Ziņojums - A9-0093/2020Ziņojums
A9-0093/2020

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas zvejas kapacitātes limitu ieviešanu un ar Baltijas jūru saistītu datu vākšanu un kontroles pasākumiem groza Regulu (ES) 2016/1139 un attiecībā uz zvejas darbību izbeigšanu Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu zvejojošās flotēs groza Regulu (ES) Nr. 508/2014

28.4.2020 - (COM(2019)0564 – C9-0161/2019 – 2019/0246(COD)) - ***I

Zivsaimniecības komiteja
Referents: Niclas Herbst


Procedūra : 2019/0246(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A9-0093/2020
Iesniegtie teksti :
A9-0093/2020
Debates :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas zvejas kapacitātes limitu ieviešanu un ar Baltijas jūru saistītu datu vākšanu un kontroles pasākumiem groza Regulu (ES) 2016/1139 un attiecībā uz zvejas darbību izbeigšanu Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu zvejojošās flotēs groza Regulu (ES) Nr. 508/2014

(COM(2019)0564 – C9-0161/2019 – 2019/0246(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2019)0564),

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0161/2019),

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

 ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 23. janvāra atzinumu[1],

 ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

 ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A9-0093/2020),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

 

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

Virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas zvejas kapacitātes limitu ieviešanu un ar Baltijas jūru saistītu datu vākšanu un kontroles pasākumiem groza Regulu (ES) 2016/1139 un attiecībā uz zvejas darbību izbeigšanu Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu zvejojošās flotēs groza Regulu (ES) Nr. 508/2014

ar kuru attiecībā uz kapacitātes samazināšanu Baltijas jūrā groza Regulu (ES) 2016/1139 un attiecībā uz zvejas darbību izbeigšanu Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu, Baltijas jūras rietumdaļas mencu un Baltijas jūras rietumdaļas reņģi zvejojošās flotēs groza Regulu (ES) Nr. 508/2014

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Lai nodrošinātu, ka zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu ir minimāla, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/11393 3. panta 3. punkts ietver apņemšanos zvejniecību pārvaldībā īstenot ekosistēmisku pieeju. Plānam jābūt saskaņotam ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši ar mērķi līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli, kas prasīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK4 1. panta 1. punktā.

(1) Lai nodrošinātu, ka zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu ir minimāla, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/11393 3. panta 3. punkts ietver apņemšanos zvejniecību pārvaldībā īstenot ekosistēmisku pieeju. Plānam jābūt saskaņotam ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši ar mērķi līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli, kas prasīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK4 1. panta 1. punktā. Ir būtiski, lai plāns palīdzētu nodrošināt veselīgu krājumu, kas pēc tam ir saistīts ar ilgtspējīgu zveju.

_________________

_________________

3 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.).

3 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.).

4 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

4 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

 

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a) Šo lielo barības vielu ienesi cita starpā izraisa tas, ka nepietiekami tiek īstenotas direktīvas, piemēram, Padomes Direktīva 91/676/EEK1a un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK1b.

 

______________________

 

1a Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.).

 

1b Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

 

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas (Gadus morhua) stāvokļa pasliktināšanās ir saistīta ar šo realitāti. ICES ieskatā krājuma biomasa ir maza un neilgtspējīga un tam par iemeslu ir krājuma aizvien sliktāka papildināšanās, vidiskie faktori un ekosistēmas izmaiņas, kuru ietekmes apvienojumā dabiskā mirstība ir augsta (trīskārt lielāka nekā zvejas izraisītā) un zvejas izraisīta zivju mirstība, ņemot vērā krājuma stāvokli, ir pārmērīga. Komerciālu lielumu sasniegušu mencu biomasa patlaban ir mazākā, kāda reģistrēta kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem. Turklāt ICES lēš, ka pat tad, ja zveja nenotiktu vispār, nārsta bara biomasa vidējā termiņā (līdz 2024. gadam) saglabātos mazāka par ilgtspējības references rādītāju. Tāpēc ICES savā ieteikumā par 2020. gadu ir ieteikusi nulles apjoma nozvejas no šā krājuma.

(3)  Baltijas jūras krājuma mencas (Gadus morhua) stāvokļa pasliktināšanās ir saistīta ar šo realitāti. ICES ieskatā krājumu biomasa ir maza un neilgtspējīga un tam par iemeslu ir krājumu aizvien sliktāka papildināšanās, vidiskie faktori, zemā medījuma sugu pieejamība un ekosistēmas izmaiņas (piemēram, skābekļa piesātinājuma samazināšanās, sasilšana vai piesārņojums), kuru ietekmes apvienojumā dabiskā mirstība ir augsta (trīskārt lielāka nekā zvejas izraisītā) un zvejas izraisīta zivju mirstība, ņemot vērā krājumu stāvokli, ir pārmērīga. Komerciālu lielumu sasniegušu mencu biomasa patlaban ir mazākā, kāda reģistrēta kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem. Turklāt ICES lēš, ka pat tad, ja zveja nenotiktu vispār, Baltijas jūras austrumdaļas mencas nārsta bara biomasa vidējā termiņā (līdz 2024. gadam) saglabātos mazāka par ilgtspējības references rādītāju, un tāpēc savā ieteikumā par 2020. gadu ir ieteikusi nulles apjoma nozvejas no šā krājuma.

 

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Zvejniecības pārvaldībā Baltijas jūrā arī pastāv disbalanss starp aktīviem flotes segmentiem un pieejamajām zvejas iespējām, kā izklāstīts Komisijas 2019. gada 7. jūnija paziņojumā par kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanas stāvokli un apspriešanos par zvejas iespējām 2020. gadam.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Pamatojoties uz Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājuma novērtējumu, Komisija ir pieņēmusi Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/12485 ar kuru līdz 2019. gada 31. decembrim aizliedz zvejot mencu ICES 24.–26. apakšrajonā.

(5) Pamatojoties uz Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājuma novērtējumu, Komisija ir pieņēmusi Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/12485, ar kuru līdz 2019. gada 31. decembrim aizliedz zvejot mencu ICES 24.–26. apakšrajonā. Šis aizliegums ir būtiski ietekmējis Baltijas jūras austrumu reģionu, jo īpaši mazapjoma nerūpnieciskās zvejas nozari. Aizliegums ir ietekmējis arī Baltijas jūras rietumdaļas zvejniecību.

__________________

__________________

5 Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1248 (2019. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka pasākumus ar mērķi samazināt nopietnu apdraudējumu mencas (Gadus morhua) Baltijas jūras austrumdaļas krājuma saglabāšanai (OV L 195, 23.7.2019., 2. lpp).

5 Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1248 (2019. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka pasākumus ar mērķi samazināt nopietnu apdraudējumu mencas (Gadus morhua) Baltijas jūras austrumdaļas krājuma saglabāšanai (OV L 195, 23.7.2019., 2. lpp).

 

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a) Baltijas jūras austrumdaļas mencu zvejo arī zvejnieki no trešām valstīm, kas arī ietekmē šīs sugas krājumu.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) 2019. gada 15. oktobrī Padomē tika panākta politiska vienošanās par 2020. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā. Šī vienošanās paredz nepieciešamu, taču bezprecedenta soli – Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas 2020. gada zvejas iespējas salīdzinājumā ar 2019. gadu samazināt par 92 %, un šādi iegūto KPN atļaut apgūt tikai piezvejā. Tāpēc specializētā zveja no minētā krājuma vairs nebūs atļauta. ICES 24. apakšrajonā sastopama pārsvarā Baltijas jūras austrumdaļas krājuma menca, un tāpēc arī Baltijas jūras rietumdaļas krājuma KPN apguve 24. apakšrajonā ir atkarīga no gūtajām Baltijas jūras austrumdaļas krājuma piezvejām.

(6) 2019. gada 15. oktobrī Padomē tika panākta politiska vienošanās par 2020. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā. Šī vienošanās paredz nepieciešamu, taču bezprecedenta soli – Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas 2020. gada zvejas iespējas salīdzinājumā ar 2019. gadu samazināt par 92 %, un šādi iegūto KPN atļaut apgūt tikai piezvejā. Tāpēc specializētā zveja no minētā krājuma vairs nebūs atļauta. Vienmēr ir jābūt iespējai īstenot zvejas darbības, ko veic zinātniskās izpētes nolūkā, lai varētu sekot krājumu biomasas tendencēm. ICES 24. apakšrajonā sastopama pārsvarā Baltijas jūras austrumdaļas krājuma menca, un tāpēc arī Baltijas jūras rietumdaļas krājuma KPN apguve 24. apakšrajonā ir atkarīga no gūtajām Baltijas jūras austrumdaļas krājuma piezvejām.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Zvejas flotēm, kas līdz šim bijušas atkarīgas no Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas nozvejām, nav iespējas apzvejot alternatīvus krājumus. Aplēsts, ka Baltijas jūras austrumdaļas krājuma zvejniecības slēgšanas radīto ekonomisko zaudējumu kompensēšanai būtu papildus jānozvejo aptuveni 20 000 tonnu citu sugu zivju. Tomēr Padome ir vienojusies krasi samazināt arī citu krājumu nozvejas: Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģei par 65 %, Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencai par 60 %, jūras zeltplekstei par 32 %, Botnijas līča krājuma reņģei par 27 % un brētliņai par 22 %.

(7) Zvejas flotēm, kas līdz šim bijušas atkarīgas no Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas nozvejām, nav iespējas apzvejot alternatīvus krājumus. Aplēsts, ka Baltijas jūras austrumdaļas krājuma zvejniecības slēgšanas radīto ekonomisko zaudējumu kompensēšanai būtu papildus jānozvejo aptuveni 20 000 tonnu citu sugu zivju. Tomēr Padome ir vienojusies krasi samazināt arī citu krājumu nozvejas: Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģei par 65 %, Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencai par 60 %, jūras zeltplekstei par 32 %, Botnijas līča krājuma reņģei par 27 % un brētliņai par 22 %. Baltijas jūras rietumdaļas reņģes KPN trešo gadu pēc kārtas tika ievērojami samazināta. Ievērojami tika samazināta arī Baltijas jūras rietumdaļas mencas KPN. Tāpēc Baltijas jūras rietumdaļas mencai un Baltijas jūras rietumdaļas reņģei piemēro samazinājumus, kas ir līdzīgi tiem, kurus piemēro Baltijas jūras austrumdaļas mencai.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Komisijas veiktā analīze liecina, ka flotes segmenti, kuru atkarība no Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas nozvejām ir vislielākā, aptver vairāk nekā 300 kuģu; galvenokārt tie ir traleri un zvejai ar tīkliem aprīkoti kuģi no Lietuvas, Latvijas un Polijas un – mazākā mērā – no Dānijas. Šo flotes segmentu sociālekonomiskā nozīme ir būtiska, jo Lietuvā, Latvijā un Polijā pilnslodzes ekvivalenta izteiksmē tie veido aptuveni 20–50 % no nacionālās flotes. Tikai neliela daļa spētu pārciest zvejniecības īslaicīgu – bet ne vidēji ilgu vai ilgu – slēgšanu. Pārējo stāvoklis vai nu jau tagad ir slikts un pēc zvejniecības slēgšanas pasliktināsies vēl vairāk, vai kļūs pilnībā nerentabls. Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas kvotas apguve jau daudzus gadus bijusi zemāka par 60 %, bet 2018. gadā tā nepārsniedza 40 % un 2019. gadā līdz Komisijas ārkārtas pasākumu sākumam jūlija vidū bija kļuvusi vēl mazāka (19 %) – tas atspoguļo šīs zvejniecības bioloģisko problēmu. Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājuma atjaunošanās līdz veselīgam līmenim nav paredzama pat vidējā termiņā, un šie flotes segmenti turpinās būt strukturāli nelīdzsvaroti, tāpēc ir pamats floti pārstrukturēt.

(8) Analīze liecina, ka flotes segmenti, kuru atkarība no Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas nozvejām ir vislielākā, aptver vairāk nekā 300 kuģu; galvenokārt tie ir traleri un zvejai ar tīkliem aprīkoti kuģi no Lietuvas, Latvijas un Polijas un – mazākā mērā – no Dānijas un Vācijas. Šo flotes segmentu sociālekonomiskā nozīme ir būtiska, jo Lietuvā, Latvijā un Polijā pilnslodzes ekvivalenta izteiksmē tie veido aptuveni 20–50 % no nacionālās flotes. Tikai neliela daļa spētu pārciest zvejniecības īslaicīgu – bet ne vidēji ilgu vai ilgu – slēgšanu. Pārējo stāvoklis vai nu jau tagad ir slikts un pēc zvejniecības slēgšanas pasliktināsies vēl vairāk, vai kļūs pilnībā nerentabls. Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas kvotas apguve jau daudzus gadus bijusi zemāka par 60 %, bet 2018. gadā tā nepārsniedza 40 % un 2019. gadā līdz Komisijas ārkārtas pasākumu sākumam jūlija vidū bija kļuvusi vēl mazāka (19 %) – tas atspoguļo šīs zvejniecības bioloģisko problēmu. Baltijas jūras mencas krājumu atjaunošanās līdz veselīgam līmenim nav paredzama pat vidējā termiņā, un šie flotes segmenti turpinās būt strukturāli nelīdzsvaroti, tāpēc ir pamats floti pārstrukturēt.

 

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Saskaņā ar 2019. gada 29. maijā publicēto ICES ieteikumu 24.–28. apakšrajonā aptuveni 70 % mencas izkrāvumu ir no traleriem, kas aprīkoti ar BACOMA tipa izejas logu, kura linuma acs izmērs ir 120 mm, vai no T90 tipa traleriem un 15 % mencas izkrāvumu ir no kuģiem zvejai ar žaunu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 110–156 mm. Šā veida zvejā menca parasti ir mērķsuga, un attiecīgais minimālais linuma acs izmērs ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/12417. Pirmo piecpadsmit lielāko mencas izkrāvēju vidū pārējos gadījumos katra zvejas veida pienesums ir mazāks par 5 % no kopējiem mencas izkrāvumiem. Ir svarīgi nodrošināt, lai Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājumu apzvejojošo flotu kapacitāte nepalielinātos un lai zvejas darbību izbeigšana, kurai izmantoti publiskā sektora līdzekļi, reāli samazinātu flotes kapacitāti. Lai atjaunotu Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājumu, šo divu flotes segmentu kapacitāte dalībvalstīs būtu jāierobežo to aktīvo kuģu skaita līmenī, cik bijuši pēdējo gadu laikā pirms ārkārtas pasākumu piemērošanas, t. i., 2017. un 2018. gadā, un jāsamazina, kad kuģus no flotes izslēdz ar publisko atbalstu.

(11) Ir svarīgi nodrošināt, lai Baltijas jūras mencas krājumu apzvejojošo flotu kapacitāte nepalielinātos un lai zvejas darbību izbeigšana, kurai izmantoti publiskā sektora līdzekļi, reāli samazinātu flotes kapacitāti. Lai atjaunotu Baltijas jūras mencas krājumus, attiecīgo flotes segmentu kapacitāte dalībvalstīs būtu jāsamazina zem tā aktīvo kuģu skaita līmeņa, kāds bijis divus gadus to piecu gadu laikā, kas bija tieši pirms ārkārtas pasākumu piemērošanas, t. i., 2014.–2018. gadā, un jāsamazina, kad kuģus no flotes izslēdz ar publisko atbalstu.

___________

 

7 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019, 105. lpp.).

 

 

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Lai mazinātu nelabvēlīgo ekonomisko ietekmi, ko rada noturīgā ārkārtas vidiskā situācija Baltijas jūrā, un no šīs situācijas izrietošo kraso zvejas iespēju samazināšanos un ņemot vērā īpašos pasākumus, kas paredzēti Baltijas jūras daudzgadu plānā, būtu jādara pieejams publiskais atbalsts zvejas darbību izbeigšanai, kuras iznākumā zvejas kuģus nodod sadalīšanai; tas darāms, lai dalībvalstis varētu sasniegt savu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. pantā prasīto rīcības plānu mērķus un samazināt strukturālo nelīdzsvarotību, ja tāda konstatēta Baltijas jūras daudzgadu plāna aptvertajos zvejas segmentos. Tādēļ Regula (ES) Nr. 508/2014 būtu attiecīgi jāgroza, lai atjaunotu atbalstu par to kuģu zvejas darbību izbeigšanu, kuri ir lielā mērā atkarīgi no Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājuma.

(16) Lai mazinātu ļoti kaitīgās sociālekonomiskās sekas, ko piekrastes kopienām un uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zveju, rada noturīgā un nelabvēlīgā vidiskā situācija Baltijas jūrā, un no šīs situācijas izrietošo kraso zvejas iespēju samazināšanos un ņemot vērā īpašos pasākumus, kas paredzēti Baltijas jūras daudzgadu plānā, būtu jādara pieejams publiskais atbalsts zvejas darbību izbeigšanai, kuras iznākumā zvejas kuģus nodod sadalīšanai; tas darāms, lai dalībvalstis varētu sasniegt savu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. pantā prasīto rīcības plānu mērķus un samazināt strukturālo nelīdzsvarotību, ja tāda konstatēta Baltijas jūras daudzgadu plāna aptvertajos zvejas segmentos. Tādēļ Regula (ES) Nr. 508/2014 būtu attiecīgi jāgroza, lai atjaunotu atbalstu par to kuģu zvejas darbību izbeigšanu, kuri ir lielā mērā atkarīgi no Baltijas jūras mencas krājuma.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Lai nodrošinātu Baltijas jūras flotes strukturālo pielāgojumu konsekvenci ar daudzgadu plānā noteiktajiem saglabāšanas mērķiem, atbalsts par zvejas darbību izbeigšanu, nododot sadalīšanai zvejas kuģus, kuri ir lielā mērā atkarīgi no Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājuma, būtu piešķirams ar stingriem nosacījumiem un saistāms ar nelīdzsvaroto flotes segmentu vajadzībām izstrādāto rīcības plānu mērķiem un to izpildes līdzekļiem.

(17) Lai nodrošinātu Baltijas jūras flotes strukturālo pielāgojumu konsekvenci ar daudzgadu plānā noteiktajiem saglabāšanas mērķiem, atbalsts par zvejas darbību izbeigšanu, nododot sadalīšanai zvejas kuģus, kuri ir lielā mērā atkarīgi no Baltijas jūras austrumdaļas un rietumdaļas mencas krājuma, būtu piešķirams ar stingriem nosacījumiem un saistāms ar nelīdzsvaroto flotes segmentu vajadzībām izstrādāto rīcības plānu mērķiem un to izpildes līdzekļiem.

 

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a) Regulas (ES) Nr. 508/2014 30. pantā ir teikts, ka ar EJZF var atbalstīt ieguldījumus, ar kuriem palīdz dažādot zvejnieku ienākumus, šim nolūkam izvēršot papildu darbības.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Ņemot vērā to Savienības zvejas kuģu slikto ekonomisko stāvokli, kuri ir lielā mērā atkarīgi no Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājuma, un vajadzību nodrošināt EJZF atbalsta pieejamību šo kuģu zvejas darbību izbeigšanai, tika uzskatīts par lietderīgu paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts LES, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotajā protokolā (Nr. 1) par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, konkrēti, šā protokola 4. pantā,

(21) Ņemot vērā to Savienības zvejas kuģu slikto ekonomisko stāvokli, kuri ir lielā mērā atkarīgi no Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājuma, un vajadzību nodrošināt EJZF atbalsta pieejamību šo kuģu zvejas darbību izbeigšanai, tika uzskatīts par lietderīgu rīkoties pēc iespējas ātrāk, vienlaikus pilnībā ievērojot visu Savienības iestāžu demokrātiskās tiesības.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) 2016/1139

8.a pants – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas zvejas kapacitātes samazināšana

Baltijas jūras austrumdaļas mencas, Baltijas jūras rietumdaļas mencas un Baltijas jūras rietumdaļas reņģes zvejas kapacitātes samazināšana

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) 2016/1139

8.a pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šā panta 1. punktu piemēro kuģiem, kas aprīkoti ar šādu kategoriju zvejas rīkiem:

svītrots

(a) velkamie zvejas rīki no T90 tipa linuma, kura acs izmērs ir vismaz 120 mm, vai velkamie zvejas rīki, kam linuma acs izmērs ir vismaz 105 mm un kas aprīkoti ar “Bacoma” tipa izejas logu, kura linuma acs izmērs ir 120 mm;

 

(b) stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 110 mm, bet nepārsniedz 156 mm.

 

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 508/2014

34. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Regulas 34. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

 

“Attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas mencu pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minēto atsauci uz diviem pēdējiem kalendārajiem gadiem saprot kā atsauci uz 2017. un 2018. gadu.”

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 508/2014

34. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) daudzgadu plāns mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1139* (attiecībā uz Regulas (ES) 2016/1139 8.a panta 2. punktā minētajiem kuģiem, ja tie nepārsniedz Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencai noteikto kopējās kapacitātes limitu).”

(b) daudzgadu plāns mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1139* (attiecībā uz Regulas (ES) 2016/1139 8.a pantā minētajiem kuģiem, kas orientējas uz Baltijas jūras austrumdaļas mencas, Baltijas jūras rietumdaļas mencas vai Baltijas jūras rietumdaļas reņģes zveju).”

_____________________

_________________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.).

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.).


 

PASKAIDROJUMS

Baltijas jūras ekosistēma gadu desmitiem ir bijusi novājināta. Jaunākie zinātnes pētījumi par stāvokli Baltijas jūrā rāda, ka papildus zvejai pastāv arī vairāki vides faktori, piemēram, skābekļa trūkums, piesārņojums, sasilšana, barības trūkums, parazītiska invāzija, plēsēju skaita palielināšanās u. c., kuri dod pamatu bažām.

 

Pēc ārkārtas pasākumiem, kurus Eiropas Komisija pieņēma 2019. gada 23. jūlijā attiecībā uz austrumdaļas krājumu mencu un kuri tieši ietekmē zivsaimniecības nozari visā Baltijas jūras reģionā, Padome 2019. gada 15. oktobrī pieņēma kvotas 2020. gadam, cita starpā attiecībā uz rietumdaļas un austrumdaļas krājumu mencu un rietumdaļas krājumu reņģi. KPN attiecībā uz jūras rietumdaļas krājuma reņģi tika trešo reizi pēc kārtas ievērojami samazināta (2018. -39 %; 2019. -48 %; 2020. -65 %). Arī mencas rietumu krājuma KPN tika ievērojami samazināta, proti, par -60 %, un tā ir 2017./2018. gada līmenī, pirms kura bija veikts ievērojams samazinājums -56 % (2017. gadā) un -20 % (2016. gadā). Īpaši smags bija samazinājums 2020. gadam attiecībā uz jūras austrumdaļas krājumu mencu. Šeit praktiski Ministru padome nolēma aizliegt zvejot — vēl ir iespējama tikai mencas piezveja.

 

Šo pasākumu rezultātā kļūs liekas flotu kapacitātes un radīsies un nopietnas nelabvēlīgas sociālekonomiskās sekas attiecīgajām piekrastes kopienām un zvejas uzņēmumiem visā Baltijas jūras reģionā. Tā kā  skartajiem dalībniekiem zivsaimniecības nozarē pašiem nav iespējams mazināt negatīvās sekas, ir pareizi, ka ES jāveic atbilstošus pasākumus, lai novērstu šīs sekas. Starp tiem vajadzētu būt nebirokrātiskam finansiālam atbalstam attiecīgo flotu jaudas samazināšanai (pastāvīgai izbeigšanai). Ja zvejas kapacitāte nav faktiski līdzsvarā ar zvejas iespējām, dalībvalstīm ir jāizstrādā un jāīsteno atbilstīgi valsts rīcības plāni un vismaz reizi gadā jāinformē Komisija par to virzību. Kā papildu kontroles pasākums būtu jāsaglabā apstiprināto ostu princips, un to varētu mazināt tikai tad, ja krājums attīstās pozitīvi.

 

Atbalsts par pastāvīgu izbeigšanu ir pasākums, kas veikts, reaģējot uz ārkārtas situāciju. Šā nebirokrātiskā, elastīgā un ātrā atbalsta avotam jābūt pašreizējo EJZF līdzekļu pārdalei, ko līdzfinansē valsts līmenī. Tas ietver ieguldījumus, kas veicina zvejnieku ienākumu dažādošanu. Atbalstu, kas iepriekš piešķirts par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu, nedrīkst ieskaitīt zvejas darbību galīgai pārtraukšanai. Tie ir divi dažādi atbalsta veidi, kurus nedrīkst sajaukt kopā.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums, ar kuru attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas zvejas kapacitātes limitu ieviešanu un ar Baltijas jūru saistītu datu vākšanu un kontroles pasākumiem groza Regulu (ES) 2016/1139 un attiecībā uz zvejas darbību izbeigšanu Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu zvejojošās flotēs groza Regulu (ES) Nr. 508/2014

Atsauces

COM(2019)0564 – C9-0161/2019 – 2019/0246(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

31.10.2019

 

 

 

Atbildīgā komiteja

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

13.11.2019

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

13.11.2019

REGI

13.11.2019

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

 Lēmuma datums

EMPL

4.12.2019

REGI

5.12.2019

 

 

Referenti

 Iecelšanas datums

Niclas Herbst

27.11.2019

 

 

 

Izskatīšana komitejā

11.11.2019

20.1.2020

 

 

Pieņemšanas datums

23.4.2020

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

8

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Aguilera, Pietro Bartolo, François-Xavier Bellamy, Izaskun Bilbao Barandica, Isabel Carvalhais, Rosanna Conte, Rosa D’Amato, Fredrick Federley, Giuseppe Ferrandino, Søren Gade, Francisco Guerreiro, Anja Hazekamp, Niclas Herbst, France Jamet, Pierre Karleskind, Predrag Fred Matić, Francisco José Millán Mon, Cláudia Monteiro de Aguiar, Grace O’Sullivan, Caroline Roose, Bert-Jan Ruissen, Annie Schreijer-Pierik, Peter van Dalen, Theodoros Zagorakis

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ivo Hristov, Petros Kokkalis, Elżbieta Rafalska, Annalisa Tardino

Iesniegšanas datums

29.4.2020


 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

ECR

Elżbieta Rafalska, Bert-Jan Ruissen

ID

Rosanna Conte, France Jamet, Annalisa Tardino

NI

Rosa D'Amato

PPE

François-Xavier Bellamy, Niclas Herbst, Francisco José Millán Mon, Cláudia Monteiro de Aguiar, Annie Schreijer-Pierik, Peter van Dalen, Theodoros Zagorakis

Renew

Izaskun Bilbao Barandica, Fredrick Federley, Søren Gade, Pierre Karleskind

Verts/ALE

Francisco Guerreiro, Grace O'Sullivan, Caroline Roose

 

8

-

GUE/NGL

Anja Hazekamp, Petros Kokkalis

S&D

Clara Aguilera, Pietro Bartolo, Isabel Carvalhais, Giuseppe Ferrandino, Ivo Hristov, Predrag Fred Matić

 

0

0

 

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 11. maijs
Juridisks paziņojums - Privātuma politika