Procedūra : 2019/0807(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0009/2019

Iesniegtie teksti :

A9-0009/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 10/10/2019 - 8.2

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0023

<Date>{24/09/2019}24.9.2019</Date>
<NoDocSe>A9-0009/2019</NoDocSe>
PDF 177kWORD 56k

<TitreType>ZIŅOJUMS</TitreType>     <RefProcLect>*</RefProcLect>

<Titre>par projektu Padomes īstenošanas lēmumam, ar ko apstiprina to, ka Eurojust slēdz Nolīgumu par sadarbību starp Eurojust un Serbiju</Titre>

<DocRef>(10334/2019 – C9-0041/2019 – 2019/0807(CNS))</DocRef>


<Commission>{LIBE}Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja</Commission>

Referents: <Depute>Juan Fernando López Aguilar

(Vienkāršota procedūra – Reglamenta 52. panta 1. punkts)</Depute>

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes īstenošanas lēmumam, ar ko apstiprina to, ka Eurojust slēdz Nolīgumu par sadarbību starp Eurojust un Serbiju 

(10334/2019 – C9-0041/2019 – 2019/0807(CNS))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Padomes projektu (10334/2019),

 ņemot vērā ar Amsterdamas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu un 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C9-0041/2019),

 ņemot vērā Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/187/TI, ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem[1], un jo īpaši tā 26.a panta 2. punktu,

 ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,

 ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9-0009/2019),

1. apstiprina Padomes projektu;

2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.


 

PASKAIDROJUMS

 

Eurojust un Serbijas sadarbības nolīgums ir turpinājums līdzīgiem vienota modeļa nolīgumiem, ko Eurojust noslēdza iepriekš (piemēram, Eurojust un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Eurojust un ASV, Eurojust un Norvēģija, Eurojust un Šveice, Eurojust un Albānija un visnesenāk — Eurojust un Gruzija). Šādu nolīgumu mērķis ir veicināt sadarbību cīņā pret smagiem noziegumiem, jo īpaši organizēto noziedzību un terorismu. Tajos ir noteikumi arī par sadarbības koordinatoriem, kontaktpunktiem un informācijas apmaiņu. Šādi sadarbības nolīgumi pamatojas uz 26.a panta 2. punktu 2002. gada 28. februāra Padomes Lēmumā 2002/187/TI, ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem.

 

Minētais nolīgums ir saskaņā ar 2018. gada Eiropas Komisijas Rietumbalkānu stratēģiju.[2] Tajā Komisija uzsvēra jautājumu par cīņu pret smagiem noziegumiem un terorismu, norādot, ka “organizētā noziedzība joprojām ir ļoti nopietna problēma Rietumbalkānos un Turcijā. Nozīmīgi kontrabandas maršruti šķērso Turciju, kā arī Rietumbalkānus. No šīm valstīm un caur tām turpina darboties spēcīgi noziedzības tīkli, kuru darbības joma ir starptautiska. Rietumbalkānu valstis pēdējos gados ir veikušas nozīmīgus pasākumus, lai modernizētu tiesisko un institucionālo regulējumu cīņā pret terorismu. Operatīvā sadarbība ar ES dalībvalstīm un ES aģentūrām ir aizvien uzlabojusies un pastiprinājusies. Visas Rietumbalkānu valstis aktīvi piedalās Rietumbalkānu terorisma apkarošanas iniciatīvā (WBCTi). Tomēr lielākajai daļai valstu vēl ir vairāk jāstrādā pie tā, lai risinātu jautājumu par ārvalstu kaujinieku atgriešanos un novērstu ekstrēmismu un radikalizāciju, tostarp cietumos.” Šajā ziņā citas reģiona kandidātvalstis (Melnkalne, Ziemeļmaķedonija un Albānija) jau ir noslēgušas līdzīgus nolīgumus. Komisija savā 2019. gada ziņojumā norādīja arī to, ka “Serbijai būtu jāpastiprina savi centieni novērst trūkumus un jo īpaši jāpanāk pārliecinoši rezultāti izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un notiesāšanā organizētās noziedzības lietās”. Turklāt Serbija ir “visvairāk pieprasītākā valsts reģionā un kopumā otrā visvairāk pieprasītākā trešā valsts Eurojust lietu izskatīšanā. 2018. gadā Serbija bija iesaistīta 34 lietās.”[3]

 

Eiropas Komisija savā otrajā vīzu režīma apturēšanas mehānisma ziņojumā arī norādīja, ka attiecībā uz organizēto noziedzību “Serbija joprojām ir viena no tām valstīm, par kuru valstspiederīgajiem visbiežāk tiek ziņots saistībā ar ES, īpaši Beļģijā, Francijā, Vācijā un Itālijā, veiktiem organizētiem noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu. Serbija vēl aizvien ir arī viena no tām valstīm, kuru valstspiederīgie visbiežāk kļūst par upuriem cilvēku tirdzniecībā, kas notiek Rietumbalkānu reģionā. Organizētās noziedzīgās grupas, kurās ir Irānas valstspiederīgie, ir iesaistītas heroīna tirdzniecībā šajā maršrutā un Dienvidkaukāza maršrutā. Serbijā joprojām ir ievērojami ieroču krājumi, un tas rada šaujamieroču nelikumīgas tirdzniecības risku.”[4]

 

Tādējādi šāds nolīgums var veicināt ciešāku sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību, un tas ir Serbijas un ES dalībvalstu interesēs, jo organizētā noziedzība ir starptautiska problēma. Šāds nolīgums ir atzinīgi vērtējams arī tiesu iestāžu sadarbības jomā, ņemot vērā jau pastāvošo Eiropola un Serbijas nolīgumu un Cepol un Serbijas darba vienošanos policijas sadarbības jomā.

 

Saskaņā ar pašreizējo Eurojust lēmumu šādus sadarbības nolīgumus starp Eurojust un trešām valstīm, kuros ietverti noteikumi par apmaiņu ar personas datiem, var noslēgt tikai tad, ja uz attiecīgo vienību attiecas Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra konvencija, vai pēc novērtējuma, kas apstiprina, ka minētā vienība nodrošina pietiekamu datu aizsardzības līmeni. Šajā sakarībā jāuzsver, ka Serbija 2005. gadā ratificēja minēto konvenciju, kā arī tās 2008. gada papildu protokolu. Eurojust Apvienotā uzraudzības iestāde 2019. gada 28. martā sniedza pozitīvu atzinumu par nolīguma noteikumiem par datu aizsardzību. Cita starpā tā norādīja, ka 2018. gadā tika pieņemti jauni Serbijas datu aizsardzības tiesību akti.[5] Arī jaunajā Regulā (ES) 2018/1727 par Eurojust, ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI, paredzēta iespēja slēgt nolīgumus ar trešām valstīm, saskaņā ar ko šādi nolīgumi ir iespējams pamats personas datu nosūtīšanai, ja tiek ievēroti vispārīgi principi attiecībā uz operatīvo personas datu nosūtīšanu uz trešām valstīm (šajā sakarā sk. regulas 56. pantu).

 

Līdz ar to, ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, referents pauž atbalstu Padomes īstenošanas lēmuma projektam attiecībā uz nolīguma projektu par sadarbību starp Eurojust un Serbiju.

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Īstenošanas lēmums, ar ko apstiprina to, ka Eurojust slēdz Nolīgumu par sadarbību starp Eurojust un Serbiju

Atsauces

10334/2019 – C9-0041/2019 – 2019/0807(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

9.7.2019

 

 

 

Atbildīgā komiteja

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

18.7.2019

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

18.7.2019

JURI

18.7.2019

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

 Lēmuma datums

AFET

9.9.2019

JURI

3.9.2019

 

 

Referenti

 Iecelšanas datums

Juan Fernando López Aguilar

4.9.2019

 

 

 

Vienkāršota procedūra - lēmuma datums

24.7.2019

Izskatīšana komitejā

4.9.2019

12.9.2019

 

 

Pieņemšanas datums

12.9.2019

 

 

 

Iesniegšanas datums

24.9.2019

 

 

[1] OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.

[2] Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā, COM(2018) 65 final.

[3] Paziņojums par ES paplašināšanās politiku, 2019. gada ziņojums par Serbiju, Komisijas dienestu darba dokuments (SWD(2019) 219 final).

[5] Zakon o zaštiti podataka o ličnosti (Sl. glasnik RS, br. 87/2018).

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 4. oktobrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika