ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu atbalsta sniegšanā Rumānijai, Itālijai un Austrijai
5.9.2019 - (COM(2019)0206 – C9-0005/2019 – 2019/2023(BUD))
Budžeta komiteja
Referents: Siegfried Mureşan
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu atbalsta sniegšanā Rumānijai, Itālijai un Austrijai
(COM(2019)0206 – C9-0005/2019 – 2019/2023(BUD))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2019)0206 – C9-0005/2019),
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu[1],
– ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[2], un jo īpaši tās 10. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[3] un jo īpaši tā 11. punktu,
– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9‑0002/2019),
1. atzinīgi vērtē lēmumu, kas pauž Savienības solidaritāti ar ES pilsoņiem un reģioniem, ko skārušas dabas katastrofas;
2. uzsver, ka ir steidzami jāpiešķir finansiāls atbalsts no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (“Fonds”) tiem reģioniem, kurus 2018. gadā Savienībā piemeklējušas dabas katastrofas;
3. atzinīgi vērtē Komisijas 2019. gada 7. marta priekšlikumu[4] grozīt Savienības civilās aizsardzības mehānismu, kas ir svarīgs instruments, ar kuru stiprināt Savienības spējas katastrofu riska pārvaldības jomā, un šim mehānismam 2021.–2027. gada finansēšanas periodā paredzēt finansējumu, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma (ES) 2019/420[5] mērķu vērienīgumam un ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. novembra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam[6]; pauž pārliecību, ka Fondu un ES civilās aizsardzības mehānismu būtu jāizmanto kopā, lai dalībvalstīs novērstu dabas katastrofas, sagatavotos tām un reaģētu uz tām;
4. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;
5. uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
6. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.
PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu atbalsta sniegšanā Rumānijai, Itālijai un Austrijai
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu[7], un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[8] un jo īpaši tā 11. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (“Fonds”) mērķis ir ļaut Savienībai ātri, efektīvi un elastīgi reaģēt uz ārkārtas situācijām, lai demonstrētu solidaritāti ar to reģionu iedzīvotājiem, kurus ir piemeklējušas dabas katastrofas.
(2) Fondam pieejamo līdzekļu apjoms nepārsniedz 500 000 000 EUR gadā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 10. pantā[9].
(3) Pēc ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, kas izraisīja plašus plūdus, Rumānija 2018. gada 7. septembrī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai.
(4) Pēc ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem Itālija 2018. gada 20. decembrī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai.
(5) Pēc ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem Austrija 2019. gada 14. janvārī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai.
(6) Rumānijas, Itālijas un Austrijas pieteikumi atbilst Regulas (EK) Nr. 2012/2002 4. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālā atbalsta sniegšanai no Fonda.
(7) Tāpēc Fonds būtu jāizmanto, lai Rumānijai, Itālijai un Austrijai sniegtu finansiālu atbalstu.
(8) Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs Fonda izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta ietvaros Eiropas Savienības Solidaritātes fondu saistību un maksājumu apropriācijās izmanto šādi:
a) summu 8 192 300 EUR apmērā piešķir Rumānijai;
b) summu 277 204 595 EUR apmērā piešķir Itālijai;
c) summu 8 154 899 EUR apmērā piešķir Austrijai.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no [pieņemšanas datums].
[vieta], … [datums]
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –
PASKAIDROJUMS
Komisija ierosina izmantot Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (“Fondu”), lai sniegtu finansiālu atbalstu saistībā ar ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem 2018. gadā Rumānijā, Itālijā un Austrijā.
Plūdi Rumānijā
2018. gada vasarā vairākkārtējas smagas lietusgāzes Rumānijas ziemeļaustrumu reģionā izraisīja plaša mēroga plūdus visos šā reģiona apgabalos, nodarot ievērojamus postījumus infrastruktūrai, proti, dambjiem, aizsprostiem, ceļiem, tiltiem, ūdens attīrīšanas un kanalizācijas sistēmām, elektroenerģijas un gāzes sadales sistēmām, dzeramā ūdens padeves un apūdeņošanas sistēmām, skolām un citām sabiedriskajām ēkām. Būtiskus zaudējumus pieredzēja arī lauksaimniecības nozare un privātās mājsaimniecības.
Pieteikumā, kuru Komisija saņēma 2018. gada 7. septembrī, Rumānijas iestādes lēsa, ka kopējie katastrofas izraisītie tiešie zaudējumi ir mērāmi 196,8 EUR miljonu apmērā, kas atbilst 1,24 % no skartā reģiona IKP un līdz ar to ir mazāks par robežvērtību (1,5 % no reģiona IKP), kas nepieciešama ESSF izmantošanai NUTS 2 līmeņa reģionā. Pārskatītajā pieteikumā, kas tika iesniegts 2018. gada 9. oktobrī un papildināts 2018. gada 14. decembrī, lēstie zaudējumi tika palielināti līdz 327,7 miljoniem EUR jeb 2,07 % no reģiona IKP, kas minēto katastrofu ļāva kvalificēt kā “reģionālu dabas katastrofu” ESSF regulas 2. panta 3. punkta nozīmē.
Rumānijas iestādes ir aplēsušas, ka regulas 3. panta 2. punktā paredzēto attiecināmo būtisko avārijas un atjaunošanas darbu izmaksas ir 294 miljoni EUR, no kuriem lielākā līdzekļu daļa attiecas uz aizsardzības infrastruktūras (uzbērumu) nodrošināšanu un transporta infrastruktūras atjaunošanu.
Saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem (2014.–2020. gada finansēšanas periods) skartais reģions ir “mazāk attīstīts reģions”. Rumānijas iestādes nav paudušas nodomu pārvietot līdzekļus no ESI fondu programmām, lai izmantotu tos atjaunošanas darbiem. Avanss nav pieprasīts.
Saskaņā ar iepriekšējo praksi Komisija ierosina piemērot likmi 2,5 % apmērā no kopējiem tiešajiem zaudējumiem gadījumos, kad zaudējumi ir mazāki par “lielas katastrofas” robežvērtību(t. i., 0,6 % no IKP vai 3 miljoni EUR 2011. gada cenās, izvēloties no abiem rādītājiem mazāko summu). Līdz ar to ierosinātā atbalsta kopējā summa ir 8 192 300 EUR.
Ekstrēmi laikapstākļu notikumi Itālijā
2018. gada rudenī ekstrēmi laikapstākļi skāra gandrīz visus Itālijas reģionus no ziemeļiem līdz dienvidiem, izraisot zemes nogruvumus, plūdus un vējlauzes postījumus, kā rezultātā gāja bojā 34 personas un 1 persona pazuda bez vēsts. Materiālie zaudējumi ietvēra būtiskus sauszemes ceļu un upju tīklu pārrāvumus, sabiedrisko un privāto ēku bojājumus, traucējumus elektroenerģijas un gāzes sadales tīklos un ievērojamus zaudējumus mežsaimniecības un tūrisma nozarē. No meteoroloģiskā viedokļa šos laikapstākļus var uzskatīt par vienu notikumu.
Itālijas iestādes 2018. gada 20. decembra pieteikumā, kas tika atjaunināts 2019. gada 27. martā, lēsa radītos bojājumus 6,6 miljardu EUR apjomā (atjauninātais līdzekļu apjoms), kas atbilst 192 % no Itālijai piemērojamās robežvērtības. Minētos zaudējumus apstiprināja Copernicus Ātrās kartēšanas ziņojumi un Eiropas Stipro vētru laboratorijas datubāze. Tādējādi šis pieteikums atbilst regulas 2. panta 2. punktā izklāstītajiem “lielas dabas katastrofas” kritērijiem.
Avārijas un atjaunošanas darbu izmaksas tika lēstas 1700 miljonu EUR apjomā, no kuriem lielākā līdzekļu daļa attiecas uz aizsardzības infrastruktūras nodrošināšanu.
Pēc ESI fondu klasifikācijas trīs no skartajiem reģioniem (Kalabrija, Kampānija un Sicīlija) ir “mazāk attīstīti reģioni”, divi (Abruco un Sardīnija) ir “pārejas reģioni”, savukārt pārējie 9 ir “vairāk attīstīti reģioni”. Netika pausts nodoms pārvietot līdzekļus no ESI fondu programmām, lai izmantotu tos atjaunošanas darbiem.
Saskaņā ar iepriekšējo praksi Komisija uzskata, ka atbalstam vajadzētu būt progresīvam, un ierosina piemērot likmi 2,5 % apmērā zaudējumu daļai, kas ir mazāka par “lielas dabas katastrofas” robežvērtību, un 6 % apmērā zaudējumu daļai, kas ir lielāka par robežvērtību. Līdz ar to ierosinātā atbalsta kopējā summa ir 277 204 595 EUR.
Ekstrēmi laikapstākļu notikumi Austrijā
2018. gadā Austrijas dienvidu reģioni Karintija un Austrumtirole piedzīvoja to pašu meteoroloģisko fenomenu, kas skāra Itāliju. Spēcīgas lietusgāzes un vētra izraisīja plūdus, nodarīja ievērojamus postījumus mežiem, kā arī radīja zemes nogruvumus un energopadeves traucējumus.
Austrijas iestādes 2019. gada 14. janvārī iesniedza un 2019. gada 20. februārī atjaunināja pieteikumu Fonda ieguldījuma saņemšanai. Kopējie katastrofas izraisītie tiešie zaudējumi tiek lēsti 326,2 miljonu EUR apmērā, kas ir mazāks par Austrijai 2018. gadā piemēroto “lielas katastrofas” robežvērtību un “reģionālās katastrofas” robežvērtību, kas ir 1,5 % no skartā reģiona IKP. Tā kā minētie katastrofu izraisīja tie paši meteoroloģiskie apstākļi, kas radīja lielu katastrofu Itālijā, pieteikums tiek atzīts par atbilstīgu saskaņā ar tā dēvēto “kaimiņvalsts noteikumu”, kurš paredzēts regulas 2. panta 4. punktā.
Austrijas iestādes ir aplēsušas, ka avārijas un atjaunošanas darbu izmaksas ir 214,5 miljoni EUR, no kuriem lielākā līdzekļu daļa attiecas uz pasākumiem, ar kuriem nostiprina upju krastus un novērš augsnes eroziju.
Pēc ESI fondu klasifikācijas skartie reģioni ir “vairāk attīstīti reģioni”. Austrijas iestādes nav pieprasījušas avansu, tomēr ir paudušas nodomu izmantot līdzekļus no Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, lai atjaunotu aizsargājamos mežus.
Komisija ierosina piemērot parasto likmi 2,5 % apmērā, ko piemēro katastrofām saskaņā ar kaimiņvalsts noteikumu, līdz ar to ierosinātā Fonda ieguldījuma kopējā summa ir 8 154 899 EUR.
Secinājums
Rumānijai, Itālijai un Austrijai paredzētā atbalsta kopējā summa ir 293 551 794 EUR. Tādēļ ir nepieciešams izdarīt grozījumu 2019. gada budžetā un izstrādāt budžeta grozījuma (Nr. 3/2019) projektu, lai par iepriekšminēto summu palielinātu finansējumu budžeta pozīcijā 13 06 01 “Palīdzība dalībvalstīm lielas dabas katastrofas gadījumā ar ievērojamu ietekmi uz dzīves apstākļiem, vidi vai ekonomiku” gan saistību, gan maksājumu apropriācijās.
Kopējā summa, kas pieejama 2019. gada sākumā, bija 851 082 072 EUR, un to veido 2019. gada piešķīrums 585 829 691 EUR apmērā un atlikušais 2018. gada piešķīrums 265 252 381 EUR apmērā, kas bija palicis neizlietots un pārnests uz 2019. gadu.
Šis ir pirmais 2019. gada lēmums par fonda izmantošanu, kas nozīmē, ka pārējā 2019. gada periodā ir pieejami 557 530 278 EUR, kas ir daudz vairāk par apjomu, kuru pēc noteikumiem būtu jāsaglabā līdz 2019. gada 1. oktobrim atbilstīgi DFS regulas 10. panta 1. punktam (25 % no 2019. gada piešķīruma apjoma, proti, 146 457 423 EUR).
Referents atbalsta to, lai dalībvalstis katastrofu skarto reģionu atjaunošanai izmantotu ESI fondus, un aicina Komisiju atbalstīt un ātri apstiprināt finansējuma pārdalīšanu partnerības nolīgumā, kā to prasījusi Austrija minēto reģionu atjaunošanas vajadzībām.
Referents iesaka ātri apstiprināt šim ziņojumam pievienoto Komisijas priekšlikumu, kā rezultātā tiks ātri mobilizētas minētās summas, apliecinot Eiropas solidaritāti ar trīs skartajām dalībvalstīm.
PIELIKUMS. REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE
J. Van Overtveldt
Budžeta komitejas
priekšsēdētājam
BRISELĒ
Temats: Atzinums par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu (COM(2019)0206 – C9-0005/2019 – 2019/2023(BUD))
Godātais priekšsēdētāj!
Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Rumānijai, Itālijai un Austrijai (COM (2019) 0206 — C9–0005/2019–2019/2023 (BUD)), ir nodots Reģionālās attīstības komitejai atzinuma sniegšanai. Esmu informēts par to, ka Budžeta komiteja drīzumā pieņems ziņojumu par minēto priekšlikumu.
Ar šo priekšlikumu Eiropas Savienības Solidaritātes fonds tiktu izmantots šādi:
a) 8 192 300 EUR ir paredzēti, lai palīdzētu reaģēt uz atkārtotām spēcīgām lietusgāzēm un liela mēroga plūdiem Rumānijas ziemeļaustrumu reģionā 2018. gada vasarā;
b) 277 204 595 EUR ir paredzēti, lai palīdzētu reaģēt uz ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, kas 2018. gada rudenī izraisīja zemes nogruvumus, plūdus un vējlauzes postījumus gandrīz visos Itālijas reģionos;
c) 8 154 899 EUR ir paredzēti, lai palīdzētu reaģēt uz spēcīgām lietusgāzēm un vētrām, kas 2018. gada oktobrī Austrijas reģionos Karintijā un Austrumtirolē izraisīja plūdus, nodarīja ievērojamu kaitējumu mežiem, kā arī radīja zemes nogruvumus un energopadeves traucējumus.
ESSF finansiālajam ieguldījumam piemērojamie noteikumi ir paredzēti Padomes 2002. gada 11. novembra Regulā (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu.
Komitejas koordinatori ir izvērtējuši šo priekšlikumu un lūguši mani Jūs informēt par to, ka Reģionālās attīstības komitejas locekļu vairākumam nav iebildumu pret Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai piešķirtu iepriekš minēto summu, kā to ierosinājusi Komisija.
Ar cieņu
Younous Omarjee
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
3.9.2019 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
35 1 3 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Rasmus Andresen, Clotilde Armand, Robert Biedroń, Anna Bonfrisco, Jonathan Bullock, Olivier Chastel, Lefteris Christoforou, David Cormand, Paolo De Castro, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Alexandra Geese, Valentino Grant, Elisabetta Gualmini, Valerie Hayer, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, John Howarth, Mislav Kolakušić, Moritz Körner, Joachim Kuhs, Zbigniew Kuźmiuk, Hélène Laporte, Pierre Larrouturou, Margarida Marques, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Henrik Overgaard Nielsen, Jake Pugh, Karlo Ressler, Bogdan Rzońca, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Nils Ušakovs, Johan Van Overtveldt, Rainer Wieland, Angelika Winzig |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Damian Boeselager, Herbert Dorfmann |
|||
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
35 |
+ |
ECR |
Zbigniew Kuźmiuk, Bogdan Rzońca, Johan Van Overtveldt |
ID |
Anna Bonfrisco, Valentino Grant, Hélène Laporte |
NI |
Mislav Kolakušić |
PPE |
Lefteris Christoforou, Herbert Dorfmann, José Manuel Fernandes, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Karlo Ressler, Rainer Wieland, Angelika Winzig |
RENEW |
Clotilde Armand, Olivier Chastel, Valerie Hayer, Moritz Körner, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds |
S&D |
Robert Biedroń, Paolo De Castro, Eider Gardiazabal Rubial, Elisabetta Gualmini, John Howarth, Pierre Larrouturou, Margarida Marques, Nils Ušakovs |
VERTS/ALES |
Rasmus Andresen, Damian Boeselager, David Cormand, Alexandra Geese |
1 |
- |
ID |
Joachim Kuhs |
3 |
0 |
NI |
Jonathan Bullock, Henrik Overgaard Nielsen, Jake Pugh |
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
- [1] OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.
- [2] OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
- [3] OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
- [4] COM(2019)0125.
- [5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. marta Lēmums (ES) 2019/420, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 77I, 20.3.2019., 1. lpp.).
- [6] P8-TA-PROV(2018)0449.
- [7] OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.
- [8] OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
- [9] Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
- Lēmuma pieņemšanas datumu ievieto Parlaments pirms publicēšanas OV.