Ziņojums - A9-0001/2020Ziņojums
A9-0001/2020
Eiropas Parlaments

IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu

23.1.2020 - (12199/2019 – C9-0001/2020 – 2019/0173(NLE)) - ***

Zivsaimniecības komiteja
Referents: Nuno Melo

Procedūra : 2019/0173(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A9-0001/2020
Iesniegtie teksti :
A9-0001/2020
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu

(12199/2019 – C9-0001/2020 – 2019/0173(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (12199/2019),

– ņemot vērā protokolu, ar kuru īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu (12202/2019),

– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C9-0001/2020),

– ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

– ņemot vērā Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus,

– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu (A9-0001/2020),

1. sniedz piekrišanu protokola slēgšanai;

2. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdībai un parlamentam.

 


 

PASKAIDROJUMS

Ievads

Eiropas Savienība (ES) ir parakstījusi vairākus zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus (ZPN) un protokolus ar trešām valstīm. Ar šiem nolīgumiem ES sniedz finansiālu un tehnisku atbalstu apmaiņā pret tiesībām juridiski noteiktā kārtībā zvejot nozvejas pārpalikumu attiecīgās valsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ). Šie nolīgumi arī koncentrējas uz resursu saglabāšanu un vides ilgtspēju, nodrošinot, ka visi ES zvejas kuģi ievēro vienotus kontroles un pārredzamības noteikumus, un atbalstot partnervalsts ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku. Visos zivsaimniecības nolīgumu protokolos ir iekļauta arī klauzula par cilvēktiesību ievērošanu.

Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu stājās spēkā 2011. gada 29. augustā un kopš tā laika tiek automātiski atjaunots. Abu šo pušu nolīguma iepriekšējais protokols bija spēkā no 2014. gada 23. maija līdz 2018. gada 22. maijam.

Komisija ir risinājusi sarunas ar Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas (“Santome un Prinsipi”) valdību par to, lai noslēgtu jaunu nolīguma īstenošanas protokolu. Šo sarunu iznākumā 2019. gada 17. aprīlī tika parafēts jauns protokols. Protokols aptver piecu gadu laikposmu no tā provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, t. i., parakstīšanas dienas.

Protokola saturs

Saskaņā ar zivsaimniecības politikas reformas prioritātēm zvejas iespējas Savienības kuģiem Santomes un Prinsipi ūdeņos ar jauno protokolu tiek piešķirtas, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ievērojot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumus. Jaunajā protokolā ņemti vērā iepriekšējā, 2014.–2018. gada protokola izvērtējuma rezultāti un provizorisks novērtējums par to, vai jauna protokola noslēgšana būtu lietderīga[1].Protokols turklāt ļaus Eiropas Savienībai un Santomei un Prinsipi ciešāk sadarboties, lai veicinātu zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Santomes un Prinsipi ūdeņos, un atbalstīt Santomes un Prinsipi centienus attīstīt savu zvejniecības nozari – tas ir abu pušu interesēs.

Zvejas iespējas

Protokolā paredzētas zvejas iespējas šādās kategorijās: 28 tunzivju saldētājseineri (16 Spānijai un 12 Francijai) un 6 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (5 Spānijai un 1 Portugālei).

Finansiāls ieguldījums

ES ikgadējais finansiālais ieguldījums ir 840 000 EUR, un tas pamatojas uz:

 – 8000 tonnu lielu ikgadēju atskaites daudzumu, par kuru uz visu protokola piemērošanas laiku ir noteikta piekļuves maksa: 400 000 EUR/gadā, un

 – atbalstu Santomes un Prinsipi zvejniecības sektorpolitikas attīstībai uz visu protokola piemērošanas laiku: 440 000 EUR/gadā.

Santomes un Prinsipi zvejniecības nozare

Zvejniecības nozare ir viena no Santomes un Prinsipi izaugsmes virzītājām. Santomes un Prinsipi zvejniecības nozari veido tikai nerūpnieciskā zveja, kas izmanto piekrastes un tālu migrējošu sugu krājumus. Saskaņā ar jaunākajiem novērtējumiem nacionālā nozveja pārsniedz 12 000 tonnu, no kurām 3300 tonnu ir tunzivju nozveja. Visa nozveja paliek vietējā tirgū, to neeksportē. Pēdējo gadu laikā ir attīstījusies nerūpnieciskās zvejas flote — palielinājusies izkrautā nozveja un ir notikusi pāreja no pašpatēriņa zvejas uz komerciālāku pieeju.

Santome un Prinsipi piešķir zvejas tiesības ne tikai ES zvejas kuģiem, bet arī trešo valstu tunzivju zvejas kuģiem. Pēdējo gadu laikā Santomes un Prinsipi iestādes ir noslēgušas protokolus ar tunzivju seinerus pārstāvošām struktūrām par zvejas tiesību piešķiršanu aptuveni 15 kuģiem. Šajos protokolos, kurus iestādes iesniedza novērtētājiem, ir paredzēti maksājumu nosacījumi, kas atšķiras no ES kuģiem paredzētajiem nosacījumiem, uzraudzības nosacījumi, kas pielīdzināti ES kuģiem piemērotajiem nosacījumiem, un klauzulas, kas atbalsta Santomes un Prinsipi valstspiederīgo nodarbināšanu uz attiecīgajiem zvejas kuģiem.

Santomes un Prinsipi zivsaimniecības pārvaldības iestādei ir tikai valsts finanšu līdzekļi, un tā lielā mērā ir atkarīga no ārvalstu atbalsta, lai varētu attīstīt zivsaimniecības pārvaldību un ievērot starptautiskos standartus. Partnerattiecības ar ES šai valstij ir ļoti svarīgas, lai varētu uzlabot zivsaimniecības pārvaldību un cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

Secinājumi un ieteikumi

Komisija 2017. gadā retrospektīvi (ex post) izvērtēja līdzšinējo protokolu, kas pievienots zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam ar Santomi un Prinsipi, kā arī provizoriski (ex ante) novērtēja protokola atjaunošanas iespēju[2].

Kopumā secināts, ka Savienības tunzivju zvejas sektorā ir liela interese par zvejošanu Santomes un Prinsipi ūdeņos un ka protokola atjaunošana palīdzētu stiprināt reģiona zvejniecību uzraudzību, kontroli un pārraudzību un veicinātu to labāku pārvaldību. Paredzētais jaunais protokols Savienības tunzivju zvejas sektoriem un partnervalstij ir svarīgs arī tāpēc, ka Santomes un Prinsipi ekskluzīvajai ekonomikas zonai ir liela nozīme Gvinejas līcī.

Tas ir svarīgs nolīgums, kas ES sniedz iespēju pastiprināt okeānu pārvaldību šajā reģionā, papildinot ICCAT sistēmā veiktās darbības, jo šis ir vienīgais zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums, kas attiecas uz Gvinejas līča dienvidu daļu, kura ir ļoti svarīga zvejas zona (Ekvatoriālā Gvineja, Gabona un Angola).

Viena no ES prioritātēm ir cīņa pret NNN zveju (skatīt Regulu Nr. 1005/2008[3]). Šajā sakarībā Savienībai būtu ievērojami jāpastiprina NNN zvejas apkarošanas pasākumi un jāuzlabo kopējā zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošana, nodrošinot ES kuģu un citu Santomes un Prinsipi ūdeņos zvejojošo flotu zvejas darbību pienācīgu kontroli. Līdz ar to būtu jāpastiprina Santomes un Prinsipi valsts iestāžu sūtīto novērotāju klātbūtne uz kuģiem. (Ieguldījums ekonomiskajā un sociālajā attīstībā).

Santomes un Prinsipi iestādēm būtu jāveicina, ka ārvalstu flotes īsteno ES noteikumus par haizivju spuru atdalīšanu[4].

Lai ilgtermiņā varētu investēt reģionālajās zivsaimniecības stratēģijās, ir jāizveido stabila sistēma attiecībā uz ES kuģu piekļuvi šā reģiona zvejas resursiem. Turklāt ES kuģiem ir jāpiešķir piekļuves tiesības, vienlaicīgi paredzot stingru tiesību instrumentu, kas nodrošina juridisko skaidrību par iesaistīto pušu (kuģu un piekrastes valsts) tiesībām un pienākumiem.

Saistībā ar Revīzijas palātas veikto zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu analīzi[5] referents vēlētos vērst uzmanību uz Revīzijas palātas apsvērumiem un uzsvērt, cik svarīga ir uzticama informācija par zivju krājumiem un nozvejas datiem, lai varētu ievērot KZP un zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu principus un mērķus un izdarīt pamatotus secinājumus par zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu izvērtējumu.

Visbeidzot referents uzsver, ka Parlaments ir nekavējoties un pilnīgi jāinformē visos ar protokolu saistītās procedūras posmos. Katru gadu būtu jāiesniedz Parlamentam un Padomei ziņojums par protokola 4. pantā izklāstītās nozaru daudzgadu programmas rezultātiem, kā arī par to, kā tiek ievērotas nozvejas datu paziņošanas prasības.


 

 

ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (20.12.2019)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes lēmumam par tā protokola noslēgšanu Eiropas Savienības vārdā, ar kuru īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu

(COM(2019)0377 – C9-0000/2019 – 2019/0173(NLE))

Atzinuma sagatavotājs: Bernhard Zimniok

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Savienība (ES) ir parakstījusi vairākus zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus (ZPN) un protokolus ar trešām valstīm. Ar šiem nolīgumiem ES sniedz finansiālu un tehnisku atbalstu apmaiņā pret tiesībām zvejot nozvejas pārpalikumu attiecīgās valsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ) juridiski noteiktā kārtībā. Šie nolīgumi arī koncentrējas uz resursu saglabāšanu un vides ilgtspēju, nodrošinot, ka visi ES zvejas kuģi ievēro vienotus kontroles un pārredzamības noteikumus, un atbalstot partnervalsts ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku. Visos zivsaimniecības nolīgumu protokolos ir iekļauta arī klauzula par cilvēktiesību ievērošanu.

Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku (“Santome un Prinsipi”) un Eiropas Kopienu stājās spēkā 2011. gada 29. augustā[6] un kopš tā laika tiek automātiski atjaunots. Abu šo pušu nolīguma iepriekšējais protokols bija spēkā no 2014. gada 23. maija līdz 2018. gada 22. maijam.

Komisija ar Santomes un Prinsipi valdību ir risinājusi sarunas par to, lai noslēgtu jaunu protokolu, kas pievienojams esošajam zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam. Šo sarunu iznākumā 2019. gada 17. aprīlī tika parafēts jauns protokols. Protokols aptver piecu gadu laikposmu no tā provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, t. i., parakstīšanas dienas.

Zvejas iespējas

Protokolā paredzētas zvejas iespējas šādās kategorijās: 28 tunzivju saldētājseineri (16 Spānijai un 12 Francijai) un 6 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (5 Spānijai un 1 Portugālei).

Finansiāls ieguldījums

ES ikgadējais finansiālais ieguldījums ir 840 000 EUR, un tas pamatojas uz:

– 8000 tonnu lielu ikgadēju atskaites daudzumu, par kuru uz visu protokola piemērošanas laiku ir noteikta piekļuves maksa: 400 000 EUR/gadā, un

– atbalstu Santomes un Prinsipi zvejniecības sektorpolitikas attīstībai uz visu protokola piemērošanas laiku: 440 000 EUR/gadā.

Santomes un Prinsipi zivsaimniecības nozare

Zivsaimniecības nozare ir viena no Santomes un Prinsipi izaugsmes virzītājām. Santomes un Prinsipi zvejniecības nozari veido tikai nerūpnieciskā zveja, kas izmanto piekrastes un tālu migrējošu sugu krājumus. Saskaņā ar jaunākajiem novērtējumiem nacionālā nozveja pārsniedz 12 000 tonnu, no kurām 3300 tonnu ir tunzivju nozveja. Visa nozveja paliek vietējā tirgū, to neeksportē. Pēdējo gadu laikā ir attīstījusies nerūpnieciskās zvejas flote — palielinājusies izkrautā nozveja un ir notikusi pāreja no pašpatēriņa zvejas uz komerciālāku pieeju.

Santome un Prinsipi piešķir zvejas tiesības ne tikai ES zvejas kuģiem, bet arī trešo valstu tunzivju zvejas kuģiem. Pēdējo gadu laikā Santomes un Prinsipi iestādes ir noslēgušas protokolus ar tunzivju seinerus pārstāvošām struktūrām par zvejas tiesību piešķiršanu aptuveni 15 kuģiem. Šajos protokolos, kurus iestādes iesniedza novērtētājiem, ir paredzēti maksājumu nosacījumi, kas atšķiras no ES kuģiem paredzētajiem nosacījumiem, uzraudzības nosacījumi, kas pielīdzināti ES kuģiem piemērotajiem nosacījumiem, un klauzulas, kas atbalsta Santomes un Prinsipi valstspiederīgo nodarbināšanu uz attiecīgajiem zvejas kuģiem.

Atzinuma sagatavotājs, ņemot vērā Santomes un Prinsipi ekonomiskos, sociālos un vidiskos izaicinājumus, uzskata, ka ar minēto protokolu un ES kopējo finansiālo ieguldījumu būtu jāatbalsta šādas prioritātes:

– jāveicina ilgtspējīga ekonomika, īpašu uzmanību piešķirot vietējām mazapjoma zvejniecībām, ostu infrastruktūras modernizācija, jo īpaši attiecībā uz ļoti piesārņojošu vielu, tostarp, piemēram, motoreļļas, apstrādei un drošai apglabāšanai, kā arī vienlīdzīga attieksme pret visām zivsaimniecības ķēdē strādājošajām personām, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām;  

– jāuzlabo zināšanas par šo okeāna reģionu un zinātnisko sadarbību, ļaujot vietējiem un ES zinātniekiem kāpt uz to kuģu klāja, kas zvejo šajā zonā; tas arī nozīmē, ka ir jāgūst precīza informācija par dažādu Santomes un Prinsipi ar trešām valstīm noslēgtu zivsaimniecības nolīgumu kumulatīvo ietekmi uz šā okeāna reģiona zvejas resursiem, lai nodrošinātu, ka vietējā zivsaimniecības nozare attīstās ilgtspējīgi un ka jūras flora un fauna necieš no pārmērīgas izmantošanas;

– jāpastiprina NNN zvejas apkarošanas nolūkos piemērojamo tiesību aktu uzraudzība, kontrole un izpilde; šajā sakarībā būtu jāsekmē cieša koordinācija ar visām pārējām atbalsta programmām šajā jomā;

– jāpanāk ES finansiālā ieguldījuma izmantošanas pārredzamība, šim nolūkam izmantojot visus piemērojamos ES noteikumus un SVF Fiskālās caurskatāmības kodeksu (FTC), lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku labumu Santomes un Prinsipi iedzīvotājiem un minētā reģiona ekosistēmai un jūras florai un faunai.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka jaunais protokols varētu mudināt zvejas resursus izmantot atbildīgi, ilgtspējīgi un likumīgi, sniegt pēc iespējas lielāku labumu un nodrošināt augstu fiskālās caurskatāmības līmeni attiecībā uz ES finansējuma izmantošanu.

******

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ieteikt sniegt piekrišanu Padomes lēmuma projektam par tā protokola noslēgšanu Eiropas Savienības vārdā, ar kuru īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu.


ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Tā protokola noslēgšana Eiropas Savienības vārdā, ar kuru īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu

Atsauces

2019/0173(NLE)

Atbildīgā komiteja

 

PECH

 

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

 Iecelšanas datums

Bernhard Zimniok

14.11.2019

Izskatīšana komitejā

2.12.2019

 

 

 

Pieņemšanas datums

3.12.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Hildegard Bentele, Dominique Bilde, Charles Goerens, Pierrette Herzberger-Fofana, György Hölvényi, Martin Horwood, Rasa Juknevičienė, Beata Kempa, Pierfrancesco Majorino, Lukas Mandl, Norbert Neuser, Michèle Rivasi, Louis Stedman-Bryce, Marc Tarabella, Tomas Tobé, Miguel Urbán Crespo, Chrysoula Zacharopoulou, Bernhard Zimniok

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alessandra Basso, Stéphane Bijoux, Marlene Mortler, Rory Palmer, Caroline Roose, Patrizia Toia, Carlos Zorrinho

 


 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

22

+

PPE

Hildegard Bentele, György Hölvényi, Rasa Juknevičienė, Lukas Mandl, Marlene Mortler, Tomas Tobé

S&D

Pierfrancesco Majorino, Norbert Neuser, Rory Palmer, Marc Tarabella, Carlos Zorrinho

Renew

BStéphane Bijoux, Charles Goerens, Martin Horwood, Chrysoula Zacharopoulou

Verts/ALE

Pierrette Herzberger-Fofana, Michèle Rivasi, Caroline Roose

ID

Alessandra Basso, Bernhard Zimniok, Dominique Bilde

ECR

Beata Kempa

NI

 

 

1

-

NI

Louis Stedman-Bryce

 

2

0

S&D

Patrizia Toia

GUE/NGL

Miguel Urbán Crespo

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas


 

 

BUDŽETA KOMITEJAS ATZINUMS (26.11.2019)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes lēmumam par tā protokola noslēgšanu Eiropas Savienības vārdā, ar kuru īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu

(COM(2019)0377 – C9-0000/2019– 2019/0173(NLE))

Atzinuma sagatavotājs: José Manuel Fernandes

 

ĪSS PAMATOJUMS

Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu[7] ir stājies spēkā 2011. gada 29. augustā[8] un kopš tā laika tiek automātiski atjaunots. Nolīguma iepriekšējais protokols bija spēkā no 2014. gada 23. maija līdz 2018. gada 22. maijam.

Komisija, pamatodamās uz attiecīgajām sarunu norādēm, ar Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdību ir risinājusi sarunas par to, lai noslēgtu jaunu nolīguma īstenošanas protokolu. Šo sarunu iznākumā 2019. gada 17. aprīlī tika parafēts jauns protokols. Protokola piemērošanas ilgums ir pieci gadi. Tas paredz zvejas iespējas Savienības kuģiem Santomes un Prinsipi ūdeņos, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ievērojot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumus. Jaunajā protokolā ņemti vērā iepriekšējā, 2014.–2018. gada protokola izvērtējuma rezultāti un provizorisks novērtējums par to, vai jauna protokola noslēgšana būtu lietderīga. Vērtēšanu veica neatkarīgi eksperti. Protokols turklāt ļaus Eiropas Savienībai un Santomei un Prinsipi ciešāk sadarboties, lai veicinātu zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Santomes un Prinsipi ūdeņos, un atbalstīt Santomes un Prinsipi centienus attīstīt savu zvejniecības nozari – tas ir abu Pušu interesēs.

Protokolā paredzētas zvejas iespējas šādās kategorijās:

– 28 tunzivju saldētājseineri,

– 6 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām.

Sarunu risināšana par jaunu protokolu, ar kuru īsteno ar Santomi un Prinsipi noslēgto Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, ir saskaņā ar Savienības ārējo darbību attiecībā uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un konkrēti ar Savienības mērķiem, ko tā izvirzījusi demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanas ziņā.

Eiropas Savienības ikgadējais finansiālais ieguldījums ir 840 000 EUR, un tas pamatojas uz:

a) 8000 tonnu lielu ikgadēju atskaites daudzumu, par kuru uz visu protokola piemērošanas laiku ir noteikta piekļuves maksa: 400 000 EUR/gadā;

b) ikgadēju atbalstu Santomes un Prinsipi zvejniecības sektorpolitikas attīstībai uz visu protokola piemērošanas laiku: 440 000 EUR/gadā. Šis atbalsts visā protokola piemērošanas laikā ir saskaņā ar Santomes un Prinsipi valsts politikas mērķiem par ilgtspējīgu kontinentālā šelfa un jūras zvejas resursu pārvaldību.

Ikgadējā saistību un maksājumu apropriāciju summa, arī rezerves pozīcija attiecībā uz protokoliem, kuri gada sākumā vēl nav stājušies spēkā, tiek noteikta ikgadējā budžeta procedūrā[9].

Komisija tiktu pilnvarota Savienības vārdā apstiprināt ar partnerattiecības nolīgumu izveidotās Apvienotās komitejas pieņemtos protokola grozījumus.

 

******

 

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ieteikt sniegt piekrišanu Padomes lēmuma projektam par tā protokola noslēgšanu Eiropas Savienības vārdā, ar kuru īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu.


ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Tā protokola noslēgšana Eiropas Savienības vārdā, ar kuru īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu

Atsauces

2019/0173(NLE)

Atbildīgā komiteja

 

PECH

 

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

 Iecelšanas datums

José Manuel Fernandes

30.9.2019

Izskatīšana komitejā

6.11.2019

 

 

 

Pieņemšanas datums

25.11.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

1

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rasmus Andresen, Clotilde Armand, Robert Biedroń, Olivier Chastel, Lefteris Christoforou, David Cormand, Paolo De Castro, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Valentino Grant, Francisco Guerreiro, Valerie Hayer, Niclas Herbst, John Howarth, Mislav Kolakušić, Moritz Körner, Zbigniew Kuźmiuk, Hélène Laporte, Pierre Larrouturou, Janusz Lewandowski, Margarida Marques, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Karlo Ressler, Nicolae Ştefănuță, Nils Ušakovs, Angelika Winzig

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Matteo Adinolfi, Derk Jan Eppink, Henrike Hahn, Eero Heinäluoma, Younous Omarjee

 


 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

28

+

ECR

Derk Jan Eppink, Zbigniew Kuźmiuk

NI

Mislav Kolakušić

PPE

Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Niclas Herbst, Janusz Lewandowski, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Karlo Ressler, Angelika Winzig

RENEW

Clotilde Armand, Olivier Chastel, Valerie Hayer, Moritz Körner, Nicolae Ştefănuță

S&D

Robert Biedroń, Paolo De Castro, Eider Gardiazabal Rubial, Eero Heinäluoma, John Howarth, Pierre Larrouturou, Margarida Marques, Nils Ušakovs

VERTS/ALE

Rasmus Andresen, David Cormand, Francisco Guerreiro, Henrike Hahn

 

1

-

GUE/NGL

Younous Omarjee

 

3

0

ID

Matteo Adinolfi, Valentino Grant, Hélène Laporte

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 


 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Tā protokola noslēgšana Eiropas Savienības vārdā, ar kuru īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu

Atsauces

12199/2019 – C9-0001/2020 – 2019/0173(NLE)

Apspriešanās/piekrišanas pieprasījuma datums

20.12.2019

 

 

 

Atbildīgā komiteja

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

13.1.2020

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

13.1.2020

BUDG

13.1.2020

 

 

Referenti

 Iecelšanas datums

Nuno Melo

22.10.2019

 

 

 

Izskatīšana komitejā

24.9.2019

2.12.2019

 

 

Pieņemšanas datums

21.1.2020

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Aguilera, Christian Allard, Pietro Bartolo, Izaskun Bilbao Barandica, Rosanna Conte, Richard Corbett, Chris Davies, Filip De Man, Diane Dodds, Giuseppe Ferrandino, João Ferreira, Søren Gade, Francisco Guerreiro, Niclas Herbst, France Jamet, Pierre Karleskind, Nosheena Mobarik, Cláudia Monteiro de Aguiar, Manuel Pizarro, Ruža Tomašić, Peter van Dalen

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nicolás González Casares, Nuno Melo, Caroline Roose, Maria Walsh

Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jeroen Lenaers, Antonio López-Istúriz White

Iesniegšanas datums

23.1.2020

 


 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

22

+

ECR

Nosheena Mobarik, Ruža Tomašić

GUE/NGL

João Ferreira

PPE

Peter van Dalen, Niclas Herbst, Jeroen Lenaers, Antonio López-Istúriz White, Nuno Melo, Cláudia Monteiro de Aguiar, Maria Walsh

RENEW

Izaskun Bilbao Barandica, Chris Davies, Søren Gade, Pierre Karleskind

S&D

Clara Aguilera, Pietro Bartolo, Richard Corbett, Giuseppe Ferrandino, Nicolás González Casares, Manuel Pizarro

VERTS/ALE

Christian Allard, Francisco Guerreiro

 

2

-

ID

Filip De Man, France Jamet

 

2

0

ID

Rosanna Conte

NI

Diane Dodds

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 24. februāris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika