ZIŅOJUMS par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: nodarbinātības un sociālie aspekti 2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā
28.2.2020 - (2019/2212(INI))
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Referente: Klára Dobrev
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: nodarbinātības un sociālie aspekti 2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 17. decembra paziņojumu “2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija” (COM(2019)0650),
– ņemot vērā Komisijas un Padomes 2019. gada 17. decembra vienotā nodarbinātības ziņojuma priekšlikumu, kas pievienots dokumentam “Komisijas paziņojums par 2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju” (COM(2019)0653),
– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 17. decembra ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku (COM(2019)0652),
– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 17. decembra ziņojumu “Brīdināšanas mehānisma ziņojums par 2020. gadu” (COM(2019)0651),
– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 20. novembra paziņojumu par 2020. gada budžeta plāna projektiem — vispārējs novērtējums (COM(2018)0900),
– ņemot vērā Padomes Lēmumu (ES) 2019/1181 (2019. gada 8. jūlijs) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm[1],
– ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūciju par eurozonas nodarbinātības un sociālās politikas nostādnēm[2],
– ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 13. marta rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: nodarbinātības un sociālie aspekti 2019. gada izaugsmes pētījumā[3],
– ņemot vērā nākamās Eiropas Komisijas politiskās pamatnostādnes 2019.–2024. gadam: “Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem”, kuras izklāstīja Komisijas priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena,
– ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), kurus 2015. gada septembrī pieņēma pasaules valstu vadītāji un apstiprināja Padome, apliecinot savas saistības minētos mērķus īstenot,
– ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru (ESTP), ko 2017. gada novembrī izsludināja Eiropadome, Parlaments un Komisija,
– ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru[4],
– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 8. novembra ziņojumu “Darba tirgus un algu attīstība Eiropā — 2019. gada pārskats”,
– ņemot vērā Padomes 2019. gada 24. oktobra secinājumus par labklājības ekonomiku[5],
– ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 16. novembra rezolūciju par nevienlīdzības apkarošanu kā instrumentu darbvietu radīšanai un izaugsmes stimulēšanai[6],
– ņemot vērā ESAO 2018. gada 15. jūnija pētījumu “Sociālais lifts nestrādā? Kā veicināt sociālo mobilitāti”,
– ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūciju par politikas nostādnēm attiecībā uz ienākumu minimumu — instrumentu nabadzības novēršanai[7],
– ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 25. oktobra rezolūciju par romu integrācijas Eiropas Savienībā pamattiesību aspektiem: cīņa pret antičigānismu[8],
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu “Jaunā prasmju programma Eiropai — kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” (COM(2016)0381),
– ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 11. decembra rezolūciju par izglītību digitālajā laikmetā: problēmas, iespējas un gūtā pieredze ES politikas izstrādē[9],
– ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 14. septembra rezolūciju par jauno Prasmju programmu Eiropai[10],
– ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 26. maija rezolūciju par nabadzību — dzimuma perspektīva[11],
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu “Digitālā plaisa starp dzimumiem”[12],
– ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 15. novembra rezolūciju par aprūpes pakalpojumiem Eiropas Savienībā dzimumu līdztiesības uzlabošanai[13],
– ņemot vērā Padomes 2019. gada 8. novembra ieteikumu par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai[14],
– ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 2. februāra nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā[15],
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 2. jūnija paziņojumu “Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma” (COM(2016)0356),
– ņemot vērā Padomes 2010. gada 8. jūnija secinājumus “Taisnīguma un veselības aizsardzības jautājumi visās politikas jomās — solidaritāte veselības aizsardzībā”,
– ņemot vērā ESAO un Komisijas iniciatīvu “Veselības stāvoklis ES ciklā”,
– ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 11. septembra rezolūciju par risinājumiem attiecībā uz darba ņēmēju reintegrāciju kvalitatīvā nodarbinātībā pēc traumas vai slimības[16],
– ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 25. novembra rezolūciju par ES stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam[17],
– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. februāra paziņojumu “Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai, tostarp Eiropas Sociālā fonda īstenošana 2014.–2020. gadā” (COM(2013)0083), un paziņojumam pievienotos Komisijas dienestu darba dokumentus “Ieguldījumi veselības jomā” (SWD(2013)0043) un “Ilgtermiņa aprūpe novecojošā sabiedrībā — problēmas un politikas risinājumi” (SWD(2013)0041),
– ņemot vērā Komisijas dienestu 2013. gada 4. septembra darba dokumentu “Ziņojums par nevienlīdzību veselības jomā Eiropas Savienībā” (SWD(2013)0328),
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 4. aprīļa paziņojumu par rezultatīvām, piekļūstamām un noturīgām veselības aizsardzības sistēmām (COM(2014)0215),
– ņemot vērā Padomes 2014. gada 20. jūnija secinājumus par ekonomikas krīzi un veselības aprūpi[18],
– ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD),
– ņemot vērā ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas 2015. gada 3. septembra noslēguma apsvērumus par Eiropas Savienības 2014. gada 5. jūnija sākotnējo ziņojumu Komitejai par CRPD īstenošanu,
– ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 29. novembra rezolūciju par sieviešu ar invaliditāti stāvokli[19],
– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. janvāra paziņojumu “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai” (COM(2020)0014),
– ņemot vērā aprites ekonomikas paketi (Direktīvas (ES) 2018/849[20], 2018/850[21], 2018/851[22] un 2018/852[23]),
– ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu[24],
– ņemot vērā debates ar dalībvalstu parlamentu pārstāvjiem par 2020. gada Eiropas pusgada prioritātēm,
– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,
– ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas atzinumu,
– ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A9-0025/2020),
A. tā kā 20–64 gadus vecu cilvēku nodarbinātības līmenis ES 2019. gada otrajā ceturksnī bija 73,9 % un eurozonā — 72,7 %; tā kā 2019. gada trešajā ceturksnī ES bija nodarbināti 241,9 miljoni cilvēku, kas ir augstākais jebkad sasniegtais līmenis; tā kā augsts līdzdalības līmenis darba tirgū ir priekšnoteikums sociālai Eiropai; tā kā nodarbinātības līmenis varētu tuvināties stratēģijas “Eiropa 2020” mērķim, taču maz ticams, ka tas tiks sasniegts; tā kā kopējais nostrādāto stundu skaits ir sasniedzis 2008. gada līmeni; tā kā mazaizsargātu sociālo grupu, piemēram, personu ar invaliditāti (50,6 % 2017. gadā), bezpajumtnieku un romu (43 %), nodarbinātības līmenis ir ievērojami zemāks;
B. tā kā vecāku darba ņēmēju (55–64 gadi) nodarbinātības līmenis 2018. gadā palielinājās līdz 58,7 %; tā kā vecāki darba ņēmēji joprojām ir galvenais nodarbinātības pieauguma virzītājspēks; tā kā atbilstošu aprūpes pakalpojumu, piemēram, bērnu un vecu cilvēku aprūpes, trūkums apgrūtina vecāku darba ņēmēju, jo īpaši sieviešu, palikšanu darba tirgū;
C. tā kā nodarbinātības līmeņa pieaugums ir saistīts ar netipisku un neformālu nodarbinātības veidu, tostarp nulles stundu līgumu, pieaugumu; tā kā darba ņēmēji nestabila darba apstākļos parasti nespēj īstenot savas tiesības, viņiem darbvietas drošība un sociālā apdrošināšana ir maza vai nav vispār, viņi saskaras ar lielākiem veselības un drošuma riskiem un saņem ienākumus, kas ir nepietiekami pienācīga dzīves līmeņa nodrošināšanai; tā kā nepilna darba laika darba ņēmēju īpatsvars joprojām ir augstāks par 2008. gada līmeni; tā kā piespiedu nepilna darba laika darba ņēmēju īpatsvars joprojām ir ievērojams; tā kā pagaidu darbinieku īpatsvars joprojām ir augsts;
D. tā kā jauniešu nodarbinātības līmenis ir palielinājies, taču joprojām ir zemāks par pirmskrīzes līmeni; tā kā jauniešu bezdarba līmeņi būtiski atšķiras starp dalībvalstīm, kā arī pašās dalībvalstīs;
E. tā kā ES bezdarbs 2019. gada trešajā ceturksnī samazinājās līdz 6,3 % un eurozonā — līdz 7,5 %; tā kā dažās dalībvalstīs un reģionos tas joprojām ir augsts; tā kā pusē dalībvalstu joprojām ir augsts ilgstošā bezdarba līmenis;
F. tā kā darbaspēka trūkums un intelektuālā darbaspēka emigrācijas līmenis dažās dalībvalstīs ir sasniedzis kritisku līmeni un ir šķērslis turpmākai ekonomikas izaugsmei; tā kā nākotnes darba vidē būs vajadzīgi pielāgoti risinājumi, kas atbilst dažādiem darba tirgiem un tradīcijām, vienlaikus aizsargājot mobilos darba ņēmējus;
G. tā kā sociālais dialogs ir Eiropas sociālā modeļa galvenais komponents un izšķirīgs, lai rastu darba tirgum pielāgotus risinājumus; tā kā nepārprotami pastāv cieša saikne starp sociālo dialogu un rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti; tā kā sociālajam dialogam vajadzīgi spēcīgi un reprezentatīvi sociālie partneri; tā kā sociālais dialogs ir ticis vājināts un darba koplīguma slēgšanas sarunu tvērums ir samazinājies visā Eiropā, un šajā ziņā starp dalībvalstīm pastāv milzīgas atšķirības; tā kā dalībvalstīs to darba ņēmēju īpatsvars, uz kuriem attiecas jebkāda veida darba koplīgums, 2016. gadā svārstījās no 98 % līdz 7,1 %; tā kā neatbilstīgs pilsoniskais dialogs palielina plaisu starp pilsoņiem un institūcijām;
H. tā kā ienākumu atšķirības joprojām ir ļoti lielas; tā kā daudzās dalībvalstīs vērojama algu stagnācija; tā kā ekonomiskās krīzes iespaidā ir palielinājies zemu atalgotu darba ņēmēju īpatsvars; tā kā nodokļu un darbaspēka izmaksu konkurence kaitē vienotajam tirgum un kohēzijai starp dalībvalstīm; tā kā augsti nodokļi zemu atalgotiem darba ņēmējiem palielina nevienlīdzību; tā kā lielākajā daļā dalībvalstu starppaaudžu sociālā mobilitāte ir ierobežota; tā kā ESAO lēš, ka pat valstīs ar vislabākajiem rādītājiem būs vajadzīgas divas vai trīs paaudzes, lai tie, kas dzimuši ģimenēs ar zemiem ienākumiem, pietuvotos savas valsts vidējiem ienākumiem;
I. tā kā vairāk nekā katrs piektais ES iedzīvotājs ir pakļauts nabadzības un sociālās atstumtības riskam; tā kā joprojām nav sasniedzams stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķis, proti, par 20 miljoniem samazināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu (AROPE) skaitu; tā kā 2018. gadā 9,5 % darba ņēmēju dzīvoja nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecībās; tā kā bērni joprojām saskaras ar augstu nabadzības vai sociālās atstumtības risku un viņu vidējais AROPE rādītājs 2018. gadā bija 24,3 %, turklāt vairākās dalībvalstīs šis rādītājs bija satraucoši augsts — virs 30 %; tā kā nodarbinātu personu nabadzības līmenis joprojām ir augsts; tā kā 6 % ES iedzīvotāju dzīvo smagā materiālā trūkumā;
J. tā kā 2017. gadā viens no desmit ES iedzīvotājiem dzīvoja standartiem neatbilstošos mājokļos un par mājokli tērēja 40 % vai vairāk no mājsaimniecības ienākumiem; tā kā katrs desmitais ES iedzīvotājs netiek galā ar mājokļa izmaksu slogu, kas jo īpaši smags ir mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un pilsētu iedzīvotājiem; tā kā cīņa pret klimata pārmaiņām var vēl vairāk ietekmēt mājokļa izmaksas; tā kā cenas ziņā pieejami mājokļi ir smaga un aizvien aktuālāka problēma, kuras dēļ aizvien vairāk cilvēku nav droši par savu mājokli vai kļūst par bezpajumtniekiem;
K. tā kā pēdējos desmit gados lielākajā daļā dalībvalstu bezpajumtniecība ir palielinājusies un nabadzīgām mājsaimniecībām kļūst aizvien grūtāk nest mājokļu augošo izmaksu slogu; tā kā mājoklis un palīdzība bezpajumtniekiem ir viena no ESTP prioritātēm; tā kā bezpajumtniecība ir milzīga veselības problēma, jo bezpajumtnieku paredzamais dzīves ilgums ir ievērojami īsāks nekā pārējiem iedzīvotājiem;
L. tā kā priekšlaicīga mācību pārtraukšana un slikti izglītības rezultāti rada šķēršļus nodarbinātībai un ekonomikas izaugsmei un ir cieši saistīti ar nabadzību, sociālo atstumtību un segregāciju; tā kā romu īpatsvars (70 %) ir ievērojami augstāks nekā citās izglītojamo kategorijās; tā kā izglītības sistēmām būtu jānodrošina pietiekams atbalsts sociālajai mobilitātei; tā kā pieaugušo izglītības rādītājs ES 2018. gadā sasniedza 11,1 %, kas joprojām ievērojami atpaliek no 2020. gadam noteiktā 15 % mērķa;
M. tā kā tehnoloģija un inovācija var pavērt jaunas izaugsmes un darbvietu radīšanas iespējas; tā kā digitālajā laikmetā izšķirīgas ir digitālās prasmes, un tomēr vairāk nekā 40 % pieaugušo ES nav digitālo pamatprasmju; tā kā digitalizācija var būt iespēja, kā samazināt sociālo nevienlīdzību, taču tā ir jāpapildina ar pasākumiem, kuru mērķis ir novērst un mazināt digitālo atstumtību un nestabilus nodarbinātības veidus;
N. tā kā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpatsvars ir vairāk nekā 90 % no visiem Eiropas uzņēmumiem, un līdz ar to šiem uzņēmumiem ir liela nozīme ilgtspējīgas attīstības un iekļaujošas izaugsmes panākšanā un darbvietu radīšanā; tā kā Komisijai būtu jāatbalsta uzņēmumu attīstība un galvenā uzmanība jāpievērš MVU;
O. tā kā dzimumu līdztiesības princips ir viena no ES pamatvērtībām, kas ir nostiprināta Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un 3. panta 3. punktā; tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. un 19. pantā un Pamattiesību hartas 23. pantā ir skaidri noteiktas ES saistības nodrošināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās savas politikas jomās un darbībās;
P. tā kā veicināt dzimumu līdztiesību, uzlabot sieviešu nodarbinātības iespējas, nodrošināt vienādu darba samaksu par vienādi vērtīgu darbu, atvieglināt iespējas saskaņot darbu, aprūpi un privāto dzīvi un nepieļaut un apkarot vardarbību pret sievietēm ir būtiski, lai ES panāktu ekonomikas izaugsmi, ražīgumu, ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju un sociālo stabilitāti;
Q. tā kā sievietes ir nepietiekami pārstāvētas labi apmaksātās nozarēs un amatos, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu, un ES darba tirgū joprojām pastāv dzimumu nelīdztiesība, piemēram, nodarbinātības atšķirība starp dzimumiem (11,5 %), vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība (16 %) un vīriešu un sieviešu pensiju atšķirība (35,7 %), kas sievietes var nostādīt neaizsargātās vai nestabilās situācijās; tā kā vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirības ir lielākas migranšu un mazākumtautību sieviešu vidū; tā kā ir vajadzīgi vērienīgi centieni, lai novērstu vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirības;
R. tā kā viens no šādu atšķirību iemesliem ir neproporcionāli aprūpes pienākumi, ierobežota piekļuve bērnu un vecu cilvēku aprūpes pakalpojumiem, kā rezultātā rodas pārtraukumi līdzdalībā darba tirgū; tā kā tikai 3 no 10 bērniem, kas jaunāki par trim gadiem, saņem bērnu aprūpes pakalpojumus; tā kā aprūpes pakalpojumu kvalitāte un to pieejamība stipri atšķiras gan vienā un tajā pašā dalībvalstī, gan starp dažādām dalībvalstīm;
S. tā kā ESTP paredz vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm, vienādu atalgojumu par līdzvērtīgu darbu un piekļuvi kvalitatīviem aprūpes pakalpojumiem par pieņemamu cenu; tā kā ESTP principi būtu jāuzrauga saistībā ar Eiropas pusgadu;
T. tā kā sievietes ir nepietiekami pārstāvētas zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) izglītībā un profesionālajā jomā; tā kā lielāka sieviešu līdzdalība STEM izglītībā ir būtiska, lai samazinātu dzimumu nevienlīdzību STEM profesijās;
U. tā kā LESD 168. pantā ir noteikts, ka, “nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis”; tā kā ESTP 20 principi ietver veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi un veselības aprūpi;
V. tā kā viens no Eiropas zaļā kursa galvenajiem mērķiem ir aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vides riskiem un to ietekmes; tā kā vispārēja veselības apdrošināšana ir arī būtisks elements nolūkā sasniegt IAM;
W. tā kā veselība ir ieguldījums cilvēkkapitālā un sociālajā un ekonomiskajā attīstībā un ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka personas labbūtību; tā kā visā ES joprojām pastāv ievērojama nevienlīdzība veselības jomā, kas ir cieši saistīta ar ienākumu un turības nevienlīdzību, nabadzību un sociālo atstumtību, ietekmē paredzamo mūža ilgumu un ierobežo iespējas pilnībā iesaistīties sabiedrības dzīvē;
X. tā kā 2019. gadā 16 dalībvalstīm tika sniegti konkrētām valstīm adresēti ieteikumi par valsts veselības aizsardzības sistēmām;
Y. tā kā tiek prognozēts, ka nākamajās desmitgadēs demogrāfiskais vecumatkarības koeficients ES ievērojami palielināsies; tā kā, lai nodrošinātu iekļaujošu izaugsmi novecojošā un dažādotā sabiedrībā, ir vajadzīga visaptveroša pieeja, kuras pamatā ir valsts politikas risinājumu kopums tādās jomās kā pensijas, sociālais nodrošinājums, ilgtermiņa aprūpe, veselības sistēmas, sociālā iekļaušana un darba un privātās dzīves līdzsvars;
Z. tā kā 80 miljoniem ES iedzīvotāju ir invaliditāte; tā kā piekļūstamības pasākumu īstenošana joprojām ir nepietiekama; tā kā personu ar invaliditāti nodarbinātības līmenis 2017. gadā bija 50,6 % salīdzinājumā ar kopējo nodarbinātības līmeni 74,8 %; tā kā personas ar invaliditāti biežāk ir pakļautas nodarbinātu personu nabadzības riskam;
AA. tā kā kohēzijas politika kā galvenā ES ieguldījumu politika sociālajā, ekonomiskajā un teritoriālajā attīstībā ir bijusi efektīva nevienlīdzības un reģionālo atšķirību mazināšanā, jo īpaši nabadzīgākajos reģionos;
AB. tā kā sociālās aizsardzības sistēmas un darba tirgus rīcībpolitikas ir dziļi sakņotas valstu tradīcijās un starp dalībvalstīm ir lielas atšķirības, kas būtu jāsaglabā, strādājot pie kopīgu sociālo mērķu sasniegšanas Eiropas pusgada ietvaros; tā kā problēmas, kam nav transnacionālas dimensijas, tiek risinātas valstu līmenī saskaņā ar līgumiem un subsidiaritātes principu;
AC. tā kā zaļā pārkārtošanās un ekonomikas digitalizācija būs saistīta ar būtisku ekonomikas dažādošanu, kā arī uzņēmējdarbības un politikas veidošanas modeļu pārbūvi; tā kā tas radīs jaunas iespējas, kā arī nāksies risināt lielas sociālekonomiskās problēmas daudzos reģionos un rūpniecības nozarēs; tā kā ES ir vajadzīga kopēja stratēģija skarto darba ņēmēju un uzņēmumu atbalstīšanai, lai neviens netiktu pamests novārtā;
AD. tā kā ražīguma pieaugums Eiropas Savienībā joprojām ir ievērojami zemāks nekā globālajiem konkurentiem; tā kā lielāks ražīgums ir izšķirīgs labbūtības uzlabošanā; tā kā atzinīgi būtu jāvērtē reformas, kas var palielināt ražīgumu, kā arī samazināt nevajadzīgu administratīvo slogu, jo šādas reformas veicina taisnīgu darbvietu radīšanu, ilgtspējīgu izaugsmi un sociālo aizsardzību;
AE. tā kā izšķirīga nozīme ir stabilam publiskajam finansējumam; tā kā finanšu krīzes vissmagāk skartajām valstīm nācās arī visvairāk samazināt publiskos izdevumus, kurus varētu novirzīt izaugsmes veicināšanai; tā kā sociālā budžeta samazinājumi nelabvēlīgi ietekmē mazaizsargātas personas un mazina nodarbinātību, patēriņu un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, turklāt ierobežo piekļuvi pamatpakalpojumiem (veselībai, mājoklim, izglītībai);
AF. tā kā taisnīgas algas, spēcīgas darba koplīgumu slēgšanas sistēmas, demokrātija darbā, algu pārredzamība, prognozējams darba laiks, atbilstīga sociālā aizsardzība un nodokļu atvieglojumi var samazināt nodarbinātu personu nabadzību, izlīdzināt nevienlīdzību un radīt pieprasījumu,
1. atzinīgi vērtē 2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju (ASGS) un Komisijas mērķi papildināt pašreizējo Eiropas pusgada pieeju, iekļaujot IAM un Eiropas zaļā kursa mērķus; uzsver, ka jaunajai ES izaugsmes stratēģijai būs jāpalīdz radīt kvalitatīvas, ilgtspējīgas darbvietas un stiprināt konkurētspēju, inovāciju un ražīgumu, kā arī panākt pēc iespējas lielākus ieguvumus tādās jomās kā veselība, dzīves kvalitāte un izturētspēja, vienlaikus virzoties uz aprites un oglekļneitrālu ekonomiku; atkārtoti norāda, ka ES ekonomikas politikas veidošanā galvenā uzmanība jāpievērš ilgtspējai, sociālai iekļaušanai un cilvēku labbūtībai, nodrošinot, ka sociālie, vidiskie un ekonomiskie mērķi ir vienlīdz prioritāri;
2. aicina Komisiju noteikt ar IAM saistītus konkrētus ES mērķus un pamatrādītājus, lai atspoguļotu reālo situāciju un problēmas, kādas ES pastāv nodarbinātības un sociālo lietu jomā, novērtētu politikas lēmumu efektivitāti, mērķētāk novirzītu finansējumu un pienācīgi un saskaņoti veiktu pēcpasākumus saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020”;
3. atzinīgi vērtē ESTP iekļaušanu 2020. gada ASGS; prasa, lai taisnīgumam un sociālajām tiesībām jaunajā ekonomikas modelī būtu tāda pati nozīme kā vides ilgtspējai un makroekonomikas stabilitātei; uzsver sociālo rezultātu pārskata centrālo lomu Eiropas pusgadā; aicina Komisiju izmantot esošos rādītājus un stiprināt rezultātu pārskatu, iekļaujot papildu rādītājus un skaidrus mērķus, kas atspoguļo visus 20 ESTP principus, tādus kā iekļaujoša piekļuve izglītībai, veselībai, uzturam, nodarbinātībai un mājoklim, kā arī sociālo tiesību saglabāšana, un aicina nodrošināt, lai šos rādītājus analizētu dalīti (piemēram, attiecībā uz bērniem, jauniešiem, veciem cilvēkiem, dzimuma aspektu, migrantiem un personām ar invaliditāti); aicina Komisiju saglabāt valstu sociālo sistēmu un darba tirgus modeļu daudzveidību un nākt klajā ar sociālās rīcības plānu, lai padziļināti īstenotu ESTP un pārskatīto Eiropas Sociālo hartu, pieņemot pielāgotus pasākumus attiecīgajā līmenī;
4. prasa Eiropas pusgada procesā Padomes līmenī vairāk iesaistīt attiecīgos ministrus, kas atbildīgi par sociālajiem, veselības un vides jautājumiem; pauž nožēlu, ka daudzi no konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem (KVAI) vispār nav tikuši īstenoti vai īstenoti tikai daļēji; aicina dalībvalstis īstenot visus KVAI, tostarp tos, kas attiecas uz nodarbinātību un sociālajiem aspektiem;
Bezdarbs
5. ir nobažījies, ka dažās dalībvalstīs ar izteiktām reģionālajām atšķirībām joprojām ir augsts bezdarba, jauniešu bezdarba un ilgstošā bezdarba līmenis; tādēļ uzsver, ka ir vajadzīgi individuāli pielāgoti pasākumi, lai bezdarbniekus integrētu darba tirgū, jo īpaši sociālajos uzņēmumos un zaļajā ekonomikā, un cīnītos pret nabadzību un sociālo atstumtību; aicina dalībvalstis pienācīgi ieguldīt efektīvās aktīvā darba tirgus rīcībpolitikās un pilnībā izmantot esošos ES finansēšanas instrumentus, lai novērstu jauniešu un ilgstošo bezdarbu; uzskata, ka būtu jāapsver arī darba tirgus strukturālās reformas, lai saglabātu ieguldījumus sabiedrībā un pilsoņos un aizsargātu dalībvalstu un visas ES nākotni un stabilitāti; uzsver, cik būtisks šajā ziņā ir finansiāli stiprināts Eiropas Sociālais fonds Plus un spēcīgs Taisnīgas pārkārtošanās fonds;
Iespēju vienlīdzība
6. pauž bažas par ierobežoto starppaaudžu sociālo mobilitāti un aizvien lielāko ienākumu nevienlīdzību salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni; norāda, ka augsts nevienlīdzības līmenis pasliktina ekonomikas rezultātus un ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu; aicina Komisiju un dalībvalstis pievērsties nevienlīdzībai un cīnīties pret diskrimināciju, tostarp veicinot pienācīgas darba algas, plašu darba koplīgumu tvērumu, vienlīdzīgas iespējas izglītībā un apmācībā, dzimumu līdztiesību un vispārēju piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem; uzsver, ka valstu nodokļu un pabalstu sistēmas ir jāveido tā, lai ne tikai nodrošinātu finansiālu ilgtspēju, bet arī mazinātu nevienlīdzību, veicinātu taisnīgumu un pārredzamību un radītu stimulus līdzdalībai darba tirgū;
Minimālā alga un darba koplīguma slēgšana
7. atzinīgi vērtē Komisijas apspriešanos ar sociālajiem partneriem par ES minimālās darba algas satvaru; aicina Komisiju veikt pasākumus, lai uzlabotu sociālo konverģenci, pamatojoties uz apspriešanās rezultātiem; prasa noteikt pienācīgu minimālās darba algas līmeni, kas būtu virs nabadzības sliekšņa, izmantojot darba koplīgumus vai valsts tiesību aktus, saskaņā ar valstu tradīcijām un pienācīgi ņemot vērā valstu sociālo partneru autonomiju un labi funkcionējošus darba koplīgumu slēgšanas modeļus; prasa īstenot koordinētu ES līmeņa pieeju, lai nepieļautu kaitniecisku darbaspēka izmaksu konkurenci un uzlabotu augšupēju sociālo konverģenci, kas būtu pieejama ikvienam;
8. uzskata, ka dažās dalībvalstīs vērojama algu stagnācija, kas nelabvēlīgi ietekmē ES ekonomiku un vienoto tirgu; uzsver, ka pilnas slodzes algām vajadzētu būt pietiekamām, lai spētu nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni;
Sociālais dialogs
9. uzsver, ka labi funkcionējošs sociālais dialogs ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas nosaka darba un nodarbinātības apstākļus; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt sociālo partneru spēju veidošanu, saglabāt un stiprināt sociālo dialogu, darba koplīguma slēgšanas tiesības un tvērumu visos līmeņos un sociālo partneru viedokli ņemt vērā politikas veidošanā, tostarp Eiropas pusgadā; uzsver turklāt, cik nozīmīgs ir strukturēts un sistemātisks dialogs ar pilsonisko sabiedrību valsts līmenī, lai palielinātu līdzatbildību;
Nabadzība un sociālā atstumtība
10. atkārtoti pauž bažas par nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku lielo skaitu; jo īpaši ir nobažījies par bērnu nabadzības un nodarbinātu personu nabadzības augsto līmeni; aicina Komisiju iesniegt visaptverošu stratēģiju nabadzības novēršanai ES, kam pamatā būtu integrēta aktīva iekļaušana, un aicina izveidot Eiropas Garantiju bērniem, tajā paredzot pienācīgu finansējumu un labi izstrādātus atbalsta pakalpojumus, lai bērniem būtu līdzvērtīgas iespējas saņemt kvalitatīvu bezmaksas veselības aprūpi, kvalitatīvu bezmaksas izglītību, kvalitatīvu bezmaksas bērnaprūpi, pienācīgu mājokli un pienācīgu uzturu;
11. uzsver, cik būtiski ir saskaņā ar jauno Eiropas Sociālo fondu Plus palielināt finansējumu vistrūcīgākajām personām, kas ir viens no Eiropas solidaritātes pamatelementiem un veids, kā palīdzēt ES apkarot galējas nabadzības izpausmes, tādas kā pārtikas trūkums un bērnu nabadzība; uzsver, ka Eiropas Bērnu garantiju nevajadzētu finansēt uz esošo finanšu instrumentu rēķina;
12. prasa izstrādāt jaunu ES satvaru, kurā būtu ietvertas valstu stratēģijas romu integrācijai un norādīti konkrēti mērķi;
13. atzīmē, ka visās dalībvalstīs pastāv dažādas minimālo ienākumu shēmas, ar ko nodrošināt sociālās aizsardzības minimumu un drošības tīklu tiem, kam tas ir nepieciešams; uzsver, ka minimālo ienākumu shēmas nevajadzētu jaukt ar jēdzienu “obligātais pamata ienākums”; aicina Komisiju veikt salīdzinošu pētījumu par dažādām minimālo ienākumu shēmām dalībvalstīs un uzsvērt paraugprakses piemērus ar mērķi izstrādāt satvaru šajā jomā; uzsver, ka minimālais ienākums būtu jāpapildina ar aktīvas iekļaušanas pasākumiem;
Mājokļi un bezpajumtniecība
14. aicina Komisiju un dalībvalstis reaģēt aktīvi un integrēti un izstrādāt rīcības plānu, lai risinātu tādas problēmas kā pieejamu mājokļu trūkums, slikti mājokļi, mājokļu nepieejamība un atstumtība mājokļu jomā; atzīmē, ka ir pieaudzis izlikšanas no mājokļa gadījumu skaits, un mudina dalībvalstis risināt šo problēmu;
15. aicina Komisiju ierosināt ES satvaru valstu bezpajumtniecības stratēģijām un aicina dalībvalstis sagatavot savas bezpajumtniecības stratēģijas, pieņemot principu “mājokļi pirmajā vietā”, par prioritāti nosakot pastāvīga mājokļa nodrošināšanu bezpajumtniekiem un atceļot kriminālatbildību par bezpajumtniecību; turklāt uzsver, ka ir jāapkopo labāki un saskaņotāki dati par bezpajumtniekiem ES;
16. aicina Komisiju saskaņā ar ESTP 19. principu ierosināt ES satvaru sociālajiem un cenas ziņā pieejamiem mājokļiem, lai efektīvāk koordinētu valstu rīcībpolitikas mājokļu jomā;
17. prasa kohēzijas fondā piešķirt līdzekļus ieguldījumiem valsts mājokļos, lai uzlabotu esošos valsts mājokļus vai būvētu jaunus mājokļus; šajā sakarībā prasa pārskatīt valsts atbalsta noteikumus;
18. aicina Komisiju un dalībvalstis nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, lai zaļā kursa kontekstā nodrošinātu taisnīgu pāreju un uzlabotu esošā dzīvojamā fonda energoefektivitāti, neradot pārmērīgu slogu neaizsargātām grupām, un pienācīgi risinātu enerģētiskās nabadzības problēmu;
Izglītība un apmācība
19. ir nobažījies, ka nemazinās izglītību priekšlaicīgi pametušo skaits, jo īpaši atstumtajās grupās, un ka pieaug nesekmīgo skolēnu skaits; aicina dalībvalstis uzlabot savu izglītības sistēmu kvalitāti, pieejamību un iekļautību mūžizglītības perspektīvā, ņemot vērā ne tikai nodarbinātības vajadzības, bet arī tādu vērtību veicināšanu kā cilvēka cieņa, respekts citam pret citu un izvēles brīvība; uzsver, ka izglītības sistēmām ir vajadzīgs pienācīgs finansējums; uzsver, ka nepietiekamas rēķināšanas, lasīšanas, rakstīšanas un digitālās prasmes būtiski apgrūtina jēgpilnu līdzdalību sabiedrībā un darba tirgū, un aicina dalībvalstis nodrošināt kvalitatīvu pamatprasmju apguvi, sniedzot pielāgotu atbalstu un panākot aktīvu iesaisti, jo īpaši attiecībā uz sabiedrības atstumtākajām grupām; uzsver, ka mācību rezultātus nelabvēlīgi ietekmē sociālā atstumtība, diskriminācija, stereotipi, nabadzība un segregācija, un norāda, ka arī šīs problēmas ir jārisina; aicina Komisiju veikt visaptverošu analīzi par faktoriem, kas veicina izglītības priekšlaicīgu pamešanu, tostarp par sociālajiem aspektiem, un aicina iesniegt priekšlikumu šīs problēmas risināšanai;
20. atkārtoti uzsver, cik būtiski ir galveno uzmanību pievērst jauniešiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), novēršot šķēršļus, kas liedz viņiem pašrealizēties un sekmīgi iekļauties darba tirgū; uzsver, ka ir vajadzīga neformālās un informālās izglītības ceļā iegūto kompetenču, tostarp nekognitīvo jeb tā dēvēto maigo prasmju, validēšanas sistēma, lai veicinātu tādu darba ņēmēju līdzdalību darba tirgū, kuriem ir zems izglītības līmenis;
21. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tā atjauninās Prasmju programmu Eiropai, lai risinātu tādas problēmas kā prasmju pielāgošana ekoloģiskās un digitālās pārkārtošanās procesam, neatbilstību pārvarēšana un vajadzību apmierināšana darba tirgū visā ES; aicina Komisiju un dalībvalstis daudzkāršot centienus, lai ieguldītu izmaksu ziņā pieņemamā, piekļūstamā, iekļaujošā un kvalitatīvā arodizglītībā un apmācībā, stiprinātu kvalifikācijas celšanas un profesionālās pārkvalifikācijas pasākumus, ietverot digitālās un nododamās prasmes, un aicina veicināt mūžizglītību, lai darba ņēmējus sagatavotu zaļās un digitālās pārkārtošanās skartā darba tirgus vajadzībām; uzskata, ka kvalifikāciju automātiska atzīšana palīdzēs pārvarēt prasmju nepietiekamību un prasmju neatbilstību;
22. uzsver, cik būtiska ir ciešāka sadarbība starp izglītības sistēmām un uzņēmumiem, piemēram, saistībā ar duālo izglītību, māceklību un citiem mācīšanās darbavietā veidiem; aicina dalībvalstis veicināt uzņēmējdarbību jauniešu vidū un atbalstīt apvienības un iniciatīvas, kas palīdz jaunajiem uzņēmējiem izstrādāt inovatīvus projektus;
23. aicina Komisiju un dalībvalstis darīt vairāk, lai veicināt kvalitatīvu māceklību ES, un apzināt veidus, kā ieviest Eiropas māceklības statūtus;
Darbaspēka mobilitāte
24. uzsver, cik būtiska labi funkcionējošam vienotajam tirgum ir darbaspēka mobilitāte; aicina Komisiju un dalībvalstis atvieglināt darbaspēka un pakalpojumu mobilitāti, lai radītu jaunas darba iespējas strādājošajiem un nodrošinātu uzņēmumus ar darbaspēku; aicina dalībvalstis popularizēt un izmantot attiecīgos ES instrumentus, tādus kā EURES nodarbinātības tīkls, un izveidot pārrobežu partnerības, lai palīdzētu mobilajiem darba ņēmējiem pārrobežu reģionos;
25. aicina Komisiju analizēt mobilitātes tendences, tostarp intelektuālā darbaspēka emigrāciju konkrētos reģionos un nozarēs, un atbalstīt mobilos darba ņēmējus, nodrošinot taisnīgu mobilitāti un stiprinot tiesību pārnesamību; uzsver, ka sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija var veicināt taisnīgu darbaspēka mobilitāti, jo īpaši attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju;
Mazie un vidējie uzņēmumi
26. aicina Komisiju un dalībvalstis radīt izaugsmi veicinošu ieguldījumu vidi un atbalstīt MVU un to darbiniekus pārejā uz digitālāku un zaļāku ekonomiku, un politikas veidošanas procesā pienācīgi ņemt vērā MVU intereses, analizējot rīcībpolitiku iespējamo ietekmi uz MVU; uzsver, cik būtiski ir uzlabot MVU piekļuvi publiskajam un privātajam finansējumam, tostarp mikrokredītiem un kolektīvajai finansēšanai, kā arī samazināt nevajadzīgu regulatīvo slogu; uzsver sociālās ekonomikas spēju pielāgoties un būt efektīvai un aicina dalībvalstis izveidot atbilstīgu tiesisko regulējumu, kas veicinātu sociālo uzņēmumu izaugsmi;
Dzimumu līdztiesība
27. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt dzimumu līdztiesību un vienādu atalgojumu par vienā un tajā pašā darbavietā veiktu vienādu darbu; aicina Komisiju izstrādāt direktīvu par atalgojuma pārredzamību; prasa darīt vairāk, lai novērstu vīriešu un sieviešu nodarbinātības, atalgojuma un pensiju atšķirības, un aicina risināt problēmas, kas sievietēm liedz strādāt; prasa īstenot rīcībpolitikas, ar ko atbalstītu sieviešu uzņēmējdarbību, un aicina nodrošinot viņām piekļuvi finansējumam un uzņēmējdarbības iespējām; ir nobažījies par to, ka sievietes nepiedalās lēmumu pieņemšanas procesos, jo īpaši saistībā ar ekonomiku; aicina dalībvalstis novērst šķēršļus, kas kavē pieņemt direktīvu par sieviešu pārstāvību uzņēmumu vadībā un horizontālo diskriminācijas novēršanas direktīvu; aicina Komisiju stiprināt diskriminācijas novēršanas tiesību aktu, politikas un prakses īstenošanu, lai efektīvi apkarotu jebkāda veida diskrimināciju;
28. aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot pa dzimumiem sadalītu datu vākšanu, jo īpaši par sieviešu līdzdalību darba tirgū un dzimumu nelīdztiesības cēloņiem;
29. aicina dalībvalstis strauji un pilnībā īstenot Direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un censties, lai tiktu ieviests pilnībā apmaksāts grūtniecības un dzemdību, kā arī paternitātes atvaļinājums; aicina dalībvalstis ratificēt Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, lai veicinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū un ekonomisko neatkarību un lai izlēmīgi vērstos pret seksuālu uzmākšanos un ar dzimumu saistītu vajāšanu;
30. pauž nožēlu, ka Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada satvarā nav vēl plašākas dzimumu līdztiesības perspektīvas un vēl vairāk rādītāju, un aicina Komisiju iekļaut dzimumu līdztiesības indeksu kā vienu no Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada instrumentiem, ar ko uzraudzīt, cik sekmīgi tiek īstenoti mērķrādītāji nodarbinātības un sociālajā jomā, un aicina Komisiju atzīt, ka dzimumu līdztiesības aspekts ietekmē makroekonomiskās rīcībpolitikas;
31. aicina Komisiju, izstrādājot konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, vairāk uzmanības pievērst dzimumu līdztiesībai, lai pievērstos joprojām aktuālajai dzimumu nelīdztiesības problēmai;
Aprūpes pakalpojumi
32. prasa nodrošināt pieejamus un cenu ziņā pieņemamus kvalitatīvus bērnu aprūpes un agrīnās izglītības pakalpojumus, kā arī īstermiņa un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumus, tostarp veciem cilvēkiem un personām ar invaliditāti, lai sekmētu sieviešu līdzdalību darba tirgū; prasa izstrādāt ES aprūpes pakalpojumu satvaru, kurā noteiktu minimālos standartus un kvalitātes pamatnostādnes; aicina dalībvalstis pieņemt atbilstīgus tiesību aktus un nodrošināt pietiekamu finansējumu aprūpes pakalpojumiem, efektīvi izmantojot attiecīgās ES programmas, kā arī savās valsts reformu programmās noteikt konkrētus kvantitatīvos mērķus, lai sasniegtu Barselonas mērķus, un aicina apmainīties ar paraugpraksi; mudina Komisiju šajā saistībā sniegt atbalstu dalībvalstīm;
Darba apstākļi
33. aicina dalībvalstis īstenot pasākumus, kas izklāstīti Padomes 2018. gada ieteikumā par darba ņēmēju un pašnodarbināto piekļuvi sociālajai aizsardzībai, lai ikvienam būtu pieejama sociālā aizsardzība; uzsver, ka īpaši neaizsargāti ir cilvēki, kas strādā netipiskā darba režīmā, jo īpaši cilvēki, kuri nebrīvprātīgi strādā nepilna darba slodzi vai kuriem ir pagaidu darba līgums; ar bažām norāda, ka šiem cilvēkiem nav pienācīgas piekļuves sociālās aizsardzības sistēmām;
34. konstatē, ka pastāvīgi pieaug darba ņēmēju skaits, kuri iesaistīti jaunos nodarbinātības veidos, tādos kā tiešsaistes platformu darbs; aicina Komisiju veikt visaptverošu novērtējumu par šādu darba ņēmēju darba apstākļiem un ierosināt pasākumus, ar ko stiprinātu viņu tiesības un sociālo aizsardzību; aicina dalībvalstis nodrošināt, lai tiešsaistes platformu darbiniekiem būtu taisnīgi darba apstākļi un pienācīgs koplīgumu tvērums;
35. aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai izskaustu slēptās darba izmaksas; uzsver, ka darba devēji ir pilnībā atbildīgi par darba pienākumu izpildei nepieciešamā aprīkojuma izmaksu segšanu;
Veselības aprūpe
36. aicina dalībvalstis nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei, ko visi varētu atļauties, un veselības sistēmas pārorientēt uz profilaktisko aprūpi, jo īpaši īstenojot attiecīgos KVAI; uzsver, cik būtiskas ir profilakses un veselības veicināšanas kampaņas; atzinīgi vērtē to, ka Eiropas pusgada ietvaros notikusi pārorientēšanās no izmaksu taupīšanas uz rezultātiem un veselības aprūpes rādītājiem; prasa izstrādāt vienotus rādītājus un metodiku, ar ko izvērtētu nevienlīdzību veselības aprūpes jomā un veselības aprūpes sistēmu rezultātus;
Drošība un veselības aizsardzība darbā
37. aicina Komisiju iesniegt jaunu ES stratēģiju par drošību un veselības aizsardzību darbā, ietverot koncepciju, kā pilnībā izskaust letālus negadījumus darbā un darba izraisītu saslimšanu ar vēzi, un papildus pievienojot saistošas arodekspozīcijas robežvērtības un stingrākus Direktīvas par azbestu noteikumus, kā arī jaunas direktīvas par darba izraisītiem psihosociāliem veselības apdraudējumiem un saslimšanām;
Demogrāfiskās pārmaiņas un pensijas
38. uzskata, ka demogrāfiskās pārmaiņas nopietni apdraud ekonomikas izaugsmi un ilgtermiņā ietekmēs daudzas jomas, tostarp pensiju sistēmas un veselības aprūpi; aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest pasākumus, ar ko risinātu šīs problēmas, tostarp izmantojot KVAI un kopīgas pamatnostādnes;
39. aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot aktīvas novecošanas, vecu cilvēku sociālās iekļaušanas un paaudžu solidaritātes rīcībpolitikas; aicina Komisiju veikt pēcpasākumus saistībā ar savu novērtējuma ziņojumu par Eiropas gadu aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei;
40. uzsver, ka ikvienam ir jābūt nodrošinātai piekļuvei valsts, solidārajām un pienācīgām pensionēšanās un vecuma pensijas sistēmām; uzsver, ka valsts pensiju sistēmām vai nu pašām par sevi, vai kopā ar aroda pensiju sistēmām būtu jānodrošina pienācīgi pensijas ienākumi, kas krietni pārsniegtu nabadzības slieksni; uzskata, ka labākais veids, kā nodrošināt ilgtspējīgas, drošas un pienācīgas pensijas, ir palielināt vispārējo nodarbinātības, atalgojuma un līdzdalības līmeni un uzlabot darba un nodarbinātības apstākļus;
Personas ar invaliditāti
41. aicina Komisiju un dalībvalstis censties vairāk, lai saskaņā ar ESTP 17. principu atvērtā darba tirgū iekļautu vairāk cilvēku ar invaliditāti, aizliedzot diskrimināciju, novēršot šķēršļus, nodrošinot saprātīgus pielāgojumus darbavietā[25], radot stimulus darba devējiem un saglabājot piekļuvi izglītībai un apmācībai; atgādina, ka CRPD pamatprincipi, tādi kā pilnīga un efektīva līdzdalība un iekļautība sabiedrībā, iespēju vienlīdzība un piekļūstamība, ir pilnībā jāīsteno gan ES, gan valstu līmenī, aktīvi iesaistot ieinteresētās personas;
Kohēzijas fonds
42. prasa stiprināt kohēzijas politikas finansējumu un nodrošināt, ka šo finansējumu var saņemt visi ES reģioni, tostarp lauku apvidi un tālākie reģioni; iebilst Padomes priekšlikumam samazināt finansējumu Eiropas Sociālajam fondam Plus, lai gan tā darbības joma ir paplašināta; aicina dalībvalstis pilnībā izmantot pieejamo finansējumu; uzsver, ka kohēzijas politika lielākā mērā ir jāsaskaņo ar Eiropas pusgadu un ES politikas mērķiem, kā arī plānošanā vairāk jāiesaista reģionālās un vietējās iestādes; aicina Komisiju cieši uzraudzīt un izvērtēt ES līdzekļu izmantošanu dalībvalstīs un vairāk censties apkarot krāpšanu, ļaunprātīgu izmantošanu un korupciju;
Bezdarbnieku pabalstu pārapdrošināšanas shēma
43. atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētājas paziņojumu, ka tiks iesniegts priekšlikums par ES bezdarbnieku pabalstu pārapdrošināšanas shēmu, lai labāk aizsargātu darba ņēmējus un mazinātu ārēju satricinājumu spiedienu uz publiskajām finansēm; aicina Komisiju analizēt, vai dalībvalstīs ir jāievieš obligātie bezdarba apdrošināšanas sistēmu standarti;
Taisnīga pārkārtošanās
44. uzsver, ka jāsniedz izšķirīgs atbalsts, lai sabiedrībai, darba ņēmējiem un uzņēmumiem palīdzētu risināt problēmas, ko rada digitalizācija un pāreja uz oglekļa emisiju neitralitāti; prasa izstrādāt stratēģijas un sniegt atbalstu tiem, ko pārkārtošanās skar vissmagāk, jo īpaši neaizsargātām personām, lai neviens netiktu atstāts novārtā; atzinīgi vērtē Taisnīgas pārkārtošanās fonda izveidi un aicina Komisiju nodrošināt, ka tā īstenošana tiek saskaņota ar citiem kohēzijas fondiem; aicina dalībvalstis vairāk ieguldīt sociālās aizsardzības sistēmās, lai uzlabotu to izturētspēju;
45. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pienācīgus sociālos un vides ieguldījumus īsteni taisnīgas pārkārtošanās panākšanā, kā arī ESTP īstenošanā un IAM sasniegšanā; atzinīgi vērtē Komisijas sabiedrisko apspriešanu nolūkā analizēt iespējamos veidus, kā izstrādāt ES fiskālos noteikumus;
Nodokļi
46. aicina dalībvalstis nodokļus no darbaspēka novirzīt uz citiem avotiem, kuros tiem būs mazāk nelabvēlīga ietekme uz ilgtspējīgu izaugsmi; aicina Komisiju un dalībvalstis cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu un nodokļu apiešanu, kā arī efektīvi apkarot kaitējošu nodokļu praksi; prasa ES budžetu papildināt ar jauniem pašu resursiem, lai ES būtu instrumenti, ar ko labāk risināt pašreizējās un turpmākās problēmas;
Strukturālās reformas
47. atzīmē, ka ES joprojām cieš no sociālām problēmām, ko izraisījusi finanšu un ekonomikas krīze un atsevišķi ar to saistīti politikas lēmumi; uzsver, ka jāpalielina iekšzemes pieprasījums, izmantojot uz nākotni orientētus ieguldījumus, un jāveicina līdzsvarotas strukturālās reformas, ņemot vērā īstermiņa fiskālo ietekmi un reformu ilgtermiņa ietekmi uz vidi, ekonomiku un sociālo jomu; uzsver, ka atbildīgas reformas jābalsta uz solidaritāti, integrāciju un sociālu taisnīgumu, lai visiem uzlabotu dzīves līmeni un panāktu, ka sabiedrība pārkārtošanos atbalsta;
Tiesiskums
48. atkārtoti norāda, ka tiesiskums, tostarp neatkarīgas un efektīvas tiesu sistēmas, kvalitatīva valsts pārvalde un publiskais iepirkums un stabilas pretkorupcijas sistēmas ir pamats, uz kā balstās pareiza uzņēmējdarbības vide, funkcionējoši darba tirgi un pienācīga ES līdzekļu izmantošana; uzsver, ka līdz ar to tiesiskuma un tiesu sistēmas efektivitātes novērtējums arī turpmāk būtu jāiekļauj Eiropas pusgadā; aicina dalībvalstis ratificēt pārskatīto Eiropas Sociālo hartu;
°
° °
49. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.
KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (19.2.2020)
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai
par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: nodarbinātības un sociālie aspekti 2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā
Atzinuma sagatavotāja: Sabine Verheyen
IEROSINĀJUMI
Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:
1. prasa pastāvīgi uzlabot ES un dalībvalstu izglītības, apmācības un prasmju politiku, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību un mūžizglītību, kas pieejama visiem, jo īpaši pievēršoties arvien lielākā prasmju trūkuma novēršanai, tostarp digitālo prasmju un digitālajai nākotnei vajadzīgo prasmju trūkuma novēršanai, un nepieciešamībai izprast un veidot digitalizētās ekonomikas un sabiedrības realitāti, kā arī sagatavoties gaidāmajai mākslīgā intelekta ietekmei uz darba tirgu un publisko sfēru; uzsver, ka šai politikai būtu jāveicina indivīdu un sabiedrības attīstība, kā arī jaunas perspektīvas darba tirgū nākotnē, vienlaikus cita starpā ņemot vērā mērķus panākt enerģētikas pārkārtošanu uz mazoglekļa un ilgtspējīgu ekonomiku un Eiropas zaļo kursu; aicina dalībvalstis paātrināt konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu;
2. norāda, ka sociālekonomiski nelabvēlīgi apstākļi bieži vien ļauj prognozēt vājas sekmes izglītībā un otrādi; uzskata, ka adekvāti finansēta, kvalitatīva un iekļaujoša izglītības un mūžizglītības sistēma palīdzēs izlauzties no šā apburtā loka un veicinās sociālo iekļaušanu un vienlīdzīgas iespējas; atbalsta plānus paredzamā nākotnē realizēt Eiropas izglītības telpu, īpašu uzmanību pievēršot izglītības kvalifikāciju savstarpējai atzīšanai un nolūkā nodrošināt visiem piekļuvi kvalitatīvai uz nākotni vērstai izglītībai; aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm reformēt un modernizēt savas izglītības sistēmas, tostarp digitālo mācīšanos un augsti kvalitatīvu pasniegšanu, un veicināt apmaiņu ar paraugpraksi programmā “Erasmus+”;
3. uzstāj, ka augstas kvalitātes, pieejama un iekļaujoša agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe (ECEC) pozitīvi ietekmē visus bērnus un jo īpaši bērnus no mazāk privileģētas sociālekonomiskas vides un bērnus ar īpašām vajadzībām, tādējādi palīdzot mazināt sociālo nevienlīdzību un stiprināt sociālo integrāciju; uzsver, ka agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe būtiski ietekmē bērnu attīstību, mācīšanos un labklājību īstermiņā un veido ilgtermiņa dzīves sasniegumu, sociālās iekļaušanas un nodarbināmības uzlabošanai nepieciešamos komponentus; tādēļ atbalsta centienus izveidot Eiropas Garantiju bērniem, ņemot vērā priekšizpētes rezultātus un ievērojot subsidiaritātes principu;
4. aicina dalībvalstis palielināt investīcijas izglītībā un apmācībā, jo strukturālas investīcijas cilvēkkapitālā, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem un cilvēkiem ar ierobežotām iespējām, ir būtiskas, lai veicinātu zināšanu ietilpīgu, ilgtspējīgu, kvalitatīvu un iekļaujošu izaugsmi, ņemot vērā pieaugošo prasmju trūkumu, jo īpaši STE(A)M jomās, un neatbilstību mainīgajā darba pasaulē, jo īpaši šajā digitalizācijas laikmetā; uzsver, ka ir svarīgi jau no agrīna vecuma nodrošināt izglītību vides un uzņēmējdarbības jomā, lai motivētu jauniešus veidot uzņēmumus, un uzskata, ka ir vairāk jādara, lai STE(A)M jomām piesaistītu vairāk meiteņu; uzsver, ka digitālajām prasmēm un medijpratībai vajadzētu būt būtiskai izglītības politikas daļai un cita starpā tajā būtu jāiekļauj kiberdrošība, kiberhigiēna, kiberatbildība un datu aizsardzība;
5. aicina Komisiju un dalībvalstis darīt vairāk, lai veicināt kvalitatīvu māceklību ES, un apzināt veidus, kā ieviest Eiropas māceklības statūtus;
6. uzskata, ka Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem ir būtiska nozīme, lai uzlabotu piekļuvi izglītības materiāliem un informācijai un lai aktīvi iekļautu jauniešus, jo īpaši tos, kuri dzīvo lauku apvidos un nomaļās vietās vai apvidos ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu, un migrantu izcelsmes personas; šajā sakarā norāda, ka liela nozīme var būt inovatīvām pasniegšanas un mācīšanās metodēm kopā ar piekļuvi digitāliem informācijas avotiem;
7. norāda, ka 2018. gadā 16,5 % jeb katrs sestais no ES iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 34 gadiem nestrādāja, nemācījās un neapguva arodu (NEET situācija), bet izglītību priekšlaicīgi pametušo īpatsvars bija 10,6 %; atzīst, ka šie rādītāji ir tikpat zemi kā 2008. gada pirmajā ceturksnī, sasniedzot zemāko atzīmi kopš šādu datu apkopošanas sākuma 2006. gada pirmajā ceturksnī; tomēr aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt savus centienus nolūkā samazināt izglītības priekšlaicīgu pamešanu un NEET situācijā esošo jauniešu īpatsvaru, jo īpaši sociāli nelabvēlīgākā situācijā esošo vidū, uzlabot izglītības rezultātus, ņemot vērā reģionālās un demogrāfiskās atšķirības, kā arī īstenot visaptverošas profilaktiskas stratēģijas un iesaistīt izglītību priekšlaicīgi pametušos izglītībā un apmācībā;
8. mudina dalībvalstis veicināt ciešāku sadarbību starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem nolūkā atbalstīt vietējas un reģionālas mazoglekļa ekonomikas, kā arī risināt pašreizējās un gaidāmās prasmju neatbilstības problēmas, tostarp veicinot tehnisko, uzņēmējdarbības un digitālo prasmju apguvi, kā arī arodmācības un duālās apmācības un studiju programmas, un ieviest efektīvu un visaptverošu prasmju, diplomu un kvalifikāciju, kā arī neformālās un ikdienējās mācīšanās savstarpējas atzīšanas un validēšanas metodoloģiju; uzsver, ka Eiropas universitātes varētu kļūt par izcilības un inovācijas centriem, ja tiktu efektīvi īstenota Eiropas universitāšu iniciatīva; atgādina, ka iniciatīvas efektīvai īstenošanai ir vajadzīgs ievērojams finansējums, un šajā sakarā atgādina par savu prasību trīskāršot “Erasmus+” budžetu 2021.–2027. gada laikposmam;
9. prasa uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, pieejamību un efektivitāti, stiprināt visaptverošu mūžizglītību un uzlabot prasmes un pārkvalificēšanos, it sevišķi cilvēkiem ar zemāku izglītības līmeni, jo īpaši pieaugušajiem un jauniem pieaugušajiem un citām nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, tostarp romiem un migrantu izcelsmes personām; uzsver vajadzību izglītības sistēmās popularizēt veselīgus ieradumus, jo īpaši sporta nodarbības, kas ievērojami veicina sociālo iekļautību un integrāciju, un atkārtoti pauž savu atbalstu pilsonības izglītībai skolās kā Eiropas demokrātijas nozīmīgam pīlāram; uzsver, ka pieaugušo izglītība, apmācības un mūžizglītība pozitīvi ietekmē indivīdu, ekonomiku un sabiedrību;
10. uzskata, ka efektīva pārvaldība un atbilstošs finansējums visās izglītības situācijās, mūsdienīgi un kvalitatīvi izglītības resursi un mācību process, motivēti un kompetenti mācībspēki ar pievilcīgām algām un augstāka līmeņa sociālo atzinību un mūžizglītība ir ārkārtīgi svarīgi aspekti taisnīguma, daudzveidības un izcilības panākšanai izglītībā; šajā kontekstā uzsver, ka ir jācenšas panākt lielāku dzimumu līdzsvaru skolotāja profesijā un ka darbam tajā ir nepieciešams piesaistīt lielāku skaitu motivētu kandidātu ar pārliecinošu akadēmisko vai profesionālo kvalifikāciju un pedagoģiskām prasmēm; prasa ieviest skolotājiem un pasniedzējiem paredzētas pastāvīgas kvalitatīvas apmācības un atbalsta sistēmas;
11. uzskata, ka mūsdienu pasaulē, kas ir aizvien vairāk savstarpēji saistīta un savstarpēji atkarīga, svešvalodu zināšanas ir būtiskas prasmes, kas sniedz cilvēkiem iespēju laicīgāk un pilnvērtīgāk sazināties ar apkārtējo pasauli, kā arī palīdz būt gatavākiem konkurēt un gūt panākumus globālā sabiedrībā un ekonomikā; tāpēc aicina dalībvalstis īstenot izvirzīto mērķi, proti, panākt, ka visi iedzīvotāji apgūst vismaz divas svešvalodas un sāk svešvalodu apguvi agrīnā vecumā, kā izklāstīts Padomes 2017. gada decembra secinājumos.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
19.2.2020 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
23 1 2 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Asim Ademov, Christine Anderson, Andrea Bocskor, Vlad-Marius Botoş, Ilana Cicurel, Gianantonio Da Re, Tomasz Frankowski, Romeo Franz, Irena Joveva, Petra Kammerevert, Niklas Nienaß, Peter Pollák, Domènec Ruiz Devesa, Andrey Slabakov, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Salima Yenbou, Milan Zver |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Loucas Fourlas, Heléne Fritzon, Ibán García Del Blanco, Łukasz Kohut, Elżbieta Kruk, Martina Michels, Monica Semedo |
|||
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Angel Dzhambazki |
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
23 |
+ |
ECR |
Angel Dzhambazki, Elżbieta Kruk, Andrey Slabakov |
GUE/NGL |
Martina Michels |
PPE |
Asim Ademov, Andrea Bocskor, Loucas Fourlas, Tomasz Frankowski, Peter Pollák, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Milan Zver |
RENEW |
Vlad-Marius Botoş, Ilana Cicurel, Irena Joveva, Monica Semedo |
S&D |
Heléne Fritzon, Ibán García Del Blanco, Petra Kammerevert, Łukasz Kohut, Domènec Ruiz Devesa |
VERTS/ALE |
Romeo Franz, Salima Yenbou |
1 |
- |
ID |
Christine Anderson |
2 |
0 |
ID |
Gianantonio Da Re |
VERTS/ALE |
Niklas Nienaß |
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS KOMITEJAS NOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ (6.2.2020)
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai
par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: nodarbinātības un sociālie aspekti 2020. gada izaugsmes pētījumā
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā: Lina Gálvez Muñoz (referente)
GROZĪJUMI
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja iesniedz par jautājumu atbildīgajai Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Rezolūcijas priekšlikums
Aa apsvērums (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
Aa. tā kā dzimumu līdztiesības princips ir viena no ES pamatvērtībām un tas ir noteikts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un 3. panta 3. punktā, un tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. un 19. pantā un Pamattiesību hartas 23. pantā ir skaidri noteikts, ka ES apņemas ar integrētu pieeju nodrošināt dzimumu līdztiesību visās savās politikas nostādnēs un pasākumos, lai tādējādi izskaustu nevienlīdzību, veicinātu dzimumu līdztiesību un apkarotu diskrimināciju; |
Grozījums Nr. 2
Rezolūcijas priekšlikums
Ba apsvērums (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
Ba. tā kā Eiropas Savienībā joprojām nav līdztiesības starp dzimumiem — piemēram, par 11,5 % atšķiras vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmenis, par 16 % atšķiras vīriešu un sieviešu darba samaksa un par 35,7 % atšķiras vīriešu un sieviešu pensijas — un vēl arvien pārāk mazs ir sieviešu īpatsvars laba atalgojuma nozarēs (kas tā daļēji ir tāpēc, ka daudzām sievietēm ir jāpilda neformālas aprūpes pienākums un jāstrādā neapmaksāts mājsaimniecības darbs), un tas ir netaisnīgi, turklāt tādēļ sievietes nonāk neaizsargātās vai nedrošās situācijās, piemēram, nabadzības vai sociālās atstumtības situācijā; tā kā atšķirības starp vīriešu un sieviešu darba samaksu un pensijām ir lielākas sievietēm migrantēm un etnisko minoritāšu sievietēm, kurām ir vēl grūtāk dabūt darbu un kuras vēl lielākā mērā tiek diskriminētas nodarbinātības ziņā un darbavietā; tā kā steidzami ir jācenšas izskaust šīs atšķirības, jo tas joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas neļauj panākt dzimumu līdztiesību, turklāt tā ir diskriminācija dzimuma dēļ, kura nav pieņemama; |
Grozījums Nr. 3
Rezolūcijas priekšlikums
Ca apsvērums (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
Ca. tā kā atšķirības starp vīriešu un sieviešu darba samaksu un pensijām — kas ir sieviešu dzīves laikā piedzīvotās nevienlīdzības rezultāts, — un laikposmi, kuros sievietes nav bijušas darba tirgū, ir īpaši nozīmīgi faktori; tā kā šī nevienlīdzība lielākoties veidojas tāpēc, ka 7 miljoni sieviešu (pretstatā 0,5 miljoniem vīriešu) Eiropas Savienībā nestrādā algotu darbu, jo viņām ir jāpilda aprūpes pienākumi; tā kā Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada procesā būtu jāveicina Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveidošana un jāseko līdzi visu 20 pamatprincipu īstenošanai, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai būtu nodrošināta sieviešu un vīriešu līdztiesība attieksmes un iespēju ziņā, tiesības uz vienādu darba samaksu par vienādi vērtīgu darbu un tiesības uz kvalitatīviem aprūpes pakalpojumiem par pieņemamu cenu; |
Grozījums Nr. 4
Rezolūcijas priekšlikums
Da apsvērums (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
Da. tā kā pakalpojumu pieejamība, tostarp iespējas saņemt bērnu aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumus, ir faktors, kas visvairāk ietekmē sievietes, jo tieši viņām bieži vien nākas nodrošināt trūkstošo aprūpi un sniegt atbalstu ģimenei, un tādējādi nemitīgi palielinās viņu nesamērīgi lielā atbildība par aprūpes sniegšanu; |
Grozījums Nr. 5
Rezolūcijas priekšlikums
Ea apsvērums (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
Ea. tā kā ESAO ir uzsvērusi, ka, ieguldot dzimumu līdztiesības uzlabošanā, tiek veicināta ekonomikas izaugsme; tā kā cita starpā arī veicināt dzimumu līdztiesību, uzlabot sieviešu nodarbinātības iespējas, nodrošināt, ka tiek ievērots princips, kas paredz vienādu darba samaksu par vienādi vērtīgu darbu, atvieglot sievietēm un vīriešiem iespējas saskaņot savu darba, aprūpes un privāto dzīvi, kā arī nepieļaut un apkarot vardarbību pret sievietēm ir būtiski, lai panāktu ES ekonomikas izaugsmi, ražīgumu, ilgtermiņa fiskālo stabilitāti un stabilitāti sabiedrībā; |
Grozījums Nr. 6
Rezolūcijas priekšlikums
Fa apsvērums (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
Fa. tā kā aprūpes pakalpojumu kvalitāte un to pieejamība stipri atšķiras gan vienā un tajā pašā dalībvalstī, gan starp dažādām dalībvalstīm; tā kā dalībvalstis gan ir apņēmušās sasniegt Barselonas mērķus, taču vienai sestajai daļai mājsaimniecību Eiropas Savienībā trūkst bērnu aprūpes pakalpojumu; tā kā vienai trešdaļai mājsaimniecību Eiropas Savienībā nav pieejami atbilstoši profesionālās aprūpes pakalpojumi, kas sniedzami dzīvesvietā; |
Grozījums Nr. 7
Rezolūcijas priekšlikums
Ga apsvērums (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
Ga. tā kā lielāks sieviešu īpatsvars lēmumu pieņemšanas amatos veicinātu dzimumu līdztiesību, un tā kā saistošas kvotas ir labākais līdzeklis šī mērķa sasniegšanai, kā par to liecina EIGE dati1a; |
|
1a Sieviešu īpatsvars uzņēmumu vadībā ir 35,3 % dalībvalstīs ar saistošām kvotām, 27 % dalībvalstīs ar juridiski nesaistošiem pasākumiem un 15,4 % dalībvalstīs, kuras nav pieņēmušas nekādus pasākumus. Avots: https://eige.europa.eu/news/ageing-societies-migration-and-climate-change-bring-new-challenges-gender-equality |
Grozījums Nr. 8
Rezolūcijas priekšlikums
1.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
1.a aicina dalībvalstis savās valsts reformu programmās (VRP) noteikt konkrētus kvantitatīvus mērķrādītājus, pēc kuriem vadīties, lai sasniegtu Barselonas mērķus un īstenotu konkrētus pasākumus, kas paredzēti tieši tām sieviešu grupām, kurām ir ļoti zems nodarbinātības līmenis, piemēram, jaunietēm, vecāka gadagājuma sievietēm, sievietēm migrantēm, sievietēm ar invaliditāti, vientuļajām mātēm un romu tautības sievietēm; uzsver, ka nodarbinātības līmeņa atšķirības ir jo īpaši lielas mātēm un sievietēm, kuras pilda aprūpes pienākumus; |
Grozījums Nr. 9
Rezolūcijas priekšlikums
2.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
2.a aicina dalībvalstis savās valsts reformu programmās, kuras īstenojamas Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada kontekstā, vispusīgi pievērst uzmanību dzimumu līdztiesības aspektam, un tas jo īpaši attiecas uz sistemātiskiem pasākumiem, ar ko tiek veicināta sieviešu un vīriešu līdztiesība tādās jomās kā nodarbinātība, sociālā iekļaušana, cīņa pret nabadzību, izglītība, kā arī pētniecība un inovācija; aicina dalībvalstis strukturālās reformas regulāri analizēt, raugoties no dzimumu līdztiesības perspektīvas viedokļa; |
Grozījums Nr. 10
Rezolūcijas priekšlikums
3.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
3.a aicina Komisiju pievērst vairāk uzmanības dzimumu līdztiesības perspektīvai, izstrādājot konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, lai tādējādi risinātu joprojām aktuālo dzimumu līdztiesības trūkuma problēmu; |
Grozījums Nr. 11
Rezolūcijas priekšlikums
4.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
4.a prasa nākamajā stratēģijā pēc stratēģijas „Eiropa 2020” iekļaut dzimumu līdztiesības pīlāru un visaptverošu dzimumu līdztiesības mērķi, un prasa iestrādāt konkrētus dzimumu līdztiesības mērķus un rādītājus pasākumos, ar ko tiek reaģēts uz konkrētām valstīm raksturīgajām problēmām, kuras konstatētas sociālo rezultātu pārskatā; |
Grozījums Nr. 12
Rezolūcijas priekšlikums
5.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
5.a akcentē un atzinīgi vērtē Padomes 2019. gada decembra secinājumos „Dzimumu līdztiesība ekonomikā ES: turpmākā virzība” pausto aicinājumu mērķtiecīgāk pievērsties dzimumu līdztiesībai dažādos Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada posmos un tādēļ cita starpā strādāt pie pašreizējiem dzimumu līdztiesības rādītājiem, izstrādāt jaunus rādītājus un turpināt veidot pēc dzimuma sadalītu datu vākšanas procesu, statistikas metodes un analīzi, lai īstenotu uzraudzību pār to, cik sekmīgi tiek nodrošināta dzimumu līdztiesība; |
Grozījums Nr. 13
Rezolūcijas priekšlikums
6.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
6.a pauž nožēlu, ka Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada struktūrā nav vēl plašākas dzimumu līdztiesības perspektīvas un vēl vairāk rādītāju, un aicina Komisiju iekļaut dzimumu līdztiesības indeksu kā vienu no Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada instrumentiem, ar ko īstenot uzraudzību pār to, cik sekmīgi tiek īstenoti mērķrādītāji nodarbinātības un sociālajā jomā, un aicina Komisiju atzīt, ka dzimumu līdztiesības aspekts ietekmē makroekonomikas politikas nostādnes; |
Grozījums Nr. 14
Rezolūcijas priekšlikums
7.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
7.a aicina Komisiju Eiropas sociālo tiesību pīlāram paredzēto sociālo rezultātu pārskatu vēl ciešāk iestrādāt uzraudzības procesā, kas īstenojams Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada kontekstā; |
Grozījums Nr. 15
Rezolūcijas priekšlikums
8.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
8.a atzinīgi vērtē jaunās Komisijas apņemšanos pirmajās 100 sava pilnvaru termiņa dienās piedāvāt Eiropas dzimumu līdztiesības stratēģiju, kas cita starpā ietvertu obligāti īstenojamus pasākumus attiecībā uz darba samaksas pārredzamību; aicina Komisiju nokomplektēt šo iniciatīvu ar instrumentiem, kas nodrošina objektīvus kritērijus, pēc kuriem var dzimumu dalījuma ziņā neitrāli analizēt un salīdzināt darba vērtību dažādos sektoros, lai tādējādi panāktu, ka visos sektoros un profesijās sievietes un vīrieši par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu; |
Grozījums Nr. 16
Rezolūcijas priekšlikums
9.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
9.a aicina dalībvalstis un Komisiju likvidēt visus šķēršļus, kas liedz sievietēm iespēju piedalīties darba tirgū, un aicina dzimumu līdztiesības perspektīvu iestrādāt nodokļu politikas nostādnēs — cita starpā arī dzimumu līdztiesības auditu, kas veicams attiecībā uz fiskālās politikas nostādnēm, lai tādējādi izskaustu ar dzimumu saistītus aizspriedumus nodokļu sistēmās, — un nodrošināt, ka netiek ieviests neviens jauns nodoklis, likums par līdzekļu izlietojumu, neviena programma vai prakse, kas padziļina plaisu starp dzimumiem tirgū vai tīro ienākumu ziņā vai kas nostiprina vīrieša pelnītāja modeli; |
Grozījums Nr. 17
Rezolūcijas priekšlikums
10.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
10.a atkārtoti aicina bagātināt makroekonomiskās nelīdzsvarotības rādītāju kopsavilkumu, to papildinot ar sociālajiem rādītājiem — tostarp attiecībā uz dzimumu līdztiesības trūkumu —, kuriem ir jāpiešķir tikpat liela nozīme, kāda tiek piešķirta ekonomiskajiem rādītājiem; |
Grozījums Nr. 18
Rezolūcijas priekšlikums
11.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
11.a ir nobažījies par to, ka visā Eiropas Savienībā joprojām ir liela darba tirgus vertikālā un horizontālā segregācija un nemainīgi lielas ir atšķirības starp vīriešu un sieviešu darba samaksu un pensijām un ka trūkst sieviešu līdzdalības lēmumu pieņemšanas procesos, sevišķi ar ekonomiku saistītajos, cita starpā arī sociālā dialoga kontekstā; uzsver, ka šīs un citas nevienlīdzības izpausmes visvairāk jūt nelabvēlīgā situācijā nonākušu sieviešu grupas, un tāpēc prasa nodarbinātības politikas un sociālās aizsardzības nostādnēs iestrādāt transversālu pieeju, lai tādējādi atbalstītu neaizsargātu sieviešu grupas, tostarp sievietes ar invaliditāti; uzskata — lai šādu transversālu pieeju sekmīgi īstenotu, ir jāiegūst pēc dzimuma sadalīti dati un informācija, sevišķi tad, ja tas cita starpā attiecas uz darbu platformās un nedeklarētu darbu, aktīva darba politikas nostādnēm, mobilitāti, individuāliem rīcības plāniem vai bezdarbnieku pabalstiem; |
Grozījums Nr. 19
Rezolūcijas priekšlikums
12.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
12.a aicina dalībvalstis pieņemt tiesību aktus, kas garantē sieviešu līdztiesīgu pārstāvību uzņēmumu lēmumu pieņemšanas struktūrās un kas garantē sievietēm un vīriešiem vienādu darba samaksu un vienādas iespējas karjeras izaugsmei, un aicina dalībvalstis to nodrošināt, cita starpā arī publicējot uzņēmumu vērtējuma indeksu dzimumu līdztiesības rādītāju izpildes ziņā, un uzlikt sodu uzņēmumiem, kuri nesasniedz dzimumu līdztiesībai noteiktos mērķrādītājus; |
Grozījums Nr. 20
Rezolūcijas priekšlikums
13.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
13.a akcentē to, ka ir svarīgi nodrošināt vispārēju, labas kvalitātes, pieejamu un cenas ziņā pieņemamu infrastruktūru bērnu aprūpei, lai palielinātu sieviešu nodarbinātību; ir nobažījies, jo kopš 2002. gada tikai 12 dalībvalstis ir sasniegušas Barselonas mērķus — nodrošināt, lai bērnu aprūpes iestādi apmeklētu 33 % bērnu, kas jaunāki par trim gadiem (1. mērķis), un lai izglītības iestādi apmeklētu 90 % bērnu vecumā no 3 gadiem līdz obligātajam skolas vecumam (2. mērķis); aicina dalībvalstis nevilcinoties un pārredzami savos tiesību aktos transponēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem; prasa izveidot aprūpes ekonomikai paredzētu ES sistēmu, kas reglamentētu aprūpes minimuma līmeni vecāka gadagājuma un aprūpējamu cilvēku vajadzībām — līdzīgi, kā tas ir noteikts Barselonas mērķos —, un izstrādāt kvalitātes pamatnostādnes attiecībā uz mājsaimniecības un aprūpes darba profesionalizēšanu; |
Grozījums Nr. 21
Rezolūcijas priekšlikums
14.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
14.a aicina Komisiju panākt, ka Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada process palīdz īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, un tādēļ ļaut dalībvalstīm pietiekami brīvi rīkoties, lai nodrošinātu un saglabātu iespējas finansēt aprūpes pakalpojumus; |
Grozījums Nr. 22
Rezolūcijas priekšlikums
15.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
15.a uzsver — lai gan katra dalībvalsts ir atbildīga par savas pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmas organizēšanu un saturu un par ilgtermiņa aprūpes sniegšanu, sadarbība ES līmenī līdz ar ES finansējuma lietderīgu izmantošanu var veicināt kvalitatīvu aprūpes pakalpojumu veidošanos, jo tādējādi tiek atbalstīti un papildināti pasākumi, kas īstenoti reģionu un valsts līmenī, un tas var arī palīdzēt dalībvalstīm risināt kopīgus problemātiskus jautājumus; |
Grozījums Nr. 23
Rezolūcijas priekšlikums
16.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
16.a ir nobažījies, jo pārāk mazs ir sieviešu īpatsvars zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) disciplīnās izglītības un profesionālās nodarbinātības ziņā, un aicina dalībvalstis cīnīties pret dzimumu stereotipiem un panākt, ka vairāk meiteņu un sieviešu izvēlas STEM izglītību un karjeru, ka viņām izdodas sasniegt vairāk un ka viņu iesaiste ir pastāvīga, un tādējādi mazināt plaisu starp dzimumiem STEM profesiju segmentā; akcentē to, ka sievietēm ir svarīga mūžizglītība, kas dod viņām iespēju pārkvalificēties darba tirgū, kurš nemitīgi mainās; |
Grozījums Nr. 24
Rezolūcijas priekšlikums
17.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
17.a norāda, ka ir svarīgi sekot līdzi tam, cik daudz jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET īpatsvars), vienlaikus sekojot līdzi arī citiem papildu rādītājiem, un uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš jaunām sievietēm un meitenēm, jo jauniešu NEET īpatsvara ziņā atšķirība starp dzimumiem ir būtiska; |
Grozījums Nr. 25
Rezolūcijas priekšlikums
18.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
18.a aicina dalībvalstis nodrošināt augšupēju konverģenci virzībai uz līdztiesīgu un pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un paternitātes atvaļinājumu, ko vecāki nevar nodot viens otram, un tādējādi panākt vairāk dzimumu līdztiesības aprūpes darbā, sekmējot sieviešu un vīriešu vienādu līdzdalību darba tirgū, kā arī neapmaksāta aprūpes un mājsaimniecības darba taisnīgāku sadalījumu un līdz ar to izskaužot atšķirības starp dzimumiem pagaidu un nepilnas slodzes nodarbinātības ziņā; |
Grozījums Nr. 26
Rezolūcijas priekšlikums
19.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
19.a aicina dalībvalstis beigt bloķēt direktīvu par sieviešu pārstāvību uzņēmumu vadībā; |
Grozījums Nr. 27
Rezolūcijas priekšlikums
20.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
20.a aicina dalībvalstis un Komisiju uzlabot pēc dzimuma sadalītu datu vākšanas procesu, jo īpaši par to, kādēļ darba tirgū trūkst dzimumu līdztiesības — piemēram, kā tiek izmantoti dažādi ar aprūpi saistīta atvaļinājuma veidi —, vai salīdzināmu datu vākšanu par tiem dažādajiem iemesliem, kuru dēļ dalībvalstīs veidojas atšķirība starp vīriešu un sieviešu darba samaksu; ir pārliecināts, ka pietiekami periodiski un ar pietiekami lielu paraugu izlasi būtu jāveic apsekojums par laika izmantošanu, lai būtu pieejama informācija par atšķirību starp dzimumiem neapmaksāta aprūpes un mājsaimniecības darba ziņā; tāpēc uzsver, ka ir jāseko līdzi progresam dzimumu līdztiesības jomā un arī tam, kāda laika gaitā ir reformu ietekme; turklāt aicina Komisiju sekot līdzi sieviešu līdzdalībai darba tirgū, to vērtējot pēc nedēļā nostrādāto stundu skaita, līgumu veidiem un finansiālās neatkarības; |
Grozījums Nr. 28
Rezolūcijas priekšlikums
21.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
21.a uzsver, ka dzimumu līdztiesības mērķu īstenošanai svarīgas ir politikas nostādnes, ar ko tiek iezīmēts virziens pārejai uz zaļo ekonomiku un digitālās pārveides procesam; prasa, lai būtu iekļauts sistemātisks ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums un būtu atvēlēts finansējums tieši dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, jo tas ir vajadzīgs, lai īstenotu godīgu un taisnīgu pāreju uz zaļo ekonomiku, kā arī godīgu un taisnīgu digitālās pārveides procesu, kas neatstāj novārtā nevienu un ļauj apkarot jebkāda veida diskrimināciju; mudina dalībvalstis izvēlēties efektīvus finansēšanas modeļus, kas ir pielāgoti situācijai valstī un vietējiem apstākļiem; |
Grozījums Nr. 29
Rezolūcijas priekšlikums
22.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
22.a aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis spēcīgāk akcentēt integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā un panākt abu šo elementu efektīvu izpildi visās politikas jomās un jo īpaši Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada procesā; |
Grozījums Nr. 30
Rezolūcijas priekšlikums
23.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
23.a atgādina, ka Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads un jo īpaši valstu ziņojumi ir svarīgi, lai sekotu līdzi tam, ciktāl dalībvalstīm ir izdevies īstenot IAM, sevišķi 5. IAM un tā 5.4. un 5.5. mērķi; |
Grozījums Nr. 31
Rezolūcijas priekšlikums
24.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
24.a aicina Padomi beigt bloķēt sarunas par horizontālo diskriminācijas aizlieguma direktīvu un nodrošināt, lai sievietēm un citām neaizsargātām grupām būtu garantēta aizsardzība visās sabiedrības dzīves jomās; |
Grozījums Nr. 32
Rezolūcijas priekšlikums
25.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
25.a aicina dalībvalstis ratificēt Stambulas konvenciju par vardarbības izskaušanu pret meitenēm un sievietēm, jo ar dzimumu saistīta vardarbība ir vēl viens šķērslis, kas liedz sievietēm iespēju piedalīties darba tirgū un būt ekonomiski neatkarīgām; |
Grozījums Nr. 33
Rezolūcijas priekšlikums
26.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
26.a aicina dalībvalstis spert konkrētus soļus, vēršoties pret seksuālu uzmākšanos un ar dzimumu saistītu aizskarošu izturēšanos darbinieku pieņemšanas praksē un darbavietās, tādēļ cita starpā nosakot prasības par neatkarīgiem ziņošanas mehānismiem; aicina dalībvalstis risināt problēmu, ko rada aizvien negatīvāka pretreakcija uz sievietēm politikā un plašsaziņas līdzekļos un kas cita starpā izpaužas kā aizskaroša un ļaunprātīga izturēšanās tiešsaistē un darbavietā, jo sievietes tādēļ ir spiestas atkāpties no publiskiem amatiem un minētajos sektoros tiek veicināta sievietei nelabvēlīgas un sievieti izolējošas vides veidošanās; |
Grozījums Nr. 34
Rezolūcijas priekšlikums
27.a punkts (jauns)
|
|
Rezolūcijas priekšlikums |
Grozījums |
|
27.a prasa izstrādāt politikas nostādnes, ar ko tiek atbalstīta sieviešu uzņēmējdarbība, nodrošināts viņām vieglāk pieejams finansējums un uzņēmējdarbības iespējas, piedāvāta individuālām vajadzībām atbilstoša apmācība un veidoti pasākumi darba un privātās dzīves saskaņošanai; |
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
22.1.2020 |
|
|
|
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
20.2.2020 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
32 9 11 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Marc Angel, Gabriele Bischoff, Vilija Blinkevičiūtė, Andrea Bocskor, Milan Brglez, David Casa, Leila Chaibi, Margarita de la Pisa Carrión, Özlem Demirel, Klára Dobrev, Jarosław Duda, Estrella Durá Ferrandis, Rosa Estaràs Ferragut, Loucas Fourlas, Cindy Franssen, Heléne Fritzon, Helmut Geuking, Elisabetta Gualmini, Alicia Homs Ginel, France Jamet, Agnes Jongerius, Radan Kanev, Ádám Kósa, Stelios Kympouropoulos, Katrin Langensiepen, Miriam Lexmann, Elena Lizzi, Radka Maxová, Sandra Pereira, Dragoş Pîslaru, Manuel Pizarro, Dennis Radtke, Elżbieta Rafalska, Guido Reil, Daniela Rondinelli, Mounir Satouri, Monica Semedo, Beata Szydło, Eugen Tomac, Romana Tomc, Marianne Vind, Stefania Zambelli, Tatjana Ždanoka |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Atidzhe Alieva-Veli, Stéphane Bijoux, José Gusmão, Joanna Kopcińska, Jeroen Lenaers, Lukas Mandl, Kim Van Sparrentak, Marie-Pierre Vedrenne |
|||
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Thierry Mariani |
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
32 |
+ |
PPE |
David Casa, Jarosław Duda, Rosa Estaràs Ferragut, Loucas Fourlas, Cindy Franssen, Radan Kanev, Stelios Kympouropoulos, Miriam Lexmann, Dennis Radtke, Eugen Tomac, Romana Tomc |
RENEW |
Stéphane Bijoux, Radka Maxová, Dragoş Pîslaru, Monica Semedo, Marie-Pierre Vedrenne |
S&D |
Marc Angel, Gabriele Bischoff, Vilija Blinkevičiūtė, Milan Brglez, Klára Dobrev, Estrella Durá Ferrandis, Heléne Fritzon, Elisabetta Gualmini, Alicia Homs Ginel, Agnes Jongerius, Manuel Pizarro, Marianne Vind |
VERTS/ALE |
Katrin Langensiepen, Mounir Satouri, Kim Van Sparrentak, Tatjana Ždanoka |
9 |
- |
GUE/NGL |
Leila Chaibi, Özlem Demirel, Sandra Pereira |
ID |
France Jamet, Elena Lizzi, Thierry Mariani, Guido Reil, Stefania Zambelli |
NI |
Daniela Rondinelli |
11 |
0 |
ECR |
Margarita de la Pisa Carrión, Helmut Geuking, Joanna Kopcińska, Elżbieta Rafalska, Beata Szydło |
GUE/NGL |
José Gusmão |
PPE |
Andrea Bocskor, Ádám Kósa, Jeroen Lenaers, Lukas Mandl |
RENEW |
Atidzhe Alieva-Veli |
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
- [1] OV L 185, 11.7.2019., 44. lpp.
- [2] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0033.
- [3] Pieņemtie teksti P8_TA(2019)0202.
- [4] OV C 242, 10.7.2018., 24. lpp.
- [5] OV C 400, 26.11.2019., 9. lpp.
- [6] OV C 356, 4.10.2018., 89. lpp.
- [7] OV C 346, 27.9.2018., 156. lpp.
- [8] OV C 346, 27.9.2018., 171. lpp.
- [9] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0485.
- [10] OV C 337, 20.9.2018., 135. lpp.
- [11] OV C 76, 28.2.2018., 93. lpp.
- [12] OV C 440, 6.12.2018., 37. lpp.
- [13] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0464.
- [14] OV C 387, 15.11.2019., 1. lpp.
- [15] OV C 35, 31.1.2018., 157. lpp.
- [16] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0325.
- [17] OV C 366, 27.10.2017., 117. lpp.
- [18] OV C 217, 10.7.2014., 2. lpp.
- [19] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0484.
- [20] OV L 150, 14.6.2018., 93. lpp.
- [21] OV L 150, 14.6.2018., 100. lpp.
- [22] OV L 150, 14.6.2018., 109. lpp.
- [23] OV L 150, 14.6.2018., 141. lpp.
- [24] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.
- [25] CRPD 2. pantā noteikts, ka ““saprātīgs pielāgojums” nozīmē vajadzīgās un atbilstošās izmaiņas un korekcijas — ja tās konkrētā gadījumā ir nepieciešamas un neuzliek nesamērīgu vai nepamatotu slogu —, lai nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem var izmantot vai īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības.” (https://www.ohchr.org/EN/HRBodies/CRPD/Pages/ConventionRightsPersonsWithDisabilities.aspx); Nodarbinātības vienlīdzības direktīvas 5. pantā ir noteikts, ka, “lai garantētu vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu pret invalīdiem, nodrošina saprātīgu darba vietas izveidošanu. Tas nozīmē, ka darba devēji, ja tas vajadzīgs konkrētā gadījumā, veic atbilstīgus pasākumus, lai invalīds varētu dabūt darbu, strādāt vai tikt paaugstināts amatā, vai iegūt profesionālo izglītību, ja vien šādi pasākumi neuzliek neproporcionālu slogu darba devējam. Šis slogs nav neproporcionāls, ja to pietiekami izlīdzina ar pasākumiem, kas pastāv attiecīgās dalībvalsts invaliditātes politikā.”(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32000L0078&from=LV); Komisijas tīmekļa vietnē ir norādīts, ka “saprātīgi pielāgojumi ir jebkādas darba pienākumu vai vides izmaiņas, kas ir nepieciešamas, lai persona ar invaliditāti varētu pieteikties darbā, to veikt, tajā progresēt vai piedalīties mācībās.” (https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1473&langId=lv).