IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku par to, lai tiktu pagarināts darbības termiņš protokolam, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku, un kura darbības termiņš beidzas 2019. gada 15. novembrī

27.4.2020 - (12928/2019 – C9-0175/2019 – 2019/0210(NLE)) - ***

Zivsaimniecības komiteja
Referente: Clara Aguilera

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku par to, lai tiktu pagarināts darbības termiņš protokolam, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku, un kura darbības termiņš beidzas 2019. gada 15. novembrī

(12928/2019 – C9-0175/2019 – 2019/0210(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (12928/2019),

– ņemot vērā Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku par to, lai tiktu pagarināts darbības termiņš protokolam, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku, un kura darbības termiņš beidzas 2019. gada 15. novembrī (12927/2019),

– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C9-0175/2019),

– ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

– ņemot vērā Budžeta komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu (A9‑0088/2020),

1. sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Mauritānijas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.

 

PASKAIDROJUMS

Vispārīga informācija:

 

Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē (ZPN) ar Mauritāniju ir paredzētas ievērojamas zvejas iespējas ES flotei attiecībā uz bentiskajām un pelaģiskajām sugām, kā arī tunzivīm un tālu migrējošām zivju sugām. ES ir izveidojusi divpusēju ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN) tīklu Atlantijas okeānā pie Rietumāfrikas krastiem, proti, ar Maroku, Senegālu, Gambiju, Gvineju-Bisavu, Libēriju un Kotdivuāru.

 

Komisija 2018.–2019. gadā veica ex-post novērtējumu par spēkā esošo ar Mauritāniju noslēgto ZPN protokolu, kā arī ex-ante novērtējumu par iespējamu protokola atjaunošanu, kurā secināja, ka ES zivsaimniecības nozare ir cieši ieinteresēta zvejā pie Mauritānijas krastiem un ka šā protokola atjaunošana palīdzētu stiprināt uzraudzību, kontroli un pārraudzību un palīdzētu uzlabot zvejniecības pārvaldību reģionā. ES uzskata, ka ir svarīgi saglabāt instrumentu, kurš ļauj apakšreģionālā līmenī īstenot padziļinātu nozarisku sadarbību ar nozīmīgu okeāna pārvaldības dalībnieku, kura jurisdikcijā atrodas plaši zvejas apgabali.

 

Padome 2019. gada 8. jūlijā pieņēma lēmumu, ar kuru Eiropas Komisiju pilnvaro sākt sarunas par to, lai atjaunotu ZPN starp ES un Mauritānijas Islāma Republiku un tā īstenošanas protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu un kura darbības termiņš beidzās 2019. gada 15. novembrī.

 

Minētais pilnvarojums paredz, ka gadījumā, ja sarunas par jaunu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN) un tā protokolu starp Savienību un Mauritāniju turpinātos ilgāk nekā paredzēts, un lai izvairītos no ilgstoša zvejas darbību pārtraukuma, Komisijai vajadzētu būt iespējai vienoties ar Mauritāniju par pašreizējā protokola pagarināšanu par vienu gadu, vienlaikus turpinot censties panākt vienošanos par pilnvarojumā noteiktajiem mērķiem atbilstošu jaunu IZPN un jaunu protokolu.

 

Ņemot vērā šo sarunu sarežģītību, abas puses patiešām vienojās pagarināt pašreizējo protokolu uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Puses šo pagarinājumu noteica ar nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, kas tika parafēts Briselē 2019. gada 4. septembrī. Šis pagarinājums ļāva izvairīties no tā, ka ES kuģiem būtu jāpārtrauc zvejas darbības pēc minētā protokola termiņa beigām 2019. gada novembrī. Tas ir spēkā ne ilgāk kā vienu gadu. Tagad Eiropas Parlamentam ir jāpieņem lēmums par šā pagarinājuma apstiprināšanu.

 

Protokolā tiek atļautas zvejas iespējas šādās kategorijās:

 

* vēžveidīgo (izņemot langustus un krabjus) zvejas kuģi: 5000 t un 25 kuģi;

* melnā heka zvejas traleri (izņemot saldētājtralerus) un kuģi zvejai ar grunts āķu jedām: 6000 t un 6 kuģi;

- saldētājtaleri, kas specializētajā zvejā iegūst melno [Senegālas] heku (melnais heks): 3500 tonnas, parastais kalmārs: 1450 tonnas, sēpija: 600 tonnas;

* bentisko sugu (izņemot melno heku) zvejas kuģi, kas nezvejo ar trali: 3000 t un 6 kuģi;

* tunzivju seineri: 12 500 t (atsauces daudzums) un 25 kuģi;

* tunzivju zvejai ar makšķerēm paredzētiem kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām; 7500 t (atsauces daudzums) un 15 kuģi;

* pelaģiskās zvejas saldētājtraleri: 225 000 t (ar maksimāli atļauto 10 % pārsniegumu) un 19 kuģi;

* pelaģiskās zvejas kuģi, kas nav saldētājkuģi: 15 000 t (šajā kategorijā izmantoto daudzumu atvelk no 6. kategorijai paredzētā daudzuma, ja  to izmanto) un 2 kuģi.

 

Finansiālais atbalsts

 

Gada finansiālais ieguldījums laikposmam, kas nepārsniedz vienu gadu un attiecas uz pagarinājumu, ir 61 625 000 EUR, un tas pamatojas uz:

 

a) ikgadējā summa, kura attiecībā uz protokolā paredzētajām kategorijām maksājama par piekļuvi zvejas resursiem, ir 57 500 000 EUR/gadā;

b) ikgadējais atbalsts Mauritānijas zivsaimniecības nozares politikas attīstībai ir 4 125 000 EUR, lai palīdzētu sasniegt Mauritānijas valsts politikas mērķus attiecībā uz kontinentālo un jūras zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

 

Referentes nostāja

 

Zivsaimniecības nolīgums ar Mauritāniju ir vissvarīgākais no zivsaimniecības nolīgumiem ar trešām valstīm, ko ES pašlaik ir noslēgusi. Kopš pirmā nolīguma parakstīšanas ir pagājuši vairāk nekā 30 gadu, un tagad šajā zonā ir atļauts zvejot ne vairāk kā 58 kuģiem, kas nāk no Spānijas, Itālijas, Portugāles, Nīderlandes, Lietuvas, Latvijas, Polijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Īrijas un Francijas.

 

Referente atzīst, ka ir labi saglabāt iespēju pagarināt pašreizējo protokolu, jo sarunas ar Mauritāniju vienmēr ir bijušas ļoti sarežģītas, un, iespējams, arī turpmāk tas būs šķērslis šā nolīguma atjaunošanai. Tomēr, atzīstot, ka tas būtu veiksmīgs darbības virziens, tā brīdina abas puses, ka šim noteikumam nevajadzētu būt par iemeslu sarunu nevajadzīgai pagarināšanai.

 

Referente atzinīgi vērtē to, ka pašreizējā protokolā ir paplašināta pārredzamība, jo ir iekļauts noteikums, saskaņā ar kuru Mauritānijai ir jāpublisko visi nolīgumi, kas ļauj ārvalstu kuģiem piekļūt tās teritoriālajiem ūdeņiem. Referente uzskata, ka šis modelis būtu jāievēro visos nolīgumos, ko Eiropas Savienība noslēdz ar trešām valstīm, un mudina Eiropas Komisiju nodrošināt lielāku pārredzamību visās ES divpusējās sarunās zivsaimniecības jomā.

 

Šajā sakarībā aicina Komisiju palīdzēt Mauritānijai uzlabot tās noslēgto privāto nolīgumu izmantošanas pārvaldību un kontroli, jo īpaši attiecībā uz nolīgumiem, kas varētu būt saistīti ar resursu iespējamu ļaunprātīgu pārmērīgu izmantošanu un kas pārkāpj Mauritānijas darba ņēmēju tiesības vai arī atļaut nelegālu, neregulētu un nereģistrētu zveju, kā to ir ziņojušas NVO, kuras darbojas šajās zvejas vietās. Ir jāattīsta šīs valsts spēja vest sarunas par šādiem nolīgumiem, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti tādi paši nosacījumi, kādi attiecas uz ES kuģiem, un ka resursi patiešām tiek izmantoti ilgtspējīgi. Mauritānijas mazapjoma zvejas flotei jāsaglabā preferenciāla piekļuve tās resursiem un tai jāspēj garantēt šā reģiona nodrošinātību ar pārtiku. Pašreizējā protokolā ir palielināts šai nozarei paredzētais atbalsts salīdzinājumā ar iepriekšējo protokolu, lai stiprinātu Eiropas atbalstu nozares jaunajai stratēģijai, kuras mērķis ir nodrošināt zvejas darbību ilgtspējīgu attīstību šajā valstī.

 

Referente mudina Komisiju pastiprināt atbalstu vietējai Mauritānijas zivsaimniecībai, tādējādi apliecinot Eiropas Savienības apņemšanos sekmēt flotes attīstību valstīs, ar kurām tā ir noslēgusi nolīgumus, kā arī vēlmi eksportēt vides, ekonomikas un sociālās ilgtspējības modeli, ko tā ievēro savā zivsaimniecības politikā.

 

Turklāt tā atzīst Mauritānijas centienus uzlabot situāciju, paredzot alternatīvu izkraušanas procedūru gadījumā, ja atkārtojas iepriekšējos mēnešos autotransporta nozarē novērotie pārtraukumi. ES kuģu īpašnieki cieta lielus zaudējumus, kad tika bloķēta autotransporta satiksme, ko izraisīja konflikts uz robežas starp Mauritāniju un Maroku. Referente mudina Komisiju nodrošināt, ka jaunajā protokolā, par kuru tā pašlaik ved sarunas, ir paredzēta iespēja veikt izkraušanu ostās ārpus Mauritānijas, lai nepieļautu šādas neveiksmīgas situācijas.

 

Referente aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek saglabāti pašreizējā protokolā iekļautie uzlabojumi, piemēram, atcelti Kopienas flotei noteiktie ierobežojumi, kā rezultātā vāji tiek izmantotas nozvejas iespējas pēc tam, kad no Eiropas flotes tika svītroti tradicionālās galvkāju zvejas kuģi. Ir jāuzsver arī noteikumi, kuros tiek noteiktas un pielāgotas zvejas zonas gliemju un vēžveidīgo zvejas flotei un mazo pelaģisko sugu traleriem, jo šie noteikumi ir būtiski, lai uzlabotu līdzāspastāvēšanu ar Mauritānijas flotes kuģiem un nodrošinātu, ka zvejas iespējas melnā heka traleriem un kuģiem zvejai ar grunts āķu jedām atbilst labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un atzinumiem.

 

Īpaši jāņem vērā tas, ka nav mainīti noteikumi par to, kā aprēķināt Mauritānijas personāla daudzumu, kādam ir jābūt obligāti izvietotam uz Eiropas kuģu klāja. Referente lūdz Komisijai saglabāt 60 % īpatsvaru un šajos aprēķinos arī turpmāk neiekļaut štata vietas, kas paredzētas iekārtas apkalpojošam personālam, un tādējādi atrisinot ar Mauritānijas jūrnieku kvalifikācijas līmeni saistītās problēmas.

 

Ar šo protokolu tiek arī uzlaboti nosacījumi kuģiem, kas zvejo tālu migrējošas sugas un kas tagad var zvejot saskaņā ar noteikumiem, kuri līdzināsies citām trešām valstīm piemērotiem noteikumiem, pieskaņojot noteikumus par kontroles pasākumiem un piekļuvi noteikumiem, kas ir paredzēti atlikušajos tunzivs zvejas nolīgumos. Referente mudina Komisiju saglabāt šo uzlabojumu jaunajā protokolā.

 

Referente arī vēlas uzsvērt, cik svarīgs ir noteikums, saskaņā ar kuru Eiropas kuģiem 2 % no pelaģisko sugu nozvejas ir jāatvēl grūtībās nonākušiem cilvēkiem. Šie ziedojumi būtu jāsaglabā arī nākamajā ar Mauritāniju parakstītajā protokolā.

 

Referente uzsver, ka ir jāuzlabo protokolā, jo īpaši tā 1. pantā, iekļautie noteikumi, lai uzlabotu savstarpējo uzticēšanos un novērstu Eiropas flotes diskriminēšanu salīdzinājumā ar ārvalstu flotēm, kas būtu panākams, nosakot ārvalstu flotēm tādus pašus saglabāšanas noteikumus, kādi tiek piemēroti ES flotei. Lai panāktu lielāku pārredzamību, Mauritānija jāapņemas publiskot visas publiskas un privātas vienošanās ar trešām valstīm, kā arī jāpiešķir Eiropas kuģiem preferenciāla piekļuve savas zvejas pārpalikumam.

 

Attiecībā uz zvejas apgabaliem referente aicina Komisiju īstenot mazo pelaģisko sugu pārvaldību reģionālā līmenī, kā ieteikusi FAO Darba grupa Ziemeļrietumu Āfrikas mazo pelaģisko zivju sugu jautājumos, jo Mauritānija šos krājumus dala ar Maroku, Gambiju un Senegālu. Ir jāizveido kopīgas pētniecības programmas, un Komisijai būtu jānodrošina, ka zinātniskās komitejas tiekas vienā laikā vai ar dažu dienu intervālu, lai sagatavotu jauno protokolu un to īstenotu.

 

Referente mudina Komisiju nodrošināt, ka jaunajā protokolā tiek saglabāts panāktais līdzsvars attiecībā uz zvejas iespējām saistībā ar finansiālo ieguldījumu. Ir svarīgi nolīgumā ar Mauritāniju saglabāt izmaksu un ieguvumu attiecību, kuru ir sekmējušas arī tehniskajos pasākumos veiktās izmaiņas.

 

 

BUDŽETA KOMITEJAS ATZINUMS (18.2.2020)

Zivsaimniecības komitejai

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku par to, lai tiktu pagarināts darbības termiņš protokolam, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku, un kura darbības termiņš beidzas 2019. gada 15. novembrī

(12928/2019 – C9-0175/2019 – 2019/0210(NLE))

Atzinuma sagatavotājs: Francisco Guerreiro

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

Pašreizējais Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku (turpmāk “partnerattiecību nolīgums”) tika pieņemts 2006. gada 30. novembrī[1].

Protokola mērķis ir piešķirt zvejas iespējas Eiropas Savienības kuģiem Mauritānijas ūdeņos, ņemot vērā pieejamos zinātniskos novērtējumus, it īpaši no Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF), un ievērojot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) zinātniskos atzinumus un ieteikumus, kā arī saskaņā ar pieejamo pārpalikumu. Mērķis turklāt ir pastiprināt Eiropas Savienības un Mauritānijas Islāma Republikas sadarbību, lai izveidotu tādas partnerattiecības, kurās abu pušu interesēs ir izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Mauritānijas Islāma Republikas zvejas zonā.

 

Jaunāko protokolu[2], ar kuru nosaka partnerattiecību nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, sāka piemērot 2015. gada 16. novembrī, un tā termiņš beidzās 2019. gada 15. novembrī. Šis protokols divreiz tika grozīts (ar Komisijas Lēmumu (ES) 2017/451[3] un Komisijas Lēmumu (ES) 2017/1373[4]).

 

Gaidot, kad tiks pabeigtas sarunas par partnerattiecību nolīguma un tā protokola atjaunošanu, Komisija ar Padomes atļauju Eiropas Savienības vārdā ir risinājusi sarunas ar Mauritānijas Islāma Republiku par nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā attiecībā uz partnerattiecību nolīguma protokola termiņa pagarinājumu uz vienu gadu. Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā tika parakstīts 2019. gada 13. novembrī.

Vēstuļu apmaiņas mērķis ir ļaut Eiropas Savienībai un Mauritānijas Islāma Republikai sadarboties arī turpmāk, lai veicinātu ilgtspējīgas zivsaimniecības politiku, zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Mauritānijas ūdeņos un ļautu ES kuģiem veikt zvejas darbības minētajos ūdeņos.

Protokola pēdējā darbības gadā piemērojamā režīma termiņš tiks pagarināts ar tiem pašiem nosacījumiem uz periodu, kas nepārsniedz vienu gadu.

Gada finansiālais ieguldījums laikposmam, kas nepārsniedz vienu gadu un attiecas uz pagarinājumu, ir 61 625 000 EUR, un tas pamatojas uz:

(a)  summu, kura attiecībā uz protokolā paredzētajām kategorijām maksājama par piekļuvi zvejas resursiem un kuras apjoms visā protokola darbības termiņa pagarinājuma laikā ir 57 500 000 EUR/gadā[5];

(b)  ikgadēju 4 125 000 EUR lielu atbalstu Mauritānijas Islāma Republikas zivsaimniecības nozares politikas veidošanai. Šis atbalsts visā protokola piemērošanas laikā ir saskaņā ar valsts politikas mērķiem par ilgtspējīgu kontinentālā šelfa un jūras zvejas resursu pārvaldību.

 

Ar vēstuļu apmaiņu termiņa pagarināšanai arī nosaka proporcionāla samazinājuma klauzulu gadījumam, ja, sarunām par partnerattiecību nolīguma un tā protokola atjaunošanu noslēdzoties, tie tiktu parakstīti un kļūtu piemērojami pirms vēstuļu apmaiņā noteiktā gada termiņa pagarinājuma beigām.

******

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ieteikt sniegt piekrišanu Padomes lēmuma projektam par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku par to, lai tiktu pagarināts darbības termiņš protokolam, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku, un kura darbības termiņš beidzas 2019. gada 15. novembrī.

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku par to, lai tiktu pagarināts darbības termiņš protokolam, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku, un kura darbības termiņš beidzas 2019. gada 15. novembrī
Atsauces	12928/2019 – C9-0175/2019 – 2019/0210(NLE)
Atbildīgā komiteja	PECH
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 25.11.2019
Atzinumu sagatavoja  Iecelšanas datums	Francisco Guerreiro 6.11.2019
Izskatīšana komitejā	22.1.2020
Pieņemšanas datums	17.2.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	26 3 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Rasmus Andresen, Anna Bonfrisco, Olivier Chastel, Lefteris Christoforou, David Cormand, Paolo De Castro, Eider Gardiazabal Rubial, Alexandra Geese, Valerie Hayer, Monika Hohlmeier, Moritz Körner, Janusz Lewandowski, Margarida Marques, Silvia Modig, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Karlo Ressler, Bogdan Rzońca, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Nils Ušakovs, Angelika Winzig
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Erik Bergkvist, Damian Boeselager, Jens Geier, Fabienne Keller, Aušra Maldeikienė
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Delara Burkhardt, Nicolaus Fest, Herve Juvin

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

26	+
ECR	Bogdan Rzońca
PPE	Lefteris Christoforou, Monika Hohlmeier, Janusz Lewandowski, Aušra Maldeikienė, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Karlo Ressler, Angelika Winzig
RENEW	Olivier Chastel, Valerie Hayer, Fabienne Keller, Moritz Körner, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds
S&D	Erik Bergkvist, Delara Burkhardt, Paolo De Castro, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Margarida Marques, Nils Ušakovs
VERTS/ALE	Rasmus Andresen, Damian Boeselager, David Cormand, Alexandra Geese

 

3	-
GUE/NGL	Silvia Modig
ID	Anna Bonfrisco, Herve Juvin

 

1	0
ID	Nicolaus Fest

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku par to, lai tiktu pagarināts darbības termiņš protokolam, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku, un kura darbības termiņš beidzas 2019. gada 15. novembrī
Atsauces	12928/2019 – C9-0175/2019 – 2019/0210(NLE)
Apspriešanās/piekrišanas pieprasījuma datums	15.11.2019
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PECH 25.11.2019
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 25.11.2019	BUDG 25.11.2019
Atzinumu nesniedza  Lēmuma datums	DEVE 6.11.2019
Referenti  Iecelšanas datums	Clara Aguilera 18.12.2019
Izskatīšana komitejā	12.11.2019	19.2.2020
Pieņemšanas datums	23.4.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 3 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Clara Aguilera, Pietro Bartolo, François-Xavier Bellamy, Izaskun Bilbao Barandica, Isabel Carvalhais, Rosanna Conte, Rosa D’Amato, Fredrick Federley, Giuseppe Ferrandino, Søren Gade, Francisco Guerreiro, Anja Hazekamp, Niclas Herbst, France Jamet, Pierre Karleskind, Predrag Fred Matić, Francisco José Millán Mon, Cláudia Monteiro de Aguiar, Grace O’Sullivan, Caroline Roose, Bert-Jan Ruissen, Annie Schreijer-Pierik, Peter van Dalen, Theodoros Zagorakis
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ivo Hristov, Petros Kokkalis, Elżbieta Rafalska, Annalisa Tardino
Iesniegšanas datums	27.4.2020

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

23	+
ECR	Elżbieta Rafalska, Bert‑Jan Ruissen
GUE/NLE	Petros Kokkalis
PPE	François‑Xavier Bellamy, Niclas Herbst, Francisco José Millán Mon, Cláudia Monteiro de Aguiar, Annie Schreijer‑Pierik, Peter van Dalen, Theodoros Zagorakis
Renew	Izaskun Bilbao Barandica, Fredrick Federley, Søren Gade, Pierre Karleskind
S-D	Clara Aguilera, Pietro Bartolo, Isabel Carvalhais, Giuseppe Ferrandino, Ivo Hristov, Predrag Fred Matić
Verts/ALE	Francisco Guerreiro, Grace O'Sullivan, Caroline Roose

 

3	-
GUE/NGL	Anja Hazekamp
ID	France Jamet
NI	Rosa D'Amato

 

2	0
ID	Rosanna Conte, Annalisa Tardino

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

• [1] OV L 343, 8.12.2006., 1. lpp.
• [2] OV L 315, 1.12.2015., 3. lpp.
• [3] OV L 69, 15.3.2017., 34. lpp.
• [4] OV L 193, 25.7.2017., 4. lpp.
• [5] Ar Komisijas Lēmumu (ES) 2017/451 (2017. gada 14. marts) Eiropas Savienības vārdā tika apstiprināti vairāki protokola grozījumi, jo īpaši ar kuriem ieviesa jaunu zvejas kategoriju (saldētājtraleri, kas zvejo melno heku) un šai jaunajai kategorijai piemērojamos zvejas nosacījumus un palielināja finansiālo ieguldījumu par kuģu piekļuvi. Šīs izmaiņas tika norādītas Apvienotās komitejas 2016. gada 15. un 16. novembra sanāksmes protokola 5. pielikumā.