ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par turpmāku makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei
6.12.2019 - (COM(2019)0411 – C9-0116/2019 – 2019/0192(COD)) - ***I
Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referente: Luisa Regimenti
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par turpmāku makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei
(COM(2019)0411 – C9-0116/2019 – 2019/0192(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2019)0411),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 212. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0116/2019),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo deklarāciju, kas pieņemta kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Lēmumu Nr. 778/2013/ES, ar ko piešķir turpmāku makrofinansiālo palīdzību Gruzijai[1],
– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,
– ņemot vērā Budžeta komitejas un Ārlietu komitejas vēstules,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A9-0045/2019),
1. pieņem nostāju pirmajā lasījumā, atbalstot Komisijas priekšlikumu;
2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
PASKAIDROJUMS
Jordāniju pēdējo gadu laikā ir ievērojami ietekmējuši reģionālie nemieri, jo īpaši kaimiņvalstīs Irākā un Sīrijā. Šie reģionālie nemieri ir ļoti negatīvi ietekmējuši valsts iekšējo stabilitāti.
Sīrijas konflikts ir ietekmējis Jordāniju, izraisot ne tikai traucējumus tirdzniecībā ar Sīriju un caur to, bet arī aptuveni 1,3 miljonu Sīrijas bēgļu pieplūdumu (saskaņā ar Jordānijas iestāžu aplēsēm), no kuriem 660 330 tikuši reģistrēti Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojā (UNHCR) (2019. gada 4. augusta dati) un no kuriem Jordānija ir pārņēmusi vairāk nekā jebkura cita arābu valsts. Šis lielais Sīrijas bēgļu pieplūdums Jordānijā ir palielinājis spiedienu uz Jordānijas fiskālo stāvokli, sabiedriskajiem pakalpojumiem un infrastruktūru, un ir paredzams, ka tas ietekmēs diezgan augsto demogrāfiskās izaugsmes rādītāju.
Jordānija jo īpaši ievēro savas saistības, kas izriet no ES un Jordānijas nolīguma par Sīrijas bēgļu piekļuvi cenas ziņā pieejamai sabiedrības veselības aprūpei un darba tirgum, lai nodrošinātu viņiem cilvēka cienīgu dzīvi, neraugoties uz problēmām, kas vēl jārisina.
Tādēļ Jordānijas stabilitāte ir būtiska, lai novērstu krasu situācijas pasliktināšanos Tuvajos Austrumos saistībā ar dramatisko bēgļu krīzi.
Svarīgi ir arī uzsvērt pastāvīgo Jordānijas apņemšanos cīnīties pret islāma terorismu, kas ir absolūta prioritāte ES, tās dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, šajā nolūkā īstenojot sistemātiskas operācijas un padarot stingrākus pretterorisma tiesību aktus.
Kopumā adekvātā politiskā reakcija un starptautiskais atbalsts ir palīdzējis valstij saglabāt zināmu stabilitāti un turpināt demokratizācijas procesu. Tomēr Jordānijas ekonomika joprojām ir neaizsargāta pret ārējiem satricinājumiem, par ko liecina fakts, ka reālā izaugsme 2018. gadā samazinājās līdz 1,9 %, kas ir zemākais rādītājs kopš 1996. gada, savukārt bezdarba līmenis 2019. gada sākumā pieauga līdz 19 %, bet ārvalstu ieguldījumi strauji samazinājās.
Esam bijuši liecinieki arī Jordānijas ieguldījumam pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības jomā — tādā mērā, ka Jordāniju tagad var uzskatīt par vienu no demokrātiskākajām valstīm Tuvajos Austrumos.
Cilvēktiesību ievērošanas sistēma Jordānijā ir viena no plašākajām un strukturētākajām Tuvajos Austrumos. Šo situāciju, kas pastāvīgi attīstās, ir veidojis arī tas, ka Jordānijas iestādes ir efektīvi izmantojušas iepriekšējās divas Eiropas Savienības nodrošinātās makrofinansiālās palīdzības programmas. Tās ne tikai ir palīdzējušas stabilizēt valsts ekonomisko stāvokli, bet arī ir veicinājušas sociālo un cilvēces progresu Jordānijā, jo īpaši sieviešu tiesību jomā, kā to apliecina — visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — iekšējā kriminālkodeksa reforma, kurā ir atzīta lielāka aizsardzība no vardarbības cietušām sievietēm.
Turklāt svarīgi ir tas, ka savstarpējā tirgus atvēršanā gūtie panākumi ir izveidojuši finansiāli stabilu ārvalstu partneri, kā pastāvēšana ir arī garantija ES uzņēmumiem, kuriem, pateicoties pēdējos gados noslēgtajiem nolīgumiem, varētu būt labākas tirdzniecības, uzņēmējdarbības un ieguldījumu iespējas Jordānijā.
Ņemot to vērā, mēs uzskatām, ka Jordānija ir pierādījusi, ka ir valsts, kas ir pelnījusi šādu turpmāku finansiālo palīdzību no ES.
Jordānija 2019. gada 11. jūlijā nosūtīja oficiālu pieprasījumu makrofinansiālajai palīdzībai no ES 500 miljonu EUR apmērā, kā tika paredzēts 2019. gada 26. jūnijā notikušajā ES un Jordānijas Asociācijas padomes sanāksmē.
Ņemot vērā šo pieprasījumu, Komisija ir iesniegusi Parlamentam un Padomei priekšlikumu aizdevumu veidā sniegt pieprasīto MFP trīs daļās.
Ierosinātā MFP būtu trešā MFP, kas piešķirta Jordānijai. Tā tiktu sniegta pēc MFP-I (aizdevumi 180 miljonu EUR apmērā), ko Parlaments un Padome pieņēma 2013. gada decembrī un kas tika pabeigta 2015. gada oktobrī, un MFP-II (aizdevumi 200 miljonu EUR apmērā), kuru pieņēma 2016. gada decembrī un kura tika pabeigta 2019. gada jūlijā.
Trešā MFP programma ir daļa no plašākiem ES un citu starptautisku līdzekļu devēju centieniem, par kuriem tika panākta vienošanās 2019. gada februārī notikušajā “Londonas ierosmes” konferencē, tādējādi atkārtoti apstiprinot nodomus atbalstīt Jordānijas centienus saglabāt iekšējo stabilitāti un uzlabot izaugsmes izredzes.
Ir svarīgi, lai saprašanās memorandā, par kuru jāvienojas Komisijai un Jordānijas iestādēm, tiktu noteikts, ka piešķirtais atbalsts, kas ir lielāks nekā abās iepriekšējās reizēs sniegtais atbalsts, tiek arī efektīvi izmantots tam, lai veicinātu investīciju uzņēmējdarbībā un uzņēmējdarbības projektu attīstīšanu valstī, kā arī paredzētu periodisku līdzekļu faktiskā izlietojuma uzraudzību.
Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ referente uzskata, ka pieprasītā MFP ir piemērota intervence.
3.12.2019
MAZĀKUMA VIEDOKLIS
saskaņā ar Reglamenta 55. panta 4. punktu
Jérémy Decerle, Kathleen Van Brempt, Heidi Hautala, Helmut Scholz
Kā proeiropeiskas politiskās grupas, kuras ir pārliecinātas par Eiropas kaimiņattiecību politikas vērtību un nozīmi, “Renew Europe”, S&D, Verts/ALE un GUE/NGL pilnībā atbalsta Eiropas Komisijas pieeju finansiāla atbalsta sniegšanā Jordānijai, kuras ekonomiku smagi ietekmē reģionālie nemieri — jo īpaši Irākā un Sīrijā. Šajā ziņā mūsu politiskās grupas atbalstīs Luisa Regimenti normatīvo ziņojumu, kurā apstiprināta trešās makrofinansiālās palīdzības piešķiršana šai valstij 500 miljonu EUR apmērā, lai palīdzētu tai atjaunot ekonomiku un veikt reformas. Tomēr mūsu grupas vēlas norādīt, ka mūsu atbalsts šim ziņojumam, kura referente ir no ID grupas, mūs nekādi nesaista ar šo politisko grupu un tās pausto eiroskeptisko nostāju, pret kuru mēs stingri iebilstam.
Budžeta komitejas VĒSTULE
Bernd Lange
Starptautiskās tirdzniecības komitejas
priekšsēdētājam
BRISELĒ
Temats: Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par turpmāku makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei (COM(2019)0411 – C9-0000/2019 – 2019/0192(COD))
Godātais priekšsēdētāj!
Starptautiskās tirdzniecības komiteja izstrādā ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par turpmāku makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei (2019/0192 (COD)), un palīdzības summa ir 500 miljoni EUR.
Budžeta komitejas koordinatori nolēma atzinumu sniegt vēstules veidā:
A. tā kā Jordānijas ekonomiku un sabiedrību ierobežo reģionālie nemieri, jo īpaši Irākā un Sīrijā, Sīrijas bēgļu pieplūdums, kā arī Sīrijas krīzes un reģionālās nestabilitātes plašākas ekonomiskās un finansiālās sekas; tā kā apsveicama ir Jordānijas izrādītā viesmīlība, sniedzot patvērumu aptuveni 1,3 miljoniem Sīrijas bēgļu;
B. tā kā kopš Sīrijas krīzes sākuma 2011. gadā Savienība ar dažādiem instrumentiem ir piešķīrusi Jordānijai vairāk nekā 2,1 miljardu EUR (tostarp 380 miljonus EUR no 2013 un 2016. gada MFP programmām), un no šīs palīdzības gandrīz 1,3 miljardi EUR paredzēti tam, lai palīdzētu valstij satikt galā ar Sīrijas krīzes sekām; tā kā 2019. gadā 125 miljoni EUR tika piešķirti darbībām pašā Jordānijā, galvenokārt izmantojot Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (99 miljoni EUR saistību apropriācijās), kā arī humāno palīdzību (20 miljoni EUR) un Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (6 miljoni EUR); tā kā “Madad” trasta fonds, ko izmantoja reaģēšanai uz Sīrijas krīzi un ko galvenokārt finansēja no Eiropas kaimiņattiecību instrumenta, plaši izmantots arī Jordānijā;
C. tā kā ES atbalsts, ietverot MFP 2013. un 2016. gada paketes attiecīgi 180 miljonu EUR un 200 miljonu EUR apmērā, ir daļa no plašākiem ES un citu starptautisko līdzekļu devēju centieniem, par kuriem vienojās konferencē “Atbalsts Sīrijai un reģionam”, kas notika 2016. gada 4. februārī Londonā; tā kā kopš tā laika starptautiskā sabiedrība pastāvīgi apliecinājusi apņemšanos sekmēt Jordānijas makroekonomisko stabilitāti un izaugsmes plānus, tostarp Briseles 2017. un 2018. gada konferencēs par atbalstu Sīrijas nākotnei, 2019. gada februāra Londonas iniciatīvas konferencē un 2019. gada marta III Briseles konferencē;
D. tā kā Jordānijai vienmēr bijusi būtiska loma palestīniešu bēgļu uzņemšanā, atbalstot ANO Palīdzības un darba aģentūru Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA), kas darbojas šajā valstī; tā kā ES katru gadu sniedz ieguldījumu šīs ANO aģentūras finansēšanā;
E. tā kā ierosinātā MFP summa ir 500 miljoni EUR, kas tiktu sniegta kā aizdevums trijos maksājumos; tā kā, pieņemot, ka pirmie divi maksājumi tiks veikti 2020. gadā par kopējo summu 300 miljoni EUR un trešais maksājums 2021. gadā par summu 200 miljoni EUR, atbilstošās iemaksas summas tiktu iekļautas Savienības budžetā ar divu gadu nobīdi, proti, 27 miljoni EUR 2022. gadā un 18 miljoni EUR 2023. gadā,
tāpēc, vēloties stingri izvērtēt vajadzības, Budžeta komiteja:
1. uzskata, ka pašreizējā MFP III pakete ātri būtu jāpieņem kā daļa no saistībām, ko Savienība uzņēmusies nolūkā stiprināt Jordānijas un uzņemošo kopienu izturētspēju;
2. vienlaikus prasa, ka Savienība nodrošinātu, ka Jordānija ievēro efektīvus demokrātijas mehānismus un tiesiskumu un garantē cilvēktiesību ievērošanu; ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāstiprina arī publisko finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāte, pārredzamība un pārskatatbildība Jordānijā un jāveicina strukturālas reformas, lai atbalstītu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, darbvietu radīšanu un fiskālo konsolidāciju, jo īpaši pievēršoties tādiem jautājumiem kā valsts elektroenerģijas un ūdens apgādes uzņēmumu strukturālie zaudējumi; turklāt Budžeta komiteja norāda uz Jordānijas sabiedrības problēmām, proti, bezdarbu (19 % 2019. gada pirmajā ceturksnī), kas jo skar jauniešus (38,5 %);
3. prasa Komisijai sniegt visaptverošu ziņojumu Parlamentam par aizdevuma izmaksāšanas gaitu un attiecīgajām vajadzībām, lai nodrošinātu Garantiju fonda finansējumu ES ārējām darbībām;
4. atgādina, ka MFP aizdevumi ir tikai viens no Jordānijas atbalstīšanai pieejamajiem instrumentiem un ka varētu apsvērt arī iespēju piešķirt MFP dotācijas saskaņā ar makrofinansiālo palīdzību;
5. lai risinātu problēmas, ar kurām jāsaskaras Jordānijai, aicina Komisiju turpināt Savienības atbalstu Jordānijai un šajā nolūkā Budžeta komiteja ir gatava apsvērt jebkādu piemērotu budžeta priekšlikumu, kas būtu saskaņā ar attiecīgajiem instrumentiem;
6. pilnībā apzinoties pieejamo līdzekļu trūkumu 4. izdevumu kategorijā (Globālā Eiropa), Budžeta komiteja prasa, lai nākamajā daudzgadu finanšu shēmā būtu iespējama ilgtspējīga, noteikta, bet arī elastīga ES reakcija uz partneru vajadzībām, jo īpaši strauji mainīgajā vidē.
Ar cieņu
Johan Van Overtveldt
ĀRLIETU KOMITEJAS VĒSTULE
Ref: D(2019) 44467
Bernd Lange
Starptautiskās tirdzniecības komitejas
priekšsēdētājam
Temats: Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par turpmāku makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei
Godātais priekšsēdētāj!
Starptautiskās tirdzniecības komiteja izstrādā ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par turpmāku makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei (2019/0192 (COD) – COM(2019)0411) 500 miljonu EUR apmērā.
Ārlietu komitejas koordinatori lūdza mani ar šo vēstuli darīt zināmus komitejas galvenos apsvērumus un piezīmes par Komisijas priekšlikumu un Padomes lēmuma projektu.
Ārlietu komiteja pilnībā atbalsta Komisijas priekšlikumu, jo:
i) tas liecina par tās makrofinansiālās palīdzības pozitīvajiem rezultātiem, kuru ES līdz šim ir sniegusi Jordānijai,
ii) tajā ir atzīts, ka ir svarīgi arī turpmāk nodrošināt stimulus Jordānijas reformu centienu pastiprināšanai, un
iii) šajā priekšlikumā makrofinansiālā palīdzība Jordānijai tiek sasaistīta ar efektīviem demokrātiskiem mehānismiem un cilvēktiesību ievērošanu.
Tādi faktori kā ieilgušais konflikts Sīrijā, Irākas nestabilitāte un ISIS draudi pie Jordānijas un Irākas robežas, kā arī ieilgusī nedrošība par Libānas politisko un ekonomisko stabilitāti ir ievērojami samazinājuši Jordānijas eksporta iespējas uz reģionu un negatīvi ietekmējuši ekonomisko situāciju Jordānijā, jo īpaši attiecībā uz jauniešu bezdarbu un sociāli ekonomiskās un politiskās stabilitātes izredzēm. Turklāt Jordānija ir nodrošinājusi pajumti 1,3 miljoniem Sīrijas bēgļu, kā arī bēgļu kopienām no Irākas.
Šajā sakarā būtu jāatzīmē, ka Jordānija ir turpinājusi savu demokrātisko un ekonomisko reformu procesu. Ir paveikts daudz un var paveikt vēl daudz vairāk, un Eiropas Savienībai, sniedzot makrofinansiālo palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt sociālekonomisko stabilitāti veicinošus apstākļus, kas savukārt ļaus Jordānijai turpināt ieguldījumu reformu procesā.
Jordānija joprojām ir svarīgs ES reģionālais partneris, ņemot vērā:
i) Jordānijas apņemšanos veicināt Tuvo Austrumu miera procesu un tās ciešo apņemšanos panākt divu valstu risinājumu,
ii) Jordānijas lomu kā svēto vietu sargam Jeruzalemē un svarīgam starpkonfesiju dialoga un reliģiskās iecietības veicinātājam,
iii) Jordānijas iesaistīšanos ciešā dialogā un sadarbībā ar ES saistībā ar politisko un ekonomisko reformu procesu un reģionālo problēmu risināšanu,
iv) Jordānijas iesaisti stiprākas un efektīvākas Savienības Vidusjūrai veicināšanā.
Ņemot to vērā, Ārlietu komiteja uzskata, ka:
a) ir svarīgi atgādināt par Jordānijas lomu, proti, to, ka tā ir viens no Tuvo Austrumu miera procesa un iespējas virzīt uz priekšu divu valstu risinājumu stūrakmeņiem. Šā iemesla dēļ ir svarīgi atbalstīt Jordāniju tās centienos saglabāt sociālekonomisko stabilitāti un līdz ar to arī politisko stabilitāti, kā arī reformu procesam labvēlīgus apstākļus. Politiski un sociāli stabila Jordānija arī turpmāk varēs uzņemties svarīgu lomu, aizstāvot mieru reģionā un veicinot sarunas par divu valstu risinājumu. Kā nesen ir norādījis arī karalis Abdullah II, jauniešu nodarbinātībai būs izšķiroša nozīme valsts un reģiona stabilitātei;
b) ir svarīgi uzsvērt, ka Jordānija ir nolēmusi veikt attiecīgus pirmos pasākumus, lai panāktu tās lielās Sīrijas bēgļu kopienas sociālekonomisko integrāciju. Situācijā, kad Sīrijas bēgļiem daudz ilgāk var būt liegta iespēja brīvprātīgi atgriezties Sīrijā, tā ir svarīga iniciatīva, lai radītu apstākļus ilgtermiņa integrācijai, ekonomiskajai neatkarībai un ieguldījumam Jordānijas ekonomikas izaugsmē. Jordānija ir arī apņēmusies nodrošināt izglītības pieejamību ikvienam bērnam tās teritorijā, un tai ir jāsaglabā piekļuve finanšu resursiem, lai sasniegtu šo mērķi;
c) cenšoties panākt ilgtermiņa ekonomisko stabilitāti Jordānijā, ES būtu jāatbalsta Jordānija stabilas piekļuves enerģijas avotiem nodrošināšanā, īpašu uzmanību pievēršot ieguldījumiem atjaunojamos energoresursos un dabas gāzes resursos, kas pieejami reģionā, un iespējai ilgākā termiņā nodrošināt stabilu dabasgāzes piegādi no Ēģiptes un Izraēlas. Varētu integrēt partnerības prioritātes, kas paredzētas ES un Jordānijas sadarbībai līdz 2020. gada beigām un pēc tam, lai ņemtu vērā Jordānijai sniegtās ES palīdzības vērtību arī enerģētikas nozarē.
Esmu pārliecināts, ka Starptautiskās tirdzniecības komiteja, pieņemot savu nostāju, pienācīgi ņems vērā šos apsvērumus.
Ar cieņu
David McAllister
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
Virsraksts |
Makrofinansiālā palīdzība Jordānijas Hāšimītu Karalistei |
|||
Atsauces |
COM(2019)0411 – C9-0116/2019 – 2019/0192(COD) |
|||
Datums, kad to iesniedza EP |
6.9.2019 |
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
INTA 16.9.2019 |
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
AFET 16.9.2019 |
BUDG 16.9.2019 |
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums |
AFET 30.9.2019 |
|
|
|
Referenti Iecelšanas datums |
Luisa Regimenti 23.9.2019 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
2.10.2019 |
6.11.2019 |
|
|
Pieņemšanas datums |
3.12.2019 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
36 0 0 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Nikos Androulakis, Geert Bourgeois, Jordi Cañas, Daniel Caspary, Ellie Chowns, Miroslav Číž, Arnaud Danjean, Nicola Danti, Barbara Ann Gibson, Enikő Győri, Roman Haider, Christophe Hansen, Heidi Hautala, Danuta Maria Hübner, Jude Kirton-Darling, Maximilian Krah, Danilo Oscar Lancini, Bernd Lange, Samira Rafaela, Luisa Regimenti, Inma Rodríguez-Piñero, André Rougé, Massimiliano Salini, Helmut Scholz, Liesje Schreinemacher, Sven Simon, Mihai Tudose, Kathleen Van Brempt, Marie-Pierre Vedrenne, Jörgen Warborn, Iuliu Winkler, Jan Zahradil |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Saskia Bricmont, Jérémy Decerle, Seán Kelly, Witold Jan Waszczykowski |
|||
Iesniegšanas datums |
6.12.2019 |
|||
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
36 |
+ |
ECR |
Geert Bourgeois, Witold Jan Waszczykowski, Jan Zahradil |
GUE/NGL |
Helmut Scholz |
ID |
Roman Haider, Maximilian Krah, Danilo Oscar Lancini, Luisa Regimenti, André Rougé |
PPE |
Daniel Caspary, Arnaud Danjean, Enikő Győri, Christophe Hansen, Danuta Maria Hübner, Seán Kelly, Massimiliano Salini, Sven Simon, Jörgen Warborn, Iuliu Winkler |
RENEW |
Jordi Cañas, Jérémy Decerle, Barbara Ann Gibson, Samira Rafaela, Liesje Schreinemacher, Marie-Pierre Vedrenne |
S&D |
Nikos Androulakis, Miroslav Číž, Nicola Danti, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, Inma Rodríguez-Piñero, Mihai Tudose, Kathleen Van Brempt |
VERTS/ALE |
Saskia Bricmont, Ellie Chowns, Heidi Hautala |
0 |
- |
|
|
0 |
0 |
|
|
|
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
- [1] OV L 218, 14.8.2013., 15. lpp.