Procedūra : 2019/2129(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0016/2020

Iesniegtie teksti :

A9-0016/2020

Debates :

PV 11/02/2020 - 8
CRE 11/02/2020 - 8

Balsojumi :

PV 12/02/2020 - 11.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0034

<Date>{28/01/2020}28.1.2020</Date>
<NoDocSe>A9-0016/2020</NoDocSe>
PDF 204kWORD 55k

<TitreType>ZIŅOJUMS</TitreType>

<Titre>par Eiropas Centrālās bankas 2018. gada pārskatu</Titre>

<DocRef>(2019/2129(INI))</DocRef>


<Commission>{ECON}Ekonomikas un monetārā komiteja</Commission>

Referents: <Depute>Costas Mavrides</Depute>

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Centrālās bankas 2018. gada pārskatu

(2019/2129(INI))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2018. gada pārskatu,

 ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) un ECB Statūtus un jo īpaši to 15. pantu,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 127. panta 1. un 2. punktu, 130. pantu un 284. panta 3. punktu,

 ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja amata kandidātes Christine Lagarde uzklausīšanu 2019. gada 4. septembrī,

 ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja Mario Draghi monetāro dialogu ar Eiropas Parlamentu 2019. gada 23. septembrī,

  ņemot vērā G7 darba grupas par stabilajām kriptomonētām 2019. gada 18. oktobra ziņojumu „Globālo stabilo kriptomonētu ietekmes izvērtējums”,

 ņemot vērā ECB atsauksmes par Eiropas Parlamenta sniegto ieguldījumu, kas pausts tā rezolūcijā par ECB 2017. gada pārskatu,

 ņemot vērā ES augsta līmeņa ekspertu grupas ilgtspējīgu finanšu jautājumos 2018. gada 31. janvāra galīgo ziņojumu “Eiropas ekonomikas ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”,

 ņemot vērā 2018. gada 29. maija rezolūciju par ilgtspējīgām finansēm[1] un 2019. gada 28. marta normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par regulējumu izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai[2],

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (UNFCCC),

 ņemot vērā Reglamenta 142. panta 1. punktu,

 ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0016/2020),

A. tā kā saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens ekonomikas prognozi jaunākie dati par 2019. gadu liecina par IKP pieauguma palēnināšanos eurozonā no 1,9 % līmeņa 2018. gadā līdz 1,1 % 2019. gadā un ES-27 valstīs no 2,1 % 2018. gadā līdz 1,4 % 2019. gadā saistībā ar neseno straujo spriedzes pieaugumu tirdzniecībā, tā radīto nedrošību un Brexit;

B. tā kā saskaņā ar Eurostat datiem bezdarba līmenis ES 2019. gada augustā bija 6,2 % un eurozonā — 7,4 %, kas ir zemākais bezdarba līmenis kopš 2008. gada jūlija; tā kā bezdarba līmenis Eiropas Savienībā joprojām ir nevienmērīgs; tā kā augsts jauniešu bezdarba līmenis, kas ir gandrīz divreiz augstāks par vidējo līmeni, joprojām ir nopietns jautājums, kas jārisina ES; tā kā bezdarba ziņā joprojām pastāv būtiska reģionālā nevienlīdzība gan dalībvalstīs, gan starp tām;

C. tā kā saskaņā ar Eurosistēmas speciālistu 2019. gada septembra makroekonomisko prognozi ir gaidāms, ka saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) gada inflācija eurozonā 2019., 2020. un 2021. gadā sasniegs attiecīgi 1,2 %, 1,0 % un 1,5 %, tomēr nesasniedzot 2 %; tā kā inflācijas prognozes liecina par būtiskām atšķirībām eurozonā;

D. tā kā 2018. gada beigās Eurosistēmas bilance bija sasniegusi vēsturiski lielāko apjomu (4,7 triljonus EUR), pārsniedzot 40 % no eurozonas GDP un salīdzinājumā ar 2017. gada beigām pieaugot par 4,25 % (0,2 triljoniem EUR);

E. tā kā 2018. gadā ECB tīrā peļņa bija 1,575 miljardi EUR salīdzinājumā ar 1,275 miljardiem EUR 2017. gadā; tā kā šo palielinājumu galvenokārt var attiecināt uz neto procentu ienākumu pieaugumu ASV dolāru portfelī un aktīvu iegādes programmas (APP) portfelī;

F. tā kā lielāka euro loma un tā plašāka izmantošana par rezerves valūtu palielinātu ES spēju neatkarīgi veidot savu politisko nostāju pret citiem globāliem spēkiem un tas ir galvenais elements, kas nepieciešams Eiropas ekonomiskās neatkarības saglabāšanai;

G. tā kā, lai euro nodrošinātu sev spēcīgāku lomu pasaulē, eurozonai vispirms ir jāpierāda sava spēja izturēt lejupslīdi tā, lai nevienai no tās dalībvalstīm nebūtu (brīvprātīgi vai citādi) jāveic valsts parāda norakstīšana;

H. tā kā LESD 127. panta 5. punktā ECBS ir noteikts pienākums palīdzēt uzturēt finanšu stabilitāti;

I. tā kā ir jāturpina atbalstīt MVU, kas joprojām ir ES ekonomikas un sabiedrības pamats un veicina ekonomisko un sociālo kohēziju;

J. tā kā globālās “zaļo” obligāciju emisijas apjoms ir palielinājies no mazāk nekā 1 miljarda EUR 2008. gadā līdz vairāk nekā 120 miljardiem EUR 2017. gadā un kopš 2013. gada euro denominētu “zaļo” obligāciju neto emisijas apjoms ir desmitkāršojusies; tā kā atšķirība starp “zaļo” obligāciju un visu rūpniecības nozaru maržām ir pakāpeniski samazinājusies;

K. tā kā, neraugoties uz šo pozitīvo tendenci, “zaļās” obligācijas joprojām veido tikai 1 % no euro denominētu obligāciju kopējā piedāvājuma;

L. tā kā krasi ir palielinājies darījumu ar virtuālām valūtām apjoms un tas rada konkurenci tradicionālu likumīgo maksāšanas līdzekļu sistēmu pārliecinošajam pārsvaram; tā kā virtuālās valūtas ir alternatīvs norēķinu līdzeklis, nevis likumīgs maksāšanas līdzeklis;

M. tā kā saskaņā ar Eirobarometra 2018. gada decembra aptaujas datiem iedzīvotāju atbalsts euro valūtai 2018. gadā pieauga līdz 75 %,

Vispārīgs pārskats

1. atzinīgi vērtē ECB lomu euro stabilitātes nodrošināšanā; uzsver, ka Līgumos noteiktā ECB neatkarība ir priekšnoteikums tam, lai tā varētu īstenot savas pilnvaras cenu stabilitātes nodrošināšanas jomā;

2. uzsver, ka euro ir politisks projekts, kas papildina tīri ekonomisku projektu; uzsver, ka vienotās valūtas ieviešana ir neatgriezeniska; vērš uzmanību uz prasību, kas noteikta Līgumos, ka ikvienai ES dalībvalstij, izņemot Apvienoto Karalisti un Dāniju, ir pienākums pievienoties vienotajai valūtai, pirms tam panākot atbilstību Māstrihtas konverģences kritērijiem; uzskata, ka dalība banku savienībā ir jāuztver kā labums valstīm, kuras vēlas pievienoties eurozonai;

3. pauž bažas par to, ka pēc īslaicīgas ekonomikas atveseļošanās eurozonas izaugsmes temps ir palēninājies līdz 1,1 % no IKP eurozonā; turklāt pauž bažas par rūpnieciskās ražošanas un pasaules tirdzniecības pieauguma samazināšanos; tādēļ — kā to uzsvēra Mario Draghi — norāda, ka ir jāsaglabā gan piemēroti likviditātes nosacījumi, gan noteikta līmeņa monetārie pielāgojumi;

4. uzsver, ka ilgtspējīgu izaugsmi un cenu stabilitāti nevar panākt tikai ar monetāro politiku vien un ka ir nepieciešama arī atbalstoša fiskālā politika un sociāli līdzsvarotas un ražīgumu veicinošas strukturālās reformas;

5. norāda, ka atbalstošu monetāro politiku nedrīkst uzskatīt par strukturālo reformu aizstājēju;

6. uzsver ECBS ekspertu grupas par zemu algu pieaugumu[3], kura analizēja atšķirības starp algu pieaugumu un darba tirgus atveseļošanos, konstatējumus; šie konstatējumi norāda uz to, ka zemo algu pieaugumu pēdējo gadu laikā var izskaidrot galvenokārt ar tehnoloģijām un satricinājumiem, ko rada darba samaksas noteikšanas sarunas (izmaiņas algu noteikšanas struktūrā ietekmē minētās sarunas un mazina darba ņēmēju spēju aizstāvēt savas intereses), kā arī ar darba tirgus noteikumiem galvenokārt dalībvalstīs, kuras krīze skārusi visvairāk, un tādu faktoru kombināciju kā darbaspēka nepietiekams izmantojums, zemas inflācijas rādītāji un pieticīgs ražīguma pieaugums;

7. uzsver, ka euro nozīmes palielināšanai ir nepieciešami pienācīgi strukturāli apstākļi, tostarp:

 Eiropas monetārās savienības padziļināšana;

 banku savienības izveides pabeigšana;

 kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšana;

8. uzsver, ka ikvienai ES dalībvalstij, izņemot Dāniju un Apvienoto Karalisti, ir pienākums ieviest vienoto valūtu, tiklīdz tā ir panākusi atbilstību Māstrihtas konverģences kritērijiem; aicina ECB turpināt auglīgo sadarbību arī ar tām ES valstīm, kuras nav pievienojušās eurozonai;

Monetārā politika

9. uzsver, ka atklātā tirgus operācijas un ECB ieviestie nestandarta monetārās politikas pasākumi ir veicinājuši ekonomikas atveseļošanos, uzlabojumus finansēšanas nosacījumos vairākos finanšu transakciju kanālos un ļoti dažādu aktīvu kategoriju ienesīguma samazinājumu; aicina ECB turpināt uzraudzīt iespējamos riskus tās bilancēs, aktīvu cenu inflāciju, iespējami nepareizu resursu sadali un noguldītājiem neizdevīgus apstākļus;

10. norāda, ka 2019. gada 12. septembrī ECB paziņoja par plašu stimulējošo pasākumu kopumu, tostarp neto iegādēm saskaņā ar aktīvu iegādes programmu (AIP), kas tiks īstenota katru mēnesi 20 miljardu EUR apmērā, noguldījumu likmes samazinājumu par 10 bāzes punktiem, divu līmeņu rezervju atlīdzības sistēmu un vienkāršākiem noteikumiem ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijām (TLTRO-III); norāda uz vienprātības trūkumu un uzskata, ka ECB vadībai un priekšsēdētājai Christine Lagarde būtu jācenšas pārvarēt domstarpības ECB Padomē;

11. norāda, ka 33 % limits vienam emitentam, ko piemēro ECB kvantitatīvās mīkstināšanas programmai, var ierobežot ECB spēju iegādāties vairāku dalībvalstu obligācijas; uzskata, ka šāds limits vienam emitentam var prasīt izmaiņas, ņemot vērā to, ka atjaunotā kvantitatīvās mīkstināšanas programma ir beztermiņa un var būt vajadzīgas obligāciju iegādes, pārsniedzot 33 % ierobežojumu dažām dalībvalstīm; norāda, ka kvantitatīvās mīkstināšanas programma tika izstrādāta tam, lai iegādātos dalībvalstu obligācijas proporcionāli to ekonomikas izmēram un iedzīvotāju skaitam;

12. norāda uz ECB Padomes nodomu turpināt to vērtspapīru pamatmaksājumu summas atkārtotu ieguldīšanu, kuriem tuvojas maksājuma termiņš, tik ilgi, cik tas ir nepieciešams;

13. norāda, ka negatīvo ietekmi uz banku neto procentu ienākumiem līdz šim ir līdzsvarojuši ieguvumi no banku aizdevumu pieauguma un zemākas uzkrājumu un zaudējumu izmaksas; pauž bažas par grūtībām, ar kurām jo īpaši saskaras mazās bankas; aicina ECB uzraudzīt aktīvu cenu „burbuļa” potenciālo veidošanos;

14. uzsver, ka ļoti zemas vai negatīvas procentu likmes sniedz iespējas patērētājiem, uzņēmumiem, tostarp MVU, darba ņēmējiem un aizņēmējiem, kas var gūt labumu no spēcīgākas ekonomiskās izaugsmes, zemāka bezdarba līmeņa un zemākām aizņēmumu izmaksām; tomēr pastāv bažas par zemas atdeves, ekonomiskās nevienlīdzības un atsevišķu noguldītāju problēmu iespējamo ietekmi uz pensiju un apdrošināšanas sistēmām; turklāt norāda, ka dažas dalībvalstis nav izmantojušas zemo procentu likmju vidi, lai konsolidētu savu budžetu un veiktu strukturālas reformas;

15. pieņem zināšanai ECB Padomes nodomu turpināt to vērtspapīru pamatmaksājumu summas atkārtotu ieguldīšanu, kuriem tuvojas maksājuma termiņš, tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes nosacījumus un plašus monetārā atbalsta pasākumus;

16. pauž bažas par ieilgušo zemas inflācijas spiedienu un pārmērīgu paļaušanos uz ECB monetāro politiku izaugsmes saglabāšanas nolūkā, kā arī par tās aizvien ierobežotākajām iespējām saskaņā ar pašreizējo instrumentu kopumu;

17. norāda uz priekšsēdētāja M. Draghi aicinājumu labāk saskaņot ECB monetāro un dalībvalstu fiskālo politiku, kurš uzsvēra, ka līdzsvarotāks makroekonomikas politikas pasākumu kopums ļautu ar zemām procentu likmēm nodrošināt tādu pašu stimulu līmeni kā iepriekš, bet ar mazāku blakusietekmi;

18. uzsver, cik svarīga ir sadarbība starp centrālajām bankām gan Eiropas Savienībā, gan pasaules līmenī tam, lai vidējā termiņā sasniegtu inflācijas mērķus;

Rīcība cīņā pret klimata pārmaiņām

19. atgādina, ka ECB kā ES iestādei ir saistošs Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām un ka tas būtu jāatspoguļo ECB politikā, vienlaikus pilnībā ievērojot tās pilnvaras un neatkarību; atzinīgi vērtē to, ka notiek diskusija par centrālo banku un uzraudzības iestāžu lomu cīņā pret klimata pārmaiņām; aicina ECB savā politikā īstenot vides, sociālos un pārvaldības principus (VSP principus), vienlaikus pilnībā ievērojot savas pilnvaras un neatkarību;

20. piekrīt nostājai, ko pauduši ECB Valdes locekļi, par to, cik svarīgi ir izveidot īstenas Eiropas maksājumu sistēmas, kas ir pasargātas no ārējiem (tostarp politiskiem) traucējumiem; aicina ECB turpināt darbu pie Eiropas mēroga maksājumu sistēmas iniciatīvas (PEPSI) projekta, lai saglabātu ES suverenitāti un ekonomisko efektivitāti visiem lietotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī nodrošinātu godīgu konkurenci;

21. pienācīgi ņem vērā ECB priekšsēdētājas Christine Lagarde 2019. gada 4. septembra paziņojumu, kurā viņa pauda atbalstu pakāpeniskai pārejai uz oglekļa aktīvu izņemšanu no ECB portfeļa un atzinīgi novērtēja ECB dalību tīklā finanšu sistēmas ekoloģizācijai (NGFS) un apņemšanos palīdzēt konstatēt un izmērīt klimata radīto risku ietekmi uz finanšu sistēmu un veicināt zaļāku finanšu sistēmu, savā rīcība pilnībā ievērojot ECB pilnvaras cenu stabilitātes nodrošināšanas jomā un citus mērķus;

22. ierosina ECB censties noskaidrot, kā centrālās bankas un banku uzraudzības iestādes var veicināt to, ka ilgtspējīga ekonomika un cīņa pret klimata pārmaiņām kļūst par vienu no tās pētniecības prioritātēm; šajā nolūkā ierosina ECB sadarboties arī ar starptautiskiem tīkliem, kas nav NGFS, jo īpaši ar Ilgtspējīgu banku tīklu, un ievērot ANO atbildīgas banku iniciatīvas principus;

23. pauž bažas par to, ka 62,1 % no ECB korporatīvo obligāciju pirkumiem tiek īstenoti nozarēs, kas atbildīgas par 58,5 % eurozonas siltumnīcefekta gāzu emisiju; aicina ECB veikt pētījumu par AIP ietekmi uz klimata pārmaiņām un jo īpaši par uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmu (USAIP), kas ir pirmais solis, lai USAIP pārveidotu sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgā veidā; šajā sakarībā ierosina izveidot sistēmu koordinācijai starp ECB un Eiropas Investīciju banku, tostarp InvestEU;

Citi aspekti

24. atzīst mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu nozīmi ES; aicina ECB arī turpmāk pievērst uzmanību tam, lai minētajiem uzņēmumiem būtu pieejami aizdevumi, jo īpaši ņemot vērā to finanšu stāvokļa lēno uzlabošanos; šajā sakarībā norāda uz nepieciešamību veicināt publiskās un privātās investīcijas ES un tādēļ prasa turpināt centienus, lai nodrošinātu reālās ekonomikas finansēšanu;

25. aicina ECB turpināt sagatavošanās darbu, lai nodrošinātu ES finanšu tirgu stabilitāti attiecībā uz visām iespējamām neparedzētām situācijām un negatīvajām sekām, jo īpaši tām, kas saistītas ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, ņemot vērā to, ka dažus reģionus un valstis tas skar tiešāk nekā citus;

26. pauž bažas par risku, ko rada kavēšanās ar banku savienības izveidi, un prasa to steidzami pabeigt; ņem vērā atkārtotos ECB aicinājumus izveidot Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (ENAS) kā banku savienības trešo pīlāru;

27. uzsver, ka ECB politikā un pieejās būtu jāievēro un jāatspoguļo īpašie kooperatīvo banku un kooperatīvo banku darbības principi un īpašais uzdevums;

28. prasa paātrināt kapitāla tirgu savienības (KTS) projekta īstenošanu, lai padziļinātu finanšu integrāciju, uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam, ļautu efektīvi mobilizēt kapitālu Eiropā nolūkā palīdzēt veicināt ilgtspējīgu izaugsmi reālajā ekonomikā visu iedzīvotāju labā un lai uzlabotu finanšu stabilitāti un Savienības noturību pret satricinājumiem; atzīst ECB spēcīgo atbalstu patiesas KTS izveidē; atzinīgi vērtē nākamās KTS darba grupas ieguldījumu šajā sakarībā;

29. aicina ECB un visas uzraudzības iestādes pastiprināt uzraudzību attiecībā uz kriptoaktīviem un paaugstinātajiem riskiem saistībā ar kiberdrošību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, lai novērstu tā negatīvo ietekmi uz finanšu nozares stabilitāti, integritāti un drošību; piekrīt EBI Atzinumam Nr. 2014/08, kurā ierosināts atturēties no termina „virtuālās valūtas” lietošanas, jo termina „valūta” lietošana var būt maldinoša dažādu iemeslu dēļ;

30. ņem vērā piezīmes, ko Ekonomikas komitejas 2019. gada 4. septembra sanāksmē par kriptovalūtu jauno regulējumu šajā sakarībā izteica Christine Lagarde, proti, ka ECB un centrālajām bankām kopumā būtu skaidri jāuzrauga šīs norises un jāsniedz ieguldījums pašreizējā starptautiskajā darbā pie politikas risinājumiem; aicina ECB sadarbībā ar Komisiju izvērtēt ES tiesisko un normatīvo regulējumu attiecībā uz e-naudu, finanšu instrumentiem un virtuālām valūtām/aktīviem, lai nodrošinātu visaptverošu regulējumu finanšu instrumentu, uzņēmumu vai infrastruktūru uzraudzībai, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un stabilitātes nolūkā, kā arī pārrobežu sadarbības un koordinācijas interesēs; aicina ECB sadarboties ar Komisiju, lai izveidotu sistēmu šīm jaunajām valūtām, kurā apvienotu inovāciju, iedzīvotāju vajadzības un finanšu stabilitātes un tiesiskuma saglabāšanu;

31. atzinīgi vērtē ECB pastāvīgos centienus vēl vairāk stiprināt savas reaģēšanas un seku novēršanas spējas gadījumā, ja pret to tiktu vērsts kiberuzbrukums;

32. aicina ECB nodrošināt pienācīgu līdzsvaru starp finanšu inovāciju, tostarp finanšu tehnoloģiju jomā, un finanšu stabilitāti;

33. mudina ECB sadarboties ar Komisiju un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai paaugstinātu euro kā rezerves valūtas nozīmi; uzskata, ka to var panākt, izmantojot dažādus kanālus, piemēram, ar institucionālo pārstāvību vai labi funkcionējošiem Eiropas finanšu produktiem;

34. piekrīt ECB priekšsēdētājas Christine Lagarde paziņojumam par to, ka ECB monetārās politikas regulējuma pārskatīšana ir savlaicīga un pamatota nolūkā nodrošināt to, ka ECB ir pareizie instrumenti, lai labāk atbalstītu ES galvenās politikas jomas, neskarot ECB primāro mērķi — uzturēt cenu stabilitāti; aicina ECB šajā procesā organizēt sabiedrisko apspriešanu, lai nodrošinātu, ka pārskatīšanā varētu ņemt vērā plaša ieinteresēto personu loka ieguldījumu un komentārus; aicina ECB šajā pārskatīšanas procesā iesaistīt arī Parlamentu; turklāt piekrīt ECB priekšsēdētājai, ka ECB ir jāuzlabo saziņa ar iedzīvotājiem par tās politikas ietekmi;

35. norāda uz skaidras naudas kā maksāšanas līdzekļa nozīmi ES iedzīvotājiem; aicina ECB, neskarot dalībvalstu prerogatīvas, izveidot sistēmu lielu darījumu labākai uzraudzībai, lai cīnītos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un terorisma un organizētās noziedzības finansēšanu;

36. atzinīgi vērtē to, ka ECB kopš 2017. gada publicē visu USAIP turējumu pilnu sarakstu, tostarp emitentu nosaukumus, kā arī apkopotus datus par turējumiem sadalījumā pa valstīm, riskiem, reitingiem un nozarēm; pauž nožēlu par to, ka līdzīga politika nav ieviesta ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programmai (ABSPP) un trešajai nodrošināto obligāciju iegādes programmai (CBPP3); atkārtoti norāda, ka ir nepieciešama lielāka pārredzamība, jo īpaši attiecībā uz CBPP3, ņemot vērā programmas ievērojamo apjomu;

37. atzinīgi vērtē euro īstermiņa likmes ieviešanu, darījumu uz nakti jauno atsauces procentu likmi eurozonas naudas tirgiem; aicina ECB savā nākamajā ikgadējā ziņojumā iekļaut pirmo novērtējumu par tās attīstību un darbību tirgū;

38. pauž nožēlu par to, ka ECB valsts sektora aktīvu iegādes programmā (PSPP) joprojām nav iekļāvusi Grieķijas obligācijas, neraugoties uz Grieķijas panākumiem parāda atmaksājamības un atkārtotas pievienošanās obligāciju tirgiem ziņā; aicina ECB pamatot, kāpēc ECB vēl nav veikusi Grieķijas obligāciju parāda atmaksājamības analīzi, kas ir priekšnoteikums tam, lai šādas obligācijas varētu iekļaut kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumos;

39. uzsver ECB procentu likmju noteikšanas lēmumu tehnisko raksturu un sabiedrības atbalsta nozīmi ekspertu vadīto lēmumu pieņemšanā šajā jomā; tādēļ kritizē ECB politikas lēmumu izmantošanu politiskiem mērķiem; aicina visus politiķus un valstu centrālo baku darbiniekus būt uzmanīgiem, sniedzot publiskus paziņojumus, kas var mazināt uzticēšanos un atbalstu ECB politikai;

40. atzinīgi vērtē ECB pārskatatbildības pret Eiropas Parlamentu palielināšanu Mario Draghi prezidentūras laikā un cer uz vēl lielāku pārskatatbildību, dialogu un atklātību ar priekšsēdētāju Christine Lagarde, pamatojoties uz saistībām, ko viņa uzņēmās savā uzklausīšanā Ekonomikas un monetārajā komitejā 2019. gada 4. septembrī;

41. uzskata, ka ECB būtu jānodrošina Eiropas Revīzijas palātai pietiekama piekļuve dokumentiem un informācijai saistībā ar tās veikto revīziju banku uzraudzības jomā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Revīzijas palātas un ECB 2019. gada oktobra Saprašanās memorandu par praktiskajiem pasākumiem informācijas apmaiņai Revīzijas palātas veikto ECB uzraudzības darbību revīziju laikā;

42. atgādina, ka Valdes locekļu amata kandidātu saraksts būtu rūpīgi un pilnīgi pārredzami jāsagatavo kopā ar Parlamentu un saskaņā ar Līgumiem; aicina Padomi sagatavot dzimumu ziņā līdzsvarotu kandidātu sarakstu attiecībā uz visām pašreizējām un gaidāmajām vakancēm un par to informēt Parlamentu, tādējādi tam ļaujot uzņemties nozīmīgāku konsultatīvo lomu amatpersonu iecelšanas procesā; pauž nožēlu par to, ka līdz šim vēl nav panākts apmierinošs progress;

43. atzīstot, ka banka pēdējo desmit gadu laikā ir paplašinājusi savas funkcijas un ir pieaugusi vajadzība pēc lielāka skaita personāla, kas tiek nodarbināti atbilstoši dažādiem nosacījumiem, lai veiktu tai noteiktos uzdevumus, prasa radušās cilvēkresursu problēmas attiecībā uz visiem darbiniekiem atrisināt taisnīgi, pārredzami un ātri;

44. uzsver nepieciešamību uzlabot un padarīt efektīvāku ECB pārskatatbildību, ņemot vērā kontekstu, kurā tā kopš globālās finanšu krīzes sākuma ir paplašinājusi savu misiju; atkārtoti prasa palielināt ECB pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz Parlamentu; šajā nolūkā ir gatavs strukturāli uzlabot monetāro dialogu ar ECB priekšsēdētāju; uzskata, ka uzlabotam pārredzamības režīmam būtu jāietver vismaz šādi elementi:

 obligāti publicēt ECB Padomes locekļu interešu deklarācijas;

 nodrošināt to, ka Revīzijas komitejas, kā arī Ētikas komitejas sastāvā ir neatkarīgi locekļi;

 pieņemt jaunu trauksmes celšanas politiku;

 noteikt skaidras pamatnostādnes un pārredzamības prasības, kā arī pienācīgus ierobežojumus attiecībā uz tikšanos ar akcionāriem;

 noteikt īpašas prasības attiecībā uz nostājām, ko iestādes ieņem saistībā ar finanšu palīdzības programmām, kā arī tādos daudzpusējos forumos kā Bāzeles komiteja;

45. pauž gandarījumu par svarīgajām un detalizētajām ECB atsauksmēm par katru iedaļu atsevišķi, ko tā sniedza saistībā ar Parlamenta rezolūciju par ECB 2017. gada pārskatu; aicina ECB turpināt ievērot un turpmāk pilnveidot pārskatatbildības principu un katru gadu publicēt rakstiskas atsauksmes attiecībā uz Parlamenta rezolūciju par ECB gada pārskatu;

46. uzsver, ka ECB ir uzlabojusi saziņu; tomēr uzskata, ka ECB būtu jāturpina centieni, lai savus lēmumus darītu pieejamus un saprotamus visiem iedzīvotājiem, un ka pasākumi, kuri veikti ar mērķi uzturēt cenu stabilitāti eurozonā un tādējādi saglabāt vienotās valūtas pirktspēju;

°

° °

47. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

23.1.2020

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

5

8

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marek Belka, Stefan Berger, Gilles Boyer, Engin Eroglu, Jonás Fernández, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Luis Garicano, Sven Giegold, Neena Gill, Valentino Grant, José Gusmão, Enikő Győri, Eero Heinäluoma, Danuta Maria Hübner, Stasys Jakeliūnas, Herve Juvin, Othmar Karas, Billy Kelleher, Georgios Kyrtsos, Philippe Lamberts, Aušra Maldeikienė, Costas Mavrides, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Dimitrios Papadimoulis, Piernicola Pedicini, Lídia Pereira, Sirpa Pietikäinen, Dragoş Pîslaru, Luisa Porritt, Antonio Maria Rinaldi, Robert Rowland, Alfred Sant, Martin Schirdewan, Joachim Schuster, Molly Scott Cato, Pedro Silva Pereira, Irene Tinagli, Ernest Urtasun, Inese Vaidere, Johan Van Overtveldt, Stéphanie Yon-Courtin

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Francesca Donato, Agnès Evren, Martin Hlaváček, Eugen Jurzyca, Bogdan Rzońca, Julie Ward

Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

César Luena, Cristina Maestre Martín De Almagro, Rob Rooken, Anna Zalewska

 


 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

40

+

ID

Herve Juvin

NI

Piernicola Pedicini

PPE

Stefan Berger, Agnès Evren, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Enikő Győri, Danuta Maria Hübner, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Aušra Maldeikienė, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Lídia Pereira, Sirpa Pietikäinen, Inese Vaidere

RENEW

Gilles Boyer, Engin Eroglu, Luis Garicano, Billy Kelleher, Dragoş Pîslaru, Luisa Porritt, Stéphanie Yon-Courtin

S&D

Marek Belka, Jonás Fernández, Neena Gill, Eero Heinäluoma, César Luena, Cristina Maestre Martín De Almagro, Costas Mavrides, Alfred Sant, Joachim Schuster, Pedro Silva Pereira, Irene Tinagli, Julie Ward

VERTS/ALE

Sven Giegold, Stasys Jakeliūnas, Philippe Lamberts, Molly Scott Cato, Ernest Urtasun

 

5

-

ECR

Rob Rooken

ID

Francesca Donato, Valentino Grant, Antonio Maria Rinaldi

NI

Robert Rowland

 

8

0

ECR

Eugen Jurzyca, Bogdan Rzońca, Johan Van Overtveldt, Anna Zalewska

GUE/NGL

José Gusmão, Dimitrios Papadimoulis, Martin Schirdewan

RENEW

Martin Hlaváček

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

[1]Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0215.

[2]Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0325.

[3] ECB speciālo pētījumu sērija Nr. 232 / 2019. gada septembris. Understanding low wage growth in the euro area and European countries [Kā izskaidrot zemo algu pieaugumu eurozonā un Eiropas valstīs] https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/scpops/ecb.op232~4b89088255.en.pdf

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 6. februārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika