķēdē: pievienotā vērtība pārtikas produktu apritē iesaistītajiem primārajiem ražotājiem	R.10. Labāka piegādes ķēdes organizācija: tādu lauksaimnieku un MVU īpatsvars, kuri darbojas atbalstītās ražotāju grupās, ražotāju organizācijās, vietējos tirgos, īsajās piegādes ķēdēs un kvalitātes shēmās
		R.11. Piedāvājuma koncentrēšana: darbības programmās iesaistītu ražotāju organizāciju pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars

Grozījums Nr. 183

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 7. rinda


Komisijas ierosinātais teksts
Dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku	I.9. Saimniecību noturības uzlabošana: indekss	R.12. Pielāgošanās klimata pārmaiņām: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņām
	I.10. Klimata pārmaiņu seku mazināšanas veicināšana: lauksaimniecībā saražotās SEG emisijas samazināšana	R.13. Emisijas samazināšana lopkopības nozarē: liellopu vienības, kurās noteikts atbalsts SEG un/vai amonjaka emisijas samazināšanai, tostarp kūtsmēslu pārvaldība
	I.11. Oglekļa piesaistes uzlabošana: augsnes organiskā oglekļa daudzuma palielināšana	R.14. Oglekļa uzglabāšana augsnē un biomasā: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt emisiju, uzturēt un/vai palielināt oglekļa uzglabāšanu (ilggadīgie zālāji, lauksaimniecības zeme kūdrājos, meži utt.)
	I.12. Ilgtspējīgas enerģijas palielināšana lauksaimniecībā: atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā	R.15. Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ražotā zaļā enerģija: ieguldījumi atjaunojamo energoresursu enerģijas, tostarp bioenerģijas, ražošanas iespēju uzlabošanā (MW)
		R.16. Energoefektivitātes uzlabošana: enerģijas ietaupījumi lauksaimniecībā
		R 17. Apmežota zeme: teritorija, kurai piešķirts atbalsts par apmežošanu un kokaugiem klātas platības veidošanu, tostarp agromežsaimniecību
Grozījums
Dot ieguldījumu saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī ilgtspējīgu enerģētiku	I.9. Saimniecību noturības uzlabošana: indekss	R.12. Pielāgošanās klimata pārmaiņām: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņām
	I.9.a Izturētspējas uzlabošana ar lielāku ģenētisko daudzveidību: agrobioloģiskās daudzveidības indekss, ar ko mēra šķirņu daudzveidību kultūraugu sugās un to starpā	R.12.a Izturētspējas uzlabošana ar lielāku ģenētisko daudzveidību: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā īsteno ģenētiskajai daudzveidībai labvēlīgu praksi un izvēles
	I.10. Klimata pārmaiņu seku mazināšanas veicināšana: lauksaimniecībā radītās SEG emisijas samazināšana	R.13. Emisijas samazināšana lopkopības nozarē: tādu lauksaimniecības dzīvnieku vienību īpatsvars, saistībā ar kurām tiek saņemts atbalsts SEG un/vai amonjaka emisijas samazināšanai, arī kūtsmēslu apsaimniekošana
	I.11. Oglekļa piesaistes uzlabošana: augsnes organiskā oglekļa daudzuma palielināšana	R.14. Oglekļa uzglabāšana augsnē un biomasā: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt emisiju, uzturēt un/vai palielināt oglekļa uzglabāšanu (ilggadīgie zālāji, ilggadīgās kultūras ar pastāvīgu augu segu, lauksaimniecības zeme kūdrājos, meži utt.)
	I.12.Ilgtspējīgas enerģijas ražošanas un izmantošanas nodrošināšana lauksaimniecībā: atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana un izmantošana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kas apliecina neto oglekļa piesaistīšanu un neto siltumnīcefekta gāzu ietaupījumus bez tiešas vai netiešas zemes izmantojuma veida maiņas	R.15. Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ražotā zaļā enerģija: ieguldījumi atjaunojamo energoresursu enerģijas, arī bioenerģijas, ražošanas spējas uzlabošanā (MW)
		R.15.a Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ražotu biodegvielu efektivitātes un ilgtspējas nodrošināšana: ieguldījumi bez tiešas vai netiešas saiknes ar zemes izmantošanas veida maiņu
		R.15.b Mēslošanas līdzekļu izmantošanā radīto emisiju samazināšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas pārvaldības saistības samazināt mēslošanas līdzekļu izmantošanā radītās SEG emisijas
		R.16. Energoefektivitātes uzlabošana: enerģijas ietaupījumi lauksaimniecībā
		R.17. Apmežota zeme: teritorija, kurai piešķirts atbalsts par apmežošanu un kokaugiem klātas platības veidošanu, arī agromežsaimniecību

Grozījums Nr. 184

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 8. rinda


Komisijas ierosinātais teksts
Veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu	I.13. Augsnes erozijas samazināšana: mērenas vai izteiktas augsnes erozijas skartas zemes īpatsvars lauksaimniecības zemē			R.18. Augsnes kvalitātes uzlabošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības augsnes pārvaldības nolūkā
	I.14. Gaisa kvalitātes uzlabošana: lauksaimniecībā saražotā amonjaka emisijas samazināšana			R.19. Gaisa kvalitātes uzlabošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt amonjaka emisiju
	I.15. Ūdens kvalitātes uzlabošana: augu barības vielu kopējā bilance lauksaimniecības zemē			R.20. Ūdens kvalitātes aizsardzība: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības ūdens kvalitātes uzlabošanas nolūkā
	1.16. Barības vielu noplūdes samazināšana: nitrāti gruntsūdenī — tādu gruntsūdens staciju īpatsvars procentos, kurās nitrātu koncentrācija pārsniedz 50 mg/l, kā noteikts Nitrātu direktīvā			R.21. Barības vielu ilgtspējīga pārvaldība: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot barības vielu pārvaldību
	I.17. Ūdens resursu noslodzes samazināšana: ūdens patēriņa indekss WEI+			R.22. Ilgtspējīga ūdens izmantošana: tādas apūdeņotas teritorijas īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot ūdens līdzsvaru
				R.23. Vidiskais/klimatiskais veikums (izmantojot investīcijas): lauksaimnieki, kas saņem investīciju atbalstu, lai rūpētos par vidi vai klimatu
				R.24. Vidiskais/klimatiskais veikums (izmantojot zināšanas): lauksaimnieki, kas saņem atbalstu par konsultācijām/apmācību saistībā ar vidisko un klimatisko veikumu
Grozījums
Veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu — ūdens, augsnes un gaisa — efektīvu pārvaldīšanu		II.13. Augsnes erozijas samazināšana un izturētspējas pret ārkārtējiem laikapstākļiem palielināšana: mērenas vai izteiktas augsnes erozijas skartas zemes īpatsvars lauksaimniecības zemē	R.18. Augsnes kvalitātes uzlabošana un tās izturētspējas pret ārkārtējiem laikapstākļiem palielināšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas pārvaldības saistības, kas ir labvēlīgas augsnes apsaimniekošanai
		I.13.a Augsnes virsslāņa veidošana un ūdens un barības vielu aizturēšanas spējas palielināšana: humusa procentuālais daudzums augsnes virskārtā	R.18.a Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, attiecībā uz kuru tiek saņemti maksājumi par pāreju uz bioloģiskās lauksaimniecības praksi vai šādas prakses saglabāšanu
			R.18b: Augsnes veselība: augsnes biotas bagātība un daudzveidība
		I.14. Gaisa kvalitātes uzlabošana: lauksaimniecībā radītās amonjaka emisijas samazināšana	R.19. Gaisa kvalitātes uzlabošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt amonjaka emisiju, kā tas cita starpā paredzēts valsts gaisa piesārņojuma kontroles programmās saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2284
		I.15. Ūdens kvalitātes uzlabošana: barības vielu kopējā bilance lauksaimniecības zemē	R.20. Ūdens kvalitātes aizsardzība: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas pārvaldības saistības ūdens kvalitātes uzlabošanas nolūkā
		1.16. Barības vielu noplūdes samazināšana: nitrāti gruntsūdenī — tādu gruntsūdens staciju īpatsvars procentos, kurās N koncentrācija pārsniedz 50 mg/l, kā noteikts Nitrātu direktīvā	R.21. Barības vielu ilgtspējīga pārvaldība: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot barības vielu pārvaldību
		I.17. Ūdens resursu noslodzes samazināšana: ūdens patēriņa indekss WEI+	R.22. Ilgtspējīga ūdens izmantošana: tādas apūdeņotas teritorijas īpatsvars, kurās noteiktas saistības uzlabot ūdens bilanci, arī pasākumi augsnes erozijas samazināšanai, ūdens mērīšanai un augsnes ūdens aizturēšanas spējas palielināšanai saskaņā ar upju baseinu apsaimniekošanas plānu pasākumu programmām
		I.17.a Pesticīdu noplūdes gruntsūdeņos un virszemes ūdeņos samazināšana: tādu gruntsūdens objektu procentuālā daļa, kuru stāvoklis ir slikts (pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/118/EK^1a noteiktajiem kvalitātes standartiem attiecībā uz atsevišķiem pesticīdiem un kopējo pesticīdu apjomu), un tādu virszemes ūdenstilpju procentuālā daļa, kurās ir pārsniegti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/105/EK^1b vai dalībvalstu noteiktie vides kvalitātes standarti attiecībā uz lauksaimniecībā izmantotajiem pesticīdiem, kas ir prioritāras vielas, vai arī attiecībā uz konkrētam upes baseinam specifiskajiem piesārņotājiem	R.22.a: Lopkopības ietekmes uz vidi samazināšana: lauksaimniecības dzīvnieku blīvums upes baseina, reģiona un dalībvalsts līmenī
			R.23. Vidiskais/klimatiskais veikums (izmantojot investīcijas): lauksaimnieki, kas saņem investīciju atbalstu, lai rūpētos par vidi vai klimatu
			R.24. Vidiskais/klimatiskais veikums (izmantojot zināšanas): lauksaimnieki, kas saņem atbalstu par konsultācijām/apmācību saistībā ar vidisko un klimatisko veikumu
			R.24.a Pesticīdu noplūdes samazināšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, uz kuru attiecas atbalsts konkrētām darbībām, kas palīdz samazināt pesticīdu noplūdi gruntsūdeņos un virszemes ūdeņos
			R.24.b Augsnes aizsardzība ar augseku: tādas aramzemes īpatsvars, kurā tiek izmantotas augsekas ar pākšaugu komponentu
___________________
^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.).
^1b Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK (OV L 348, 24.12.2008., 84. lpp.).

Grozījums Nr. 185

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 9. rinda


Komisijas ierosinātais teksts
Palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību, stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas	I.18. Lauku putnu populāciju skaita palielināšana: lauku putnu populāciju indekss	R.25. Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšana: tādas meža zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības meža aizsardzības un pārvaldības nolūkā
	I.19. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības uzlabošana: tādu Kopienā nozīmīgu sugu un biotopu īpatsvars procentos, kas saistītas ar lauksaimniecību ar stabilām vai augšupejošām tendencēm	R.26. Meža ekosistēmu aizsardzība: tādas meža zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības ainavas, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu veicināšanai
	I.20. Uzlabota ekosistēmu pakalpojumu sniegšana: tādu ILZP īpatsvars, kurās ir ainavas iezīmes	R.27. Dzīvotņu un sugu saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai
		R.28. Natura 2000 atbalstīšana: teritorijas Natura 2000 tīklā, kurās noteiktas aizsardzības, apsaimniekošanas un atjaunošanas saistības
		R.29. Ainavas iezīmju saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības pārvaldīt ainavas iezīmes, tostarp dzīvžogus
Grozījums
Apturēt bioloģiskās daudzveidības zaudēšanu un panākt tās palielināšanos, stiprināt ekosistēmu pakalpojumus, saglabāt biotopus un ainavas un atbalstīt augstas dabas vērtības lauksaimniecības sistēmas	I.18. Lauku putnu populāciju skaita palielināšana: lauku putnu populāciju indekss	R.25. Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšana: tādas meža zemes īpatsvars, kurā noteiktas pārvaldības saistības meža aizsardzības un apsaimniekošanas nolūkā
	I.19. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības uzlabošana: tādu Kopienā nozīmīgu sugu un dzīvotņu īpatsvars procentos, kas saistītas ar lauksaimniecību un ko raksturo stabilas vai augšupejošas tendences	R.26. Meža ekosistēmu aizsardzība: tādas meža zemes īpatsvars, kurā noteiktas pārvaldības saistības ainavas, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu veicināšanai
	I.20. Uzlabota ekosistēmu pakalpojumu sniegšana: tādu ILZP īpatsvars, kurās ir ainavas iezīmes	R.27. Dzīvotņu un sugu saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas pārvaldības saistības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai
	I.20.aApputeksnētāju iznīkšanas apturēšana un apputeksnētāju vairošana: apputeksnētāju rādītājs, ieskaitot bites un tauriņus
		R.27.a Ģenētiskās daudzveidības palielināšana: agrobioloģiskās daudzveidības indekss, ar ko mēra šķirņu daudzveidību kultūraugu sugās un to starpā
		R.28. Natura 2000 atbalstīšana: teritorijas Natura 2000 tīklā, kurās noteiktas aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas saistības
		R.29. Ainavas iezīmju saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības pārvaldīt ainavas iezīmes, tostarp dzīvžogus
		R.29.a Augstas dabas vērtības lauksaimniecības veicināšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas pārvaldības saistības radīt augstu dabas vērtību

Grozījums Nr. 186

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 10. rinda


Komisijas ierosinātais teksts
Piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību lauku apvidos	1.21. Gados jaunu lauksaimnieku piesaistīšana: jaunu lauksaimnieku skaita attīstība			R.30. Paaudžu maiņa: tādu gados jaunu lauksaimnieku skaits, kuri izveidojuši saimniecības ar KLP atbalstu
Grozījums
Piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību lauku apvidos		1.21. Gados jaunu lauksaimnieku piesaistīšana: jaunu lauksaimnieku skaita attīstība	R.30. Paaudžu maiņa: tādu gados jaunu lauksaimnieku skaits, kuri izveidojuši saimniecības ar KLP atbalstu

Grozījums Nr. 187

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 11. rinda


Komisijas ierosinātais teksts
Veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, tostarp veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību)	I.22. Nodarbinātības veicināšana lauku apvidos: nodarbinātības līmeņa attīstība galvenokārt lauku apvidos	R.31. Lauku apvidu izaugsme un darbvietas: jaunas darbvietas atbalstītajos projektos
	I.23. Izaugsmes veicināšana lauku apvidos: IKP uz vienu iedzīvotāju attīstība galvenokārt lauku apvidos	R.32. Lauku bioekonomikas attīstība: atbalsta rezultātā izveidotu bioekonomikas uzņēmumu skaits
	1.24. Taisnīgāka KLP: KLP atbalsta sadalījuma uzlabošana	R.33. Lauku ekonomikas digitalizācija: lauku iedzīvotāji, uz kuriem attiecas Viedo ciematu stratēģija
	I.25. Lauku iekļaušanas veicināšana: nabadzības indeksa attīstība lauku apvidos	R.34. Eiropas lauku apgabalu saikne: tādu lauku iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegūst labāku piekļuvi pakalpojumiem un infrastruktūrai, pateicoties KLP atbalstam
		R.35. Sociālās iekļaušanas veicināšana: minoritātes un/vai mazāk aizsargātu grupu pārstāvošu cilvēku skaits, kas gūst labumu no sociālās iekļaušanas projektiem
Grozījums
Veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, tostarp veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību	I.22. Nodarbinātības veicināšana lauku apvidos: nodarbinātības līmeņa attīstība galvenokārt lauku apvidos	R.31. Lauku apvidu izaugsme un darbvietas: jaunas darbvietas atbalstītajos projektos
	I.23. Izaugsmes veicināšana lauku apvidos: IKP uz vienu iedzīvotāju attīstība galvenokārt lauku apvidos	R.32. Lauku bioekonomikas attīstība: atbalsta rezultātā izveidotu bioekonomikas uzņēmumu skaits
	1.24. Taisnīgāka KLP: KLP atbalsta sadalījuma uzlabošana	R.33. Lauku ekonomikas digitalizācija: tādu lauku iedzīvotāju īpatsvars, uz kuriem attiecas atbalstītā Viedo ciematu stratēģija
	I.25. Lauku iekļaušanas veicināšana: nabadzības indeksa attīstība lauku apvidos	R.34. Eiropas lauku apgabalu saikne: tādu lauku iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegūst labāku piekļuvi pakalpojumiem un infrastruktūrai, pateicoties KLP atbalstam
		R.35. Sociālās iekļaušanas veicināšana: tādu minoritātes un/vai mazāk aizsargātu grupu pārstāvošu cilvēku skaits, kuri gūst labumu no sociālās iekļaušanas projektiem

Grozījums Nr. 188

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 12. rinda


Komisijas ierosinātais teksts
Uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par pārtikas atkritumiem un par dzīvnieku labturību	I.26. Antibiotiku lietošanas ierobežošana lauksaimniecībā: pārdošana /izmantošana pārtiku ražojošiem dzīvniekiem	R.36. Antibiotiku lietošanas ierobežošana: tādu liellopu vienību īpatsvars, uz kurām attiecas atbalstītas darbības antibiotiku lietošanas ierobežošanas nolūkā (profilakse/samazināšana)
	I.27. Pesticīdu ilgtspējīga lietošana: pesticīdu radīto risku un ietekmes samazināšana**	R.37. Pesticīdu ilgtspējīga lietošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, uz kuru attiecas konkrētas darbības ar mērķi panākt pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, lai samazinātu pesticīdu radītos riskus un ietekmi
	1.28. Reaģēšana uz patērētāju pieprasījumu pēc kvalitatīvas pārtikas: ražošanas vērtība ES kvalitātes shēmās (tostarp attiecībā uz bioloģisko pārtiku)	R.38. Dzīvnieku labturības palielināšana: tādu liellopu vienību īpatsvars, uz kurām attiecas atbalstītas darbības ar mērķi palielināt dzīvnieku labturību
______________________
** Direktīva par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu
Grozījums
Uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu un par dzīvnieku labturību	I.26. Antibiotiku lietošanas ierobežošana lauksaimniecībā: pārdošana / izmantošana pārtiku ražojošiem dzīvniekiem	R.36. Antibiotiku lietošanas ierobežošana: tādu lauksaimniecības dzīvnieku vienību īpatsvars, uz kurām attiecas atbalstītas darbības antibiotiku lietošanas ierobežošanas nolūkā (profilakse/samazināšana)
	I.26.a Veterināro zāļu ilgtspējīga izmantošana lauksaimniecības dzīvniekiem: veterināro zāļu pārdošana un izmantošana pārtiku ražojošiem dzīvniekiem	R.36.a Veterināro zāļu ilgtspējīga izmantošana: to lauksaimniecības dzīvnieku īpatsvars, uz kuriem attiecas atbalstītās darbības nolūkā ierobežot veterināro zāļu izmantošanu (profilakse/samazināšana), lai samazinātu šo zāļu radīto risku un negatīvo ietekmi
	I.27. Pesticīdu ilgtspējīga lietošana: atkarības no pesticīdu lietošanas samazināšana:	R.37. Pesticīdu ilgtspējīga lietošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, uz kuru attiecas konkrētas darbības ar mērķi samazināt atkarību no pesticīdu lietošanas
		R.37.a Atkarības no pesticīdiem samazināšana: pārdoto un izlietoto pesticīdu daudzums (pesticīdu statistika)
	I.28. Reaģēšana uz patērētāju pieprasījumu pēc kvalitatīvas pārtikas: ražošanas vērtība ES kvalitātes shēmās (tostarp attiecībā uz bioloģisko pārtiku)	R.38. Dzīvnieku labturības uzlabošana: tādu lauksaimniecības dzīvnieku vienību īpatsvars, uz kurām attiecas atbalstītas darbības ar mērķi uzlabot dzīvnieku labturību
	I.28.a Neatbilstības spēkā esošajiem dzīvnieku labturības tiesību aktiem (Padomes Regula Nr. 1099/2009, Padomes Regula 2007/43/EK, Padomes Direktīva 1999/74/EK) samazināšana	R.38.a Lauksaimniecības dzīvnieku blīvuma samazināšana: lauksaimniecības dzīvnieku vienību skaits lauksaimniecības platībā
	I.28.b lauksaimniecības dzīvnieku blīvuma samazināšana attiecībā uz katru sugu dalībvalstī
______________________
** Direktīva par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu

Grozījums Nr. 189

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. tabula

Eiropas Inovācijas partnerība lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas jomā (EIP)**

O.1. EIP darbības grupu skaits

O.2. Tādu konsultantu skaits, kuri veido EIP darbības grupas vai darbojas tajās

KLP atbalsts

O.3. KLP atbalsta saņēmēju skaits

Atsaistītais tiešais atbalsts

O.4. Platība (ha), par ko saņem atsaistīto tiešo maksājumu

O.5. Atsaistīto tiešo maksājumu saņēmēju skaits

O.6. Platība (ha), kurai piemēro lielāku ienākumu atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem

O.7. Gados jauniem lauksaimniekiem piešķirta lielāka ienākumu atbalsta saņēmēju skaits

Riska pārvaldības instrumenti

O.8. Tādu lauksaimnieku skaits, kuriem ir nodrošināti atbalstīti riska pārvaldības instrumenti

Saistītais atbalsts

O.9. Platība (ha), par kuru piešķir saistīto atbalstu

O.10. Tādu vienību skaits, par kurām piešķir saistīto atbalstu

Maksājumi par dabas ierobežojumiem un citiem ar reģionu saistītiem ierobežojumiem

O.11. Platība (ha), par ko piešķir piemaksu par apgabalu, kurā ir dabas ierobežojumi (3 kategorijas)

O.12. Platība (ha), par ko piešķir atbalstu saskaņā ar Natura 2000 vai Ūdens pamatdirektīvu

Maksājumi par pārvaldības saistībām (vide un klimats, ģenētiskie resursi, dzīvnieku labturība)

O.13. Platība (lauksaimniecības zeme) (ha), kurā noteiktās vidiskās/klimatiskās saistības pārsniedz obligātās prasības

O.14. Platība (mežsaimniecības) (ha), kurā noteiktās vidiskās/klimatiskās saistības pārsniedz obligātās prasības

O.15. Platība (ha), kurai piešķir atbalstu par bioloģisko lauksaimniecību

O.16 Liellopu vienības, kurām piešķirts atbalsts par dzīvnieku labturību, veselību vai pastiprinātiem biodrošības pasākumiem

O.17. Tādu projektu skaits, ar kuriem atbalsta ģenētiskos resursus

Investīcijas

O.18. Atbalstītu ienesīgo investīciju skaits lauku saimniecībās

O.19. Atbalstītu vietējo infrastruktūru skaits

O.20. Atbalstītu neienesīgo investīciju skaits

O.21. Ārpussaimniecības ienesīgo investīciju skaits

Darbības sākšanas dotācijas

O.22. Darbības sākšanas dotācijas saņēmušu lauksaimnieku skaits

O.23. Darbības sākšanas dotācijas saņēmušu lauku uzņēmēju skaits

Sadarbība

O.24. Atbalstīto ražotāju grupu/organizāciju skaits

O.25. Tādu lauksaimnieku skaits, kuri saņem atbalstu dalībai ES kvalitātes shēmās

O.26. Paaudžu maiņas projektu skaits (gados jauniem / citiem lauksaimniekiem)

O.27. Vietējās attīstības stratēģiju skaits (LEADER)

O.28. Citu sadarbības grupu skaits (neskaitot EIP, kas minētas O.1. punktā)

Zināšanu apmaiņa un informēšana

O.29. Apmācītu/konsultētu lauksaimnieku skaits

O.30. Tādu apmācītu/konsultētu personu skaits, kas nav lauksaimnieki

Horizontālie rādītāji

O.31. Platība (ha), kurā tiek veikti ar vidi saistīti pasākumi (sintēzes rādītājs fiziskā platībā, kurai piemēro atbilstības nosacījumus, ELS, agrovides un klimata pasākumi, mežsaimniecības pasākumi, bioloģiskā lauksaimniecība)

O.32. Platība (ha), kurai piemēro atbilstības nosacījumus (sadalījumā pēc GAEP prakses)

Nozares programmas

O.33. Darbības fondu/programmu izveidojušu ražotāju organizāciju skaits

O.34. Popularizēšanas un informēšanas darbību skaits un tirgus uzraudzība

O.35. Darbību skaits biškopības nozares saglabāšanai/uzlabošanai

______________________

**Atbalstam EIP darbības grupām piemēro sadarbības nosacījumus.